Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.23 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma Vjetnama 0 1263 3667783 3399727 2022-08-07T15:49:47Z Binsalminsh 100209 Papildināts saturs wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam'' | pilnais_valsts_nosaukums = Vjetnamas Sociālistiskā Republika | valsts_nosaukums = Vietnam | karoga_attēls = Flag of Vietnam.svg | karoga_nosaukums = Vjetnamas Sociālistiskās Republikas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of Vietnam.svg | ģerboņa_nosaukums = Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Độc lập - Tự do - Hạnh phúc''<small><br />"Neatkarība - Brīvība - Laime"</small> | valsts_himna = ''[[Tiến Quân Ca]]''<br /><small>"Armijas maršs"</small> | kartes_attēls = Vietnam in Asia.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Hanoja]] |latd=21 |latm=2 |latNS=N |longd=105 |longm=51 |longEW=E | lielākā_pilsēta = [[Hošimina]] | valsts_valodas = [[vjetnamiešu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Sociālistiska republika]]<sup>1</sup> | valsts_galvas_tituls = [[Vjetnamas komunistiskā partija|Vjetnamas komunistiskās partijas]] generālsekretārs | valsts_galva = [[Ngujens Fu Trongs]] (''Nguyễn Phú Trọng'') | valsts_galvas_tituls2 = [[Vjetnamas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva2 = [[Ngujens Suan Fuks]] (''Nguyễn Xuân Phúc'') | valsts_galvas_tituls3 = [[Vjetnamas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva3 = [[Fams Mins Čins]] (''Phạm Minh Chính'') | neatkarības_iegūšana = [[Vjetnamas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Japāna]]s | neatkarības_notikums = Datums | neatkarības_datums = {{dat|1945|9|2}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = 1954 | platība_km2 = 331 690 | platība_rangs = 65. | procenti_ūdens = 1,3 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2016 | iedzīvotāju_skaits = 94 569 072 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 14. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 276 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 46. | IKP_PPP = $648,243 miljardi<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/weorept.aspx?sy=2004&ey=2008&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=582&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=48&pr.y=14 |title=Vietnam|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2008-10-09}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2018 | IKP_PPP_rangs = 35. | IKP_PPP_per_capita = $7463<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 128. | HDI = {{palielinājās}} 0.694 | HDI_gads = 2017 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 116. | Gini = 37,6 | Gini_gads = 2014 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = 59 | valūta = [[Vjetnamas dongs]] | valūtas_kods = VND | laika_zona = | utc_offset = +7 | laika_zona_DST = neievēro | utc_offset_DST = +7 | domēns = [[.vn]] | tālsarunu_kods = 84 | piezīme1 = Saskaņā ar oficiālo nosaukumu un [[1992]]. gada konstitūciju. | iso_kods_num = 704 | iso_kods_alfa2 = VN | iso_kods_alfa3 = VNM }} '''Vjetnama''' ({{val|vi|Việt Nam}}), oficiālais valsts nosaukums '''Vjetnamas Sociālistiskā Republika''' (''Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam''), ir valsts [[Indoķīnas pussala|Indoķīnas pussalā]]. Ziemeļos robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]], ziemeļrietumos ar [[Laosa|Laosu]], dienvidrietumos ar [[Kambodža|Kambodžu]] un austrumos ar [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūru]]. Vjetnamas kopējā platība ir 331 690 [[km²]], pēc 2017. gada provizoriskajiem datiem Vjetnamā dzīvo 94,57 miljoni iedzīvotāju. Tā ir 14. visapdzīvotākā valsts pasaulē un 9. apdzīvotākā valsts Āzijā. Vjetnama savu neatkarību ieguva 1945. gada 2. septembrī. Citas valstis to atzina tikai 1954. gadā. Kopš 1976. gada, kad atkal apvienojās Vjetnamas ziemeļu un dienvidu daļa, valsts galvaspilsēta ir [[Hanoja]]. Lielākā Vjetnamas pilsēta ir Hošimina, Hanoja ir otrā lielākā. Hanoja ir valsts [[saimniecība]]s un [[kultūra]]s centrs. Vjetnama ir viena no četrām atlikušajām pasaules valstīm, kuras oficiālā valsts iekārta ir [[komunisms]] un valsti pārvalda viena partija. Vjetnama ir [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s, [[Frankofonija]]s, [[Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija]]s un citu organizāciju pilntiesīga dalībvalsts. Kopš 2000. gada Vjetnamas saimniecība ir viena no straujāk augošajām saimniecībām pasaulē.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/3752682.stm</ref> == Etimoloģija == Vjetnamas mūsdienu nosaukumu (tulkojumā tas nozīmē "Dienvidu zeme") 1802. gadā deva tās pirmais Ngujenu dinastijas valdnieks Ngujen Aņs<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref>. == Vēsture == [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-48579-0009, Stralsund, Ho Chi Minh mit Matrosen der NVA.jpg|left|thumb|220x220px|[[Ho Ši Mins]] ar [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijas]] jūrniekiem 1957. gadā.]] Saskaņā ar arheoloģiskajiem atradumiem pie Do kalna, zinātnieki uzskata, ka pirmie cilvēki šeit dzīvojuši jau pirms 300 000 gadu. Oficiāli Vjetnamas vēsture ir apmēram 4000 gadus sena, jo tad savu valsti šeit dibināja Hung karaļu dinastija <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ar-tur.lv/lv/vjetnama-informacija-par-valsti/|title=Informācija par valsti « Vjetnama {{!}} Tūrisma firma "Ar-Tur"|website=www.ar-tur.lv|access-date=2022-08-07}}</ref>. Franču kolonizācija beidzās 1945. gadā, kad pēc Augusta revolūcijas uzvaras 2. septembrī tika nodibināta Vjetnamas Demokrātiskā Republika. Taču drīz sākās Vjetnamas karš ar Franciju, kas ilga no 1946. līdz 1954. gadam, kad pēc Ženēvas vienošanās Vjetnama tika sadalīta ziemeļu un dienvidu daļā. 1955. gadā ziemeļos tika nodibināta komunistu vadītā Tēvijas fronte, kas cīnījās par visas Vjetnamas apvienošanu. Vjetnamas ziemeļu daļā komunistiskās partijas vadībā tika iedibināta sociālistiskā ekonomika. Ziemeļvjetnama saņēma milzīgu Padomju Savienības politisku, ekonomisku un galvenokārt militāru atbalstu, kas nabadzīgajai valstij ļāva izveidot lielu un labi bruņotu armiju. Vjetnamas dienvidu daļā 1955. gadā tika nodibināta Vjetnamas Republika, kuras ekonomikā un politiskajā dzīvē bija liela [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ietekme. 1964. gadā ar ASV bruņoto spēku aktīvu līdzdalību sākās karš starp [[Ziemeļvjetnama|Ziemeļvjetnamu]] un [[Dienvidvjetnama|Dienvidvjetnamu]], kurā komunistiskajai Ziemeļvjetnamai aktīvi palīdzēja [[Padomju Savienība]]. Karš ilga līdz 1973. gadam, kad pēc Parīzes vienošanās par kara pārtraukšanu un miera atjaunošanu Vjetnamā atkal tika nodibināts miers. 1976. gada 25. aprīlī notika Vjetnamas Nacionālās sapulces vispārējās vēlēšanas, bet šīs likumdevējas institūcijas pirmajā sesijā tā paša gada jūnijā tika pieņemts lēmums par Ziemeļvjetnamas un Dienvidvjetnamas apvienošanos un tika proklamēta Vjetnamas Sociālistiskā Republika. Taču ilgos karos sagrauto, militārām vajadzībām pielāgoto Vjetnamas ekonomiku bija grūti pārkārtot miera laika vajadzībām. Tas izraisīja ilgstošas ekonomiskas, psiholoģiskas un arī politiskas grūtības. 1979. gadā izraisījās militāras sadursmes starp draudzīgajām komunistiskajām kaimiņvalstīm Vjetnamu un Ķīnu. Lielas ekonomiskās grūtības Vjetnamai radīja arī Padomju Savienības sabrukums<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-07|language=lv}}</ref> . == Ģeogrāfija == [[Attēls:Vietnam Topography.png|left|thumb|220x220px|Vjetnamas topogrāfiskā karte]] Ziemeļdaļā Vjetnama robežojas ar Ķīnu, bet austrumos tai ir 3200 km gara krasta līnija. Vjetnamas ziemeļrietumu daļa ir kalnaina, un tur atrodas valsts augstākā virsotne - 3143 m augstais Fanši kalns. Augstkalnu teritorijas aizņem gandrīz ⅔ Vjetnamas teritorijas, kalnu grēdu virsotnes iezīmē robežu ar Laosu un tālāk dienvidos - ar Kambodžu. Vairums kalnu nogāžu ir apaugušas ar mežiem vai arī izcirsto koku vietā ierīkotas tējaskrūmu, kaučukaugu un kafijkoku plantācijas. Austrumos no augstkalnu teritorijām stiepjas garš piekrastes līdzenums, kas robežojas ar [[Tonkinas līcis|Tonkinas līci]] un Dienvidķīnas jūru<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. === Klimats === Vjetnamas lielākajā daļā valda tropiskais musonu klimats ar siltu vai karstu laiku un spēcīgām lietusgāzēm. Vasarā un rudenī sezonālie musonu vēji atnes lietu un spēcīgus taifūnus. Kalnainajā ziemeļdaļā valda subtropu klimats, un gaisa temperatūras tur ir zemākas<ref name=":1" /> . === Fauna === Vjetnamā ir sastopami dažādi lielie zīdītāji, kā ziloņi un degunradži, savvaļas kaķi un leopardi, tīģeri, lāči, antilopes, savvaļas buļļi un brieži. Lietusmežos ir liela pērtiķu, lemuru un panteru sugu daudzveidība. Valstī ir apmēram 400 putnu sugu un daudzu rāpuļu sugu. Katru gadu Vjetnamā tiek atklātas arvien jaunas dzīvnieku sugas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vipoture.com/?page_id=4761&lang=lv|title=Vjetnama – Гарантия хорошего отдыха|website=vipoture.com|access-date=2022-08-07}}</ref>. == Valdība == Valdības politiku nosaka Vjetnamas Komunistiskās partijas CK Politbirojs, ko vada partijas ģenerālsekretārs (pašreizējais ir [[Ngujens Fu Trongs]]). Saskaņā ar Konstitūciju, kas apstiprināta 1992. gada aprīlī, valsts galva ir prezidents, bet premjerministrs vada valdību<ref name=":0" />. Likumdevēja vara ir  Vienpalātas Nacionālās asamblejas (Quoc-Hoi) rokās, kurā ir 450 vietu, un kuras locekļus ievēlē uz pieciem gadiem<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. Piedalīšanās Kabineta un likumdevēja sēdēs ļauj prezidentam būt starpniekam starp izpildvaru un likumdevējvaru un apstiprināt norīkojumus amatā abās jomās. Lai nepieļautu, ka vietējās amatpersonas bloķē nacionālās programmas, konstitūcija piešķir premjerministram pilnvaras iecelt premjerministra vietniekus un ministrus, atlaist vietējo tautas komiteju priekšsēdētājus un atcelt komiteju lēmumus, ja to apstiprina likumdevējs. Lai gan vienpalātas Nacionālā asambleja joprojām ir partijas kontrolē, pēdējos gados tās nozīme ir pieaugusi<ref name=":0" />. Tiesu varu pārvalda Augstākā tautas tiesa; galveno tiesnesi pēc prezidenta rekomendācijas uz pieciem gadiem ievēlē Nacionālā asambleja<ref name=":2" />. == Tautsaimniecība == Galvenās rūpniecības nozares ir pārtikas rūpniecība, kalnrūpniecība, cementa ražošana, ķīmiskā mēslojuma ražošana, stikla rūpniecība, autoriepu ražošana, naftas, ogļu ieguve, tēraudliešana un papīrrūpniecība. Galvenie lauksaimniecības produkti ir nelobīti rīsi, kukurūza, kartupeļi, kaučuks, soja, kafija, tēja, banāni; putni, cūkas un zivis<ref name=":2" />. == Kultūra == [[Attēls:Cuisine of Vietnam.jpg|left|thumb|Vjetnamiešu virtuves piemēri]] === Virtuve === Rīsi ir vairums ēdienos, un gatavošanas metodēs ietilpst grilēšana, cepšana, vārīšana un tvaicēšana. Valsts koloniālā pagātne atspoguļojas ēdienos, kur ziemeļdaļai ir spēcīga ķīniešu ietekme, savukārt Hue apgabals ir pikantāks un to ietekmējuši francūži, un ēdieni Vjetnamas dienvidu daļās mēdz būt asi un pikanti. Vjetnama ir otrs lielākais kafijas ražotājs pasaulē pēc Brazīlijas. Tradicionālo vjetnamiešu kafiju gatavo ar kausu un pasniedz pie galdiem, kamēr vēl brūvē. To raksturo blīva, spēcīga garša, kurai var būt nepieciešams nedaudz cukura un iebiezināta piena. Iebiezināts piens sākotnēji tika izmantots tā pieejamības dēļ, tomēr daudzi to turpina lietot<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hermestravel.lv/vjetnama|title=Vjetnama - informācija par galamērķi|access-date=2022-08-07|date=2020-07-23|language=lv}}</ref> == Skatīt arī == * [[Vjetnamas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{ASEAN}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASEAN dalībvalstis]] [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:Vjetnama|*]] 0fbcaswnjw1g5rldqbfkpkmylej3k2w 3667968 3667783 2022-08-07T21:10:31Z Binsalminsh 100209 /* Valdība */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam'' | pilnais_valsts_nosaukums = Vjetnamas Sociālistiskā Republika | valsts_nosaukums = Vietnam | karoga_attēls = Flag of Vietnam.svg | karoga_nosaukums = Vjetnamas Sociālistiskās Republikas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of Vietnam.svg | ģerboņa_nosaukums = Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Độc lập - Tự do - Hạnh phúc''<small><br />"Neatkarība - Brīvība - Laime"</small> | valsts_himna = ''[[Tiến Quân Ca]]''<br /><small>"Armijas maršs"</small> | kartes_attēls = Vietnam in Asia.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Hanoja]] |latd=21 |latm=2 |latNS=N |longd=105 |longm=51 |longEW=E | lielākā_pilsēta = [[Hošimina]] | valsts_valodas = [[vjetnamiešu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Sociālistiska republika]]<sup>1</sup> | valsts_galvas_tituls = [[Vjetnamas komunistiskā partija|Vjetnamas komunistiskās partijas]] generālsekretārs | valsts_galva = [[Ngujens Fu Trongs]] (''Nguyễn Phú Trọng'') | valsts_galvas_tituls2 = [[Vjetnamas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva2 = [[Ngujens Suan Fuks]] (''Nguyễn Xuân Phúc'') | valsts_galvas_tituls3 = [[Vjetnamas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva3 = [[Fams Mins Čins]] (''Phạm Minh Chính'') | neatkarības_iegūšana = [[Vjetnamas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Japāna]]s | neatkarības_notikums = Datums | neatkarības_datums = {{dat|1945|9|2}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = 1954 | platība_km2 = 331 690 | platība_rangs = 65. | procenti_ūdens = 1,3 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2016 | iedzīvotāju_skaits = 94 569 072 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 14. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 276 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 46. | IKP_PPP = $648,243 miljardi<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/weorept.aspx?sy=2004&ey=2008&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=582&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=48&pr.y=14 |title=Vietnam|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2008-10-09}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2018 | IKP_PPP_rangs = 35. | IKP_PPP_per_capita = $7463<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 128. | HDI = {{palielinājās}} 0.694 | HDI_gads = 2017 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 116. | Gini = 37,6 | Gini_gads = 2014 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = 59 | valūta = [[Vjetnamas dongs]] | valūtas_kods = VND | laika_zona = | utc_offset = +7 | laika_zona_DST = neievēro | utc_offset_DST = +7 | domēns = [[.vn]] | tālsarunu_kods = 84 | piezīme1 = Saskaņā ar oficiālo nosaukumu un [[1992]]. gada konstitūciju. | iso_kods_num = 704 | iso_kods_alfa2 = VN | iso_kods_alfa3 = VNM }} '''Vjetnama''' ({{val|vi|Việt Nam}}), oficiālais valsts nosaukums '''Vjetnamas Sociālistiskā Republika''' (''Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam''), ir valsts [[Indoķīnas pussala|Indoķīnas pussalā]]. Ziemeļos robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]], ziemeļrietumos ar [[Laosa|Laosu]], dienvidrietumos ar [[Kambodža|Kambodžu]] un austrumos ar [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūru]]. Vjetnamas kopējā platība ir 331 690 [[km²]], pēc 2017. gada provizoriskajiem datiem Vjetnamā dzīvo 94,57 miljoni iedzīvotāju. Tā ir 14. visapdzīvotākā valsts pasaulē un 9. apdzīvotākā valsts Āzijā. Vjetnama savu neatkarību ieguva 1945. gada 2. septembrī. Citas valstis to atzina tikai 1954. gadā. Kopš 1976. gada, kad atkal apvienojās Vjetnamas ziemeļu un dienvidu daļa, valsts galvaspilsēta ir [[Hanoja]]. Lielākā Vjetnamas pilsēta ir Hošimina, Hanoja ir otrā lielākā. Hanoja ir valsts [[saimniecība]]s un [[kultūra]]s centrs. Vjetnama ir viena no četrām atlikušajām pasaules valstīm, kuras oficiālā valsts iekārta ir [[komunisms]] un valsti pārvalda viena partija. Vjetnama ir [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s, [[Frankofonija]]s, [[Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija]]s un citu organizāciju pilntiesīga dalībvalsts. Kopš 2000. gada Vjetnamas saimniecība ir viena no straujāk augošajām saimniecībām pasaulē.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/3752682.stm</ref> == Etimoloģija == Vjetnamas mūsdienu nosaukumu (tulkojumā tas nozīmē "Dienvidu zeme") 1802. gadā deva tās pirmais Ngujenu dinastijas valdnieks Ngujen Aņs<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref>. == Vēsture == [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-48579-0009, Stralsund, Ho Chi Minh mit Matrosen der NVA.jpg|left|thumb|220x220px|[[Ho Ši Mins]] ar [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijas]] jūrniekiem 1957. gadā.]] Saskaņā ar arheoloģiskajiem atradumiem pie Do kalna, zinātnieki uzskata, ka pirmie cilvēki šeit dzīvojuši jau pirms 300 000 gadu. Oficiāli Vjetnamas vēsture ir apmēram 4000 gadus sena, jo tad savu valsti šeit dibināja Hung karaļu dinastija <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ar-tur.lv/lv/vjetnama-informacija-par-valsti/|title=Informācija par valsti « Vjetnama {{!}} Tūrisma firma "Ar-Tur"|website=www.ar-tur.lv|access-date=2022-08-07}}</ref>. Franču kolonizācija beidzās 1945. gadā, kad pēc Augusta revolūcijas uzvaras 2. septembrī tika nodibināta Vjetnamas Demokrātiskā Republika. Taču drīz sākās Vjetnamas karš ar Franciju, kas ilga no 1946. līdz 1954. gadam, kad pēc Ženēvas vienošanās Vjetnama tika sadalīta ziemeļu un dienvidu daļā. 1955. gadā ziemeļos tika nodibināta komunistu vadītā Tēvijas fronte, kas cīnījās par visas Vjetnamas apvienošanu. Vjetnamas ziemeļu daļā komunistiskās partijas vadībā tika iedibināta sociālistiskā ekonomika. Ziemeļvjetnama saņēma milzīgu Padomju Savienības politisku, ekonomisku un galvenokārt militāru atbalstu, kas nabadzīgajai valstij ļāva izveidot lielu un labi bruņotu armiju. Vjetnamas dienvidu daļā 1955. gadā tika nodibināta Vjetnamas Republika, kuras ekonomikā un politiskajā dzīvē bija liela [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ietekme. 1964. gadā ar ASV bruņoto spēku aktīvu līdzdalību sākās karš starp [[Ziemeļvjetnama|Ziemeļvjetnamu]] un [[Dienvidvjetnama|Dienvidvjetnamu]], kurā komunistiskajai Ziemeļvjetnamai aktīvi palīdzēja [[Padomju Savienība]]. Karš ilga līdz 1973. gadam, kad pēc Parīzes vienošanās par kara pārtraukšanu un miera atjaunošanu Vjetnamā atkal tika nodibināts miers. 1976. gada 25. aprīlī notika Vjetnamas Nacionālās sapulces vispārējās vēlēšanas, bet šīs likumdevējas institūcijas pirmajā sesijā tā paša gada jūnijā tika pieņemts lēmums par Ziemeļvjetnamas un Dienvidvjetnamas apvienošanos un tika proklamēta Vjetnamas Sociālistiskā Republika. Taču ilgos karos sagrauto, militārām vajadzībām pielāgoto Vjetnamas ekonomiku bija grūti pārkārtot miera laika vajadzībām. Tas izraisīja ilgstošas ekonomiskas, psiholoģiskas un arī politiskas grūtības. 1979. gadā izraisījās militāras sadursmes starp draudzīgajām komunistiskajām kaimiņvalstīm Vjetnamu un Ķīnu. Lielas ekonomiskās grūtības Vjetnamai radīja arī Padomju Savienības sabrukums<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-07|language=lv}}</ref> . == Ģeogrāfija == [[Attēls:Vietnam Topography.png|left|thumb|220x220px|Vjetnamas topogrāfiskā karte]] Ziemeļdaļā Vjetnama robežojas ar Ķīnu, bet austrumos tai ir 3200 km gara krasta līnija. Vjetnamas ziemeļrietumu daļa ir kalnaina, un tur atrodas valsts augstākā virsotne - 3143 m augstais Fanši kalns. Augstkalnu teritorijas aizņem gandrīz ⅔ Vjetnamas teritorijas, kalnu grēdu virsotnes iezīmē robežu ar Laosu un tālāk dienvidos - ar Kambodžu. Vairums kalnu nogāžu ir apaugušas ar mežiem vai arī izcirsto koku vietā ierīkotas tējaskrūmu, kaučukaugu un kafijkoku plantācijas. Austrumos no augstkalnu teritorijām stiepjas garš piekrastes līdzenums, kas robežojas ar [[Tonkinas līcis|Tonkinas līci]] un Dienvidķīnas jūru<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. === Klimats === Vjetnamas lielākajā daļā valda tropiskais musonu klimats ar siltu vai karstu laiku un spēcīgām lietusgāzēm. Vasarā un rudenī sezonālie musonu vēji atnes lietu un spēcīgus taifūnus. Kalnainajā ziemeļdaļā valda subtropu klimats, un gaisa temperatūras tur ir zemākas<ref name=":1" /> . === Fauna === Vjetnamā ir sastopami dažādi lielie zīdītāji, kā ziloņi un degunradži, savvaļas kaķi un leopardi, tīģeri, lāči, antilopes, savvaļas buļļi un brieži. Lietusmežos ir liela pērtiķu, lemuru un panteru sugu daudzveidība. Valstī ir apmēram 400 putnu sugu un daudzu rāpuļu sugu. Katru gadu Vjetnamā tiek atklātas arvien jaunas dzīvnieku sugas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vipoture.com/?page_id=4761&lang=lv|title=Vjetnama – Гарантия хорошего отдыха|website=vipoture.com|access-date=2022-08-07}}</ref>. == Valsts pārvalde == Valdības politiku nosaka Vjetnamas Komunistiskās partijas CK Politbirojs, ko vada partijas ģenerālsekretārs (pašreizējais ir [[Ngujens Fu Trongs]]). Saskaņā ar Konstitūciju, kas apstiprināta 1992. gada aprīlī, valsts galva ir prezidents, bet premjerministrs vada valdību<ref name=":0" />. Likumdevēja vara ir  Vienpalātas Nacionālās asamblejas (Quoc-Hoi) rokās, kurā ir 450 vietu, un kuras locekļus ievēlē uz pieciem gadiem<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. Piedalīšanās Kabineta un likumdevēja sēdēs ļauj prezidentam būt starpniekam starp izpildvaru un likumdevējvaru un apstiprināt norīkojumus amatā abās jomās. Lai nepieļautu, ka vietējās amatpersonas bloķē nacionālās programmas, konstitūcija piešķir premjerministram pilnvaras iecelt premjerministra vietniekus un ministrus, atlaist vietējo tautas komiteju priekšsēdētājus un atcelt komiteju lēmumus, ja to apstiprina likumdevējs. Lai gan vienpalātas Nacionālā asambleja joprojām ir partijas kontrolē, pēdējos gados tās nozīme ir pieaugusi<ref name=":0" />. Tiesu varu pārvalda Augstākā tautas tiesa; galveno tiesnesi pēc prezidenta rekomendācijas uz pieciem gadiem ievēlē Nacionālā asambleja<ref name=":2" />. == Tautsaimniecība == Galvenās rūpniecības nozares ir pārtikas rūpniecība, kalnrūpniecība, cementa ražošana, ķīmiskā mēslojuma ražošana, stikla rūpniecība, autoriepu ražošana, naftas, ogļu ieguve, tēraudliešana un papīrrūpniecība. Galvenie lauksaimniecības produkti ir nelobīti rīsi, kukurūza, kartupeļi, kaučuks, soja, kafija, tēja, banāni; putni, cūkas un zivis<ref name=":2" />. == Kultūra == [[Attēls:Cuisine of Vietnam.jpg|left|thumb|Vjetnamiešu virtuves piemēri]] === Virtuve === Rīsi ir vairums ēdienos, un gatavošanas metodēs ietilpst grilēšana, cepšana, vārīšana un tvaicēšana. Valsts koloniālā pagātne atspoguļojas ēdienos, kur ziemeļdaļai ir spēcīga ķīniešu ietekme, savukārt Hue apgabals ir pikantāks un to ietekmējuši francūži, un ēdieni Vjetnamas dienvidu daļās mēdz būt asi un pikanti. Vjetnama ir otrs lielākais kafijas ražotājs pasaulē pēc Brazīlijas. Tradicionālo vjetnamiešu kafiju gatavo ar kausu un pasniedz pie galdiem, kamēr vēl brūvē. To raksturo blīva, spēcīga garša, kurai var būt nepieciešams nedaudz cukura un iebiezināta piena. Iebiezināts piens sākotnēji tika izmantots tā pieejamības dēļ, tomēr daudzi to turpina lietot<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hermestravel.lv/vjetnama|title=Vjetnama - informācija par galamērķi|access-date=2022-08-07|date=2020-07-23|language=lv}}</ref> == Skatīt arī == * [[Vjetnamas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{ASEAN}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASEAN dalībvalstis]] [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:Vjetnama|*]] trvskh9gd5boqzbq1uheezfiw32qxhz Norvēģija 0 1503 3667967 3667360 2022-08-07T21:10:09Z Binsalminsh 100209 Papildināts saturs wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Kongeriket Norge''<br />''Kongeriket Noreg'' | pilnais_valsts_nosaukums = Norvēģijas Karaliste | valsts_nosaukums = Norway | karoga_attēls = Flag of Norway.svg | karoga_nosaukums = Norvēģijas Karalistes karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Norway.svg | ģerboņa_nosaukums = Norvēģijas Karalistes ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Ja, vi elsker dette landet]]''<br />[[Attēls:Norway (National Anthem).ogg]] | kartes_attēls = Location Norway Europe.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Oslo]] | lielākās_pilsētas = [[Oslo]]<br />[[Bergena]]<br />[[Stavangera]] | valsts_valodas = [[norvēģu valoda]] ([[būkmols]] un [[jaunnorvēģu valoda]]), dažās pašvaldībās [[sāmu valoda]] | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Parlamentārisms|parlamentāra]] [[konstitucionālā monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Karalis]] | valsts_galva = [[Haralds V]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Jonas Gahr Støre]] | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_notikums = no [[Zviedrija]]s | neatkarības_datums = {{Dat|1905|6|7}} | platība_km2 = 385 207<ref name="kart_2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kartverket.no/Kunnskap/Fakta-om-Norge/Arealstatistikk/Arealstatistikk-Norge/|title=Arealstatistics for Norway 2019|publisher=Kartverket, mapping directory for Norway|year=2019|accessdate=2019-03-23|archive-date=2019-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20190608034913/https://www.kartverket.no/Kunnskap/Fakta-om-Norge/Arealstatistikk/Arealstatistikk-Norge/}}</ref> | iedzīvotāju_skaits = 5 425 270<ref name="ssbf">{{Cite web|url=https://www.ssb.no/en/befolkning/statistikker/folkemengde/aar-per-1-januar|title=Population, 2022-01-01|publisher=Statistics Norway|date=2022-01-01|accessdate=2022-02-23|language=no}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2022. gads|2022]] | apdzīvotības_blīvums_km2 = 14,00 | valūta = [[Norvēģijas krona]] ([[NOK]]) | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | domēns = [[.no]], [[.sj]] un [[.bv]] | tālsarunu_kods = 47 }} '''Norvēģija''' ([[Būkmols|būkmolā]]: ''Norge,'' {{val|nn|Noreg}}), oficiāli '''Norvēģijas Karaliste''', ir valsts [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], kura aizņem [[Skandināvija]]s rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar [[Zviedrija|Zviedriju]] austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar [[Somija|Somiju]] (727 km) un [[Krievija|Krieviju]] (196 km). Dienvidos to apskalo [[Ziemeļjūra]], rietumos — [[Norvēģu jūra]], bet ziemeļos — [[Barenca jūra]]. Norvēģijai arī pieder [[Svalbāra]] un [[Jana Majena sala]] [[Arktika|Arktikā]], kā arī [[Buvē sala]], [[Pētera I sala]] un [[Karalienes Modas Zeme]] [[Antarktika|Antarktikā]]. Norvēģija ir [[Eiropa]]s piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir [[norvēģu valoda]], kurai ir divi rakstu valodas paveidi — būkmols (''bokmål'') un jaunnorvēģu valoda (''Nynorsk''). Valsts svētki ir [[17. maijs|17. maijā]], kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 [[Norvēģijas filkes|filkēs]]. 2009. gadā Norvēģija bija pasaulē ceturtā lielākā [[nafta]]s eksportētājvalsts<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2176rank.html |title=CIA&nbsp;— The World Factbook&nbsp;— Rank Order&nbsp;— Oil&nbsp;— exports |publisher=Cia.gov |date=2009-02-10 |accessdate=2009-02-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120127201033/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2176rank.html |archivedate=2012-01-27 }}</ref> un viena no pasaules bagātākajām valstīm, naftas ieguves nozare rada aptuveni ceturto daļu no visa [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://uk.reuters.com/article/oilRpt/idUKL0674675920070906 |title=UPDATE 1-Statistics Norway raises '07 GDP outlook, cuts '08 |publisher=Uk.reuters.com |date=2007-09-06 |accessdate=2009-03-08}}</ref> Tomēr 99% enerģijas Norvēģija iegūst no [[HES]]<ref>http://www.5ballov.ru/publications/works/1-43.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081206134841/http://www.5ballov.ru/publications/works/1-43.html |date={{dat|2008|12|06||bez}} }} {{ru ikona}}</ref>. [[Norvēģijas krona]] tiek uzskatīta par vienu no stabilākajām [[valūta|valūtām]]. [[2007. gads|2007]]. gadā Norvēģija tika atzīta par pasaules mierīgāko zemi. == Vēsture == {{galvenais|Norvēģijas vēsture}} Jau kopš [[6. gadsimts p.m.ē.|6. gadsimta p.m.ē.]] mūsdienu Norvēģija ir bijusi apdzīvota. Norvēģiju 872. gadā pēc [[kauja pie Hafrsforda|kaujas pie Hafrsforda]] apvienoja [[Norvēģijas karalis|ķēniņš]] [[Haralds Skaistmatis]] (''Harald Hårfagre''). Pēc tam sākās tā sauktais "[[Vikingu laikmets]]". 1319. gadā Norvēģija apvienojās personālūnijā ar Zviedriju un 1397. gadā iestājās [[Kalmāras ūnija|Kalmāras ūnijā]], kurā bija arī [[Dānija]]. [[1521]]. gadā, kad Zviedrija izstājās no ūnijas, Norvēģija palika Dānijas pakļautībā. Vēlāk norvēģi nonāca Zviedrijas pakļautībā, bet neatkarību viņi ieguva [[1905]]. gadā, kad pēc 586 gadiem par pirmo Norvēģijas karali kļuva [[Hokons VII]]. [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā {{dat|1940|4|9|L}} Norvēģiju okupēja [[nacistiskā Vācija]]. Pēckara laikā Norvēģija piedzīvoja strauju ekonomisku izaugsmi, galvenokārt pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kuras atklāja [[1970. gadi|1970. gadu]] sākumā. == Ģeogrāfija == [[Attēls:No-map.png|left|thumb|250x250px|Norvēģijas karte]] Norvēģu dabai raksturīgi [[fjords|fjordi]], kas ir gari, šauri jūras līči. Garākais ir [[Sognefjords]], kas stiepjas 205 km iekšzemē. Ir plakankalnes, augsti kalni un meži. Augstākais kalns ir [[Galhēpigens]] (2469 m), kas ir arī augstākā virsotne Skandināvijā. Lielākais ledājs ir [[Justedālsbēens]] (platība 485 km²). Garākā upe ir [[Glomma]] (621 km). Jūrā tuvu krastam atrodas daudz lielu un simtiem sīku klinšainu salu, ko sauc par [[Šēra (sala)|šērām]]<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. Trešdaļa no valsts platības atrodas aiz [[Polārais loks|Polārā loka]]. Norvēģijai pieder lielas jūras platības, kas atrodas valsts ekonomiskajā zonā  — 2,24 miljoni km2<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ziemeleiropas valstu ekonomiska geografija eksperimentala macibu gramata 9. - 10. klasei|url=https://www.worldcat.org/oclc/837528839|date=1994|location=Riga|isbn=9984-504-26-3|oclc=837528839}}</ref>. Valsts teritorijā atrodas galējais Eiropas ziemeļu punkts Nordkaps<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antario.lv/norvegija|title=Norvēģija|website=www.antario.lv|access-date=2022-07-09}}</ref>. Norvēģijas teritorija stiepjas 2650 kilometrus gar jūru, bet krasta līnija ir ļoti izrobota, un tās garums ir 21 347 km. Norvēģija platākajā vietā ir 430 km, bet šaurākajā 6 km. Lielākais ezers ir [[Mjēsas ezers]] (363 km²). Valstī ir ap 440 000 [[Ezers|ezeru]], kuru platība ir lielāka par 500 m². 1242 ezeri kuru platība ir lielāka par 1 km². 18 ezeri lielāki par 50 km².<ref> [https://www.ssb.no/a/histstat/in/in_8508.pdf OPPLEGG FOR RESSURSREGNSKAP FOR VANN] Lars Rogstad, Interne notater, STATISTISK SENTRALBYRÅ, 1985</ref> === Klimats === Lai gan Norvēģijas teritorija iestiepjas tālu ziemeļos, rietumu daļu būtiski ietekmē siltā [[Golfa straume|Ziemeļatlantijas straume]], kura sasilda piekrasti un ziemas ir siltākas nekā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] tajos pašos platuma grādos.  Vidējā gaisa temperatūra janvārī dienviddaļā ir +5 °C, vidusdaļā un ziemeļdaļā -5 °C, jūlijā + 13 °C visā teritorijā<ref name=":1" />. == Valsts pārvalde == Norvēģijas valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija, kurā valsts vadītājs ir karalis un troņmantnieks — kroņprincis. Valdības vadītājs — premjerministrs; valdība — Valsts padome, ko ieceļ monarhs ar parlamenta akceptu. Likumdevēja vara pieder pārveidotam vienpalātas parlamentam — Stortingam, kas vairāku iemeslu dēļ iedalīts divās palātās: kopumā ar 165 deputātu vietām (tiek ievēlēti uz četru gadu termiņu tiešās un vispārējās vēlēšanās pēc proporcionālās sistēmas). Noteiktos gadījumos Stortingu var sadalīt divās palātās un ceturtdaļu deputātu ievēlēt augšpalātā — Lāgtingā.Tiesu varu pārvalda Augstākā tiesa, kuras tiesnešus ieceļ monarhs<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. Norvēģija ir [[NATO]] dibinātājvalsts, bet tā nav pievienojusies [[Eiropas Savienība|ES]], kaut arī pārējās [[Skandināvija|Skandināvijas]] valstis to ir izdarījušas. Norvēģijai, kas ir [[Eiropas Ekonomikas zona|Eiropas Ekonomikas zonas]] dalībvalsts, ir relatīvi brīva tirdzniecība ar ES, izņemot lauksaimniecības produktus un zivis. Dažos starptautiskajos konfliktos Norvēģijai ir bijusi vidutāja loma, spilgtākais piemērs tam ir tā sauktais Oslo miera process 20. gadsimta 90. gadu sākumā starp izraēliešiem un palestīniešiem<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref>. == Demogrāfija == [[Attēls:Norway population density per municipality in 2016-no.svg|left|thumb|180x180px|Norvēģijas apdzīvojuma blīvums]] === Iedzīvotāji === Norvēģi cēlušies no ģermāņu ciltīm, kas 2. gadu tūkstotī  p. m. ē. ienāca tagadējās Norvēģijas teritorijā un sajaucās ar senajām somu un lapu ciltīm. 2022. gadā Norvēģijā bija 5 425 270 iedzīvotāji Norvēģi pieder pie indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu grupas. Norvēģijā dzīvo arī ap 980 tūkstoši<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ssb.no/befolkning/statistikker/innvbef/aar/2020-03-09|title=2020-03-09|website=ssb.no|access-date=2022-07-09|language=no}}</ref> ārzemnieku, kuri Norvēģijā ieceļojuši pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] darba meklējumos no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Islande|Islandes]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. kā arī vēlākajos gados no [[Āzija|Āzijas]], [[Āfrika|Āfrikas]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikas]]. Lielākā daļa ārzemnieku dzīvo pilsētās<ref name=":0" />. Jau vairākus gadu tūkstošus p. m. ē. tagadējā Norvēģijas teritorijā dzīvoja urāliešu valodu saimes somu grupas pārstāvji [[sāmi]] jeb lapi. Pašreiz pasaulē dzīvo 80,000 –100,000 sāmu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sweden.se/life/people/sami-in-sweden|title=Sami in Sweden|last=Si|website=sweden.se|access-date=2022-07-09|date=2022-06-09|language=en-GB}}</ref>, no kuriem 37 890 – 60 000 dzīvo Norvēģijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/samer|title=samer - Uppslagsverk - NE.se|website=www.ne.se|access-date=2022-07-09}}</ref>. === Valoda === {{galvenais|Norvēģu valoda}} Norvēģu valoda pēc izrunas ir tuva [[zviedru valoda]]i, bet rakstu veids [[būkmols]] ir tuvāks [[dāņu valoda]]s rakstībai. ==== Dzimtās valodas apguve norvēģu skolās ==== Norvēģu pašvaldībām jānodrošina skolēniem, kam dzimtā valoda nav norvēģu vai [[Sāmi|sāmu]] valoda, dzimtās valodas nodarbības, divvalodīgas stundas (kur tiek izmantota gan dzimtā, gan norvēģu valoda) un papildu norvēģu valodas nodarbības/norvēģu valoda kā otra valoda līdz brīdim, kad viņiem ir pietiekamas norvēģu valodas prasmes, lai varētu sekot līdzi stundās ar norvēģu vai sāmu bērniem. No šiem trim veidiem par galveno tiek uzskatīta norvēģu valoda kā otrā valoda. Dzimtās valodas stundas var notikt citā skolā nekā tajā, kuru skolēns parasti apmeklē. Ja attiecīgajā pašvaldībā nav skolotāju, kas varētu mācīt skolēniem dzimto valodu, pašvaldībai pēc iespējas jāpiedāvā cita apmācība, kas ir pielāgota skolēniem. Dzimtās valodas stundas notiek papildus pamatskolas parastajām stundām. Pašvaldībām ir pienākums noskaidrot attiecīgo skolēnu vajadzības. Šādas tiesības neattiecas uz skolēniem, kam dzimtā valoda ir kāda cita skandināvu valoda, respektīvi dāņu vai zviedru valoda. Nevienā norvēģu skolā nevar mācīties zviedru vai dāņu valodu. Vēl pašvaldības var piedāvāt dzimto valodu kā papildu priekšmetu skolās. Protams, ir skaidrs, ka maza pašvaldība nevar skolēniem piedāvāt vairākus simtus valodu stundu. Trūkst gan skolotāju, gan resursu. Taču jebkura valoda teorētiski var kļūt par priekšmetu gan pamatskolās, gan vidusskolās. Ja skolēnam dzimtā valoda nav norvēģu valoda, viņš var tikt atbrīvots no eksāmena vienā no rakstu valodām, t.i., ja skolas rakstu valoda ir būkmols, skolēnam nav jāliek jaunnorvēģu valodas eksāmens un otrādi. Norvēģu skolēniem jāliek rakstveida eksāmens abās rakstu valodās. Izplatītas svešvalodas pēc [[angļu valoda]]s tradicionāli ir [[vācu valoda|vācu]] un [[franču valoda]]. Mūsdienās arvien populārāka kļūst arī [[spāņu valoda]]. Trešā svešvaloda var būt, piemēram, itāliešu, latīņu, krievu, japāņu valoda. === Reliģija === [[Katoļticība|Katoļticību]] Norvēģijā ieviesa 10. gadsimtā. Kad 16. gadsimtā [[Dānija|Dānijā]] notika baznīcas reformācija, šī kustība skāra arī tolaik Dānijas pakļautībā esošo Norvēģiju. Mūsdienās lielākā daļa no ticīgajiem jeb 97 % ir [[Luterisms|luterāņi]], ir arī katoļi<ref name=":0" />. == Tautsaimniecība == === Resursi === [[Attēls:Heidrun, Norskehavet (28276260560).jpg|thumb|Naftas platfroma Norvēģu jūrā]] 20. gadsimta 70. gados Ziemeļu un Norvēģu jūras šelfā atklāja naftas un gāzes atradnes. Lielākās atradnes ir Ekofiska, Stātfjorda un Friga. Aptuveni pusi iegūtās naftas izved<ref name=":0" />. Naftas nozare veido aptuveni 40% no Norvēģijas eksporta un 14% no tās iekšzemes kopprodukta<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/naftas-lielvalsts-norvegija-merktiecigi-gatavojas-parejai-uz-zalaku-ekonomiku.a434128/|title=Naftas lielvalsts Norvēģija mērķtiecīgi gatavojas pārejai uz zaļāku ekonomiku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref>. Kalnos un plakankalnēs ir daudz derīgo izrakteņu — [[dzelzs]], [[Varš|vara]], [[Cinks|cinka]], [[Svins|svina]], [[Molibdēns|molibdēna]], [[Niķelis|niķeļa]], [[Niobijs|niobija]], [[Urāns (elements)|urāna]], [[Kobalts|kobalta]], [[Sudrabs|sudraba]], polimetālu rūdas, ilmenīta un [[Pirīts|pirīta]]. Mūsdienās lielākās dzelzsrūdas atradnes ir [[Finnmarka|Finmarkā]], [[Nūrlanne|Nūrlanē,]] [[Nūrtrendelāga|Nūrtrendelāgā]], lielākās pirīta atradnes ir [[Sērtrendelāga|Sertrendelāgā]], Nūrlanē, vienas no lielākajām ilmenīta atradnēm Eiropā — [[Rūgalanne|Rūgalanē]]. Norvēģija ir viena no lielākajām ilmenīta eksportētājām pasaulē. Lielākās vara un niķeļa rūdu atradnes ir dienvidu daļā. Norvēģijas dienvidos atrodas arī vienas no pasaules lielākajām molibdēna rūdas raktuvēm. Tā kā Norvēģijai ir ļoti gara jūras robeža, svarīgākā pārtikas rūpniecības nozare, kas ražo preces ne tikai Norvēģijas vajadzībām, bet arī eksportam, ir zivjrūpniecība. Jūrā tiek zvejotas siļķes, mencas, makreles, moivas, agrāk medīja arī vaļus un roņus. 4/5 šīs nozares produkcijas eksportē. 99 % elektroenerģijas ražo [[Hidroelektrostacija|hidroelektrostacijās]]. Elektroenerģijas ražošanā uz 1 iedzīvotāju Norvēģija ir 1. vietā pasaulē. Visvecākā rūpniecības nozare Norvēģijā ir mežrūpniecība. Norvēģija bija pirmā Skandināvijas valsts, kura sāka kokmateriālu eksportu uz Rietumeiropu. Mūsdienās Norvēģija eksportē papīru, celulozi, kartonu.<ref name=":0" /> === Transports === [[Attēls:Oslo Airport terminal night view.jpg|thumb|Oslo Starptautiskā lidosta]] Gan agrāk, gan tagad galvenā loma valsts iekšējos un ārējos sakaros ir jūras transportam. Pa jūru pārvadā vairāk nekā pusi no iekšējo kravu pārvadājumiem un 9/10 no ārējo kravu pārvadājumiem. Novēģijai pieder viena no lielākajām tirdzniecības flotēm pasaulē. Lielākā daļa Norvēģijas kuģu atrodas ārzemju ostās, jo kuģu izmantošana Norvēģijai dod valūtas ienākumus. Lielākās Norvēģijas ostas ir Narvīka, Oslo, Bergena, Stavangera un dzelzsrūdas izvedosta Kirkenesa. Auto un dzelzceļa transporta izmantošana dabas apstākļu dēļ ir ierobežota. Lielākā daļa auto un dzelzceļu atrodas Norvēģijas dienvidu daļā<ref name=":0" />. Norvēģijā vairāk nekā puse jauno automašīnu ir elektromobiļi<ref name=":2" />. Lielākas Norvēģijas lidostas ir Oslo, Stavangerē, Bergenā un Būdē<ref name=":0" />. == Kultūra == [[Attēls:The Scream.jpg|thumb|220x220px|Kliedziens, Edvards Munks, 1893]] Norvēģija ir dzimtene daudziem dižiem rakstniekiem, piemēram, [[Henriks Ibsens|Henrikam Ibsenam]], [[Knuts Hamsuns|Knutam Hamsunam]] un [[Sigrida Unsete|Sigridai Unsetei]]. Komponists [[Edvards Grīgs]] un mākslinieks [[Edvards Munks]] arī bija norvēģi. Norvēģijā 1990. gadu sākumā radās pasaulē lielu atpazīstamību guvusī Norvēģijas [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnā metāla]] kustība. Pasaules arhitektūras vēsturē īpašu vietu ieņem norvēģu stāvkoku baznīcas. === Virtuve === Norvēģu virtuves pamatā ir zivis un jūras produkti. Vispopulārākās ir mencas, pagatavotas visdažādākajos veidos, sālītas siļķes ar kartupeļu piedevām, cepts vai kūpināts lasis, ceptas butes un ātes, dažādi pagatavota forele, vārītas krevetes, kā arī vaļa gaļa. Ļoti liela nozīme ir pienam, par delikatesi tiek uzskatīts kazas siers. Plaši tiek lietoti arī gaļas produkti – dažādi steiki, cepeši, šniceles, savvaļas dzīvnieku gaļa, putnu gaļa. Populāras ir arī dažāda veida putras<ref name=":1" /> == Skatīt arī == * [[Norvēģijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Ziemeļvalstis]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{Eiropa}} {{NATO}} {{Dānijas lielvalsts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģija| ]] [[Kategorija:Eiropas valstis]] [[Kategorija:Skandināvija]] e66srhi19sgm0nde4p3g0gh0gj8loss Kolumbija 0 1691 3667929 3518834 2022-08-07T19:38:24Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|valsti|Kolumbija (nozīmju atdalīšana)|Kolumbija}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''República de Colombia''{{spaces|2}}<small>{{es ikona}}</small> | pilnais_valsts_nosaukums = Kolumbijas Republika | valsts_nosaukums = Colombia | karoga_attēls = Flag of Colombia.svg | karoga_nosaukums = Kolumbijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Colombia.svg | ģerboņa_nosaukums = Kolumbijas Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = "Libertad y Orden"{{spaces|2}}<small>{{es ikona}}</small><br />"Brīvība un kārtība"</small> | valsts_himna = "[[Oh, Gloria Inmarcesible!]]"{{spaces|2}}<small>{{es ikona}}</small> | kartes_attēls = LocationColombia.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Bogota]] |latd=4 |latm=39 |latNS=N |longd=74 |longm=3 |longEW=W | lielākā_pilsēta = [[Bogota]] | valsts_valodas = [[spāņu valoda]] | regional_languages = [[angļu valoda]]<br>[[portugāļu valoda]]<br>66 citas valodas<ref>https://web.archive.org/web/20131216191247/http://www.ambafrance-co.org/Jon-Landaburu-Especialista-de-las</ref> | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Kolumbijas prezidenti|Prezidents]] | valsts_galva = [[Gustavo Petro]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Kolumbijas viceprezidenti|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Fransija Markesa]] | neatkarības_iegūšana = [[Kolumbijas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Spānija]]s | dibināta = | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{dat|1810|7|20}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = {{dat|1819|8|7}} | platība_km2 = 1 141 748 | platība_rangs = 26. | procenti_ūdens = 8,8 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2008 | iedzīvotāju_skaits = 44 087 000 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 29. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 40 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 161. | IKP_PPP = $337,286 miljardi | IKP_PPP_gads = 2005 | IKP_PPP_rangs = 29. | IKP_PPP_per_capita = $6724 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 81. | HDI = {{palielinājās}}0.791 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 75. | Gini = 52 | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color="#e0584e">augsts</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Kolumbijas peso]] | valūtas_kods = COP | laika_zona = | utc_offset = -5 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.co]] | tālsarunu_kods = 57 | iso_kods_num = 170 | iso_kods_alfa2 = CO | iso_kods_alfa3 = COL }} '''Kolumbija''' ({{val|es|Colombia}}), oficiālais nosaukums '''Kolumbijas Republika''' ({{val|es|República de Colombia}}), ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļrietumu [[valsts]]. Galvaspilsēta — [[Bogota]]. Austrumos robežojas ar [[Brazīlija|Brazīliju]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], Dienvidos ar [[Ekvadora|Ekvadoru]] un [[Peru]], rietumos ar [[Panama|Panamu]]. Ziemeļos valsti apskalo [[Karību jūra]] un [[Klusais okeāns]] rietumos. Kolumbijai pieder [[Sanandresa sala|Sanandresa]] un [[Providensijas sala]]s Karību jūrā un [[Malpelo]] sala Klusajā okeānā. == Klimats == Kolumbija atrodas tuvu [[ekvators|ekvatoram]], tāpēc tur valda mitrais tropiskais (ekvatoriālais) klimats, kas gada laikā tikpat kā nemainās. Tomēr gan temperatūra, gan mitrums ir atkarīgs no absolūtā augstuma un novietojuma, jo augstas kalnu grēdas var savākt visus nokrišņus, līdzenumam kalnu aizvēja pusē neatstājot ne piliena lietus. Augstumā virs 3000 m ir auksts: gaisa temperatūra ir robežās no —18 līdz +13 0C. Andu virsotnes, kas ir augstākas par 4500 m, klāj mūžīgais sniegs un ledus. Kopumā Kolumbijas teritorija saņem vidēji un pat ļoti daudz nokrišņu, sausās sezonas nav. == Fauna un flora == Kolumbijā ir neskaitāmi daudz augu un dzīvnieku, un bioloģiskās daudzveidības ziņā tā ir viena no pasaules bagātākajām valstīm. Kolumbijā aug vairāk nekā 130 000 sugu augi un dzīvo tikpat daudzu sugu dzīvnieki kā [[Brazīlija|Brazīlijā]], kuras teritorija ir desmit reižu lielāka nekā Kolumbija. [[Jaguārs|Jaguāri]], [[Briļļainais lācis|briļļainie lāči]], [[Ocelots|oceloti]], [[Tapīrs|tapiri]] un daudzu sugu pērtiķi ir lielākie Kolumbijas faunas pārstāvji. Te uzskaitītas 1500 putnu sugas — tas ir vairāk nekā jebkurā citā pasaules valstī. Taču meži tiek izcirsti: no [[1990]]. — [[1995]]. gadam lopkopības, augkopības un kokrūpniecības vajadzībām Kolumbijā izcirta 1,3 miljonus ha meža. Mežu izciršanas rezultātā ir apdraudēta [[Kolumbijas zebiekste]]s izdzīvošana, kas ir visapdraudētākā plēsīgo dzīvnieku [[suga]] visā Dienvidamerikā. Šobrīd iespējams kalnu mežos ir palikušas tikai 5 zebiekstes, lai gan jau kopš [[1989]]. gada nav datu par šiem [[dzīvnieki]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zooclub.ru/wild/hish/306.shtml |title=колумбийская ласка, ласка колумбийская (Mustela felipei), ареал описание окрас размер вес колумбийской ласки, среда обитания пища добыча поведение популяция, реферат колумбийс...<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100531150046/http://www.zooclub.ru/wild/hish/306.shtml |archivedate={{dat|2010|05|31||bez}} }}</ref> * [[Kolumbijas fauna]] * [[Kolumbijas flora]] == Derīgie izrakteņi == Valstī ir lieli derīgo izrakteņu — [[varš|vara]], [[svins|svina]] un [[dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] krājumi. Kolumbijā [[2000. gads|2000]].gadā ieguva 21 000 kg [[zelts|zelta]], lielāko daļu — nelielās raktuvēs. Ziemeļaustrumos no [[Bogota]]s ir [[smaragds|smaragda]] atradnes. Kolumbijā atklātas lielākās akmeņogļu iegulas Dienvidamerikas kontinentā un ievērojami naftas krājumi. Katru dienu Kolumbija iegūst aptuveni 800 000 barelus [[nafta]]s. Vairums naftas resursu atrodas [[Magdalena]]s upes ielejā, netālu no [[Venecuēla]]s robežas. Lai gan valstī naftas un akmeņogļu krājumi ir pietiekami, 70% tās saimniecībai nepieciešamās elektroenerģijas saražo hidroelektrostacijas, izmantojot daudzo straujo kalnu upju spēku. == Skatīt arī == * [[Kolumbijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Kolumbija-aizmetnis}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolumbija| ]] cy05dr1ojx1kjjkia96w29u32ornh79 Itālija 0 1769 3667747 3667647 2022-08-07T14:31:19Z Binsalminsh 100209 /* Lauksaimniecība */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Repubblica italiana'' | pilnais_valsts_nosaukums = Itālijas Republika | valsts_nosaukums = Itālija | karoga_attēls = Flag of Italy.svg | karoga_nosaukums = Itālijas karogs | ģerboņa_attēls = Italy-Emblem.svg | ģerboņa_nosaukums = Itālijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 90px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Itālijas himna|Il Canto degli Italiani]]'' | kartes_attēls = Location Italy EU Europe.png | kartes_paraksts = Itālijas atrašanās vieta Eiropā | galvaspilsēta = [[Roma]] | latd= 41 | latm= 54 | latNS= N | longd= 12 | longm= 29 | longEW= E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[itāļu valoda]]<sup>1</sup> | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Itālijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Serdžo Matarella]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Mario Dragi]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = [[Itālijas vēsture|Izveidošanās]] | neatkarības_notikums = Apvienošanās | neatkarības_datums = {{dat|1861|03|17}} | neatkarības_notikums2 = Republika | neatkarības_datums2 = {{dat|1946|06|02}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|03|25}} | platība_km2 = 301,318 | platība_rangs = 71. | procenti_ūdens = 2,4 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 60 605 053 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 23. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 201,1 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 61. | IKP_PPP = $1,773 trilj.<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=136&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=42&pr.y=3 | title= Italy | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-04-30}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $29 392 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0,892 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 29. | Gini = 32 | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.it]] | tālsarunu_kods = 39 | iso_kods_num = 380 | iso_kods_alfa2 = IT | iso_kods_alfa3 = ITA | piezīmes = | piezīme1 = [[Valle d'Aosta|Valle d'Aostā]] kopā ar itāļu valodu oficiālā ir [[franču valoda]]. [[Dienvidtirole|Dienvidtirolē]] otrā valsts valoda ir [[vācu valoda|vācu]]. | piezīme2 = }} '''Itālija''' ({{val-it|Italia}}, izrunā {{IPA|[[IPA|[iˈtaːlja]]]}}), oficiāli '''Itālijas Republika''' (''Repubblica italiana''), ir valsts [[Dienvideiropa]]s centrālajā daļā. Kopš 1946. gada [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], kas tālu iestiepjas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: [[Sardīnija]] un [[Sicīlija]], un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar [[Šveice|Šveici]], [[Austrija|Austriju]], [[Francija|Franciju]], [[Slovēnija|Slovēniju]] un divām [[anklāvs|anklāva]] pundurvalstīm — [[Vatikāns|Vatikānu]] un [[Sanmarīno]], savukārt Šveicē Itālijai pieder [[eksklāvs]] ''[[Campione d'Italia]]''. Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj [[kalniene]]s un [[Kalns|kalni]].<ref name="BOE">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/297474/Italy | title= Italy | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-06-06}}</ref> Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir [[Alpi|Alpu kalni]], savukārt tālu pussalā iestiepjas [[Apenīni|Apenīnu kalni]]. Lielākā daļa no valsts [[zemiene|zemienēm]] atrodas lielo upju ielejās, piemēram, [[Po (upe)|Po]] ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs [[tektoniskā plātne|tektonisko plātņu]] krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva [[ģeoloģija|ģeoloģiskā]] aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi [[vulkāns|vulkāni]],<ref name="BOE" /> no kuriem pazīstamākie ir [[Vezuvs]] un [[Etna]]. Itālijas [[galvaspilsēta]] ir [[Roma]]. Vairums iedzīvotāji ir [[itāļi]]. Oficiālā valoda ir [[itāļu valoda]]. Dominējošā reliģija ir [[kristietība]], konkrēti, [[Romas Katoļu baznīca]]. Itālijā izmantotā valūta ir [[eiro]]. == Vēsture == {{galvenais|Itālijas vēsture}} Ap 8.-7. gadsimtu p.m.ē. Itālijas pussalas austrumu un dienvidu daļā, kā arī Sicīlijā lielā skaitā sāka parādīties [[grieķi|grieķu]] apmetnes. Šīs grieķu apdzīvotās vietas dēvēja par Lielo Grieķiju (''Magna Graecia''). Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma Itālijas pussalā viena pēc otras iebruka dažādas klejotāju ciltis - pārsvarā [[ģermāņi]]. Līdz 19. gadsimtam Itālija bija sadalīta nelielās valstīs, no kurām lielākās bija [[Pāvesta valsts]], [[Sardīnijas karaliste]], [[Abu Sicīliju karaliste]], [[Venēcijas Republika]] un [[Toskāna]]s hercogiste. 1859. gadā [[Sardīnijas Karaliste]] un Francija pieteica karu [[Austrija]]i un ieguva Lombardiju. 1860. gadā Abu Sicīliju karaliste anektēja Parmas, Modenas un Toskānas hercogistes un Pāvesta valsti, bet tā paša gada maijā itāļu brīvprātīgo armija [[Džuzepe Garibaldi|Džuzepes Garibaldi]] vadībā izcēlās Sicīlijā un pievienoja to Sardīnijas karalistei. 1861. gada 17. martā par apvienotās Itālijas karali tika kronēts Sardīnijas karalis [[Viktors Emanuels II]]. 1882. gadā Itālijas Karaliste pievienojās [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienībai]], taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] pievienojās [[Antante|Sabiedrotajiem]]. 1935. gadā Itālija iebruka [[Etiopija|Etiopijā]], par ko tā tika izslēgta no [[Tautu savienība]]s. 1939. gada 22. maijā Itālija noslēdza militāru aliansi ar [[Trešais Reihs|Vāciju]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] cīnījās pret [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]]. Pēc Otrā pasaules kara itāliešu neapmierinātība ar monarhiju noveda pie [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] sarīkošanas 1946. gadā, kurā tika izšķirts jautājums par monarhijas tālāko likteni. Referendumā itālieši nolēma, ka valsts turpmāk būs republika. 1949. gadā Itālija bija viena no [[NATO]] dibinātājām, bet 1958. gadā — viena no [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dibinātājām. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Italy relief location map.jpg|left|thumb|220x220px|Itālijas topogrāfiskā karte]] Itālija atrodas Dienvideiropā, tās dabiskā robeža nedaudz atgādina zābaku ([[Apūlija]]s dienvidi veido formu kā papēdim, bet [[Kalabrija]]s reģions veido purngalu). Tā robežojas ar [[Šveice|Šveici]] un [[Austrija|Austriju]] ziemeļos, ar [[Francija|Franciju]] ziemeļrietumos, ar [[Slovēnija|Slovēniju]] austrumos. Itālija austrumu, dienvidu un rietumu pusē robežojas ar jūrām — ar [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas]] un [[Tirēnu jūra|Tirēnu jūru]] rietumos, [[Adrijas jūra|Adrijas jūra]] austrumos, [[Jonijas jūra|Jonijas jūru]] un [[Vidusjūra|Vidusjūru]] dienvidos. Itālijai pieder divas lielas salas: [[Sicīlija]] un [[Sardīnija]], kā arī vairākas mazākas salas, no kurām lielākā ir [[Elba (sala)|Elba]]. Sicīlija un Sardīnija ir arī divas vislielākās salas Vidusjūrā. Lielākajā daļā Itālijas teritorijas reljefs ir kalnains. Itālijas ziemeļos slejas [[Alpi|Alpu kalni]], ziemeļaustrumos atrodas Dolomītalpi. bet no ziemeļiem līdz dienvidiem Itālijas centrālajā daļā - [[Apenīni]], kuri ir līdz 3000 metru augsti. Augstākais ir Gransaso masīvs austrumos no Romas<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. Itālijas dienvidi ir [[vulkanoloģija|vulkanoloģiski]] aktīvs reģions. Sicīlijas austrumdaļā atrodas lielākais aktīvais vulkāns Eiropā — [[Etna]], kas paceļas 3340 metru augstumā virs jūras līmeņa, savukārt netālu no Neapoles atrodas [[Vezuvs]], kas savulaik nopostīja [[Pompeji|Pompeju pilsētu]]. Itālija savu augstāko virsotni - [[Monblāns|Monblānu]] (itāliski - ''Monte bianco'') -, kas paceļas 4807 metrus virs jūras līmeņa., dala ar Franciju. Tā ir vienlaikus arī augstākā virsotne Eiropā. Valsts ziemeļaustrumos plešas Itālijas lielākais līdzenums - Padānas jeb Lombardijas līdzenums, kuru šķērso Itālijas garākā upe [[Po (upe)|Po]]. Gar valsts rietumu piekrasti no Dženovas ziemeļos līdz Neapolei dienvidos stiepjas zemienes, kuras citu no citas nošķir kalni, līdzenumi un atsevišķas virsotnes. Alpu dienviddaļā ir vairāki lieli ezeri, piemēram, [[Komo ezers|Komo]], [[Gardas ezers|Gardas]] un [[Madžores ezers|Madžores]] ezers.<ref name=":3" /> === Klimats === Itālijā valda mērens un subtropisks klimats. To lielā mērā nosaka Alpu kalnu masīvs, kas aiztur ziemeļu vējus, kā arī atrašanās pie Vidusjūras. Ja Itālijas ziemeļos klimats ir mērens ar subtropu klimata iezīmēm, tad dienvidos tas ir izteikti subtropisks. Ziemeļos [[vasara|vasarās]] pārsvarā ir karsts laiks ar [[jūlijs|jūlija]] vidējo temperatūra no +22&nbsp;°C līdz +24&nbsp;°C, bet [[ziema]]s ir mēreni aukstas ar vidējo [[janvāris|janvāra]] temperatūru 0&nbsp;°C. Dienviditālijai ir raksturīgs Vidusjūras klimats - karstas un sausas vasaras ar vidējo jūlija temperatūru +26&nbsp;°C, bet ziemas ir daudz maigākas nekā ziemeļos, ar vidējo janvāra temperatūru +8&nbsp;°C līdz +10&nbsp;°C. Sniegs Itālijas dienvidos ir reta parādība, kaut arī kalnu masīvos virs 1500 metriem tas ir sastopams gada aukstajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |title=TravelTalisman.lv | iCelo<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111117062532/http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |archivedate={{dat|2011|11|17||bez}} }}</ref> == Valdība == {{multiple image | align = left | caption_align = center | image1 = Sergio Mattarella Official (cropped).jpg | width1 = 150 | caption1 = [[Serdžo Matarella]]<br /><small>[[Itālijas prezidents]]<br />kopš 2015.gada</small> | image2 = Mario Draghi 2021 cropped.jpg | width2 = 160 | caption2 = [[Mario Dragi]]<br /><small>[[Itālijas premjerministrs]]<br />kopš 2021. gada</small> }} Itālija ir parlamentāra republika, kuras valdības vadītāju (premjerministru) ieceļ prezidents – valsts vadītājs. Parlamentam ir divas palātas: Deputātu palāta un Republikas Senāts. Valsts ir iedalīta 20 reģionos. No tiem pieciem ir īpašs autonomijas statuss, kas tiem ļauj pieņemt regulējumu attiecībā uz dažiem vietējas nozīmes jautājumiem<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/country-profiles/italy_lv|title=Itālija|website=european-union.europa.eu|access-date=2022-08-06|language=lv}}</ref>. === Izpildvara === Valsts vadītājs — republikas prezidents, kas tiek ievēlēts uz septiņu gadu periodu. Prezidenta vēlēšanas notiek kopīgā parlamenta un reģionu pārstāvju sēdē. Saskaņā ar konstitūciju prezidents var noteikt parlamenta ārpuskārtas vēlēšanas, atlaist tā palātas, iecelt amatos valsts amatpersonas vai tamlīdzīgi, kā arī vada Augstāko aizsardzības padomi. Prezidenta prombūtnes vai slimības laikā viņu aizvieto Senāta priekšsēdētājs; valdības vadītājs — premjerministrs (Itālijā viņu pieņemts saukt par Ministru padomes prezidentu); valdība — Ministru padome, ko ieceļ premjerministrs ar prezidenta piekrišanu<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. === Likumdevēja vara === Divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta (''Senato della Repubblica'') ar 315 senatoru vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu, bet dažas vietas par nopelniem tiek piešķirtas senatoriem uz mūžu, arī bijušajiem republikas prezidentiem) un Deputātu palātas (''Camera dei Deputati'') ar 630 deputātu vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu)<ref name=":0" />. === Tiesu vara === Konstitucionālā tiesa (''Corte Constituzionale''), kurā ir 15 tiesneši (piecus ieceļ prezidents, piecus ievēlē parlaments, un pieci tiek ievēlēti no augstākajām administratīvajām tiesām)<ref name=":0" />. == Administratīvais iedalījums == * [[Itālijas reģioni|Reģioni]] (''regione'') :* Provinces (''provincia'') ::* Komūnas (''comune'') === Itālijas reģioni === {{Pamatraksts|Itālijas reģioni}} [[Attēls:Regionen in Italien beschriftet.png|thumbnail|350px|Itālijas reģioni.]] {| class="wikitable sortable" align="center" width="60%" style="font-size:90%" ! rowspan="2" class="unsortable" |Karogs ! rowspan="2" |Reģions ! rowspan="2" |Statuss ! colspan="2" |[[Iedzīvotāju skaits]]<ref name="tuttitalia">{{cite news|title=Regioni italiane|url=http://www.tuttitalia.it/regioni/|access-date=30 April 2022|language=it}}</ref><br /><small>2021. gadā</small> ! rowspan="2" |[[Galvaspilsēta]] ! rowspan="2" |Komūnas <ref name="tuttitalia" /> ! rowspan="2" |Provinces vai pilsētas |- style="background:#CEF6D8" | !Skaits !% |- | align="center" |[[File:Flag of Abruzzo.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Abruco]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,285,256 | align="right" |2.17% | align="center" |[[L'Akvila]] | align="center" |305 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Apulia.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Apūlija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |3,926,931 | align="right" |6.63% | align="center" |[[Bari]] | align="center" |257 | align="center" |6 |- | align="center" |[[File:Flag of Basilicata.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Bazilikata]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |547,579 | align="right" |0.92% | align="center" |[[Potenca]] | align="center" |131 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Fictional Emilia-Romagna Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Emīlija-Romanja]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,445,549 | align="right" |7.50% | align="center" |[[Boloņa]] | align="center" |330 | align="center" |9 |- | align="center" |[[File:Flag of Friuli-Venezia Giulia.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Friuli-Venēcija Džūlija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,198,753 | align="right" |2.02% | align="center" |[[Trieste]] | align="center" |215 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Calabria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Kalabrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,877,728 | align="right" |3.17% | align="center" |[[Katandzāro]] | align="center" |404 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Campania.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Kampānija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |5,679,759 | align="right" |9.58% | align="center" |[[Neapole]] | align="center" |550 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Lazio Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Lacio]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |5,720,796 | align="right" |9.65% | align="center" |[[Roma]] | align="center" |378 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Liguria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Ligūrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,509,805 | align="right" |2.55% | align="center" |[[Dženova]] | align="center" |234 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Lombardy.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Lombardija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |9,966,992 | align="right" |16.82% | align="center" |[[Milāna]] | align="center" |1,506 | align="center" |12 |- | align="center" |[[File:Flag of Marche.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Marke]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,501,406 | align="right" |2.53% | align="center" |[[Ankona]] | align="center" |225 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Molise.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Molize]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |296,547 | align="right" |0.50% | align="center" |[[Kampobaso]] | align="center" |136 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Piedmont.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Pjemonta]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,273,210 | align="right" |7.21% | align="center" |[[Turīna]] | align="center" |1,181 | align="center" |8 |- | align="center" |[[File:Flag of Sardinia, Italy.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Sardīnija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,598,225 | align="right" |2.70% | align="center" |[[Kaljāri]] | align="center" |377 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Sicilian Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Sicīlija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |4,840,876 | align="right" |8.17% | align="center" |[[Palermo]] | align="center" |391 | align="center" |9 |- | align="center" |[[File:Flag of Tuscany.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Toskāna]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |3,668,333 | align="right" |6.19% | align="center" |[[Florence]] | align="center" |273 | align="center" |10 |- | align="center" |[[File:Flag of Trentino-South Tyrol.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Trentino-Alto Adidže]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,078,460 | align="right" |1.82% | align="center" |[[Trento]] | align="center" |282 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Umbria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Umbrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |865,013 | align="right" |1.46% | align="center" |[[Perudža]] | align="center" |92 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Valle d'Aosta.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Valle d'Aosta]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |123,895 | align="right" |0.21% | align="center" |[[Aosta]] | align="center" |74 | align="center" |1 |- | align="center" |[[File:Flag of Veneto.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Veneto]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,852,453 | align="right" |8.19% | align="center" |[[Venēcija]] | align="center" |563 | align="center" |7 |- | align="center" |[[File:Flag of Italy.svg|40px|border]] | align="center" |'''Itālija''' | align="center" |'''—''' | align="right" |'''59,257,566''' | align="right" |'''100.00%''' | align="center" |'''[[Roma]]''' | align="center" |'''7,904''' | align="center" |'''107''' |- |- class="sortbottom" |} == Demogrāfija == Itālijā 2020. gadā dzīvoja 60,3 miljoni iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir trešā lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (aiz [[Vācija]]s un [[Francija]]s) un 23. lielākā pasaulē. [[Iedzīvotāju blīvums]] (201 cilvēks uz km²) ir piektais lielākais Eiropas Savienībā. Visvairāk cilvēku dzīvo [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]], kur koncentrējas aptuveni viena trešdaļa no visiem iedzīvotājiem.Vēl 20. gadsimta vidū Itālijā bija aktīvi demogrāfiskie procesi, taču pēdējos gadu desmitos vērojama strauja dabiskā pieauguma samazināšanās, un dzimstības līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā. Labklājības un sociālās aprūpes līmeņa kāpums nodrošina ilgu vidējo mūžu (82 gadi) un zemu bērnu mirstību<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ekonomiska un sociala geografija vidusskolam ; eksperimentala macību gramata|url=https://www.worldcat.org/oclc/837356481|date=1995|location=Rīga|isbn=5-405-01523-7|oclc=837356481}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=World Health Statistics 2016 : Monitoring Health for the Sustainable Development Goals (SDGs).|url=https://www.worldcat.org/oclc/971364677|publisher=World Health Organization|date=2016|location=Geneva|isbn=978-92-4-069569-6|oclc=971364677|first=World Health|last=Organization}}</ref>. Itālijā ir lielāks lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropā. Salīdzinoši zemais ekonomikas attīstības un labklājības līmenis līdz pat 20. gadsimta vidum daudzus itāliešus mudināja emigrēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Centrāleiropa|Centrāleiropu]], [[Latīņamerika|Latīņameriku]] darba un labāku dzīves apstākļu meklējumos. Ekonomiskais uzplaukums pēc Otrā pasaules kara šo emigrācijas plūsmu apturēja. ledzīvotāju izvietojums ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir Kampānijas, Ligūrijas un Lombardijas līdzenumā - senajos zemkopības un spēcīgu pilsētvalstu rajonos, pirmajos rūpniecības centros. Tajos atrodas arī lielākās Itālijas pilsētas - [[Neapole]], [[Milāna]], [[Dženova]], [[Turīna]], tomēr vislielākā pilsēta ir [[Roma]]. Valsts ziemeļu daļā ir daudz mazu un vidēju pilsētu, kas izveidojušās jau viduslaikos. Sicīlijā un Apenīnu pussalas dienvidos ir pilsētas, kas radušās vēl grieķu kolonizācijas laikā pirms 3 tūkstošiem gadu<ref name=":2" />. === Pilsētas === {{Pamatraksts|Itālijas pilsētu uzskaitījums}} Itālijas lielākās pilsētas ir [[Roma]], [[Milāna]] un [[Turīna]]. Ja skatās pilsētu lielumus pēc to [[Aglomerācija (ģeogrāfija)|aglomerācijās]] dzīvojošo skaita, tad viennozīmīgi ar 7,4 miljoniem iedzīvotāju lielākā ir Milāna. Romas aglomerācijā dzīvo salīdzinoši tikai 3,7 miljoni. {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | [[Attēls:Roman Colosseum With Moon.jpg|border|135px|Roma]]<br />[[Roma]]<br />[[Attēls:DuomoDiMilano.jpg|border|135px|Milāna]]<br />[[Milāna]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Roma]]''' || [[Lacio]] || 2 761 477 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Venēcija]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 270 884 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Milāna]]''' || [[Lombardija]] || 1 324 110 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Verona]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 263 964 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Neapole]]''' || [[Kampānija]] || 959 574 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Mesīna]]''' || [[Sicīlija]] || 242 503 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Turīna]]''' || [[Pjemonta]] || 907 563 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Paduja]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 214 198 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Palermo]]''' || [[Sicīlija]] || 655 875 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Trieste]]''' || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || 205 535 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Dženova]]''' || [[Ligūrija]] || 607 906 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Breša]]''' || [[Lombardija]] || 193 879 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Boloņa]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 380 181 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Taranto]]''' || [[Apūlija]] || 191 810 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Florence]]''' || [[Toskāna]] || 371 282 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Prato]]''' || [[Toskāna]] || 188 011 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Bari]]''' || [[Apūlija]] || 320 475 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Parma]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 186 690 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Katānija]]''' || [[Sicīlija]] || 293 458 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Redžo di Kalabrija]]''' || [[Kalabrija]] || 186 547 |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:Italy Product Exports (2019).svg|thumb|Itālijas eksportpreču proporcionāla reprezentācija 2019. gadā]] Itālija ir industriāli agrāra valsts ar modernu rūpniecības struktūru un attīstītu subtropu lauksaimniecību. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kardināli mainot ekonomikas struktūru, industrija ārkārtīgi strauji attīstījās, un Itāliju sāka dēvēt par Eiropas ''ekonomisko brīnumu''. īsā laikā tā pietuvojās Lielbritānijas un Francijas ekonomikas līmenim, to veicināja arī Itālijas iestāšanās Eiropas ekonomiskajā asociācijā 1957. gadā<ref name=":2" />. Valsts ekonomikas izaugsme palēninājās 80.- 90. gados, bet 2000. gados tā sāka stagnēt<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/graphic-detail/2014/11/20/doom-and-gloom|title=Doom and gloom|work=The Economist|access-date=2022-08-06|issn=0013-0613}}</ref>. Itāliju smagi skāra [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007. - 2008. gada finanšu krīze]], kuru veicināja neefektīvā valsts pārvalde<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blogs.lse.ac.uk/eurocrisispress/2013/04/23/the-quiet-collapse-of-the-italian-economy/|title=The Quiet Collapse of the Italian Economy|last=Orsi|first=Roberto|website=Euro Crisis in the Press|access-date=2022-08-06|date=2013-04-23|language=en-US}}</ref>. Itālijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (20,1 %), rūpniecība (19,5 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (17,5 %). 51 % no Itālijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā ([[Vācija|Vācijā]] 13 %, Francijā 10 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (10 %) un Šveice (6 %). 58 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 16 %, no Francijas 8 % un no [[Nīderlande|Nīderlandes]] 6 %), savukārt starp ārpussavienības valstīm Itālijai galvenie importa partneri ir [[Ķīna]] (9 %) un ASV (4 %)<ref name=":1" />. === Rūpniecība === No rūpniecības nozarēm galvenā ir mašīnbūve. Itālija ir liela vieglo automobiļu ražotāja un eksportētāja,<ref name=":2" /> un [[Stellantis]] koncerns, kurā ietilpst [[FIAT|Fiat]], ir pasaulē piektais lielākais automobiļu ražotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.focus2move.com/world-car-group-ranking/|title=Focus2move{{!}} World Car Group Ranking in the 2022|last=carlo|website=Focus2Move|access-date=2022-08-07|date=2022-06-06|language=en-US}}</ref>. Itālija ir pazīstama ar luksusa klases automašīnu ražošanu, no kuriem atpazīstamākie zīmoli ir [[Ferrari]], [[Lamborghini]] un [[Maserati]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brandfinance.com/press-releases/ferrari-the-worlds-most-powerful-brand|title=Ferrari – The World’s Most Powerful Brand {{!}} Press Release {{!}} Brand Finance|access-date=2022-08-07|language=en-US}}</ref>. [[Attēls:The Eni building, Quartiere XXXII Europa, Roma, Lazio, Italy - panoramio.jpg|alt=roma|thumb|Eni galvenā mītne Romā, kas ir viena no pasaules lielākajām naftas kompānijām ]] [[Attēls:Val D Orcia Sunrise (151505625).jpeg|thumb|Viens no Itālijas galvenajiem vīna ražošanas reģioniem Toskānā.]] Ķīmiskajā rūpniecībā galvenās nozares ir naftas ķīmiskā, ķīmisko šķiedru, plastmasu un sintētisko sveķu rūpniecība, kas izmanto ievesto naftu. Attīstītas ir arī laku un krāsu, minerālmēslu, farmaceitiskā rūpniecība. Itālijai tradicionāla nozare ir esenču un ēterisko eļļu ražošana gan no dabiskajām, gan sintētiskajām izejvielām. Lielākie ķīmiskās rūpniecības centri izvietoti piekrastes rajonos..No krāsainās metalurģijas nozarēm nozīmīgākās ir [[Alumīnijs|alumīnija]] (izmanto ievestās un vietējās izejvielas), [[Svins|svina]], [[Cinks|cinka]] un [[Dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] rūpniecība (2. vietā pasaulē aiz [[Spānija|Spānijas]]). Tekstilrūpniecība ir senākā Itālijas rūpniecības nozare. Kopš viduslaikiem Eiropā pazīst Itālijas audumus, attīstīta [[Kokvilna|kokvilnas]] un [[Vilna|vilnas]] audumu ražošana. Itālija ieņem pirmo vietu Rietumeiropā tekstilrūpniecības produkcijas izlaidē, gadā ražojot gandrīz 2,5 miljardus kvadrātmetru audumu. Kopš 20. gadsimta vidus Itālija ir apavu ražošanas līdere Eiropā. Gadā tā izgatavo 360 miljonus pāru apavu, tas ir, divas reizes vairāk nekā Francijā un piecas reizes vairāk nekā Vācijā. Starp pārtikas rūpniecības apakšnozarēm īpaši minamas makaronu, siera, olīveļļas un vīna ražošana. Itālija ir lielākā makaronu un vīna ražotāja un eksportētāja pasaulē, kā arī liela olīveļļas, augļu un dārzeņu ražotāja<ref name=":2" />. === Lauksaimniecība === Augkopības kultūru sējumi aizņem 8,6 miljoni ha, no tiem 60% - pārtikas kultūras (kvieši, rīss, dārzeņi), 25% - lopbarības kultūras un 15% - tehniskās kultūras. Salīdzinot ar pārējām Eiropas lielvalstīm, Itālija atpaliek gan lopkopības, gan svarīgākās augkopības produkcijas ražošanā. Vienīgi dārzeņi, augļi un ogas Itālijai dod eksporta ienākumus. Atšķirīga ir lauksaimniecības intensitāte un produktivitāte. Valsts ziemeļu daļā - Padānas līdzenumā augsti mehanizētā un ķimizētā lauksaimniecība dod nozares produkcijas lielāko daļu. Dienvidu rajonos raksturīga ir ekstensīva lopkopība un šauri specializēta subtropu augkopība. Galvenā pārtikas kultūra ir kvieši, kuri aizņem 1/3 no sējumu platības (Apūlijā un Sicīlijā). Ziemeļu daļā audzē kukurūzu, Alpu priekškalnēs - auzas un miežus, Padānas līdzenumā - rīsu. Itālija ir 1. vietā Eiropā pēc rīsa kopražas un vadošajā vietā pasaulē - pēc ražīguma. Izplatīti ir kartupeļu stādījumi (sevišķi Kampānijā). Lielas platības aizņem dārzeņu (sevišķi - tomātu) lauki (ievāc 13,5 miljonus tonnu gadā) un olīvkoku birzis, augļu koku un citrusu dārzi, vīnogāji (audzē ap 250 šķirņu vīnogas). Ir stādītas korķozolu birzis, lielas ēterisko augu plantācijas (ēterisko eļļu ieguvei), ēdamo kastaņu, mandeļkoku un riekstkoku audzes. Tradicionāla Itālijas lopkopības nozare ir aitkopība, pēdējos gadu desmitos strauji palielinās liellopu audzēšana (sevišķi Lombardijā). Liellopu ganāmpulks (8,9 miljoni lopu, no tiem 3,4 miljoni - slaucamas govis) ir mazāks par aitu ganāmpulku (13 miljoni). Pēckara gados palielinājās cūkkopības (9,5 miljoni cūku) un putnkopības (128 miljoni putnu) nozīme<ref name=":2" />. [[Attēls:Colonnata, marble-quarry - panoramio - Frans-Banja Mulder (2).jpg|thumb|Marmora karjers]] === Derīgie izrakteņi === Itālijas zemes dzīlēs ir dažādi derīgie izrakteņi, taču to krājumi nav lieli vai arī ir izsīkuši (dzelzs rūdas ieguve notiek jau 2700 gadus). Lielākā Itālijas bagātība ir dzīvsudraba rūda Toskānā un polimetāliskās rūdas Sardīnijā un Austrumalpos. Sicīlijā ir [[Sērs|sēra]], [[Kālijs|kālija]] un [[Sāls|vārāmā sāls]], dabiskā asfalta iegulas, Sardīnijā - [[Antimons|antimona]] rūdas, Apūlijā - [[Boksīts|boksītu]], Ligūrijā - [[Mangāns|mangāna]] rūdas krājumi. Daudzviet izmanto Itālijas būvakmeņus - [[Marmors|marmoru]], traverunu, [[Granīts|granītu]], tufu<ref name=":2" />. === Enerģija === Lielākā Itālijas ekonomiskā problēma ir enerģētisko resursu deficīts. Valstī ir nelieli zemas kvalitātes [[Akmeņogles|ogļu]] krājumi (Sardīnijā, Toskānā, Umbrijā), nedaudz [[Nafta|naftas]] (Sicīlijā un Padānas līdzenumā; gada ieguve - 4,4 miljoni tonnu) un [[Dabasgāze|dabasgāzes]] (Padānas līdzenumā, Apenīnu priekškalnēs un Sicīlijā; gada ieguve -16,6 miljardi kubikmetru). Vietējie enerģētiskie resursi apmierina apmēram 15% no nepieciešamā patēriņa. Enerģētisko bāzi papildina hidroenergoresursi (lielākās upes [[Po (upe)|Po]] un [[Tibra]], gadā ražo līdz 220 miljardus kWh elektroenerģijas) un no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] ievestā nafta. Lielajās Itālijas ostās ([[Dženova|Dženovā]]) sākas transkontinentālie naftas vadi uz Centrāleiropu<ref name=":2" /> === Infrastruktūra === Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Itālijai ir mazāk blīvs un nevienmērīgi izvietots ceļu tīkls. Visvairāk dzelzceļu un autoceļu ir Ziemeļitālijā; centrālajā un dienvidu daļā to ir mazāk. Galvenais šķērslis ceļu tīklu paplašināšanā ir Apenīnu kalni. Alpu kalnos satiksmes ceļi iet pāri augstkalnu pārejām, caur daudziem tuneļiem. Itālijā ir gandrīz 20 tūkstoši kilometru dzelzceļu, 303 tūkstoši kilometru autoceļu. Lielākās ostas ir Dženova (viena no Eiropā nozīmīgākajām naftas un konteineru kravas ostām), [[Trieste]] (naftas un kafijas ievedosta) un [[Venēcija]]<ref name=":2" />. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html Italy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709111211/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} CIA - The World Factbook * {{en ikona}} [http://www.italia.it/en/home.html Italian Tourism Official Website] www.italia.it {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{G8}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālija| ]] ej1sm1dblr5bnfg7fnd5d0nm0c7oohv 3667970 3667747 2022-08-07T21:11:21Z Binsalminsh 100209 /* Valdība */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Repubblica italiana'' | pilnais_valsts_nosaukums = Itālijas Republika | valsts_nosaukums = Itālija | karoga_attēls = Flag of Italy.svg | karoga_nosaukums = Itālijas karogs | ģerboņa_attēls = Italy-Emblem.svg | ģerboņa_nosaukums = Itālijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 90px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Itālijas himna|Il Canto degli Italiani]]'' | kartes_attēls = Location Italy EU Europe.png | kartes_paraksts = Itālijas atrašanās vieta Eiropā | galvaspilsēta = [[Roma]] | latd= 41 | latm= 54 | latNS= N | longd= 12 | longm= 29 | longEW= E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[itāļu valoda]]<sup>1</sup> | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Itālijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Serdžo Matarella]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Mario Dragi]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = [[Itālijas vēsture|Izveidošanās]] | neatkarības_notikums = Apvienošanās | neatkarības_datums = {{dat|1861|03|17}} | neatkarības_notikums2 = Republika | neatkarības_datums2 = {{dat|1946|06|02}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|03|25}} | platība_km2 = 301,318 | platība_rangs = 71. | procenti_ūdens = 2,4 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 60 605 053 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 23. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 201,1 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 61. | IKP_PPP = $1,773 trilj.<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=136&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=42&pr.y=3 | title= Italy | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-04-30}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $29 392 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0,892 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 29. | Gini = 32 | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.it]] | tālsarunu_kods = 39 | iso_kods_num = 380 | iso_kods_alfa2 = IT | iso_kods_alfa3 = ITA | piezīmes = | piezīme1 = [[Valle d'Aosta|Valle d'Aostā]] kopā ar itāļu valodu oficiālā ir [[franču valoda]]. [[Dienvidtirole|Dienvidtirolē]] otrā valsts valoda ir [[vācu valoda|vācu]]. | piezīme2 = }} '''Itālija''' ({{val-it|Italia}}, izrunā {{IPA|[[IPA|[iˈtaːlja]]]}}), oficiāli '''Itālijas Republika''' (''Repubblica italiana''), ir valsts [[Dienvideiropa]]s centrālajā daļā. Kopš 1946. gada [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], kas tālu iestiepjas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: [[Sardīnija]] un [[Sicīlija]], un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar [[Šveice|Šveici]], [[Austrija|Austriju]], [[Francija|Franciju]], [[Slovēnija|Slovēniju]] un divām [[anklāvs|anklāva]] pundurvalstīm — [[Vatikāns|Vatikānu]] un [[Sanmarīno]], savukārt Šveicē Itālijai pieder [[eksklāvs]] ''[[Campione d'Italia]]''. Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj [[kalniene]]s un [[Kalns|kalni]].<ref name="BOE">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/297474/Italy | title= Italy | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-06-06}}</ref> Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir [[Alpi|Alpu kalni]], savukārt tālu pussalā iestiepjas [[Apenīni|Apenīnu kalni]]. Lielākā daļa no valsts [[zemiene|zemienēm]] atrodas lielo upju ielejās, piemēram, [[Po (upe)|Po]] ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs [[tektoniskā plātne|tektonisko plātņu]] krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva [[ģeoloģija|ģeoloģiskā]] aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi [[vulkāns|vulkāni]],<ref name="BOE" /> no kuriem pazīstamākie ir [[Vezuvs]] un [[Etna]]. Itālijas [[galvaspilsēta]] ir [[Roma]]. Vairums iedzīvotāji ir [[itāļi]]. Oficiālā valoda ir [[itāļu valoda]]. Dominējošā reliģija ir [[kristietība]], konkrēti, [[Romas Katoļu baznīca]]. Itālijā izmantotā valūta ir [[eiro]]. == Vēsture == {{galvenais|Itālijas vēsture}} Ap 8.-7. gadsimtu p.m.ē. Itālijas pussalas austrumu un dienvidu daļā, kā arī Sicīlijā lielā skaitā sāka parādīties [[grieķi|grieķu]] apmetnes. Šīs grieķu apdzīvotās vietas dēvēja par Lielo Grieķiju (''Magna Graecia''). Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma Itālijas pussalā viena pēc otras iebruka dažādas klejotāju ciltis - pārsvarā [[ģermāņi]]. Līdz 19. gadsimtam Itālija bija sadalīta nelielās valstīs, no kurām lielākās bija [[Pāvesta valsts]], [[Sardīnijas karaliste]], [[Abu Sicīliju karaliste]], [[Venēcijas Republika]] un [[Toskāna]]s hercogiste. 1859. gadā [[Sardīnijas Karaliste]] un Francija pieteica karu [[Austrija]]i un ieguva Lombardiju. 1860. gadā Abu Sicīliju karaliste anektēja Parmas, Modenas un Toskānas hercogistes un Pāvesta valsti, bet tā paša gada maijā itāļu brīvprātīgo armija [[Džuzepe Garibaldi|Džuzepes Garibaldi]] vadībā izcēlās Sicīlijā un pievienoja to Sardīnijas karalistei. 1861. gada 17. martā par apvienotās Itālijas karali tika kronēts Sardīnijas karalis [[Viktors Emanuels II]]. 1882. gadā Itālijas Karaliste pievienojās [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienībai]], taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] pievienojās [[Antante|Sabiedrotajiem]]. 1935. gadā Itālija iebruka [[Etiopija|Etiopijā]], par ko tā tika izslēgta no [[Tautu savienība]]s. 1939. gada 22. maijā Itālija noslēdza militāru aliansi ar [[Trešais Reihs|Vāciju]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] cīnījās pret [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]]. Pēc Otrā pasaules kara itāliešu neapmierinātība ar monarhiju noveda pie [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] sarīkošanas 1946. gadā, kurā tika izšķirts jautājums par monarhijas tālāko likteni. Referendumā itālieši nolēma, ka valsts turpmāk būs republika. 1949. gadā Itālija bija viena no [[NATO]] dibinātājām, bet 1958. gadā — viena no [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dibinātājām. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Italy relief location map.jpg|left|thumb|220x220px|Itālijas topogrāfiskā karte]] Itālija atrodas Dienvideiropā, tās dabiskā robeža nedaudz atgādina zābaku ([[Apūlija]]s dienvidi veido formu kā papēdim, bet [[Kalabrija]]s reģions veido purngalu). Tā robežojas ar [[Šveice|Šveici]] un [[Austrija|Austriju]] ziemeļos, ar [[Francija|Franciju]] ziemeļrietumos, ar [[Slovēnija|Slovēniju]] austrumos. Itālija austrumu, dienvidu un rietumu pusē robežojas ar jūrām — ar [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas]] un [[Tirēnu jūra|Tirēnu jūru]] rietumos, [[Adrijas jūra|Adrijas jūra]] austrumos, [[Jonijas jūra|Jonijas jūru]] un [[Vidusjūra|Vidusjūru]] dienvidos. Itālijai pieder divas lielas salas: [[Sicīlija]] un [[Sardīnija]], kā arī vairākas mazākas salas, no kurām lielākā ir [[Elba (sala)|Elba]]. Sicīlija un Sardīnija ir arī divas vislielākās salas Vidusjūrā. Lielākajā daļā Itālijas teritorijas reljefs ir kalnains. Itālijas ziemeļos slejas [[Alpi|Alpu kalni]], ziemeļaustrumos atrodas Dolomītalpi. bet no ziemeļiem līdz dienvidiem Itālijas centrālajā daļā - [[Apenīni]], kuri ir līdz 3000 metru augsti. Augstākais ir Gransaso masīvs austrumos no Romas<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. Itālijas dienvidi ir [[vulkanoloģija|vulkanoloģiski]] aktīvs reģions. Sicīlijas austrumdaļā atrodas lielākais aktīvais vulkāns Eiropā — [[Etna]], kas paceļas 3340 metru augstumā virs jūras līmeņa, savukārt netālu no Neapoles atrodas [[Vezuvs]], kas savulaik nopostīja [[Pompeji|Pompeju pilsētu]]. Itālija savu augstāko virsotni - [[Monblāns|Monblānu]] (itāliski - ''Monte bianco'') -, kas paceļas 4807 metrus virs jūras līmeņa., dala ar Franciju. Tā ir vienlaikus arī augstākā virsotne Eiropā. Valsts ziemeļaustrumos plešas Itālijas lielākais līdzenums - Padānas jeb Lombardijas līdzenums, kuru šķērso Itālijas garākā upe [[Po (upe)|Po]]. Gar valsts rietumu piekrasti no Dženovas ziemeļos līdz Neapolei dienvidos stiepjas zemienes, kuras citu no citas nošķir kalni, līdzenumi un atsevišķas virsotnes. Alpu dienviddaļā ir vairāki lieli ezeri, piemēram, [[Komo ezers|Komo]], [[Gardas ezers|Gardas]] un [[Madžores ezers|Madžores]] ezers.<ref name=":3" /> === Klimats === Itālijā valda mērens un subtropisks klimats. To lielā mērā nosaka Alpu kalnu masīvs, kas aiztur ziemeļu vējus, kā arī atrašanās pie Vidusjūras. Ja Itālijas ziemeļos klimats ir mērens ar subtropu klimata iezīmēm, tad dienvidos tas ir izteikti subtropisks. Ziemeļos [[vasara|vasarās]] pārsvarā ir karsts laiks ar [[jūlijs|jūlija]] vidējo temperatūra no +22&nbsp;°C līdz +24&nbsp;°C, bet [[ziema]]s ir mēreni aukstas ar vidējo [[janvāris|janvāra]] temperatūru 0&nbsp;°C. Dienviditālijai ir raksturīgs Vidusjūras klimats - karstas un sausas vasaras ar vidējo jūlija temperatūru +26&nbsp;°C, bet ziemas ir daudz maigākas nekā ziemeļos, ar vidējo janvāra temperatūru +8&nbsp;°C līdz +10&nbsp;°C. Sniegs Itālijas dienvidos ir reta parādība, kaut arī kalnu masīvos virs 1500 metriem tas ir sastopams gada aukstajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |title=TravelTalisman.lv | iCelo<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111117062532/http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |archivedate={{dat|2011|11|17||bez}} }}</ref> == Valsts pārvalde == {{multiple image | align = left | caption_align = center | image1 = Sergio Mattarella Official (cropped).jpg | width1 = 150 | caption1 = [[Serdžo Matarella]]<br /><small>[[Itālijas prezidents]]<br />kopš 2015.gada</small> | image2 = Mario Draghi 2021 cropped.jpg | width2 = 160 | caption2 = [[Mario Dragi]]<br /><small>[[Itālijas premjerministrs]]<br />kopš 2021. gada</small> }} Itālija ir parlamentāra republika, kuras valdības vadītāju (premjerministru) ieceļ prezidents – valsts vadītājs. Parlamentam ir divas palātas: Deputātu palāta un Republikas Senāts. Valsts ir iedalīta 20 reģionos. No tiem pieciem ir īpašs autonomijas statuss, kas tiem ļauj pieņemt regulējumu attiecībā uz dažiem vietējas nozīmes jautājumiem<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/country-profiles/italy_lv|title=Itālija|website=european-union.europa.eu|access-date=2022-08-06|language=lv}}</ref>. === Izpildvara === Valsts vadītājs — republikas prezidents, kas tiek ievēlēts uz septiņu gadu periodu. Prezidenta vēlēšanas notiek kopīgā parlamenta un reģionu pārstāvju sēdē. Saskaņā ar konstitūciju prezidents var noteikt parlamenta ārpuskārtas vēlēšanas, atlaist tā palātas, iecelt amatos valsts amatpersonas vai tamlīdzīgi, kā arī vada Augstāko aizsardzības padomi. Prezidenta prombūtnes vai slimības laikā viņu aizvieto Senāta priekšsēdētājs; valdības vadītājs — premjerministrs (Itālijā viņu pieņemts saukt par Ministru padomes prezidentu); valdība — Ministru padome, ko ieceļ premjerministrs ar prezidenta piekrišanu<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. === Likumdevēja vara === Divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta (''Senato della Repubblica'') ar 315 senatoru vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu, bet dažas vietas par nopelniem tiek piešķirtas senatoriem uz mūžu, arī bijušajiem republikas prezidentiem) un Deputātu palātas (''Camera dei Deputati'') ar 630 deputātu vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu)<ref name=":0" />. === Tiesu vara === Konstitucionālā tiesa (''Corte Constituzionale''), kurā ir 15 tiesneši (piecus ieceļ prezidents, piecus ievēlē parlaments, un pieci tiek ievēlēti no augstākajām administratīvajām tiesām)<ref name=":0" />. == Administratīvais iedalījums == * [[Itālijas reģioni|Reģioni]] (''regione'') :* Provinces (''provincia'') ::* Komūnas (''comune'') === Itālijas reģioni === {{Pamatraksts|Itālijas reģioni}} [[Attēls:Regionen in Italien beschriftet.png|thumbnail|350px|Itālijas reģioni.]] {| class="wikitable sortable" align="center" width="60%" style="font-size:90%" ! rowspan="2" class="unsortable" |Karogs ! rowspan="2" |Reģions ! rowspan="2" |Statuss ! colspan="2" |[[Iedzīvotāju skaits]]<ref name="tuttitalia">{{cite news|title=Regioni italiane|url=http://www.tuttitalia.it/regioni/|access-date=30 April 2022|language=it}}</ref><br /><small>2021. gadā</small> ! rowspan="2" |[[Galvaspilsēta]] ! rowspan="2" |Komūnas <ref name="tuttitalia" /> ! rowspan="2" |Provinces vai pilsētas |- style="background:#CEF6D8" | !Skaits !% |- | align="center" |[[File:Flag of Abruzzo.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Abruco]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,285,256 | align="right" |2.17% | align="center" |[[L'Akvila]] | align="center" |305 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Apulia.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Apūlija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |3,926,931 | align="right" |6.63% | align="center" |[[Bari]] | align="center" |257 | align="center" |6 |- | align="center" |[[File:Flag of Basilicata.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Bazilikata]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |547,579 | align="right" |0.92% | align="center" |[[Potenca]] | align="center" |131 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Fictional Emilia-Romagna Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Emīlija-Romanja]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,445,549 | align="right" |7.50% | align="center" |[[Boloņa]] | align="center" |330 | align="center" |9 |- | align="center" |[[File:Flag of Friuli-Venezia Giulia.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Friuli-Venēcija Džūlija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,198,753 | align="right" |2.02% | align="center" |[[Trieste]] | align="center" |215 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Calabria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Kalabrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,877,728 | align="right" |3.17% | align="center" |[[Katandzāro]] | align="center" |404 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Campania.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Kampānija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |5,679,759 | align="right" |9.58% | align="center" |[[Neapole]] | align="center" |550 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Lazio Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Lacio]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |5,720,796 | align="right" |9.65% | align="center" |[[Roma]] | align="center" |378 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Liguria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Ligūrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,509,805 | align="right" |2.55% | align="center" |[[Dženova]] | align="center" |234 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Lombardy.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Lombardija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |9,966,992 | align="right" |16.82% | align="center" |[[Milāna]] | align="center" |1,506 | align="center" |12 |- | align="center" |[[File:Flag of Marche.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Marke]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,501,406 | align="right" |2.53% | align="center" |[[Ankona]] | align="center" |225 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Molise.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Molize]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |296,547 | align="right" |0.50% | align="center" |[[Kampobaso]] | align="center" |136 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Piedmont.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Pjemonta]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,273,210 | align="right" |7.21% | align="center" |[[Turīna]] | align="center" |1,181 | align="center" |8 |- | align="center" |[[File:Flag of Sardinia, Italy.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Sardīnija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,598,225 | align="right" |2.70% | align="center" |[[Kaljāri]] | align="center" |377 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Sicilian Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Sicīlija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |4,840,876 | align="right" |8.17% | align="center" |[[Palermo]] | align="center" |391 | align="center" |9 |- | align="center" |[[File:Flag of Tuscany.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Toskāna]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |3,668,333 | align="right" |6.19% | align="center" |[[Florence]] | align="center" |273 | align="center" |10 |- | align="center" |[[File:Flag of Trentino-South Tyrol.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Trentino-Alto Adidže]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,078,460 | align="right" |1.82% | align="center" |[[Trento]] | align="center" |282 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Umbria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Umbrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |865,013 | align="right" |1.46% | align="center" |[[Perudža]] | align="center" |92 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Valle d'Aosta.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Valle d'Aosta]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |123,895 | align="right" |0.21% | align="center" |[[Aosta]] | align="center" |74 | align="center" |1 |- | align="center" |[[File:Flag of Veneto.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Veneto]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,852,453 | align="right" |8.19% | align="center" |[[Venēcija]] | align="center" |563 | align="center" |7 |- | align="center" |[[File:Flag of Italy.svg|40px|border]] | align="center" |'''Itālija''' | align="center" |'''—''' | align="right" |'''59,257,566''' | align="right" |'''100.00%''' | align="center" |'''[[Roma]]''' | align="center" |'''7,904''' | align="center" |'''107''' |- |- class="sortbottom" |} == Demogrāfija == Itālijā 2020. gadā dzīvoja 60,3 miljoni iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir trešā lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (aiz [[Vācija]]s un [[Francija]]s) un 23. lielākā pasaulē. [[Iedzīvotāju blīvums]] (201 cilvēks uz km²) ir piektais lielākais Eiropas Savienībā. Visvairāk cilvēku dzīvo [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]], kur koncentrējas aptuveni viena trešdaļa no visiem iedzīvotājiem.Vēl 20. gadsimta vidū Itālijā bija aktīvi demogrāfiskie procesi, taču pēdējos gadu desmitos vērojama strauja dabiskā pieauguma samazināšanās, un dzimstības līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā. Labklājības un sociālās aprūpes līmeņa kāpums nodrošina ilgu vidējo mūžu (82 gadi) un zemu bērnu mirstību<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ekonomiska un sociala geografija vidusskolam ; eksperimentala macību gramata|url=https://www.worldcat.org/oclc/837356481|date=1995|location=Rīga|isbn=5-405-01523-7|oclc=837356481}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=World Health Statistics 2016 : Monitoring Health for the Sustainable Development Goals (SDGs).|url=https://www.worldcat.org/oclc/971364677|publisher=World Health Organization|date=2016|location=Geneva|isbn=978-92-4-069569-6|oclc=971364677|first=World Health|last=Organization}}</ref>. Itālijā ir lielāks lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropā. Salīdzinoši zemais ekonomikas attīstības un labklājības līmenis līdz pat 20. gadsimta vidum daudzus itāliešus mudināja emigrēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Centrāleiropa|Centrāleiropu]], [[Latīņamerika|Latīņameriku]] darba un labāku dzīves apstākļu meklējumos. Ekonomiskais uzplaukums pēc Otrā pasaules kara šo emigrācijas plūsmu apturēja. ledzīvotāju izvietojums ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir Kampānijas, Ligūrijas un Lombardijas līdzenumā - senajos zemkopības un spēcīgu pilsētvalstu rajonos, pirmajos rūpniecības centros. Tajos atrodas arī lielākās Itālijas pilsētas - [[Neapole]], [[Milāna]], [[Dženova]], [[Turīna]], tomēr vislielākā pilsēta ir [[Roma]]. Valsts ziemeļu daļā ir daudz mazu un vidēju pilsētu, kas izveidojušās jau viduslaikos. Sicīlijā un Apenīnu pussalas dienvidos ir pilsētas, kas radušās vēl grieķu kolonizācijas laikā pirms 3 tūkstošiem gadu<ref name=":2" />. === Pilsētas === {{Pamatraksts|Itālijas pilsētu uzskaitījums}} Itālijas lielākās pilsētas ir [[Roma]], [[Milāna]] un [[Turīna]]. Ja skatās pilsētu lielumus pēc to [[Aglomerācija (ģeogrāfija)|aglomerācijās]] dzīvojošo skaita, tad viennozīmīgi ar 7,4 miljoniem iedzīvotāju lielākā ir Milāna. Romas aglomerācijā dzīvo salīdzinoši tikai 3,7 miljoni. {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | [[Attēls:Roman Colosseum With Moon.jpg|border|135px|Roma]]<br />[[Roma]]<br />[[Attēls:DuomoDiMilano.jpg|border|135px|Milāna]]<br />[[Milāna]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Roma]]''' || [[Lacio]] || 2 761 477 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Venēcija]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 270 884 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Milāna]]''' || [[Lombardija]] || 1 324 110 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Verona]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 263 964 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Neapole]]''' || [[Kampānija]] || 959 574 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Mesīna]]''' || [[Sicīlija]] || 242 503 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Turīna]]''' || [[Pjemonta]] || 907 563 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Paduja]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 214 198 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Palermo]]''' || [[Sicīlija]] || 655 875 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Trieste]]''' || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || 205 535 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Dženova]]''' || [[Ligūrija]] || 607 906 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Breša]]''' || [[Lombardija]] || 193 879 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Boloņa]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 380 181 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Taranto]]''' || [[Apūlija]] || 191 810 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Florence]]''' || [[Toskāna]] || 371 282 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Prato]]''' || [[Toskāna]] || 188 011 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Bari]]''' || [[Apūlija]] || 320 475 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Parma]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 186 690 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Katānija]]''' || [[Sicīlija]] || 293 458 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Redžo di Kalabrija]]''' || [[Kalabrija]] || 186 547 |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:Italy Product Exports (2019).svg|thumb|Itālijas eksportpreču proporcionāla reprezentācija 2019. gadā]] Itālija ir industriāli agrāra valsts ar modernu rūpniecības struktūru un attīstītu subtropu lauksaimniecību. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kardināli mainot ekonomikas struktūru, industrija ārkārtīgi strauji attīstījās, un Itāliju sāka dēvēt par Eiropas ''ekonomisko brīnumu''. īsā laikā tā pietuvojās Lielbritānijas un Francijas ekonomikas līmenim, to veicināja arī Itālijas iestāšanās Eiropas ekonomiskajā asociācijā 1957. gadā<ref name=":2" />. Valsts ekonomikas izaugsme palēninājās 80.- 90. gados, bet 2000. gados tā sāka stagnēt<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/graphic-detail/2014/11/20/doom-and-gloom|title=Doom and gloom|work=The Economist|access-date=2022-08-06|issn=0013-0613}}</ref>. Itāliju smagi skāra [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007. - 2008. gada finanšu krīze]], kuru veicināja neefektīvā valsts pārvalde<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blogs.lse.ac.uk/eurocrisispress/2013/04/23/the-quiet-collapse-of-the-italian-economy/|title=The Quiet Collapse of the Italian Economy|last=Orsi|first=Roberto|website=Euro Crisis in the Press|access-date=2022-08-06|date=2013-04-23|language=en-US}}</ref>. Itālijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (20,1 %), rūpniecība (19,5 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (17,5 %). 51 % no Itālijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā ([[Vācija|Vācijā]] 13 %, Francijā 10 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (10 %) un Šveice (6 %). 58 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 16 %, no Francijas 8 % un no [[Nīderlande|Nīderlandes]] 6 %), savukārt starp ārpussavienības valstīm Itālijai galvenie importa partneri ir [[Ķīna]] (9 %) un ASV (4 %)<ref name=":1" />. === Rūpniecība === No rūpniecības nozarēm galvenā ir mašīnbūve. Itālija ir liela vieglo automobiļu ražotāja un eksportētāja,<ref name=":2" /> un [[Stellantis]] koncerns, kurā ietilpst [[FIAT|Fiat]], ir pasaulē piektais lielākais automobiļu ražotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.focus2move.com/world-car-group-ranking/|title=Focus2move{{!}} World Car Group Ranking in the 2022|last=carlo|website=Focus2Move|access-date=2022-08-07|date=2022-06-06|language=en-US}}</ref>. Itālija ir pazīstama ar luksusa klases automašīnu ražošanu, no kuriem atpazīstamākie zīmoli ir [[Ferrari]], [[Lamborghini]] un [[Maserati]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brandfinance.com/press-releases/ferrari-the-worlds-most-powerful-brand|title=Ferrari – The World’s Most Powerful Brand {{!}} Press Release {{!}} Brand Finance|access-date=2022-08-07|language=en-US}}</ref>. [[Attēls:The Eni building, Quartiere XXXII Europa, Roma, Lazio, Italy - panoramio.jpg|alt=roma|thumb|Eni galvenā mītne Romā, kas ir viena no pasaules lielākajām naftas kompānijām ]] [[Attēls:Val D Orcia Sunrise (151505625).jpeg|thumb|Viens no Itālijas galvenajiem vīna ražošanas reģioniem Toskānā.]] Ķīmiskajā rūpniecībā galvenās nozares ir naftas ķīmiskā, ķīmisko šķiedru, plastmasu un sintētisko sveķu rūpniecība, kas izmanto ievesto naftu. Attīstītas ir arī laku un krāsu, minerālmēslu, farmaceitiskā rūpniecība. Itālijai tradicionāla nozare ir esenču un ēterisko eļļu ražošana gan no dabiskajām, gan sintētiskajām izejvielām. Lielākie ķīmiskās rūpniecības centri izvietoti piekrastes rajonos..No krāsainās metalurģijas nozarēm nozīmīgākās ir [[Alumīnijs|alumīnija]] (izmanto ievestās un vietējās izejvielas), [[Svins|svina]], [[Cinks|cinka]] un [[Dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] rūpniecība (2. vietā pasaulē aiz [[Spānija|Spānijas]]). Tekstilrūpniecība ir senākā Itālijas rūpniecības nozare. Kopš viduslaikiem Eiropā pazīst Itālijas audumus, attīstīta [[Kokvilna|kokvilnas]] un [[Vilna|vilnas]] audumu ražošana. Itālija ieņem pirmo vietu Rietumeiropā tekstilrūpniecības produkcijas izlaidē, gadā ražojot gandrīz 2,5 miljardus kvadrātmetru audumu. Kopš 20. gadsimta vidus Itālija ir apavu ražošanas līdere Eiropā. Gadā tā izgatavo 360 miljonus pāru apavu, tas ir, divas reizes vairāk nekā Francijā un piecas reizes vairāk nekā Vācijā. Starp pārtikas rūpniecības apakšnozarēm īpaši minamas makaronu, siera, olīveļļas un vīna ražošana. Itālija ir lielākā makaronu un vīna ražotāja un eksportētāja pasaulē, kā arī liela olīveļļas, augļu un dārzeņu ražotāja<ref name=":2" />. === Lauksaimniecība === Augkopības kultūru sējumi aizņem 8,6 miljoni ha, no tiem 60% - pārtikas kultūras (kvieši, rīss, dārzeņi), 25% - lopbarības kultūras un 15% - tehniskās kultūras. Salīdzinot ar pārējām Eiropas lielvalstīm, Itālija atpaliek gan lopkopības, gan svarīgākās augkopības produkcijas ražošanā. Vienīgi dārzeņi, augļi un ogas Itālijai dod eksporta ienākumus. Atšķirīga ir lauksaimniecības intensitāte un produktivitāte. Valsts ziemeļu daļā - Padānas līdzenumā augsti mehanizētā un ķimizētā lauksaimniecība dod nozares produkcijas lielāko daļu. Dienvidu rajonos raksturīga ir ekstensīva lopkopība un šauri specializēta subtropu augkopība. Galvenā pārtikas kultūra ir kvieši, kuri aizņem 1/3 no sējumu platības (Apūlijā un Sicīlijā). Ziemeļu daļā audzē kukurūzu, Alpu priekškalnēs - auzas un miežus, Padānas līdzenumā - rīsu. Itālija ir 1. vietā Eiropā pēc rīsa kopražas un vadošajā vietā pasaulē - pēc ražīguma. Izplatīti ir kartupeļu stādījumi (sevišķi Kampānijā). Lielas platības aizņem dārzeņu (sevišķi - tomātu) lauki (ievāc 13,5 miljonus tonnu gadā) un olīvkoku birzis, augļu koku un citrusu dārzi, vīnogāji (audzē ap 250 šķirņu vīnogas). Ir stādītas korķozolu birzis, lielas ēterisko augu plantācijas (ēterisko eļļu ieguvei), ēdamo kastaņu, mandeļkoku un riekstkoku audzes. Tradicionāla Itālijas lopkopības nozare ir aitkopība, pēdējos gadu desmitos strauji palielinās liellopu audzēšana (sevišķi Lombardijā). Liellopu ganāmpulks (8,9 miljoni lopu, no tiem 3,4 miljoni - slaucamas govis) ir mazāks par aitu ganāmpulku (13 miljoni). Pēckara gados palielinājās cūkkopības (9,5 miljoni cūku) un putnkopības (128 miljoni putnu) nozīme<ref name=":2" />. [[Attēls:Colonnata, marble-quarry - panoramio - Frans-Banja Mulder (2).jpg|thumb|Marmora karjers]] === Derīgie izrakteņi === Itālijas zemes dzīlēs ir dažādi derīgie izrakteņi, taču to krājumi nav lieli vai arī ir izsīkuši (dzelzs rūdas ieguve notiek jau 2700 gadus). Lielākā Itālijas bagātība ir dzīvsudraba rūda Toskānā un polimetāliskās rūdas Sardīnijā un Austrumalpos. Sicīlijā ir [[Sērs|sēra]], [[Kālijs|kālija]] un [[Sāls|vārāmā sāls]], dabiskā asfalta iegulas, Sardīnijā - [[Antimons|antimona]] rūdas, Apūlijā - [[Boksīts|boksītu]], Ligūrijā - [[Mangāns|mangāna]] rūdas krājumi. Daudzviet izmanto Itālijas būvakmeņus - [[Marmors|marmoru]], traverunu, [[Granīts|granītu]], tufu<ref name=":2" />. === Enerģija === Lielākā Itālijas ekonomiskā problēma ir enerģētisko resursu deficīts. Valstī ir nelieli zemas kvalitātes [[Akmeņogles|ogļu]] krājumi (Sardīnijā, Toskānā, Umbrijā), nedaudz [[Nafta|naftas]] (Sicīlijā un Padānas līdzenumā; gada ieguve - 4,4 miljoni tonnu) un [[Dabasgāze|dabasgāzes]] (Padānas līdzenumā, Apenīnu priekškalnēs un Sicīlijā; gada ieguve -16,6 miljardi kubikmetru). Vietējie enerģētiskie resursi apmierina apmēram 15% no nepieciešamā patēriņa. Enerģētisko bāzi papildina hidroenergoresursi (lielākās upes [[Po (upe)|Po]] un [[Tibra]], gadā ražo līdz 220 miljardus kWh elektroenerģijas) un no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] ievestā nafta. Lielajās Itālijas ostās ([[Dženova|Dženovā]]) sākas transkontinentālie naftas vadi uz Centrāleiropu<ref name=":2" /> === Infrastruktūra === Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Itālijai ir mazāk blīvs un nevienmērīgi izvietots ceļu tīkls. Visvairāk dzelzceļu un autoceļu ir Ziemeļitālijā; centrālajā un dienvidu daļā to ir mazāk. Galvenais šķērslis ceļu tīklu paplašināšanā ir Apenīnu kalni. Alpu kalnos satiksmes ceļi iet pāri augstkalnu pārejām, caur daudziem tuneļiem. Itālijā ir gandrīz 20 tūkstoši kilometru dzelzceļu, 303 tūkstoši kilometru autoceļu. Lielākās ostas ir Dženova (viena no Eiropā nozīmīgākajām naftas un konteineru kravas ostām), [[Trieste]] (naftas un kafijas ievedosta) un [[Venēcija]]<ref name=":2" />. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html Italy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709111211/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} CIA - The World Factbook * {{en ikona}} [http://www.italia.it/en/home.html Italian Tourism Official Website] www.italia.it {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{G8}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālija| ]] kdijr3338ftnrppj5hd4bnmmepas10y Bruneja 0 1944 3667827 3370982 2022-08-07T17:11:55Z Binsalminsh 100209 Papildināts saturs wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Negara Brunei Darussalam<br />نڬارا بروني دارالسلام | pilnais_valsts_nosaukums = Brunejas Dāresallams | valsts_nosaukums = Brunei | karoga_attēls = Flag of Brunei.svg | karoga_nosaukums = Brunejas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of Brunei.svg | ģerboņa_nosaukums = Brunejas ģerbonis | ģerboņa_platums = 100px | valsts_moto = ''الدائمون المحسنون بالهدى<br />Sentiasa membuat kebajikan dengan petunjuk Allah<br />'' | valsts_himna = ''Allah Peliharakan Sultan'' <br /></small>(Dievs, svētī Sultānu)</small> | kartes_attēls = Brunei on the globe (Southeast Asia centered).svg | kartes_paraksts = Brunejas novietojums Āzijā | galvaspilsēta = [[Bandarseribegavana]] | latd=4 |latm=53.417 |lats= |latNS=N |longd=114 |longm=56.533 |longs= |longEW=E | lielākā_pilsēta = Bandarseribegavana | valsts_valodas = [[malajiešu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = unitāta islāma konstitucionāla monarhija | valsts_galvas_tituls = Monarhs | valsts_galva = [[Hasanals Bolkiahs]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = Sultanāts | neatkarības_datums = 14. gadsimts | neatkarības_notikums2 = Britu protektorāts | neatkarības_datums2 = 1888 | neatkarības_notikums3 = no [[Lielbritānija]]s | neatkarības_datums3 = {{Dat|1984|01|01}} | neatkarības_notikums4 = | neatkarības_datums4 = | neatkarības_notikums5 = | neatkarības_datums5 = | neatkarības_notikums6 = | neatkarības_datums6 = | neatkarības_notikums7 = | neatkarības_datums7 = | neatkarības_notikums8 = | neatkarības_datums8 = | neatkarības_notikums9 = | neatkarības_datums9 = | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 5765 | platība_rangs = 172. | procenti_ūdens = 8,6 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2011.g. | iedzīvotāju_skaits = 408 786 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 175. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 67.3 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 134. | IKP_PPP = $ 17 092 miljoni | IKP_PPP_gads = 2012 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $ 39,355 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0.838 | HDI_gads = 2011 | HDI_kategorija = <font color=#009900>augsts</font> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brunejas dolārs]] | valūtas_kods = DND | laika_zona = | utc_offset = +8 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .BN | tālsarunu_kods = 673 | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = | piezīme3 = | piezīme4 = | piezīme5 = | piezīme6 = | piezīme7 = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = BN | iso_kods_alfa3 = }} '''Bruneja''', oficiāli '''Bruneja Darusalama''' vai '''Brunejas Darusalamas Valsts''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-brunejas-attiecibas|title=Latvijas Republikas un Brunejas Darusalamas Valsts divpusējās attiecības|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2020-05-05|date=}}</ref> ir sultanāts [[Āzija]]s dienvidos [[Borneo]] salas ziemeļrietumu daļā. Dienvidos Brunejai ir sauszemes robeža ar [[Malaizija|Malaiziju]], bet valsts ziemeļu robežu apskalo [[Dienvidķīnas jūra]]. Bruneja sastāv no 2 nošķirtiem apgabaliem, kas atrodas aptuveni 30 km attālumā viens no otra. == Vēsture == Bruneja rakstos pirmoreiz minēta 6. gadsimta ķīniešu hronikās. 10.gs. Bruneja kļuva pazīstama kā "Sumatras Srividžaja Impērijas Budistu karaliste", kas, visticamāk, radusies pēc Javas impērijas parauga<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ar-tur.lv/lv/bruneja-informacija-par-valsti/|title=Informācija par Bruneju « Bruneja {{!}} Tūrisma firma "Ar-Tur"|website=www.ar-tur.lv|access-date=2022-08-07}}</ref>. Pašreizējo Brunejas dinastiju dibināja Avans Alaks Betatars jeb sultāns Muhameds Šahs, kurš valdīja ap 1400. gadu. Muhameds Šahs bija pirmais Brunejas musulmaņu valdnieks Brunejas sultanāta ietekme sasniedza maksimumu no 15. līdz 17. gadsimtam, kad tā teritorija aizņēma lielu daļu Borneo salas. Pēc tam Bruneja nokļuva pagrimuma periodā, ko izraisīja iekšējas nesaskaņas par karalisko pēctecību, Eiropas spēku koloniālā paplašināšanās un pirātisms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/diplomatiskas-pusdienas/bruneja-maza-bagata-azijas-valsts-kur-viena-karaliska-dinastija-.a154458/|title=Bruneja: maza, bagāta Āzijas valsts, kur viena karaliskā dinastija valda jau 600 gadus|website=lr1.lsm.lv|access-date=2022-08-07}}</ref>. No 1888. līdz 1959. gadam Bruneja bija Lielbritānijas protektorāts (ekonomikas vārdnīca). 1959. gada konstitūcija noteica, ka tā ir kolonija ar pašpārvaldi, bet 1984. gadā Bruneja ieguva pilnīgu neatkarību<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref>. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Brunei location map Topographic.png|left|thumb|Brunejas topogrāfiskā karte]] Bruneju ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra, sauszemes robeža tai ir ar Malaiziju, kas sadala valsti divās daļās. Nelielo teritoriju veido šaurs piekrastes līdzenums ar mangrovju purviem, bet iekšzemē paceļas kalnu grēda, ko lielākoties klāj lietusmeži. Augstākā virsotne, Pagona kalns (1850 m), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā. Brunejas teritorijā ietilpst arī 33 salas, kas veido aptuveni 1,4% no valsts sauszemes platības. Vairums šo salu nav apdzīvotas un ir nozīmīgas apdraudēto putnu sugu, sikspārņu un vairāku sugu pērtiķu vairošanās vietas. Garākā upe ir Belaita, kas tek netālu no valsts rietumu robežas. Gandrīz 80% teritorijas klāj lietusmeži<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. === Klimats === Brunejā valda ekvatoriālais klimats, nokrišņu ir vairāk nekā 2000 mm gadā un gaisa temperatūru amplitūda ir ļoti maza<ref name=":1" />. Vidējā gaisa temperatūra janvārī + 25&nbsp;°C, bet jūlijā +35&nbsp;°C. Klimats ir karsts, bet mitrs un lietains. == Valdība == Kopš neveiksmīgā dumpja 1962. gadā valstī ir ārkārtas stāvoklis. Politiskās partijas tika aizliegtas 1988. gadā, un nav notikušas nevienas vēlēšanas. Sultāns ir valsts galva, valsts pārvaldes vadītājs un kopš 1967. gada arī premjerministrs. Viņš darbojas arī kā aizsardzības un finanšu ministrs<ref name=":0" />. Valdība sastāv no Ministru padomes, ko ieceļ monarhs, tā tiek sasaukta izņēmuma gadījumos. Pastāv arī Reliģiskā padome (locekļus ieceļ monarhs), kas nodarbojas ar reliģiskiem jautājumiem, Slepenā padome, kas nodarbojas ar konstitucionāliem jautājumiem, un Mantošanas padome, kas tiek sasaukta gadījumos, kad jārisina troņa mantošanas jautājums. Kabinetā lielāko da[u amatu ieņem karaliskās ģimenes locekli. Likumdevēja vara sastāv no Vienpalātas Likumdošanas padomes jeb medžlisa (Majlis Masyuarat Megeri — slepenas padome, kas darbojas vienīgi kā konsultatīvs orgāns; vietu skaits nav noteikts, locekļus ieceļ sultāns). Vēlēšanu tiesības nepastāv. Ir tikai viena legāla politiskā partija — Brunejas Nacionālās solidaritātes partija. Tiesu vara sastāv no  Augstākās tiesas, un tiesneši dod sultānam zvērestu uz trim gadiem<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. Kopš 2014. gada valstī ir pieņemts [[Šariats|šariata]] kriminālkodekss<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2019-0424_LV.html|title=Pieņemtie teksti - Bruneja - Ceturtdiena, 2019. gada 18. aprīlis|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2022-08-07|language=lv}}</ref> == Tautsaimniecība == Ekonomika gandrīz pilnībā balstās uz naftas un dabasgāzes eksportu. Ražošanas līmenis uz vienu iedzīvotāju Brunejā ir augstāks nekā vairākumā trešās pasaules valstu, valsts iekšējos ražošanas ienākumus papildina ienākumi no ārvalstu investīcijām. Valdība iedzīvotājiem nodrošina medicīnisko palīdzību un subsidē mitekli un pārtiku. Vērojams progress valdības galvenā uzdevuma — ekonomikas dažādošanas, atkarības no naftas un gāzes pārvarēšanas — īstenošanā<ref name=":2" />. == Reliģija == 67 % [[islāms]]; 13 % [[budisms]]; 10 % [[kristietība]]; 10 % pamatiedzīvotāju pagāniskās ticības. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{Nāciju sadraudzība}} {{ASEAN}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:Dienvidaustrumāzija]] [[Kategorija:Bruneja| ]] [[Kategorija:ASEAN dalībvalstis]] 93hb4zh44sbo492t2y9qokb3qaos5nr 3667831 3667827 2022-08-07T17:14:14Z Binsalminsh 100209 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Negara Brunei Darussalam<br />نڬارا بروني دارالسلام | pilnais_valsts_nosaukums = Brunejas Dāresallams | valsts_nosaukums = Brunei | karoga_attēls = Flag of Brunei.svg | karoga_nosaukums = Brunejas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of Brunei.svg | ģerboņa_nosaukums = Brunejas ģerbonis | ģerboņa_platums = 100px | valsts_moto = ''الدائمون المحسنون بالهدى<br />Sentiasa membuat kebajikan dengan petunjuk Allah<br />'' | valsts_himna = ''Allah Peliharakan Sultan'' <br /></small>(Dievs, svētī Sultānu)</small> | kartes_attēls = Brunei on the globe (Southeast Asia centered).svg | kartes_paraksts = Brunejas novietojums Āzijā | galvaspilsēta = [[Bandarseribegavana]] | latd=4 |latm=53.417 |lats= |latNS=N |longd=114 |longm=56.533 |longs= |longEW=E | lielākā_pilsēta = Bandarseribegavana | valsts_valodas = [[malajiešu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = unitāta islāma konstitucionāla monarhija | valsts_galvas_tituls = Monarhs | valsts_galva = [[Hasanals Bolkiahs]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = Sultanāts | neatkarības_datums = 14. gadsimts | neatkarības_notikums2 = Britu protektorāts | neatkarības_datums2 = 1888 | neatkarības_notikums3 = no [[Lielbritānija]]s | neatkarības_datums3 = {{Dat|1984|01|01}} | neatkarības_notikums4 = | neatkarības_datums4 = | neatkarības_notikums5 = | neatkarības_datums5 = | neatkarības_notikums6 = | neatkarības_datums6 = | neatkarības_notikums7 = | neatkarības_datums7 = | neatkarības_notikums8 = | neatkarības_datums8 = | neatkarības_notikums9 = | neatkarības_datums9 = | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 5765 | platība_rangs = 172. | procenti_ūdens = 8,6 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2011.g. | iedzīvotāju_skaits = 408 786 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 175. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 67.3 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 134. | IKP_PPP = $ 17 092 miljoni | IKP_PPP_gads = 2012 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $ 39,355 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0.838 | HDI_gads = 2011 | HDI_kategorija = <font color=#009900>augsts</font> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brunejas dolārs]] | valūtas_kods = DND | laika_zona = | utc_offset = +8 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .BN | tālsarunu_kods = 673 | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = | piezīme3 = | piezīme4 = | piezīme5 = | piezīme6 = | piezīme7 = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = BN | iso_kods_alfa3 = }} '''Bruneja''', oficiāli '''Bruneja Darusalama''' vai '''Brunejas Darusalamas Valsts''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-brunejas-attiecibas|title=Latvijas Republikas un Brunejas Darusalamas Valsts divpusējās attiecības|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2020-05-05|date=}}</ref> ir sultanāts [[Āzija]]s dienvidos [[Borneo]] salas ziemeļrietumu daļā. Dienvidos Brunejai ir sauszemes robeža ar [[Malaizija|Malaiziju]], bet valsts ziemeļu robežu apskalo [[Dienvidķīnas jūra]]. Bruneja sastāv no 2 nošķirtiem apgabaliem, kas atrodas aptuveni 30 km attālumā viens no otra. == Vēsture == Bruneja rakstos pirmoreiz minēta 6. gadsimta ķīniešu hronikās. 10.gs. Bruneja kļuva pazīstama kā "Sumatras Srividžaja Impērijas Budistu karaliste", kas, visticamāk, radusies pēc Javas impērijas parauga<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ar-tur.lv/lv/bruneja-informacija-par-valsti/|title=Informācija par Bruneju « Bruneja {{!}} Tūrisma firma "Ar-Tur"|website=www.ar-tur.lv|access-date=2022-08-07}}</ref>. Pašreizējo Brunejas dinastiju dibināja Avans Alaks Betatars jeb sultāns Muhameds Šahs, kurš valdīja ap 1400. gadu. Muhameds Šahs bija pirmais Brunejas musulmaņu valdnieks Brunejas sultanāta ietekme sasniedza maksimumu no 15. līdz 17. gadsimtam, kad tā teritorija aizņēma lielu daļu Borneo salas. Pēc tam Bruneja nokļuva pagrimuma periodā, ko izraisīja iekšējas nesaskaņas par karalisko pēctecību, Eiropas spēku koloniālā paplašināšanās un pirātisms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/diplomatiskas-pusdienas/bruneja-maza-bagata-azijas-valsts-kur-viena-karaliska-dinastija-.a154458/|title=Bruneja: maza, bagāta Āzijas valsts, kur viena karaliskā dinastija valda jau 600 gadus|website=lr1.lsm.lv|access-date=2022-08-07}}</ref>. No 1888. līdz 1959. gadam Bruneja bija Lielbritānijas protektorāts (ekonomikas vārdnīca). 1959. gada konstitūcija noteica, ka tā ir kolonija ar pašpārvaldi, bet 1984. gadā Bruneja ieguva pilnīgu neatkarību<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref>. [[Attēls:Brunei location map Topographic.png|left|thumb|Brunejas topogrāfiskā karte|200x200px]] == Ģeogrāfija == Bruneju ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra, sauszemes robeža tai ir ar Malaiziju, kas sadala valsti divās daļās. Nelielo teritoriju veido šaurs piekrastes līdzenums ar mangrovju purviem, bet iekšzemē paceļas kalnu grēda, ko lielākoties klāj lietusmeži. Augstākā virsotne, Pagona kalns (1850 m), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā. Brunejas teritorijā ietilpst arī 33 salas, kas veido aptuveni 1,4% no valsts sauszemes platības. Vairums šo salu nav apdzīvotas un ir nozīmīgas apdraudēto putnu sugu, sikspārņu un vairāku sugu pērtiķu vairošanās vietas. Garākā upe ir Belaita, kas tek netālu no valsts rietumu robežas. Gandrīz 80% teritorijas klāj lietusmeži<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. === Klimats === Brunejā valda ekvatoriālais klimats, nokrišņu ir vairāk nekā 2000 mm gadā un gaisa temperatūru amplitūda ir ļoti maza<ref name=":1" />. Vidējā gaisa temperatūra janvārī + 25&nbsp;°C, bet jūlijā +35&nbsp;°C. Klimats ir karsts, bet mitrs un lietains. == Valdība == [[Attēls:Hassanal Bolkiah.jpg|left|thumb|220x220px|[[Hasanals Bolkiahs]] - pašreizējais Brunejas sultāns]] Kopš neveiksmīgā dumpja 1962. gadā valstī ir ārkārtas stāvoklis. Politiskās partijas tika aizliegtas 1988. gadā, un nav notikušas nevienas vēlēšanas. Sultāns ir valsts galva, valsts pārvaldes vadītājs un kopš 1967. gada arī premjerministrs. Viņš darbojas arī kā aizsardzības un finanšu ministrs<ref name=":0" />. Valdība sastāv no Ministru padomes, ko ieceļ monarhs, tā tiek sasaukta izņēmuma gadījumos. Pastāv arī Reliģiskā padome (locekļus ieceļ monarhs), kas nodarbojas ar reliģiskiem jautājumiem, Slepenā padome, kas nodarbojas ar konstitucionāliem jautājumiem, un Mantošanas padome, kas tiek sasaukta gadījumos, kad jārisina troņa mantošanas jautājums. Kabinetā lielāko da[u amatu ieņem karaliskās ģimenes locekli. Likumdevēja vara sastāv no Vienpalātas Likumdošanas padomes jeb medžlisa (Majlis Masyuarat Megeri — slepenas padome, kas darbojas vienīgi kā konsultatīvs orgāns; vietu skaits nav noteikts, locekļus ieceļ sultāns). Vēlēšanu tiesības nepastāv. Ir tikai viena legāla politiskā partija — Brunejas Nacionālās solidaritātes partija. Tiesu vara sastāv no  Augstākās tiesas, un tiesneši dod sultānam zvērestu uz trim gadiem<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. Kopš 2014. gada valstī ir pieņemts [[Šariats|šariata]] kriminālkodekss<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2019-0424_LV.html|title=Pieņemtie teksti - Bruneja - Ceturtdiena, 2019. gada 18. aprīlis|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2022-08-07|language=lv}}</ref> == Tautsaimniecība == Ekonomika gandrīz pilnībā balstās uz naftas un dabasgāzes eksportu. Ražošanas līmenis uz vienu iedzīvotāju Brunejā ir augstāks nekā vairākumā trešās pasaules valstu, valsts iekšējos ražošanas ienākumus papildina ienākumi no ārvalstu investīcijām. Valdība iedzīvotājiem nodrošina medicīnisko palīdzību un subsidē mitekli un pārtiku. Vērojams progress valdības galvenā uzdevuma — ekonomikas dažādošanas, atkarības no naftas un gāzes pārvarēšanas — īstenošanā<ref name=":2" />. == Reliģija == 67 % [[islāms]]; 13 % [[budisms]]; 10 % [[kristietība]]; 10 % pamatiedzīvotāju pagāniskās ticības. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{Nāciju sadraudzība}} {{ASEAN}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:Dienvidaustrumāzija]] [[Kategorija:Bruneja| ]] [[Kategorija:ASEAN dalībvalstis]] flpo6mmfd68yyldbi63yjnrens4ymcc 3667844 3667831 2022-08-07T17:18:04Z Binsalminsh 100209 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Negara Brunei Darussalam<br />نڬارا بروني دارالسلام | pilnais_valsts_nosaukums = Brunejas Dāresallams | valsts_nosaukums = Brunei | karoga_attēls = Flag of Brunei.svg | karoga_nosaukums = Brunejas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of Brunei.svg | ģerboņa_nosaukums = Brunejas ģerbonis | ģerboņa_platums = 100px | valsts_moto = ''الدائمون المحسنون بالهدى<br />Sentiasa membuat kebajikan dengan petunjuk Allah<br />'' | valsts_himna = ''Allah Peliharakan Sultan'' <br /></small>(Dievs, svētī Sultānu)</small> | kartes_attēls = Brunei on the globe (Southeast Asia centered).svg | kartes_paraksts = Brunejas novietojums Āzijā | galvaspilsēta = [[Bandarseribegavana]] | latd=4 |latm=53.417 |lats= |latNS=N |longd=114 |longm=56.533 |longs= |longEW=E | lielākā_pilsēta = Bandarseribegavana | valsts_valodas = [[malajiešu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = unitāta islāma konstitucionāla monarhija | valsts_galvas_tituls = Monarhs | valsts_galva = [[Hasanals Bolkiahs]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = Sultanāts | neatkarības_datums = 14. gadsimts | neatkarības_notikums2 = Britu protektorāts | neatkarības_datums2 = 1888 | neatkarības_notikums3 = no [[Lielbritānija]]s | neatkarības_datums3 = {{Dat|1984|01|01}} | neatkarības_notikums4 = | neatkarības_datums4 = | neatkarības_notikums5 = | neatkarības_datums5 = | neatkarības_notikums6 = | neatkarības_datums6 = | neatkarības_notikums7 = | neatkarības_datums7 = | neatkarības_notikums8 = | neatkarības_datums8 = | neatkarības_notikums9 = | neatkarības_datums9 = | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 5765 | platība_rangs = 172. | procenti_ūdens = 8,6 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2011.g. | iedzīvotāju_skaits = 408 786 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 175. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 67.3 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 134. | IKP_PPP = $ 17 092 miljoni | IKP_PPP_gads = 2012 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $ 39,355 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0.838 | HDI_gads = 2011 | HDI_kategorija = <font color=#009900>augsts</font> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brunejas dolārs]] | valūtas_kods = DND | laika_zona = | utc_offset = +8 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .BN | tālsarunu_kods = 673 | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = | piezīme3 = | piezīme4 = | piezīme5 = | piezīme6 = | piezīme7 = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = BN | iso_kods_alfa3 = }} '''Bruneja''', oficiāli '''Bruneja Darusalama''' vai '''Brunejas Darusalamas Valsts''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-brunejas-attiecibas|title=Latvijas Republikas un Brunejas Darusalamas Valsts divpusējās attiecības|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2020-05-05|date=}}</ref> ir sultanāts [[Āzija]]s dienvidos [[Borneo]] salas ziemeļrietumu daļā. Dienvidos Brunejai ir sauszemes robeža ar [[Malaizija|Malaiziju]], bet valsts ziemeļu robežu apskalo [[Dienvidķīnas jūra]]. Bruneja sastāv no 2 nošķirtiem apgabaliem, kas atrodas aptuveni 30 km attālumā viens no otra. Bruneja savu nosaukumu esot ieguvusi no po-ni - senas tirgotāju tautas, kas dzīvoja pie Brunejas upes<ref name=":0" />. == Vēsture == Bruneja rakstos pirmoreiz minēta 6. gadsimta ķīniešu hronikās. 10.gs. Bruneja kļuva pazīstama kā "Sumatras Srividžaja Impērijas Budistu karaliste", kas, visticamāk, radusies pēc Javas impērijas parauga<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ar-tur.lv/lv/bruneja-informacija-par-valsti/|title=Informācija par Bruneju « Bruneja {{!}} Tūrisma firma "Ar-Tur"|website=www.ar-tur.lv|access-date=2022-08-07}}</ref>. Pašreizējo Brunejas dinastiju dibināja Avans Alaks Betatars jeb sultāns Muhameds Šahs, kurš valdīja ap 1400. gadu. Muhameds Šahs bija pirmais Brunejas musulmaņu valdnieks Brunejas sultanāta ietekme sasniedza maksimumu no 15. līdz 17. gadsimtam, kad tā teritorija aizņēma lielu daļu Borneo salas. Pēc tam Bruneja nokļuva pagrimuma periodā, ko izraisīja iekšējas nesaskaņas par karalisko pēctecību, Eiropas spēku koloniālā paplašināšanās un pirātisms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/diplomatiskas-pusdienas/bruneja-maza-bagata-azijas-valsts-kur-viena-karaliska-dinastija-.a154458/|title=Bruneja: maza, bagāta Āzijas valsts, kur viena karaliskā dinastija valda jau 600 gadus|website=lr1.lsm.lv|access-date=2022-08-07}}</ref>. No 1888. līdz 1959. gadam Bruneja bija Lielbritānijas protektorāts (ekonomikas vārdnīca). 1959. gada konstitūcija noteica, ka tā ir kolonija ar pašpārvaldi, bet 1984. gadā Bruneja ieguva pilnīgu neatkarību<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref>. [[Attēls:Brunei location map Topographic.png|left|thumb|Brunejas topogrāfiskā karte|200x200px]] == Ģeogrāfija == Bruneju ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra, sauszemes robeža tai ir ar Malaiziju, kas sadala valsti divās daļās. Nelielo teritoriju veido šaurs piekrastes līdzenums ar mangrovju purviem, bet iekšzemē paceļas kalnu grēda, ko lielākoties klāj lietusmeži. Augstākā virsotne, Pagona kalns (1850 m), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā. Brunejas teritorijā ietilpst arī 33 salas, kas veido aptuveni 1,4% no valsts sauszemes platības. Vairums šo salu nav apdzīvotas un ir nozīmīgas apdraudēto putnu sugu, sikspārņu un vairāku sugu pērtiķu vairošanās vietas. Garākā upe ir Belaita, kas tek netālu no valsts rietumu robežas. Gandrīz 80% teritorijas klāj lietusmeži<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. === Klimats === Brunejā valda ekvatoriālais klimats, nokrišņu ir vairāk nekā 2000 mm gadā un gaisa temperatūru amplitūda ir ļoti maza<ref name=":1" />. Vidējā gaisa temperatūra janvārī + 25&nbsp;°C, bet jūlijā +35&nbsp;°C. Klimats ir karsts, bet mitrs un lietains. == Valdība == [[Attēls:Hassanal Bolkiah.jpg|left|thumb|220x220px|[[Hasanals Bolkiahs]] - pašreizējais Brunejas sultāns]] Kopš neveiksmīgā dumpja 1962. gadā valstī ir ārkārtas stāvoklis. Politiskās partijas tika aizliegtas 1988. gadā, un nav notikušas nevienas vēlēšanas. Sultāns ir valsts galva, valsts pārvaldes vadītājs un kopš 1967. gada arī premjerministrs. Viņš darbojas arī kā aizsardzības un finanšu ministrs<ref name=":0" />. Valdība sastāv no Ministru padomes, ko ieceļ monarhs, tā tiek sasaukta izņēmuma gadījumos. Pastāv arī Reliģiskā padome (locekļus ieceļ monarhs), kas nodarbojas ar reliģiskiem jautājumiem, Slepenā padome, kas nodarbojas ar konstitucionāliem jautājumiem, un Mantošanas padome, kas tiek sasaukta gadījumos, kad jārisina troņa mantošanas jautājums. Kabinetā lielāko da[u amatu ieņem karaliskās ģimenes locekli. Likumdevēja vara sastāv no Vienpalātas Likumdošanas padomes jeb medžlisa (Majlis Masyuarat Megeri — slepenas padome, kas darbojas vienīgi kā konsultatīvs orgāns; vietu skaits nav noteikts, locekļus ieceļ sultāns). Vēlēšanu tiesības nepastāv. Ir tikai viena legāla politiskā partija — Brunejas Nacionālās solidaritātes partija. Tiesu vara sastāv no  Augstākās tiesas, un tiesneši dod sultānam zvērestu uz trim gadiem<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. Kopš 2014. gada valstī ir pieņemts [[Šariats|šariata]] kriminālkodekss<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2019-0424_LV.html|title=Pieņemtie teksti - Bruneja - Ceturtdiena, 2019. gada 18. aprīlis|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2022-08-07|language=lv}}</ref> == Tautsaimniecība == Ekonomika gandrīz pilnībā balstās uz naftas un dabasgāzes eksportu. Ražošanas līmenis uz vienu iedzīvotāju Brunejā ir augstāks nekā vairākumā trešās pasaules valstu, valsts iekšējos ražošanas ienākumus papildina ienākumi no ārvalstu investīcijām. Valdība iedzīvotājiem nodrošina medicīnisko palīdzību un subsidē mitekli un pārtiku. Vērojams progress valdības galvenā uzdevuma — ekonomikas dažādošanas, atkarības no naftas un gāzes pārvarēšanas — īstenošanā<ref name=":2" />. == Reliģija == 67 % [[islāms]]; 13 % [[budisms]]; 10 % [[kristietība]]; 10 % pamatiedzīvotāju pagāniskās ticības. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{Nāciju sadraudzība}} {{ASEAN}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:Dienvidaustrumāzija]] [[Kategorija:Bruneja| ]] [[Kategorija:ASEAN dalībvalstis]] lnercu28f6iky2ffo296lw5nwl87til 3667961 3667844 2022-08-07T20:48:23Z Binsalminsh 100209 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Negara Brunei Darussalam<br />نڬارا بروني دارالسلام | pilnais_valsts_nosaukums = Brunejas Dāresallams | valsts_nosaukums = Brunei | karoga_attēls = Flag of Brunei.svg | karoga_nosaukums = Brunejas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of Brunei.svg | ģerboņa_nosaukums = Brunejas ģerbonis | ģerboņa_platums = 100px | valsts_moto = ''الدائمون المحسنون بالهدى<br />Sentiasa membuat kebajikan dengan petunjuk Allah<br />'' | valsts_himna = ''Allah Peliharakan Sultan'' <br /></small>(Dievs, svētī Sultānu)</small> | kartes_attēls = Brunei on the globe (Southeast Asia centered).svg | kartes_paraksts = Brunejas novietojums Āzijā | galvaspilsēta = [[Bandarseribegavana]] | latd=4 |latm=53.417 |lats= |latNS=N |longd=114 |longm=56.533 |longs= |longEW=E | lielākā_pilsēta = Bandarseribegavana | valsts_valodas = [[malajiešu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = unitāta islāma konstitucionāla monarhija | valsts_galvas_tituls = Monarhs | valsts_galva = [[Hasanals Bolkiahs]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = Sultanāts | neatkarības_datums = 14. gadsimts | neatkarības_notikums2 = Britu protektorāts | neatkarības_datums2 = 1888 | neatkarības_notikums3 = no [[Lielbritānija]]s | neatkarības_datums3 = {{Dat|1984|01|01}} | neatkarības_notikums4 = | neatkarības_datums4 = | neatkarības_notikums5 = | neatkarības_datums5 = | neatkarības_notikums6 = | neatkarības_datums6 = | neatkarības_notikums7 = | neatkarības_datums7 = | neatkarības_notikums8 = | neatkarības_datums8 = | neatkarības_notikums9 = | neatkarības_datums9 = | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 5765 | platība_rangs = 172. | procenti_ūdens = 8,6 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2011.g. | iedzīvotāju_skaits = 408 786 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 175. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 67.3 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 134. | IKP_PPP = $ 17 092 miljoni | IKP_PPP_gads = 2012 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $ 39,355 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0.838 | HDI_gads = 2011 | HDI_kategorija = <font color=#009900>augsts</font> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brunejas dolārs]] | valūtas_kods = DND | laika_zona = | utc_offset = +8 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .BN | tālsarunu_kods = 673 | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = | piezīme3 = | piezīme4 = | piezīme5 = | piezīme6 = | piezīme7 = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = BN | iso_kods_alfa3 = }} '''Bruneja''', oficiāli '''Bruneja Darusalama''' vai '''Brunejas Darusalamas Valsts''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-brunejas-attiecibas|title=Latvijas Republikas un Brunejas Darusalamas Valsts divpusējās attiecības|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2020-05-05|date=}}</ref> ir sultanāts [[Āzija]]s dienvidos [[Borneo]] salas ziemeļrietumu daļā. Dienvidos Brunejai ir sauszemes robeža ar [[Malaizija|Malaiziju]], bet valsts ziemeļu robežu apskalo [[Dienvidķīnas jūra]]. Bruneja sastāv no 2 nošķirtiem apgabaliem, kas atrodas aptuveni 30 km attālumā viens no otra. Bruneja savu nosaukumu esot ieguvusi no po-ni - senas tirgotāju tautas, kas dzīvoja pie Brunejas upes<ref name=":0" />. == Vēsture == Bruneja rakstos pirmoreiz minēta 6. gadsimta ķīniešu hronikās. 10.gadsimtā Bruneja kļuva pazīstama kā "Sumatras Srividžaja Impērijas Budistu karaliste", kas, visticamāk, radusies pēc Javas impērijas parauga<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ar-tur.lv/lv/bruneja-informacija-par-valsti/|title=Informācija par Bruneju « Bruneja {{!}} Tūrisma firma "Ar-Tur"|website=www.ar-tur.lv|access-date=2022-08-07}}</ref>. Pašreizējo Brunejas dinastiju dibināja Avans Alaks Betatars jeb sultāns Muhameds Šahs, kurš valdīja ap 1400. gadu. Muhameds Šahs bija pirmais Brunejas musulmaņu valdnieks Brunejas sultanāta ietekme sasniedza maksimumu no 15. līdz 17. gadsimtam, kad tā teritorija aizņēma lielu daļu Borneo salas. Pēc tam Bruneja nokļuva pagrimuma periodā, ko izraisīja iekšējas nesaskaņas par karalisko pēctecību, Eiropas spēku koloniālā paplašināšanās un pirātisms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/diplomatiskas-pusdienas/bruneja-maza-bagata-azijas-valsts-kur-viena-karaliska-dinastija-.a154458/|title=Bruneja: maza, bagāta Āzijas valsts, kur viena karaliskā dinastija valda jau 600 gadus|website=lr1.lsm.lv|access-date=2022-08-07}}</ref>. No 1888. līdz 1959. gadam Bruneja bija Lielbritānijas protektorāts (ekonomikas vārdnīca). 1959. gada konstitūcija noteica, ka tā ir kolonija ar pašpārvaldi, bet 1984. gadā Bruneja ieguva pilnīgu neatkarību<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref>. [[Attēls:Brunei location map Topographic.png|left|thumb|Brunejas topogrāfiskā karte|200x200px]] == Ģeogrāfija == Bruneju ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra, sauszemes robeža tai ir ar Malaiziju, kas sadala valsti divās daļās. Nelielo teritoriju veido šaurs piekrastes līdzenums ar mangrovju purviem, bet iekšzemē paceļas kalnu grēda, ko lielākoties klāj lietusmeži. Augstākā virsotne, Pagona kalns (1850 m), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā. Brunejas teritorijā ietilpst arī 33 salas, kas veido aptuveni 1,4% no valsts sauszemes platības. Vairums šo salu nav apdzīvotas un ir nozīmīgas apdraudēto putnu sugu, sikspārņu un vairāku sugu pērtiķu vairošanās vietas. Garākā upe ir Belaita, kas tek netālu no valsts rietumu robežas. Gandrīz 80% teritorijas klāj lietusmeži<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. === Klimats === Brunejā valda ekvatoriālais klimats, nokrišņu ir vairāk nekā 2000 mm gadā un gaisa temperatūru amplitūda ir ļoti maza<ref name=":1" />. Vidējā gaisa temperatūra janvārī + 25&nbsp;°C, bet jūlijā +35&nbsp;°C. Klimats ir karsts, bet mitrs un lietains. == Valdība == [[Attēls:Hassanal Bolkiah.jpg|left|thumb|220x220px|[[Hasanals Bolkiahs]] - pašreizējais Brunejas sultāns]] Kopš neveiksmīgā dumpja 1962. gadā valstī ir ārkārtas stāvoklis. Politiskās partijas tika aizliegtas 1988. gadā, un nav notikušas nevienas vēlēšanas. Sultāns ir valsts galva, valsts pārvaldes vadītājs un kopš 1967. gada arī premjerministrs. Viņš darbojas arī kā aizsardzības un finanšu ministrs<ref name=":0" />. Valdība sastāv no Ministru padomes, ko ieceļ monarhs, tā tiek sasaukta izņēmuma gadījumos. Pastāv arī Reliģiskā padome (locekļus ieceļ monarhs), kas nodarbojas ar reliģiskiem jautājumiem, Slepenā padome, kas nodarbojas ar konstitucionāliem jautājumiem, un Mantošanas padome, kas tiek sasaukta gadījumos, kad jārisina troņa mantošanas jautājums. Kabinetā lielāko da[u amatu ieņem karaliskās ģimenes locekli. Likumdevēja vara sastāv no Vienpalātas Likumdošanas padomes jeb medžlisa (Majlis Masyuarat Megeri — slepenas padome, kas darbojas vienīgi kā konsultatīvs orgāns; vietu skaits nav noteikts, locekļus ieceļ sultāns). Vēlēšanu tiesības nepastāv. Ir tikai viena legāla politiskā partija — Brunejas Nacionālās solidaritātes partija. Tiesu vara sastāv no  Augstākās tiesas, un tiesneši dod sultānam zvērestu uz trim gadiem<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. Kopš 2014. gada valstī ir pieņemts [[Šariats|šariata]] kriminālkodekss<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2019-0424_LV.html|title=Pieņemtie teksti - Bruneja - Ceturtdiena, 2019. gada 18. aprīlis|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2022-08-07|language=lv}}</ref> == Tautsaimniecība == Ekonomika gandrīz pilnībā balstās uz naftas un dabasgāzes eksportu. Ražošanas līmenis uz vienu iedzīvotāju Brunejā ir augstāks nekā vairākumā trešās pasaules valstu, valsts iekšējos ražošanas ienākumus papildina ienākumi no ārvalstu investīcijām. Valdība iedzīvotājiem nodrošina medicīnisko palīdzību un subsidē mitekli un pārtiku. Vērojams progress valdības galvenā uzdevuma — ekonomikas dažādošanas, atkarības no naftas un gāzes pārvarēšanas — īstenošanā<ref name=":2" />. == Reliģija == 67 % [[islāms]]; 13 % [[budisms]]; 10 % [[kristietība]]; 10 % pamatiedzīvotāju pagāniskās ticības. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{Nāciju sadraudzība}} {{ASEAN}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:Dienvidaustrumāzija]] [[Kategorija:Bruneja| ]] [[Kategorija:ASEAN dalībvalstis]] 5unvpbhj6iowbj8gsdzuy0d8a0jl6lt 3667969 3667961 2022-08-07T21:10:58Z Binsalminsh 100209 /* Valdība */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Negara Brunei Darussalam<br />نڬارا بروني دارالسلام | pilnais_valsts_nosaukums = Brunejas Dāresallams | valsts_nosaukums = Brunei | karoga_attēls = Flag of Brunei.svg | karoga_nosaukums = Brunejas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of Brunei.svg | ģerboņa_nosaukums = Brunejas ģerbonis | ģerboņa_platums = 100px | valsts_moto = ''الدائمون المحسنون بالهدى<br />Sentiasa membuat kebajikan dengan petunjuk Allah<br />'' | valsts_himna = ''Allah Peliharakan Sultan'' <br /></small>(Dievs, svētī Sultānu)</small> | kartes_attēls = Brunei on the globe (Southeast Asia centered).svg | kartes_paraksts = Brunejas novietojums Āzijā | galvaspilsēta = [[Bandarseribegavana]] | latd=4 |latm=53.417 |lats= |latNS=N |longd=114 |longm=56.533 |longs= |longEW=E | lielākā_pilsēta = Bandarseribegavana | valsts_valodas = [[malajiešu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = unitāta islāma konstitucionāla monarhija | valsts_galvas_tituls = Monarhs | valsts_galva = [[Hasanals Bolkiahs]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = Sultanāts | neatkarības_datums = 14. gadsimts | neatkarības_notikums2 = Britu protektorāts | neatkarības_datums2 = 1888 | neatkarības_notikums3 = no [[Lielbritānija]]s | neatkarības_datums3 = {{Dat|1984|01|01}} | neatkarības_notikums4 = | neatkarības_datums4 = | neatkarības_notikums5 = | neatkarības_datums5 = | neatkarības_notikums6 = | neatkarības_datums6 = | neatkarības_notikums7 = | neatkarības_datums7 = | neatkarības_notikums8 = | neatkarības_datums8 = | neatkarības_notikums9 = | neatkarības_datums9 = | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 5765 | platība_rangs = 172. | procenti_ūdens = 8,6 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2011.g. | iedzīvotāju_skaits = 408 786 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 175. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 67.3 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 134. | IKP_PPP = $ 17 092 miljoni | IKP_PPP_gads = 2012 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $ 39,355 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0.838 | HDI_gads = 2011 | HDI_kategorija = <font color=#009900>augsts</font> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brunejas dolārs]] | valūtas_kods = DND | laika_zona = | utc_offset = +8 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .BN | tālsarunu_kods = 673 | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = | piezīme3 = | piezīme4 = | piezīme5 = | piezīme6 = | piezīme7 = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = BN | iso_kods_alfa3 = }} '''Bruneja''', oficiāli '''Bruneja Darusalama''' vai '''Brunejas Darusalamas Valsts''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-brunejas-attiecibas|title=Latvijas Republikas un Brunejas Darusalamas Valsts divpusējās attiecības|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2020-05-05|date=}}</ref> ir sultanāts [[Āzija]]s dienvidos [[Borneo]] salas ziemeļrietumu daļā. Dienvidos Brunejai ir sauszemes robeža ar [[Malaizija|Malaiziju]], bet valsts ziemeļu robežu apskalo [[Dienvidķīnas jūra]]. Bruneja sastāv no 2 nošķirtiem apgabaliem, kas atrodas aptuveni 30 km attālumā viens no otra. Bruneja savu nosaukumu esot ieguvusi no po-ni - senas tirgotāju tautas, kas dzīvoja pie Brunejas upes<ref name=":0" />. == Vēsture == Bruneja rakstos pirmoreiz minēta 6. gadsimta ķīniešu hronikās. 10.gadsimtā Bruneja kļuva pazīstama kā "Sumatras Srividžaja Impērijas Budistu karaliste", kas, visticamāk, radusies pēc Javas impērijas parauga<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ar-tur.lv/lv/bruneja-informacija-par-valsti/|title=Informācija par Bruneju « Bruneja {{!}} Tūrisma firma "Ar-Tur"|website=www.ar-tur.lv|access-date=2022-08-07}}</ref>. Pašreizējo Brunejas dinastiju dibināja Avans Alaks Betatars jeb sultāns Muhameds Šahs, kurš valdīja ap 1400. gadu. Muhameds Šahs bija pirmais Brunejas musulmaņu valdnieks Brunejas sultanāta ietekme sasniedza maksimumu no 15. līdz 17. gadsimtam, kad tā teritorija aizņēma lielu daļu Borneo salas. Pēc tam Bruneja nokļuva pagrimuma periodā, ko izraisīja iekšējas nesaskaņas par karalisko pēctecību, Eiropas spēku koloniālā paplašināšanās un pirātisms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/diplomatiskas-pusdienas/bruneja-maza-bagata-azijas-valsts-kur-viena-karaliska-dinastija-.a154458/|title=Bruneja: maza, bagāta Āzijas valsts, kur viena karaliskā dinastija valda jau 600 gadus|website=lr1.lsm.lv|access-date=2022-08-07}}</ref>. No 1888. līdz 1959. gadam Bruneja bija Lielbritānijas protektorāts (ekonomikas vārdnīca). 1959. gada konstitūcija noteica, ka tā ir kolonija ar pašpārvaldi, bet 1984. gadā Bruneja ieguva pilnīgu neatkarību<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref>. [[Attēls:Brunei location map Topographic.png|left|thumb|Brunejas topogrāfiskā karte|200x200px]] == Ģeogrāfija == Bruneju ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra, sauszemes robeža tai ir ar Malaiziju, kas sadala valsti divās daļās. Nelielo teritoriju veido šaurs piekrastes līdzenums ar mangrovju purviem, bet iekšzemē paceļas kalnu grēda, ko lielākoties klāj lietusmeži. Augstākā virsotne, Pagona kalns (1850 m), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā. Brunejas teritorijā ietilpst arī 33 salas, kas veido aptuveni 1,4% no valsts sauszemes platības. Vairums šo salu nav apdzīvotas un ir nozīmīgas apdraudēto putnu sugu, sikspārņu un vairāku sugu pērtiķu vairošanās vietas. Garākā upe ir Belaita, kas tek netālu no valsts rietumu robežas. Gandrīz 80% teritorijas klāj lietusmeži<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. === Klimats === Brunejā valda ekvatoriālais klimats, nokrišņu ir vairāk nekā 2000 mm gadā un gaisa temperatūru amplitūda ir ļoti maza<ref name=":1" />. Vidējā gaisa temperatūra janvārī + 25&nbsp;°C, bet jūlijā +35&nbsp;°C. Klimats ir karsts, bet mitrs un lietains. == Valsts pārvalde == [[Attēls:Hassanal Bolkiah.jpg|left|thumb|220x220px|[[Hasanals Bolkiahs]] - pašreizējais Brunejas sultāns]] Kopš neveiksmīgā dumpja 1962. gadā valstī ir ārkārtas stāvoklis. Politiskās partijas tika aizliegtas 1988. gadā, un nav notikušas nevienas vēlēšanas. Sultāns ir valsts galva, valsts pārvaldes vadītājs un kopš 1967. gada arī premjerministrs. Viņš darbojas arī kā aizsardzības un finanšu ministrs<ref name=":0" />. Valdība sastāv no Ministru padomes, ko ieceļ monarhs, tā tiek sasaukta izņēmuma gadījumos. Pastāv arī Reliģiskā padome (locekļus ieceļ monarhs), kas nodarbojas ar reliģiskiem jautājumiem, Slepenā padome, kas nodarbojas ar konstitucionāliem jautājumiem, un Mantošanas padome, kas tiek sasaukta gadījumos, kad jārisina troņa mantošanas jautājums. Kabinetā lielāko da[u amatu ieņem karaliskās ģimenes locekli. Likumdevēja vara sastāv no Vienpalātas Likumdošanas padomes jeb medžlisa (Majlis Masyuarat Megeri — slepenas padome, kas darbojas vienīgi kā konsultatīvs orgāns; vietu skaits nav noteikts, locekļus ieceļ sultāns). Vēlēšanu tiesības nepastāv. Ir tikai viena legāla politiskā partija — Brunejas Nacionālās solidaritātes partija. Tiesu vara sastāv no  Augstākās tiesas, un tiesneši dod sultānam zvērestu uz trim gadiem<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. Kopš 2014. gada valstī ir pieņemts [[Šariats|šariata]] kriminālkodekss<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2019-0424_LV.html|title=Pieņemtie teksti - Bruneja - Ceturtdiena, 2019. gada 18. aprīlis|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2022-08-07|language=lv}}</ref> == Tautsaimniecība == Ekonomika gandrīz pilnībā balstās uz naftas un dabasgāzes eksportu. Ražošanas līmenis uz vienu iedzīvotāju Brunejā ir augstāks nekā vairākumā trešās pasaules valstu, valsts iekšējos ražošanas ienākumus papildina ienākumi no ārvalstu investīcijām. Valdība iedzīvotājiem nodrošina medicīnisko palīdzību un subsidē mitekli un pārtiku. Vērojams progress valdības galvenā uzdevuma — ekonomikas dažādošanas, atkarības no naftas un gāzes pārvarēšanas — īstenošanā<ref name=":2" />. == Reliģija == 67 % [[islāms]]; 13 % [[budisms]]; 10 % [[kristietība]]; 10 % pamatiedzīvotāju pagāniskās ticības. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{Nāciju sadraudzība}} {{ASEAN}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:Dienvidaustrumāzija]] [[Kategorija:Bruneja| ]] [[Kategorija:ASEAN dalībvalstis]] 46w01t52etnizj4tm9bnwj7v7ncnxmg Nīderlandiešu valoda 0 2750 3667656 3582375 2022-08-07T12:13:15Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Nīderlandiešu valoda |nativename = ''Nederlands'' |pronunciation = [ˈneːdərlɑnts] |states =[[Nīderlande]], [[Beļģija]] ([[Flandrija]] un [[Brisele]]), [[Surinama]], [[Aruba]], [[Nīderlandes Antiļas]], [[Indonēzija]], [[Francijas Flandrija]], [[Lejasreina|Lejasreina (Vācija)]]. |speakers = Dzimtā val.: 23 milj.<br>Otrā val.:4 milj.<br>Kopā:27 milj. |familycolor = Indoeiropiešu |fam2 = [[Ģermāņu valodas|Ģermāņu]] |fam3 = [[Rietumģermāņu valodas|Rietumģermāņu]] |fam4 = [[Lejasfranku valodas|Lejasfranku]] |script = [[Latīņu alfabēts]] |nation = {{ABW}}<br> {{BEL}}<br> {{NLD}}<br> {{ANT}}<br> {{SUR}}<br> [[Attēls:Flag of Benelux.svg|24px]]&nbsp;[[Benilukss]]<br> {{EUR}}<br> [[Attēls:Flag_of_South_America_(proposal).svg|24px]]&nbsp;[[Dienvidamerikas Nāciju Savienība]] |agency = ''Nederlandse Taalunie''<br>([[Nīderlandiešu valodas savienība]]) |iso1=nl |iso2b=dut |iso2t=nld |iso3=nld |map = [[Attēls:Map of the Dutch World.svg|center|300px|border]]<div style="text-align: center;"><small>Nīderlandiešu valodas izplatība</small></div> }} '''Nīderlandiešu valoda''' ({{Audio|nl-Nederlands.ogg|''Nederlands''}}), saukta arī par '''holandiešu valodu''' ([[Nīderlande|Nīderlandē]]) un '''[[flāmu valoda|flāmu valodu]]''' ([[Beļģija|Beļģijā]]), ir [[Ģermāņu valodas|ģermāņu]] saimes valoda, kas ir [[dzimtā valoda]] ap 23 miljoniem cilvēku [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Surinama|Surinamā]], [[Aruba|Arubā]] un [[Nīderlandes Antiļas|Nīderlandes Antiļās]]. Tuvu radniecīga citām [[Rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu valodām]], kā [[angļu valoda|angļu]], [[rietumfrīzu valoda|rietumfrīzu]] un [[vācu valoda|vācu]]. No nīderlandiešu valodas veidojusies [[afrikandu valoda]], kas tagad tiek uzskatīta par patstāvīgu valodu. == Īpašvārdu atveidošana == {{pamatraksts|nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana}} Nīderlandiešu valodas [[īpašvārdu atveidošana]] [[latviešu valoda]]s vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas nīderlandiešu un flāmu īpašvārdu atveidošanā. Nīderlandiešu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus [[gramatizācija]]i. Pēc šiem noteikumiem atveido nīderlandiešu un flāmu [[personvārds|personvārdus]], kā arī [[toponīms|ģeogrāfiskos nosaukumus]] [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Flandrija|Flandrijā]] ([[Beļģija]]), [[Surinama|Surinamā]]. [[Aruba|Arubā]] un [[Nīderlandes Antiļas|Nīderlandes Antiļās]] nīderlandiešu valoda ir [[oficiālā valoda]], bet lielākajai daļai vietvārdu ir [[spāņu valoda|spāņu]], [[Portugāļu valoda|portugāļu]], [[angļu valoda|angļu]] un [[franču valoda|franču]] valodu cilme. Atsevišķos gadījumos nīderlandiešu valodas cilmes personvārdi un vietvārdi sastopami [[Indonēzija|Indonēzijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]] un citur. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{InterWiki|code=nl}} * [https://web.archive.org/web/20061001220657/http://www.minbuza.nl/en/welcome/Netherlands Nīderlandiešu valoda - Nīderlandes ārlietu departaments] * [https://web.archive.org/web/20051201061656/http://www.ned.univie.ac.at/publicaties/taalgeschiedenis/en/ Nīderlandiešu valodas vēsture] * [http://www.phon.ucl.ac.uk/home/sampa/dutch.htm ''Sampa'' nīderlandiešu valodai] ;Vārdnīcas * [http://dutch.onebadmouse.com/ ''John and Grayson's'' nīderlandiešu valodas vārdnīca] {{valoda-aizmetnis}} {{Ģermāņu valodas}} {{ES oficiālās valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nīderlandiešu valoda| ]] a489hirk4wr407bj40de5gll167lncj Stargarda 0 4364 3668068 3621206 2022-08-08T08:51:53Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stargarda | image_skyline =Stargard_Collage.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Stargardaskolāža | image_flag = POL Stargard Szczeciński flag.svg | image_shield = POL Stargard COA.svg | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Rietumpomožes vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Stargardas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1243 | area_total_km2 = 48.1 | population_as_of = 2006 | population_total = 70534 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 53 | latm = 20 | lats = 00 | latNS = N | longd = 15 | longm = 03 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 20 | website = http://www.stargard.pl/ }} '''Stargarda''',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://isap.sejm.gov.pl/DetailsServlet?id=WDU20150001084 |title=Dz.U. 2015 poz. 1084 |access-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151231222815/http://isap.sejm.gov.pl/DetailsServlet?id=WDU20150001084 }}</ref> agrāk '''Stargarda Ščeciņska''' ({{val|pl|Stargard Szczeciński}}) ir pilsēta [[Polija]]s ziemeļrietumos, [[Rietumpomožes vojevodiste|Rietumpomožes vojevodistē]]. [[Saldus]] sadraudzības pilsēta. Ievērojams dzelzceļa mezgls, jo atzarojas līnijas no [[Ščecina]]s un [[Poznaņa|Poznaņu]] un [[Gdaņska|Gdaņsku]]. Līdz 1945. gadam vācu '''Štargarda Pomerānijā''' ({{val|de|Stargard in Pommern}}). 14.—15. gs konkurēja ar [[Ščecina|Štetīni]] kā reģiona tirdzniecības centrs. Bija [[Hanza|Hanzas savienības]] pilsēta. Stipri cieta [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]]. Kopš 1701. gada [[Prūsijas karaliste|Prūsijas]] ([[Vācija]]s) teritorijā. 1945. gada februārī Stargardas Ščeciņskas apkārtnē notika viens no pēdējiem lielajiem vācu armijas pretuzbrukumiem [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] — [[Operācija "Saulgrieži"]] (''Unternehmen Sonnenwende''). Pilsēta smagi izpostīta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tomēr ir saglabājušies pilsētas aizsardzības mūru un torņu atliekas un [[ķieģeļu gotika]]s baznīcas. Pēc 1945. gada tika piešķirta Polijai. ==== Stargardā Ščeciņskā dzimuši ==== * [[Verners fon Blombergs]] (''Werner von Blomberg'', 1878—1946) — vācu ģenerālfeldmaršals * [[Pāvels Čapevskis]] (''Paweł Czapiewski'', 1978) — vieglatlēts * [[Hanss Joahims fon Merkacs]] (''Hans-Joachim von Merkatz'', 1905—1982) — vācu politiķis * [[Ādolfs Vallenbergs]] (''Adolf Wallenberg'', 1862—1949) — vācu ārsts == Apskates objekti == * [[Stargardas aizsardzības mūri]] (''Mury obronne w Stargardzie'') * [[Stargardas koleģiāta baznīca]] (''Kolegiata Najświętszej Marii Panny Królowej Świata w Stargardzie'') == Galerija == <gallery> Stargard_Mury_6.JPG|Stargardas aizsardzības mūri Stargard_Szczeciński,_kolegiata.jpg|Stargardas koleģiāta baznīca </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.parafia.stargard.pl/ Stargardas koleģiāta baznīca] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hanzas pilsētas]] [[Kategorija:Rietumpomožes vojevodistes pilsētas]] mav1bporimqci726r6si4ll6rmvbhz8 Pļaviņas 0 5409 3668027 3658235 2022-08-08T04:25:19Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Pļaviņas (nozīmju atdalīšana)|Pļaviņas}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pļaviņas | settlement_type = pilsēta | image_skyline = File:Pļaviņu stacija 2021.jpg | imagesize = | image_caption = Pļaviņu dzelzceļa stacija | image_flag = Flag_of_Pļaviņas.png | flag_link = Pļaviņu karogs | image_shield = Plavinas_COA.svg | shield_link = Pļaviņu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd =56 | latm =37 | lats =00 | latNS =N | longd =25 | longm =43 | longs =01 | longEW =E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1927]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Stockmannshof}} | area_total_km2 = 7 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Pļaviņas}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 75 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5120, LV-5121 | website = {{URL|www.plavinunovads.lv}} | footnotes = }} '''Pļaviņas''' ir pilsēta [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]], [[Daugava]]s labajā krastā lejpus [[Aiviekste]]s ietekas. Robežojas rietumos ar [[Klintaines pagasts|Klintaines pagastu]], ziemeļos ar [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastu]], dienvidos aiz Aiviekstes ir [[Krustpils pagasts]], aiz Daugavas — [[Sēlpils pagasts]]. Pilsētu šķērso autoceļš [[A6]] Rīga—Daugavpils, kuram aiz pilsētas ziemeļu robežas uzbūvēts apvedceļš. Sākas autoceļi [[P37]] uz Gulbeni un [[P78]] uz Ērgļiem. Pļaviņas šķērso arī [[dzelzceļa līnija Rīga - Krustpils]] un sākas [[dzelzceļa līnija Pļaviņas - Gulbene|dzelzceļa līnija uz Gulbeni]]. == Daba == Pilsēta atrodas vietā, kur Austrumlatvijas ledāja mēles kušanas ūdeņi pārrāva [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvalni]], izveidojot senleju. Pļaviņas atrodas šīs senlejas malā 8 km garā joslā [[Daugava]]s labajā krastā — [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Lejasdaugavas senleja]]s galā, pilsētas gals iestiepjas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenumā]] [[Aiviekste]]s labajā krastā pie tās ietekas Daugavā. Starp [[Gostiņi]]em un Pļaviņām Daugavā ietek [[Skanstupīte]] ar pieteku [[Maiļupīte (Skanstupītes pieteka)|Maiļupīti]]. == Vēsture == [[Attēls:Stukmaņu stikla fabrika 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|left|Stukmaņu stikla fabrika 20. gadsimta sākumā.]] Tagadējo Pļaviņu un bijušās [[Stukmaņu muiža]]s apkaime bijusi apdzīvota jau ap 3. gadsimtu, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi [[Lokstenes pilskalns|Lokstenes pilskalnā]], kā arī izrakumi 6 km no Pļaviņām [[Oliņkalns|Oliņkalna pilskalnā]]. Ziņas par Pļaviņām ir no [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laika, kad pie Aiviekstes ietekas Daugavā atradusies zviedru kara nometne un uzceltas [[skansts|skanstis]]. Šie zviedru laika nocietinājumi ir saglabājušies līdz mūsu dienām. Pļaviņas savu nosaukumu ieguvušas no [[zemnieks|zemnieka]] mājām, kas šeit atradušās. 19. gadsimta beigās [[Stukmaņu pagasts|Stukmaņu pagastā]] dažus kilometrus augšpus [[Stukmaņi]]em sāka veidoties apdzīvota vieta. Gadsimtu mijā tajā atradās [[krogs]], [[Pļaviņas (stacija)|Stukmaņu stacija]] un daži veikali, kas apkalpoja 1894. gadā būvēto [[stikls|stikla]] fabriku un [[dolomīts|dolomīta]] dedzinātavu. Taču, kad [[1902]]. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Stukmaņu—Valkas dzelzceļa līnija]], pilsētas attīstība bija nodrošināta. [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] laikā šīs ražotnes tika nopostītas, taču pēc kara Pļaviņu izaugsme turpinājās. [[Miests|Miesta]] statusu Pļaviņas ieguva [[1922]]. gadā, bet pilsētas tiesības — [[1927]]. gadā. No 1949. līdz 1959. gadam Pļaviņas bija [[Pļaviņu rajons|Pļaviņu rajona]] centrs. 1956. gadā Pļaviņām pievienoja [[Gostiņi|Gostiņu]] pilsētu. 1960. gadā pilsētai pakļāva [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes ciemu]], izveidojot Pļaviņu lauku teritoriju, kas pastāvēja līdz 1975. gadam, kad ciemu atjaunoja. 1977. gadā Pļaviņām pievienoja daļu [[Klintaines pagasts|Klintaines ciema]] teritorijas. 2009. gadā Pļaviņas kļuva par jaunizveidotā [[Pļaviņu novads|Pļaviņu novada]] centru un bija viena no tā administratīvajām teritorijām. 2021. gadā Pļaviņas novadu pievienoja Aizkraukles novadam. == Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi == * nr. 4.: rakstnieka [[Jaunsudrabiņš|J. Jaunsudrabiņa]] (1913—1939) un gleznotāja [[Kārlis Štrāls|K. Štrāla]] (1939—1947) dzīves vieta Kalna iela 11, Pļaviņas, * nr. 2607.: Gostiņu skansts — viduslaiku nocietinājums Gostiņos pie Skanstupītes ietekas Daugavā * nr. 6165.: Gostiņu luterāņu baznīca Lielā iela 34, Pļaviņas (1828—1830).<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]]—[[Liepājas rajons]])</ref> * nr. 8755.: [[Pļaviņu luterāņu baznīca]], Raiņa iela 18, Pļaviņas (1912). == Cilvēki == Pļaviņās dzimuši: * [[Inese Jaunzeme]] (Goba) (1932—2011) — vieglatlēte, ieguva zelta medaļu {{oss|V=1956|L=L}}; * [[Māris Bružiks]] (1962) — vieglatlēts; * [[Raimonds Bergmanis]] (1966) — spēkavīrs, politiķis; * [[Lotars Lodziņš]] (1973) — mūzikas producents. == Attēli == <gallery> SAPUNOV(1893) -70- p575.jpg|Lokstenes pilskalna plāns (1893. gada rekonstrukcija) SAPUNOV(1893) -69- p574.jpg|Zviedru skansts drupas pie [[Aiviekste]]s ietekas Daugavā (1893) Gostiņu baznīca Pļaviņās 2000-07-21.jpg|Gostiņu baznīca Pļaviņās (2000) Pļaviņu Svētā Pētera luterāņu baznīca 12-06-2010.jpg|Svētā Pētera luterāņu baznīca Pļaviņās (2010) Pļaviņas, Kalna 11.jpg|Jaunsudrabiņa un Štrāla māja Kalna ielā 11 </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Aizkraukles novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Aizkraukles rajons}} {{Pļaviņu novads}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Pļaviņas| ]] koz5vmt90i1oifdvkp8ib0fqn8yhf9d Vēdas 0 9301 3667727 3218160 2022-08-07T13:03:33Z Apekribo 48114 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rigveda MS2097.jpg|thumb|300px|Rigvēdas manuskripts devanagari rakstībā, XIX gs. sākums]] '''Vēdas''' ({{val|sa|वेद}} — 'viedums', 'zināšanas', 'patiesība') ir senākie [[hinduisms|hinduisma]] svētie raksti. Sākotnēji tās pastāvēja mutvārdu formā, bet pierakstītas tika mūsu ēras sākumā. Tās, iespējams, ir vieni no senākajiem svētiem rakstiem. Par ''vēdisko periodu'' [[Indijas vēsture|Indijas vēsturē]] uzskata periodu no 1500. līdz 700. g.p.m.ē. ([[ārieši|āriešu]] apmešanās laiks [[Inda]]s ielejā). == Vēdu krājumi == * [[Rigvēda]] (lūgšanas un himnas) ir vissenākais krājums (3200-3500 gadu sens, pēc dažu zinātnieku domām pāris gadsimtus jaunāks), kas ir visu citu ''Vēdu'' pamatā; * [[Jadžurvēda]] (upurceremoniju un ziedošanas pamācības), atvasināta no ''Rigvēdas''; * [[Samavēda|Sāmavēda]] (skandēšanas grāmata), pamtkodols ir ''Rigvēdas'' himnas, kas ietērptas dziesmu formā un piemērotas ''Somas'' upurceremonijai; * [[Atarvēda|Atarvavēda]] (buramvārdu krājums, kas īpaši neatšķiras no citu tautu folkloras), tapusi krietni vēlāk par pārējām un jau [[Manu]] to nav atzinis par īstu ''Vēdu''. Svarīgākā no vēdām ir ''Rigvēda'', kas sastāv no 1017 galvenajām un 11 papildu himnām. Tās sadalītas dažāda senuma nodaļās — ''mandalās''. Par jaunāko uzskata desmito mandalu, kurā pirmo reizi sastopam pagaidām gan vēl neskaidru vienas ''Augstākas Būtnes'' koncepciju. Taču kopumā katra himna veltīta vienai vai vairākām dievībām. Pie vissenākajām himnām ''Rigvēdā'' pieskaitāmas himnas [[Djaus]]am — debesu tēvam, [[Aditi]] — apkārtesošā ''telpas'' dievietei, [[Varuna]]m — sākotnēji debesu pārzinim (vēlāk šajā statusā viņu nomaina pērkona dievība [[Indra]]), bet vēlāk pirmatnējo ūdeņu aizbildnim. Visvairāk himnu veltītas uguns dievībai [[Agni]]m, bet vispoētiskākās himnas veltītas [[Uša]]i — rītausmas dievībai. Pie vēdām dažkārt pieskaita arī [[smriti]] literatūras daļu — [[Vēdangas]] — kas ir ar stipri laicīgu saturu, jo veltītas [[fonētika]]i, [[metrik]]ai, [[gramatika]]i, vārdu [[etimoloģija]]i, [[astronomija]]i un [[astroloģija]]i (kaut [[Vēdangas]] sacerētas, lai veicinātu dievišķo vēdu pareizu mācīšanos, tās lika pamatus laicīgajai indiešu valodniecībai kā zinātnei). == Vēdiskā literatūra == Vēdu literatūru papildina un skaidro vēlākos gadsimtos tapusi garīgā literatūra: * [[Brāhmanas]] — ''Vēdu'' liturģijas un rituālu skaidrojumi, kas tapuši apmēram VIII-III gs.p.m.ē.; * [[Upanišadas]] — komentāri par ''Vēdās'' aprakstītajām [[mantra|mantrām]] un rituāliem skolotāja un skolnieka dialoga formā, kas tapuši apmēram VIII-III gs.p.m.ē. Te pirmo reizi parādās [[karma]]s un [[reinkarnācija]]s jēdzieni — tās var uzskatīt par protestu pret tā laika pārliecīgo aizraušanos ar rituāliem un upurēšanu, par filozofiskas reliģijas aizmetni; * [[Āranjākas]] — meža askētu vidē tapuši apcerējumi par meditāciju un mistiku, kas tapuši apmēram IX—VI gs.p.m.ē.; * [[Vēdanta]] ("Vēdu noslēgums") — uz ''Upanišādu'' izvirzīto jautājumu un atbilžu meklējumu pamata vēlāk izveidojusies reliģiski filozofisku uzskatu sistēma, no kuras vēlāk atvasinājās ''Atvaita Vēdanta'' — monistiskā ''Vēdanta''. (Vēdantā parādās tādi jēdzieni kā [[Brahmans]] un [[Ātmans]], kas nemaz nav tālu no XIX gs. vācu ideālistiskās filozofijas t.s. ''Absolūta''). ''Vēdas'' var interpretēt dažādi — teoloģiski tajās parādās [[monisms]], [[monoteisms]], [[politeisms]] vai [[henoteisms]] (vairāku dievu pielūgsme, no kuriem viens izteikti ir galvenais). Parādās tiekšanās uz vienu caur dažādām dievībām (elementiem) — [[Agni]] (Uguns), [[Vāju]] (Vējš), Indra (Lietus, Pērkons, Debesis, Dievu Karalis), no kuriem katrs noteiktās grāmatu daļās (kurām ir dažādi autori) uzskatīts par svarīgāko dievību. [[Rita (hinduisms)|Rita]] — augstākā kārtība, saistoša visiem dieviem. Kosmosa dzimšana — no “Zeltainās Dzemdes”, [[Sūrja]]s ([[Saule (dievība)|Saule]]s tēls). == Bibliogrāfija == * ''Ivbulis V.'' Šiva izdejo un sagrauj pasauli. Ievads tradicionālajā hindu domā. — Zinātne, Rīga, 2003. {{Hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hindu teksti]] ndllbmsfslu50xwbtgea9i6zw1ejeft Sanpaulu 0 10048 3667953 3475791 2022-08-07T20:38:23Z 23.227.145.51 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Brazīlijā|Sanpaulu (nozīmju atdalīšana)|Sanpaulu}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sanpaulu | native_name = ''São Paulo Cracolândia'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname Cracópolis = ''Terra do povo mal educado'' | motto = ''Non ducor, duco'' (latīņu valodā) | image_skyline = Montagem SP.png | image_caption = | image_flag = Bandeira da cidade de São Paulo.svg | flag_size = 100px | flag_link = | image_seal = Brasão da cidade de São Paulo.svg | seal_size = 100px | seal_link = | image_shield = | shield_size = | shield_link = | image_map = | map_caption = | mapsize = | pushpin_map = Brazil | pushpin_label_position = | latd = 23 | latm = 33 | lats = | latNS = S | longd = 46 | longm = 38 | longs = | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Brazīlija}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu]] | subdivision_type2 = Štats | subdivision_name2 = [[Attēls:Bandeira do estado de São Paulo.svg|25px]] [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1554]].g. | established_title2 = | established_date2 = | founder = | named_for = | seat_type = | seat = | government_type = Pilsētas dome | leader_title = Mērs | leader_name = Fernando Hadads | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1522.986 | area_total_sq_mi = 588.028 | area_land_km2 = | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_footnotes = | elevation_m = 760 | population_footnotes = | population_total = 11316149 | population_as_of = {{dat|2011|1|1|SK|bez}} | population_rank = 1. | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = 11905500 | population_metro = 19889559 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[BRT]] | utc_offset = -3 | timezone_DST = [[BRST]] | utc_offset_DST = -2 | website = {{url|http://www.saopaulo.sp.gov.br}} | footnotes = }} '''Sanpaulu''' (arī '''Sanpaula'''<ref name=":0" /><ref>Ķīvītis J., Rudzītis Laimonis, [http://newspapers.lib.sfu.ca/lat-21064/page-5 "18. novembris Sanpaulā"]; Laikraksts "Latvija Amerikā", Toronto, 17-12-1966</ref>; {{val|pt|São Paulo}}) ir pilsēta [[Brazīlija]]s dienvidos pie [[Tjete]]s upes. [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata administratīvais centrs un Brazīlijas lielākā pilsēta. Veidojusies kā daudzkultūru metropole un arī mūsdienās pilsētā redzama [[Itāļi|itāļu]] (mūsdienās 60% Sanpaulu iedzīvotāju ir pilnībā vai daļēji itāļu izcelsmes), [[Portugāļi|portugāļu]], [[Vācieši|vācu]], [[Arābi|arābu]] un [[Japāņi|japāņu]] [[Kultūra|kultūru]] ietekme. Sanpaulu ir lielākais Brazīlijas biznesa un finanšu centrs. Šeit atrodas vairāk [[Vācija|vācu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompāniju biroju kā jebkurā citā pasaules pilsētā ārpus šo kompāniju mītnes zemēm. Sanpaulu atrodas lielākā [[birža]] [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] (''[[Bovespa]]''). Mākslas pasaulē Sanpaulu ir slavena ar [[Sanpaulu mākslas bienāle|Sanpaulu mākslas bienāli]] (''Bienal Internacional de Arte de São Paulo''). Sanpaulu piepilsētā [[Interlagosa|Interlagosā]] notiek [[Formula 1]] [[Brazīlijas GP]] sacensības. == Vēsture == Pilsētu 1554. gada 25. janvārī dibināja [[jezuīti|jezuītu]] misionāri [[Hosē de Ančeta]]<!-- (''José de Anchieta'') --> un [[Manuels de Nobrega]]<!-- (''Manoel da Nóbrega'') -->, nodibinot misiju ''Colégio de São Paulo de Piratininga'', lai pievērstu [[kristietība]]i [[tupi-gvarāni|tupi un gvaranu]] [[indiāņi|indiāņus]]. Pilsēta tika dibināta auglīgas [[plakankalne]]s malā otrpus [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastes [[Seradumare]]s (''Serra do Mar'') kalnu grēdai. Pilsētas tiesības Sanpaulu tika piešķirtas 1711. gadā. Pilsēta strauji attīstījās, sākot no 19. gadsimta otrās puses, kad apkārtnē tika izveidotas milzīgas [[kafija]]s plantācijas, kas piesaistīja daudz imigrantu no visdažādākajām pasaules vietām. Daudz imigrantu iebrauca no [[Itālija]]s. 1828. gada 1. martā Sanpaulu tika nodibināta pirmā [[augstskola]] Brazīlijā — juristu skola ''Largo São Francisco''. == Transporta sistēma == [[Sabiedriskais transports|Sabiedriskā transporta]] sistēmas pamatu veido sazarots autobusu un trolejbusu maršrutu tīkls. Darbojas [[Sanpaulu metro|metro]] sistēma, kurā šobrīd ir sešas līnijas. Viena no tām ir [[Viensliedes dzelzceļš|viensliedes dzelzceļa]] līnija. Ar 500 lidaparātiem Sanpaulu ir lielākā [[Helikopters|helikopteru]] flote pasaulē. Pilsētā ir 100 helikopteru pacelšanās laukumi, no kuriem daudzi ir izvietoti uz augstceltņu jumtiem. Ielu satiksmē akūta problēma ir sastrēgumi, kas dažkārt stiepjas vairāku desmitu kilometru garumā. == Kriminogēnā situācija == Tāpat kā citās Brazīlijas lielpilsētās, arī Sanpaulu ir augsts kriminogēnais līmenis<ref>Latvijas ĀM [http://www.mfa.gov.lv/component/content/article?id=28332 infolapa]{{Novecojusi saite}} par Brazīliju. 2016</ref>, bet cilvēku aplaupīšana pilsētas ielās gaišā dienas laikā tiek uzskatīta par ierastu parādību.<ref>Drazdovska , Ingrīda. [http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/labakais-brazilija-turienes-latviesi-366757 Labākais Brazīlijā — turienes latvieši.]{{Novecojusi saite}} "Dienas Bizness". 1999. gada 4. maijs</ref> <ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/288920-carnival-youth-puisi-bridina-tur-ir-bistami/|title="Carnival Youth" puiši brīdina: Tur ir bīstami!|publisher=|work=tautaruna.nra.lv|access-date=20.08.219|date=12.08.2019|last=|first=}}</ref>Tūristi tiek mudināti būt piesardzīgiem, neizrādīt savu atšķirību no vidusmēra vietējās sabiedrības, nepretoties uzbrucējiem.<ref>Video [https://www.youtube.com/watch?v=o0GGmpGpoAc "Drošības ieteikumi, apmeklējot Brazīliju"]. Vietne "YouTube". 2014.</ref><ref>ASV Valsts departamenta [https://www.osac.gov/pages/ContentReportDetails.aspx?cid=17139 ziņojums] par noziedzību Sanpaulu. Vietne "osac.gov", 2015</ref> {{citāts|«Pastaigāties pa Sanpaulu un priecāties par skvēriem un pilsētu ir tas pats kā papeldēties Amazonē kopā ar pirajām,» salīdzina ceļotājs [Viesturs Tamužs]. Tas, ka tūristu neaplaupīs, esot gandrīz neiespējami. (..) Parasti tas notiekot, kad kāds pienāk pie mašīnas un piedraud: «Ja tu man nesamaksāsi 10 reālus, es tev izsitīšu stiklu» vai, ja logs vaļā, piegrūž klāt nazi, un nākas maksāt. V. Tamužs stāsta, ka brazīlieši to uztverot kā kaut ko pašu par sevi saprotamu, kā oda sīkšanu. |Labākais Brazīlijā - turienes latvieši. Dienas Bizness, 1999}} == Latvieši Sanpaulu == Sanpaulu dzīvo vairāki simti [[Brazīlijas latvieši|latviešu izcelsmes brazīliešu]], no kuriem tikai nedaudzi pārvalda [[latviešu valoda|latviešu valodu]]. Pilsētā darbojas 1950. gadā dibinātā latviešu [[Luterisms|luterāņu]] draudze<ref name=":0">LELBA draudžu [http://www.lelba.org/lv/?ct=draudzes_adreses&fu=i&id=15 saraksts]. lelba.org</ref>, kas notur regulārus dievkalpojumus latviešu valodā 1959. gadā uzbūvētajā dievnamā<ref>Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels-61_2011.pdf Žurnāls "Ceļš", Nr. 61]. Rīga, 2011. gads.</ref>. Draudzes īpašumā notiek arī laicīgi pasākumi — latviešu kopienas saviesīgi sarīkojumi un kora mēģinājumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=ZvORmqL4uO4&list=LLZesZyoQNc4iovNBAwKzqOg&index=37&t=10s|title=Kora mēģinājums 2017. g. Sanpaulu latviešu luterāņu baznīcā|last=|first=|access-date=11.09.2020|date=2017}}</ref><ref>[https://www.facebook.com/LetoniaBrasil/ "Letonia Brasil"] — Novaodesas latviešu kopienas vietne sociālajā tīklā "Facebook"</ref> Draudze ietilpst [[LELBA]] sastāvā. Pilsētā darbojas arī 20. gados latviešu dibināta [[Baptisti|baptistu]] draudze, kas ietilpst [[Brazīlijas Latviešu baptistu apvienība|Brazīlijas Latviešu baptistu apvienībā]].<ref>Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības (''Associação Batista Leta do Brasil'') [http://www.batistasletos.com.br/sobre-os-ministerios/18/S%C3%A3o-Paulo mājas lapa]</ref> Tiesa gan, mūsdienās dievkalpojumi tajā notiek tikai [[portugāļu valoda|portugāļu valodā]]. Jau no XX gadsimta sākuma, kad Brazīlijā lielākā skaitā uz dzīvi bija apmetušies latvieši, Sanpaulu tika izdoti [[Periodiskie izdevumi|preses izdevumi]] latviešu valodā. No 1907. līdz 1909. gadam divas reizes mēnesī Sanpaulu latviešu valodā tika izdots sabiedriski politisks [[laikraksts]] "Līdumnieks" ("Lihdumneeks"<ref>Vēsturnieka Andra Straumaņa [https://www.instagram.com/p/BGraiQ9SgtA/ ieraksts un attēls] "Instagram"; 15-06-2016</ref>). Tā izdevējs un redaktors bija [[Jūlijs Malvess]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kopkatalogs.lv/F/H7CXVL7E5K3HSEYGBERUUYFXSGPEU7YGTDBBRLC5PH4ST94HNQ-09515?func=full-set-set&set_number=010061&set_entry=000006&format=999 |title=LNB kopakatalogs |access-date={{dat|2017|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200926211624/https://kopkatalogs.lv/F/H7CXVL7E5K3HSEYGBERUUYFXSGPEU7YGTDBBRLC5PH4ST94HNQ-09515?func=full-set-set&set_number=010061&set_entry=000006&format=999 }}</ref>. 1937. un 1938. gadā iznāca Latviešu literāriskās un labdarības biedrības mēnešraksts "Jaunā Druva". No 1972. līdz 1994. gadam tika izdots latviešu luterāņu draudzes izdevums "Zem Dienvidus Krusta"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnb.lv/lv/katalogi-un-datubazes|title=LNB katalogs|last=|first=|access-date=08.10.2020|date=}}</ref>. Līdzās Sanpaulu izdevumiem Brazīlijas latviešu kopienai svarīgi preses izdevumi klajā nāca arī citur, arī žurnāls "Kristīgs Draugs" (1931.-2004.) Sanpaulu štata [[Vārpa (ciems)|Vārpā]], žurnāls "Latvija" (1937.-1959.) [[Argentīna|Argentīnā]], izdevumi [[Novaodesa|Novaodesā]]. Daiļliteratūrā norises Sanpaulu latviešu kopienas dzīvē aprakstītas [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] romānā "Mūža meža maldi" (nodaļas par Pāvilpili) un bijušā Sanpaulu latviešu baptistu draudzes mācītāja Andreja Arāja romānā "Dzīve palmu zemē". == Cilvēki == Sanpaulu dzimuši: * [[Mariu de Andrade]] (''Mário de Andrade'') (1893—1945) — dzejnieks; * [[Alvaress de Azevedo]] (''Álvares de Azevedo'') (1831—1852) — dzejnieks; * [[Rubenšs Barikello]] (''Rubens Barrichello'') (1972-) — [[Formula 1|F-1]] pilots; * [[Artūrs Frīdenreihs]] (''Arthur Friedenreich'') (1892—1969) — futbolists; * [[Kafu]] (''Cafu'') (1970-) — futbolists; * [[Robertu Burle Markss]] (Roberto Burle Marx) (1909-) — ainavu arhitekts; * [[Felipe Masa]] (''Felipe Massa'') (1981-) — [[Formula 1|F-1]] pilots; * [[Airtons Senna]] (''Ayrton Senna'') (1960—1994) — [[Formula 1|F-1]] pilots. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=sNEeY_gXFBc dokumentālā filma "São Paulo: South America's MEGACITY" (angļu val.)] * [https://vimeo.com/174668161 televīzijas pārraide "Latviešiem pa pēdām. Brazīlija", sērija par Sanpaulu] {{Brazīlija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sanpaulu]] [[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]] bacon1oh1lvlz8h6ueldnwnbfvfwg8n 3667955 3667953 2022-08-07T20:40:04Z FlyingAce 70057 Reverted 1 edit by [[Special:Contributions/23.227.145.51|23.227.145.51]] ([[User talk:23.227.145.51|talk]]) (TwinkleGlobal) wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Brazīlijā|Sanpaulu (nozīmju atdalīšana)|Sanpaulu}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sanpaulu | native_name = ''São Paulo'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = ''Terra da Garoa and Sampa'' | motto = ''Non ducor, duco'' (latīņu valodā) | image_skyline = Montagem SP.png | image_caption = | image_flag = Bandeira da cidade de São Paulo.svg | flag_size = 100px | flag_link = | image_seal = Brasão da cidade de São Paulo.svg | seal_size = 100px | seal_link = | image_shield = | shield_size = | shield_link = | image_map = | map_caption = | mapsize = | pushpin_map = Brazil | pushpin_label_position = | latd = 23 | latm = 33 | lats = | latNS = S | longd = 46 | longm = 38 | longs = | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Brazīlija}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu]] | subdivision_type2 = Štats | subdivision_name2 = [[Attēls:Bandeira do estado de São Paulo.svg|25px]] [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1554]].g. | established_title2 = | established_date2 = | founder = | named_for = | seat_type = | seat = | government_type = Pilsētas dome | leader_title = Mērs | leader_name = Fernando Hadads | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1522.986 | area_total_sq_mi = 588.028 | area_land_km2 = | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_footnotes = | elevation_m = 760 | population_footnotes = | population_total = 11316149 | population_as_of = {{dat|2011|1|1|SK|bez}} | population_rank = 1. | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = 11905500 | population_metro = 19889559 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[BRT]] | utc_offset = -3 | timezone_DST = [[BRST]] | utc_offset_DST = -2 | website = {{url|http://www.saopaulo.sp.gov.br}} | footnotes = }} '''Sanpaulu''' (arī '''Sanpaula'''<ref name=":0" /><ref>Ķīvītis J., Rudzītis Laimonis, [http://newspapers.lib.sfu.ca/lat-21064/page-5 "18. novembris Sanpaulā"]; Laikraksts "Latvija Amerikā", Toronto, 17-12-1966</ref>; {{val|pt|São Paulo}}) ir pilsēta [[Brazīlija]]s dienvidos pie [[Tjete]]s upes. [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata administratīvais centrs un Brazīlijas lielākā pilsēta. Veidojusies kā daudzkultūru metropole un arī mūsdienās pilsētā redzama [[Itāļi|itāļu]] (mūsdienās 60% Sanpaulu iedzīvotāju ir pilnībā vai daļēji itāļu izcelsmes), [[Portugāļi|portugāļu]], [[Vācieši|vācu]], [[Arābi|arābu]] un [[Japāņi|japāņu]] [[Kultūra|kultūru]] ietekme. Sanpaulu ir lielākais Brazīlijas biznesa un finanšu centrs. Šeit atrodas vairāk [[Vācija|vācu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompāniju biroju kā jebkurā citā pasaules pilsētā ārpus šo kompāniju mītnes zemēm. Sanpaulu atrodas lielākā [[birža]] [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] (''[[Bovespa]]''). Mākslas pasaulē Sanpaulu ir slavena ar [[Sanpaulu mākslas bienāle|Sanpaulu mākslas bienāli]] (''Bienal Internacional de Arte de São Paulo''). Sanpaulu piepilsētā [[Interlagosa|Interlagosā]] notiek [[Formula 1]] [[Brazīlijas GP]] sacensības. == Vēsture == Pilsētu 1554. gada 25. janvārī dibināja [[jezuīti|jezuītu]] misionāri [[Hosē de Ančeta]]<!-- (''José de Anchieta'') --> un [[Manuels de Nobrega]]<!-- (''Manoel da Nóbrega'') -->, nodibinot misiju ''Colégio de São Paulo de Piratininga'', lai pievērstu [[kristietība]]i [[tupi-gvarāni|tupi un gvaranu]] [[indiāņi|indiāņus]]. Pilsēta tika dibināta auglīgas [[plakankalne]]s malā otrpus [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastes [[Seradumare]]s (''Serra do Mar'') kalnu grēdai. Pilsētas tiesības Sanpaulu tika piešķirtas 1711. gadā. Pilsēta strauji attīstījās, sākot no 19. gadsimta otrās puses, kad apkārtnē tika izveidotas milzīgas [[kafija]]s plantācijas, kas piesaistīja daudz imigrantu no visdažādākajām pasaules vietām. Daudz imigrantu iebrauca no [[Itālija]]s. 1828. gada 1. martā Sanpaulu tika nodibināta pirmā [[augstskola]] Brazīlijā — juristu skola ''Largo São Francisco''. == Transporta sistēma == [[Sabiedriskais transports|Sabiedriskā transporta]] sistēmas pamatu veido sazarots autobusu un trolejbusu maršrutu tīkls. Darbojas [[Sanpaulu metro|metro]] sistēma, kurā šobrīd ir sešas līnijas. Viena no tām ir [[Viensliedes dzelzceļš|viensliedes dzelzceļa]] līnija. Ar 500 lidaparātiem Sanpaulu ir lielākā [[Helikopters|helikopteru]] flote pasaulē. Pilsētā ir 100 helikopteru pacelšanās laukumi, no kuriem daudzi ir izvietoti uz augstceltņu jumtiem. Ielu satiksmē akūta problēma ir sastrēgumi, kas dažkārt stiepjas vairāku desmitu kilometru garumā. == Kriminogēnā situācija == Tāpat kā citās Brazīlijas lielpilsētās, arī Sanpaulu ir augsts kriminogēnais līmenis<ref>Latvijas ĀM [http://www.mfa.gov.lv/component/content/article?id=28332 infolapa]{{Novecojusi saite}} par Brazīliju. 2016</ref>, bet cilvēku aplaupīšana pilsētas ielās gaišā dienas laikā tiek uzskatīta par ierastu parādību.<ref>Drazdovska , Ingrīda. [http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/labakais-brazilija-turienes-latviesi-366757 Labākais Brazīlijā — turienes latvieši.]{{Novecojusi saite}} "Dienas Bizness". 1999. gada 4. maijs</ref> <ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/288920-carnival-youth-puisi-bridina-tur-ir-bistami/|title="Carnival Youth" puiši brīdina: Tur ir bīstami!|publisher=|work=tautaruna.nra.lv|access-date=20.08.219|date=12.08.2019|last=|first=}}</ref>Tūristi tiek mudināti būt piesardzīgiem, neizrādīt savu atšķirību no vidusmēra vietējās sabiedrības, nepretoties uzbrucējiem.<ref>Video [https://www.youtube.com/watch?v=o0GGmpGpoAc "Drošības ieteikumi, apmeklējot Brazīliju"]. Vietne "YouTube". 2014.</ref><ref>ASV Valsts departamenta [https://www.osac.gov/pages/ContentReportDetails.aspx?cid=17139 ziņojums] par noziedzību Sanpaulu. Vietne "osac.gov", 2015</ref> {{citāts|«Pastaigāties pa Sanpaulu un priecāties par skvēriem un pilsētu ir tas pats kā papeldēties Amazonē kopā ar pirajām,» salīdzina ceļotājs [Viesturs Tamužs]. Tas, ka tūristu neaplaupīs, esot gandrīz neiespējami. (..) Parasti tas notiekot, kad kāds pienāk pie mašīnas un piedraud: «Ja tu man nesamaksāsi 10 reālus, es tev izsitīšu stiklu» vai, ja logs vaļā, piegrūž klāt nazi, un nākas maksāt. V. Tamužs stāsta, ka brazīlieši to uztverot kā kaut ko pašu par sevi saprotamu, kā oda sīkšanu. |Labākais Brazīlijā - turienes latvieši. Dienas Bizness, 1999}} == Latvieši Sanpaulu == Sanpaulu dzīvo vairāki simti [[Brazīlijas latvieši|latviešu izcelsmes brazīliešu]], no kuriem tikai nedaudzi pārvalda [[latviešu valoda|latviešu valodu]]. Pilsētā darbojas 1950. gadā dibinātā latviešu [[Luterisms|luterāņu]] draudze<ref name=":0">LELBA draudžu [http://www.lelba.org/lv/?ct=draudzes_adreses&fu=i&id=15 saraksts]. lelba.org</ref>, kas notur regulārus dievkalpojumus latviešu valodā 1959. gadā uzbūvētajā dievnamā<ref>Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels-61_2011.pdf Žurnāls "Ceļš", Nr. 61]. Rīga, 2011. gads.</ref>. Draudzes īpašumā notiek arī laicīgi pasākumi — latviešu kopienas saviesīgi sarīkojumi un kora mēģinājumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=ZvORmqL4uO4&list=LLZesZyoQNc4iovNBAwKzqOg&index=37&t=10s|title=Kora mēģinājums 2017. g. Sanpaulu latviešu luterāņu baznīcā|last=|first=|access-date=11.09.2020|date=2017}}</ref><ref>[https://www.facebook.com/LetoniaBrasil/ "Letonia Brasil"] — Novaodesas latviešu kopienas vietne sociālajā tīklā "Facebook"</ref> Draudze ietilpst [[LELBA]] sastāvā. Pilsētā darbojas arī 20. gados latviešu dibināta [[Baptisti|baptistu]] draudze, kas ietilpst [[Brazīlijas Latviešu baptistu apvienība|Brazīlijas Latviešu baptistu apvienībā]].<ref>Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības (''Associação Batista Leta do Brasil'') [http://www.batistasletos.com.br/sobre-os-ministerios/18/S%C3%A3o-Paulo mājas lapa]</ref> Tiesa gan, mūsdienās dievkalpojumi tajā notiek tikai [[portugāļu valoda|portugāļu valodā]]. Jau no XX gadsimta sākuma, kad Brazīlijā lielākā skaitā uz dzīvi bija apmetušies latvieši, Sanpaulu tika izdoti [[Periodiskie izdevumi|preses izdevumi]] latviešu valodā. No 1907. līdz 1909. gadam divas reizes mēnesī Sanpaulu latviešu valodā tika izdots sabiedriski politisks [[laikraksts]] "Līdumnieks" ("Lihdumneeks"<ref>Vēsturnieka Andra Straumaņa [https://www.instagram.com/p/BGraiQ9SgtA/ ieraksts un attēls] "Instagram"; 15-06-2016</ref>). Tā izdevējs un redaktors bija [[Jūlijs Malvess]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kopkatalogs.lv/F/H7CXVL7E5K3HSEYGBERUUYFXSGPEU7YGTDBBRLC5PH4ST94HNQ-09515?func=full-set-set&set_number=010061&set_entry=000006&format=999 |title=LNB kopakatalogs |access-date={{dat|2017|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200926211624/https://kopkatalogs.lv/F/H7CXVL7E5K3HSEYGBERUUYFXSGPEU7YGTDBBRLC5PH4ST94HNQ-09515?func=full-set-set&set_number=010061&set_entry=000006&format=999 }}</ref>. 1937. un 1938. gadā iznāca Latviešu literāriskās un labdarības biedrības mēnešraksts "Jaunā Druva". No 1972. līdz 1994. gadam tika izdots latviešu luterāņu draudzes izdevums "Zem Dienvidus Krusta"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnb.lv/lv/katalogi-un-datubazes|title=LNB katalogs|last=|first=|access-date=08.10.2020|date=}}</ref>. Līdzās Sanpaulu izdevumiem Brazīlijas latviešu kopienai svarīgi preses izdevumi klajā nāca arī citur, arī žurnāls "Kristīgs Draugs" (1931.-2004.) Sanpaulu štata [[Vārpa (ciems)|Vārpā]], žurnāls "Latvija" (1937.-1959.) [[Argentīna|Argentīnā]], izdevumi [[Novaodesa|Novaodesā]]. Daiļliteratūrā norises Sanpaulu latviešu kopienas dzīvē aprakstītas [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] romānā "Mūža meža maldi" (nodaļas par Pāvilpili) un bijušā Sanpaulu latviešu baptistu draudzes mācītāja Andreja Arāja romānā "Dzīve palmu zemē". == Cilvēki == Sanpaulu dzimuši: * [[Mariu de Andrade]] (''Mário de Andrade'') (1893—1945) — dzejnieks; * [[Alvaress de Azevedo]] (''Álvares de Azevedo'') (1831—1852) — dzejnieks; * [[Rubenšs Barikello]] (''Rubens Barrichello'') (1972-) — [[Formula 1|F-1]] pilots; * [[Artūrs Frīdenreihs]] (''Arthur Friedenreich'') (1892—1969) — futbolists; * [[Kafu]] (''Cafu'') (1970-) — futbolists; * [[Robertu Burle Markss]] (Roberto Burle Marx) (1909-) — ainavu arhitekts; * [[Felipe Masa]] (''Felipe Massa'') (1981-) — [[Formula 1|F-1]] pilots; * [[Airtons Senna]] (''Ayrton Senna'') (1960—1994) — [[Formula 1|F-1]] pilots. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=sNEeY_gXFBc dokumentālā filma "São Paulo: South America's MEGACITY" (angļu val.)] * [https://vimeo.com/174668161 televīzijas pārraide "Latviešiem pa pēdām. Brazīlija", sērija par Sanpaulu] {{Brazīlija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sanpaulu]] [[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]] l1x2k8bk0pydgqmgp514yyh36xtcbsk Luksemburgiešu valoda 0 12025 3667655 3439711 2022-08-07T12:11:50Z Ludis21345 50146 /* Ārējās saites */ papildināts. wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Luksemburgiešu valoda |nativename=Lëtzebuergesch |pronunciation='lətsəbuərjəʃ |states=[[Luksemburga]], [[Beļģija]], [[Francija]], [[Vācija]] |region=[[Eiropa]] |speakers=300 000 |familycolor=Indoeiropiešu |fam2=[[Ģermāņu valodas|Ģermāņu]] |fam3=[[Rietumģermāņu valodas|Rietumģermāņu]] |fam4=[[Augšģermāņu valodas|Augšģermāņu]] |fam5=[[Rietumu vidusģermāņu valodas|Rietumu vidusģermāņu]] |nation={{LUX}} |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency=Luksemburgiešu valodas pastāvīgā padome<br /><small>''(Conseil Permanent de la Langue Luxembourgeoise (CPLL))''</small> |iso1=lb|iso2=ltz|iso3=ltz}} '''Luksemburgiešu valoda''' ir viena no trim [[Luksemburga]]s valsts valodām (citas ir [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu]]). To prot ap 300 000 cilvēku Luksemburgā un tās pierobežā kaimiņvalstīs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{InterWiki|code=lb}} * [http://www.rtl.lu/ RTL.lu] ''Radio-Télé Lëtzebuerg'' * [https://web.archive.org/web/20070430062114/http://www.shef.ac.uk/german/prospectiveu_g/courses/clux.html Luksemburgas studiju centrs] Šefīldas universitāte * [http://www.cpll.lu/ ''Conseil Permanent de la Langue Luxembourgeoise''] {{val|aizmetnis}} {{Ģermāņu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luksemburgas valodas]] [[Kategorija:Rietumģermāņu valodas]] tq6c3tvinlt06flpt79ou4a8lu37ix3 Andrejs Rubins 0 14699 3667745 3666467 2022-08-07T14:18:08Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Andrejs Rubins | image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]] | fullname = | dateofbirth = {{dat|1978|11|26}} | cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]] | countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] <br /> (tagad {{LAT}}) | death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|8|3|1978|11|26}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1996 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | years1 = 1997 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 1998—2000 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | caps2 = 67 | goals2 = 14 | years3 = 2001—2003 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]] | caps3 = 31 | goals3 = 0 | years4 = 2003—2004 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps4 = 51 | goals4 = 4 | years5 = 2005 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years6 = 2006—2007 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps6 = 13 | goals6 = 0 | years7 = 2007—2008 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]] | caps7 = 18 | goals7 = 1 | years8 = 2008—2010 | clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku "Inter"]] | caps8 = 49 | goals8 = 9 | years9 = 2010—2011 | clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Qarabağ FK]] | caps9 = 12 | goals9 = 0 | years10 = 2011—2012 | clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas "Simurq"]] | caps10 = 18 | goals10 = 1 | pcupdate = | nationalyears1 = 1998—2011 | nationalteam1 = {{fb|LAT}} | nationalcaps1 = 117 | nationalgoals1 = 9 | ntupdate = }} '''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī [[Rīga|Rīgā]], miris 2022. gada augustā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/paragri-vinsaule-devies-latvijas-izlases-slavu-kaldinajusais-futbolists-rubins.a467864/|title=Pāragri viņsaulē devies Latvijas izlases slavu kaldinājušais futbolists Rubins|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> bija [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins aizvadīja 117 spēles, gūdams 9 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā Portugālē. == Karjera == Karjeru Rubins sāka 1996. gadā [[FK Auda]] sastāvā [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]. 1997. gadā pievienojās [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubam ''[[Östers IF]]'', kurā aizvadīja 11 spēles. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes uzvarēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins bija stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš ir aizvadījis visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā. 2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandru Koliņko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, to skaitā [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņas spēli pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'', kurā Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijas futbola sabiedrībā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Jaroslavļas "Šiņņik"|Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja divas veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz tobrīd [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas Spartak]], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā. 2007. gadā viņu izīrēja [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/liepajas-metalurga-rindas-papildina-andrejs-rubins.d?id=18568946|title='Liepājas metalurga' rindas papildina Andrejs Rubins|last=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-04|date=2007-07-27|language=lv}}</ref> kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no "Metalurga" tika atlaists, bet jūnijā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/4920466/rubins-paraksta-ligumu-ar-baku-inter|title=Rubins paraksta līgumu ar Baku Inter|website=Futbols|access-date=2022-08-04|date=2008-06-19|language=lv}}</ref> Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — ''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'',<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz "Karabakh"] sportacentrs.com</ref> bet 2011. gada septembrī pievienojās vēl citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas "Simurq"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}</ref> 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: "Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts"] sportacentrs.com</ref> == Biogrāfija == 2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — "Es sēdēju tikai vienreiz".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata "Es sēdēju tikai vienreiz" - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.) * [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.) * Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Euro 2004}} {{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] bn0qrclvtbbyzrk0skwcyismwd6moea 3667746 3667745 2022-08-07T14:20:29Z Pirags 3757 /* Karjera */ wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Andrejs Rubins | image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]] | fullname = | dateofbirth = {{dat|1978|11|26}} | cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]] | countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] <br /> (tagad {{LAT}}) | death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|8|3|1978|11|26}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1996 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | years1 = 1997 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 1998—2000 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | caps2 = 67 | goals2 = 14 | years3 = 2001—2003 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]] | caps3 = 31 | goals3 = 0 | years4 = 2003—2004 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps4 = 51 | goals4 = 4 | years5 = 2005 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years6 = 2006—2007 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps6 = 13 | goals6 = 0 | years7 = 2007—2008 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]] | caps7 = 18 | goals7 = 1 | years8 = 2008—2010 | clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku "Inter"]] | caps8 = 49 | goals8 = 9 | years9 = 2010—2011 | clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Qarabağ FK]] | caps9 = 12 | goals9 = 0 | years10 = 2011—2012 | clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas "Simurq"]] | caps10 = 18 | goals10 = 1 | pcupdate = | nationalyears1 = 1998—2011 | nationalteam1 = {{fb|LAT}} | nationalcaps1 = 117 | nationalgoals1 = 9 | ntupdate = }} '''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī [[Rīga|Rīgā]], miris 2022. gada augustā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/paragri-vinsaule-devies-latvijas-izlases-slavu-kaldinajusais-futbolists-rubins.a467864/|title=Pāragri viņsaulē devies Latvijas izlases slavu kaldinājušais futbolists Rubins|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> bija [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins aizvadīja 117 spēles, gūdams 9 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā Portugālē. == Karjera == Karjeru Rubins sāka 1996. gadā [[FK Auda]] sastāvā [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]. 1997. gadā pievienojās [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubam ''[[Östers IF]]'', kurā aizvadīja 11 spēles. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes uzvarēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins bija stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš aizvadīja visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā. 2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandru Koliņko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, to skaitā [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņas spēli pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'', kurā Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijas futbola sabiedrībā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Jaroslavļas "Šiņņik"|Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja divas veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz tobrīd [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas ''Spartak'']], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā. 2007. gadā viņu izīrēja [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/liepajas-metalurga-rindas-papildina-andrejs-rubins.d?id=18568946|title='Liepājas metalurga' rindas papildina Andrejs Rubins|last=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-04|date=2007-07-27|language=lv}}</ref> kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no "Metalurga" tika atlaists, bet jūnijā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/4920466/rubins-paraksta-ligumu-ar-baku-inter|title=Rubins paraksta līgumu ar Baku Inter|website=Futbols|access-date=2022-08-04|date=2008-06-19|language=lv}}</ref> Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — ''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'',<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz "Karabakh"] sportacentrs.com</ref> bet 2011. gada septembrī pievienojās vēl citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas "Simurq"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}</ref> 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: "Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts"] sportacentrs.com</ref> == Biogrāfija == 2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — "Es sēdēju tikai vienreiz".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata "Es sēdēju tikai vienreiz" - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.) * [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.) * Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Euro 2004}} {{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] kpeua9g56bbqkh9w3tfjm7vossdtacx 3667749 3667746 2022-08-07T14:41:00Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Andrejs Rubins | image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]] | fullname = | dateofbirth = {{dat|1978|11|26}} | cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]] | countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] <br /> (tagad {{LAT}}) | death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|8|3|1978|11|26}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1996 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | years1 = 1997 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 1998—2000 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | caps2 = 67 | goals2 = 14 | years3 = 2001—2003 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]] | caps3 = 31 | goals3 = 0 | years4 = 2003—2004 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps4 = 51 | goals4 = 4 | years5 = 2005 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years6 = 2006—2007 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps6 = 13 | goals6 = 0 | years7 = 2007—2008 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]] | caps7 = 18 | goals7 = 1 | years8 = 2008—2010 | clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku "Inter"]] | caps8 = 49 | goals8 = 9 | years9 = 2010—2011 | clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Qarabağ FK]] | caps9 = 12 | goals9 = 0 | years10 = 2011—2012 | clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas "Simurq"]] | caps10 = 18 | goals10 = 1 | pcupdate = | nationalyears1 = 1998—2011 | nationalteam1 = {{fb|LAT}} | nationalcaps1 = 117 | nationalgoals1 = 9 | ntupdate = }} '''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī [[Rīga|Rīgā]], miris 2022. gada augustā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/paragri-vinsaule-devies-latvijas-izlases-slavu-kaldinajusais-futbolists-rubins.a467864/|title=Pāragri viņsaulē devies Latvijas izlases slavu kaldinājušais futbolists Rubins|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> bija [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins aizvadīja 117 spēles, gūdams 9 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā Portugālē. == Dzīvesgājums == Dzimis 1978. gadā, bērnību pavadīja [[Vecmīlgrājis|Vecmīlgrāvī]]. Futbolista karjeru Rubins sāka 1996. gadā [[FK Auda]] sastāvā [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]. 1997. gadā pievienojās [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubam ''[[Östers IF]]'', kurā aizvadīja 11 spēles. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes uzvarēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins bija stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš aizvadīja visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā. 2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandru Koliņko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, to skaitā [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņas spēli pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'', kurā Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijas futbola sabiedrībā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Jaroslavļas "Šiņņik"|Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja divas veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz tobrīd [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas ''Spartak'']], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā. 2007. gadā viņu izīrēja [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/liepajas-metalurga-rindas-papildina-andrejs-rubins.d?id=18568946|title='Liepājas metalurga' rindas papildina Andrejs Rubins|last=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-04|date=2007-07-27|language=lv}}</ref> kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no "Metalurga" tika atlaists, bet jūnijā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/4920466/rubins-paraksta-ligumu-ar-baku-inter|title=Rubins paraksta līgumu ar Baku Inter|website=Futbols|access-date=2022-08-04|date=2008-06-19|language=lv}}</ref> Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — ''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'',<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz "Karabakh"] sportacentrs.com</ref> bet 2011. gada septembrī pievienojās vēl citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas "Simurq"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}</ref> 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: "Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts"] sportacentrs.com</ref> == Grāmata == 2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — "Es sēdēju tikai vienreiz".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata "Es sēdēju tikai vienreiz" - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.) * [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.) * Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Euro 2004}} {{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] d3nobvtpqvz7euob5p0gbgc4nmpkxxk 3667750 3667749 2022-08-07T14:41:34Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Andrejs Rubins | image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]] | fullname = | dateofbirth = {{dat|1978|11|26}} | cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]] | countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] <br /> (tagad {{LAT}}) | death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|8|3|1978|11|26}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1996 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | years1 = 1997 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 1998—2000 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | caps2 = 67 | goals2 = 14 | years3 = 2001—2003 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]] | caps3 = 31 | goals3 = 0 | years4 = 2003—2004 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps4 = 51 | goals4 = 4 | years5 = 2005 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years6 = 2006—2007 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps6 = 13 | goals6 = 0 | years7 = 2007—2008 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]] | caps7 = 18 | goals7 = 1 | years8 = 2008—2010 | clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku "Inter"]] | caps8 = 49 | goals8 = 9 | years9 = 2010—2011 | clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Qarabağ FK]] | caps9 = 12 | goals9 = 0 | years10 = 2011—2012 | clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas "Simurq"]] | caps10 = 18 | goals10 = 1 | pcupdate = | nationalyears1 = 1998—2011 | nationalteam1 = {{fb|LAT}} | nationalcaps1 = 117 | nationalgoals1 = 9 | ntupdate = }} '''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī [[Rīga|Rīgā]], miris 2022. gada augustā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/paragri-vinsaule-devies-latvijas-izlases-slavu-kaldinajusais-futbolists-rubins.a467864/|title=Pāragri viņsaulē devies Latvijas izlases slavu kaldinājušais futbolists Rubins|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> bija [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins aizvadīja 117 spēles, gūdams 9 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā Portugālē. == Dzīvesgājums == Dzimis 1978. gadā, bērnību pavadīja [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]]. Futbolista karjeru Rubins sāka 1996. gadā [[FK Auda]] sastāvā [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]. 1997. gadā pievienojās [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubam ''[[Östers IF]]'', kurā aizvadīja 11 spēles. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes uzvarēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins bija stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš aizvadīja visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā. 2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandru Koliņko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, to skaitā [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņas spēli pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'', kurā Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijas futbola sabiedrībā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Jaroslavļas "Šiņņik"|Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja divas veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz tobrīd [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas ''Spartak'']], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā. 2007. gadā viņu izīrēja [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/liepajas-metalurga-rindas-papildina-andrejs-rubins.d?id=18568946|title='Liepājas metalurga' rindas papildina Andrejs Rubins|last=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-04|date=2007-07-27|language=lv}}</ref> kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no "Metalurga" tika atlaists, bet jūnijā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/4920466/rubins-paraksta-ligumu-ar-baku-inter|title=Rubins paraksta līgumu ar Baku Inter|website=Futbols|access-date=2022-08-04|date=2008-06-19|language=lv}}</ref> Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — ''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'',<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz "Karabakh"] sportacentrs.com</ref> bet 2011. gada septembrī pievienojās vēl citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas "Simurq"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}</ref> 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: "Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts"] sportacentrs.com</ref> == Grāmata == 2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — "Es sēdēju tikai vienreiz".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata "Es sēdēju tikai vienreiz" - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.) * [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.) * Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Euro 2004}} {{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] dfedt4vu0y5mbpbjkn06lzwxy6x5za3 3667756 3667750 2022-08-07T14:53:44Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Andrejs Rubins | image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]] | fullname = | dateofbirth = {{dat|1978|11|26}} | cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]] | countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] <br /> (tagad {{LAT}}) | death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|8|3|1978|11|26}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1996 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | years1 = 1997 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 1998—2000 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | caps2 = 67 | goals2 = 14 | years3 = 2001—2003 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]] | caps3 = 31 | goals3 = 0 | years4 = 2003—2004 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps4 = 51 | goals4 = 4 | years5 = 2005 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years6 = 2006—2007 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps6 = 13 | goals6 = 0 | years7 = 2007—2008 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]] | caps7 = 18 | goals7 = 1 | years8 = 2008—2010 | clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku "Inter"]] | caps8 = 49 | goals8 = 9 | years9 = 2010—2011 | clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Qarabağ FK]] | caps9 = 12 | goals9 = 0 | years10 = 2011—2012 | clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas "Simurq"]] | caps10 = 18 | goals10 = 1 | pcupdate = | nationalyears1 = 1998—2011 | nationalteam1 = {{fb|LAT}} | nationalcaps1 = 117 | nationalgoals1 = 9 | ntupdate = }} '''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī [[Rīga|Rīgā]], miris 2022. gada 3. augustā)<ref>[https://www.transfermarkt.com/andrejs-rubins/profil/spieler/15400 transfermarkt.com]</ref> bija [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins aizvadīja 117 spēles, gūdams 9 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā Portugālē. == Dzīvesgājums == Dzimis 1978. gadā, bērnību pavadīja [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]]. Futbolista karjeru Rubins sāka 1996. gadā [[FK Auda]] sastāvā [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]. 1997. gadā pievienojās [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubam ''[[Östers IF]]'', kurā aizvadīja 11 spēles. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes uzvarēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins bija stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš aizvadīja visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā. 2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandru Koliņko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, to skaitā [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņas spēli pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'', kurā Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijas futbola sabiedrībā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Jaroslavļas "Šiņņik"|Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja divas veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz tobrīd [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas ''Spartak'']], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā. 2007. gadā viņu izīrēja [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/liepajas-metalurga-rindas-papildina-andrejs-rubins.d?id=18568946|title='Liepājas metalurga' rindas papildina Andrejs Rubins|last=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-04|date=2007-07-27|language=lv}}</ref> kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no "Metalurga" tika atlaists, bet jūnijā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/4920466/rubins-paraksta-ligumu-ar-baku-inter|title=Rubins paraksta līgumu ar Baku Inter|website=Futbols|access-date=2022-08-04|date=2008-06-19|language=lv}}</ref> Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — ''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'',<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz "Karabakh"] sportacentrs.com</ref> bet 2011. gada septembrī pievienojās vēl citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas "Simurq"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}</ref> 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: "Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts"] sportacentrs.com</ref> Miris 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/paragri-vinsaule-devies-latvijas-izlases-slavu-kaldinajusais-futbolists-rubins.a467864/|title=Pāragri viņsaulē devies Latvijas izlases slavu kaldinājušais futbolists Rubins|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> == Grāmata == 2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — "Es sēdēju tikai vienreiz".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata "Es sēdēju tikai vienreiz" - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.) * [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.) * Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Euro 2004}} {{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] ivgcs11qr5x2zmuasv8b9cvksm5pgha 3667763 3667756 2022-08-07T15:00:07Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Andrejs Rubins | image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]] | fullname = | dateofbirth = {{dat|1978|11|26}} | cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]] | countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] <br /> (tagad {{LAT}}) | death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|8|3|1978|11|26}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1996 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | years1 = 1997 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 1998—2000 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | caps2 = 67 | goals2 = 14 | years3 = 2001—2003 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]] | caps3 = 31 | goals3 = 0 | years4 = 2003—2004 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps4 = 51 | goals4 = 4 | years5 = 2005 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years6 = 2006—2007 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps6 = 13 | goals6 = 0 | years7 = 2007—2008 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]] | caps7 = 18 | goals7 = 1 | years8 = 2008—2010 | clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku "Inter"]] | caps8 = 49 | goals8 = 9 | years9 = 2010—2011 | clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Qarabağ FK]] | caps9 = 12 | goals9 = 0 | years10 = 2011—2012 | clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas "Simurq"]] | caps10 = 18 | goals10 = 1 | pcupdate = | nationalyears1 = 1998—2011 | nationalteam1 = {{fb|LAT}} | nationalcaps1 = 117 | nationalgoals1 = 9 | ntupdate = }} '''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī [[Rīga|Rīgā]], miris 2022. gada 3. augustā)<ref>[https://www.transfermarkt.com/andrejs-rubins/profil/spieler/15400 transfermarkt.com]</ref> bija [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins aizvadīja 117 spēles, gūdams 9 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā Portugālē. == Dzīvesgājums == Dzimis 1978. gadā, bērnību pavadīja [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]]. Futbolista karjeru Rubins sāka 1996. gadā [[FK Auda]] sastāvā [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]. 1997. gadā pievienojās [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubam ''[[Östers IF]]'', kurā aizvadīja 11 spēles. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes uzvarēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins bija stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš aizvadīja visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā. 2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandru Koliņko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, to skaitā [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņas spēli pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'', kurā Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijas futbola sabiedrībā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Jaroslavļas "Šiņņik"|Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja divas veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz tobrīd [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas ''Spartak'']], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā. 2007. gadā viņu izīrēja [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/liepajas-metalurga-rindas-papildina-andrejs-rubins.d?id=18568946|title='Liepājas metalurga' rindas papildina Andrejs Rubins|last=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-04|date=2007-07-27|language=lv}}</ref> kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no "Metalurga" tika atlaists, bet jūnijā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/4920466/rubins-paraksta-ligumu-ar-baku-inter|title=Rubins paraksta līgumu ar Baku Inter|website=Futbols|access-date=2022-08-04|date=2008-06-19|language=lv}}</ref> Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — ''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'',<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz "Karabakh"] sportacentrs.com</ref> bet 2011. gada septembrī pievienojās vēl citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas "Simurq"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}</ref> 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: "Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts"] sportacentrs.com</ref> Vēlāk trenēja [[Ikšķile]]s bērnu futbola komandu, bija treneru štāba "Ogre" sastāvā. 2019. gadā kļuva par FK Auda galveno treneri, 2022. gadā par Jūrmalas "Spartaka" treneri. Miris 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/paragri-vinsaule-devies-latvijas-izlases-slavu-kaldinajusais-futbolists-rubins.a467864/|title=Pāragri viņsaulē devies Latvijas izlases slavu kaldinājušais futbolists Rubins|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> == Grāmata == 2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — "Es sēdēju tikai vienreiz".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata "Es sēdēju tikai vienreiz" - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.) * [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.) * Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Euro 2004}} {{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] oafkph89tblctzekctnhpc3mnbadagh Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 3668022 3667587 2022-08-08T03:05:30Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta – taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga - 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... ...? * ... ...? hzyeifflyt6gqx0nogmpffwqr32kt2q 3668026 3668022 2022-08-08T04:21:59Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 4b6g4bz5n0va6kbgu57ucrptcncwt13 Fransisko Goja 0 18637 3667939 3639481 2022-08-07T20:02:12Z Feens 37 /* Biogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Mākslinieka infokaste | name = Fransisko Goja | image = Goya selfportrait.jpg | imagesize = 200px | caption = Gojas pašportrets | birthname = Fransisko Hosē de Goja i Lusientess | birthdate = {{dat|1746|3|30}} | location = [[Fuendetodosa]], [[Aragona]], [[Spānija]] | deathdate = {{mdv|1828|4|16|1746|3|30}} | deathplace = [[Bordo]], [[Francija]] | nationality = [[spāņi|spānis]] | field = [[gleznošana]], [[zīmēšana]], [[tēlniecība]] | training = Hosē Lusans | movement = [[romantisms]] | famous works = | patrons = | awards = }} '''Fransisko Hosē de Goja i Lusientess''' (''Francisco José de Goya y Lucientes'', dzimis 1746. gada 30. martā, miris 1828. gada 16. aprīlī) bija [[spāņi|spāņu]] gleznotājs un grafiķis. Goja bija portretists un Spānijas galma gleznotājs. Daudzi Gojas darbi atrodas [[Prado muzejs|Prado muzejā]] [[Madride|Madridē]]. == Biogrāfija == [[Attēls:Goya - Caprichos (43).jpg|thumb|250px|left|Grafika "Saprāta miegs rada briesmoņus" (sērija "Kaprīzes")]] Goja dzimis Fuendetodosā, Aragonā, 1746. gadā. Arī bērnību viņš pavadīja Fuendetodosā; viņa tēvs tur bija apzeltītājs. Apmēram 1749. gadā ģimene iegādājās māju [[Saragosa|Saragosā]] un vēl pēc dažiem gadiem pārvācās uz turieni. 14 gadu vecumā Goja kļuva par gleznotāja Hosē Luhana mācekli. Vēlāk viņš pārcēlās uz Madridi, kur studēja kopā ar [[Antons Rafaels Mengss|Antonu Rafaelu Mengsu]], gleznotāju, kas bija iecienīts karaliskajās aprindās. 1763. un 1766. gadā Goja iesniedza pieteikumus Spānijas Karaliskajā akadēmijā, taču netika uzņemts. Goja devās uz [[Roma|Romu]], kur 1771. gadā ieguva otro vietu glezniecības sacensībās, ko organizēja [[Parma|Parmas pilsēta]]. Saragosā Goja atgriezās 1771. gadā un apgleznoja daļu Pīlāra bazilikas kupola, kā arī radīja [[freska]]s ''Aula Dei'' klostera oratorijai un Sobradiela pilij. Viņš mācījās pie Fransisko Bajeu i Subiasa, un tieši šajā laikā viņa gleznās parādījās smalkās tonalitātes, ar kurām Goja kļuva slavens. 1774. gadā Goja apprecēja Bajeu māsu Hosefu. Pateicoties laulībai, viņš dabūja darbu Karaliskajā gobelēnu manufaktūrā, kur piecu gadu laikā radīja apmēram 42 rakstus. Viņš uzgleznoja arī gleznu Sanfrancisko Elgrandes baznīcas altārim un kļuva par Sanfernando Akadēmijas locekli. 1783. gadā Floridablankas grāfs, karaļa [[Karloss III|Karlosa III]] favorīts, nolīga Goju uzgleznot viņa portretu. Goja sadraudzējās arī ar kroņprinci Luisu un apmetās viņa mājā. Par viņa patroniem kļuva arī Osunas hercogs un hercogiene, karalis un citas nozīmīgas personas. Pēc Karlosa III nāves 1788. gadā tronī kāpa [[Karloss IV]], un tieši šajā laikā Goja bija vispopulārākais karaļa galmā. [[Attēls:Goya Maja naga2.jpg|thumb|250px|right|"Kailā maha"]] [[Attēls:Goya Maja ubrana2.jpg|thumb|250px|right|"Apģērbtā maha"]] 1792. gadā Goja pēc slimības kļuva kurls, un tas viņu darīja nesabiedrisku. Viņš atkopās piecus gadus, lasīdams par [[Lielā franču revolūcija|Lielo franču revolūciju]] un tās filozofiju. Šajā laikā tapa drūmu vīziju sērija ar nosaukumu "[[Kaprīzes]]" (''Los Caprichos'', 1799). 1799. gadā Goja kļuva par Spānijas galma gleznotāju ar 50 000 [[reāls|reālu]] algu un 500 [[dukāts|dukātiem]] karietei. Viņš strādāja pie Sanantonio de la Floridas Ermitāžas, gleznoja karalisko ģimeni un aristokrātijas pārstāvjus. Pēc [[Spānijas neatkarības karš|Spānijas neatkarības kara]] (1808-1814), nomainoties varai, Gojas nozīme galmā saglabājās. 1812. gadā Goja radīja tādas gleznas kā "Mameluku uzbrukums" un "1808. gada trešais maijs", kā arī gatavoja grafiku sēriju "[[Kara šausmas]]". Spānijā atgriežoties karalim [[Fernando VII]], viņa attiecības ar Goju nebija draudzīgas. 1814. gadā Goja dzīvoja ar savu māsīcu Mariju del Rosario Veisu un viņas meitu Leokādiju. Viņš turpināja strādāt pie portretiem, Sv. Hustas un Sv. Rufinas attēliem, [[litogrāfija|litogrāfijām]], vēršu cīņu attēliem utt. Vēloties sevi izolēt, viņš iegādājās sev māju netālu no [[Mansanaresa]]s un to nosauca par "Kurlā namu". Tur viņš radīja savus "Melnos gleznojumus". 1824. gadā Goja devās uz [[Bordo]] un [[Parīze|Parīzi]]. Viņš apmetās Bordo. 1826. gadā viņš pēc slimības atgriezās Spānijā, kur tika silti uzņemts, tomēr vēlāk atgriezās Bordo, kur 1828. gadā 82 gadu vecumā nomira. == Darbi == [[Attēls:Goya Alba1.jpg|thumb|220px|"Albas hercogiene" (1795)]] Goja gleznoja portretus (Spānijas karalisko ģimeni, tostarp Karlosu III un Ferdinandu VII) sižetiski jautras gleznas un karikatūras, taču arī kara un nāves ainas. Gleznās vērojama lēna pāreja uz arvien tumšākām noskaņām; mūsdienu ārsti uzskata, ka viņš, iespējams, saindējās ar [[svins|svinu]] krāsu pigmentos un tāpēc arī 1792. gadā kļuva kurls. Mūža beigās Goja gleznoja ārprāta un fantastisku vīziju ainas, ko uzskata par [[ekspresionisms|ekspresionisma]] ietekmes avotu. Divas no Gojas slavenākajām gleznām ir "[[Kailā maha]]" (''La maja desnuda'') un "[[Apģērbtā maha]]" (''La maja vestida''). Abās attēlota viena sieviete vienā un tajā pašā pozā, tikai attiecīgi kaila vai apģērbta. 1799. gadā Goja radīja 80 grafiku sēriju "Kaprīzes". Tajās — pēc viņa paša vārdiem — viņš attēloja "neskaitāmās vājības un untumus, kas atrodami katrā civilizētā sabiedrībā, kā arī ierastos aizspriedumus un krāpšanu, ko biežus dara paradumi, nezināšana vai egoisms". Iegādājies "Kurlā namu", Goja tur radīja daudzas neparastas gleznas un apgleznoja arī sienas. Viens no slavenākajiem šī perioda darbiem ir glezna "[[Saturns aprij savus bērnus]]" (šis darbs ir 14. sērijā "Melnie gleznojumi"). Pēc Gojas nāves sienu gleznojumi tika pārnesti uz audekla. Šī laika gleznojumi ir drūmi un fantastiski — Goija cieta no [[kurlums|kurluma]] un, iespējams, arī kādas [[encefalīts|encefalīta]] formas. XIX gs. sākumā Goja [[akvatinta]]s tehnikā radīja sēriju "Kara šausmas" (''Los desastres de la guerra''), kur attēlotas ainas no Spānijas neatkarības kara. Šie darbi tika publicēti tikai 1863. gadā, 35 gadus pēc mākslinieka nāves. Gojam bija daudz draugu spāņu aristokrātijas aprindās. Viņš gleznojis Pedro de Alkantara Tellesu-Hironu, devīto Osunas hercogu, un viņa sievu Mariju Hosefu de la Soledadu, devīto Osunas hercogieni, savu slaveno patronesi Mariju del Pilaru Teresu Kajetanu de Silvu i Alvaresu de Toledo, trīspadsmito [[Albas hercogiene|Albas hercogieni]] un viņas vīru Hosē Alvaresu de Toledo i Gonsaga, trīspadsmito Albas hercogu. {{commonscat|Francisco de Goya y Lucientes|Fransisko Goja}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Goja, Fransisko}} [[Kategorija:1746. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1828. gadā mirušie]] [[Kategorija:Aragonā dzimušie]] [[Kategorija:Romantisma gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas mākslinieki]] [[Kategorija:Grafiķi]] 5mco5d5u37n1h8hy0thpg9zkjcjq5bp Briežuciema pagasts 0 20761 3667753 3556457 2022-08-07T14:50:16Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156]. 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] 474fmblzmfkiszzszprqhr1ueje92j4 3667754 3667753 2022-08-07T14:51:52Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156]<<ref>>{{https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156}}<<ref>>. 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] 1tmp45zkdkkgk4ssqpsaboznrwri2nv 3667755 3667754 2022-08-07T14:53:34Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156]<ref>{{Latvijas pagasti}}<ref>. 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] 2c1m5ziwb0gf6vnep9fi1b7sjvvuxls 3667758 3667755 2022-08-07T14:55:00Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156]<ref>{{Latvijas pagasti}}</ref>. 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] ckwvrz5hviknsxqhfskqdudwwvcjo4f 3667759 3667758 2022-08-07T14:57:30Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{Latvijas pagasti}</ref> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156] 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] 35ufhr3ag5sje2w18z30vm2qd2gu6yq 3667760 3667759 2022-08-07T14:57:56Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>Latvijas pagasti</ref> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156] 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] 7a1hhfwpp1dnkujuu1jbn8mgngnphuz 3667761 3667760 2022-08-07T14:58:19Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>[Latvijas pagasti]</ref> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156] 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] 7frzmw1fgmpqy9i3n1e8prd1v8cnjg7 3667762 3667761 2022-08-07T14:59:03Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>[[Enciklopēdija Latvijas pagasti]]</ref> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156] 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] hncllzz91vn7yvjfci7eut3mlz6gtgw 3667764 3667762 2022-08-07T15:01:57Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>[[Latvijas pagasti. Enciklopēdija]]</ref> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156] 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] 939oks1imbogue9q9wh8bzx0hkp1bjg 3667765 3667764 2022-08-07T15:03:30Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{Latvijas pagasti. Enciklopēdija}</ref> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156] 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] 4ld9rp0weozs60r849qj2ymu11rkgrk 3667766 3667765 2022-08-07T15:04:00Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{Latvijas pagasti. Enciklopēdija}}</ref> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156] 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] 0eagh3ey9618qppx3yv7bir5dbmsxfj 3667767 3667766 2022-08-07T15:04:32Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{Latvijas pagasti}}</ref> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156] 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] 9i5c3tpxdllwghgahx1ip723ah9ncqb 3667768 3667767 2022-08-07T15:05:06Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>Latvijas pagasti. Enciklopēdija</ref> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156] 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] kwht7u96x2ak7gspsml7bv10uh5bti8 3667770 3667768 2022-08-07T15:17:14Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>[Enciklopēdija Latvijas pagasti]</ref> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156] 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] 62exi3u92bbo6u10vx5wnvc3k7eiqef 3667771 3667770 2022-08-07T15:17:35Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>[[Enciklopēdija Latvijas pagasti]]</ref> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156] 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] hncllzz91vn7yvjfci7eut3mlz6gtgw 3667772 3667771 2022-08-07T15:18:04Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{Enciklopēdija Latvijas pagasti}</ref> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156] 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] 3s7s80sg8e2u0kk09f1t2w1p1zzweti 3667773 3667772 2022-08-07T15:18:26Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Briežuciema pagasts | karte = Briežuciema pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Briežuciems | platība = 83,55 | iedzīvotāji = 546<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 546 / 83.55 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Briežuciema pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Tilžas pagasts|Tilžas]] un [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] un [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastu]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Aizupes kalns]], [[Augstasila kalni]], [[Aussolas kalns]], [[Mistra kalns]], [[Murmanu kalns]], [[Oncika kalns]], [[Soļakolns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Griušļova]], [[Krākupe]], [[Supenka]]. ==== Ūdenstilpes ==== ==== Purvi ==== [[Blauzgovas pūrs]], [[Lutanānu pūrs]] == Vēsture == 1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] nodibināja '''Kvašņevas ciemu'''. Kvašņevas [[ciema padome]] ietilpusi [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959), [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1959-1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1962. g.) rajonos. Kvašņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Bukstu ciems|Bukstu ciemu]], 1960. gadā [[padomju saimniecība]]s «Baltinava» teritoriju pievienoja [[Baltinavas ciems|Baltinavas ciemam]]. 1968. gadā Kvašņevas ciemu pārdēvēja par '''Briežuciema ciemu'''. 1971. gadā Briežuciema ciemam pievienoja [[Lazdulejas ciems|Lazdulejas ciema]] padomju saimniecības «Briežuciems» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL2242|page:156] 2009. gadā Briežuciema pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Briežuciems]] (pagasta centrs), [[Abriņas]], [[Augstasils]], [[Ausala]], [[Bēliņi]], [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]], [[Cērpene]], [[Dambergi]], [[Dukuļeva (Briežuciema pagasts)|Dukuļeva]], [[Kroni]], [[Ostrolīdumi]], [[Pūšļeva]], [[Stouberova]], [[Štikunova]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Briežuciema pagasts| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] da7vfnm6k0ule1q5gaqg1hz0g67egjw Simonīds 0 22975 3668091 3357065 2022-08-08T10:00:10Z Apekribo 48114 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Simonīds''' (''Σιμωνίδης'', Simōnidēs, * ap 566—556 p.m.ē., † ap 469—467 p.m.ē.) bija [[Senā Grieķija|sengrieķu]] dzejnieks. Simonīds rakstījis [[trēns|trēnus]] (sēru dziesmas), [[epigramma]]s, [[epinīkijs|epinīkijus]], [[ditirambs|ditirambus]], kā arī [[elēģija]]s. No Simonīda darbiem saglabājušās dažas elēģijas un epigrammas, kā arī aptuveni 90 dažāda rakstura dzejas fragmentu. == Dzīve == Simonīds dzimis aristokrātu ģimenē [[Keosa]]s salā. Viņa mātes brālis bijis dzejnieks [[Bakhilīds]]. Izglītojies Keosā, Simonīds vēlāk daudz uzturējies dažādu valdnieku galmos. Vispirms viņš darbojies [[Atēnas|Atēnās]], kur tolaik valdīja [[Hiparhs (Atēnas)|Hiparhs]], bet pēc Hiparha nāves viņš dzīvojis [[Tesālija|Tesālijā]] — [[Krannona|Krannonā]] un [[Farsāla|Farsālā]]. Laikā ap 490.—480. g. p.m.ē., kad notiek karš ar persiešiem, Simonīds atgriezies Atēnās. Šajā laikā viņš bijis tuvs draugs [[Temistokls|Temistoklam]]. [[Hierons I]] viņu kopā ar Bakhilīdu ielūdzis [[Sirakūzas|Sirakūzās]], kur viņš saticis arī [[Pindars|Pindaru]]. Simonīds diplomātiskā ceļā novērsis karu starp Hieronu un [[Akraganta]]s tirānu [[Tērons|Tēronu]]. Dziļi cienīts, Simonīds nomirs ap 468. g. p.m.ē. Akragantā. == Literatūra == * ''Afrodīte mirdzošā tornī... Sengrieķu dzeja.'' — Rīga: Zinātne, 1994. {{ISBN|5-7966-0989-0}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{sengrlit}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sengrieķu rakstnieki]] [[Kategorija:460. gados p.m.ē. mirušie]] hmndxr93vx1jk8nzno619d9v6dcr7cn Nāves ēnā (filma) 0 24615 3667789 3558861 2022-08-07T16:08:07Z Kasp2008 5841 fakti wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Nāves ēnā | oriģinālnos = | attēls = naves_ena.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Gunārs Piesis]] | producents = | scenārijs = * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] * Gunārs Piesis | aktieri = * [[Gunārs Cilinskis]] * [[Eduards Pāvuls]] * [[Pēteris Šogolovs]] * [[Kārlis Sebris]] * [[Alfrēds Videnieks]] * [[Ģirts Jakovļevs]] | mūzika = [[Marģeris Zariņš]] | operators = [[Mārtiņš Kleins]] | montāža = | studija = | izplatītājs = | izdošana = | ilgums = 72 min | valsts = {{flaga|Latvijas PSR}} [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] / [[krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 0475110 }} '''"Nāves ēnā"''' ir 1971. gada [[Latvijas PSR]] spēlfilma. Filma uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] tāda paša nosaukuma 1899. gada noveles motīviem. Iekļauta Latvijas kultūras kanonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/10/107/ |title=Latvijas kultūras kanons |access-date={{dat|2012|07|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150308155821/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/10/107 |archivedate={{dat|2015|03|08||bez}} }}</ref> == Sižets == Zemledus zveja rit pilnā sparā, līdz zvejnieki uzzina, ka ledus gabals, uz kura viņi zvejo, ir atlūzis no krasta un dodas arvien tālāk atklātā jūrā. Izsīkst pēdējie pārtikas un dzeramā ūdens krājumi (zvejnieki pārtiek no jēlām zivīm), turklāt lielais ledus gabals ik mirkli kūst arvien mazāks un mazāks. Dzīvības briesmās atklājas cilvēku raksturi. == Lomās == * [[Eduards Pāvuls]] — ''Grīntāls'' * [[Gunārs Cilinskis]] — ''Birkenbaums'' * [[Egons Beseris]] — ''Skapāns'' * [[Alfrēds Videnieks]] — ''vecais Dalda'' * [[Olga Dreģe]] — ''Marija'' * [[Edgars Liepiņš]] — ''Stūris'' * [[Gunārs Placēns]] — ''Ludis Cubuks'' * [[Juris Pļaviņš]] — ''Gurlums'' * [[Harijs Avens]] — ''vecais Cubuks'' * [[Kārlis Sebris]] — ''Zaļga'' * [[Lūcija Baumane]] — ''vecā Daldas sieva'' * [[Ģirts Jakovļevs]] — ''Janis Dalda'' * [[Astrīda Gulbe]] — ''Grīntāla sieva'' * [[Roberts Zēbergs]] — ''Sīlis'' * [[Pēteris Šogolovs]] — ''Kārlēns'' * [[Vaironis Jakāns]] — ''Skrastiņš'' * [[Pēteris Auziņš]] — ''Skara'' == Filmēšanas grupa == * Scenārija autors: [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]], [[Gunārs Piesis]] * Režisors: Gunārs Piesis * Operators: [[Mārtiņš Kleins]] * Mākslinieks: [[Herberts Līkums]] * Komponists: [[Marģeris Zariņš]] == Interesanti fakti == * Filmēšana notika [[Rīgas jūras līcis|Rīgas jūras līcī]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]]. Fināla daļas filmēšana notika jau pavasarī un ledus gabals bija veidots no plosta un pastikāta un sveķiem.<ref name="A. Bernāts 2007">A. Bernāts. Aktieri par kino. R., 2007.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/movie/1338/ ''filmas.lv'' profils] {{lv ikona}} * {{Youtube|AfLXRTiWCGc|"Nāves ēnā"}} {{filma-aizmetnis}} {{Gunāra Pieša filmas}} {{Latvijas kultūras kanons}} [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] [[Kategorija:1971. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Gunāra Pieša filmas]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] s5x5leq3pt7gnl7lsgbmq2oe4mr9wjw Vestienas pagasts 0 27984 3668083 3614601 2022-08-08T09:50:47Z 77.219.0.182 /* Apdzīvotās vietas */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vestienas pagasts | karte = Vestiena Parish (LocMap).png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vestienas_pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vestienas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Madonas novads | centrs = Vestiena | platība = 116,8 | iedzīvotāji = 656<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 656 / 116.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.vestiena.lv }} '''Vestienas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes]], [[Aronas pagasts|Aronas]], [[Liezēres pagasts|Liezēres]], [[Sausnējas pagasts|Sausnējas]], [[Ērgļu pagasts|Ērgļu]] un [[Jumurdas pagasts|Jumurdas]] pagastiem, kā arī [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastu]]. == Daba == Augstākie pauguri: [[Dravēnu kalns]] (282,7 m), [[Boķu kalns]] (276,8 m), [[Rizgu kalns]] (262,9 m), [[Brantu Egļu kalns]] (262,1 m), [[Spirukalns]] (260 m) un [[Silakalns]] (254,9 m). === Hidrogrāfija === [[Attēls:IMG Kāla ezers2.jpg|thumb|right|[[Kāla ezers]] maijā.]] ==== Upes ==== [[Veseta]], [[Skaldupīte]], [[Ļaudonīte]], [[Lubeja]], [[Aronīte]], [[Miltupīte]], [[Savīte]], [[Virdzīte]] un [[Ilzīte]]. ==== Ezeri ==== [[Kāla ezers]] (407 ha), [[Viešūrs]] (176 ha), [[Talejas ezers]] (79,7 ha), [[Salājs (Vestienas pagasts)|Salājs]] (44,4 ha), [[Sietnieku ezers]] (26,5 ha), [[Ilziņš]] (21,9 ha), [[Sudzārdiņš]] (12,8 ha) un Asmenītis. == Vēsture == Vestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Vesetas ciems|Vesetas]] un Vestienas [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Vestienas ciems''' ietilpis [[Ērgļu rajons|Ērgļu]] (1949—1959) un [[madonas rajons|Madonas]] (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Vējavas ciems|Vējavas ciemu]], 1968. gadā — [[Sausnējas ciems|Sausnējas ciema]] [[padomju saimniecība]]s Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu [[Bērzaunes ciems|Bērzaunes ciema]] un daļu likvidētā [[Viesienas ciems|Viesienas ciema]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. <gallery> Tolkas muiža.jpg|Tolkas muižas kungu māja Vestienas muižas pils 2000-05-27.jpg|Vestienas muižas kungu māja (2000) </gallery> == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotas vietas ir [[Vestiena]] (pagasta centrs), [[Krasti (Vestienas pagasts)|Krasti]] un [[Tolka]]. Kā arī pirmatnējo cilšu primāti, saukti arī par "Grīšļiem" Apmetušies "Skujniešos" === Ievērojamas personības === * [[Jānis Priede]] (1874—1969), [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks, ģenerālis. * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981), latviešu teātra un kinorežisors. == Saimniecība == [[{{ns:6}}:Vestienas_pasta_ēka.jpg|thumb|right|Vestienas pasta ēka]] === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madonas novada pagasti]] [[Kategorija:Vestienas pagasts| ]] jzlx7efdhf8a3agn4nmutm5qbnorxe2 3668084 3668083 2022-08-08T09:51:23Z 77.219.0.182 /* Ievērojamas personības */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vestienas pagasts | karte = Vestiena Parish (LocMap).png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vestienas_pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vestienas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Madonas novads | centrs = Vestiena | platība = 116,8 | iedzīvotāji = 656<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 656 / 116.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.vestiena.lv }} '''Vestienas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes]], [[Aronas pagasts|Aronas]], [[Liezēres pagasts|Liezēres]], [[Sausnējas pagasts|Sausnējas]], [[Ērgļu pagasts|Ērgļu]] un [[Jumurdas pagasts|Jumurdas]] pagastiem, kā arī [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastu]]. == Daba == Augstākie pauguri: [[Dravēnu kalns]] (282,7 m), [[Boķu kalns]] (276,8 m), [[Rizgu kalns]] (262,9 m), [[Brantu Egļu kalns]] (262,1 m), [[Spirukalns]] (260 m) un [[Silakalns]] (254,9 m). === Hidrogrāfija === [[Attēls:IMG Kāla ezers2.jpg|thumb|right|[[Kāla ezers]] maijā.]] ==== Upes ==== [[Veseta]], [[Skaldupīte]], [[Ļaudonīte]], [[Lubeja]], [[Aronīte]], [[Miltupīte]], [[Savīte]], [[Virdzīte]] un [[Ilzīte]]. ==== Ezeri ==== [[Kāla ezers]] (407 ha), [[Viešūrs]] (176 ha), [[Talejas ezers]] (79,7 ha), [[Salājs (Vestienas pagasts)|Salājs]] (44,4 ha), [[Sietnieku ezers]] (26,5 ha), [[Ilziņš]] (21,9 ha), [[Sudzārdiņš]] (12,8 ha) un Asmenītis. == Vēsture == Vestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Vesetas ciems|Vesetas]] un Vestienas [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Vestienas ciems''' ietilpis [[Ērgļu rajons|Ērgļu]] (1949—1959) un [[madonas rajons|Madonas]] (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Vējavas ciems|Vējavas ciemu]], 1968. gadā — [[Sausnējas ciems|Sausnējas ciema]] [[padomju saimniecība]]s Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu [[Bērzaunes ciems|Bērzaunes ciema]] un daļu likvidētā [[Viesienas ciems|Viesienas ciema]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. <gallery> Tolkas muiža.jpg|Tolkas muižas kungu māja Vestienas muižas pils 2000-05-27.jpg|Vestienas muižas kungu māja (2000) </gallery> == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotas vietas ir [[Vestiena]] (pagasta centrs), [[Krasti (Vestienas pagasts)|Krasti]] un [[Tolka]]. Kā arī pirmatnējo cilšu primāti, saukti arī par "Grīšļiem" Apmetušies "Skujniešos" === Ievērojamas personības === * [[Jānis "John Wick" Priede]] (1874—1969), [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks, ģenerālis. * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981), latviešu teātra un kinorežisors. == Saimniecība == [[{{ns:6}}:Vestienas_pasta_ēka.jpg|thumb|right|Vestienas pasta ēka]] === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madonas novada pagasti]] [[Kategorija:Vestienas pagasts| ]] ommaim9grddye95uzacm43va7gn8bgz 3668085 3668084 2022-08-08T09:54:39Z 77.219.0.182 /* Saimniecība */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vestienas pagasts | karte = Vestiena Parish (LocMap).png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vestienas_pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vestienas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Madonas novads | centrs = Vestiena | platība = 116,8 | iedzīvotāji = 656<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 656 / 116.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.vestiena.lv }} '''Vestienas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes]], [[Aronas pagasts|Aronas]], [[Liezēres pagasts|Liezēres]], [[Sausnējas pagasts|Sausnējas]], [[Ērgļu pagasts|Ērgļu]] un [[Jumurdas pagasts|Jumurdas]] pagastiem, kā arī [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastu]]. == Daba == Augstākie pauguri: [[Dravēnu kalns]] (282,7 m), [[Boķu kalns]] (276,8 m), [[Rizgu kalns]] (262,9 m), [[Brantu Egļu kalns]] (262,1 m), [[Spirukalns]] (260 m) un [[Silakalns]] (254,9 m). === Hidrogrāfija === [[Attēls:IMG Kāla ezers2.jpg|thumb|right|[[Kāla ezers]] maijā.]] ==== Upes ==== [[Veseta]], [[Skaldupīte]], [[Ļaudonīte]], [[Lubeja]], [[Aronīte]], [[Miltupīte]], [[Savīte]], [[Virdzīte]] un [[Ilzīte]]. ==== Ezeri ==== [[Kāla ezers]] (407 ha), [[Viešūrs]] (176 ha), [[Talejas ezers]] (79,7 ha), [[Salājs (Vestienas pagasts)|Salājs]] (44,4 ha), [[Sietnieku ezers]] (26,5 ha), [[Ilziņš]] (21,9 ha), [[Sudzārdiņš]] (12,8 ha) un Asmenītis. == Vēsture == Vestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Vesetas ciems|Vesetas]] un Vestienas [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Vestienas ciems''' ietilpis [[Ērgļu rajons|Ērgļu]] (1949—1959) un [[madonas rajons|Madonas]] (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Vējavas ciems|Vējavas ciemu]], 1968. gadā — [[Sausnējas ciems|Sausnējas ciema]] [[padomju saimniecība]]s Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu [[Bērzaunes ciems|Bērzaunes ciema]] un daļu likvidētā [[Viesienas ciems|Viesienas ciema]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. <gallery> Tolkas muiža.jpg|Tolkas muižas kungu māja Vestienas muižas pils 2000-05-27.jpg|Vestienas muižas kungu māja (2000) </gallery> == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotas vietas ir [[Vestiena]] (pagasta centrs), [[Krasti (Vestienas pagasts)|Krasti]] un [[Tolka]]. Kā arī pirmatnējo cilšu primāti, saukti arī par "Grīšļiem" Apmetušies "Skujniešos" === Ievērojamas personības === * [[Jānis "John Wick" Priede]] (1874—1969), [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks, ģenerālis. * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981), latviešu teātra un kinorežisors. == Saimniecība == [[{{ns:6}}:Vestienas_pasta_ēka.jpg|thumb|right|Vestienas pasta ēka]] Īpaši izceļama ir "Skujniešu" pirmatnējās mājas senais gals. Tur apmetušies dzimtas kana traipi. Otrā galā ir apmeties pirmatnējais mājas vecākais, kuram tikusi iesota arī ābece === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madonas novada pagasti]] [[Kategorija:Vestienas pagasts| ]] rcsntbwxw4qn0hzhk1geww6nkzl9ajk 3668087 3668085 2022-08-08T09:57:15Z 77.219.0.182 /* Izglītība un kultūra */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vestienas pagasts | karte = Vestiena Parish (LocMap).png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vestienas_pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vestienas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Madonas novads | centrs = Vestiena | platība = 116,8 | iedzīvotāji = 656<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 656 / 116.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.vestiena.lv }} '''Vestienas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes]], [[Aronas pagasts|Aronas]], [[Liezēres pagasts|Liezēres]], [[Sausnējas pagasts|Sausnējas]], [[Ērgļu pagasts|Ērgļu]] un [[Jumurdas pagasts|Jumurdas]] pagastiem, kā arī [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastu]]. == Daba == Augstākie pauguri: [[Dravēnu kalns]] (282,7 m), [[Boķu kalns]] (276,8 m), [[Rizgu kalns]] (262,9 m), [[Brantu Egļu kalns]] (262,1 m), [[Spirukalns]] (260 m) un [[Silakalns]] (254,9 m). === Hidrogrāfija === [[Attēls:IMG Kāla ezers2.jpg|thumb|right|[[Kāla ezers]] maijā.]] ==== Upes ==== [[Veseta]], [[Skaldupīte]], [[Ļaudonīte]], [[Lubeja]], [[Aronīte]], [[Miltupīte]], [[Savīte]], [[Virdzīte]] un [[Ilzīte]]. ==== Ezeri ==== [[Kāla ezers]] (407 ha), [[Viešūrs]] (176 ha), [[Talejas ezers]] (79,7 ha), [[Salājs (Vestienas pagasts)|Salājs]] (44,4 ha), [[Sietnieku ezers]] (26,5 ha), [[Ilziņš]] (21,9 ha), [[Sudzārdiņš]] (12,8 ha) un Asmenītis. == Vēsture == Vestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Vesetas ciems|Vesetas]] un Vestienas [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Vestienas ciems''' ietilpis [[Ērgļu rajons|Ērgļu]] (1949—1959) un [[madonas rajons|Madonas]] (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Vējavas ciems|Vējavas ciemu]], 1968. gadā — [[Sausnējas ciems|Sausnējas ciema]] [[padomju saimniecība]]s Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu [[Bērzaunes ciems|Bērzaunes ciema]] un daļu likvidētā [[Viesienas ciems|Viesienas ciema]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. <gallery> Tolkas muiža.jpg|Tolkas muižas kungu māja Vestienas muižas pils 2000-05-27.jpg|Vestienas muižas kungu māja (2000) </gallery> == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotas vietas ir [[Vestiena]] (pagasta centrs), [[Krasti (Vestienas pagasts)|Krasti]] un [[Tolka]]. Kā arī pirmatnējo cilšu primāti, saukti arī par "Grīšļiem" Apmetušies "Skujniešos" === Ievērojamas personības === * [[Jānis "John Wick" Priede]] (1874—1969), [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks, ģenerālis. * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981), latviešu teātra un kinorežisors. == Saimniecība == [[{{ns:6}}:Vestienas_pasta_ēka.jpg|thumb|right|Vestienas pasta ēka]] Īpaši izceļama ir "Skujniešu" pirmatnējās mājas senais gals. Tur apmetušies dzimtas kana traipi. Otrā galā ir apmeties pirmatnējais mājas vecākais, kuram tikusi iesota arī ābece === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == Kā jau primātiem, "Vestieniešiem" patīk tikai nopisties un paēst. Protams neiztikt bez kanalizācijas ūdens dzeršanas. {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madonas novada pagasti]] [[Kategorija:Vestienas pagasts| ]] mug7687d24jqqiqow2qlclyogofcl89 3668089 3668087 2022-08-08T09:59:12Z 77.219.0.182 /* Apdzīvotās vietas */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vestienas pagasts | karte = Vestiena Parish (LocMap).png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vestienas_pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vestienas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Madonas novads | centrs = Vestiena | platība = 116,8 | iedzīvotāji = 656<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 656 / 116.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.vestiena.lv }} '''Vestienas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes]], [[Aronas pagasts|Aronas]], [[Liezēres pagasts|Liezēres]], [[Sausnējas pagasts|Sausnējas]], [[Ērgļu pagasts|Ērgļu]] un [[Jumurdas pagasts|Jumurdas]] pagastiem, kā arī [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastu]]. == Daba == Augstākie pauguri: [[Dravēnu kalns]] (282,7 m), [[Boķu kalns]] (276,8 m), [[Rizgu kalns]] (262,9 m), [[Brantu Egļu kalns]] (262,1 m), [[Spirukalns]] (260 m) un [[Silakalns]] (254,9 m). === Hidrogrāfija === [[Attēls:IMG Kāla ezers2.jpg|thumb|right|[[Kāla ezers]] maijā.]] ==== Upes ==== [[Veseta]], [[Skaldupīte]], [[Ļaudonīte]], [[Lubeja]], [[Aronīte]], [[Miltupīte]], [[Savīte]], [[Virdzīte]] un [[Ilzīte]]. ==== Ezeri ==== [[Kāla ezers]] (407 ha), [[Viešūrs]] (176 ha), [[Talejas ezers]] (79,7 ha), [[Salājs (Vestienas pagasts)|Salājs]] (44,4 ha), [[Sietnieku ezers]] (26,5 ha), [[Ilziņš]] (21,9 ha), [[Sudzārdiņš]] (12,8 ha) un Asmenītis. == Vēsture == Vestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Vesetas ciems|Vesetas]] un Vestienas [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Vestienas ciems''' ietilpis [[Ērgļu rajons|Ērgļu]] (1949—1959) un [[madonas rajons|Madonas]] (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Vējavas ciems|Vējavas ciemu]], 1968. gadā — [[Sausnējas ciems|Sausnējas ciema]] [[padomju saimniecība]]s Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu [[Bērzaunes ciems|Bērzaunes ciema]] un daļu likvidētā [[Viesienas ciems|Viesienas ciema]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. <gallery> Tolkas muiža.jpg|Tolkas muižas kungu māja Vestienas muižas pils 2000-05-27.jpg|Vestienas muižas kungu māja (2000) </gallery> == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotas vietas ir [[Vestiena]] (pagasta centrs), [[Krasti (Vestienas pagasts)|Krasti]] un [[Tolka]]. Kā arī pirmatnējo cilšu primāti, saukti arī par "Grīšļiem" Apmetušies "Skujniešos" Patīk arī rektāli smieties, caur dirsu. === Ievērojamas personības === * [[Jānis "John Wick" Priede]] (1874—1969), [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks, ģenerālis. * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981), latviešu teātra un kinorežisors. == Saimniecība == [[{{ns:6}}:Vestienas_pasta_ēka.jpg|thumb|right|Vestienas pasta ēka]] Īpaši izceļama ir "Skujniešu" pirmatnējās mājas senais gals. Tur apmetušies dzimtas kana traipi. Otrā galā ir apmeties pirmatnējais mājas vecākais, kuram tikusi iesota arī ābece === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == Kā jau primātiem, "Vestieniešiem" patīk tikai nopisties un paēst. Protams neiztikt bez kanalizācijas ūdens dzeršanas. {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madonas novada pagasti]] [[Kategorija:Vestienas pagasts| ]] 72rclmu15t9lt9ok54mfxknjd7f5q94 3668093 3668089 2022-08-08T10:04:21Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/77.219.0.182|77.219.0.182]] ([[User talk:77.219.0.182|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3668087 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vestienas pagasts | karte = Vestiena Parish (LocMap).png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vestienas_pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vestienas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Madonas novads | centrs = Vestiena | platība = 116,8 | iedzīvotāji = 656<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 656 / 116.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.vestiena.lv }} '''Vestienas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes]], [[Aronas pagasts|Aronas]], [[Liezēres pagasts|Liezēres]], [[Sausnējas pagasts|Sausnējas]], [[Ērgļu pagasts|Ērgļu]] un [[Jumurdas pagasts|Jumurdas]] pagastiem, kā arī [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastu]]. == Daba == Augstākie pauguri: [[Dravēnu kalns]] (282,7 m), [[Boķu kalns]] (276,8 m), [[Rizgu kalns]] (262,9 m), [[Brantu Egļu kalns]] (262,1 m), [[Spirukalns]] (260 m) un [[Silakalns]] (254,9 m). === Hidrogrāfija === [[Attēls:IMG Kāla ezers2.jpg|thumb|right|[[Kāla ezers]] maijā.]] ==== Upes ==== [[Veseta]], [[Skaldupīte]], [[Ļaudonīte]], [[Lubeja]], [[Aronīte]], [[Miltupīte]], [[Savīte]], [[Virdzīte]] un [[Ilzīte]]. ==== Ezeri ==== [[Kāla ezers]] (407 ha), [[Viešūrs]] (176 ha), [[Talejas ezers]] (79,7 ha), [[Salājs (Vestienas pagasts)|Salājs]] (44,4 ha), [[Sietnieku ezers]] (26,5 ha), [[Ilziņš]] (21,9 ha), [[Sudzārdiņš]] (12,8 ha) un Asmenītis. == Vēsture == Vestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Vesetas ciems|Vesetas]] un Vestienas [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Vestienas ciems''' ietilpis [[Ērgļu rajons|Ērgļu]] (1949—1959) un [[madonas rajons|Madonas]] (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Vējavas ciems|Vējavas ciemu]], 1968. gadā — [[Sausnējas ciems|Sausnējas ciema]] [[padomju saimniecība]]s Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu [[Bērzaunes ciems|Bērzaunes ciema]] un daļu likvidētā [[Viesienas ciems|Viesienas ciema]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. <gallery> Tolkas muiža.jpg|Tolkas muižas kungu māja Vestienas muižas pils 2000-05-27.jpg|Vestienas muižas kungu māja (2000) </gallery> == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotas vietas ir [[Vestiena]] (pagasta centrs), [[Krasti (Vestienas pagasts)|Krasti]] un [[Tolka]]. Kā arī pirmatnējo cilšu primāti, saukti arī par "Grīšļiem" Apmetušies "Skujniešos" Patīk arī rektāli smieties, caur dirsu. === Ievērojamas personības === * [[Jānis "John Wick" Priede]] (1874—1969), [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks, ģenerālis. * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981), latviešu teātra un kinorežisors. == Saimniecība == [[{{ns:6}}:Vestienas_pasta_ēka.jpg|thumb|right|Vestienas pasta ēka]] Īpaši izceļama ir "Skujniešu" pirmatnējās mājas senais gals. Tur apmetušies dzimtas kana traipi. Otrā galā ir apmeties pirmatnējais mājas vecākais, kuram tikusi iesota arī ābece === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madonas novada pagasti]] [[Kategorija:Vestienas pagasts| ]] lxd6gsaz52q1slpyc4bthkxk694zhii 3668094 3668093 2022-08-08T10:04:56Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/77.219.0.182|77.219.0.182]] ([[User talk:77.219.0.182|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3668089 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vestienas pagasts | karte = Vestiena Parish (LocMap).png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vestienas_pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vestienas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Madonas novads | centrs = Vestiena | platība = 116,8 | iedzīvotāji = 656<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 656 / 116.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.vestiena.lv }} '''Vestienas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes]], [[Aronas pagasts|Aronas]], [[Liezēres pagasts|Liezēres]], [[Sausnējas pagasts|Sausnējas]], [[Ērgļu pagasts|Ērgļu]] un [[Jumurdas pagasts|Jumurdas]] pagastiem, kā arī [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastu]]. == Daba == Augstākie pauguri: [[Dravēnu kalns]] (282,7 m), [[Boķu kalns]] (276,8 m), [[Rizgu kalns]] (262,9 m), [[Brantu Egļu kalns]] (262,1 m), [[Spirukalns]] (260 m) un [[Silakalns]] (254,9 m). === Hidrogrāfija === [[Attēls:IMG Kāla ezers2.jpg|thumb|right|[[Kāla ezers]] maijā.]] ==== Upes ==== [[Veseta]], [[Skaldupīte]], [[Ļaudonīte]], [[Lubeja]], [[Aronīte]], [[Miltupīte]], [[Savīte]], [[Virdzīte]] un [[Ilzīte]]. ==== Ezeri ==== [[Kāla ezers]] (407 ha), [[Viešūrs]] (176 ha), [[Talejas ezers]] (79,7 ha), [[Salājs (Vestienas pagasts)|Salājs]] (44,4 ha), [[Sietnieku ezers]] (26,5 ha), [[Ilziņš]] (21,9 ha), [[Sudzārdiņš]] (12,8 ha) un Asmenītis. == Vēsture == Vestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Vesetas ciems|Vesetas]] un Vestienas [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Vestienas ciems''' ietilpis [[Ērgļu rajons|Ērgļu]] (1949—1959) un [[madonas rajons|Madonas]] (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Vējavas ciems|Vējavas ciemu]], 1968. gadā — [[Sausnējas ciems|Sausnējas ciema]] [[padomju saimniecība]]s Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu [[Bērzaunes ciems|Bērzaunes ciema]] un daļu likvidētā [[Viesienas ciems|Viesienas ciema]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. <gallery> Tolkas muiža.jpg|Tolkas muižas kungu māja Vestienas muižas pils 2000-05-27.jpg|Vestienas muižas kungu māja (2000) </gallery> == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotas vietas ir [[Vestiena]] (pagasta centrs), [[Krasti (Vestienas pagasts)|Krasti]] un [[Tolka]]. Kā arī pirmatnējo cilšu primāti, saukti arī par "Grīšļiem" Apmetušies "Skujniešos" === Ievērojamas personības === * [[Jānis "John Wick" Priede]] (1874—1969), [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks, ģenerālis. * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981), latviešu teātra un kinorežisors. == Saimniecība == [[{{ns:6}}:Vestienas_pasta_ēka.jpg|thumb|right|Vestienas pasta ēka]] Īpaši izceļama ir "Skujniešu" pirmatnējās mājas senais gals. Tur apmetušies dzimtas kana traipi. Otrā galā ir apmeties pirmatnējais mājas vecākais, kuram tikusi iesota arī ābece === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madonas novada pagasti]] [[Kategorija:Vestienas pagasts| ]] rcsntbwxw4qn0hzhk1geww6nkzl9ajk 3668095 3668094 2022-08-08T10:05:46Z 77.219.0.182 /* Anomāības */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vestienas pagasts | karte = Vestiena Parish (LocMap).png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vestienas_pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vestienas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Madonas novads | centrs = Vestiena | platība = 116,8 | iedzīvotāji = 656<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 656 / 116.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.vestiena.lv }} '''Vestienas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes]], [[Aronas pagasts|Aronas]], [[Liezēres pagasts|Liezēres]], [[Sausnējas pagasts|Sausnējas]], [[Ērgļu pagasts|Ērgļu]] un [[Jumurdas pagasts|Jumurdas]] pagastiem, kā arī [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastu]]. == Anomāības == Pirmatnējajam iedzīvotājam Aniusam Trīslisam ir nenovērots mikropenis. === Hidrogrāfija === [[Attēls:IMG Kāla ezers2.jpg|thumb|right|[[Kāla ezers]] maijā.]] ==== Upes ==== [[Veseta]], [[Skaldupīte]], [[Ļaudonīte]], [[Lubeja]], [[Aronīte]], [[Miltupīte]], [[Savīte]], [[Virdzīte]] un [[Ilzīte]]. ==== Ezeri ==== [[Kāla ezers]] (407 ha), [[Viešūrs]] (176 ha), [[Talejas ezers]] (79,7 ha), [[Salājs (Vestienas pagasts)|Salājs]] (44,4 ha), [[Sietnieku ezers]] (26,5 ha), [[Ilziņš]] (21,9 ha), [[Sudzārdiņš]] (12,8 ha) un Asmenītis. == Vēsture == Vestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Vesetas ciems|Vesetas]] un Vestienas [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Vestienas ciems''' ietilpis [[Ērgļu rajons|Ērgļu]] (1949—1959) un [[madonas rajons|Madonas]] (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Vējavas ciems|Vējavas ciemu]], 1968. gadā — [[Sausnējas ciems|Sausnējas ciema]] [[padomju saimniecība]]s Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu [[Bērzaunes ciems|Bērzaunes ciema]] un daļu likvidētā [[Viesienas ciems|Viesienas ciema]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. <gallery> Tolkas muiža.jpg|Tolkas muižas kungu māja Vestienas muižas pils 2000-05-27.jpg|Vestienas muižas kungu māja (2000) </gallery> == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotas vietas ir [[Vestiena]] (pagasta centrs), [[Krasti (Vestienas pagasts)|Krasti]] un [[Tolka]]. Kā arī pirmatnējo cilšu primāti, saukti arī par "Grīšļiem" Apmetušies "Skujniešos" === Ievērojamas personības === * [[Jānis "John Wick" Priede]] (1874—1969), [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks, ģenerālis. * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981), latviešu teātra un kinorežisors. == Saimniecība == [[{{ns:6}}:Vestienas_pasta_ēka.jpg|thumb|right|Vestienas pasta ēka]] Īpaši izceļama ir "Skujniešu" pirmatnējās mājas senais gals. Tur apmetušies dzimtas kana traipi. Otrā galā ir apmeties pirmatnējais mājas vecākais, kuram tikusi iesota arī ābece === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madonas novada pagasti]] [[Kategorija:Vestienas pagasts| ]] 2d2p4npbp0odfhx2jmtznor4ygvaaul 3668106 3668095 2022-08-08T10:49:08Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/77.219.0.182|77.219.0.182]] ([[User talk:77.219.0.182|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3668095 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vestienas pagasts | karte = Vestiena Parish (LocMap).png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vestienas_pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vestienas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Madonas novads | centrs = Vestiena | platība = 116,8 | iedzīvotāji = 656<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 656 / 116.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.vestiena.lv }} '''Vestienas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes]], [[Aronas pagasts|Aronas]], [[Liezēres pagasts|Liezēres]], [[Sausnējas pagasts|Sausnējas]], [[Ērgļu pagasts|Ērgļu]] un [[Jumurdas pagasts|Jumurdas]] pagastiem, kā arī [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastu]]. == Daba == Augstākie pauguri: [[Dravēnu kalns]] (282,7 m), [[Boķu kalns]] (276,8 m), [[Rizgu kalns]] (262,9 m), [[Brantu Egļu kalns]] (262,1 m), [[Spirukalns]] (260 m) un [[Silakalns]] (254,9 m). === Hidrogrāfija === [[Attēls:IMG Kāla ezers2.jpg|thumb|right|[[Kāla ezers]] maijā.]] ==== Upes ==== [[Veseta]], [[Skaldupīte]], [[Ļaudonīte]], [[Lubeja]], [[Aronīte]], [[Miltupīte]], [[Savīte]], [[Virdzīte]] un [[Ilzīte]]. ==== Ezeri ==== [[Kāla ezers]] (407 ha), [[Viešūrs]] (176 ha), [[Talejas ezers]] (79,7 ha), [[Salājs (Vestienas pagasts)|Salājs]] (44,4 ha), [[Sietnieku ezers]] (26,5 ha), [[Ilziņš]] (21,9 ha), [[Sudzārdiņš]] (12,8 ha) un Asmenītis. == Vēsture == Vestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Vesetas ciems|Vesetas]] un Vestienas [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Vestienas ciems''' ietilpis [[Ērgļu rajons|Ērgļu]] (1949—1959) un [[madonas rajons|Madonas]] (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Vējavas ciems|Vējavas ciemu]], 1968. gadā — [[Sausnējas ciems|Sausnējas ciema]] [[padomju saimniecība]]s Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu [[Bērzaunes ciems|Bērzaunes ciema]] un daļu likvidētā [[Viesienas ciems|Viesienas ciema]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. <gallery> Tolkas muiža.jpg|Tolkas muižas kungu māja Vestienas muižas pils 2000-05-27.jpg|Vestienas muižas kungu māja (2000) </gallery> == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotas vietas ir [[Vestiena]] (pagasta centrs), [[Krasti (Vestienas pagasts)|Krasti]] un [[Tolka]]. === Ievērojamas personības === * [[Jānis Priede]] (1874—1969), [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks, ģenerālis. * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981), latviešu teātra un kinorežisors. == Saimniecība == [[{{ns:6}}:Vestienas_pasta_ēka.jpg|thumb|right|Vestienas pasta ēka]] {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madonas novada pagasti]] [[Kategorija:Vestienas pagasts| ]] bqk94z9agv2dyhuar8zw3zfzj1fcshb 8. septembris 0 28371 3668029 3656937 2022-08-08T04:35:09Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki '''8. septembris''' ir gada 251. diena (252. garajā gadā) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 114 dienas. == Vārda dienas == [[Ilga (personvārds)|Ilga]] == Notikumi == * [[1380. gads]] — [[Kuļikovas kauja]]: [[Krievija]]s spēki sakāva [[tatāri|tatāru]] un [[mongoļi|mongoļu]] armiju. * [[1514. gads]] — [[Oršas kauja]]: [[Lietuva]]s un [[Polija]]s karaspēks sakāva [[Krievija]]s armiju. * [[1565. gads]] — [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Maltas bruņinieki]] pārrāva [[Osmaņu impērija]]s veikto [[Malta]]s aplenkumu. * [[1636. gads]] — dibināta [[Hārvarda Universitāte]]. * [[1900. gads]] — [[Teksasa|Teksasā]] plosījās [[1900. gada Galvestonas viesuļvētra|Galvestonas viesuļvētra]], bojāgājušo skaits — no {{sk|6000}} līdz {{sk|12000}}. * [[1926. gads]] — [[Vācija]] tika uzņemta [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. * [[1944. gads Latvijā|1944. gads]] — savā pēdējā sēdē Latvijā [[Latvijas Centrālā padome]] parakstīja deklarāciju par [[Latvija]]s valsts atjaunošanu. * [[1948. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs]]. * [[1951. gads]] — starp [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]] un [[Japāna|Japānu]] parakstīts [[Sanfrancisko līgums]]. * [[1954. gads]] — [[Bangkoka|Bangkokā]], [[Taizeme|Taizemē]] dibināta [[Dienvidaustrumāzijas aizsardzības līguma organizācija]] (''Southeast Asia Treaty Organization'', ''SEATO''). * [[1974. gads]] — beidzās [[Mozambikas Neatkarības karš]]. * [[1978. gads]] — [[Irāna|Irānā]] sākās [[šahs (monarhs)|šahu]] režīma pretinieku demonstrācijas. * [[1991. gads]] — [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas Republika]] deklarēja neatkarību no [[Dienvidslāvija]]s. * [[2002. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Indianapolisa|Indianapolisā]] beidzās [[2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā|četrpadsmitais pasaules čempionāts basketbolā]], par čempioniem kļuva [[Serbijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas basketbola izlase]]. === Izklaidē un kultūrā === * [[2013. gads]] — [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]] notika filmas "[[Ienaidnieks]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1157. gads]] — [[Ričards I Lauvassirds|Ričards I]] (''Richard I''), Anglijas karalis (miris 1199. gadā) * [[1271. gads]] — [[Anžū Kārlis Martels]] (''Carlo Martello d'Angiò'', ''Anjou Károly''), titulārs Ungārijas karalis (miris 1295. gadā) * [[1621. gads]] — [[Lielais Kondē]] (''le Grand Condé''); franču ģenerālis (miris 1686. gadā) * [[1633. gads]] — [[Ferdinands IV]] (''Ferdinand IV.''), Bohēmijas, Ungārijas un Vācijas karalis (miris 1654. gadā) * [[1779. gads]] — [[Mustafa IV]] (''مصطفى رابع''), Osmaņu impērijas 29. sultāns (miris 1808. gadā) * [[1830. gads]] — [[Frederiks Mistrāls]] (''Frederic Mistral''), provansiešu rakstnieks (miris 1914. gadā) * [[1841. gads]] — [[Antonīns Dvoržāks]] (''Antonín Dvořák''), čehu komponists (miris 1904. gadā) * [[1857. gads]] — [[Georgs Mihaeliss]] (''Georg Michaelis''), Vācijas kanclers (miris 1936. gadā) * [[1906. gads]] — [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Andrejs Kiriļenko]] (''Андрей Кириленко''), PSRS politiķis (miris 1990. gadā) * [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Ģederts Ramans]], latviešu komponists (miris 1999. gadā) * [[1933. gads Latvijā|1933. gads]] — [[Maigonis Valdmanis]], latviešu basketbolists (miris 1999. gadā) * [[1937. gads]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (miris 2022. gadā) * [[1953. gads Latvijā|1953. gads]] — [[Estere Sāns-Takeuči]] (''Esther Sans Takeuchi''), latviešu izcelsmes ASV ķīmiķe un materiālzinātniece * [[1956. gads]] — [[Stefans Jūhansons]] (''Stefan Johansson''), Zviedrijas autosportists * [[1960. gads]] — [[Aguri Sudzuki]] (鈴木 亜久里), Japānas autosportists * [[1969. gads]] — [[Gērijs Spīds]] (''Garry Speed''), velsiešu futbolists un treneris (miris 2011. gadā) * [[1978. gads]] — [[Marko Šturms]] (''Marco Johann Sturm''), vācu hokejists * [[1981. gads Latvijā|1981. gads]] — [[Māris Ļaksa]], latviešu basketbolists * [[1984. gads]] — [[Vitālijs Petrovs]] (''Виталий Петров''), krievu autosportists * [[2002. gads]] — [[Geitens Mataraco]] (''Gaten Matarazzo''), amerikāņu aktieris == Miruši == * [[1645. gads]] — [[Fransisko de Kevedo]] (''Francisco de Quevedo''), spāņu rakstnieks (dzimis 1580. gadā) * [[1882. gads]] — [[Žozefs Liuvils]] (''Joseph Liouville''), franču matemātiķis (dzimis 1809. gadā) * [[1894. gads]] — [[Hermanis fon Helmholcs]] (''Hermann von Helmholtz''), vācu zinātnieks (dzimis 1821. gadā) * [[1949. gads]] — [[Rihards Štrauss]] (''Richard Strauss''), vācu komponists un diriģents (dzimis 1864. gadā) * [[1958. gads]] — [[Emīls Delšambrs]] (''Émile Delchambre''), franču airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1875. gadā) * [[1965. gads]] — [[Hermanis Štaudingers]] (''Hermann Staudinger''), vācu ķīmiķis (dzimis 1881. gadā) * [[2003. gads]] — [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl''), vācu kinorežisore (dzimusi 1902. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Starptautiskā Lasītprasmes diena]] * [[Neatkarības diena]] ([[Ziemeļmaķedonija]]) * [[Uzvaras diena]] ([[Malta]]) * Kara flotes diena ([[Pakistāna]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Septembris]] gfzgbkz0x2zix3b6mwddo8rcyrudybu Mērsraga bāka 0 32578 3667928 3508336 2022-08-07T19:10:53Z Eremu1 102242 Izmainiju attēlu wikitext text/x-wiki {{Infobox lighthouse | name = Mērsraga bāka | image_name = Mersrags.JPG | image_width = | caption = | location = [[Mērsrags (rags)|Mērsrags]], Latvija | coordinates = {{coord|57|21|57.1914|N|23|07|11.6803|E|scale:15000|display=title}} | yearbuilt = {{Start date|1875}} | yearlit = | automated = | yeardeactivated = | foundation = | construction = | shape = | marking = | height = | focalheight = | lens = | lightsource = | intensity = | range = | characteristic = | fogsignal = | racon = | admiralty = | canada = | NGA = | ARLHS = | USCG = | country = | countrynumber = | countrylink = | managingagent = | heritage = | module = }} '''Mērsraga bāka''' atrodas [[Mērsrags (rags)|Mērsraga]] zemesragā [[Talsu novads|Talsu novadā]], 3,3&nbsp;km no [[Mērsrags|Mērsraga]] ciema. == Vēsture == [[Attēls:Mērsraga_bāka.jpg|thumb|left|200px|Mērsraga bāka]] Bākas tornis tika izgatavots [[Francija|Francijā]]. Bākas būve pabeigta un uguns tajā iedegta [[1875]]. gadā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā gaismas aparāts aizvests uz [[Krievija|Krieviju]], bet tornis tika smagi sašauts<ref>[http://www.leuchtturm-welt.net/HTML/DEPK2/ORIGINAL/MARKGRAF.JPG Sašautā bāka (foto)]</ref>. [[1920]]. gadā iedegta jauna uguns 6 m augstajā pagaidu koka tornī. [[1922]]. gadā pabeigts bojātā torņa remonts, ietverot to [[Betons|betonā]]. == Raksturojums == Bākas augstums ir 19 m. Bāku veido apaļš [[Čuguns|čuguna]] tornis, ietverts betonā, ar galeriju un laternu. Tornis ir balts. Gaismas elements atrodas 26 m virs jūras līmeņa. Gaisma balta (0,2 s deg, 4,8 s pārtraukums). Gaismas signāls redzams 17 [[Jūras jūdze|jūras jūdžu]] attālumā. Bāka darbojas visu gadu diennakts tumšajā laikā.<br /> 2006. gada 27. oktorbrī Latvijas pasts izdeva pastmarku un pirmās dienas aploksni ar Mērsraga bākas attēlu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.pasts.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=1485 |title=Pastmarka |access-date={{dat|2008|03|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110207163031/http://pasts.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=1485 |archivedate={{dat|2011|02|07||bez}} }}</ref> {{bākas signāls 1 |signāls sekundēs=Zb.B.5s 00.2+(04.8)<ref>[http://www.lhd.lv/ATONLV/station/3750/ MĒRSRAGA bāka]{{Novecojusi saite}}</ref> |attēls= |krāsa=balta |redzamība no=130 |redzamība līdz=345 |redzamība jj=15 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas bākas}} [[Kategorija:Bākas Latvijā]] [[Kategorija:Mērsraga pagasts]] [[Kategorija:Talsu novads]] b2otr489u2ni8a82zyigq156oz0umwv Led Zeppelin 0 32900 3667737 3666988 2022-08-07T13:52:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Led Zeppelin |Attēls = LedZeppelinmontage.jpg |Att_izm = 250px |Apraksts = Augšā: [[Džimijs Peidžs]], [[Džons Bonems]]<br />Apakšā: [[Džons Pols Džonss]], [[Roberts Plānts]] |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]] |Žanrs = [[smagais roks]], [[folkroks]], [[blūzroks]] |Gadi = [[1968]]—[[1980]]<br />[[2007. gads|2007]]—[[2009. gads|2009]] |Izdevējkompānija = [[Atlantic Records|Atlantic]], [[Swan Song Records|Swan Song]] |Mlapa = [http://www.ledzeppelin.com/ ledzeppelin.com] |Bij_dalībnieki = [[Roberts Plānts]]<br />[[Džimijs Peidžs]]<br />[[Džons Pols Džonss]]<br />[[Džons Bonems]] (miris)<br />[[Džeisons Bonems]] (2007—2009) }} '''''Led Zeppelin''''' bija [[Apvienotā Karaliste|britu]] rokgrupa, kura muzicēt sāka [[1968]]. gada [[septembris|septembrī]]. Tajā visu pastāvēšanas laiku bija četri dalībnieki: [[Roberts Plānts]] ([[balss|vokālists]], [[mutes harmonikas]]), [[Džimijs Peidžs]] ([[ģitāra]]), [[Džons Pols Džonss]] ([[basģitāra]], [[taustiņinstrumenti]]) un [[Džons Bonems]] ([[bungas]]). ''Led Zeppelin'' tiek uzskatīta par vienu no pirmajām smagā metāla grupām.<ref name="about.com">[http://heavymetal.about.com/od/heavymetal101/a/101_timeline.htm Smagā metāla hronoloģija {{en ikona}}]</ref><ref name="bbc.h2">[http://www.bbc.co.uk/dna/h2g2/A353134 BBC.com {{en ikona}}]</ref> Savos skaņdarbos tā bieži šķērsoja žanru robežas,<ref>Brackett, John (2008). "Examining rhythmic and metric practices in Led Zeppelin’s musical style." ''Popular Music,'' Volume 27/1, pp. 53—76. Cambridge University Press.</ref> pārsvarā apvienojot roku ar [[blūzs|blūzu]] vai [[tautas mūzika|tautas mūziku]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm0496389/bio|title=Led Zeppelin - Biography|accessdate=2008-03-03|last=Shelokhonov|first=Steve|publisher=IMDB.com}}</ref> kā arī [[rockabilly]],<ref>Koncertos grupa mēdza spēlēt rockabilly dziesmas, kuras populāras padarījuši Elviss Preslijs un Edijs Kohrans</ref> [[regejs|regeju]],<ref>''Houses of the Holy'' ir iekļauta regejiska dziesma ar nosaukumu "D'Yer Mak'er"</ref> [[soulmūzika|soulmūziku]],<ref name="sf">Koncertos mēdza iekļaut Džeimsa Brauna, Stax un Motown iespaidotas soulmūzikas un fankmūzikas kompozīcijas, kuras patika basistam Džonam Polam Džonsam un bundziniekam Džonam Bonemam.</ref> [[fankmūzika|fankmūziku]]<ref name="sf" /> un citiem stiliem. Grupa izjuka [[1980]]. gadā pēc Džona Bonema nāves, tomēr tā ir populāra arī mūsdienās. Pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 300 miljoni grupas ierakstu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2007/SHOWBIZ/Music/12/09/led.zep/index.html|title= Can Led Zeppelin still rock?|publisher=CNN|date=decembrī 9, 2007|accessdate=2009-02-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=14 septembrī 2006|url=http://www.led-zeppelin.com/news/vh1_9.14.06.html|title=VH1 Welcomes the Return of the 'Third Annual UK Music Hall of Fame Induction Ceremony'|publisher=vh1.com|accessdate=2006-09-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061021122721/http://www.led-zeppelin.com/news/vh1_9.14.06.html|archivedate=2006-10-21}}</ref><ref>"[http://www.thelocal.se/article.php?ID=2442&date=20051107 Led Zeppelin wins Polar Prize] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130405060214/http://www.thelocal.se/article.php?ID=2442&date=20051107 |date={{dat|2013|04|05||bez}} }}", ''The Local'', novembrī 7, 2005</ref><ref>Natalie Paris, "[http://www.telegraph.co.uk/news/main.jhtml?xml=/news/2007/09/13/nled113.xml 20 million Led Zeppelin fans rush for tickets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140301174619/http://www.telegraph.co.uk/news/?xml=%2Fnews%2F2007%2F09%2F13%2Fnled113.xml |date={{dat|2014|03|01||bez}} }}", ''The Telegraph'', 17 September, 2007</ref><ref>Dan Sloan, "[http://www.mg.co.za/articlePage.aspx?articleid=330784&area=/breaking_news/breaking_news__international_news/ Led Zeppelin concert off until at least September] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303214835/http://mg.co.za/articlePage.aspx?articleid=330784&area=%2Fbreaking_news%2Fbreaking_news__international_news%2F |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}", ''The Mail & Guardian'', janvārī 28, 2008</ref> no kuriem aptuveni 111,5 miljoni ir pārdoti [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTopArt|title=Top Selling Artists|author=RIAA|access-date={{dat|2009|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|19||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67mfxzDTf?url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTopArt}}</ref> Visi grupas studijas albumi ir sasnieguši Billboard Top 10<ref name=tripleJ>[http://www.abc.net.au/triplej/music_specials/s1402502.htm Australian Broadcasting Corporation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100113064900/http://www.abc.net.au/triplej/music_specials/s1402502.htm |date={{dat|2010|01|13||bez}} }} — Triple J Music Specials — Led Zeppelin (first broadcast 2000-07-12)</ref> un seši no tiem ir ieguvuši pirmo vietu šajā topā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' nosaucis grupu par "visu laiku smagāko" un "1970. gadu lielāko grupu".<ref>"[http://www.rollingstone.com/news/story/11016639/led_zeppelin_the_legend_the_classic_reviews_a_selection_of_hot_photos_and_more Led Zeppelin: The Legend, the Classic Reviews, a Selection of Hot Photos and More] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120519221145/http://www.rollingstone.com/news |date={{dat|2012|05|19||bez}} }}", ''[[Rolling Stone]]'' 28 jūlijā 2006.</ref> {{dat|2007|12|10}} grupas dalībnieki apvienojās uz vienu koncertu, bundzinieku Džonu Bonemu aizvietojot ar viņa dēlu [[Džeisons Bonems|Džeisonu]]. Koncerts tika rīkots ''[[Atlantic Records]]'' līdzdibinātāja [[Ahmets Ertegins|Ahmeta Ertegina]] piemiņai. == Vēsture == === Pirmsākumi: The New Yardbirds (1966—1968) === 1960. gados [[Džimijs Peidžs]] bija pieredzējis sesiju mūziķis, piedalījies ierakstu tapšanā kopā ar tādām grupām kā ''[[The Kinks]]'' un ''[[The Rolling Stones]]''. Viņš lieliski spēlēja ģitāru, taču piedalīšanās citu grupu ierakstos liedza viņam brīvību realizēt savas idejas. [[1966]]. gadā [[Džimijs Peidžs]] ar prieku pievienojās ''[[The Yardbirds]]'', lai spēlētu basģitāru, jo sākotnējais grupas basģitārists, [[Pols Semvels Smits]], pameta grupu.<ref name="erlewine">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/artist/led-zeppelin-p4739|title= Led Zeppelin Biography| accessdate=2008-11-11|last= Erlewine|first= Stephen Thomas|publisher=[[Allmusic]]}}</ref> Neilgi pēc tam Peidžs sāka spēlēt otro vadošo ģitāru. Pēc [[Džefs Beks|Džefa Beka]] aiziešanas no grupas The Yardbirds, kuri bija noguruši no nepārtrauktām koncerttūrēm un ierakstiem, sāka izjukt. Peidžs vēlējās izveidot supergrupu ar viņu un Beku kā ģitāristiem, kā arī ar diviem ''[[The Who]]'' dalībniekiem ([[Kīts Mūns|Kītu Mūnu]] kā bundzinieku un [[Džons Entvistls|Džonu Entvistlu]] kā basģitāristu). Šajā projektā kā kandidāti vokālista vietai bija [[Donovans]], [[Stīvs Vinvuds]] un [[Stīvs Meriots]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=assorted3|title=Led Zeppelin Assorted Info|author=Led-Zeppelin.org}}</ref> Lai gan grupa tā arī netika izveidota, tomēr Peidžs, Beks un Mūns kopā ierakstīja vienu dziesmu — ''[[Beck's Bolero]]''. Ierakstu sesijā klāt bija arī [[Džons Pols Džonss]], ar kuru Peidžs sadarbojās turpmākajos projektos.<ref name="Hammer of the Gods" /> Pēdējais ''The Yardbirds'' koncerts notika [[1968]]. gada [[jūlijs|jūlijā]], tomēr grupai vēl vajadzēja vairākas reizes uzstāties [[Skandināvija|Skandināvijā]], tādēļ Peidžam un [[Kriss Dreja|Krisam Drejam]] tika atļauts lietot grupas nosaukumu šajā koncertturnejā un atrast citus grupas dalībniekus. Peidža pirmais kandidāts uz vokālista vietu, [[Terijs Rīds]], atteicās no piedāvājuma, bet ieteica [[Roberts Plānts|Robertu Plāntu]].<ref name="erlewine" /><ref name="Schulps">Dave Schulps, [http://www.iem.ac.ru/zeppelin/docs/interviews/page_77.trp Interview with Jimmy Page] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110820054853/http://www.iem.ac.ru/zeppelin/docs/interviews/page_77.trp |date={{dat|2011|08|20||bez}} }}, ''[[Trouser Press]]'', oktobrī 1977.</ref> Plānts piekrita šim piedāvājumam un ieteica [[Džons Bonems|Džonu Bonemu]] kā bundzinieku.<ref name="erlewine" /><ref name="Note1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://home.mchsi.com/~night_flight/led_zeppelin_faq.htm|title=The Led Zeppelin Frequently Asked Questions List, v8.1, 29 septembrī 1994|author=Digital Graffiti}}</ref> Kad Dreja atteicās no dalības projektā un kļuva par profesionālu fotogrāfu (Drejas fotogrāfija rotāja pirmā Led Zeppelin albuma aizmuguri), [[Džons Pols Džonss]] pēc sievas ieteikuma sazinājās ar Peidžu un kļuva par grupas ceturto biedru.<ref name="Miserandino">Dominick A. Miserandino, [http://thecelebritycafe.com/interviews/john_paul_jones.html Led Zeppelin — John Paul Jones] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150512202604/http://thecelebritycafe.com/interviews/john_paul_jones.html |date={{dat|2015|05|12||bez}} }}, TheCelebrityCafe.com.</ref> [[Džons Pols Džonss]], tāpat jā [[Džimijs Peidžs]] bija daudz piedalījies ierakstu sesijās Londonā un pazina [[Džimijs Peidžs|Džimiju Peidžu]] no tām. Pirmais grupas mēģinājums notika kādā telpā zem mūzikas ierakstu veikala Džerardstrītā, Londonā.<ref name="complete">[[Kamerons Krovs|Kamerona Krova]] piezīmes albumam ''[[The Complete Studio Recordings (Led Zeppelin albums)|The Complete Studio Recordings]]''. Ēka tagad ir nojaukta un rajons ir pārveidots par Londonas Ķīnas pilsētiņu.</ref><ref name="Welch">Chris Welch (1994) ''Led Zeppelin'', London: Orion Books. {{ISBN|0-85797-930-3}}, pp. 21, 28, 31, 37, 47, 49, 63, 68, 85, 92, 94-95.</ref> Peidžs ieteica nospēlēt ''[[Train Kept A-Rollin']]'', ''[[rockabilly]]'' dziesmu, kuru popularizējis [[Džonijs Bernets]] un kuras popularitāti atjaunoja ''The Yardbirds''. "Kad es dzirdēju Džonu Bonemu spēlējam," atminas Džonss, "es zināju, ka tas būs lieliski... Mēs uzreiz sastrādājāmies kā komanda."<ref name="RS2006">{{Laikraksta atsauce|last=Gilmore|first=Mikal|title=The Long Shadow of Led Zeppelin|journal=Rolling Stone|issue=1006|date=10 augustā 2006|url=http://www.rollingstone.com/news/story/11027261/the_long_shadow_of_led_zeppelin/print|accessdate=9 decembrī 2007|archive-date={{dat|2007|12|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20071212022936/http://www.rollingstone.com/news/story/11027261/the_long_shadow_of_led_zeppelin/print}}</ref> Nedaudz vēlāk grupa kopā spēlēja pēdējās [[P. Dž. Probijs|P. Dž. Probija]] albuma, ''[[Three Week Hero]]'', sesijās. Albuma dziesma "Jim's Blues" bija pirmā studijā ierakstītā dziesma, kurā dzirdami visi četri topošā ''Led Zeppelin'' dalībnieki.<ref name="Wall">Mick Wall (2008), ''When Giants Walked the Earth: A Biography Of Led Zeppelin'', London: Orion, p. 52.</ref>[[Attēls:Led Zeppelin logo.png|200px|left|thumb|Grupas logo]]Jaunā grupa aizvadīja koncertturneju ar nosaukumu ''The New Yardbirds''. Pirmo kopīgo koncertu četrinieks nospēlēja [[Gladsakse|Gladsaksē]], [[Dānija|Dānijā]], {{dat|1968|9|7}}.<ref>[http://www.teenclubs.dk/Led_Zeppelins_first_gig_UK_version.html Gladsaxe Teen Clubs website: Led Zeppelin's first gig]</ref><ref>[http://ledzeppelin.com/timeline/1968 Led Zeppelin official website: 1968 timeline]</ref> Pēc turnejas tika nolemts nosaukumu mainīt, lai neiedzīvotos uz ''The Yardbirds'' panākumiem.<ref>Lewis, Dave Lewis and Simon Pallett (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-5307-4}}, p. 12.</ref> Kāda leģenda vēsta, ka nosaukums ''Led Zeppelin'' tika izvēlēts, jo Kīts Mūns pateica, ka "ar šādu nosaukumu grupa izgāztos kā svina dirižablis" ({{val|en|Lead Zeppelin}}). Otrs stāsta variants ir, ka, pēc Džona Entvistla vārdiem, supergrupa ar Entvistlu, Peidžu, Mūnu un Beku sastāvā "izgāztos kā svina dirižablis". Par svina dirižabļiem Entvistls esot saucis neizdevušos koncertus.<ref name="Led Zeppelin A Story of a Band and their Music 1968-1980">{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin The Story of a Band and their Music 1968-1980| year=2005| author=Keith Shadwick| pages= 36|isbn=100879308710}}</ref> Pēc menedžera [[Pīters Grānts|Pītera Grānta]] ieteikuma, grupa apzināti nosaukumam noņēma nost burtu "a", lai "resnie amerikāņi neizrunātu šo grupu kā ''Līd Zeppelin''" ({{val|en|Leed Zeppelin}}).<ref name="Hammer of the Gods" /><ref name="Jimmy Page Online">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jimmypageonline.com/11318/42826.html |title=Jimmy Page Online (neoficiāla mājaslapa) |access-date={{dat|2009|05|16||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/67mg5jU92?url=http://www.jimmypageonline.com/11318/42826.html |archivedate={{dat|2012|05|19||bez}} }}</ref> === Pirmie gadi (1968—1971) === Menedžeris Grānts sarunāja grupai līgumu ar ''[[Atlantic Records]]''. Lai gan iepriekš ''Atlantic'' bija blūza un džeza mūziķu izdevējkompānija, [[1960. gadi|1960. gadu]] beigās tā parakstīja līgumus ar vairākām rokgrupām. ''Led Zeppelin'' nedevās uz ''Atlantic'' biroju veikt prezentāciju, bet ''Atlantic'' lielā mērā paļāvās uz dziedātājas [[Dastija Springfīlda|Dastijas Springfīldas]] ieteikumu.<ref name = "Welch" /><ref name=d&c>Ian Fortnam, "Dazed & Confused", ''[[Classic Rock Magazine]]: Classic Rock Presents Led Zeppelin'', 2008, p. 43.</ref> Līgumā tika noteikts, ka tikai grupa nosaka albumu izdošanas laikus, turnejas, kā arī viņiem ir pēdējais vārds attiecībā uz albuma dizainu un saturu. Grupa arī drīkst izvēlēties, kā reklamēt un kuras dziesmas izdot kā singlus,<ref name=RS2006/> un izveidoja kompāniju ''Superhype'', lai nokārtotu izdošanas tiesības.<ref name=Complete>Dave Lewis (1994), ''The Complete Guide to the Music of Led Zeppelin'', Omnibus Press, p. 3</ref> Pirmais koncerts ar nosaukumu ''Led Zeppelin'' norisinājās {{Dat|1968|10|15}}.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/october-25-1968 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Grupas debijas albums ar nosaukumu ''[[Led Zeppelin (albums)|Led Zeppelin]]'' tika laists klajā {{Dat|1969|1|12}}. To uzskata par vienu no pirmajiem [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla mūzikas]] albumiem,<ref>[http://www.allmusic.com/album/led-zeppelin-r11459 Review of Led Zeppelin at Allmusic]</ref> lai gan solists [[Roberts Plānts]] paziņoja, ka nav godīgi uzskatīt šo grupu par metālistiem, ja "aptuveni trešdaļa materiāla ir akustiska".<ref>''The History of Rock 'n' Roll: The 70s: Have a Nice Decade'' (1995), film directed by Bill Richmond.</ref> [[Džimijs Peidžs]] intervijā [[1990]]. gadā atzina, ka albuma ierakstīšana un samiksēšana aizņēma tikai 35 stundas. [[Pīters Grānts]] apgalvoja, ka albums izmaksāja 1 750 [[Sterliņa mārciņa|£]] kopā ar vāka dizainu.<ref name="Hammer of the Gods">Stephen Davis (1995). Hammer of the Gods (LPC), 44, 64, 190, 225, 277 {{ISBN|0-330-43859-X}}.</ref> Visus rēķinus sedza [[Džimijs Peidžs]] pats, jo vēlējās saglabāt pilnīgu neatkarību. [[1975]]. gadā albums bija nopelnījis 7 000 000 [[ASV dolārs|$]].<ref name="Billboard">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/discography/index.jsp?pid=5047&aid=10331 |title=Billboard diskogrāfija|access-date={{dat|2007|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070817022906/http://www.billboard.com/bbcom/discography/index.jsp?pid=5047&aid=10331 |archivedate={{dat|2007|08|17||bez}} }}</ref> {{dat|1970|2|28}} grupa uzstājās ar nosaukumu ''The Nobs'', kad Eva fon Cepelīna, ''Zeppelin'' dirižabļu izgudrotāja Ferdinanda fon Cepelīna pēctece, draudēja grupu iesūdzēt tiesā. Pirmajā darbības gadā grupa bija paspējusi pabeigt četras koncertturnejas ASV un Lielbritānijā, kā arī izdot otro albumu: ''[[Led Zeppelin II]]''.<ref name="Mojo">{{Laikraksta atsauce| title=No Way Out| year=2005| author=Mick Wall| pages= 83}}</ref> Albums lielākoties tika ierakstīts dažādās ASV studijās, turnejas laikā. Tas iekļuva pārdotāko albumu topa galvgalī gan ASV, gan Lielbritānijā.<ref name="connollyco">[http://www.connollyco.com/discography/led_zeppelin/led2.html Review of Led Zeppelin II at Connolly & Company.com]</ref> Pēc albuma izdošanas grupa uzsāka vēl vienu koncertturneju. Sākotnēji tā uzstājās klubos, tad lielākās auditorijās un, visbeidzot, stadionos, līdz ar popularitātes pieaugumu.<ref name="erlewine" /> Koncerti mēdza ilgt vairāk nekā četras stundas un dažas grupas dziesmas tika krietni pagarinātas pateicoties improvizācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ledzeppelin.com/site_flat/fs_audio.html |title=Led Zeppelin.com audio gids {{en ikona}} |access-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071011095505/http://ledzeppelin.com/site_flat/fs_audio.html |archivedate={{dat|2007|10|11||bez}} }}</ref> Popularitātes laikā par grupas uzvedību ārpus skatuves izplatījās dažādas baumas.<ref name="Truth" /> Viens no slavenākajiem šādiem incidentiem ir "haizivs epizode" ({{val|en|Shark episode}}), kas norisinājās {{dat|1969|7|28}}.<ref name="Truth">[[Mick Wall]], "[http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article5037614.ece The truth behind the Led Zeppelin legend]", ''Times Online'', novembrī 1, 2008</ref><ref name="autogenerated1">{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages= 103}}</ref><!-- kas notika šajā haizivs epizodē? --> ''Led Zeppelin'' popularitāte strauji pieauga [[1970. gadi|1970. gados]].<ref name="Hammer of the Gods" /><ref name = "Truth" /> Grupas tēls mainījās, kad tās dalībnieki sāka valkāt ekstravagantas un spilgtas drēbes. Grupa iegādājās privātu lidmašīnu (iesauktu par "zvaigžņu kuģi" {{val|en|The Starship}})<ref name = "Truth" /><ref name="Achilles Last Stand">"[http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=starship The Starship]" at Led Zeppelin.org</ref> un sāka izīrēt veselas viesnīcu daļas (tostarp ''[[Continental Hyatt House]]'' [[Losandželosa|Losandželosā]], kuru pēc ''Led Zeppelin'' regulārajiem apmeklējumiem iesauca par "grautiņu māju"). Kādā incidentā Džons Bonems ar motociklu brauca kādā grupai izīrētā "grautiņu mājas" stāvā,<ref name="Truth" /> bet citā grupa izdemolēja istabu [[Tokija]]s ''[[Hilton]]'' viesnīcā un kopš tā laika ''Led Zeppelin'' dalībniekiem ir liegta ieeja šajā ēkā.<ref name = "Welch" /><ref name=williamson>Nigel Williamson, "Forget the Myths", ''[[Uncut (magazine)|Uncut]]'', maijā 2005, p. 68.</ref> Lai gan par ''Led Zeppelin'' parādījās vairāki stāsti, kuros dalībnieki izpostīja viesnīcu numuriņus un izmeta to televizorus pa logiem, daži žurnālisti uzskata, ka šie stāsti ir pārspīlēti.<ref name = "Welch" /> Grupas trešā albuma ''[[Led Zeppelin III]]'' ierakstīšanai Peidžs un Plānts [[1970]]. gadā devās uz ''[[Bron-Yr-Aur]]'' kotedžu [[Velsa|Velsā]]. Tā rezultātā tika ierakstīts vairāk akustisku dziesmu (kā arī šim notikumam tika veltīta dziesma ''Bron-Yr-Aur Stomp'', kura uz albuma vāka bija nepareizi nodrukāta kā ''[[Bron-Y-Aur Stomp]]''), kurās bija manāms [[folkmūzika]]s un [[ķeltu mūzika]]s iespaids.<ref name="autogenerated3">Dave Lewis (1994), ''The Complete Guide to the Music of Led Zeppelin'', Omnibus Press.</ref> Albuma akustiskā skaņa izpelnījās dalītas atsauksmes, daudzi kritiķi un fani bija pārsteigti par pēkšņo pārslēgšanos no elektriskās skaņas pirmajos divos albumos. Ar laiku reputācija uzlabojās un tagad ''Led Zeppelin III'' pārsvarā tiek slavēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/album/led-zeppelin-iii-r11457|title=Review of Led Zeppelin III at Allmusic}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.q4music.com/nav?page=q4music.review.redirect&fixture_review=124845&resource=124845&fixture_artist=144739|title=Q4 Review of Led Zeppelin 3|access-date={{dat|2009|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2007|09|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070930181203/http://www.q4music.com/nav?page=q4music.review.redirect&fixture_review=124845&resource=124845&fixture_artist=144739}}</ref> Albumam ir unikāls vāks, kurā ir iekļauts ritenis, kuru pagrozot izmainās vāka izskats (riteņa fragmentus var redzēt no dažādiem caurumiem uz vāka). Albuma ievaddziesma, ''[[Immigrant Song]]'', tika izdota kā singls [[1970]]. gada novembrī pret grupas gribu.<ref>Atlantic Records iepriekš izdeva labotu "[[Whole Lotta Love]]" versiju, kura saīsināja dziesmas garumu no 5 minūtēm 34 sekundēm uz 3 minūtēm 10 sekundēm, izgriežot abstrakto vidusdaļu.</ref> Singlā tika iekļauta vienīgā B puse, kura nav bijusi albumā, ''[[Hey Hey What Can I Do]]''. Lai arī grupa uzskatīja, ka tās albumi ir nedalāmi un Pīters Grānts stingri atbalstīja albumus, daži singli tika izdoti bez grupas atļaujas. Grupa atteicās no televīzijas uzstāšanām, uzstājot, ka faniem jānāk uz koncertiem, lai viņus redzētu.<ref name = "Welch" /><ref name="CelebrationII">Dave Lewis (2003), ''Led Zeppelin: Celebration II: The 'Tight But Loose' Files'', London: Omnibus Press. {{ISBN|1-84449-056-4}}, pp. 30, 35, 45, 49, 80.</ref> === Ziedu laiki (1971—1975) === [[Attēls:Zoso.svg|thumb|200px|Simboli, kuri bija redzami uz ''[[Led Zeppelin IV]]'' vāka, kuri apzīmē Peidžu, Džonsu, Bonemu un Plāntu (no kreisās uz labo)]] Grupas [[Led Zeppelin IV|ceturtais albums]] tika laists klajā {{Dat|1971|11|8}}. Tam nebija nosaukuma, bet uz plates bija uzdrukāti četri simboli: [[Attēls:Zoso.svg|60px]]. Uz albuma nebija nekādas norādes par to, kas tā ir par grupu, lai pierādītu žurnālistiem, ka viņi var pārdot savus albumus arī neizmantojot savu vārdu.<ref name="Schulps" /> ''[[Atlantic Records]]'' katalogā tika izmantoti nosaukumi ''Four Symbols'' ("Četri simboli") un ''The Fourth Album'' ("Ceturtais albums"). Citas nosaukuma variācijas ir IV, ''Untitled'' ("Bez nosaukuma"), ''Zoso'' (par godu pirmajam simbolam), ''Runes'' ("Rūnas"), ''Sticks'' ("Žagari"), ''Man With Sticks'' ("Vīrietis ar žagariem") un ''Four'' ("Četri"). Oficiāli albums joprojām ir bez nosaukuma, tomēr to visbiežāk sauc par ''Led Zeppelin IV''. Intervijā žurnālam ''[[Rolling Stone]]'' Plānts pateica, ka tā nosaukums ir vienkārši ''The Fourth Album''.<ref name="Rolling Stone">[http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} Rolling Stone žurnāls; Intervija ar Robertu Plāntu {{en ikona}}], {{Dat|2005|5|5|N}}.</ref> Pēc {{dat|2006|7|31|G}} datiem ASV šis albums ir pārdots 23 miljonos eksemplāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Top 100 Albums| publisher = [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]]| url = http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTop100| accessdate = 2008-08-11| archive-date = 2010-01-17| archive-url = https://www.webcitation.org/5mqv3Gpco?url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTop100}}</ref> Albumā atkal tika apvienota akustiska folkmūzika ar smagā metāla un blūza elementiem. Tajā bija gan smagā roka dziesmas kā ''[[Black Dog (dziesma)|Black Dog]]'', gan arī akustiskas kā ''[[Going to California]]''. ''[[Rock and Roll (Led Zeppelin dziesma)|Rock and Roll]]'' ir veltījums [[1950. gadi|1950. gadu]] rokam. Līdz [[2007. gads|2007]]. gada vidum to izmantoja ''[[Cadillac]]'' reklāmās — tā ir viena no retajām reizēm, kad vēl dzīvie grupas dalībnieki ir ļāvuši izmantot savas dziesmas reklāmās.<ref name="about">[http://advertising.about.com/b/a/256540.htm Rock and Roll Dropped from Cadillac advert]</ref> Dziesma ''[[Stairway to Heaven]]'', kura nekad nav tikusi izdota kā singls, tiek uzskatīta par vispieprasītāko<ref name="sold">"[http://www.bbc.co.uk/radio2/soldonsong/songlibrary/indepth/stairway.shtml Sold on Song: Stairway To Heaven]", BBC.com.</ref> un visspēlētāko<ref name="Karbo">Karen Karbo, [http://www.superseventies.com/stairway.html"Stairway To Heaven: Is This the Greatest Song of All Time?"], ''[[Esquire (magazine)|Esquire]]'', novembrī 1991.</ref> [[albumiem domātais roks|albumiem domātā roka]] radio dziesmu. [[2005. gads|2005]]. gadā žurnāls ''[[Guitar World]]'' veica aptauju, kurā ''Stairway to Heaven'' ģitāras solo tika nosaukts par visu laiku labāko solo.<ref name="About Guitar">[http://guitar.about.com/library/bl100greatest.htm About Guitar, 100 Greatest Guitar Solos]</ref> Nākamais albums ''[[Houses of the Holy]]'' tika izlaists [[1973]]. gadā. Uz tā vāka ir redzami kaili bērni.<ref>Toby Manning, "Broad Church", [[Q (žurnāls)|Q]] Led Zeppelin Special Edition, 2003.</ref> Lai gan bērni nav redzami no priekšpuses, tolaik šis attēls izraisīja neizpratni un dažviet, piemēram, [[Spānija|Spānijā]] un reliģiozajos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumu štatos, albumu aizliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dangerousage.com/householy.html |title=Klasiskā roka albumu vāki: Led Zeppelin; ''Houses of the Holy''. Atlantic, 1973. Dizaineris: Hipgnosis (Storms Torgersons, Obrijs Pauels) {{en ikona}} |access-date={{dat|2016|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081121002904/http://www.dangerousage.com/householy.html |archivedate={{dat|2008|11|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.intuitivemusic.com/best-albums-with-nude-covers-and-the-stories-behind |title=Labākie albumi ar kailfoto uz vāka un stāsti par tiem {{en ikona}} |access-date={{dat|2007|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071009103101/http://www.intuitivemusic.com/best-albums-with-nude-covers-and-the-stories-behind |archivedate={{dat|2007|10|09||bez}} }}</ref> Dziesma ''[[Houses of the Holy (dziesma)|Houses of the Holy]]'' tika iekļauta albumā ''[[Physical Graffiti]]'' divus gadus vēlāk, par spīti tam, ka to ierakstīja vienā laikā ar tāpat nosaukto albumu.<ref name="Hammer of the Gods" /> Houses of the Holy kļuva populārs un tam sekojošā ASV koncertturneja bija ļoti veiksmīga. Koncertu [[Florida|Floridā]] noskatīties ieradās ap 56 800 cilvēku, pārspējot ''[[The Beatles]]'' [[1965]]. gadā uzstādīto rekordu.<ref name="Hammer of the Gods" /> Trīs izpārdoti koncerti ''[[Madison Square Garden]]'' tika nofilmēti un [[1976]]. gadā tika izdota filma ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains the Same]]''. Pēdējā dienā 203 000 ASV dolāru no biļešu ienākumiem tika nozagti.<ref name="Welch" /> Šī nauda tā arī nav atrasta.<ref name=crowe>[[Kamerons Krovs|Kamerona Krova]] piezīmes albumam ''[[The Song Remains the Same (albums)|The The Song Remains the Same]]'', pārizdotā versija, [[2007. gads]].</ref> [[Attēls:LedZeppelinChicago75.jpg|200px|thumb|Grupa koncertā [[Čikāga|Čikāgā]], [[1975]]. gadā]] [[1974]]. gadā grupa atpūtās no koncertturnejām un izveidoja savu ierakstu kompāniju: ''[[Swan Song Records]]''. Tā tika nosaukta par godu vienai no neizdotajām ''Led Zeppelin'' dziesmām (to vēlāk ar nelielām izmaiņām izdeva Peidžs savas grupas ''[[The Firm (grupa)|The Firm]]'' debijas albumā, nomainot nosaukumu uz ''Midnight Moonlight''). Ierakstu kompānijas logo ir attēlots [[Apollons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.rimmerhistory.co.uk/will.html| title = William Rimmer: A Claim to Fame| accessdate = 2008-02-01| year = 2006| month = September}}{{Novecojusi saite}}</ref> ''Swan Song'' izdeva ne tikai ''Led Zeppelin'', bet arī ''[[Bad Company]]'', ''[[Pretty Things]]'', ''[[Maggie Bell]]'', ''Detective'', ''[[Dave Edmunds]]'', ''Midnight Flyer'', ''[[Sad Café (grupa)|Sad Café]]'' un ''Wildlife'' dziesmas un albumus.<ref name = "erlewine" /> Kompānija bija veiksmīga grupas pastāvēšanas laikā, tomēr bankrotēja mazāk nekā trīs gadus pēc grupas izjukšanas.<ref name="Hammer of the Gods" /> {{Dat|1975|2|24}} tika laists klajā pirmais ''Led Zeppelin'' dubultalbums ''[[Physical Graffiti]]'', kurš bija arī pirmais, kura izdevējkompānija ir ''Swan Song''. Tas sastāvēja no piecpadsmit dziesmām, no kurām astoņas ierakstīja [[1974]]. gadā, bet pārējās bija neizdotas citu albumu dziesmas. Recenzija žurnālā ''Rolling Stone'' albumu ''Physical Graffiti'' novērtēja kā ''Led Zeppelin'' "mēģinājumu gūt cieņu kā māksliniekiem," un apgalvoja, ka vienīgie grupas konkurenti uz pasaules labākās rokgrupas statusu bija ''[[The Rolling Stones]]'' un ''[[The Who]]''.<ref name="Rolling Stone Magazine 2">Jim Miller, "[http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/158693/review/5944206/physical_graffiti Album Review: Physical Graffiti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071012211329/http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/158693/review/5944206/physical_graffiti |date={{dat|2007|10|12||bez}} }}", ''Rolling Stone'', 27 martā 1975.</ref> Albums guva lielus panākumus gan finansiāli, gan pēc kritiķu domām. Drīz pēc ''Physical Graffiti'' izdošanas visi pārējie grupas albumi atgriezās ''Billboard Top'' 200 pārdotāko albumu topā<ref name="autogenerated4">{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages=225, 277|isbn=033043859}}</ref> un [[1975]]. gadā tika rīkota vēl viena Ziemeļamerikas turneja. === Beigu gadi, Bonema nāve un grupas izjukšana (1975—1980) === Pēc sekmīgajiem koncertiem ''Earls Court'' arēnā ''Led Zeppelin'' atpūtās un ieplānoja vasaras koncertturneju Ziemeļamerikā, kura sāktos ar diviem koncertiem [[Sanfrancisko]].<ref name="CelebrationII" /> Šie plāni tika pārtraukti [[1975]]. gada augustā, kad Roberts Plānts un viņa sieva Morīna piedzīvoja smagu autoavāriju, kamēr viņi bija brīvdienās [[Rodas sala|Rodas salā]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Plānts salauza potīti, bet Morīna bija ļoti nopietni ievainota. Viņas dzīvību izglāba [[asins pārliešana]].<ref name="Hammer of the Gods" /> Nespējīgs koncertēt, Plānts devās uz [[Džērsija]]s salu, kur kopā ar Bonemu un Peidžu pavadīja divus mēnešus atveseļojoties. Tad grupa apvienojās [[Malibu]]. Šīs pauzes laikā tika sarakstīta liela daļa materiāla albumam ''[[Presence]]''. [[Attēls:Jimmy Page with Robert Plant 2 - Led Zeppelin - 1977.jpg|250px|thumb|left|Plānts un Peidžs [[1977]]. gadā, Ziemeļamerikas turnejas laikā]] Tolaik grupa bija viena no populārākajām pasaulē<ref name = "CelebrationII" /> — [[1976]]. gadā viņi bija pārdevuši vairāk ierakstu nekā jebkura cita tālaika grupa, tostarp, ''[[The Rolling Stones]]''.<ref name="Hammer of the Gods" /> ''Presence'' tika izdots [[1976]]. gada martā. Albumā bija vairāk parastu ģitāras improvizāciju un mazāk akustisku balāžu, nekā iepriekšējos albumos. Lai gan tas ieguva platīna statusu, kritiķu viedoklis bija dažāds un daži uzskatīja, ka grupas pārmērības ir negatīvi iespaidojušas dalībniekus.<ref name="erlewine" /><ref>[[Stīvens Deiviss (žurnālists)|Stīvens Deivss]], [http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/224305/review/5945483/presence , "Album Review: Presence"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090423153508/http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/224305/review/5945483/presence |date={{dat|2009|04|23||bez}} }}, ''Rolling Stone'', 1976. gada 20. maijs</ref> Albuma ierakstu sesijas sākās līdz ar periodu, kad Džimijs Peidžs sāka lietot narkotikas. Peidžs noliedz, ka tas varētu būt ietekmējis grupas sniegumu koncertos.<ref name="Rock's BackPages">Jonh Ingham, "[http://www.rocksbackpages.com/article.html?ArticleID=7687 Led Zeppelin: Presence (Swan Song)]", ''Sounds'', 10 aprīlī 1976. Reproduced in Rock's Backpages.com</ref> Par spīti sākotnējai kritikai, Peidžs nosaucis ''Presence'' par viņa mīļāko albumu un tā ievaddziesmu ''[[Achilles Last Stand]]'' par viņa mīļāko ''Led Zeppelin'' dziesmu. Intervijā kādai [[Zviedrija]]s televīzijas programmai Peidžs atzina, ka uzskata, ka ''Presence'' ir visraksturīgākā grupas ilgspēlējošā plate.<ref>No intervijas programmai "Musikbyrån" ap laiku, kad viņi ieguva [[Polar Music Prize]].</ref> Plānta ievainojumi neļāva grupai koncertēt [[1976]]. gadā. Tā vietā tika pabeigta filma ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains The Same]]'' un [[The Song Remains the Same (albums)|tās skaņas celiņš]]. Ierakstīšana tika veikta trijos koncertos ''[[Madison Square Garden]]'' [[1973]]. gada jūlijā. Filmas pirmizrāde notika [[Ņujorka|Ņujorkā]], {{dat|1976|10|20}} un kritiķi to atzina par labu esam.<ref name="erlewine" /> Filma nebija veiksmīga Lielbritānijā, kurā grupa neveica koncertturnejas [[1975]]. gadā. ''Led Zeppelin'' tolaik centās atgūt popularitāti pašu mājās.<ref name="Led Zeppelin 1968-1980">{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Story of a band and Their Music 1968-1980| url=https://archive.org/details/ledzeppelinstory0000shad| year=2005| location=San Francisco| publisher=Backbeat Books| author=Keith Shadwick| page= [https://archive.org/details/ledzeppelinstory0000shad/page/320 320]| isbn=9780879308711}}</ref> [[1977]]. gadā ''Led Zeppelin'' uzsāka kārtējo lielo Ziemeļamerikas turneju. Atkal tika uzstādīts jauns apmeklējuma rekords: 76 229 cilvēki apmeklēja koncertu ''Pontiac Silverdome'' stadionā {{dat||4|30}}.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/April-30-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Pēc [[Ginesa rekordu grāmata]]s datiem, šis joprojām ir lielākais apmeklētāju daudzums koncertam, kurā piedalījies viens izpildītājs.<ref name="CelebrationII" /> Lai gan koncerts bija finansiāli veiksmīgs, traucēja vairākas problēmas ārpus skatuves. {{dat||6|3}} koncerts [[Tampas stadions|Tampas stadionā]] beidzās pāragri sakarā ar [[viesuļvētra|viesuļvētru]], par spīti tam, ka uz biļetēm bija rakstīts "lietus vai saule". Skatītāji sāka trakot, vairāki cilvēki tika arestēti un/vai ievainoti.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/june-3-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Pēc {{dat||7|23}} koncerta<ref>[http://ledzeppelin.com/show/july-23-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> ''[[Day on the Green]]'' festivālā [[Oklendas kolizejs|Oklendas kolizejā]] Džons Bonems un daļa grupas pavadošā personāla (tostarp menedžeris Pīters Grānts un drošības koordinētājs [[Džons Bindons]]) tika arestēti pēc tam, kad kāds no koncerta organizētāja Bila Greiema personāla tika smagi piekauts. Pēc oficiālās versijas, šis cilvēks iepliķēja Grānta dēlam, kad viņš noņēma zīmi uz ģērbtuves. To redzēja Bonems, kurš pienāca un iespēra darbiniekam. Kad to sadzirdēja Grānts, viņš kopā ar Bindonu ienāca treilerī un piekāva šo cilvēku, kamēr turnejas menedžeris [[Ričards Kouls]] stāvēja ārpusē un sargāja treileri.<ref name="autogenerated2">{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages= 277}}</ref><ref name="Led Zeppelin: The Definitive Biography">{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Definitive Biography| url=https://archive.org/details/ledzeppelindefin0000york| year=1993| author=Ritchie Yorke| pages=[https://archive.org/details/ledzeppelindefin0000york/page/210 210]}}</ref> Nākamās dienas koncerts Oklendā<ref>[http://ledzeppelin.com/show/july-24-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> vēlāk izrādījās grupas pēdējā uzstāšanās ASV. Divas dienas vēlāk, kad grupa reģistrējās ''[[French Quarter]]'' viesnīcā pirms {{dat||7|30}} koncerta ''[[Louisiana Superdome]]'' arēnā, parādījās ziņas, ka Plānta 5 gadus vecais dēls Karaks, ir nomiris no vēdera vīrusa. Atlikusī turnejas daļa uzreiz tika atcelta, uzsākot spekulācijas par grupas nākotni.<ref name="erlewine" /><ref name="Welch" /> [[1978]]. gada [[decembris|decembrī]] grupa atkal sāka ierakstīt dziesmas, šoreiz [[Stokholma|Stokholmā]]. Tās tika iekļautas albumā ''[[In Through The Out Door]]'', kas, par spīti jauktām kritiķu atsauksmēm, jau otrajā nedēļā sasniedza pirmo vietu Lielbritānijā un ASV ''[[Billboard]]'' pārdotāko albumu topā. No {{Dat||10|27|G}} līdz {{Dat|1979|11|3|D}} visi ''Led Zeppelin'' albumi bija ''[[Billboard 200]]'' pārdotāko albumu topā.<ref name = "CelebrationII" /><ref name="Tight But Loose Files">Dave Lewis (2003). Tight But Loose Files:Celebration II, 49.</ref> [[1979]]. gada [[augusts|augustā]] grupa sniedza divus koncertus [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] un pēc tam uzstājās [[Knebvortas mūzikas festivāls|Knebvortas mūzikas festivālā]]. Par spīti lielajam cilvēku daudzumam, kas atnāca noskatīties britu mūziķus, Roberts Plānts nevēlējās doties pasaules turnejā un pat apsvēra iespēju pamest grupu. Viņu no tā atturēja [[Pīters Grānts]]. Īsa [[Eiropas]] turneja norisinājās no [[1980]]. gada [[jūnijs|jūnija]] līdz [[jūlijs|jūlijam]]. Dziesmas tika spēlētas bez garajiem solo. {{Dat||6|27}}, koncerts [[Niremberga|Nirembergā]] beidzās pāragri, jo Džons Bonems saļima uz skatuves un tika aizvests uz slimnīcu.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/june-27-1980 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Prese apgalvoja, ka incidenta iemesls bija pārmērīga alkohola un narkotiku lietošana, tomēr grupa apgalvoja, ka viņš vienkārši bija pārēdies. Turneja turpinājās un noslēdzās {{Dat||7|7}}, [[Berlīne|Berlīnē]].<ref name="Hammer of the Gods" /><ref>[http://ledzeppelin.com/show/july-7-1980 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> {{Dat|1980|9|24}} Bonems kopā ar grupas asistentu [[Rekss Kings|Reksu Kingu]] devās uz studiju, lai piedalītos ASV turnejas mēģinājumos. Turnejas sākums bija plānots {{dat||10|17}}.<ref name="Welch" /> Brauciena laikā Bonems palūdza apstāties, lai pabrokastotu. Brokastīs viņš ēda šķiņķa ruleti un iedzēra četras četrkāršās degvīna devas (apmēram 450 ml). Pēc iekošanās šķiņķī viņš pateica savam asistentam: "Brokastis." Nokļūstot studijā, Bonems turpināja daudz dzert. Vēlu vakarā mēģinājumi beidzās un grupa devās uz Peidža māju. Pēc pusnakts Bonems aizmiga un tika aizvests uz gultu. [[Bendži Lefevrs]] (kurš aizvietoja Ričardu Koulu kā turnejas menedžeri) un [[Džons Pols Džonss]] atrada Bonemu mirušu nākamajā rītā.<ref name = "Welch" /> Viņš bija 32 gadus vecs.<ref>[http://www.av1611.org/rockdead.html Roka nāves] {{en ikona}}</ref> [[Nāve]]s iemesls bija [[nosmakšana]], jo viņa [[vēmekļi]] bloķēja [[elpceļi|elpceļus]]. Autopsijā citi nāves iemesli atklāti netika.<ref name = "Welch" /> Viņš tika kremēts {{Dat||10|10}}. Par spīti baumām, ka [[Kouzijs Pauels]], [[Karmains Episs]], [[Berimors Bārlovs]], [[Saimons Kērks]] vai [[Bevs Bevans]] varētu pievienoties grupai un aizvietot Bonemu, dzīvie dalībnieki nolēma beigt darbību līdz ar grupas biedra nāvi. {{dat|1980|12|4}} tika izdots [[paziņojums presei]], kas apstiprināja šo ziņu. "Mēs vēlamies, lai taptu zināms, ka mūsu dārgā drauga zaudēšana un dziļā nedalītas harmonijas sajūta, kuru jutām mēs un mūsu menedžeris, lika mums nolemt, ka mēs neturpināsim kā agrāk."<ref name="Welch" /> === Pēc ''Led Zeppelin'' (1980—2007) === [[1982]]. gadā tika laista klajā mēģinājumu sesiju ierakstu kolekcija ar nosaukumu ''[[Coda]]''. Albumā bija iekļauta dziesma, kura sastāvēja no Bonema bungu solo un Peidža pievienotiem elektroniskiem efektiem — ''[[Bonzo's Montreux]]''. {{Dat|1985|7|13}} Plānts, Peidžs un Džonss piedalījās ''[[Live Aid]]'' koncertā, [[JFK stadions|JFK stadionā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Bungas spēlēja [[Tonijs Tompsons]] un [[Fils Kolinss]]. Kolinss spēlēja arī pirmajos divos Plānta solo albumos. Uzstāšanās gan nebija tik laba, kā bija paredzēts, jo grupa mēģinājumos spēlēja bez bundziniekiem, Plāntam bija mazliet aizsmakusi balss un Peidža ģitāra bija nepareizi noskaņota.<ref name="Atlantic">Lewis, Dave and Pallett, Simon (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press, p. 139.</ref><ref name=allmusicpage>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/artist/jimmy-page-p5091|title= Jimmy Page Biography| accessdate=2008-11-11|last= Prato|first= Greg|publisher=[[Allmusic]]}}</ref> Peidžs nosauca uzstāšanos par "diezgan neveiklu",<ref>"[http://www.list.co.uk/article/5700-jimmy-page-says-last-led-zeppelin-reunion-was-a-disaster/ Jimmy Page says last Led Zeppelin reunion was a disaster]", List.co.uk, 20 novembrī 2007.</ref> bet Plānts paziņoja, ka tās bija "šausmas".<ref name="Atlantic" /> Kad [[2004. gads|2004]]. gada nogalē [[Live Aid]] koncerta ieraksts tika izlaists [[DVD]] formātā, trio vienbalsīgi nolēma neļaut iekļaut ''Led Zeppelin'' uzstāšanos, jo tā nebija atbilstoša viņu standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Zeppelin aizstāv izvēli nepiedalīties Live Aid diskā {{en ikona}}| work = BBC Ziņas| publisher = BBC| url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/3534576.stm}}</ref> Tomēr, lai parādītu savu atbalstu nabadzīgajām valstīm, daļa ienākumu no ''[[Page and Plant]]'' DVD tika ziedoti šim projektam, tāpat arī daļa Džona Pola Džonsa un ''Mutual Admiration Society'' ASV turnejas ienākumu tika ziedoti. Trīs mūziķi atkal apvienojās [[1988]]. gada maijā ''[[Atlantic Records]]'' 40. gadadienas koncertam ar Bonema dēlu [[Džeisons Bonems|Džeisonu]] pie bungām. Tomēr apvienošanos atkal izjauca nesaskaņota spēlēšana, jo īpaši no Plānta un Peidža puses (abi tieši pirms kāpšanas uz skatuves strīdējās par to, vai iekļaut ''Stairway to Heaven''), kā arī tas, ka Džonsa taustiņinstrumentu spēli nevarēja dzirdēt televīzijas tiešraidē.<ref name = "allmusicpage" /><ref name="40th">Lewis, Dave and Pallett, Simon (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press, p. 140.</ref> Peidžs nosauca koncertu par "vienu lielu vilšanos", savukārt Plānts pateica, ka "koncerts bija slikts".<ref name = "40th" /> [[1994]]. gadā Peidžs un Plānts apvienojās [[MTV]] 90 minūšu raidījumam ''Unledded''. Tika izdots arī albums ''No Quarter: Jimmy Page and Robert Plant Unledded'', kurā bija iekļautas arī dažas ''Led Zeppelin'' dziesmas. Nākamajā gadā duets devās pasaules koncertturnejā. Tādējādi izjukušajā grupā radās šķelšanās, jo, pēc Džonsa vārdiem, viņš par projektu neko nezināja.<ref name=Miserandino/><ref name="CSMUrray">[[Charles Shaar Murray]], "The Guv’nors'", ''Mojo'', augustā 2004, p. 75. Page stated: "In the 14 years from the disbanding of [Led] Zeppelin and Robert [Plant] going solo, there was a lot of water under the bridge. It was just the two of us getting our thing together and the chemistry of us, and it wasn't part of the equation, or a decision to purposely leave [John Paul Jones] out."</ref> Jautāts par to, kur ir Džonss, Plānts atbildēja, ka viņš "ārā novietoja auto".<ref>Adam Howorth, "[http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=int28 A life beyond Led]", 9 jūlijā 2002. Reproduced at www.led-zeppelin.org.</ref> {{Dat|1995|1|12}} Led Zeppelin tika iekļauti [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]]. Ceremoniju apmeklēja arī Džona Bonema bērni — [[Džeisons Bonems|Džeisons]] un Zoja, pārstāvot savu mirušo tēvu. Plānts padarīja grupas iekšienē pastāvošo strīdu publisku, pajokojot: "Paldies, mani draugi, ka beidzot atcerējāties manu telefona numuru!"<ref>Lewis, Dave Lewis and Simon Pallett (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-5307-4}}, p. 144.</ref> {{dat|1997|11|11}} tika izdots albums "[[Led Zeppelin BBC Sessions]]", pirmais grupas albums 15 gadu laikā. Tajā tika iekļauti gandrīz visi [[BBC]] kanālam veidotie ieraksti. Grupa "[[Page and Plant]]" [[1998]]. gadā izdeva albumu "[[Walking into Clarksdale]]", kas sastāvēja no pilnīgi jauna materiāla, tomēr tas nebija tik veiksmīgs kā pirmais un grupa ar laiku izjuka. {{dat|1999|11|29}} [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] paziņoja, ka Led Zeppelin bija tikai trešie izpildītāji mūzikas vēsturē, kas ir ieguvuši četrus vai vairāk dimanta albumus.<ref>[[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]], "[http://www.riaa.com/newsitem.php?news_year_filter=&resultpage=109&id=3E66A511-1B98-4B07-ECD3-174C7088CDB7 Recording Industry Announces November Awards] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100314013638/http://www.riaa.com/newsitem.php?news_year_filter=&resultpage=109&id=3E66A511-1B98-4B07-ECD3-174C7088CDB7 |date={{dat|2010|03|14||bez}} }}".</ref> 2002. gadā, Plānts un Džonss salaba pēc daudziem strīdu gadiem. Tam sekoja baumas par atkalapvienošanos, tomēr radinieki tās noliedza. [[2003. gads|2003]]. gadā tika izdots trīskāršais albums [[How the West Was Won (Led Zeppelin albums)|How the West Was Won]] un video kolekcija [[Led Zeppelin (DVD)|Led Zeppelin DVD]]; abos tika iekļauts materiāls no grupas ziedu laikiem. Gada beigās DVD tika pārdots vairāk nekā 520 000 eksemplāru. [[2005. gads|2005]]. gadā Led Zeppelin ieguva "[[Grammy balva|Grammy]]" balvu par mūža ieguldījumu mūzikā. [[2004. gads|2004]]. gadā, [[Rolling Stone]] 100 labāko mūziķu sarakstā grupa ieguva 14. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = The Immortals: The First Fifty {{en ikona}}| work = Rolling Stone 946. izdevums| publisher = Rolling Stone| url = http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty| access-date = {{dat|2008|03|20||bez}}| archive-date = {{dat|2010|04|11||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20100411041126/http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty}}</ref> [[2006. gads|2006]]. gada [[novembris|novembrī]] grupa iekļuva Lielbritānijas mūzikas slavas zālē.<ref>"[http://www.wolfmother.net/2006/11/16/wolfmother-led-zeppelin-tribute/ Wolfmother Led Zep tribute, and rocking Brixton] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090809132101/http://www.wolfmother.net/2006/11/16/wolfmother-led-zeppelin-tribute/ |date={{dat|2009|08|09||bez}} }}", Wolfomother.net, 16 novembrī 2006,</ref><ref name="BBC News story Sept. 2006">"[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/5338196.stm Led Zeppelin make UK Hall of Fame]", ''BBC News'', 23 maijā 2006.</ref> {{dat|2007|7|27}}'' [[Atlantic Records|Atlantic]]''/''[[Rhino Entertainment|Rhino]]'' un ''[[Warner Home Video]]'' paziņoja, ka trīs jauni ''Led Zeppelin'' darbi tiks izdoti [[2007. gads|2007]]. gada novembrī. Pirmo ({{dat||11|13}}) izdeva albumu ''[[Mothership (albums)|Mothership]]'', kas bija 24 dziesmu izlase. Tam sekoja filmas ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains the Same]]'' [[The Song Remains the Same (albums)|skaņas celiņa]] atkalizdošana {{dat||11|20}}, kurā tika iekļauts iepriekš neizdots materiāls, kā arī jauns DVD.<ref name="fall-releases">Jonathan Cohen, "[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003617745 Led Zeppelin Readies Fall Reissue Bonanza] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070824120935/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003617745 |date={{dat|2007|08|24||bez}} }}", ''billboard.com'', 27 jūlijā 2007.</ref> {{dat|2007|11|3}} Lielbritānijas laikraksts ''Daily Mirror'' paziņoja, ka tas ir ieguvis ekskluzīvas tiesības pārraidīt sešas iepriekš neizdotās grupas dziesmas no tā [https://web.archive.org/web/20080724211358/http://www.mirror.co.uk/ledzeppelin/ mājaslapas]. {{dat|2007|11|13}}, pilna ''Led Zeppelin'' diskogrāfija tika izdota ''[[iTunes]]''. === Atkalapvienošanās (2007) === [[Attēls:Led Zeppelin 2007.jpg|thumb|180px|Led Zeppelin Ertegina piemiņas koncertā]] {{dat|2007|12|10}} dzīvie ''Led Zeppelin'' dalībnieki apvienojās vienam labdarības koncertam, kas tika rīkots [[Ahmets Ertegins|Ahmeta Ertegina]] piemiņai, [[Džeisons Bonems|Džeisonam Bonemam]] sēžoties pie bungām. {{dat|2007|9|12}} par koncerta norisi preses konferencē paziņoja tā rīkotājs [[Hārvijs Goldsmits]]. Koncerta mērķis bija vākt ziedojumus Ahmeta Ertegina izglītības fondam, kas apmaksā vietas universitātēs Lielbritānijā, ASV un [[Turcija|Turcijā]]. Mūzikas kritiķi slavēja grupas priekšnesumu. Hemišs Makbeins no ''NME'' rakstīja, ka "tas, ko viņi šovakar ir izdarījuši, ir pierādījums, ka viņi joprojām var uzstāties tādā līmenī, kādā viņi nopelnīja savu reputāciju... mēs varam tikai cerēt, ka tas nav pēdējais, ko no viņiem dzirdēsim."<ref>Hamish MacBain, [http://www.nme.com/news/led-zeppelin/33079 "Led Zeppelin reunion: the review" ''New Musical Express''], decembrī 10 2007.</ref> Peidžs paziņoja, ka grupa iespējams varētu sākt darbu pie jauna materiāla,<ref>"[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/7049242.stm Zeppelin may make new material]", ''BBC News'', 17 oktobrī 2007.</ref> kā arī doties pasaules turnejā.<ref>"[http://www.nme.com/news/led-zeppelin/32512 Jimmy Page hints at more shows]", ''New Musical Express'', 14 decembrī 2008.</ref> Tikmēr Plānts laikrakstam ''Sunday Times'' pateica: "Pati ideja būt nežēlīgas atkārtošanās kavalkādē nav tas, kam tam vajadzētu būt." Viņš gan atzina, ka vēl daži šādi koncerti varētu būt apspriežami. === Baumas par jaunu koncertturneju (2008—pašlaik) === Atkalapvienošanās koncerts radīja jaunu ažiotāžu un strauji izplatījās baumas par jaunu koncertturneju. Intervijā [[2008. gads|2008]]. gada sākumā, Džimijs Peidžs atzina, ka ir gatavs doties pasaules turnejā ar ''Led Zeppelin'', tomēr Roberta Plānta toreizējās turnejas ar [[Alisone Krausa|Alisoni Krausu]] dēļ, šādi plāni netiks atklāti vismaz līdz septembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/2008/01/28/led-zeppelin-guitarist-wa_n_83534.html|title=Led Zeppelin Guitarist Wants World Tour|publisher=The Huffington Post|date=28 janvārī 2008|author=Tamlmadge, Eric|accessdate=2008-11-25}}</ref> Pavasara beigās Peidžs un Džonss pievienojās [[Foo Fighters]] līderim [[Deivs Grols|Deivam Grolam]] un bundziniekam [[Teilors Hokinss|Teiloram Hokinsam]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]], lai kopīgi nospēlētu ''Led Zeppelin'' dziesmas ''[[Rock and Roll (Led Zeppelin dziesma)|Rock and Roll]]'' (Hokinss dzied un Grols spēlē bungas), kā arī ''[[Ramble On]]'' (Grols dzied un Hokinss spēlē bungas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/newsbeat/hi/music/newsid_7442000/7442390.stm|author=Jones, Damian|title=Led Zep stars join Foo Fighters|publisher=[[BBC]]|date=8 jūnijā 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> Plānts gan joprojām bija koncentrējies turnejai ar Krausu. Viņu kopalbums ''[[Raising Sand]]'' martā ieguva platīna statusu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.countrystandardtime.com/news/newsitem.asp?xid=1519&t=Alison_Krauss_Robert_Plant_go_platinum|title=Alison Krauss/Robert Plant go platinum|publisher=Country Standard Time|date=20 martā 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> un viņi ieguva vairākas balvas, tostarp ''Grammy'', par dziesmu ''Gone, Gone, Gone (Done Moved On)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2008/SHOWBIZ/Music/02/10/grammy.winners/index.html|title=List of Grammy winners|publisher=CNN.com|date=10 februārī 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> un gada albuma balvu no ''Americana Music Association''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usatoday.com/life/music/news/2008-09-19-americana-awards_N.htm|title=Krauss, Plant big winners at Americana awards|publisher=USA Today|date=2008-09-19|accessdate=2008-11-26}}</ref> Plānts izvairījās no runāšanas par ''Led Zeppelin'' turneju un žurnālam GQ izteica neapmierinātību ar lielo birokrātiju pirms ''Led Zeppelin'' 2007. gada koncerta rīkošanas, pasakot, ka "nebeidzamie papīri bija kas tāds, ko iepriekš nebiju pieredzējis. Esmu saglabājis ikkatru e-pastu, kas ir nosūtīts un saņemts sakarā ar koncertu un domāju, ka to vajadzētu izdot kā grāmatu, kura, par ko es būtu pārliecināts, būtu tikpat populāra kā ''[[Spinal Tap]]'' literārā versija."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.therockradio.com/2008/09/paperwork-holds-up-led-zeppelin-reunion.html|publisher=therockradio.com|title=Robert Plant says "paperwork" holds up Led Zeppelin reunion|date=19 septembrī 2008|accessdate=2008-11-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090115200457/http://www.therockradio.com/2008/09/paperwork-holds-up-led-zeppelin-reunion.html|archivedate=2009-01-15}}</ref> Pēc BBC ziņojuma, ka Peidžs, Plānts un Džeisons Bonems ieraksta jaunu materiālu,<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/7582917.stm |title=Led Zeppelin trio back in studio|publisher=[[BBC]]|date=26 augustā 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> visu atlikušo vasaru izplatījās baumas par apvienošanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thesun.co.uk/sol/homepage/showbiz/bizarre/article1712616.ece|title=Led Zeppelin plan to audition new singer|publisher=[[The Sun Newspaper|The Sun]]|date=2008-09-20|accessdate=2008-09-20|archive-date=2011-02-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110214164343/http://www.thesun.co.uk/sol/homepage/showbiz/bizarre/article1712616.ece}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.news.com.au/dailytelegraph/story/0,22049,24405451-5012327,00.html |publisher=Daily Telegraph Sydney|title=Led Zeppelin to reunite|accessdate=2008-09-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/top-stories/2008/09/27/zep-s-jason-sells-up-for-world-tour-115875-20755279/|publisher=The Daily Mirror|author=Chaytor, Rod|date=2008-09-27|accessdate=2008-09-27|title=Zep's Jason sells up for 'world tour'}}</ref> {{dat||9|29}} Plānts pateica, ka ziņas par ''Led Zeppelin'' apvienošanos ir "apbēdinošas un muļķīgas". Viņš piebilda, ka nedziedās un nekoncertēs ar grupu, kā arī novēlēja veiksmi Peidžam, Džonsam un Bonemam turpmākajos projektos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.robertplant.com/index.php?l1=2&l2=0&l3=0&articleID=186&rt=NE&PHPSESSID=6235928e9e15317186503f0c80686264|title=Robert Plant – Official Statement|publisher=robertplant.com|date=2008-09-29|accessdate=2008-09-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=20601088&sid=aU_5GfM1LTsc&refer=muse|title=Led Zeppelin Singer Robert Plant Rules Out Reunion Record, Tour|publisher=bloomberg.com|author=Beech, Mark|date=2008-09-29|accessdate=2008-09-29}}</ref> Oktobra beigās Džonss [[BBC Radio Devon|BBC ''Radio Devon'']] apstiprināja, ka trio meklē Plānta aizvietotāju. Basists piebilda: "Mēs izmēģinām dažus dziedātājus. Mēs to vēlamies izdarīt. Tas izklausās labi un mēs vēlamies turpināt un to sasniegt."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/england/devon/7694327.stm|title=Zeppelin to go back on the road|publisher=BBC Devon|date=2008-10-27|accessdate=2008-10-30}}</ref> Ģitārista Džimija Peidža preses sekretārs vēlāk paziņoja, ka jaunveidojamā grupa neizmantotu ''Led Zeppelin'' nosaukumu sakarā ar Plānta nepiedalīšanos projektā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/|publisher=rollingstone.com|title=Could a Robert Plant-Free Led Zeppelin Tour Succeed?|date=13 novembrī 2008|accessdate=2008-11-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114082538/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/|archivedate=2009-01-14}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090114082538/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/ |date=2009-01-14 }}</ref> {{dat|2009|1|7}} Peidža menedžeris Roberts Menšs pateica, ka grupa "izmēģināja dažus dziedātājus, bet neviens nederēja un tas ir viss. Tas ir beidzies. Viņiem nav plānu to turpināt."<ref>{{Tīmekļa atsauce|title="Led Zeppelin are over!" says Jimmy Page's manager|url=http://www.musicradar.com/news/guitars/led-zeppelin-are-over-says-jimmy-pages-manager-190946|author=Bosso, Joe|publisher=[[MusicRadar]]|date=2009-01-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=“Led Zeppelin Are Over,” Jimmy Page’s Manager Declares|url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/|work=[[Rolling Stone]]|author=Kreps, Daniel|date=2009-01-08|accessdate=2009-01-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114082819/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/|archivedate=2009-01-14}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090114082819/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/ |date=2009-01-14 }}</ref> Radio intervijā Plānts teica, ka bailes no vilšanās liek viņam attālināties no apvienošanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Fear Of Disappointment Quashed Led Zeppelin Reunion|url=http://www.led-zeppelin.org/news/index.php?m=2009news#020409a}}</ref> == Apsūdzības plaģiātismā == Albuma ''Led Zeppelin II'' dziesmu autoru saraksts izraisīja diskusijas. Dziesmas ''[[Bring It On Home (dziesma)|Bring It On Home]]'' sākums ir ''[[Sonny Boy Williamson II|Sonny Boy Williamson]]'' dziesmas ''Bring It On Home'' kaverversija un ir līdzīga [[Villijs Diksons|Villija Diksona]] ''Bring It On Back''. ''[[Whole Lotta Love]]'' vārdi ir daļēji atvasināti no Diksona ''You Need Love/Woman You Need Love'', lai gan ģitāras rifs ir oriģināls Peidža darbs. [[1970. gadi|1970. gados]] ''Arc Music'', ''[[Chess Records]]'' publicētāji, iesūdzēja tiesā ''Led Zeppelin'' par ''Bring It On Home'' autortiesību pārkāpumu; lieta tika nokārtota ārpus tiesas zāles.<ref name=tripleJ/> Diksons pats neguva labumu no procesa, kamēr neiesūdzēja tiesā ''Arc Music'', lai atgūtu naudu par pārdotajiem ierakstiem un autortiesībām. 16 gadus vēlāk Diksons iesūdzēja ''Led Zeppelin'' par ''Whole Lotta Love'' un atkal lieta tika nokārtota ārpus tiesas. Vēlāk izdotās ''Led Zeppelin II'' versijas piemin Diksonu kā līdzautoru. Līdzīgā veidā ''The Lemon Song'', no tā paša albuma, ir ''Howlin' Wolf'' dziesmas ''Killing Floor'' adaptācija. Deivs Hedlams kādā rakstā apgalvo, ka "...pētot ''Led Zeppelin'' mūziku, ir atklājies, ka daļa dziesmu ir iepriekš ierakstīta materiāla reprodukcija no dažādiem avotiem, gan apzināta, gan neapzināta. [...] Dziesmas kā ''Whole Lotta Love'' un ''Dazed and Confused'' izmanto tradicionālus dziesmu vārdus."<ref>Headlam, Dave. "Does the song remain the same? Questions of authenticity and identification in the music of Led Zeppelin." In ''Concert Music, Rock, and Jazz Since 1945: Essays and Analytical Studies''. By Elizabeth West Marvin and Richard Hermann. Published 1995. Boydell & Brewer. 449 pages {{ISBN|1-58046-096-8}} http://books.google.ca/books?id=OhUVusniuzoC</ref> Tomēr blūza producents Roberts Palmers apgalvo, ka "Blūza mūzikā izpildītāji mēdz aizņemties vārdus no citiem izpildītājiem, gan mutiski, gan no ierakstītiem avotiem, pievienot savu melodiju vai aranžējumu un nosaukt dziesmu par savu."<ref>{{Grāmatas atsauce| title=In the Houses of the Holy: Led Zeppelin and the Power of Rock Music| year=2001| author=Susan Fast| page=210, {{ISBN|0-19-511756-5}}}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Music (liner notes)| year=1991| author=Robert Palmer| unused_data=|Atlantic 82144-2}}</ref> Folklorists Karls Lindāls šo vārdu atkārtoto izmantošanu sauc par "lidojošajiem vārdiem". Viņš apgalvo, ka folkmūzikā ir tradīcija "dziesmu rindas, kas kopienās ir cirkulējušas jau ilgu laiku, dziedātāji var atcerēties un dažkārt zemapziņā tās izmainīt, lai piemērotos sev un kopienai."<ref>Carl Lindahl, "Thrills and Miracles: Legends of Lloyd Chandler", ''Journal of Folklore Research'', Bloomington: May-Dec 2004, Vol. 41, Issue 2/3, pp. 133-72.</ref> == Diskogrāfija == <gallery> Attēls:LedZeppelin_I.jpg|<center>'''1. ''[[Led Zeppelin (albums)|Led Zeppelin]]'''''<br />({{Dat|1969|1|12|N}})</center> Attēls:LedZeppelin_II.jpg|<center>'''2. ''[[Led Zeppelin II]]'''''<br />({{Dat|1969|10|22|N}})</center> Attēls:LedZeppelin_III.jpg|<center>'''3. ''[[Led Zeppelin III]]'''''<br />({{Dat|1970|10|5|N}})</center> Attēls:LedZeppelin_IV.jpg|<center>'''4. ''[[Led Zeppelin IV]]'''''<br />({{Dat|1971|11|8|N}})</center> Attēls:HousesoftheHoly.jpg|<center>'''5. ''[[Houses of the Holy]]'''''<br />({{Dat|1973|3|28|N}})</center> Attēls:PhysicalGraffiti.jpg|<center>'''6. ''[[Physical Graffiti]]'''''<br />({{Dat|1975|2|24|N}})</center> Attēls:Presence Led Zeppelin.jpg|<center>'''7. ''[[Presence]]'''''<br />({{Dat|1976|3|31|N}})</center> Attēls:InThroughtheOutDoor.jpg|<center>'''8. ''[[In Through the Out Door]]'''''<br />({{Dat|1979|8|15|N}})</center> </gallery> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{commons|Led Zeppelin}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ledzeppelin.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.myspace.com/ledzeppelin MySpace lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120510094125/http://rockhall.com/inductees/led-zeppelin/ Biogrāfija rokenrola slavas zālē] {{en ikona}} {{Led Zeppelin}} {{vērtīgs raksts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Led Zeppelin| ]] ese93fggsifku1fxz4foamsl8hq3jmi Francijas atklātais čempionāts tenisā 0 38508 3667769 3655930 2022-08-07T15:09:40Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{GrandSlamTurnīri | Nosaukums = Francijas atklātais čempionāts | Current = | Logo = Frenchopen.svg | Logo size = 150px | Bar Color = #FF915F | Pilsēta = [[Parīze]] | Valsts = {{Karogs|Francija}} | Segums = Tenisita / āra korts | Vīriešu tabula = 128S / 128Q / 64D | Sieviešu tabula = 128S / 96Q / 64D | Balvu fonds = 42 661 000 [[Eiro|€]] (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rolandgarros.com/en-us/article/roland-garros-2019-new-prize-money-tournament-revealed|title=Roland Garros 2019: the new prize money unveiled|publisher=Fédération Française de Tennis (FFT)}}</ref> | Mājaslapa = http://www.rolandgarros.com | Piezīmes = }} '''Francijas atklātais čempionāts tenisā''' ({{val|fr|Les Internationaux de France de Roland Garros}}) jeb '''''Roland Garros''''' ir gada otrais ''[[Grand Slam]]'' turnīrs, kas notiek [[Parīze|Parīzē]]. Pirmais čempionāts notika 1891. gadā, kā starpklubu sacensības vīriešiem. 1897. gadā pievienojās sieviešu vienspēles, bet 1925. gadā — sieviešu dubultspēles. No 1928. gada tas norisinās [[Rolāna Garosa stadionā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/sports/French-Open|title=French Open|publisher=britannica.com}}</ref> kas nosaukts par godu franču aviatoram [[Rolāns Gaross|Rolānam Garosam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2017/06/10/briefing/roland-garros-facts-french-open.html|title=Who Was Roland Garros? The Fighter Pilot Behind the French Open|publisher=[[The New York Times]]}}</ref> Tas ir vienīgais ''Grand Slam'' turnīrs, kurš norisinās uz tenisita (māla) kortiem. [[Attēls:Rafael Nadal and Roger Federer at the 2006 French Open.jpg|thumb|260px|[[Rafaels Nadals]] un [[Rodžers Federers]] 2006. gada turnīra finālā.]] == Uzvarētāji == {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |[[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2022]] |{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] |{{flaga|Polija}} [[Iga Švjonteka]] |{{flaga|Salvadora}} [[Marselo Arevalo]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Žans Žiljēns Rožē]] |{{flaga|Francija}} [[Karolīna Garsija]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]] |{{flaga|Japāna}} [[Ena Sibahara]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Veslijs Kolhofs]] |- |[[2021. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2021]] |{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]] |{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]] |{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Igs Erbērs]]<br />{{flaga|Francija}} [[Nikolā Maī]] |{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]] |{{flaga|ASV}} [[Desaira Kravčika]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džo Solsberijs]] |- |[[2020. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2020]] |{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] |{{flaga|Polija}} [[Iga Švjonteka]] |{{flaga|Vācija}} [[Kevins Kravics]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Andreass Mīss]] |{{flaga|Ungārija}} [[Timea Baboša]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]] | nenotika |- |[[2019. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2019]] |{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] |{{flaga|Austrālija}} [[Ešlija Bārtija]] |{{flaga|Vācija}} [[Kevins Kravics]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Andreass Mīss]] |{{flaga|Ungārija}} [[Timea Baboša]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]] |{{flaga|Taivāna|OS}} [[Latiša Čana]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]] |- |[[2018. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2018]] |{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] |{{flaga|Rumānija}} [[Simona Halepa]] |{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Igs Erbērs]]<br />{{flaga|Francija}} [[Nikolā Maī]] |{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]] |{{flaga|Taivāna|OS}} [[Latiša Čana]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]] |- |[[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Latvija}} [[Aļona Ostapenko]]||{{flaga|Jaunzēlande}} [[Maikls Vinuss]]<br />{{flaga|ASV}} [[Raiens Harisons]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Lucije Šafāržova]]||{{flaga|Kanāda}} [[Gabriēla Dabrovska]]<br />{{flaga|Indija}} [[Rohans Bopanna]] |- |[[2016. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2016]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Spānija}} [[Garbinje Mugurusa]]||{{flaga|Spānija}} [[Felisiāno Lopess]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Marks Lopess]]||{{flaga|Francija}} [[Karolīna Garsija]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] |- |[[2015. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2015]]||{{flaga|Šveice}} [[Stanislass Vavrinka]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]]<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Marselo Melo]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Lucije Šafāržova]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |[[2014. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2014]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|FRA}} [[Žiljēns Benneto]] <br /> {{flaga|FRA}} [[Eduārs Rožē-Vaselīns]]||{{flaga|TPE|OS}} [[Šuveja Sje]]<br>{{flaga|CHN}} [[Pena Šuai]]||{{flaga|Vācija}} [[Anna Lēna Grēnfelde]] <br />{{flaga|Nīderlande}} [[Žans Žiljēns Rožē]] |- |[[2013. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2013]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Krievija}} [[Jekaterina Makarova]] <br> {{flaga|Krievija}} [[Jeļena Vesņina]]||{{flaga|CZE}} [[Lūsija Hradecka]] <br /> {{flaga|CZE}} [[Františeks Čermāks]] |- |[[2012. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2012]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]||{{flaga|ITA}} [[Sāra Errāni]] <br> {{flaga|ITA}} [[Roberta Vinči]]||{{flaga|IND}} [[Sanja Mirza]] <br /> {{flaga|IND}} [[Mahešs Bupatī]] |- |[[2011. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2011]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Ķīna}} [[Li Na]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]||{{flaga|CZE}} [[Andrea Hlavāčkova]] <br> {{flaga|CZE}} [[Lūsija Hradecka]]||{{flaga|AUS}} [[Keisija Delakva]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Skots Lipskijs]] |- |[[2010. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2010]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Itālija}} [[Frančeska Skjavone]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] <br /> {{flaga|Serbija|2004}} [[Nenads Zimoņičs]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]] <br> {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]] <br /> {{flaga|Serbija|2004}} [[Nenads Zimoņičs]] |- |[[2009. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2009]]||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Krievija}} [[Svetlana Kuzņecova]]||{{flaga|Čehija}} [[Lukašs Dluhijs]]<br />{{flaga|Indija}} [[Lenders Pēss]]||{{flaga|Spānija}} [[Anabella Medina Garigesa]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]||{{flaga|ASV}} [[Lizele Hūbere]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] |- |2008||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Serbija}} [[Ana Ivanoviča]]||{{flaga|Urugvaja}} [[Pablo Hevass]]<!--Pablo Cuevas--><br />{{flaga|Peru}} [[Luiss Horna]]<!--Luis Horna-->||{{flaga|Spānija}} [[Anabella Medina Garigesa]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] |- |2007||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|Bahamas}} [[Marks Nols]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]||{{flaga|Austrālija}} [[Alīsija Molika]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Mara Santangelo]]||{{flaga|Francija}} [[Natālija Dešē]]<br />{{flaga|Izraēla}} [[Endijs Rams]] |- |2006||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stozūra]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimoņičs]] |- |2005||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Slovākija}} [[Daniela Hantuhova]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fabrīss Santoro]] |- |2004||{{flaga|Argentīna}} [[Gastons Gaudio]]<!--Gastón Gaudio-->||{{flaga|Krievija}} [[Anastasija Miskina]]||{{flaga|Beļģija}} [[Havjērs Mališs]]<!--Xavier Malisse--><br />{{flaga|Beļģija}} [[Olivjē Rošuss]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Francija}} [[Rišārs Gaskvē]]<br />{{flaga|Francija}} [[Natālija Golovēna]] |- |2003||{{flaga|Spānija}} [[Huans Karloss Ferero]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Beļģija}} [[Kima Klīstersa]]<br />{{flaga|Japāna}} [[Ai Sudžijama]]<!--Ai Sugiyama-->||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2002||{{flaga|Spānija}} [[Alberto Košta]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhujs]]<!--Haarhuis--><br />{{flaga|Krievija}} [[Jevgēņijs Kafeļņikovs]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br />{{flaga|Zimbabve}} [[Veins Bleks]] |- |2001||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|ASV}} [[Dženifera Kapriati]]||{{flaga|Indija}} [[Lenders Pēss]]<br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupatī]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Tomass Karbonels]] |- |2000||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|Francija}} [[Mērija Pīrsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Francija}} [[Mērija Pīrsa]]||{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mariāna de Svarda]]<!--Mariaan de Swardt--><br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Deivids Ādamss]] |- |1999||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Indija}} [[Lenders Pēss]]<br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupatī]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Pets Norvels]]<!--Piet Norvel--> |- |1998||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Moija]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Jako Eltings]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhoiss]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džastins Gimelstobs]] |- |1997||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|Horvātija}} [[Iva Majoli]]||{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Daniels Vaceks]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Japāna|1947}} [[Rika Hiraki]]<br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]] |- |1996||{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Daniels Vaceks]]||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mērija Džo Fernandesa]]||{{flaga|Argentīna}} [[Patrisija Tarabini]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Havjers Frana]] |- |1995||{{flaga|AUT}} [[Tomass Musters]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Jako Eltings]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhoiss]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija|1995}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Latvija}} [[Larisa Neilande]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] |- |1994||{{flaga|Spānija}} [[Serhi Brugera]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Bairons Bleks]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džonatans Starks]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Kristī Bogerta]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Meno Ostinga]] |- |1993||{{flaga|Spānija}} [[Serhi Brugera]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ASV}} [[Lūks Džensens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mērfijs Džensens]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|RUS|1991}} [[Jevgeņija Maņukova]]<br />{{flaga|RUS|1991}} [[Andrejs Oļhovskis]] |- style=height:4em |1992||{{flaga|ASV}} [[Džims Kurjē]]||{{flaga|Dienvidslāvija|1992}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Šveice}} [[Jakobs Hlaseks]]<br />{{flaga|Šveice}} [[Marks Rosē]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] |- |1991||{{flaga|ASV}} [[Džims Kurjē]]||{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]<br />{{flaga|Zviedrija}} [[Anderss Jorrīds]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jana Novotna]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Helena Sukova]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Cirils Suks]] |- |1990||{{flaga|ECU}} [[Andress Gomess]]||{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Spānija}} [[Serhio Kasaļs]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Emilio Sančess]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Helena Sukova]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Horhe Lozano]] |- |1989||{{flaga|USA}} [[Maikls Čangs]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|USA}} [[Džims Grabs]]<br />{{flaga|USA}} [[Patriks Makenrojs]]||{{flaga|PSRS}} [[Larisa Neilande|Larisa Savčenko]]<br />{{flaga|Soviet Union}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Manona Bolegrafa]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Toms Neisens]] |- |1988||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|FRG}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ECU}} [[Andress Gomess]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Emilio Sančess]]||{{flaga|United States}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|USA}} [[Lora Maknīla]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Horhe Lozano]] |- |1987||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|FRG}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Anderss Jorrīds]]<br />{{flaga|USA}} [[Roberts Seguso]]||{{flaga|United States}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Emilio Sančess]] |- |1986||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|USA}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Tomāšs Šmīds]]||{{flaga|United States}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|HUN}} [[Andrea Temesvāri]]||{{flaga|USA}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|USA}} [[Kens Fleks]] |- |1985||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Austrālija}} [[Marks Edmondsons]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|SUI}} [[Heincs Gintharts]] |- |1984||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Francija}} [[Anrī Lekonts]]<br />{{flaga|Francija}} [[Janiks Noā]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]<br />{{flaga|ASV}} [[Diks Stoktons]] |- |1983||{{flaga|Francija}} [[Janiks Noā]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Anderss Jorrīds]]<br />{{flaga|Zviedrija}} [[Hanss Simonsons]]||{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Rozalina Fērbenka]]<br />{{flaga|ASV}} [[Kendija Reinoldsa]]||{{flaga|ASV}} [[Barbara Džordana]]<br />{{flaga|ASV}} [[Eliots Telčers]] |- |1982||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ferdi Teigens]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]||{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džons Loids]] |- |1981||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Hana Mandlīkova]]||{{flaga|SUI}} [[Heincs Gintharts]]<br />{{flaga|HUN}} [[Balāžs Taroci]]||{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Rozalina Fērbenka]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Tanija Hārforda]]||{{flaga|ASV}} [[Andrea Jēgere]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džimijs Ariass]] |- |1980 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Viktors Amaja]]<br />{{flaga|ASV}} [[Henks Pfisters]] | {{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]] | {{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]<br />{{flaga|ASV}} [[Billijs Martins]] |- |1979 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Džīns Maiers]]<br />{{flaga|ASV}} [[Sandijs Maiers]] | {{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]] | {{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|http://www.rolandgarros.com}} {{fr ikona}} {{en ikona}} {{Teniss-stub}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tenisa turnīri]] f2rjfg04z0feshgoqtd06lja1vdz4bq 3668061 3667769 2022-08-08T08:40:25Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{GrandSlamTurnīri | Nosaukums = Francijas atklātais čempionāts | Current = | Logo = Frenchopen.svg | Logo size = 150px | Bar Color = #FF915F | Pilsēta = [[Parīze]] | Valsts = {{Karogs|Francija}} | Segums = Tenisita / āra korts | Vīriešu tabula = 128S / 128Q / 64D | Sieviešu tabula = 128S / 96Q / 64D | Balvu fonds = 42 661 000 [[Eiro|€]] (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rolandgarros.com/en-us/article/roland-garros-2019-new-prize-money-tournament-revealed|title=Roland Garros 2019: the new prize money unveiled|publisher=Fédération Française de Tennis (FFT)}}</ref> | Mājaslapa = http://www.rolandgarros.com | Piezīmes = }} '''Francijas atklātais čempionāts tenisā''' ({{val|fr|Les Internationaux de France de Roland Garros}}) jeb '''''Roland Garros''''' ir gada otrais ''[[Grand Slam]]'' turnīrs, kas notiek [[Parīze|Parīzē]]. Pirmais čempionāts notika 1891. gadā, kā starpklubu sacensības vīriešiem. 1897. gadā pievienojās sieviešu vienspēles, bet 1925. gadā — sieviešu dubultspēles. No 1928. gada tas norisinās [[Rolāna Garosa stadionā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/sports/French-Open|title=French Open|publisher=britannica.com}}</ref> kas nosaukts par godu franču aviatoram [[Rolāns Gaross|Rolānam Garosam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2017/06/10/briefing/roland-garros-facts-french-open.html|title=Who Was Roland Garros? The Fighter Pilot Behind the French Open|publisher=[[The New York Times]]}}</ref> Tas ir vienīgais ''Grand Slam'' turnīrs, kurš norisinās uz tenisita (māla) kortiem. [[Attēls:Rafael Nadal and Roger Federer at the 2006 French Open.jpg|thumb|260px|[[Rafaels Nadals]] un [[Rodžers Federers]] 2006. gada turnīra finālā.]] == Uzvarētāji == {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |[[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2022]] |{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] |{{flaga|Polija}} [[Iga Švjonteka]] |{{flaga|Salvadora}} [[Marselo Arevalo]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Žans Žiljēns Rožē]] |{{flaga|Francija}} [[Karolīna Garsija]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]] |{{flaga|Japāna}} [[Ena Sibahara]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Veslijs Kolhofs]] |- |[[2021. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2021]] |{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]] |{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]] |{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Igs Erbērs]]<br />{{flaga|Francija}} [[Nikolā Maī]] |{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]] |{{flaga|ASV}} [[Desaira Kravčika]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džo Solsberijs]] |- |[[2020. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2020]] |{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] |{{flaga|Polija}} [[Iga Švjonteka]] |{{flaga|Vācija}} [[Kevins Kravics]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Andreass Mīss]] |{{flaga|Ungārija}} [[Timea Baboša]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]] | nenotika |- |[[2019. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2019]] |{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] |{{flaga|Austrālija}} [[Ešlija Bārtija]] |{{flaga|Vācija}} [[Kevins Kravics]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Andreass Mīss]] |{{flaga|Ungārija}} [[Timea Baboša]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]] |{{flaga|Taivāna|OS}} [[Latiša Čana]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]] |- |[[2018. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2018]] |{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] |{{flaga|Rumānija}} [[Simona Halepa]] |{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Igs Erbērs]]<br />{{flaga|Francija}} [[Nikolā Maī]] |{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]] |{{flaga|Taivāna|OS}} [[Latiša Čana]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]] |- |[[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Latvija}} [[Aļona Ostapenko]]||{{flaga|Jaunzēlande}} [[Maikls Vinuss]]<br />{{flaga|ASV}} [[Raiens Harisons]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Lucije Šafāržova]]||{{flaga|Kanāda}} [[Gabriēla Dabrovska]]<br />{{flaga|Indija}} [[Rohans Bopanna]] |- |[[2016. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2016]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Spānija}} [[Garbinje Mugurusa]]||{{flaga|Spānija}} [[Felisiāno Lopess]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Marks Lopess]]||{{flaga|Francija}} [[Karolīna Garsija]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] |- |[[2015. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2015]]||{{flaga|Šveice}} [[Stanislass Vavrinka]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]]<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Marselo Melo]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Lucije Šafāržova]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |[[2014. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2014]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|FRA}} [[Žiljēns Benneto]] <br /> {{flaga|FRA}} [[Eduārs Rožē-Vaselīns]]||{{flaga|TPE|OS}} [[Šuveja Sje]]<br>{{flaga|CHN}} [[Pena Šuai]]||{{flaga|Vācija}} [[Anna Lēna Grēnfelde]] <br />{{flaga|Nīderlande}} [[Žans Žiljēns Rožē]] |- |[[2013. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2013]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Krievija}} [[Jekaterina Makarova]] <br> {{flaga|Krievija}} [[Jeļena Vesņina]]||{{flaga|CZE}} [[Lūsija Hradecka]] <br /> {{flaga|CZE}} [[Františeks Čermāks]] |- |[[2012. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2012]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]||{{flaga|ITA}} [[Sāra Errāni]] <br> {{flaga|ITA}} [[Roberta Vinči]]||{{flaga|IND}} [[Sanja Mirza]] <br /> {{flaga|IND}} [[Mahešs Bupatī]] |- |[[2011. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2011]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Ķīna}} [[Li Na]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]||{{flaga|CZE}} [[Andrea Hlavāčkova]] <br> {{flaga|CZE}} [[Lūsija Hradecka]]||{{flaga|AUS}} [[Keisija Delakva]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Skots Lipskijs]] |- |[[2010. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2010]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Itālija}} [[Frančeska Skjavone]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] <br /> {{flaga|Serbija|2004}} [[Nenads Zimoņičs]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]] <br> {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]] <br /> {{flaga|Serbija|2004}} [[Nenads Zimoņičs]] |- |[[2009. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2009]]||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Krievija}} [[Svetlana Kuzņecova]]||{{flaga|Čehija}} [[Lukašs Dluhijs]]<br />{{flaga|Indija}} [[Lenders Pēss]]||{{flaga|Spānija}} [[Anabella Medina Garigesa]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]||{{flaga|ASV}} [[Lizele Hūbere]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] |- |2008||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Serbija}} [[Ana Ivanoviča]]||{{flaga|Urugvaja}} [[Pablo Hevass]]<!--Pablo Cuevas--><br />{{flaga|Peru}} [[Luiss Horna]]<!--Luis Horna-->||{{flaga|Spānija}} [[Anabella Medina Garigesa]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] |- |2007||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|Bahamas}} [[Marks Nols]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]||{{flaga|Austrālija}} [[Alīsija Molika]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Mara Santangelo]]||{{flaga|Francija}} [[Natālija Dešē]]<br />{{flaga|Izraēla}} [[Endijs Rams]] |- |2006||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stozūra]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimoņičs]] |- |2005||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Slovākija}} [[Daniela Hantuhova]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fabrīss Santoro]] |- |2004||{{flaga|Argentīna}} [[Gastons Gaudio]]<!--Gastón Gaudio-->||{{flaga|Krievija}} [[Anastasija Miskina]]||{{flaga|Beļģija}} [[Havjērs Mališs]]<!--Xavier Malisse--><br />{{flaga|Beļģija}} [[Olivjē Rošuss]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Francija}} [[Rišārs Gaskvē]]<br />{{flaga|Francija}} [[Natālija Golovēna]] |- |2003||{{flaga|Spānija}} [[Huans Karloss Ferero]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Beļģija}} [[Kima Klīstersa]]<br />{{flaga|Japāna}} [[Ai Sudžijama]]<!--Ai Sugiyama-->||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2002||{{flaga|Spānija}} [[Alberto Košta]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhujs]]<!--Haarhuis--><br />{{flaga|Krievija}} [[Jevgēņijs Kafeļņikovs]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br />{{flaga|Zimbabve}} [[Veins Bleks]] |- |2001||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|ASV}} [[Dženifera Kapriati]]||{{flaga|Indija}} [[Lenders Pēss]]<br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupatī]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Tomass Karbonels]] |- |2000||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|Francija}} [[Mērija Pīrsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Francija}} [[Mērija Pīrsa]]||{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mariāna de Svarda]]<!--Mariaan de Swardt--><br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Deivids Ādamss]] |- |1999||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Indija}} [[Lenders Pēss]]<br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupatī]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Pets Norvels]]<!--Piet Norvel--> |- |1998||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Moija]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Jako Eltings]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhoiss]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džastins Gimelstobs]] |- |1997||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|Horvātija}} [[Iva Majoli]]||{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Daniels Vaceks]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Japāna|1947}} [[Rika Hiraki]]<br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]] |- |1996||{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Daniels Vaceks]]||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mērija Džo Fernandesa]]||{{flaga|Argentīna}} [[Patrisija Tarabini]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Havjers Frana]] |- |1995||{{flaga|AUT}} [[Tomass Musters]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Jako Eltings]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhoiss]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija|1995}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Latvija}} [[Larisa Neilande]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] |- |1994||{{flaga|Spānija}} [[Serhi Brugera]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Bairons Bleks]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džonatans Starks]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Kristī Bogerta]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Meno Ostinga]] |- |1993||{{flaga|Spānija}} [[Serhi Brugera]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ASV}} [[Lūks Džensens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mērfijs Džensens]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|RUS|1991}} [[Jevgeņija Maņukova]]<br />{{flaga|RUS|1991}} [[Andrejs Oļhovskis]] |- style=height:4em |1992||{{flaga|ASV}} [[Džims Kurjē]]||{{flaga|Dienvidslāvija|1992}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Šveice}} [[Jakobs Hlaseks]]<br />{{flaga|Šveice}} [[Marks Rosē]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] |- |1991||{{flaga|ASV}} [[Džims Kurjē]]||{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]<br />{{flaga|Zviedrija}} [[Anderss Jorrīds]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jana Novotna]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Helena Sukova]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Cirils Suks]] |- |1990||{{flaga|ECU}} [[Andress Gomess]]||{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Spānija}} [[Serhio Kasaļs]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Emilio Sančess]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Helena Sukova]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Horhe Lozano]] |- |1989||{{flaga|USA}} [[Maikls Čangs]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|USA}} [[Džims Grabs]]<br />{{flaga|USA}} [[Patriks Makenrojs]]||{{flaga|PSRS}} [[Larisa Neilande|Larisa Savčenko]]<br />{{flaga|Soviet Union}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Manona Bolegrafa]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Toms Neisens]] |- |1988||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|FRG}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ECU}} [[Andress Gomess]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Emilio Sančess]]||{{flaga|United States}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|USA}} [[Lora Maknīla]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Horhe Lozano]] |- |1987||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|FRG}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Anderss Jorrīds]]<br />{{flaga|USA}} [[Roberts Seguso]]||{{flaga|United States}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Emilio Sančess]] |- |1986||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|USA}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Tomāšs Šmīds]]||{{flaga|United States}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|HUN}} [[Andrea Temesvāri]]||{{flaga|USA}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|USA}} [[Kens Fleks]] |- |1985||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Austrālija}} [[Marks Edmondsons]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|SUI}} [[Heincs Gintharts]] |- |1984||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Francija}} [[Anrī Lekonts]]<br />{{flaga|Francija}} [[Janiks Noā]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]<br />{{flaga|ASV}} [[Diks Stoktons]] |- |1983||{{flaga|Francija}} [[Janiks Noā]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Anderss Jorrīds]]<br />{{flaga|Zviedrija}} [[Hanss Simonsons]]||{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Rozalina Fērbenka]]<br />{{flaga|ASV}} [[Kendija Reinoldsa]]||{{flaga|ASV}} [[Barbara Džordana]]<br />{{flaga|ASV}} [[Eliots Telčers]] |- |1982||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ferdi Teigens]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]||{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džons Loids]] |- |1981||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Hana Mandlīkova]]||{{flaga|SUI}} [[Heincs Gintharts]]<br />{{flaga|HUN}} [[Balāžs Taroci]]||{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Rozalina Fērbenka]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Tanija Hārforda]]||{{flaga|ASV}} [[Andrea Jēgere]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džimijs Ariass]] |- |1980 |{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] |{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] |{{flaga|ASV}} [[Viktors Amaja]]<br />{{flaga|ASV}} [[Henks Pfisters]] |{{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]] |{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]<br />{{flaga|ASV}} [[Billijs Martins]] |- |1979 |{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] |{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] |{{flaga|ASV}} [[Džīns Maiers]]<br />{{flaga|ASV}} [[Sandijs Maiers]] |{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]] |{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1978 |{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] |{{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]] |{{flaga|ASV}} [[Džīns Maiers]]<br />{{flaga|ASV}} [[Henks Pfisters]] |{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušoveca]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]] |{{flaga|Čehoslovākija}} [[Renāta Tomanova]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Pavels Složils]] |- |1977 |{{flaga|Argentīna}} [[Giljermo Vilass]] |{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušoveca]] |{{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] |{{flaga|Čehoslovākija}} [[Regina Maršīkova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Tīgārdena]] |{{flaga|ASV}} [[Mērija Carillo]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|http://www.rolandgarros.com}} {{fr ikona}} {{en ikona}} {{Teniss-stub}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tenisa turnīri]] jx8em76z4md4y8mg4j9a73rk372ryvg Indoeiropiešu valodas 0 40558 3667653 3519845 2022-08-07T12:10:22Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki [[Attēls:IE_countries.svg|300 px|thumb|Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē]] [[Attēls:IndoEuropeanTree.svg|thumb|300px|Indoeiropiešu valodas]] '''Indoeiropiešu valodas''' ir valodu saime, pie kuras pieder vairāki simti valodu un dialektu. Tā ir lielākā [[valodu saime]] pasaulē runātāju skaita ziņā, pie kuras pieder 12 no 20 runātāju skaita ziņā lielākajām [[valoda|valodām]]. Kopumā indoeiropiešu valodās runā vairāk nekā miljards cilvēku. == Klasifikācija == ;Apakšsaimes * [[Anatoliešu valodas]] * [[Baltu-slāvu valodas]] (ietver [[Baltu valodas]] un [[Slāvu valodas]]) * [[Ģermāņu valodas]] * [[Helēniešu valodas]] * [[Indoirāņu valodas]] * [[Itāliskās valodas]] (ietver [[Romāņu valodas]]) * [[Ķeltu valodas]] * [[Tohāru valodas]] ;Izolētas valodas (pieder Indoeiropiešu saimei, taču nepieder nevienai apakšsaimei) * [[Albāņu valoda]] * [[Armēņu valoda]] == Skatīt arī == * [[Indoeiropieši]] * [[Indoeiropiešu pirmvaloda]] == Literatūra == * Гамкрелидзе Т.В. Иванов В.В. Индоевропейский язык и индоевропейцы. - Тблиси, 1984 == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indoeiropiešu valodas| ]] q18hxt82evrjjvzlj0oyoz9qhrz30wc Konstantinopoles līgums (1700) 0 40945 3668116 3443950 2022-08-08T11:18:46Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki '''Konstantinopoles līgums''' tika parakstīts [[1700]]. gada [[14. jūlijs|14. jūlijā]] starp [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un ar tā parakstīšanu tika izbeigts [[Krievu-turku karš (1686—1700)]]. [[Azovas kampaņa|Azovas kampaņu]] un [[Karlovicas līgums|Karlovicas līguma]] noslēgšanas rezultātā Osmaņu impērija piekāpās un atzina Krievijas varu [[Azova|Azovā]] un jaunuzceltajā [[Taganroga]]s cietoksnī. Miera līgums starp [[Cars|caru]] un [[Osmaņu dinastija|sultānu]] ļāva krieviem uzsākt [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]] ar [[Zviedrija|Zviedriju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} [[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:Krievu-osmaņu kari]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:1700. gads]] 1iwdir3vg3dlxaal69e1hqbikv0qcrw 3668117 3668116 2022-08-08T11:19:42Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Konstantinopoles līgums''' tika parakstīts [[1700]]. gada [[14. jūlijs|14. jūlijā]] starp [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un ar tā parakstīšanu tika izbeigts [[Krievu-turku karš (1686—1700)]]. [[Azovas kampaņa|Azovas kampaņu]] un [[Karlovicas līgums|Karlovicas līguma]] noslēgšanas rezultātā Osmaņu impērija piekāpās un atzina Krievijas varu [[Azova|Azakā]] un jaunuzceltajā [[Taganroga]]s cietoksnī. Miera līgums starp [[Cars|caru]] un [[Osmaņu dinastija|sultānu]] ļāva krieviem uzsākt [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]] ar [[Zviedrija|Zviedriju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} [[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:Krievu-osmaņu kari]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:1700. gads]] bmn05nfqa2jiydx3acwbw18599gaz8k Anna I 0 48005 3668126 3570841 2022-08-08T11:58:16Z Pirags 3757 /* Kurzemes hercogiene */ wikitext text/x-wiki {{Infobox royalty | vārds =Anna I | vārds_orģ = ''Анна Иоанновна'' | attēls = Anna Iwanowna Empress of Russia -Austrian National Library.jpg | amats =[[Kurzemes un Zemgales hercogi]]ene | amats2 =[[Krievijas imperators|Krievijas impērijas ķeizariene]] | term_sākums = {{dat|1711|1|21|N}} | term_beigas = {{dat|1730|01|29|N}} | term_sākums2 = {{dat|1730|02|26|N}} | term_beigas2 = {{dat|1740|10|17|N}} | dzim_dati ={{dat|1693|02|07}} | dzim_vieta =[[Maskavas kremlis]], [[Maskava]], [[Krievijas cariste]]<br />({{RUS}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1740|10|28|1693|02|07}} | mir_vieta =[[Sanktpēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | tēvs =[[Ivans V]] | māte =[[Praskovja Saltikova]] | dinastija =[[Romanovu dinastija]] | dzīvesb =[[Frīdrihs Vilhelms Ketlers]] | bērni =- | reliģija =[[pareizticība]] | apglabāts =[[Pētera un Pāvila katedrāle]], [[Sanktpēterburga]], {{RUS}} | paraksts = | piezīmes = | dzimums = S }} '''Anna I''', parasti '''Anna Joanovna''' jeb Anna Ivanovna ({{val|ru|Анна Иоанновна}}, dzimusi {{dat VS|{{dat|1693|2|7}}|{{dat||1|28}}}}, mirusi {{dat VS|{{dat|1740|10|28}}|{{dat||10|17}}}}) bija [[Kurzemes un Zemgales hercogi]]ene (1711-1730) un [[Krievijas impērija]]s ķeizariene (1730-1740). ==Bērnība == Dzimusi 1693. gada 28. janvārī cara [[Ivans V Romanovs|Ivana V]] un viņa sievas Praskovjas Saltikovas ģimenē. Ivans V valdīja kopā ar savu jaunāko pusbrāli [[Pēteris I Romanovs|Pēteri I]], valsts ikdienas pārvaldē neiesaistījās un vājās veselības dēļ mira 1696. gadā tikai 30 gadu vecumā. Annai bija vairākas māsas: * Marija (1689.-1692.) * Teodosija (1690.-1691.) * [[Katrīna Romanova|Katrīna]] (1691.-1733.), Meklenburgas-Šverīnas hercoga Kārļa Leopolda sieva, [[Anna Leopoldovna|Annas Leopoldovnas]] māte, [[Ivans VI Romanovs|Ivana VI]] vecmāte. * Praskovja (1694.-1731.), ģenerālanšefa Ivana Dmitrijeva-Mamonova sieva. Līdz 15 gadu vecumam Anna ar māti un māsām dzīvoja Izmailovo muižā, netālu no Maskavas, kas bija izveidota kā paraugsaimniecība ar dārziem, zivju dīķiem un siltumnīcām. Pēteris I rūpējās par pusbrāļa ģimeni, un 1708. gadā pavēlēja tai pārcelties uz jauno galvaspilsētu [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]]. Annu apmācīja mājskolotāji, viņa apguva franču un vācu valodas. Augumā raženā Anna bija galvastiesu garāka par daudziem galma kavalieriem. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajam Ziemeļu karam]] veiksmīgi attīstoties, un pēc [[Rīgas aplenkums (1709-1710)|Rīgas ieņemšanas]], Pēteris I vēlējās nostiprināt kontroli pār [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]], par kuras troni cīnījās divi kandidāti. Polija apsvēra iespēju hercogisti vispār likvidēt, bet [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalis]] vēlējās to pievienot saviem īpašumiem. 1709. gadā Pēteris I tikās ar Prūsijas karali [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihu Vilhelmu I]] un vienojās, ka vienu no savām radiniecēm izprecinās karaļa brāļadēlam, 17 gadus vecajam [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers|Frīdriham Vilhelmam Ketleram]], kurš bija viens no Kurzemes troņa pretendentiem. Kāzas notika 1710. gada 31. oktobrī Sanktpēterburgā, dzīrēm turpinoties vairākas dienas. 1711. gada 8. janvārī jaunais pāris devās ceļā uz Jelgavu. Pārmērīgās dzeršanas nomocītais Frīdrihs Vilhelms nomira jau pirmajā pasta stacijā, tikai 25 verstis no Sanktpēterburgas. Viņa līķi nogādāja uz Jelgavu apglabāšanai, bet Anna atgriezās Sanktpēterburgā pie mātes. ==Kurzemes hercogiene== [[Attēls:Mitau Ordensburg 1703.jpg|thumb|right|Jelgavas pils, 1703]] 1712. gada vasarā, balstoties uz noslēgto laulību līgumu, Pēteris I tomēr izlēma sūtīt Annu uz Jelgavu. Viņai līdzi devās hofmaisters [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]], kurš Jelgavā palika līdz 1713. gadam un atgriezās 1715. gadā. Viņš pildīja hercogistes valdnieka pienākumus un bija Annas mīļākais. Hercogiste kļuva par Krievijas protektorātu. 1726. gadā Bestuževs-Rjumins lika Jelgavā uzcelt [[Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle|Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāli]]. Kara gados Jelgava bija panīkusi, vecā hercogu pils nopostīta. Annas vajadzībām iekārtoja jaunu, nelielu rezidenci, taču jaunā hercogiene visus turpmākos gadus sūdzējās par trūkumu. Lai arī Pēteris I Annas vajadzībām ik gadu izdalīja 40 000 rubļu, viņa regulāri lūdza valdniekam un viņa sievai [[Katrīna I|Katrīnai I]] naudu, sūdzoties par nespēju iegādāties savam stāvoklim atbilstošas kleitas un dārgakmeņus, kā dēļ viņa greznībā atpaliekot no citām hercogistes augstmaņu sievām. 1726. gadā saasinājās Kurzemes hercoga troņa jautājums. [[Ferdinands Ketlers]] joprojām uzturēja spēkā savas prasības. Viens no risinājumiem bija Annas precības ar [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]], kurš atraitnei piedāvāja savu roku. 1726. gada 18. jūnijā Kurzemes landtāgs viņu ievēlēja par hercogu. Tas radīja konfliktu ar Krievijas faktisko valdnieku, [[Aleksandrs Menšikovs|Aleksandru Menšikovu]], kurš pats vēlējās kļūt par hercogu. Menšikovs ieradās Rīgā un Jelgavā, kur tiekoties ar Annu un Moricu pieprasīja atcelt landtāga lēmumu. Konflikts ievilkās, un Menšikovs 1727. gadā uz Kurzemi nosūtīja karaspēku, kas Moricu padzina. Visā notikušajā Menšikovs vainoja Bestuževu-Rjuminu, kam lika atgriezties Sanktpēterburgā. Saglabājušās 26 vēstules, kurās Anna histēriski lūdz atstāt Bestuževu-Rjumancevu Jelgavā, taču pēc dažiem mēnešiem viņa nomierinās, jo par viņas dzīves vīrieti kļūst [[Ernsts Johans Bīrons]]. 28. gadus vecais Bīrons hercogienes kancelejā sāka strādāt 1718. gadā un par Annas jauno favorītu kļuva 1727. gadā. Baumoja, ka 1728. gada 11. oktobrī dzimušais Bīrona dēls Kārlis Ernests esot Annas dēls, lai arī oficiāli viņa māte bija Bīrona sieva [[Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena|Benigna]]. Kad Anna 1730. gadā devās uz Krieviju, viņa līdzi ņēma Kārli Ernestu (Bīroni palika Jelgavā) un līdz 10 gadu vecumam zēna gulta atradās Annas guļamistabā.<ref>[https://books.google.lv/books?id=_MzKBgAAQBAJ&pg=PA66&dq=elizabeth+petrovna+empress&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjH5af5zczfAhVI3SwKHT9vBm04ChDoAQg1MAI#v=onepage&q=elizabeth%20petrovna%20empress&f=true The Emperors and Empresses of Russia]</ref> Benigna neiebilda pret vīra attiecībām. Anna maltītes parasti ieturēja kopā ar Bīronu ģimeni, un visu savu laiku pavadīja kopā ar Bīronu. == Kāpšana Krievijas tronī == [[Attēls:Louis_Caravaque,_Portrait_of_Empress_Anna_Ioannovna_(1730).jpg|thumb|left|200px|Krievijas impērijas ķeizariene Anna (''Louis Caravaque'', 1730).]] Pēc Pētera I nāves 1725. gadā, valsti vadīja augstmaņu grupa, kas nodrošināja [[Katrīna I|Katrīnas I]] (1725-27) un [[Pēteris II Romanovs|Pētera II]] (1727-30) kāpšanu tronī. 1730. gada janvārī Krievijas elite atradās Maskavā, kuru Pēteris II bija izvēlējies par savu galvaspilsētu, gatavojoties jaunā imperatora drīzajām kāzām. 19. janvārī 14 gadus vecais Pēteris II negaidīti mira. Tas radīja problēmu ietekmīgajiem kņaziem Dolgorukiem, kuru pārstāve Katrīna Aleksejevna bija jaunā imperatora līgava. Pēterim mirstot, kņazi Dolgoruki viltoja viņa parakstu uz testamenta, ar kuru par nākamo valdnieci kļūtu viņa līgava. No [[Romanovu dinastija]]s jaunākās Nariškinu līnijas (Pētera I pēcnācējiem) uz troni pretendēja 19 gadus vecā meita [[Elizabete Petrovna]] un 14 mēnešus vecais Holšteinas hercogs Kārlis Pēteris Ulrihs (nākamais [[Pēteris III]]). No Romanovu vecākās Miloslavsku līnijas (Ivana V meitām), tronim piemērotas bija [[Katrīna Romanova|Katrīna]], kas bija pametusi savu vīru, Meklenburgas hercogu, un 1722. gadā atgriezusies Krievijā, kā arī Kurzemē valdošā Anna. Uzreiz pēc Pētera II nāves sanāca Augstākā Slepenā padome, kurā dominēja Goļicinu un Dolgoruku dzimtu kņazi. 1727. gadā mirstošā Katrīna I atstāja testamentu, kurā troni novēlēja Pēterim II un paredzēja, ka Pēterim II mirstot bez bērniem troni jāmanto Pētera I meitai Annai, un viņas dēlam [[Pēteris III|Pēterim III]]. Augstākā Slepenā padome 1727. gadā viņas testamentu ievēroja, bet 1730. gadā izvēlējās to neievērot. Kņazs Dmitrijs Goļicins arī noraidīja Dolgoruku viltoto testamentu un piedāvāja izvēlēties cara Ivana V meitu Annu. Pārējie Slepenās padomes locekļi to atbalstīja. Slepenās padomes augstmaņi cerēja, ka pateicībā par troni Anna ļaus viņiem turpināt vadīt valsti un būs tikai formāla valdniece. Lai to nostiprinātu, viņi sagatavoja vienošanās tekstu ("kondīcijas"), kuru parakstot Anna akceptētu ierobežotas pilnvaras. 20. janvārī Slepenās padomes delegācija ar "kondīcijām" devās uz Jelgavu. Viņiem paralēli uz Jelgavu steidzās citas augstmaņu grupas pārstāvji, kurus nosūtīja [[Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde]], lai brīdinātu Annu par "kondīcijām". Lielai krievu augstmaņu daļai Slepenās padomes varas nostiprināšanās nebija pieņemama. [[Attēls:Anna of Russia rips Conditions.jpg|thumb|right|Anna saplēš "kondīcijas"]] 28. janvārī Anna parakstīja "kondīciju" - deviņu punktu vienošanos, ar kuru viņa solījās bez piekrišanas neprecēties, neiecelt troņmantinieku (tas palika Slepenās padomes ziņā), nepieteikt karu un neslēgt miera līgumus, neieviest nodokļus, nepiešķirt dienesta pakāpes augstākas par pulkvedi, netērēt valsts kases naudu, neapstiprināt nāvessodus, nekonfiscēt un nepiešķirt īpašumus aristokrātiem bez Slepenās padomes piekrišanas. Pirmo reizi Krievijas vēsturē tiktu izveidota ierobežota monarhija.<ref name="Prominent Russians: Anna Ioannovna">[https://russiapedia.rt.com/prominent-russians/the-romanov-dynasty/anna-ioannovna-empress-of-russia/ Prominent Russians: Anna Ioannovna]</ref> Annai tuvojoties Maskavai, Slepenajai padomei neizdevās viņu izolēt. Viņa satikās ar savām māsām, kas pastāstīja par stāvokli Maskavā. Slepenās padomes varai bija daudzi pretinieki aristokrātu un imperatora [[Gvarde (Krievija)|gvardes]] virsnieku vidū. 15. februārī Anna svinīgi iebrauca Maskavā, kur armija un augstmaņi Uspenskas katedrālē zvērēja viņai uzticību. 25. februārī pie Annas ieradās augstmaņu delegācija, kas iesniedza petīciju, lūdzot pārskatīt "kondīcijas". Vienlaikus sāka trokšņot gvardes kareivji, kas Annu aicināja atjaunot patvaldības principu. Cita augstmaņu grupa iesniedza vēl vienu petīciju, kurā aicināja Annu atjaunot patvaldību. Anna "kondīcijas" publiski saplēsa, kļūstot par neierobežotu valdnieci. Vairākus Slepenās padomes locekļus vēlāk arestēja. Viņus vai nu sodīja ar nāvi, vai nosūtīja trimdā uz provincēm. 1730. gada 28. aprīlī Annu Maskavā kronēja. Īsā laikā uzšuva greznus tērpus ceremonijas dalībniekiem. Annas kleitu šuva no [[Liona|Lionā]] ražota auduma. Juvelieri izgatavoja divus kroņus. Lielo priekš kronēšanas ceremonijas un mazo, svinībām. Kroņu izgatavošanā izmantoja 2355 briljantus un dārgakmeņus. Kronēšanas ceremonijā pirmo reizi piedalījās pārstāvji no iekarotajām Baltijas provincēm un Ukrainas hetmanis. Iedzīvotāju priekam uzstādīja sarkanā un baltā vīna strūklaciņas, no kurām padzerties, bet mielastam uzcepa divus vēršus, kas pildīti ar putniem.<ref>[https://www.kreml.ru/exhibitions/virtual-exhibitions.koronatsii-v-moskovskom-kremle/koronatsiya-anny-ioannovny/ Коронация Анны Иоанновны]</ref> ==Iekšpolitika== [[Attēls:Rubl_1739.jpg|right|thumb|300px|1739. gada sudraba rublis ar Annas profilu]] Situācija, kādā Anna nāca pie varas, un tas, ka viņa ilgi bija dzīvojusi ārpus Krievijas, nozīmēja to, ka viņai nebija savas bāzes. Liela daļa Pētera I laika elites bija aizstāvējusi "kondīcijas". Anna vadošos amatos iecēla savus radiniekus un tos augstmaņus, kas jau sākotnēji bija noraidījuši "kondīcijas". No vāciešiem augstos amatos jau sākotnēji bija [[Andrejs Ostermans]] un [[Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde]]. Cīņā par ietekmi vadībā ātri izvirzījās vicekanclers Ostermans. Vadošos amatos iecēla [[Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde|Kārli Gustavu fon Lēvenvoldi]] un [[Burhards Kristofs fon Minihs|Burhardu Kristofu fon Minihu]]. Vācu partijai izdevās izkonkurēt krievu augstmaņus, taču viņu pašu starpā valdīja nesaskaņas, Miniham strīdoties ar Bīronu, Ostermanu un Lēvenvoldēm. Minihu nosūtīja uz Poliju, bet Kārli Gustavu fon Lēvenvaldi par sūtni Varšavā un Vīnē. Bīrons, ar kura vārdu bieži saista šo varas laiku, kļuva par ietekmīgāko valdošās vācu partijas pārstāvi, taču parasti neiejaucās ārlietās un militārajā jomā, kas atradās Andreja Ostermana, Kārļa Gustava fon Lēvenvoldes un Burharda Kristofa fon Miniha rokās. Krievu aristokrāti bija neapmierināti ka Annas tuvāko loku veido galvenokārt vācu un [[Vācbaltieši|vācbaltu]] muižnieki, taču tīrasiņu krievietes Annas tuvāko padomdevēju lokā bija arī kņazs Aleksejs Čerkaskis un Gavrils Golovkins. 1730. gada 4. martā likvidē Augstāko Slepeno padomi un atjauno Senāta darbību, tajā iekļaujot vairākus Slepenās padomes biedrus. 1730. gada 1. jūnijā Anna izdeva vairākas pavēles, kas bija vērstas uz bruņoto spēku un valdības iestāžu darba reformēšanu un budžeta izdevumu samazināšanu. Vienlaikus sākas novārtā pamestās Krievijas Baltijas jūras flotes kuģu atjaunošana un būvniecība. Atsāk darboties Arhangeļskas osta un kuģubūvētava. Valsts pārvaldi veica 1731. gadā izveidots ministru kabinets ar pieciem ministriem. Pirmajā gadā Anna cītīgi apmeklēja kabineta sēdes, taču tā kā valsts lietas viņu neinteresēja, entuziasms drīz apsīka - 1732. gadā viņa ministru kabineta sēdēs piedalījās tikai divas reizes. Ministru kabinets drīz paplašināja savas funkcijas, t.sk. uzņēmās arī likumu un rīkojumu izveidi un izsludināšanu. 1732. gadā galvaspilsētu atkal pārcēla uz Sanktpēterburgu. 1731. gadā izveidoja Slepeno lietu izmeklēšanas kanceleju (''Канцелярия тайных розыскных дел''), atjaunojot Pētera II likvidēto politisko slepenpoliciju. Tā kā Anna baidījās no sazvērestībām, slepenpolicijai deva visplašākās pilnvaras izsekot, arestēt un spīdzināt aizdomās turētos. Annas valdīšanas laikā uz [[Sibīrija|Sibīriju]] izsūtīja aptuveni 20 000 aizdomās turamos, bet aptuveni 1000 sodīja ar nāvi. Sākās sodīto deportēšana uz tālo [[Kamčatka|Kamčatku]]. Dolgoruku dzimtu pakļāva sodam. Dzimtas vecākais, kņazs Aleksejs Dolgoruks 1734. gadā mira izsūtījumā. Kņazu Ivanu Dolgoruku 1739. gada novembrī sarāva uz rata, vēl diviem Dolgorukiem nocirta galvas. Lai nodrošinātos pret iespējamām gvardu sazvērestībām, Anna izveidoja Izmailovskas leibgvardu pulku, kurā dominēja kareivji no Kurzemes un Zemgales hercogistes. Anna pieņēma vairākus muižniekiem izdevīgus lēmumus. Tika atcelts Pētera I 1714. gada likums par mantošanas kārtību, ar kuru īpašumu mantot drīkstēja tikai viens dēls, pārējiem liekot stāties militārajā vai valsts dienestā. 1731. gadā nodibināja Šļahtas korpusu, pirmo militāro kadetu korpusu Krievijā, kas kļuva par muižnieku bērnu militārās izglītības iestādi. 1732. gadā dubultoja virsnieku algas. 1736. gadā virsnieku dienesta laiku saīsināja līdz 25 gadiem, un muižniekiem ļāva vienu dēlu nesūtīt uz armijas dienestu, lai tas varētu veikt dzimtās muižas īpašumu pārvaldīšanu. 1736. gadā visus rūpnīcās strādājošos pasludināja par to īpašnieku dzimtcilvēkiem, tā paplašinot un nostiprinot verdzību. Daudzas valstij piederošās rūpnīcas privatizēja, attīstījās metalurģija, Krievija kļuva par vadošo dzelzs ražotāju. Ar Lielbritāniju noslēdza tirdzniecības līgumu. Anna turpināja Sanktpēterburgas celtniecību. Tika izstrādāts pilsētas attīstības plāns, bruģētas ielas, celtas ķieģeļu ēkas. Pabeigta Kunstkameras un Petropavlovskas katedrāles celtniecība. Turpināta Divpadsmit kolēģiju kompleksa celtniecība. Nodibināta Zinātņu akadēmija. 1730. gadā Anna pavēlēja 1701. gada ugunsgrēkā iznīcināto Uspenskas katedrāles zvanu aizvietot ar jaunu, 202 tonnas smagu "caru-zvanu", kas dzesēšanas laikā saplīsa.<ref name="Prominent Russians: Anna Ioannovna"/> Annas daudz laika pavadīja izklaidēs, taču iepriekš galmā valdījusī pārmērīgā dzeršana tika ierobežota. Viņas valdīšanas laikā galvaspilsētā ieradās Itālijas viesmākslinieki, aizsākot Krievijas operas un baleta vēsturi. Valdniece kārtīs zaudēja milzīgas summas. Pils dārzā izlaida dzīvniekus, kurus Anna šāva pa pils logu. Līdzīgi kā Pēteris I, viņa izklaidējas ar pundurīšiem un kropļiem. 1740. gada 6. februārī viņas āksta precības notika no Ņevas ledus uzceltā Ledus pilī. <gallery> Anna of Russia's crown (1730, Kremlin museum) by shakko 07.jpg|Annas kronis Собор Петропавловский, июнь 2013 г.jpg|Petropavlovskas katedrāle Toselli - Panorama of StPetersburg, 1820 - (6).jpg|Divpadsmit kolēģiju komplekss Kunstkamera SPB.jpg|Kunstkamera Tsar Bell - panoramio (1).jpg|Cars-zvans 1737 map of Saint Petersburg (HQ).jpg|Sanktpēterburga, 1737 </gallery> == Ārpolitika == [[Attēls:Europe 1740 en.png|thumb|right|Eiropa 1740. gadā]] [[Attēls:Ukrainskaya liniya.1745.jpg|thumb|right|Ukrainas līnija]] 1730. gadā impērijas armijā dienēja 226 960 cilvēki un tās uzturēšanai tērēja 5,44 miljonus rubļu. 1732. gadā armija pieauga līdz 230 354 cilvēkiem, bet 1736. gadā līdz 240 405 cilvēkiem.<ref>[https://books.google.lv/books?id=RJcg5lNqjS8C&pg=PT606&dq=anna+ioannovna&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwixwYiO-8vfAhWviIsKHfNNBy4Q6AEISTAG#v=onepage&q=anna%20ioannovna&f=false Empire and Military Revolution in Eastern Europe]</ref> 1731. gadā sākas [[Ukrainas līnija]]s celtniecība. 285 kilometrus garo līniju, kas paredzēta Poltavas un Harkovas teritoriju aizsardzībai pret uzbrukumiem no [[Krimas haniste]]s, veido 20 forti. Tiek uzbūvēta 3 līdz 10 metrus augsta siena. Svarīgākie šī laika militārie konflikti bija [[Polijas mantojuma karš]] (1733.-1735.) un [[Krievu—turku karš (1735—1739)]]. Polijas mantojuma karu izraisīja Francijas, Zviedrijas un Osmaņu impērijas atbalstītā [[Staņislavs Leščiņskis|Staņislava Leščiņska]] vēlme atgūt varu [[Polijas-Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas ūnijā]]. Krievija nevarēja pieļaut šāda bloka izveidošanos un savienībā ar Austriju panāca, ka troni ieguva mirušā karaļa dēls, [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijas kūrfirsts]] [[Frīdrihs Augusts II]]. Polija kļuva par Krievijas protektorātu. Gatavojoties karam ar Osmaņu impēriju, Krievija uzlaboja attiecības ar [[Sefevīdi|Sefevīdu]] Persiju. Ar 1732. gada Reštas un 1735. gada Gandžas līgumiem krievi atdeva Persijai 1722.-23. gadā Pētera I iekarotās teritorijas Kaukāzā un Kaspijas jūras piekrastē. Krievijas karaspēks aizgāja no [[Derbenta]]s un [[Baku]]. Krievijas tirgoņiem piešķīra tirdzniecības privilēģijas, un abas valstis noslēdza aliansi pret Osmaņiem. 1735. gadā sākās karš ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kurā krita ap 100 000 kareivju, no kuriem 90% mira dažādu slimību dēļ. Par kara iemeslu izmantoja [[Krimas haniste]]s karaspēka iebrukumu Ukrainā, dodoties caur to uz Poliju, palīgā troņa pretendentam Staņislavam Leščinskim. Miniha vadītā [[Krievijas impērijas armija]] 1736. gadā iebruka Krimā, kur pēc ieņemšanas iznīcināja Kezļevu un [[Bahčisaraja|Bahčisaraju]]. Abas pilsētas nodedzināja, [[Krimas tatāri|tatāru]] iedzīvotājus, kuri nebija paspējuši aizbēgt, nogalināja. Krievijas karaspēks pārtrauca Austrumkrimas postīšanu un evakuējās tikai tāpēc, ka daudzo līķu dēļ sākās [[holēra]]s epidēmija un izpostītajā zemē trūka pārtikas. 1737. gadā notika jauns iebrukums Krimā, ģenerāļa [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] vadībā iznīcinot [[Bilohirska|Karasuvbazaru]] u.c. pilsētas. Miniha vadītā armija šķērsoja [[Pruta|Prutu]], ieņēma [[Moldāvija]]s galvaspilsētu [[Jasi|Jasus]]. Kara laikā krievu karaspēks ieņēma svarīgos [[Očakiva]]s, [[Hotina]]s un [[Azova]]s cietokšņus. Tikmēr Austrija cieta vairākas sakāves Balkānos, un 1739. gada 21. augustā noslēdza [[Belgradas miera līgums (1739)|Belgradas miera līgumu]] ar osmaņiem, zaudējot teritorijas Serbijā (tai skaitā Belgradu), Bosnijā un Valahijā. Krievija bija spiesta sākt miera sarunas. 1740. gada 7. februārī karu beidza, Krievijai atdodot gandrīz visas iekarotās teritorijas, un paturot tikai [[Azovas cietoksnis|Azovas cietoksni]] un nelielu teritoriju pie [[Dņepra]]s. Mūsdienu [[Kabarda-Balkārija|Kabardijas]] reģionu pasludināja par neatkarīgu valsti, kas kalpoja par buferzonu starp abām impērijām. Krievijai aizliedza turēt karafloti Melnajā un Azovas jūrā, tirdzniecību varēja veikt tikai turku kuģi, bet krievu svētceļniekiem nodrošināja ceļu uz svētvietām Jeruzalemē. Notika izplešanās kazahu nomadu zemēs. Attīstīja Krievijas attiecības ar Ķīnu, abām valstīm apmainoties ar sūtņu delegācijām. ==Nāve un mantinieki== Pētera I 1722. gada likums ļāva valdniekam pašam izvēlēties savu mantinieku. 1732. gadā Anna paziņoja, ka troni mantos viņas māsas Katrīnas meita, kas 1733. gadā pieņēma pareizticību, kļūstot par [[Anna Leopoldovna|Annu Leopoldovnu]]. 1739. gada vasarā viņu izprecināja Braunšveigas-Volfenbuteles hercogam Antonam Ulriham. 1740. gada augustā šajā laulībā dzima [[Ivans VI]], kuru Anna pasludināja par savu mantinieku. 1740. gadā Annas veselība kļuva aizvien sliktāka. 5. oktobrī vakariņojot ar Bīronu viņa zaudēja samaņu. 16. oktobrī viņai uznāca jauna lēkme. Ostermana un Bīrona klātbūtnē Anna parakstīja testamentu, ar kuru apstiprināja Ivanu VI par savu mantinieku un līdz viņa 17 dzimšanas dienai par reģentu iecēla Bīronu. 17. oktobra 9 vakarā valdniece nomira. Bīrona reģentūra turpinājās trīs nedēļas. Viņš sanaidojās ar Minihu, kurš ar Ivana VI vecāku atbalstu arestēja Bīronu. Gāztajam reģentam konfiscēja visus īpašumus un piesprieda nāvessodu, ko aizstāja ar Sibīrijas izsūtījumu. Par Kurzemes hercogu Bīrona vietā ievēlēja Antona Ulriha brāli [[Ludvigs Ernests|Ludvigu Ernestu]]. Par jauno Krievijas reģenti kļuva Anna Leopoldovna. Valdības veterāni Ostermans un Minihs drīz sanaidojās; krievu augstmaņu un gvardu vidū pastiprinājās nepatika pret vācu izcelsmes valdošo ģimeni. Antons Ulrihs apsvēra ideju par Ludviga Ernesta kāzām ar Pētera I meitu [[Elizabete Petrovna|Elizabeti Petrovnu]]. 1741. gada rudenī notika apvērsums, kura rezultātā varu sagrāba Elizabete Petrovna. Ivans VI atlikušo mūžu pavadīja ieslodzījumā, bet viņa vecāki mira izsūtījumā. == Pilnais tituls == Kā Krievijas imperatore Anna svarīgākos valsts dokumentus parakstīja kā: "Visgaišākā, varenākā kņaziene un valdniece, valdniece Anna, Lielkrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperatore un patvaldniece, Kazaņas cariene, Astrahaņas cariene, Sibīrijas cariene, Pleskavas valdniece un Smoļenskas lielkņaziene, Igaunijas, Livonijas, Karēlijas, Tveras, Jugoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņaziene, Novagorodas lejaszemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udorskas, Obdorskas, Kondijas lielkņaziene un visas ziemeļu zemes valdniece, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu u.c. mantotā pavēlniece un īpašniece." ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110819213556/http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/teksti/t06.htm Rozanova J. Anna, Kurzemes hercogiene] * [http://www.imperialhouse.ru/ Romanovu dzimtas mājas lapa internetā] * [https://web.archive.org/web/20071214200028/http://samuraev.narod.ru/biblio/r/r300rom/r300rom00.htm Россия под скипетром Романовых, официозный обзор 1913 г.] * [http://www.magister.msk.ru/library/history/kostomar/kostom52.htm Костомаров Н.И., Русская история в жизнеописаниях ее главнейших деятелей. Анна Иоановна] {{kastes sākums}} {{Ketleru dzimtas valdnieki}} {{Romanovu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers]] | virsraksts = [[Kurzemes hercogi]]ene<br /> | periods = [[1711]]. gada [[21. janvāris]] - [[1730]]. gada [[29. janvāris]] | pēc = [[Ferdinands Ketlers]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris II Romanovs|Pēteris II]] | virsraksts = [[Krievijas impērija]]s [[ķeizars|ķeizariene]] | periods = [[1730]]. gada [[29. janvāris]] - [[1740]]. gada [[28. oktobris]] | pēc = [[Ernests Johans Bīrons]] <br />(kā reģents)}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:1693. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1740. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas imperatori]] [[Kategorija:Kurzemes hercogi]] [[Kategorija:Romanovu dinastija]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] pj2hndpy91nk5mz9fqr5qfi07fhqp20 Allažu pagasts 0 48111 3667775 3665852 2022-08-07T15:23:49Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Allažu pagasts | karte = Allažu pagasts LocMap.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Allažu pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Allažu pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Allaži | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | platība = 156,4 | iedzīvotāji = 1956<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1956 / 156.4 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | teritorijas = | mājaslapa = www.sigulda.lv }} '''Allažu pagasts''' ir viena no [[Siguldas novads|Siguldas novada]] administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā. Robežojas ar [[Sigulda]]s pilsētu un [[Siguldas pagasts|Siguldas]], [[Mālpils pagasts|Mālpils]], [[Inčukalna pagasts|Inčukalna]] un [[Krimuldas pagasts|Krimuldas]] pagastiem, kā arī [[Ropažu novads|Ropažu novada]], [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]]. == Daba == Allažu pagasts atrodas divu [[Klimats|klimatisko]] rajonu teritorijās. Nedaudz vairāk kā 50% teritorijas ietekmē Vidzemes Centrālās augstienes rietumu daļas klimatiskās īpatnības. Pagasta rietumu daļā pakāpeniski pastiprinās piejūras klimata ietekme, tomēr krasa atšķirība klimatiskajos apstākļos nav novērojama. Klimats ir mēreni silts un mitrs. Vasaras relatīvi vēsas, mākoņainas. Reljefs paugurains, augstākais punkts atrodas pagasta ZR daļā - Sauleskalnos – 113,8 m vjl..<ref name="piemērs"/> === Hidrogrāfija === Virszemes ūdeņi aizņem nelielu daļu no pagasta teritorijas – 144.1 ha, kas sastāda tikai 0.9%. Tās ir [[upe]]s, [[Ezers|ezeri]], [[Dīķis|dīķi]], [[Avots|avoti]]. Pagasta ziemeļdaļu šķērso [[Gauja]]s un [[Daugava]]s ūdensšķirtne. Visu pagastu šķērso [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] pieteka [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Līdz [[Allažmuiža]]i tā tek plašā ielejā. Allažu pagastā sākas Tumšupes pietekas Arupīte, [[Krievupe]], kā arī Ķibīte. Pie Allažiem sākas Dūņupe, kas tek uz Lielās Juglas pieteku [[Suda|Sudu]]. Gaujas pietekas ir [[Lorupe]] un Egļupe ar pieteku Barģupi, kas sākas no [[Mežmuižas avoti|Mežmuižas jeb Kaļķugravas avotiem]] <ref name="piemērs1">{{EncLP}}</ref>. Lielākie ezeri ir Vecezers un Linezers ar spoguļa laukuma platību 1 ha katrs. Abi ir izveidojušies karsta procesos un atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā „Ezernieku karsta kritenes”. Vecezera ūdens līmenis ir vairāk vai mazāk pastāvīgs, tajā ir viena sala. Ezerā ir īpaši aizsargājami biotopi ar mazo lēpi un ežgalvīšu audzēm. Linezers ir lielākais ezers Latvijā, no kura dažkārt daļēji vai pilnīgi pazūd ūdens. Karsta procesos izveidojies arī 0,5 ha lielais Velna dīķis, kas atrodas uz austrumiem no abiem iepriekšminētajiem .<ref name="piemērs"/> Mežmuižas avotu dabas liegumā ir 1 ha lielais [[Kaļķugravas dzirnavezers]]. Tas neaizsalst arī ziemā, jo caur to tek Kaļķugravas avotu ūdeņi, un ezera gultnē atsedzas zilais [[Devons|devona perioda māls]]. Kaļķugravas jeb Mežmuižas avoti (tautā saukti par Septiņiem avotiņiem) ir avotu sakopojums Rīgas rajona Allažu pagastā <ref name="piemērs"/>. Šie avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un pa strautu tek lejup uz Dzirnavu ezeru. Atkarībā no nokrišņu daudzuma avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://tourism.sigulda.lv/kalkugravas-mezmuizas-avoti/|title=Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti. |accessdate=2015-04-13}}</ref> ==== Ūdesnteces ==== [[Arupīte (Tumšupes pieteka)|Arupīte]], [[Barģupe]], [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]], [[Ērmaņu urga]], [[Krievupe]], [[Ķibīte]], [[Lorupe]], [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Allažmuižas dzirnavezers]], [[Jaunsostu dīķi]], [[Kaļķugravas dzirnavezers]], [[Lielgrodes dīķis]], [[Linezers (Allažu pagasts)|Linezers]], [[Mazvildas dīķis]], [[Rumpju dīķis]], [[Skubiņu dīķis]], [[Vecezers]], , [[Vecgauja]], [[Veģu dīķi]], [[Velna dīķis]]. ==== Purvi ==== [[Buļļu purvs]], [[Jūgu purvs]], [[Klajais purvs]], [[Laugas purvs]], [[Rampurs]], [[Zušu purvs]]. ===Reljefa formas=== [[Cēsu kalns]], [[Lakangars]], [[Lāčkalni]], [[Mazie Kangari]], [[Sarkankalni]], [[Sporu kalns]]. == Vēsture == Allaži ir sena apdzīvota vieta, kuras nosaukums cēlies no [[Lībieši|lībiešu]] vārda „''allasille''”, kas nozīmē „lejup no augšienes” jeb „nokalne”. [[Arheoloģijas piemineklis|Arheoloģijas pieminekļi]] liecina, ka Allažu pagastā [[11. gs.|11.]] – [[13. gs.|13.]] gs. dzīvojuši [[Gauja|Gaujas lībieši]]. Vecākie senkapi atrodas pie Allažu [[kapsēta]]s, savukārt plašāk pazīstami ir [[Saknīšu – Atvasīšu senkapi|Saknīšu – Atvasīšu]] un [[Kapurgu senkapi|Kapurgu uzkalniņkapi]]. Saknīšu – Atvasīšu lībiešu uzkalniņkapi ir vieni no pirmajiem literatūrā minētajiem republikas arheoloģijas pieminekļiem. Kapurgu senkapi,iespējams, senāk bijis plašs kapulauks, bet, ierīkojot tīrumus, daļa nopostīta, un  mūsdienās tikai 50 – 100 m lielā laukumā saglabājušies 25 lībiešu 11. – 12. gs. apbedījumi.  Allažos dzīvojošo lībiešu pārvaldes centrs atradās [[Satezeles pilskalns|Satezeles pilskalnā]].<ref name="piemērs"/> 12. gs. beigās Latvijā parādījās vācu tirgotāji un [[Garīdznieks|garīdznieki]]. Gaujas lībieši bija pirmie, kurus [[Krustneši|vācu krustneši]] pakļāva [[Kristīgā ticība|kristīgajai ticībai]] ap [[1206. gads|1206.]] gadu. Lībiešu zemes sadalīja [[ordenis]] un [[bīskaps]]. Allažu novads nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] īpašumā.<ref name="piemērs"/> [[1561. gads|1561]]. gadā [[Livonijas konfederācija]] tika sakauta [[Livonijas karš|Livonijas karā]] ar [[Krievija|Krieviju]], un tās zemes sadalītas [[Dānija]]i, [[Zviedrija]]i un [[Polija]]i. Visa [[Rīgas bīskapija]] un ordeņa [[Gaujas koridors]] nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] varā, taču jau [[1600. gads|1600]]. gadā sākās [[Poļu — zviedru karš|zviedru – poļu karš]], kas beidzās [[1629. gads|1629]]. gadā ar [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgumu, pēc kura Zviedrija ieguva Vidzemi. Zviedru valdība sāka to aktīvi saimniekot un [[1638. gads|1638.]] gadā Vidzemē veica [[Arklu revīzija|arklu revīziju]] – mērīja un novērtēja zemi. Arklu revīzijas dokumentos minētas Allažu „Černauskas”, „Sostes”, „Brankas”, „Pullēni”, „Kūkiņas”, „Stīverkrogs” un citas mājas. [[1700. gads|1700]]. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]], kura galvenās karojošās valstis bija Zviedrija un Krievija ar tās sabiedrotajiem. Kara sākumā Vidzemē ienāca krievu karaspēks [[Šeremetjevs|Šeremetjeva]] vadībā un nodarīja pamatīgus postījumus.<ref name="piemērs"/> [[1710. gads|1710.]] gadā plosījās [[Lielais mēris]], kas bija vēl postošāks nekā karš. Sevišķi smagi tas skāra Rietumvidzemi (mira 85 – 94% iedzīvotāju), Allažu un Pullēnu muižās bojā gāja 89,3%  iedzīvotāju. Līdz ar to lībieši Vidzemē gandrīz izzuda un šajos novados ienāca un apmetās [[latvieši]]. Lielais Ziemeļu karš beidzās [[1721. gads|1721]]. gadā, un, saskaņā ar līguma noteikumiem, Vidzeme nonāca Krievijas varā.<ref name="piemērs"/> [[18. gs.|18.]] – [[19. gs.|19.]] gs. Allaži bija nozīmīgs dzimtniecisko manufaktūru centrs Vidzemē. [[1760. gads|1760]]. gadā kāds [[Pēterburga]]s tirgotājs Allažos atvēra ādas apstrādes manufaktūru. Allažos darbojās lielākā stikla fabrika [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. No [[1811. gads|1811]]. līdz [[1830. gads|1830]]. gadam Allažu muižā darbojās cukura manufaktūra, kurā pārstrādāja ievesto niedru jēlcukuru. Vēlāk tās vietā ierīkoja brūzi, kurā ražoja liķieri „Allažu Ķimelis”. Šo liķieri eksportēja arī uz ārzemēm, un tas ienesa lielu peļņu. Turpat tika spiesta ķimeņu eļļa. Brūzis beidza darboties 1905. gadā. Allažu pagasta teritorijā laika gaitā bija izveidojušās vairākas [[muiža]]s: Pullēnu, Plānupes, Šķiliņu, Allažu muiža. Pēdējie Allažu muižas īpašnieki bija baroni Blankenhāgeni. 1905. gada revolucionāro notikumu laikā Allažu muiža tika nodedzināta. No muižas kompleksa saglabājusies muižas ūdensdzirnavu ēka (celta 1801) un muižas parks (6 ha) ar 17 introducēto koku un krūmu sugām.<ref name="piemērs"/> Allažu pagasts cieta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, jo 1917. gadā cauri pagasta teritorijai 4&nbsp;km garumā gāja frontes līnija. Kara postījumi sasniedza 79%, pilnīgi tika sagrauta muižas pils. Latvijas brīvvalsts laikā Allaži strauji attīstījās. Līdztekus 96 vecsaimniecībām ar 4762 ha zemes uz muižu zemes izveidojās jaunsaimniecības. [[Allažu muiža|Allažu muižu]] sadalīja 164 jaunsaimniecībās ar kopplatību 3468 ha. [[Plānupes muiža|Plānupes muižu]] sadalīja 19 saimniecībās ar kopējo platību 453 ha, Allažu mācītājmuižā izveidoja 23 saimniecības ar kopējo platību 421 ha. Pagasta teritorijā darbojās kaļķu ceplis, ķieģeļu ceplis, šūnakmens lauztuves. [[1926. gads|1926]]. gadā pagasta iedzīvotāji par saviem līdzekļiem uzcēla [[Allažu pamatskola|skolu]] . Tajā pašā gadā uzcelts arī Allažu tautas nams, un pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņa]] projekta uzcelta baznīca, kura ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. [[1927. gads|1927]]. gadā Allažu pagastā bija 1360 iedzīvotāju. 1935. gadā Allažu pagasta platība bija 15065 ha.<ref name="piemērs"/> Allažu pagastā bija daudz turīgu saimnieku, taču plaukstošo dzīvi pārtrauca pie varas nākušie [[komunisti]] un karš, kā arī ar to saistītā pagasta iedzīvotāju izvešana un [[emigrācija]].<ref name="piemērs"/> 1945. gadā pagastā izveidoja Allažu un [[Mucenieku ciems|Mucenieku]] [[ciema padome]]s. 1948. – 1949. gadā Allažos dibināja [[Kolhozs|kolhozus]]. 1947. gadā tika ierīkots speciālā režīma un psihiski slimo cilvēku pansionāts bijušajā skolas ēkā, kas nedaudz vēlāk pārcelts „Stīverkrogā” (tagad – Stīveri)<ref name="piemērs"/>. Pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Allažu ciemam pievienoja Mucenieku ciemu, 1958. gadā - [[Jūdažu ciems|Jūdažu ciema]] kolhoza "Dzirkstele" teritoriju. 1963. gadā Allažu ciema [[padomju saimniecība]]s "Mālpils" teritoriju pievienoja [[Mālpils ciems|Mālpils ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> Sākotnēji pagasta teritorijā tika izveidoti 5 kolhozi, tomēr laika gaitā tie apvienojās, un 1973. gadā pēc pēdējās apvienošanās Allažos izveidojās viens kolhozs – „Allaži”. Kolhozs specializējās piena un gaļas ražošanā. 70. gados sāka veidoties citas nozares: [[dārzkopība]], zivkopība un palīgražošana. Kolhozā strādāja ap 1000 cilvēku. 1979. gadā tika izveidots kokapstrādes uzņēmums „Agrokoks”, kas ražoja koka būvkonstrukcijas un sagatavoja kokmateriālus.<ref name="piemērs"/> 70. – 80. gados Allažos tika apbūvēts kolhoza centrs. Tika uzcelta kolhoza kantora ēka, sadzīves pakalpojumu ēka, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. 1986. gadā sāka darboties [[bērnudārzs]]. 90. gadu sākumā, kad kolhozu sistēma sabruka, atkal sāka veidoties zemnieku un piemājas saimniecības, veidojās arī privātie uzņēmumi.<ref name="piemērs"/> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref name="piemērs1"/> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL537] 2009. gadā Allažu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. === Ievērojamas vietas un objekti === * Kaļķugravas jeb [[Mežmuižas avoti]] * Kaļķugravas ūdensdzirnavu ēka * [[Mazie Kangari]] * [[Černausku akmens]] * [[Allažu baznīca]] * [[Zviedru baznīcas drupas]] * Allažmuižas vecā ūdensdzirnavu ēka un parks * Piemineklis latviešu leģionāriem * Piemineklis tēlniekam [[Teodors Zaļkalns|Teodoram Zaļkalnam]] * Piemineklis par godu [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] līdzdalībai Allažu lopkopības pārraudzības biedrības dibināšanā [[1904]]. gadā * [[Ezernieku karsta kritenes]] * Černausku dižozols * [[Allažu pamatskola]] == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas: [[Allaži]], [[Stīveri]], [[Allažmuiža]], [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupe]], [[Plānupe]]. === Ievērojamas personības === * [[Herberts Dāboliņš]] (1908-2000), bija latviešu distanču slēpotājs. == Saimniecība == === Transports === Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļi [[Garkalne]] – [[Alauksts]], [[Inčukalns]] – [[Ikšķile]], 2. šķiras autoceļi Sigulda – Allažmuiža, Klintis – Celmi, [[Mazie Kangari]], Inčukalns – Kalējbūņas. Gar pagasta ziemeļu robežu iet [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]].<ref name="piemērs">Allažu pagasta padome. 2008. Rīgas rajona Allažu pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadiem. 30.-36., 52.-53.,55.-56.,59.-60. lpp.</ref> == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Siguldas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Allažu pagasts}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Allažu pagasts| ]] t55g7hvvah8mpi55h0w5ky108btl3y8 3667776 3667775 2022-08-07T15:24:54Z Prieditis2012 35105 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Allažu pagasts | karte = Allažu pagasts LocMap.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Allažu pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Allažu pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Allaži | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | platība = 156,4 | iedzīvotāji = 1956<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1956 / 156.4 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | teritorijas = | mājaslapa = www.sigulda.lv }} '''Allažu pagasts''' ir viena no [[Siguldas novads|Siguldas novada]] administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā. Robežojas ar [[Sigulda]]s pilsētu un [[Siguldas pagasts|Siguldas]], [[Mālpils pagasts|Mālpils]], [[Inčukalna pagasts|Inčukalna]] un [[Krimuldas pagasts|Krimuldas]] pagastiem, kā arī [[Ropažu novads|Ropažu novada]], [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]]. == Daba == Allažu pagasts atrodas divu [[Klimats|klimatisko]] rajonu teritorijās. Nedaudz vairāk kā 50% teritorijas ietekmē Vidzemes Centrālās augstienes rietumu daļas klimatiskās īpatnības. Pagasta rietumu daļā pakāpeniski pastiprinās piejūras klimata ietekme, tomēr krasa atšķirība klimatiskajos apstākļos nav novērojama. Klimats ir mēreni silts un mitrs. Vasaras relatīvi vēsas, mākoņainas. Reljefs paugurains, augstākais punkts atrodas pagasta ZR daļā - Sauleskalnos – 113,8 m vjl..<ref name="piemērs"/> === Hidrogrāfija === Virszemes ūdeņi aizņem nelielu daļu no pagasta teritorijas – 144.1 ha, kas sastāda tikai 0.9%. Tās ir [[upe]]s, [[Ezers|ezeri]], [[Dīķis|dīķi]], [[Avots|avoti]]. Pagasta ziemeļdaļu šķērso [[Gauja]]s un [[Daugava]]s ūdensšķirtne. Visu pagastu šķērso [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] pieteka [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Līdz [[Allažmuiža]]i tā tek plašā ielejā. Allažu pagastā sākas Tumšupes pietekas Arupīte, [[Krievupe]], kā arī Ķibīte. Pie Allažiem sākas Dūņupe, kas tek uz Lielās Juglas pieteku [[Suda|Sudu]]. Gaujas pietekas ir [[Lorupe]] un Egļupe ar pieteku Barģupi, kas sākas no [[Mežmuižas avoti|Mežmuižas jeb Kaļķugravas avotiem]] <ref name="piemērs1">{{EncLP}}</ref>. Lielākie ezeri ir Vecezers un Linezers ar spoguļa laukuma platību 1 ha katrs. Abi ir izveidojušies karsta procesos un atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā „Ezernieku karsta kritenes”. Vecezera ūdens līmenis ir vairāk vai mazāk pastāvīgs, tajā ir viena sala. Ezerā ir īpaši aizsargājami biotopi ar mazo lēpi un ežgalvīšu audzēm. Linezers ir lielākais ezers Latvijā, no kura dažkārt daļēji vai pilnīgi pazūd ūdens. Karsta procesos izveidojies arī 0,5 ha lielais Velna dīķis, kas atrodas uz austrumiem no abiem iepriekšminētajiem .<ref name="piemērs"/> Mežmuižas avotu dabas liegumā ir 1 ha lielais [[Kaļķugravas dzirnavezers]]. Tas neaizsalst arī ziemā, jo caur to tek Kaļķugravas avotu ūdeņi, un ezera gultnē atsedzas zilais [[Devons|devona perioda māls]]. Kaļķugravas jeb Mežmuižas avoti (tautā saukti par Septiņiem avotiņiem) ir avotu sakopojums Rīgas rajona Allažu pagastā <ref name="piemērs"/>. Šie avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un pa strautu tek lejup uz Dzirnavu ezeru. Atkarībā no nokrišņu daudzuma avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://tourism.sigulda.lv/kalkugravas-mezmuizas-avoti/|title=Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti. |accessdate=2015-04-13}}</ref> ==== Ūdesnteces ==== [[Arupīte (Tumšupes pieteka)|Arupīte]], [[Barģupe]], [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]], [[Ērmaņu urga]], [[Krievupe]], [[Ķibīte]], [[Lorupe]], [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Allažmuižas dzirnavezers]], [[Jaunsostu dīķi]], [[Kaļķugravas dzirnavezers]], [[Lielgrodes dīķis]], [[Linezers (Allažu pagasts)|Linezers]], [[Mazvildas dīķis]], [[Rumpju dīķis]], [[Skubiņu dīķis]], [[Vecezers]], , [[Vecgauja]], [[Veģu dīķi]], [[Velna dīķis]]. ==== Purvi ==== [[Buļļu purvs]], [[Jūgu purvs]], [[Klajais purvs]], [[Laugas purvs]], [[Rampurs]], [[Zušu purvs]]. ===Reljefa formas=== [[Cēsu kalns]], [[Lakangars]], [[Lāčkalni]], [[Mazie Kangari]], [[Sarkankalni]], [[Sporu kalns]]. == Vēsture == Allaži ir sena apdzīvota vieta, kuras nosaukums cēlies no [[Lībieši|lībiešu]] vārda „''allasille''”, kas nozīmē „lejup no augšienes” jeb „nokalne”. [[Arheoloģijas piemineklis|Arheoloģijas pieminekļi]] liecina, ka Allažu pagastā [[11. gs.|11.]] – [[13. gs.|13.]] gs. dzīvojuši [[Gauja|Gaujas lībieši]]. Vecākie senkapi atrodas pie Allažu [[kapsēta]]s, savukārt plašāk pazīstami ir [[Saknīšu – Atvasīšu senkapi|Saknīšu – Atvasīšu]] un [[Kapurgu senkapi|Kapurgu uzkalniņkapi]]. Saknīšu – Atvasīšu lībiešu uzkalniņkapi ir vieni no pirmajiem literatūrā minētajiem republikas arheoloģijas pieminekļiem. Kapurgu senkapi,iespējams, senāk bijis plašs kapulauks, bet, ierīkojot tīrumus, daļa nopostīta, un  mūsdienās tikai 50 – 100 m lielā laukumā saglabājušies 25 lībiešu 11. – 12. gs. apbedījumi.  Allažos dzīvojošo lībiešu pārvaldes centrs atradās [[Satezeles pilskalns|Satezeles pilskalnā]].<ref name="piemērs"/> 12. gs. beigās Latvijā parādījās vācu tirgotāji un [[Garīdznieks|garīdznieki]]. Gaujas lībieši bija pirmie, kurus [[Krustneši|vācu krustneši]] pakļāva [[Kristīgā ticība|kristīgajai ticībai]] ap [[1206. gads|1206.]] gadu. Lībiešu zemes sadalīja [[ordenis]] un [[bīskaps]]. Allažu novads nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] īpašumā.<ref name="piemērs"/> [[1561. gads|1561]]. gadā [[Livonijas konfederācija]] tika sakauta [[Livonijas karš|Livonijas karā]] ar [[Krievija|Krieviju]], un tās zemes sadalītas [[Dānija]]i, [[Zviedrija]]i un [[Polija]]i. Visa [[Rīgas bīskapija]] un ordeņa [[Gaujas koridors]] nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] varā, taču jau [[1600. gads|1600]]. gadā sākās [[Poļu — zviedru karš|zviedru – poļu karš]], kas beidzās [[1629. gads|1629]]. gadā ar [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgumu, pēc kura Zviedrija ieguva Vidzemi. Zviedru valdība sāka to aktīvi saimniekot un [[1638. gads|1638.]] gadā Vidzemē veica [[Arklu revīzija|arklu revīziju]] – mērīja un novērtēja zemi. Arklu revīzijas dokumentos minētas Allažu „Černauskas”, „Sostes”, „Brankas”, „Pullēni”, „Kūkiņas”, „Stīverkrogs” un citas mājas. [[1700. gads|1700]]. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]], kura galvenās karojošās valstis bija Zviedrija un Krievija ar tās sabiedrotajiem. Kara sākumā Vidzemē ienāca krievu karaspēks [[Šeremetjevs|Šeremetjeva]] vadībā un nodarīja pamatīgus postījumus.<ref name="piemērs"/> [[1710. gads|1710.]] gadā plosījās [[Lielais mēris]], kas bija vēl postošāks nekā karš. Sevišķi smagi tas skāra Rietumvidzemi (mira 85 – 94% iedzīvotāju), Allažu un Pullēnu muižās bojā gāja 89,3%  iedzīvotāju. Līdz ar to lībieši Vidzemē gandrīz izzuda un šajos novados ienāca un apmetās [[latvieši]]. Lielais Ziemeļu karš beidzās [[1721. gads|1721]]. gadā, un, saskaņā ar līguma noteikumiem, Vidzeme nonāca Krievijas varā.<ref name="piemērs"/> [[18. gs.|18.]] – [[19. gs.|19.]] gs. Allaži bija nozīmīgs dzimtniecisko manufaktūru centrs Vidzemē. [[1760. gads|1760]]. gadā kāds [[Pēterburga]]s tirgotājs Allažos atvēra ādas apstrādes manufaktūru. Allažos darbojās lielākā stikla fabrika [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. No [[1811. gads|1811]]. līdz [[1830. gads|1830]]. gadam Allažu muižā darbojās cukura manufaktūra, kurā pārstrādāja ievesto niedru jēlcukuru. Vēlāk tās vietā ierīkoja brūzi, kurā ražoja liķieri „Allažu Ķimelis”. Šo liķieri eksportēja arī uz ārzemēm, un tas ienesa lielu peļņu. Turpat tika spiesta ķimeņu eļļa. Brūzis beidza darboties 1905. gadā. Allažu pagasta teritorijā laika gaitā bija izveidojušās vairākas [[muiža]]s: Pullēnu, Plānupes, Šķiliņu, Allažu muiža. Pēdējie Allažu muižas īpašnieki bija baroni Blankenhāgeni. 1905. gada revolucionāro notikumu laikā Allažu muiža tika nodedzināta. No muižas kompleksa saglabājusies muižas ūdensdzirnavu ēka (celta 1801) un muižas parks (6 ha) ar 17 introducēto koku un krūmu sugām.<ref name="piemērs"/> Allažu pagasts cieta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, jo 1917. gadā cauri pagasta teritorijai 4&nbsp;km garumā gāja frontes līnija. Kara postījumi sasniedza 79%, pilnīgi tika sagrauta muižas pils. Latvijas brīvvalsts laikā Allaži strauji attīstījās. Līdztekus 96 vecsaimniecībām ar 4762 ha zemes uz muižu zemes izveidojās jaunsaimniecības. [[Allažu muiža|Allažu muižu]] sadalīja 164 jaunsaimniecībās ar kopplatību 3468 ha. [[Plānupes muiža|Plānupes muižu]] sadalīja 19 saimniecībās ar kopējo platību 453 ha, Allažu mācītājmuižā izveidoja 23 saimniecības ar kopējo platību 421 ha. Pagasta teritorijā darbojās kaļķu ceplis, ķieģeļu ceplis, šūnakmens lauztuves. [[1926. gads|1926]]. gadā pagasta iedzīvotāji par saviem līdzekļiem uzcēla [[Allažu pamatskola|skolu]] . Tajā pašā gadā uzcelts arī Allažu tautas nams, un pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņa]] projekta uzcelta baznīca, kura ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. [[1927. gads|1927]]. gadā Allažu pagastā bija 1360 iedzīvotāju. 1935. gadā Allažu pagasta platība bija 15065 ha.<ref name="piemērs"/> Allažu pagastā bija daudz turīgu saimnieku, taču plaukstošo dzīvi pārtrauca pie varas nākušie [[komunisti]] un karš, kā arī ar to saistītā pagasta iedzīvotāju izvešana un [[emigrācija]].<ref name="piemērs"/> 1945. gadā pagastā izveidoja Allažu un [[Mucenieku ciems|Mucenieku]] [[ciema padome]]s. 1948. – 1949. gadā Allažos dibināja [[Kolhozs|kolhozus]]. 1947. gadā tika ierīkots speciālā režīma un psihiski slimo cilvēku pansionāts bijušajā skolas ēkā, kas nedaudz vēlāk pārcelts „Stīverkrogā” (tagad – Stīveri)<ref name="piemērs"/>. Pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Allažu ciemam pievienoja Mucenieku ciemu, 1958. gadā - [[Jūdažu ciems|Jūdažu ciema]] kolhoza "Dzirkstele" teritoriju. 1963. gadā Allažu ciema [[padomju saimniecība]]s "Mālpils" teritoriju pievienoja [[Mālpils ciems|Mālpils ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> Sākotnēji pagasta teritorijā tika izveidoti 5 kolhozi, tomēr laika gaitā tie apvienojās, un 1973. gadā pēc pēdējās apvienošanās Allažos izveidojās viens kolhozs – „Allaži”. Kolhozs specializējās piena un gaļas ražošanā. 70. gados sāka veidoties citas nozares: [[dārzkopība]], zivkopība un palīgražošana. Kolhozā strādāja ap 1000 cilvēku. 1979. gadā tika izveidots kokapstrādes uzņēmums „Agrokoks”, kas ražoja koka būvkonstrukcijas un sagatavoja kokmateriālus.<ref name="piemērs"/> 70. – 80. gados Allažos tika apbūvēts kolhoza centrs. Tika uzcelta kolhoza kantora ēka, sadzīves pakalpojumu ēka, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. 1986. gadā sāka darboties [[bērnudārzs]]. 90. gadu sākumā, kad kolhozu sistēma sabruka, atkal sāka veidoties zemnieku un piemājas saimniecības, veidojās arī privātie uzņēmumi.<ref name="piemērs"/> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref name="piemērs1"/> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL537] 2009. gadā Allažu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. === Ievērojamas vietas un objekti === * Kaļķugravas jeb [[Mežmuižas avoti]] * Kaļķugravas ūdensdzirnavu ēka * [[Mazie Kangari]] * [[Černausku akmens]] * [[Allažu baznīca]] * [[Zviedru baznīcas drupas]] * Allažmuižas vecā ūdensdzirnavu ēka un parks * Piemineklis latviešu leģionāriem * Piemineklis tēlniekam [[Teodors Zaļkalns|Teodoram Zaļkalnam]] * Piemineklis par godu [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] līdzdalībai Allažu lopkopības pārraudzības biedrības dibināšanā [[1904]]. gadā * [[Ezernieku karsta kritenes]] * Černausku dižozols * [[Allažu pamatskola]] == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas: [[Allaži]], [[Stīveri]], [[Allažmuiža]], [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupe]], [[Plānupe]]. === Ievērojamas personības === * [[Herberts Dāboliņš]] (1908-2000), bija latviešu distanču slēpotājs. == Saimniecība == === Transports === Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļi [[Garkalne]] – [[Alauksts]], [[Inčukalns]] – [[Ikšķile]], 2. šķiras autoceļi Sigulda – Allažmuiža, Klintis – Celmi, [[Mazie Kangari]], Inčukalns – Kalējbūņas. Gar pagasta ziemeļu robežu iet [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]].<ref name="piemērs">Allažu pagasta padome. 2008. Rīgas rajona Allažu pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadiem. 30.-36., 52.-53.,55.-56.,59.-60. lpp.</ref> == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Siguldas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Allažu pagasts}}[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL537] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Allažu pagasts| ]] b2lylgq4sug7tny1tl49dm6re855n3s 3667777 3667776 2022-08-07T15:26:48Z Prieditis2012 35105 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Allažu pagasts | karte = Allažu pagasts LocMap.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Allažu pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Allažu pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Allaži | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | platība = 156,4 | iedzīvotāji = 1956<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1956 / 156.4 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | teritorijas = | mājaslapa = www.sigulda.lv }} '''Allažu pagasts''' ir viena no [[Siguldas novads|Siguldas novada]] administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā. Robežojas ar [[Sigulda]]s pilsētu un [[Siguldas pagasts|Siguldas]], [[Mālpils pagasts|Mālpils]], [[Inčukalna pagasts|Inčukalna]] un [[Krimuldas pagasts|Krimuldas]] pagastiem, kā arī [[Ropažu novads|Ropažu novada]], [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]]. == Daba == Allažu pagasts atrodas divu [[Klimats|klimatisko]] rajonu teritorijās. Nedaudz vairāk kā 50% teritorijas ietekmē Vidzemes Centrālās augstienes rietumu daļas klimatiskās īpatnības. Pagasta rietumu daļā pakāpeniski pastiprinās piejūras klimata ietekme, tomēr krasa atšķirība klimatiskajos apstākļos nav novērojama. Klimats ir mēreni silts un mitrs. Vasaras relatīvi vēsas, mākoņainas. Reljefs paugurains, augstākais punkts atrodas pagasta ZR daļā - Sauleskalnos – 113,8 m vjl..<ref name="piemērs"/> === Hidrogrāfija === Virszemes ūdeņi aizņem nelielu daļu no pagasta teritorijas – 144.1 ha, kas sastāda tikai 0.9%. Tās ir [[upe]]s, [[Ezers|ezeri]], [[Dīķis|dīķi]], [[Avots|avoti]]. Pagasta ziemeļdaļu šķērso [[Gauja]]s un [[Daugava]]s ūdensšķirtne. Visu pagastu šķērso [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] pieteka [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Līdz [[Allažmuiža]]i tā tek plašā ielejā. Allažu pagastā sākas Tumšupes pietekas Arupīte, [[Krievupe]], kā arī Ķibīte. Pie Allažiem sākas Dūņupe, kas tek uz Lielās Juglas pieteku [[Suda|Sudu]]. Gaujas pietekas ir [[Lorupe]] un Egļupe ar pieteku Barģupi, kas sākas no [[Mežmuižas avoti|Mežmuižas jeb Kaļķugravas avotiem]] <ref name="piemērs1">{{EncLP}}</ref>. Lielākie ezeri ir Vecezers un Linezers ar spoguļa laukuma platību 1 ha katrs. Abi ir izveidojušies karsta procesos un atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā „Ezernieku karsta kritenes”. Vecezera ūdens līmenis ir vairāk vai mazāk pastāvīgs, tajā ir viena sala. Ezerā ir īpaši aizsargājami biotopi ar mazo lēpi un ežgalvīšu audzēm. Linezers ir lielākais ezers Latvijā, no kura dažkārt daļēji vai pilnīgi pazūd ūdens. Karsta procesos izveidojies arī 0,5 ha lielais Velna dīķis, kas atrodas uz austrumiem no abiem iepriekšminētajiem .<ref name="piemērs"/> Mežmuižas avotu dabas liegumā ir 1 ha lielais [[Kaļķugravas dzirnavezers]]. Tas neaizsalst arī ziemā, jo caur to tek Kaļķugravas avotu ūdeņi, un ezera gultnē atsedzas zilais [[Devons|devona perioda māls]]. Kaļķugravas jeb Mežmuižas avoti (tautā saukti par Septiņiem avotiņiem) ir avotu sakopojums Rīgas rajona Allažu pagastā <ref name="piemērs"/>. Šie avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un pa strautu tek lejup uz Dzirnavu ezeru. Atkarībā no nokrišņu daudzuma avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://tourism.sigulda.lv/kalkugravas-mezmuizas-avoti/|title=Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti. |accessdate=2015-04-13}}</ref> ==== Ūdesnteces ==== [[Arupīte (Tumšupes pieteka)|Arupīte]], [[Barģupe]], [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]], [[Ērmaņu urga]], [[Krievupe]], [[Ķibīte]], [[Lorupe]], [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Allažmuižas dzirnavezers]], [[Jaunsostu dīķi]], [[Kaļķugravas dzirnavezers]], [[Lielgrodes dīķis]], [[Linezers (Allažu pagasts)|Linezers]], [[Mazvildas dīķis]], [[Rumpju dīķis]], [[Skubiņu dīķis]], [[Vecezers]], , [[Vecgauja]], [[Veģu dīķi]], [[Velna dīķis]]. ==== Purvi ==== [[Buļļu purvs]], [[Jūgu purvs]], [[Klajais purvs]], [[Laugas purvs]], [[Rampurs]], [[Zušu purvs]]. ===Reljefa formas=== [[Cēsu kalns]], [[Lakangars]], [[Lāčkalni]], [[Mazie Kangari]], [[Sarkankalni]], [[Sporu kalns]]. == Vēsture == Allaži ir sena apdzīvota vieta, kuras nosaukums cēlies no [[Lībieši|lībiešu]] vārda „''allasille''”, kas nozīmē „lejup no augšienes” jeb „nokalne”. [[Arheoloģijas piemineklis|Arheoloģijas pieminekļi]] liecina, ka Allažu pagastā [[11. gs.|11.]] – [[13. gs.|13.]] gs. dzīvojuši [[Gauja|Gaujas lībieši]]. Vecākie senkapi atrodas pie Allažu [[kapsēta]]s, savukārt plašāk pazīstami ir [[Saknīšu – Atvasīšu senkapi|Saknīšu – Atvasīšu]] un [[Kapurgu senkapi|Kapurgu uzkalniņkapi]]. Saknīšu – Atvasīšu lībiešu uzkalniņkapi ir vieni no pirmajiem literatūrā minētajiem republikas arheoloģijas pieminekļiem. Kapurgu senkapi,iespējams, senāk bijis plašs kapulauks, bet, ierīkojot tīrumus, daļa nopostīta, un  mūsdienās tikai 50 – 100 m lielā laukumā saglabājušies 25 lībiešu 11. – 12. gs. apbedījumi.  Allažos dzīvojošo lībiešu pārvaldes centrs atradās [[Satezeles pilskalns|Satezeles pilskalnā]].<ref name="piemērs"/> 12. gs. beigās Latvijā parādījās vācu tirgotāji un [[Garīdznieks|garīdznieki]]. Gaujas lībieši bija pirmie, kurus [[Krustneši|vācu krustneši]] pakļāva [[Kristīgā ticība|kristīgajai ticībai]] ap [[1206. gads|1206.]] gadu. Lībiešu zemes sadalīja [[ordenis]] un [[bīskaps]]. Allažu novads nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] īpašumā.<ref name="piemērs"/> [[1561. gads|1561]]. gadā [[Livonijas konfederācija]] tika sakauta [[Livonijas karš|Livonijas karā]] ar [[Krievija|Krieviju]], un tās zemes sadalītas [[Dānija]]i, [[Zviedrija]]i un [[Polija]]i. Visa [[Rīgas bīskapija]] un ordeņa [[Gaujas koridors]] nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] varā, taču jau [[1600. gads|1600]]. gadā sākās [[Poļu — zviedru karš|zviedru – poļu karš]], kas beidzās [[1629. gads|1629]]. gadā ar [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgumu, pēc kura Zviedrija ieguva Vidzemi. Zviedru valdība sāka to aktīvi saimniekot un [[1638. gads|1638.]] gadā Vidzemē veica [[Arklu revīzija|arklu revīziju]] – mērīja un novērtēja zemi. Arklu revīzijas dokumentos minētas Allažu „Černauskas”, „Sostes”, „Brankas”, „Pullēni”, „Kūkiņas”, „Stīverkrogs” un citas mājas. [[1700. gads|1700]]. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]], kura galvenās karojošās valstis bija Zviedrija un Krievija ar tās sabiedrotajiem. Kara sākumā Vidzemē ienāca krievu karaspēks [[Šeremetjevs|Šeremetjeva]] vadībā un nodarīja pamatīgus postījumus.<ref name="piemērs"/> [[1710. gads|1710.]] gadā plosījās [[Lielais mēris]], kas bija vēl postošāks nekā karš. Sevišķi smagi tas skāra Rietumvidzemi (mira 85 – 94% iedzīvotāju), Allažu un Pullēnu muižās bojā gāja 89,3%  iedzīvotāju. Līdz ar to lībieši Vidzemē gandrīz izzuda un šajos novados ienāca un apmetās [[latvieši]]. Lielais Ziemeļu karš beidzās [[1721. gads|1721]]. gadā, un, saskaņā ar līguma noteikumiem, Vidzeme nonāca Krievijas varā.<ref name="piemērs"/> [[18. gs.|18.]] – [[19. gs.|19.]] gs. Allaži bija nozīmīgs dzimtniecisko manufaktūru centrs Vidzemē. [[1760. gads|1760]]. gadā kāds [[Pēterburga]]s tirgotājs Allažos atvēra ādas apstrādes manufaktūru. Allažos darbojās lielākā stikla fabrika [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. No [[1811. gads|1811]]. līdz [[1830. gads|1830]]. gadam Allažu muižā darbojās cukura manufaktūra, kurā pārstrādāja ievesto niedru jēlcukuru. Vēlāk tās vietā ierīkoja brūzi, kurā ražoja liķieri „Allažu Ķimelis”. Šo liķieri eksportēja arī uz ārzemēm, un tas ienesa lielu peļņu. Turpat tika spiesta ķimeņu eļļa. Brūzis beidza darboties 1905. gadā. Allažu pagasta teritorijā laika gaitā bija izveidojušās vairākas [[muiža]]s: Pullēnu, Plānupes, Šķiliņu, Allažu muiža. Pēdējie Allažu muižas īpašnieki bija baroni Blankenhāgeni. 1905. gada revolucionāro notikumu laikā Allažu muiža tika nodedzināta. No muižas kompleksa saglabājusies muižas ūdensdzirnavu ēka (celta 1801) un muižas parks (6 ha) ar 17 introducēto koku un krūmu sugām.<ref name="piemērs"/> Allažu pagasts cieta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, jo 1917. gadā cauri pagasta teritorijai 4&nbsp;km garumā gāja frontes līnija. Kara postījumi sasniedza 79%, pilnīgi tika sagrauta muižas pils. Latvijas brīvvalsts laikā Allaži strauji attīstījās. Līdztekus 96 vecsaimniecībām ar 4762 ha zemes uz muižu zemes izveidojās jaunsaimniecības. [[Allažu muiža|Allažu muižu]] sadalīja 164 jaunsaimniecībās ar kopplatību 3468 ha. [[Plānupes muiža|Plānupes muižu]] sadalīja 19 saimniecībās ar kopējo platību 453 ha, Allažu mācītājmuižā izveidoja 23 saimniecības ar kopējo platību 421 ha. Pagasta teritorijā darbojās kaļķu ceplis, ķieģeļu ceplis, šūnakmens lauztuves. [[1926. gads|1926]]. gadā pagasta iedzīvotāji par saviem līdzekļiem uzcēla [[Allažu pamatskola|skolu]] . Tajā pašā gadā uzcelts arī Allažu tautas nams, un pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņa]] projekta uzcelta baznīca, kura ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. [[1927. gads|1927]]. gadā Allažu pagastā bija 1360 iedzīvotāju. 1935. gadā Allažu pagasta platība bija 15065 ha.<ref name="piemērs"/> Allažu pagastā bija daudz turīgu saimnieku, taču plaukstošo dzīvi pārtrauca pie varas nākušie [[komunisti]] un karš, kā arī ar to saistītā pagasta iedzīvotāju izvešana un [[emigrācija]].<ref name="piemērs"/> 1945. gadā pagastā izveidoja Allažu un [[Mucenieku ciems|Mucenieku]] [[ciema padome]]s. 1948. – 1949. gadā Allažos dibināja [[Kolhozs|kolhozus]]. 1947. gadā tika ierīkots speciālā režīma un psihiski slimo cilvēku pansionāts bijušajā skolas ēkā, kas nedaudz vēlāk pārcelts „Stīverkrogā” (tagad – Stīveri)<ref name="piemērs"/>. Pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Allažu ciemam pievienoja Mucenieku ciemu, 1958. gadā - [[Jūdažu ciems|Jūdažu ciema]] kolhoza "Dzirkstele" teritoriju. 1963. gadā Allažu ciema [[padomju saimniecība]]s "Mālpils" teritoriju pievienoja [[Mālpils ciems|Mālpils ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> Sākotnēji pagasta teritorijā tika izveidoti 5 kolhozi, tomēr laika gaitā tie apvienojās, un 1973. gadā pēc pēdējās apvienošanās Allažos izveidojās viens kolhozs – „Allaži”. Kolhozs specializējās piena un gaļas ražošanā. 70. gados sāka veidoties citas nozares: [[dārzkopība]], zivkopība un palīgražošana. Kolhozā strādāja ap 1000 cilvēku. 1979. gadā tika izveidots kokapstrādes uzņēmums „Agrokoks”, kas ražoja koka būvkonstrukcijas un sagatavoja kokmateriālus.<ref name="piemērs"/> 70. – 80. gados Allažos tika apbūvēts kolhoza centrs. Tika uzcelta kolhoza kantora ēka, sadzīves pakalpojumu ēka, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. 1986. gadā sāka darboties [[bērnudārzs]]. 90. gadu sākumā, kad kolhozu sistēma sabruka, atkal sāka veidoties zemnieku un piemājas saimniecības, veidojās arī privātie uzņēmumi.<ref name="piemērs"/> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref name="piemērs1"/> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL537] 2009. gadā Allažu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. === Ievērojamas vietas un objekti === * Kaļķugravas jeb [[Mežmuižas avoti]] * Kaļķugravas ūdensdzirnavu ēka * [[Mazie Kangari]] * [[Černausku akmens]] * [[Allažu baznīca]] * [[Zviedru baznīcas drupas]] * Allažmuižas vecā ūdensdzirnavu ēka un parks * Piemineklis latviešu leģionāriem * Piemineklis tēlniekam [[Teodors Zaļkalns|Teodoram Zaļkalnam]] * Piemineklis par godu [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] līdzdalībai Allažu lopkopības pārraudzības biedrības dibināšanā [[1904]]. gadā * [[Ezernieku karsta kritenes]] * Černausku dižozols * [[Allažu pamatskola]] == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas: [[Allaži]], [[Stīveri]], [[Allažmuiža]], [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupe]], [[Plānupe]]. === Ievērojamas personības === * [[Herberts Dāboliņš]] (1908-2000), bija latviešu distanču slēpotājs. == Saimniecība == === Transports === Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļi [[Garkalne]] – [[Alauksts]], [[Inčukalns]] – [[Ikšķile]], 2. šķiras autoceļi Sigulda – Allažmuiža, Klintis – Celmi, [[Mazie Kangari]], Inčukalns – Kalējbūņas. Gar pagasta ziemeļu robežu iet [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]].<ref name="piemērs">Allažu pagasta padome. 2008. Rīgas rajona Allažu pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadiem. 30.-36., 52.-53.,55.-56.,59.-60. lpp.</ref> == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}}[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL537] {{Siguldas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Allažu pagasts}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Allažu pagasts| ]] bog6xn4z9ad1cepb8hltnxzp4l7yrhx 3667781 3667777 2022-08-07T15:34:37Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Allažu pagasts | karte = Allažu pagasts LocMap.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Allažu pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Allažu pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Allaži | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | platība = 156,4 | iedzīvotāji = 1956<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1956 / 156.4 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | teritorijas = | mājaslapa = www.sigulda.lv }} '''Allažu pagasts''' ir viena no [[Siguldas novads|Siguldas novada]] administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā. Robežojas ar [[Sigulda]]s pilsētu un [[Siguldas pagasts|Siguldas]], [[Mālpils pagasts|Mālpils]], [[Inčukalna pagasts|Inčukalna]] un [[Krimuldas pagasts|Krimuldas]] pagastiem, kā arī [[Ropažu novads|Ropažu novada]], [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]]. == Daba == Allažu pagasts atrodas divu [[Klimats|klimatisko]] rajonu teritorijās. Nedaudz vairāk kā 50% teritorijas ietekmē Vidzemes Centrālās augstienes rietumu daļas klimatiskās īpatnības. Pagasta rietumu daļā pakāpeniski pastiprinās piejūras klimata ietekme, tomēr krasa atšķirība klimatiskajos apstākļos nav novērojama. Klimats ir mēreni silts un mitrs. Vasaras relatīvi vēsas, mākoņainas. Reljefs paugurains, augstākais punkts atrodas pagasta ZR daļā - Sauleskalnos – 113,8 m vjl..<ref name="piemērs"/> === Hidrogrāfija === Virszemes ūdeņi aizņem nelielu daļu no pagasta teritorijas – 144.1 ha, kas sastāda tikai 0.9%. Tās ir [[upe]]s, [[Ezers|ezeri]], [[Dīķis|dīķi]], [[Avots|avoti]]. Pagasta ziemeļdaļu šķērso [[Gauja]]s un [[Daugava]]s ūdensšķirtne. Visu pagastu šķērso [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] pieteka [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Līdz [[Allažmuiža]]i tā tek plašā ielejā. Allažu pagastā sākas Tumšupes pietekas Arupīte, [[Krievupe]], kā arī Ķibīte. Pie Allažiem sākas Dūņupe, kas tek uz Lielās Juglas pieteku [[Suda|Sudu]]. Gaujas pietekas ir [[Lorupe]] un Egļupe ar pieteku Barģupi, kas sākas no [[Mežmuižas avoti|Mežmuižas jeb Kaļķugravas avotiem]] <ref name="piemērs1">{{EncLP}}</ref>. Lielākie ezeri ir Vecezers un Linezers ar spoguļa laukuma platību 1 ha katrs. Abi ir izveidojušies karsta procesos un atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā „Ezernieku karsta kritenes”. Vecezera ūdens līmenis ir vairāk vai mazāk pastāvīgs, tajā ir viena sala. Ezerā ir īpaši aizsargājami biotopi ar mazo lēpi un ežgalvīšu audzēm. Linezers ir lielākais ezers Latvijā, no kura dažkārt daļēji vai pilnīgi pazūd ūdens. Karsta procesos izveidojies arī 0,5 ha lielais Velna dīķis, kas atrodas uz austrumiem no abiem iepriekšminētajiem .<ref name="piemērs"/> Mežmuižas avotu dabas liegumā ir 1 ha lielais [[Kaļķugravas dzirnavezers]]. Tas neaizsalst arī ziemā, jo caur to tek Kaļķugravas avotu ūdeņi, un ezera gultnē atsedzas zilais [[Devons|devona perioda māls]]. Kaļķugravas jeb Mežmuižas avoti (tautā saukti par Septiņiem avotiņiem) ir avotu sakopojums Rīgas rajona Allažu pagastā <ref name="piemērs"/>. Šie avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un pa strautu tek lejup uz Dzirnavu ezeru. Atkarībā no nokrišņu daudzuma avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://tourism.sigulda.lv/kalkugravas-mezmuizas-avoti/|title=Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti. |accessdate=2015-04-13}}</ref> ==== Ūdesnteces ==== [[Arupīte (Tumšupes pieteka)|Arupīte]], [[Barģupe]], [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]], [[Ērmaņu urga]], [[Krievupe]], [[Ķibīte]], [[Lorupe]], [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Allažmuižas dzirnavezers]], [[Jaunsostu dīķi]], [[Kaļķugravas dzirnavezers]], [[Lielgrodes dīķis]], [[Linezers (Allažu pagasts)|Linezers]], [[Mazvildas dīķis]], [[Rumpju dīķis]], [[Skubiņu dīķis]], [[Vecezers]], , [[Vecgauja]], [[Veģu dīķi]], [[Velna dīķis]]. ==== Purvi ==== [[Buļļu purvs]], [[Jūgu purvs]], [[Klajais purvs]], [[Laugas purvs]], [[Rampurs]], [[Zušu purvs]]. ===Reljefa formas=== [[Cēsu kalns]], [[Lakangars]], [[Lāčkalni]], [[Mazie Kangari]], [[Sarkankalni]], [[Sporu kalns]]. == Vēsture == Allaži ir sena apdzīvota vieta, kuras nosaukums cēlies no [[Lībieši|lībiešu]] vārda „''allasille''”, kas nozīmē „lejup no augšienes” jeb „nokalne”. [[Arheoloģijas piemineklis|Arheoloģijas pieminekļi]] liecina, ka Allažu pagastā [[11. gs.|11.]] – [[13. gs.|13.]] gs. dzīvojuši [[Gauja|Gaujas lībieši]]. Vecākie senkapi atrodas pie Allažu [[kapsēta]]s, savukārt plašāk pazīstami ir [[Saknīšu – Atvasīšu senkapi|Saknīšu – Atvasīšu]] un [[Kapurgu senkapi|Kapurgu uzkalniņkapi]]. Saknīšu – Atvasīšu lībiešu uzkalniņkapi ir vieni no pirmajiem literatūrā minētajiem republikas arheoloģijas pieminekļiem. Kapurgu senkapi,iespējams, senāk bijis plašs kapulauks, bet, ierīkojot tīrumus, daļa nopostīta, un  mūsdienās tikai 50 – 100 m lielā laukumā saglabājušies 25 lībiešu 11. – 12. gs. apbedījumi.  Allažos dzīvojošo lībiešu pārvaldes centrs atradās [[Satezeles pilskalns|Satezeles pilskalnā]].<ref name="piemērs"/> 12. gs. beigās Latvijā parādījās vācu tirgotāji un [[Garīdznieks|garīdznieki]]. Gaujas lībieši bija pirmie, kurus [[Krustneši|vācu krustneši]] pakļāva [[Kristīgā ticība|kristīgajai ticībai]] ap [[1206. gads|1206.]] gadu. Lībiešu zemes sadalīja [[ordenis]] un [[bīskaps]]. Allažu novads nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] īpašumā.<ref name="piemērs"/> [[1561. gads|1561]]. gadā [[Livonijas konfederācija]] tika sakauta [[Livonijas karš|Livonijas karā]] ar [[Krievija|Krieviju]], un tās zemes sadalītas [[Dānija]]i, [[Zviedrija]]i un [[Polija]]i. Visa [[Rīgas bīskapija]] un ordeņa [[Gaujas koridors]] nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] varā, taču jau [[1600. gads|1600]]. gadā sākās [[Poļu — zviedru karš|zviedru – poļu karš]], kas beidzās [[1629. gads|1629]]. gadā ar [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgumu, pēc kura Zviedrija ieguva Vidzemi. Zviedru valdība sāka to aktīvi saimniekot un [[1638. gads|1638.]] gadā Vidzemē veica [[Arklu revīzija|arklu revīziju]] – mērīja un novērtēja zemi. Arklu revīzijas dokumentos minētas Allažu „Černauskas”, „Sostes”, „Brankas”, „Pullēni”, „Kūkiņas”, „Stīverkrogs” un citas mājas. [[1700. gads|1700]]. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]], kura galvenās karojošās valstis bija Zviedrija un Krievija ar tās sabiedrotajiem. Kara sākumā Vidzemē ienāca krievu karaspēks [[Šeremetjevs|Šeremetjeva]] vadībā un nodarīja pamatīgus postījumus.<ref name="piemērs"/> [[1710. gads|1710.]] gadā plosījās [[Lielais mēris]], kas bija vēl postošāks nekā karš. Sevišķi smagi tas skāra Rietumvidzemi (mira 85 – 94% iedzīvotāju), Allažu un Pullēnu muižās bojā gāja 89,3%  iedzīvotāju. Līdz ar to lībieši Vidzemē gandrīz izzuda un šajos novados ienāca un apmetās [[latvieši]]. Lielais Ziemeļu karš beidzās [[1721. gads|1721]]. gadā, un, saskaņā ar līguma noteikumiem, Vidzeme nonāca Krievijas varā.<ref name="piemērs"/> [[18. gs.|18.]] – [[19. gs.|19.]] gs. Allaži bija nozīmīgs dzimtniecisko manufaktūru centrs Vidzemē. [[1760. gads|1760]]. gadā kāds [[Pēterburga]]s tirgotājs Allažos atvēra ādas apstrādes manufaktūru. Allažos darbojās lielākā stikla fabrika [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. No [[1811. gads|1811]]. līdz [[1830. gads|1830]]. gadam Allažu muižā darbojās cukura manufaktūra, kurā pārstrādāja ievesto niedru jēlcukuru. Vēlāk tās vietā ierīkoja brūzi, kurā ražoja liķieri „Allažu Ķimelis”. Šo liķieri eksportēja arī uz ārzemēm, un tas ienesa lielu peļņu. Turpat tika spiesta ķimeņu eļļa. Brūzis beidza darboties 1905. gadā. Allažu pagasta teritorijā laika gaitā bija izveidojušās vairākas [[muiža]]s: Pullēnu, Plānupes, Šķiliņu, Allažu muiža. Pēdējie Allažu muižas īpašnieki bija baroni Blankenhāgeni. 1905. gada revolucionāro notikumu laikā Allažu muiža tika nodedzināta. No muižas kompleksa saglabājusies muižas ūdensdzirnavu ēka (celta 1801) un muižas parks (6 ha) ar 17 introducēto koku un krūmu sugām.<ref name="piemērs"/> Allažu pagasts cieta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, jo 1917. gadā cauri pagasta teritorijai 4&nbsp;km garumā gāja frontes līnija. Kara postījumi sasniedza 79%, pilnīgi tika sagrauta muižas pils. Latvijas brīvvalsts laikā Allaži strauji attīstījās. Līdztekus 96 vecsaimniecībām ar 4762 ha zemes uz muižu zemes izveidojās jaunsaimniecības. [[Allažu muiža|Allažu muižu]] sadalīja 164 jaunsaimniecībās ar kopplatību 3468 ha. [[Plānupes muiža|Plānupes muižu]] sadalīja 19 saimniecībās ar kopējo platību 453 ha, Allažu mācītājmuižā izveidoja 23 saimniecības ar kopējo platību 421 ha. Pagasta teritorijā darbojās kaļķu ceplis, ķieģeļu ceplis, šūnakmens lauztuves. [[1926. gads|1926]]. gadā pagasta iedzīvotāji par saviem līdzekļiem uzcēla [[Allažu pamatskola|skolu]] . Tajā pašā gadā uzcelts arī Allažu tautas nams, un pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņa]] projekta uzcelta baznīca, kura ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. [[1927. gads|1927]]. gadā Allažu pagastā bija 1360 iedzīvotāju. 1935. gadā Allažu pagasta platība bija 15065 ha.<ref name="piemērs"/> Allažu pagastā bija daudz turīgu saimnieku, taču plaukstošo dzīvi pārtrauca pie varas nākušie [[komunisti]] un karš, kā arī ar to saistītā pagasta iedzīvotāju izvešana un [[emigrācija]].<ref name="piemērs"/> 1945. gadā pagastā izveidoja Allažu un [[Mucenieku ciems|Mucenieku]] [[ciema padome]]s. 1948. – 1949. gadā Allažos dibināja [[Kolhozs|kolhozus]]. 1947. gadā tika ierīkots speciālā režīma un psihiski slimo cilvēku pansionāts bijušajā skolas ēkā, kas nedaudz vēlāk pārcelts „Stīverkrogā” (tagad – Stīveri)<ref name="piemērs"/>. Pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Allažu ciemam pievienoja Mucenieku ciemu, 1958. gadā - [[Jūdažu ciems|Jūdažu ciema]] kolhoza "Dzirkstele" teritoriju. 1963. gadā Allažu ciema [[padomju saimniecība]]s "Mālpils" teritoriju pievienoja [[Mālpils ciems|Mālpils ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> Sākotnēji pagasta teritorijā tika izveidoti 5 kolhozi, tomēr laika gaitā tie apvienojās, un 1973. gadā pēc pēdējās apvienošanās Allažos izveidojās viens kolhozs – „Allaži”. Kolhozs specializējās piena un gaļas ražošanā. 70. gados sāka veidoties citas nozares: [[dārzkopība]], zivkopība un palīgražošana. Kolhozā strādāja ap 1000 cilvēku. 1979. gadā tika izveidots kokapstrādes uzņēmums „Agrokoks”, kas ražoja koka būvkonstrukcijas un sagatavoja kokmateriālus.<ref name="piemērs"/> 70. – 80. gados Allažos tika apbūvēts kolhoza centrs. Tika uzcelta kolhoza kantora ēka, sadzīves pakalpojumu ēka, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. 1986. gadā sāka darboties [[bērnudārzs]]. 90. gadu sākumā, kad kolhozu sistēma sabruka, atkal sāka veidoties zemnieku un piemājas saimniecības, veidojās arī privātie uzņēmumi.<ref name="piemērs"/> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref name="piemērs1"/> <ref>{{https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL537}}</ref> 2009. gadā Allažu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. === Ievērojamas vietas un objekti === * Kaļķugravas jeb [[Mežmuižas avoti]] * Kaļķugravas ūdensdzirnavu ēka * [[Mazie Kangari]] * [[Černausku akmens]] * [[Allažu baznīca]] * [[Zviedru baznīcas drupas]] * Allažmuižas vecā ūdensdzirnavu ēka un parks * Piemineklis latviešu leģionāriem * Piemineklis tēlniekam [[Teodors Zaļkalns|Teodoram Zaļkalnam]] * Piemineklis par godu [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] līdzdalībai Allažu lopkopības pārraudzības biedrības dibināšanā [[1904]]. gadā * [[Ezernieku karsta kritenes]] * Černausku dižozols * [[Allažu pamatskola]] == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas: [[Allaži]], [[Stīveri]], [[Allažmuiža]], [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupe]], [[Plānupe]]. === Ievērojamas personības === * [[Herberts Dāboliņš]] (1908-2000), bija latviešu distanču slēpotājs. == Saimniecība == === Transports === Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļi [[Garkalne]] – [[Alauksts]], [[Inčukalns]] – [[Ikšķile]], 2. šķiras autoceļi Sigulda – Allažmuiža, Klintis – Celmi, [[Mazie Kangari]], Inčukalns – Kalējbūņas. Gar pagasta ziemeļu robežu iet [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]].<ref name="piemērs">Allažu pagasta padome. 2008. Rīgas rajona Allažu pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadiem. 30.-36., 52.-53.,55.-56.,59.-60. lpp.</ref> == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}}[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL537] {{Siguldas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Allažu pagasts}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Allažu pagasts| ]] 0dtwuq38qtaak17duqtmzthv4ao2g5l 3667782 3667781 2022-08-07T15:35:41Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Allažu pagasts | karte = Allažu pagasts LocMap.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Allažu pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Allažu pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Allaži | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | platība = 156,4 | iedzīvotāji = 1956<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1956 / 156.4 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | teritorijas = | mājaslapa = www.sigulda.lv }} '''Allažu pagasts''' ir viena no [[Siguldas novads|Siguldas novada]] administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā. Robežojas ar [[Sigulda]]s pilsētu un [[Siguldas pagasts|Siguldas]], [[Mālpils pagasts|Mālpils]], [[Inčukalna pagasts|Inčukalna]] un [[Krimuldas pagasts|Krimuldas]] pagastiem, kā arī [[Ropažu novads|Ropažu novada]], [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]]. == Daba == Allažu pagasts atrodas divu [[Klimats|klimatisko]] rajonu teritorijās. Nedaudz vairāk kā 50% teritorijas ietekmē Vidzemes Centrālās augstienes rietumu daļas klimatiskās īpatnības. Pagasta rietumu daļā pakāpeniski pastiprinās piejūras klimata ietekme, tomēr krasa atšķirība klimatiskajos apstākļos nav novērojama. Klimats ir mēreni silts un mitrs. Vasaras relatīvi vēsas, mākoņainas. Reljefs paugurains, augstākais punkts atrodas pagasta ZR daļā - Sauleskalnos – 113,8 m vjl..<ref name="piemērs"/> === Hidrogrāfija === Virszemes ūdeņi aizņem nelielu daļu no pagasta teritorijas – 144.1 ha, kas sastāda tikai 0.9%. Tās ir [[upe]]s, [[Ezers|ezeri]], [[Dīķis|dīķi]], [[Avots|avoti]]. Pagasta ziemeļdaļu šķērso [[Gauja]]s un [[Daugava]]s ūdensšķirtne. Visu pagastu šķērso [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] pieteka [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Līdz [[Allažmuiža]]i tā tek plašā ielejā. Allažu pagastā sākas Tumšupes pietekas Arupīte, [[Krievupe]], kā arī Ķibīte. Pie Allažiem sākas Dūņupe, kas tek uz Lielās Juglas pieteku [[Suda|Sudu]]. Gaujas pietekas ir [[Lorupe]] un Egļupe ar pieteku Barģupi, kas sākas no [[Mežmuižas avoti|Mežmuižas jeb Kaļķugravas avotiem]] <ref name="piemērs1">{{EncLP}}</ref>. Lielākie ezeri ir Vecezers un Linezers ar spoguļa laukuma platību 1 ha katrs. Abi ir izveidojušies karsta procesos un atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā „Ezernieku karsta kritenes”. Vecezera ūdens līmenis ir vairāk vai mazāk pastāvīgs, tajā ir viena sala. Ezerā ir īpaši aizsargājami biotopi ar mazo lēpi un ežgalvīšu audzēm. Linezers ir lielākais ezers Latvijā, no kura dažkārt daļēji vai pilnīgi pazūd ūdens. Karsta procesos izveidojies arī 0,5 ha lielais Velna dīķis, kas atrodas uz austrumiem no abiem iepriekšminētajiem .<ref name="piemērs"/> Mežmuižas avotu dabas liegumā ir 1 ha lielais [[Kaļķugravas dzirnavezers]]. Tas neaizsalst arī ziemā, jo caur to tek Kaļķugravas avotu ūdeņi, un ezera gultnē atsedzas zilais [[Devons|devona perioda māls]]. Kaļķugravas jeb Mežmuižas avoti (tautā saukti par Septiņiem avotiņiem) ir avotu sakopojums Rīgas rajona Allažu pagastā <ref name="piemērs"/>. Šie avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un pa strautu tek lejup uz Dzirnavu ezeru. Atkarībā no nokrišņu daudzuma avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://tourism.sigulda.lv/kalkugravas-mezmuizas-avoti/|title=Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti. |accessdate=2015-04-13}}</ref> ==== Ūdesnteces ==== [[Arupīte (Tumšupes pieteka)|Arupīte]], [[Barģupe]], [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]], [[Ērmaņu urga]], [[Krievupe]], [[Ķibīte]], [[Lorupe]], [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Allažmuižas dzirnavezers]], [[Jaunsostu dīķi]], [[Kaļķugravas dzirnavezers]], [[Lielgrodes dīķis]], [[Linezers (Allažu pagasts)|Linezers]], [[Mazvildas dīķis]], [[Rumpju dīķis]], [[Skubiņu dīķis]], [[Vecezers]], , [[Vecgauja]], [[Veģu dīķi]], [[Velna dīķis]]. ==== Purvi ==== [[Buļļu purvs]], [[Jūgu purvs]], [[Klajais purvs]], [[Laugas purvs]], [[Rampurs]], [[Zušu purvs]]. ===Reljefa formas=== [[Cēsu kalns]], [[Lakangars]], [[Lāčkalni]], [[Mazie Kangari]], [[Sarkankalni]], [[Sporu kalns]]. == Vēsture == Allaži ir sena apdzīvota vieta, kuras nosaukums cēlies no [[Lībieši|lībiešu]] vārda „''allasille''”, kas nozīmē „lejup no augšienes” jeb „nokalne”. [[Arheoloģijas piemineklis|Arheoloģijas pieminekļi]] liecina, ka Allažu pagastā [[11. gs.|11.]] – [[13. gs.|13.]] gs. dzīvojuši [[Gauja|Gaujas lībieši]]. Vecākie senkapi atrodas pie Allažu [[kapsēta]]s, savukārt plašāk pazīstami ir [[Saknīšu – Atvasīšu senkapi|Saknīšu – Atvasīšu]] un [[Kapurgu senkapi|Kapurgu uzkalniņkapi]]. Saknīšu – Atvasīšu lībiešu uzkalniņkapi ir vieni no pirmajiem literatūrā minētajiem republikas arheoloģijas pieminekļiem. Kapurgu senkapi,iespējams, senāk bijis plašs kapulauks, bet, ierīkojot tīrumus, daļa nopostīta, un  mūsdienās tikai 50 – 100 m lielā laukumā saglabājušies 25 lībiešu 11. – 12. gs. apbedījumi.  Allažos dzīvojošo lībiešu pārvaldes centrs atradās [[Satezeles pilskalns|Satezeles pilskalnā]].<ref name="piemērs"/> 12. gs. beigās Latvijā parādījās vācu tirgotāji un [[Garīdznieks|garīdznieki]]. Gaujas lībieši bija pirmie, kurus [[Krustneši|vācu krustneši]] pakļāva [[Kristīgā ticība|kristīgajai ticībai]] ap [[1206. gads|1206.]] gadu. Lībiešu zemes sadalīja [[ordenis]] un [[bīskaps]]. Allažu novads nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] īpašumā.<ref name="piemērs"/> [[1561. gads|1561]]. gadā [[Livonijas konfederācija]] tika sakauta [[Livonijas karš|Livonijas karā]] ar [[Krievija|Krieviju]], un tās zemes sadalītas [[Dānija]]i, [[Zviedrija]]i un [[Polija]]i. Visa [[Rīgas bīskapija]] un ordeņa [[Gaujas koridors]] nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] varā, taču jau [[1600. gads|1600]]. gadā sākās [[Poļu — zviedru karš|zviedru – poļu karš]], kas beidzās [[1629. gads|1629]]. gadā ar [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgumu, pēc kura Zviedrija ieguva Vidzemi. Zviedru valdība sāka to aktīvi saimniekot un [[1638. gads|1638.]] gadā Vidzemē veica [[Arklu revīzija|arklu revīziju]] – mērīja un novērtēja zemi. Arklu revīzijas dokumentos minētas Allažu „Černauskas”, „Sostes”, „Brankas”, „Pullēni”, „Kūkiņas”, „Stīverkrogs” un citas mājas. [[1700. gads|1700]]. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]], kura galvenās karojošās valstis bija Zviedrija un Krievija ar tās sabiedrotajiem. Kara sākumā Vidzemē ienāca krievu karaspēks [[Šeremetjevs|Šeremetjeva]] vadībā un nodarīja pamatīgus postījumus.<ref name="piemērs"/> [[1710. gads|1710.]] gadā plosījās [[Lielais mēris]], kas bija vēl postošāks nekā karš. Sevišķi smagi tas skāra Rietumvidzemi (mira 85 – 94% iedzīvotāju), Allažu un Pullēnu muižās bojā gāja 89,3%  iedzīvotāju. Līdz ar to lībieši Vidzemē gandrīz izzuda un šajos novados ienāca un apmetās [[latvieši]]. Lielais Ziemeļu karš beidzās [[1721. gads|1721]]. gadā, un, saskaņā ar līguma noteikumiem, Vidzeme nonāca Krievijas varā.<ref name="piemērs"/> [[18. gs.|18.]] – [[19. gs.|19.]] gs. Allaži bija nozīmīgs dzimtniecisko manufaktūru centrs Vidzemē. [[1760. gads|1760]]. gadā kāds [[Pēterburga]]s tirgotājs Allažos atvēra ādas apstrādes manufaktūru. Allažos darbojās lielākā stikla fabrika [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. No [[1811. gads|1811]]. līdz [[1830. gads|1830]]. gadam Allažu muižā darbojās cukura manufaktūra, kurā pārstrādāja ievesto niedru jēlcukuru. Vēlāk tās vietā ierīkoja brūzi, kurā ražoja liķieri „Allažu Ķimelis”. Šo liķieri eksportēja arī uz ārzemēm, un tas ienesa lielu peļņu. Turpat tika spiesta ķimeņu eļļa. Brūzis beidza darboties 1905. gadā. Allažu pagasta teritorijā laika gaitā bija izveidojušās vairākas [[muiža]]s: Pullēnu, Plānupes, Šķiliņu, Allažu muiža. Pēdējie Allažu muižas īpašnieki bija baroni Blankenhāgeni. 1905. gada revolucionāro notikumu laikā Allažu muiža tika nodedzināta. No muižas kompleksa saglabājusies muižas ūdensdzirnavu ēka (celta 1801) un muižas parks (6 ha) ar 17 introducēto koku un krūmu sugām.<ref name="piemērs"/> Allažu pagasts cieta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, jo 1917. gadā cauri pagasta teritorijai 4&nbsp;km garumā gāja frontes līnija. Kara postījumi sasniedza 79%, pilnīgi tika sagrauta muižas pils. Latvijas brīvvalsts laikā Allaži strauji attīstījās. Līdztekus 96 vecsaimniecībām ar 4762 ha zemes uz muižu zemes izveidojās jaunsaimniecības. [[Allažu muiža|Allažu muižu]] sadalīja 164 jaunsaimniecībās ar kopplatību 3468 ha. [[Plānupes muiža|Plānupes muižu]] sadalīja 19 saimniecībās ar kopējo platību 453 ha, Allažu mācītājmuižā izveidoja 23 saimniecības ar kopējo platību 421 ha. Pagasta teritorijā darbojās kaļķu ceplis, ķieģeļu ceplis, šūnakmens lauztuves. [[1926. gads|1926]]. gadā pagasta iedzīvotāji par saviem līdzekļiem uzcēla [[Allažu pamatskola|skolu]] . Tajā pašā gadā uzcelts arī Allažu tautas nams, un pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņa]] projekta uzcelta baznīca, kura ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. [[1927. gads|1927]]. gadā Allažu pagastā bija 1360 iedzīvotāju. 1935. gadā Allažu pagasta platība bija 15065 ha.<ref name="piemērs"/> Allažu pagastā bija daudz turīgu saimnieku, taču plaukstošo dzīvi pārtrauca pie varas nākušie [[komunisti]] un karš, kā arī ar to saistītā pagasta iedzīvotāju izvešana un [[emigrācija]].<ref name="piemērs"/> 1945. gadā pagastā izveidoja Allažu un [[Mucenieku ciems|Mucenieku]] [[ciema padome]]s. 1948. – 1949. gadā Allažos dibināja [[Kolhozs|kolhozus]]. 1947. gadā tika ierīkots speciālā režīma un psihiski slimo cilvēku pansionāts bijušajā skolas ēkā, kas nedaudz vēlāk pārcelts „Stīverkrogā” (tagad – Stīveri)<ref name="piemērs"/>. Pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Allažu ciemam pievienoja Mucenieku ciemu, 1958. gadā - [[Jūdažu ciems|Jūdažu ciema]] kolhoza "Dzirkstele" teritoriju. 1963. gadā Allažu ciema [[padomju saimniecība]]s "Mālpils" teritoriju pievienoja [[Mālpils ciems|Mālpils ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> Sākotnēji pagasta teritorijā tika izveidoti 5 kolhozi, tomēr laika gaitā tie apvienojās, un 1973. gadā pēc pēdējās apvienošanās Allažos izveidojās viens kolhozs – „Allaži”. Kolhozs specializējās piena un gaļas ražošanā. 70. gados sāka veidoties citas nozares: [[dārzkopība]], zivkopība un palīgražošana. Kolhozā strādāja ap 1000 cilvēku. 1979. gadā tika izveidots kokapstrādes uzņēmums „Agrokoks”, kas ražoja koka būvkonstrukcijas un sagatavoja kokmateriālus.<ref name="piemērs"/> 70. – 80. gados Allažos tika apbūvēts kolhoza centrs. Tika uzcelta kolhoza kantora ēka, sadzīves pakalpojumu ēka, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. 1986. gadā sāka darboties [[bērnudārzs]]. 90. gadu sākumā, kad kolhozu sistēma sabruka, atkal sāka veidoties zemnieku un piemājas saimniecības, veidojās arī privātie uzņēmumi.<ref name="piemērs"/> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref name="piemērs1"/> [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL537] 2009. gadā Allažu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. === Ievērojamas vietas un objekti === * Kaļķugravas jeb [[Mežmuižas avoti]] * Kaļķugravas ūdensdzirnavu ēka * [[Mazie Kangari]] * [[Černausku akmens]] * [[Allažu baznīca]] * [[Zviedru baznīcas drupas]] * Allažmuižas vecā ūdensdzirnavu ēka un parks * Piemineklis latviešu leģionāriem * Piemineklis tēlniekam [[Teodors Zaļkalns|Teodoram Zaļkalnam]] * Piemineklis par godu [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] līdzdalībai Allažu lopkopības pārraudzības biedrības dibināšanā [[1904]]. gadā * [[Ezernieku karsta kritenes]] * Černausku dižozols * [[Allažu pamatskola]] == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas: [[Allaži]], [[Stīveri]], [[Allažmuiža]], [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupe]], [[Plānupe]]. === Ievērojamas personības === * [[Herberts Dāboliņš]] (1908-2000), bija latviešu distanču slēpotājs. == Saimniecība == === Transports === Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļi [[Garkalne]] – [[Alauksts]], [[Inčukalns]] – [[Ikšķile]], 2. šķiras autoceļi Sigulda – Allažmuiža, Klintis – Celmi, [[Mazie Kangari]], Inčukalns – Kalējbūņas. Gar pagasta ziemeļu robežu iet [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]].<ref name="piemērs">Allažu pagasta padome. 2008. Rīgas rajona Allažu pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadiem. 30.-36., 52.-53.,55.-56.,59.-60. lpp.</ref> == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}}[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL537] {{Siguldas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Allažu pagasts}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Allažu pagasts| ]] bog6xn4z9ad1cepb8hltnxzp4l7yrhx Kolka 0 56326 3668114 3647687 2022-08-08T11:12:36Z Eremu1 102242 Izveidoju sadaļu Galerija. wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu|upi|Bruzile}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg | image_caption = Kolkas luterāņu baznīca | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Kolkas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2019 | population_footnotes = {{fact}} | population_total = 610 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 44 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 4 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 3 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3275 Kolka | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kolka''' ({{val|liv|Kūolka}})<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3081&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> ir ciems [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]], pagasta centrs. Kolka atrodas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē uz dienvidiem no [[Kolkasrags|Kolkasraga]] 64 km no novada centra [[Talsi]]em un 160 km no [[Rīga]]s. Kolku sasniedz divi valsts reģionālie autoceļi: [[Autoceļš P124|P124]] [[Ventspils]] virzienā un [[Autoceļš P131|P131]] Rīgas virzienā. Kolkā atrodas pamatskola, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, pasts, līvu centrs «Kūolka», luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīcas. == Vēsture == Kolka ir sens Kurzemes [[lībieši|lībiešu]] ciems. Pirmās ziņas par Kolkas ragu (''Tumisnis'') ir no [[Vikingu laiki]]em un tas pieminēts uzrakstā uz [[Mervalas rūnu akmens]]. Pēc dažu vēsturnieku domām, ap 1050. gadu kāds [[katolicisms|katoļu]] misionārs pēc dāņu iebrukuma [[Kurzeme|Kursā]] zemesragā esot uzcēlis baznīcu. Pēc 1161. gada ķēniņš Ābels iecēla Dānijas [[Lundas arhibīskapi|Lundas baznīcas]] kanoniķi Ernemordu par Kurzemes bīskapu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |title=Piltenes vēsture |access-date={{dat|2012|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120424021741/http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |archivedate={{dat|2012|04|24||bez}} }}</ref> Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās [[Vanema]]s zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar [[Roņu sala|Roņu salu]] piederēja pie [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas domkapitula]] [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novada]]. 1434. gadā novadu pievienoja [[Kurzemes bīskapija]]s zemēm. Kolkas baznīcu un pie tās esošo ciemu [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā 1855. gadā iznīcināja angļu karakuģis. Kolkā 1935. gadā bija 343 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā Kolka kļuva par jaunizveidotā [[Kolkas ciems|Kolkas ciema]] (vēlāk — pagasta) centru. Par lielāku apdzīvoto vietu Kolka izveidojās pēckara gados, kad tā kļuva par zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Brīvais zvejnieks» centru (1974. gadā apvienojies ar [[Roja]]s kolhozu «Banga»). == Galerija == <gallery> Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]] Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]] Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080609220754/http://www.ziemelkurzeme.lv/iepazisti611.html Kolkas apraksts] ziemelkurzeme.lv * [http://www.kolka.lv www.kolka.lv] {{Kolkas pagasta ciemi}} {{Lībiešu ciemi}} {{Ventspils apriņķis}} [[Kategorija:Kolkas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Kolka]] rlxm65itadgenkz6e4cvvpaq2fw4lbu 3668115 3668114 2022-08-08T11:13:44Z Eremu1 102242 Pieliku Kolkas luterāņu baznīcu wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu|upi|Bruzile}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg | image_caption = Kolkas luterāņu baznīca | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Kolkas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2019 | population_footnotes = {{fact}} | population_total = 610 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 44 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 4 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 3 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3275 Kolka | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kolka''' ({{val|liv|Kūolka}})<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3081&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> ir ciems [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]], pagasta centrs. Kolka atrodas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē uz dienvidiem no [[Kolkasrags|Kolkasraga]] 64 km no novada centra [[Talsi]]em un 160 km no [[Rīga]]s. Kolku sasniedz divi valsts reģionālie autoceļi: [[Autoceļš P124|P124]] [[Ventspils]] virzienā un [[Autoceļš P131|P131]] Rīgas virzienā. Kolkā atrodas pamatskola, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, pasts, līvu centrs «Kūolka», luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīcas. == Vēsture == Kolka ir sens Kurzemes [[lībieši|lībiešu]] ciems. Pirmās ziņas par Kolkas ragu (''Tumisnis'') ir no [[Vikingu laiki]]em un tas pieminēts uzrakstā uz [[Mervalas rūnu akmens]]. Pēc dažu vēsturnieku domām, ap 1050. gadu kāds [[katolicisms|katoļu]] misionārs pēc dāņu iebrukuma [[Kurzeme|Kursā]] zemesragā esot uzcēlis baznīcu. Pēc 1161. gada ķēniņš Ābels iecēla Dānijas [[Lundas arhibīskapi|Lundas baznīcas]] kanoniķi Ernemordu par Kurzemes bīskapu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |title=Piltenes vēsture |access-date={{dat|2012|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120424021741/http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271 |archivedate={{dat|2012|04|24||bez}} }}</ref> Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās [[Vanema]]s zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar [[Roņu sala|Roņu salu]] piederēja pie [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas domkapitula]] [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novada]]. 1434. gadā novadu pievienoja [[Kurzemes bīskapija]]s zemēm. Kolkas baznīcu un pie tās esošo ciemu [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā 1855. gadā iznīcināja angļu karakuģis. Kolkā 1935. gadā bija 343 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā Kolka kļuva par jaunizveidotā [[Kolkas ciems|Kolkas ciema]] (vēlāk — pagasta) centru. Par lielāku apdzīvoto vietu Kolka izveidojās pēckara gados, kad tā kļuva par zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Brīvais zvejnieks» centru (1974. gadā apvienojies ar [[Roja]]s kolhozu «Banga»). == Galerija == <gallery> Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]] Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]] Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg|[[Kolkas luterāņu baznīca]] Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080609220754/http://www.ziemelkurzeme.lv/iepazisti611.html Kolkas apraksts] ziemelkurzeme.lv * [http://www.kolka.lv www.kolka.lv] {{Kolkas pagasta ciemi}} {{Lībiešu ciemi}} {{Ventspils apriņķis}} [[Kategorija:Kolkas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Kolka]] 7t0f8r9uvwhwl3d2apffgcn3hlma4l2 Pārkere Posija 0 60348 3667811 3460658 2022-08-07T16:36:51Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Dazed And Confused → Reibumā un neziņā using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Pārkere Posija | attēls = Parker Posey @ Fox Upfronts 2007 02 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|8}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Mērilenda|Baltimora}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinoaktrise<br />mūziķe | darbības gadi = 1991—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | zeltaavenesbalva = | zeltaglobusabalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Pārkere Kristiāna Posija''' ({{val|en|Parker Christian Posey}}; dzimusi {{dat|1965|11|8}}) ir amerikāņu aktrise un mūziķe. Posija ieguva atpazīstamību 1990. gados pēc vairākām lomām [[Neatkarīgais kino|neatkarīgajā kino]],<ref>{{ziņu atsauce| url = http://www.time.com/time/archive/preview/0,10987,985930,00.html| title = Queen of the Indies| publisher = Time| date = 1997-02-17| first = Richard| last = Corliss| access-date = 2015-06-23| archive-date = 2012-05-26| archive-url = https://archive.today/20120526233325/http://www.time.com/time/archive/preview/0,10987,985930,00.html}}</ref> kā arī ar uzstāšanos [[Improvizācijas teātris|improvizācijas teātru]] izrādēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thedailybeast.com/articles/2012/01/29/parker-posey-on-her-comeback-role-in-price-check.html|title=Parker Posey on Her Comeback Role in ‘Price Check’|date=January 29, 2012|last=Stern|first=Marlow|work=[[The Daily Beast]]|quote=Posey is a key member of filmmaker Christopher Guest’s movie comedy troupe|accessdate=May 7, 2013}}</ref> Savu karjeru sākusi, filmējoties seriālos. Pirmā nozīmīgā kino loma bija 1993. gada filmā "[[Reibumā un neziņā]]". Pirmās neatkarīgā kino filmas, kurās filmējās Posija arī neguva lielus panākumus. Zināmākās mākslas filmas, kurās Pārkere Posija ir piedalījusies 1990. gadu beigās ir "[[Tev pienācis pasts]]" (''You’ve Got Mail''), "[[Kliedziens 3]]" (''Scream 3''), ''[[Henry Fool]]'' un "[[Asmens: trīsvienība]]" (''Blade: Trinity''). Par lomu 2006. gada filmā "[[Supermens atgriežas]]" tikusi nominēta [[Saturna balva]]i kā labākā otrā plāna aktrise. == Atsauces == {{atsauces}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Posija, Pārkere}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Ņujorkas cilvēki]] 0xfcgi7cocqwftzhsisqsq4tr79znxj 3667816 3667811 2022-08-07T16:41:57Z Baisulis 11523 jaunāka bilde..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Pārkere Posija | attēls = Parker Posey by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Pārkere Posija 2018. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|8}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Mērilenda|Baltimora}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, mūziķe | darbības gadi = 1991—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | zeltaavenesbalva = | zeltaglobusabalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Pārkere Kristiāna Posija''' ({{val|en|Parker Christian Posey}}; dzimusi {{dat|1965|11|8}}) ir amerikāņu aktrise un mūziķe. Posija ieguva atpazīstamību 1990. gados pēc vairākām lomām [[Neatkarīgais kino|neatkarīgajā kino]],<ref>{{ziņu atsauce| url = http://www.time.com/time/archive/preview/0,10987,985930,00.html| title = Queen of the Indies| publisher = Time| date = 1997-02-17| first = Richard| last = Corliss| access-date = 2015-06-23| archive-date = 2012-05-26| archive-url = https://archive.today/20120526233325/http://www.time.com/time/archive/preview/0,10987,985930,00.html}}</ref> kā arī ar uzstāšanos [[Improvizācijas teātris|improvizācijas teātru]] izrādēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thedailybeast.com/articles/2012/01/29/parker-posey-on-her-comeback-role-in-price-check.html|title=Parker Posey on Her Comeback Role in ‘Price Check’|date=January 29, 2012|last=Stern|first=Marlow|work=[[The Daily Beast]]|quote=Posey is a key member of filmmaker Christopher Guest’s movie comedy troupe|accessdate=May 7, 2013}}</ref> Savu karjeru sākusi, filmējoties seriālos. Pirmā nozīmīgā kino loma bija 1993. gada filmā "[[Reibumā un neziņā]]". Pirmās neatkarīgā kino filmas, kurās filmējās Posija arī neguva lielus panākumus. Zināmākās mākslas filmas, kurās Pārkere Posija ir piedalījusies 1990. gadu beigās ir "[[Tev pienācis pasts]]", "[[Kliedziens 3]]" (''Scream 3''), ''[[Henry Fool]]'' un "[[Asmens: Trīsvienība]]". Par lomu 2006. gada filmā "[[Supermens atgriežas]]" nominēta [[Saturna balva]]i kā labākā otrā plāna aktrise. == Atsauces == {{atsauces}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Posija, Pārkere}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Ņujorkas cilvēki]] ew7e8fvbmu9nrhktfam4zg8q0xseb8k Led Zeppelin (albums) 0 65018 3667809 2286504 2022-08-07T16:35:59Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Dazed and Confused → Reibumā un neziņā using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = Led Zeppelin | Izpildītājs = [[Led Zeppelin]] | Vāks = LedZeppelin I.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{Dat|1969|1|12}} | Ierakstīts = [[Olympic Studios]]<br />([[1968]]. gada [[oktobris]]) | Žanrs = [[smagais roks]], [[blūzroks]], [[folkroks]] | Garums = 44:50 | Ierakstu kompānija = [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = [[Džimijs Peidžs]] | Izpildītājsģen = ''Led Zeppelin'' | Iepriekšējais albums = | Šis albums = [[Attēls:LedZeppelin I.jpg|60px]]<br />'''''Led Zeppelin'''''<br />(1969) | Nākamais albums = [[Attēls:LedZeppelin II.jpg|60px]]<br />''[[Led Zeppelin II]]''<br />(1969) }} '''Led Zeppelin''' ir pirmais grupas ''[[Led Zeppelin]]'' albums. Tas tika ierakstīts [[1968]]. gada [[oktobris|oktobrī]] ''[[Olympic Studios]]'' un izdots {{Dat|1969|1|12}}. Lai gan sākotnēji kritiķi albumu pēla, tas kļuva komerciāli veiksmīgs un [[2003. gads|2003]]. gadā žurnāla "[[Rolling Stone]]" aptaujā tika atzīts par 29. visu laiku labāko albumu. Albums tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem smagā roka un smagā metāla albumiem. Tajā muzikāli un liriski ir manāms blūza, blūzroka, kā arī folkroka iespaids. Albuma vākā ir attēlota dirižabļa ''[[Hindenburg (dirižablis)|Hindenburg]]'' katastrofa. == Dziesmu saraksts == === Pirmā puse === # "[[Good Times Bad Times]]" - 2:46 ([[Džimijs Peidžs|Peidžs]], [[Džons Pols Džonss|Džonss]], [[Džons Bonhems|Bonhems]]) # "[[Babe I'm Gonna Leave You]]" - 6:41 ([[Roberts Plānts|Plānts]], [[Džimijs Peidžs|Peidžs]], [[Anna Bredona|Bredona]]) # "[[You Shook Me]]" - 6:28 ([[Villijs Diksons|Diksons]], [[Dž. B. Lenors|Lenors]]) # "[[Dazed and Confused (dziesma)|Dazed and Confused]]" - 6:26 ([[Džimijs Peidžs|Peidžs]]) === Otrā puse === # "[[Your Time Is Gonna Come]]" - 4:35 ([[Džimijs Peidžs|Peidžs]], [[Džons Pols Džonss|Džonss]]) # "[[Black Mountain Side]]" - 2:13 ([[Džimijs Peidžs|Peidžs]]) # "[[Communication Breakdown]]" - 2:30 ([[Džimijs Peidžs|Peidžs]], [[Džons Pols Džonss|Džonss]], [[Džons Bonhems|Bonhems]]) # "[[I Can't Quit You Baby]]" - 4:43 ([[Villijs Diksons|Diksons]]) # "[[How Many More Times]]" - 8:28<ref>Uz albuma vāka norādīts, ka dziesma ir 3:30 gara, lai radiostacijas atskaņotu šo dziesmu.</ref> ([[Džimijs Peidžs|Peidžs]], [[Džons Pols Džonss|Džonss]], [[Džons Bonhems|Bonhems]]) == Piezīmes == {{atsauces}} {{Led Zeppelin}} [[Kategorija:1969. gada albumi]] [[Kategorija:Led Zeppelin albumi]] 1xldtr48nfjk8y7jyg5azx9hkf2ejip Karstākais dienas laiks 0 69687 3667663 3165101 2022-08-07T12:24:51Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:49810.1020.A.jpg|thumb|175px|Filmas oriģinālais plakāts]] "'''Karstākais dienas laiks'''"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kino.lvmail.lv/2007/09/20/bc_bchs_al_pacino.html |title=Lvmail.lv profils |access-date={{dat|2008|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151007034444/http://kino.lvmail.lv/2007/09/20/bc_bchs_al_pacino.html |archivedate={{dat|2015|10|07||bez}} }}</ref> ({{val|en|Dog Day Afternoon}}), arī "Laimīgās dienas pēcpusdiena",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.irlaiks.lv/movies/movies/movie.php?id=15135 |title=IrLaiks.lv profils |access-date={{dat|2008|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305003658/http://www.irlaiks.lv/movies/movies/movie.php?id=15135 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> ir 1975. gada amerikāņu [[kriminālfilma]], kuras [[kinorežisors]] ir [[Sidnijs Lūmets]] (''Sidney Lumet''), bet [[scenārijs|scenārija]] autors [[Frenks Pīrsons]] (''Frank Pierson''). Galveno lomu atveidotāji ir [[Als Pačīno]], Džons Kazeils (''John Cazale''), Kriss Sarandons (''Chris Sarandon''), Džeimss Broderiks (''James Broderick'') un Čārlzs Dērnings (''Charles Durning''). Filmas sižeta pamatā ir patiesi notikumi {{dat|1972|8|22}}. Tajā Džons Vojtovičs (''John Wojtowicz''), kuru spēlē Als Pačīno, aplaupa [[banka|banku]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1975. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]] guku4da1lx0l5cxt32gxhw2u1qjnb7p Mobings 0 71739 3667976 3552580 2022-08-07T21:23:26Z Spnq 103627 Dažas vikisaites wikitext text/x-wiki '''Mobings''' ({{val|en|mobbing}}, no ''to mob'' — 'nomākt, uzbrukt') ir psiholoģiskā terora veids. Parasti mobings sākas ar [[konflikts|konfliktu]]. Ja šis konflikts netiek laikus un efektīvi atrisināts, tad tas, kam ir statuss, vara, spēks, citu kolēģu atbalsts, savu oponentu pārvērš mobinga upurī. Ar laiku mobings kļūst apzināts, bet sākums parasti ir spontāns. Mobinga upurim liek noprast, ka ar viņu varētu pārtraukt darba attiecības. Grāmatas „Veiksmīga karjera vai mobings — psiholoģiskais terors darbā” autore Konstance Halta apstiprina, ka mobings izplatās apbrīnojami ātri. Proti, netiek kritizēta darbinieka rīcība, bet gan pats darbinieks. Notiek arī vispārināšana: „Tu vienmēr kavē, Tu nekad visu neizpildi, kā pienākas” utt. Tas arī var notikt internetā. == Mobinga jēdziens == Pastāv divi psiholoģiskā terora veidi: * Mobings (no angļu ''mobbing'', ''to mob'' — 'nomākt, uzbrukt') ir psiholoģiskā terora veids, kad vairāki darbabiedri sistemātiski naidīgā un neētiskā veidā vēršas pret kādu savu kolēģi. * [[Bosings]] (no angļu ''bashing'', ''to bash'' — 'uzbrukt, nolamāt') darba devēja vadības īstenots psiholoģiskais terors. Mobinga iedalījums: * fiziskais mobings ir saistīts ar [[spēks|spēka]] lietošanu pret otru cilvēku; * verbālais mobings ir vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana; * izstumšana jeb slēptais mobings ir, kad cilvēks tiek izstumts no grupas, tiek ignorēts, izolēts, pret viņu izturas tā, it kā viņa nemaz nebūtu.<ref name="autogenerated4">Grāvīte I., Paleja I. Skolas loma darbā ar mobingu. // Psiholoģijas pasaule. — R., 2005. — No 11.</ref> Vācu pētniece Konstance Halta saka, ka mobings ir pret kādu darbinieku vērsti nemitīgi apvainojumi un izsmiekls, lai panāktu, ka persona pamet darbu. Savukārt amerikāņu pētnieki Noa Dāvenporte, Ruta Švarca un Geils Eliots apgalvo, ka mobings ir psiholoģisks uzbrukums vienam konkrētam darbiniekam no vadītāja vai darba kolēģu puses, kas var beigties ar izvēlētā upura pilnīgu izolāciju, traumēšanu un tamlīdzīgi. Parasti mobinga mērķis ir padarīt upuri klusējošu un tādu, kas neuzdrošinās runāt pretī, vai arī patiešām panākt, ka viņš aiziet no darba vai nesaņem solīto paaugstinājumu amatā. Mobings var izpausties atklāti un arī slēptā veidā, kad apkārtējie pat nemana, ka viens cilvēks vai cilvēku grupa vēršas pret kādu konkrētu indivīdu.<ref name="autogenerated2">Rožukalne A. Terors darbā, vārdā — mobings. // Santa. — R., 2003. — No 5.</ref> Pastāv mobinga sindroms — vesels darbību kopums. Tā ir darbinieka goda, uzticamības, profesionālās kompetences iedragāšana, aprunāšana, negatīva, aizskaroša, nenovīdīga un kontrolējoša [[saziņa]], tieša vai netieša nodevība, solījumu nepildīšana, nepieaicināšana lēmumu pieņemšanā, neinformēšana par pieņemtajiem lēmumiem. Darbinieku var apzināti neaicināt uz sapulcēm, pārmērīgi kontrolēt. Tā ir sistemātiska, daudzkārtēja upura ietekmēšana. Mobinga upuri padara par vainīgo neveiksmēs, kļūdās, par kurām viņš patiesībā nav vainojams. Mobinga upuri diskreditē, iebaida tik ilgi un daudz, līdz viņš sāk justies pazemots, vainīgs, dzīvo paaugstināta [[stress|stresa]] apstākļos. Galu galā viņu noved tik tālu, ka viņš maina savu amatu uzņēmuma ietvaros vai vispār aiziet no darba. == Mobings darba vietā == 20. gs. 80. gados pasaulē parādījās pirmie pētījumi par mobingu darba organizācijās. Patiesībā mobings pastāvējis vienmēr, kopš eksistē darba vietas un darba attiecības, bet nereti emocionāli saspringta [[atmosfēra]] darbavietā ir tik ierasta lieta, ka tā jau tiek pieņemta kā normāla parādība, un problēmas netiek risinātas gadiem.<ref name="autogenerated3">Keiriša D. Cīnīties vai samierināties ar psiholoģisko teroru darbavietā? // Sievietes pasaule. — R., 2004. — No 12.</ref> Vadītāji paši nesaprot, kas notiek, un, ja arī saprot, tad neprot vai negrib to risināt. Daudzi vadītāji mobingu uzskata par dabīgu un nenovēršamu parādību, ar kuru nav jēgas cīnīties, jo izdzīvojot stiprākais, bet vājākajam jāaiziet.<ref name="autogenerated5">Ieviņa I. Uzņēmuma ķirmis — mobings. // Psiholoģijas pasaule. — R., 2005. — No 2.</ref> [[Statistika]] liecina, ka katrā piektajā kolektīvā ir upuris, kuru regulāri tiranizē vadība vai kolēģi. Bieži vien vadītāji ar grūtībām atzīst, ka viņu organizācijā pastāv mobings, tāpēc arī šīs problēmas risināšana īsti nesokas. Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas viceprezidente Eva Selga uzskata, ka biznesa vidē mobings nav tik ļoti izteikts, tas varētu vairāk izpausties valsts iestādēs, jo tām nav konkurentu un darbinieki pieraduši visu mūžu rotēt zināmajā [[sistēma|sistēmā]], pārāk neuztraucoties par nākotni. Ja cilvēks nav pietiekami nodarbināts, rodas labvēlīga augsne intrigām un terorizēšanai.<ref name="autogenerated2" /> Mobinga 1. fāzē cilvēks vēl var rehabilitēties savā darbavietā, viņš sākumā terorizēšanu neuztver nopietni, prot atrisināt situāciju ar [[Humors|humoru]] vai arī bez protestiem pakļaujas terorizētāju prasībām, padodas oponentiem konfliktā, lūdz piedošanu, vai arī terorizētāji pārslēdz uzmanību uz citiem upuriem. 2. fāzē, mobingam pastiprinoties, upurim sākas depresija, pieaug stress, viņš mēģina cīnīties, relaksējas, lietojot alkoholu, viņam zūd patika iet uz darbu. Mobinga 3. fāzē rehabilitācija darbā vairs nav iespējama, cilvēks ar sevi vairs netiek galā, pašaizsardzības mehānismi ir izslēgti, un viņam jau nepieciešama profesionāla palīdzība.<ref name="autogenerated3" /> [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātes]] Socioloģijas katedras docente Silva Omārova uzsver, ka psiholoģiskais terors bieži vien tiek veikts, lai apliecinātu savu statusu un varu, tāpēc tas biežāk attiecas uz vadītājiem. Vācu pētnieki ir analizējuši un klasificējuši mobinga gadījumus. Izrādās, ka 40% gadījumu mobinga veicējs ir bijis vadītājs, 13% gadījumu tas ir vadītājs kopā ar kādu kolēģi. Pēc ASV pētījuma datiem, 89% gadījumu, Eiropas pētījumos gan šis skaitlis ir zemāks: 50% psiholoģisko terorizētāju darbavietās ir vadītāji.<ref name="autogenerated1">Nikodemusa Z. Terors darbavietā jeb kas ir mobings un bosings. // Cosmopolitan.- R., 2005.- No 8.</ref> Pētījumu, kas veikti Vācijā un Zviedrijā, dati rāda, ka aptuveni 3% darbinieku ir saskārušies ar mobingu savās darba vietās. 1990. gadā Zviedrijā no 4,4 miljoniem strādājošo iedzīvotāju 154 tūkstoši bija mobinga upuri. ASV mobinga upuru skaits pārsniedz 4 miljonus, bet Lielbritānijā pētnieki ir pieļāvuši iespēju, ka mobinga upuri ir aptuveni 50% no visiem strādājošajiem. Lielākā mediju aģentūra Latvijā OMD Snapshots aptauja liecina, ka 27% vīriešu un 34% sieviešu uzskata, ka savā darba vietā ir sastapušies ar psiholoģisko teroru. Kā vienīgo pētījumu par mobingu Latvijas organizācijās šobrīd var minēt Zanes Šulcas bakalaura darbu „Mobings Latvijas darba organizācijās”. Intervijās ar mobinga upuriem Zanei Šulcai izdevās konstatēt, ka Latvijā darbinieki — vīrieši un darbinieces — sievietes mobinga situācijas piedzīvo gandrīz vienādi bieži, vajātājiem iedragājot, apšaubot gan darbinieku profesionālo kompetenci, gan neētiski apspriežot un ņirgājoties par viņu personīgo dzīvi. Rietumos, kā rāda pētījumi, vīrietim galvenokārt pieņemts uzbrukt, aizskarot viņu tieši profesionālajā jomā, bet sievieti tiranizē par kādiem personīgās dzīves aspektiem.<ref name="autogenerated5" /> == Mobinga upuri == Par mobinga vai [[Bosings|bosinga]] upuri var kļūt ikviens, tomēr krietni biežāk tam tiek pakļautas [[sieviete]]s. 2000.gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veiktais pētījumi liecina, ka 84% gadījumu sieviete vajā sievieti, savukārt 69% gadījumu sievieti par savu upuri izvēlas vīrieši. Zviedrijā veiktais pētījums rāda šādus statistiskos datus: 76% gadījumu vīrietis vajā vīrieti un 40% gadījumu sieviete vajā sievieti. Tas izskaidrojams ar to, ka vīrieši visbiežāk strādā kopā ar vīriešiem un sievietes strādā kopā ar sievietēm. Tikai 3% gadījumu sieviete vajā vīrieti un 30% gadījumu vīrietis vajā sievieti. Iespējams, ka vīrietis, kurš vajā sievieti, ir viņas priekšnieks. 21% gadījumu vīrieti un 30% gadījumu sievieti vajā abi dzimumi. == Mobings skolā == Mobings nav tikai darba organizāciju fenomens, tas var pastāvēt jebkurā kolektīvā: mācību iestādēs, cietumos, militārajā dienestā utt. Ar Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Psiholoģijas, sociālās un speciālās pedagoģijas nodaļas iniciatīvu un atbalstu ir izveidots un izdots metodiskais materiāls „Skolas loma darbā ar mobingu” (2005), kura autori ir Inese Andersone, Dace Beināre un Gunita Ausekle. Pirms šī metodiskā materiāla izdošanas Departaments ir veicis virkni pasākumu, lai noskaidrotu reālo situāciju skolās un risinātu skolēnu emocionālās un fiziskās drošības jautājumus. 2003. gadā Departaments uzsāka projektu „Vai esi drošībā?” ar pētījumu par skolēnu apdraudētību skolā un tās [[teritorija|teritorijā]]. Tika aptaujāti Rīgas 1.—9. klašu skolēni, un pētījuma rezultāti rāda, ka vairums skolēnu ir sastapušies ar vardarbību — jutušies pazemoti, saņēmuši draudus un fiziski ietekmēti skolā vai tās teritorijā. Savukārt kā apdraudētāji visbiežāk tika minēti skolas biedri un nepazīstami vienaudži.<ref name="autogenerated4" /> 2001. gada augustā Zviedrijā sākās kampaņa „Kopā pret mobingu.” Skolās tika izplatītas afišas, brošūras ar [[informācija|informāciju]] par mobingu. Tās mērķis bija vērst [[sabiedrība]]s uzmanību uz šo problēmu. == Mobinga izpausmes == Mobinga izpausmes ir ļoti dažādas: * Darbinieka izpausmes brīvības apdraudējumi: vadītājs vai kolēģi ierobežo iespējas izpausties, darbinieks tiek regulāri pārtraukts, uzkliegšana vai skaļas lamas, pastāvīga kritika darbā, pastāvīga kritika par privāto dzīvi, telefonisks terors, mutiski draudi, rakstiski draudi, kontaktēšanās noliegums ar skatienu vai žestiem, kontaktēšanās noliegums ar pieņēmumiem, bet tieši tos neizsakot. * Sociālo attiecību apdraudējumi: nesarunāšanās ar darbinieku, neļaušana uzrunāt darbinieku, darbinieka telpas novietošana ļoti tālu no kolēģiem, apiešanās ar darbinieku kā ar „tukšu vietu”. * Sociālā stāvokļa apdraudējumi: aprunāšana, baumošana, padarīšana citu acīs par smieklīgu, psihiski slimu, uzjautrināšanās par kādu fizisku trūkumu, privāto dzīvi, tautību, gaitas, balss vai žestu atdarināšana, lai uzjautrinātos, reliģiskās vai politiskās pārliecības ierobežošana, piespiešana veikt darbu, pārkāpjot darbinieka pašapziņu, darbinieka visu lēmumu apstrīdēšana, seksuāla uzmākšanās vai vārdiski izteikti seksuāli piedāvājumi. * Darba un dzīves situāciju kvalitātes apdraudējumi: neviena darba uzdevuma nedošana, bezjēdzīgu darba uzdevumu uzdošana, uzdevumu uzdošana, kas ir krietni par vieglu darbinieka prasmēm, pastāvīgi pilnīgi jaunu darba uzdevumu uzdošana, uzdevumu uzdošana, kas krietni pārsniedz darbinieka prasmes un tādējādi diskreditē to citu acīs. * [[Veselība]]s apdraudējumi: pienākums veikt veselībai kaitīgu darbu, fiziska spēka lietošana, seksuāla rakstura "roku palaišana".<ref>Neimanis J. Psiholoģiskais terors darba vietā: juridiskie aspekti. // Jurista vārds. — R., 2004. — No 40.</ref> == Mobinga cēloņi == Darba vide ir mainījusies, dzīves [[temps]] kļuvis straujāks, [[konkurence]], stress, dažādas pārmaiņas veicina cilvēku nežēlību un karošanu vienam pret otru. Stresaina darba vide, ilgas darba stundas un liegta iespēja normāli atpūsties veicina savstarpējo attiecību atstāšanu otrajā plānā, un darbinieki kļūst nelojāli, nesaudzīgi viens pret otru. Labā audzināšana un pieklājība paliek kaut kur dibenplānā. Tādā gadījumā par upuri var kļūt jebkurš, kurš nespēj iekļauties darba straujajā tempā. Otrs variants var būt tieši pretējs. Ja darbs ir monotons, rutīns, katru dienu viens un tas pats, tad cilvēkiem kļūst garlaicīgi darbā. Mobings parādās kā izklaide, spēlēšanās, lai gan, protams, tā ir ļoti sāpīga spēle, bieži ar smagām psiholoģiskām sekām. Šie darbinieki, kas ir ne tik izglītoti un ētiski audzināti, uzjautrinās, ņirgājoties par kādu citu vājāku vai izglītotāku darbinieku. Vadītāja rokās mobings var būt kā instruments, lai neviens darbinieks neuzdrošinātos kritizēt, runāt pretī vai nākt ar kaut kādiem priekšlikumiem, stāstīt kādam par likumpārkāpumiem uzņēmumā, piemēram, aplokšņu algām.<ref name="autogenerated5" /> Organizāciju psiholoģe Inese Ešenvalde uzskata, ka galvenie mobinga iemesli ir šādi: # vāja vai ļoti slikta informācijas apmaiņa uzņēmumā; traucēta informācijas apmaiņa no lejas uz augšu, vadība dzīvo neziņā par savu darbinieku motivācijas līmeni un gandarījuma izjūtu; # ilgstošas un saraustītas pārmaiņas, kas darbiniekos nevieš stabilitātes un uzņēmuma nepārtrauktības apziņu, bet gan veicina bailes, trauksmi un neziņu; šie faktori savukārt provocē intrigas, baumas un savstarpējus konfliktus; # neprofesionāli un vāji vadītāji, kuri savu vadības kompetences trūkumu aizvieto ar draudiem, baiļu kultivēšanu un padoto pazemošanu; # objektīvas darba rezultātu novērtēšanas un atalgojuma sistēmas trūkums, kuru aizstāj subjektīva „savējo virzīšana” pa karjeras kāpnēm un atalgojuma palielinājumiem, — tā rezultātā organizācijas talantīgākie darbinieki vai nu nonīkst nenovērtēti un nepamanīti, vai arī atrod citu darbu; # vispārēja vāja vadības prakse uzņēmumā: pastāv nevis, komiteju, valdes vai citu darba grupu noteikta atbildība un procesu novērtēšana, bet gan subjektīva un haotiska savu cilvēku un projektu virzīšana.<ref name="autogenerated2" /> Uz citu kritizēšanu cilvēku var pamudināt vēlme pēc atriebības, skaudība, neapmierinātība ar sevi, paša prasmju trūkums, sakaitinātība, pesimisms, agresivitāte, vēlme aizvainot, vēlme būt noderīgam, mazvērtības komplekss, vēlme novērst uzmanību no savām problēmām, iedomas, ka visu prot labāk nekā pārējie, vēlme novērst uzmanību no saviem trūkumiem, savtība vai problēmas paša dzīvē. Arī tā dēvētie moberi slimo ar kritizēšanas māniju.<ref>Halta K. Veiksmīga karjera vai mobings — psiholoģiskais terors darbā. — Jumava, 2003.</ref> Pastāv viedoklis, ka tie cilvēki, kuri paši bērnībā vai sava darba ceļa sākumposma ir sastapušies ar vardarbību, vēlāk atspēlējas uz kolēģiem. Ir sastopami hroniskie vajātāji, kuri visur — gan darbā, gan privātajā dzīvē — cenšas dominēt un savu amatu izmanto, lai apliecinātos, jo pašos mīt iekšēja neapmierinātība ar sevi. Vēl ir vajātāji, kuri uzliesmo tikai konkurences apstākļos — ja darbā mana konkurenci, viņš izmanto visus līdzekļus, lai otru psiholoģiski pazemotu un aizskartu, lai saglabātu savu statusu, pierādītu savu varēšanu un spēku. Šis cilvēks ārpus darba var būt pat ļoti draudzīgs, bet konkurence viņam izraisa vēlmi karot. Tad ir vajātāji, kuri par tādiem kļūst nejaušības pēc. Viņi nav pārāk taktiski un labi audzināti. Saka, ko domā, un lepojas ar savu tiešumu, līdz ar to neaizdomājas, ko ar savām frāzēm nodara otram. Un vēl ir vajātāji pēc būtības — tās ir ļoti impulsīvas personības, kuras slikti kontrolē savu [[uzvedība|uzvedību]].<ref name="autogenerated1" /> == Mobinga sekas == Psiholoģiskais terors nopietni grauj upura psihisko un fizisko veselību. Viņš nepārtraukti ir stresā, kā rezultātā rodas [[slimība]]s. Mobinga sekas: augsts asinsspiediens, sirdsklauves, [[kuņģis|kuņģa]] un zarnu trakta saslimšanas, čūlas, [[muskuļi|muskuļu]] sasprindzinājumi, stresa izraisītas hroniskas un psihiskas saslimšanas, nespēja uzticēties, gurdenums, dzīvesprieka zudums, depresija, neapmierinātība, skumjas, nervozitāte, nespēja strādāt virsstundas, baiļu lēkmes, kļūdas darbā, koncentrēšanās spēju mazināšanās. Zūdot koncentrēšanās spējai, upuriem pastāv risks ciest nelaimes gadījumos, zūd motivācija strādāt, cilvēks noslēdzas sevī, zaudē draugus un var pat beigt dzīvi [[pašnāvība|pašnāvībā]]. Kā atzīmējis mobinga pētnieks H. Leimans, 15 % pašnāvību iemesls ir mobings.<ref name="autogenerated3" /> Pēc vācu pētnieces B. Meškustates datiem: mobinga dēļ 2/3 terorizēto darbinieku samazinās darba motivācija, vairāk nekā 50% parādās domāšanas blokāde, apmēram pusei — darba kavējumi slimību dēļ. 1/3 darbinieku maina darbu sava uzņēmuma ietvaros, 20% — aiziet no darba, 5% tiek pazemināti amatā, 15% tiek atlaisti no darba. == Cīņa ar mobingu == Psiholoģiskā terora pazīmes var skatīt cilvēka vai organizācijas līmenī. Tas var būt atsevišķs cilvēks, kas sūdzas par nomāktību, stresu vai nespēju laikā paveikt darbu. Uzņēmuma līmenī personāla vadītajiem ir speciāli instrumenti, ar kuru palīdzību viņi var noteikt, vai uzņēmumā ar darbiniekiem viss ir kārtībā. Tie ir dažādi mērījumi — gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi darbinieku [[attieksme]]s un apmierinātības ar darbu pētījumi. Tiek analizēti uzņēmuma statistikas dati, piemēram, darbinieku slimības lapu skaits kādā konkrētā laika periodā, jo darbinieku bieža slimošana arī ir viena no iespējamām mobinga pazīmēm.<ref name="autogenerated5" /> Ir nepieciešams analizēt tos procesus, kas notiek ar uzņēmuma darbiniekiem, jo mobinga gadījumā uzņēmums var zaudēt savu konkurētspēju, cilvēkresursus, laiku, darba produktivitāti. Uzņēmumam ir vērtīgi ieguldīt līdzekļus darbinieku apmācībai konfliktu risināšanā, saskarsmes iemaņu apgūšanā. Cilvēki ne vienmēr prot tikt galā ar tādām asām psiholoģiskām situācijām. Konflikti bieži aiziet pārāk dziļi, jo tos neprot risināt ne darbinieki, ne vadība. Cīņā ar mobingu vislielākās [[investīcija]]s ir jāiegulda tieši dažādu līmeņu vadītāju apmācībā, informēšanā par stresoriem darbā. Otrs virziens — darbinieku [[izglītība|izglītošana]]. Jo vairāk masu mediji par to runās, jo vairāk cilvēki sāks saprast, kas ar viņiem notiek darbavietā, un meklēs veidus kā ar to cīnīties, konsultējoties ar personālvadības speciālistiem, juristiem. Katrs atsevišķs gadījums ir rūpīgi jāizskata, jo mobings tomēr ir kaitējoša kolēģu rīcība ilgstošā laika posmā, vismaz sešu mēnešu garumā. Ja vienu reizi ir izskanējusi aizvainojoša piezīme no kolēģu puses vai cilvēks nav uzaicināts uz sapulci, tas vēl nenozīmē, ka pret viņu ir uzsākts šis emocionālais terors. Mobinga profilakses nolūkos ir svarīgi, lai visiem darbiniekiem būtu skaidra organizācijas struktūra un hierarhijas līmeņi. Organizācijas [[kultūra|kultūrā]] jāstiprina tās ētiskais aspekts. Darba aprakstos jābūt skaidri definētiem darbinieka pienākumiem un atbildībai, kas varētu mazināt domstarpības. Pieņemot darbā jaunu darbinieku, jāvērš uzmanība ne tikai uz profesionalitāti, bet arī uz viņa emocionālo inteliģences pakāpi un spēju iekļauties kolektīvā. Atklāta, efektīva, laicīga un godīga saskarsme organizācijā mazinās mobinga rašanos.<ref name="autogenerated3" /> == Mobinga aizliegums likumos == Latvijā visbiežāk tiesiskā palīdzība tiek meklēta Valsts cilvēktiesību birojā, kas aizstāv ikviena cilvēktiesības. Cilvēktiesību birojā ir kaudzēm iesniegumu par neciešamu atmosfēru un vajāšanu darbavietā, bet diemžēl biroja darbinieki neko nevar palīdzēt, jo Latvijas Darba likumā pagaidām nav panta par mobingu, kas apgrūtina cīnīties ar juridiskiem līdzekļiem pret psiholoģisko teroru, arī arodbiedrības koplīgumā neiekļauj šādu punktu. Skatot likumu vienīgi no tajā lietoto vārdu gramatiskās izpausmes, tiešām var nonākt pie slēdziena, ka likums ir nepilnīgs. Taču šāda nepilnība ir šķietama, ja tiesību normas skata to sistēmā un par tiesību avotiem izmanto ne tikai [[likums|likumus]], bet arī tiesu judikatūru un [[tiesību zinātne|tiesību zinātni]]. Jāņem vērā, ka ne visas [[tiesības|tiesību]] normas satur tādas pazīmes, kas tieši atbilst dzīves situācijas aprakstam. Tiesību normu pazīmes var būt abstrakti formulētas, vispārīgas, taču tas nenozīmē, ka tiesību normas ir nesaprotamas vai nepiemērojamas. Tā [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 94.panta pirmais teikums nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz personas neaizskaramību. Tieši personas neaizskaramība aizliedz darba tiesiskajās attiecībās psiholoģiskā terora pastāvēšanu.<ref>Neimanis J. Psiholoģiskais terors darba vietā: juridiskie aspekti. // Jurista vārds. — R., 2004. — No 40</ref> Ja darba devēja vadība vai darbinieki savstarpēji īsteno psiholoģisko teroru pret kādu darbinieku, tiek pārkāpta personas neaizskaramība. Darbinieku pret psiholoģisko teroru aizsargā ne tikai Satversme, bet arī Darba likums. Saskaņā ar Darba likuma 28.panta otro daļu darba devēja viens no pienākumiem, ko tas uzņemas ar darba līguma noslēgšanu, ir nodrošināt darbiniekam taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Psiholoģiskais terors darbavietā ir veselībai un drošībai kaitīgs darba apstāklis. Mobinga pieļaušana ir darba līguma pārkāpums, kas rada juridiskas un mantiskas sekas darba devējam. Tādēļ Darba likums piešķir tiesības darba devējam uzteikt darbu darbiniekam (darbiniekiem), kas veic psiholoģiskā terora darbības. Šāds uzteikums būs pamatots ar personas uzvedību. Uzteikuma tiesiskais pamats ir Darba likuma 101.panta pirmās daļas otrais un trešais apakšpunkts, jo psiholoģiskā terora darbību veicējs rīkojas gan prettiesiski, gan arī pretēji labiem tikumiem un psiholoģiskā terora darbības nav savienojamas ar darba tiesisko attiecību turpināšanu. Savukārt, ja darbinieki pieļauj psiholoģisko teroru pret kādu no kolēģiem un darba devējs šo rīcību neaptur un neizskauž, darba devējs pārkāpj ar līgumu uzņemto pamatpienākumu. Pienākuma neizpildīšana rada tiesības darbiniekam nekavējoties pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, neskatoties, cik nozīmīgu amatu darbinieks ieņem. Šādas tiesības darbiniekam piešķir Darba likuma 100.panta piektā daļa, jo psiholoģiskais terors darbavietā ir svarīgs iemesls, lai darba attiecības pārtrauktu. Šāda atziņa ir nostiprināta arī tiesu judikatūrā. Darbiniekam pienākas kompensācija viena mēneša algas apmērā, bet tas neizslēdz darbinieka tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no darba devēja par veselībai un cieņai nodarīto kaitējumu. Darba aizsardzības likums nosaka, ka uzņēmumā ir jābūt uzticības personām, pie kā var griezties un pārrunāt dažādas konfliktsituācijas, kas arī ir viens mehānisms, ar kura palīdzību darbinieki var sākt runāt par mobinga gadījumiem organizācijas psiholoģiskā klimata kontekstā. Ārzemēs mobinga un [[Bosings|bosinga]] upuri tiesas ceļā no darba vietas saņem milzīgas kompensācijas par nodarījumu. Anglijā psiholoģiskā terora upuri pulcējas atbalsta grupās, bet vairākās Vācijas pilsētās rudenī notika protesta gājieni pret mobingu darba vietās.<ref>Galēja I. Izsmalcinātais terors — mobings. // Una. — R., 2001. — No 2.</ref> Austrijā psiholoģiskā terora upuri raksta mobinga dienasgrāmatas, jo labi noder kā vizītē pie psihoterapeita, tā arī tiesas prāvās. Tā dod iespēju no malas paskatīties uz situāciju un ar skaidrākām acīm izvērtēt, kas ir kas. Tajā sīki un smalki jāieraksta, kad konkrēti perona tika psiholoģiski terorizēta, kura persona to darīja, kas konkrēti tika darīts un sacīts. Dienasgrāmatā jāieraksta visi notikumi, kuri personu sāpinājuši, tai skaitā pat šķietami banāli starpgadījumi. Mobingu vistiešāk var pierādīt ar audio ierakstu — jāsaglabā arī diktofons, jo, gadījumā, ja tiesā ierakstu apstrīd, ekspertīzē jāpierāda, ka konkrētā lenta bija ierakstīta konkrētajā aparātā. Otrs veids ir ļoti sarežģīts — ļoti labs advokāts meklē cēloņu sakarības un ar katru izteikto frāzi un rīcību pierāda, ka process bijis vērsts pret konkrēto personu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://lvportals.lv/skaidrojumi/323881-mobings-darbavieta-vai-to-var-pieradit-un-ka-piedzit-kaitejuma-atlidzibu-2021 Mobings darbavietā: vai to var pierādīt, un kā piedzīt kaitējuma atlīdzību] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sociālā psiholoģija]] 97zhfh7yv31p0nuvh3717ly9hch3gh1 3667977 3667976 2022-08-07T21:31:51Z Spnq 103627 Dažas vikisaites wikitext text/x-wiki '''Mobings''' ({{val|en|mobbing}}, no ''to mob'' — 'nomākt, uzbrukt') ir psiholoģiskā terora veids. Parasti mobings sākas ar [[konflikts|konfliktu]]. Ja šis konflikts netiek laikus un efektīvi atrisināts, tad tas, kam ir statuss, vara, spēks, citu kolēģu atbalsts, savu oponentu pārvērš mobinga upurī. Ar laiku mobings kļūst apzināts, bet sākums parasti ir spontāns. Mobinga upurim liek noprast, ka ar viņu varētu pārtraukt darba attiecības. Grāmatas „Veiksmīga karjera vai mobings — psiholoģiskais terors darbā” autore Konstance Halta apstiprina, ka mobings izplatās apbrīnojami ātri. Proti, netiek kritizēta darbinieka rīcība, bet gan pats darbinieks. Notiek arī vispārināšana: „Tu vienmēr kavē, Tu nekad visu neizpildi, kā pienākas” utt. Tas arī var notikt internetā. == Mobinga jēdziens == Pastāv divi psiholoģiskā terora veidi: * Mobings (no angļu ''mobbing'', ''to mob'' — 'nomākt, uzbrukt') ir psiholoģiskā terora veids, kad vairāki darbabiedri sistemātiski naidīgā un neētiskā veidā vēršas pret kādu savu kolēģi. * [[Bosings]] (no angļu ''bashing'', ''to bash'' — 'uzbrukt, nolamāt') darba devēja vadības īstenots psiholoģiskais terors. Mobinga iedalījums: * fiziskais mobings ir saistīts ar [[spēks|spēka]] lietošanu pret otru cilvēku; * verbālais mobings ir vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana; * izstumšana jeb slēptais mobings ir, kad cilvēks tiek izstumts no grupas, tiek ignorēts, izolēts, pret viņu izturas tā, it kā viņa nemaz nebūtu.<ref name="autogenerated4">Grāvīte I., Paleja I. Skolas loma darbā ar mobingu. // Psiholoģijas pasaule. — R., 2005. — No 11.</ref> Vācu pētniece Konstance Halta saka, ka mobings ir pret kādu darbinieku vērsti nemitīgi apvainojumi un izsmiekls, lai panāktu, ka persona pamet darbu. Savukārt amerikāņu pētnieki Noa Dāvenporte, Ruta Švarca un Geils Eliots apgalvo, ka mobings ir psiholoģisks uzbrukums vienam konkrētam darbiniekam no vadītāja vai darba kolēģu puses, kas var beigties ar izvēlētā upura pilnīgu izolāciju, traumēšanu un tamlīdzīgi. Parasti mobinga mērķis ir padarīt upuri klusējošu un tādu, kas neuzdrošinās runāt pretī, vai arī patiešām panākt, ka viņš aiziet no darba vai nesaņem solīto paaugstinājumu amatā. Mobings var izpausties atklāti un arī slēptā veidā, kad apkārtējie pat nemana, ka viens cilvēks vai cilvēku grupa vēršas pret kādu konkrētu indivīdu.<ref name="autogenerated2">Rožukalne A. Terors darbā, vārdā — mobings. // Santa. — R., 2003. — No 5.</ref> Pastāv mobinga sindroms — vesels darbību kopums. Tā ir darbinieka goda, uzticamības, profesionālās kompetences iedragāšana, aprunāšana, negatīva, aizskaroša, nenovīdīga un kontrolējoša [[saziņa]], tieša vai netieša nodevība, solījumu nepildīšana, nepieaicināšana lēmumu pieņemšanā, neinformēšana par pieņemtajiem lēmumiem. Darbinieku var apzināti neaicināt uz sapulcēm, pārmērīgi kontrolēt. Tā ir sistemātiska, daudzkārtēja upura ietekmēšana. Mobinga upuri padara par vainīgo neveiksmēs, kļūdās, par kurām viņš patiesībā nav vainojams. Mobinga upuri diskreditē, iebaida tik ilgi un daudz, līdz viņš sāk justies pazemots, vainīgs, dzīvo paaugstināta [[stress|stresa]] apstākļos. Galu galā viņu noved tik tālu, ka viņš maina savu amatu uzņēmuma ietvaros vai vispār aiziet no darba. == Mobings darba vietā == 20. gs. 80. gados pasaulē parādījās pirmie pētījumi par mobingu darba organizācijās. Patiesībā mobings pastāvējis vienmēr, kopš eksistē darba vietas un darba attiecības, bet nereti emocionāli saspringta [[atmosfēra]] darbavietā ir tik ierasta lieta, ka tā jau tiek pieņemta kā normāla parādība, un problēmas netiek risinātas gadiem.<ref name="autogenerated3">Keiriša D. Cīnīties vai samierināties ar psiholoģisko teroru darbavietā? // Sievietes pasaule. — R., 2004. — No 12.</ref> Vadītāji paši nesaprot, kas notiek, un, ja arī saprot, tad neprot vai negrib to risināt. Daudzi vadītāji mobingu uzskata par dabīgu un nenovēršamu parādību, ar kuru nav jēgas cīnīties, jo izdzīvojot stiprākais, bet vājākajam jāaiziet.<ref name="autogenerated5">Ieviņa I. Uzņēmuma ķirmis — mobings. // Psiholoģijas pasaule. — R., 2005. — No 2.</ref> [[Statistika]] liecina, ka katrā piektajā kolektīvā ir upuris, kuru regulāri tiranizē vadība vai kolēģi. Bieži vien vadītāji ar grūtībām atzīst, ka viņu organizācijā pastāv mobings, tāpēc arī šīs problēmas risināšana īsti nesokas. Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas viceprezidente Eva Selga uzskata, ka biznesa vidē mobings nav tik ļoti izteikts, tas varētu vairāk izpausties valsts iestādēs, jo tām nav konkurentu un darbinieki pieraduši visu mūžu rotēt zināmajā [[sistēma|sistēmā]], pārāk neuztraucoties par nākotni. Ja cilvēks nav pietiekami nodarbināts, rodas labvēlīga augsne intrigām un terorizēšanai.<ref name="autogenerated2" /> Mobinga 1. fāzē cilvēks vēl var rehabilitēties savā darbavietā, viņš sākumā terorizēšanu neuztver nopietni, prot atrisināt situāciju ar [[Humors|humoru]] vai arī bez protestiem pakļaujas terorizētāju prasībām, padodas oponentiem konfliktā, lūdz piedošanu, vai arī terorizētāji pārslēdz uzmanību uz citiem upuriem. 2. fāzē, mobingam pastiprinoties, upurim sākas depresija, pieaug stress, viņš mēģina cīnīties, relaksējas, lietojot alkoholu, viņam zūd patika iet uz darbu. Mobinga 3. fāzē rehabilitācija darbā vairs nav iespējama, cilvēks ar sevi vairs netiek galā, pašaizsardzības mehānismi ir izslēgti, un viņam jau nepieciešama profesionāla palīdzība.<ref name="autogenerated3" /> [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātes]] Socioloģijas katedras docente Silva Omārova uzsver, ka psiholoģiskais terors bieži vien tiek veikts, lai apliecinātu savu statusu un varu, tāpēc tas biežāk attiecas uz vadītājiem. Vācu pētnieki ir analizējuši un klasificējuši mobinga gadījumus. Izrādās, ka 40% gadījumu mobinga veicējs ir bijis vadītājs, 13% gadījumu tas ir vadītājs kopā ar kādu kolēģi. Pēc ASV pētījuma datiem, 89% gadījumu, Eiropas pētījumos gan šis skaitlis ir zemāks: 50% psiholoģisko terorizētāju darbavietās ir vadītāji.<ref name="autogenerated1">Nikodemusa Z. Terors darbavietā jeb kas ir mobings un bosings. // Cosmopolitan.- R., 2005.- No 8.</ref> Pētījumu, kas veikti Vācijā un Zviedrijā, dati rāda, ka aptuveni 3% darbinieku ir saskārušies ar mobingu savās darba vietās. 1990. gadā Zviedrijā no 4,4 miljoniem strādājošo iedzīvotāju 154 tūkstoši bija mobinga upuri. ASV mobinga upuru skaits pārsniedz 4 miljonus, bet Lielbritānijā pētnieki ir pieļāvuši iespēju, ka mobinga upuri ir aptuveni 50% no visiem strādājošajiem. Lielākā mediju aģentūra Latvijā OMD Snapshots aptauja liecina, ka 27% vīriešu un 34% sieviešu uzskata, ka savā darba vietā ir sastapušies ar psiholoģisko teroru. Kā vienīgo pētījumu par mobingu Latvijas organizācijās šobrīd var minēt Zanes Šulcas bakalaura darbu „Mobings Latvijas darba organizācijās”. Intervijās ar mobinga upuriem Zanei Šulcai izdevās konstatēt, ka Latvijā darbinieki — vīrieši un darbinieces — sievietes mobinga situācijas piedzīvo gandrīz vienādi bieži, vajātājiem iedragājot, apšaubot gan darbinieku profesionālo kompetenci, gan neētiski apspriežot un ņirgājoties par viņu personīgo dzīvi. Rietumos, kā rāda pētījumi, vīrietim galvenokārt pieņemts uzbrukt, aizskarot viņu tieši profesionālajā jomā, bet sievieti tiranizē par kādiem personīgās dzīves aspektiem.<ref name="autogenerated5" /> == Mobinga upuri == Par mobinga vai [[Bosings|bosinga]] upuri var kļūt ikviens, tomēr krietni biežāk tam tiek pakļautas [[sieviete]]s. 2000.gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veiktais pētījumi liecina, ka 84% gadījumu sieviete vajā sievieti, savukārt 69% gadījumu sievieti par savu upuri izvēlas vīrieši. Zviedrijā veiktais pētījums rāda šādus statistiskos datus: 76% gadījumu vīrietis vajā vīrieti un 40% gadījumu sieviete vajā sievieti. Tas izskaidrojams ar to, ka vīrieši visbiežāk strādā kopā ar vīriešiem un sievietes strādā kopā ar sievietēm. Tikai 3% gadījumu sieviete vajā vīrieti un 30% gadījumu vīrietis vajā sievieti. Iespējams, ka vīrietis, kurš vajā sievieti, ir viņas priekšnieks. 21% gadījumu vīrieti un 30% gadījumu sievieti vajā abi dzimumi. == Mobings skolā == Mobings nav tikai darba organizāciju fenomens, tas var pastāvēt jebkurā kolektīvā: mācību iestādēs, cietumos, militārajā dienestā utt. Ar Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Psiholoģijas, sociālās un speciālās pedagoģijas nodaļas iniciatīvu un atbalstu ir izveidots un izdots metodiskais materiāls „Skolas loma darbā ar mobingu” (2005), kura autori ir Inese Andersone, Dace Beināre un Gunita Ausekle. Pirms šī metodiskā materiāla izdošanas Departaments ir veicis virkni pasākumu, lai noskaidrotu reālo situāciju skolās un risinātu skolēnu emocionālās un fiziskās drošības jautājumus. 2003. gadā Departaments uzsāka projektu „Vai esi drošībā?” ar pētījumu par skolēnu apdraudētību skolā un tās [[teritorija|teritorijā]]. Tika aptaujāti Rīgas 1.—9. klašu skolēni, un pētījuma rezultāti rāda, ka vairums skolēnu ir sastapušies ar vardarbību — jutušies pazemoti, saņēmuši draudus un fiziski ietekmēti skolā vai tās teritorijā. Savukārt kā apdraudētāji visbiežāk tika minēti skolas biedri un nepazīstami vienaudži.<ref name="autogenerated4" /> 2001. gada augustā Zviedrijā sākās kampaņa „Kopā pret mobingu.” Skolās tika izplatītas afišas, brošūras ar [[informācija|informāciju]] par mobingu. Tās mērķis bija vērst [[sabiedrība]]s uzmanību uz šo problēmu. == Mobinga izpausmes == Mobinga izpausmes ir ļoti dažādas: * Darbinieka izpausmes brīvības apdraudējumi: vadītājs vai kolēģi ierobežo iespējas izpausties, darbinieks tiek regulāri pārtraukts, uzkliegšana vai skaļas lamas, pastāvīga kritika darbā, pastāvīga kritika par privāto dzīvi, telefonisks terors, mutiski draudi, rakstiski draudi, kontaktēšanās noliegums ar skatienu vai žestiem, kontaktēšanās noliegums ar pieņēmumiem, bet tieši tos neizsakot. * Sociālo attiecību apdraudējumi: nesarunāšanās ar darbinieku, neļaušana uzrunāt darbinieku, darbinieka telpas novietošana ļoti tālu no kolēģiem, apiešanās ar darbinieku kā ar „tukšu vietu”. * Sociālā stāvokļa apdraudējumi: aprunāšana, baumošana, padarīšana citu acīs par smieklīgu, psihiski slimu, uzjautrināšanās par kādu fizisku trūkumu, privāto dzīvi, tautību, gaitas, balss vai žestu atdarināšana, lai uzjautrinātos, reliģiskās vai politiskās pārliecības ierobežošana, piespiešana veikt darbu, pārkāpjot darbinieka pašapziņu, darbinieka visu lēmumu apstrīdēšana, seksuāla uzmākšanās vai vārdiski izteikti seksuāli piedāvājumi. * Darba un dzīves situāciju kvalitātes apdraudējumi: neviena darba uzdevuma nedošana, bezjēdzīgu darba uzdevumu uzdošana, uzdevumu uzdošana, kas ir krietni par vieglu darbinieka prasmēm, pastāvīgi pilnīgi jaunu darba uzdevumu uzdošana, uzdevumu uzdošana, kas krietni pārsniedz darbinieka prasmes un tādējādi diskreditē to citu acīs. * [[Veselība]]s apdraudējumi: pienākums veikt veselībai kaitīgu darbu, fiziska spēka lietošana, seksuāla rakstura "roku palaišana".<ref>Neimanis J. Psiholoģiskais terors darba vietā: juridiskie aspekti. // Jurista vārds. — R., 2004. — No 40.</ref> == Mobinga cēloņi == Darba vide ir mainījusies, dzīves [[temps]] kļuvis straujāks, [[konkurence]], stress, dažādas pārmaiņas veicina cilvēku nežēlību un karošanu vienam pret otru. Stresaina darba vide, ilgas darba stundas un liegta iespēja normāli atpūsties veicina savstarpējo attiecību atstāšanu otrajā plānā, un darbinieki kļūst nelojāli, nesaudzīgi viens pret otru. Labā audzināšana un pieklājība paliek kaut kur dibenplānā. Tādā gadījumā par upuri var kļūt jebkurš, kurš nespēj iekļauties darba straujajā tempā. Otrs variants var būt tieši pretējs. Ja darbs ir monotons, rutīns, katru dienu viens un tas pats, tad cilvēkiem kļūst garlaicīgi darbā. Mobings parādās kā izklaide, spēlēšanās, lai gan, protams, tā ir ļoti sāpīga spēle, bieži ar smagām psiholoģiskām sekām. Šie darbinieki, kas ir ne tik izglītoti un ētiski audzināti, uzjautrinās, ņirgājoties par kādu citu vājāku vai izglītotāku darbinieku. Vadītāja rokās mobings var būt kā instruments, lai neviens darbinieks neuzdrošinātos kritizēt, runāt pretī vai nākt ar kaut kādiem priekšlikumiem, stāstīt kādam par likumpārkāpumiem uzņēmumā, piemēram, aplokšņu algām.<ref name="autogenerated5" /> Organizāciju psiholoģe Inese Ešenvalde uzskata, ka galvenie mobinga iemesli ir šādi: # vāja vai ļoti slikta informācijas apmaiņa uzņēmumā; traucēta informācijas apmaiņa no lejas uz augšu, vadība dzīvo neziņā par savu darbinieku motivācijas līmeni un gandarījuma izjūtu; # ilgstošas un saraustītas pārmaiņas, kas darbiniekos nevieš stabilitātes un uzņēmuma nepārtrauktības apziņu, bet gan veicina bailes, trauksmi un neziņu; šie faktori savukārt provocē intrigas, baumas un savstarpējus konfliktus; # neprofesionāli un vāji vadītāji, kuri savu vadības kompetences trūkumu aizvieto ar draudiem, baiļu kultivēšanu un padoto pazemošanu; # objektīvas darba rezultātu novērtēšanas un atalgojuma sistēmas trūkums, kuru aizstāj subjektīva „savējo virzīšana” pa karjeras kāpnēm un atalgojuma palielinājumiem, — tā rezultātā organizācijas talantīgākie darbinieki vai nu nonīkst nenovērtēti un nepamanīti, vai arī atrod citu darbu; # vispārēja vāja vadības prakse uzņēmumā: pastāv nevis, komiteju, valdes vai citu darba grupu noteikta atbildība un procesu novērtēšana, bet gan subjektīva un haotiska savu cilvēku un projektu virzīšana.<ref name="autogenerated2" /> Uz citu kritizēšanu cilvēku var pamudināt vēlme pēc atriebības, skaudība, neapmierinātība ar sevi, paša prasmju trūkums, sakaitinātība, pesimisms, agresivitāte, vēlme aizvainot, vēlme būt noderīgam, mazvērtības komplekss, vēlme novērst uzmanību no savām problēmām, iedomas, ka visu prot labāk nekā pārējie, vēlme novērst uzmanību no saviem trūkumiem, savtība vai problēmas paša dzīvē. Arī tā dēvētie moberi slimo ar kritizēšanas māniju.<ref>Halta K. Veiksmīga karjera vai mobings — psiholoģiskais terors darbā. — Jumava, 2003.</ref> Pastāv viedoklis, ka tie cilvēki, kuri paši bērnībā vai sava darba ceļa sākumposma ir sastapušies ar vardarbību, vēlāk atspēlējas uz kolēģiem. Ir sastopami hroniskie vajātāji, kuri visur — gan darbā, gan privātajā dzīvē — cenšas dominēt un savu amatu izmanto, lai apliecinātos, jo pašos mīt iekšēja neapmierinātība ar sevi. Vēl ir vajātāji, kuri uzliesmo tikai konkurences apstākļos — ja darbā mana konkurenci, viņš izmanto visus līdzekļus, lai otru psiholoģiski pazemotu un aizskartu, lai saglabātu savu statusu, pierādītu savu varēšanu un spēku. Šis cilvēks ārpus darba var būt pat ļoti draudzīgs, bet konkurence viņam izraisa vēlmi karot. Tad ir vajātāji, kuri par tādiem kļūst nejaušības pēc. Viņi nav pārāk taktiski un labi audzināti. Saka, ko domā, un lepojas ar savu tiešumu, līdz ar to neaizdomājas, ko ar savām frāzēm nodara otram. Un vēl ir vajātāji pēc būtības — tās ir ļoti impulsīvas personības, kuras slikti kontrolē savu [[uzvedība|uzvedību]].<ref name="autogenerated1" /> == Mobinga sekas == Psiholoģiskais terors nopietni grauj upura psihisko un fizisko veselību. Viņš nepārtraukti ir stresā, kā rezultātā rodas [[slimība]]s. Mobinga sekas: augsts asinsspiediens, sirdsklauves, [[kuņģis|kuņģa]] un zarnu trakta saslimšanas, čūlas, [[muskuļi|muskuļu]] sasprindzinājumi, stresa izraisītas hroniskas un psihiskas saslimšanas, nespēja uzticēties, gurdenums, dzīvesprieka zudums, depresija, neapmierinātība, skumjas, nervozitāte, nespēja strādāt virsstundas, baiļu lēkmes, kļūdas darbā, koncentrēšanās spēju mazināšanās. Zūdot koncentrēšanās spējai, upuriem pastāv risks ciest nelaimes gadījumos, zūd motivācija strādāt, cilvēks noslēdzas sevī, zaudē draugus un var pat beigt dzīvi [[pašnāvība|pašnāvībā]]. Kā atzīmējis mobinga pētnieks H. Leimans, 15 % pašnāvību iemesls ir mobings.<ref name="autogenerated3" /> Pēc vācu pētnieces B. Meškustates datiem: mobinga dēļ 2/3 terorizēto darbinieku samazinās darba motivācija, vairāk nekā 50% parādās domāšanas blokāde, apmēram pusei — darba kavējumi slimību dēļ. 1/3 darbinieku maina darbu sava uzņēmuma ietvaros, 20% — aiziet no darba, 5% tiek pazemināti amatā, 15% tiek atlaisti no darba. == Cīņa ar mobingu == Psiholoģiskā terora pazīmes var skatīt cilvēka vai organizācijas līmenī. Tas var būt atsevišķs cilvēks, kas sūdzas par nomāktību, stresu vai nespēju laikā paveikt darbu. Uzņēmuma līmenī personāla vadītajiem ir speciāli instrumenti, ar kuru palīdzību viņi var noteikt, vai uzņēmumā ar darbiniekiem viss ir kārtībā. Tie ir dažādi mērījumi — gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi darbinieku [[attieksme]]s un apmierinātības ar darbu pētījumi. Tiek analizēti uzņēmuma statistikas dati, piemēram, darbinieku slimības lapu skaits kādā konkrētā laika periodā, jo darbinieku bieža slimošana arī ir viena no iespējamām mobinga pazīmēm.<ref name="autogenerated5" /> Ir nepieciešams analizēt tos procesus, kas notiek ar uzņēmuma darbiniekiem, jo mobinga gadījumā uzņēmums var zaudēt savu konkurētspēju, cilvēkresursus, laiku, darba produktivitāti. Uzņēmumam ir vērtīgi ieguldīt līdzekļus darbinieku apmācībai konfliktu risināšanā, saskarsmes iemaņu apgūšanā. Cilvēki ne vienmēr prot tikt galā ar tādām asām psiholoģiskām situācijām. Konflikti bieži aiziet pārāk dziļi, jo tos neprot risināt ne darbinieki, ne vadība. Cīņā ar mobingu vislielākās [[investīcija]]s ir jāiegulda tieši dažādu līmeņu vadītāju apmācībā, informēšanā par stresoriem darbā. Otrs virziens — darbinieku [[izglītība|izglītošana]]. Jo vairāk masu mediji par to runās, jo vairāk cilvēki sāks saprast, kas ar viņiem notiek darbavietā, un meklēs veidus kā ar to cīnīties, konsultējoties ar personālvadības speciālistiem, juristiem. Katrs atsevišķs gadījums ir rūpīgi jāizskata, jo mobings tomēr ir kaitējoša kolēģu rīcība ilgstošā laika posmā, vismaz sešu mēnešu garumā. Ja vienu reizi ir izskanējusi aizvainojoša piezīme no kolēģu puses vai cilvēks nav uzaicināts uz sapulci, tas vēl nenozīmē, ka pret viņu ir uzsākts šis emocionālais terors. Mobinga profilakses nolūkos ir svarīgi, lai visiem darbiniekiem būtu skaidra organizācijas struktūra un hierarhijas līmeņi. Organizācijas [[kultūra|kultūrā]] jāstiprina tās ētiskais aspekts. Darba aprakstos jābūt skaidri definētiem darbinieka pienākumiem un atbildībai, kas varētu mazināt domstarpības. Pieņemot darbā jaunu darbinieku, jāvērš uzmanība ne tikai uz profesionalitāti, bet arī uz viņa emocionālo inteliģences pakāpi un spēju iekļauties kolektīvā. Atklāta, efektīva, laicīga un godīga saskarsme organizācijā mazinās mobinga rašanos.<ref name="autogenerated3" /> == Mobinga aizliegums likumos == Latvijā visbiežāk tiesiskā palīdzība tiek meklēta [[Valsts cilvēktiesību birojs|Valsts cilvēktiesību birojā]], kas aizstāv ikviena [[cilvēktiesības]]. Cilvēktiesību birojā ir kaudzēm iesniegumu par neciešamu atmosfēru un vajāšanu darbavietā, bet diemžēl biroja darbinieki neko nevar palīdzēt, jo [[Latvijas darba likums|Latvijas Darba likumā]] pagaidām nav panta par mobingu, kas apgrūtina cīnīties ar juridiskiem līdzekļiem pret psiholoģisko teroru, arī [[Arodbiedrība|arodbiedrības]] koplīgumā neiekļauj šādu punktu. Skatot likumu vienīgi no tajā lietoto vārdu gramatiskās izpausmes, tiešām var nonākt pie slēdziena, ka likums ir nepilnīgs. Taču šāda nepilnība ir šķietama, ja tiesību normas skata to sistēmā un par tiesību avotiem izmanto ne tikai [[likums|likumus]], bet arī tiesu judikatūru un [[tiesību zinātne|tiesību zinātni]]. Jāņem vērā, ka ne visas [[tiesības|tiesību]] normas satur tādas pazīmes, kas tieši atbilst dzīves situācijas aprakstam. Tiesību normu pazīmes var būt abstrakti formulētas, vispārīgas, taču tas nenozīmē, ka tiesību normas ir nesaprotamas vai nepiemērojamas. Tā [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 94.panta pirmais teikums nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz personas neaizskaramību. Tieši personas neaizskaramība aizliedz darba tiesiskajās attiecībās psiholoģiskā terora pastāvēšanu.<ref>Neimanis J. Psiholoģiskais terors darba vietā: juridiskie aspekti. // Jurista vārds. — R., 2004. — No 40</ref> Ja darba devēja vadība vai darbinieki savstarpēji īsteno psiholoģisko teroru pret kādu darbinieku, tiek pārkāpta personas neaizskaramība. Darbinieku pret psiholoģisko teroru aizsargā ne tikai Satversme, bet arī Darba likums. Saskaņā ar Darba likuma 28.panta otro daļu darba devēja viens no pienākumiem, ko tas uzņemas ar darba līguma noslēgšanu, ir nodrošināt darbiniekam taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Psiholoģiskais terors darbavietā ir veselībai un drošībai kaitīgs darba apstāklis. Mobinga pieļaušana ir darba līguma pārkāpums, kas rada juridiskas un mantiskas sekas darba devējam. Tādēļ Darba likums piešķir tiesības darba devējam uzteikt darbu darbiniekam (darbiniekiem), kas veic psiholoģiskā terora darbības. Šāds uzteikums būs pamatots ar personas uzvedību. Uzteikuma tiesiskais pamats ir Darba likuma 101.panta pirmās daļas otrais un trešais apakšpunkts, jo psiholoģiskā terora darbību veicējs rīkojas gan prettiesiski, gan arī pretēji labiem tikumiem un psiholoģiskā terora darbības nav savienojamas ar darba tiesisko attiecību turpināšanu. Savukārt, ja darbinieki pieļauj psiholoģisko teroru pret kādu no kolēģiem un darba devējs šo rīcību neaptur un neizskauž, darba devējs pārkāpj ar līgumu uzņemto pamatpienākumu. Pienākuma neizpildīšana rada tiesības darbiniekam nekavējoties pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, neskatoties, cik nozīmīgu amatu darbinieks ieņem. Šādas tiesības darbiniekam piešķir Darba likuma 100.panta piektā daļa, jo psiholoģiskais terors darbavietā ir svarīgs iemesls, lai darba attiecības pārtrauktu. Šāda atziņa ir nostiprināta arī tiesu judikatūrā. Darbiniekam pienākas kompensācija viena mēneša algas apmērā, bet tas neizslēdz darbinieka tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no darba devēja par veselībai un cieņai nodarīto kaitējumu. Darba aizsardzības likums nosaka, ka uzņēmumā ir jābūt uzticības personām, pie kā var griezties un pārrunāt dažādas konfliktsituācijas, kas arī ir viens mehānisms, ar kura palīdzību darbinieki var sākt runāt par mobinga gadījumiem organizācijas psiholoģiskā klimata kontekstā. Ārzemēs mobinga un [[Bosings|bosinga]] upuri tiesas ceļā no darba vietas saņem milzīgas kompensācijas par nodarījumu. Anglijā psiholoģiskā terora upuri pulcējas atbalsta grupās, bet vairākās Vācijas pilsētās rudenī notika protesta gājieni pret mobingu darba vietās.<ref>Galēja I. Izsmalcinātais terors — mobings. // Una. — R., 2001. — No 2.</ref> Austrijā psiholoģiskā terora upuri raksta mobinga dienasgrāmatas, jo labi noder kā vizītē pie [[Psihoterapija|psihoterapeita]], tā arī tiesas prāvās. Tā dod iespēju no malas paskatīties uz situāciju un ar skaidrākām acīm izvērtēt, kas ir kas. Tajā sīki un smalki jāieraksta, kad konkrēti perona tika psiholoģiski terorizēta, kura persona to darīja, kas konkrēti tika darīts un sacīts. Dienasgrāmatā jāieraksta visi notikumi, kuri personu sāpinājuši, tai skaitā pat šķietami banāli starpgadījumi. Mobingu vistiešāk var pierādīt ar audio ierakstu — jāsaglabā arī diktofons, jo, gadījumā, ja tiesā ierakstu apstrīd, ekspertīzē jāpierāda, ka konkrētā lenta bija ierakstīta konkrētajā aparātā. Otrs veids ir ļoti sarežģīts — ļoti labs advokāts meklē cēloņu sakarības un ar katru izteikto frāzi un rīcību pierāda, ka process bijis vērsts pret konkrēto personu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://lvportals.lv/skaidrojumi/323881-mobings-darbavieta-vai-to-var-pieradit-un-ka-piedzit-kaitejuma-atlidzibu-2021 Mobings darbavietā: vai to var pierādīt, un kā piedzīt kaitējuma atlīdzību] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sociālā psiholoģija]] 8e49a8itjghfrf3f2lbvz9oiv8trcqj 3667985 3667977 2022-08-07T21:40:25Z Spnq 103627 Minimāli valodas uzlabojumi, vikisaites wikitext text/x-wiki '''Mobings''' ({{val|en|mobbing}}, no ''to mob'' — 'nomākt, uzbrukt') ir psiholoģiskā terora veids. Parasti mobings sākas ar [[konflikts|konfliktu]]. Ja šis konflikts netiek laikus un efektīvi atrisināts, tad tas, kam ir statuss, vara, spēks, citu kolēģu atbalsts, savu oponentu pārvērš mobinga upurī. Ar laiku mobings kļūst apzināts, bet sākums parasti ir spontāns. Mobinga upurim liek noprast, ka ar viņu varētu pārtraukt darba attiecības. Grāmatas „Veiksmīga karjera vai mobings — psiholoģiskais terors darbā” autore Konstance Halta apstiprina, ka mobings izplatās apbrīnojami ātri. Proti, netiek kritizēta darbinieka rīcība, bet gan pats darbinieks. Notiek arī vispārināšana: „Tu vienmēr kavē, Tu nekad visu neizpildi, kā pienākas” utt. Tas arī var notikt internetā. == Mobinga jēdziens == Pastāv divi psiholoģiskā terora veidi: * Mobings (no angļu ''mobbing'', ''to mob'' — 'nomākt, uzbrukt') ir psiholoģiskā terora veids, kad vairāki darbabiedri sistemātiski naidīgā un neētiskā veidā vēršas pret kādu savu kolēģi. * [[Bosings]] (no angļu ''bashing'', ''to bash'' — 'uzbrukt, nolamāt') darba devēja vadības īstenots psiholoģiskais terors. Mobinga iedalījums: * fiziskais mobings ir saistīts ar [[spēks|spēka]] lietošanu pret otru cilvēku; * verbālais mobings ir vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana; * izstumšana jeb slēptais mobings ir, kad cilvēks tiek izstumts no grupas, tiek ignorēts, izolēts, pret viņu izturas tā, it kā viņa nemaz nebūtu.<ref name="autogenerated4">Grāvīte I., Paleja I. Skolas loma darbā ar mobingu. // Psiholoģijas pasaule. — R., 2005. — No 11.</ref> Vācu pētniece Konstance Halta saka, ka mobings ir pret kādu darbinieku vērsti nemitīgi apvainojumi un izsmiekls, lai panāktu, ka persona pamet darbu. Savukārt amerikāņu pētnieki Noa Dāvenporte, Ruta Švarca un Geils Eliots apgalvo, ka mobings ir psiholoģisks uzbrukums vienam konkrētam darbiniekam no vadītāja vai darba kolēģu puses, kas var beigties ar izvēlētā upura pilnīgu izolāciju, traumēšanu un tamlīdzīgi. Parasti mobinga mērķis ir padarīt upuri klusējošu un tādu, kas neuzdrošinās runāt pretī, vai arī patiešām panākt, ka viņš aiziet no darba vai nesaņem solīto paaugstinājumu amatā. Mobings var izpausties atklāti un arī slēptā veidā, kad apkārtējie pat nemana, ka viens cilvēks vai cilvēku grupa vēršas pret kādu konkrētu indivīdu.<ref name="autogenerated2">Rožukalne A. Terors darbā, vārdā — mobings. // Santa. — R., 2003. — No 5.</ref> Pastāv mobinga sindroms — vesels darbību kopums. Tā ir darbinieka goda, uzticamības, profesionālās kompetences iedragāšana, aprunāšana, negatīva, aizskaroša, nenovīdīga un kontrolējoša [[saziņa]], tieša vai netieša nodevība, solījumu nepildīšana, nepieaicināšana lēmumu pieņemšanā, neinformēšana par pieņemtajiem lēmumiem. Darbinieku var apzināti neaicināt uz sapulcēm, pārmērīgi kontrolēt. Tā ir sistemātiska, daudzkārtēja upura ietekmēšana. Mobinga upuri padara par vainīgo neveiksmēs, kļūdās, par kurām viņš patiesībā nav vainojams. Mobinga upuri diskreditē, iebaida tik ilgi un daudz, līdz viņš sāk justies pazemots, vainīgs, dzīvo paaugstināta [[stress|stresa]] apstākļos. Galu galā viņu noved tik tālu, ka viņš maina savu amatu uzņēmuma ietvaros vai vispār aiziet no darba. == Mobings darba vietā == 20. gs. 80. gados pasaulē parādījās pirmie pētījumi par mobingu darba organizācijās. Patiesībā mobings pastāvējis vienmēr, kopš eksistē darba vietas un darba attiecības, bet nereti emocionāli saspringta [[atmosfēra]] darbavietā ir tik ierasta lieta, ka tā jau tiek pieņemta kā normāla parādība, un problēmas netiek risinātas gadiem.<ref name="autogenerated3">Keiriša D. Cīnīties vai samierināties ar psiholoģisko teroru darbavietā? // Sievietes pasaule. — R., 2004. — No 12.</ref> Vadītāji paši nesaprot, kas notiek, un, ja arī saprot, tad neprot vai negrib to risināt. Daudzi vadītāji mobingu uzskata par dabīgu un nenovēršamu parādību, ar kuru nav jēgas cīnīties, jo izdzīvojot stiprākais, bet vājākajam jāaiziet.<ref name="autogenerated5">Ieviņa I. Uzņēmuma ķirmis — mobings. // Psiholoģijas pasaule. — R., 2005. — No 2.</ref> [[Statistika]] liecina, ka katrā piektajā kolektīvā ir upuris, kuru regulāri tiranizē vadība vai kolēģi. Bieži vien vadītāji ar grūtībām atzīst, ka viņu organizācijā pastāv mobings, tāpēc arī šīs problēmas risināšana īsti nesokas. Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas viceprezidente Eva Selga uzskata, ka biznesa vidē mobings nav tik ļoti izteikts, tas varētu vairāk izpausties valsts iestādēs, jo tām nav konkurentu un darbinieki pieraduši visu mūžu rotēt zināmajā [[sistēma|sistēmā]], pārāk neuztraucoties par nākotni. Ja cilvēks nav pietiekami nodarbināts, rodas labvēlīga augsne intrigām un terorizēšanai.<ref name="autogenerated2" /> Mobinga 1. fāzē cilvēks vēl var rehabilitēties savā darbavietā, viņš sākumā terorizēšanu neuztver nopietni, prot atrisināt situāciju ar [[Humors|humoru]] vai arī bez protestiem pakļaujas terorizētāju prasībām, padodas oponentiem konfliktā, lūdz piedošanu, vai arī terorizētāji pārslēdz uzmanību uz citiem upuriem. 2. fāzē, mobingam pastiprinoties, upurim sākas depresija, pieaug stress, viņš mēģina cīnīties, relaksējas, lietojot alkoholu, viņam zūd patika iet uz darbu. Mobinga 3. fāzē rehabilitācija darbā vairs nav iespējama, cilvēks ar sevi vairs netiek galā, pašaizsardzības mehānismi ir izslēgti, un viņam jau nepieciešama profesionāla palīdzība.<ref name="autogenerated3" /> [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātes]] Socioloģijas katedras docente Silva Omārova uzsver, ka psiholoģiskais terors bieži vien tiek veikts, lai apliecinātu savu statusu un varu, tāpēc tas biežāk attiecas uz vadītājiem. Vācu pētnieki ir analizējuši un klasificējuši mobinga gadījumus. Izrādās, ka 40% gadījumu mobinga veicējs ir bijis vadītājs, 13% gadījumu tas ir vadītājs kopā ar kādu kolēģi. Pēc ASV pētījuma datiem, 89% gadījumu, Eiropas pētījumos gan šis skaitlis ir zemāks: 50% psiholoģisko terorizētāju darbavietās ir vadītāji.<ref name="autogenerated1">Nikodemusa Z. Terors darbavietā jeb kas ir mobings un bosings. // Cosmopolitan.- R., 2005.- No 8.</ref> Pētījumu, kas veikti Vācijā un Zviedrijā, dati rāda, ka aptuveni 3% darbinieku ir saskārušies ar mobingu savās darba vietās. 1990. gadā Zviedrijā no 4,4 miljoniem strādājošo iedzīvotāju 154 tūkstoši bija mobinga upuri. ASV mobinga upuru skaits pārsniedz 4 miljonus, bet Lielbritānijā pētnieki ir pieļāvuši iespēju, ka mobinga upuri ir aptuveni 50% no visiem strādājošajiem. Lielākā mediju aģentūra Latvijā OMD Snapshots aptauja liecina, ka 27% vīriešu un 34% sieviešu uzskata, ka savā darba vietā ir sastapušies ar psiholoģisko teroru. Kā vienīgo pētījumu par mobingu Latvijas organizācijās šobrīd var minēt Zanes Šulcas bakalaura darbu „Mobings Latvijas darba organizācijās”. Intervijās ar mobinga upuriem Zanei Šulcai izdevās konstatēt, ka Latvijā darbinieki — vīrieši un darbinieces — sievietes mobinga situācijas piedzīvo gandrīz vienādi bieži, vajātājiem iedragājot, apšaubot gan darbinieku profesionālo kompetenci, gan neētiski apspriežot un ņirgājoties par viņu personīgo dzīvi. Rietumos, kā rāda pētījumi, vīrietim galvenokārt pieņemts uzbrukt, aizskarot viņu tieši profesionālajā jomā, bet sievieti tiranizē par kādiem personīgās dzīves aspektiem.<ref name="autogenerated5" /> == Mobinga upuri == Par mobinga vai [[Bosings|bosinga]] upuri var kļūt ikviens, tomēr krietni biežāk tam tiek pakļautas [[sieviete]]s. 2000.gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veiktais pētījumi liecina, ka 84% gadījumu sieviete vajā sievieti, savukārt 69% gadījumu sievieti par savu upuri izvēlas vīrieši. Zviedrijā veiktais pētījums rāda šādus statistiskos datus: 76% gadījumu vīrietis vajā vīrieti un 40% gadījumu sieviete vajā sievieti. Tas izskaidrojams ar to, ka vīrieši visbiežāk strādā kopā ar vīriešiem un sievietes strādā kopā ar sievietēm. Tikai 3% gadījumu sieviete vajā vīrieti un 30% gadījumu vīrietis vajā sievieti. Iespējams, ka vīrietis, kurš vajā sievieti, ir viņas priekšnieks. 21% gadījumu vīrieti un 30% gadījumu sievieti vajā abi dzimumi. == Mobings skolā == Mobings nav tikai darba organizāciju fenomens, tas var pastāvēt jebkurā kolektīvā: mācību iestādēs, cietumos, militārajā dienestā utt. Ar Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Psiholoģijas, sociālās un speciālās pedagoģijas nodaļas iniciatīvu un atbalstu ir izveidots un izdots metodiskais materiāls „Skolas loma darbā ar mobingu” (2005), kura autori ir Inese Andersone, Dace Beināre un Gunita Ausekle. Pirms šī metodiskā materiāla izdošanas Departaments ir veicis virkni pasākumu, lai noskaidrotu reālo situāciju skolās un risinātu skolēnu emocionālās un fiziskās drošības jautājumus. 2003. gadā Departaments uzsāka projektu „Vai esi drošībā?” ar pētījumu par skolēnu apdraudētību skolā un tās [[teritorija|teritorijā]]. Tika aptaujāti Rīgas 1.—9. klašu skolēni, un pētījuma rezultāti rāda, ka vairums skolēnu ir sastapušies ar vardarbību — jutušies pazemoti, saņēmuši draudus un fiziski ietekmēti skolā vai tās teritorijā. Savukārt kā apdraudētāji visbiežāk tika minēti skolas biedri un nepazīstami vienaudži.<ref name="autogenerated4" /> 2001. gada augustā Zviedrijā sākās kampaņa „Kopā pret mobingu.” Skolās tika izplatītas afišas, brošūras ar [[informācija|informāciju]] par mobingu. Tās mērķis bija vērst [[sabiedrība]]s uzmanību uz šo problēmu. == Mobinga izpausmes == Mobinga izpausmes ir ļoti dažādas: * Darbinieka izpausmes brīvības apdraudējumi: vadītājs vai kolēģi ierobežo iespējas izpausties, darbinieks tiek regulāri pārtraukts, uzkliegšana vai skaļas lamas, pastāvīga kritika darbā, pastāvīga kritika par privāto dzīvi, telefonisks terors, mutiski draudi, rakstiski draudi, kontaktēšanās noliegums ar skatienu vai žestiem, kontaktēšanās noliegums ar pieņēmumiem, bet tieši tos neizsakot. * Sociālo attiecību apdraudējumi: nesarunāšanās ar darbinieku, neļaušana uzrunāt darbinieku, darbinieka telpas novietošana ļoti tālu no kolēģiem, apiešanās ar darbinieku kā ar „tukšu vietu”. * Sociālā stāvokļa apdraudējumi: aprunāšana, baumošana, padarīšana citu acīs par smieklīgu, psihiski slimu, uzjautrināšanās par kādu fizisku trūkumu, privāto dzīvi, tautību, gaitas, balss vai žestu atdarināšana, lai uzjautrinātos, reliģiskās vai politiskās pārliecības ierobežošana, piespiešana veikt darbu, pārkāpjot darbinieka pašapziņu, darbinieka visu lēmumu apstrīdēšana, seksuāla uzmākšanās vai vārdiski izteikti seksuāli piedāvājumi. * Darba un dzīves situāciju kvalitātes apdraudējumi: neviena darba uzdevuma nedošana, bezjēdzīgu darba uzdevumu uzdošana, uzdevumu uzdošana, kas ir krietni par vieglu darbinieka prasmēm, pastāvīgi pilnīgi jaunu darba uzdevumu uzdošana, uzdevumu uzdošana, kas krietni pārsniedz darbinieka prasmes un tādējādi diskreditē to citu acīs. * [[Veselība]]s apdraudējumi: pienākums veikt veselībai kaitīgu darbu, fiziska spēka lietošana, seksuāla rakstura "roku palaišana".<ref>Neimanis J. Psiholoģiskais terors darba vietā: juridiskie aspekti. // Jurista vārds. — R., 2004. — No 40.</ref> == Mobinga cēloņi == Darba vide ir mainījusies, dzīves [[temps]] kļuvis straujāks, [[konkurence]], stress, dažādas pārmaiņas veicina cilvēku nežēlību un karošanu vienam pret otru. Stresaina darba vide, ilgas darba stundas un liegta iespēja normāli atpūsties veicina savstarpējo attiecību atstāšanu otrajā plānā, un darbinieki kļūst nelojāli, nesaudzīgi viens pret otru. Labā audzināšana un pieklājība kļūst sekundāra. Tādā gadījumā par upuri var kļūt jebkurš, kurš nespēj iekļauties darba straujajā tempā. Otrs variants var būt tieši pretējs. Ja darbs ir monotons, rutīns, katru dienu viens un tas pats, tad cilvēkiem kļūst garlaicīgi darbā. Mobings parādās kā izklaide, spēlēšanās, lai gan, protams, tā ir ļoti sāpīga spēle, bieži ar smagām psiholoģiskām sekām. Šie darbinieki, kas ir ne tik izglītoti un [[Ētika|ētiski]] audzināti, uzjautrinās, ņirgājoties par kādu citu vājāku vai izglītotāku darbinieku. Vadītāja rokās mobings var būt kā instruments, lai neviens darbinieks neuzdrošinātos kritizēt, runāt pretī vai nākt ar kaut kādiem priekšlikumiem, stāstīt kādam par likumpārkāpumiem uzņēmumā, piemēram, [[Ēnu ekonomika|aplokšņu algām]].<ref name="autogenerated5" /> Organizāciju psiholoģe Inese Ešenvalde uzskata, ka galvenie mobinga iemesli ir šādi: # vāja vai ļoti slikta informācijas apmaiņa uzņēmumā; traucēta informācijas apmaiņa no lejas uz augšu, vadība dzīvo neziņā par savu darbinieku motivācijas līmeni un gandarījuma izjūtu; # ilgstošas un saraustītas pārmaiņas, kas darbiniekos nevieš stabilitātes un uzņēmuma nepārtrauktības apziņu, bet gan veicina bailes, trauksmi un neziņu; šie faktori savukārt provocē intrigas, baumas un savstarpējus konfliktus; # neprofesionāli un vāji vadītāji, kuri savu vadības kompetences trūkumu aizvieto ar draudiem, baiļu kultivēšanu un padoto pazemošanu; # objektīvas darba rezultātu novērtēšanas un atalgojuma sistēmas trūkums, kuru aizstāj subjektīva „savējo virzīšana” pa karjeras kāpnēm un atalgojuma palielinājumiem, — tā rezultātā organizācijas talantīgākie darbinieki vai nu nonīkst nenovērtēti un nepamanīti, vai arī atrod citu darbu; # vispārēja vāja vadības prakse uzņēmumā: pastāv nevis, komiteju, valdes vai citu darba grupu noteikta atbildība un procesu novērtēšana, bet gan subjektīva un haotiska savu cilvēku un projektu virzīšana.<ref name="autogenerated2" /> Uz citu kritizēšanu cilvēku var pamudināt vēlme pēc atriebības, skaudība, neapmierinātība ar sevi, paša prasmju trūkums, sakaitinātība, pesimisms, agresivitāte, vēlme aizvainot, vēlme būt noderīgam, mazvērtības komplekss, vēlme novērst uzmanību no savām problēmām, iedomas, ka visu prot labāk nekā pārējie, vēlme novērst uzmanību no saviem trūkumiem, savtība vai problēmas paša dzīvē. Arī tā dēvētie moberi slimo ar kritizēšanas māniju.<ref>Halta K. Veiksmīga karjera vai mobings — psiholoģiskais terors darbā. — Jumava, 2003.</ref> Pastāv viedoklis, ka tie cilvēki, kuri paši bērnībā vai sava darba ceļa sākumposma ir sastapušies ar vardarbību, vēlāk atspēlējas uz kolēģiem. Ir sastopami hroniskie vajātāji, kuri visur — gan darbā, gan privātajā dzīvē — cenšas dominēt un savu amatu izmanto, lai apliecinātos, jo pašos mīt iekšēja neapmierinātība ar sevi. Vēl ir vajātāji, kuri uzliesmo tikai konkurences apstākļos — ja darbā mana konkurenci, viņš izmanto visus līdzekļus, lai otru psiholoģiski pazemotu un aizskartu, lai saglabātu savu statusu, pierādītu savu varēšanu un spēku. Šis cilvēks ārpus darba var būt pat ļoti draudzīgs, bet konkurence viņam izraisa vēlmi karot. Tad ir vajātāji, kuri par tādiem kļūst nejaušības pēc. Viņi nav pārāk taktiski un labi audzināti. Saka, ko domā, un lepojas ar savu tiešumu, līdz ar to neaizdomājas, ko ar savām frāzēm nodara otram. Un vēl ir vajātāji pēc būtības — tās ir ļoti impulsīvas personības, kuras slikti kontrolē savu [[uzvedība|uzvedību]].<ref name="autogenerated1" /> == Mobinga sekas == Psiholoģiskais terors nopietni grauj upura psihisko un fizisko veselību. Viņš nepārtraukti ir stresā, kā rezultātā rodas [[slimība]]s. Mobinga sekas: augsts asinsspiediens, sirdsklauves, [[kuņģis|kuņģa]] un zarnu trakta saslimšanas, čūlas, [[muskuļi|muskuļu]] sasprindzinājumi, stresa izraisītas hroniskas un psihiskas saslimšanas, nespēja uzticēties, gurdenums, dzīvesprieka zudums, depresija, neapmierinātība, skumjas, nervozitāte, nespēja strādāt virsstundas, baiļu lēkmes, kļūdas darbā, koncentrēšanās spēju mazināšanās. Zūdot koncentrēšanās spējai, upuriem pastāv risks ciest nelaimes gadījumos, zūd motivācija strādāt, cilvēks noslēdzas sevī, zaudē draugus un var pat beigt dzīvi [[pašnāvība|pašnāvībā]]. Kā atzīmējis mobinga pētnieks H. Leimans, 15 % pašnāvību iemesls ir mobings.<ref name="autogenerated3" /> Pēc vācu pētnieces B. Meškustates datiem: mobinga dēļ 2/3 terorizēto darbinieku samazinās darba motivācija, vairāk nekā 50% parādās domāšanas blokāde, apmēram pusei — darba kavējumi slimību dēļ. 1/3 darbinieku maina darbu sava uzņēmuma ietvaros, 20% — aiziet no darba, 5% tiek pazemināti amatā, 15% tiek atlaisti no darba. == Cīņa ar mobingu == Psiholoģiskā terora pazīmes var skatīt cilvēka vai organizācijas līmenī. Tas var būt atsevišķs cilvēks, kas sūdzas par nomāktību, stresu vai nespēju laikā paveikt darbu. Uzņēmuma līmenī personāla vadītajiem ir speciāli instrumenti, ar kuru palīdzību viņi var noteikt, vai uzņēmumā ar darbiniekiem viss ir kārtībā. Tie ir dažādi mērījumi — gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi darbinieku [[attieksme]]s un apmierinātības ar darbu pētījumi. Tiek analizēti uzņēmuma statistikas dati, piemēram, darbinieku slimības lapu skaits kādā konkrētā laika periodā, jo darbinieku bieža slimošana arī ir viena no iespējamām mobinga pazīmēm.<ref name="autogenerated5" /> Ir nepieciešams analizēt tos procesus, kas notiek ar uzņēmuma darbiniekiem, jo mobinga gadījumā uzņēmums var zaudēt savu konkurētspēju, cilvēkresursus, laiku, darba produktivitāti. Uzņēmumam ir vērtīgi ieguldīt līdzekļus darbinieku apmācībai konfliktu risināšanā, saskarsmes iemaņu apgūšanā. Cilvēki ne vienmēr prot tikt galā ar tādām asām psiholoģiskām situācijām. Konflikti bieži aiziet pārāk dziļi, jo tos neprot risināt ne darbinieki, ne vadība. Cīņā ar mobingu vislielākās [[investīcija]]s ir jāiegulda tieši dažādu līmeņu vadītāju apmācībā, informēšanā par stresoriem darbā. Otrs virziens — darbinieku [[izglītība|izglītošana]]. Jo vairāk masu mediji par to runās, jo vairāk cilvēki sāks saprast, kas ar viņiem notiek darbavietā, un meklēs veidus kā ar to cīnīties, konsultējoties ar personālvadības speciālistiem, juristiem. Katrs atsevišķs gadījums ir rūpīgi jāizskata, jo mobings tomēr ir kaitējoša kolēģu rīcība ilgstošā laika posmā, vismaz sešu mēnešu garumā. Ja vienu reizi ir izskanējusi aizvainojoša piezīme no kolēģu puses vai cilvēks nav uzaicināts uz sapulci, tas vēl nenozīmē, ka pret viņu ir uzsākts šis emocionālais terors. Mobinga profilakses nolūkos ir svarīgi, lai visiem darbiniekiem būtu skaidra organizācijas struktūra un hierarhijas līmeņi. Organizācijas [[kultūra|kultūrā]] jāstiprina tās ētiskais aspekts. Darba aprakstos jābūt skaidri definētiem darbinieka pienākumiem un atbildībai, kas varētu mazināt domstarpības. Pieņemot darbā jaunu darbinieku, jāvērš uzmanība ne tikai uz profesionalitāti, bet arī uz viņa emocionālo inteliģences pakāpi un spēju iekļauties kolektīvā. Atklāta, efektīva, laicīga un godīga saskarsme organizācijā mazinās mobinga rašanos.<ref name="autogenerated3" /> == Mobinga aizliegums likumos == Latvijā visbiežāk tiesiskā palīdzība tiek meklēta [[Valsts cilvēktiesību birojs|Valsts cilvēktiesību birojā]], kas aizstāv ikviena [[cilvēktiesības]]. Cilvēktiesību birojā ir kaudzēm iesniegumu par neciešamu atmosfēru un vajāšanu darbavietā, bet diemžēl biroja darbinieki neko nevar palīdzēt, jo [[Latvijas darba likums|Latvijas Darba likumā]] pagaidām nav panta par mobingu, kas apgrūtina cīnīties ar juridiskiem līdzekļiem pret psiholoģisko teroru, arī [[Arodbiedrība|arodbiedrības]] koplīgumā neiekļauj šādu punktu. Skatot likumu vienīgi no tajā lietoto vārdu gramatiskās izpausmes, tiešām var nonākt pie slēdziena, ka likums ir nepilnīgs. Taču šāda nepilnība ir šķietama, ja tiesību normas skata to sistēmā un par tiesību avotiem izmanto ne tikai [[likums|likumus]], bet arī tiesu judikatūru un [[tiesību zinātne|tiesību zinātni]]. Jāņem vērā, ka ne visas [[tiesības|tiesību]] normas satur tādas pazīmes, kas tieši atbilst dzīves situācijas aprakstam. Tiesību normu pazīmes var būt abstrakti formulētas, vispārīgas, taču tas nenozīmē, ka tiesību normas ir nesaprotamas vai nepiemērojamas. Tā [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 94.panta pirmais teikums nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz personas neaizskaramību. Tieši personas neaizskaramība aizliedz darba tiesiskajās attiecībās psiholoģiskā terora pastāvēšanu.<ref>Neimanis J. Psiholoģiskais terors darba vietā: juridiskie aspekti. // Jurista vārds. — R., 2004. — No 40</ref> Ja darba devēja vadība vai darbinieki savstarpēji īsteno psiholoģisko teroru pret kādu darbinieku, tiek pārkāpta personas neaizskaramība. Darbinieku pret psiholoģisko teroru aizsargā ne tikai Satversme, bet arī Darba likums. Saskaņā ar Darba likuma 28.panta otro daļu darba devēja viens no pienākumiem, ko tas uzņemas ar darba līguma noslēgšanu, ir nodrošināt darbiniekam taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Psiholoģiskais terors darbavietā ir veselībai un drošībai kaitīgs darba apstāklis. Mobinga pieļaušana ir darba līguma pārkāpums, kas rada juridiskas un mantiskas sekas darba devējam. Tādēļ Darba likums piešķir tiesības darba devējam uzteikt darbu darbiniekam (darbiniekiem), kas veic psiholoģiskā terora darbības. Šāds uzteikums būs pamatots ar personas uzvedību. Uzteikuma tiesiskais pamats ir Darba likuma 101.panta pirmās daļas otrais un trešais apakšpunkts, jo psiholoģiskā terora darbību veicējs rīkojas gan prettiesiski, gan arī pretēji labiem tikumiem un psiholoģiskā terora darbības nav savienojamas ar darba tiesisko attiecību turpināšanu. Savukārt, ja darbinieki pieļauj psiholoģisko teroru pret kādu no kolēģiem un darba devējs šo rīcību neaptur un neizskauž, darba devējs pārkāpj ar līgumu uzņemto pamatpienākumu. Pienākuma neizpildīšana rada tiesības darbiniekam nekavējoties pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, neskatoties, cik nozīmīgu amatu darbinieks ieņem. Šādas tiesības darbiniekam piešķir Darba likuma 100.panta piektā daļa, jo psiholoģiskais terors darbavietā ir svarīgs iemesls, lai darba attiecības pārtrauktu. Šāda atziņa ir nostiprināta arī tiesu judikatūrā. Darbiniekam pienākas kompensācija viena mēneša algas apmērā, bet tas neizslēdz darbinieka tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no darba devēja par veselībai un cieņai nodarīto kaitējumu. Darba aizsardzības likums nosaka, ka uzņēmumā ir jābūt uzticības personām, pie kā var griezties un pārrunāt dažādas konfliktsituācijas, kas arī ir viens mehānisms, ar kura palīdzību darbinieki var sākt runāt par mobinga gadījumiem organizācijas psiholoģiskā klimata kontekstā. Ārzemēs mobinga un [[Bosings|bosinga]] upuri tiesas ceļā no darba vietas saņem milzīgas kompensācijas par nodarījumu. Anglijā psiholoģiskā terora upuri pulcējas atbalsta grupās, bet vairākās Vācijas pilsētās rudenī notika protesta gājieni pret mobingu darba vietās.<ref>Galēja I. Izsmalcinātais terors — mobings. // Una. — R., 2001. — No 2.</ref> Austrijā psiholoģiskā terora upuri raksta mobinga dienasgrāmatas, jo labi noder kā vizītē pie [[Psihoterapija|psihoterapeita]], tā arī tiesas prāvās. Tā dod iespēju no malas paskatīties uz situāciju un ar skaidrākām acīm izvērtēt, kas ir kas. Tajā sīki un smalki jāieraksta, kad konkrēti perona tika psiholoģiski terorizēta, kura persona to darīja, kas konkrēti tika darīts un sacīts. Dienasgrāmatā jāieraksta visi notikumi, kuri personu sāpinājuši, tai skaitā pat šķietami banāli starpgadījumi. Mobingu vistiešāk var pierādīt ar audio ierakstu — jāsaglabā arī diktofons, jo, gadījumā, ja tiesā ierakstu apstrīd, ekspertīzē jāpierāda, ka konkrētā lenta bija ierakstīta konkrētajā aparātā. Otrs veids ir ļoti sarežģīts — ļoti labs advokāts meklē cēloņu sakarības un ar katru izteikto frāzi un rīcību pierāda, ka process bijis vērsts pret konkrēto personu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://lvportals.lv/skaidrojumi/323881-mobings-darbavieta-vai-to-var-pieradit-un-ka-piedzit-kaitejuma-atlidzibu-2021 Mobings darbavietā: vai to var pierādīt, un kā piedzīt kaitējuma atlīdzību] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sociālā psiholoģija]] 9e2bt828i2onwpfr5n961mv603pztl8 Portāls:Kosmonautika/Jaunumi 100 80595 3667820 3666812 2022-08-07T16:56:54Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6'') un pavadoņi ''[[EZIO-5]]'', ''[[EZIO-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''. * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije''). * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]'' un vēl 3 pavadoņi. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. avtoj9bx37yspvr4g98es3rjwyzkwhy 3667824 3667820 2022-08-07T17:09:01Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''. * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije''). * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]'' un vēl 3 pavadoņi. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. tih22r9c43megtnt0k63996aw804f4y Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti 100 80630 3667823 3666819 2022-08-07T16:59:07Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[9. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'', ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Fangzhou-2F]]'' (''SPARK-02F''), nesējraķete ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1''). * [[9. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]''. * [[9. augusts]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[12. augusts]] — 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. augusts]] — kosmiskie aparāti ''[[Artemis 1]]'', ''[[ArgoMoon]]'', ''[[BioSentinel]]'', ''[[CuSP]]'', ''[[EQUULEUS]]'', ''[[LunaH-Map]]'', ''[[Lunar IceCube]]'', ''[[LunIR]]'', ''[[Near-Earth Asteroid Scout]]'', ''[[OMOTENASHI]]'', ''[[Team Miles]]'', nesējraķetes ''[[Space Launch System|SLS]] Block 1'' pirmais starts. * [[29. augusts]] — nesējraķetes ''[[RS1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Augusts — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[6. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[EUTELSAT KONNECT VHTS]]'', nesējraķete ''[[Ariane 5 ECA]]''. * [[7. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[BlueWalker 3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[8. septembris]] — pavadoņi ''[[Amber-1]]'', ''[[CIRCE A]]'', ''[[CIRCE B]]'', ''[[ForgeStar-0]]'', ''[[Kernow Sat 1]]'', ''[[Prometheus 2A]]'', ''[[Prometheus 2B]]'', [[Pirmais Omānas pavadonis]], nesējraķete ''[[LauncherOne]]''. * [[21. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-22]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[24. septembris]] — militārie sakaru pavadoņi 10 ''[[Transport Layer Tranche 0]]'' un 4 ''[[Tracking Layer Tranche 0]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-5]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. <!-- * Septembris — kravas kuģis ''[[NG-18|Cygnus NG-18]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[PearlAfricaSat-1]]'', nesējraķete ''[[Antares 230+]]''. * [[17. jūlijs]] — pavadoņi ''[[Sapling-1]]'', ''[[Spinnaker3]]'', ''[[GENESIS-G]]'', ''[[GENESIS-J]]'', 4 × ''[[QUBIK]]'', nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * Aprīlis — okeanogrāfijas pavadonis ''[[EOS-06]]'' (''Oceansat-3''), nanopavadoņi ''[[Guardian-Alpha]]'', ''[[Pixxel 1]]'', nesējraķete ''[[PSLV-CA]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — militārais sakaru pavadonis ''[[USSF-44]]'', kosmiskais velkonis ''[[LDPE-2]]'', pavadoņi ''[[LINUSS Chase]]'', ''[[LINUSS RSO]]'', ''[[TETRA-1]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * [[1. oktobris]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-25]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]''. * Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * [[25. novembris]] — navigācijas pavadonis ''[[GLONASS-M 761]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]''. * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[25. februāris]] — pavadoņi ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> gmlnk5rylsa6961671a96k9jdg29zs5 Röyksopp 0 81268 3667994 2537841 2022-08-07T23:31:59Z YitzhakNat 90697 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Röyksopp | Attēls = Royksopp_2014-09-29_001_(cropped).jpg | Att_izm = 230px | Apraksts = Röyksopp 2014. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|Norvēģija}} [[Tromse]], [[Norvēģija]] | Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]]<br />[[Downtempo]], [[Triphops]] | Gadi = [[1998]]—pašlaik | Izdevējkompānija = Astralwerks<br />Wall of Sound | Mlapa = [http://www.royksopp.com/ royksopp.com] | Dalībnieki = Torbjorns Bruntlands (Torbjørn Brundtland)<br />Sveins Berge (Svein Berge) | Bij_dalībnieki = }} '''Röyksopp''' ({{IPA2|'ɾøʏkˌsɔp:}}) ir [[Norvēģija|norvēģu]] [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] duets, kura sastāvā ietilpst Torbjorns Bruntlands ({{val|no|Torbjørn Brundtland}}) un Sveins Berge ({{val|no|Svein Berge}}). Duets ir bāzējies otrajā lielākajā [[Norvēģija]]s pilsētā [[Bergena|Bergenā]]. Oficiāli grupa tika dibināta [[1998]]. gadā un debijas albums "Melody A.M." klajā nāca [[2001. gads|2001]]. gadā. == Vēsture == Torbjorns Bruntlands un Sveins Berge bija skolasbiedri savā dzimtajā pilsētā [[Tromse]] un jau [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā eksperimentēja ar elektroniskiem mūzikas instrumentiem, tomēr grupa tika izveidota vairākus gadus vēlāk, kad viņi atkal satikās [[Bergena|Bergenā]]. Tajos gados pilsēta bija nozīmīgs elektroniskās mūzikas centrs [[Skandināvija|Skandināvijā]]. Vārds Röyksopp ir stilizēta versija [[norvēģu valoda]]s vārdam ''Røyksopp'', kas nozīmē pūpēdis. [[2001. gads|2001]]. gada [[8. oktobris|8. oktobrī]] tika izdots dueta debijas albuma "Melody A.M.", kurā bija tādi singli, kā "Eple" un "Poor Leno". Šis albums guva komerciālus panākumus gan dzimtenē, gan tālu aiz tās robežām, kā arī ieguva vairākas prestižas mūzikas balvas. Röyksopp pirmo singlu izdeva vietējais neatkarīgais leibls ''Tellé'', bet albumu izdeva izdevējkompānija ''Wall of Sound''. Singls "Eple" arī uz šo brīdi ir viens no atpazīstamākajiem grupas singliem, līdzās "Poor Leno", "Remind Me" un "Sparks". Eple ({{IPA2|'ɛplə}}) [[norvēģu valoda|norvēģu valodā]] nozīmē ābols. [[2005. gads|2005]]. gadā sekoja albums "The Understanding", par kuras spilgtākajiem singliem kļuva "Only This Moment" un "What Else Is There", kuram pa virsu [[1980. gadi|80. gadu]] manierē balsi iedziedāja Karina Dreijere Andersona ({{val|sv|Karin Dreijer Andersson}}) no grupas "The Knife". [[2009. gads|2009]]. gada [[23. marts|23. martā]] grupa izdeva savu trešo studijas albumu "Junior", kuram [[2010. gads|2010]]. gada rudenī sekoja turpinājums ceturtajā studijas albumā "Senior". == Diskogrāfija == === Albumi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- !width="30" rowspan="2"|Gads !rowspan="2"|Vāks !width="170" rowspan="2"|Nosaukums !width="250" colspan="20"|Augstākā vieta albumu topā !width="230" rowspan="2"|Papildinformācija |- style="font-size:smaller;" !width="20"|{{flaga|Pasaule}} !width="20"|{{flaga|ASV}}<br /><small>[[Billboard 200|200]]</small> !width="20"|{{flaga|ASV}}<br /><small>[[Billboard Electronic Albums|Elec]]</small> !width="20"|{{flaga|Eiropa}} !width="20"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} !width="20"|{{flaga|Kanāda}} !width="20"|{{flaga|Austrālija}} !width="20"|{{flaga|Vācija}} !width="20"|{{flaga|Francija}} !width="20"|{{flaga|Itālija}} !width="20"|{{flaga|Šveice}} !width="20"|{{flaga|Īrija}} !width="20"|{{flaga|Zviedrija}} !width="20"|{{flaga|Norvēģija}} !width="20"|{{flaga|Dānija}} !width="20"|{{flaga|Somija}} !width="20"|{{flaga|Austrija}} !width="20"|{{flaga|Beļģija}}<br /><small>F</small> !width="20"|{{flaga|Beļģija}}<br /><small>W</small> !width="20"|{{flaga|Nīderlande}} |- |[[2001. gads|2001]] |[[Attēls:Royksopp Melody AM.jpg|80px]] | ''[[Melody A.M.]]'' |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|18 |align="center"|- |align="center"|9 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|84 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|18 |align="center"|50 |align="center"|'''1''' |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|69 | * Pirmais studijas albums * Izdots: [[2001. gads|2001]]. gada [[31. decembris]] * Pārdoti albumi: — |- |[[2005. gads|2005]] |[[Attēls:Royksopp The Understanding albums.jpg|80px]] | ''[[The Understanding]]'' |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|2 |align="center"|31 |align="center"|13 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|41 |align="center"|45 |align="center"|21 |align="center"|18 |align="center"|16 |align="center"|7 |align="center"|'''1''' |align="center"|36 |align="center"|39 |align="center"|60 |align="center"|23 |align="center"|33 |align="center"|48 | * Otrais studijas albums * Izdots: [[2005. gads|2005]]. gada [[4. jūlijs]] * Pārdoti albumi: — |- |[[2009. gads|2009]] |[[Attēls:Royksopp Junior albums.jpg|80px]] | ''[[Junior]]'' |align="center"|- |align="center"|126 |align="center"|4 |align="center"|18 |align="center"|21 |align="center"|- |align="center"|28 |align="center"|35 |align="center"|70 |align="center"|45 |align="center"|18 |align="center"|52 |align="center"|25 |align="center"|'''1''' |align="center"|17 |align="center"|39 |align="center"|65 |align="center"|10 |align="center"|43 |align="center"|43 | * Trešais studijas albums * Izdots: [[2009. gads|2009]]. gada [[23. marts]] * Pārdoti albumi: — |- |[[2010. gads|2010]] |[[Attēls:Royksopp Senior albums.jpg|80px]] | ''[[Senior]]'' |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|28 |align="center"|33 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|128 |align="center"|- |align="center"|28 |align="center"|- |align="center"|17 |align="center"|'''1''' |align="center"|30 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|21 |align="center"|31 |align="center"|41 | * Ceturtais studijas albums * Izdots: [[2010. gads|2010]]. gada [[13. septembris]] * Pārdoti albumi: — |- |} === Singli === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !rowspan="2"| Gads !rowspan="2"| Nosaukums !colspan="5"| Vieta topā <ref>[http://www.lanet.lv/news/airplay/archives.html Latvian Airplay Top 50<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> !rowspan="2"| Albums |- !width="25"|<small>{{flaga|Apvienotā Karaliste}}</small> !width="25"|<small>{{flaga|Nīderlande}}</small> !width="25"|<small>{{flaga|Zviedrija}}</small> !width="25"|<small>{{flaga|Norvēģija}}</small> !width="25"|<small>{{flaga|Latvija}}</small> |- |rowspan="1"| [[1999]] | "So Easy" |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |rowspan="1"| ''Melody A.M.'' <ref>Singls tika izdots nepiesaistot albumam, bet vēlāk tika izdots albumā ''"Melody A.M."''</ref> |- |rowspan="2"| [[2001. gads|2001]] | "Eple" |align="center"| 122 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |rowspan="7"| ''Melody A.M.'' |- | "Poor Leno" |align="center"| 59 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |- |rowspan="2"| [[2001. gads|2001]] | "Remind Me" |align="center"| 21 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 28 |- | "Poor Leno" <small>(pārizdots)</small> |align="center"| 38 |align="center"| 55 |align="center"| 50 |align="center"| - |align="center"| - |- |rowspan="1"| [[2002]] | "Remind Me/So Easy" <small>(pārizdots)</small> |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |- |rowspan="2"| [[2003. gads|2003]] | "Eple" <small>(pārizdots)</small> |align="center"| 16 |align="center"| 91 |align="center"| 54 |align="center"| - |align="center"| - |- | "Sparks" |align="center"| 41 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |- |rowspan="4"| [[2005. gads|2005]] | "Only This Moment" |align="center"| 33 |align="center"| 86 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 19 |rowspan="1"| ''The Understanding'' <ref>Singls tika izdots nepiesaistot albumam, bet vēlāk tika izdots albumā ''"The Understanding"''</ref> |- | "Curves" |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |rowspan="1"| — |- | "49 Percent" |align="center"| 55 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |rowspan="3"| ''The Understanding'' |- | "What Else Is There" |align="center"| 32 |align="center"| - |align="center"| 30 |align="center"| 4 |align="center"| 6 |- |rowspan="1"| [[2006. gads|2006]] | "Beautiful Day Without You" |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 39 |- |rowspan="3"| [[2009. gads|2009]] | "Happy Up Here" |align="center"| 44 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 3 |align="center"| 9 |rowspan="3"| ''Junior'' |- | "The Girl And The Robot" |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 30 |align="center"| 2 |align="center"| - |- | "You Don't Have A Clue" |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 46 |- !align="center" colspan="8" style="font-size: 8pt"| " - " norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī. |- |} == Apbalvojumi == === [[2001. gads|2001]]. gads === * Labākais mūzikas video - "Eple" — ''Spellemannprisen'' ([[Norvēģija]]s [[Grammy balva]]s analogs) * Labākais [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] albums — "Melody A.M." — ''Spellemannprisen'' === [[2002]]. gads === * Labākais mūzikas video — "Remind Me" — ''Spellemannprisen'' * Labākais mūzikas video — "Remind Me" — ''[[MTV]] Europe'' mūzikas balvu pasniegšanas ceremonija * Spellemann specbalva * Labākais Pops — "Melody A.M." — ''Alarmprisen'' (nozīmīga [[Norvēģija]]s balva) * Labākais [[Hausmūzika]]s/[[Tehno]] albums — "Melody A.M." — ''Alarmprisen'' * Labākā mūzika — "Eple" — ''Alarmprisen'' === [[2005. gads|2005]]. gads === * Labākā popgrupa — ''Spellemannprisen'' === [[2006. gads|2006]]. gads === * Labākais kluba mūzikas albums — "The Understanding" — ''Alarmprisen'' == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.royksopp.com/ Röyksopp oficiālā mājas lapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Norvēģijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Norvēģijas elektronikas grupas]] [[Kategorija:Norvēģijas triphopa grupas]] [[Kategorija:Norvēģijas downtempo grupas]] rb5pv44df8qdakin410arnkoyij557t Ģermāņu valodas 0 83114 3667654 3412887 2022-08-07T12:11:10Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki [[Attēls:Europe germanic-languages 2.PNG|240px|thumb|right|Ģermāņu valodu izplatība Eiropā {{legend|#9cff00|Nīderlandiešu (lejasfrankoņu, rietumģermāņu)}} {{legend|#38ff00|Lejasģermāņu (rietumģermāņu)}} {{legend|#00d200|Centrālģermāņu (augšģermāņu, rietumģermāņu)}} {{legend|#008000|Augšģermāņu (augšģermāņu, rietumģermāņu)}} {{legend|#ff8811|Angļu (anglofrīzu, rietumģermāņu)}} {{legend|#ffbb77|Frīzu (anglofrīzu, rietumģermāņu)}} {{legend|#0000ff|Austrumskandināvu}} {{legend|#00ffff|Rietumskandināvu}} {{legend|#ff0000|Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas.}} ]] '''Ģermāņu valodas''' pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] [[valodu saime|saimes]]. Ģermāņu valodas iedala [[rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu]] un [[ziemeļģermāņu valodas|ziemeļģermāņu valodās]]. Pie rietumģermāņu valodām pieder: * [[angļu valoda|angļu]], * [[vācu valoda|vācu]], * [[frīzu valoda|frīzu]], * [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu]], * [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]], * [[afrikandu valoda|afrikandu]], * [[jidišs]], * [[skotu valoda]]. Pie ziemeļģermāņu valodām savukārt pieder: * [[dāņu valoda|dāņu]], * [[fēriešu valoda|fēriešu]], * [[īslandiešu valoda|īslandiešu]], * [[norvēģu valoda|norvēģu]], * [[zviedru valoda]]. == Skatīt arī == * [[Ģermāņi]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{val|aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģermāņu valodas| ]] olizrl6emzxhu6a1uph3ne36a523ap9 Slash 0 87002 3667997 3667090 2022-08-08T01:30:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Seuls Hadsons |Attēls = Slash live in Rome by Paride.jpg |Att_izm = 235px |Apraksts = Slash uzstājas 2011. gadā |Fons = instrumentālists_bez_vokāla |Dz_vārds = Seuls Hadsons |Dzimis = {{Dzimšanas datums un vecums|1965|7|23}} |Miris = |Vieta_dz = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Vesthamstīda]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] |Vieta_mr = |Instrumenti = [[ģitāra]] |Žanrs = [[Smagais roks]] |Nodarbošanās = [[ģitārists]], [[dzejnieks]] |Gadi = [[1983]] — pašlaik |Izdevējkompānija = [[UZI Suicide]], [[Geffen Records|Geffen]], [[Koch Entertainment|Koch]], [[RCA Records|RCA]] |Darbojies_arī = [[Guns N' Roses]]<br />[[Slash's Snakepit]]<br />[[Velvet Revolver]] |Mlapa = [http://www.slashonline.com slashonline.com] |Dzimums = V }} '''Seuls Hadsons''' (''Saul Hudson'', dzimis {{Dat|1965|7|23}}), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Slash''', ir bijušais grupas [[Guns N' Roses]] ģitārists un pašreizējais grupas [[Velvet Revolver]] ģitārists.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=34451 |title=BLABBERMOUTH.NET - Slash nosaukts par 'Labāko ģitāristu' ESQUIRE Magazine {{en ikona}} |access-date={{dat|2011|04|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100924134534/http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=34451 |archivedate={{dat|2010|09|24||bez}} }}</ref><ref>[http://www.rockwalk.com/inductees/inductee.cfm?id=170 Guitar Center's Hollywood Rockwalk {{en ikona}}]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.metalhammer.co.uk/news/article/?id=46671 |title=Metal Hammer - Jaunumu raksts {{en ikona}} |access-date={{dat|2010|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080424092230/http://www.metalhammer.co.uk/news/article/?id=46671 |archivedate={{dat|2008|04|24||bez}} }}</ref><ref>[http://www.digitaldreamdoor.com/pages/best_guitarsolo.html 100 Dižākie roka ģitāras solo {{en ikona}}]</ref> == Biogrāfija == === Bērnība === Seuls Hadsons piedzima 1965. gada 23. jūlijā [[Vesthamstīda|Vesthamstīdā]], [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snakepit.org/bio.html |title=Biogrāfija Snakepit mājaslapā |access-date={{dat|2007|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070518132252/http://www.snakepit.org/bio.html |archivedate={{dat|2007|05|18||bez}} }}</ref> Slash [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] māte, Ola Hadsone, strādāja kā [[Deivids Bovijs|Deivida Bovija]], citu akteru un mūziķu tērpu dizainere, un viņa angļu tēvs, Entonijs Hadsons, bija mākslinieks, kurš izveidojis albumu vākus tādiem mūziķiem kā [[Nīls Jangs]] un [[Džonija Mičela]].<ref>[http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} ''Rolling Stone Magazine'' intervija {{en ikona}}], issue #596</ref> Slash uzauga [[Stoka pie Trentas|Stokā pie Trentas]], [[Stefordšīra|Stefordšīrā]]. Kad viņam bija 11 gadu, viņi pārvācās uz [[Losandželosa|Losandželosu]]. Viņa vecāki izšķīrās un viņš galvenokārt dzīvoja ar māti. Iesauku "Slash" viņam iedeva ģimenes draugs [[Sīmors Kasels]], jo viņš "visu laiku steidzās, pārmetās no vienas lietas uz citu."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snakepit.org/bio.html |title=Snakepit.org |access-date={{dat|2007|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070518132252/http://www.snakepit.org/bio.html |archivedate={{dat|2007|05|18||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://swindlemagazine.com/issueicons/slash/ |title=Swindle Magazine |access-date={{dat|2011|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100910081856/http://swindlemagazine.com/issueicons/slash/ |archivedate={{dat|2010|09|10||bez}} }}</ref> == Diskogrāfija == === Guns N' Roses === * [[Live ?!*@ Like a Suicide]] ([[1986]]) * [[Appetite for Destruction]] ([[1987]]) * [[EP (Live from the Jungle)]] ([[1987]]) * [[G N' R Lies]] ([[1988]]) * [[Use Your Illusion I]] ([[1991]]) * [[Use Your Illusion II]] ([[1991]]) * [[The Spaghetti Incident?]] ([[1993]]) * [[Use Your Illusion]] ([[1998]]) * [[Live Era: '87–'93]] ([[1999]]) * [[Greatest Hits (Guns N' Roses albums)|Greatest Hits]] ([[2004]]) === Slash's Snakepit === * [[It's Five O'Clock Somewhere]] ([[2004]]) * [[Ain't Life Grand]] ([[2007. gads|2007]]) === Velvet Revolver === * [[Contraband]] ([[1995]]) * [[Libertad]] ([[1995]]) === Solo === * [[Slash & Friends]] ([[2010. gads|2010]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Britu mūziķi]] f0sod6ha9lct7kevxpgfpelvy9mfm6x Jesaja 0 87386 3667872 3623863 2022-08-07T17:36:20Z Oursana 42030 -+1нв ugolino-nerio-isaiah-London NG.jpg wikitext text/x-wiki [[Attēls:1нв ugolino-nerio-isaiah-London NG.jpg|thumb|Pravietis Jesaja, Ugolino di Nerio glezna (ap 1317.-1327.).]] '''Jesaja''' ir [[Bībele]]s [[pravietis]] 8. gadsimtā p.m.ē. un tradicionāli tiek uzskatīs par [[Jesajas grāmata]]s autoru. [[Jūdaisms|Jūdaismā]] Jesaja tiek uzskatīts par pirmo no lielajiem praviešiem. Bībelē teikts, ka Jesaja dzimis 8. g.s. p.m.ē. Viņa sieva Bībelē minēta vienīgi kā "praviete" un viņiem ir divi dēli. Viņa pravietošanas laiks bija [[Jūdejas karaliste]]s karaļu Uzija, Jotāma, Ahaza un Hezekijas valdīšanas laikā. Ņemot vērā karaļu valdīšanas laikus, iespējams, ka Jesajas pravietošanas laiks bija četrdesmit četri gadi. Šajā laikā [[Asīrija|asīrieši]] vairākkārt uzbruka senajai [[Izraēlas karaliste]]i, iekarojot tās teritoriju un aizvedot daļu iedzīvotāju trimdā. 722 gadā p.m.ē. asīrieši iekaroja un izpostīja Samariju. Karaļa Ahaza valdīšanas laikā asīrieši Jūdejas karalisti militāri neapdraudēja, taču pēc tam, kad Jūdas karalis Hezekija izveidoja aliansi ar Ēģipti, Asīrijas karaspēks 700. gadā p.m.ē. iebrukā Jūdejas karalistē. Turpmākajos gados karš ar Asīriju noritēja vairākkārt, vienubrīd Asīriešu karaspēks pat aplenca [[Jeruzāleme|Jeruzālemi]], taču Dieva uzsūtīta slimība nonāvēja daudzus asīriešu kareivjus un aplenkums tika izbeigts. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Jesaja mira mocekļa nāvē, kad elkdievji viņu pārzāģēja uz pusēm ar koka zāģi. == Ārējās saites == * {{catholic|08179b}} * [http://www.isaiahexplained.com/isaiah_ch_1.html Jesajas grāmata, angliski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090525010443/http://www.isaiahexplained.com/isaiah_ch_1.html |date={{dat|2009|05|25||bez}} }} * [http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php Jesajas grāmata, latviski] * [https://web.archive.org/web/20091003011328/http://www.kmd.valsts.lv/Jesaja/ievads.htm Ievads Jesajas grāmatā] * [http://www.jewishtreats.org/2010/07/whats-in-book-isaiah.html Par Jesajas grāmatu, Jewish Treats] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bībele]] [[Kategorija:Vecā Derība]] [[Kategorija:Vecās Derības personāži]] [[Kategorija:Jūdaisms]] [[Kategorija:Ebreju vēsture]] ddp1gbmdvz0ofwdagm9jth7lswpu33c Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma) 0 88827 3667688 3360882 2022-08-07T12:35:16Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Maika Nikolsa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste| nosaukums latviski= Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? | attēls= Original movie poster for the film Who's Afraid of Virginia Woolf?.jpg | paraksts= | nosaukums oriģinālvalodā= ''Who's Afraid of Virginia Woolf?'' | valsts= {{USA}} | režisors= [[Maiks Nikolss]] | producents= [[Ernests Lēmans]] | scenārija autors= [[Ernests Lēmans]] <br /> Pēc [[Edvards Olbī|Edvarda Olbī]] lugas motīviem | galvenajās lomās= [[Elizabete Teilore]] <br /> [[Ričards Bērtons]] <br /> [[Džordžs Sīgals]] <br /> [[Sendija Denisa]] | mūzika= [[Alekss Norts]] | operators= Haskels Vekslers | montāža= [[Sems O'Stīns]] | izdošanas laiks= [[1966]].gada [[22. jūnijs]] | ilgums= 131 min | valoda= angļu | budžets= $7 500 000 | imdb= 0061184 }} '''Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?''' ({{Val-en|Who's Afraid of Virginia Woolf?}}) ir [[1966]]. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] kino drāma, režisora Maika Nikolsa debijas filma, Edvarda Olbī lugas melnbalta ekranizācija, kas ieguva 5 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskara balvas]]. == Saturs == {{filmas satura brīdinājums}} Darbība risinās [[Anglija|Anglijā]], kādā mazā koledžas ciematiņā. Filmas centrā ir vardarbīgās un nepastāvīgās vēstures profesora Džordža ([[Ričards Bērtons]]) un viņa trakulīgās sievas Martas ([[Elizabete Teilore]]), koledžas prezidenta meitas, attiecības. Pēc divdesmit laulībā pavadītiem gadiem viņu jūtas nomaina gan mīlestība, gan naids. Marta mīl salīdzināt vīru ar savu tēvu, zinot, ka tas Džordžu kaitina. Laulātais pāris svētdienas naktī atgriežas no Martas tēva rīkotas sanāksmes. Marta paziņo, ka ciemos uzaicinājusi jaunlaulāto pāri - Niku ([[Džordžs Sīgals]]), jaunu, izskatīgu augstskolas pasniedzēju, un viņa biklo sievu Honiju ([[Sendija Denisa]]). Džordžs piekodina Martai nepieminēt viņu sešpadsmitgadīgo dēlu viesu klātbūtnē. Visu nakti abi pāri iedzer, dejo un spēlē "spēles". Marta koķetē ar Niku, bet Džordžs neiejaucas. Atklājas, ka Marta tomēr pastāstījusi Hanijai par noslēpumaino dēlu. Bohēmiskā vakara vidū Hanija, neizturēdama lielo alkohola daudzumu, jūtas ļoti slikti, bet Niks reibumā Džordžam izstāsta, ka Hanija ar apmānu likusi sevi aprecēt, paziņojot, ka gaida Nika bērnu. Kad viesi vēlas doties mājup, Džordžs uzstāj, ka nogādās viņus mājās. Mašīnā atkal tiek pieminēts Džordža un Martas dēls, Hanija uzstāj, ka vēlas dejot, tādēļ mašīna piestāj pie kādas kafejnīcas. Ķildas turpinas arī tur, Džordžs tiek atstāts viens stāvlaukumā, Marta un jaunlaulātais pāris aizbrauc. Nakti nomaina agrs rīts, Marta Niku ieaicina savā guļamistabā, Hanija tikmēr stiprā reibuma stāvoklī guļ mašīnā. Džordžs, atgriezies no "ieilgušās pastaigas" redz visu notiekošo un ir tuvu asarām. Sarunā ar Niku, Marta atzīst, ka vēlas būt laimīga un, ka Džordžs ir viņas mīlestība. Rītausmā abi pāri atgriežas dzīvojamā istabā, kur Džordžs paziņo, ka saņēmis telegrammu, kurā paziņots, ka dēls cietis auto avārijā un gājis bojā. Pēkšņi Niks saprot, ka Džordža un Martas dēls nekad nav eksistējis realitātē. Hanija un Niks dodas prom, atstājot laulāto pāri emocionāli sagrautu. Marta jautā vai dēla "nāve" tiešām bija nepieciešama un Džordžs viņai iejūtīgi atbild, ka bija pienācis īstais laiks. == Balvas == Filma ieguva [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kā Labākā filma. === 1967 — Oskara balva === ''Balvas iegūtas kategorijā:'' * Labākā aktrise — [[Elizabete Teilore]] * Labākā otrā plāna aktrise — [[Sendija Denisa]] * Labākais mākslinieks — Ričards Silberts * Labākie kostīmi — Airina Šarafa * Labākais operators ''(b/w)'' — Haskels Vekslers ''Nominācijas kategorijā:'' * Labākā filma — [[Maiks Nikolss]] * Labākais aktieris — [[Ričards Bērtons]] * Labākais režisors — [[Maiks Nikolss]] * Labākais otrā plāna aktieris — [[Džordžs Sīgals]] * Labākais adaptētais scenārijs — Ernests Lēmans == Interesanti fakti == * Filma šokēja skatītājus, jo līdz tam nebija pieņemts tik reālistiski atveidot iekšējos ģimenes konfliktus, kā arī izmatot necenzētus vārdus. * Filma kļuva par [[1966]]. gada kases grāvēju un līdz [[1968]]. gadam nopelnīja tiem laikiem ļoti labu summu - 40 miljonus [[dolāri|dolāru]]. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1966. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Maika Nikolsa filmas]] rlo6k892ytmtxyybai2a4hrh0lad6ce Nunavuta 0 91099 3668031 3556853 2022-08-08T05:47:08Z Kikos 3705 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Nunavuta | native_name = ''Nunavut''<br />ᓄᓇᕗᑦ | settlement_type = [[Kanādas provinces un teritorijas|Kanādas teritorija]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Nunavut.svg | image_shield = | capital = [[Ikaluita]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Nunavut in Canada.svg | mapsize = | map_caption = Nunavutas atrašanās vieta Kanādā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CAN}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2038722 | area_land_km2 = 1877787 | area_water_km2 = 160935 | area_water_percent = 7.9 | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 37174 | population_as_of = 2016. gadā | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC-5]], [[UTC-6]] un [[UTC-7]] | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{url|http://www.gov.nu.ca/}} | blank_name = [[ISO 3166-2]] | blank_info = CA-NU | footnotes = }} '''Nunavuta''' ({{val|iu|ᓄᓇᕗᑦ}}, {{izrunā|ˈnunavut}} — ‘Mūsu zeme’, [[angļu valoda|angļu]], {{val|fr|Nunavut}}) ir viena no trim [[Kanādas provinces un teritorijas|Kanādas teritorijām]]. Tās platība ir 2,04 miljoni km<sup>2</sup>. Nunavuta ir ne tikai lielākā, bet arī jaunākā Kanādas teritorija. 1999. gada 1. aprīlī ar [[Nunavutas vienošanās|Nunavutas vienošanos]] tā tika atdalīta no [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]]. Nunavutā dzīvo vismazāk iedzīvotāju no visām Kanādas provincēm un teritorijām. 2016. gadā Nunavutā dzīvoja 37,2 tūkstoši iedzīvotāju. Nunavutas administratīvais centrs ir [[Ikaluita]], kas atrodas [[Bafina sala|Bafina salā]]. == Ģeogrāfija == Nunavutas platība ir aptuveni 2,04 miljoni km². Vairāk nekā puse no Nunavutas teritorijas atrodas uz salām, kas ir daļa no [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]]. Lielākās no šīm salām ir [[Bafina sala]], [[Devona (sala)|Devona]], [[Elsmīra sala]] un [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] (Nunavutā atrodas aptuveni puse no Viktorijas salas). Ziemeļos atrodas [[Karalienes Elizabetes salas]], kas sastāv aptuveni no 30 lielākām salām un 2000 maziņām saliņām. Tās lielākoties ir klinšainas un klātas ar ledu. Nunavutas augstākais punkts ir [[Barbo kalns]] (2616 m vjl.), kas atrodas Elsmīra salā. Uz dienvidiem no [[ziemeļu polārais loks|ziemeļu polārā loka]] Nunavuta atrodas uz [[Kanādas vairogs|Kanādas vairoga]], kura pamatā ir [[granīts]] ar plānu [[augsne]]s virskārtu. Šajā teritorijā ir daudz līdzenumu un zemieņu, tāpēc ir arī daudz upju un ezeru, it īpaši Nunavutas dienvidos un rietumos. == Administratīvais iedalījums == Administratīvi Nunavuta iedalīta trijos reģionos, kuriem nav savas pašpārvaldes un kuri kalpo galvenokārt statistiskiem mērķiem. {| class="wikitable sortable" ! Reģions<br>(statistiskais reģions) ! Reģiona centrs ! Iedzīvotāju skaits<br/>2016 (2011) ! Iedzīvotāju skaita pieaugums<br/>(2011–2016) ! Platība ! Iedzīvotāju blīvums ! Karte |- | [[Kitikmeota]]<ref name="Kitikmeot2016">{{cite web|url=http://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2016/dp-pd/prof/details/page.cfm?Lang=E&Geo1=CD&Code1=6208&Geo2=FED&Code2=62001&Data=Count&SearchText=Kitikmeot&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&GeoLevel=PR&GeoCode=6208&TABID=1 |title=Census Profile, 2016 Census Kitikmeot, Region|date=8 February 2017|publisher=Statistics Canada |access-date=2017-03-05}}</ref> | [[Kembridžbeja]] | 6 543<br>(6 012) | +8.8% | {{nobr|443 277.47}} | {{Pop density|6543|433277.47|km2|abbr=on|prec=3}} | [[File:Kitikmeot Region, Nunavut.svg|80px]] |- | [[Kivallika]]<ref name="Keewatin2016">{{cite web | url=http://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2016/dp-pd/prof/details/page.cfm?Lang=E&Geo1=CD&Code1=6205&Geo2=FED&Code2=62001&Data=Count&SearchText=Keewatin&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&GeoLevel=PR&GeoCode=6205&TABID=1 | title=Census Profile, 2016 Census Keewatin, Region| date=8 February 2017| publisher=Statistics Canada | access-date=2017-03-05}}</ref> | [[Rankininleta]] | 10 413<br>(8 955) | +16.3% | {{nobr|444 621.71}} | {{Pop density|10413|444621.71|km2|abbr=on|prec=3}} | [[File:Kivalliq Region, Nunavut.svg|80px]] |- | [[Kikiktāluka]]<ref name="Baffin20116">{{cite web|url=http://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2016/dp-pd/prof/details/page.cfm?Lang=E&Geo1=CD&Code1=6204&Geo2=FED&Code2=62001&Data=Count&SearchText=Baffin&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&GeoLevel=PR&GeoCode=6204&TABID=1 |title=Census Profile, 2016 Census Baffin, Region|date=8 February 2017|publisher=Statistics Canada |access-date=2017-03-05}}</ref> | [[Ikaluita]] | 18 988<br>(16 939) | +12.1% | {{nobr|989 879.35}} | {{Pop density|18988|989879.35|km2|abbr=on|prec=3}} | [[File:Qikiqtaaluk Region, Nunavut.svg|80px]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{Kanādas provinces un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas provinces un teritorijas]] l1rgv6l3obncwo3xztjqzbcd4cx2zzx 3668111 3668031 2022-08-08T11:01:21Z Kikos 3705 /* Administratīvais iedalījums */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Nunavuta | native_name = ''Nunavut''<br />ᓄᓇᕗᑦ | settlement_type = [[Kanādas provinces un teritorijas|Kanādas teritorija]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Nunavut.svg | image_shield = | capital = [[Ikaluita]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Nunavut in Canada.svg | mapsize = | map_caption = Nunavutas atrašanās vieta Kanādā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CAN}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2038722 | area_land_km2 = 1877787 | area_water_km2 = 160935 | area_water_percent = 7.9 | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 37174 | population_as_of = 2016. gadā | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC-5]], [[UTC-6]] un [[UTC-7]] | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{url|http://www.gov.nu.ca/}} | blank_name = [[ISO 3166-2]] | blank_info = CA-NU | footnotes = }} '''Nunavuta''' ({{val|iu|ᓄᓇᕗᑦ}}, {{izrunā|ˈnunavut}} — ‘Mūsu zeme’, [[angļu valoda|angļu]], {{val|fr|Nunavut}}) ir viena no trim [[Kanādas provinces un teritorijas|Kanādas teritorijām]]. Tās platība ir 2,04 miljoni km<sup>2</sup>. Nunavuta ir ne tikai lielākā, bet arī jaunākā Kanādas teritorija. 1999. gada 1. aprīlī ar [[Nunavutas vienošanās|Nunavutas vienošanos]] tā tika atdalīta no [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]]. Nunavutā dzīvo vismazāk iedzīvotāju no visām Kanādas provincēm un teritorijām. 2016. gadā Nunavutā dzīvoja 37,2 tūkstoši iedzīvotāju. Nunavutas administratīvais centrs ir [[Ikaluita]], kas atrodas [[Bafina sala|Bafina salā]]. == Ģeogrāfija == Nunavutas platība ir aptuveni 2,04 miljoni km². Vairāk nekā puse no Nunavutas teritorijas atrodas uz salām, kas ir daļa no [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]]. Lielākās no šīm salām ir [[Bafina sala]], [[Devona (sala)|Devona]], [[Elsmīra sala]] un [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] (Nunavutā atrodas aptuveni puse no Viktorijas salas). Ziemeļos atrodas [[Karalienes Elizabetes salas]], kas sastāv aptuveni no 30 lielākām salām un 2000 maziņām saliņām. Tās lielākoties ir klinšainas un klātas ar ledu. Nunavutas augstākais punkts ir [[Barbo kalns]] (2616 m vjl.), kas atrodas Elsmīra salā. Uz dienvidiem no [[ziemeļu polārais loks|ziemeļu polārā loka]] Nunavuta atrodas uz [[Kanādas vairogs|Kanādas vairoga]], kura pamatā ir [[granīts]] ar plānu [[augsne]]s virskārtu. Šajā teritorijā ir daudz līdzenumu un zemieņu, tāpēc ir arī daudz upju un ezeru, it īpaši Nunavutas dienvidos un rietumos. == Administratīvais iedalījums == Administratīvi Nunavuta iedalīta trijos reģionos, kuriem nav savas pašpārvaldes un kuri kalpo galvenokārt statistiskiem mērķiem. {| class="wikitable sortable" ! Reģions<br>(statistiskais reģions) ! Reģiona centrs ! Iedzīvotāju skaits<br/>2016 (2011) ! Iedzīvotāju skaita pieaugums<br/>(2011–2016) ! Platība ! Iedzīvotāju blīvums ! Karte |- | [[Kitirmiuta]]<ref name="Kitikmeot2016">{{cite web|url=http://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2016/dp-pd/prof/details/page.cfm?Lang=E&Geo1=CD&Code1=6208&Geo2=FED&Code2=62001&Data=Count&SearchText=Kitikmeot&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&GeoLevel=PR&GeoCode=6208&TABID=1 |title=Census Profile, 2016 Census Kitikmeot, Region|date=8 February 2017|publisher=Statistics Canada |access-date=2017-03-05}}</ref> | [[Kembridžbeja]] | 6 543<br>(6 012) | +8.8% | {{nobr|443 277.47}} | {{Pop density|6543|433277.47|km2|abbr=on|prec=3}} | [[File:Kitikmeot Region, Nunavut.svg|80px]] |- | [[Kivallika]]<ref name="Keewatin2016">{{cite web | url=http://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2016/dp-pd/prof/details/page.cfm?Lang=E&Geo1=CD&Code1=6205&Geo2=FED&Code2=62001&Data=Count&SearchText=Keewatin&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&GeoLevel=PR&GeoCode=6205&TABID=1 | title=Census Profile, 2016 Census Keewatin, Region| date=8 February 2017| publisher=Statistics Canada | access-date=2017-03-05}}</ref> | [[Rankininleta]] | 10 413<br>(8 955) | +16.3% | {{nobr|444 621.71}} | {{Pop density|10413|444621.71|km2|abbr=on|prec=3}} | [[File:Kivalliq Region, Nunavut.svg|80px]] |- | [[Kikiktāluka]]<ref name="Baffin20116">{{cite web|url=http://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2016/dp-pd/prof/details/page.cfm?Lang=E&Geo1=CD&Code1=6204&Geo2=FED&Code2=62001&Data=Count&SearchText=Baffin&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&GeoLevel=PR&GeoCode=6204&TABID=1 |title=Census Profile, 2016 Census Baffin, Region|date=8 February 2017|publisher=Statistics Canada |access-date=2017-03-05}}</ref> | [[Ikaluita]] | 18 988<br>(16 939) | +12.1% | {{nobr|989 879.35}} | {{Pop density|18988|989879.35|km2|abbr=on|prec=3}} | [[File:Qikiqtaaluk Region, Nunavut.svg|80px]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{Kanādas provinces un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas provinces un teritorijas]] im5zzobf8toqcyn2v2iew29g6i7cxtf Pleskavas guberņa 0 103519 3667739 3539631 2022-08-07T13:57:54Z Pirags 3757 /* Izveide */ wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Псковская губерния'' |nosaukums_latv_val = Pleskavas guberņa |sugasvārds = Krievijas guberņa | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Krievijas ziemeļrietumu daļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1796 |gads_beigas = 1927 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas]], Polockas un Vitebskas vaivadijas pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] 1. dalīšanas tika inkorporētas Krievijas impērijā un izveidota Pleskavas guberņa |date_pre = |event_post = Neilgi pēc PSRS nodibināšanas Pleskavas guberņu likvidēja un iekļāva [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] sastāvā |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Krievijas FPSR |flag_s1 = |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = <!--- Default: Flag of {{{sugasvārds}}}.svg ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default "Flag" ---> | |image_coat = Coat of Arms of Pskov gubernia (Russian empire).png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Pleskavas guberņas ģerbonis (1781). | |image_map = PskovGub.jpg |image_map_caption = Pleskavas guberņas karte (1900). | |galvaspilsēta = [[Opočka]] (līdz 1776.), vēlāk [[Pleskava]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = krievu |reliģija = [[pareizticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = [[1897]] |stat_platība1 = 44211.2 |stat_pop1 = 1122317 |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Pleskavas guberņa''' jeb, īslaicīgi, '''Pleskavas vietniecība''' ({{val-ru|Псковская губерния, Псковское наместничество}}) bija [[Krievijas impērija]]s guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776. gadam ietilpa arī [[Daugavas province]] (bijusī [[Pārdaugavas hercogiste]]s daļa, vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]) ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Tās teritorija aptvēra mūsdienu [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] lielāko daļu. Guberņas centrs bija [[Pleskava]]. Likvidēta 1927. gadā. == Priekšvēsture == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas imperators [[Pēteris I]] 1708. gadā nodibināja [[Ingermanlande]]s guberņu, kurā iekļāva Pleskavas provinci. Ingermanlandes guberņu vēlāk pārdēvēja par Pēterburgas guberņu un 1727. gadā no tās tika izdalīta [[Novgorodas guberņa]], kurā ietilpa Pleskavas, Novgorodas, Veļikijluku, Tveras un Belozeras provinces. == Izveide == Pēc [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija]], Polockas vaivadija un Vitebskas vaivadija tika atdalītas no Polijas-Lietuvas kopvalsts un tika izveidota Pleskavas guberņa, kurā pārsvarā krievu apdzīvotajām Pleskavas un Veļikijluku provincēm tika pievienotas latviešu un baltkrievu apdzīvotās teritorijas ([[Daugavas province]], Polockas province, Vitebskas province). Par jaunās guberņas centru tika izvēlēta [[Opočka]]s pilsēta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://geo.1september.ru/2001/15/2.htm |title=''С. А.ТАРХОВ'' '''Изменение административно-территориального деления России за последние 300 лет''' 1708—1914 |access-date={{dat|2010|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130729192525/http://geo.1september.ru/2001/15/2.htm }}</ref>. Tomēr jau 1776. gada 4. septembrī no [[Daugavas province|Daugavas]], Polockas un Vitebskas provincēm tika izveidota jauna [[Polockas guberņa]], kas pēc 1778. gada tika dēvēta par Polockas vietniecību. 1777. gadā tika izveidota '''Pleskavas vietniecība''', kurā ietilpa 10 apriņķi. 1781. gadā Gdovas un Lugas apriņķus atdalīja no Pleskavas un pievienoja Pēterburgas guberņai, 1782. gadā izveidoja Pečoru apriņķi. 1796. gadā ķeizars [[Pāvils I]] vietniecību atkal pārveidoja par guberņu ar 6 apriņķiem - Pleskavas, Veļikijluku, Opočkas, Ostrovas, Porhovas un Toropecas. 1802. gadā papildus izdalīja Holmas un Novorževas apriņķus. == Likvidācija == 1920. gadā daļa no guberņas rietumu zemēm tika pievientas [[Igaunijas Republika]]i un [[Latvijas Republika]]i. Savukārt 1924. gadā tai tika pievienoti [[Vitebskas guberņa]]s Neveļas, Sebežas un Veļižas apriņķi. Pleskavas guberņa tika likvidēta 1927. gadā un iekļauta Ļeņingradas apgabala sastāvā. == Robežas == [[Vidzemes guberņa]] un Igaunijas guberņa rietumos, [[Vitebskas guberņa]] dienvidos, [[Pēterburgas guberņa]] un [[Novgorodas guberņa]] austrumos. == Administratīvais iedalījums un nacionālais sastāvs == === Pleskavas guberņas provinces (1772-1776) === * [[Daugavas province]] (Двинская провинция, Динабургская провинция) * Pleskavas province (vai 2.Baltkrievijas province <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/084/84087.htm |title=Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона |access-date={{dat|2010|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111104235403/http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/084/84087.htm |archivedate={{dat|2011|11|04||bez}} }}</ref>, Псковская провинция), * Polockas province (Полоцкая провинция), * Veļikijluku province (Великолуцкая провинция), * Vitebskas province (Витебская провинция). 1775. gadā Daugavas provinci sadalīja trīs apriņķos - Daugavpils, Rēzeknes un Viļakas. === Pleskavas guberņas apriņķi un nacionālais sastāvs (1897) === [[Attēls:Pskovskaya gubernia.png|thumb|300px|Pleskavas guberņas apriņķi]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Apriņkis ! [[krievi]] ! [[igauņi]] ! [[latvieši]] ! [[ebreji]] ! [[somi]] |- | 1. | [[Veļikijluku apriņķis|Veļikijluku]] | 96,7 % | … | … | … | … |- | 2. | [[Novorževas apriņķis|Novorževas]] | 97,9 % | … | … | … | … |- | 3. | [[Opočkas apriņķis|Opočkas]] | 98,5 % | … | … | … | … |- | 4. | [[Porhovas apriņķis|Porhovas]] | 97,8 % | … | … | … | … |- | 5. | [[Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)|Ostrovas]] | 96,5 % | … | 1,8 % | … | … |- | 6. | [[Pleskavas apriņķis|Pleskavas]] | 87,5 % | 7,8 % | 1,7 % | … | … |- | 7. | [[Toropecas apriņķis|Toropecas]] | 92,7 % | 3,0 % | 1,4 % | 1,7 % | … |- | 8. | [[Holmas apriņķis|Holmas]] | 93,4 % | 2,5 % | 1,1 % | … | 1,1 % |- | | '''Guberņā kopā''' | '''94,7 %''' | '''2,3 %''' | … | … | … |} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Pleskavas guberņa]]s Daugavas province | periods = [[1772]]—[[1776]] | pēc = [[Polockas guberņa]]s (1776-1796)<br />[[Baltkrievijas guberņa]]s (1776-1802)<br /> [[Vitebskas guberņa]]s (1802-1918)<br />[[Latgale]]s daļa <br />[[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br />[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = [[Vidzemes guberņa]] | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090406085410/http://www.vrev.ru/map1850.html Pleskavas guberņas 1850. gada karte] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151222155320/http://www.runivers.ru/maps/podratlas/47/ Pleskavas guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] 3kx64pq9ep6x8iuw2ihh9vlp3o36dx0 3667742 3667739 2022-08-07T14:09:13Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Псковская губерния'' |nosaukums_latv_val = Pleskavas guberņa |sugasvārds = Krievijas guberņa | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Krievijas ziemeļrietumu daļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1796 |gads_beigas = 1927 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas]], Polockas un Vitebskas vaivadijas pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] 1. dalīšanas tika inkorporētas Krievijas impērijā un izveidota Pleskavas guberņa |date_pre = |event_post = Neilgi pēc PSRS nodibināšanas Pleskavas guberņu likvidēja un iekļāva [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] sastāvā |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Krievijas FPSR |flag_s1 = |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = <!--- Default: Flag of {{{sugasvārds}}}.svg ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default "Flag" ---> | |image_coat = Coat of Arms of Pskov gubernia (Russian empire).png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Pleskavas guberņas ģerbonis (1781) | |image_map = PskovGub.jpg |image_map_caption = Pleskavas guberņas karte (1900) | |galvaspilsēta = [[Opočka]] (līdz 1776), vēlāk [[Pleskava]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = krievu |reliģija = [[pareizticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = [[1897]] |stat_platība1 = 44211.2 |stat_pop1 = 1122317 |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Pleskavas guberņa''' ({{val-ru|Псковская губерния}}), īslaicīgi '''Pleskavas vietniecība''' (''Псковское наместничество'') bija [[Krievijas impērija]]s guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776. gadam ietilpa arī [[Daugavas province]] (bijusī [[Pārdaugavas hercogiste]]s daļa, vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]) ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Tās teritorija aptvēra mūsdienu [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] lielāko daļu. Guberņas centrs bija [[Pleskava]]. Likvidēta 1927. gadā. == Priekšvēsture == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas imperators [[Pēteris I]] 1708. gadā nodibināja [[Ingermanlande]]s guberņu, kurā iekļāva Pleskavas provinci. Ingermanlandes guberņu vēlāk pārdēvēja par Pēterburgas guberņu un 1727. gadā no tās tika izdalīta [[Novgorodas guberņa]], kurā ietilpa Pleskavas, Novgorodas, Veļikijluku, Tveras un Belozeras provinces. == Izveide == Pēc [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija]], Polockas vaivadija un Vitebskas vaivadija tika atdalītas no Polijas-Lietuvas kopvalsts un tika izveidota Pleskavas guberņa, kurā pārsvarā krievu apdzīvotajām Pleskavas un Veļikijluku provincēm tika pievienotas latviešu un baltkrievu apdzīvotās teritorijas ([[Daugavas province]], Polockas province, Vitebskas province). Par jaunās guberņas centru tika izvēlēta [[Opočka]]s pilsēta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://geo.1september.ru/2001/15/2.htm |title=''С. А.ТАРХОВ'' '''Изменение административно-территориального деления России за последние 300 лет''' 1708—1914 |access-date={{dat|2010|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130729192525/http://geo.1september.ru/2001/15/2.htm }}</ref>. Tomēr jau 1776. gada 4. septembrī no [[Daugavas province|Daugavas]], Polockas un Vitebskas provincēm tika izveidota jauna [[Polockas guberņa]], kas pēc 1778. gada tika dēvēta par Polockas vietniecību. 1777. gadā tika izveidota '''Pleskavas vietniecība''', kurā ietilpa 10 apriņķi. 1781. gadā Gdovas un Lugas apriņķus atdalīja no Pleskavas un pievienoja Pēterburgas guberņai, 1782. gadā izveidoja Pečoru apriņķi. 1796. gadā ķeizars [[Pāvils I]] vietniecību atkal pārveidoja par guberņu ar 6 apriņķiem - Pleskavas, Veļikijluku, Opočkas, Ostrovas, Porhovas un Toropecas. 1802. gadā papildus izdalīja Holmas un Novorževas apriņķus. == Likvidācija == 1920. gadā daļa no guberņas rietumu zemēm tika pievientas [[Igaunijas Republika]]i un [[Latvijas Republika]]i. Savukārt 1924. gadā tai tika pievienoti [[Vitebskas guberņa]]s Neveļas, Sebežas un Veļižas apriņķi. Pleskavas guberņa tika likvidēta 1927. gadā un iekļauta Ļeņingradas apgabala sastāvā. == Robežas == [[Vidzemes guberņa]] un Igaunijas guberņa rietumos, [[Vitebskas guberņa]] dienvidos, [[Pēterburgas guberņa]] un [[Novgorodas guberņa]] austrumos. == Administratīvais iedalījums un nacionālais sastāvs == === Pleskavas guberņas provinces (1772-1776) === * [[Daugavas province]] (Двинская провинция, Динабургская провинция) * Pleskavas province (vai 2.Baltkrievijas province <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/084/84087.htm |title=Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона |access-date={{dat|2010|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111104235403/http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/084/84087.htm |archivedate={{dat|2011|11|04||bez}} }}</ref>, Псковская провинция), * Polockas province (Полоцкая провинция), * Veļikijluku province (Великолуцкая провинция), * Vitebskas province (Витебская провинция). 1775. gadā Daugavas provinci sadalīja trīs apriņķos - Daugavpils, Rēzeknes un Viļakas. === Pleskavas guberņas apriņķi un nacionālais sastāvs (1897) === [[Attēls:Pskovskaya gubernia.png|thumb|300px|Pleskavas guberņas apriņķi]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Apriņkis ! [[krievi]] ! [[igauņi]] ! [[latvieši]] ! [[ebreji]] ! [[somi]] |- | 1. | [[Veļikijluku apriņķis|Veļikijluku]] | 96,7 % | … | … | … | … |- | 2. | [[Novorževas apriņķis|Novorževas]] | 97,9 % | … | … | … | … |- | 3. | [[Opočkas apriņķis|Opočkas]] | 98,5 % | … | … | … | … |- | 4. | [[Porhovas apriņķis|Porhovas]] | 97,8 % | … | … | … | … |- | 5. | [[Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)|Ostrovas]] | 96,5 % | … | 1,8 % | … | … |- | 6. | [[Pleskavas apriņķis|Pleskavas]] | 87,5 % | 7,8 % | 1,7 % | … | … |- | 7. | [[Toropecas apriņķis|Toropecas]] | 92,7 % | 3,0 % | 1,4 % | 1,7 % | … |- | 8. | [[Holmas apriņķis|Holmas]] | 93,4 % | 2,5 % | 1,1 % | … | 1,1 % |- | | '''Guberņā kopā''' | '''94,7 %''' | '''2,3 %''' | … | … | … |} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Pleskavas guberņa]]s Daugavas province | periods = [[1772]]—[[1776]] | pēc = [[Polockas guberņa]]s (1776-1796)<br />[[Baltkrievijas guberņa]]s (1776-1802)<br /> [[Vitebskas guberņa]]s (1802-1918)<br />[[Latgale]]s daļa <br />[[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br />[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = [[Vidzemes guberņa]] | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090406085410/http://www.vrev.ru/map1850.html Pleskavas guberņas 1850. gada karte] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151222155320/http://www.runivers.ru/maps/podratlas/47/ Pleskavas guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] 9sqrrck59dgsvt4n8z5mhgtndmb2b0x 3667743 3667742 2022-08-07T14:10:15Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Псковская губерния'' |nosaukums_latv_val = Pleskavas guberņa |sugasvārds = Krievijas guberņa | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Krievijas ziemeļrietumu daļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1796 |gads_beigas = 1927 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas]], Polockas un Vitebskas vaivadijas pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] 1. dalīšanas tika inkorporētas Krievijas impērijā un izveidota Pleskavas guberņa |date_pre = |event_post = Neilgi pēc PSRS nodibināšanas Pleskavas guberņu likvidēja un iekļāva [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] sastāvā |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Krievijas FPSR |flag_s1 = |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = <!--- Default: Flag of {{{sugasvārds}}}.svg ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default "Flag" ---> | |image_coat = Coat of Arms of Pskov gubernia (Russian empire).png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Pleskavas guberņas ģerbonis (1781) | |image_map = PskovGub.jpg |image_map_caption = Pleskavas guberņas karte (1900) | |galvaspilsēta = [[Opočka]] (līdz 1776), vēlāk [[Pleskava]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = krievu |reliģija = [[pareizticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = [[1897]] |stat_platība1 = 44211.2 |stat_pop1 = 1122317 |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Pleskavas guberņa''' ({{val-ru|Псковская губерния}}), īslaicīgi '''Pleskavas vietniecība''' (''Псковское наместничество'' 1777-1796) bija [[Krievijas impērija]]s guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776. gadam ietilpa arī [[Daugavas province]] (bijusī [[Pārdaugavas hercogiste]]s daļa, vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]) ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Tās teritorija aptvēra mūsdienu [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] lielāko daļu. Guberņas centrs bija [[Pleskava]]. Likvidēta 1927. gadā. == Priekšvēsture == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas imperators [[Pēteris I]] 1708. gadā nodibināja [[Ingermanlande]]s guberņu, kurā iekļāva Pleskavas provinci. Ingermanlandes guberņu vēlāk pārdēvēja par Pēterburgas guberņu un 1727. gadā no tās tika izdalīta [[Novgorodas guberņa]], kurā ietilpa Pleskavas, Novgorodas, Veļikijluku, Tveras un Belozeras provinces. == Izveide == Pēc [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija]], Polockas vaivadija un Vitebskas vaivadija tika atdalītas no Polijas-Lietuvas kopvalsts un tika izveidota Pleskavas guberņa, kurā pārsvarā krievu apdzīvotajām Pleskavas un Veļikijluku provincēm tika pievienotas latviešu un baltkrievu apdzīvotās teritorijas ([[Daugavas province]], Polockas province, Vitebskas province). Par jaunās guberņas centru tika izvēlēta [[Opočka]]s pilsēta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://geo.1september.ru/2001/15/2.htm |title=''С. А.ТАРХОВ'' '''Изменение административно-территориального деления России за последние 300 лет''' 1708—1914 |access-date={{dat|2010|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130729192525/http://geo.1september.ru/2001/15/2.htm }}</ref>. Tomēr jau 1776. gada 4. septembrī no [[Daugavas province|Daugavas]], Polockas un Vitebskas provincēm tika izveidota jauna [[Polockas guberņa]], kas pēc 1778. gada tika dēvēta par Polockas vietniecību. 1777. gadā tika izveidota '''Pleskavas vietniecība''', kurā ietilpa 10 apriņķi. 1781. gadā Gdovas un Lugas apriņķus atdalīja no Pleskavas un pievienoja Pēterburgas guberņai, 1782. gadā izveidoja Pečoru apriņķi. 1796. gadā ķeizars [[Pāvils I]] vietniecību atkal pārveidoja par guberņu ar 6 apriņķiem - Pleskavas, Veļikijluku, Opočkas, Ostrovas, Porhovas un Toropecas. 1802. gadā papildus izdalīja Holmas un Novorževas apriņķus. == Likvidācija == 1920. gadā daļa no guberņas rietumu zemēm tika pievientas [[Igaunijas Republika]]i un [[Latvijas Republika]]i. Savukārt 1924. gadā tai tika pievienoti [[Vitebskas guberņa]]s Neveļas, Sebežas un Veļižas apriņķi. Pleskavas guberņa tika likvidēta 1927. gadā un iekļauta Ļeņingradas apgabala sastāvā. == Robežas == [[Vidzemes guberņa]] un Igaunijas guberņa rietumos, [[Vitebskas guberņa]] dienvidos, [[Pēterburgas guberņa]] un [[Novgorodas guberņa]] austrumos. == Administratīvais iedalījums un nacionālais sastāvs == === Pleskavas guberņas provinces (1772-1776) === * [[Daugavas province]] (Двинская провинция, Динабургская провинция) * Pleskavas province (vai 2.Baltkrievijas province <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/084/84087.htm |title=Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона |access-date={{dat|2010|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111104235403/http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/084/84087.htm |archivedate={{dat|2011|11|04||bez}} }}</ref>, Псковская провинция), * Polockas province (Полоцкая провинция), * Veļikijluku province (Великолуцкая провинция), * Vitebskas province (Витебская провинция). 1775. gadā Daugavas provinci sadalīja trīs apriņķos - Daugavpils, Rēzeknes un Viļakas. === Pleskavas guberņas apriņķi un nacionālais sastāvs (1897) === [[Attēls:Pskovskaya gubernia.png|thumb|300px|Pleskavas guberņas apriņķi]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Apriņkis ! [[krievi]] ! [[igauņi]] ! [[latvieši]] ! [[ebreji]] ! [[somi]] |- | 1. | [[Veļikijluku apriņķis|Veļikijluku]] | 96,7 % | … | … | … | … |- | 2. | [[Novorževas apriņķis|Novorževas]] | 97,9 % | … | … | … | … |- | 3. | [[Opočkas apriņķis|Opočkas]] | 98,5 % | … | … | … | … |- | 4. | [[Porhovas apriņķis|Porhovas]] | 97,8 % | … | … | … | … |- | 5. | [[Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)|Ostrovas]] | 96,5 % | … | 1,8 % | … | … |- | 6. | [[Pleskavas apriņķis|Pleskavas]] | 87,5 % | 7,8 % | 1,7 % | … | … |- | 7. | [[Toropecas apriņķis|Toropecas]] | 92,7 % | 3,0 % | 1,4 % | 1,7 % | … |- | 8. | [[Holmas apriņķis|Holmas]] | 93,4 % | 2,5 % | 1,1 % | … | 1,1 % |- | | '''Guberņā kopā''' | '''94,7 %''' | '''2,3 %''' | … | … | … |} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Pleskavas guberņa]]s Daugavas province | periods = [[1772]]—[[1776]] | pēc = [[Polockas guberņa]]s (1776-1796)<br />[[Baltkrievijas guberņa]]s (1776-1802)<br /> [[Vitebskas guberņa]]s (1802-1918)<br />[[Latgale]]s daļa <br />[[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br />[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = [[Vidzemes guberņa]] | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090406085410/http://www.vrev.ru/map1850.html Pleskavas guberņas 1850. gada karte] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151222155320/http://www.runivers.ru/maps/podratlas/47/ Pleskavas guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] c0hh43ehqcf8rteqy84wuakfp1c7qbn 3667744 3667743 2022-08-07T14:10:53Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Псковская губерния'' |nosaukums_latv_val = Pleskavas guberņa |sugasvārds = Krievijas guberņa | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Krievijas ziemeļrietumu daļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1796 |gads_beigas = 1927 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas]], Polockas un Vitebskas vaivadijas pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] 1. dalīšanas tika inkorporētas Krievijas impērijā un izveidota Pleskavas guberņa |date_pre = |event_post = Neilgi pēc PSRS nodibināšanas Pleskavas guberņu likvidēja un iekļāva [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] sastāvā |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Krievijas FPSR |flag_s1 = |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = <!--- Default: Flag of {{{sugasvārds}}}.svg ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default "Flag" ---> | |image_coat = Coat of Arms of Pskov gubernia (Russian empire).png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Pleskavas guberņas ģerbonis (1781) | |image_map = PskovGub.jpg |image_map_caption = Pleskavas guberņas karte (1900) | |galvaspilsēta = [[Opočka]] (līdz 1776), vēlāk [[Pleskava]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = krievu |reliģija = [[pareizticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = [[1897]] |stat_platība1 = 44211.2 |stat_pop1 = 1122317 |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Pleskavas guberņa''' ({{val-ru|Псковская губерния}}), arī '''Pleskavas vietniecība''' (''Псковское наместничество'' 1777-1796) bija [[Krievijas impērija]]s guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776. gadam ietilpa arī [[Daugavas province]] (bijusī [[Pārdaugavas hercogiste]]s daļa, vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]) ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Tās teritorija aptvēra mūsdienu [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] lielāko daļu. Guberņas centrs bija [[Pleskava]]. Likvidēta 1927. gadā. == Priekšvēsture == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas imperators [[Pēteris I]] 1708. gadā nodibināja [[Ingermanlande]]s guberņu, kurā iekļāva Pleskavas provinci. Ingermanlandes guberņu vēlāk pārdēvēja par Pēterburgas guberņu un 1727. gadā no tās tika izdalīta [[Novgorodas guberņa]], kurā ietilpa Pleskavas, Novgorodas, Veļikijluku, Tveras un Belozeras provinces. == Izveide == Pēc [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija]], Polockas vaivadija un Vitebskas vaivadija tika atdalītas no Polijas-Lietuvas kopvalsts un tika izveidota Pleskavas guberņa, kurā pārsvarā krievu apdzīvotajām Pleskavas un Veļikijluku provincēm tika pievienotas latviešu un baltkrievu apdzīvotās teritorijas ([[Daugavas province]], Polockas province, Vitebskas province). Par jaunās guberņas centru tika izvēlēta [[Opočka]]s pilsēta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://geo.1september.ru/2001/15/2.htm |title=''С. А.ТАРХОВ'' '''Изменение административно-территориального деления России за последние 300 лет''' 1708—1914 |access-date={{dat|2010|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130729192525/http://geo.1september.ru/2001/15/2.htm }}</ref>. Tomēr jau 1776. gada 4. septembrī no [[Daugavas province|Daugavas]], Polockas un Vitebskas provincēm tika izveidota jauna [[Polockas guberņa]], kas pēc 1778. gada tika dēvēta par Polockas vietniecību. 1777. gadā tika izveidota '''Pleskavas vietniecība''', kurā ietilpa 10 apriņķi. 1781. gadā Gdovas un Lugas apriņķus atdalīja no Pleskavas un pievienoja Pēterburgas guberņai, 1782. gadā izveidoja Pečoru apriņķi. 1796. gadā ķeizars [[Pāvils I]] vietniecību atkal pārveidoja par guberņu ar 6 apriņķiem - Pleskavas, Veļikijluku, Opočkas, Ostrovas, Porhovas un Toropecas. 1802. gadā papildus izdalīja Holmas un Novorževas apriņķus. == Likvidācija == 1920. gadā daļa no guberņas rietumu zemēm tika pievientas [[Igaunijas Republika]]i un [[Latvijas Republika]]i. Savukārt 1924. gadā tai tika pievienoti [[Vitebskas guberņa]]s Neveļas, Sebežas un Veļižas apriņķi. Pleskavas guberņa tika likvidēta 1927. gadā un iekļauta Ļeņingradas apgabala sastāvā. == Robežas == [[Vidzemes guberņa]] un Igaunijas guberņa rietumos, [[Vitebskas guberņa]] dienvidos, [[Pēterburgas guberņa]] un [[Novgorodas guberņa]] austrumos. == Administratīvais iedalījums un nacionālais sastāvs == === Pleskavas guberņas provinces (1772-1776) === * [[Daugavas province]] (Двинская провинция, Динабургская провинция) * Pleskavas province (vai 2.Baltkrievijas province <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/084/84087.htm |title=Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона |access-date={{dat|2010|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111104235403/http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/084/84087.htm |archivedate={{dat|2011|11|04||bez}} }}</ref>, Псковская провинция), * Polockas province (Полоцкая провинция), * Veļikijluku province (Великолуцкая провинция), * Vitebskas province (Витебская провинция). 1775. gadā Daugavas provinci sadalīja trīs apriņķos - Daugavpils, Rēzeknes un Viļakas. === Pleskavas guberņas apriņķi un nacionālais sastāvs (1897) === [[Attēls:Pskovskaya gubernia.png|thumb|300px|Pleskavas guberņas apriņķi]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Apriņkis ! [[krievi]] ! [[igauņi]] ! [[latvieši]] ! [[ebreji]] ! [[somi]] |- | 1. | [[Veļikijluku apriņķis|Veļikijluku]] | 96,7 % | … | … | … | … |- | 2. | [[Novorževas apriņķis|Novorževas]] | 97,9 % | … | … | … | … |- | 3. | [[Opočkas apriņķis|Opočkas]] | 98,5 % | … | … | … | … |- | 4. | [[Porhovas apriņķis|Porhovas]] | 97,8 % | … | … | … | … |- | 5. | [[Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)|Ostrovas]] | 96,5 % | … | 1,8 % | … | … |- | 6. | [[Pleskavas apriņķis|Pleskavas]] | 87,5 % | 7,8 % | 1,7 % | … | … |- | 7. | [[Toropecas apriņķis|Toropecas]] | 92,7 % | 3,0 % | 1,4 % | 1,7 % | … |- | 8. | [[Holmas apriņķis|Holmas]] | 93,4 % | 2,5 % | 1,1 % | … | 1,1 % |- | | '''Guberņā kopā''' | '''94,7 %''' | '''2,3 %''' | … | … | … |} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Pleskavas guberņa]]s Daugavas province | periods = [[1772]]—[[1776]] | pēc = [[Polockas guberņa]]s (1776-1796)<br />[[Baltkrievijas guberņa]]s (1776-1802)<br /> [[Vitebskas guberņa]]s (1802-1918)<br />[[Latgale]]s daļa <br />[[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br />[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = [[Vidzemes guberņa]] | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090406085410/http://www.vrev.ru/map1850.html Pleskavas guberņas 1850. gada karte] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151222155320/http://www.runivers.ru/maps/podratlas/47/ Pleskavas guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] 53h699tc4ecwtfp3vh6ysnolnbgv5lx 3667752 3667744 2022-08-07T14:48:06Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Псковская губерния'' |nosaukums_latv_val = Pleskavas guberņa |sugasvārds = Krievijas guberņa | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Krievijas ziemeļrietumu daļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1796 |gads_beigas = 1927 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas]], Polockas un Vitebskas vaivadijas pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] 1. dalīšanas tika inkorporētas Krievijas impērijā un izveidota Pleskavas guberņa |date_pre = |event_post = Neilgi pēc PSRS nodibināšanas Pleskavas guberņu likvidēja un iekļāva [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] sastāvā |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Krievijas FPSR |flag_s1 = |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = <!--- Default: Flag of {{{sugasvārds}}}.svg ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default "Flag" ---> | |image_coat = Coat of Arms of Pskov gubernia (Russian empire).png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Pleskavas guberņas ģerbonis (1781) | |image_map = PskovGub.jpg |image_map_caption = Pleskavas guberņas karte (1900) | |galvaspilsēta = [[Opočka]] (līdz 1776), vēlāk [[Pleskava]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = krievu |reliģija = [[pareizticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = [[1897]] |stat_platība1 = 44211.2 |stat_pop1 = 1122317 |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Pleskavas guberņa''' ({{val-ru|Псковская губерния}}), arī '''Pleskavas vietniecība''' (''Псковское наместничество'' 1777-1796) bija [[Krievijas impērija]]s guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776. gadam ietilpa arī [[Daugavas province]] (bijusī [[Pārdaugavas hercogiste]]s daļa, vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]) ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Tās teritorija aptvēra mūsdienu [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] lielāko daļu. Guberņas centrs bija [[Pleskava]]. Likvidēta 1927. gadā. == Priekšvēsture == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas imperators [[Pēteris I]] 1708. gadā nodibināja [[Ingermanlande]]s guberņu, kurā iekļāva Pleskavas provinci. Ingermanlandes guberņu vēlāk pārdēvēja par Pēterburgas guberņu un 1727. gadā no tās tika izdalīta [[Novgorodas guberņa]], kurā ietilpa Pleskavas, Novgorodas, Veļikijluku, Tveras un Belozeras provinces. == Izveide == Pēc [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija]], Polockas vaivadija un Vitebskas vaivadija tika atdalītas no Polijas-Lietuvas kopvalsts un tika izveidota Pleskavas guberņa, kurā pārsvarā krievu apdzīvotajām Pleskavas un Veļikijluku provincēm tika pievienotas latviešu un baltkrievu apdzīvotās teritorijas ([[Daugavas province]], Polockas province, Vitebskas province). Par jaunās guberņas centru tika izvēlēta [[Opočka]]s pilsēta<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://geo.1september.ru/2001/15/2.htm |title=''С. А.ТАРХОВ'' '''Изменение административно-территориального деления России за последние 300 лет''' 1708—1914 |access-date={{dat|2010|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130729192525/http://geo.1september.ru/2001/15/2.htm }}</ref>. Tomēr jau 1776. gada 4. septembrī no [[Daugavas province|Daugavas]], Polockas un Vitebskas provincēm tika izveidota jauna [[Polockas guberņa]], kas pēc 1778. gada tika dēvēta par Polockas vietniecību. 1777. gadā tika izveidota '''Pleskavas vietniecība''', kurā ietilpa 10 apriņķi. 1781. gadā Gdovas un Lugas apriņķus atdalīja no Pleskavas un pievienoja Pēterburgas guberņai, 1782. gadā izveidoja Pečoru apriņķi. 1796. gadā ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] vietniecību atkal pārveidoja par guberņu ar 6 apriņķiem - Pleskavas, Veļikijluku, Opočkas, Ostrovas, Porhovas un Toropecas. 1802. gadā papildus izdalīja Holmas un Novorževas apriņķus. == Likvidācija == 1920. gadā daļa no guberņas rietumu zemēm tika pievientas [[Igaunijas Republika]]i un [[Latvijas Republika]]i. Savukārt 1924. gadā tai tika pievienoti [[Vitebskas guberņa]]s Neveļas, Sebežas un Veļižas apriņķi. Pleskavas guberņa tika likvidēta 1927. gadā un iekļauta Ļeņingradas apgabala sastāvā. == Robežas == [[Vidzemes guberņa]] un Igaunijas guberņa rietumos, [[Vitebskas guberņa]] dienvidos, [[Pēterburgas guberņa]] un [[Novgorodas guberņa]] austrumos. == Administratīvais iedalījums un nacionālais sastāvs == === Pleskavas guberņas provinces (1772-1776) === * [[Daugavas province]] (Двинская провинция, Динабургская провинция) * Pleskavas province (vai 2.Baltkrievijas province <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/084/84087.htm |title=Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона |access-date={{dat|2010|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111104235403/http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/084/84087.htm |archivedate={{dat|2011|11|04||bez}} }}</ref>, Псковская провинция), * Polockas province (Полоцкая провинция), * Veļikijluku province (Великолуцкая провинция), * Vitebskas province (Витебская провинция). 1775. gadā Daugavas provinci sadalīja trīs apriņķos - Daugavpils, Rēzeknes un Viļakas. === Pleskavas guberņas apriņķi un nacionālais sastāvs (1897) === [[Attēls:Pskovskaya gubernia.png|thumb|300px|Pleskavas guberņas apriņķi]] {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Apriņkis ! [[krievi]] ! [[igauņi]] ! [[latvieši]] ! [[ebreji]] ! [[somi]] |- | 1. | [[Veļikijluku apriņķis|Veļikijluku]] | 96,7 % | … | … | … | … |- | 2. | [[Novorževas apriņķis|Novorževas]] | 97,9 % | … | … | … | … |- | 3. | [[Opočkas apriņķis|Opočkas]] | 98,5 % | … | … | … | … |- | 4. | [[Porhovas apriņķis|Porhovas]] | 97,8 % | … | … | … | … |- | 5. | [[Ostrovas apriņķis (Pleskavas guberņa)|Ostrovas]] | 96,5 % | … | 1,8 % | … | … |- | 6. | [[Pleskavas apriņķis|Pleskavas]] | 87,5 % | 7,8 % | 1,7 % | … | … |- | 7. | [[Toropecas apriņķis|Toropecas]] | 92,7 % | 3,0 % | 1,4 % | 1,7 % | … |- | 8. | [[Holmas apriņķis|Holmas]] | 93,4 % | 2,5 % | 1,1 % | … | 1,1 % |- | | '''Guberņā kopā''' | '''94,7 %''' | '''2,3 %''' | … | … | … |} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Pleskavas guberņa]]s Daugavas province | periods = [[1772]]—[[1776]] | pēc = [[Polockas guberņa]]s (1776-1796)<br />[[Baltkrievijas guberņa]]s (1776-1802)<br /> [[Vitebskas guberņa]]s (1802-1918)<br />[[Latgale]]s daļa <br />[[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br />[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = [[Vidzemes guberņa]] | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090406085410/http://www.vrev.ru/map1850.html Pleskavas guberņas 1850. gada karte] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151222155320/http://www.runivers.ru/maps/podratlas/47/ Pleskavas guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] extb4jx478n97dn76vuy2pevp6rdv98 WebM 0 113533 3667813 3666053 2022-08-07T16:38:32Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki [[Attēls:WebM logo.svg|thumb|WebM logotips]] '''WebM''' ir audiovizuālo mediju faila formāts. Tas galvenokārt tika izveidots, lai radītu [[atvērts formāts|atvērtu]] un komerciāli brīvi izmantojamu video formātu HTML5 video un audio elementos, kas piedāvātu augstas kvalitātes [[video kompresija|video kompresiju]] izmantošanai ar [[HTML5 video]]. Tam ir māsas projekts [[WebP]], kas paredzēts attēliem. Formāta izstrādi sponsorē [[Google]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://googleblog.blogspot.com/2010/05/google-io-2010-day-1-more-powerful-web.html|title=Google I/O 2010 Day 1: A more powerful web in more places|website=Official Google Blog|access-date=2022-08-07|language=en}}</ref> un atbilstošā programmatūra tiek izplatīta saskaņā ar BSD licenci. 2010. gadā šo formātu sāka atbalstīt pārlūki Opera, Chrome, Mozilla un citi.<ref>[http://dev.opera.com/articles/view/opera-supports-webm-video/ Opera paziņojums un versijas ar WebM atbalstu]</ref><ref>[http://blog.mozilla.com/blog/2010/05/19/open-web-open-video-and-webm/ Mozilla paziņojums: Open Web, Open Video and WebM]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://chromereleases.googleblog.com/2010/06/dev-channel-update.html|title=Dev Channel Update|website=Chrome Releases|access-date=2022-08-07|language=en}}</ref> WebM konteinera pamatā ir [[Matroska]] profils. WebM sākotnēji atbalstīja VP8 video un [[Vorbis]] audio [[Kodeks|kodekus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.webmproject.org/2010/05/introducing-webm-open-web-media-project.html|title=The WebM Open Media Project Blog: Introducing WebM, an open web media project|access-date=2022-08-07|language=en}}</ref> 2013. gadā tas tika atjaunināts, lai iekļautu [[VP9]] video un [[Opus (kodeks)|Opus]] audio kodekus. Tas atbalsta arī [[AV1]] video. == Ārējās saites == * [http://www.webmproject.org/ Oficiālā projekta vietne] {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Google]] [[Kategorija:HTML 5]] 2m8r4qmdwjkb014e8irz5kztvev4i5q 3667814 3667813 2022-08-07T16:39:11Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki [[Attēls:WebM logo.svg|thumb|WebM logotips]] '''WebM''' ir audiovizuālo mediju faila formāts. Tas galvenokārt tika izveidots, lai radītu [[atvērts formāts|atvērtu]] un komerciāli brīvi izmantojamu video formātu HTML5 video un audio elementos, kas piedāvātu augstas kvalitātes [[video kompresija|video kompresiju]] izmantošanai ar [[HTML5 video]]. Tam ir māsas projekts [[WebP]], kas paredzēts attēliem. Formāta izstrādi sponsorē [[Google]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://googleblog.blogspot.com/2010/05/google-io-2010-day-1-more-powerful-web.html|title=Google I/O 2010 Day 1: A more powerful web in more places|website=Official Google Blog|access-date=2022-08-07|language=en}}</ref> un atbilstošā programmatūra tiek izplatīta saskaņā ar BSD licenci. 2010. gadā šo formātu sāka atbalstīt pārlūki Opera, Chrome, Mozilla un citi.<ref>[http://dev.opera.com/articles/view/opera-supports-webm-video/ Opera paziņojums un versijas ar WebM atbalstu]</ref><ref>[http://blog.mozilla.com/blog/2010/05/19/open-web-open-video-and-webm/ Mozilla paziņojums: Open Web, Open Video and WebM]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://chromereleases.googleblog.com/2010/06/dev-channel-update.html|title=Dev Channel Update|website=Chrome Releases|access-date=2022-08-07|language=en}}</ref> WebM konteinera pamatā ir [[Matroska]] profils. WebM sākotnēji atbalstīja VP8 video un [[Vorbis]] audio [[Kodeks|kodekus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.webmproject.org/2010/05/introducing-webm-open-web-media-project.html|title=The WebM Open Media Project Blog: Introducing WebM, an open web media project|access-date=2022-08-07|language=en}}</ref> 2013. gadā tas tika atjaunināts, lai iekļautu [[VP9]] video un [[Opus (kodeks)|Opus]] audio kodekus. Tas atbalsta arī [[AV1]] video. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.webmproject.org/ Oficiālā projekta vietne] {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Google]] [[Kategorija:HTML 5]] 8v2fnsuqyutdb6eeojzzngsnq01r6n4 Veidne:Tirdzniecības centri Rīgā 10 113797 3667957 3576964 2022-08-07T20:43:25Z Turaids 8965 Nu jau bijušais. wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name=Tirdzniecības centri Rīgā |title=Tirdzniecības centri [[Rīga|Rīgā]] |titlestyle = background:#cbd1b3; |state=autocollapse |list1= * [[AKROPOLE Alfa|AKROPOLE Alfa]] * [[Tirdzniecības centrs "Akropole"|Akropole]] * [[Bērnu pasaule]] * ''[[Tirdzniecības centrs "Damme"|Damme]]'' * [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] * ''[[Tirdzniecības centrs "Domina Shopping"|Domina Shopping]]'' * ''[[Galleria Riga]]'' * [[Galerija Centrs]] * [[Tirdzniecības centrs "Mols"|Mols]] * ''[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|Olimpia]]'' * ''[[Origo]]'' * [[Iepirkšanās centrs "Ozols"|Ozols]] * [[Rīga Plaza]] * ''[[Iepirkšanās centrs "Sky & More"|Sky & More]]'' * [[Tirdzniecības komplekss "Spice"|Spice]] * [[Tirdzniecības komplekss "Titāniks"|Titāniks]] * ''[[Tirdzniecības centrs "Zoom"|Zoom]]'' }}<noinclude> [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> ml3t0z7onmevp8bdqribgtxf0j7uj8b 3667958 3667957 2022-08-07T20:43:55Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name=Tirdzniecības centri Rīgā |title=Tirdzniecības centri [[Rīga|Rīgā]] |titlestyle = background:#cbd1b3; |state=autocollapse |list1= * [[AKROPOLE Alfa|AKROPOLE Alfa]] * [[Tirdzniecības centrs "Akropole"|Akropole]] * [[Bērnu pasaule]] * ''[[Tirdzniecības centrs "Damme"|Damme]]'' * [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] * ''[[Tirdzniecības centrs "Domina Shopping"|Domina Shopping]]'' * ''[[Galleria Riga]]'' * [[Galerija Centrs]] * [[Tirdzniecības centrs "Mols"|Mols]] * ''[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|Olimpia]]'' * ''[[Origo]]'' * [[Iepirkšanās centrs "Ozols"|Ozols]] * [[Rīga Plaza]] * ''[[Iepirkšanās centrs "Sky & More"|Sky & More]]'' * [[Tirdzniecības komplekss "Spice"|Spice]] * [[Tirdzniecības centrs "Titāniks"|Titāniks]] * ''[[Tirdzniecības centrs "Zoom"|Zoom]]'' }}<noinclude> [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> 1idcgziprzjx3kvocw3y94j50v3xe2y 3667960 3667958 2022-08-07T20:46:41Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name=Tirdzniecības centri Rīgā |title=Tirdzniecības centri [[Rīga|Rīgā]] |titlestyle = background:#cbd1b3; |state=autocollapse |list1= * [[AKROPOLE Alfa|AKROPOLE Alfa]] * [[Tirdzniecības centrs "Akropole"|Akropole]] * [[Bērnu pasaule]] * ''[[Tirdzniecības centrs "Damme"|Damme]]'' * [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] * ''[[Tirdzniecības centrs "Domina Shopping"|Domina Shopping]]'' * ''[[Galleria Riga]]'' * [[Galerija Centrs]] * [[Tirdzniecības centrs "Mols"|Mols]] * ''[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|Olimpia]]'' * ''[[Origo]]'' * [[Iepirkšanās centrs "Ozols"|Ozols]] * [[Rīga Plaza]] * ''[[Iepirkšanās centrs "Sky & More"|Sky & More]]'' * [[Tirdzniecības komplekss "Spice"|Spice]] * [[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]] * ''[[Tirdzniecības centrs "Zoom"|Zoom]]'' }}<noinclude> [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> n284uj672c6hq5pldf9t084uvh1m8h9 Pieturas punkts 0 115687 3667785 3667592 2022-08-07T15:56:45Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] *[[Dunduri (stacija)|Dunduri]] *[[Durbe (stacija)|Durbe]] *[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] *[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] *[[Džūkste (stacija)|Džūkste]] *[[Egļupe (stacija)|Egļupe]] *[[Elste (stacija)|Elste]] *[[Gaisma (stacija)|Gaisma]] *[[Garciems (stacija)|Garciems]] *[[Gardene (stacija)|Gardene]] *[[Garupe (stacija)|Garupe]] *[[Gauja (stacija)|Gauja]] *[[Goba (stacija)|Goba]] *[[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]] *[[Imanta (stacija)|Imanta]] *[[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] *[[Jaungulbene (stacija)|Jaungulbene]] *[[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]] *[[Jaunolaine (stacija)|Jaunolaine]] *[[Josta (stacija)|Josta]] *[[Jumprava (stacija)|Jumprava]] *[[Kaibala (stacija)|Kaibala]] *[[Kalngale (stacija)|Kalngale]] *[[Kalsnava (stacija)|Kalsnava]] *[[Ķegums (stacija)|Ķegums]] *[[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] *[[Krāce (stacija)|Krāce]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] 4pbqdg0rc1tp8zm71maus75dlswdfrd 3667786 3667785 2022-08-07T15:57:14Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] *[[Dunduri (stacija)|Dunduri]] *[[Durbe (stacija)|Durbe]] *[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] *[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] *[[Džūkste (stacija)|Džūkste]] *[[Egļupe (stacija)|Egļupe]] *[[Elste (stacija)|Elste]] *[[Gaisma (stacija)|Gaisma]] *[[Garciems (stacija)|Garciems]] *[[Gardene (stacija)|Gardene]] *[[Garupe (stacija)|Garupe]] *[[Gauja (stacija)|Gauja]] *[[Goba (stacija)|Goba]] *[[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]] *[[Imanta (stacija)|Imanta]] *[[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] *[[Jaungulbene (stacija)|Jaungulbene]] *[[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]] *[[Jaunolaine (stacija)|Jaunolaine]] *[[Josta (stacija)|Josta]] *[[Jumprava (stacija)|Jumprava]] *[[Kaibala (stacija)|Kaibala]] *[[Kalngale (stacija)|Kalngale]] *[[Kalsnava (stacija)|Kalsnava]] *[[Ķegums (stacija)|Ķegums]] *[[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] 05e7i0rrm6jsbsufbabtjysxfkl9nwn 3667787 3667786 2022-08-07T16:00:05Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] *[[Dunduri (stacija)|Dunduri]] *[[Durbe (stacija)|Durbe]] *[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] *[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] *[[Džūkste (stacija)|Džūkste]] *[[Egļupe (stacija)|Egļupe]] *[[Elste (stacija)|Elste]] *[[Gaisma (stacija)|Gaisma]] *[[Garciems (stacija)|Garciems]] *[[Gardene (stacija)|Gardene]] *[[Garupe (stacija)|Garupe]] *[[Gauja (stacija)|Gauja]] *[[Goba (stacija)|Goba]] *[[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]] *[[Imanta (stacija)|Imanta]] *[[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] *[[Jaungulbene (stacija)|Jaungulbene]] *[[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]] *[[Jaunolaine (stacija)|Jaunolaine]] *[[Josta (stacija)|Josta]] *[[Jumprava (stacija)|Jumprava]] *[[Kaibala (stacija)|Kaibala]] *[[Kalngale (stacija)|Kalngale]] *[[Kalsnava (stacija)|Kalsnava]] *[[Ķegums (stacija)|Ķegums]] *[[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] *[[Krimūnas (stacija)|Krimūnas]] *[[Kūdra (stacija)|Kūdra]] *[[Kūdraine (stacija)|Kūdraine]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] o04enncjmmju6bfwnlocapvykj3l2cv 3667788 3667787 2022-08-07T16:01:04Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] *[[Dunduri (stacija)|Dunduri]] *[[Durbe (stacija)|Durbe]] *[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] *[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] *[[Džūkste (stacija)|Džūkste]] *[[Egļupe (stacija)|Egļupe]] *[[Elste (stacija)|Elste]] *[[Gaisma (stacija)|Gaisma]] *[[Garciems (stacija)|Garciems]] *[[Gardene (stacija)|Gardene]] *[[Garupe (stacija)|Garupe]] *[[Gauja (stacija)|Gauja]] *[[Goba (stacija)|Goba]] *[[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]] *[[Imanta (stacija)|Imanta]] *[[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] *[[Jaungulbene (stacija)|Jaungulbene]] *[[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]] *[[Jaunolaine (stacija)|Jaunolaine]] *[[Josta (stacija)|Josta]] *[[Jumprava (stacija)|Jumprava]] *[[Kaibala (stacija)|Kaibala]] *[[Kalngale (stacija)|Kalngale]] *[[Kalsnava (stacija)|Kalsnava]] *[[Ķegums (stacija)|Ķegums]] *[[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] *[[Krimūnas (stacija)|Krimūnas]] *[[Kūdra (stacija)|Kūdra]] *[[Kūdraine (stacija)|Kūdraine]] *[[Lāči (stacija)|Lāči]] *[[Lašupe]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] h5cb34uj9bpmadoqdf0zjr9p9h18yxb Piektais elements 0 116258 3667893 3525374 2022-08-07T17:53:02Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Lika Besona filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = "Piektais elements" | attēls = Fifth element poster (1997).jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Fifth Element'' | žanrs = Fantastikas piedzīvojumu filma | režisors = [[Liks Besons]] | producents = [[Patriss Ledū]] | scenārija autors = * Liks Besons * [[Roberts Marks Kamens]] | galvenajās lomās = * [[Brūss Viliss]] * [[Gērijs Oldmens]] * [[Milla Jovoviča]] | mūzika = [[Ēriks Serra]] | operators = [[Tjerī Arbogasts]] | montāža = | studija = ''Gaumont'' | izplatītājs = * ''Gaumont Buena Vista International'' <small>(Francija)</small> * ''[[Columbia Pictures]]'' <small>(ASV)</small> | izdošanas laiks = {{Filmas datums|1997|5|7}} | ilgums = 126 minūtes | valsts = [[Francija]] | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|90 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|263,9 miljoni}} | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0119116 }} '''"Piektais elements"''' ({{val|en|The Fifth Element}}) ir 1997. gada [[Francija]]s fantastikas piedzīvojumu filma angļu valodā, kuras režisors ir francūzis [[Liks Besons]]. Galvenajās lomās filmējušies [[Brūss Viliss]], [[Gērijs Oldmens]], [[Milla Jovoviča]]. Filmas darbība pārsvarā notiek 23. gadsimtā. Tās pirmizrāde notika 1997. gada 7. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. Filma nominēta 8 [[Cēzara balva|Cēzara balvām]], no kurām ieguva trīs: "Labākais režisors" (Liks Besons), "Labākais operatora darbs" ([[Tjerī Arbogasts]]) un "Labākais mākslinieka darbs" ([[Dens Veils]]). == Sižets == Katrus 5000 gadus Zemi un visu dzīvo uz tās mēģina iznīcināt ļaunums. 23. gadsimtā visa dzīvā glābēja misiju ir jāuzņemas taksometra šoferim Korbenam Dallasam (Brūss Viliss) kopā ar kādu meiteni — Lilū (Milla Jovoviča), kura pavisam negaidīti uzradās Korbena taksometra aizmugurējā sēdeklī. Tomēr Lilū nav parasta meitene — viņa ir galvenais (piektais) elements, bez kura ļaunumu apturēt nav iespējams. == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.sonypictures.com/homevideo/thefifthelement/index.html}} {{en ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1997. gada filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Fantastikas filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Filmas par ārpuszemes dzīvību]] [[Kategorija:Lika Besona filmas]] ln4czoboo106u02tktqn23m6tw8dppf Vārnu dzimta 0 120743 3668065 3472936 2022-08-08T08:47:39Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Corvus cornix in Locarno.jpg | att_nosaukums = [[Pelēkā vārna]] (''Corvus cornix'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Corvidae | dzimta_lv = Vārnu dzimta | binomial = Corvidae <small>([[Vigors]], 1825)</small> | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Corvidae range.png|center||250px]] }} '''Vārnu dzimta''' (''Corvidae'') ir viena no [[zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgo kārtas]] (''Passeriformes'') [[Dzimta (bioloģija)|dzimtām]], kas pieder [[Dziedātājputni|dziedātājputnu apakškārtai]] (''Passeri''). Vārnu dzimtā ir 134 [[suga]]s, kas tiek iedalītas 25 ģintīs.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/crows/ World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020]</ref> Turklāt [[vārnas|vārnu ģintij]] (''Corvus'') piederošās sugas ir trešā daļa no visām vārnu dzimtas sugām. Pazīstamākie vārnu dzimtas putni ir [[vārnas]], [[Krauklis|kraukļi]], [[krauķi]], [[kovārņi]], [[sīļi]], [[žagatas]] un [[riekstroži]]. Vārnu dzimtas putni ir sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]] un reģionus, kurus sedz polārie [[ledājs|ledāji]].<ref>Clayton, Nicola & Emery, Nathan (2005): Corvid cognition. Current Biology 15(3): R80-R81</ref> Lielākā daļa sugu dzīvo [[tropi|tropos]] [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]. == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopamas 9 vārnu dzimtas sugas: [[krauklis]] (''Corvus corax''), [[pelēkā vārna]] (''Corvus cornix''), [[krauķis]] (''Corvus frugilegus''), [[kovārnis]] (''Corvus monedula''), [[sīlis]] (''Garrulus glandarius''), [[riekstrozis]] (''Nucifraga caryocatactes''), [[bēdrozis]] (''Perisoreus infaustus'') un [[žagata]] (''Pica pica''),<ref>[http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/corvidae/ Latvijas daba: Vārnu dzimta]</ref> kā arī pēdējos gados Latvijas rietumos regulāri tiek novērota [[melnā vārna]] (''Corvus corone'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/18_2/varnas.php |title=Melnās un pelēkās vārnas ligzdošanas gadījums Mērsragā |access-date={{dat|2010|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160422184055/http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/18_2/varnas.php |archivedate={{dat|2016|04|22||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Raven Cypress Provincial Park 2.JPG|thumb|left|200px|[[Krauklis]] ir lielākais vārnu dzimtas putns [[Latvija|Latvijā]]]] [[Attēls:Dendrocitta vagabunda -Calicut-Kerala-India-8-3c.jpg|thumb|200px|left|Tropu sugas parasti ir košākas un krāsainākas nekā ziemeļu sugas, [[brūnā koku žagata]] (''Dendrocitta vagabunda'')]] Šīs dzimtas putni ir vidēji lieli vai lieli, robusti, spēcīgām [[kājas|kājām]], [[spārni]]em un [[knābis|knābjiem]]. Mērenā [[klimats|klimata]] vārnu dzimtas putni parasti ir ar tumšu apspalvojumu, lai gan dažas sugas ir diezgan košas, tropu sugas ir krāšņas un krāsainas. Visām sugām, izņemot [[Pīniju sīlis|pīniju sīli]] (''Gymnorhinus cyanocephalus''), nāsis ir segtas ar spurainām, īsām spalviņām.<ref>Perrins, Christopher (2003): The New Encyclopedia of Birds Oxford University Press: Oxford {{ISBN|0-19-852506-0}}</ref> [[Spalva]]s vārnu dzimtas putni maina vienu reizi gadā, lielākā daļa [[zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgo]] putnu spalvas maina divas reizes [[gads|gadā]]. Tēviņi un mātītes ir līdzīgi gan augumā, gan apspalvojumā. Vārnu dzimtas putni ir lielākie zvirbuļveidīgo kārtā. Mazākais no tiem ir [[pundursīlis]] (''Cyanolyca nana''), kas sver 40 [[grams|g]] un ir 21,5 [[Centimetrs|cm]] garš. Lielākie — [[krauklis]] (''Corvus corax'')<ref>[http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/ Latvijas daba: Putni (Aves)]</ref> un [[resnknābja krauklis]] (''Corvus crassirostris''). Abi sasniedz 65 cm garumu un sver 1,4 [[Kilograms|kg]]. == Uzvedība == [[Attēls:House Crows (Corvus splendens) grooming in Kolkata I IMG 4324.jpg|thumb|200px|[[Indijas vārna|Indijas vārnu]] (''Corvus splendens'') pāris]] [[Attēls:Raven scavenging on a dead shark.jpg|thumb|200px|[[Dižknābja vārna]] (''Corvus macrorhynchos'') mielojas ar mirušu [[haizivs|haizivi]]]] [[Attēls:Perisoreus canadensis feeding at nest.jpg|thumb|200px|[[Kanādas bēdrozis|Kanādas bēdroža]] (''Perisoreus canadensis'') pāris baro savus putnēnus]] Daudzas vārnu dzimtas sugas ir teritoriālas, aizsargājot teritoriju visu gadu vai tikai audzinot putnēnus. Dažos gadījumos teritorija tiek sargāta tikai dienas laikā, bet nakts laikā pāris kopīgi dodas gulēt kādā zarā ārpus teritorijas. Daži nakšņo kopīgā, lielā barā. Dažām sugām nakšņojošie bari var būt ļoti lieli, sanākot kopā pat 65 000 indivīdiem. Tāds [[krauķis|krauķu]] (''Corvus frugilegus'') bars tika saskaitīts [[Skotija|Skotijā]].<ref>Patterson, I. J., Dunnet, G. M., & Fordham, R. A. (1971): Ecological studies of the Rook Corvus frugilegus L. in northeast Scotland. Dispersion. J. Appl. Ecol. 8: 815-833.</ref> Dažas sugas, ieskaitot krauķus un [[kovārnis|kovārņus]] (''Corvus monedula'') arī ligzdas būvē komūnās. Kopumā vārnu dzimtas putni ir [[nometnieks|nometnieki]], bet reizēm rudens pusē tie pulcējas baros un migrē, barības meklējumos.<ref>[http://creagrus.home.montereybay.com/corvids.html Corvid Family]</ref> Migrācija parasti notiek virzienā no [[ziemeļi]]em uz [[dienvidi]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shades-of-night.com/aviary/ |title=The Aviary |access-date={{dat|2006|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060415190544/http://www.shades-of-night.com/aviary/ |archivedate={{dat|2006|04|15||bez}} }}</ref> Vārnu dzimtas putnus uzskata par visinteliģentākajiem un arī radošākajiem [[putni]]em.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/4286965.stm Crows and jays top bird IQ scale]</ref> [[smadzenes|Smadzeņu]] lielums, salīdzinot ar augumu, ir lielākais starp visiem putniem, un tas ir tāds pats kā [[pērtiķi]]em un [[vaļveidīgie|vaļveidīgajiem]] un tikai nedaudz mazāks kā [[cilvēki]]em.<ref>[http://www.birding.in/birds/Passeriformes/corvidae.htm Corvidae - Passeriformes]</ref> Tie spēj sevi atpazīt spogulī<ref>[http://www.plosbiology.org/article/info:doi/10.1371/journal.pbio.0060202 Mirror-Induced Behavior in the Magpie (Pica pica)]</ref> un pagatavot darba instrumentu barības iegūšanai.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/8059688.stm Rooks reveal remarkable tool use]</ref><ref>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/112801 Ability of birds of the Corvidae family]</ref> Pētījumi apstiprina, ka krauklim piemīt vienas no izcilākajām prāta spējām, lai gan visi vārnu dzimtas putni ir diezgan atjautīgi, tie atšķiras vienīgi ar dzīvesveidu. [[Krauklis|Kraukļi]], [[žagatas]], [[sīļi]] un [[riekstroži]] ir individuālisti, toties [[vārna]]s un [[kovārņi]] ir izteikti sabiedriski putni.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/zala_zeme/167583-gudrinieks_krauklis Gudrinieks krauklis]</ref> == Barība == Lielākā daļa vārnu dzimtas putnu ir [[visēdāji]]. Tie barojas ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, [[ola|olām]], putnēniem no [[ligzda]]s, nelieliem [[zīdītāji]]em, [[ogas|ogām]], [[augļi]]em, [[sēklas|sēklām]] un [[maita|maitu]]. Daudzi ir piemērojušies baroties ar [[cilvēks|cilvēku]] radītiem atkritumiem, īpaši [[vārna]]s un [[Krauklis|kraukļi]], ēdot gan [[maize|maizi]], gan [[spageti]], gan ceptus [[kartupeļi|kartupeļus]], gan [[suns|suņu]] barības pārpalikumus u.c. Dažas sugas medī citus putnus. == Vairošanās == Partnerattiecības vārnu dzimtas putniem ir ļoti spēcīgas, dažām sugām tās ir uz visu mūžu. Tēviņi un mātītes kopīgi būvē ligzdu kādā [[koks|kokā]] vai uz klints dzegām. Ligzda ir smaga, liela, būvēta no zariem un oderēta ar zāli un koku mizām. Mātīte atkarībā no sugas izdēj 3—10 olas. Kamēr mātīte perē [[ola]]s, tēviņš to baro.<ref>[http://www.britannica.com/EBchecked/topic/139000/Corvidae Corvidae (Songbird Family)]</ref> Olas parasti ir zaļganas ar nelieliem, [[brūnā krāsa|brūniem]] plankumiņiem. Pēc izšķilšanās mazuļi ligzdā pavada 6—10 [[nedēļa]]s. Par putnēniem rūpējas abi vecāki. Kovārņi reizēm būvē ligzdas ēkās vai pat [[trusis|trušu]] [[ala|alās]].<ref>Verhulst, Sion & Salomons, H. Martijn (2004): Why fight? Socially dominant jackdaws, Corvus monedula, have low fitness. Animal Behaviour 68: 777-783</ref> Vairākām vārnu dzimtas putnu sugām ir raksturīga kooperēšanās jauno putnēnu izbarošanā. Parasti dominantajam pārim palīdz iepriekšējā gada bērni. Toties [[baltrīkles žagatsīlis]] (''Calocitta formosa'') kooperējas ne tikai putnēnu barošanā,<ref>[http://www.sciencedirect.com/science?_ob=ArticleURL&_udi=B6W9W-4G9GNN3-2&_user=10&_coverDate=08%2F01%2F2005&_rdoc=1&_fmt=high&_orig=search&_sort=d&_docanchor=&view=c&_acct=C000050221&_version=1&_urlVersion=0&_userid=10&md5=17a23ff24c8f2365d8f04f2ece07a158 Parentage and reproductive success in the white-throated magpie-jay, Calocitta formosa]{{Novecojusi saite}}</ref> bet arī olu dēšanā. Bara mātītes olas dēj dominantās mātītes ligzdā.<ref>[http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1474-919X.1996.tb08071.x/abstract?systemMessage=Due+to+scheduled+maintenance+access+to+the+Wiley+Online+Library+may+be+disrupted+as+follows%3A+Saturday%2C+30+October+-+New+York+0500+EDT+to+0700+EDT%3B+London+1000+BST+to+1200+BST%3B+Singapore+1700+SGT+to+1900+SGT. The mating system of the White-throated Magpie-jay Calocitta formosa]</ref> == Klasifikācija == * '''Vārnu dzimta''' (''Corvidae'')<ref name=world/> ** ģints: [[Alpu vārnas]] (''Pyrrhocorax'') ** ģints: [[Bēdroži]] (''Perisoreus'') ** ģints: [[Brūnais sīlis|Brūnie sīļi]] (''Psilorhinus'') ** ģints: [[Cekulsīļi]] (''Cyanocorax'') ** ģints: [[Gaišzilais sīlis|Gaišzilie sīļi]] (''Gymnorhinus'') ** ģints: [[Garastes koku žagatas]] (''Dendrocitta'') ** ģints: [[Javas cekulsīlis|Javas cekulsīļi]] (''Platylophus'') ** ģints: [[Kovārņi]] (''Coloeus'') ** ģints: [[Krūmu sīļi]] (''Aphelocoma'') ** ģints: [[Krūmu vārnas]] (''Zavattariornis'') ** ģints: [[Mazie sīļi]] (''Cyanolyca'') ** ģints: [[Melnās žagatas]] (''Platysmurus'') ** ģints: [[Palmu žagatas]] (''Ptilostomus'') ** ģints: [[Raketastes koku žagatas]] (''Crypsirina'') ** ģints: [[Riekstroži]] (''Nucifraga'') ** ģints: [[Sīļi]] (''Garrulus'') ** ģints: ''[[Temnurus]]'' ** ģints: [[Vārnas]] (''Corvus'') ** ģints: [[Zaļās žagatas]] (''Cissa'') ** ģints: [[Zilās žagatas]] (''Urocissa'') ** ģints: [[Zilie sīļi]] (''Cyanocitta'') ** ģints: [[Zilspārnu žagatas]] (''Cyanopica'') ** ģints: [[Zemessīļi]] (''Podoces'') ** ģints: [[Žagatu ģints|Žagatas]] (''Pica'') ** ģints: [[Žagatsīļi]] (''Calocitta'') == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.sciencemag.org/cgi/content/abstract/306/5703/1903 The Mentality of Crows: Convergent Evolution of Intelligence in Corvids and Apes] * [http://www.jiffynotes.com/a_study_guides/book_notes/grze_11/grze_11_00729.html Crows and jays] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304224811/http://www.jiffynotes.com/a_study_guides/book_notes/grze_11/grze_11_00729.html |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://www.huffingtonpost.com/2014/02/06/crow-smartest-bird_n_4738171.html This Crow Is The Smartest Bird You've Ever Seen] (video) * [http://www.youtube.com/watch?v=BGPGknpq3e0 Vārna izmanto mašīnas, lai salauztu valriekstu] (Video) * [http://ibc.lynxeds.com/family/crows-corvidae Crows] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314050252/http://ibc.lynxeds.com/family/crows-corvidae |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110718215153/http://www.corvids.de/ Corvids.de] * [http://www.xeno-canto.org/browse.php?query=corvidae Corvids sounds] * [http://corvidcorner.com/ Corvid corner] * [https://web.archive.org/web/20100811221509/http://www.avesnoir.com/ Aves Noir] * [http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/8631486.stm Clever New Caledonian crows can use three tools] * [https://web.archive.org/web/20100911132149/http://www.oiseaux-birds.com/page-family-corvidae.html Vārnu dzimtas putnu foto] (oiseaux-birds.com) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vārnu dzimta| ]] ech39qpctl6u3xig0d8wlqihdht4lm5 Raketastes koku žagatas 0 120778 3668067 3471635 2022-08-08T08:49:46Z Turaids 8965 Vēl viens pašizdomāts nosaukums? wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Crypsirina_temia.jpg | att_nosaukums = [[Raketastes koku žagata]] (''Crypsirina temia'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Corvidae | dzimta_lv = Vārnu dzimta | ģints = Crypsirina | ģints_lv = Raketastes koku žagatas | binomial = Crypsirina <small>([[Vieillot]], 1816)</small> | kategorijas = nē }} '''Raketastes koku žagatas'''{{nepieciešama atsauce}} (''Crypsirina'') ir viena no [[vārnu dzimta]]s (''Corvidae'') ģintīm, kas apvieno divas [[suga]]s.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/crows/ World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020]</ref> Nesenā pagātnē raketastes koku žagatas sugas tika iedalītas [[garastes koku žagatas|garastes koku žagatu ģintī]] (''Dendrocitta''). Abas sugas dzīvo [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]],<ref>[http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/146625/0 Crypsirina temia]{{Novecojusi saite}}</ref> bet atšķirībā no [[raketastes koku žagata]]s (''Crypsirina temia''), kurai ir plašs izplatības areāls, [[melngalvas koku žagata]] (''Crypsirina cucullata'') ir [[endēmisks|endēmiska]] suga [[Birma]]s tropu [[meži]]em.<ref>Madge and Burn, Crows and Jays {{ISBN|0-7136-3999-7}} </ref> == Izskats un īpašības == Raketastes koku žagatām ir raksturīga [[aste]]s forma, kas atgādina [[teniss|tenisa]] raketi. Šīs līdzības dēļ koku žagatas ir ieguvušas savu nosaukumu. Kā visas [[koku žagatas]], arī raketastes koku žagatas gandrīz nekad nenolaižas uz [[zeme]]s, tās pamatā uzturas augstu [[koks|koku]] zaros. == Klasifikācija == * '''Raketastes koku žagatu ģints''' (''Crypsirina'') ** [[Melngalvas koku žagata]] (''Crypsirina cucullata'') ** [[Raketastes koku žagata]] (''Crypsirina temia'') == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Vārnu dzimta]] rozpa8bt8zrclyuyaiskme132x81tfo Temnurus temnurus 0 120784 3667943 3661050 2022-08-07T20:19:11Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Sprūdratastes koku žagata]] uz [[Temnurus temnurus]], pārrakstot pāradresācijas lapu: 12 gadi + 2 nedēļas. wikitext text/x-wiki {{pārvietot|Temnurus temnurus}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Temnurus_temnurus.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Corvidae | dzimta_lv = Vārnu dzimta | ģints = Temnurus | ģints_lv = Sprūdratastes koku žagatas | ģints_r = Sprūdratastes koku žagata | suga = Temnurus temnurus | suga_lv = Sprūdratastes koku žagata | binomial = Temnurus temnurus <small>([[Temminck]], 1825)</small> | kategorijas = nē }} '''Sprūdratastes koku žagata'''{{nepieciešama atsauce}} (''Temnurus temnurus'') ir viena no [[koku žagatas|koku žagatu]] sugām un ir vienīgā suga '''sprūdratastes koku žagatu ģintī''' (''Temnurus'').<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/crows/ World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/classification/Temnurus.html#Temnurus |title=Temnurus |access-date={{dat|2010|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081224022441/http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/classification/Temnurus.html#Temnurus |archivedate={{dat|2008|12|24||bez}} }}</ref> Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref name=world/> == Izplatība == Sastopama [[Birma]]s, [[Kambodža]]s, [[Ķīna]]s, [[Laosa]]s, [[Taizeme]]s un [[Vjetnama]]s [[tropi|tropu]] un subtropu [[mežs|mežos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibc.lynxeds.com/species/ratchet-tailed-treepie-temnurus-temnurus |title=ibc: Ratchet-tailed Treepie (Temnurus temnurus) |access-date={{dat|2010|08|01||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111012123557/http://ibc.lynxeds.com/species/ratchet-tailed-treepie-temnurus-temnurus }}</ref><ref>[http://www.birdlife.org/datazone/ebas/index.html?action=SpcHTMDetails.asp&sid=5744&m=1 birdlife: Ratchet-tailed Treepie Temnurus temnurus]{{Novecojusi saite}}</ref> Uzturas mūžzaļos, sausos [[platlapu koki|platlapu koku]] [[mežs|mežos]], zemienēs vai zemos kalnos līdz 1500 m [[virs jūras līmeņa]].<ref name=ali/> Kā visas [[koku žagata]]s, tā ļoti reti nolaižas uz [[zeme]]s, savu dzīvi galvenokārt pavadot augstu [[koks|koku]] zaros. == Izskats un īpašības == Sprūdratastes koku žagata ir neliels vārnu dzimtas putns ar ļoti garu asti. Ķermeņa garums 32—35 [[centimetrs|cm]], svars 138 [[grams|g]].<ref name=ali>[https://www.hbw.com/species/ratchet-tailed-treepie-temnurus-temnurus Alive: Ratchet-tailed Treepie (Temnurus temnurus)]</ref> Žagata ir viscauri [[melns|melna]], [[knābis|knābi]] un [[kājas]] ieskaitot. Tā ir viegli atpazīstama pēc savas garās [[aste]]s; astes [[spalva|spalvu]] gali spurojas uz augšu, atgādinot sprūdratu vai zāģa zobus. Par sprūdratastes koku žagatas ieradumiem zināms ļoti maz faktu. Tā barojas ar dažādiem [[kukaiņi]]em un citiem [[bezmugurkaulnieki]]em. Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa līdz jūnijam. Ligzdo pa atsevišķiem pāriem. [[Ligzda]] sekla platforma, kas sakrauta no žagariem.<ref name=ali/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uniprot.org/taxonomy/257858 Taxonomy] * [http://www.xeno-canto.org/asia/species.php?query=sp:9439.00 Sprūdratastes koku žagatas dziesma] (xeno-canto) * [https://web.archive.org/web/20111021004943/http://orientalbirdimages.org/birdimages.php?action=birdspecies&Bird_ID=2364 Sprūdratastes koku žagatas foto] (orientalbirdimages) * [http://www.flickr.com/photos/francesco_veronesi/3225292256/ Sprūdratastes koku žagatas foto] (flickr.com) * [http://worldbirds.eu/abcr/ratchettailed_treepie.htm Sprūdratastes koku žagatas foto]{{Novecojusi saite}} (worldbirds) * [http://www.birdquest.co.uk/gallery.cfm?TourTitle=VIETNAM&GalleryCategoryID=0&GalleryRegionID=0&Country=Type%20here%20to%20search..&Photographer=Type%20here%20to%20search..&Species=Type%20here%20to%20search..&start=21 Sprūdratastes koku žagatas foto]{{Novecojusi saite}} (birdquest) * [https://web.archive.org/web/20100515143249/http://www.camacdonald.com/birding/Sampler6_Crows(CrowsJaysMagpiesTreepies).htm Koku žagatu foto] (camacdonald) [[Kategorija:Vārnu dzimta]] [[Kategorija:Āzijas putni]] 4duw3vni1y165hae3fs4st5z2dz3h9o 3667948 3667943 2022-08-07T20:23:04Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Temnurus_temnurus.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Corvidae | dzimta_lv = Vārnu dzimta | ģints = Temnurus | ģints_lv = | ģints_r = | suga = | suga_lv = | binomial = Temnurus temnurus <small>([[Temminck]], 1825)</small> | kategorijas = nē }} '''''Temnurus temnurus''''' ir viena no [[koku žagatas|koku žagatu]] sugām un vienīgā suga ''Temnurus'' ģintī.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/crows/ World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/classification/Temnurus.html#Temnurus |title=Temnurus |access-date={{dat|2010|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081224022441/http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/classification/Temnurus.html#Temnurus |archivedate={{dat|2008|12|24||bez}} }}</ref> Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref name=world/> == Izplatība == Sastopama [[Birma]]s, [[Kambodža]]s, [[Ķīna]]s, [[Laosa]]s, [[Taizeme]]s un [[Vjetnama]]s [[tropi|tropu]] un subtropu [[mežs|mežos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibc.lynxeds.com/species/ratchet-tailed-treepie-temnurus-temnurus |title=ibc: Ratchet-tailed Treepie (Temnurus temnurus) |access-date={{dat|2010|08|01||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111012123557/http://ibc.lynxeds.com/species/ratchet-tailed-treepie-temnurus-temnurus }}</ref><ref>[http://www.birdlife.org/datazone/ebas/index.html?action=SpcHTMDetails.asp&sid=5744&m=1 birdlife: Ratchet-tailed Treepie Temnurus temnurus]{{Novecojusi saite}}</ref> Uzturas mūžzaļos, sausos [[platlapu koki|platlapu koku]] [[mežs|mežos]], zemienēs vai zemos kalnos līdz 1500 m [[virs jūras līmeņa]].<ref name=ali/> Kā visas [[koku žagata]]s, tā ļoti reti nolaižas uz [[zeme]]s, savu dzīvi galvenokārt pavadot augstu [[koks|koku]] zaros. == Izskats un īpašības == Sprūdratastes koku žagata ir neliels vārnu dzimtas putns ar ļoti garu asti. Ķermeņa garums 32—35 [[centimetrs|cm]], svars 138 [[grams|g]].<ref name=ali>[https://www.hbw.com/species/ratchet-tailed-treepie-temnurus-temnurus Alive: Ratchet-tailed Treepie (Temnurus temnurus)]</ref> Žagata ir viscauri [[melns|melna]], [[knābis|knābi]] un [[kājas]] ieskaitot. Tā ir viegli atpazīstama pēc savas garās [[aste]]s; astes [[spalva|spalvu]] gali spurojas uz augšu, atgādinot sprūdratu vai zāģa zobus. Par ''Temnurus temnurus'' ieradumiem zināms ļoti maz faktu. Tā barojas ar dažādiem [[kukaiņi]]em un citiem [[bezmugurkaulnieki]]em. Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa līdz jūnijam. Ligzdo pa atsevišķiem pāriem. [[Ligzda]] sekla platforma, kas sakrauta no žagariem.<ref name=ali/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uniprot.org/taxonomy/257858 Taxonomy] * [http://www.xeno-canto.org/asia/species.php?query=sp:9439.00 ''Temnurus temnurus'' dziesma] (xeno-canto) [[Kategorija:Vārnu dzimta]] [[Kategorija:Āzijas putni]] 1gg0zup6ag7o369vx5rtv1v2ittjij8 Temnurus 0 120810 3668064 1107408 2022-08-08T08:46:52Z Turaids 8965 Pāradresācija nomainīta no [[Sprūdratastes koku žagata]] uz [[Temnurus temnurus]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Temnurus temnurus]] 0th3cdwp7vdegb2ix1wyyi0ufl7sqvm Diskusija:Temnurus temnurus 1 121000 3667945 3660211 2022-08-07T20:19:11Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Diskusija:Sprūdratastes koku žagata]] uz [[Diskusija:Temnurus temnurus]], pārrakstot pāradresācijas lapu: 12 gadi + 2 nedēļas. wikitext text/x-wiki To putniņu tiešām latviski tā sauc oficiāli? Varbūt, ja nav terminoloģijas, labāk iztikt ar latīnisko nosaukumu (kā [[Acrophoca longirostris|šeit]])? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 22:36, 1 augustā, 2010 (UTC) :Latviešiem nosaukuma nav, bet tulkojot no angļu valodas tāds nosaukums sanāk :) Tie latīniskie nosaukumi man, piemēram, nepatīk, īpaši, ja putnam angliski ir nosaukums: Ratchet-tailed treepie (ratchet- sprūdrats). Izmirušam dzīvniekam latīnisks nosaukums ir normāli, bet ja neiedod iztulkotu nosaukumu mūsdienās dzīvojošam putnam, tad beigās visādos tūrisma aprakstos ir murgaini nosaukumi--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 13:06, 2 augustā, 2010 (UTC) ::Nebūtu labi, ja Vikipēdija būtu pirmā vieta, kur šis vārds parādās. Vajag uzrakstīt Latvijas ornitologiem. Vai Latvijā putns sastopams? --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 13:10, 2 augustā, 2010 (UTC) :::Nē, tas ir Dienvidāustrumāzijas putns--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 13:11, 2 augustā, 2010 (UTC) ::::Zvans <s>draugam</s> [http://www.lob.lv/ organizācijai]. Varbūt kādam ir gali? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:25, 2 augustā, 2010 (UTC) :::::Principā, ja ir latīniskais nosaukums, tad pārpratumi nav iespējami. Pašiem veidot nosaukumus sanāk oriģinālpētījums (turklāt sprūdrats nav gluži tas pats, kas zobrats). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 13:32, 2 augustā, 2010 (UTC) :::::: Putna zinātnisko nosaukumu ''Temnurus'' mēģināju aplūkot latīņu vārdnīcā. Vienīgais, ko kaut cik līdzīgu atradu, bija ''temno'', kas nozīmē "nicināt", "nevērīgi izturēties". Jāmēģina paskatīties grieķu vārdnīcā, kas arī ir diez gan populārā dzīvnieku zinātnisko nosaukumu veidošanā, bet man diemžēl tādu nav. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 16:21, 2 augustā, 2010 (UTC) :::::::Krišjāņa norādītajā lapā ir sadaļa jautājumiem, kur teikts, ka savus jautājumus var sūtīt uz putni@lob.lv, ja kāds vēlas varētu noskaidrot viņu viedokli ko darīt ar šo un līdzīgiem gadījumiem, bet vispār es domāju, ka var pārdēvēt pēc latīniskā nosaukuma ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 17:15, 2 augustā, 2010 (UTC) ::::::::Tulkot latīņu nosaukumus nav īsti laba doma, baidos, ka sanāks būtiski sliktāk, nekā tulkot no angļiem. Šajā gadījumā vispār izskatās, ka nosaukums atvasināts no holandiešu pētnieka ''Coenraad Jacob Temminck'' uzvārda - nesauks taču par "teminkenēm" vai tamlīdzīgi. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 17:52, 2 augustā, 2010 (UTC) :::::::::Tad tikpat labi varētu būt Temnika koku žagata. Tad labāk tiešām pārsaukt latīniski un meklēt kā ir oficiāli ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 18:11, 2 augustā, 2010 (UTC) Uzrakstīju jautājumu par to, kā sauc latviski šo putnu?--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 21:50, 2 augustā, 2010 (UTC) :Mēs te laikam kopā esam p'[arvietošanu darījuši, bet ir pazudusi teksta redakciju, kuru pārrakstīju, izņemot latvisko nosaukumu laukā. Vai to var atlikt atpakaļ, lai nav vēlreiz jāpārraksta--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 22:53, 2 augustā, 2010 (UTC) ::Labi uzrakstīšu vēlreiz, tiktiešām nevaru atrast--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 22:55, 2 augustā, 2010 (UTC) :::Parasti, ja radies rediģēšanas konflikts, iepriekšējo tekstu var dabūt, pārlūkā aizejot vienu lapu atpakaļ (taustiņš ''Backspace'', komanda "Go back one page" vai tamlīdzīgi). Tad to var iekopēt buferī, ieiet raksta rediģēšanā no jauna un pievienot. Protams, kad attiecīgā lapa jau aizvērta, tad vairs nekā. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:17, 3 augustā, 2010 (UTC) es būtu par pārvietošanu uz latīnisko. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 22.40 (EEST) :{{Piekrītu}}. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 22.50 (EEST) :{{Piekrītu}}. Man labāk zināmajā mikoloģijā līdzīga problēma pašlaik tiek risināta, atstājot latīniski visu, kas nav atrodams Latvijas apkaimē vai nav plaši pazīstams pasaulē, un nosaukumus tur dod vai vismaz apstiprina mikologi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 23.39 (EEST) :{{Piekrītu}}. Sila cīrulis, purva tilbīte... sprūdratastes koku... kas ir sprūdratastes koki? Arī šī dēļ esmu par latīnisku nosaukumu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 07.42 (EEST) Kā tur īsti palika ar tiem ornitologiem? {{ping|Biafra}} varbūt kaut ko var precizēt, ir jau tomēr 12 gadi pagājuši? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 00.35 (EEST) :{{atturos}} latviskais nosaukums sugai neeksistē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 22.12 (EEST) :{{par}} — tad pārdēvējam latīniski līdz labākiem laikiem :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 22.37 (EEST) ljzj9edejyepzuafni66652t7kevu2b Mirdza Martinsone (aktrise) 0 130203 3667995 3523938 2022-08-08T00:31:27Z Teatrālis 82063 /* Lomas Dailes teātrī */ wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mirdza Martinsone | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1951|08|16}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1971—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mirdza Martinsone''' (dzimusi {{dat|1951|8|16}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[aktieris|aktrise]]. == Biogrāfija == Dzimusi [[Rīga|Rīgā]]. Mācījusies Rīgas 7. vidusskolā, kuru beigusi 1969. gadā, kam sekojušas mācības [[Tautas kinoaktieru studija|Tautas kinoaktieru studijā]]. Pēc to beigšanas 1971. gadā uzsākusi studijas [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Teātra fakultātē, kas togad uzņēma studentus Dailes teātra 5. studijai. Studijas beigusi 1974. gadā. Skatuves gaitas uzsākusi jau [[1971]]. gadā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]].<ref name="autogenerated1">[http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Dailes teātris - Aktieri - Mirdza Martinsone<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Kļuvusi pazīstama bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] [[valsts|valstīs]] pēc galvenās lomas [[Aloizs Brenčs|Aloiza Brenča]] filmā [[Mirāža (filma)|"Mirāža"]]. Bijusi aktiera [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņa Vērdiņa]] sieva.<ref>[http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Мирдза Мартинсоне (Mirdza Martinsone) - биография - советские актрисы - Кино-Театр.РУ<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref name="Dailes" /> Dēls Mārtiņš Matīss un meita Madara.<ref>[http://jauns.lv/raksts/izklaide/22465-verdins-un-mirdza-martinsone-dzivo-zem-viena-jumta-ari-pec-skirsanas Vērdiņš un Mirdza Martinsone dzīvo zem viena jumta arī pēc šķiršanās]</ref> Pašlaik dzīvo [[Rīga|Rīgā]] un darbojas Dailes teātrī kā štata [[aktrise]], arī [[televīzija|televīzijā]] veidotajās [[Televīzijas filma|filmās]]. == Lomas Dailes teātrī == * Kāzu viešņa / [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni" (1972); * Šarlote / [[Tenesijs Viljamss]] " Leguānas nakts" (1973); * Tamāra / Viktors Rozovs "Situācija" (1973); * Ismēne / Žans Anuijs "Antigone" (1973) (DT 5. studijas mācību izrāde); * Čigāniete, Alīde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā" (1973); * Roze / Leonīds Žuhovickis "Orfejs" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Maruta Saiva / [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Donja Inese / Ričards Brinslijs Šeridans "Atjautīgā aukle" (1974); * Luize / Edvards Olbijs "Viss dārzā" (1974); * Zemniece / [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]" (1975); * Štamma kundze / Ervīns Štritmaters "Bišu Ole" (1975); * Klāra / [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt" (1976); * Ielasmeita / Nikolass E. Baiers "Incidents" (1976); * Ralla / [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla" (1977); * Piedalās / Dailes teātra jaunās ēkas atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu..." (1977); * Helēna / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1977); * Morta / Justīns Marcinkevičs "Mindaugs" (1979); * Alise / [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]" (1979); * Jūlija / [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers" (1980); * Raibacāne / [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme" (1980); * Freken Kamma / Svens Ogords "Freken Avseniusa" (1981); * Asnate / [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1981); * Vera / [[Ivans Gončarovs]] "Krauja" (1982); * Kaķe / [[Moriss Māterlinks]] "Zilais putns" (1982); * Matilde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls" (1983); * Zaripa / [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst" (1984); * Hercogiene, ansambļa skatos / [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]" (1984); * Anna / Edvards Bonds "Vasara" (1985); * Kerola Outsa / Mihails Abeļevs "Desants" (1985); * Miriama Ēronsa, Silvija Faulere / Klēra Būza "Sievietes, sievietes..." (1986); * Ārija / [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (1987); * Blanša / [[Fjodors Dostojevskis]] "Spēlmanis" (1987) (Rīgas Krievu teātrī); * Jakobīne / [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības" (1988); * Vecākā meita / [[Kobo Abe]] "Draugi" (1988); * Cika / [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska" (1989); * Made / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (1989); * Gabriela / [[Arturs Šniclers]] "Anatols" (1990); * Kandida / [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida" (1991); * Lēne / [[Rutku Tēvs|Arveds Mihelsons]], [[Raimonds Pauls]] "Vella kalpi" (1991); * Gabriela Tristāna / Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts" (1992); * Krista / Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos" (1993); * Natālija Petrovna / [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem" (1993) (Rīgas Krievu teātrī); * Gabija / Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes" (1993); * Laura / [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans" (1994); * Raimonda / Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes" (1994); * Elvīra / [[Pjērs Korneijs]] "Sids" (1995); * Melisa / Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules" (1995); * Beatriče / [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" (1996); * Kaķe, Laiviniece / Kenets Greiems "Vējš vītolos" (1996); * Suzanna / Žoržs Feido "Dāmu šuvējs" (1996); * Zāra Leandere / Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere" (1996); * Jošabeta / Mišels de Helderode "Baraba" (1997); * Margo / Robērs Tomā "Fredijs" (1997); * Raņevska / [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs" (1998); * Barbara Smita / Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!" (1998); * Simona / Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku" (1998); * Virdžīnija / [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis" (1999); * Meivisa / Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!" (1999); * Šarlote / Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles..." (1999); * Fjokla Ivanovna / [[Nikolajs Gogolis]] "Precības" (2000); * Baronese Danglāra / [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]" (2000); * Šablova / [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla" (2001); * Moda Bodlija / Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!" (2001); * Luīze Šarlote / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!" (2001); * Marselīna / Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas" (2001); * Džeraldīna Bārklija / Džo Ortons "Ķersim ķertos!" (2003); * Smeraldīna / Karlo Goci "Zaļais putniņš" (2003); * Fulvija Dželli (arī Flora un Frančeska) / [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk" (2004); * Misis Bristola / [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (2004); * Ursula Loiere / Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā" (2004); * Penelope Sikamora / Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!" (2006); * Anitra / [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās" (2007); * Morīna / Mārtins Makdona "Līnenas skaistumkaraliene" (2007); * Antonija / Dario Fo, Franka Rame "Es gaidu tevi, mīļotais!" (2007) (Liepājas teātrī); * Poļina Andrejevna / [[Antons Čehovs]] "Kaija" (2008); * Žanna / Biļana Srbļanoviča "Siseņi" (2008); * Ķerumāte / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars" (2009); * Betsija, Sendija, Jolanda / Norms Fosters "Kad citi jau guļ" (2009); * Made / [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi" (2010); * Sāra Bernāra / Oto Eskins "Duets" (2010); * Parīzes bordeļa madāma / Ilmārs Šlāpins "Trīs Sprīdīši: turp un atpakaļ" (2011); * Madmuazele Šušū / Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne" (2011); * Māte / [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu - 2012" (2011); * Rembēniete / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (2012); * Čigāniete, Dāma, ansambļa skatos / [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "Oņegins" (2013); * TV1 žurnāliste / [[Ēriks Hānbergs]] "Plikie un pusplikie" (2014); * Soņa / Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks" (2014); * Jakobi kundze / [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas" (2016); * Tante / Genādijs Ostrovskis "Mīļākais" (2016); * Seniora kopēja / [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve" (2017); * Lenija / Beta Henlija "Sirds noziegumi" (2018); * Šlajas kundze, Pērkinsas kundzes māte, Mājas īpašniece / [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai" (2018); * Rebeka Nērsa / [[Artūrs Millers]] "Salemas raganas" (2019); * Elfrīda Milleres kundze / [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]" (2021) == Filmogrāfija == Kinodebija aktrisei bija epizode 1970. gada filmā "[[Šauj manā vietā]]". Turpmākās filmas: * ''līgava Māra'' ("[[Klāvs - Mārtiņa dēls]]", 1970) * ''epizodē'' ("[[Dunduriņš]]", 1974) * ''epizodē'' ("[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]", 1974) * ''Austra'' ("[[Uzbrukums slepenpolicijai]]", 1974) * ''Lēdija Anna'' ("[[Robina Huda bultas]]", 1975) * ''Edīte'' ("[[Šīs bīstamās balkona durvis]]", 1976) * ''Tonija Gilmore'' ("[[Nāve zem buras]]", 1976) * ''Velta'' ("[[Vīrietis labākajos gados]]", 1977) * ''Inga'' ("[[Kļūstiet mana sievasmāte!]]", 1977) * ''epizodē'' ("[[Lielā Jaungada nakts]]", 1978) * ''Sāra Mūberga'' ("[[Nepabeigtās vakariņas]]", 1979) * ''Jeļena Pavlovna'' ("[[Gaidiet "Džonu Graftonu"]]", 1979) * ''Mērija'' ("[[Spāņu variants]]", 1980) * ''epizode'' ("[[Aizmirstās lietas]]", 1982) * ''Roberta sieva'' ("[[Salavecīša personiskā dzīve]]", 1982) * ''Besija Bītija'' ("Sarkanie zvani", PSRS, Itālija, Meksika, 1982) * ''Keita'' ("Bagātais brālis, nabagais brālis", Lietuvas kinostudija, 1982) * ''epizodē'' ("Trests, kurš bankrotēja", Odesas kinostudija, 1982) * ''māte'' ("[[Laika prognoze augustam]]", 1983) * ''Džinnija Gordone'' ("[[Mirāža (filma)|Mirāža]]", 1983) * ''epizodē'' ("Lidojums pāri Atlantijas okeānam", Lietuvas kinostudija, 1983) * ''Dina'' ("[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]", 1984) * ''Helga'' ("[[Vajadzīga soliste]]", 1984) * ''Ligita'' ("[[Kad bremzes netur]]", 1984) * ''Meža māte'' ("[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]", 1985) * ''Barbara'' ("Mēs apsūdzam", Dovženko kinostudija, 1985) * ''Nijole'' ("Slepenā pastaiga", M.Gorkija kinostudija, 1985) * ''Loreta Hartere'' ("Visi pret vienu", Lietuvas kinostudija, 1986) * ''Iveta'' ("Drakona medības", PSRS, Nikaragva, 1986) * ''Judīte Žīraka'' ("[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]", 1987) * ''Lidija Lisovska'' ("Uzvarētāji", Sverdlovskas kinostudija, 1987) * ''epizodē'' ("[[Apstākļu sakritība]]", 1987) * ''Anna'' ("[[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]]", 1989) * ''Māra'' ("[[Tapers (filma)|Tapers]]", 1989) * ''Spulga Narkovska'' ("[[Cilpā]]", 1991) * ''Margareta'' ("Apsēstības sindroms", ASV, 1993) * ''Vitas māte'' ("[[Zirneklis (filma)|Zirneklis]]", 1992) * ''Nameda'' ("[[Likteņdzirnas]]", 1997) * ''epizodē'' ("[[Vecās pagastmājas mistērija]]", 2000) * ''epizodē'' ("Savējie un svešie", Lietuva, 2004) * ''epizodē'' ("Selekcija", Latvija, 2009) * ''Laura'' ("Mans vienīgais grēks", Krievija, Ukraina, seriāls, 2012) * ''kopmītnes komendante'' ("Tantiņas", Latvija, Krievija, 2013) * ''epizodē'' ("Mammas 3", Krievija, 2014) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, seriāls, 2014) * ''ātrās palīdzības ārste'' ("Aļošas mīlestība", Krievija, seriāls, 2015) * ''Klaudijas māte'' ("Par zvaigzni dzimusī", Krievija, seriāls, 2015) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, 2017) {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Seriāls ! Loma ! Piezīmes |- | 1999—2001, 2015 | "[[Sirdsmīļā Monika]]" |Monika Rambāne |Galvenā loma |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Biogrāfija un lomas] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Biogrāfija] {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martinsone, Mirdza}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] cw9nrffsyz8syjscscrnmcqunbsch26 3667996 3667995 2022-08-08T00:32:15Z Teatrālis 82063 /* Lomas Dailes teātrī */ wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mirdza Martinsone | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1951|08|16}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1971—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mirdza Martinsone''' (dzimusi {{dat|1951|8|16}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[aktieris|aktrise]]. == Biogrāfija == Dzimusi [[Rīga|Rīgā]]. Mācījusies Rīgas 7. vidusskolā, kuru beigusi 1969. gadā, kam sekojušas mācības [[Tautas kinoaktieru studija|Tautas kinoaktieru studijā]]. Pēc to beigšanas 1971. gadā uzsākusi studijas [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Teātra fakultātē, kas togad uzņēma studentus Dailes teātra 5. studijai. Studijas beigusi 1974. gadā. Skatuves gaitas uzsākusi jau [[1971]]. gadā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]].<ref name="autogenerated1">[http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Dailes teātris - Aktieri - Mirdza Martinsone<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Kļuvusi pazīstama bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] [[valsts|valstīs]] pēc galvenās lomas [[Aloizs Brenčs|Aloiza Brenča]] filmā [[Mirāža (filma)|"Mirāža"]]. Bijusi aktiera [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņa Vērdiņa]] sieva.<ref>[http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Мирдза Мартинсоне (Mirdza Martinsone) - биография - советские актрисы - Кино-Театр.РУ<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref name="Dailes" /> Dēls Mārtiņš Matīss un meita Madara.<ref>[http://jauns.lv/raksts/izklaide/22465-verdins-un-mirdza-martinsone-dzivo-zem-viena-jumta-ari-pec-skirsanas Vērdiņš un Mirdza Martinsone dzīvo zem viena jumta arī pēc šķiršanās]</ref> Pašlaik dzīvo [[Rīga|Rīgā]] un darbojas Dailes teātrī kā štata [[aktrise]], arī [[televīzija|televīzijā]] veidotajās [[Televīzijas filma|filmās]]. == Lomas Dailes teātrī == * Kāzu viešņa / [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni" (1972); * Šarlote / [[Tenesijs Viljamss]] " Leguānas nakts" (1973); * Tamāra / Viktors Rozovs "Situācija" (1973); * Ismēne / Žans Anuijs "Antigone" (1973) (DT 5. studijas mācību izrāde); * Čigāniete, Alīde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā" (1973); * Roze / Leonīds Žuhovickis "Orfejs" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Maruta Saiva / [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Donja Inese / Ričards Brinslijs Šeridans "Atjautīgā aukle" (1974); * Luize / Edvards Olbijs "Viss dārzā" (1974); * Zemniece / [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]" (1975); * Štamma kundze / Ervīns Štritmaters "Bišu Ole" (1975); * Klāra / [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt" (1976); * Ielasmeita / Nikolass E. Baiers "Incidents" (1976); * Ralla / [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla" (1977); * Piedalās / Dailes teātra jaunās ēkas atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu..." (1977); * Helēna / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1977); * Morta / Justīns Marcinkevičs "Mindaugs" (1979); * Alise / [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]" (1979); * Jūlija / [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers" (1980); * Raibacāne / [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme" (1980); * Freken Kamma / Svens Ogords "Freken Avseniusa" (1981); * Asnate / [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1981); * Vera / [[Ivans Gončarovs]] "Krauja" (1982); * Kaķe / [[Moriss Māterlinks]] "Zilais putns" (1982); * Matilde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls" (1983); * Zaripa / [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst" (1984); * Hercogiene, ansambļa skatos / [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]" (1984); * Anna / Edvards Bonds "Vasara" (1985); * Kerola Outsa / Mihails Abeļevs "Desants" (1985); * Miriama Ēronsa, Silvija Faulere / Klēra Būza "Sievietes, sievietes..." (1986); * Ārija / [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (1987); * Blanša / [[Fjodors Dostojevskis]] "Spēlmanis" (1987) (Rīgas Krievu teātrī); * Jakobīne / [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības" (1988); * Vecākā meita / [[Kobo Abe]] "Draugi" (1988); * Cika / [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska" (1989); * Made / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (1989); * Gabriela / [[Arturs Šniclers]] "Anatols" (1990); * Kandida / [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida" (1991); * Lēne / [[Rutku Tēvs|Arveds Mihelsons]], [[Raimonds Pauls]] "Vella kalpi" (1991); * Gabriela Tristāna / Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts" (1992); * Krista / Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos" (1993); * Natālija Petrovna / [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem" (1993) (Rīgas Krievu teātrī); * Gabija / Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes" (1993); * Laura / [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans" (1994); * Raimonda / Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes" (1994); * Elvīra / [[Pjērs Korneijs]] "Sids" (1995); * Melisa / Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules" (1995); * Beatriče / [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" (1996); * Kaķe, Laiviniece / Kenets Greiems "Vējš vītolos" (1996); * Suzanna / Žoržs Feido "Dāmu šuvējs" (1996); * Zāra Leandere / Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere" (1996); * Jošabeta / Mišels de Helderode "Baraba" (1997); * Margo / Robērs Tomā "Fredijs" (1997); * Raņevska / [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs" (1998); * Barbara Smita / Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!" (1998); * Simona / Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku" (1998); * Virdžīnija / [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis" (1999); * Meivisa / Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!" (1999); * Šarlote / Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles..." (1999); * Fjokla Ivanovna / [[Nikolajs Gogolis]] "Precības" (2000); * Baronese Danglāra / [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]" (2000); * Šablova / [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla" (2001); * Moda Bodlija / Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!" (2001); * Luīze Šarlote / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!" (2001); * Marselīna / Pjērs de Bomaršē "Trakā diena jeb Figaro kāzas" (2001); * Džeraldīna Bārklija / Džo Ortons "Ķersim ķertos!" (2003); * Smeraldīna / Karlo Goci "Zaļais putniņš" (2003); * Fulvija Dželli (arī Flora un Frančeska) / [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk" (2004); * Misis Bristola / [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (2004); * Ursula Loiere / Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā" (2004); * Penelope Sikamora / Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!" (2006); * Anitra / [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās" (2007); * Morīna / Mārtins Makdona "Līnenas skaistumkaraliene" (2007); * Antonija / [[Dario Fo]], Franka Rame "Es gaidu tevi, mīļotais!" (2007) (Liepājas teātrī); * Poļina Andrejevna / [[Antons Čehovs]] "Kaija" (2008); * Žanna / Biļana Srbļanoviča "Siseņi" (2008); * Ķerumāte / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars" (2009); * Betsija, Sendija, Jolanda / Norms Fosters "Kad citi jau guļ" (2009); * Made / [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi" (2010); * Sāra Bernāra / Oto Eskins "Duets" (2010); * Parīzes bordeļa madāma / Ilmārs Šlāpins "Trīs Sprīdīši: turp un atpakaļ" (2011); * Madmuazele Šušū / Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne" (2011); * Māte / [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu - 2012" (2011); * Rembēniete / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (2012); * Čigāniete, Dāma, ansambļa skatos / [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "Oņegins" (2013); * TV1 žurnāliste / [[Ēriks Hānbergs]] "Plikie un pusplikie" (2014); * Soņa / Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks" (2014); * Jakobi kundze / [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas" (2016); * Tante / Genādijs Ostrovskis "Mīļākais" (2016); * Seniora kopēja / [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve" (2017); * Lenija / Beta Henlija "Sirds noziegumi" (2018); * Šlajas kundze, Pērkinsas kundzes māte, Mājas īpašniece / [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai" (2018); * Rebeka Nērsa / [[Artūrs Millers]] "Salemas raganas" (2019); * Elfrīda Milleres kundze / [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]" (2021) == Filmogrāfija == Kinodebija aktrisei bija epizode 1970. gada filmā "[[Šauj manā vietā]]". Turpmākās filmas: * ''līgava Māra'' ("[[Klāvs - Mārtiņa dēls]]", 1970) * ''epizodē'' ("[[Dunduriņš]]", 1974) * ''epizodē'' ("[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]", 1974) * ''Austra'' ("[[Uzbrukums slepenpolicijai]]", 1974) * ''Lēdija Anna'' ("[[Robina Huda bultas]]", 1975) * ''Edīte'' ("[[Šīs bīstamās balkona durvis]]", 1976) * ''Tonija Gilmore'' ("[[Nāve zem buras]]", 1976) * ''Velta'' ("[[Vīrietis labākajos gados]]", 1977) * ''Inga'' ("[[Kļūstiet mana sievasmāte!]]", 1977) * ''epizodē'' ("[[Lielā Jaungada nakts]]", 1978) * ''Sāra Mūberga'' ("[[Nepabeigtās vakariņas]]", 1979) * ''Jeļena Pavlovna'' ("[[Gaidiet "Džonu Graftonu"]]", 1979) * ''Mērija'' ("[[Spāņu variants]]", 1980) * ''epizode'' ("[[Aizmirstās lietas]]", 1982) * ''Roberta sieva'' ("[[Salavecīša personiskā dzīve]]", 1982) * ''Besija Bītija'' ("Sarkanie zvani", PSRS, Itālija, Meksika, 1982) * ''Keita'' ("Bagātais brālis, nabagais brālis", Lietuvas kinostudija, 1982) * ''epizodē'' ("Trests, kurš bankrotēja", Odesas kinostudija, 1982) * ''māte'' ("[[Laika prognoze augustam]]", 1983) * ''Džinnija Gordone'' ("[[Mirāža (filma)|Mirāža]]", 1983) * ''epizodē'' ("Lidojums pāri Atlantijas okeānam", Lietuvas kinostudija, 1983) * ''Dina'' ("[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]", 1984) * ''Helga'' ("[[Vajadzīga soliste]]", 1984) * ''Ligita'' ("[[Kad bremzes netur]]", 1984) * ''Meža māte'' ("[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]", 1985) * ''Barbara'' ("Mēs apsūdzam", Dovženko kinostudija, 1985) * ''Nijole'' ("Slepenā pastaiga", M.Gorkija kinostudija, 1985) * ''Loreta Hartere'' ("Visi pret vienu", Lietuvas kinostudija, 1986) * ''Iveta'' ("Drakona medības", PSRS, Nikaragva, 1986) * ''Judīte Žīraka'' ("[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]", 1987) * ''Lidija Lisovska'' ("Uzvarētāji", Sverdlovskas kinostudija, 1987) * ''epizodē'' ("[[Apstākļu sakritība]]", 1987) * ''Anna'' ("[[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]]", 1989) * ''Māra'' ("[[Tapers (filma)|Tapers]]", 1989) * ''Spulga Narkovska'' ("[[Cilpā]]", 1991) * ''Margareta'' ("Apsēstības sindroms", ASV, 1993) * ''Vitas māte'' ("[[Zirneklis (filma)|Zirneklis]]", 1992) * ''Nameda'' ("[[Likteņdzirnas]]", 1997) * ''epizodē'' ("[[Vecās pagastmājas mistērija]]", 2000) * ''epizodē'' ("Savējie un svešie", Lietuva, 2004) * ''epizodē'' ("Selekcija", Latvija, 2009) * ''Laura'' ("Mans vienīgais grēks", Krievija, Ukraina, seriāls, 2012) * ''kopmītnes komendante'' ("Tantiņas", Latvija, Krievija, 2013) * ''epizodē'' ("Mammas 3", Krievija, 2014) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, seriāls, 2014) * ''ātrās palīdzības ārste'' ("Aļošas mīlestība", Krievija, seriāls, 2015) * ''Klaudijas māte'' ("Par zvaigzni dzimusī", Krievija, seriāls, 2015) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, 2017) {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Seriāls ! Loma ! Piezīmes |- | 1999—2001, 2015 | "[[Sirdsmīļā Monika]]" |Monika Rambāne |Galvenā loma |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Biogrāfija un lomas] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Biogrāfija] {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martinsone, Mirdza}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] iz27poofmx174x7xpwx6snlu9so6vz7 Koku žagata 0 131491 3668066 3439557 2022-08-08T08:49:10Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Bornean Treepie (Dendrocitta cinerascens).jpg | att_nosaukums = [[Borneo koku žagta]] (''Dendrocitta cinerascens'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Corvidae | dzimta_lv = Vārnu dzimta | kategorijas = nē }} Par '''koku žagatām''' sauc vairāku garastes žagatu ģinšu putnus no [[vārnu dzimta]]s (''Corvidae'') Tās ir: [[garastes koku žagatas]] (''Dendrocitta''), [[raketastes koku žagatas]] (''Crypsirina''), ''[[Temnurus]]'' un [[melnās žagatas]] (''Platysmurus''). Tās pamatā uzturas [[koks|kokos]] un ļoti reti nolaižas [[zeme|zemē]], lai barotos.<ref name=nrm>[http://www.nrm.se/download/18.4e32c81078a8d9249800021299/Corvidae%5B1%5D.pdf Inter-generic relationships of the crows, jays, magpies and allied groups]</ref> Visas koku žagatas dzīvo [[Āzija]]s dienvidos un dienvidaustrumos. To izplatības areāli aptver Āzijas mitros [[tropi|tropu]] [[mežs|mežus]] un [[bambuss|bambusu]] audzes.<ref name=nrm/> Visām koku žagatām ir raksturīga gara aste, tās ir visēdājas un barojas ar dažādiem [[kukaiņi]]em, [[sēkla|sēklām]] un [[augļi]]em, kā arī pie iespējas apēd citu putnu [[ola]]s un putnēnus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jiffynotes.com/a_study_guides/book_notes/grze_11/grze_11_00729.html |title=Crows and jays |access-date={{dat|2010|11|07||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304224811/http://www.jiffynotes.com/a_study_guides/book_notes/grze_11/grze_11_00729.html }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vārnu dzimta]] k6tz54y7rscrhqq5ouqzx6fcpzgfjcr M (filma) 0 132697 3667881 3555398 2022-08-07T17:46:42Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Frica Langa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = M | attēls = M poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''M - Eine Stadt sucht einen Mörder'' | žanrs = [[Trilleris]] | režisors = [[Frics Langs]] | producents = Zeimours Nebencals | scenārija autors = * Frics Langs * Tea fon Harbou * Pauls Falkensbergs * Ādolfs Jensens | galvenajās lomās = * [[Pēters Lorre]] * Oto Vernike * Gustafs Grīndgens * Elena Vidmana * Inge Landguta * Teodors Loss * Frīdrihs Gnass | mūzika = [[Edvards Grīgs]] | operators = Frics Arno Vāgners | montāža = Pauls Falkenbergs | izplatītājs = * Vereinigte Star-Film GmbH * Paramount Pictures (ASV) | izdošanas laiks = {{filmas datums|1931|5|11|Vācija|1933|5|3|ASV}} | ilgums = * 117 minūtes * 99 minūtes (ASV) | valsts = [[Vācija]] | valoda = [[vācu valoda|Vācu]] | imdb = 0022100 }} {{atveidošana}} '''M''' ir 1931 gadā uzņemta [[Vācija|vācu]] filma. Tās režisors un arī viens no [[Scenārijs|scenārija]] autoriem ir [[Frics Langs]]. Filma stāsta par sabiedrības reakciju uz vairākām [[Berlīne|Berlīnē]] notikušām bērnu [[Slepkavība|slepkavībām]]. == Sižets == Berlīnē noslepkavoti vairāki bērni, taču policijas izmeklēšana līdz šim nav devusi nekādus panākumus. Filma iesākas, iepazīstinot ar pēdējo upuri, meitenīti vārdā Elsiju, un viņas māti. Slepkava uzsāk sarunu ar meiteni un nopērk viņai balonu no kāda akla vīra. Tiek parādīta māte, kas gatavo pusdienas un gaida meitu pārnākam mājās no skolas, bet tā arī nesagaida. Kārtējā slepkavība ir lielākā [[Ziņas|aktualitāte]] pilsētā. Policija strādā pastiprināti, visi spēki tiek veltīti kāda pavediena atrašanai. Tiek veikti nepārtraukti [[Reids|reidi]], uzraugot policijai jau zināmos [[Noziegums|noziedzniekus]]. Regulārie reidi liek sarosīties noziedznieku apvienībai, kas nolemj slepkavu atrast saviem spēkiem. Tiek iesaistīta ubagu apvienība, kurai jānovēro visi pilsētas bērni. Tikmēr policijas [[Izmeklētājs|izmeklētāji]] nolemj pārbaudīt uzskaitē esošos psihiatriskos slimniekus, kas atbilst slepkavas [[Psiholoģiskais profils|psiholoģiskajam profilam]], un atrod iespējamu aizdomās turamo. Taču slepkava Hanss Bekerts tai pašā laikā jau meklē nākamo upuri. Viņš svilpo [[Edvards Grīgs|Edvarda Grīga]] skaņdarba "Kalnu karaļa alā" melodiju, kuru atpazīst aklais, no kura viņš pirka balonu savam iepriekšējam upurim - Elsijai Bekmanei. Aklais uz to norāda vienam no ubagiem, kas seko slepkavam un meitenei, ko viņš noskatījis par upuri. Ubags uz rokas uzrakstījis burtu M (no vācu ''Mörder'' - slepkava), iezīmē viņa mēteli un informē par to citus ubagus. Kad meitene norāda slepkavam, ka viņa mētelis ir nosmērēts ar krītu, slepkava metas bēgt. Kad viņš paslēpjas kādā [[Biroju ēka|biroju ēkā]], ubagi informē noziedzniekus. Pēc darba laika beigām viņi ierodas un pārmeklē ēkas telpas no pagraba līdz augšstāvam, līdz beidzot viņiem izdodas slepkavu sagūstīt. Viņi dodas uz pamestu [[destilācija]]s rūpnīcu, kur sarīko slepkavam tiesu. Tiesas laikā notiek [[debates]] starp sanākušā pūļa izvirzīto "tiesu", "advokātu" un pašu slepkavu. Bekerts mēģina izskaidrot savu rīcību un lūdz sevi nodot policijai. Tiesas noslēgumā sanākušais pūlis saniknots metas virsū slepkavam, lai viņu nogalinātu, taču ierodas policija, kas arestē slepkavu, lai viņš stātos īstas tiesas priekšā. Filma beidzas ar tiesas sēdi, taču [[Spriedums|sprieduma]] vietā tiek parādītas raudošās upuru mātes un filmas sākumā nogalinātās Elsijas māte uzrunā skatītājus ar vārdiem „Nekas mums vairs nespēs atdot nogalinātos bērnus. Kādam ir jāsargā bērni... mums visiem”. == Lomas == * Pēters Lorre - Hanss Bekerts * Oto Vernik - Inspektors Karls Lomans * Gustafs Grindgens - ''Der Schränker'' * Elena Vidmana - Bekmanes kundze * Inge Landguta - Elsija Bekmane * Teodors Loss - Inspektors Grēbers * Frīdrihs Gnass - Francs * Frics Odemars - Krāpnieks * Pauls Kemps - Kabatzaglis ar sešiem rokaspulksteņiem * Teo Lingens - ''Bauernfänger'' * Rudolfs Blimners - Bekerta aizstāvis * Georgs Johns - Aklais balonu tirgotājs * Francs Šteins - Ministrs * Ernsts Štāls-Nahbaurs - Policijas priekšnieks * Gerhards Bīnerts - Kriminālsekretārs * Karls Platens - Naktssargs Damovics * Roza Valeti - Elizabete Vinklere, Bekerta namsaimniece * Herta fon Valtere - Prostitūta == Formālā sistēma == Filma cenšas parādīt slepkavas vispārējo varu pār pilsētu - iedzīvotāju nerimstošās bažas par saviem bērniem, agresiju, kvēlo vēlmi sodīt slepkavu un haosu, kad iedzīvotāji ar aizdomām uzlūko un pasludina par meklēto noziedznieku katru vīrieti, kurš vienkārši sarunājas ar bērnu. Filmas virzība tuvojas slepkavas notveršanai, padarot ainas [[Emocijas|emocionālākas]], asākas, ļaujot skatītājam sajust [[Spriedze|spriedzi]]. Tiek aplūkotas Beketa noziegumu sekas pilsētnieku skatījumā. Galvenais tēls, slepkava, filmas attīstībā no nezināmas, bīstamas būtnes pāraug nenozīmīgā, psihisku problēmu nomocītā, par sevi nepārliecinātā un nedaudz nožēlojamā personā, no noslēpumainas ēnas filmas sākumā, līdz stūrī iedzītam, pašpārmetumu šaustītam cilvēkam dusmīga pūļa ielenkumā filmas beigās. Filmas beigās autors ļauj pašam skatītājam spriest slepkavam tiesu. Darbs rosina uz pārdomām, vai mēs pietiekami sargājam savus bērnus. Filmā mijas divas [[Sižets|sižeta]] līnijas- policijas [[kriminālizmeklēšana]]s process un noziedznieku vienošanās uzmeklēt slepkavu. Tiek atainota viņiem pašiem neapzināta sadarbošanās. Tikai pašās filmas beigās policija un noziedznieki sastopas vienuviet un sižetiskās līnijas krustojas. Filma ir viegli uztverama, notikumi attīstās pēc [[Loģika|loģiskas]] sakarības. Laika līnija ir secīga, netiek izmantotas retrospekcijas. Skatītājam ir viegli sekot līdzi sižeta attīstībai. Vienīgi epizodē, kur inspektors iepazinās ar noziedznieku ielaušanās biroju ēkā sekām, tika atkārtoti parādītas ainas ar postījumiem ēkā.<ref name="Villarejo">Film Studies The Basics by Amy Villarejo</ref> == Stilistiskā sistēma == Filmā kadri ir gan [[Statisks|statiski]], gan pārvietojot kameru. Bieži vien kamera tiek pārvietota, lai novērotu telpu, vairāk pietuvotos kādam no [[personāži]]em, piesaistītu uzmanību. Dialogi pārsvarā ir statiski. Bieži izmantoti tālie pārskata plāni, reizēm tiem mijiedarbojoties ar kustīgu kameru, lai skatītājam palīdzētu apzināt telpu, kurā notiek darbība, kā novērotājam. Filmā ir gan vidējie plāni, gan [[tālplāns|tālplāni]], gan plāni pāri plecam, bet pārsvarā tiek izmantoti plāni līdz viduklim un tālplāni, iekļaujot arī telpu. Ar [[montāža]]s palīdzību filmas skatītājs ieņem novērotāja lomu - pilnīgi [[Neitrāls|neitrālu]] pozīciju, neiesaistītu filmas darbībā. Netiek izmantoti nekādi [[Specefekts|specefekti]]. Montāža palīdz skatītājam precīzi sekot līdzi slepkavas gaitām, vērojot viņu no dažādiem pilsētas stūriem, māju jumtiem. Montāža ir viegli uztverama un praktiski neliek par sevi manīt. Filmēšanas laukumu apgaismojums ir klasisks, gan priekšplāns, gan fons ir izgaismots vienādi, tādējādi nav sajūtas, ka tiktu likts uzsvars uz kādu no personāžiem. Filma ir melnbalta, netiek izmantotas nekādas krāsas noskaņu radīšanai. Tiek izmantoti dažādi kadru kopumi, lai pievērstu uzmanību un uzsvērtu notiekošo. Pēc veiktās slepkavības filmā tiek rādīti kadri, kuros redzamas tukšas pilsētas ielas, pamestība, aizpūsts balons, neskartas pusdienas, lai pastiprinātu iespaidu par tikko notikušo zaudējumu. Ļoti interesanti tiek iepazīstināts ar slepkavu- filmā tiek parādīts tikai viņa ēnas siluets. Situācijās, kad iedzīvotāji, [[panika]]s pārņemti, cenšas saskatīt slepkavu teju katrā vīrietī, kurš sarunājas ar bērniem, šis vīrs tika filmēts no augsta rakursa, bet vainotāji no zema, tādējādi pastiprinot [[Kontrasts|kontrastu]] starp labo un ļauno. Gan policijas sapulces, gan noziedznieku sanāksmes ir filmētas no augsta rakursa. Montāža ir dinamiska. Policijas un noziedznieku neapzinātā sadarbošanās tiek atainota, pamīšus rādot kadrus no noziedznieku sanāksmes un policijas sapulces, kurās gan vieni, gan otri cenšas vienoties, kādiem līdzekļiem jānotver slepkava - šāda epizode liek uzsvaru uz [[Situācija|situāciju]], kad gan labais, gan ļaunais apvienojas, lai kopīgi apturētu ļaundari, parāda visas sabiedrības nostāju. Tiek filmēti arī tēlu spoguļattēli - divas reizes Bekets, vienu reizi Beketa izraudzītais upuris - tas piešķir mistēriju. Filmas sākumā izmantots [[Subjektivitāte|subjektīvais]] skata punkts, kad māte, gaidot pārnākam savu meitu no skolas, lūkojas kāpņu telpā. Netrūkst [[Dekorācijas|dekorāciju]], ļaujot iejusties telpā, kurā norisinās darbība. Šī ir viena no pirmajām Vācijas filmām, kura šķērso mēmā kino robežas un ievieš jaunu dimensiju- skaņu. Tomēr šī filma ir starp [[Mēmais kino|mēmo kino]] un [[skaņu filma|skaņu filmu]], jo teju visas filmas garumā valda pilnīgs klusums, ko pārtrauc tikai [[Dialogs|dialogi]] vai epizodes, kad skaņa ir nepieciešama sižeta attīstībā. Filmā neatsverama bija Beketa svilpošana brīžos, kad viņš vēlējās izdarīt noziegumu. Tā atainota viņa iekšējā cīņa ar sevi un nespēju kontrolēt pār savu vēlmi nogalināt - svilpošana ir vienīgais, kas Beketam palīdz šajos brīžos sevi kontrolēt, tādējādi šis Grīga skaņdarbs "Kalnu karaļa alā" pauž arī iekšēju saucienu pēc palīdzības.<ref name="Villarejo" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.archive.org/details/PhantasmagoriaTheater-MFritzLang1931574 Filma] (vācu valodā ar subtitriem angļu valodā) {{Filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Ekspresionisma filmas]] [[Kategorija:Frica Langa filmas]] 693s5mk2h74hpuvf13nxen8bqgzam1h Daudzeva 0 138312 3667701 3504601 2022-08-07T12:41:15Z 46.109.0.219 Daudzevā vairs nav pasta nodaļas. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daudzeva | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Pieminas akmens represetiem daudzeva.JPG | image_caption = Piemiņas akmens represētajiem | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Daudzeses pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=1150&p_back=100010041** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 800 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd =56 | latm =30 | lats =23 | latNS = N | longd =25 | longm =14 | longs =28 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5111 Daudzeva | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Daudzeva''' ir [[ciems]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagastā]], pagasta centrs. Tajā atrodas [[Daudzeva (stacija)|Daudzevas dzelzceļa stacija]], pie kuras ir izvietots piemineklis 1941. un 1949. gadā deportētajiem pagasta iedzīvotājiem (celts 1989. gadā). == Vēsture == Vēsturiski pie Daudzevas atradās viens no [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punktiem. Ciems izveidojās pie 1904. gadā pabeigtās [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]] [[Daudzeva (stacija)|Daudzevas]] stacijas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] tīklu, kas Daudzevas staciju savienoja ar [[Viesīte|Viesīti]], tālāk ar [[Eglaine (stacija)|Eglaines]] staciju uz [[Grīva]]s-[[Radvilišķi|Radvilišķu]] platsliežu dzelzceļa līnijas. Netālu no Daudzevas Ķeikānos tika uzbūvēts šaursliežu dzelzceļa atzars līdz [[Sece]]s ciemam. [[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada 17.-19. oktobrī pie Daudzevas stacijas notika kaujas ar [[Vācu leģions|Vācu leģiona]] Rikhofa bataljonu. == Apraksts == Daudzevas ciemā dzīvo 60% no pagasta iedzīvotājiem. Ciemam raksturīgs ielu un ceļu tīkls, daļējs teritorijas labiekārtojums, daļējs tehniskās infrastruktūras nodrošinājums, dažādi sociālās un ekonomiskās infrastruktūras elementi. Ciems nodrošina atsevišķas lauku saimnieciskās, sabiedriskās un kultūras dzīves un citas funkcijas. Daudzevas ciems raksturīgs ar individuālo mājokļu izvietojumu, daudzdzīvokļu māju grupu, centralizētu ūdens apgādi un kanalizācijas sistēmu, infrastruktūras izvietojumu - veikali, pašvaldības administratīvais centrs, pirmskolas bērnu iestāde, ģimenes ārsta prakse, bibliotēka u.c. == Skatīt arī == * [[Daudzeses pagasts]] * [[Daudzese]] * [[Daudzeva (stacija)]] == Ārējās saites == * [http://www.daudzese.lv Daudzeses pagasta mājas lapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daudzeses pagasta ciemi}} [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] o12gqvbigrkrtqkw45332n3yo1ndyk7 Karaļa runa 0 142082 3667868 3662266 2022-08-07T17:35:11Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Toma Hūpera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Karaļa runa | attēls = Kings speech ver3.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The King's Speech'' | žanrs = vēsturiska drāma | režisors = [[Toms Hūpers]] | producents = * Jans Kenings * Emīls Šermans * Gerets Anvins * [[Džefrijs Rašs]] | scenārija autors = [[Deivids Seidlers]] | galvenajās lomās = * [[Kolins Fērts]] * [[Džefrijs Rašs]] * [[Helēna Bonema Kārtere]] * [[Maikls Gembons]] * [[Gajs Pērss]] * [[Timotijs Spols]] * [[Dereks Džekobi]] * [[Dženifere Ehle]] | mūzika = [[Aleksandrs Desplats]] | operators = Denijs Koens | montāža = Teriks Anvars | studija = * ''[[See-Saw Films]]'' * ''Bedlam Productions'' | izplatītājs = * ''[[Paramount Pictures]]'' <small>(Austrālija)</small> * ''[[The Weinstein Company]]'' <small>(ASV)</small> * ''[[Momentum Pictures]]'' <small>(Lielbritānija)</small> | izdošanas laiks = {{filmas datums|2010|12|23}} | ilgums = 118 minūtes | valsts = {{GBR}}<ref>Smith, N. (28 February 2011). [http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-12593892 "Oscars 2011: Film Council basks in King's Speech glory"]. ''[[BBC News]]''. Retrieved 28 February 2011.</ref> | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}}<ref name="boxofficemojo">{{Tīmekļa atsauce|url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=kingsspeech.htm |title=The King's Speech (2010) |publisher=Box Office Mojo |date= |accessdate=2011-02-14}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|423,9 miljoni}}<ref name="boxofficemojo"/> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 1504320 }} '''"Karaļa runa"''' ({{val|en|The King's Speech}}) ir 2010. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vēsturiskā drāma, kuras režisors ir [[Toms Hūpers]] un scenārija autors ir [[Deivids Seidlers]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Kolins Fērts]], [[Džefrijs Rašs]], [[Helēna Bonema Kārtere]], [[Maikls Gembons]], [[Gajs Pērss]], [[Timotijs Spols]], [[Dereks Džekobi]] un [[Dženifere Ehle]]. Filma ir stāsts par [[Džordžs VI Vindzors|Džordžu VI]], kurš [[stostīšanās]] dēļ tiek iepazīstināts ar runas defektus ārstējošu speciālistu Laionelu Logu, kas viņam palīdz nestostīties. Viņi kļūst par labiem draugiem un pēc Džordža VI brāļa atteikšanās no troņa, viņš lūdz L. Logam sagatavot radio runu tautai pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2010|9|4||bez}} ''Telluride'' filmu festivālā ASV.<ref name="Hoyle">{{ziņu atsauce|author=Hoyle, Ben|date={{dat|2010|9|9||bez}}|title= Story of the King who was lost for words is an Oscar favourite|work= The Times|publisher= Times Newspapers|location=London|page= 23}}</ref> ASV tā tika izdota {{dat|2010|12|10||bez}}, Lielbritānijā — {{dat|2011|1|7||bez}} un Latvijā — {{dat|2011|1|21||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino_afisa/3245 |title=Karaļa runa (The King’s Speech) |publisher=Tvnet.lv |date=2011-01-21 |accessdate=2011-11-23}}</ref> "Karaļa runas" filmēšana galvenokārt notika [[Londona|Londonā]], kā arī citās Lielbritānijas pilsētās, laika posmā no 2009. gada decembrim līdz 2010. gada janvārim. "Karaļa runa" tika nominēta 14 [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvām]], no kurām ieguva septiņas, tai skaitā kā labākā filma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bafta.org/awards/film/2011-film-awards,1572,BA.html |title=2011 Film Awards Winners and Nominees |publisher=Bafta.org |date= |accessdate=2011-11-23 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110110061729/http://www.bafta.org/awards/film/2011-film-awards,1572,BA.html |archivedate=2011-01-10 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=TVNET |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/365874-karala_runa_triumfe_britu_kinobalvu_ceremonija |title="Karaļa runa" triumfē britu kinobalvu ceremonijā |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-11-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://kultura.delfi.lv/news/movies/britu-kinoakademijas-balvas-ceremonija-triumfe-karala-runa.d?id=36812189 |title=Britu kinoakadēmijas balvas ceremonijā triumfē 'Karaļa runa' |publisher=Kultura.delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-23}}</ref> Tāpat tā tika nominēta divpadsmit [[83. Kinoakadēmijas balva|83. Amerikas Kinoakadēmijas balvām]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/83/nominees.html |title=Nominees for the 83rd Academy Awards |publisher=Oscars.org |date= |accessdate=2011-11-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://kultura.delfi.lv/news/movies/nosauktas-oskara-nominacijas.d?id=36447263 |title=Nosauktas 'Oskara' nominācijas |publisher=Kultura.delfi.lv |date= |accessdate=2011-11-23}}</ref> no kurām ieguva 4, tai skaitā kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=TVNET |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/367690-oskarus_sanem_ferts_portmane_un_karala_runa |title="Oskarus" saņem Fērts, Portmane un "Karaļa runa" |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-11-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/41250/oskaru-pasniegsanas-ceremonija-triumfe-filma-karala-runa |title="Oskaru" pasniegšanas ceremonijā triumfē filma "Karaļa runa" |publisher=Kasjauns.lv |date=2011-02-28 |accessdate=2011-11-23}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://kingsspeech.com/}} {{en ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Labākā filma (Oskars)}} [[Kategorija:2010. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Austrālijas filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]] [[Kategorija:Toma Hūpera filmas]] ehij2bcii4wxow53o80yit2eoq2osl4 Kolumbijas prezidenti 0 142563 3667931 2125383 2022-08-07T19:49:05Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki Šis ir [[Kolumbija]]s prezidentu uzskaitījums no 1886. gada, kad valsts kļuva par Kolumbijas Republiku. {|class="wikitable" |- ! Vārds, Uzvārds ! Pilnvaru termiņš |- |[[Hosē Marija Kampo Serrano]] |1886. gada 4. augusts - 1887. gada 5. janvāris |- |[[Eliseo Pajans Urtado]] |1887. gada 5. janvāris - 1887. gada 4. jūnijs |- |[[Rafaels Nunjess Moledo]] |1887. gada 4. jūnijs - 1888. gada 7. augusts |- |[[Karloss Holgins Maljarino]] | 1888. gada 7. augusts - 1892. gada 7. augusts |- |[[Migels Antonio Karo Tovars]] |1892. gada 7. augusts - [[1898]]. gada [[7. augusts]] |- | [[Manuels Antonio Sanklemente]] | [[1898]]. gada [[7. augusts]] — [[1900]]. gada [[31. jūlijs]] |- | [[Hosē Manuels Marokins Rikaurte]] | [[1900]]. gads [[31. jūlijs]] — [[1904]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Rafaels Rejess Prjeto]] | [[1904]]. gads [[7. augusts]] — [[1909]]. gads [[27. jūlijs]] |- | [[Horhe Olgins Maljarino]] | [[1909]]. gads [[27. jūlijs]] — [[4. augusts]] |- | [[Ramons Gonsaless Vanlensija]] | [[1909]]. gads [[4. augusts]] — [[1910]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Karloss Euhenio Restrepo]] | [[1910]]. gads [[7. augusts]] — [[1914]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Hosē Visents Konča Fereira]] | [[1914]]. gads [[7. augusts]] — [[1918]]. gads [[10. augusts]] |- | [[Marko Fildeks Suaress]] | [[1918]]. gads [[10. augusts]] — [[1921]]. gads [[11. novembris]] |- | [[Horhe Olgins Maljarino]] | [[1921]]. gads [[11. novembris]] — [[1922]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Pedro Nels Ospina Vaskess]] | [[1922]]. gads [[7. augusts]] — [[1926]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Migels Avadija Mendess]] | [[1926]]. gads [[7. augusts]] — [[1930]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Enrike Olaja Erera]] | [[1930]]. gads [[7. augusts]] — [[1934]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Alfonso Lopess Pumareho]] | [[1934]]. gads [[7. augusts]] — [[1938]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Eduardo Santoss Monteho]] | [[1938]]. gads [[7. augusts]] — [[1942]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Alfonso Lopess Pumareho]] | [[1942]]. gads [[7. augusts]] — [[1945]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Alberto Ljerass Kamargo]] | [[1945]]. gads [[7. augusts]] — [[1946]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Mariano Ospina Peress]] | [[1946]]. gads [[7. augusts]] — [[1950]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Laureano Gomess Kastro]] | [[1950]]. gads [[7. augusts]] — [[1951]]. gads [[5. novembris]] |- | [[Roberto Urdaneta Arbelaess]] | [[1951]]. gads [[5. novembris]] — [[1953]]. gads [[13. jūnijs]] |- | [[Gustavo Rohass Pinilja]] | [[1953]]. gads [[13. jūnijs]] — [[1957]]. gads [[10. maijs]] |- |collspan=2| Militārā hunta ([[1957]]. gads [[10. maijs]] — [[1958]]. gads [[7. augusts]]) |- | [[Alberto Ljerass Kamargo]] | [[1958]]. gads [[7. augusts]] — [[1962]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Giljermo Leons Valensija Munjoss]] | [[1962]]. gads [[7. augusts]] — [[1966]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Karloss Ljerass Restrepo]] | [[1966]]. gads [[7. augusts]] — [[1970]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Misaels Pastrana Borrero]] | [[1970]]. gads [[7. augusts]] — [[1974]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Alfonso Lopess Mičelsens]] | [[1974]]. gads [[7. augusts]] — [[1978]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Hulio Sezars Turvajs Ajala]] | [[1978]]. gads [[7. augusts]] — [[1982.g. 7. augusts]] |- | [[Belisarjo Betankurs Kvartass]] | [[1982.g. 7. augusts]] — [[1986]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Virhiljo Barko Vargass]] | [[1986]]. gads [[7. augusts]] — [[1990]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Sezars Gavirja Truhiljo]] | [[1990]]. gads [[7. augusts]] — [[1994]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Ernesto Sampers Pisano]] | [[1994]]. gada [[7. augusts]] — [[1998]]. gada 7. augusts |- | [[Andress Pastrana Arango]] | [[1998]]. gada 7. augusts — [[2002]]. gada [[7. augusts]] |- |[[Alvaro Uribe Veless]] | [[2002]]. gada [[7. augusts]] — [[2010. gads|2010]]. gada [[7. augusts]] |- |[[Huans Manuels Santoss]] |2010. gada 7. augusts — 2018. gada 7. augusts |- |[[Ivans Duke]] |2018. gada 7. augusts — 2022. gada 7. augusts | |[[Gustavo Petro]] |Kopš 2022. gada 7. augusta |} [[Kategorija:Kolumbijas prezidenti]] mgw53n0y377wtur9ye1kpuvv3h7ptjb 3667932 3667931 2022-08-07T19:49:47Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki Šis ir [[Kolumbija]]s prezidentu uzskaitījums no 1886. gada, kad valsts kļuva par Kolumbijas Republiku. {|class="wikitable" |- ! Vārds, Uzvārds ! Pilnvaru termiņš |- |[[Hosē Marija Kampo Serrano]] |1886. gada 4. augusts - 1887. gada 5. janvāris |- |[[Eliseo Pajans Urtado]] |1887. gada 5. janvāris - 1887. gada 4. jūnijs |- |[[Rafaels Nunjess Moledo]] |1887. gada 4. jūnijs - 1888. gada 7. augusts |- |[[Karloss Holgins Maljarino]] | 1888. gada 7. augusts - 1892. gada 7. augusts |- |[[Migels Antonio Karo Tovars]] |1892. gada 7. augusts - [[1898]]. gada [[7. augusts]] |- | [[Manuels Antonio Sanklemente]] | [[1898]]. gada [[7. augusts]] — [[1900]]. gada [[31. jūlijs]] |- | [[Hosē Manuels Marokins Rikaurte]] | [[1900]]. gads [[31. jūlijs]] — [[1904]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Rafaels Rejess Prjeto]] | [[1904]]. gads [[7. augusts]] — [[1909]]. gads [[27. jūlijs]] |- | [[Horhe Olgins Maljarino]] | [[1909]]. gads [[27. jūlijs]] — [[4. augusts]] |- | [[Ramons Gonsaless Vanlensija]] | [[1909]]. gads [[4. augusts]] — [[1910]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Karloss Euhenio Restrepo]] | [[1910]]. gads [[7. augusts]] — [[1914]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Hosē Visents Konča Fereira]] | [[1914]]. gads [[7. augusts]] — [[1918]]. gads [[10. augusts]] |- | [[Marko Fildeks Suaress]] | [[1918]]. gads [[10. augusts]] — [[1921]]. gads [[11. novembris]] |- | [[Horhe Olgins Maljarino]] | [[1921]]. gads [[11. novembris]] — [[1922]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Pedro Nels Ospina Vaskess]] | [[1922]]. gads [[7. augusts]] — [[1926]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Migels Avadija Mendess]] | [[1926]]. gads [[7. augusts]] — [[1930]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Enrike Olaja Erera]] | [[1930]]. gads [[7. augusts]] — [[1934]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Alfonso Lopess Pumareho]] | [[1934]]. gads [[7. augusts]] — [[1938]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Eduardo Santoss Monteho]] | [[1938]]. gads [[7. augusts]] — [[1942]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Alfonso Lopess Pumareho]] | [[1942]]. gads [[7. augusts]] — [[1945]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Alberto Ljerass Kamargo]] | [[1945]]. gads [[7. augusts]] — [[1946]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Mariano Ospina Peress]] | [[1946]]. gads [[7. augusts]] — [[1950]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Laureano Gomess Kastro]] | [[1950]]. gads [[7. augusts]] — [[1951]]. gads [[5. novembris]] |- | [[Roberto Urdaneta Arbelaess]] | [[1951]]. gads [[5. novembris]] — [[1953]]. gads [[13. jūnijs]] |- | [[Gustavo Rohass Pinilja]] | [[1953]]. gads [[13. jūnijs]] — [[1957]]. gads [[10. maijs]] |- |collspan=2| Militārā hunta ([[1957]]. gads [[10. maijs]] — [[1958]]. gads [[7. augusts]]) |- | [[Alberto Ljerass Kamargo]] | [[1958]]. gads [[7. augusts]] — [[1962]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Giljermo Leons Valensija Munjoss]] | [[1962]]. gads [[7. augusts]] — [[1966]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Karloss Ljerass Restrepo]] | [[1966]]. gads [[7. augusts]] — [[1970]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Misaels Pastrana Borrero]] | [[1970]]. gads [[7. augusts]] — [[1974]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Alfonso Lopess Mičelsens]] | [[1974]]. gads [[7. augusts]] — [[1978]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Hulio Sezars Turvajs Ajala]] | [[1978]]. gads [[7. augusts]] — [[1982.g. 7. augusts]] |- | [[Belisarjo Betankurs Kvartass]] | [[1982.g. 7. augusts]] — [[1986]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Virhiljo Barko Vargass]] | [[1986]]. gads [[7. augusts]] — [[1990]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Sezars Gavirja Truhiljo]] | [[1990]]. gads [[7. augusts]] — [[1994]]. gads [[7. augusts]] |- | [[Ernesto Sampers Pisano]] | [[1994]]. gada [[7. augusts]] — [[1998]]. gada 7. augusts |- | [[Andress Pastrana Arango]] | [[1998]]. gada 7. augusts — [[2002]]. gada [[7. augusts]] |- |[[Alvaro Uribe Veless]] | [[2002]]. gada [[7. augusts]] — [[2010. gads|2010]]. gada [[7. augusts]] |- |[[Huans Manuels Santoss]] |2010. gada 7. augusts — 2018. gada 7. augusts |- |[[Ivans Duke]] |2018. gada 7. augusts — 2022. gada 7. augusts |- |[[Gustavo Petro]] |Kopš 2022. gada 7. augusta |} [[Kategorija:Kolumbijas prezidenti]] c7m17197hs4kxyn5j5nez3b6ntxe0b6 Klapkalnciems 0 144852 3667923 3647686 2022-08-07T18:53:57Z Eremu1 102242 Pievienoju attēlu wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Klapkalnciems | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Saules_iela(Klapkalnciems).jpg | image_caption = Saules iela Klapkalnciemā | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Tukuma novads]] | subdivision_name2 = [[Engures pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2018 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3305&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 179 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 02 | lats = 23 | latNS = N | longd = 23 | longm = 21 | longs = 47 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3113 Engure | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Klapkalnciems''' ir ciems [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Engures pagasts|Engures pagastā]] [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē. Tas atrodas starp [[Apšuciems|Apšuciemu]] ziemeļrietumos un [[Ragaciems|Ragaciemu]] dienvidaustrumos 19 km no pagasta centra [[Engure]]s, 16,5 km no novada centra [[Tukums|Tukuma]] un 51,5 km no [[Rīga]]s. Klapkalnciemā atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] sporta un atpūtas bāze "Ronīši".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ronisi.rtu.lv/?page_id=14 |title=Atpūtas un sporta bāze "Ronīši" — Kontakti |access-date={{dat|2012|09|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130718033228/http://www.ronisi.rtu.lv/?page_id=14 |archivedate={{dat|2013|07|18||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Klapkalnciems 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|left|Klapkalnciems 20. gadsimta sākumā.]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] (1916) un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] (1944) laikā pie Klapkalnciema notika lielas kaujas. 1957. gadā te uzņemtas filmas "[[Zvejnieka dēls (1957. gada filma)|Zvejnieka dēls]]" epizodes.<ref>[http://www.delfi.lv/turismagids/latvija/latviesu-kino-marsruts.d?id=43274453 Latviešu kino maršruts]{{Novecojusi saite}}</ref> == Somu jēgeru pieminekļi == 1929. gadā vietā, kur apglabāti pieci Pirmajā pasaules karā kritušie [[somu jēgeri]], uzstādīja kapa pieminekli. Padomju okupācijas laikā pieminekli iznīcināja, bet atjaunoja 2004. gada maijā. Savukārt 1997. gadā jūras krasta kapās vietā, kur Pirmā pasaules karā laikā 1916. gadā cīnījās somu jēgeri, uzstādīja piemiņas zīmi. [[Granīts|Granīta]] piemiņas akmens simboliski izveidots no [[Ziemas karš|Ziemas kara]] [[Mannerheims|Mannerheima]] aizsarglīnijas prettanku nocietinājumos bijuša akmens. [[Lapmežciems|Lapmežciema]] muzejā apskatāmas fotogrāfijas un iegūstama plašāka informācija par somu jēgeru gaitām. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Engures pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] i8uetz8ignqfeu335d3hypk1rowzrty Dumpinieks bez iemesla 0 156628 3667709 2606716 2022-08-07T12:44:15Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Nikolasa Reja filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Dumpinieks bez iemesla | attēls = Attēls:Rebel without a cause432.jpg | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = Rebel Without a Cause | žanrs = drāma | režisors = [[Nikolass Rejs]] | producents = Deivids Veisbārts | scenārija autors = Stjuarts Sterns<br />Ērvings Šulmans (adaptācija) | galvenajās lomās = [[Džeimss Dīns]]<br />[[Natālija Vuda]]<br />[[Sals Mineo]] | mūzika = [[Leonards Rozenmans]] | operators = Ernests Hallers | montāža = Viljams Zīglers | izplatītājs = ''[[Warner Bros.]]'' | izdošanas laiks = {{dat|1955|10|27}} | ilgums = 111 [[minūtes|min]] | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = 1,5 miljoni [[USD]] | ienākumi = 4,6 miljoni [[USD]] (ASV tirgū) | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0048545 }} '''"Dumpinieks bez iemesla"''' ({{val-en|Rebel Without a Cause}}) ir [[1955]]. gada ASV filma par emocionāli apjukušiem vidusšķiras pusaudžiem. Tās režisors ir [[Nikolass Rejs]]. Filma bija kulta ikonas [[Džeimss Dīns|Džeimsa Dīna]] viena no pēdējām un pati slavenākā loma. Dž.Dīns gāja bojā autoavārijā neilgi pirms filmas pirmizrādes. [[1990]]. gadā ASV [[Kongresa bibliotēka]] to pievienoja Nacionālajam filmu reģistram, atzīstot to par "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīgu". == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1955. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Nikolasa Reja filmas]] ahyvfb5ijyqymkqsc9q6ynyaraxbtxs Absolvents (filma) 0 156630 3667685 3637473 2022-08-07T12:33:49Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Kinokomēdijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = "Absolvents" | attēls = Graduateposter67.jpg | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Graduate'' | žanrs = komēdija, drāma | režisors = [[Maiks Nikolss]] | producents = Džozefs E. Levins<br />Lorenss Termens | scenārija autors = Kalders Vilingems<br />Baks Henrijs | galvenajās lomās = [[Anna Benkrofta]]<br />[[Dastins Hofmans]]<br />[[Ketrīna Rosa]]<br />[[Viljams Denielss]]<br />[[Marijs Hamiltons]]<br />[[Elizabete Vilsone]] | mūzika = [[Deivs Grasins]]<br />[[Pols Saimons]] | operators = Roberts Sertīss | montāža = Sems O'Stīns | izplatītājs = ''[[Embassy Pictures]]'' (ASV)<br />''[[United Artists]]'' (ārpus ASV) | izdošanas laiks = {{filmas datums|1967|12|21}} | ilgums = 105 [[minūtes|min]] | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{US$|3 miljoni}} | ienākumi = {{US$|104 397 103}} | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0061722 }} '''"Absolvents"''' ({{val-en|The Graduate}}) ir [[1967]]. gada ASV filma. Tās režisors ir [[Maiks Nikolss]]. Filma ir veidota pēc [[Čārlzs Vebs|Čārlza Veba]] [[1963]]. gada romāna "[[Absolvents (romāns)|Absolvents]]" motīviem. Grāmatas sižetu adaptēja Baks Henrijs, kurš filmā piedalās kā viesnīcas administrators, un Kalders Vilingems. Filmas galvenais varonis ir Bendžamins Bredoks ([[Dastins Hofmans]]), universitātes absolvents bez noteikta mērķa dzīvē, kuru pavedina vecāka sieviete, Robinsones kundze ([[Anna Benkrofta]]). Bredoks iemīlas Robinsones kundzes meitā Elēnā ([[Ketrīna Rosa]]). [[1996]]. gadā ASV [[Kongresa bibliotēka]] to pievienoja [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajam kino reģistram]], atzīstot to par "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīgu". == Sižets == Bendžamins Bredoks, kas drīz būs 21 gadu vecs, pēc koledžas absolvēšanas atgriežas vecāku mājā [[Losandželosa|Losandželosā]]. Viņa izlaiduma ballītē visi Bendžamina vecāku draugi vēlas uzzināt par viņa nākotnes plāniem, par viņa karjeru, Bendžamins jūtas neērti un ir nervozs, par to runājot. Viņa vecāki pret to ir vienaldzīgi, viņus interesē Bendžamina akadēmiskie sasniegumi un panākumi sportā. Misis Robinsone, Bendžamina tēva kolēģa sieva, lūdz Bendžaminam viņu pēc pasākuma aizvest mājās. Viņa ielūdz Bendžaminu savā mājā, novelkot apģērbu, Misis Robinsone mēģina pavedināt Bendžaminu. Misis Robinsone Bendžaminam, kas ir ļoti apjucis un pāris dienu vēlāk sākas Bendžamina un Misis Robinsones dēka, kad Bendžamins piezvana Misis Robinsonei un sarunā tikšanos viesnīcā. Bendžamins pavada vasaras dienas, peldoties baseinā un vakaros tiekoties ar Misis Robinsoni. Pa šo laiku viņš uzzina, ka viņiem nav nekā kopīga. Bendžamins atklāj, ka Misis Robinsone bija spiesta pamest koledžu un apprecēt kādu, kuru nemīl, jo gaidīja bērnu meitu Elēnu. Spiediens no Bendžamina vecākiem pieaug, liekot viņam domāt par karjeru un nākotni. Misters Robinsons Bendžaminam sarunā tikšanos ar savu meitu Elēnu. Bendžamins nespēj pretoties radītajam spiedienam un tiekas ar Elēnu. Pret Elēnu viņš izturas rupji un neiecietīgi, liekot viņai raudāt. To redzot, Bendžamins noskūpsta Elēnu un paskaidro viņu tikšanās motīvus. Atklāj, ka tiekas ar Elēnu tikai tādēļ, ka viņu abu tēvi to ir uzspieduši. Taču runājot, viņi atklāj, ka viņiem ir daudz kā kopīga, abi ir noraizējušies par savu nākotni. Bendžamins ierodas Robinsonu mājā, lai satiktos ar Elēnu. Misis Robinsone draud atklāt savai meitai Elēnai par attiecībām ar Bendžaminu. Taču Bendžamins paspēj to izdarīt pirmais, Elēnai salaužot sirdi. Kad Elēna atgriežas koledžā, viņa zaudē kontaktu ar Bendžaminu. Bendžamins vēlas precēt Elēnu, tādēļ dodas viņu meklēt. Satiekot Elēnu, Bendžamins iztāsta, kas patiesībā notika starp viņu un Elēnas māti, tas meiteni satriec. Misters Robinsons uzzina par Bendžamina dēku ar viņa sievu, viņš atrod Bendžaminu un liedz viņam tuvoties Elēnai, draudot, ka viņš tiks sodīts. Elēnas tēvs liek viņai precēt Karlu, ar kuru viņa kopā mācās. Elēna pamet skolu, atstājot zīmīti Bendžaminam, ka viņu mīl, taču tēvs nekad nepieļautu viņai precēties ar viņu. Elēna paziņo par savām kāzām ar Karlu. Bendžamins mēģina apturēt kāzas, braucot uz Santa Barbaru. Nokļūstot pie baznīcas, Bendžamnins redz, ka viņi jau ir salaulāti. Bendžamins izsit loga stiklu un cenšas sasaukt Elēnu. Elēna izlemj pamest savas kāzas un skrien pie izmisušā Bendžamina, Misis Robinsone cenšas Elēnu apturēt. Taču viņi ielec autobusā, saviļņoti par notikušo. Atskāršot, ko viņi ir izdarījuši, viņu prieka pilnās sejas kļūst nopietnas un autobuss aizbrauc tālumā. == Mūzika == Liela nozīme filmā ir folkroka duetam Simon&Garfunkel Nikols un O'Stīns izmantoja jau esošās dziesmas, piemēram, "The Sound of Silence" tikai kā filmas veidošanas ritmu, līdz Nikols izlēma, ka aizstāt oriģinālo mūziku nebūtu lietderīgi un iekļāva dziesmas filmas mūzikas albumā, kas tajā laikā nebija ierasti.<ref>Harris, Mark (2008). Pictures at a Revolution. The Penguin Press. pp. 360—1.</ref> Saskaņā ar Pītera Barta rakstu žurnālā Variety, Lorens Trumens, viņa producents, noslēdza darījumu ar Saimonu par trīs jaunu dziesmu uzrakstīšanu filmai. Kad viņi pabeidza veidot filmu, Saimons bija uzrakstījis tikai vienu dziesmu. Nikols viņam lūdza vairāk, taču Saimons, kurš bieži bija koncertturnejās, atbildēja, ka viņam neesot laika. Viņš nospēlēja pāris notis no viņa jaunākas dziesmas, kuru rakstīja. "Tā nav priekš filmas.. šī ir dziesma par aizgājušiem laikiem- par [[Eleanora Rūzvelta|Misis Rūzveltu]] un [[Džo Dimadžio|Džo Dimagio]]." Nikols ieteica Saimonam: Tā tagad būs par Misis Robinsoni, nevis par Misis Rūzveltu."<ref>{{cite news| url=http://www.variety.com/article/VR1117922805.html?categoryid=1019&cs=1&query=Peter+Bart+Paul+Simon | work=Variety | first=Peter | last=Bart | title=The perfect pic alignment | date=May 15, 2005}}</ref> Pateicoties "Mrs Robinson" singlam, filmas mūzikas albums 1968.gadā nokļuva topa augšgalā, pārspējot [[The Beatles|Bītlu]] "White Album". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.mgm.com/#/our-titles/772/The-Graduate/}} {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:1967. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] dyb31i34dkmlly29qpz004oi6kthuh8 3667686 3667685 2022-08-07T12:34:18Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Maika Nikolsa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = "Absolvents" | attēls = Graduateposter67.jpg | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Graduate'' | žanrs = komēdija, drāma | režisors = [[Maiks Nikolss]] | producents = Džozefs E. Levins<br />Lorenss Termens | scenārija autors = Kalders Vilingems<br />Baks Henrijs | galvenajās lomās = [[Anna Benkrofta]]<br />[[Dastins Hofmans]]<br />[[Ketrīna Rosa]]<br />[[Viljams Denielss]]<br />[[Marijs Hamiltons]]<br />[[Elizabete Vilsone]] | mūzika = [[Deivs Grasins]]<br />[[Pols Saimons]] | operators = Roberts Sertīss | montāža = Sems O'Stīns | izplatītājs = ''[[Embassy Pictures]]'' (ASV)<br />''[[United Artists]]'' (ārpus ASV) | izdošanas laiks = {{filmas datums|1967|12|21}} | ilgums = 105 [[minūtes|min]] | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{US$|3 miljoni}} | ienākumi = {{US$|104 397 103}} | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0061722 }} '''"Absolvents"''' ({{val-en|The Graduate}}) ir [[1967]]. gada ASV filma. Tās režisors ir [[Maiks Nikolss]]. Filma ir veidota pēc [[Čārlzs Vebs|Čārlza Veba]] [[1963]]. gada romāna "[[Absolvents (romāns)|Absolvents]]" motīviem. Grāmatas sižetu adaptēja Baks Henrijs, kurš filmā piedalās kā viesnīcas administrators, un Kalders Vilingems. Filmas galvenais varonis ir Bendžamins Bredoks ([[Dastins Hofmans]]), universitātes absolvents bez noteikta mērķa dzīvē, kuru pavedina vecāka sieviete, Robinsones kundze ([[Anna Benkrofta]]). Bredoks iemīlas Robinsones kundzes meitā Elēnā ([[Ketrīna Rosa]]). [[1996]]. gadā ASV [[Kongresa bibliotēka]] to pievienoja [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajam kino reģistram]], atzīstot to par "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīgu". == Sižets == Bendžamins Bredoks, kas drīz būs 21 gadu vecs, pēc koledžas absolvēšanas atgriežas vecāku mājā [[Losandželosa|Losandželosā]]. Viņa izlaiduma ballītē visi Bendžamina vecāku draugi vēlas uzzināt par viņa nākotnes plāniem, par viņa karjeru, Bendžamins jūtas neērti un ir nervozs, par to runājot. Viņa vecāki pret to ir vienaldzīgi, viņus interesē Bendžamina akadēmiskie sasniegumi un panākumi sportā. Misis Robinsone, Bendžamina tēva kolēģa sieva, lūdz Bendžaminam viņu pēc pasākuma aizvest mājās. Viņa ielūdz Bendžaminu savā mājā, novelkot apģērbu, Misis Robinsone mēģina pavedināt Bendžaminu. Misis Robinsone Bendžaminam, kas ir ļoti apjucis un pāris dienu vēlāk sākas Bendžamina un Misis Robinsones dēka, kad Bendžamins piezvana Misis Robinsonei un sarunā tikšanos viesnīcā. Bendžamins pavada vasaras dienas, peldoties baseinā un vakaros tiekoties ar Misis Robinsoni. Pa šo laiku viņš uzzina, ka viņiem nav nekā kopīga. Bendžamins atklāj, ka Misis Robinsone bija spiesta pamest koledžu un apprecēt kādu, kuru nemīl, jo gaidīja bērnu meitu Elēnu. Spiediens no Bendžamina vecākiem pieaug, liekot viņam domāt par karjeru un nākotni. Misters Robinsons Bendžaminam sarunā tikšanos ar savu meitu Elēnu. Bendžamins nespēj pretoties radītajam spiedienam un tiekas ar Elēnu. Pret Elēnu viņš izturas rupji un neiecietīgi, liekot viņai raudāt. To redzot, Bendžamins noskūpsta Elēnu un paskaidro viņu tikšanās motīvus. Atklāj, ka tiekas ar Elēnu tikai tādēļ, ka viņu abu tēvi to ir uzspieduši. Taču runājot, viņi atklāj, ka viņiem ir daudz kā kopīga, abi ir noraizējušies par savu nākotni. Bendžamins ierodas Robinsonu mājā, lai satiktos ar Elēnu. Misis Robinsone draud atklāt savai meitai Elēnai par attiecībām ar Bendžaminu. Taču Bendžamins paspēj to izdarīt pirmais, Elēnai salaužot sirdi. Kad Elēna atgriežas koledžā, viņa zaudē kontaktu ar Bendžaminu. Bendžamins vēlas precēt Elēnu, tādēļ dodas viņu meklēt. Satiekot Elēnu, Bendžamins iztāsta, kas patiesībā notika starp viņu un Elēnas māti, tas meiteni satriec. Misters Robinsons uzzina par Bendžamina dēku ar viņa sievu, viņš atrod Bendžaminu un liedz viņam tuvoties Elēnai, draudot, ka viņš tiks sodīts. Elēnas tēvs liek viņai precēt Karlu, ar kuru viņa kopā mācās. Elēna pamet skolu, atstājot zīmīti Bendžaminam, ka viņu mīl, taču tēvs nekad nepieļautu viņai precēties ar viņu. Elēna paziņo par savām kāzām ar Karlu. Bendžamins mēģina apturēt kāzas, braucot uz Santa Barbaru. Nokļūstot pie baznīcas, Bendžamnins redz, ka viņi jau ir salaulāti. Bendžamins izsit loga stiklu un cenšas sasaukt Elēnu. Elēna izlemj pamest savas kāzas un skrien pie izmisušā Bendžamina, Misis Robinsone cenšas Elēnu apturēt. Taču viņi ielec autobusā, saviļņoti par notikušo. Atskāršot, ko viņi ir izdarījuši, viņu prieka pilnās sejas kļūst nopietnas un autobuss aizbrauc tālumā. == Mūzika == Liela nozīme filmā ir folkroka duetam Simon&Garfunkel Nikols un O'Stīns izmantoja jau esošās dziesmas, piemēram, "The Sound of Silence" tikai kā filmas veidošanas ritmu, līdz Nikols izlēma, ka aizstāt oriģinālo mūziku nebūtu lietderīgi un iekļāva dziesmas filmas mūzikas albumā, kas tajā laikā nebija ierasti.<ref>Harris, Mark (2008). Pictures at a Revolution. The Penguin Press. pp. 360—1.</ref> Saskaņā ar Pītera Barta rakstu žurnālā Variety, Lorens Trumens, viņa producents, noslēdza darījumu ar Saimonu par trīs jaunu dziesmu uzrakstīšanu filmai. Kad viņi pabeidza veidot filmu, Saimons bija uzrakstījis tikai vienu dziesmu. Nikols viņam lūdza vairāk, taču Saimons, kurš bieži bija koncertturnejās, atbildēja, ka viņam neesot laika. Viņš nospēlēja pāris notis no viņa jaunākas dziesmas, kuru rakstīja. "Tā nav priekš filmas.. šī ir dziesma par aizgājušiem laikiem- par [[Eleanora Rūzvelta|Misis Rūzveltu]] un [[Džo Dimadžio|Džo Dimagio]]." Nikols ieteica Saimonam: Tā tagad būs par Misis Robinsoni, nevis par Misis Rūzveltu."<ref>{{cite news| url=http://www.variety.com/article/VR1117922805.html?categoryid=1019&cs=1&query=Peter+Bart+Paul+Simon | work=Variety | first=Peter | last=Bart | title=The perfect pic alignment | date=May 15, 2005}}</ref> Pateicoties "Mrs Robinson" singlam, filmas mūzikas albums 1968.gadā nokļuva topa augšgalā, pārspējot [[The Beatles|Bītlu]] "White Album". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.mgm.com/#/our-titles/772/The-Graduate/}} {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:1967. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Maika Nikolsa filmas]] tnk1on2j2z2muvyd5m6axw2xtvnkjsk Žirona 0 159140 3667937 2983296 2022-08-07T19:57:36Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Žirona | official_name = ''Girona / Gerona'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = GironaPasseigDeLaMuralla.jpg | image_caption = | image_flag = Bandera de Girona.svg | image_seal = | image_shield = Escut d'armes de Girona.svg | shield_size = 60px | shield_link = | flag_link = | pushpin_map = Spānija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Autonomā komūna | subdivision_type2 = Province | subdivision_name = {{ESP}} | subdivision_name1 = {{Flag|Katalonija}} | subdivision_name2 = [[Žirona (province)|Žirona]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 39.14 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = | population_total = 96 236 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 41 | latm = 59 | lats = 4 | latNS = N | longd = 2 | longm = 49 | longs = 16 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = [http://www.girona.cat/web/ girona.cat] | footnotes = }} '''Žirona''' ({{val-ca|Girona}}, {{val-es|Gerona}}) ir [[Spānija]]s pilsēta [[Katalonija]]s ziemeļaustrumos, [[Žironas province]]s administratīvais centrs. Vēsturiski pilsēta veidojusies vairāku [[Tera]]s upes pieteku vietā ap cietoksni, kas tika uzcelts [[Senā Roma|Senās Romas]] laikā. No 12. līdz 15. gadsimtam, kad Spānijas karalis padzina ebrejus no Katalonijas, šeit atradās viena no pazīstamākajām Eiropas [[kabala|kabalistikas]] skolām. Francijas robežas tuvums nereti kalpoja par iemeslu aplenkumiem un pilsētas īslaicīgai pārejai franču rokās.<ref>[http://www.maranat.de/agr_05_01.html Žirona — tūkstots aplenkumu pilsēta] {{ru ikona}}</ref> Mūsdienās pilsētas 39 km² plašajā teritorijā dzīvo gandrīz simts tūkstoši iedzīvotāju. Daudzās baznīcas, vēsturiskās celtnes un citi arhitektūras objekti kalpo par iemeslu tam, ka Žirona ir viens no tūristu mērķiem, apmeklējot Kataloniju. Pilsētā darbojas Žironas [[universitāte]].<ref>[http://www.udg.edu/ Žironas universitāte] {{ca ikona}}</ref> Satiksmi nodrošina autobusi, dzelzceļš, kā arī Žironas lidosta.<ref>[http://www.spanishairportguide.com/girona/ Žironas lidosta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110827211223/http://www.spanishairportguide.com/girona/ |date={{dat|2011|08|27||bez}} }} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Spānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katalonijas pilsētas]] 0rl2s7f1nrail2365hqdak1v1p6xw8x Ceplis (filma) 0 163933 3667803 3616287 2022-08-07T16:24:09Z Kasp2008 5841 fakti wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Ceplis | attēls = Attēls:Ceplis VHS.jpg | att_izm = 250px | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = | režisors = [[Rolands Kalniņš]] | producents = | scenārija autors = [[Viktors Lorencs]] | galvenajās lomās = [[Eduards Pāvuls]]<br />[[Gunārs Cilinskis]]<br />[[Helga Dancberga]]<br />[[Aivars Siliņš]]<br />[[Regīna Razuma]] | mūzika = [[Marģeris Zariņš]] | operators = [[Gvido Skulte]] | montāža = Zigrīda Geistarte | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = [[1972]] | ilgums = 90 minūtes | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] / [[krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = 1018881 }} '''"Ceplis"''' ir [[1972]]. gadā [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] uzņemta [[Kinofilma|spēlfilma]] pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] tāda paša nosaukuma [[Romāns|romāna]]. Filmas režisors ir [[Rolands Kalniņš]], un tā ir iekļauta [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/10/108/ |title=Latvijas kultūras kanons |access-date={{dat|2012|07|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150926212145/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/10/108/ |archivedate={{dat|2015|09|26||bez}} }}</ref> == Sižets == [[1920. gadi|1920. gadu]] [[Rīga]]. Uzņēmīgais Edgars Ceplis izveido [[Akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]], lai no Latvijas [[Māls|māla]] ražotu [[Ķieģelis|ķieģeļus]] eksportam. Cerot uz peļņu, viņa projektā iesaistās daudzi. Drīz izrādās, ka māls ķieģeļu ražošanai nav derīgs, jo tā sastāvs ir nekvalitatīvs. Kamēr neviens to nav uzzinājis, Ceplis savērpj intrigu, pārdod akcijas un par akciju sabiedrības vadītāju kļūst Nagaiņa znots Sausais. == Lomās == * [[Eduards Pāvuls]] — ''Ceplis'' * [[Helga Dancberga]] — ''Berta'' * [[Gunārs Cilinskis]] — ''Nagainis'' * [[Regīna Razuma]] — ''Austra Zīle'' * [[Aivars Siliņš]] — ''Edmunds Sausais'' * [[Velta Līvija Straume]] — ''Valentīna'' * [[Rolands Zagorskis]] — ''Caune'' * [[Lidija Freimane]] — ''Sausene'' * [[Artūrs Dimiters]] — ''Sesks'' * [[Uldis Dumpis]] — ''Briedis'' * [[Oļģerts Kroders]] — ''deputāts Kļaviņš'' * [[Rostislavs Gorjajevs]] — ''deputāts Cīrulis'' * [[Juris Strenga]] — ''Dziļupietis'' * [[Imants Adermanis]] — ''Zutis'' * [[Līga Liepiņa]] — ''Zuša kundze'' * [[Edgars Liepiņš]] — ''Krauklis'' * [[Modris Cers]] — ''Ozols'' * [[Harijs Gerhards]] — ''Dūņa'' * [[Margarita Vilcāne]] — ''dziedātāja restorānā'' * [[Harijs Avens]] — ''Milords'' * [[Jānis Zenne]] — ''kungs no spirta rūpnīcas'' == Filmēšanas grupa == * Režisors: [[Rolands Kalniņš]] * Scenārija autors: [[Viktors Lorencs]] * Operators: [[Gvido Skulte]] * Mākslinieks: [[Uldis Pauzers]] * Komponists: [[Marģeris Zariņš]] == Interesanti fakti == * Armijas parāde filmas sākumā uzņemta pie [[Uzvaras parks|Uzvaras parka]] un "Lokomotīves" stadiona Ojāra Vācieša ielā Rīgā, citas epizodes - Rīgas izgāztuvē un pie [[Juglas ezers|Juglas ezera]] [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejā]].<ref name="A. Bernāts 2007">A. Bernāts. Aktieri par kino. R., 2007.</ref> * Epizodēs filmēti - gleznotāja [[Antonija Lutere]], ainā ar zārku arī galvenais dekorators, otrais režisors [[Varis Brasla]] un grimmētājs Jānis Rība.<ref name="A. Bernāts 2007">A. Bernāts. Aktieri par kino. R., 2007.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1330 Kino Muzejs]{{Novecojusi saite}} == Video == * {{Youtube|Lbie4vHgOgo|"Ceplis"}} {{Rolanda Kalniņa filmas}} {{Latvijas kultūras kanons}} [[Kategorija:1972. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] dr711bzgqft6majvbstpstrgmywsf7r Amerikāņu skaistums 0 168988 3667861 3360903 2022-08-07T17:29:25Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Amerikāņu skaistums | attēls = American Beauty poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''American Beauty'' | žanrs = | režisors = [[Sems Mendess]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = [[Kevins Speisijs]]<br />[[Anete Beninga]]<br />[[Tora Birča]]<br />[[Vess Bentlijs]]<br />[[Mena Suvari]]<br />[[Kriss Kūpers]]<br />[[Elisone Dženija]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = [[DreamWorks|DreamWorks Pictures]] | izdošanas laiks = {{filmas datums|1999|9|17}} | ilgums = 122 [[min]] | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = 15 miljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]] | ienākumi = $356 296 601<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=americanbeauty.htm |title=American Beauty (1999) |publisher=Box Office Mojo |date= |accessdate=2011-09-22}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0169547 }} '''"Amerikāņu skaistums"''' ({{val|en|American Beauty}}) ir 1999. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] drāma, kuras režisors ir [[Sems Mendess]]. Filma ir par vidēja vecuma žurnālistu Lesteru Bērnhamu ([[Kevins Speisijs]]), kuram ir [[pusmūža krīze]]. Viņš iemīlas savas nepieaugušās meitas labākajā draudzenē Andželā. Lomas filmā atveido [[Kevins Speisijs]], [[Anete Beninga]], [[Tora Birča]], [[Vess Bentlijs]], [[Mena Suvari]], [[Kriss Kūpers]] un [[Elisone Dženija]]. Filma ieguva piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s [[72. Kinoakadēmijas balva|2000. gadā]], tai skaitā tā tika atzīta par [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|gada labāko filmu]]. Ziemeļamerikā filmas pirmizrāde notika {{dat|1999|9|15||bez}}. Tā saņēma galvenokārt pozitīvu kritiķu vērtējumu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Labākā filma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1999. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]] [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]] 1tubljkk1y719bvuiuqi7sh3acyo52t Supermens atgriežas 0 173435 3667705 3483691 2022-08-07T12:42:37Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Braiena Singera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Supermens atgriežas | attēls = SpmRetPos.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Superman Returns'' | žanrs = | režisors = [[Braiens Zingers]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = [[Brendons Rūts]]<br />[[Keita Bosvorta]]<br />[[Kevins Speisijs]]<br />[[Džeimss Mersdens]]<br />[[Pārkere Posija]]<br />[[Frenks Langella]]<br />[[Sems Hantingtons]]<br />[[Eva Marija Senta]]<br />[[Kels Penns]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = [[Legendary Pictures]]<br />[[DC Comics]]<br />Peters Entertainment<br />[[Bad Hat Harry Productions]] | izplatītājs = [[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]] | izdošanas laiks = {{filmas datums|2006|6|21|Losandželosa|2006|6|28|ASV}} | ilgums = 154 minūtes | valsts = | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = [[Dolārs|$]]209 miljoni<ref name="Pam">{{ziņu atsauce | author = Pamela McClintock | title = Singer's zinger: another 'Superman' | work = [[Variety]] | date = 2006-10-30 | url = http://www.variety.com/article/VR1117952909 | accessdate = 2008-11-06 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101118031030/http://www.variety.com/article/VR1117952909 | archivedate = 2010-11-18 }}</ref> | ienākumi = [[ASV dolārs|$]]391 081 192 | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Supermens atgriežas"''' ({{val|en|Superman Returns}}) ir 2006. gada supervaroņu filma, kuras režisors ir [[Braiens Zingers]]. Filma ir par [[DC Comics]] tēlu [[Supermens|Supermenu]]. Tā ir piektā un pēdējā daļa oriģinālajā "Supermena" filmu sērijā. Tas ir kā alternatīvais turpinājums filmām "[[Supermens (filma)|Supermens]]" un "[[Supermens 2]]", neievērojot filmās "[[Supermens 3]]" un "[[Supermens 4]]" (''Superman IV: The Quest for Peace'') notikušo. Galvenās lomas filmā atveido [[Brendons Rūts]], [[Keita Bosvorta]], [[Kevins Speisijs]], [[Džeimss Mersdens]], [[Pārkere Posija]], [[Frenks Langella]], [[Sems Hantingtons]], [[Eva Marija Senta]] un [[Kels Penns]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2006|6|21||bez}} [[Losandželosa|Losandželosā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://supermanreturns.warnerbros.com/}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Supermena filmas}} {{DC filmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2006. gada filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Braiena Singera filmas]] 75kvzri7mjro8nbkyos5oou1k8q9j3y Poters 0 173921 3668121 1529745 2022-08-08T11:53:35Z Kleivas 2704 Noņēma pāradresāciju uz [[Harijs Poters]] wikitext text/x-wiki '''Poters''' var būt: * [[Harijs Poters]] ― britu rakstnieces Džoannas Ketlīnas Roulingas septiņu romānu sērija un to galvenais varonis. ; Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Greiems Poters]] (''Graham Potter; 1975) ― angļu futbola treneris un bijušais futbolists; * [[Viljams Norvūds Poters]] (''William Norwood Potter''; 1840―1895) ― Lielbritānijas šahists, advokāts un žurnālists. {{uzvārds}} [[Angļu uzvārdi]] 2uxlbhnwa5q2h96p0rhzf80jvs9pkxp 3668122 3668121 2022-08-08T11:53:46Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki '''Poters''' var būt: * [[Harijs Poters]] ― britu rakstnieces Džoannas Ketlīnas Roulingas septiņu romānu sērija un to galvenais varonis. ; Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Greiems Poters]] (''Graham Potter; 1975) ― angļu futbola treneris un bijušais futbolists; * [[Viljams Norvūds Poters]] (''William Norwood Potter''; 1840―1895) ― Lielbritānijas šahists, advokāts un žurnālists. {{uzvārds}} [[Kategorija: Angļu uzvārdi]] nuqxv0atpgxyd9vf7bo5lk11h8ohehd 3668123 3668122 2022-08-08T11:54:08Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki '''Poters''' var būt: * [[Harijs Poters]] ― britu rakstnieces Džoannas Ketlīnas Roulingas septiņu romānu sērija un to galvenais varonis. ; Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Greiems Poters]] (''Graham Potter''; 1975) ― angļu futbola treneris un bijušais futbolists; * [[Viljams Norvūds Poters]] (''William Norwood Potter''; 1840―1895) ― Lielbritānijas šahists, advokāts un žurnālists. {{uzvārds}} [[Kategorija: Angļu uzvārdi]] 5q0e8wn4yu0js8ot49o0elvoc9ed19q Forests Gamps 0 175767 3667835 3466156 2022-08-07T17:14:45Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Forests Gamps | attēls = Attēls:Forrest Gump poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Forrest Gump'' | žanrs = | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = | scenārija autors = [[Ēriks Rots]] (pēc [[Vinstons Grūms|Vinstona Grūma]] romāna motīviem) | galvenajās lomās = [[Toms Henkss]]<br />[[Robina Raita]]<br />[[Gērijs Sinīzs]]<br />[[Mikelti Viljamsons]]<br />[[Sallija Fīlda]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = [[Paramount Pictures]] | izdošanas laiks = {{filmas datums|1994|7|6}} | ilgums = {{mērv|min=141}} | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|55 miljoni}}<ref name="BOXTotal"/> | ienākumi = {{ASV dolārs|677 387 716}}<ref name="BOXTotal"/> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0109830 }} '''"Forests Gamps"''' ({{val|en|Forrest Gump}}) ir 1994. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komēdijdrāmas romantiskā filma, kuras režisors ir [[Roberts Zemekis]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Toms Henkss]], [[Robina Raita]], [[Gērijs Sinīzs]], [[Mikelti Viljamsons]], [[Sallija Fīlda]]. Filmas sižets ir balstīts uz Vinstona Grūma 1986. gada tāda paša nosaukuma romānu. Filma ir stāsts par Foresta Gampa, naiva un lēnprātīga [[Alabama|alabamieša]], dzīvi. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1994|7|6||bez}}. "Forests Gamps" tika nominēts 13 [[67. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], no kurām ieguva 6, tai skaitā nominācijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]". 2011. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma". == Atsauces == {{atsauces|refs=<ref name="BOXTotal">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=forrestgump.htm|title=Forrest Gump (1994)|publisher=[[Box Office Mojo]]|accessdate=July 1, 2009}}</ref>}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Labākā filma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1994. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] px51lly4djyw9z4qndy9ix7mp5dy5lw Operācija "Skyfall" 0 201311 3667863 3616983 2022-08-07T17:29:48Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Operācija "Skyfall" | attēls = Skyfall - coming soon poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Skyfall'' | žanrs = | režisors = [[Sems Mendess]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Denjels Kreigs]] * [[Havjers Bardems]] * [[Ralfs Fainss]] * [[Neomija Herisa]] * [[Bérénice Marlohe|Berenise Marloe]] * [[Alberts Finijs]] * [[Džūdija Denča]] | mūzika = [[Tomass Ņūmens]] | operators = [[Rodžers Dīkinss]] | montāža = | studija = * ''[[Eon Productions]]'' * ''[[Danjaq|Danjaq LLC]]'' | izplatītājs = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' * ''[[Columbia Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2012|10|23|Londonas pirmizrāde|2012|10|26|Apvienotā Karaliste}} | ilgums = 143 minūtes | valsts = {{GBR}}< />{{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|150 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|1,108 miljardi}} | iepriekšējā = [[Mierinājuma kvants]] | nākošā = [[007: SPEKTRS]] | imdb = 1074638 }} '''"Operācija "Skyfall""''' ({{val|en|Skyfall}}) ir 2012. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopražojuma filma, kuras režisors ir [[Sems Mendess]]. Šī ir 23. filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]]. Trešo reizi filmas sērijas vēsturē Dž. Bondu attēlojis [[Denjels Kreigs]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2012|10|23||bez}} Londonā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Skyfall premiere announced|url=http://www.007.com/skyfall-premiere-announced/|publisher=[[Danjaq]]|accessdate=9 September 2012|date=7 September 2012|archive-date={{dat|2012|09|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120909190533/http://www.007.com/skyfall-premiere-announced/}}</ref> savukārt Latvijā — {{dat||11|2||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/kino-televizija/kino/latvijas-kino-sak-izradit-jauno-bonda-filmu.d?id=42795706|title=Latvijas kino sāk izrādīt jauno Bonda filmu|date={{dat|2012|11|2||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|11|2||bez}}}}</ref> Galvenās lomas tajā atveido Denjels Kreigs, [[Havjers Bardems]], [[Ralfs Fainss]], [[Neomija Herisa]], [[Bérénice Marlohe|Berenise Marloe]], [[Alberts Finijs]] un [[Džūdija Denča]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.skyfall-movie.com}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Džeimsa Bonda filmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2012. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Džeimsa Bonda filmas]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]] rv8ya7uhscj9oorlfgzchsdva9pr7k1 1973. gada laikapstākļi Latvijā 0 205935 3667731 3666947 2022-08-07T13:43:29Z Laurijs 583 /* Novembris */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +6,1&nbsp;°C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +7,0&nbsp;°C |min Rīga = −23,6&nbsp;°C |max Rīga = +30,8&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 644,3 mm<br>Rīga: 652,4 mm |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu "vietām". Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi "bez ievērojamiem nokrišņiem" turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.<ref>Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}</ref> Februāra vidū laikrakstā "Rīgas Balss" tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}</ref> === Ziema === 1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}</ref> === Janvāris=== Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.<ref>Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}</ref> * [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C. * [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega. * [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus. * [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}</ref> * [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam. * [[7. februāris]]: ** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]]. ** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&nbsp;mm. * [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam. Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}</ref> * [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega. * [[23. februāris]]: ** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega "saliņa", sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}</ref> ** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]]. * [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}</ref> === Marts === Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū. * [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega. Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega "polā" — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.<ref>Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}</ref> Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}</ref> * [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega. * [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. * [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega. * [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C * [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&nbsp;°C. * [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&nbsp;°C. * [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.<ref>Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}</ref> Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.<ref>Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[5. aprīlis]]: ** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C. ** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}</ref> ** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}</ref> * [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bei dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam nelālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}</ref> * [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvielojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Aišķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C. * [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstijās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolutais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}</ref> * [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža. * [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū. Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C. * [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C. * [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā. * [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā. * [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas. Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C * [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Presē tika ziņots, ka naktī Rīgā uznāca pamatīgs pērkona negaiss, kā rezultātā Rīgas ostas pirmajā preču rajonā tika pārtraukta okeāna līnijkuģa "Pacific defender" izkraušanas darbi.<ref>Sacensības spraigais ritms. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 132, 1. lpp. {{dat|1973|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[12. jūnijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sežus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz [[15. jūnijs|15. jūniju]]. Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūrams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.<ref>Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}</ref> * [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}</ref> Šī bija arī 1973. gada ausgtākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā. * [[30. jūnijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[4. jūlijs|4.]]—[[8. jūlijs]] — piecias dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +28 grādiem. Mēneša sākumā virs ziemeļeiropas nostiprinājās anticiklona ietekme, tādēļ valdīja karsts laiks. Pirmās dekādes vidū Petrozavodskā un Helsinkos bija +30 grādi, Stokholmā dzīvsudraba stabiņš pakāpās gandrī līdz +32 grādiem.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=02484&month=7&year=1973 Погода в Стокгольме. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref> Karsts bija arī Maskavā, tomēr tur maksimālā gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu atzīmi.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor.php?id=27612&month=7&year=1973 Погода в Москве. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref><ref>Sinoptiķa komentārs | Karstums uzbrūk. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 156, {{dat|1973|7|6|SK}}</ref> * [[7. jūlijs]]: ** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&nbsp;°C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref> ** Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 grādiem.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&month=7&year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> ** Vidzemes jūrmalā, Kuivižu zvejnieku kolhoza "Enkurs" p|avās pēkšņi uznāca viesulis, kas pacēla gaisā siena gubiņas, daļu no tim sasviežot jūrā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rets gadījums jūlijā. Laikraksts "Dzimtenes Balss" Nr. 28, 2. lpp. {{dat|1973|7|12|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]]: ** Liepājā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,3 grādiem. Abās šajās dienās tika labots arī attiecīgās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords un tās kļuva par karstākajām dienām Liepājā 1973. gada vasaras sezonā.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&month=7&year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref> ** Ļoti spēcīgs pērkona negaiss plosījās Jūrmalā un Rīgas ziemeļu daļā. Jūrmalas pilsētas rajonā izveidojās negaisa mākonis, kura biezums sasniedza gandrīz piecus kilometrus. Meteoroloģiskās stacijas "Daugavgrīva" speciālisti ziņoja, ka Bolderājā finiera fabrikas "Lignums" rajonā no debesīm gāzusies īsta ūdens un ledus straume. Mašīnas braukušas ar iedegtām ugunīm. Bet netālejā rajonā pie [[Daugavgrīvas bāka]]s zeme palikusi gandrīz lietus neskarta. Krusas baltie ledus gabali, kas bija baloža olas lielumā, un spēcīgs lietus [[Jūrmala|Jūrmalā]] nikni kapāja putekļaino zemi. Pagāja tikai viens mirklis, un visa apkārtne atgādināja pirmo sniegputeni ziemas sākumā — ielas, laukumi, zālāji no krusas graudiem kļuva pavisem balti. Vilcieni uz Rīgu brauca palēninātā gaitā pustukši, lai gan stacijas bija laužu pārpilnas. Nevienam nebija drosmes aizskriet tos dažus metrus līdz vagoniem. Tik neganta bija šī krusa. No kokiem lapas krita gluži kā rudenī, pēc salnas. Neliela krusa šajā dienā tika novērota arī Ventspilī, bet dienu iepriekš Ogrē un citur.<ref>Mazliet neparasti | Vai jūlijā uzkrita pirmais sniegs? Laikraksts "Cīņa" Nr. 159, 3. lpp.{{dat|1973|7|10|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]]: ** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C. ** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[19. jūlijs]] — vairākos rajonos nolija pusmēneša norma, bet bija arī tādas vielas, kur lietus vispār nebija. Rīgas jūras līcī ūdens bija relatīvi vēss — no +16 līdz +18 grādiem. Nedaudz siltāks ūdens bija Vidzemes jūrmalā — no +18 līdz +20 grādiem, jo rietumu vēji iepludināja šajā rajonā vairāk sasilušos augšējos ūdens slāņus. Ūdens temperatūra upēs bija no +19 līdz +21 grādam.<ref>Sinoptiķa komentārs | Aktuāla prognoze. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 168, {{dat|1973|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> === Augusts === * [[4. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[7. augusts]]: ** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&nbsp;m/s. ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā. * [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C. === Septembris === * [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&nbsp;°C. * [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&nbsp;cm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}</ref> Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. === Oktobris === * [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&nbsp;°C. * [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&nbsp;°C. * [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi. === Novembris === * [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&nbsp;°C. * [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]]. * [[25. novembris]]: ** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. ** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega. * [[26. novembris]] — pulksten 19:35 Liepājā tika novērota samērā reta dabas parādība — pērkona negaisu kopā ar sniegu. Tiesa, bija tikai viena atmosfēras elektrības izlāde, toties visai spēcīga.<ref>Vēstule ar komentāru | Neparastais gaišums. Laikraksts "Komunists" (Liepāja) Nr. 235, 3. lpp. {{dat|1973|12|4|SK}}</ref> * [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus. === Decembris === * [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords. * [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&nbsp;°C. * [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&nbsp;°C. * [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&nbsp;°C. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −23,6&nbsp;°C ([[8. decembris]]) * [[Rīga]]: +30,8&nbsp;°C ([[28. jūnijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&nbsp;mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="140" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −10,6&nbsp;°C | [[18. janvāris]] | <center> +6,8&nbsp;°C | [[6. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −7,3&nbsp;°C | [[3. februāris]] | <center> +5,5&nbsp;°C | [[21. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −5,5&nbsp;°C | [[3. marts]] | <center> +18,4&nbsp;°C | [[26. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −2,6&nbsp;°C | [[5. aprīlis]] | <center> +18,8&nbsp;°C | [[29. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −0,3&nbsp;°C | [[1. maijs]] | <center> +24,1&nbsp;°C | [[22. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,8&nbsp;°C | [[12. jūnijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +30,8&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +10,1&nbsp;°C | [[26. jūlijs]] | <center> +29,6&nbsp;°C | [[8. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +6,6&nbsp;°C | [[28. augusts]] | <center> +29,9&nbsp;°C | [[7. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +0,5&nbsp;°C | [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]] | <center> +20,0&nbsp;°C | [[9. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −5,5&nbsp;°C | [[24. oktobris]] | <center> +17,2&nbsp;°C | [[4. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −7,9&nbsp;°C | [[30. novembris]] | <center> +10,8&nbsp;°C | [[9. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}} |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −23,6&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[8. decembris]] | <center> +5,4&nbsp;°C | [[30. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 14,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 28,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[21. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,4&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 43,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 64,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 62,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 75,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 38,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,3&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. augusts]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 99,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 30,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 33,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 79,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,3 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 40,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,0&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 71,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 45,1&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 37,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,2 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,7 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 19,0&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" | [[4. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}</ref> * [[Lietus]] — 173 dienas * [[Sniegs]] — 59 dienas * [[Negaiss]] — 24 dienas * [[Migla]] — 31 dienu * [[Krusa]] — 6 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −14,2&nbsp;°C — [[8. decembris]] * −13,2&nbsp;°C — [[9. decembris]] * −10,9&nbsp;°C — [[2. decembris]] * −7,2&nbsp;°C — [[22. janvāris]] * −7,0&nbsp;°C — [[1. decembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,1&nbsp;°C — [[9. jūlijs]] * +19,8&nbsp;°C — [[8. jūlijs]] * +19,1&nbsp;°C — [[17. jūlijs]] * +18,7&nbsp;°C — [[29. jūnijs]] * +18,2&nbsp;°C — [[7. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1973. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1973. gads Latvijā]] n9k3h2b3yp22ofy9l3t8ucgmsti4bss 3667732 3667731 2022-08-07T13:47:31Z Laurijs 583 /* Marts */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +6,1&nbsp;°C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +7,0&nbsp;°C |min Rīga = −23,6&nbsp;°C |max Rīga = +30,8&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 644,3 mm<br>Rīga: 652,4 mm |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu "vietām". Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi "bez ievērojamiem nokrišņiem" turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.<ref>Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}</ref> Februāra vidū laikrakstā "Rīgas Balss" tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}</ref> === Ziema === 1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}</ref> === Janvāris=== Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.<ref>Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}</ref> * [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C. * [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega. * [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus. * [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}</ref> * [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam. * [[7. februāris]]: ** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]]. ** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&nbsp;mm. * [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam. Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}</ref> * [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega. * [[23. februāris]]: ** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega "saliņa", sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}</ref> ** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]]. * [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}</ref> === Marts === Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū. * [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega. Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega "polā" — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.<ref>Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}</ref> Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}</ref> * [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega. * [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. * [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega. * [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C * [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&nbsp;°C. * [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&nbsp;°C. * [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.<ref>Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}</ref> Ventspilī novēroto negaisu izraisīja aukstā atmesfēras fronte, kas bija saistīta ar Vidusjūras ciklonu, kurš pārvietojās ziemeļu virzienā ar 40 km ātrumu stundā. Negaiss martā ir reta dabas parādība.<ref>Zibens iesper visaugstākajā kokā. Laikraksts "Padomju Venta" (Ventspils) Nr. 105, 3. lpp. {{dat|1973|7|7|SK}}</ref> Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.<ref>Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[5. aprīlis]]: ** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C. ** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}</ref> ** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}</ref> * [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bei dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam nelālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}</ref> * [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvielojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Aišķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C. * [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstijās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolutais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}</ref> * [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža. * [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū. Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C. * [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C. * [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā. * [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā. * [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas. Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C * [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Presē tika ziņots, ka naktī Rīgā uznāca pamatīgs pērkona negaiss, kā rezultātā Rīgas ostas pirmajā preču rajonā tika pārtraukta okeāna līnijkuģa "Pacific defender" izkraušanas darbi.<ref>Sacensības spraigais ritms. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 132, 1. lpp. {{dat|1973|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[12. jūnijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sežus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz [[15. jūnijs|15. jūniju]]. Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūrams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.<ref>Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}</ref> * [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}</ref> Šī bija arī 1973. gada ausgtākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā. * [[30. jūnijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[4. jūlijs|4.]]—[[8. jūlijs]] — piecias dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +28 grādiem. Mēneša sākumā virs ziemeļeiropas nostiprinājās anticiklona ietekme, tādēļ valdīja karsts laiks. Pirmās dekādes vidū Petrozavodskā un Helsinkos bija +30 grādi, Stokholmā dzīvsudraba stabiņš pakāpās gandrī līdz +32 grādiem.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=02484&month=7&year=1973 Погода в Стокгольме. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref> Karsts bija arī Maskavā, tomēr tur maksimālā gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu atzīmi.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor.php?id=27612&month=7&year=1973 Погода в Москве. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref><ref>Sinoptiķa komentārs | Karstums uzbrūk. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 156, {{dat|1973|7|6|SK}}</ref> * [[7. jūlijs]]: ** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&nbsp;°C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref> ** Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 grādiem.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&month=7&year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> ** Vidzemes jūrmalā, Kuivižu zvejnieku kolhoza "Enkurs" p|avās pēkšņi uznāca viesulis, kas pacēla gaisā siena gubiņas, daļu no tim sasviežot jūrā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rets gadījums jūlijā. Laikraksts "Dzimtenes Balss" Nr. 28, 2. lpp. {{dat|1973|7|12|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]]: ** Liepājā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,3 grādiem. Abās šajās dienās tika labots arī attiecīgās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords un tās kļuva par karstākajām dienām Liepājā 1973. gada vasaras sezonā.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&month=7&year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref> ** Ļoti spēcīgs pērkona negaiss plosījās Jūrmalā un Rīgas ziemeļu daļā. Jūrmalas pilsētas rajonā izveidojās negaisa mākonis, kura biezums sasniedza gandrīz piecus kilometrus. Meteoroloģiskās stacijas "Daugavgrīva" speciālisti ziņoja, ka Bolderājā finiera fabrikas "Lignums" rajonā no debesīm gāzusies īsta ūdens un ledus straume. Mašīnas braukušas ar iedegtām ugunīm. Bet netālejā rajonā pie [[Daugavgrīvas bāka]]s zeme palikusi gandrīz lietus neskarta. Krusas baltie ledus gabali, kas bija baloža olas lielumā, un spēcīgs lietus [[Jūrmala|Jūrmalā]] nikni kapāja putekļaino zemi. Pagāja tikai viens mirklis, un visa apkārtne atgādināja pirmo sniegputeni ziemas sākumā — ielas, laukumi, zālāji no krusas graudiem kļuva pavisem balti. Vilcieni uz Rīgu brauca palēninātā gaitā pustukši, lai gan stacijas bija laužu pārpilnas. Nevienam nebija drosmes aizskriet tos dažus metrus līdz vagoniem. Tik neganta bija šī krusa. No kokiem lapas krita gluži kā rudenī, pēc salnas. Neliela krusa šajā dienā tika novērota arī Ventspilī, bet dienu iepriekš Ogrē un citur.<ref>Mazliet neparasti | Vai jūlijā uzkrita pirmais sniegs? Laikraksts "Cīņa" Nr. 159, 3. lpp.{{dat|1973|7|10|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]]: ** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C. ** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[19. jūlijs]] — vairākos rajonos nolija pusmēneša norma, bet bija arī tādas vielas, kur lietus vispār nebija. Rīgas jūras līcī ūdens bija relatīvi vēss — no +16 līdz +18 grādiem. Nedaudz siltāks ūdens bija Vidzemes jūrmalā — no +18 līdz +20 grādiem, jo rietumu vēji iepludināja šajā rajonā vairāk sasilušos augšējos ūdens slāņus. Ūdens temperatūra upēs bija no +19 līdz +21 grādam.<ref>Sinoptiķa komentārs | Aktuāla prognoze. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 168, {{dat|1973|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> === Augusts === * [[4. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[7. augusts]]: ** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&nbsp;m/s. ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā. * [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C. === Septembris === * [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&nbsp;°C. * [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&nbsp;cm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}</ref> Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. === Oktobris === * [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&nbsp;°C. * [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&nbsp;°C. * [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi. === Novembris === * [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&nbsp;°C. * [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]]. * [[25. novembris]]: ** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. ** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega. * [[26. novembris]] — pulksten 19:35 Liepājā tika novērota samērā reta dabas parādība — pērkona negaisu kopā ar sniegu. Tiesa, bija tikai viena atmosfēras elektrības izlāde, toties visai spēcīga.<ref>Vēstule ar komentāru | Neparastais gaišums. Laikraksts "Komunists" (Liepāja) Nr. 235, 3. lpp. {{dat|1973|12|4|SK}}</ref> * [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus. === Decembris === * [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords. * [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&nbsp;°C. * [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&nbsp;°C. * [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&nbsp;°C. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −23,6&nbsp;°C ([[8. decembris]]) * [[Rīga]]: +30,8&nbsp;°C ([[28. jūnijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&nbsp;mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="140" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −10,6&nbsp;°C | [[18. janvāris]] | <center> +6,8&nbsp;°C | [[6. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −7,3&nbsp;°C | [[3. februāris]] | <center> +5,5&nbsp;°C | [[21. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −5,5&nbsp;°C | [[3. marts]] | <center> +18,4&nbsp;°C | [[26. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −2,6&nbsp;°C | [[5. aprīlis]] | <center> +18,8&nbsp;°C | [[29. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −0,3&nbsp;°C | [[1. maijs]] | <center> +24,1&nbsp;°C | [[22. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,8&nbsp;°C | [[12. jūnijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +30,8&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +10,1&nbsp;°C | [[26. jūlijs]] | <center> +29,6&nbsp;°C | [[8. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +6,6&nbsp;°C | [[28. augusts]] | <center> +29,9&nbsp;°C | [[7. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +0,5&nbsp;°C | [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]] | <center> +20,0&nbsp;°C | [[9. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −5,5&nbsp;°C | [[24. oktobris]] | <center> +17,2&nbsp;°C | [[4. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −7,9&nbsp;°C | [[30. novembris]] | <center> +10,8&nbsp;°C | [[9. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}} |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −23,6&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[8. decembris]] | <center> +5,4&nbsp;°C | [[30. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 14,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 28,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[21. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,4&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 43,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 64,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 62,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 75,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 38,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,3&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. augusts]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 99,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 30,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 33,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 79,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,3 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 40,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,0&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 71,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 45,1&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 37,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,2 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,7 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 19,0&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" | [[4. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}</ref> * [[Lietus]] — 173 dienas * [[Sniegs]] — 59 dienas * [[Negaiss]] — 24 dienas * [[Migla]] — 31 dienu * [[Krusa]] — 6 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −14,2&nbsp;°C — [[8. decembris]] * −13,2&nbsp;°C — [[9. decembris]] * −10,9&nbsp;°C — [[2. decembris]] * −7,2&nbsp;°C — [[22. janvāris]] * −7,0&nbsp;°C — [[1. decembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,1&nbsp;°C — [[9. jūlijs]] * +19,8&nbsp;°C — [[8. jūlijs]] * +19,1&nbsp;°C — [[17. jūlijs]] * +18,7&nbsp;°C — [[29. jūnijs]] * +18,2&nbsp;°C — [[7. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1973. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1973. gads Latvijā]] c0anzobad74dzte7o0a2qdcv4dv0deg 3667741 3667732 2022-08-07T14:01:05Z Laurijs 583 /* Aprīlis */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +6,1&nbsp;°C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +7,0&nbsp;°C |min Rīga = −23,6&nbsp;°C |max Rīga = +30,8&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 644,3 mm<br>Rīga: 652,4 mm |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu "vietām". Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi "bez ievērojamiem nokrišņiem" turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.<ref>Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}</ref> Februāra vidū laikrakstā "Rīgas Balss" tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}</ref> === Ziema === 1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}</ref> === Janvāris=== Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.<ref>Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}</ref> * [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C. * [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega. * [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus. * [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}</ref> * [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam. * [[7. februāris]]: ** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]]. ** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&nbsp;mm. * [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam. Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}</ref> * [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega. * [[23. februāris]]: ** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega "saliņa", sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}</ref> ** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]]. * [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}</ref> === Marts === Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū. * [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega. Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega "polā" — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.<ref>Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}</ref> Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}</ref> * [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega. * [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. * [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega. * [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C * [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&nbsp;°C. * [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&nbsp;°C. * [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.<ref>Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}</ref> Ventspilī novēroto negaisu izraisīja aukstā atmesfēras fronte, kas bija saistīta ar Vidusjūras ciklonu, kurš pārvietojās ziemeļu virzienā ar 40 km ātrumu stundā. Negaiss martā ir reta dabas parādība.<ref>Zibens iesper visaugstākajā kokā. Laikraksts "Padomju Venta" (Ventspils) Nr. 105, 3. lpp. {{dat|1973|7|7|SK}}</ref> Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.<ref>Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[5. aprīlis]]: ** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C. ** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}</ref> ** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}</ref> * [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bei dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam nelālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}</ref> * [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvielojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Aišķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Pērkonu Zemgalē pavadīja arī [[sniegs]] un [[sniega graudi]].<ref>"Druvas" zemjopji sākuši droši. Laikraksts "Darba Uzvara" (Jelgava) Nr. 63, {{dat|1973|4|24|SK}}</ref> * [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C. * [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstijās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolutais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}</ref> * [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža. * [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū. Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C. * [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C. * [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā. * [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā. * [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas. Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C * [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> Presē tika ziņots, ka naktī Rīgā uznāca pamatīgs pērkona negaiss, kā rezultātā Rīgas ostas pirmajā preču rajonā tika pārtraukta okeāna līnijkuģa "Pacific defender" izkraušanas darbi.<ref>Sacensības spraigais ritms. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 132, 1. lpp. {{dat|1973|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[12. jūnijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sežus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz [[15. jūnijs|15. jūniju]]. Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūrams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.<ref>Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}</ref> * [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}</ref> Šī bija arī 1973. gada ausgtākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā. * [[30. jūnijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[4. jūlijs|4.]]—[[8. jūlijs]] — piecias dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +28 grādiem. Mēneša sākumā virs ziemeļeiropas nostiprinājās anticiklona ietekme, tādēļ valdīja karsts laiks. Pirmās dekādes vidū Petrozavodskā un Helsinkos bija +30 grādi, Stokholmā dzīvsudraba stabiņš pakāpās gandrī līdz +32 grādiem.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=02484&month=7&year=1973 Погода в Стокгольме. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref> Karsts bija arī Maskavā, tomēr tur maksimālā gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu atzīmi.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor.php?id=27612&month=7&year=1973 Погода в Москве. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref><ref>Sinoptiķa komentārs | Karstums uzbrūk. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 156, {{dat|1973|7|6|SK}}</ref> * [[7. jūlijs]]: ** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&nbsp;°C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref> ** Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 grādiem.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&month=7&year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> ** Vidzemes jūrmalā, Kuivižu zvejnieku kolhoza "Enkurs" p|avās pēkšņi uznāca viesulis, kas pacēla gaisā siena gubiņas, daļu no tim sasviežot jūrā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rets gadījums jūlijā. Laikraksts "Dzimtenes Balss" Nr. 28, 2. lpp. {{dat|1973|7|12|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]]: ** Liepājā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,3 grādiem. Abās šajās dienās tika labots arī attiecīgās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords un tās kļuva par karstākajām dienām Liepājā 1973. gada vasaras sezonā.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&month=7&year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref> ** Ļoti spēcīgs pērkona negaiss plosījās Jūrmalā un Rīgas ziemeļu daļā. Jūrmalas pilsētas rajonā izveidojās negaisa mākonis, kura biezums sasniedza gandrīz piecus kilometrus. Meteoroloģiskās stacijas "Daugavgrīva" speciālisti ziņoja, ka Bolderājā finiera fabrikas "Lignums" rajonā no debesīm gāzusies īsta ūdens un ledus straume. Mašīnas braukušas ar iedegtām ugunīm. Bet netālejā rajonā pie [[Daugavgrīvas bāka]]s zeme palikusi gandrīz lietus neskarta. Krusas baltie ledus gabali, kas bija baloža olas lielumā, un spēcīgs lietus [[Jūrmala|Jūrmalā]] nikni kapāja putekļaino zemi. Pagāja tikai viens mirklis, un visa apkārtne atgādināja pirmo sniegputeni ziemas sākumā — ielas, laukumi, zālāji no krusas graudiem kļuva pavisem balti. Vilcieni uz Rīgu brauca palēninātā gaitā pustukši, lai gan stacijas bija laužu pārpilnas. Nevienam nebija drosmes aizskriet tos dažus metrus līdz vagoniem. Tik neganta bija šī krusa. No kokiem lapas krita gluži kā rudenī, pēc salnas. Neliela krusa šajā dienā tika novērota arī Ventspilī, bet dienu iepriekš Ogrē un citur.<ref>Mazliet neparasti | Vai jūlijā uzkrita pirmais sniegs? Laikraksts "Cīņa" Nr. 159, 3. lpp.{{dat|1973|7|10|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]]: ** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C. ** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[19. jūlijs]] — vairākos rajonos nolija pusmēneša norma, bet bija arī tādas vielas, kur lietus vispār nebija. Rīgas jūras līcī ūdens bija relatīvi vēss — no +16 līdz +18 grādiem. Nedaudz siltāks ūdens bija Vidzemes jūrmalā — no +18 līdz +20 grādiem, jo rietumu vēji iepludināja šajā rajonā vairāk sasilušos augšējos ūdens slāņus. Ūdens temperatūra upēs bija no +19 līdz +21 grādam.<ref>Sinoptiķa komentārs | Aktuāla prognoze. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 168, {{dat|1973|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> === Augusts === * [[4. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[7. augusts]]: ** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&nbsp;m/s. ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā. * [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C. === Septembris === * [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&nbsp;°C. * [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&nbsp;cm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}</ref> Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. === Oktobris === * [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&nbsp;°C. * [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&nbsp;°C. * [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi. === Novembris === * [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&nbsp;°C. * [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]]. * [[25. novembris]]: ** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. ** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega. * [[26. novembris]] — pulksten 19:35 Liepājā tika novērota samērā reta dabas parādība — pērkona negaisu kopā ar sniegu. Tiesa, bija tikai viena atmosfēras elektrības izlāde, toties visai spēcīga.<ref>Vēstule ar komentāru | Neparastais gaišums. Laikraksts "Komunists" (Liepāja) Nr. 235, 3. lpp. {{dat|1973|12|4|SK}}</ref> * [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus. === Decembris === * [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords. * [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&nbsp;°C. * [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&nbsp;°C. * [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&nbsp;°C. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −23,6&nbsp;°C ([[8. decembris]]) * [[Rīga]]: +30,8&nbsp;°C ([[28. jūnijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&nbsp;mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="140" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −10,6&nbsp;°C | [[18. janvāris]] | <center> +6,8&nbsp;°C | [[6. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −7,3&nbsp;°C | [[3. februāris]] | <center> +5,5&nbsp;°C | [[21. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −5,5&nbsp;°C | [[3. marts]] | <center> +18,4&nbsp;°C | [[26. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −2,6&nbsp;°C | [[5. aprīlis]] | <center> +18,8&nbsp;°C | [[29. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −0,3&nbsp;°C | [[1. maijs]] | <center> +24,1&nbsp;°C | [[22. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,8&nbsp;°C | [[12. jūnijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +30,8&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +10,1&nbsp;°C | [[26. jūlijs]] | <center> +29,6&nbsp;°C | [[8. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +6,6&nbsp;°C | [[28. augusts]] | <center> +29,9&nbsp;°C | [[7. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +0,5&nbsp;°C | [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]] | <center> +20,0&nbsp;°C | [[9. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −5,5&nbsp;°C | [[24. oktobris]] | <center> +17,2&nbsp;°C | [[4. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −7,9&nbsp;°C | [[30. novembris]] | <center> +10,8&nbsp;°C | [[9. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}} |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −23,6&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[8. decembris]] | <center> +5,4&nbsp;°C | [[30. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 14,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 28,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[21. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,4&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 43,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 64,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 62,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 75,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 38,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,3&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. augusts]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 99,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 30,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 33,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 79,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,3 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 40,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,0&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 71,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 45,1&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 37,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,2 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,7 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 19,0&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" | [[4. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}</ref> * [[Lietus]] — 173 dienas * [[Sniegs]] — 59 dienas * [[Negaiss]] — 24 dienas * [[Migla]] — 31 dienu * [[Krusa]] — 6 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −14,2&nbsp;°C — [[8. decembris]] * −13,2&nbsp;°C — [[9. decembris]] * −10,9&nbsp;°C — [[2. decembris]] * −7,2&nbsp;°C — [[22. janvāris]] * −7,0&nbsp;°C — [[1. decembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,1&nbsp;°C — [[9. jūlijs]] * +19,8&nbsp;°C — [[8. jūlijs]] * +19,1&nbsp;°C — [[17. jūlijs]] * +18,7&nbsp;°C — [[29. jūnijs]] * +18,2&nbsp;°C — [[7. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1973. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1973. gads Latvijā]] l4qs8bb2s0o5qn0t6oxvkzf2t7902we 1972. gada laikapstākļi Latvijā 0 206040 3667734 3607389 2022-08-07T13:49:55Z Laurijs 583 /* Gada notikumi */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1972]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +6,3&nbsp;°C |min Lat = −31,6&nbsp;°C |max Lat = +32,1&nbsp;°C |vid Rīga = +6,8&nbsp;°C |min Rīga = −23,6&nbsp;°C |max Rīga = +31,1&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 645,1 mm<br>Rīga: 744,1 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 157,0 mm (augusts) |nokrišņi dekādē = Rīga: 76,4 mm (jūlijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 65,3 mm ([[15. jūnijs]]) |sniega sega = Rīga: 9 cm ([[26. novembris|26.]], [[27. novembris]]) |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1972]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == * '''Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta vasara.''' Viskarstākā vasara Rīgā iepriekš bija 1901. un 1939. gadā. 1901. gadā vidējā temperatūra sezonā bija par 2,3 grādiem augstāka par normu, 1939. gadā — par 2,7 grādiem augstāka par normu. 1972. gada vasara, neskatoties uz augusta vēsajām pēdējām dienām, bija par 2,9 grādiem siltāka par sezonas normu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Tā bija karsta vasara. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 199, {{dat|1972|8|25|SK}}</ref> * Rīgā, gada laikā, vislielākais novērotais pērkona negaisu skaits — 36 dienas. * [[Ventspils rajons|Ventspils rajonā]] tika reģistrētas 17 negaisa dienas, tai skaitā jūnijā — 6 (viens negaiss ar krusu) un augustā — 8.<ref>Zibens iesper visaugstākajā kokā. Laikraksts "Padomju Venta" (Ventspils) Nr. 105, 3. lpp. {{dat|1973|7|7|SK}}</ref> === Janvāris === * Līdzās 1969. gadam, 1972. gada janvārī, gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu, tika reģistrēts vismazāk nokrišņu. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 12–13&nbsp;mm, bet vietām — tikai 5–7&nbsp;mm. * [[3. janvāris]] — Rīgā iestājās [[Ziema klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. Dekādes sākumā Baltijā valdīja anticiklons, kuram blakus atradās divi cikloni. Ziemā anticiklons parasti nes aukstumu. [[7. janvāris|7. janvāra]] rītā Rīgā termometra dzīvsudraba stabiņš bija noslīdējis līdz 7 grādiem zem nulles. Republikā tika reģistrēta līdz –17 grādu temperatūra, pie augsnes — līdz –20 grādiem. Paaugstinātā spiediena apgabalā sniegs ir reta parādība. Un, kaut arī anticiklons sāka izirt, sniegs netika novērots. Vistuvākās vietas, kur sniegs bija sastopams, bija Somija, Dānija un Baltkrievija. Rīgai tuvākās vietas, kur vēl bija saglabājies sniegs, bija Zosēni (11 centimetru), Priekuļi un Gaujiena (9 centimetri).<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n005|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sniega pagaidām nebūs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n005{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 5, {{dat|1972|1|7|SK}}</ref> * [[10. janvāris]] — Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, tādējādi izveidojās pirmā pastāvīgā sniega sega 1971./1972. gada ziemas sezonā, kura noturējās līdz [[12. februāris|12. februārim]]. Sniega segas biezums nākamajā dienā pieauga līdz 7 centimetriem. * [[13. janvāris|13.]]—[[18. janvāris]] — ļoti auksts laika posms. Sešas dienas pēc kārtas minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem −18 grādiem, piecās dienās zem −20 grādiem. * [[13. janvāris]] — pirmo reizi kopš [[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970. gada]] februāra, minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem –20 grādiem un no rīta sasniedza –22,1 °C lielu salu. Turpretīm pusotra tūkstoša metru augstumā tika reģistrēti tikai –8 grādi. [[12. janvāris|12.]] un [[13. janvāris|13. janvārī]] milzīga gaisa virpuļa centrs (diametrs — 1500 kilometru) pārvietojās no Ladogas ezera uz Baltkrieviju. Tas izraisīja Latvijas austrumu rajonos skaidru laiku un saltus vējus. Dzīvsudraba stabiņš tur noslīdēja līdz –30 grādiem. Kad viesulis virs Latvijas bija pārskrējis, vējš iegriezās ziemeļrietumos un ieplūda siltāks un mitrāks gaiss.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n011|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Salti!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n011{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 11, {{dat|1972|1|14|SK}}</ref> * [[16. janvāris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&nbsp;°C. Tika reģistrēta arī zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 1972. gadā, −21,0&nbsp;°C. Arī dienā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās tikai līdz −18,7 grādiem. Vēl pavisam nesen gaisa temperatūra Latvijā bija noslīdēja līdz –31 grādam, bet [[21. janvāris|21. janvārī]] Baltijas jūras piekrastē no rīta bija tikai –2 grādi. Vēl dienu iepriekš šķita, ka siltā gaisa plūsmai no rietumiem nav ne gala, ne malas, tomēr pierādījās, ka siltā un aukstā gaisa plūsmu cīņa ieilgst. Stiprais sals janvāra otrajā dekādē izraisīja bažas dārzkopjos, ka augļu koki varētu izsalt. Agrometeorologi paskaidroja, ka kritiskā temperatūra 20 centimetru dziļumā vairumā dārzu kultūru ir –11, –12 grādi. Faktiski viszemākā šī temperatūra, kas tika reģistrēta Latvijā, bija atzīmēta Daugavpilī un Stendē un bija –9 grādi, Rīgā un tās apkārtnē ap 0.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n017|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Janvāris—kontrastu mēnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n017{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 17, {{dat|1972|1|21|SK}}</ref> * [[16. janvāris]] — pēc 21 secīgas diennakts, ar temperatūru patstāvīgi zem nulles, pirmo reizi galvaspilsētā gaisa temperatūra pakāpās virs tās un bija +0,1 °C. Līdz nākamajam atkusnim bija jāgaida vēl 14 dienas. === Februāris === * Vismazāk nokrišņu februārī gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 7&nbsp;mm, bet vietām — tikai 2–5&nbsp;mm. * Rīgā mēneša nokrišņu summa bija 4,8&nbsp;mm, kas tobrīd bija ceturtais (2012. gada novembrī, līdzās 1986. gada februārim, septītais) sausākais mēnesis Rīgā kopš 1924. gada. Nokrišņu daudzums februārī Rīgā bija tikai 4 milimetri, kas sastāda 14 procentus no normas. Pēdējo reizi tik sauss februāris iepriekš bija 1929. gadā. Uzmanību saistīja vēl kāds fakts: tik noturīgi silts februāris kopš 1881. gada atzīmēts tikai vienu reizi. Divdesmit divas dienas pēc kārtas temperatūra turējās augstāka nekā februāra norma. Mēneša beigās nedaudz sniega (6 līdz 10 centimetri) bija atlicis vienīgi Madonas — Ainažu rajonā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n053|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Savāda ziema] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n053{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 53, {{dat|1972|3|3|SK}}</ref> Jau kopš janvāra vidus notiek auksto un silto gaisa masu "cīņa". No vienas puses ir aukstais Sibīrijas anticiklons, bet no otras siltie Atlantijas cikloni, kuri ik pa laikam dodas Ziemeļeiropas virzienā, bet līdz Baltijas valstīm tā īsti nenonāk.<ref name="sinoptika-komentars-cina-atmosfera">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n029|issueType:P Sinoptiķa komentārs | "Cīņa" atmosfērā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n029{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 29, {{dat|1972|2|4|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — maksimālā sniega sega Mērsraga rajonā — 8 centimetri, Madonā — 11 centimetri, Alūksnē un Gulbenē — 10 līdz 12 centimetri.<ref name="sinoptika-komentars-cina-atmosfera" /> * [[8. februāris]] — pēc ilgstošā sala, kurš galvaspilsētu "neatlaida" kopš gada pirmajām dienām, Rīgā iestājās atkusnis. Pirmajās desmit februāra dienās Rīgā temperatūra bija par 0,1 grādu zemāka nekā norma, taču nokrišņu daudzums — tikai 1 milimetrs, tas nozīmē 8 procentus normas. Dziļākā sniega sega bija Madonā — 9 centimetri un Gulbenē — 11 centimetri. Republikas austrumu daļā augsne bija sasalusi 120 centimetru dziļumā. Rietumu daļā sasaluma slānis bija plānāks — 40 centimetru, bet Rīgas tuvumā — 80 centimetru.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n035|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Joprojām salts laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n035{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 35, {{dat|1972|2|11|SK}}</ref> * [[12. februāris]] — Rīgā nokusa [[10. janvāris|10. janvārī]] izveidojusies sniega sega. Virs Baltijas valstīm valdīja mierīgs laiks — klusums ir ne tikai tādēļ, ka vēji lēni, bet arī tādēļ, ka dienām ilgi nemainās temperatūra un atmosfēras spiediena. Pavisam cita situācija bija Rietumeiropā. Nesen pāri Francijai gāja ļoti dziļš ciklons. Pēc tam, tiesa, gan mazāks virpulis brāzās pāri Anglijai. Arī februāra otrās dekādes izskaņā Atlantijas okeāns vēl bangoja: enerģiski cikloni joprojām parādās virs okeāna. Ļoti aktīvs ciklons bija virs Skandināvijas un Ziemeļsibirijas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n041|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — klusums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n041{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 41, {{dat|1972|2|18|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rīgā uzsniga 1 centimetrus bieza sniega sega, kura tajā pašā dienā nokusa. * [[10. marts]] — Rīgā divdesmit piekto dienu pēc kārtas nebija reģistrēti nokrišņi. Tomēr dienu iepriekš virs Kaļiņingradas uzradās ciklona centrs, kas bija izveidojies virs Austrijas [[8. marts|8. martā]]. Visai intensīvu nokrišņu zona lietus un slapja sniega veidā ietvēra visu Lietuvu un pārkāpa arī Latvijas dienvidu robežu. Radās cerība, ka nokrišņi sasniegs arī Rīgu, tomēr šoreiz (kā, starp citu sinoptiķi bija aprēķinājuši) šīm cerībām nebija lemts piepildīties. Saltais anticiklons, kas atradās virs Skandināvijas, atspieda ciklona virpuli atpakaļ uz dienvidiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n058|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziema neatkāpjas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n058{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 58, {{dat|1972|3|10|SK}}</ref> * [[12. marts|12.]]—[[14. marts]] — divu diennakšu laikā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās par gandrīz 28 grādiem: [[12. marts|12. marta]] naktī gaiss atdzisa līdz −14,2 °C, kas arī bija mēneša aukstākā nakts, bet jau [[14. marts|14. martā]] temperatūra pakāpās līdz +13,6 °C. * [[13. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. * [[14. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +13,6&nbsp;°C. Šī bija arī pirmā reiz [[1972]]. gadā, kad gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās virs +10 grādiem. * [[15. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&nbsp;°C. Marta otrās dekādes sākumā pavasarīga saule neparasti dāsni apveltīja zemi ar savu staru siltumu. To veicināja apstāklis, ka debesis bija skaidras. [[14. marts|14. martā]] temperatūra dienā sasniedza +13, +14 grādus, kas marta vidū ir diezgan reta parādība. Tik intensīvu siltuma plūsmu atnesa Atlantijas gaiss, kas atspieda salta anticiklonu no Baltijas uz dienvidiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n064|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Dāsnā marta saule] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n064{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 64, {{dat|1972|3|17|SK}}</ref> * [[23. marts]] — 39 dienas Rīga netika novēroti būtisku nokrišņu, bet sausuma periods beidzās, jo Atlantijas okeāns uz Baltiju atsūtīja mitru ciklonu. Vietām Latvijā nolija spēcīgs lietus un sniga sniegs. Sniega sega — 8 līdz 9 centimetri. Ciklons virs Baltijas sacēla 10 balles stipru vēju. Tā ātrums brāzmās sasniedza 37 metrus sekundē — 12 balles. Bet sakarā ar to, ka ciklona centrs gāja pa maršruta Liepāja—Daugavpils, visspēcīgākais vējš bija ciklona virpuļa dienvidu daļā, tas ir, Latvijas dienvidos un sevišķi Lietuvā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n070|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ciklons nāca no Atlantijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n070{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 70, {{dat|1972|3|24|SK}}</ref> * [[31. marts]] — tika ziņots par to, ka bija atkususi augsnes aramkārta. Bija vērojamas pavasara pazīmes arī upēs. Ūdens tajās sāka intensīvi celties: Daugavā par 20 līdz 80 centimetriem diennakti, Lielupē, kas ir rāmāka upe, par 5 līdz 15 centimetriem. Daugavpils rajonā Daugavā bija sācis iet ledus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n076|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasaris laukos un upēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n076{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 76, {{dat|1972|3|31|SK}}</ref> === Aprīlis === Pēc ziemas, kurā gandrīz nemaz nebija sniega, atnāca pavasaris bez paliem. Iepriekšējos gados pavasarī upju caurtece sasniedza 8600 kubikmetru ūdens sekundē, turpretim 1972. gada pavasarī šis skaitlis nepārsniedza 1300 kubikmetru. Daudzās republikas upēs ledus siltuma un saules ietekmē izkusa turpat uz vietas, īstas ledus iešanas nemaz nebija. Pa Daugavu peldēja atsevišķi ledus gabali, cik necik tas sablīvējies vienīgi [[Pļaviņu HES|Pļaviņu]] un [[Ķeguma HES]] ūdenskrātuvēs.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n082|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pavasaris bez paliem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n082{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 82, {{dat|1972|4|7|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — daudzi rīdzinieki žēlojās, ka spiedīgajā gaisā, grūti elpot. Kaut gan gaisa temperatūra bija tīkama (+18 līdz +20 grādu), taču nebija jūtama gandrīz nekāda vēja pūsma. Arī lietus pārāk stipri nelija. Spilgti izteiktas atmosfēras frontes tuvošanās izraisīja nepatīkamu reakciju cilvēkos, kas jutīgi pret laika pārmaiņām, minētā atmosfēras frontes tuvošanās laikā, kā arī tad, kad tā atrodas virs — krasi mainās gaisa spiediens, mitrums, temperatūra, elektriskā lauka spriegums utt. Šāda atmosfēras fronte virs Rīgas atradās ap pulksten 15.<ref name="sinoptika-komentars-kadel-kluvis-vesaks">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n088|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kādēļ kļuvis vēsāks?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n088{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 88, {{dat|1972|4|14|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]] — atmosfēras fronte sadalīs Latviju divās daļās. Republikas dienvidu daļā lija un bija silts: +15 līdz +20 grādu. Pārējā teritorijā pārsvarā bija sauss laiks, temperatūra: +10 līdz +15 grādu.<ref name="sinoptika-komentars-kadel-kluvis-vesaks" /> Rīga diennakts nokrišņu summa sasniedza 23,7 milimetrus. * [[20. aprīlis]] — vēsākā aprīļa diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –3,6 °C. Aprīļa otrās dekādes beigās gandrīz visur augsne bija atkususi pilnīgi. Tikai dažviet Latvijas austrumu rajonos 80 līdz 115 centimetru dziļumā saglabājies 10 līdz 20 centimetrus biezs sasaluma slānis. Dienā augsnes aramkārta sasila līdz +4,7 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n094|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Zeme gaida] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n094{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 94, {{dat|1972|4|21|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — Rīgā uzsniga 1 centimetrus bieza sniega sega, kura tajā pašā dienā nokusa. Šī bija arī pēdējā diena 1972. gada pavasarī, kad galvaspilsētā tika reģistrēta sniega sega. * [[29. aprīlis]] — pēdējā diena galvaspilsētā, ziemas — pavasara sezonas laikā, kad minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles, un bija −1,9 °C. === Maijs === * [[1. maijs|1.]]—[[5. maijs]] — piecas dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +20 grādiem. * [[1. maijs]] — pirmo reizi 1972. gadā, gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās virs +20 grādiem un bija +20,7&nbsp;°C. * [[5. maijs]] — termometra dzīvsudraba stabiņā neatlaidīgi rādīja temperatūru, kas ir par 7 līdz 8 grādiem augstāka par normu. Gaisa robeža, kur dienas temperatūra ir 20 grādi, iezīmējās līnijā Stokholma — Vilna — Voroņeža — Ļeņingrada — Stokholma. Vēji, kas ietekmēja laiku, pūta uz ziemeļiem un visa siltā gaisa masa plūda uz dienvidiem, kur bija ievērojami aukstāks nekā Baltijā. Tāpēc [[7. maijs|7. maijā]] notika temperatūras pazemināšanās. Ūdens temperatūra upēs bija no +9 līdz +12 grādiem. Rīgas jūras līcī — līdz +10 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n105|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Augstāka par normu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1972n105{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 105, {{dat|1972|5|5|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — vēsākā maija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +0,1 °C. * [[20. maijs]] — siltākā maija diena galvaspilsētā. Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +28,4&nbsp;°C. === Jūnijs === * [[5. jūnijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 80 dienas. * [[13. jūnijs]]: ** Naktī uz 13. jūniju vairākās vietās bija neparasti spēcīga krusa. Piemēram, Rīgas rajona kolhozā "Padomju Latvija" ([[Salas pagasts (Mārupes novads)]]), pēc aculiecinieku stāstījuma, krusas graudi bijuši vistas olas lielumā. Krusas negaiss turpinājās 80 minūtes. Pat no rīta tur varēja atrast neizkusušus krusas graudus. Šāda krusa, kas birst ar 30 līdz 40 metru ātrumu sekundē, spēj apdraudēt gan cilvēkus, gan dzīvniekus. Ar ko bija izskaidrojama šāda parādība? Augsnes spēcīgā sasilšana un lielais mitruma daudzums, ko pēdējā laikā atnesa dienvidu cikloni, veicināja spēcīgu gubu mākoņu izveidošanos un izraisīja lietavas, krusu un negaisus.<ref>Sinoptiķa komentārs | Lietusgāzes, negaisi, krusa. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 140, {{dat|1972|6|16|SK}}</ref> ** Rīgā un Latvijā kopumā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, attiecīgi +31,1&nbsp;°C un 31,4 °C. [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gadā]] gaisa temperatūra [[Rīga|Rīgā]] pakāpās līdz +33,0 °C un abi rekordi tika pārspēti.<ref>[https://www.la.lv/ceturtdien-gaidami-karstuma-rekordi-vietam-plosisies-perkona-negaiss Ceturtdien gaidāmi karstuma rekordi, vietām plosīsies pērkona negaiss], la.lv, {{dat|2019|6|16|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Rīgā sasniedza '''65,3 mm''', kas ir lielākais diennakts nokrišņu daudzums, kāds jebkad ir reģistrēts galvaspilsētā, kopš 1924. gada. Otrās dekādes sākumā un vidū Latvijā bija karsts laiks ar lietavām un negaisiem. Dienas temperatūra sasniedza +26 līdz +31 grādu. Sevišķi intensīvs lietus nolija republikas rietumos. Liepājas, Kolkas, Stendes un Rīgas apkārtnē pāris stundu laikā nolija 20 līdz 30 milimetru, bet diennaktī — 40 līdz 60 milimetru lietus, tātad gandrīz mēneša norma.<ref>Sinoptiķa komentārs | Lietusgāzes, negaisi, krusa. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 140, {{dat|1972|6|16|SK}}</ref> * [[23. jūnijs]] — Ūdens temperatūra Rīgas Jūras līcī +15, +17 grādi, Daugavas, Lielupes un Gaujas grīva +17, +20 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Joprojām vēsi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 145, {{dat|1972|6|23|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — tika reģistrēta augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 1972. gadā, +24,1&nbsp;°C. Vairākas dienas mēneša izskaņā pie zemes pūta ziemeļaustrumu vējš. Gaisa plūsmām visos augstumos bija tas pats virziens, un, likās, ka jau sen vajadzētu temperatūrai kristies. Bet tas nenotika — visā Baltijas teritorijā bija karsts laiks. Vēl vairāk — dzīvsudraba stabinš termometrā pacēlās līdz atzīmei, kas pēdējos simt gados Rīgā reti sastopama: gaisa temperatūra bija +30 grādi. Šāda meteoroloģiska situācija bija izveidojusies tādēļ, ka siltās gaisa masas bija iekluvušas tālu ziemelos un temperatūra pat Arhangelskas apgabalā un Skandināvijā sasniedza +30 grādus. Ūdens temperatūra Rīgas Jūras līcī bija +18, +20 grādi, upēs +18, +24 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Karstums nemitēsies. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 151, {{dat|1972|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 118,6 mm. Mēneša pirmajā pusē aizvien biežāk tika novēroti laikapstākļu rekordi. Mēneša pirmās dekādes izskaņā Saldū pāris stundu laikā nolija gandrīz 90 milimetru nokrišņu (!), kas pārsniedza mēneša normu. Spēcīga lietus gāžu iemesli bija atmosfēras pārvietošanās. Tas radīja intensīvu ūdens tvaiku kondensācīju un vienlaicīgi — spēcīgas lietusgāzes.<ref>Sinoptiķa komentārs | Laika rekordi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 163, {{dat|1972|7|14|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]] — Saldu pēcpusdienā piemeklēja spēcīgs negaiss. Diennakts nokrišņu summa sasniedza 89,7 milimetrus (!). Aizkraukles hidroloģiskajā stacijā, [[Ogres rajons|Ogres rajona]] Lielpečos tika reģistrēti 43,4 milimetri. * [[7. jūlijs]] — ūdens temperatūra Rīgas Jūras līča dienvidu daļā bija +18 līdz +19 grādi, bet upēs no +17 līdz +22 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vietām —— lietus. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 157, {{dat|1972|7|7|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]]: ** Naktī uz [[13. jūlijs|13. jūliju]] Valmieras hidrometeoroloģiskā stacijā tika fiksēti 79,4 milimetri (!) nokrišņu. Negais sākās 12. jūlija vakarā, plkst. 19:20 un ilga līdz 3 naktī. Novērotāja piebildēs minēts spēcīgs negaiss, kas traucēja elektroapgādi, izskaloja lielas gravas, kā arī vietām bojāja kartupeļu laukus.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1517404486054072320 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|22|SK}}</ref> ** Ne tik stiprs lietus [[12. jūlijs|12. jūlija]] vakarā bija Rīgā — 35 minūšu laikā nolija 22,3 milimetri nokrišņu (Diennakts summa — 23,2 mm). Saldū nakts sākumā nolija 30,6 mm. * [[20. jūlijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,5&nbsp;°C. * [[21. jūlijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,4&nbsp;°C. [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +31,3&nbsp;°C. Jūlija trešās dekādes sākumā Maskavā dzīvsudraba stabiņš dienā uzkāpa līdz +29 grādiem, Ukrainā — līdz +32, Rietumeiropā līdz +32 un pat +34 grādiem. Silts laiks ir ari ziemeļos. Dzestri bija tikai Allantijas okeānā. Virs Skandināvijas bija izpletusies aukstā atmosfēras fronte. Tai sekoja vēsāks laiks un ziemeļrietumu vēji. Šī atmosfēras fronte [[22. jūlijs|22. jūlijā]] sasniedza Baltiju. Temperatūra dienu pazeminājās līdz +17, +20 grādiem, nakti uz [[22. jūlijs|22. jūliju]] tā bija aptuveni no +12 līdz +15 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kļūs vēsāks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 169, {{dat|1972|7|21|SK}}</ref> Galvaspilsētā, pēc ilgstoša laika posma ar minimālo temperatūru nakts stundās virs +15 grādiem, naktī uz [[23. jūlijs|23. jūliju]] tā noslīdēja līdz +12,6 °C. * [[26. jūlijs]] — līdzās [[20. jūlijs|20. jūlijam]], tika sasniegta 1972. gada jūlija maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā — +29,5 grādi. * [[28. jūlijs]] — Ūdens temperatūra Rīgas Jūras līča dienvidu daļā: no +20 līdz +22 grādiem, upēs — no +20 līdz +25 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vasaras pēdējais mēnesis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 175, {{dat|1972|7|28|SK}}</ref> === Augusts === * Karstas augusta pirmās divas dekādes ar spēcīgām lietusgāzēm. * [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastā]] tika reģistrēts vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī Latvijā — '''330&nbsp;mm'''. * Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 157,0 mm, kas uz to brīdi bija piektais (2012. gada novembrī devītais) mitrākais mēnesis Rīgā kopš 1924. gada. Augusta pirmajās dienās Rīgas Jūras līča dienvidu daļā tika novērots ūdens [[apvelings]]. Pie vainas bija dienvidaustrumu vējš, kas augšējo siltā ūdens slāni (+22 līdz +25 grādi) aizdzina uz ziemeļiem un no dzelmes pacēlās aukstā ūdens slānis. Ūdens temperatūra peldvietās noslīdēja līdz +9 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kas noticis Rīgas jūras līcī?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 181, {{dat|1972|8|4|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — dziļš ciklons, kura centrs pārvietojās no Baltkrievijas un Latviju, atnesa stipras lietusgāzes. Rīgā lietus sākās dienas vidū un līdz dienas beigām nolija '''49,7 mm (!)'''.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kas noticis Rīgas jūras līcī?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 181, {{dat|1972|8|4|SK}}</ref> * [[18. augusts]] — virs okeāna sāka veidoties pirmie diezgan dziļie Atlantijas cikloni. Centrs vienam no tiem šajā dienā atradās 100 kilometrus uz austrumiem no Oslo. Ar šo ciklonu saistītā aukstā atmosfēras fronte iepriekš stiepās pāri Berlīnei līdz Francijas dienvidiem. Vakarā tā virzījās pāri Baltijai, atnesot lietu — Rīgā vakarā un naktī nolija 18,6 mm nokrišņu. Pēc tam iegriezās ziemeļrietumu vējš.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens pazīmes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 193, {{dat|1972|8|18|SK}}</ref> * [[23. augusts]] — [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] [[Nīcas pagasts|Nīcas pagasta]] Reiņos tika reģistrēts augustā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums — '''150&nbsp;mm'''. * [[24. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C. * [[27. augusts]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza 30,2 milimetri. === Septembris === Septembra pirmajās dienās tika novērota ļoti strauja temperatūras pazemināšanās. Daudzviet tika izsludināts brīdinājums par salnām.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pirmās rudens viltības. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 205, {{dat|1972|9|1|SK}}</ref> * [[2. septembris]] — naktī galvaspilsētā temperatūra pazeminājās līdz +4,5 grādiem. * [[10. septembris]] — siltākā 1972. gada septembra diena galvaspilsētā. Gaisa temperatūra sasniedza pilnus +25 grādus. No septembra pirmās dekādes beigām līdz otrās dekādes vidum Latvijā bija silts laiks. Atsevišķās dienās gaisa temperatūra tuvojās un pat pārsniedza +25 grādus.<ref>Sinoptiķa komentārs | Precīzi pēc saraksta. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 217, {{dat|1972|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +22,8 °C. Līdz šīs dienas rekordam, kurš tika uzstādīts 1949. gadā, pietrūka 0,6 grādi. Augustā un septembra pirmajās divās dekādēs Latvijā bija vērojams nevienmērīgs nokrišņu sadalījums. Īpaši daudz lija Latvijas rietumu rajonos — Rucavā nolija 299 milimetri, kas ir vismaz divreiz vairāk nekā norma. Par lietus trūkumu nevarēja sūdzēties arī Rīga — 191 milimetrs, jeb 160% no tā laika klimatiskās normas.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens lietavas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 223, {{dat|1972|9|22|SK}}</ref> * [[28. septembris]] — naktī dzīvsudraba stabinš republikas rietumos noslidēja līdz +4 grādiem un līdz −5 grādiem republikas austrumos. Rekordu uzstādīja Rūjiena, kur temperatūra bija –6 grādi. Cēsīs un Madonā uzsniga pirmais sniegs, bet dienā tas uzsniga visos Latvijas dienvidaustrumu rajonos.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pirmais sniegs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 229, {{dat|1972|9|29|SK}}</ref> Galvaspilsētā minimālā gaisa temperatūra bija +0,9 °C — zemākā šajā mēnesī. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −1,3&nbsp;°C. Šī bija arī pirmā reize [[1972]]. gadā rudens sezonā, kad gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem 0 grādiem. * [[12. oktobris]] — apmēram pulksten 10 no rīta Rīgu sasniedza ciktona aukstā atmosfēras fronte. Ja pirms tās gaisa spiediens kritās, tad pēc aukstās frontes aiziešanas, spiediens sāka strauji palielināties. Dienvidaustrumu vēja vietā sāka pūst ziemeļu vējš.<ref>Sinoptiķa komentārs | Starp diviem cikloniem. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 241, {{dat|1972|10|13|SK}}</ref> Atmosfēras fronte galvaspilsētai atnesa 13,4 milimetrus nokrišņu. * [[15. oktobris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza 25,7 milimetrus. * [[20. oktobris]] — no rīta, trīs stundu laikā, barometra dzīvsudraba stabiņš kritās par 4 milimetriem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Nepastāvīgs laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 247, {{dat|1972|10|20|SK}}</ref> * [[24. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 1 centimetru bieza sniega sega, kura dienā nokusa. Pēc auksta laika, kas savu apogeju sasniedza 23. oktobrī, kad Rīgā dzīvsudraba stabiņā noslīdēja līdz −5 grādiem (−3,9 °C); temperatūras pacelšanās līdz +13 grādiem bija patīkams pārsteigums. Šīs pārmaiņas atnesa ciklons, kura centrs oktobra trešās dekādes vidū lēnām pārvietojās no Spānijas krastiem līdz Anglijai. Tā austrumu daļa, virzoties pār Itāliju un Poliju, atnesa siltumu arī Latvijai.<ref>Sinoptiķa komentārs | Oktobra pārsteigumi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 253, {{dat|1972|10|27|SK}}</ref> === Novembris === Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 94,9&nbsp;mm, kas ir lielākais novembra nokrišņu daudzums kopš 1924. gada. Oktobra beigās un novembra pirmajās dienās Baltijai nemitīgi pāri virzījās cikloni, kas radās virs Baltijas un ar lielu ātrumu (60 līdz 80 kilometru stundā) pārvietoiās uz austrumiem. Piecās dienās pāri Latvijai brāzās četri cikloni, kas atnesa stipru lietu un biezu miglu. Dziļākais ciklons virzijās pāri [[2. novembris|2. novembrī]] ([[1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā|1969. gada 2. novembra orkāna]] trešajā gadadienā) un izraisīja stipra vēju Baltijas jūrā. Vējš sadzina ūdeni Rīgas jūras līcī un Daugavas grīvā (apmēram 80 centimetru virs nulles).<ref>Sinoptiķa komentārs | Cikloni virs Baltijas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 259, {{dat|1972|11|3|SK}}</ref> * [[10. novembris]] — virs Rīgas atmosfēra bija nemierīga. Pie zemes vēja ātrums bija tikai 7 metri sekundē, bet 10 kilometru augstumā gaisa plūsma traucās ar lidmašīnas ātrumu — ar 45 metriem sekundē (tas ir, pusotras reizes spēcīgāk par viesuļvētra, kas brāzās pār Latviju pirms diviem gadiem). Četru kilometru augstumā blīvie mākoņi beidzās un spoži spīdēja saule. 11 kilometru augstumā virs zemes temperatūra bija −65 grādi, bet piezemē +9 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Lidmašīnas ātrumā. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 264, {{dat|1972|11|10|SK}}</ref> * [[11. novembris|11.]]—[[17. novembris]] — Norvēģijas ziemeļos savas pēdējās dienas dzīvoja ļoti aktīvs ciklons. Tas izveidojās 11. novembrī Atlantijā uz aukstā un siltā gaisa robežas. Tās pašas dienas vakara par tā eksistenci uzzināja angļi, bet nakamaja dienā, pārvietodamies uz austrumiem, niknais viesis sasniedza Dāniju. Savā cela (800 kilometru platumā) viesujvējš lauza kokus, izgāza sakaru un elektropārvades līniju stabus, radīja sniegu un plūdus, Stihija nodarīja daudz posta. Tik barga virpuļa parādīšanās Baltijas dienvidos izraisīja dabisku nemieru Latvijas sinoptiķos, jo vairāk tadēļ, ka sasniedzis Zviedrijas dienvidus, tas mainīja trajektoriju un naca tieši uz Latviju. Likās, ka tā ierašanās nav novēršama, bet pēc sešām stundām ciklons atkal mainīja virzienu un, šķērsojis Lietuvu, devās uz Norvēģiju.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pirātisks ciklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 270, {{dat|1972|11|17|SK}}</ref> * [[16. novembris]] — otro reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 1 centimetrus bieza sniega sega, kura dienas laikā nokusa. * [[19. novembris]] — atkal Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura saglabājās četras dienas, jo gaisa temperatūra dienā bija tikai grādu virs nulles, bet naktīs pieturējās sals. * [[24. novembris]] — naktī virs Skandināvijas tika reģistrēts aukstums līdz −15, −24 grādiem. Aukstais gaiss lēnām tuvojās Latvijai. Ūdens temperatūra dažās Latvijas upēs bija tuvu nullei. Gaisa temperatūras pazemināšanās izraisīja upju aizsalšanu. Sāka aizsalt Gauja un dažas nelielas austrumu rajonu upes.<ref>Sinoptiķa komentārs | Uz upju aizsalšanas sliekšņa. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 275, {{dat|1972|11|24|SK}}</ref> * [[25. novembris]] — uzsniegot 5 centimetriem sniega, Rīgā uz četrām dienām atkārtoti izveidojās sniega sega — gada maksimumu, 9 centimetri, sasniedzot nākamajās divās dienās. * [[29. novembris]] — galvaspilsētā pilnībā nokusa sniega sega un līdz gada beigām jauna vairs neizveidojās. === Decembris === Decembris Latvijā iestājās ar siltu laiku. Dienā gaisa temperatūra iesila līdz +4, +7 grādiem, bet naktī +2, +5 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Decembris Rīgā. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 281, {{dat|1972|12|1|SK}}</ref> * [[15. decembris]] — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +8,6 °C, kas bija par 9 grādiem augstāka nekā norma. Tajā laikā tika ziņots, ka kopš 1881. gada, kad tika sākti regulāri hidrometeoroloģieskie novērojumi, Rīgā nekad nav konstatēta tik augsta gaisa temperatūra decembra otrajā dekādē. Tiesa, 1956. gada 17. decembrī Rīgā bija pat +9,0 °C. Arī ūdens Rīgas jūras līcī un upēs, pretēji ierastajam, bija kļuvis siltāks, līdz ar to, ledus, kas bija izveidojies atsevišķās vietās, bija pilnībā izkusis.<ref>Sinoptiķa komentārs | Decembra pārsteigumi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 292, {{dat|1972|12|15|SK}}</ref> * [[24. decembris]] — 1972. gada Ziemassvētki Rīgā bija bez sniega. Gaisa temperatūra svārstījās no −2 grādiem dienā līdz −5 grādiem nakts stundās. * [[26. decembris]] — Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. * [[29. decembris]] — laikrakstā "Rīgas Balss" tika ziņots, ka 1500 kilometru rādiusā no Rīgas sniega nav un tuvākajā laikā tas arī nav gaidāms.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāds būs janvāris?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 304, {{dat|1972|12|29|SK}}</ref> == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −23,6&nbsp;°C ([[16. janvāris]]) * [[Rīga]]: +31,1&nbsp;°C ([[13. jūnijs]]) === Nokrišņi === * Vidējā nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] bija 645,1 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] bija 744,1 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru {{krieviski}}</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −23,6&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[16. janvāris]] | <center> +2,6&nbsp;°C | [[1. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−8,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−5,4}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −12,5&nbsp;°C | [[6. februāris]] | <center> +3,6&nbsp;°C | [[12. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−1,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,6}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −14,3&nbsp;°C | [[12. marts]] | <center> +13,6&nbsp;°C | [[14. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+0,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,3}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −3,6&nbsp;°C | [[20. aprīlis]] | <center> +18,6&nbsp;°C | [[13. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+4,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,9}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +0,1&nbsp;°C | [[12. maijs]] | <center> +28,4&nbsp;°C | [[20. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,0&nbsp;°C | [[4. jūnijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +31,1&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[13. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+17,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +10,1&nbsp;°C | [[9. jūlijs]] | <center> +29,5&nbsp;°C | [[20. jūlijs|20.]], [[26. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+20,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,1}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +7,6&nbsp;°C | [[28. augusts]] | <center> +28,4&nbsp;°C | [[8. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+17,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,4}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +0,9&nbsp;°C | [[28. septembris]] | <center> +25,0&nbsp;°C | [[10. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+11,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −3,9&nbsp;°C | [[23. oktobris]] | <center> +17,6&nbsp;°C | [[9. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+5,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −5,4&nbsp;°C | [[25. novembris]] | <center> +10,0&nbsp;°C | [[8. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+3,0}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,7}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −9,7&nbsp;°C | [[28. decembris]] | <center> +8,6&nbsp;°C | [[14. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,9}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 14,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 2,6&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. janvāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 4,8&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 2,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,6&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[27. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 72,6&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 40,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 34,9&nbsp;mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 96,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 71,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 65,3&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" | [[15. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 118,6&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 35,3 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 76,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 157,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 62,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 28,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 66,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 49,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 48,3&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 29,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 63,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 25,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[15. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 94,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 45,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 20,3&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,6&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. decembris]] |- |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −18,7&nbsp;°C — [[16. janvāris]] * −17,5&nbsp;°C — [[17. janvāris]] * −15,9&nbsp;°C — [[13. janvāris]] * −14,0&nbsp;°C — [[15. janvāris]] * −13,4&nbsp;°C — [[18. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +19,4&nbsp;°C — [[26. jūlijs]] * +19,2&nbsp;°C — [[2. jūlijs|2.]], [[27. jūlijs]] * +19,1&nbsp;°C — [[1. jūlijs]] * +18,9&nbsp;°C — [[25. jūlijs]] * +18,7&nbsp;°C — [[30. jūlijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1972. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1972. gads Latvijā]] 6vmzrg5cjcnno9w3ftn2tqb7tn6u7zt Sji Dzjiņpins 0 206124 3667735 3647816 2022-08-07T13:51:51Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sji Dzjiņpins | vārds_orģ = 习近平 | attēls = Xi Jinping 2019.jpg | apraksts = Sji Dzjiņpins 2019. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs | term_sākums = {{dat|2012|11|15|N|bez}} | term_beigas = | priekštecis = [[Hu Dzjiņtao]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Ķīnas prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2013|3|14|N|bez}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = {{ubl|[[Li Juaņčao]]|[[Vans Cjišaņs]]}} | priekštecis2 = [[Hu Dzjiņtao]] | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Ķīnas viceprezidents]] | term_sākums3 = {{dat|2008|3|15|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2013|3|14|N|bez}} | prezidents3 = [[Hu Dzjiņtao]] | priekštecis3 = [[Džens Cjinhuns]] | pēctecis3 = [[Li Juaņčao]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1953|6|15}} | dzim_vieta = {{vieta|Ķīna|Pekina}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[haņi|haņs]] | partija = [[Ķīnas Komunistiskā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = [[Sji Džunsjuņs]] | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = inženieris, advokāts, filozofs, politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Sji Dzjiņpins''' ({{val|zh|习近平}}, {{zh-p|Xí Jìnpíng}}, {{izrunā|ɕǐ tɕînpʰǐŋ}}; dzimis {{dat|1953|6|15}}) ir [[Ķīna]]s politiķis, no {{dat|2012|||Ģ|bez}} [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs, bet no {{dat|2013|||Ģ|bez}} [[Ķīnas prezidents]] (amatā nomainot [[Hu Dzjiņtao]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288 | title= China new leaders: Xi Jinping heads line-up for politburo | work= BBC Online | accessdate= {{dat|2012|11|17||bez}}}}</ref> kā arī [[Centrālās militārās komisija]] (armijas) vadītājs. Papildus tam, viņš neoficiāli tiek dēvēts arī par “militāro vienību vadītāju” un “augstāko vadītāju” ({{val|zh|最高領導人}}, ''Zuìgāo Lǐngdǎorén''). Kā ģenerālsekretārs viņš ir [[Ķīnas Politbiroja pastāvīgā komiteja|Politbiroja pastāvīgās komitejas]] loceklis, kas ''de facto'' ir augstākā lēmējinstitūcija Ķīnā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1953. gadā [[Pekina|Pekinā]] komunistu revolucionāra [[Sji Džunsjuņs|Sji Džunsjuņa]] ģimenē. Viņa tēvs 1959. gadā kļuva par [[ĶTR]] Valsts padomes premjerministra vietnieks, kuru komunistu partijas "tīrīšanā" 1962. gadā atcēla no amata un nosūtīja darbā uz fabriku, bet [[Kultūras revolūcija]]s laikā (1966—1976) ieslodzīja cietumā. 15 gadu vecumā Dzjiņpins pameta varas diskreditēto ģimeni, pieteicās darbā par laukstrādnieku un 1971. gadā viņu uzņēma komjaunatnē, bet 1974. gadā komunistiskajā partijā. Studēja ķīmijas tehnoloģiju prestižajā Ciņhua universitātē Pekinā (1975-1979). Pēc [[Dens Sjaopins|Dena Sjaopina]] nākšanas pie varas Dzjiņpina tēvu 1978. gadā reabilitēja un iecēla par [[Guanduna]]s provinces gubernatoru. 1982. gadā Dzjiņpins kļuva par tēva drauga ĶTR aizsardzības ministra sekretāru, pēc tam darbojās kā partijas funkcionārs vairākās provinču pilsētās. No 1999. līdz 2002. gadam Sji Dzjiņpins bija [[Fudzjaņa|Fudzjaņas provinces]] gubernators, bet no 2002. līdz 2007. gadam bija [[Džedzjana|Džedzjanas provinces]] gubernators. 2008. gadā īsu brīdi bija arī Komunistiskās partijas pārstāvis [[Šanhaja|Šanhajā]]. Tāpat Sji Dzjiņpins ir bijis [[Centrālais sekretariāts|Centrālā sekretariāta]] loceklis. No 2008. līdz 2013. gadam bija [[Ķīnas viceprezidents]]. 2018. gada februārī tika izziņots priekšlikums atcelt 1982. gadā apstiprinātās Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijas ierobežojumu valsts prezidentam būt amatā ne vairāk kā divus termiņus, paverot iespēju Sji amatā palikt uz mūžu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-china-parliament-xi/chinas-parliament-re-elects-xi-jinping-as-president-idUSKCN1GT03C|title=China's parliament re-elects Xi Jinping as president|last=Wen|first=Philip|date=17 March 2018|publisher=[[Reuters]]|access-date=17 March 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180317042406/https://www.reuters.com/article/us-china-parliament-xi/chinas-parliament-re-elects-xi-jinping-as-president-idUSKCN1GT03C|archive-date=17 March 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/78ea5b0646564a6eb98d9d20d5fbcbb6|title=Xi reappointed as China's president with no term limits|last1=Bodeen|first1=Christopher|date=17 March 2018|publisher=[[Associated Press]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180317190611/https://apnews.com/78ea5b0646564a6eb98d9d20d5fbcbb6|archive-date=17 March 2018|access-date=17 March 2018}}</ref> 2019. gada 25. decembrī politbirojs oficiāli nosauca Sji par "tautas līderi" (人民领袖; rénmín lǐngxiù) — šis tituls iepriekš bija tikai [[Mao Dzeduns|Mao Dzedunam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://asia.nikkei.com/Editor-s-Picks/China-up-close/China-crowns-Xi-with-special-title-citing-rare-crisis|title=China crowns Xi with special title, citing rare crisis|last=Nakazawa|first=Katsuji|date=9 January 2020|work=Nikkei Asian Review|access-date=10 January 2020}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/biography/Xi-Jinping | title= Xi Jinping | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://chinavitae.com/biography/303 | title= Biograpghy of Xi Jinping | publisher= China Vitae | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/world_history/text/3667085 | title= Си Цзиньпин | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{G20 līderi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sji, Dzjiņpins}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas politiķi]] [[Kategorija:Ķīnas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Diktatūra]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Pekinā dzimušie]] q0byf8qjr4htla7dilmxogd36t9qjnu 3667740 3667735 2022-08-07T13:59:58Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sji Dzjiņpins | vārds_orģ = 习近平 | attēls = Xi Jinping 2019.jpg | apraksts = Sji Dzjiņpins 2019. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs | term_sākums = {{dat|2012|11|15|N|bez}} | term_beigas = | priekštecis = [[Hu Dzjiņtao]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Ķīnas prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2013|3|14|N|bez}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = {{ubl|[[Li Juaņčao]]|[[Vans Cjišaņs]]}} | priekštecis2 = [[Hu Dzjiņtao]] | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Ķīnas viceprezidents]] | term_sākums3 = {{dat|2008|3|15|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2013|3|14|N|bez}} | prezidents3 = [[Hu Dzjiņtao]] | priekštecis3 = [[Džens Cjinhuns]] | pēctecis3 = [[Li Juaņčao]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1953|6|15}} | dzim_vieta = {{vieta|Ķīna|Pekina}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[haņi|haņs]] | partija = [[Ķīnas Komunistiskā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = [[Sji Džunsjuņs]] | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = inženieris, advokāts, filozofs, politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Sji Dzjiņpins''' ({{val|zh|习近平}}, {{zh-p|Xí Jìnpíng}}, {{izrunā|ɕǐ tɕînpʰǐŋ}}; dzimis {{dat|1953|6|15}}) ir [[Ķīna]]s politiķis, no {{dat|2012|||Ģ|bez}} [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs, bet no {{dat|2013|||Ģ|bez}} [[Ķīnas prezidents]] (amatā nomainot [[Hu Dzjiņtao]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288 | title= China new leaders: Xi Jinping heads line-up for politburo | work= BBC Online | accessdate= {{dat|2012|11|17||bez}}}}</ref> kā arī [[Centrālās militārās komisija]] (armijas) vadītājs. Papildus tam, viņš neoficiāli tiek dēvēts arī par “militāro vienību vadītāju” un “augstāko vadītāju” ({{val|zh|最高領導人}}, ''Zuìgāo Lǐngdǎorén''). Kā ģenerālsekretārs viņš ir [[Ķīnas Politbiroja pastāvīgā komiteja|Politbiroja pastāvīgās komitejas]] loceklis, kas ''de facto'' ir augstākā lēmējinstitūcija Ķīnā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1953. gadā [[Pekina|Pekinā]] komunistu revolucionāra [[Sji Džunsjuņs|Sji Džunsjuņa]] ģimenē. Viņa tēvs 1959. gadā kļuva par [[ĶTR]] Valsts padomes premjerministra vietnieks, kuru komunistu partijas "tīrīšanā" 1962. gadā atcēla no amata un nosūtīja darbā uz fabriku, bet [[Kultūras revolūcija]]s laikā (1966—1976) ieslodzīja cietumā. 15 gadu vecumā Dzjiņpins pameta varas diskreditēto ģimeni, pieteicās darbā par laukstrādnieku un 1971. gadā viņu uzņēma komjaunatnē, bet 1974. gadā komunistiskajā partijā. Studēja ķīmijas tehnoloģiju prestižajā Ciņhua universitātē Pekinā (1975-1979). Pēc [[Dens Sjaopins|Dena Sjaopina]] nākšanas pie varas Dzjiņpina tēvu 1978. gadā reabilitēja un iecēla par [[Guanduna]]s provinces gubernatoru. 1982. gadā Dzjiņpins kļuva par tēva drauga ĶTR aizsardzības ministra sekretāru, pēc tam darbojās kā partijas funkcionārs vairākās provinču pilsētās. No 1999. līdz 2002. gadam Sji Dzjiņpins bija [[Fudzjaņa|Fudzjaņas provinces]] gubernators, bet no 2002. līdz 2007. gadam bija [[Džedzjana|Džedzjanas provinces]] gubernators. 2008. gadā īsu brīdi bija arī Komunistiskās partijas pārstāvis [[Šanhaja|Šanhajā]]. Tāpat Sji Dzjiņpins ir bijis [[Centrālais sekretariāts|Centrālā sekretariāta]] loceklis. No 2008. līdz 2013. gadam bija [[Ķīnas viceprezidents]]. 2018. gada februārī tika izziņots priekšlikums atcelt 1982. gadā apstiprinātās Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijas ierobežojumu valsts prezidentam būt amatā ne vairāk kā divus termiņus, paverot iespēju Sji amatā palikt uz mūžu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-china-parliament-xi/chinas-parliament-re-elects-xi-jinping-as-president-idUSKCN1GT03C|title=China's parliament re-elects Xi Jinping as president|last=Wen|first=Philip|date=17 March 2018|publisher=[[Reuters]]|access-date=17 March 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180317042406/https://www.reuters.com/article/us-china-parliament-xi/chinas-parliament-re-elects-xi-jinping-as-president-idUSKCN1GT03C|archive-date=17 March 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/78ea5b0646564a6eb98d9d20d5fbcbb6|title=Xi reappointed as China's president with no term limits|last1=Bodeen|first1=Christopher|date=17 March 2018|publisher=[[Associated Press]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180317190611/https://apnews.com/78ea5b0646564a6eb98d9d20d5fbcbb6|archive-date=17 March 2018|access-date=17 March 2018}}</ref> Sji skaidroja lēmumu ar nepieciešamību saskaņot prezidenta amata termiņu ar citiem diviem ietekmīgiem amatiem — Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja amatiem, kuriem nav termiņu ierobežojumu. Tomēr Sji neatklāja, vai plāno ieņemt partijas ģenerālsekretāra, Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja un valsts prezidenta amatu trīs vai vairāk termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/2b449400-413a-11e8-803a-295c97e6fd0b|title=China's Xi Jinping says he is opposed to life-long rule|last1=Mitchell|first1=Tom|date=7 September 2019|newspaper=[[Financial Times]]|access-date=17 April 2018|quote=President insists term extension is necessary to align government and party posts|archive-url=https://web.archive.org/web/20180417192157/https://www.ft.com/content/2b449400-413a-11e8-803a-295c97e6fd0b|archive-date=17 April 2018}}</ref> 2019. gada 25. decembrī politbirojs oficiāli nosauca Sji par "tautas līderi" (人民领袖; rénmín lǐngxiù) — šis tituls iepriekš bija tikai [[Mao Dzeduns|Mao Dzedunam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://asia.nikkei.com/Editor-s-Picks/China-up-close/China-crowns-Xi-with-special-title-citing-rare-crisis|title=China crowns Xi with special title, citing rare crisis|last=Nakazawa|first=Katsuji|date=9 January 2020|work=Nikkei Asian Review|access-date=10 January 2020}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/biography/Xi-Jinping | title= Xi Jinping | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://chinavitae.com/biography/303 | title= Biograpghy of Xi Jinping | publisher= China Vitae | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/world_history/text/3667085 | title= Си Цзиньпин | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{G20 līderi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sji, Dzjiņpins}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas politiķi]] [[Kategorija:Ķīnas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Diktatūra]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Pekinā dzimušie]] hrlb2u169wqj9b3qokzo664lg9hea2n 3667748 3667740 2022-08-07T14:38:38Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sji Dzjiņpins | vārds_orģ = 习近平 | attēls = Xi Jinping 2019.jpg | apraksts = Sji Dzjiņpins 2019. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs | term_sākums = {{dat|2012|11|15|N|bez}} | term_beigas = | priekštecis = [[Hu Dzjiņtao]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Ķīnas prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2013|3|14|N|bez}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = {{ubl|[[Li Juaņčao]]|[[Vans Cjišaņs]]}} | priekštecis2 = [[Hu Dzjiņtao]] | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Ķīnas viceprezidents]] | term_sākums3 = {{dat|2008|3|15|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2013|3|14|N|bez}} | prezidents3 = [[Hu Dzjiņtao]] | priekštecis3 = [[Džens Cjinhuns]] | pēctecis3 = [[Li Juaņčao]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1953|6|15}} | dzim_vieta = {{vieta|Ķīna|Pekina}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[haņi|haņs]] | partija = [[Ķīnas Komunistiskā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = [[Sji Džunsjuņs]] | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = inženieris, advokāts, filozofs, politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Sji Dzjiņpins''' ({{val|zh|习近平}}, {{zh-p|Xí Jìnpíng}}, {{izrunā|ɕǐ tɕînpʰǐŋ}}; dzimis {{dat|1953|6|15}}) ir [[Ķīna]]s politiķis, no {{dat|2012|||Ģ|bez}} [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs, bet no {{dat|2013|||Ģ|bez}} [[Ķīnas prezidents]] (amatā nomainot [[Hu Dzjiņtao]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288 | title= China new leaders: Xi Jinping heads line-up for politburo | work= BBC Online | accessdate= {{dat|2012|11|17||bez}}}}</ref> kā arī [[Centrālā militārā komisija (Ķīna)|Centrālās militārās komisijas]] (armijas) vadītājs. Papildus tam, viņš neoficiāli tiek dēvēts arī par “militāro vienību vadītāju” un “augstāko vadītāju” ({{val|zh|最高領導人}}, ''Zuìgāo Lǐngdǎorén''). Kā ģenerālsekretārs viņš ir [[Ķīnas Politbiroja pastāvīgā komiteja|Politbiroja pastāvīgās komitejas]] loceklis, kas ''de facto'' ir augstākā lēmējinstitūcija Ķīnā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1953. gadā [[Pekina|Pekinā]] komunistu revolucionāra [[Sji Džunsjuņs|Sji Džunsjuņa]] ģimenē. Viņa tēvs 1959. gadā kļuva par [[ĶTR]] Valsts padomes premjerministra vietnieks, kuru komunistu partijas "tīrīšanā" 1962. gadā atcēla no amata un nosūtīja darbā uz fabriku, bet [[Kultūras revolūcija]]s laikā (1966—1976) ieslodzīja cietumā. 15 gadu vecumā Dzjiņpins pameta varas diskreditēto ģimeni, pieteicās darbā par laukstrādnieku un 1971. gadā viņu uzņēma komjaunatnē, bet 1974. gadā komunistiskajā partijā. Studēja ķīmijas tehnoloģiju prestižajā Ciņhua universitātē Pekinā (1975—1979). Pēc [[Dens Sjaopins|Dena Sjaopina]] nākšanas pie varas Dzjiņpina tēvu 1978. gadā reabilitēja un iecēla par [[Guanduna]]s provinces gubernatoru. 1982. gadā Dzjiņpins kļuva par tēva drauga ĶTR aizsardzības ministra sekretāru, pēc tam darbojās kā partijas funkcionārs vairākās provinču pilsētās. No 1999. līdz 2002. gadam Sji Dzjiņpins bija [[Fudzjaņa|Fudzjaņas provinces]] gubernators, bet no 2002. līdz 2007. gadam bija [[Džedzjana|Džedzjanas provinces]] gubernators. 2008. gadā īsu brīdi bija arī Komunistiskās partijas pārstāvis [[Šanhaja|Šanhajā]]. Tāpat Sji Dzjiņpins ir bijis [[Centrālais sekretariāts|Centrālā sekretariāta]] loceklis. No 2008. līdz 2013. gadam bija [[Ķīnas viceprezidents]]. == Ķīnas līderis == 2012. gada 15. novembrī Ķīnas Komunistiskās partijas 18. Centrālā komiteja Sji ievēlēja Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja amatā. Tas viņu neoficiāli padarīja par valsts līderi.<ref name="BBC" /> Sji ir pirmais Ķīnas līderis, kurš dzimis pēc [[Ķīnas Tautas republika]]s dibināšanas 1949. gadā. Sji tika ievēlēts par Ķīnas prezidentu 2013. gada 14. martā apstiprinošā balsojumā 12. Nacionālajā tautas kongresā Pekinā. Viņš saņēma 2952 balsis par, vienu balsi pret un trīs atturējās.<ref name="BBC">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288|title=China Confirms Leadership Change|date=17 November 2012|publisher=[[BBC News]]|access-date=15 November 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20160729201558/http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288|archive-date=29 July 2016}}</ref> Viņš aizstāja [[Hu Dzjiņtao]], kurš pēc diviem termiņiem amatā pensionējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latimes.com/news/world/worldnow/la-fg-wn-china-xi-presidency-20130313,0,1240600.story|title=China's Xi Jinping formally assumes title of president|last=Demick|first=Barbara|date=3 March 2013|newspaper=[[Los Angeles Times]]|access-date=16 March 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130316021753/http://www.latimes.com/news/world/worldnow/la-fg-wn-china-xi-presidency-20130313,0,1240600.story|archive-date=16 March 2013|author-link=Barbara Demick}}</ref> 2018. gada februārī tika izziņots priekšlikums atcelt 1982. gadā apstiprinātās Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijas ierobežojumu valsts prezidentam būt amatā ne vairāk kā divus termiņus, paverot iespēju Sji amatā palikt uz mūžu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-china-parliament-xi/chinas-parliament-re-elects-xi-jinping-as-president-idUSKCN1GT03C|title=China's parliament re-elects Xi Jinping as president|last=Wen|first=Philip|date=17 March 2018|publisher=[[Reuters]]|access-date=17 March 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180317042406/https://www.reuters.com/article/us-china-parliament-xi/chinas-parliament-re-elects-xi-jinping-as-president-idUSKCN1GT03C|archive-date=17 March 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/78ea5b0646564a6eb98d9d20d5fbcbb6|title=Xi reappointed as China's president with no term limits|last1=Bodeen|first1=Christopher|date=17 March 2018|publisher=[[Associated Press]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180317190611/https://apnews.com/78ea5b0646564a6eb98d9d20d5fbcbb6|archive-date=17 March 2018|access-date=17 March 2018}}</ref> Sji skaidroja lēmumu ar nepieciešamību saskaņot prezidenta amata termiņu ar citiem diviem ietekmīgiem amatiem — Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja amatiem, kuriem nav termiņu ierobežojumu. Tomēr Sji neatklāja, vai plāno ieņemt partijas ģenerālsekretāra, Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja un valsts prezidenta amatu trīs vai vairāk termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/2b449400-413a-11e8-803a-295c97e6fd0b|title=China's Xi Jinping says he is opposed to life-long rule|last1=Mitchell|first1=Tom|date=7 September 2019|newspaper=[[Financial Times]]|access-date=17 April 2018|quote=President insists term extension is necessary to align government and party posts|archive-url=https://web.archive.org/web/20180417192157/https://www.ft.com/content/2b449400-413a-11e8-803a-295c97e6fd0b|archive-date=17 April 2018}}</ref> 2019. gada 25. decembrī politbirojs oficiāli nosauca Sji par "tautas līderi" (人民领袖; rénmín lǐngxiù) — šis tituls iepriekš bija tikai [[Mao Dzeduns|Mao Dzedunam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://asia.nikkei.com/Editor-s-Picks/China-up-close/China-crowns-Xi-with-special-title-citing-rare-crisis|title=China crowns Xi with special title, citing rare crisis|last=Nakazawa|first=Katsuji|date=9 January 2020|work=Nikkei Asian Review|access-date=10 January 2020}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/biography/Xi-Jinping | title= Xi Jinping | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://chinavitae.com/biography/303 | title= Biograpghy of Xi Jinping | publisher= China Vitae | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/world_history/text/3667085 | title= Си Цзиньпин | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{G20 līderi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sji, Dzjiņpins}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas politiķi]] [[Kategorija:Ķīnas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Diktatūra]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Pekinā dzimušie]] jb896d227aglzi77bq5t0jbslye6uec 3667815 3667748 2022-08-07T16:39:22Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sji Dzjiņpins | vārds_orģ = 习近平 | attēls = Xi Jinping 2019.jpg | apraksts = Sji Dzjiņpins 2019. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs | term_sākums = {{dat|2012|11|15|N|bez}} | term_beigas = | priekštecis = [[Hu Dzjiņtao]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Ķīnas prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2013|3|14|N|bez}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = {{ubl|[[Li Juaņčao]]|[[Vans Cjišaņs]]}} | priekštecis2 = [[Hu Dzjiņtao]] | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Ķīnas viceprezidents]] | term_sākums3 = {{dat|2008|3|15|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2013|3|14|N|bez}} | prezidents3 = [[Hu Dzjiņtao]] | priekštecis3 = [[Džens Cjinhuns]] | pēctecis3 = [[Li Juaņčao]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1953|6|15}} | dzim_vieta = {{vieta|Ķīna|Pekina}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[haņi|haņs]] | partija = [[Ķīnas Komunistiskā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = [[Sji Džunsjuņs]] | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = inženieris, advokāts, filozofs, politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Sji Dzjiņpins''' ({{val|zh|习近平}}, {{zh-p|Xí Jìnpíng}}, {{izrunā|ɕǐ tɕînpʰǐŋ}}; dzimis {{dat|1953|6|15}}) ir [[Ķīna]]s politiķis, no {{dat|2012|||Ģ|bez}} [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs, bet no {{dat|2013|||Ģ|bez}} [[Ķīnas prezidents]] (amatā nomainot [[Hu Dzjiņtao]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288 | title= China new leaders: Xi Jinping heads line-up for politburo | work= BBC Online | accessdate= {{dat|2012|11|17||bez}}}}</ref> kā arī [[Centrālā militārā komisija (Ķīna)|Centrālās militārās komisijas]] (armijas) vadītājs. Papildus tam, viņš neoficiāli tiek dēvēts arī par “militāro vienību vadītāju” un “augstāko vadītāju” ({{val|zh|最高領導人}}, ''Zuìgāo Lǐngdǎorén''). Kā ģenerālsekretārs viņš ir [[Ķīnas Politbiroja pastāvīgā komiteja|Politbiroja pastāvīgās komitejas]] loceklis, kas ''de facto'' ir augstākā lēmējinstitūcija Ķīnā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1953. gadā [[Pekina|Pekinā]] komunistu revolucionāra [[Sji Džunsjuņs|Sji Džunsjuņa]] ģimenē. Viņa tēvs 1959. gadā kļuva par [[ĶTR]] Valsts padomes premjerministra vietnieks, kuru komunistu partijas "tīrīšanā" 1962. gadā atcēla no amata un nosūtīja darbā uz fabriku, bet [[Kultūras revolūcija]]s laikā (1966—1976) ieslodzīja cietumā. 15 gadu vecumā Dzjiņpins pameta varas diskreditēto ģimeni, pieteicās darbā par laukstrādnieku un 1971. gadā viņu uzņēma komjaunatnē, bet 1974. gadā komunistiskajā partijā. Studēja ķīmijas tehnoloģiju prestižajā Ciņhua universitātē Pekinā (1975—1979). Pēc [[Dens Sjaopins|Dena Sjaopina]] nākšanas pie varas Dzjiņpina tēvu 1978. gadā reabilitēja un iecēla par [[Guanduna]]s provinces gubernatoru. 1982. gadā Dzjiņpins kļuva par tēva drauga ĶTR aizsardzības ministra sekretāru, pēc tam darbojās kā partijas funkcionārs vairākās provinču pilsētās. No 1999. līdz 2002. gadam Sji Dzjiņpins bija [[Fudzjaņa|Fudzjaņas provinces]] gubernators, bet no 2002. līdz 2007. gadam bija [[Džedzjana|Džedzjanas provinces]] gubernators. 2008. gadā īsu brīdi bija arī Komunistiskās partijas pārstāvis [[Šanhaja|Šanhajā]]. Tāpat Sji Dzjiņpins ir bijis [[Centrālais sekretariāts|Centrālā sekretariāta]] loceklis. No 2008. līdz 2013. gadam bija [[Ķīnas viceprezidents]]. == Ķīnas līderis == 2012. gada 15. novembrī Ķīnas Komunistiskās partijas 18. Centrālā komiteja Sji ievēlēja Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja amatā. Tas viņu neoficiāli padarīja par valsts līderi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288|title=China Confirms Leadership Change|date=17 November 2012|publisher=[[BBC News]]|access-date=15 November 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20160729201558/http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288|archive-date=29 July 2016}}</ref> Sji ir pirmais Ķīnas līderis, kurš dzimis pēc [[Ķīnas Tautas republika]]s dibināšanas 1949. gadā. Sji tika ievēlēts par Ķīnas prezidentu 2013. gada 14. martā apstiprinošā balsojumā 12. Nacionālajā tautas kongresā Pekinā. Viņš saņēma 2952 balsis par, vienu balsi pret un trīs atturējās. Viņš aizstāja [[Hu Dzjiņtao]], kurš pēc diviem termiņiem amatā pensionējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latimes.com/news/world/worldnow/la-fg-wn-china-xi-presidency-20130313,0,1240600.story|title=China's Xi Jinping formally assumes title of president|last=Demick|first=Barbara|date=3 March 2013|newspaper=[[Los Angeles Times]]|access-date=16 March 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130316021753/http://www.latimes.com/news/world/worldnow/la-fg-wn-china-xi-presidency-20130313,0,1240600.story|archive-date=16 March 2013|author-link=Barbara Demick}}</ref> 2018. gada februārī tika izziņots priekšlikums atcelt 1982. gadā apstiprinātās Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijas ierobežojumu valsts prezidentam būt amatā ne vairāk kā divus termiņus, paverot iespēju Sji amatā palikt uz mūžu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-china-parliament-xi/chinas-parliament-re-elects-xi-jinping-as-president-idUSKCN1GT03C|title=China's parliament re-elects Xi Jinping as president|last=Wen|first=Philip|date=17 March 2018|publisher=[[Reuters]]|access-date=17 March 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180317042406/https://www.reuters.com/article/us-china-parliament-xi/chinas-parliament-re-elects-xi-jinping-as-president-idUSKCN1GT03C|archive-date=17 March 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/78ea5b0646564a6eb98d9d20d5fbcbb6|title=Xi reappointed as China's president with no term limits|last1=Bodeen|first1=Christopher|date=17 March 2018|publisher=[[Associated Press]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180317190611/https://apnews.com/78ea5b0646564a6eb98d9d20d5fbcbb6|archive-date=17 March 2018|access-date=17 March 2018}}</ref> Sji skaidroja lēmumu ar nepieciešamību saskaņot prezidenta amata termiņu ar citiem diviem ietekmīgiem amatiem — Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja amatiem, kuriem nav termiņu ierobežojumu. Tomēr Sji neatklāja, vai plāno ieņemt partijas ģenerālsekretāra, Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja un valsts prezidenta amatu trīs vai vairāk termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/2b449400-413a-11e8-803a-295c97e6fd0b|title=China's Xi Jinping says he is opposed to life-long rule|last1=Mitchell|first1=Tom|date=7 September 2019|newspaper=[[Financial Times]]|access-date=17 April 2018|quote=President insists term extension is necessary to align government and party posts|archive-url=https://web.archive.org/web/20180417192157/https://www.ft.com/content/2b449400-413a-11e8-803a-295c97e6fd0b|archive-date=17 April 2018}}</ref> 2019. gada 25. decembrī politbirojs oficiāli nosauca Sji par "tautas līderi" (人民领袖; rénmín lǐngxiù) — šis tituls iepriekš bija tikai [[Mao Dzeduns|Mao Dzedunam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://asia.nikkei.com/Editor-s-Picks/China-up-close/China-crowns-Xi-with-special-title-citing-rare-crisis|title=China crowns Xi with special title, citing rare crisis|last=Nakazawa|first=Katsuji|date=9 January 2020|work=Nikkei Asian Review|access-date=10 January 2020}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/biography/Xi-Jinping | title= Xi Jinping | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://chinavitae.com/biography/303 | title= Biograpghy of Xi Jinping | publisher= China Vitae | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/world_history/text/3667085 | title= Си Цзиньпин | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{G20 līderi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sji, Dzjiņpins}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas politiķi]] [[Kategorija:Ķīnas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Diktatūra]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Pekinā dzimušie]] t7q3u8l6nycuyez11fbw3t15fu98p7o 3667818 3667815 2022-08-07T16:52:23Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sji Dzjiņpins | vārds_orģ = 习近平 | attēls = Xi Jinping 2019.jpg | apraksts = Sji Dzjiņpins 2019. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs | term_sākums = {{dat|2012|11|15|N|bez}} | term_beigas = | priekštecis = [[Hu Dzjiņtao]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Ķīnas prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2013|3|14|N|bez}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = {{ubl|[[Li Juaņčao]]|[[Vans Cjišaņs]]}} | priekštecis2 = [[Hu Dzjiņtao]] | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Ķīnas viceprezidents]] | term_sākums3 = {{dat|2008|3|15|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2013|3|14|N|bez}} | prezidents3 = [[Hu Dzjiņtao]] | priekštecis3 = [[Džens Cjinhuns]] | pēctecis3 = [[Li Juaņčao]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1953|6|15}} | dzim_vieta = {{vieta|Ķīna|Pekina}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[haņi|haņs]] | partija = [[Ķīnas Komunistiskā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = [[Sji Džunsjuņs]] | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = inženieris, advokāts, filozofs, politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Sji Dzjiņpins''' ({{val|zh|习近平}}, {{zh-p|Xí Jìnpíng}}, {{izrunā|ɕǐ tɕînpʰǐŋ}}; dzimis {{dat|1953|6|15}}) ir [[Ķīna]]s politiķis, no {{dat|2012|||Ģ|bez}} [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs, bet no {{dat|2013|||Ģ|bez}} [[Ķīnas prezidents]] (amatā nomainot [[Hu Dzjiņtao]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288 | title= China new leaders: Xi Jinping heads line-up for politburo | work= BBC Online | accessdate= {{dat|2012|11|17||bez}}}}</ref> kā arī [[Centrālā militārā komisija (Ķīna)|Centrālās militārās komisijas]] (armijas) vadītājs. Papildus tam, viņš neoficiāli tiek dēvēts arī par “militāro vienību vadītāju” un “augstāko vadītāju” ({{val|zh|最高領導人}}, ''Zuìgāo Lǐngdǎorén''). Kā ģenerālsekretārs viņš ir [[Ķīnas Politbiroja pastāvīgā komiteja|Politbiroja pastāvīgās komitejas]] loceklis, kas ''de facto'' ir augstākā lēmējinstitūcija Ķīnā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1953. gadā [[Pekina|Pekinā]] komunistu revolucionāra [[Sji Džunsjuņs|Sji Džunsjuņa]] ģimenē. Viņa tēvs 1959. gadā kļuva par Ķīnas Tautas republikas Valsts padomes premjerministra vietnieku. 1962. gadā komunistu partijas "tīrīšanas" laikā viņu atcēla no amata un nosūtīja darbā uz fabriku, bet [[Kultūras revolūcija]]s laikā (1966—1976) ieslodzīja cietumā. 15 gadu vecumā Dzjiņpins pameta varas diskreditēto ģimeni, pieteicās darbā par laukstrādnieku un 1971. gadā viņu uzņēma komjaunatnē, bet 1974. gadā komunistiskajā partijā. Studēja ķīmijas tehnoloģiju prestižajā Ciņhua universitātē Pekinā (1975—1979). Pēc [[Dens Sjaopins|Dena Sjaopina]] nākšanas pie varas Dzjiņpina tēvu 1978. gadā reabilitēja un iecēla par [[Guanduna|Guandunas provinces]] gubernatoru. 1982. gadā Sji Dzjiņpins kļuva par tēva drauga Ķīnas Tautas republikas aizsardzības ministra sekretāru, pēc tam darbojās kā partijas funkcionārs vairākās provinču pilsētās. No 1999. līdz 2002. gadam Sji Dzjiņpins bija [[Fudzjaņa|Fudzjaņas provinces]] gubernators, bet no 2002. līdz 2007. gadam bija [[Džedzjana|Džedzjanas provinces]] gubernators. 2008. gadā īsu brīdi bija arī Komunistiskās partijas pārstāvis [[Šanhaja|Šanhajā]]. Tāpat Sji Dzjiņpins ir bijis [[Centrālais sekretariāts|Centrālā sekretariāta]] loceklis. No 2008. līdz 2013. gadam bija [[Ķīnas viceprezidents]]. == Ķīnas līderis == 2012. gada 15. novembrī [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] 18. Centrālā komiteja Sji ievēlēja Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja amatā. Tas viņu neoficiāli padarīja par valsts līderi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288|title=China Confirms Leadership Change|date=17 November 2012|publisher=[[BBC News]]|access-date=15 November 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20160729201558/http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288|archive-date=29 July 2016}}</ref> Sji ir pirmais Ķīnas līderis, kurš dzimis pēc [[Ķīnas Tautas republika]]s dibināšanas 1949. gadā. Sji tika ievēlēts par Ķīnas prezidentu 2013. gada 14. martā apstiprinošā balsojumā 12. Nacionālajā tautas kongresā Pekinā. Viņš saņēma 2952 balsis par, vienu balsi pret un trīs atturējās. Viņš aizstāja [[Hu Dzjiņtao]], kurš pēc diviem termiņiem amatā pensionējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latimes.com/news/world/worldnow/la-fg-wn-china-xi-presidency-20130313,0,1240600.story|title=China's Xi Jinping formally assumes title of president|last=Demick|first=Barbara|date=3 March 2013|newspaper=[[Los Angeles Times]]|access-date=16 March 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130316021753/http://www.latimes.com/news/world/worldnow/la-fg-wn-china-xi-presidency-20130313,0,1240600.story|archive-date=16 March 2013|author-link=Barbara Demick}}</ref> 2018. gada februārī tika izziņots priekšlikums atcelt 1982. gadā apstiprinātās Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijas ierobežojumu valsts prezidentam būt amatā ne vairāk kā divus termiņus, paverot iespēju Sji amatā palikt uz mūžu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-china-parliament-xi/chinas-parliament-re-elects-xi-jinping-as-president-idUSKCN1GT03C|title=China's parliament re-elects Xi Jinping as president|last=Wen|first=Philip|date=17 March 2018|publisher=[[Reuters]]|access-date=17 March 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180317042406/https://www.reuters.com/article/us-china-parliament-xi/chinas-parliament-re-elects-xi-jinping-as-president-idUSKCN1GT03C|archive-date=17 March 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/78ea5b0646564a6eb98d9d20d5fbcbb6|title=Xi reappointed as China's president with no term limits|last1=Bodeen|first1=Christopher|date=17 March 2018|publisher=[[Associated Press]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180317190611/https://apnews.com/78ea5b0646564a6eb98d9d20d5fbcbb6|archive-date=17 March 2018|access-date=17 March 2018}}</ref> Sji skaidroja lēmumu ar nepieciešamību saskaņot prezidenta amata termiņu ar citiem diviem ietekmīgiem amatiem — Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja amatiem, kuriem nav termiņu ierobežojumu. Tomēr Sji neatklāja, vai plāno ieņemt partijas ģenerālsekretāra, Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja un valsts prezidenta amatu trīs vai vairāk termiņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/2b449400-413a-11e8-803a-295c97e6fd0b|title=China's Xi Jinping says he is opposed to life-long rule|last1=Mitchell|first1=Tom|date=7 September 2019|newspaper=[[Financial Times]]|access-date=17 April 2018|quote=President insists term extension is necessary to align government and party posts|archive-url=https://web.archive.org/web/20180417192157/https://www.ft.com/content/2b449400-413a-11e8-803a-295c97e6fd0b|archive-date=17 April 2018}}</ref> 2019. gada 25. decembrī politbirojs oficiāli nosauca Sji par "tautas līderi" ({{val|zh人民领袖, ''rénmín lǐngxiù''}}) — šis tituls iepriekš bija tikai [[Mao Dzeduns|Mao Dzedunam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://asia.nikkei.com/Editor-s-Picks/China-up-close/China-crowns-Xi-with-special-title-citing-rare-crisis|title=China crowns Xi with special title, citing rare crisis|last=Nakazawa|first=Katsuji|date=9 January 2020|work=Nikkei Asian Review|access-date=10 January 2020}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/biography/Xi-Jinping | title= Xi Jinping | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://chinavitae.com/biography/303 | title= Biograpghy of Xi Jinping | publisher= China Vitae | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/world_history/text/3667085 | title= Си Цзиньпин | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{G20 līderi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sji, Dzjiņpins}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas politiķi]] [[Kategorija:Ķīnas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Diktatūra]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Pekinā dzimušie]] 0ged6k0b9rfcg7grjnib6knwkg3t1r4 3667819 3667818 2022-08-07T16:55:24Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sji Dzjiņpins | vārds_orģ = 习近平 | attēls = Xi Jinping 2019.jpg | apraksts = Sji Dzjiņpins 2019. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs | term_sākums = {{dat|2012|11|15|N|bez}} | term_beigas = | priekštecis = [[Hu Dzjiņtao]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Ķīnas prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2013|3|14|N|bez}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = {{ubl|[[Li Juaņčao]]|[[Vans Cjišaņs]]}} | priekštecis2 = [[Hu Dzjiņtao]] | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Ķīnas viceprezidents]] | term_sākums3 = {{dat|2008|3|15|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2013|3|14|N|bez}} | prezidents3 = [[Hu Dzjiņtao]] | priekštecis3 = [[Džens Cjinhuns]] | pēctecis3 = [[Li Juaņčao]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1953|6|15}} | dzim_vieta = {{vieta|Ķīna|Pekina}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[haņi|haņs]] | partija = [[Ķīnas Komunistiskā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = [[Sji Džunsjuņs]] | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = inženieris, advokāts, filozofs, politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Sji Dzjiņpins''' ({{val|zh|习近平}}, {{zh-p|Xí Jìnpíng}}, {{izrunā|ɕǐ tɕînpʰǐŋ}}; dzimis {{dat|1953|6|15}}) ir [[Ķīna]]s politiķis, no {{dat|2012|||Ģ|bez}} [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs, bet no {{dat|2013|||Ģ|bez}} [[Ķīnas prezidents]] (amatā nomainot [[Hu Dzjiņtao]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288 | title= China new leaders: Xi Jinping heads line-up for politburo | work= BBC Online | accessdate= {{dat|2012|11|17||bez}}}}</ref> kā arī [[Centrālā militārā komisija (Ķīna)|Centrālās militārās komisijas]] (armijas) vadītājs. Papildus tam, viņš neoficiāli tiek dēvēts arī par “militāro vienību vadītāju” un “augstāko vadītāju” ({{val|zh|最高領導人}}, ''Zuìgāo Lǐngdǎorén''). Kā ģenerālsekretārs viņš ir [[Ķīnas Politbiroja pastāvīgā komiteja|Politbiroja pastāvīgās komitejas]] loceklis, kas ''de facto'' ir augstākā lēmējinstitūcija Ķīnā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1953. gadā [[Pekina|Pekinā]] komunistu revolucionāra [[Sji Džunsjuņs|Sji Džunsjuņa]] ģimenē. Viņa tēvs 1959. gadā kļuva par Ķīnas Tautas republikas Valsts padomes premjerministra vietnieku. 1962. gadā komunistu partijas "tīrīšanas" laikā viņu atcēla no amata un nosūtīja darbā uz fabriku, bet [[Kultūras revolūcija]]s laikā (1966—1976) ieslodzīja cietumā. 15 gadu vecumā Dzjiņpins pameta varas diskreditēto ģimeni, pieteicās darbā par laukstrādnieku un 1971. gadā viņu uzņēma komjaunatnē, bet 1974. gadā komunistiskajā partijā. Studēja ķīmijas tehnoloģiju prestižajā Ciņhua universitātē Pekinā (1975—1979). Pēc [[Dens Sjaopins|Dena Sjaopina]] nākšanas pie varas Dzjiņpina tēvu 1978. gadā reabilitēja un iecēla par [[Guanduna|Guandunas provinces]] gubernatoru. 1982. gadā Sji Dzjiņpins kļuva par tēva drauga Ķīnas Tautas republikas aizsardzības ministra sekretāru, pēc tam darbojās kā partijas funkcionārs vairākās provinču pilsētās. No 1999. līdz 2002. gadam Sji Dzjiņpins bija [[Fudzjaņa|Fudzjaņas provinces]] gubernators, bet no 2002. līdz 2007. gadam bija [[Džedzjana|Džedzjanas provinces]] gubernators. 2008. gadā īsu brīdi bija arī Komunistiskās partijas pārstāvis [[Šanhaja|Šanhajā]]. Tāpat Sji Dzjiņpins ir bijis [[Centrālais sekretariāts|Centrālā sekretariāta]] loceklis. No 2008. līdz 2013. gadam bija [[Ķīnas viceprezidents]]. == Ķīnas līderis == 2012. gada 15. novembrī [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] 18. Centrālā komiteja Sji ievēlēja Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja amatā. Tas viņu neoficiāli padarīja par valsts līderi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288|title=China Confirms Leadership Change|date=17 November 2012|publisher=[[BBC News]]|access-date=15 November 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20160729201558/http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-20322288|archive-date=29 July 2016}}</ref> Sji ir pirmais Ķīnas līderis, kurš dzimis pēc [[Ķīnas Tautas republika]]s dibināšanas 1949. gadā. Sji tika ievēlēts par Ķīnas prezidentu 2013. gada 14. martā apstiprinošā balsojumā 12. Nacionālajā tautas kongresā Pekinā. Viņš saņēma 2952 balsis par, vienu balsi pret un trīs atturējās. Viņš aizstāja [[Hu Dzjiņtao]], kurš pēc diviem termiņiem amatā pensionējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latimes.com/news/world/worldnow/la-fg-wn-china-xi-presidency-20130313,0,1240600.story|title=China's Xi Jinping formally assumes title of president|last=Demick|first=Barbara|date=3 March 2013|newspaper=[[Los Angeles Times]]|access-date=16 March 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130316021753/http://www.latimes.com/news/world/worldnow/la-fg-wn-china-xi-presidency-20130313,0,1240600.story|archive-date=16 March 2013|author-link=Barbara Demick}}</ref> 2018. gada februārī tika izziņots priekšlikums atcelt 1982. gadā apstiprinātās Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijas ierobežojumu valsts prezidentam būt amatā ne vairāk kā divus termiņus, paverot iespēju Sji amatā palikt uz mūžu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-china-parliament-xi/chinas-parliament-re-elects-xi-jinping-as-president-idUSKCN1GT03C|title=China's parliament re-elects Xi Jinping as president|last=Wen|first=Philip|date=17 March 2018|publisher=[[Reuters]]|access-date=17 March 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180317042406/https://www.reuters.com/article/us-china-parliament-xi/chinas-parliament-re-elects-xi-jinping-as-president-idUSKCN1GT03C|archive-date=17 March 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/78ea5b0646564a6eb98d9d20d5fbcbb6|title=Xi reappointed as China's president with no term limits|last1=Bodeen|first1=Christopher|date=17 March 2018|publisher=[[Associated Press]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180317190611/https://apnews.com/78ea5b0646564a6eb98d9d20d5fbcbb6|archive-date=17 March 2018|access-date=17 March 2018}}</ref> Sji skaidroja lēmumu ar nepieciešamību saskaņot prezidenta amata termiņu ar citiem diviem ietekmīgiem amatiem — Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja amatiem, kuriem nav termiņu ierobežojumu. Tomēr Sji neatklāja, vai plāno ieņemt partijas ģenerālsekretāra, Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja un valsts prezidenta amatu trīs vai vairāk termiņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/2b449400-413a-11e8-803a-295c97e6fd0b|title=China's Xi Jinping says he is opposed to life-long rule|last1=Mitchell|first1=Tom|date=7 September 2019|newspaper=[[Financial Times]]|access-date=17 April 2018|quote=President insists term extension is necessary to align government and party posts|archive-url=https://web.archive.org/web/20180417192157/https://www.ft.com/content/2b449400-413a-11e8-803a-295c97e6fd0b|archive-date=17 April 2018}}</ref> 2019. gada 25. decembrī politbirojs oficiāli nosauca Sji par "tautas līderi" ({{val|zh|人民领袖, ''rénmín lǐngxiù''}}) — šis tituls iepriekš bija tikai [[Mao Dzeduns|Mao Dzedunam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://asia.nikkei.com/Editor-s-Picks/China-up-close/China-crowns-Xi-with-special-title-citing-rare-crisis|title=China crowns Xi with special title, citing rare crisis|last=Nakazawa|first=Katsuji|date=9 January 2020|work=Nikkei Asian Review|access-date=10 January 2020}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://chinavitae.com/biography/303 | title= Biograpghy of Xi Jinping | publisher= China Vitae | language= en}} * {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{G20 līderi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sji, Dzjiņpins}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas politiķi]] [[Kategorija:Ķīnas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Diktatūra]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Pekinā dzimušie]] o4pwnhwei01bpzvoidjle3rpp0uy1yf Nožēlojamie (2012. gada filma) 0 214693 3667873 3637193 2022-08-07T17:36:31Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Toma Hūpera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Nožēlojamie | attēls = Les-miserables-movie-poster1.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Les Misérables'' | žanrs = Muzikālā drāma | režisors = [[Toms Hūpers]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = [[Hjū Džekmens]]<br />[[Rasels Krovs]]<br />[[Anna Hetaveja]]<br />[[Amanda Saifreda]]<br />[[Edijs Redmeins]]<br />[[Helēna Bonema Kārtere]]<br />[[Saša Barons Koens]]<br />[[Samantha Barks|Samanta Bērksa]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[Working Title Films]]''<br />''Cameron Mackintosh Ltd.''<ref name="Notes">{{Tīmekļa atsauce|title=Production Notes|url=http://www.universalpicturesawards.com/assets/lesmis/pdf/LESMISProductionNotes.pdf|publisher=Universal Pictures|accessdate=10 January 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131015071611/http://www.universalpicturesawards.com/assets/lesmis/pdf/LESMISProductionNotes.pdf|archivedate={{dat|2013|10|15||bez}}}}</ref><br />''[[Relativity Media]]''<ref name="Notes"/> | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2012|12|5|Londonas pirmizrāde|ref1=<ref name="premiere">{{ziņu atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/culture/film/film-news/9726703/Les-Miserables-film-gets-world-premiere-in-London.html |title=Les Miserables film gets world premiere in London |date=6 December 2012 |work=[[The Daily Telegraph|The Telegraph]] |accessdate=7 December 2012 |archive-date={{dat|2012|12|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121207000220/http://www.telegraph.co.uk/culture/film/film-news/9726703/Les-Miserables-film-gets-world-premiere-in-London.html }}</ref>|2013|1|11|Apvienotā Karaliste|ref2=<ref name="ukreleasedate">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lesmiserables-movie.co.uk/main.html|title=Official Website|publisher=lesmiserables-movie.co.uk|accessdate=2012-11-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121112073935/http://lesmiserables-movie.co.uk/main.html|archivedate=2012-11-12}}</ref>}} | ilgums = 158 minūtes<!--Theatrical runtime: 157:49--><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Les Miserables|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/les-miserables-2012|publisher=[[British Board of Film Classification]]|accessdate=29 December 2012|date=28 November 2012|archive-date={{dat|2013|01|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130120052929/http://www.bbfc.co.uk/releases/les-miserables-2012}}</ref> | valsts = {{GBR}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Les Miserables'|url=http://www.guardian.co.uk/film/2013/jan/10/miserables-review|publisher=[[Guardian]]|accessdate=14 January 2013}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Les Miserables'|url=http://www.odeon.co.uk/fanatic/film_info/m14202/Les_Miserables/|publisher=Odeon|accessdate=14 January 2013|archive-date={{dat|2013|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130208204236/http://www.odeon.co.uk/fanatic/film_info/m14202/Les_Miserables}}</ref> | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|61 miljons}}<ref name="Budget">{{ziņu atsauce|url=http://aarontveit.net/photos/displayimage.php?album=188&pid=4381#top_display_media|title=Les Miz Soars Again|first=Anthony|last=Breznican|date=31 October 2012|work=[[Entertainment Weekly]]|publisher=[[WarnerMedia|Time Warner]]|accessdate=7 November 2012}}</ref><ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=lesmiserables2012.htm |title=Les Misérables (2012) |work=[[Box Office Mojo]] |publisher=IMDb |accessdate=1 February 2013}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|340 107 410}}<ref name="BOM"/> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Nožēlojamie"''' ({{val|en|Les Misérables}}) ir [[Toms Hūpers|Toms Hūpera]] režisēta 2012. gada britu muzikālā drāma. Filmas sižets balstīts uz [[Nožēlojamie (mūzikls)|mūziklu ar tādu pašu nosaukumu]], kas savukārt ir balstīts uz [[Viktors Igo|Viktora Igo]] 1862. gada romānu "[[Nožēlojamie]]". Filma ir stāsts par bijušo ieslodzīto Žanu Valžānu, kas kļūst par kādas Francijas pilsētas mēru. Viņš arī piekrīt rūpēties par mirstošās Fantīnes ārlaulības meitu Koseti, taču viņam kā bēglim ir jāizvairās no notveršanas no policijas inspektora Žavēra. "Nožēlojamajos" galvenās lomas atveido [[Hjū Džekmens]], [[Rasels Krovs]], [[Anna Hetaveja]] un [[Amanda Saifreda]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2012|12|5||bez}} Londonā. "Nožēlojamie" saņēma galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes. [[Amerikas Kinoinstitūts]] to nosauca par vienu no desmit 2012. gada labākajām filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/izklaide/izklaide/amerikas-filmu-instituta-gada-filmu-topa-noklust-argo-un-nozelojamie-13983097|title=Amerikas Filmu institūta gada filmu topā nokļūst Argo un Nožēlojamie|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|2|8||bez}}}}</ref> Filma tikusi nominēta astoņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā labākās filmas nominācijā, bet balvas ieguvusi nominācijās [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise otrā plāna lomā"]] (Anna Hetaveja), [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā skaņa"]] un [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais grims"]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.lesmiserablesfilm.com}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2012. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Relativity Media filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes romantikas filmas]] [[Kategorija:Toma Hūpera filmas]] atyny5b3p2uk0j6b7a9jkw7rl9v5l7u Lidojums 0 215996 3667836 3480047 2022-08-07T17:15:00Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Lidojums | attēls = Flight film poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Flight'' | žanrs = [[Drāma]] | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = [[Lorija Makdonalda]]<br />[[Volters Parkss]]<br />[[Džeks Repks]]<br />[[Stīvs Stārkejs]]<br />Roberts Zemekis | scenārija autors = [[Džons Geitins]] | galvenajās lomās = {{Unbulleted list|[[Denzels Vašingtons]]|[[Dons Čīdls]]|[[Melisa Leo]]|[[Kelija Reilija]]|[[Džons Gudmans]]|[[Brūss Grīnvuds]]}} | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = [[Dons Bērdžess]] | montāža = | studija = ''[[Walter F. Parkes|Parkes + MacDonald Prods.]]''<br />''[[ImageMovers]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2012|10|14|Ņujorkas kinofestivāls|2012|11|02|ASV, Kanāda}} | ilgums = 139 minūtes<ref name="McCarthy">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hollywoodreporter.com/review/film-review-denzel-washingtons-flight-378838 |title=Flight: New York Film Festival Review | work = [[The Hollywood Reporter]] | first=Todd |last = McCarthy | date = October 15, 2012 | accessdate=October 24, 2012}}</ref> | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|31 miljons}}<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Horn | first = John | title = How the movie 'Flight' got off the ground | date = October 20, 2012 | url = http://www.latimes.com/entertainment/movies/moviesnow/la-et-mn-denzel-zemeckis-ca-flight-20121021,0,2869289.story|work=[[Los Angeles Times]] | accessdate = November 4, 2012}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|139 172 375}}<ref>[http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=flight.htm ''Flight''] at [[Box Office Mojo]]</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 1907668 }} '''"Lidojums''' ({{val|en|Flight}}) ir 2012. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mākslas filma, drāma. Filmas režisors un viens no producentiem ir [[Roberts Zemekis]].<ref name="a">[http://latimesblogs.latimes.com/movies/2011/06/robert-zemeckis-flight-back-to-the-future-roger-rabbit.html Robert Zemeckis finally looks to take 'Flight']</ref> Galvenajā lomā [[Denzels Vašingtons]]. Filmas pirmizrāde notika [[Ņujorkas kinofestivāls|Ņujorkas kinofestivālā]], bet Latvijā filmas pirmizrāde notika 2013. gada 22. februārī.<ref>[http://www.forumcinemas.lv/Event/300950/ "Lidojums" ''forumcinemas.lv'']</ref> Filma saņēma pozitīvu kritiku un tika izvirzīta [[85. Kinoakadēmijas balva]]i nominācijās "Labākais aktieris galvenajā lomā" un "Labākais oriģinālscenarijs". Denzels Vašingtons bija nominēts kā "Labākais aktieris" arī [[Zelta globusa balva]]i, bet to neieguva. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.paramount.com/flight/}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2012. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] gthpee9mwz716uglt4ogjt0r617g29h Alberto Tomba 0 216260 3667947 3653301 2022-08-07T20:21:48Z StomboyCarGeek 106758 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Alberto Tomba | piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana | vārds_orig = ''Alberto Tomba'' | attēls = Alberto Tomba.jpg | att_izm = | paraksts = Alberto Tomba 2006. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1966|12|19}} | dz_viet = {{vieta|Itālija|Boloņa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[Itālis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=182}} | svars = {{mērvienība|kg=89}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{ITA}} | sporta veids = [[Kalnu slēpošana]] | disciplīna = Slaloms, milzu slaloms, supergigants | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = Pasaules kauss kalnu slēpošanā | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = 50 | pk_pjedestāli = | pk_tituli = 1 | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 4 ({{oss|Z=1988}}, {{oss|Z=1992}}, {{oss|Z=1994}}, {{oss|Z=1998}}) | os_medaļas = 3 zelti, 2 sudrabi | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = 2 zelti, 2 bronzas | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Alberto Tomba''' ({{val|it|Alberto Tomba}}; dzimis {{dat|1966|12|19}}) ir bijušais [[Itāļi|itāļu]] [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotājs]], viens no titulētākajiem sportistiem kalnu slēpošanas vēsturē. Piedalījies četrās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|Z=1988}}, {{oss|Z=1992}}, {{oss|Z=1994}}, {{oss|Z=1998}}). Kopumā izcīnījis piecas medaļas, no kurām trīs ir zelta, veiksmīgākās Olimpiskās spēles viņam bija 1988. gadā Kalgari, kad kļuva par čempionu slalomā un milzu slalomā. Ar panākumiem startējis Pasaules kausā, kur izcīnījis 50 uzvaras atsevišķos posmos — tas ir trešais labākais rādītājs pēc zviedra [[Ingemars Stēnmarks|Ingemara Stēnmarka]] (86 uzvaras) un austrieša [[Hermanis Maiers|Hermaņa Maiera]] (54 uzvaras). 1995. gadā Tomba uzvarēja Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā, vēl ir ieguvis astoņus Mazos Kristāla globusus atsevišķās disciplīnās. Pasaules čempionātos ir uzvarējis divas reizes (abas — 1996. gadā), kā arī izcīnījis divas bronzas medaļas. == Statistika Pasaules kausā == {| class=wikitable style="text-align:center" !width=65px|Sezona !!width=65px| Vecums !!width=100px| Kopvērtējums !!width=100px| Slaloms !!width=100px| Milzu<br>slaloms !!width=100px| Supergigants !!width=100px| Nobrauciens !!width=100px| Kombinācija |- | 1986 || ''19'' || 51 || 39 || 23 || 19 || — || — |- | 1987 || ''20'' || 15 || 24 || 9 || 18 || — || — |- | 1988 || ''21'' ||bgcolor="silver" | 2 || bgcolor="gold" |1 || bgcolor="gold" |1 || 8 || — || — |- | 1989 || ''22'' ||bgcolor="cc9966" | 3 || bgcolor="silver" |2 || 7 || 7 || — || — |- | 1990 || ''23'' || 9 || bgcolor="silver" |2 || 14 || — || — || — |- | 1991 || ''24'' || bgcolor="silver" |2 || 6 || bgcolor="gold" |1 || — || — || — |- | 1992 || ''25'' || bgcolor="silver" |2 || bgcolor="gold" |1 || bgcolor="gold" |1 || 43 || — || — |- | 1993 || ''26'' || 5 ||bgcolor="silver" | 2 || bgcolor="silver" |2 || — || — || — |- | 1994 || ''27'' || bgcolor="cc9966" |3 ||bgcolor="gold" | 1 || 11 || — || — || — |- | 1995 || ''28'' || bgcolor="gold" |1 || bgcolor="gold" |1 || bgcolor="gold" |1 || — || — || — |- | 1996 || ''29'' || 5 || bgcolor="silver" |2 || 8 || — || — || — |- | 1997 || ''30'' || 25 || 5 || — || — || — || — |- | 1998 || ''31'' || 14 || 7 || 13 || — || — || — |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Sportists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni kalnu slēpošanā — milzu slaloms vīriešiem}} {{Olimpiskie čempioni kalnu slēpošanā — slaloms vīriešiem}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tomba, Alberto}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas kalnu slēpotāji]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki kalnu slēpošanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki kalnu slēpošanā]] ga6372h5jz9qvcahltpiaxy4oozk6hl Īlons Masks 0 224097 3668030 3618328 2022-08-08T05:30:07Z Minorax 83723 ([[c:GR|GR]]) [[File:Elon Musk Signature.png]] → [[File:Elon Musk Signature.svg]] vva wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Īlons Masks | vārds_orig = ''Elon Musk'' | attēls =Elon Musk 2015.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Dienvidāfrika|Pretorija}} | dzīves_vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa}} | pilsonība = {{USA}} | tautība = | nodarbošanās = Uzņēmējs, izgudrotājs, inženieris | darbības_gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Elon Musk Signature.svg | piezīmes = | alma_mater = [[Pensilvānijas Universitāte]] | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Īlons Masks''' ({{val-en|Elon Musk}}; dzimis {{dat|1971|6|28}}) ir [[Dienvidāfrika]]s izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmējs.<ref name="Elon Musk">[http://www.forbes.com/profile/elon-musk/ Forbes: "The World's Billionaires - Elon Musk"] March 2013</ref> Viņš ir plašāk zināms kā ''[[SpaceX]]'' dibinātājs un ''[[PayPal]]'' (sākotnēji X.com) līdzdibinātājs. ''[[SpaceX]]'' viņš ir uzņēmuma [[izpilddirektors]] un galvenais projektētājs, bet ''[[Tesla (uzņēmums)|Tesla Motors]]'' viņš ir [[valdes priekšsēdētājs]], izpilddirektors un produktu arhitekts. Īlons Masks ir arī ''[[SolarCity]]'' valdes priekšsēdētājs un ''[[OpenAI]]'' līdzpriekšsēdētājs. Īlonam Maskam ir bakalaura grāds [[ekonomika|ekonomikā]], kas iegūts [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]],<ref name=i>{{Ziņu atsauce | url=http://www.spacex.com/elon-musk.php | work=SpaceX | title=Elon Musk – Official Bio | access-date={{dat|2013|05|17||bez}} | archive-date={{dat|2013|01|15||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20130115192610/http://www.spacex.com/elon-musk.php }}</ref> un otrs bakalaura grāds [[fizika|fizikā]] no Pensilvānijas Universitātes.<ref name="i"/> == Dzīvesgājums == Dzimis 1971. gadā [[Pretorija|Pretorijā]] inženiera Erola Maska un viņa sievas Mejas, dzimušas Haldemanes (''Maye Haldeman''), ģimenē. Pēc vecāku šķiršanās palika dzīvot pie tēva, jau 12 gadu vecumā izveidoja un pārdeva savu pirmo [[Videospēle|videospēli]] ''Blastar''. 17 gadu vecumā izceļoja uz Kanādu, tad uz ASV, kur studēja ekonomiku un fiziku Pensilvānijas Universitātē. 1995. gadā iestājās [[Stenforda Universitāte]]s fizikas doktora studiju programmā, taču jau pēc divām dienām pameta studijas un kopā ar savu brāli Kimbalu nodibināja savu kompāniju ''Zip2'', kuru 1999. gadā pārdeva [[Personālais dators|personālo datoru]] ražotājam ''Compaq'' par 307 miljoniem ASV dolāru. 1999. gadā Masks nodibināja interneta epasta maksājumu uzņēmumu ''X.com'', kas 2000. gadā apvienojās ar konkurējošu uzņēmumu ''Confinity'', kura produkts ''[[PayPal]]'' 2002. gadā par 1,5 miljardiem dolāru pārdeva interneta uzņēmumam ''[[eBay]]''. 2002. gadā viņš nodibināja kosmisko lidojumu uzņēmumu ''[[SpaceX]]'', bet 2004. gadā kļuva par galveno investoru īsi pirms tam dibinātajā elektroauto uzņēmumā ''[[Tesla (uzņēmums)|Tesla]]''. 2020. gada augustā viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 85,6 miljardiem ASV dolāru, kas viņu padarīja par 5. bagātāko personu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Elon Musk|url = https://www.forbes.com/real-time-billionaires/#187c853a3d78|website = Forbes|accessdate = August 19, 2020}}</ref> 2021. gada 7. janvārī ar aptuveni 191 miljardu ASV dolāru vērtiem īpašumiem viņš tika atzīts par pasaulē bagātāko cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2021/01/07/investing/elon-musk-jeff-bezos-richest-person/index.html|title=Elon Musk overtakes Jeff Bezos to become world's richest person|last=Business|first=Chris Isidore, CNN|website=CNN|access-date=2021-01-11}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites== {{aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20180402031500/http://www.solarcity.com/ SolarCity] oficiālā vietne * [http://www.spacex.com SpaceX] oficiālā vietne * [http://www.tesla.com Tesla] oficiālā vietne {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Masks, Ilons}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Filantropi]] dc0l5511tcmd1b820khxu230vwddrof Darela savvaļas parks 0 225994 3668100 3667467 2022-08-08T10:13:40Z Algonkins 30993 /* Lemuri */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmie četri dzīvnieki ieradās Džērsijā 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt tiem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud dzīves vietu izzušana un fragmentācija, kā arī medības. 1988. gadā Alaotras lemura aizsardzību noteica par prioritāru ģintī, un 1990. gada decembrī Džērsijas trests iegādājās sešus savvaļā noķertus dzīvniekus. ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Kuplajā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] hajiq4xtjc83oa8acpq234ed88gu473 Krievu Pareizticīgā baznīca 0 228883 3667973 3667463 2022-08-07T21:18:38Z 46.204.72.79 wikitext text/x-wiki [[Attēls: Baphosimb.gif |thumb| reliģijas simbols]] '''Krievu Pareizticīgā baznīca''' jeb '''Maskavas patriarhāts''' ({{val|ru|Русская Православная Церковь}}, ''Московский патриархат'') ir asiņaina fašistu sekta, kuru pārvalda vecs idiots Kirils - Putina vergs un velna pielūdzējs. Aizņem piekto vietu [[Pareizticīgo baznīcu diptihs|Pareizticīgo baznīcu diptihā]]. Baznīcas kanoniskajā teritorijā ietilpst bijušās [[Padomju Savienība]]s valstis (izņemot Gruziju un Armēniju, kuras ietilpst [[Gruzijas Pareizticīgā baznīca|Gruzijas patriarhāta]] kanoniskajā teritorijā), kā arī [[Ķīna]] un [[Japāna]]. Pašreizējais patriarhs ir [[Kirils (patriarhs)|Kirils]]. Patriarha oficiālais tituls ir "''Maskavas un visas Krievzemes patriarhs''" ({{val|ru|Патриарх Московский и всея Руси}}). Starp [[kristietība|kristīgajām baznīcām]] Krievu Pareizticīgo baznīca pēc sekotāju skaita ir otrs lielākais novirziens pēc [[Romas Katoļu baznīca]]s. Baznīcas [[autokefālija]] tika nodibināta 1589. gadā. == Skatīt arī == * [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pareizticība]] [[Kategorija:Reliģija Krievijā]] 44taph8aa91i2seujl4xteuopgbavur 3667984 3667973 2022-08-07T21:38:42Z FlyingAce 70057 Reverted 1 edit by [[Special:Contributions/46.204.72.79|46.204.72.79]] ([[User talk:46.204.72.79|talk]]) (TwinkleGlobal) wikitext text/x-wiki [[Attēls:Christ the Savior Cathedral Moscow.jpg|thumb|Maskavas [[Kristus Glābēja katedrāle]]]] '''Krievu Pareizticīgā baznīca''' jeb '''Maskavas patriarhāts''' ({{val|ru|Русская Православная Церковь}}, ''Московский патриархат'') ir pasaulē lielākā autokefālā pareizticīgā baznīca. Aizņem piekto vietu [[Pareizticīgo baznīcu diptihs|Pareizticīgo baznīcu diptihā]]. Baznīcas kanoniskajā teritorijā ietilpst bijušās [[Padomju Savienība]]s valstis (izņemot Gruziju un Armēniju, kuras ietilpst [[Gruzijas Pareizticīgā baznīca|Gruzijas patriarhāta]] kanoniskajā teritorijā), kā arī [[Ķīna]] un [[Japāna]]. Pašreizējais patriarhs ir [[Kirils (patriarhs)|Kirils]]. Patriarha oficiālais tituls ir "''Maskavas un visas Krievzemes patriarhs''" ({{val|ru|Патриарх Московский и всея Руси}}). Starp [[kristietība|kristīgajām baznīcām]] Krievu Pareizticīgo baznīca pēc sekotāju skaita ir otrs lielākais novirziens pēc [[Romas Katoļu baznīca]]s. Baznīcas [[autokefālija]] tika nodibināta 1589. gadā. == Skatīt arī == * [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pareizticība]] [[Kategorija:Reliģija Krievijā]] 64wm8dtdg1tpwr8hkkbvmu43i6s6p4q Arābijas Lorenss (filma) 0 234784 3667857 3527190 2022-08-07T17:27:29Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Deivida Līna filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = "Arābijas Lorenss" | attēls = Lawrence of arabia ver3 xxlg.jpg | paraksts = Filmas plakāts | nosaukums oriģinālvalodā = ''Lawrence of Arabia'' | žanrs = episka piedzīvojumu drāma | režisors = [[Deivids Līns]] | producents = [[Sems Spīgels]] (''Sam Spiegel'') | scenārija autors = [[Roberts Bolts]]<br />[[Maikls Vilsons]] | galvenajās lomās = [[Pīters O'Tūls]]<br />[[Aleks Giness]]<br />[[Entonijs Kvinns]]<br />[[Džeks Hokinss]]<br />[[Omārs Šarifs]] | mūzika = [[Moriss Žārs]] (''Maurice Jarre'') | operators = [[Fredijs Jangs]] | montāža = [[Enna V. Koutsa]] | studija = ''[[Horizon Pictures]]'' | izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{dat|1962|12|10}} | ilgums = 216 minūtes {{small|(oriģinālā versija)}}<br />228 minūtes {{small|(1989. gadā atjaunotā versija)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=''Lawrence of Arabia (restored version)'' (PG)|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/lawrence-arabia-restored-version-0|work=British Board of Film Classification|date=31 March 1989|access-date={{dat|2013|10|10||bez}}|archive-date={{dat|2019|09|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190911233630/https://bbfc.co.uk/releases/lawrence-arabia-restored-version-0}}</ref> | valsts = [[Lielbritānija]] | valoda = [[angļu valoda|angļu]]<br />[[arābu valoda|arābu]]<br />[[turku valoda|turku]] | budžets = 15 miljoni [[USD]] | ienākumi = 70 miljoni USD | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0056172 }} '''"Arābijas Lorenss"''' ({{val-en|Lawrence of Arabia}}) ir 1962. gadā izdota episka Lielbritānijas filma, kura balstīta uz reāliem britu armijas virsnieka [[T. E. Lorenss|T. E. Lorensa]] (''T. E. Lawrence'') dzīves notikumiem. Šī filma tiek uzskatīta par vienu no dižākajām un ietekmīgākajām filmām kino vēsturē. [[Amerikas Kinoinstitūts]] šo filmu nosaucis par visu laiku labāko episkā žanra filmu.<ref name="Top 10">{{ziņu atsauce | publisher = ''American Film Institute'' | title = AFI's 10 Top 10 | date = 2008-06-17 | url = http://www.afi.com/10top10/ | accessdate=2008-11-16}}</ref> Scenāriju filmai sarakstījuši [[Roberts Bolts]] un [[Maikls Vilsons]], izmantojot T. E. Lorensa autobiogrāfiskos aprakstus par viņa piedalīšanos [[Arābu sacelšanās]] notikumos. Filmas režisors ir [[Deivids Līns]], galvenās lomas atveido [[Pīters O'Tūls]], [[Aleks Giness]], [[Entonijs Kvinns]], [[Džeks Hokinss]], [[Omārs Šarifs]]. Filma ieguva 7 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s un 3 nominācijas. Filma tika atzīta par gada labāko filmu, tika apbalvots filmas režisors [[Deivids Līns]], operators [[Fredijs Jangs]], oriģinālās mūzikas autors [[Moriss Žārs]]. Filma saņēma balvas arī par labāko mākslinieka darbu, montāžu un skaņu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/35th-winners.html |title=The 35th Academy Awards (1963) Nominees and Winners |accessdate=23 August 2011 |work=oscars.org |archive-date={{dat|2014|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141006071252/http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/35th-winners.html }}</ref> [[Attēls:Peter O'Toole in Lawrence of Arabia.png|thumb|left|[[Pīters O'Tūls]] [[T. E. Lorenss|T. E. Lorensa]] lomā filmā "Arābijas Lorenss"]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Labākā filma (Oskars)}} [[Kategorija:1962. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Kara drāmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Deivida Līna filmas]] 6xbivtl3cwtj0owaym4rsnabu5m2w3t Elvīra Šnore 0 236862 3667794 3667379 2022-08-07T16:16:08Z Baisulis 11523 izņemts "tika"..... wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Elvīra Šnore | vārds_orig = | attēls = Elvīra Šnore Vilciņa 1927.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = 1927. gada portrets | dz_gads = 1905 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 15 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1996 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Rauls Šnore]] | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Arheoloģija]] | pasniedzēji = [[Francis Balodis]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Elvīra Šnore''', dzimusi '''Vilciņa''', (dzimusi {{dat|1905|1|15}}, mirusi {{dat|1996|9|26}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[Arheoloģija|arheoloģe]], vēstures zinātņu doktore un [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] goda doktore. == Dzīvesgājums == Dzimusi {{dat|1905|1|15||bez}} [[Rīga|Rīgā]] amatnieka Dāvida Vilciņa ģimenē. 1922. gadā uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] un jau studiju laikā piedalījās [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] [[Francis Balodis|Franča Baloža]] vadībā, viņas zinātniskās intereses saistījās ar seno [[Latgaļi|latgaļu]] [[Etnoģenēze|etnoģenēzi]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:121791%7Carticle:DIVL2019%7Cquery:Elv%C4%ABrai%20%C5%A0%C5%86orei|title=Arheoloģei Elvīrai Šņorei — 70|last=Apaļa|first=Zigrīda|publisher=Karogs, Nr.2|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-15|date=1975-02-01}}</ref> 1928. gadā apprecējās ar [[Rauls Šnore|Raulu Šnori]], līdz 1930. gadam kopā ar dzīvesbiedru dzīvoja [[Krāslava|Krāslavā]] un strādāja par [[Krāslavas vidusskola]]s skolotāju. 1930. gadā atgriezās Rīgā un sāka strādāt [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Valsts vēsturiskajā muzejā]]. 1933. gadā kļuva par arheoloģijas nodaļas vadītāju, šo amatu pildīja līdz 1944. gadam. [[1928. gads Latvijā|1928.gadā]] apprecējās ar arheologu [[Rauls Šnore|Raulu Šnori]]. Studiju nolūkā apmeklēja [[Parīze|Parīzi]], [[Stokholma|Stokholmu]], [[Berlīne|Berlīni]] un citas Eiropas pilsētas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] turpināja strādāt Valsts vēstures muzejā, no 1946. gada jaunizveidotajā [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūtā]]. Sākās intensīva pētniecības darba periods, kurā viņa pētīja atsevišķus pieminekļus, veselus arheoloģiskus kompleksus, publicēja jauniegūtos materiālus, paralēli tam gatavojot jaunos Latvijas arheologus.<ref name=":0" /> E. Šnore kā pirmā no latviešu arheologiem pievērsās plašiem [[Apmetne (arheoloģija)|apmetņu]] un [[Pilskalns|pilskalnu]] pētījumiem, pirmā kjuva vēstures [[Zinātņu kandidāts|zinātņu kandidāte,]] aizstāvot disertāciju 1958. gada 29. decembrī [[LZA]] sēžu zalē. <ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:301867%7Carticle:DIVL170%7Cquery:Elv%C4%ABra%20%C5%A0%C5%86ore%20Snore|title=Elvīra Šnore|publisher=Latvijas Zinātnieks, Nr.1|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-15|date=1959-01-14}}</ref> Disertante savā darbā analizēja [[Asotes pilskalns|Asotes pilskalnu]], kas senatnē bijis viens no [[Latgaļi|latgaļu kultūras]] un politiskiem centriem, ka arī Asotes pilskalna dziļākos slāņus (līdz 6 m dziļumam), kas attiecas uz 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Tad pilskalnu apdzīvojusi kāda neliela cilvēku kopiena, kas mitinājusies zemē iedziļinātās celtnēs. Galvenā nodarbošanās bijusi lopkopība un zemkopība. Tāpat raksturots arī vāji apdzīvotais laika periods no 1. līdz 8. gs., t. i., pirmatnējās kopienas sairšana un pāreja uz šķiru sabiedrību. Disertantes oficiālie oponenti bija akadēmiķis profesors Dr. H. Moora (Igaunija) un vēstures zinātņu kandidāts T. Zeids.<ref name=":1" /> Piedalījās I Slāvu arheoloģijas kongresā [[Varšava|Varšavā]], VII Starptautiskajā antropoloģijas un etnogrāfijas kongresā [[Maskava|Maskavā]] (1964). [[1974. gads Latvijā|1974. gadā]] E. Šnori izvirzīja par lielā kolektīvā pētījuma «Latvijas PSR arheoloģija» galveno zinātnisko redaktori.<ref name=":0" /> Par šo darbu E. Šnore un citi autori apbalvoti ar [[Latvijas PSR Valsts prēmija|Latvijas PSR Valsts prēmiju]] (1976).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:458853%7Carticle:DIVL80%7Cquery:Valsts%20pr%C4%93miju|title=Par 1976. gada Latvijas PSR Valsts prēmiju piešķiršanu|publisher=Rīgas Balss, Nr.169|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-15|date=1976-07-26}}</ref> Mirusi {{dat|1996|9|26||bez}} Rīgā, apbedīta I Meža kapos. == Zinātniskā darbība == Jau no 1930. gadiem Elvīras Šnores galvenās zinātniskās intereses saistījās ar [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] [[Latgaļi|latgaļu]], [[Sēļi|sēļu]] un [[Lībieši|lībiešu]] materiālo kultūru. Nodarbojusies arī ar vairāku [[Viduslaiki|viduslaiku]] arheoloģijas problēmu pētniecību. 1932. gadā vadījusi pirmos patstāvīgos arheoloģiskos izrakumus [[Sakstagala pagasts|Sakstagalā]]. Kopumā viņas vadībā arheoloģiski pētīti ap 60 objektiem. Pētījusi Ķivtu apmetni, Ņukšu kapulauku, [[Asotes pilskalns|Asotes pilskalnu]], Slates sila uzkalniņkapus u.c. Jaunus materiālus par seno latgaļu kultūru deva E. Šnores pētījumi Ludzas novada arheoloģisko pieminekļu kompleksā. Tā, atsevišķā krājumā publicētie Pildas Nukšu kapulauka atradumi (1957) dod labāko ieskatu par latga|u 8./9.—12. gs. kapulauku iekārtojumu, iedzīvotāju grupu sociālo diferenci un apbedījumu paražām.<ref name=":0" /> Monogrāfija par Asotes pilskalnu (1961) bija plašākais kāda atsevišķa pilskalna pētījums Baltijā. Elvīra Šnore aktīvi iesaistījusies arī [[Pļaviņu HES|Pļaviņu]] un [[Rīgas HES]] appludināmo zonu vienlaidus arheoloģiskajā izpētē 20. gadsimta 60.—70. gados (piemēram, [[Sēlpils pils|Sēlpils pilskalns]]). Izrakumi [[Lejasdopeju kapulauks|Lejasdopeju kapulauka]] un Sēlpils pilskalnā (1960—1965) sniedza svarīgus datus [[Sēļi|sēļu]] materiālās kultūras skaidrošanai un parādīja tās atšķirību no latga|u kultūras.<ref name=":0" /> Zinātnieces interešu lokā iekļāvās arī [[Lībieši|lībiešu]] jautājumi: deviņas izrakumu sezonas (1966—1974) aizvadītas [[Doles sala|Doles salas]] augšgalā, kur pētīti Vampeniešu. Raušu un Dūdiņu kapulauki, kā arī vairākas apmetnes.<ref name=":0" /> Elvīra Šnore bija vadošā Latvijas arheoloģe 20. gadsimta 40.—70. gados un viņai pieder lieli nopelni Latvijas arheoloģijas aktualizēšanā un izrakumu organizēšanā padomju okupācijas pirmajos gados.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/ZVpdf/zv86-1995-2.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|11|09||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150923135141/http://www.lza.lv/ZVpdf/zv86-1995-2.pdf }}</ref> == Darbi == * ''Elvīra Šnore, Teodors Zeids. Нукшинский могильник. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 1957.'' * ''«Асотское городище по данным археологических раскопок 1949—1954 гг.». Автореферат кандидатской диссертации. Рига, 1958''. * ''Шноре Э., Цимермане И., Поселение и могильник в Кивты (Восточная Латвия)'', в сборнике: От эпохи бронзы до раннего феодализма, Таллин: Ээсти раамат, 1966. * ''Latvijas PSR arheoloģija.'' ''— Rīga: Zinātne, 1974. — 373 lp.'' * ''E.Šnore, A.Zariņa. Senā Sēlpils.'' ''— Rīga: Zinātne, 1980. — 234 lp.'' * ''E.Šnore. Kivtu kapulauks.'' ''— Rīga: Zinātne, 1987. — 80 lp.'' * ''Lejasdopeļu kapulauks senajā Sēlijā. // Arheoloģija un etnogrāfija. — Latvijas vēstures institūts, 1997.— XIX.— 64.-81. lpp.— ISSN 0320-9415''. == Literatūra == * [[Andris Caune]]. Arheologi Elvīra Šnore (1905-1996) un Rauls Šnore (1901-1962): biobibliogrāfija vēstules laikabiedru atmin̦as. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1997. - 142 lappuses == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šnore, Elvīra}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu arheologi]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] io27u6mcp8bu4ptydl19e5krf7ekbe8 Lielais Getsbijs (filma) 0 241319 3667891 3649143 2022-08-07T17:52:07Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Lielais Getsbijs | attēls = TheGreatGatsby2012Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Great Gatsby'' | žanrs = | režisors = [[Bazs Lurmens]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Leonardo Di Kaprio]] * [[Tobijs Magvairs]] * [[Kerija Maligana]] * [[Džoels Edžertons]] * [[Isla Fisher|Aila Fišere]] * [[Džeisons Klārks]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * [[Village Roadshow Pictures]] * [[Bazs Lurmens|Bazmark Productions]] * [[A&E (TV channel)|A&E Television]] * [[Red Wagon Productions|Red Wagon Entertainment]] | izplatītājs = [[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]] | izdošanas laiks = {{filmas datums|2013|5|1|Ņujorkas pirmizrāde|2013|5|10|ASV|2013|5|30|Austrālija}} | ilgums = 142 minūtes<!--Theatrical runtime: 142:00--><ref>{{tīmekļa atsauce|title=''THE GREAT GATSBY'' (12A)|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/great-gatsby-2013-1|work=[[Warner Bros.|Warner Brothers Entertainment UK Ltd.]]|publisher=[[British Board of Film Classification]]|date=April 22, 2013|accessdate=August 20, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130507113701/http://www.bbfc.co.uk/releases/great-gatsby-2013-1|archivedate={{dat|2013|05|07||bez}}}}</ref> | valsts = {{USA}}<br/>{{AUS}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|105 miljoni}}<ref name="boxoffice" /> | ienākumi = {{ASV dolārs|351 040 419}}<ref name="boxoffice">{{tīmekļa atsauce |url= http://boxofficemojo.com/movies/?id=greatgatsby2012.htm |title= The Great Gatsby (2013) |publisher= [[Amazon|Amazon.com]] | work = [[Box Office Mojo]] |accessdate= August 24, 2013}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Lielais Getsbijs"''' ({{val|en|The Great Gatsby}}) ir 2013. gada amerikāņu/austrāliešu<ref>{{tīmekļa atsauce|title=In a Flap Over the great Subsidy|url=http://www.theaustralian.com.au/arts/in-a-flap-over-the-great-subsidy/story-e6frg8n6-1226647887745}}</ref> drāma, kuras režisors ir [[Bazs Lurmens]]. Filmas sižets veidots pēc [[Frānsiss Skots Ficdžeralds|Frānsisa Skota Ficdžeralda]] 1925. gada [[Lielais Getsbijs|tāda paša nosaukuma romāna]]. "Lielais Getsbijs" ir veltījums Ficdžeralda 116. dzimšanas dienai. Filma ir par miljonāru Džeju Getsbiju un viņa kaimiņu Niku, kas raksta stāstu par tikšanos ar Getsbiju. Tajā galvenās lomas attēlo [[Leonardo Di Kaprio]], [[Tobijs Magvairs]], [[Kerija Maligana]], [[Džoels Edžertons]], [[Isla Fisher|Aila Fišere]] un [[Džeisons Klārks]]. "Lielais Getsbijs" pirmizrāde notika {{dat|2013|5|1||bez}} Austrālijā. Filma saņēma dažādus kritiķu vērtējumus, tomēr guva finansiālus panākumus, tās ieņēmumi pārsniedz 350 miljonus. "Lielais Getsbijs" tikusi nominēta dažādām balvām dažādās nominācijās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://thegreatgatsby.warnerbros.com/}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2013. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Austrālijas filmas]] [[Kategorija:Romantikas filmas]] [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]] 37djyctd6b79db6q7twomv25zj205to Mego 0 242705 3668062 3636645 2022-08-08T08:40:31Z Eremu1 102242 Aktualizēju. wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Tirdzniecības ķēdes infokaste | nosaukums = ''Mego'' | logo = [[Attēls:Mego-logo-2018.png|200px]] | sauklis = Kopā izdevīgāk! | tirdzniecības veids = [[mazumtirdzniecība]] | valsts = {{LAT}} | darbojas = {{LAT}} (90 veikali) | īpašnieks = SIA ''Lenoka'', {{LAT}} | darbību uzsāka = 1999. gadā | vadība = | darbinieku skaits = 2500+ darbinieku | veikalu formāti = | apgrozījums = | mājas_lapa = {{URL|www.mego.lv}} }} '''''Mego''''' ir [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tīkls, ko pārvalda SIA ''Lenoka'', kas pieder SIA ''Baltstor''. <!-- un SIA "''Mego''" pieder 90 veikali (2022. gada vasarā), kuros strādā vairāk nekā 2500 darbinieki. Kopumā ar ''Mego'' zīmolu 2014. gada februārī Latvijā darbojās 53 veikali: Rīgā, Rēzeknē, Aizkrauklē, Baldonē, Bauskā, Brocēnos, Cēsīs, Jēkabpilī, Jūrmalā, Sauriešos, Liepājā, Talsos, Tukumā, Valkā un Ventspilī.<ref name="db" /> --> == Vēsture == [[Attēls:Mego logo.jpg|200px|thumb|right|''Mego'' logotips līdz 2018. gadam]] Veikalu tīklu 1999. gadā izveidoja SIA ''Mego''. 2014. gadā tā parakstīja līgumu ar Lietuvas uzņēmumu ''[[Palink|UAB Palink]]'' par veikalu tīkla ''IKI'' operatora Latvijā SIA ''Palink'' 100 % kapitāldaļu pirkšanu. Darījums 10. februārī tika apstiprināts Latvijas Konkurences padomē.<ref name="db 2004.02" /> 51 mazumtirdzniecības veikals Latvijā, kas darbojās ar ''IKI'' zīmolu, turpmāk darbojās ar ''Mego'' zīmola.<ref name="db" /> 13. martā SIA ''Palink'' pārdēvēja par SIA ''Lenoka''.<ref name="Lursoft, Palink" /> 1. aprīlī noslēdzās SIA ''Lenoka'' pārdošanas process.<ref name="db 2004.04" /> 2016. gada 23. novembrī Konkurences padome saņēma ziņojumu par to, ka SIA ''Baltstor'' no SIA ''Mego'' pērk SIA ''Lenoka'', ''Lenoka'' saglabājot īpašuma tiesības uz preču zīmi ''Mego''. 22. decembrī Konkurences padome atļāva šo darījumu.<ref name="KP 2016.12" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db">[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/partikas-tirgotaju-asociacija-mego-un-iki-apvienosanas-ir-laba-zina-pateretajiem-408403 Pārtikas tirgotāju asociācija: Mego un Iki apvienošanās ir laba ziņa patērētājiem] ''db.lv''</ref> <ref name="db 2004.02">[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/kp-atlauj-sia-mego-iegadaties-iki-veikalu-tiklu-410687 KP atļauj SIA Mego iegādāties IKI veikalu tīklu] Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 2014. gada 26. februāris</ref> <ref name="Lursoft, Palink">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/palink PALINK, SIA] Lursoft</ref> <ref name="db 2004.04">[http://www.db.lv/tirdznieciba/par-iki-ipasnieku-klust-mego-412777 Par Iki īpašnieku kļūst Mego] Dienas Bizness, 2014. gada 2. aprīlis</ref> <ref name="KP 2016.12">[https://m.likumi.lv/doc.php?id=287941 Par tirgus dalībnieku apvienošanos] Konkurences padomes lēmums Nr.33, Rīgā 2016. gada 22. decembrī (prot. Nr.58, 4.§)</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.mego.lv/ Mego] * [http://www.mego-info.lv Mego-info informācijas atbalsts biznesa partneriem] {{ekonomika-aizmetnis}} {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] i9lq5dzj0qp412t935medgrpfrxgc9s Patons (filma) 0 245918 3667712 3663842 2022-08-07T12:46:17Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Franklina Šafnera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Patons | attēls = Patton film.jpg | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Patton'' | žanrs = biogrāfiska kara drāma | režisors = [[Franklins Šafners]] | producents = [[Frenks Makārtijs]] | scenārija autors = [[Frānsiss Fords Kopola]]<br />[[Edmunds H. Norts]]<br />(izmantojot ''[[Ladislas Farago]]'' biogrāfiju ''Patton: Ordeal and Triumph''<br />[[Omars Bredlijs|Omara Bredlija]] atmiņas ''A Soldier's Story'') | galvenajās lomās = [[Džordžs Skots]]<br />[[Karls Moldens]]<br />[[Maikls Beitss]]<br />[[Karls Maikls Voglers]] | mūzika = [[Džerijs Goldsmits]] | operators = [[Freds Konekemps]] | montāža = [[Hjū Faulers]] | studija = | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1970|04|02}} | ilgums = 170 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|12,625 miljoni}}<ref>Solomon, Aubrey. ''Twentieth Century Fox: A Corporate and Financial History (The Scarecrow Filmmakers Series)''. Lanham, Maryland: Scarecrow Press, 1989. {{ISBN|978-0-8108-4244-1}}. p256</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|61,7 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=patton.htm|publisher=Box Office Mojo|title=Patton, Box Office Information}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0066206 }} '''"Patons"''' ({{val|en|Patton}}) ir 1970. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] biogrāfiska kara filma par ASV [[ģenerālis|ģenerāli]] [[Džordžs Patons|Džordžu Patonu]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Filmas režisors ir [[Franklins Šafners]]. Filma uzņemta pēc [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] un [[Edmunds H. Norts|Edmunda H. Norta]] oriģinālscenārija, kas veidots, izmantojot ''[[Ladislas Farago]]'' sarakstīto biogrāfiju ''Patton: Ordeal and Triumph'' un [[Omars Bredlijs|Omara Bredlija]] atmiņas ''A Soldier's Story''. Filmā galvenās lomas atveido [[Džordžs Skots]], [[Karls Moldens]], [[Maikls Beitss]], [[Karls Maikls Voglers]]. Filma ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tai skaitā balvas [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]], [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]], [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais oriģinālscenārijs"]] un [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris galvenajā lomā"]].<ref name="Oscars1971">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/43rd-winners.html |title=The 43rd Academy Awards (1971) Nominees and Winners |work=oscars.org |access-date={{dat|2014|03|05||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141006120828/http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/43rd-winners.html }}</ref> 2003. gadā filma "Patons" iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma". == Sižets == Filma sākas ar Patona ([[Džordžs Skots]]) runu, fonā ir milzīgs [[ASV karogs]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.americanrhetoric.com/MovieSpeeches/moviespeechpatton3rdarmyaddress.html |title=Opening Speech from the Movie in Text, Audio and Video|work=AmericanRhetoric.com}}</ref> (runa balstīta uz slaveno Patona runu 1944. gadā, ko viņš teica iedvesmojot savus 3. Armijas kareivjus pirms operācijas [[Normandija|Normandijā]]). Darbība sākas ar 1943. gada notikumiem [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Patonu norīko par komandieri nesen sakautajam ASV II Bruņotajam korpusam. Viņš atjauno korpusa kaujas spējas un gūst uzvaru kaujā. Vēlāk Patons apmeklē vietas, kur kādreiz [[Senā Roma|Senās Romas]] laikos norisinājusies [[Zamas kauja]] [[Pūniešu kari|Otrā pūniešu kara]] laikā. Patons, kas tic [[reinkarnācija]]i, savas vietniekam [[Omars Bredlijs|Omaram Bredlijam]] ([[Karls Moldens]]) saka, ka viņš atceras kauju, ka toreiz tajā piedalījies. Tad notiek [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] spēku iebrukums [[Sicīlija|Sicīlijā]]. Patona iecerēto uzbrukumu neapstiprina, dodot priekšroku britu ģenerāļa [[Bernards Montgomerijs|Bernarda Montgomerija]] ([[Maikls Beitss]]) plānam. Patons tomēr cenšas paātrināt iebrukumu, ieņemot [[Palermo]], un pēc tam apsteidz Montgomeriju un ieņem [[Mesīna|Mesīnu]]. Apmeklējot hospitāli, Patons ierauga karavīru, kas nav ievainots, bet atrodas stresa stāvoklī pēc kaujas. Patons ir šašutis par tādu gļēvulību un iepļaukā kareivi. Par to Patonu soda, viņam liedz aktīva komandiera statusu. Vēlāk, atrazdamies [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], viņš nevar piedalīties arī iecerētajā Sabiedroto desantā [[Normandija|Normandijā]]. Vācu ģenerālis [[Alfrēds Jodls]] (''Richard Münch'') ir pārliecināts, ka tieši Patons vadīs desantu, tāpēc Sabiedrotie, lai maldinātu vāciešus, Patonu nozīmē par fiktīvas armijas komandieri, lai vācieši turētu savus spēkus vietā, kur īstenībā uzbrukuma nebūs. Patons lūdz savam agrākajam padotajam Bredlijam dot iespēju piedalīties karadarbībā. Viņš tiek iecelts par 3. Armijas komandieri un kopā ar saviem kareivjiem izceļas Francijā. Patons realizē strauju uzbrukumu taktiku, gūst atzīstamus militāru panākumus. Filmā parādīta Bastoņas atbrīvošana (''Battle of the Bulge'') un Patona armijas tālāka virzīšanās jau [[Vācija]]s teritorijā. Pēc Vācijas [[kapitulācija]]s Patona nepārdomātie izteikumi un aktuālajai politiskajai situācijai neatbilstošie negatīvie uzskati par [[Padomju Savienība|PSRS]] noved pie viņa atbrīvošanas no komandiera posteņa. Filmas beigās ir epizode, kur Patons pastaigājas ar savu suni, un aizkadra balss ([[Džordžs Skots]]) vēsta par romiešu karavīru, kas, atgriežoties no karagājiena, tiek godināts, bet tai pašā laikā kāds viņu klusi brīdina, ka slava ir īslaicīga. == Atšķirības no patiesajiem notikumiem == Filmas veidotāji sākotnēji bija iecerējuši sadarboties ar filmas varoņa ģenerāļa [[Džordžs Patons|Džordža Patona]] ģimeni, bet dažādu apstākļu dēļ sadarbība neizveidojās. Tādējādi viņiem nebija pieejamas Patona rakstītās dienasgrāmatas par [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laika notikumiem. Scenārija autori balstījās uz citiem avotiem — Ladislas Faeago (''Ladisla Farago'') par Patonu sarakstīto biogrāfiju un ģenerāļa [[Omars Bredlijs|Omara Bredlija]] atmiņām. Bredlijs bija arī filmas militārais konsultants. Pats būdams viens no filmas varoņiem (viņš bija viens no vadošajiem [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] spēku komandieriem), viņš nebija Patona draugs, drīzāk konkurents. Viņam nepatika Patona metodes, viņi bija ļoti dažādi.<ref name="booknotes">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.booknotes.org/Watch/68490-1/Carlo+D%27Este.aspx |title=''Booknotes'' interview with Carlo D'Este on ''Patton: A Genius for War'', January 28, 1996. |access-date={{dat|2013|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130920223536/http://www.booknotes.org/Watch/68490-1/Carlo+D%27Este.aspx |archivedate={{dat|2013|09|20||bez}} }}</ref> Militārais vēsturnieks Karlo D'Este (''Carlo D'Este'') norādījis uz filmā pārāk uzsvērto Bredlija lomu, kā arī uz filmas tekstā ieliktām frāzēm, kas Patonu raksturo kā cilvēku, kas grib panākt uzvaras kaujās ar jebkuriem līdzekļiem. Patona lomas tēlotājs [[Džordžs Skots]] juta, ka ne viss scenārijā atbilst patiesībai, viņš protestēja pret epizodi, ka [[Sicīlija]]s kampaņas laikā Patons saka, ka viņam vienalga, cik karavīru kritīs, bet [[Mesīna]] jāieņem pirms britiem. Tomēr producenti šo epizodi filmā atstāja.<ref name="movie"/> Patiesībā Patons nekad nesūtīja savus karavīrus drošā nāvē, centās plānot uzbrukumus tā, lai nebūtu lieli zaudējumi. Viņa armijas vienībās kritušo skaits bija mazāks, kā citās vienībās. Filmā neparādās arī Patonam raksturīgās ikdienas rūpes par karavīriem, iespēju robežās darot visu, lai karavīri būtu apgādāti ar sausu apģērbu un paēduši. Karavīri to augstu vērtēja, viņi Patonu cienīja un ģenerālis viņus spēja iedvesmot kaujām. Bet filmā vairāk parādās preses izveidotie [[stereotips|stereotipi]] par Patonu kā talantīgu, bet stūrgalvīgu un nepiekāpīgu komandieri, nekā tas, kā viņu uztvēra kareivji un cik populārs tajā laikā viņš bija ASV (saskaņā ar ''Gallup'' aptauju viņu augsti vērtēja 77% amerikāņu).<ref name="movie">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pattonuncovered.com/html/the__patton__movie.html|title=How Accurate is the Patton Movie?|access-date={{dat|2014|03|08||bez}}|archive-date={{dat|2007|06|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070628164658/http://www.pattonuncovered.com/html/the__patton__movie.html}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Labākā filma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1970. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Franklina Šafnera filmas]] m67p00m37vcnlb3orlfdpvwoure5pf9 Doņecas akmeņogļu baseins 0 250429 3668053 3587945 2022-08-08T08:20:22Z Wongstep 108190 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|vēsturisku reģionu|Donbass (nozīmju atdalīšana)|Donbass}} [[Attēls:Donbass peyzazh.jpg|thumb|300px|Tipiska Donbasa industriālā ainava 20. gadsimta vidū]] '''Doņecas akmeņogļu baseins''' ({{val|uk|Донецький вугільний басейн}}, {{val|ru|Донецкий каменноугольный бассейн}}) jeb '''Donbass''' ({{val|uk|Донбас}}, {{val|ru|Донбасс}}) ir plašs [[akmeņogles|akmeņogļu]] iegulu rajons [[Eiropa]]s dienvidaustrumos. Plešas [[Severskijdoņeca|Doņeca]]s upes baseinā [[Ukraina]]s un [[Krievija]]s teritorijā. Aizņem lielāko daļu [[Doņeckas apgabals|Doņeckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] apgabalu teritorijas un [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabala]] rietumdaļu Ukrainā un [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabala]] ziemeļrietumus Krievijā. Šaurākā nozīmē par Donbasu dēvē Doņeckas un Luhanskas apgabalu industriālo reģionu Ukrainas austrumos, kur dominē smagā rūpniecība un akmeņogļu ieguve.<ref>{{PZT|178}}</ref> Pirmās plašās akmeņogļu iegulas tagadējā Donbasa teritorijā izpētītas 1720. gados tagadējās [[Lisičanska]]s pilsētas apkaimē. Nosaukumu baseinam pēc tam cauri tekošās [[Doņeca]]s upes deva kalnrūpniecības inženieris no Harkivas Jevgrafs Kovaļevskis, kurš arī veica pirmo zinātnisko baseina stratigrāfisko un ģeoloģisko izpēti un sastādīja pirmo iegulu karti. Baseina rūpnieciska apgūšana sākās 19. gadsimta beigās. Baseina kopējā platība ir ap {{nobr|60 000 km²}}, stiepjas rietumu—austrumu virzienā līdz {{nobr|620 km}}, ziemeļu—dienvidu virzienā — {{nobr|70—170 km}}. Kopējās iegulu rezerves līdz {{nobr|1800 m}} dziļumam tiek lēstas ap 140,8 miljardiem tonnu. Līdz 1940. gadiem neformālais Donbasa centrs bija [[Harkiva]], kas pati neatrodas Donbasa teritorijā, bet kur izvietojās lielākā daļa administratīvo iestāžu. Mūsdienās Donbasa faktiskais centrs ir [[Doņecka]]. Citi lielākie akmeņogļu ieguves centri ir [[Krasnoarmijska]], [[Makijivka]], [[Lisičanska]], [[Horļivka]], [[Sverdlovska (Ukraina)|Sverdlovska]], [[Antracita]], [[Toreza]], [[Hrustaļnija]]. Lielākie ar akmeņogļu ieguvi saistītie ķīmiskās rūpniecības un mašīnbūves centri ir [[Severodonecka]], [[Luhanska]], [[Lisičanska]], [[Horļivka]], [[Pervomajska (Luhanskas apgabals)|Pervomajska]], [[Kadijivka]]. Baseina Krievijas daļā akmeņogļu ieguve faktiski ir izbeigta. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ukrainas rūpniecība]] [[Kategorija:Krievijas ģeogrāfija]] faurgtwoc656vha7binar9bdblu2fox Divpadsmit saniknotu vīru 0 252000 3667661 3386559 2022-08-07T12:24:00Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = "Divpadsmit saniknotu vīru" | attēls = 12 angry men.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''12 Angry Men'' | žanrs = | režisors = [[Sidnijs Lūmets]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Henrijs Fonda]] * [[Lī Dž. Kobs]] * [[E. Dž. Maršals]] * [[Martins Balsams]] * [[Džeks Vordens]] * [[Džons Fīdlers]] * [[Džeks Klugmans]] * [[Edvards Binss]] * [[Džozefs Svīnijs]] * [[Eds Beglijs]] * [[Jiří Voskovec|Džordžs Voskovecs]] * [[Roberts Vebers]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = [[United Artists]] | izdošanas laiks = {{filmas datums|1957|4|13}} | ilgums = 96 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|340 000}}<ref>[http://www.the-numbers.com/movies/1957/012AM.php Box Office Information for ''12 Angry Men.''] [[The Numbers (website)|The Numbers]]. Retrieved April 14, 2012.</ref><ref>Anita Ekberg Chosen for 'Mimi' Role Louella Parsons:. The Washington Post and Times Herald (1954-1959) [Washington, D.C] 08 Apr 1957: A18.</ref> | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Divpadsmit saniknotu vīru"''' ({{val|en|12 Angry Men}}) ir 1957. gada ASV filma, kuras režisors ir [[Sidnijs Lūmets]] (režisora kinodebija). Filma ir par 12 zvērinātajiem, kam ir jāizlemj, vai notiesātais ir pastrādājis noziegumu (un tāpēc notiesājams uz nāvi) vai arī nav. Saskaņā ar ASV likumdošanu šim lēmumam ir jābūt vienbalsīgam. Gandrīz visa filmas darbība notiek vienā telpā, vienīgi filmas sākumā ir aina pie tiesu nama un tiesas zālē, vēl divas īsas ainas tualetē, kā arī filmas beigās aina pie tiesas nama kāpnēm. Kopā pavadītais laiks ārpus galvenās darbības vietas ir 3 minūtes (filma ir 96 minūtes gara). Filmā netiek nosaukti cilvēku vārdi, vienīgi divi zvērinātie filmas beigās pasaka viens otram savējos, filmas laikā zvērinātie tiek identificēti ar numuru, apsūdzētais tiek identificēts kā "zēns" un aculiecinieki — kā "vecais vīrs" un "dāma pāri ielai". 1997. gadā tika izdots jauns filmas ekranizējums. 2007. gadā filma "Divpadsmit saniknotu vīru" iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kinoreģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1957. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]] c9taj2dgm3cp779fpasnhugn6gftfnf 3667817 3667661 2022-08-07T16:46:49Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = "Divpadsmit saniknotu vīru" | attēls = 12 angry men.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''12 Angry Men'' | žanrs = | režisors = [[Sidnijs Lūmets]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Henrijs Fonda]] * [[Lī Dž. Kobs]] * [[E. Dž. Maršals]] * [[Martins Balsams]] * [[Džeks Vordens]] * [[Džons Fīdlers]] * [[Džeks Klugmans]] * [[Edvards Binss]] * [[Džozefs Svīnijs]] * [[Eds Beglijs]] * [[Jiří Voskovec|Džordžs Voskovecs]] * [[Roberts Vebers]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[United Artists]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1957|4|13}} | ilgums = 96 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|340 000}}<ref>[http://www.the-numbers.com/movies/1957/012AM.php Box Office Information for ''12 Angry Men.''] [[The Numbers (website)|The Numbers]]. Retrieved April 14, 2012.</ref><ref>Anita Ekberg Chosen for 'Mimi' Role Louella Parsons:. The Washington Post and Times Herald (1954-1959) [Washington, D.C] 08 Apr 1957: A18.</ref> | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Divpadsmit saniknotu vīru"''' ({{val|en|12 Angry Men}}) ir 1957. gada ASV filma, kuras režisors ir [[Sidnijs Lūmets]] (režisora kinodebija). Filma ir par 12 zvērinātajiem, kam ir jāizlemj, vai notiesātais ir pastrādājis noziegumu (un tāpēc notiesājams uz nāvi) vai arī nav. Saskaņā ar ASV likumdošanu šim lēmumam ir jābūt vienbalsīgam. Gandrīz visa filmas darbība notiek vienā telpā, vienīgi filmas sākumā ir aina pie tiesu nama un tiesas zālē, vēl divas īsas ainas tualetē, kā arī filmas beigās aina pie tiesas nama kāpnēm. Kopā pavadītais laiks ārpus galvenās darbības vietas ir 3 minūtes (filma ir 96 minūtes gara). Filmā netiek nosaukti cilvēku vārdi, vienīgi divi zvērinātie filmas beigās pasaka viens otram savējos, filmas laikā zvērinātie tiek identificēti ar numuru, apsūdzētais tiek identificēts kā "zēns" un aculiecinieki — kā "vecais vīrs" un "dāma pāri ielai". 1997. gadā izdots jauns filmas ekranizējums. 2007. gadā filma "Divpadsmit saniknotu vīru" iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1957. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]] 9gpqjryvv675he3rf0cghqzqojwrnt6 Tilts pār Kvai upi 0 252483 3667855 3361124 2022-08-07T17:26:35Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Deivida Līna filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = "Tilts pār Kvai upi" | attēls = The Bridge on the River Kwai poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Bridge on the River Kwai'' | žanrs = | režisors = [[Deivids Līns]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = [[Viljams Holdens]]<br />[[Aleks Giness]]<br />[[Džeks Hokinss]]<br />[[Sešu Hajakava]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = [[Horizon Pictures]] | izplatītājs = [[Columbia Pictures]] | izdošanas laiks = {{filmas datums|1957|10|2}} | ilgums = 161 minūte | valsts = {{GBR}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|2 840 000}}<ref name="sheldon">Sheldon Hall, ''Epics, Spectacles, and Blockbusters: A Hollywood History'' Wayne State University Press, 2010 p 161</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|30,6 miljoni}}<ref name="sheldon"/> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Tilts pār Kvai upi"''' ({{val|en|The Bridge on the River Kwai}}) ir 1957. gada britu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] drāma, kuras režisors ir [[Deivids Līns]]. Filma ir par britu karagūstekņiem, kam japāņu opupētajā [[Birma|Birmā]] japāņu armijas virsnieka Saito vadībā ir jāceļ dzelzceļa tilts pār Kvai upi. Filmā galvenās lomas attēlo [[Viljams Holdens]], [[Aleks Giness]], [[Džeks Hokinss]], [[Sešu Hajakava]]. Filma saņēma septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tai skaitā tā tika atzīta par gada labāko filmu. [[Amerikas Kinoinstitūts]] oriģinālajā 100 izcilāko filmu sarakstā to ierindoja 13. vietā. 1997. gadā filma "Tilts pār Kvai upi" tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kinoreģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Labākā filma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1957. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Deivida Līna filmas]] 7g3mb68jq0wedsxveburvqq83n607y4 Metropole (filma) 0 259298 3667883 3585251 2022-08-07T17:47:48Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Frica Langa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Metropole" | oriģinālnos = ''Metropolis'' | attēls = Metropolisposter.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Frics Langs]] | producents = [[Ērihs Pommers]] | scenārijs = * [[Tea fon Harbova]] * Frics Langs | aktieri = * [[Alfred Abel|Alfrēds Ābels]] * [[Brigitte Helm|Brigite Helma]] * [[Gustav Fröhlich|Gustavs Frēlihs]] * [[Rudolf Klein-Rogge|Rūdolfs Kleins-Roge]] | mūzika = * [[Gottfried Huppertz|Gotfrīds Huperts]] * ''(oriģinālais)'' | operators = * [[Karl Freund|Kārlis Freinds]] * [[Günther Rittau|Ginters Ritau]] * [[Walter Ruttmann|Valters Rutmans]] | montāža = | studija = | izplatītājs = * [[Universum Film A.G.|UFA]] * ''[[Paramount Pictures]]'' (ASV) | izdošana = {{filmas datums|1927|1|10}}<ref>{{grāmatas atsauce |first=Klaus |last=Kreimeier |title=The Ufa story: a history of Germany's greatest film company, 1918–1945 |url=https://archive.org/details/ufastoryhistoryg00krei |location=Berkeley |publisher=University of California Press |year=1999 |page=[https://archive.org/details/ufastoryhistoryg00krei/page/156 156] |isbn=0-520-22069-2 }}</ref> | ilgums = * 153 minūtes ''(1927. gada pirmizrāde, pazaudēta)'' * 148 minūtes ''(2010. gada restaurācija)'' * 118 minūtes ''(2002. gada restaurācija)'' | valsts = {{GER}} ([[Veimāras republika]]) | valoda = * [[Mēmais kino|mēmā filma]] * titri [[vācu valoda|vācu valodā]] | budžets = {{nobr|5 100 000 [[reihsmarkas]]}} ''(apmēram)'' | ienākumi = {{nobr|75 000 [[reihsmarkas]]}} ''(apmēram)'' | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Metropole"''' ({{val|de|Metropolis}}) ir 1927. gada vācu [[ekspresionisms|ekspresionisma]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[mēmais kino|mēmā kino]] filma, kuras režisors ir [[Frics Langs]]. Filma ir par gigantisko Metropoli, kas ir tikusi sadalīta divās daļās — saimnieki dzīvo virszemē un strādnieki mīt pazemē. Pilsētu pārvaldošais magnāts liek uzbūvēt cilvēku robotu, lai tas izprovocētu uz dumpi strādniekus, kurus pēc tam varētu sodīt. Tajā galvenās lomas attēlo [[Brigite Helma]], [[Alfrēds Ābels]] un [[Gustavs Frēlihs]]. "Metropole" tiek uzskatīta par pirmo zinātniskās fantastikas mākslas filmu. Filmas uzņemšana kopumā izmaksāja apmēram 5 miljonus [[Reihsmarka|vācu marku]], tādējādi tā bija līdz tam dārgākā uzņemtā filma.<ref>[http://www.scififilmhistory.com/index.php?pageID=metro SciFi Film History - Metropolis (1927)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010074916/http://www.scififilmhistory.com/index.php?pageID=metro |date={{dat|2017|10|10||bez}} }} - ''Although the first science fiction film is generally agreed to be Georges Méliès' A Trip To The Moon (1902), Metropolis (1926) is the first feature length outing of the genre.'' (scififilmhistory.com, retrieved 15 May 2013)</ref> Tā tika uzņemta [[UFA]] studijā, kur visas dekorācijas, izņemot [[Debesskrāpis|debesskrāpjus]], tika būvētas dabiskajā lielumā.<ref name="100filmas">{{Grāmatas atsauce|title=100 labākās pasaules filmas|publisher=Zvaigzne ABC|isbn=978-9934-0-1124-5|pages=112.—113}}</ref> Filmas režisors Langs apgalvo, ka filmas uzņemšanai iedvesmojies no [[Ņujorka]]s.<ref name="100filmas" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1927. gada filmas]] [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Mēmā kino filmas]] [[Kategorija:Frica Langa filmas]] kfbsweex6v1h7ppzmq9vygbtk22k9v2 Viņas melo labāk 0 260098 3667792 3666876 2022-08-07T16:14:54Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Aktieri */Ir divi raksti par šo tēlu,šis ir ar sliktu gramatiku,un nepareizi ielikts alfabētiskajā kārtībā,kā arī sezonas skaitlis kļūdains. wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — pašlaik) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, bēg no viņa kopā ar Valentīnu un viņa meitu Alvīni. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] t31qo0nbxlit3e3qcqlstmktgoxotsf 3667793 3667792 2022-08-07T16:15:52Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — pašlaik) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, bēg no viņa kopā ar Valentīnu un viņa meitu Alvīni. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] rnlr2xy7beh1xf34ecii8rwpp2gti4m 3667796 3667793 2022-08-07T16:17:45Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — pašlaik) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] qdnz7mms4pqltgdb9fjb6qd6p85rnpg 3667797 3667796 2022-08-07T16:18:14Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — pašlaik) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] scn8djwfacku8dwvt9b4zd0chjp2o66 3667798 3667797 2022-08-07T16:20:21Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Aktieri */ wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — pašlaik) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] s8f7sii5xbmswi4ts9lghux7a41nkj3 3667900 3667798 2022-08-07T18:02:40Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kā arī [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — pašlaik) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] fgxu0na078f2tlehdcsz2tpkashvrxk Mulenrūža (filma) 0 265982 3667889 3648974 2022-08-07T17:51:44Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Mulenrūža" | oriģinālnos = ''Moulin Rouge!'' | attēls = Moulin rouge poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Bazs Lurmens]] | producents = | scenārijs = Bazs Lurmens | aktieri = * [[Nikola Kidmena]] * [[Jūens Makgregors]] * [[Džims Brodbents]] * [[Ričards Roksburgs]] * [[Džons Legvisamo]] * [[Jaceks Komans]] * [[Kerolīna O'Konore]] | mūzika = [[Kregs Ārmstrongs]] | operators = [[Donalds Makalpains]] | montāža = | studija = * ''[[Bazs Lūrmans|Bazmark Productions]]'' * ''[[Angel Studios]]'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošana = {{filmas datums|2001|5|9|[[Kannu kinofestivāls]]|2001|5|24|Austrālija|2001|6|1|ASV}} | ilgums = 128 minūtes<!--Theatrical runtime: 127:42--><ref>{{tīmekļa atsauce|title=''MOULIN ROUGE!'' (12)|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/moulin-rouge-2001-4|work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|date=21 June 2001|accessdate=7 March 2013|archive-date={{dat|2014|10|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141031105011/http://www.bbfc.co.uk/releases/moulin-rouge-2001-4}}</ref> | valsts = {{GBR}}<br />{{AUS}}<br />{{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|52 miljoni}}<ref name="boab">{{tīmekļa atsauce | url=http://www.imdb.com/title/tt0203009/business | title=''Moulin Rouge!'' (2001) – Box office / business | work=[[Internet Movie Database|The Internet Movie Database]] | accessdate=27 March 2009}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|179,2 miljoni}}<ref name="mojo">{{tīmekļa atsauce | url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=moulinrouge.htm | title=''Moulin Rouge!'' | work=[[Box Office Mojo]] | accessdate={{dat|2022|6|19||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Mulenrūža"''' (''Moulin Rouge!'') ir 2001. gada [[Austrālija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā filma, kuras režisors ir [[Bazs Lurmens]]. Filma ir stāsts par jaunu angļu rakstnieku Kristianu, kas iemīlas nedziedināmi slimā [[Mulenrūža]]s zvaigznē Satīnā, [[kabarē]] aktrisē un [[kurtizāne|kurtizānē]]. Tajā galvenās lomas attēlo [[Nikola Kidmena]], [[Jūens Makgregors]], [[Džims Brodbents]], [[Ričards Roksburgs]], [[Džons Legvisamo]], [[Jaceks Komans]] un [[Kerolīna O'Konore]]. "Mulenrūža" tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i astoņās nominācijās, tai skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākās filmas]] un [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākās aktrises]] nominācijā, balva tika iegūta divās citās nominācijās: par [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā mākslinieka darba]] un [[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko kostīmu]] nominācijā. Šī bija pirmā muzikālā filma pēdējo desmit gadu laikā, kas nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvas labākās filmas kategorijā (pēdējā bija 1991. gada "[[Skaistule un briesmonis (1991. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]"). Kidmenas nēsātajā kaklarotā bija 1308 dimantu (134 [[karāts|karātu]]), šis ir visu laiku dārgākais juvelierizstrādājums, kas izveidots filmai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/culture/gallery/2014/sep/24/bling-ring-jewellery-of-the-rich-and-famous-in-pictures|title=Bling ring: jewellery of the rich and famous – in pictures|publisher=Theguardian.com|accessdate={{dat|2014|11|29||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.clubmoulinrouge.com}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2001. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Austrālijas filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]] 1f1dh6vmiwb3z8c5w8u1z25qas9cckw Parastie aizdomās turamie 0 266671 3667700 3555206 2022-08-07T12:41:06Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Braiena Singera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Parastie aizdomās turamie" | oriģinālnos = ''The Usual Suspects'' | attēls = Usual suspects ver1.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Braiens Singers]] | producents = * Braiens Singers * Maikls Makdonels | scenārijs = [[Kristofers Makverijs]] | aktieri = * [[Stīvens Boldvins]] * [[Gabriels Bērns]] * [[Benisio del Toro]] * [[Čezs Palminteri]] * [[Kevins Polaks]] * [[Pīts Poseltveits]] * [[Kevins Speisijs]] | mūzika = [[Džons Oltmens]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Bad Hat Harry Productions]]'' * ''Blue Parrot'' | izplatītājs = * ''Spelling Films International'' * ''[[Gramercy Pictures]]'' * ''[[PolyGram Filmed Entertainment]]'' | izdošana = {{filmas datums|<!-- 1995|1||[[Sundance Film Festival|Sundance]]| -->1995|8|16}} | ilgums = 106 minūtes<!--Theatrical runtime: 105:46--><ref>{{tīmekļa atsauce|title=''THE USUAL SUSPECTS'' (18)|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/usual-suspects-1970-4|work=[[PolyGram Filmed Entertainment]]|publisher=[[British Board of Film Classification]]|date=May 26, 1995|accessdate=May 30, 2014|archive-date={{dat|2016|07|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160701063538/http://www.bbfc.co.uk/releases/usual-suspects-1970-4}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|6 miljoni}}<ref name="Gross">{{ziņu atsauce|title=''The Usual Suspects''|work=Box Office Mojo|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=usualsuspects.htm|accessdate=June 17, 2008}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|23,3 miljoni}}<ref name="Gross"/> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Parastie aizdomās turamie"''' ({{val|en|The Usual Suspects}}) ir 1995. gada ASV ''[[neo-noir]]'' detektīvtrilleris, kura režisors ir [[Braiens Singers]]. Filma ir stāsts par pieciem it kā nejaušiem noziedzniekiem, kas pilda noslēpumainā mafijas bosa Keišera Sezes ({{val|hu|Keyser Söze}}) uzdevumu. Tajā galvenās lomas attēlo [[Stīvens Boldvins]], [[Gabriels Bērns]], [[Benisio del Toro]], [[Čezs Palminteri]], [[Kevins Polaks]], [[Pīts Poseltveits]] un [[Kevins Speisijs]]. Filmas pirmizrāde notika 1995. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā tika izrādīta ārpus konkursa. Kristofers Makverijs saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] par [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko oriģinālscenāriju]], savukārt Speisijs — kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris otrā plāna lomā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1995. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Braiena Singera filmas]] 20fgoc1ndj6s6m5bq4sq08mwfbs4qzp Atpakaļ nākotnē 0 268090 3667830 3636250 2022-08-07T17:14:02Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Atpakaļ nākotnē | oriģinālnos = ''Back to the Future'' | attēls = Back to the Future.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[zinātniskā fantastika]] | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Maikls Dž. Fokss]] * [[Kristofers Loids]] * [[Lija Tomsone]] * [[Krispins Glovers]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Amblin Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|1985|7|3}} | ilgums = 116 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|19 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|390 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = [[Atpakaļ nākotnē 2]] | imdb = }} '''"Atpakaļ nākotnē"''' ({{val|en|Back to the Future}}) ir 1985. gada amerikāņu zinātniskās fantastikas filma, kuras producents, scenārija autors un režisors ir [[Roberts Zemekis]]. Filma ir stāsts par jaunieti Mārtiju Makflaju, kas tiek nosūtīts atpakaļ laikā uz 1955. gadu, kur sastop savus nākotnes vecākus vidusskolā un nejauši iepatīkas savai mātei. Tajā galvenās lomas attēlo [[Maikls Dž. Fokss]], [[Kristofers Loids]], [[Lija Tomsone]], [[Krispins Glovers]] un [[Tomass Vilsons]]. "Atpakaļ nākotnē" pirmizrāde notika {{dat|1985|7|3||bez}}, ar 383 miljoniem ASV dolāru lieliem ieņēmumiem tā kļuva par gada ienesīgāko filmu, tāpat tika gūta kritiķu atzinība. Filma tika nominēta un arī ieguva dažādas balvas dažādās nominācijās, tai skaitā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] par [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko skaņas montāžu]]. [[Amerikas Kinoinstitūts]] filmu ierindoja 10. vietā starp desmit labākajām zinātniskās fantastikas filmām. 2007. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kinoreģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma". "Atpakaļ nākotnē" tika izdoti divi turpinājumi, tika izveidots animācijas seriāls, videospēles, atrakcija izklaižu parkā, mūzikls. == Skatīt arī == * ''[[DeLorean DMC-12]]'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.bttfmovie.com/}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Atpakaļ nākotnē}} [[Kategorija:1985. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Atpakaļ nākotnē]] [[Kategorija:Amblin Entertainment filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] dmjsrihqsdgffdzb3j74gb0jptoyfaz Puikas gadi 0 269650 3667660 3473517 2022-08-07T12:23:06Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Ričarda Linkletera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Puikas gadi | oriģinālnos = ''Boyhood'' | attēls = Boyhood film.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = Drāma | režisors = [[Ričards Linkleters]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Ellars Koltreins]] * [[Patrīcija Ārkete]] * [[Loreleja Linkletera]] * [[Ītans Hoks]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[IFC Films]]'' | izdošana = {{filmas datums|2014|1|19|[[Sandensas kinofestivāls]]|2014|7|11|ASV}} | ilgums = 165 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|2,4 miljoni}}<ref name="stern20140710">{{tīmekļa atsauce | url=http://www.thedailybeast.com/articles/2014/07/10/the-making-of-boyhood-richard-linklater-s-12-year-journey-to-create-an-american-masterpiece.html | title=The Making of 'Boyhood': Richard Linklater's 12-Year Journey to Create An American Masterpiece | newspaper=[[The Daily Beast]] | date=July 10, 2014 | accessdate=December 13, 2014 | author=Stern, Marlow}}</ref> | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Puikas gadi"''' ({{val|en|Boyhood}}) ir 2014. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] drāma, kuras režisors ir [[Ričards Linkleters]]. Filma tika uzņemta 12 gadus no 2002. gada maija līdz 2013. gada oktobrim, filmā parādīts jauna puiša un viņa māsas augšanas process. Tajā galvenās lomas attēlo [[Ellars Koltreins]], [[Patrīcija Ārkete]], [[Loreleja Linkletera]] un [[Ītans Hoks]]. Filmas pirmizrāde notika [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]], kinoteātros filmas demonstrēšana tika uzsākta {{dat|2014|7|11||bez}}. Filmas režisors saņēma Sudraba lāci kā labākais režisors [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā]]. 69 kritiķu vērtējumā šī bija 2014. gada labākā filma — labākais rādītājs starp visām 2014. gada filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metacritic.com/feature/film-critic-top-10-lists-best-movies-of-2014|title=Best of 2014: Film Critic Top Ten Lists|publisher=Metacritic.com|accessdate={{dat|2015|1|8||bez}}}}</ref> Filma ir tikusi nominēta dažādiem apbalvojumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.ifcfilms.com/films/boyhood}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2014. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]] [[Kategorija:Ričarda Linkletera filmas]] tc80gn5c1fywtoij4f3raegqkx5114n 3667804 3667660 2022-08-07T16:28:15Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Puikas gadi | oriģinālnos = ''Boyhood'' | attēls = Boyhood film.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = Drāma | režisors = [[Ričards Linkleters]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Ellars Koltreins]] * [[Patrīcija Ārkete]] * [[Loreleja Linkletera]] * [[Ītans Hoks]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[IFC Films]]'' | izdošana = {{filmas datums|2014|1|19|[[Sandensas kinofestivāls]]|2014|7|11|ASV}} | ilgums = 165 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|2,4 miljoni}}<ref name="stern20140710">{{tīmekļa atsauce | url=http://www.thedailybeast.com/articles/2014/07/10/the-making-of-boyhood-richard-linklater-s-12-year-journey-to-create-an-american-masterpiece.html | title=The Making of 'Boyhood': Richard Linklater's 12-Year Journey to Create An American Masterpiece | newspaper=[[The Daily Beast]] | date=July 10, 2014 | accessdate=December 13, 2014 | author=Stern, Marlow}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|48,1 miljons}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Puikas gadi"''' ({{val|en|Boyhood}}) ir 2014. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma, kuras režisors ir [[Ričards Linkleters]]. Filmu uzņēma 12 gadus no 2002. gada maija līdz 2013. gada oktobrim un tajā parādīts jauna puiša un viņa māsas augšanas process. Tajā galvenās lomas attēlo [[Ellars Koltreins]], [[Patrīcija Ārkete]], [[Loreleja Linkletera]] un [[Ītans Hoks]]. Filmas pirmizrāde notika [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]], kinoteātros filmas demonstrēšana uzsākta {{dat|2014|7|11||bez}}. Filmas režisors saņēma Sudraba lāci kā labākais režisors [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā]]. 69 kritiķu vērtējumā šī bija 2014. gada labākā filma — labākais rādītājs starp visām 2014. gada filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metacritic.com/feature/film-critic-top-10-lists-best-movies-of-2014|title=Best of 2014: Film Critic Top Ten Lists|publisher=Metacritic.com|accessdate={{dat|2015|1|8||bez}}}}</ref> Filma ir tikusi nominēta dažādiem apbalvojumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.ifcfilms.com/films/boyhood}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2014. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]] [[Kategorija:Ričarda Linkletera filmas]] j8x7xoku3iitck0xqjd7cumjhw2883t Atsitiens 0 270410 3667715 3658565 2022-08-07T12:47:54Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Damjēna Šazela filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Atsitiens | oriģinālnos = ''Whiplash'' | attēls = Whiplash poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Damjēns Šazels]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Mailss Tellers]] * [[Dž. K. Simonss]] * [[Pols Raizers]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Classics]]'' | izdošana = {{filmas datums|2014|1|16|[[Sandensas kinofestivāls]]|2014|10|10|ASV|2014|12|12|Latvija}} | ilgums = 106 minūtes<!--Theatrical runtime: 106:27--><ref>{{tīmekļa atsauce | url=http://bbfc.co.uk/releases/whiplash-film | title=WHIPLASH | publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=August 5, 2014 | accessdate=November 12, 2014 | archive-date={{dat|2014|11|13||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20141113032152/http://bbfc.co.uk/releases/whiplash-film }}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|3,3 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?page=main&id=whiplash.htm |title=Whiplash (2014) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate=January 12, 2015}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|48,9 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Whiplash |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl914064897/weekend/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|3||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Atsitiens"''' ({{val|en|Whiplash}}) ir 2014. gada ASV drāmas filma, kuras režisors ir [[Damjēns Šazels]]. Filma ir par jaunu džeza bundzinieku, kas mācās vienā no ASV labākajām mūzikas skolām, kur viņu māca skolas despotiskais džeza maestro. Tajā galvenās lomas attēlo [[Mailss Tellers]], [[Dž. K. Simonss]] un [[Pols Raizers]]. "Atsitiens" pirmizrāde notika {{dat|2014|1|16||bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]]. ASV kinoteātros filmas pirmizrāde notika {{dat|2014|10|10||bez}}, Latvijā — {{dat|2014|12|12||bez}}. [[Amerikas Kinoinstitūts]] to nosauca par vienu no desmit gada labākajām filmām. Tā ir nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i piecās kategorijās, tai skaitā kā labākā filma. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2014. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Damjēna Šazela filmas]] a68w68xymrdu2bjrdh5q9bgxuabbqtf Ričards Linkleters 0 271240 3667810 3650946 2022-08-07T16:36:18Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Dazed and Confused → Reibumā un neziņā using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ričards Linkleters | vārds_orig = ''Richard Linklater'' | attēls = Linklater2014.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ričards Linkleters 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1960|7|30}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Hjūstona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Kinorežisors, scenārija autors, kinoproducents, aktieris | darbības gadi = 1985—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Ričards Sjuarts Linkleters''' ({{val|en|Richard Stuart Linklater}}, dzimis {{dat|1960|7|30}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]]. Popularitāti iemantojis ar komēdiju "[[Reibumā un neziņā]]" (1993), romantisko drāmu ''[[Before Sunrise]]'' (1995), [[Rotoskopija|rotoskopiski]] veidoto animācijas filmu ''[[Waking Life]]'' (2001), muzikālo komēdiju "[[School of Rock|Roka skola]]" (2003), filmas ''Before Sunrise'' turpinājumiem ''[[Before Sunset]]'' (2004) un "[[Before Midnight|Pirms pusnakts]]" (2013), rotoskopisko animācijas zinātniskās fantastikas trilleri ''[[A Scanner Darkly]]'' (2006) un ar drāmu "[[Puikas gadi]]" (2014), par kuru 2014. gadā viņš saņēma [[Zelta globusa balva]]s nominācijās "Labākais režisors" un "Labākā filma". Ar šo filmu viņš arī ir izvirzīts [[87. Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]]. == Ārējās saites == * {{aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Linkleters, Ričards}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] 3gcsu82gl6ystcgxtfuis4db9rpo70o Itaipu aizsprosts 0 279575 3667979 3525488 2022-08-07T21:35:15Z Feens 37 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{aizsprosta infokaste | name = Itaipu aizsprosts | name_official = | image = Represa de Itaipú 3.jpg | image_size = 250px | image_caption = | image_alt = | pushpin_map = Brazīlija#Paragvaja | map_relief = jā | lat_d = 25 | lat_m = 24 | lat_s = 29 | lat_NS = S | long_d = 54 | long_m = 35 | long_s = 20 | long_EW = W | country = {{BRA}}<br/>{{flag|Paragvaja}} | location = | status = Darbojas | construction_began = 1975. gada janvāris | opening = {{dat|1984|5|5|N|bez}} | demolished = | cost = {{US$|19,6 miljardi}} | owner = ''Itaipu Binacional'' | dam_type = | dam_length = 7919 m | dam_height = 196 m | dam_width_crest = | dam_width_base = | dam_volume = 12300000 m<sup>3</sup> | dam_crosses = [[Parana (upe)|Parana]] | spillway_type = | spillway_capacity = 62200 m<sup>3</sup>/s | res_name = Itaipu ūdenskrātuve | res_capacity_total = 29 km<sup>3</sup> | res_catchment = 1350000 km<sup>2</sup> | res_surface = 1350 km<sup>2</sup> | res_max_length = 170 km | res_max_width = 12 km | res_max_depth = | res_tidal_range = | plant_operator = | plant_commission = | plant_decommission = | plant_type = | plant_turbines = 20 × 700 MW | plant_hydraulic_head = 118 m | plant_capacity = 14 GW | plant_annual_gen = 87,8 TWh (2014)<ref name=Itaipu2014/> | website = [http://www.itaipu.gov.br/en www.itaipu.gov.br]<br/>[http://www.itaipu.gov.py/en www.itaipu.gov.py] | extra = }} '''Itaipu aizsprosts''' ({{val|gn|Presa Itaipu}}, {{val|pt|Barragem de Itaipu}}, {{val|es|Represa de Itaipú}}) ir [[aizsprosts]] un [[hidroelektrostacija]] uz [[Parana (upe)|Paranas]] upes, atrodas uz robežas starp [[Brazīlija|Brazīliju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]. Ticis atvērts {{dat|1984|5|5||bez}}. Otra lielākā hidroelektrostacija pasaulē gadā saražotās elektroenerģijas ziņā, 2013. gadā saražotas 98,6 TWh, 2014. gadā — 87,8 TWh, [[Ķīna|Ķīnā]] esošajā [[Triju aizu dambis|Triju aizu dambī]] 2013. gadā tika saražoti 83,7 TWh, 2014. gadā — 98,8 TWh.<ref name=energy>{{Citation|url=http://www.itaipu.gov.br/en/energy/energy|accessdate=4 July 2014|publisher=Itaipu Binacional |year=2014 |title=Energy}}</ref><ref>{{cite web|title=Three Gorges breaks world record for hydropower generation|url=http://news.xinhuanet.com/english/china/2015-01/01/c_127352471.htm|publisher=Xinhua|accessdate=2 January 2015|date=1 January 2014}}</ref><ref name=Itaipu2014>{{cite news|title=Drought curbs Itaipu hydro output|url=http://www.bnamericas.com/news/electricpower/drought-curbs-itaipu-hydro-output|accessdate=5 January 2015|agency=Business News Americas|date=5 January 2015|archive-date={{dat|2015|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150108112553/http://www.bnamericas.com/news/electricpower/drought-curbs-itaipu-hydro-output}}</ref> Ražošanas jauda sasniedz 14 GW. Te tiek saražoti apmēram 17% enerģijas, ko patērē Brazīlijā, un 75% enerģijas, ko patērē Paragvajā.<ref name="energy" /> Amerikas civilinženieru biedrība (''American Society of Civil Engineers'') 1994. gadā iekļāva savā septiņu moderno pasaules brīnumu sarakstā.<ref>{{Citation| last = Pope| first = Gregory T.| title = The seven wonders of the modern world| newspaper = Popular Mechanics| pages = 48–56| date = December 1995| url = http://books.google.ca/books?id=O2YEAAAAMBAJ&lpg=PA50&dq=itaipu&as_brr=1&pg=PA50#v=onepage&q&f=false}}</ref> Lēmums par Itaipu aizsprosta izbūvi tika pieņemts [[1973]]. gadā, tādējādi iezīmējot jaunu sadarbības līmeni starp [[Brazīlija|Brazīliju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]. Izbūvējot aizsprostu, [[1982]]. gadā tika pilnībā applūdināts viens no pasaulē lielākajiem ūdenskritumiem — [[Gvairas ūdenskritums|Gvairas ūdenskrituma]] komplekss. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Itaipu Dam|Itaipu aizsprosts}} * {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{enerģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlija]] [[Kategorija:Paragvaja]] [[Kategorija:Aizsprosti]] oigjzh9g2tgskzlb462suwc1egjp9g7 3667981 3667979 2022-08-07T21:36:47Z Feens 37 noņēmu [[Kategorija:Brazīlija]]; pievienoju [[Kategorija:Celtnes un būves Brazīlijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{aizsprosta infokaste | name = Itaipu aizsprosts | name_official = | image = Represa de Itaipú 3.jpg | image_size = 250px | image_caption = | image_alt = | pushpin_map = Brazīlija#Paragvaja | map_relief = jā | lat_d = 25 | lat_m = 24 | lat_s = 29 | lat_NS = S | long_d = 54 | long_m = 35 | long_s = 20 | long_EW = W | country = {{BRA}}<br/>{{flag|Paragvaja}} | location = | status = Darbojas | construction_began = 1975. gada janvāris | opening = {{dat|1984|5|5|N|bez}} | demolished = | cost = {{US$|19,6 miljardi}} | owner = ''Itaipu Binacional'' | dam_type = | dam_length = 7919 m | dam_height = 196 m | dam_width_crest = | dam_width_base = | dam_volume = 12300000 m<sup>3</sup> | dam_crosses = [[Parana (upe)|Parana]] | spillway_type = | spillway_capacity = 62200 m<sup>3</sup>/s | res_name = Itaipu ūdenskrātuve | res_capacity_total = 29 km<sup>3</sup> | res_catchment = 1350000 km<sup>2</sup> | res_surface = 1350 km<sup>2</sup> | res_max_length = 170 km | res_max_width = 12 km | res_max_depth = | res_tidal_range = | plant_operator = | plant_commission = | plant_decommission = | plant_type = | plant_turbines = 20 × 700 MW | plant_hydraulic_head = 118 m | plant_capacity = 14 GW | plant_annual_gen = 87,8 TWh (2014)<ref name=Itaipu2014/> | website = [http://www.itaipu.gov.br/en www.itaipu.gov.br]<br/>[http://www.itaipu.gov.py/en www.itaipu.gov.py] | extra = }} '''Itaipu aizsprosts''' ({{val|gn|Presa Itaipu}}, {{val|pt|Barragem de Itaipu}}, {{val|es|Represa de Itaipú}}) ir [[aizsprosts]] un [[hidroelektrostacija]] uz [[Parana (upe)|Paranas]] upes, atrodas uz robežas starp [[Brazīlija|Brazīliju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]. Ticis atvērts {{dat|1984|5|5||bez}}. Otra lielākā hidroelektrostacija pasaulē gadā saražotās elektroenerģijas ziņā, 2013. gadā saražotas 98,6 TWh, 2014. gadā — 87,8 TWh, [[Ķīna|Ķīnā]] esošajā [[Triju aizu dambis|Triju aizu dambī]] 2013. gadā tika saražoti 83,7 TWh, 2014. gadā — 98,8 TWh.<ref name=energy>{{Citation|url=http://www.itaipu.gov.br/en/energy/energy|accessdate=4 July 2014|publisher=Itaipu Binacional |year=2014 |title=Energy}}</ref><ref>{{cite web|title=Three Gorges breaks world record for hydropower generation|url=http://news.xinhuanet.com/english/china/2015-01/01/c_127352471.htm|publisher=Xinhua|accessdate=2 January 2015|date=1 January 2014}}</ref><ref name=Itaipu2014>{{cite news|title=Drought curbs Itaipu hydro output|url=http://www.bnamericas.com/news/electricpower/drought-curbs-itaipu-hydro-output|accessdate=5 January 2015|agency=Business News Americas|date=5 January 2015|archive-date={{dat|2015|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150108112553/http://www.bnamericas.com/news/electricpower/drought-curbs-itaipu-hydro-output}}</ref> Ražošanas jauda sasniedz 14 GW. Te tiek saražoti apmēram 17% enerģijas, ko patērē Brazīlijā, un 75% enerģijas, ko patērē Paragvajā.<ref name="energy" /> Amerikas civilinženieru biedrība (''American Society of Civil Engineers'') 1994. gadā iekļāva savā septiņu moderno pasaules brīnumu sarakstā.<ref>{{Citation| last = Pope| first = Gregory T.| title = The seven wonders of the modern world| newspaper = Popular Mechanics| pages = 48–56| date = December 1995| url = http://books.google.ca/books?id=O2YEAAAAMBAJ&lpg=PA50&dq=itaipu&as_brr=1&pg=PA50#v=onepage&q&f=false}}</ref> Lēmums par Itaipu aizsprosta izbūvi tika pieņemts [[1973]]. gadā, tādējādi iezīmējot jaunu sadarbības līmeni starp [[Brazīlija|Brazīliju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]. Izbūvējot aizsprostu, [[1982]]. gadā tika pilnībā applūdināts viens no pasaulē lielākajiem ūdenskritumiem — [[Gvairas ūdenskritums|Gvairas ūdenskrituma]] komplekss. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Itaipu Dam|Itaipu aizsprosts}} * {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{enerģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Brazīlijā]] [[Kategorija:Paragvaja]] [[Kategorija:Aizsprosti]] az2adxt85oi5lw08dcsnubpztwxh3xp 3667982 3667981 2022-08-07T21:37:02Z Feens 37 noņēmu [[Kategorija:Paragvaja]]; pievienoju [[Kategorija:Celtnes un būves Paragvajā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{aizsprosta infokaste | name = Itaipu aizsprosts | name_official = | image = Represa de Itaipú 3.jpg | image_size = 250px | image_caption = | image_alt = | pushpin_map = Brazīlija#Paragvaja | map_relief = jā | lat_d = 25 | lat_m = 24 | lat_s = 29 | lat_NS = S | long_d = 54 | long_m = 35 | long_s = 20 | long_EW = W | country = {{BRA}}<br/>{{flag|Paragvaja}} | location = | status = Darbojas | construction_began = 1975. gada janvāris | opening = {{dat|1984|5|5|N|bez}} | demolished = | cost = {{US$|19,6 miljardi}} | owner = ''Itaipu Binacional'' | dam_type = | dam_length = 7919 m | dam_height = 196 m | dam_width_crest = | dam_width_base = | dam_volume = 12300000 m<sup>3</sup> | dam_crosses = [[Parana (upe)|Parana]] | spillway_type = | spillway_capacity = 62200 m<sup>3</sup>/s | res_name = Itaipu ūdenskrātuve | res_capacity_total = 29 km<sup>3</sup> | res_catchment = 1350000 km<sup>2</sup> | res_surface = 1350 km<sup>2</sup> | res_max_length = 170 km | res_max_width = 12 km | res_max_depth = | res_tidal_range = | plant_operator = | plant_commission = | plant_decommission = | plant_type = | plant_turbines = 20 × 700 MW | plant_hydraulic_head = 118 m | plant_capacity = 14 GW | plant_annual_gen = 87,8 TWh (2014)<ref name=Itaipu2014/> | website = [http://www.itaipu.gov.br/en www.itaipu.gov.br]<br/>[http://www.itaipu.gov.py/en www.itaipu.gov.py] | extra = }} '''Itaipu aizsprosts''' ({{val|gn|Presa Itaipu}}, {{val|pt|Barragem de Itaipu}}, {{val|es|Represa de Itaipú}}) ir [[aizsprosts]] un [[hidroelektrostacija]] uz [[Parana (upe)|Paranas]] upes, atrodas uz robežas starp [[Brazīlija|Brazīliju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]. Ticis atvērts {{dat|1984|5|5||bez}}. Otra lielākā hidroelektrostacija pasaulē gadā saražotās elektroenerģijas ziņā, 2013. gadā saražotas 98,6 TWh, 2014. gadā — 87,8 TWh, [[Ķīna|Ķīnā]] esošajā [[Triju aizu dambis|Triju aizu dambī]] 2013. gadā tika saražoti 83,7 TWh, 2014. gadā — 98,8 TWh.<ref name=energy>{{Citation|url=http://www.itaipu.gov.br/en/energy/energy|accessdate=4 July 2014|publisher=Itaipu Binacional |year=2014 |title=Energy}}</ref><ref>{{cite web|title=Three Gorges breaks world record for hydropower generation|url=http://news.xinhuanet.com/english/china/2015-01/01/c_127352471.htm|publisher=Xinhua|accessdate=2 January 2015|date=1 January 2014}}</ref><ref name=Itaipu2014>{{cite news|title=Drought curbs Itaipu hydro output|url=http://www.bnamericas.com/news/electricpower/drought-curbs-itaipu-hydro-output|accessdate=5 January 2015|agency=Business News Americas|date=5 January 2015|archive-date={{dat|2015|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150108112553/http://www.bnamericas.com/news/electricpower/drought-curbs-itaipu-hydro-output}}</ref> Ražošanas jauda sasniedz 14 GW. Te tiek saražoti apmēram 17% enerģijas, ko patērē Brazīlijā, un 75% enerģijas, ko patērē Paragvajā.<ref name="energy" /> Amerikas civilinženieru biedrība (''American Society of Civil Engineers'') 1994. gadā iekļāva savā septiņu moderno pasaules brīnumu sarakstā.<ref>{{Citation| last = Pope| first = Gregory T.| title = The seven wonders of the modern world| newspaper = Popular Mechanics| pages = 48–56| date = December 1995| url = http://books.google.ca/books?id=O2YEAAAAMBAJ&lpg=PA50&dq=itaipu&as_brr=1&pg=PA50#v=onepage&q&f=false}}</ref> Lēmums par Itaipu aizsprosta izbūvi tika pieņemts [[1973]]. gadā, tādējādi iezīmējot jaunu sadarbības līmeni starp [[Brazīlija|Brazīliju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]. Izbūvējot aizsprostu, [[1982]]. gadā tika pilnībā applūdināts viens no pasaulē lielākajiem ūdenskritumiem — [[Gvairas ūdenskritums|Gvairas ūdenskrituma]] komplekss. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Itaipu Dam|Itaipu aizsprosts}} * {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{enerģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Brazīlijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Paragvajā]] [[Kategorija:Aizsprosti]] 2zdgtxbitfvdbphglj6s17mqilom09q Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts 0 280132 3667942 3620689 2022-08-07T20:12:22Z Piensaimnieks 50879 /* S */ Voldemārs Stūresteps wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Jānis Buivids]] (1864—1934) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1881—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grīnbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstniece; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (1861—1934)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfreds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Oskars Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)| Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; {{div col end}} == O == {{div col|2}} * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja: * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris: * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris: * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Herberts Siliņš]] (1926—2001) — gleznotājs; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Arijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; {{div col end}} == Ū == * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Fridrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] dlk5voxtcdczx51gdycekgb20xd4jzj 3668077 3667942 2022-08-08T09:28:56Z Piensaimnieks 50879 /* J */ Arnolds Jansons wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Jānis Buivids]] (1864—1934) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1881—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grīnbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstniece; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (1861—1934)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * [[Arnolds Jansons]] (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfreds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Oskars Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)| Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; {{div col end}} == O == {{div col|2}} * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja: * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris: * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris: * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Herberts Siliņš]] (1926—2001) — gleznotājs; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Arijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; {{div col end}} == Ū == * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Fridrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] hhe0lx2psv229lhi0mwarlm5hjz930r 3668078 3668077 2022-08-08T09:32:36Z Piensaimnieks 50879 /* J */ noņemta saite uz citu A.Jansonu, inženieri wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Jānis Buivids]] (1864—1934) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1881—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grīnbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstniece; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (1861—1934)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfreds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Oskars Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)| Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; {{div col end}} == O == {{div col|2}} * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja: * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris: * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris: * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Herberts Siliņš]] (1926—2001) — gleznotājs; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Arijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; {{div col end}} == Ū == * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Fridrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] 8svz74s1wn5ng3d0nq2a0y9vbzy0p0m Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 3668021 3667542 2022-08-08T03:05:29Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--29. datums -->|29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>}}? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? <!--30. datums -->|30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>}}? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? <!--31. datums -->|31|0={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? <!--1. datums -->|1={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]]}} * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? <!--2. datums -->|2={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]], un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>}}? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? <!--3. datums -->|3={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>}}? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? <!--4. datums -->|4={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? <!--5. datums -->|5={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>}}? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--6. datums -->|6={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--7. datums -->|7={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--8. datums -->|8={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--9. datums -->|9={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kārnegija zāle]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> rtx43bt7yp6mmou9x6may97j03wbhbs Top! 0 287444 3667930 3636640 2022-08-07T19:44:03Z Eremu1 102242 Aktualizēju. wikitext text/x-wiki {{Tirdzniecības ķēdes infokaste | nosaukums = ''top!'' | logo =[[Attēls:Top! logo.png]] | sauklis = Vietājais top! | tirdzniecības veids = mazumtirdzniecība | valsts = {{flag|Latvija}} | darbojas = {{flag|Latvija}} | īpašnieks = 12 uzņēmumi | vadība = | darbinieku skaits = ap 4000 | darbību uzsāka = 2000. gada 4. jūnijs | veikalu formāti = ''top!''<br />''mini top!'' | apgrozījums = | mājas_lapa = {{url|http://www.toppartika.lv/}} }} '''''top!''''' ir [[Latvija]]s pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības ķēde. Tās galvenais birojs atrodas [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielā]] 117 [[Rīga|Rīgā]]. Veikalu ķēde ir dibināta 2000. gadā. SIA ''Iepirkumu grupa'' veikalu ''top!'' tīklam nodrošina vienotu preču iepirkumu sistēmu, kopējas mārketinga aktivitātes, centralizētus preču importa un loģistikas pakalpojumus.<ref name="top 2015.05" /> == Struktūra == [[Attēls:Top Brīvības.JPG|thumb|250px|"Top" veikals [[Teika (Rīga)|Teikā]] [[Rīga|Rīgā]] (2015).]] ''top!'' veikalu ķēdē ietilpst 204 pārtikas veikali, no kuriem 128 darbojas ''top!'' formātā, un 76 ir ''mini top!'' veikali.<ref name="Par uzņēmumu" /> ''top!'' ķēdes veikali pieder 13 uzņēmumiem: SIA ''Firma Madara 89'', SIA ''Dekšņi'', SIA ''Ogres Prestižs'', AS ''LPB'', SIA ''Mārksmens'', SIA ''G.A.L.'', SIA ''LM Jūrmala'', SIA ''Pārtikas veikalu grupa'', SIA ''Madara 93'', SIA ''SP'', SIA ''Palmas-S'', AS ''Roga – Agro'', SIA ''Krista – A''.<ref name="Par uzņēmumu" /> == Vēsture == 2000. gada 4. jūnijā Liepājā tika atvērts pirmais ''top!'' veikals. Lai nodrošinātu veikalu tīkla vienotu iepirkumu sistēmu un kopīgas mārketinga aktivitātes, 2003. gada 30. janvārī SIA ''Firma Madara 89'' (Smiltene), AS ''Liepājas patērētāju biedrība'' (tagad ''LPB''), AS ''Diāna'' (Ventspils) dibināja uzņēmumu SIA ''Iepirkumu grupa''. 2003. gada novembrī tīklam pievienojas SIA ''Dekšņi''. 2004. gada decembrī pievienojās SIA ''Mārksmens''.<ref name="top 2015.05" /> 2009. gada 1. aprīlī atvērts 100. ''top!'' tīkla veikals. 2016. gada 22. decembrī [[Konkurences padome]] atļāva SIA ''Firma Madara 89'' pārņemt SIA ''Antaris'' un AS ''NIDL'' aktīvu daļu, ko veido 31 ''[[ELVI]]'' zīmola veikals.<ref name="DB 2016.12" /> 2018. gada 10. jūlijā Konkurences padome atļāva SIA ''Gabriēla'' iegūst tiešu izšķirošu ietekmi pār SIA ''Lars Limited''.<ref name="delfi 2018.007.16" /> 2019. gada maijā uzņēmumi AS ''Diāna'', SIA ''Gabriēla'' un SIA ''Lekon'' nolēma atdalīties no ''top!'' veikalu tīkla.<ref name="DB 2019.10.07" /> 2019. gada 4. oktobrī tika paziņots, ka šie trīs uzņēmumi dibinājuši SIA ''Latvian Retail Management'' un attīstīs jaunu veikalu zīmolu ''[[CITRO]]''.<ref name="DB 2019.10.04" /> 2020. gada 2. aprīlī tika paziņots, ka SIA ''AA & CO'' ar četriem veikaliem pievienojies ''CITRO'' veikalu tīklam.<ref name="Delfi, 02.04.2020" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Par uzņēmumu">[https://www.toppartika.lv/par-mums/ Par uzņēmumu]</ref> <ref name="top 2015.05">[http://www.toppartika.lv/uploads/uploads/top!_LV_05_05_2015.pdf ''top!'' pārtikas veikalu tīkls] SIA “Iepirkumu grupa”, Rīgā, 05.05.2015</ref> <ref name="DB 2016.12">[http://www.db.lv/tirdznieciba/kp-atlauj-sia-firma-madara-89-ipasumiparnemt-31-elvi-zimola-veikalu-458230 KP atļauj SIA Firma Madara 89 īpašumipārņemt 31 ELVI zīmola veikalu] Žanete Hāka, 2016. gada 30. decembris</ref> <ref name="delfi 2018.007.16">[http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/konkurences-padome-atlauj-apvienoties-diviem-veikalu-tikla-top-uznemumiem.d?id=50218067 Konkurences padome atļauj apvienoties diviem veikalu tīkla 'top!' uzņēmumiem] DELFI Bizness, 16. jūlijs 2018</ref> <ref name="DB 2019.10.07">[http://www.db.lv/zinas/top-par-tris-partneru-atdalisanos-tika-izlemts-jau-maija-491902 top!: Par trīs partneru atdalīšanos tika izlemts jau maijā] Ilze Žaime, Dienas Bizness, 2019. gada 07. oktobris</ref> <ref name="DB 2019.10.04">[http://www.db.lv/zinas/tiks-attistits-jauns-vietejo-uznemeju-veikalu-tikls-citro-491838 Tiks attīstīts jauns vietējo uzņēmēju veikalu tīkls CITRO] Ilze Žaime, Dienas Bizness, 2019. gada 04. oktobris</ref> <ref name="Delfi, 02.04.2020">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/citro-paplasina-veikalu-tiklu-kurzeme.d?id=52023837 'Citro' paplašina veikalu tīklu Kurzemē] Delfi, 02.04.2020</ref> }} {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] bevi6jkt5im72zlo1lycxyn7jofw7vc Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana/Nozīmju atdalīšanas lapas ar saitēm 102 289537 3668006 3664925 2022-08-08T03:01:38Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} Šajā lapā apkopotas tās nozīmju atdalīšanas lapas, uz kurām ir saites citos Vikipēdijas rakstos. [[Vikipēdija:Nozīmju atdalīšana/Lapas ar saitēm|Šeit]] ir apkopoti Vikipēdijas raksti, kurās ir saites '''no''' nozīmju atdalīšanas lapām. __TOC__ == Informācija == <!-- INFO START --> * Avots: [[quarry:query/2951]] * Atjaunināšanas brīdis: 2022. gada 8. augusts plkst. 03:01:35 * Kopējais skaits datu atjaunināšanas brīdī: 4607 <!-- INFO END --> == Saraksts == <!-- LIST START --> {| class="wikitable sortable" |- !Nozīmju atdalīšanas lapa !! Saites uz pašu lapu !! Pāradresāciju skaits !! Visas saites uz lapu |- | [[Daugava (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 4 || 62 |- | [[Aizsargs (basketbols)]] || 58 || 2 || 58 |- | [[Magnuss]] || 56 || 1 || 57 |- | [[Galatasaray]] || 9 || 1 || 54 |- | [[Krievu—turku kari]] || 26 || 4 || 53 |- | [[Lozdova]] || 50 || 0 || 50 |- | [[Niedre]] || 50 || 0 || 50 |- | [[Itālijas A sērija]] || 47 || 1 || 49 |- | [[Taivāna]] || 48 || 1 || 48 |- | [[Pianists]] || 45 || 0 || 45 |- | [[Vjatka]] || 44 || 0 || 44 |- | [[Alkohols]] || 44 || 1 || 44 |- | [[Kolivaņa]] || 43 || 0 || 43 |- | [[Satversme (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 43 |- | [[Adele]] || 41 || 0 || 41 |- | [[Kapteinis]] || 41 || 1 || 41 |- | [[Atmoda]] || 40 || 0 || 40 |- | [[Frankfurte]] || 40 || 1 || 40 |- | [[Polijas karaliste]] || 35 || 1 || 39 |- | [[Rīgas ielu uzskaitījums]] || 38 || 0 || 38 |- | [[Sloka]] || 38 || 0 || 38 |- | [[Kursa]] || 37 || 2 || 38 |- | [[Kauņas "Žalgiris"]] || 21 || 4 || 38 |- | [[Krokodili]] || 13 || 4 || 38 |- | [[Augšzeme]] || 36 || 0 || 36 |- | [[Zāra]] || 32 || 1 || 36 |- | [[Skulte]] || 35 || 0 || 35 |- | [[Bertolds]] || 34 || 0 || 34 |- | [[Eirolīga]] || 32 || 2 || 34 |- | [[Jugla]] || 33 || 1 || 33 |- | [[Reihstāgs]] || 31 || 1 || 33 |- | [[Konstruktīvisms]] || 32 || 0 || 32 |- | [[Priede]] || 32 || 0 || 32 |- | [[Eiropietis]] || 7 || 1 || 32 |- | [[Itālijas karaliste]] || 25 || 1 || 31 |- | [[OHL]] || 30 || 0 || 30 |- | [[Spilve]] || 19 || 3 || 30 |- | [[Dzimta]] || 28 || 0 || 28 |- | [[EDT]] || 28 || 0 || 28 |- | [[Egle]] || 28 || 0 || 28 |- | [[Kustība]] || 28 || 0 || 28 |- | [[Vide]] || 28 || 0 || 28 |- | [[CST]] || 27 || 0 || 27 |- | [[C (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27 |- | [[Kastīlija]] || 27 || 0 || 27 |- | [[S (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27 |- | [[Cena]] || 27 || 1 || 27 |- | [[Modelis]] || 27 || 1 || 27 |- | [[Dekāns]] || 26 || 1 || 27 |- | [[Helsinku IFK]] || 4 || 3 || 27 |- | [[A (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[B (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[D (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[E (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[F (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[G (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[H (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[Kongo]] || 26 || 0 || 26 |- | [[Serie A]] || 26 || 0 || 26 |- | [[T (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[Z (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[Ass]] || 26 || 1 || 26 |- | [[Vendi]] || 25 || 1 || 26 |- | [[Bērziņš]] || 25 || 0 || 25 |- | [[I (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[J (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[K (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[L (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[M (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[N (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[O (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[P (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Q (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[R (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[U (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[V (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[W (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Y (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Mena]] || 25 || 1 || 25 |- | [[Programma]] || 25 || 1 || 25 |- | [[Jupiters]] || 24 || 2 || 25 |- | [[Tamperes "Ilves"]] || 24 || 2 || 25 |- | [[Ohaio]] || 23 || 2 || 25 |- | [[Britānija]] || 24 || 0 || 24 |- | [[Zāle]] || 24 || 0 || 24 |- | [[Bērzs]] || 23 || 0 || 23 |- | [[Flote]] || 23 || 0 || 23 |- | [[Hanovere]] || 23 || 0 || 23 |- | [[Kosa]] || 23 || 0 || 23 |- | [[Lapa]] || 23 || 0 || 23 |- | [[Lācis]] || 23 || 0 || 23 |- | [[Ontario]] || 23 || 0 || 23 |- | [[Ziemeļu rajons]] || 23 || 0 || 23 |- | [[Uzbrucējs (basketbols)]] || 23 || 2 || 23 |- | [[Dālderi]] || 22 || 1 || 23 |- | [[Pupa]] || 5 || 2 || 23 |- | [[Punkts]] || 22 || 0 || 22 |- | [[Vasks]] || 22 || 1 || 22 |- | [[Satori]] || 22 || 2 || 22 |- | [[Valensija]] || 21 || 1 || 22 |- | [[Centrs]] || 21 || 0 || 21 |- | [[Darbs]] || 21 || 0 || 21 |- | [[Pāvils I]] || 21 || 0 || 21 |- | [[Grodņas "Neman"]] || 20 || 3 || 21 |- | [[Ķermenis]] || 2 || 1 || 21 |- | [[KG]] || 1 || 1 || 21 |- | [[Baltezers]] || 20 || 0 || 20 |- | [[Citadele]] || 20 || 0 || 20 |- | [[Krūtis]] || 20 || 0 || 20 |- | [[Sudžou]] || 20 || 4 || 20 |- | [[Zīle (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 20 |- | [[Augstums]] || 19 || 0 || 19 |- | [[Dāvis Sīmanis]] || 19 || 0 || 19 |- | [[Harmonija]] || 19 || 0 || 19 |- | [[Leona]] || 19 || 0 || 19 |- | [[Zosēni]] || 19 || 2 || 19 |- | [[Ķēdaiņu "Nevežis"]] || 7 || 7 || 19 |- | [[Analīze]] || 18 || 0 || 18 |- | [[Fantāzija]] || 18 || 0 || 18 |- | [[Fronte]] || 18 || 0 || 18 |- | [[Ikona]] || 18 || 0 || 18 |- | [[Labradora]] || 18 || 0 || 18 |- | [[Mikronēzija]] || 18 || 0 || 18 |- | [[Polarizācija]] || 18 || 0 || 18 |- | [[Birži]] || 18 || 1 || 18 |- | [[Liepa]] || 17 || 1 || 18 |- | [[Maskavas CSKA]] || 9 || 2 || 18 |- | [[Perkusija]] || 1 || 1 || 18 |- | [[Cīņa]] || 17 || 0 || 17 |- | [[Morfoloģija]] || 17 || 0 || 17 |- | [[Starptautiskā hokeja līga]] || 17 || 0 || 17 |- | [[Rase]] || 17 || 1 || 17 |- | [[Eglaine]] || 15 || 2 || 17 |- | [[Stokholmas AIK]] || 14 || 2 || 17 |- | [[Blagoveščenska]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Forele]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Lācīši]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Maģistrs]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Mērķis]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Ordenis]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Ēriks Jēkabsons]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Ķēniņš]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Kordova]] || 16 || 1 || 16 |- | [[Terehova]] || 16 || 1 || 16 |- | [[Jaunais vilnis]] || 11 || 4 || 16 |- | [[Bass]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Grupa]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Gustavs Ādolfs]] || 15 || 0 || 15 |- | [[MHL]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Muižnieks]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Naturālisms]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Robeža]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Soda]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Svētais Miķelis]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Varonis]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Ķirzaka]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Salas pagasts]] || 15 || 1 || 15 |- | [[Silene]] || 15 || 1 || 15 |- | [[Dubultzvaigzne]] || 15 || 2 || 15 |- | [[1. maršruts]] || 15 || 3 || 15 |- | [[Pavadonis]] || 13 || 1 || 15 |- | [[Telavivas "Maccabi"]] || 12 || 2 || 15 |- | [[Balodis]] || 8 || 1 || 15 |- | [[Rušenica]] || 2 || 1 || 15 |- | [[BAS]] || 14 || 0 || 14 |- | [[Fāze]] || 14 || 0 || 14 |- | [[Jānis Kalniņš]] || 14 || 0 || 14 |- | [[Konstrukcija]] || 14 || 0 || 14 |- | [[Loks]] || 14 || 0 || 14 |- | [[PDF]] || 14 || 0 || 14 |- | [[Potenciāls]] || 14 || 0 || 14 |- | [[Zagorci]] || 14 || 0 || 14 |- | [[Hart]] || 14 || 1 || 14 |- | [[Eiropas kauss]] || 14 || 3 || 14 |- | [[Tēviņi]] || 14 || 3 || 14 |- | [[Katlakalns]] || 13 || 1 || 14 |- | [[Maskavas "Spartak"]] || 11 || 2 || 14 |- | [[Aizeja Tomass]] || 5 || 5 || 14 |- | [[Mārka (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 5 || 14 |- | [[Grunts]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Igaunis]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Mazjumpravas muiža]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Pakalni]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Pretestība]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Pundurzvaigzne]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Pērkons]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Satversmes sapulce]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Vēzis]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Berģi]] || 13 || 1 || 13 |- | [[Ogle]] || 13 || 1 || 13 |- | [[Pilskalnes pagasts]] || 13 || 1 || 13 |- | [[Upmale]] || 13 || 1 || 13 |- | [[Bukulti]] || 13 || 3 || 13 |- | [[Dubulti]] || 11 || 1 || 13 |- | [[Amerikas basketbola asociācija]] || 11 || 4 || 13 |- | [[Jurajs Mikūšs]] || 9 || 7 || 13 |- | [[Cīrulīši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 13 |- | [[Grava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 13 |- | [[Allsvenskan]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Atpūta]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Dzirciems]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Funkcionālisms]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Griķi]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Jānis Bērziņš]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Producents]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Pulveris]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Pupiņas]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Sakari]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Mežciems]] || 12 || 1 || 12 |- | [[Pop]] || 12 || 1 || 12 |- | [[Puslode]] || 12 || 1 || 12 |- | [[West]] || 12 || 1 || 12 |- | [[Jumprava]] || 12 || 2 || 12 |- | [[Ella]] || 10 || 1 || 12 |- | [[Rīgas Garīgais seminārs]] || 10 || 1 || 12 |- | [[Hieroglifi]] || 8 || 1 || 12 |- | [[Solaris]] || 8 || 1 || 12 |- | [[Mācītājmuiža]] || 7 || 1 || 12 |- | [[Pasaules karš (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 2 || 12 |- | [[Ceplis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 12 |- | [[Aleksandrs I]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Anžū]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Bērzvalks]] || 11 || 0 || 11 |- | [[CHL]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Delta]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Dole]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Jānis Krūmiņš]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Lāčupīte]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Membrāna]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Okinava]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Roze]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Karte]] || 11 || 1 || 11 |- | [[Bāta]] || 11 || 3 || 11 |- | [[Laplata]] || 10 || 1 || 11 |- | [[Niša]] || 10 || 1 || 11 |- | [[Luāra]] || 10 || 2 || 11 |- | [[Pūces]] || 10 || 2 || 11 |- | [[Brasla]] || 8 || 2 || 11 |- | [[Čečenijas kari]] || 8 || 3 || 11 |- | [[Aizsargs]] || 4 || 2 || 11 |- | [[Šlēsviga]] || 4 || 2 || 11 |- | [[Celms (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 11 |- | [[Zvejnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 11 |- | [[Apgaismība]] || 10 || 0 || 10 |- | [[CART]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Ferdinands I]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Fokuss]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Hors]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Integrācija]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Intervāls]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Izlāde]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Jānis Blūms]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Kira]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Komo]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Landrāts]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Meirāni]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Nacionālā apvienība]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Rinda]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Rīgas birža]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Sia]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Svjatoslavs]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Vārme]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Ģints]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Briedis]] || 10 || 1 || 10 |- | [[Kapupe]] || 10 || 1 || 10 |- | [[Straume]] || 10 || 1 || 10 |- | [[Vabole]] || 10 || 1 || 10 |- | [[Jaunmuiža]] || 10 || 2 || 10 |- | [[2. maršruts]] || 10 || 3 || 10 |- | [[Austrumu fronte]] || 9 || 1 || 10 |- | [[Kokaugs]] || 9 || 1 || 10 |- | [[Pols]] || 9 || 1 || 10 |- | [[Rūnas]] || 9 || 1 || 10 |- | [[Zemgales vidusskola]] || 9 || 1 || 10 |- | [[Kruki]] || 9 || 3 || 10 |- | [[Utis]] || 8 || 1 || 10 |- | [[Kalvīša Ministru kabinets]] || 8 || 2 || 10 |- | [[Kalnamuiža]] || 7 || 1 || 10 |- | [[Intonācija]] || 7 || 2 || 10 |- | [[Adriāns (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 2 || 10 |- | [[US]] || 3 || 2 || 10 |- | [[Strēlnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 10 |- | [[Sviestbeka]] || 2 || 2 || 10 |- | [[Andrejs Bērziņš]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Baltica]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Bovē]] || 9 || 0 || 9 |- | [[DTM]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Emisija]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Ferdinands II]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Figūra]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Goba]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Graudzāles]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Inhibitors]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Jūgu purvs]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Klasifikācija]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Komisārs]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Korpuss]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Luknas ezers]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Madonna]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Mellupe]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Melnupe]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Melnupīte]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Motīvs]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Muižnieki]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Padomju Latvija]] || 9 || 0 || 9 |- | [[RPI]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Rīgas aplenkums]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Skala]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Skuja]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Skujas]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Svētais Staņislavs]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Valis]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Viktors Kalniņš]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Vītols]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Zunds]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Ņūkāsla]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Garoza]] || 9 || 1 || 9 |- | [[IOC]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Jaunciems]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Mirnija]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Sergejs Makarovs]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Ēriks Gustafsons]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Aleksandrs Golovins]] || 9 || 2 || 9 |- | [[Džonsons]] || 9 || 2 || 9 |- | [[Jaunā muiža]] || 9 || 2 || 9 |- | [[Malta (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 2 || 9 |- | [[Norfolka]] || 9 || 2 || 9 |- | [[Džunšaņa]] || 9 || 3 || 9 |- | [[Johans Štrauss]] || 9 || 3 || 9 |- | [[Maskavas "Dinamo"]] || 9 || 3 || 9 |- | [[Nelsona šaurums]] || 9 || 9 || 9 |- | [[Aizkraukles draudzes novads]] || 8 || 1 || 9 |- | [[Pierādījums]] || 8 || 1 || 9 |- | [[Vaivads]] || 8 || 1 || 9 |- | [[Sadursme]] || 8 || 2 || 9 |- | [[Prinča Edvarda sala]] || 8 || 4 || 9 |- | [[Ladoga]] || 7 || 1 || 9 |- | [[Kompjeņas pamiers]] || 7 || 2 || 9 |- | [[Madrides "Real"]] || 5 || 2 || 9 |- | [[Bruņukuģis "Potjomkins" (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 5 || 9 |- | [[Apollo]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Asari]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Balkāni]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Baznīca]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Bāze]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Daumants Kalniņš]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Domēns]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Elements]] || 8 || 0 || 8 |- | [[GPU]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Ibērija]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Izziņa]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Jānis Ozols]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Kaija]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Kapacitāte]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Kaļķi]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Kodols]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Lauks]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Līčupīte]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Mazā Daugava]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Mikolajivas rajons]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Mstislavs Vladimirovičs]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Ostrova]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Ostrovas apriņķis]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Panteons]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Po]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Pērļupe]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Pēterupe]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Raipole]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Salna pavasarī]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Senators]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Sharp]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Zilonis]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Ērglis]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Adamova]] || 8 || 1 || 8 |- | [[CD]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Grāds]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Lilaste]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Riki]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Ērgļi]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Aleksandrs]] || 8 || 2 || 8 |- | [[Krūmiņupīte]] || 8 || 2 || 8 |- | [[Priedaine]] || 8 || 2 || 8 |- | [[6. maršruts]] || 8 || 3 || 8 |- | [[Franks]] || 8 || 3 || 8 |- | [[Jelgava (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 5 || 8 |- | [[Gvadalahara]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Neptūns]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Svēte]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Valters]] || 7 || 1 || 8 |- | [[ASK]] || 7 || 2 || 8 |- | [[Limburga]] || 7 || 3 || 8 |- | [[Kārlis Zariņš]] || 6 || 1 || 8 |- | [[Pauls Kalniņš]] || 6 || 1 || 8 |- | [[Kalifornijas Universitāte]] || 6 || 2 || 8 |- | [[Krievu—persiešu kari]] || 6 || 2 || 8 |- | [[Dzeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 8 |- | [[Cidonija]] || 5 || 4 || 8 |- | [[Līči]] || 4 || 1 || 8 |- | [[Sesava (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 8 |- | [[Pūt, vējiņi]] || 4 || 4 || 8 |- | [[MAC]] || 3 || 1 || 8 |- | [[Džons Votsons]] || 3 || 2 || 8 |- | [[Bajāri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 8 |- | [[4. maršruts]] || 7 || 0 || 7 |- | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga)]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Albums]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Aleksandrs III]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Apvedceļš]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Bakalaurs]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Baltais ezers]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Baseins]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Basku zeme]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Biķernieki]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Borovka]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Bārs]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Bērzupīte]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Būri]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Celtnieks]] || 7 || 0 || 7 |- | [[DEL]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Darema]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Dāvids]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Dūrupe]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Eduards]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Edvards]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Emburga]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Filips II]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ilza ezers]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Irbe]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Jānis Ozoliņš]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Kalnciema iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Karagājieni uz Ugauniju]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Kolima]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Kurpnieks]] || 7 || 0 || 7 |- | [[LCD]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Lašupīte]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Lotoss]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Lotus]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Līgo]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Mercury]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Misa]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ota]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ozols (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Pabaži]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Plato]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Pēternieki]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Rietumu reģions]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Robežgrāvis]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Rāzna]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Rīgas 24. vidusskola]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Rīgas 47. vidusskola]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Sinkrētisms]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Sublimācija]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Urāns]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Vladimirs Petrovs]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Zeltiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Zvejnieki]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Šarlote]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Aleksandrs Popovs]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Drisa]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Džoto]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Frīdrihs III]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Gazele]] || 7 || 1 || 7 |- | [[LU]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Mazupe]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Medņi]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Mērs]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Taidžou]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Zalcburgas "Red Bull"]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Blāzma]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Dombrovska Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Lazdukalns]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Turaida]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Vēršupīte]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Aleksandrs Dimā]] || 7 || 3 || 7 |- | [[Nove Mesto]] || 7 || 3 || 7 |- | [[80 dienās apkārt zemeslodei]] || 7 || 5 || 7 |- | [[Akcija]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Bērze]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Sarkaņi]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Tors]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Vaidava]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Ēna (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Petrs Svoboda]] || 6 || 2 || 7 |- | [[Ūksenšerna]] || 6 || 3 || 7 |- | [[Eugenijs]] || 6 || 4 || 7 |- | [[Klements]] || 5 || 2 || 7 |- | [[Inocents]] || 5 || 5 || 7 |- | [[FA]] || 4 || 1 || 7 |- | [[Laurupīte]] || 4 || 2 || 7 |- | [[Ārlingtona]] || 4 || 2 || 7 |- | [[Apustulis Jēkabs]] || 3 || 1 || 7 |- | [[Odze (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7 |- | [[Ņūtons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7 |- | [[Šēra (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7 |- | [[Šķirotava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7 |- | [[Veronika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 7 |- | [[3. maršruts]] || 6 || 0 || 6 |- | [[AMD]] || 6 || 0 || 6 |- | [[ATF]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Akita]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Alberts]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Aleksandrs Ivanovs]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Aleksejs Tolstojs]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Arkādija]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Bižas ezers]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Brīvības bulvāris]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Deklinācija]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Depo]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Deva]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Dreiliņu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Edesa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Frīzu valoda]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Garais ezers]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Hermes]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Jordan]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Jānis Balodis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Jānis Jansons]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Jānis Liepiņš]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Jāzeps]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Jēkabs]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kadrs]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kamera]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kantors]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Karagājieni uz Zemgali]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Korfs]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kross]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kārlis Baumanis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kārlis Irbe]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kļava]] || 6 || 0 || 6 |- | [[LPSR]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lašu pagasts]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Leopolds III]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lielais grāvis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Linga]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lisa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lugi]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lācīte]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lāčplēsis (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lāčupe]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Marta]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Mazā Nometņu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Meldra]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Melnais ezers]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Mora]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Mūrnieki]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ozolu muiža]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Palma]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Piejūras klimats]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pilskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Priežu sils]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Riba]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Rimšas]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Rude]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Salas]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Sanhosē]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Santakrusa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Saturns]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Spāre]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Sārts]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Transkripcija]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Tīreļpurvs]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Uzbrukums Rīgai]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Vecpils]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Vējava]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Zaķis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ķīšupe]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Šovs]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Žagatas (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Žokļi]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Aizpurve]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Aleksandrova]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Andris Bērziņš]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Cēzars]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Frīdrihs I]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Jēkabs Alksnis]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Karloss]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Lira]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Merida]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Misisipi]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Ozolaine]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Pilskalne]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Plutons]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Rota]] || 6 || 1 || 6 |- | [[SA]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Stradi]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Vanags]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Bresta]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Greivuļi]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Jaunāmuiža]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Juzefova]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Karagājieni uz Jervu]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Mahs]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Rīgas Svētās Trīsvienības baznīca]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Viškova]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Bērds]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Bērzubeka]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Koņecpole]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Svētā Katrīna]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Čerska]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Ozjorska]] || 6 || 5 || 6 |- | [[Albānijas karaliste]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Arturs Ozols]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Ave Sol]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Bells]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Liepājas Metalurgs (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Susēja]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Artūrs]] || 5 || 2 || 6 |- | [[Leons]] || 5 || 2 || 6 |- | [[Zirnekļcilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 2 || 6 |- | [[Lūcijs]] || 5 || 3 || 6 |- | [[Pāvils]] || 5 || 3 || 6 |- | [[Bristoles līcis]] || 5 || 4 || 6 |- | [[Morfijs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 6 |- | [[SI]] || 4 || 1 || 6 |- | [[Ārupīte]] || 4 || 2 || 6 |- | [[Urbāns]] || 4 || 3 || 6 |- | [[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika]] || 4 || 4 || 6 |- | [[Rīgas Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 4 || 4 || 6 |- | [[Rīgas arhibīskapi]] || 4 || 4 || 6 |- | [[Afganistānas karš (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 6 |- | [[Brīvā Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 6 |- | [[Ņikoļska]] || 3 || 1 || 6 |- | [[Amēlija (filma)]] || 3 || 2 || 6 |- | [[Gregors]] || 3 || 2 || 6 |- | [[Benedikts]] || 3 || 3 || 6 |- | [[Bonifācijs]] || 3 || 3 || 6 |- | [[Augstākā Padome]] || 2 || 1 || 6 |- | [[Jevgēņijs Golovins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 6 |- | [[Pulks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 6 |- | [[Čārlija eņģeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 6 |- | [[Štolls]] || 2 || 2 || 6 |- | [[9. maršruts]] || 5 || 0 || 5 |- | [[AES]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aizkraukle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aizupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Akmeņsala]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Akmeņupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aleksandrs Vanags]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Andra]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Apache]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Arsenāls]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Augstākā tiesa]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Augusta Deglava iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Auns]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Auseklis]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Baloži (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Beržovka]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Brīvības iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[CAD]] || 5 || 0 || 5 |- | [[CSKA]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Citplanētieši]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dante]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Daugavpils apvedceļš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Deglis]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dziesmu svētki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dzilnupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dzimte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dūre]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dūņupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[ES]] || 5 || 0 || 5 |- | [[ESA]] || 5 || 0 || 5 |- | [[EST]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ekspozīcija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Fever]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Filma]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Fokina]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Formula]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Frunze]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Frīdrihs II]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Gaisma (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Gružupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ha]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Hidra]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Hindu]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Indrāni]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Indukcija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jānis Kārkliņš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jāņupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kali]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kangars]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kapupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Karagājieni uz Sakalu]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Katlakalna iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kobra]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kokmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Krasta iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Krauja]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kuibiševa]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārklupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārlis]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārlis Ozoliņš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kūra]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Latvijas okupācija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Latvijas zemessardze]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lemešova]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lencs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lida]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lilija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lode (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Līga]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Līgatne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Līčupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Makarova]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Marka]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Meža prospekts]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mežmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Min]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mucenieki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Murāni]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Māris Ziediņš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mūsu Tēvs debesīs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Noma]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ods]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Padure]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pantogrāfs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Papardes]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pepe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pils iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Plāteres pagasts]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Poļu leģioni]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pulkova]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Purva ezers]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pērnavas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[RCA]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ratnieku upe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Riekstiņš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Roma (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Rāceņi]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Rātslaukums]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Rēzekne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Saule (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Silinīki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Silupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Silvija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sloboda (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Stabulnieki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Stacijas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Strumica]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sun]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Tauriņš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[The Game]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Tolerance]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Trumpe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Tukums (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Tura]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Upenieki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Upenieku ciems]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Upuris]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Valsts mākslas muzejs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Valters (uzvārds)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Viesturs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vieta]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Viktors Tihonovs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Williams]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ziemeļblāzma (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zvirgzdupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zēlande]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Šerifs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[15. maršruts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Alberts I]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Antonopole]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Drakula]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Egļupe]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Fenrirs]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Filips]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Indrica]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jaunsloboda]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jersika]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Kalnupe]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Leonīds Arbuzovs]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Mellais strauts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Māršals]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Nikolajs Radvils]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ratnieki]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Sala (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Silenieki]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Silupe]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Skangaļi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Skujupīte]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Slobodka]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Stiglova]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Taudejāni]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Tūja]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Urga]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Zalktis]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Zvaigžņu kari: Klonu kari]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Čārlstona]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ģibuļi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Basanīts]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Groveriški]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Gubina]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Reda]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Rūzvelts]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Alfrēds Alslēbens]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Gērijs Džonsons]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Murads Ramazanovs]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Pirejas "Olympiacos"]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Alsunga (stacija)]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Neatkarības laukums]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Sudmaļu dzirnavezers]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Viktorijas sala]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Aborigēni]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Akmene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Artūrs Bērziņš]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Direktīva (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Hercs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Kalni]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Krišjāņa Barona iela]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Liepupe]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Lēvenas Katoļu universitāte]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Miko Lehtonens]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Rīva]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Selima mošeja]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Smilgas]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Sunīši]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Transcendents]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Vējupīte]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Ēriks Džonsons]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Neihauzene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5 |- | [[Nožēlojamie (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5 |- | [[Červonka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5 |- | [[Dankans]] || 4 || 4 || 5 |- | [[Stīvs Makvīns]] || 4 || 4 || 5 |- | [[Džeimss]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Gaiļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Kumpiniški]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Mandele]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Rojālists]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Spa]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Faetons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 5 |- | [[Pāvila vēstule]] || 3 || 3 || 5 |- | [[Skaistule un briesmonis]] || 3 || 3 || 5 |- | [[Norma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 5 |- | [[Zeļenogorska]] || 2 || 1 || 5 |- | [[Grejs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 5 |- | [[Jūras mēsli (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 5 |- | [[Dreiks]] || 1 || 1 || 5 |- | [[Strumpe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 5 |- | [[Superlīga]] || 1 || 1 || 5 |- | [[11. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[5. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[8. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Abavas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Abrupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Aizkraukles iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Aizpūre]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Akmeņupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Albrehts II]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Alksnis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ance]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Andris Vilks]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Annas]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ausekļa iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Baiba Broka]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Balda]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Baznīcas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Baznīcas kalns]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bikova]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bora]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Borisova]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Boļeslavs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Boļeslavs I]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bruņinieki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bērzene]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Columbia]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cēsu kauja]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīrulis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīruļi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīruļupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Delna]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dobele (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dorupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Duboviki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzirnavu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzirnupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dziļais ezers]] || 4 || 0 || 4 |- | [[ETH]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Edgars Kļaviņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Edvarts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Eiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ezermalas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ežupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[FRA]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Fenerbahçe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ferma]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gailīši]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gaiļi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Garkalne (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gaujas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Glūdas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gurjevska]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Harijs Vītoliņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Harons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Historisms]] || 4 || 0 || 4 |- | [[I386]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ieva]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Inta]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Istra]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jamburga]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Java]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Kļaviņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Puriņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jāņmuiža]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jērcēni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaive]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaktiņu ciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kamaldiņa]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kanadzava]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kantora iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kapačova]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kastrāne]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kazaks]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaža]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Konts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Krasti]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Krastu ciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Krauklis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Krišjāņa Valdemāra iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kuldīgas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kurzemes augstiene]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kurši (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kārlis Barons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kārlis II]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kārlis Jansons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kārlis V]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kūdra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Latgales iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Latvijas Demokrātiskā partija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lauva (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lašupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Leimaņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lielais dzintars]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lielupe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Livzinīki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lubeja]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lūzums]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Macujama]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Madrigāls]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Magone]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Maiļupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Marija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Marijas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mats]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mellupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mežarija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mežrozīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mistērija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Morozovka]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mucenieks]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mēris (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mēsli]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Nagļu ciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Natrons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Novoselki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Oracle]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Osis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozoli (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozoliņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozolmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozolnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Papua]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Para]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pasaules čempionāts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Phoenix]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pionieris]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Polis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Priekule (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pulkveža Brieža iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pēteris]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Raiņa bulvāris]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rauza]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Revolver]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Reņģe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Roja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rotaļa]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rudupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rutki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rūbežneica]] || 4 || 0 || 4 |- | [[SAS]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Saka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sari]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Seda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sidrabe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Silakrogs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Skaists]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Skolas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Skrunda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Soļigorskas "Šahtjor"]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Strazds]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Suns (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Suvorova iela (Rīga)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Svētā Terēze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sārcene]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sātiņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sēlpils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tabora]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tira]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tritons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tīra]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ubuntu]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ugra]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Upesgrīva]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vadītājs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Valentīns]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecmuiža]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vārpa]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vēžupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zagorskis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zaķi (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zeja]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zilie kalni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zoločivas rajons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zvaigznes]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Čilipīne]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Čāvi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ķesteris]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ķīšupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Šarlotes iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Šūberts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[12. maršruts]] || 4 || 1 || 4 |- | [[1992. gada olimpiskās spēles]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Aizupieši]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Andrejs Kiriļenko]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Apekalns]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Avotu iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Boils]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Bērnss]] || 4 || 1 || 4 |- | [[CET]] || 4 || 1 || 4 |- | [[DJ]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Dilmaņi]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Dinamo]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Fitipaldi]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Flečers]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Fēnikss (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gajova]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gajs]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ganimēds]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gauja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Grand Prix]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Igors Novikovs]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jānis Asars]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kalnmuiža]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kauja pie Turaidas]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kings]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kirovska]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Krka]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Krosno apriņķis]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kušķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lada]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Larjoha]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Leģions]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lucerna]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Maiers]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Mežvidi]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Mira]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Misiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Nikodema Rancāna iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Nora]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Oskars]] || 4 || 1 || 4 |- | [[PK]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Pleševa]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Prusts]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Pūpoli]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Spartaka grupa]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Transformeri]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Upesmuiža]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Varka]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Viktorija]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Viljams Gibsons]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Vrangelis]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Vseslavičs]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Vīganti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Zabolotje]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Bonems]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Bērzgale (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Degļi]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Dobenieki]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Ferrari (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Gerhards Dēnhofs]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Greatest Hits]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Grifins]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Iugulova]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Kruifs]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Lenons]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Lukna]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Mendelsons]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Mežareja]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Misūri]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Rietumu konference]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Sentdžonsa]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Sovetska]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Svētā Antonija kārdināšana]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Urla (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Viktors]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Vladimirs Nabokovs]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Maierss]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Moda]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Muāvija]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Rītausma]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Votsons]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Zeļteņi]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Džeimss Bjūkenens]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Kaliksts]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Siksts]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Štjastnijs]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Andromedas miglājs]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Arvīds Kalniņš]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Boļeslavs II]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Cekule]] || 3 || 1 || 4 |- | [[FIBA Eiropas kauss]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Jaunība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Konservatīvā partija]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Manta]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Mazuri]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Patria]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Piļskolns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Sigurds (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Čērčils]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Anastasijs]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Brūveri]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Nacionālā galerija]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Silvestrs]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Celestīns]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Kemerons]] || 3 || 3 || 4 |- | [[NBA vērtīgākais spēlētājs]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Pijs]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Blūmingtona]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Fēlikss]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Jaunjelgavas lauku teritorija]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Kondors]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Kārlis I]] || 2 || 1 || 4 |- | [[PH (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Ronis]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Stella maris]] || 2 || 1 || 4 |- | [[TAU]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Vidusezers]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Dīzels]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Kapucīni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Karijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Neimaijere]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Soļigorskas "Shakhtar"]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Virdžīnu salas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Dovera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 4 |- | [[LS]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Modunjo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Viola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 4 |- | [[16. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[17. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[22. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[7. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abrupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abstinence]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Adzele]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aga]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizkraukles baznīca]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizkraukles kauja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizupes]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aklais ezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akmeņstrauts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akmiņupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alejas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aleksandrs Petrovs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aleksandrs Suvorovs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alnis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alūksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Amata (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ancīši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Annasmuiža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aparāts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Apinis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Armija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Artilērijas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Arupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asko]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Astra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Atvari]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Auce (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aurora]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ausmas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Austrijas Elizabete]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Balašova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Balbiši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baložu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baranova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Barovka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baznīckalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bekers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Beks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Benkavas grāvis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Berezauka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Berlin]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bezdibenis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Birze]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Birznieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Birznieku ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bojāri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Borats (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Borovaja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bors (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Borussia]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Boļeslavs III]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Brawn]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Brieži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bundeslīga]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bāliņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bārta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzaune (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzkrogs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzu muiža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[CIA]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Centrālāfrika]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cepurnieks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cielavas (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ciems (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Corona]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dadzis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dainis Liepiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dakota]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Daugavmala]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Daugavpils iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Daugavpils kauja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dauguļi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Deivisa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dekšņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Denims]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dikļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dinamika]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dižgrāvis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dorotpole]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Drosele]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Durbes pils]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzintars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzirnavupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzirnupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dārzciems (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dārzu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dūņu ezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Džons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[EAT]] || 3 || 0 || 3 |- | [[EP]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Efendi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Elektro-L]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Elizabetes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Enigma]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ezerciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Feldmanis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Focus]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gaidupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gailova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gajeva]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gardene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Garupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gemini]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Glazova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Granāta]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gravitācija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grāveri (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gundars Bērziņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gvineja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hamiltona]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hanna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Herma]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hermanis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Holden]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Horda]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hugo]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Iecava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Imanta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Imantas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Indriķis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Induļa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jao]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jaudzemi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jaunzemi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jelgavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jodupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Johans Rīvijs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jola]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jura Alunāna iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Juris Silovs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Juta]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Juventus]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Briedis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Rudzītis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Skrastiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jūras vārti]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kadiķis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalniešu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalnāji]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalvene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kama]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kamenka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kampars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kangari]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Jersiku]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Kursu]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Nalseni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karātavu kalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kasete]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Katrīna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kauguri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kauja pie Salaspils]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kazupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kažoks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kevins Andersons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Klaviatūra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Koknese (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Konrāds I]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kopne]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kraukļi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krona]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kurbads (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kuģu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārlis Šmits]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lanka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lapzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laukmuiža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Leonardo]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Leonards Latkovskis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lidija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Liekne]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lielbritānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lienes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Liepājas ģimnāzija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Livingstona]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lobe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lokomotiv]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lombardi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lubānas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ludza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lāde]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lēdurgas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līdacis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līdumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[MIPS]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Maarja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mailīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mao]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Matīsa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Maya]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mediators]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mediāna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mednis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Melnais strauts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Melnezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Merkurs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mežmala]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mežupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mežupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mežāres ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Miezis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mirnijs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Modra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Musa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mālkalni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mārkalnes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mārtiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mārtiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mūrnieks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mūza]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Nagļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Netta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[OM]] || 3 || 0 || 3 |- | [[OMA]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ogre (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ojāra Vācieša iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Olimpiāde]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Omega (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Orion]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Orlova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Oto]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Panemune]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pasaules čempionāts riteņbraukšanā]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pastiprinātājs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Patmaļnīki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pedru I]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Peldu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pelikāns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Peso]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pitoni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Planck]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Plīnijs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Primāts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Prince]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Princips]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pumpurs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Punduri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Punduris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Purviņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Puteņu grāvis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pāce]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pēteris Upītis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[RAF]] || 3 || 0 || 3 |- | [[RFK]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rails]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Raiņa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Reformu partija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Reiniki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Reprodukcija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Republikāņu partija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Repši]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Revidents]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rite]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Roberts Ozols]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Robežnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Romanovs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rubenis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rubeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rudbārži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rāva]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rīgas reālskola]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rūdolfa Blaumaņa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sabiedrotie]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Salaspils (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Salaspils iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Salāti]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sankaļi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sarkandaugava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Savienība]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Selga]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Selgas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Seneka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Senna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sesks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sila ezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Silinieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sindi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Skalbe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Slimnīcas strauts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Solo]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Spice (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sprīdītis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Spīdola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stende (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stradiņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stradiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strēlnieku ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stūri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Suraža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Suzuki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Suži]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Svari (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sventāja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Svētais kalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sēja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sīļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sīļukalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tallinas aplenkums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tallinas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tannenbergas kauja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Terminators]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Terors]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tesla (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tiksi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tirgoņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tirza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tosmare]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tērbatas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tērvete (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[USA]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Upes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Uzvara]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Uzvaras bulvāris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Užava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vairogs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valmiera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valmiera Glass VIA (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valsts sekretārs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varavīksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varis Krūmiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecdaugava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecstropi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecumi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Veldze (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Venta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vidsala (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viesīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vilki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vizla (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viļumi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Višķi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Voldemārs Alksnis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vornupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vālodzes]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vārtsargs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vēveri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vītoli (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zariņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zaļesje (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zemgale (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zentenes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ziemeļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ziemeļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zilupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zirnis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Znotiņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zvejas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zvirgzdupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zālīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zīlāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ābeļi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Āboliņš (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ābols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Čehs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ģertrūdes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Īrija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Šiliņš (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[1 (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[27. maršruts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[AK]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ada]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aleksandrs Viļumanis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Andreja Upīša iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Apšubeka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Armitsteds]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Austrums]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Betmens (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bihava]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bite (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bokāni]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Brantupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Brebems]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bulmerinks]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Buļļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bīrons]] || 3 || 1 || 3 |- | [[C4H8O]] || 3 || 1 || 3 |- | [[C6H13NO2]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ciemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Cirks (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Daugavas stadions]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Džordžs Bušs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Džordžtauna]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Egļusala]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Emo]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ezermuiža]] || 3 || 1 || 3 |- | [[FAO]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Falanga]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Fords]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Frīdrihs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[GT]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Garanči]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Gribuļi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Hamiltons]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Hati]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ians Stjuarts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[JO]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jazz]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jānis Mileika]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jānis Pauļuks]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kalnupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kandavas baznīcas]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kasablanka (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Koens]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kons]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kopakabana]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Laima (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Latvijas Jaunatne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lazarev]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lībietis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Līksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[ME]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maksimiliāns I]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maksimiliāns III]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mark II]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maķedonija]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mežāres]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Modulis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Monro]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mārtiņš Meiers]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nikola]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nikopole]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Novadnieki]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Novomisļi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nāve (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Odumova]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ozolsala]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Panzerkampfwagen]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pasaules kauss]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pauliņi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pedālis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Petrovka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pilda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Plazma (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Prometejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pērses pagasts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[RSA]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rauda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ruži]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rēzeknes iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rīgas Preču stacija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[SCO]] || 3 || 1 || 3 |- | [[SE]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Salo]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Sarkanais karogs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Seiļi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Seti]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Siņicins]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Skots]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Slampe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Staudži]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Strodi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Strūžāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Svešais]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Tilde]] || 3 || 1 || 3 |- | [[UK]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Uļjanova]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vaive (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Valērijs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vašingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Venera]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vilkupe]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vladimīrs Veiss]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Zaiceva]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ādaži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ģermānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ķegums (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ķoniņciems]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Žogotas]] || 3 || 1 || 3 |- | [[25. maršruts]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Abaks]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Atlass]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Atēnu "Panathinaikos"]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Austrumindijas kompānija]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Bicepss]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Biži]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Blūms]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Džons Adamss]] || 3 || 2 || 3 |- | [[EDGE (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Eders]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Eilers]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Gārfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Harijs Poters un Nāves dāvesti (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Kenedijs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Likums un kārtība]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Lists]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Lūkass Krānahs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Meirānu ezers]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ofiss]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ostrovski]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Parīzes olimpiskās spēles]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Pisarro]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Raits]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Reigans]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Simpsons]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Sosnīcas]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Teksasas Universitāte]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Tiltagals]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Znūteņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Zobgaļsīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[101 dalmācietis]] || 3 || 3 || 3 |- | [[2014. gada Pasaules kauss]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Bāze C]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Dziļezers]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Helmuts fon Moltke]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Jons Mačulis]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Jēkabpils baznīcas]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Maskavas CSKA (basketbola klubs)]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Nīls]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Piklers]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Straujumas Ministru kabinets]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Vårt land]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Švarcmans]] || 3 || 3 || 3 |- | [[1924. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Alma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Andromeda]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Angļu-afgāņu karš]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Dzeržinska]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Džons Deiviss]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Glāznieki]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Gobustana]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Goldberga]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Jauns mēness (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ksena]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Leimaniški]] || 2 || 1 || 3 |- | [[PT]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Pasaules čempionāts rokasbumbā]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Rosenrot]] || 2 || 1 || 3 |- | [[SC]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Skaidrīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Sproģi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Tautas Balss]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ugāles baznīcas]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ārons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Arājs]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Into the Void]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Pekinas Olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Romnijs]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Sverdrups]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Vējiem līdzi]] || 2 || 2 || 3 |- | [[BE]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Boa Vista]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Brants]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Celsijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3 |- | [[DO]] || 1 || 1 || 3 |- | [[LA]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Līce (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Pīrāgi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Pūpols]] || 1 || 1 || 3 |- | [[RE]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Tumšupe]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Čarlzs]] || 1 || 1 || 3 |- | [[10. maršruts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1188 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[18. novembra iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1905. gada iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1984 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[AKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[ATV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Abavas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Abrenes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Adamovas ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Admiralitātes līcis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Airītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aiviekste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aizupīši (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Akmenīca]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Akāciju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alauksta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alberts II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Albrehts III]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aldaris]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksanders]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandropole]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandrs (garīdznieks)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandrs Apsītis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfonso II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfrēda Kalniņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfrēds Vītols]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alkšņupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alkšņvalks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Allažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alojas baznīca]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alojas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alūksnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amalteja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amerika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amsterdama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Andrejs Zaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Andrupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Anna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Annas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Anrī]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Anrī I]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antante (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antropoloģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apgulde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apiņupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apšenieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apšupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aronija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Arp (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Asiņainā svētdiena]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atašiene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atmodas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atmosfēra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atpūtas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atriebēji]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augstkalne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augstkalnes ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augustīns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augškalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aulejas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Austrumi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Avoti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aļņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Babītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baiga vasara (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bajārs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baldone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baldones]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baldones iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltezera iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Balts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltā kāpa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Balvu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Banga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bangu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Barauka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Barons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bastija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bauskas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bazilisks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bebru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bebrupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bergena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Beverīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Binde]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Birka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bisenieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bišu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Black metal]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Blaumaņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bloks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bondari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Braslas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Braslava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briede (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brieksīne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briežu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briežupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bronšteins]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brīvzemnieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Buenos Aires]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Buga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Burtnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Burtnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Buru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Butāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzaine]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērziņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērziņu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzu ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CAF]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CARE]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CK]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CZ]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Capri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Caunes]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cegeļņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cenzors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Chemnitz]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ciklons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cimeļupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cēsu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[DNS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dagdas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daimler]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dalbe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dambis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dambīši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Darba iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Datorvaloda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daugavieši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Davis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Deimoss]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Delfīns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dienvidāfrika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Difuzors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dimants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dispersija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dobupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Druva (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Družba]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dubna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dunikas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Duntes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzelzupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzeņagols]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzilnas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzintari (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirnavupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzjiņu dinastija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērve (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves purvs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērvīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dālderis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dārza iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dūņezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Džeimss II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Džordžs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Džordžs V]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Edgars Krūmiņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eduards Andersons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eglaines iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Egļupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eimuri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eivona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Elektra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Elvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Emalja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Emma]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Enerģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Entourage]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ezere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ezermala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eņergija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ežupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[FIS]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Filips IV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Fleksija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ford Essex V6]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Fox]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Fulda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[GB]] || 2 || 0 || 2 |- | [[GE]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gailīšu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Galaxy]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Galvaspilsētas reģions]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gambija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gamma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gaskoins]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gavēnis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gerkāns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gliks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gnīdupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gobas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Godēns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Golf]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gorki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grafs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gravas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grave]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Graši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grendze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grāveru ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grīgs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grīziņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gulbju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gvatemala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hainds]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Halo 2]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hamburgers (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Heliogrāfs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hendelis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Henrijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Honorijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Horodoka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Humbolts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hāna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hāns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[IRR]] || 2 || 0 || 2 |- | [[ITU]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ia]] || 2 || 0 || 2 |- | [[If]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Igate (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Igaunija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Igo]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ikaunieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ilava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ilga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ilze Konrāde]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ilūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ingvars]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Inženieru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Irši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Isis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Istalsna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaguar]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jana]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Janova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunalūksnes ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunpļavas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunsāti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunzemes]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jods]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Johans Stenders]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Joslas platums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Juno]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jupatovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Juris Jurjāns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Lūsis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Princis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Rapa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Strazdiņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Vītoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūrkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[KEV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaiju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalkūni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalnišķi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalsnavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalvāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalējs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kannenieku strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kapiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaplava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karagājieni uz Hariju]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karagājieni uz Sontaganu]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karmena]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karteča]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kasai]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaspars]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauja pie Saules]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauliņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauņas "Žalgiris" (futbols)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaķīši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaļķupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaņupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kelvins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kino (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Klase]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Klauces ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kolona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kolumbija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kondrova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Konovalova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Konstantīns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kopa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kozlova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraujas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraukļupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krievciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krievupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krimuldas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kristaps Zariņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kriķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krišjānis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krišjānis (uzvārds)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krogasēta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krusti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krustpils (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krāčupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krūze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ksaverinova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kukulis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kursīšu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kurvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kurzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kuzņecova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārklupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārlis Krūmiņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārļa laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kļavusala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kūdupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kūkusiliņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[L1]] || 2 || 0 || 2 |- | [[LNB]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Labradors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laimdotas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laivacumi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laivu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laizāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lake Malawi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lamberts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Landaus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lapsas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Latvietis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Latvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laucesa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lauri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lazareva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lazdukalna ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laņģupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leidumnīki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leimaņu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leitis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lejas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lemešava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lešeks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Liedaga iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Liedags]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielais Kristaps (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielie Strodi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielvārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lietuvas karaliste]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lihtenšteinas pils]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lilijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lincoln]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Linezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lipski]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Livonija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Logans]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Logini]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lolita]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Loču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lucanus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ludzas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lugo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lāči (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lāču strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lībijas pilsoņu karš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdumnieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līgatnes papīrfabrika]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līgupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līmenis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvāni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MER]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MOM]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MRO]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MTB]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Makarovka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Malduguns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Malnupeite]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maltas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maltas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mangaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mara]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marija Fjodorovna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marijas muiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Markova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mars]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marss]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Martins]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Masa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maskavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Matrožu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Medze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Melderupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Melnsila iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Merkūrijs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Merlins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Merķeļa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Metīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežarejas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežmuižas pagasts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mihailovska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mihails Romanovs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mijadzaki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mikrometrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Minors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mir]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mirdzas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mizložņa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mičels]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mols (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Morics]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mugurupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Muižas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Murjāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Müller]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Māra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mārtins]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Māsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mēlenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mērnieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mīlgrāvis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūmija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Naumova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nauris]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nepilsoņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nereta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Niedras]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Niedrupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nikolajeva (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nikolajs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Noliktavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Noliktavu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nomales iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nometņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Novinki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Novoaleksandrovska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Odyssey]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ogres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ogrīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oklā upīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oktjabrska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oms (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orbitāle (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orfisms]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ormaņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ormaņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Osaka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Osinovka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ostina (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oto III]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ozolkalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ošupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[PAL (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palangas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palestīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Panama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pantera]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paparde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Parks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Parādnieks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pasāža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paulista]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pavlovska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paģiras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pedele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pedvāles muiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pervomajska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Peterss]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Petrova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pieneņu vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pioņerska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piramīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Placebo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Platone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plātere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pobeda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Poguļanka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pokrovska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Polgāra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pops]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ports]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Poči]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priedes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priekuļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Progress]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Prēdeļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Prūsis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pulkarne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pumpēni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puncuļova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pustoški]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putras]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puķe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pēdas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pēteris Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pīlādžu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pīzāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[REM]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Radziņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ragana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rapa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ratinīki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rauna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rausis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reiki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reina (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reinholds]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reke]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Remzijs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reno]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Replikācija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ribački]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rikards]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rio]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Riodežaneiro (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Roberts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Robežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Roga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rogoviki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rogovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ropažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rosica (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rosme]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rozes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rubeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rudzāti (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rumbula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rēzeknes atbrīvošana]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rīdzene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rīgas apriņķa skola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rītupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūbežupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūdupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūjienas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūpnieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūzvelta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[SDS]] || 2 || 0 || 2 |- | [[SKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[SOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[STS]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sakstagals (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salenieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salienas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salājs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sanmigela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sanācija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sarkanmuiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sarkanā upīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sarkaņupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saturn]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saules iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sauleskalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sauna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sautiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saūds]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sekstants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sertīss]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Seski]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sestdiena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silagailis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silagaiļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silagals]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silamala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Siliņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Siliņupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silmala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Simona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sita (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sklerīts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skrīveri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skudra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sliežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Slokas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Slucka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Slāvu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Smārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[So Far Gone]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sojuz]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sokola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sokoļskis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sol]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Somi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sosnovka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spartak]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spilves iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spole]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Staburadze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Staiceles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stambula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stefans III]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stiksa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirbļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirnas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirniene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stops]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Straujupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strauti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strautiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strīķupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stūres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stūrīša iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stūrīši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sudrabstrauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svars (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svece (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svētiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēkla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sētas ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sīļupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[TNT]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tadžikīts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Talsu pagasts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tara]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tarna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Taro]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tatjana]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Taurupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tempels]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Teodors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tilti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tirzas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torkova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torņakalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Triko]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Trākši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tukuma iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tumsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Turaidas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tutinova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tālivalža iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tēce]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērukšupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīklu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ufa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ulysses]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upmala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upmaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Uzvaras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[V2]] || 2 || 0 || 2 |- | [[VFR]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vairogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valentīna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valmieras ģimnāzija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgā]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valverde]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valērija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vampīrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanadziņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanagi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanagupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Varžupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vasariški]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vastselīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vecpilsētas laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vecumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veiktspēja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veldres]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Velna klēpis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vesels]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vesetas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vida]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vidus iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viesturi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vigo]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilce (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilcāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilkupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vinči]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vipinga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virsaitis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virslīga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viršu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vista (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vitrupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viļānu muiža (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Višķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vladimirs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vo]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Volkova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Volžska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vulkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārkava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārme (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vāsa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vāvere]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēršāda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēsmas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēži (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīksna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Willem II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Winnipeg Jets]] || 2 || 0 || 2 |- | [[X-1]] || 2 || 0 || 2 |- | [[YMCA]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Yellow Submarine]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zabalotje (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zalcburga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zalāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zasulauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaļēnu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zemitāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zeļļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziedu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziemeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zilaiskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zinta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zivis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zolitūde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zukuli]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zunda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvaigznīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvaigžņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvaigžņu kari (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvaigžņu vārti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvejnieka dēls]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvejnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zviedru vārti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zīverts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ābeļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ābrams (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čabu grāvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čiekurkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čikāgas skola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čornoje]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čūska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čūsku sala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ēnava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ēzelis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ģederts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Īvāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķirsis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šahs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šahtjorska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķilbēnu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķilteri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķēde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķēle]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1956. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 2 |- | [[28. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[2 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[32. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[55. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[7 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[A1]] || 2 || 1 || 2 |- | [[AC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[AM]] || 2 || 1 || 2 |- | [[AU]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Aksaja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Aleksandra Čaka iela]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Aleksandrija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Alfrēds Kalniņš]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Anastasijs I]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Apšu sala]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Arnolds]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Artigasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Augusts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[BAM]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Baigais gads (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Baltijas Kauss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Barcelona]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bekets]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Belgradas "Partizan"]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Biobio]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Brontē]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bungas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bērs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bērzi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[CE]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Cerera (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ceļojošais bruņinieks]] || 2 || 1 || 2 |- | [[DOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Denver Nuggets]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Departaments]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Doroteja Bīrona]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džordžija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džungļu grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Egļuciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Eliass]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Entonijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ernsts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Falcon]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Finks]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Garezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Garstērdele]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gejs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gibons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gliemjēdājčūskas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Greiema sala]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gulbenes pils]] || 2 || 1 || 2 |- | [[HI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[HR]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Halls]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hanss Holbeins]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Heidens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Herberts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hercogs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hols]] || 2 || 1 || 2 |- | [[IT]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Isana]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jaunsaimnieki]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jukona]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jānis Jurkāns]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jāņa Asara iela]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jēkabpils luteriskā baznīca]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jūlijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[KR]] || 2 || 1 || 2 |- | [[KW]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Karija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Keramika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kerijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kirhofa likumi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kirī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kloviņi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kolinss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kroforda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kārters]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LPP]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Lavs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Leha]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Lemurs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Leo]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Levins]] || 2 || 1 || 2 |- | [[MC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[MP]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Maksimiliāns II]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Maltečka]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Marks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Minskas "Dinamo"]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Montgomerijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Muldakmens (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[NI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Novaja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nēķene]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Oda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Olivers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Orivesi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[PF]] || 2 || 1 || 2 |- | [[PM]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pakuļezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Peipiņi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pinokio]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Plaudis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Polo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Portlenda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Putni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pērkoni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pīrss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Red]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Regbijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rietumindijas kompānija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ričardss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rosbergs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rots]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rusifikācija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[SD]] || 2 || 1 || 2 |- | [[SM]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Saigas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Santjago (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sarkanais pūķis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sidrabene]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skarlati]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skrinda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skābardis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Slepkavība Austrumu ekspresī]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Spensers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Spīrsa]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Staina]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stols]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stružānu ciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stāmeri]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Subates baznīcas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Svikļi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sēļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[TI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[TV]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tempļa kalns]] || 2 || 1 || 2 |- | [[The Best of Both Worlds]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tievināni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Titāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Toms]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tuči]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ulrihs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[VAN]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vaidavas ezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vanda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vladimirs Žarkovs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vudss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zenit]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zušupīte]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zvirgzde]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ābels]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Čemberlens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ļetkas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ņujorka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Šarlotes tīkls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Škiņči]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Šēls]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Šķēles Ministru kabinets]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Žanna d'Arka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Žukova]] || 2 || 1 || 2 |- | [[5. simfonija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Abāss]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Agasi]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Amerikānis]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Atēnu olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Austrumu konference]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Bartels]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Bellins]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Bēkons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Bērlingtona]] || 2 || 2 || 2 |- | [[C5H11NO2]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Desmitais tramvajs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Dītrihs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Ebots]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Eliots]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Erīda]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Francijas impērija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Furkads]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Fērs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Gumiļovs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Hadsons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Helsinku olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Heringtons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Herisons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Jēgers (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kardašjana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kevendišs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Koševojs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kārsons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Lielākie ezeri]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Malons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Markess]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Mazurs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Medoles strauts]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Menings]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Migels Anhels Lopess]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neiespējamā misija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neirats]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Niksons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Nordenšelds]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Ouens]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Parnavazs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Poloks]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Reinss]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Renoldss]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rivjērs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rokfellers]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rubulis]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rēti]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Santaana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Saßmacken]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Springfīlda]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Svētā Jāņa baznīca]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Sēdins]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Sūlbergs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Tomašovas apriņķis]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Trido]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Vestsaidas stāsts]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Zobena dziesma]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Čāndlers]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Ņūmens]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Šellijs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Šenns]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Švarcvasere]] || 2 || 2 || 2 |- | [[1964. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 2 |- | [[ASP]] || 1 || 1 || 2 |- | [[BA]] || 1 || 1 || 2 |- | [[BO]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Bonaparts]] || 1 || 1 || 2 |- | [[CM]] || 1 || 1 || 2 |- | [[CU]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dobeles baznīcas]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dravnieks]] || 1 || 1 || 2 |- | [[FR]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Franču—sīriešu draudzības un alianses līgums]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Friedland]] || 1 || 1 || 2 |- | [[GA]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Gouda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Grobiņas baznīcas]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Hodžsons]] || 1 || 1 || 2 |- | [[ID]] || 1 || 1 || 2 |- | [[IO]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Ilūkstes baznīcas]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Jasmuižas baznīca]] || 1 || 1 || 2 |- | [[KY]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Kuldīgas baznīcas]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Kālija heksacianoferāts]] || 1 || 1 || 2 |- | [[LY]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Leu]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Lielsalas purvs]] || 1 || 1 || 2 |- | [[MM]] || 1 || 1 || 2 |- | [[MO]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Mamma Mia!]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Nešs]] || 1 || 1 || 2 |- | [[RS]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Rancāni]] || 1 || 1 || 2 |- | [[SIN]] || 1 || 1 || 2 |- | [[SU]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Salome (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Stērlinga]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Svetlana Mironova]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Sīga]] || 1 || 1 || 2 |- | [[TC]] || 1 || 1 || 2 |- | [[TZ]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Tartu līgums]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Vinters]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Šavisa]] || 1 || 1 || 2 |- | [[1. līga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10000 p.m.ē. (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[112 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[115 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[11 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[12 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[13. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[14 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[15 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[16 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[17. autobusu maršruts (Rēzekne)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[17 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[18. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[18 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1942 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1952 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1985 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1999 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2000 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2001 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2012 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[22 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[23. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[23 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[24. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[24 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[25 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[26. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[26 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[27 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[28 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[29 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[300 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[30 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[33. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[39. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[3 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[40. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[404 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[4 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[5 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[6 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[8 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[9 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ALA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[AND]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ARM (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abdulla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abuls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Adelaide]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aglomerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ainažu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aivars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizgārša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizkalnieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizpurieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aišpuri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aišpūri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ajax]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ak Bars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aklezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmeņrags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alejas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandra Augstumi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrija (ASV)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Algoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ali]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alpha Centauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alsunga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alsungas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Altene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alu lācis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alķīmiķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ambeļu ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Amulets (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anastasija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ancāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Andris Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anitas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Annas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Antons Ušpelis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apse (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aptumsums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Argo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arhitektu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Armands Zvirbulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arnolds Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aromāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arras]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arsenal]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Artavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Artūra iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arvīds Ozoliņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asaru ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asklepiāds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asote (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Astraja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atgāzene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atitlans]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atlants (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atm]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atslēgvārds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augstroze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auguste]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augustova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auguļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auniņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aurupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aurēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ausmas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Austrumeiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auxerre]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Avotiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Avots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aīda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļhovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļģirds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BAR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BEN]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BIS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bada spēles (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bagrations (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baibas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bajāru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Balbišu kapi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ball]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Balta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltais nams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltais purvs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltijas Līga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltijas stacija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltiņu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltā grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltā Ērgļa ordenis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bara]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baraviku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barjersprints]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barkavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baseina iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baterijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Batman]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baņutas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beagle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beberbeķi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bebrupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Becker]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bekas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bella]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Belogorska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beloje (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Belojes ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beludžistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Benaišu strauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berezina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berjozovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berkeley]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beķeris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bieranti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bindari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Birdman]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Birkavs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Biruta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bismarck]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bitenieks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bizantija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Björk]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blankas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blaževiči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bleivi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blomes muiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blue]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blīdene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bogdāni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Boila]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bokova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Boltmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bondariški]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bondaru ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bordo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bormaņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Borovije]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bosch]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Boķi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bramberģe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Branti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bravo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brenkūzis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brisbena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Briņģi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Broka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bronki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīvības piemineklis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brūveris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Buferis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bukultu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bukupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bumbiere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bumbiers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bumbieru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bunge]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Burtnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Burvis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bādene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bākas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bāliņu grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārbele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bāriņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārnss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārtuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bēne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērstele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērtons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzaunes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzgales ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzlapes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CO]] || 1 || 0 || 1 |- | [[COM]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cambridge]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Carnikavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Centra dīķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepurnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Chrome]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciecere (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cirsmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciskāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Citadeles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Columba]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Comet]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Commons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cukurs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cūku mēris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DK]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DSS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dace]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dagda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dago]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dagunova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daibes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daiga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daile]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dakša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dale]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dankeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Danski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daugavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dauguļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Degumnieku ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Degļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Delfi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Demidovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Demo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dendrārijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Denominācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Devil and Men]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Diena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dilāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dimitrova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dinaburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dinamo stadions]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Diāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dmitrijs Medvedevs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dobeles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dobra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dolgojes ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dolārs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Donatello (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Donbass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doom (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draudavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draudzība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draugi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Drina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubrovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubuļu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ducis ir lētāk (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dukuļeva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dumpe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dumpis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunalkas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunduri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Durbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dvorišče]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dvīņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzelme]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dziedot dzimu]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzilna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzinējs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dziras]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirkaļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnavu upīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzīvības koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dāla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dārziņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dīķa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džeksone]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džonass]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džonsone]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džordžs Millers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[E40 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[EDS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eduards Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eduards Āboltiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Edžus]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egļukalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eifels]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eiropas čempionvienību kausa izcīņa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eisaki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eiženijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eižens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elektronika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elizabete]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elkšņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elstes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eltons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Enerģētiķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Engure (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Engures iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Estonia]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Europa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Evita]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Evolūcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Explorer]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezeriņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezernieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[FAI]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fakultāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fazānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Feldbergs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Felkerzāms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fermā teorēma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Festivāla iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fiesta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fišere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fjodorova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Flora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foboss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fonda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Formula 2 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Forth]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvarka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvarkas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvaroka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frailty]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Francis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franklins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franz Ferdinand]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Froli]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frolova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frīdrihs Augusts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frīdrihs Augusts I]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Futbols (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fīnikss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GBA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GM]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gadalaiki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gagarina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaida]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaileiši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gailis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaiļezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaiļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Galileo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gandijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Garā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gerhards]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gints Bērziņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gobi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Golcs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gorodoka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gors]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gothards]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grafa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Granada (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grasis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grauds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gravu dīķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gravāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gredzens (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Green]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grega dienasgrāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gribažas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gribusti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grieķija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Griguļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grozas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grīna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grūbe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gulbenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gulbju ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundegas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gurevičs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gustavs Bauers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Guta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gāršas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[H2O]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Halepa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hameleons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hanibāls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hanzas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Harijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Harijs Poters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hauss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Heilundzjana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Heinrihs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Helena]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Henrihs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hercberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Heroes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[High School Musical]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Himalaju lācis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hobits (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Holande (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Holiday]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hop]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Horodišče]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Horovics]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hospitāļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hull]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Humboldt]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hāga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hārdkors]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hērts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[IPS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ida]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ieriķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Igaunijas arhipelāgs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ignalina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ignatova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ikstena]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ikšķiles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilza]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilzes ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilziņu ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Indiānis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Indulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ineša iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Intermeco]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Inču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irbupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Iridium]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Iršu pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ivanda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ivanova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izabella]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jakovs Zaharovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jans Brēgels]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Japets]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaungaiļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunjelgavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunokra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunā sādža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jegorova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jersikas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jezupova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ji]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Johans Eks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jonāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jorzova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jugio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juglas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jugra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumpravmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumtiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juneļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Junkers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Riekstiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Zariņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurjuzaņa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurģi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurīši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Justs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Krastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Polis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Siliņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Sīlis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Zariņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jēkabpils iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jūnona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jūrmala (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jūrnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaijas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kajaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaktiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kallimahs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kallisto]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalnamuižas pagasts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalnsētas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapu kalns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Karēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaspari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Katoļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaudzīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauja pie Kokneses]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazanova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazieri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazimirovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazusala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaķīši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaļvi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaņiera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kažemāki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kažoki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Keiseļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Keiši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kerbers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kibo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kirova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kita]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kitkova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kiviste]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klasiskā mitoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klaudijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kleisti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klintone]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klīve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Knuts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koagulācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kobilka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kokari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kokle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolmena]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolnasāta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolomosti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kompass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kompānija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konglomerāts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konstanca]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kooperatīva iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Korejiešu rakstība]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Korsikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kosas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kotāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kovališki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kovšu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kozlovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koškina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kraukļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kreimeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kreiči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krievija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krieviņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krievs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristaps Valters]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristceļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristīne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krivošeji]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Križovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kroņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāslava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāslavas katoļu baznīca]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāsotāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāterezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāčupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krēsla (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krīviņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krīvu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kserkss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kukari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kulons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kupers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurcums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurdistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kuršu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kušneri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kušņeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kvadrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kālija laukšpats]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāpa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārkliņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārklu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārklumuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Balodis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Liepiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Pētersons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārtere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārļa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāršupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāzas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kļovi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kūlu strauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[L2]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LLA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LP]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LV]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laboratorijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laibach]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laime (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laimiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Landau]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapenieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lasmanis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lassiter]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Last Christmas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas augstskola]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas izlase]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas vācu okupācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lauciņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laukakmeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lauki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lauma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Launkalnes ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazdonas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leitāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lejas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lejasmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lelle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lem]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lenz]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leon]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leopardi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leopolds I]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leopolds II]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Let It Be]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liberts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lidoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielmežnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielvārdes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepene]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepkalne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepkalni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepziedi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepājas koncentrācijas nometne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lietuvēns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Likums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lillekila]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lima (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolna sala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lipaiķi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lipuški (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liverpool]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Livingstons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Loborži]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Locupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Loja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lokomotīves iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lomonosova iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Londonas lidosta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lorupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lost Highway]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luci]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ludvigova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ludvigs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ludvikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lugaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lukne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luksemburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lukss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lācupi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lādezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lāna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lībvalks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līdaka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līksnas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līves]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līvs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūcija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūgšana (dziesma)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūkass]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MDA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MI]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MRT]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MSK]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MZ]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Madagaskara (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Madara]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maguire]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maikls]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maiļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Makuši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malnais grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mamma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mareks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mariampole]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Marienburgas pils]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Marjanova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Markovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Martas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maslova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Masson]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mateļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mathematics]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Matisāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Matuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazie Joksti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazirbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā nāriņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mačāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maļutki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mašīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Medupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Medības (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meierovics]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meitene ar pērļu auskaru (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melbourne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melbārži]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais metāls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežavepri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežinieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežrijas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežāre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Middlesbrough]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miervaldis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Migrācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mihalova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mihelsons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mildas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Millennium]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Milzis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Minhauzens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mintauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miranda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Misas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mizrahi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miški]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Modena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Modernās mākslas muzejs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mokša (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mol]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Monastira]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Morioka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Moro]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Moss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Motoru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mozus (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mucenieku ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Muižniece]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murdu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murray]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Muša (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mālupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārciņa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Māris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņš Sesks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mēle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mēmele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mēness iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mētra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mētras (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mīlenbahs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mīnu meklētājs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mūrnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[NBA lokauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[NPD (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nabas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nabe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nakteņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nameja gredzens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Namiķi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Neatkarības karš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Neretas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Next]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nida]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nikolaja ģimnāzija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nimfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novarra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novomoskovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nākotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nātre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nēvijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nīcgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[OBE]] || 1 || 0 || 1 |- | [[OSC]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Obas līcis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oklais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oktets]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olaine (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Online]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ope]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Opera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orbīta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ornicāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orānijas Vilhelms (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ostrovas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ostupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Osvalds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Otto]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ozolkalni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oļģerts Krastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[PL]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pabažu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paipalu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pakalnieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palmu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palsas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paskāls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Passat]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pasta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patmalnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patmalnieku ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paula Valdena iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pauls]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pauls Valdens (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pauniņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pededzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pelčupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pelši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pendžāba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pernau]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Personālais dators (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Petrevics]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Petroviča]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pečora]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peņģi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piebalgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pielaide]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pilsezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pilskalnes ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piļkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plaužu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plecs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plieņupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pliešova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Podupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Poltergeists (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Populus]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Poļakova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prinss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prokops]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Propāndiols]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prūsija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prūšu valoda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pudāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pugači]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pugačova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Puisāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pumpuri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pupiki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purniņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purvciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pustoška (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Putra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Putrāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pušča]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pāns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pārsla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pāvels Meļņikovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērļupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pētera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pēteri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīrāgs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pļaviņas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pšemisls]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūdnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūriski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūrisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RO]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rabova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Radio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Radio iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Radiomāja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ragi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rainis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rankas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudinka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raunas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Recidīvs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reiss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reiņu pilskalns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rembates iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rencēnu ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reps (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reģenerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Riesti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rieva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rimši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ripa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ritiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Robežupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Roka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romanovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ronaldu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ropaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ross]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rozītes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruby (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudais]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudukova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudzi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rugāji (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Runči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruskuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rutuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ryle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rācenis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rērihs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rēzes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rīgas 1. pamatskola]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rīss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rūkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rūsiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[SLO]] || 1 || 0 || 1 |- | [[SVN]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saktas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salacas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salacija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salainis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saldus iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saliena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salmaņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Samoilova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanmarīno (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanpaulu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sapožņiki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sasunas Dāvids (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saulaine]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saulkrasti (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saulīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sausinīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sauszemes spēki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sedas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sedna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Seims]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Seklis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Selenīts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sergejs Volkovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sesku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Signum]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sikspārņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sikšņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silaunieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Simon]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sirēnas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sistēma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sivēnu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skaista (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skaistkalnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skautu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skolls]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skonto]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skorpions (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skudras (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skuki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skābe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slipknot (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smani]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smilga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smilšbekas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sniegbaltīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sološu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sondori (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Song]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sonāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sorokina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spensere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sperga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sphaeriidae]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spogulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spriegums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sprukti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spēks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spīdolas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spūles]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Staburags (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stabuļnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stadiona iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stefans]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stiglova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stihija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stirnezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stjuarts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stolbovoja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Straupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strautupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strazdupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stulbais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stulbezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stučka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stārķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stāvoklis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sudrabu Edžus iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sula (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sumburciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Susekļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svente (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sviļpova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētais Antonijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sway]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sējējs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sēme (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīgu dzimta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sōla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sūnu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sūnupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sūra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taimira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Talasa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tartaks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tauns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tautas fronte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tautas partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tautoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tekeli]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teleskops (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teritorija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teteru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Texas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[The Social Network]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tigra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tilta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tilts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Timšāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tipogrāfijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Titurga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Toma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tomass]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tomēni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tor]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tornis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Torpedo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Torres]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tovša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trampa tornis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Transs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trepe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trigeris (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trinity]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tropi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Troškas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trūpi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tumba]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turlava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turība]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tutini]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tvaika iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūjas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ubogova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ugunskrusts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Undīne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ungerns-Šternbergs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Unguri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ungurmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upenieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upesciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upeslīči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upurkalns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Uriekste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Usmas baznīca]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Uzbrucējs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[V4]] || 1 || 0 || 1 |- | [[VEF (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vacumnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vads]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vailds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vairoga iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaivariņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaivodi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaiņode (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valaiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valdemārs I]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valdis Liepiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valguma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valpene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valsts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valteri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vanga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varakļānu katoļu baznīca]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varuna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varšavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varžupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasiļjevka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vatsons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vebers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Veceļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecpils ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecvagare]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vega (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Veismaņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velna grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velnezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velēnas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Verdena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vests]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vidusmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vienoti Latvijai]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vienības gatve]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viesītes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vijolīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilces ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilciņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilis Vītols]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viljamsa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilkija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vimba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vimbas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virbu ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virsaišu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vita]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vizlas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļakas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vladimirovičs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vladislavs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vladislavs I]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Volhova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Volters]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Voroņeža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vorošilovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vorzova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Voveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vulfa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vācietis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vācu opera]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vārpu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vārzava]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vējavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vērdiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēršmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vētra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vētras]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēzenberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēžupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīgante]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīlipa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Warsaw]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Yerba mate]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zabegi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zabriskie Point]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zagorje]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zalkšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zatišje]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļkalns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļmežnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļumi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeltainais kaķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeltiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemgales iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemitāna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zenīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zepi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeļči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ziedonis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ziemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zilais valis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zilupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zizma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zodiaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zole]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zundi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zutēni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvaigzne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zviedrupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvirbulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zīlīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[¥]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ābele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ābelīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ābolu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ādams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ālave (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Āraišu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Āres]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ārija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ātrums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čaga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čandra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čači]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Četri balti krekli]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čeveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čikste]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čornaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čornojes ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čudarīne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čuksti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķeguma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķekava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķieģeļceplis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķikuri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķuze]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīšezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķūģi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ļeskova sala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ļeņina rajons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ļovāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ļoļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šalkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šenberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Škirpāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šternberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ščučina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šūna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdens iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdeņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdrupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūzulova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūzuļnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žabinka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žagars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žagatu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žeikari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Židrūns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žogi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žīgurs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1928. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1932. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1936. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1940. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1944. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1948. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1952. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1960. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1968. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1972. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1976. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1980. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1984. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1988. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ABC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ALG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ARA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ARU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Adrianu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Aizputes baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Akbars]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Alba]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Andris Virtmanis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Andrē Zeme]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Antoniški]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Antons Rubins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Artjomovska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atletico]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Baiļu rags]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Baka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Baltazars fon Kampenhauzens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Barbarosa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bauskas baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Beils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bellingshausen]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Beloje ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Benksa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bests]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Beči]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Birns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Blažģa ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bolbočans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bortnīki]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bose]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bregs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Brends]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bruhs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bārkers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bērza]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Būts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H30O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H32O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H34O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C22H42O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H4O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H4O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H6O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H4O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6O3]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H8O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H10O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H4O4]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H6O3]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H8]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H8O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C5H6O4]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CAR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[COS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Cepelīns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Cīņas klubs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Dafa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Dagdas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Daugavpils baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Defo]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Delonē]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Diks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Dikss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Draguns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Drams]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Dīkons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džaka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džeimss Meisons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džinna]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džonstauna]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džonta]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EPO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ET]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Edvardss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Eikens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Eiropas izaicinājuma kauss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Eizenšteins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Elisons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Elsnica]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Emiļa Melngaiļa iela]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Endrūsa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Engelss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Errera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Favrs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ferdinands]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fleisigs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Flemings]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Foigts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fon Boks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fon Firstenbergs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Friks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Frišs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Frosts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Frīdrihs Vilhelms I]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fuko]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fukuokas lidosta]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fārensbahs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GD]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gaidars]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Galahers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gelasijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Glāss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gossip Girl]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gotfrīds]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gould]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Greko]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Grimms]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gudmens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gārnets]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gērings]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HAP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hakslijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ham]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hanta]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Heils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Heiza]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hekels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hel]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hemsvorts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Heršels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hidroksils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Higinss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hillers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hodkevičs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Holbeins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Holivuda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Holšteins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hopkinss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Horns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hortons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hosa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hārtlijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hūvers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Izolators]] || 1 || 1 || 1 |- | [[JE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jakins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jannavs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jegorovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jerjomenko]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Joners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jura Mātera iela]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Annuss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Krēsliņš]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Mencis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Šipkēvics]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jāņa vēstule]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jēvers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kanters]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kanzassitija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kardoso]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kehils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Keidžs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Keiperss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Klejs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Klimts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Klio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kolisons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Komorovskis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Komsomoļska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Konstantins Karakacanis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Korbets]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kori]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Korso]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kosticins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kovalska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kovāržs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krekeliškas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krivelli]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krozigks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kroņmuiža]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krēsle]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kubbels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kumpinišku ezers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kveinis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[København]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kārlis Būmeisters]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kārlis fon Zīverss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kīnans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kīsa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LAC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LMA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ladusi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lasila]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Laskers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lata jubilejas monētas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1924. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1928. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1936. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1992. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvijas armija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvijas rekordi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leina]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leonards]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leto (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leviatāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Liepājas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lipmans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Londonas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Londonderija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ludzas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ML]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MON]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MT]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MUS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MX]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Magelāna mākonis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Magnusens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Makartnijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Makinlijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maksimiliāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Makvejs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Makvī]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Makšeins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Manats]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Marko Rosi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mazsalacas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maļinovka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Meinlenda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Meitners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Melnā atraitne]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Memfisa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mencels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Midltone]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mičalka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mēders]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mērdoks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mērings]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mēza]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mīzess]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NIC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Neredzamais cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Neretas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Nikolss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Nivens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Nolans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Novāks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[OS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Okafors]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Oniši]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Opoles apriņķis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PER]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pamatinstinkts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Paukers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Penrouzs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pero]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Petijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pikārs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pinters]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Plosta tilts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Powiat nowodworski]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Primorska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Puankarē]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pālmers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pāvilostas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pēcs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pērkinss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pērkoņkalve]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pūtkas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[QA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Qt]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rabinovičs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Raffaello]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Raisa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Razins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Redklifs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rejs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rezultatīva piespēle]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rihthofens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rojas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rot]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rēzeknes baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rēzeknes katoļu baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīdels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīds]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīgas Svētās Katrīnas baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīme]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rūnijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rūra]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rūtu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ST]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sabens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sagans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Saito]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Salas ezers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Saldus baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[San Martín]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sanderss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sanita Pušpure]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Saterlends]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sforca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sikorskis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Silovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sivukaka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skrjabins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Socko]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Spīds]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stare Mesto]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stenfīlda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stenlijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stojkovičs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Strūve]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stīvenss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sārinens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TEL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TIB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TT]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tabūns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Talsu baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Taunss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tavaress]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Teodors Debners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[The Walking Dead]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Thr]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tiesu pils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tičīno]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tokijas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Torps]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Turkmenbaši]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tānī]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tēbas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tīlings]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UMA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ujuni]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ulmaņa Ministru kabinets]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vafa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Van Forēsts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vangčuks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vasco da Gama]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Velda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Velitss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Velss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Venga]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ventspils Svētā Nikolaja baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ventspils baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vera]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Veremi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Verners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Volkots]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vordauka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vostok-1 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vācijas Federatīvā Republika]] || 1 || 1 || 1 |- | [[WF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[WS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Watts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Weissensee]] || 1 || 1 || 1 |- | [[XC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[YE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zaksa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zavadzka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zilais purvs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zonde]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zorge]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Émilie Simon]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Čehoslovākijas sadalīšana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ērnrūts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ērvings]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ņūels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Šleks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Švitene]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Šēnings]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Žolio-Kirī]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Žīgurova]] || 1 || 1 || 1 |} <!-- LIST END --> == Problēmas == Zināmās problēmas (iespējams, tās tiek risinātas!): * Dažas nozīmju atdalīšanas saites var vest no veidnes {{tl|citas nozīmes}}, tātad tās jālabo nav * Uz dažām nozīmju atdalīšanas lapām ir izveidotas pāradresācijas, kas arī tiek skaitītas kā saites [[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts|Nozīmju atdalīšana]] cp4mc6weta29icohyl0ww5bjem01h2s Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana/Lapas ar saitēm uz nozīmju atdalīšanu 102 289539 3668007 3664926 2022-08-08T03:01:41Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} Šajā lapā apkopoti tie Vikipēdijas raksti, kuros ir vismaz 3 saites uz nozīmju atdalīšanas lapām. [[Vikipēdija:Nozīmju atdalīšana/Uzlabošana|Šeit]] ir apkopotas Vikipēdijas nozīmju atdalīšanas lapas, '''uz kurām''' ir saites rakstos. __TOC__ == Informācija == <!-- INFO START --> * Avots: [[quarry:query/4176]] * Atjaunināšanas brīdis: 2022. gada 8. augusts plkst. 03:01:40 * Kopējais skaits datu atjaunināšanas brīdī: 334 <!-- INFO END --> == Kopējais saraksts == <!-- LIST START --> {| class="wikitable sortable" |- !Lapas nosaukums !! Saišu skaits |- | [[Y (nozīmju atdalīšana)]] || 25 |- | [[H (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[V (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[L (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[B (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[Q (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[C (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[N (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[I (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[R (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[D (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[S (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[W (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[E (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[J (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[K (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[F (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[O (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[Z (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[G (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[U (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[M (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[A (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[P (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[T (nozīmju atdalīšana)]] || 24 |- | [[Janvāris]] || 23 |- | [[Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi]] || 23 |- | [[Latviešu personvārdi]] || 21 |- | [[Jūnijs]] || 18 |- | [[Jūlijs]] || 18 |- | [[Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums]] || 14 |- | [[Kalniņš]] || 10 |- | [[Nesteri]] || 9 |- | [[Mirdzums (elements personvārdos)]] || 9 |- | [[Bozova]] || 9 |- | [[Februāris]] || 9 |- | [[Malnava]] || 9 |- | [[Grebņova]] || 9 |- | [[Bermontiāde]] || 8 |- | [[Slava (elements personvārdos)]] || 8 |- | [[Portrets]] || 7 |- | [[Rīgas apriņķa muižu nosaukumi]] || 7 |- | [[Krūmiņš]] || 6 |- | [[Autobusu satiksme Rīgā]] || 6 |- | [[Bērziņš]] || 6 |- | [[Maijs]] || 5 |- | [[Produktivitāte]] || 5 |- | [[Ilūkstes novads]] || 5 |- | [[Lāčplēsis (rokopera)]] || 5 |- | [[Portugāļu ģeogrāfiskie atklājumi]] || 5 |- | [[Augšdaugavas novada ciemu uzskaitījums]] || 5 |- | [[11T. autobusu maršruts (Rīga)]] || 5 |- | [[Studentu Paradīze]] || 5 |- | [[Romas Republika]] || 5 |- | [[Romas pāvestu uzskaitījums]] || 5 |- | [[Brēmenes arhibīskapi]] || 5 |- | [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2010]] || 5 |- | [[Rīgas apkaimju uzskaitījums]] || 5 |- | [[Beļģija]] || 5 |- | [[2011. gada laikapstākļi Latvijā]] || 5 |- | [[Lidijas Freimanes lomas]] || 5 |- | [[Zariņš]] || 5 |- | [[Personvārds]] || 5 |- | [[Kalupes baznīca]] || 5 |- | [[Daba]] || 5 |- | [[Igors Linga]] || 5 |- | [[Metropole]] || 4 |- | [[Agrārā reforma Latvijā]] || 4 |- | [[Vanas ezers]] || 4 |- | [[Līderis]] || 4 |- | [[Polijas valdnieku uzskaitījums]] || 4 |- | [[The Flowers of Romance]] || 4 |- | [[Slēdzenis]] || 4 |- | [[X-lidmašīnas]] || 4 |- | [[Vladislavs II Trimdinieks]] || 4 |- | [[Kongo Demokrātiskā Republika]] || 4 |- | [[NURBS]] || 4 |- | [[Apija ceļš]] || 4 |- | [[Stirniene]] || 4 |- | [[Autoceļš P73]] || 4 |- | [[Kompetenču pieeja]] || 4 |- | [[Skice]] || 4 |- | [[Dārzu iela (Rēzekne)]] || 4 |- | [[Ebreju vēsture Latvijā]] || 4 |- | [[Ferencs Lists]] || 4 |- | [[Miras pils]] || 4 |- | [[Konkordija Valdemārija]] || 4 |- | [[Futbola klubu uzskaitījums]] || 4 |- | [[Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums]] || 4 |- | [[Dāvids (ķēniņš)]] || 4 |- | [[Ilūkste (upe)]] || 4 |- | [[Augstās krūmmellenes]] || 4 |- | [[Ozols (uzvārds)]] || 4 |- | [[Glezna]] || 4 |- | [[Spānijas administratīvais iedalījums]] || 4 |- | [[Ķīmisko elementu saraksts]] || 4 |- | [[Cunfte]] || 4 |- | [[Saules iela]] || 4 |- | [[Orientācijas noteikšana un vadība]] || 4 |- | [[Aleksandrs]] || 4 |- | [[Virsmaktīvas vielas]] || 4 |- | [[2019. gada laikapstākļi Latvijā]] || 4 |- | [[Konfliktoloģija]] || 4 |- | [[Kastīlijas karaliste]] || 4 |- | [[Kārlis (personvārds)]] || 4 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi]] || 4 |- | [[Japānas prefektūras]] || 4 |- | [[Francijas administratīvais iedalījums]] || 4 |- | [[Daudzdimensiju analīze]] || 4 |- | [[2010. gadi]] || 4 |- | [[Japānas administratīvais iedalījums]] || 4 |- | [[Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums]] || 4 |- | [[HK Liepājas Metalurgs]] || 4 |- | [[Grafika]] || 4 |- | [[Mūmija]] || 4 |- | [[Jamantau]] || 4 |- | [[Aprīlis]] || 4 |- | [[Vitebskas apgabals]] || 4 |- | [[Augu veģetatīvā pavairošana]] || 4 |- | [[6830. autobusu maršruts]] || 3 |- | [[OpenBSD]] || 3 |- | [[Latvijas Top 40 (2016)]] || 3 |- | [[Aumeisteru muiža]] || 3 |- | [[Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)]] || 3 |- | [[Hilberta problēmas]] || 3 |- | [[Rimi Baltic]] || 3 |- | [[Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāle]] || 3 |- | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)]] || 3 |- | [[Aleksandrs IV]] || 3 |- | [[Ciems]] || 3 |- | [[Dimensija]] || 3 |- | [[Nouveau]] || 3 |- | [[Sedans]] || 3 |- | [[Pentode]] || 3 |- | [[Hronoloģisks filozofu uzskaitījums]] || 3 |- | [[Dārzciems]] || 3 |- | [[Vija]] || 3 |- | [[Jansons]] || 3 |- | [[Silenieki]] || 3 |- | [[Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija]] || 3 |- | [[Rīgas vēsture]] || 3 |- | [[Višķu pagasts]] || 3 |- | [[Gladiolas]] || 3 |- | [[Strādnieku gvarde]] || 3 |- | [[Sēlijas pilskalni]] || 3 |- | [[Tomass Manns]] || 3 |- | [[Sila lācītis]] || 3 |- | [[Jaunava Marija]] || 3 |- | [[Raipoles baznīca]] || 3 |- | [[Dobele (zeme)]] || 3 |- | [[Kulpenes ezers]] || 3 |- | [[Leimaņu ezers]] || 3 |- | [[Hruščovka]] || 3 |- | [[Pieniņu baznīca]] || 3 |- | [[Ludolfs Liberts]] || 3 |- | [[Kešatmiņa]] || 3 |- | [[Viļņu optika]] || 3 |- | [[Voroņeža]] || 3 |- | [[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita]] || 3 |- | [[Klimats]] || 3 |- | [[Elektrometriskā lampa]] || 3 |- | [[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] || 3 |- | [[Portugāles vēsture]] || 3 |- | [[Malnavas muiža]] || 3 |- | [[Vītoliņš]] || 3 |- | [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)]] || 3 |- | [[Boļeslavs I]] || 3 |- | [[Brīvā Daugava]] || 3 |- | [[Krustkalnu dabas rezervāts]] || 3 |- | [[Zīmējums]] || 3 |- | [[Krustpils pagasts]] || 3 |- | [[Ievērojamākās Latvijas personības]] || 3 |- | [[Ekonomikas antropoloģija]] || 3 |- | [[Māris (personvārds)]] || 3 |- | [[Bižas ezers (Rundēnu pagasts)]] || 3 |- | [[Vents Feldmanis]] || 3 |- | [[Leo Frobeniuss]] || 3 |- | [[Troilus luridus]] || 3 |- | [[Frīdrihs Vasarietis]] || 3 |- | [[Naktjunova]] || 3 |- | [[Viduslatvijas nolaidenums]] || 3 |- | [[Kārlis V Hābsburgs]] || 3 |- | [[1085. gads]] || 3 |- | [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)]] || 3 |- | [[Templiešu ordenis]] || 3 |- | [[Valstu uzskaitījums pēc mirstības koeficienta]] || 3 |- | [[Madlēnas kapela]] || 3 |- | [[Aizkraukle (nozīmju atdalīšana)]] || 3 |- | [[Eduards]] || 3 |- | [[Ufa]] || 3 |- | [[Veļikijnovgoroda]] || 3 |- | [[Krūze (Latgales keramika)]] || 3 |- | [[P-n pāreja]] || 3 |- | [[Frīdrihs]] || 3 |- | [[Kurzemes Zemes padome]] || 3 |- | [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)]] || 3 |- | [[Biķernieku mežs]] || 3 |- | [[Rēzeknes novada ciemu uzskaitījums]] || 3 |- | [[Kastrejas kultūra]] || 3 |- | [[Emilis Melngailis]] || 3 |- | [[Sokolku pagasts]] || 3 |- | [[Si (nots)]] || 3 |- | [[Tauns (ezers)]] || 3 |- | [[Aphodiinae]] || 3 |- | [[Pasienes baznīca]] || 3 |- | [[Ford Motor Company]] || 3 |- | [[Romas impērija]] || 3 |- | [[Kaķis]] || 3 |- | [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]] || 3 |- | [[Demenes katoļu baznīca]] || 3 |- | [[1. latviešu strēlnieku brigāde]] || 3 |- | [[Koalīcija]] || 3 |- | [[Durbes kauja]] || 3 |- | [[Arhitektūras muzejs]] || 3 |- | [[Valstu uzskaitījums pēc bezdarba līmeņa]] || 3 |- | [[Maskava]] || 3 |- | [[Pūķis]] || 3 |- | [[Radara vēsture]] || 3 |- | [[Negaiss]] || 3 |- | [[Marka evaņģēlijs]] || 3 |- | [[Kazimirs II Taisnīgais]] || 3 |- | [[2020. gada laikapstākļi Latvijā]] || 3 |- | [[Kokle]] || 3 |- | [[Ford Capri]] || 3 |- | [[Gaujas senieleja]] || 3 |- | [[Mozus]] || 3 |- | [[Tukuma novads (2009—2021)]] || 3 |- | [[Eirolīga (basketbols)]] || 3 |- | [[Čehija]] || 3 |- | [[Krimuldas pagasts]] || 3 |- | [[Amerikas pamatiedzīvotāji]] || 3 |- | [[Berts]] || 3 |- | [[Jaunsaimnieki (Dekšāres pagasts)]] || 3 |- | [[Lāčupīte (Eglonas pieteka)]] || 3 |- | [[Maksimiliāns]] || 3 |- | [[Zivju gārnis]] || 3 |- | [[Kirova]] || 3 |- | [[Baltijas provinces]] || 3 |- | [[Glāzgova]] || 3 |- | [[Ruskulovas baznīca]] || 3 |- | [[Tirukšezers]] || 3 |- | [[Tramvaju satiksme Rīgā]] || 3 |- | [[Ilūkstes katoļu baznīca]] || 3 |- | [[Johanness Brāmss]] || 3 |- | [[Mežotnes kauja]] || 3 |- | [[Stagnācija PSRS]] || 3 |- | [[Leonardo da Vinči]] || 3 |- | [[Aleksandrijas Filons]] || 3 |- | [[Greihaunds]] || 3 |- | [[Stradi]] || 3 |- | [[Sanktpēterburga]] || 3 |- | [[Spoguļneirons]] || 3 |- | [[Alūksnes novads]] || 3 |- | [[Opel Astra]] || 3 |- | [[Lilijas]] || 3 |- | [[Sarkandaugava]] || 3 |- | [[Sēlija (zeme)]] || 3 |- | [[Rīgas vēstures hronoloģija]] || 3 |- | [[Gaiļi]] || 3 |- | [[Strūžānu katoļu baznīca]] || 3 |- | [[Rīgas apvedceļš]] || 3 |- | [[Ilūkstes apriņķis]] || 3 |- | [[Harijs Misiņš]] || 3 |- | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] || 3 |- | [[Parazītiskie augi]] || 3 |- | [[Arāja ezers]] || 3 |- | [[Saluki]] || 3 |- | [[Salcietības zona]] || 3 |- | [[2005. gads]] || 3 |- | [[Tiva]] || 3 |- | [[Krievijas Impērija]] || 3 |- | [[Ikona (svētbilde)]] || 3 |- | [[Glezniecība]] || 3 |- | [[Glābējs]] || 3 |- | [[Sarkandaugava (stacija)]] || 3 |- | [[Hermonasa]] || 3 |- | [[Aumeisteru ezeri]] || 3 |- | [[Nanotehnoloģija]] || 3 |- | [[Piļskolns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 |- | [[Eduārs]] || 3 |- | [[Senā Ēģipte]] || 3 |- | [[Konstantinopoles vēsture]] || 3 |- | [[Bērzene (Daugavas pieteka)]] || 3 |- | [[2012. gads]] || 3 |- | [[Onomatopeja]] || 3 |- | [[Skansens]] || 3 |- | [[Toboļska]] || 3 |- | [[Pintu ezers]] || 3 |- | [[Petrovs]] || 3 |- | [[42. ieroču SS grenadieru pulks]] || 3 |- | [[Miests]] || 3 |- | [[Boļeslavs II]] || 3 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Centrālāfrikas Republikā]] || 3 |- | [[Efektivitāte (ekonomika)]] || 3 |- | [[Kursas zemiene]] || 3 |- | [[Akvarelis]] || 3 |- | [[Kārlis Johans Felsko]] || 3 |- | [[Deiviss]] || 3 |- | [[Mengdeni]] || 3 |- | [[Kauja]] || 3 |- | [[Autoceļš P57]] || 3 |- | [[Brekši (Rīga)]] || 3 |- | [[Alnitaks]] || 3 |- | [[Pilskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 |- | [[Vahters]] || 3 |- | [[Galvenie autoceļi Polijā]] || 3 |- | [[Barbarosa (plāns)]] || 3 |- | [[6829. autobusu maršruts]] || 3 |- | [[Latvijas autonomijas idejas]] || 3 |- | [[Istalsnas baznīca]] || 3 |- | [[Šešku ezers]] || 3 |- | [[Gustavs Noske]] || 3 |- | [[Liepiņš]] || 3 |- | [[Just5 Blaster]] || 3 |- | [[Boļeslavs III]] || 3 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi]] || 3 |- | [[Naudas vēsture]] || 3 |- | [[Pitagorisms]] || 3 |- | [[Baltars]] || 3 |- | [[Kustības izplūdums]] || 3 |- | [[Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle]] || 3 |- | [[Cieceres pagasts]] || 3 |- | [[Blāvā briežvabole]] || 3 |- | [[Ziemeļblāzma (stacija)]] || 3 |- | [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] || 3 |- | [[Maskavas apgabala "SpartaK"]] || 3 |- | [[Pārdaugava]] || 3 |- | [[Pjaui]] || 3 |- | [[Madrides "Real" (basketbols)]] || 3 |- | [[Pilskalne]] || 3 |- | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)]] || 3 |- | [[Datora radīti attēli]] || 3 |- | [[Strazdiņš]] || 3 |- | [[Eds Pārsonss]] || 3 |} <!-- LIST END --> == Veidnes == <!-- TEMPLATES START --> {| class="wikitable sortable" |- !Lapas nosaukums !! Saišu skaits !! Dabsolver |- | [[Veidne:Latīņu burtu nozīmju atdalīšanas|Latīņu burtu nozīmju atdalīšanas]] || 25 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Latīņu_burtu_nozīmju_atdalīšanas&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs1|Vai tu zināji/Arhīvs1]] || 17 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs1&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Malnavas pagasta ciemi|Malnavas pagasta ciemi]] || 9 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Malnavas_pagasta_ciemi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs2|Vai tu zināji/Arhīvs2]] || 8 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs2&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs5|Vai tu zināji/Arhīvs5]] || 6 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs5&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vērtīgais raksts/Vecais saturs|Vērtīgais raksts/Vecais saturs]] || 5 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/Vecais_saturs&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs4|Vai tu zināji/Arhīvs4]] || 4 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs4&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs6|Vai tu zināji/Arhīvs6]] || 4 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs6&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs3|Vai tu zināji/Arhīvs3]] || 3 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs3&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs9|Vai tu zināji/Arhīvs9]] || 3 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs9&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs7|Vai tu zināji/Arhīvs7]] || 3 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs7&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Latvijas basketbola izlases sastāvs|Latvijas basketbola izlases sastāvs]] || 2 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Latvijas_basketbola_izlases_sastāvs&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:BK Ventspils sastāvs|BK Ventspils sastāvs]] || 2 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:BK_Ventspils_sastāvs&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Krievijas Impērijas struktūra|Krievijas Impērijas struktūra]] || 2 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Krievijas_Impērijas_struktūra&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Rožupes pagasta ciemi|Rožupes pagasta ciemi]] || 2 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Rožupes_pagasta_ciemi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs8|Vai tu zināji/Arhīvs8]] || 2 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs8&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Infobox/Testi|Infobox/Testi]] || 2 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Infobox/Testi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Piedrujas pagasta ciemi|Piedrujas pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Piedrujas_pagasta_ciemi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vērtīgais raksts/janvārī, 2011. gadā|Vērtīgais raksts/janvārī, 2011. gadā]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/janvārī,_2011._gadā&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vērtīgais raksts|Vērtīgais raksts]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vai tu zināji2|Vai tu zināji2]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji2&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Collapsible list|Collapsible list]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Collapsible_list&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:SK Valmiera spēlētāji|SK Valmiera spēlētāji]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:SK_Valmiera_spēlētāji&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Jūdaisms|Jūdaisms]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Jūdaisms&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vērtīgais raksts/novembrī, 2009. gadā|Vērtīgais raksts/novembrī, 2009. gadā]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/novembrī,_2009._gadā&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Kalkūnes pagasta ciemi|Kalkūnes pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Kalkūnes_pagasta_ciemi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vērtīgais raksts/15|Vērtīgais raksts/15]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/15&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Infobox unit|Infobox unit]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Infobox_unit&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Mežāres pagasta ciemi|Mežāres pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Mežāres_pagasta_ciemi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Collapsible list/doc|Collapsible list/doc]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Collapsible_list/doc&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Jaunjelgavas apriņķa draudžu novadi|Jaunjelgavas apriņķa draudžu novadi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Jaunjelgavas_apriņķa_draudžu_novadi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:VietasKarte Zāra|VietasKarte Zāra]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:VietasKarte_Zāra&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Rurika dinastijas ciltskoks|Rurika dinastijas ciltskoks]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Rurika_dinastijas_ciltskoks&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Barons sastāvs|Barons sastāvs]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Barons_sastāvs&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Infobox unit/doc|Infobox unit/doc]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Infobox_unit/doc&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:VietasKarte Papua (Indonēzija)|VietasKarte Papua (Indonēzija)]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:VietasKarte_Papua_(Indonēzija)&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Modernisms|Modernisms]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Modernisms&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietas|Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Eirovīzijas_dziesmu_konkursa_norises_vietas&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Tabulas numerācija|Tabulas numerācija]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Tabulas_numerācija&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:ASK Rīga 1958|ASK Rīga 1958]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:ASK_Rīga_1958&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Ziemeļmaķedonijas lielākās pilsētas|Ziemeļmaķedonijas lielākās pilsētas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Ziemeļmaķedonijas_lielākās_pilsētas&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Zvirgzdenes pagasta ciemi|Zvirgzdenes pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Zvirgzdenes_pagasta_ciemi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Ģimenes infokaste|Ģimenes infokaste]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Ģimenes_infokaste&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Čārteri Rīga|Čārteri Rīga]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Čārteri_Rīga&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Valensijas karaļi|Valensijas karaļi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Valensijas_karaļi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Tabulas numerācija/doc|Tabulas numerācija/doc]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Tabulas_numerācija/doc&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:ASK Rīga 1960|ASK Rīga 1960]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:ASK_Rīga_1960&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Osmaņu impērijas karaspēks|Osmaņu impērijas karaspēks]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Osmaņu_impērijas_karaspēks&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Preiļu pagasta ciemi|Preiļu pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Preiļu_pagasta_ciemi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Ģimenes infokaste/doc|Ģimenes infokaste/doc]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Ģimenes_infokaste/doc&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:ASK Rīga 1959|ASK Rīga 1959]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:ASK_Rīga_1959&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Krievijas vēsture|Krievijas vēsture]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Krievijas_vēsture&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Raķupes pietekas|Raķupes pietekas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Raķupes_pietekas&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:VietasKarte Portlenda|VietasKarte Portlenda]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:VietasKarte_Portlenda&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Upes infokaste|Upes infokaste]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Upes_infokaste&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Kalniešu pagasta ciemi|Kalniešu pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Kalniešu_pagasta_ciemi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Labākā dziesma (Oskars)|Labākā dziesma (Oskars)]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Labākā_dziesma_(Oskars)&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:VietasKarte Kongo|VietasKarte Kongo]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:VietasKarte_Kongo&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vērtīgais raksts/jūnijā, 2011. gadā|Vērtīgais raksts/jūnijā, 2011. gadā]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/jūnijā,_2011._gadā&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Upes infokaste/doc|Upes infokaste/doc]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Upes_infokaste/doc&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vērtīgais raksts/decembrī, 2009. gadā|Vērtīgais raksts/decembrī, 2009. gadā]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/decembrī,_2009._gadā&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Tirzas pietekas|Tirzas pietekas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Tirzas_pietekas&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Basketball kit|Basketball kit]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Basketball_kit&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Atomelektrostacijas infokaste|Atomelektrostacijas infokaste]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Atomelektrostacijas_infokaste&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vērtīgais raksts/janvārī, 2012. gadā|Vērtīgais raksts/janvārī, 2012. gadā]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/janvārī,_2012._gadā&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Antarktikas polārstaciju karte (vissezonas stacijas)|Antarktikas polārstaciju karte (vissezonas stacijas)]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Antarktikas_polārstaciju_karte_(vissezonas_stacijas)&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Zasas pagasta ciemi|Zasas pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Zasas_pagasta_ciemi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Basketball kit/doc|Basketball kit/doc]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Basketball_kit/doc&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Rīgas ielas|Rīgas ielas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Rīgas_ielas&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Nedraksts2|Nedraksts2]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Nedraksts2&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Izmeklēts raksts/Ģeogrāfija/6|Izmeklēts raksts/Ģeogrāfija/6]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Izmeklēts_raksts/Ģeogrāfija/6&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Līksnas pagasta ciemi|Līksnas pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Līksnas_pagasta_ciemi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Kalašņikova šaujamieroči|Kalašņikova šaujamieroči]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Kalašņikova_šaujamieroči&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Liepājas ezera pietekas|Liepājas ezera pietekas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Liepājas_ezera_pietekas&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Vai Tu zināji/Zinātne|Vai Tu zināji/Zinātne]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_Tu_zināji/Zinātne&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi|Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Latvijas_pilsētu_ielu_uzskaitījumi&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Mūzikas instrumenti|Mūzikas instrumenti]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Mūzikas_instrumenti&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Apvedceļi Latvijā|Apvedceļi Latvijā]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Apvedceļi_Latvijā&commonfixes=on Dab solver] |- | [[Veidne:Kujas pietekas|Kujas pietekas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Kujas_pietekas&commonfixes=on Dab solver] |} <!-- TEMPLATES END --> == Problēmas == Zināmās problēmas (iespējams, tās tiek risinātas!): * Ja rakstā ir saite uz nozīmju atdalīšanas lapas pāradresāciju, tad tā netiek ieskaitīta šajā sarakstā [[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts|Nozīmju atdalīšana]] 6p2squhzwqspsqts4lp85depmj59j35 Ratnieki (Līgatnes pagasts) 0 290751 3668034 3656724 2022-08-08T06:11:06Z Kaamis007 67303 /* Vēsture */ sīkumi wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Līgatnes pagastā|Ratnieki|Ratnieki}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ratnieki | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = <!-- miesta attēls --> | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Līgatnes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2013 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2146&p_back=100016132** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 85 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 26 | latNS = N | longd = 24 | longm = 57 | longs = 40 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4108 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ratnieki''' ir apdzīvota vieta [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālais parka]] teritorijā [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Līgatnes pagasts|Līgatnes pagastā]]. Tajā atrodas [[Latvijas Universitāte]]s Konferenču un atpūtas komplekss "Ratnieki", ko veido piecas bijušās lielsaimniecības ēkas ar konferenču telpām un viesu mājām. Ciems atrodas 8 km attālumā no [[Līgatnes dabas takas|Līgatnes dabas takām]] un 13 km no [[Sigulda]]s. == Vēsture == Pirmoreiz "Ratnieki" pieminēti [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā 1601. gadā, kad tika sadalīta [[Siguldas pilsmuiža]]i piederošā zeme. Ratnieku zemnieku sēta nokļuva [[Nurmižu muiža]]s sadaļā. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā māju iedzīvotāji slēpušies tuvējās gravās izraktās zemnīcās. 1755. gadā Nurmižu muiža nonāca [[Dunteni|Georga fon Duntena]] īpašumā. 1874. gadā 117,88 hektārus plašo Ratnieku zemnieku lielsaimniecību no grāfa Vilhelma fon Duntena par 5850 [[rubļi]]em nopirka Pēteris Lauberts (1831—1914).<ref>[http://www.delfi.lv/kultura/news/music/zida-karala-mantojums-festivala-laba-daba-majvieta-ratnieki.d?id=43513705 'Zīda karaļa' mantojums - festivāla 'Laba daba' mājvieta Ratnieki] [[Delfi (portāls)|DELFI]], Kultūra, 2013. gada 29. jūlijā</ref> Vēlāk [[Nurmižu pagasts|Nurmižu pagasta]] (no 1925. gada Vildogas pagasta) Ratnieku mājās saimniekoja viņa dēls Rūdolfs Lauberts (1865—1930), šeit dzimušas viņa četras meitas: [[Ella Lauberte|Ella]], Anna, Nora un [[Milda Endzelīna|Milda Lauberte]] (1918—2009), viena no visu laiku izcilākajām Latvijas [[šahs|šahistēm]]. Pēc Rūdolfa Lauberta nāves Ratnieku mājas vēlējusies nopirkt [[Emīlija Benjamiņa]], tomēr 1932.&nbsp;gada pavasarī tos iegādājās tekstiluzņēmuma „Rīgas audums” īpašnieks [[Roberts Hiršs]] (1895—1972). Viņš šo lauku paraugsaimniecību aprīkoja pēc tā laika modernās lauksaimnieciskās ražošanas principiem. 1939. gadā Hiršs izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur turpināja darboties tekstilrūpniecībā. Neilgi pirms nāves, 1971. gadā, Roberts Hiršs savā testamentā īpašuma tiesības uz Ratniekiem novēlēja [[Latvijas Universitāte]]i. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Ratnieku saimniecība atradās Vildogas ciema padomes teritorijā, te atradās pasta nodaļa un padomju saimniecības centrs. 1992.&nbsp;gadā Latvijas Universitātē no ASV ieradās R. Hirša tuvs līdzgaitnieks P.&nbsp;Drapāns, kas informēja LU vadību par Hirša novēlējumu. 1998. gada novembrī LU ieguva īpašumtiesības, bet juridisko formalitāšu sakārtošana beidzās tikai 2003. gada septembrī. Pēc 2002. gada SIA "Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma aģentūra" (LUNĪA) Ratnieku atjaunošanai nolēma izmantot lauku tūrisma attīstībai paredzētos līdzekļus no [[Lauku atbalsta dienests|Lauku atbalsta dienesta]]. Kopējie LUNĪA ieguldījumi Ratnieku kompleksā no 1999. gada bija 2 576 804 [[lati]], no tiem 2004.—2006. gadā būvniecībā un aprīkojumā veidoja 2 248 727 latus.<ref>[http://nra.lv/latvija/47523-lu-ipasuma-ratnieki-iegulditi-miljoni-atdeve-nekada.htm/komentari?cnr=2 LU īpašumā "Ratnieki" ieguldīti miljoni, atdeve nekāda]{{Novecojusi saite}} Kristaps Kārkliņš, [[NRA]], 2011. gada 16. maijs</ref> Saimniecības lielā kūts (stallis) pārtapa par semināru un konferenču telpām, kurām līdzās ierīkotas divstāvīgas istabiņas ar 54 guļvietām un sporta zāle ar trenažieriem. Trīsstāvīgajā darbinieku mājā izveidoja 10 divistabu ģimenes istabas ar 36 gultas vietām. Kopš 2010. gada katru gadu Ratniekos notiek mūzikas festivāls "Laba Daba".<ref>[http://www.tvnet.lv/muzika/festivalu_vasara/341440-nudien_laba_daba Nudien, Laba Daba!] </ref> == LU Konferenču un atpūtas komplekss == [[LU Konferenču un atpūtas komplekss]] sastāv no trim zemesgabaliem, daļa ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un meži, uz diviem zemesgabaliem atrodas trīs pamatceltnes un desmit palīgceltnes (Kungu māja, Baltā māja, stallis, klēts, mazā klēts, pirts, šķūnis) un sporta spēļu laukumi. == Ārējās saites == * [http://www.ratnieki.lv/ mājaslapa ratnieki.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{Līgatnes pagasta ciemi}} {{DEFAULTSORT:Ratnieki (Līgatnes pagasts)}} [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] 1r1zp8nh928qph3rsc8d1ywgrj79de7 Ērģemes pils 0 290854 3668070 3529682 2022-08-08T08:53:40Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ērģemes pils 1775. gadā.jpg|thumb|250px|Ērģemes pils 1773. gadā.]] [[Attēls:Ērģemes pils drupas.jpg|thumb|250px|Ērģemes pils drupas mūsdienās.]] [[Attēls:Ergemes pils.jpg|thumb|250px|Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva)]] '''Ērģemes ordeņa pils''' ({{val|de|Schloß Ermes}}) bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] nocietinājums [[Ērģeme|Ērģemē]] pie robežas ar [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapiju]]. Līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgas pils torņu un mūra paliekas 11—13 metru augstumā. == Vēsture == Ērģemes ordeņa pils uzcelta netālu no Ērģemes Garā kalna — sena [[Ugaunija|ugauņu]], vēlāk [[Latgaļi|letu]] [[pilskalns|pilskalna]], kas 1323. gada dokumentā saukts par ''Edermis''. Pils bija tieši pakļauta [[Livonijas ordeņa mestri]]em, kas rezidēja [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pilī]]. Pirmo reizi pils hronikā pieminēta 1422. gadā kā ''Ergemes'' vai ''Ergemys'', pēc tam kā ''Argemes'' (1438), ''Ergemesz'' (1462), ''Armes'' (1467), ''Ergemis'' (1493), ''Ergamesz'' (1496), ''Ermis, Ermiss'' (1544). [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Ērģemes ordeņa pils kļuva par vienu no galvenajiem robežnocietinājumiem pret atkārtotiem krievu un tatāru karaspēka uzbrukumiem no [[Krievijas cariste]]s ieņemtās [[Tērbatas bīskapija]]s teritorijas. 1560. gada 2. augustā pie [[Lugažu pils|Lugažu]]—Ērģemes ceļa notika [[Ērģemes kauja]], kurā krita vai tika saņemta gūstā gandrīz visa Livonijas ordeņa vadība. 1562. gada oktobrī [[Sigismunds II Augusts]] Ērģemes pilsnovadu iznomāja Somijas hercogam [[Juhans III|Juhanam]], 1575. gadā to ieņēma Livonijas ķēniņš [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], bet 1578. gadā Polijas-Lietuvas karaspēks. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] pils nav pieminēta, pēc līguma noslēgšanas Ērģemes pilsnovadu iekļāva [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalstij]] piederošās [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s [[Pērnavas vaivadija|Pērnavas vaivadijā]]. Pilī rezidēja Ērģemes pilsnovada [[stārasts]]. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā 1621. gadā Ērģemes pili ieņēma zviedri, [[Zviedru Vidzeme]]s piļu revīzijā minēts, ka ta atradusies labā stāvoklī. 1625. gadā karalis [[Gustavs II Ādolfs]] pili izlēņoja Zviedrijas ģenerālmajoram Vilhelmam de la Baram (''de la Barre''), kura pēcnācējiem Ērģemes pilsmuiža piederēja līdz 1795. gadam. Pils cieta ugunsgrēkā 1670. gadā un pēc tam, iespējams, vairs nav tikusi apdzīvota.<ref>[http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=3620&prop_id=255 Ērģemes pilskalns un pils (drupas)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170325201601/http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=3620&prop_id=255 |date={{dat|2017|03|25||bez}} }} Pilis.lv</ref> == Apraksts == Ērģemes ordeņa pils celta no [[Laukakmens|laukakmeņiem]] un dolomīta [[Rikanda|Ērģemes]] upītes stāvkrastā, kas padara pili grūti ieņemamu no austrumu un dienvidu pusēm. Mazāk aizsargātajā rietumu un ziemeļu pusē bija izrakts aizsarggrāvis, kas tagad aizbērts. Pils mūri sasniedza 2,2 metru biezumu un tās pamati aizņēma 70,2х69,1 metrus lielu laukumu. Mūru iekšpusē bija iebūvēti četri korpusi, veidojot 44,5х45,8 metrus lielu pagalmu. Rietumu mūrī 15. gadsimta beigās uzbūvēja 14 metrus platu pusapaļu sargtorni, caur kuru bija ieeja pilī. Otrs 13 metrus plats tornis bija uzcelts pils ziemeļaustrumu stūrī.<ref>[http://www.travelzone.lv/latvija/novads/valkas/pils_ermes/index.html Эргемский орденский замок] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305005626/http://www.travelzone.lv/latvija/novads/valkas/pils_ermes/index.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} no travelzone.lv (krieviski)</ref> == Mūsdienas == 1986. gadā pilsdrupu ziemeļu sienai tika veikti konservācijas darbi.<ref name="d.tr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/turismagids/latvija/iepazistam-latviju-lenam-atdzimst-ergemes-pilsdrupas-pazeme-mekles-senas-ejas.d?id=47845613|title=Iepazīstam Latviju: lēnām atdzimst Ērģemes pilsdrupas; pazemē meklēs senas ejas|last=Briekmane|first=Andra|date={{dat|2016|8|29}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2016|8|31||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://visit.valka.lv/lv/iepazisti-mus/apskates-vietas-valkas-apkartne/ergemes-pilsdrupas|title=Ērģemes pilsdrupas|publisher=valka.lv|accessdate={{dat|2016|8|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170505114116/http://visit.valka.lv/lv/iepazisti-mus/apskates-vietas-valkas-apkartne/ergemes-pilsdrupas|archivedate={{dat|2017|05|05||bez}}}}</ref> Regulāri tiek veikti [[Arheoloģija|arheoloģiskie]] izrakumi, kā arī ir atrakts pagrabs.<ref name=d.tr /> Pilsdrupu apkārtnē atrodas sens parks ar [[Vācijas lapegle|Vācijas lapeglēm]] un [[Sibīrijas baltegle|Sibīrijas balteglēm]].<ref name=d.tr /> 2020. gada aprīlī Eiropas Reģionālās attīstības fonda ([[ERAF]]) līdzfinansētā projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros sākās Ērģemes pils Ziemeļu torņa restaurācijas un atjaunošanas darbi. Atjaunošanas būvdarbus veic uzņēmums SIA “Warss+”.<ref>[https://www.ziemellatvija.lv/novados/ergemes-pilsdrupu-ziemelu-tornim-jauna-cepure-150263 Ērģemes pilsdrupu Ziemeļu tornim — jauna “cepure”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201030070005/https://www.ziemellatvija.lv/novados/ergemes-pilsdrupu-ziemelu-tornim-jauna-cepure-150263 |date={{dat|2020|10|30||bez}} }} ziemellatvija.lv 2020. gada 14. augustā</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Ērģemes pils (1).jpg|Austrumu mūris pie nogāzes Härgmäe ordulinnus 1.JPG|Ziemeļaustrumu tornis Härgmäe ordulinnus 07.JPG|Ziemeļaustrumu stūris no iekšpuses ar torni Härgmäe ordulinnus 04.JPG|Rietumu sienas iekšpuse ar torni Härgmäe ordulinnus 08.JPG|Rietumu torņa ārpuse Ērģemes pils (2).jpg|Rietumu torņa iekšpuse Härgmäe ordulinnus 06.JPG|Dienvidrietumu stūra iekšpuse </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{coord|57|48|45|N|25|49|48|E|display=title|region:LV_type:landmark}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Ērģemes pagasts]] lggxycjg1gi8qh7wdqoguuyml21ot95 Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Raksti/Raksti, kuros ir visvairāk uzlabošanas veidņu 102 291949 3668010 3664929 2022-08-08T03:01:49Z EdgarsBot 50781 Pywikibot 7.5.2 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} Šajā lapā apkopoti tie raksti, kam ir vismaz 3 uzlabošanas veidnes. Saraksts nav pilnīgs. {| class="wikitable sortable" |- ! Raksta nosaukums !! Uzlabošanas veidņu skaits{{efn|Pašlaik tikušas ņemtas vērā šīs uzlabošanas veidnes: {{tl|Dzēst}}, {{tl|Dzēst+}}, {{tl|Apvienot}}, {{tl|Apšaubīts}}, {{tl|Atdalīt}}, {{tl|Atjaunināt}}, {{tl|Atsauces+}}, {{tl|Atsevišķs raksts}}, {{tl|Atveidošana}}, {{tl|Autobiogrāfija}}, {{tl|Autortiesību problēmas}}, {{tl|Autortiesību problēmas (maza)}}, {{tl|Eksperts}}, {{tl|Enciklopēdisks stils}}, {{tl|Infokaste+}}, {{tl|Izolēts raksts}}, {{tl|Jāuzlabo}}, {{tl|Jāpārraksta}}, {{tl|Ievads+}}, {{tl|Kategorijas+}}, {{tl|Konfl}}, {{tl|Informācijas izklāsts}}, {{tl|Neatkarīgas atsauces+}}, {{tl|Nepilnīgs}}, {{tl|Nenozīmīgs}}, {{tl|Nepieciešama atsauce}}, {{tl|Nepilnīga nodaļa}}, {{tl|Noformējums+}}, {{tl|Novecojis sastāvs}}, {{tl|Novecojusi saite}}, {{tl|Papildu atsauces+}}, {{tl|Pareizrakstība}}, {{tl|Pārrakstīt}}, {{tl|Pov}}, {{tl|Sadalīt}}, {{tl|Sadaļas+}}, {{tl|Saistīts teksts}}, {{tl|Slikts tulkojums}}, {{tl|Starpviki+}}, {{tl|Teksts+}}, {{tl|Viens avots}}, {{tl|Vikisaites+}}, {{tl|Svešvaloda}}<!-- {{tl|Kategorija jādala}}, {{tl|Nepieciešama dokumentācija}}, {{tl|Under construction}}, , {{tl|Ienākošās saites}}, {{tl|Novecojusi veidne}} -->. Ja esi pamanījis kādu uzlabošanas veidni, kas nav šajā sarakstā, paziņo to diskusiju lapā.<!--sports update; -->}} |- | [[Alternatīvas un kompromisa izvēle]] || 8 |- | [[Dzimtes izpausme]] || 7 |- | [[Personālā bagātība]] || 7 |- | [[Revit]] || 7 |- | [[Cilvēka uzbūves tipi]] || 7 |- | [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums]] || 6 |- | [[Vilcēns (6. sezona)]] || 6 |- | [[Tošteins Hūrgmu]] || 6 |- | [[Interneta komunikācijas]] || 6 |- | [[Skillet]] || 6 |- | [[Labie mājas gariņi]] || 6 |- | [[Saknes darbība]] || 6 |- | [[Relatīvā priekšrocību teorija]] || 6 |- | [[Aksonometriskā projekcija]] || 6 |- | [[Programmatūras tipi]] || 6 |- | [[Viduslaiku skolas]] || 5 |- | [[Saeimas vēlētas amatpersonas]] || 5 |- | [[Heterofobija]] || 5 |- | [[Ivars Zaikins]] || 5 |- | [[Mihailo-Larine]] || 5 |- | [[Heal the World]] || 5 |- | [[Alampo Records]] || 5 |- | [[NSF (Notes Storage Facility)]] || 5 |- | [[Svece]] || 5 |- | [[Dzimtes binaritāte]] || 5 |- | [[Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija]] || 5 |- | [[The Neighbourhood]] || 5 |- | [[Pūļa psiholoģija]] || 5 |- | [[Čūskas simbolika]] || 5 |- | [[Laucienes pamatskola]] || 5 |- | [[Foursquare]] || 5 |- | [[SMART kritērijs]] || 5 |- | [[Augsti integrētā prakse]] || 5 |- | [[Perifērās asinsrites patoloģiskā fizioloģija]] || 5 |- | [[Izplūdušā loģika un neironu tīkli]] || 5 |- | [[Datubāze]] || 5 |- | [[GE 400 sērijas informācijas sistēmu datori]] || 5 |- | [[Dzelzavas internātpamatskola]] || 5 |- | [[Girls' Generation]] || 5 |- | [[Dzimuma reorientācija (transdzimte)]] || 5 |- | [[Latvijas populārā mūzika]] || 5 |- | [[Apanhei-te Cavaquinho]] || 5 |- | [[TM-XML]] || 5 |- | [[Invariantu metode]] || 5 |- | [[Saspiežamība]] || 5 |- | [[Taro kārtis]] || 5 |- | [[Incoterms]] || 5 |- | [[FORCAVI]] || 5 |- | [[Logo (programmēšanas valoda)]] || 5 |- | [[Cēlējspēks]] || 5 |- | [[Mode 19. gadsimta vidū]] || 5 |- | [[Statiskais tīklojums]] || 5 |- | [[Anonīmie narkomāni]] || 5 |- | [[Cisdzimte]] || 5 |- | [[Laimes hormoni]] || 5 |- | [[SOS bērnu ciemati Latvijā]] || 5 |- | [[Służew]] || 4 |- | [[Stratēģiskā plānošana]] || 4 |- | [[Karolin]] || 4 |- | [[Šahs]] || 4 |- | [[Marymont]] || 4 |- | [[West Kredit]] || 4 |- | [[Hipogalaktija un agalaktija]] || 4 |- | [[Rondo ONZ]] || 4 |- | [[European BEST Engineering Competition]] || 4 |- | [[Wilanowska]] || 4 |- | [[Chrzanów (metro stacija)]] || 4 |- | [[Skrūve]] || 4 |- | [[Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca]] || 4 |- | [[Jūras pastaigas]] || 4 |- | [[Diskrētā kapitāla uzkrāšana]] || 4 |- | [[Słodowiec]] || 4 |- | [[Kristalogrāfiskie virzieni]] || 4 |- | [[Cietušo lidotāju fonds]] || 4 |- | [[Balkeris]] || 4 |- | [[Madonas novads (2009—2021)]] || 4 |- | [[Nowy Świat-Uniwersytet]] || 4 |- | [[Drukāšanas serveris]] || 4 |- | [[Tīklu bagātība]] || 4 |- | [[Wierzbno]] || 4 |- | [[Lazurowa]] || 4 |- | [[Faziloģika]] || 4 |- | [[Boom Beach]] || 4 |- | [[Naudas plūsma]] || 4 |- | [[Tīmekļa e-pasts]] || 4 |- | [[Reģionālā ģeogrāfija]] || 4 |- | [[GOST R]] || 4 |- | [[Betafence]] || 4 |- | [[Scuderia Toro Rosso]] || 4 |- | [[Stare Bielany]] || 4 |- | [[Virknes un paralēlais slēgums]] || 4 |- | [[Bioloģiskā lauksaimniecība]] || 4 |- | [[Now, Now]] || 4 |- | [[Gloka pistole]] || 4 |- | [[Peldēšana]] || 4 |- | [[Mikrofons]] || 4 |- | [[Romas Republika]] || 4 |- | [[Centrum Nauki Kopernik]] || 4 |- | [[Kara (grupa)]] || 4 |- | [[Ogre]] || 4 |- | [[SAF Tehnika]] || 4 |- | [[Piešķirtais dzimums]] || 4 |- | [[Kaitbords]] || 4 |- | [[Racławicka]] || 4 |- | [[Goti (subkultūra)]] || 4 |- | [[Jaunatnes politika]] || 4 |- | [[Fiber Distributed-Data Interface]] || 4 |- | [[Latvijas Golfa federācija]] || 4 |- | [[Latvijas grāmatizdevniecība]] || 4 |- | [[Wawrzyszew]] || 4 |- | [[Toksikoloģija]] || 4 |- | [[Stadion Narodowy]] || 4 |- | [[Mežvidu pamatskola]] || 4 |- | [[Steyr 120 Super, Steyr 125 Super, Steyr 220]] || 4 |- | [[The Flowers of Romance]] || 4 |- | [[Pole Mokotowskie]] || 4 |- | [[Hyundai Wia]] || 4 |- | [[EUDemocrats]] || 4 |- | [[Liānas]] || 4 |- | [[Sociālās taisnības cīnītājs]] || 4 |- | [[Młociny]] || 4 |- | [[Simulācija]] || 4 |- | [[Korporatīvā identitāte]] || 4 |- | [[Putnu ekoloģija]] || 4 |- | [[Kadru retranslēšana]] || 4 |- | [[Sintezētās apertūras radara polarizācija]] || 4 |- | [[Arvīds Deģis]] || 4 |- | [[Latvija (koris)]] || 4 |- | [[Baroka mūzikas dienas Rēzeknē]] || 4 |- | [[Fēlikss (Stray Kids)]] || 4 |- | [[Dworzec Wileński]] || 4 |- | [[Valdorfpedagoģija]] || 4 |- | [[Laura un Vineta]] || 4 |- | [[Politechnika]] || 4 |- | [[Pildītas rotaļlietas]] || 4 |- | [[Latvijas lielākie dižozoli]] || 4 |- | [[Zane Čulkstēna]] || 4 |- | [[Bemowo (metro stacija)]] || 4 |- | [[Hidropārvads]] || 4 |- | [[2D datorgrafika]] || 4 |- | [[Ingus Feldmanis]] || 4 |- | [[Sporta ģenētika]] || 4 |- | [[Codex Eyckensis]] || 4 |- | [[Kabaty]] || 4 |- | [[Szwedzka]] || 4 |- | [[Signāltehnika]] || 4 |- | [[Džonatans Deiviss]] || 4 |- | [[Digitālā bibliotēka]] || 4 |- | [[Centrum (metro stacija)]] || 4 |- | [[Klases audzinātājs]] || 4 |- | [[BIM]] || 4 |- | [[Ulrychów]] || 4 |- | [[UNESCO]] || 4 |- | [[Multikolinearitāte]] || 4 |- | [[Aleksandrs Šličkovs]] || 4 |- | [[Natolin]] || 4 |- | [[Targówek Mieszkaniowy]] || 4 |- | [[CERTUS domnīca]] || 4 |- | [[ResearchGATE]] || 4 |- | [[Geju ciemats]] || 4 |- | [[Neformālais līderis]] || 4 |- | [[Świętokrzyska]] || 4 |- | [[Sporta Komplekss 333]] || 4 |- | [[Ghettozloba]] || 4 |- | [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]] || 4 |- | [[PVID]] || 4 |- | [[Latvijas Biznesa koledža]] || 4 |- | [[Trijstūra acs]] || 4 |- | [[Synergium]] || 4 |- | [[Księcia Janusza]] || 4 |- | [[Inline hokejs]] || 4 |- | [[Amīns el Hāfezs]] || 4 |- | [[Imielin (metro stacija)]] || 4 |- | [[Amway]] || 4 |- | [[Trocka (metro stacija)]] || 4 |- | [[Eiropiāde]] || 4 |- | [[Ratusz Arsenał]] || 4 |- | [[Smutnye Vremena]] || 4 |- | [[Dziļuma karte]] || 4 |- | [[Brāļi Grakhi]] || 4 |- | [[Eiropas valstu pēc minimālās algas uzskaitījums]] || 4 |- | [[Muhameds]] || 4 |- | [[Maksims Ļaščenko]] || 4 |- | [[Młynów]] || 4 |- | [[Hidrostatiskais paradokss]] || 4 |- | [[Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi]] || 4 |- | [[Plac Konstytucji]] || 4 |- | [[Jelgava]] || 4 |- | [[Graphisoft]] || 4 |- | [[Dworzec Gdański]] || 4 |- | [[Płocka (metro stacija)]] || 4 |- | [[RC4WD]] || 4 |- | [[Imants Burvis]] || 4 |- | [[Liepājas leļļu teātris]] || 4 |- | [[Ursynów (metro stacija)]] || 4 |- | [[Muranów]] || 4 |- | [[Veru rakstu valoda]] || 4 |- | [[Google 3D Warehouse]] || 4 |- | [[Ētika uzņēmējdarbībā]] || 4 |- | [[Mitsubishi Motors]] || 4 |- | [[Plac Wilsona (metro stacija)]] || 4 |- | [[Laikmetīgā deja]] || 4 |- | [[Edavārdi]] || 4 |- | [[Vadības panelis (transports)]] || 4 |- | [[Rondo Daszyńskiego]] || 4 |- | [[Biznesa simulācijas spēles]] || 4 |- | [[MySQL Cluster]] || 4 |- | [[Turcija]] || 4 |- | [[Teherāna]] || 3 |- | [[Uldis Osis]] || 3 |- | [[Menopauze]] || 3 |- | [[Unreal Tournament 3]] || 3 |- | [[Rubika kuba matemātika]] || 3 |- | [[Sociālā inovācija]] || 3 |- | [[Garena Free Fire]] || 3 |- | [[Katja Šehurina]] || 3 |- | [[You Rock My World]] || 3 |- | [[Gorgozaurs]] || 3 |- | [[AKB48]] || 3 |- | [[Ēku enerģijas simulācija]] || 3 |- | [[Vēžošana]] || 3 |- | [[Kropļojumnovērses filtrs]] || 3 |- | [[Elizabete Zagorska]] || 3 |- | [[Speak to Me]] || 3 |- | [[Dīters Bolens]] || 3 |- | [[Rīgas Futbola federācija]] || 3 |- | [[Scuderia Ferrari]] || 3 |- | [[Jānis Burdajs]] || 3 |- | [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenti]] || 3 |- | [[Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā]] || 3 |- | [[Datora pielāgošana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām]] || 3 |- | [[BMW M5]] || 3 |- | [[Gigaspermas]] || 3 |- | [[VHV]] || 3 |- | [[Pareģojums]] || 3 |- | [[Matrozis]] || 3 |- | [[Ņina Rautio]] || 3 |- | [[Kaķis]] || 3 |- | [[Maltas vidusskola]] || 3 |- | [[Ienākumi]] || 3 |- | [[Rendijs Ortons]] || 3 |- | [[Sebastiāns Fetels]] || 3 |- | [[Moči (ēdiens)]] || 3 |- | [[Mustangas Karaliste]] || 3 |- | [[Šampūns]] || 3 |- | [[Rīgas apvedceļš]] || 3 |- | [[ZAAO]] || 3 |- | [[Lielā brīvības harta]] || 3 |- | [[Posti Group]] || 3 |- | [[Patriks Peterson]] || 3 |- | [[Mēs.komanda]] || 3 |- | [[Kronus]] || 3 |- | [[Natco Pharma]] || 3 |- | [[Pilsēttīkls]] || 3 |- | [[Izborska]] || 3 |- | [[Psihedēlika]] || 3 |- | [[Džuzepe Verdi]] || 3 |- | [[Audriņu traģēdija]] || 3 |- | [[Niko Hilkenbergs]] || 3 |- | [[DJ Dween]] || 3 |- | [[Bībele]] || 3 |- | [[Lagranža punkti]] || 3 |- | [[Viesturs Vecbaštiks]] || 3 |- | [[Ētika]] || 3 |- | [[Multivides]] || 3 |- | [[Priekuļu pagasts]] || 3 |- | [[Japets (pavadonis)]] || 3 |- | [[Artūrs Uškāns]] || 3 |- | [[Optiskais kabelis]] || 3 |- | [[Mandala]] || 3 |- | [[Kostarikas karogs]] || 3 |- | [[Relācijas]] || 3 |- | [[Interseksuālisms]] || 3 |- | [[Daļiņu sistēma]] || 3 |- | [[MICHAEL]] || 3 |- | [[Pārtikas ķīmija]] || 3 |- | [[Zobu implants]] || 3 |- | [[Algebra]] || 3 |- | [[Sieviešu koris "Minjona"]] || 3 |- | [[Eminem]] || 3 |- | [[Ungārijas Grand Prix]] || 3 |- | [[Maratons]] || 3 |- | [[Jurijs Spiridonovs]] || 3 |- | [[Jaunievedums]] || 3 |- | [[Sabiedrisko attiecību vēsture]] || 3 |- | [[Antonioto Bota Adorno]] || 3 |- | [[Pārgājienu tūrisms]] || 3 |- | [[Ričards Mūns]] || 3 |- | [[Alpīnisma pirmsākumi Latvijā]] || 3 |- | [[Galaktrofussa]] || 3 |- | [[Centrālija]] || 3 |- | [[Radiosity]] || 3 |- | [[Pašshēma]] || 3 |- | [[Teofanis Geks]] || 3 |- | [[Spartaks]] || 3 |- | [[MIP karte]] || 3 |- | [[4chan]] || 3 |- | [[Salīdzināmo uzņēmumu un darījumu metode]] || 3 |- | [[Natokināze]] || 3 |- | [[Toms Odells]] || 3 |} == Piezīmes == {{notelist}} [[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts]] kwt7jcdw31cob4r9s5a4xrwjwh7o9be 007: SPEKTRS 0 296999 3667864 3461485 2022-08-07T17:30:00Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = 007: SPEKTRS | attēls = Spectre poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Spectre'' | žanrs = | režisors = [[Sems Mendess]] | producents = * [[Maikls G. Vilsons]] * [[Barbara Brokoli]] | scenārija autors = * [[Džons Logans]] * [[Nīls Pērviss un Roberts Veids|Nīls Pērviss<br>Roberts Veids]] * [[Džezs Batervorts]] | galvenajās lomās = * [[Denjels Kreigs]] * [[Kristofs Valcs]] * [[Lea Sedū]] * [[Bens Višovs]] * [[Neomija Herisa]] * [[Deivs Batista]] * [[Monika Belluči]] * [[Ralfs Fainss]] | mūzika = [[Tomass Ņūmens]] | operators = [[Hoits van Hoitema]] | montāža = [[Lī Smits (redaktors)|Lī Smits]] | studija = * ''[[Eon Productions]]'' * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer|Metro-Goldwyn-Mayer Pictures]]'' * ''[[Columbia Pictures]]'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2015|10|26|Apvienotā Karaliste|2015|11|6|ASV|2015|11|6|Latvija}} | ilgums = 148 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/spectre-film |title=''Spectre'' (12A) |work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |date=21 October 2015 |accessdate=21 October 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151105102751/http://www.bbfc.co.uk/releases/spectre-film |archivedate= 5 November 2015}}</ref> | valsts = * {{GBR}} * {{USA}}<ref name=bfi>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bfi.org.uk/films-tv-people/5632a9b434430 |title=SPECTRE (2015) |work=[[British Film Institute]] |accessdate=29 May 2016 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160507100155/http://www.bfi.org.uk/films-tv-people/5632a9b434430 |archivedate= 7 May 2016}}</ref> | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|245—250 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|880,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=bond24.htm |title=Spectre (2015) |website=Box Office Mojo |accessdate=21 April 2016 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160419085109/http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=bond24.htm |archivedate=19 April 2016 }}</ref> | iepriekšējā = [[Operācija "Skyfall"]] | nākamā = "[[Nav laiks mirt]]" | imdb = }} '''"007: SPEKTRS"''' ({{val|en|Spectre}}) ir 2015. gada [[Apvienotā Karaliste|britu]] filma, kuras režisors ir [[Sems Mendess]]. Šī ir 24. filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]], ceturto reizi Bondu attēlo [[Denjels Kreigs]]. Šī ir otrā pēc kārtas Sema Mendesa režisētā Džeimsa Bonda filma, iepriekšējā ir "[[Operācija "Skyfall"]]". Tāpat šī ir pēdējā Džeimsa Bonda sērijas filma, ko izplata ''Columbia Pictures'', jo nākamajām sērijas filmām izplatītājs ir ''[[Universal Pictures]]''. Galvenās lomas tajā attēlo Kreigs, [[Kristofs Valcs]], [[Lea Sedū]], [[Bens Višovs]], [[Neomija Herisa]], [[Deivs Batista]], [[Monika Belluči]], [[Ralfs Fainss]]. Filmā Bonds cīnās ar globālo noziedzīgo aģentūru SPEKTRS un tās vadītāju Ernstu Stavro BloFeldu ([[Kristofs Valcs]]). Spektra un Blofelda pirmā parādīšanās ''Eon Productions'' veidotajā filmā bija 1971. gada "[[Dimanti ir mūžīgi]]" (''Diamonds Are Forever''), Blofeldam līdzīgs tēls parādās arī 1981. gada filmā "[[Tikai tavās acīs]]" (''For Your Eyes Only''). Vairāki personāžus, tostarp [[M (Džeimss Bonds)|M]], [[Q (Džeimss Bonds|Q]] un [[Manīpenija|Manīpeniju]], atveido aktieri no iepriekšējās sērijas filmas. Aktieru sastāvam ir piebiedrojušies [[Lea Sedū]] Dr. Medleinas Svonas lomā, [[Deivs Batista]] Hinksa kunga lomā, [[Endrū Skots]] Maksa Denbiga lomā un [[Monika Belluči]] Lūsijas Siaras lomā. Filmēšanas process norisinājās no 2014. gada decembra līdz 2015. gada jūlijam Austrijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Marokā un Meksikā. Triki filmā tika veidoti ar specefektu un [[kaskadieris|kaskadieru]] līdzdalību, pēc iespējas izvairoties no datoranimācijas izmantošanas. "007: SPEKTRS" budžets bija apmēram 245 miljoniem ASV dolāru, kaut arī dažos avotos minēts, ka filmas izmaksas sasniegušas pat 300 miljonus ASV dolāru, tādējādi šī ir dārgākā Džeimsa Bonda sērijas filma. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|10|26||bez}} Apvienotajā Karalistē,<ref name="World Premiere">{{Tīmekļa atsauce|title=SPECTRE World Premiere in London|url=http://www.007.com/spectre-world-premiere-in-london/|website=007.com|publisher=Eon Productions|accessdate=17 July 2015|archive-date={{dat|2015|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150719022607/http://www.007.com/spectre-world-premiere-in-london/}}</ref> tieši 50 gadus pēc filmas "[[Zibenslode]]" (''Thunderball''), 30 gadus pēc "[[Skats uz slepkavību]]" un 20 gadus pēc "[[Zeltacs]]" filmu pirmizrādēm.<ref>{{ziņu atsauce| url=http://www.ikonlondonmagazine.com/spectre-world-premiere-at-the-royal-albert-hall-london/ | title= Ikon London Magazine Coverage from the world premiere of Spectre | publisher= Ikon London Magazine | date=27 October 2015 | accessdate= 3 March 2018}}</ref> ASV un Latvijas kinoteātros filmas pirmizrāde norisinājās {{dat||11|6||bez}}. "007: SPEKTRS" saņēma dažādas kritiķu atsauksmes, tika slavētas spriedzes ainas, operatora darbs, aktierspēle un muzikālais pavadījums, bet kritizēts tika filmas ilgums un scenārijs. Filmas tēmas dziesma ''[[Writing's on the Wall]]'' [[Sems Smits)|Sema Smita]] izpildījumā, ieguva [[88. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā dziesma. Filmas vispasaules ienākumi ir vairāk kā 880 miljoni ASV dolāru, padarot to par [[2015. gads kino|2015. gada sesto ienesīgāko filmu]] un otro ienesīgāko filmu sērijā pēc "Operācijas "Skyfall"". Nākamās sērijas filmas "[[Nav laiks mirt]]" pirmizrāde ir paredzēta {{dat|2021|4|2||bez}}, kurā Kreigs pēdējo reizi atveidos Bondu. Filmas režisors ir [[Kerijs Fukunaga]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.007.com/spectre/}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Džeimsa Bonda filmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2015. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Džeimsa Bonda filmas]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]] 0807uef2ewots8afe4i8c0yubxne4gv Māris Jansons 0 301442 3667988 2447871 2022-08-07T22:15:40Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Māris Jansons | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1936 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Rīga]] | m_dat_alt = | m_gads = 1997 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Rīga]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvieši|Latvietis]] | dzimums = V | vecāki = [[Ludvigs Jansons]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Fizika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Māris Jansons''' (dzimis {{dat|1936|8|2}}, miris {{dat|1997|9|18}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]]. Dr.h. fiz. (1985). No 1993. gada — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis. 1960. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] [[Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultāti]]. Tajā pašā gadā sācis tajā strādāt par docētāju. No 1979. līdz 1993. gadam vadījis Spektroskopijas nodaļu, no 1989. līdz 1993. gadam — Eksperimentālās fizikas katedru. No 1994. līdz 1997. gadam vadījis Latvijas Universitātes [[Spektroskopijas problēmu laboratorija|Atomfizikas un spektroskopijas institūtu]].<ref name="lat">{{LAT e|3|123}}</ref> Vairāk nekā 100 zinātnisku rakstu autors.<ref name="lat" /> Kopš 1998. gada jaunajiem zinātniekiem par darbu fizikā tiek pasniegta Māra un viņa tēva [[Ludvigs Jansons|Ludviga Jansona]] vārdā nosaukta balva. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jansons, Māris}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1997. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu fiziķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] k79h4mrriiwfkaoxyzhrodcacoxfw1t 3667989 3667988 2022-08-07T22:19:03Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Māris Jansons | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1936 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Rīga]] | m_dat_alt = | m_gads = 1997 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Rīga]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvieši|Latvietis]] | dzimums = V | vecāki = [[Ludvigs Jansons]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Fizika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Māris Jansons''' (dzimis {{dat|1936|8|2}}, miris {{dat|1997|9|18}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]]. Dr.h. fiz. (1985). No 1993. gada — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis. 1960. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] [[Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultāti]]. Tajā pašā gadā sācis tajā strādāt par docētāju. No 1979. līdz 1993. gadam vadījis Spektroskopijas nodaļu, no 1989. līdz 1993. gadam — Eksperimentālās fizikas katedru. No 1994. līdz 1997. gadam vadījis [[Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts|Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūtu]].<ref name="lat">{{LAT e|3|123}}</ref> Vairāk nekā 100 zinātnisku rakstu autors.<ref name="lat" /> Kopš 1998. gada jaunajiem zinātniekiem par darbu fizikā tiek pasniegta Māra un viņa tēva [[Ludvigs Jansons|Ludviga Jansona]] vārdā nosaukta balva. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jansons, Māris}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1997. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu fiziķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] ipctc6cysul6x72hz9bi3vvc7ps1ndt Gadsimta likme 0 305255 3667674 3232571 2022-08-07T12:28:04Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Gadsimta likme | oriģinālnos = ''The Big Short'' | attēls = The Big Short teaser poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = Drāma | režisors = [[Ādams Makejs]] | producents = * [[Dede Gardner|Dede Gārdners]] * [[Jeremy Kleiner|Džeremijs Kleiners]] * [[Arnon Milchan|Ernons Milčens]] * [[Breds Pits]] | scenārijs = * Ādams Makejs * [[Charles Randolph|Čārlzs Rendolfs]] | aktieri = * [[Kristians Beils]] * [[Stīvs Karels]] * [[Raiens Goslings]] * Breds Pits | mūzika = [[Nicholas Britell|Nikolass Britels]] | operators = [[Barry Ackroyd|Barijs Ekroids]] | montāža = [[Hank Corwin|Henks Korvins]] | studija = * ''[[Plan B Entertainment]]'' * ''[[Regency Enterprises]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2015|11|12|[[Amerikas Kinoinstitūts|''AFI Fest'']]|2015|12|11|ASV}} | ilgums = 130 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.bbfc.co.uk/releases/big-short-film | title=''THE BIG SHORT'' (15) | work=Britu filmu klasifikācijas padome | date=November 9, 2015 | accessdate=November 9, 2015}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|28 miljoni}}<ref name=budget>{{Tīmekļa atsauce|last1=Thompson|first1=Anne|title=AFI FEST REVIEW: 'The Big Short' Is Smart Expose of Financial Meltdown|url=http://blogs.indiewire.com/thompsononhollywood/afi-fest-closer-the-big-short-is-smart-expose-of-financial-meltdown-video-20151113|website=Thompson on Hollywood|publisher=Indiewire|accessdate=18 November 2015}}</ref> | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Gadsimta likme"''' ({{val|en|The Big Short}}) ir 2015. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] biogrāfiskā komēdijdrāma. Filmas režisors un scenārija līdzautors ir [[Ādams Makejs]].<!--<ref name="McKay" /> --> Filma balstīta uz 2010. gadā izdoto [[Michael Lewis|Maikla Luisa]] tāda paša nosaukuma grāmatu par [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālo finanšu krīzi]].<!--<ref name="McKay" /> --> Galvenās lomas atveido [[Kristians Beils]], [[Stīvs Karels]], [[Raiens Goslings]] un [[Breds Pits]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|12|11||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Paramount pushes 'The Big Short' into awards season|url = http://www.cnsnews.com/news/article/paramount-pushes-big-short-awards-season|website = CNS News|accessdate = 2015-12-26|archiveurl = https://web.archive.org/web/20160126033951/http://www.cnsnews.com/news/article/paramount-pushes-big-short-awards-season|archivedate = 2016-01-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title = The Big Short {{!}} Trailer & Movie Site {{!}} December 2015|url = http://www.thebigshortmovie.com/|website = The Big Short|accessdate = 2015-12-26|archiveurl = https://web.archive.org/web/20151230183944/http://www.thebigshortmovie.com/|archivedate = 2015-12-30}}</ref> Filma tika izvirzīta [[88. Kinoakadēmijas balva]]i piecās nominācijās un vienā no tām ([[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]) arī tika atzīta par labāko filmu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.thebigshortmovie.com/}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2015. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]] qphjbyfugff7bnexlexvgpky52u0apa Dāņu meitene 0 305323 3667871 3636254 2022-08-07T17:36:18Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Toma Hūpera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Dāņu meitene | oriģinālnos = ''The Danish Girl'' | attēls = The Danish Girl (film) poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Toms Hūpers]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Edijs Redmeins]] * [[Alīsia Vīkandere]] * [[Matiass Šoenertss]] * [[Bens Višovs]] * [[Sebastjans Kohs]] * [[Embera Hērda]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[Working Title Films|Working Title]]'' * ''Pretty Pictures'' * ''Artemis Productions''<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://artemisproductions.com/index.php?c=6bb61e3b7bce0931da574d19d1d82c88&v=39059724f73a9969845dfe4146c5660e | title=''The Danish Girll'' | work=Artemis Productions | accessdate=20 January 2016 }}{{Novecojusi saite}}</ref> * ''Revision Pictures'' * ''Senator Global Productions'' | izplatītājs = * ''[[Focus Features]]'' * ''[[Universal Pictures|Universal Pictures International]]'' | izdošana = {{Filmas datums|df=y|2015|09|05|Venēcijas kinofestivāls|2015|11|27|ASV|2016|01|01|Apvienotā Karaliste}} | ilgums = 119 minūtes<!--Theatrical runtime: 119:35--><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.bbfc.co.uk/releases/danish-girl-film | title=''THE DANISH GIRL'' (15) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=3 December 2015 | accessdate=3 December 2015}}</ref> | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} * {{BEL}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.indiewire.com/thompsononhollywood/how-the-danish-girl-made-it-to-the-screen-after-a-15-year-odyssey-20151207|title=How 'The Danish Girl' Made It to the Screen After a 15-Year Odyssey|website=[[Indiewire]]|date=December 7, 2015|accessdate=December 10, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151215095416/http://blogs.indiewire.com/thompsononhollywood/how-the-danish-girl-made-it-to-the-screen-after-a-15-year-odyssey-20151207|archivedate={{dat|2015|12|15||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160101155535/http://blogs.indiewire.com/thompsononhollywood/how-the-danish-girl-made-it-to-the-screen-after-a-15-year-odyssey-20151207 |date={{dat|2016|01|01||bez}} }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|22,2 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=danishgirl.htm |title=The Danish Girl (2015) |website=Box Office Mojo |accessdate=January 21, 2016}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Dāņu meitene"''' ({{val|en|The Danish Girl}}) ir 2015. gada britu biogrāfiskā drāma, kuras režisors ir [[Toms Hūpers]]. Filmas sižets veidots pēc Deivida Ebershofa romāna ''The Danish Girl''. Filma ir par dāņu māksliniecēm: [[Lili Elbe|Lili Elbi]] (dzimusi kā Einārs Vegeners) un [[Gerda Vegenere|Gerdu Vegeneri]]. Einārs Vegeners ir viens no pirmajiem zināmajiem cilvēkiem, kam veikta dzimumu maiņas operācija. Galvenās lomas filmā attēlo [[Edijs Redmeins]], [[Alīsia Vīkandere]], [[Matiass Šoenertss]] un [[Bens Višovs]]. Filmas pirmizrāde notika [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]]. Vairākās valstīs (piemēram, [[Katara|Katarā]], [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]]) filma ir aizliegta.<ref>''The Hollywood Reporter'' January 13, 2016 [http://www.hollywoodreporter.com/news/danish-girl-pulled-qatar-855316 'The Danish Girl' Pulled From Cinemas in Qatar]</ref> "Dāņu meitene" ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tā tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i četrās nominācijās, no kurām vienu arī saņēma (Alīsia Vīkandere kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise otrā plāna lomā]]). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2015. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes romantikas filmas]] [[Kategorija:Romantikas filmas]] [[Kategorija:Beļģijas filmas]] [[Kategorija:Toma Hūpera filmas]] 7o3kikwahi4j013harz6z5x48es56bd Vikipēdija:Raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir visvairāk citu valodu Vikipēdijās/Gadi 4 312042 3668024 3664947 2022-08-08T03:18:30Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunināšanu}} Šajā uzskaitījumā ir tie gadu raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir 51 un vairāk citu valodu Vikipēdijās. Datums: 2022. gada 8. augusts, plkst. 06.18 (EEST). __TOC__ == Mūsu ēra == === Gadi === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[337. gads]]||[[:d:Q30305|337]]||126||2022-08-08 |- | [[193. gads]]||[[:d:Q30300|193]]||125||2022-08-08 |- | [[217. gads]]||[[:d:Q32030|217]]||125||2022-08-08 |- | [[240. gads]]||[[:d:Q30032|240]]||125||2022-08-08 |- | [[270. gads]]||[[:d:Q30442|270]]||125||2022-08-08 |- | [[330. gads]]||[[:d:Q24696|330]]||125||2022-08-08 |- | [[705. gads]]||[[:d:Q23504|705]]||125||2022-08-08 |- | [[715. gads]]||[[:d:Q23528|715]]||125||2022-08-08 |- | [[768. gads]]||[[:d:Q29961|768]]||125||2022-08-08 |- | [[775. gads]]||[[:d:Q30075|775]]||125||2022-08-08 |- | [[192. gads]]||[[:d:Q30336|192]]||124||2022-08-08 |- | [[203. gads]]||[[:d:Q24767|203]]||124||2022-08-08 |- | [[220. gads]]||[[:d:Q30866|220]]||124||2022-08-08 |- | [[230. gads]]||[[:d:Q30323|230]]||124||2022-08-08 |- | [[238. gads]]||[[:d:Q30058|238]]||124||2022-08-08 |- | [[309. gads]]||[[:d:Q32270|309]]||124||2022-08-08 |- | [[313. gads]]||[[:d:Q30882|313]]||124||2022-08-08 |- | [[602. gads]]||[[:d:Q30586|602]]||124||2022-08-08 |- | [[636. gads]]||[[:d:Q30126|636]]||124||2022-08-08 |- | [[710. gads]]||[[:d:Q23518|710]]||124||2022-08-08 |- | [[755. gads]]||[[:d:Q23650|755]]||124||2022-08-08 |- | [[763. gads]]||[[:d:Q30692|763]]||124||2022-08-08 |- | [[765. gads]]||[[:d:Q31216|765]]||124||2022-08-08 |- | [[766. gads]]||[[:d:Q30564|766]]||124||2022-08-08 |- | [[771. gads]]||[[:d:Q29950|771]]||124||2022-08-08 |- | [[166. gads]]||[[:d:Q25221|166]]||123||2022-08-08 |- | [[173. gads]]||[[:d:Q30344|173]]||123||2022-08-08 |- | [[175. gads]]||[[:d:Q31275|175]]||123||2022-08-08 |- | [[188. gads]]||[[:d:Q30574|188]]||123||2022-08-08 |- | [[190. gads]]||[[:d:Q30437|190]]||123||2022-08-08 |- | [[202. gads]]||[[:d:Q30333|202]]||123||2022-08-08 |- | [[204. gads]]||[[:d:Q30571|204]]||123||2022-08-08 |- | [[207. gads]]||[[:d:Q30779|207]]||123||2022-08-08 |- | [[208. gads]]||[[:d:Q31268|208]]||123||2022-08-08 |- | [[209. gads]]||[[:d:Q30331|209]]||123||2022-08-08 |- | [[210. gads]]||[[:d:Q30841|210]]||123||2022-08-08 |- | [[212. gads]]||[[:d:Q32974|212]]||123||2022-08-08 |- | [[216. gads]]||[[:d:Q31250|216]]||123||2022-08-08 |- | [[221. gads]]||[[:d:Q30320|221]]||123||2022-08-08 |- | [[225. gads]]||[[:d:Q30857|225]]||123||2022-08-08 |- | [[235. gads]]||[[:d:Q31228|235]]||123||2022-08-08 |- | [[250. gads]]||[[:d:Q31967|250]]||123||2022-08-08 |- | [[254. gads]]||[[:d:Q31257|254]]||123||2022-08-08 |- | [[272. gads]]||[[:d:Q31262|272]]||123||2022-08-08 |- | [[283. gads]]||[[:d:Q32054|283]]||123||2022-08-08 |- | [[303. gads]]||[[:d:Q31957|303]]||123||2022-08-08 |- | [[304. gads]]||[[:d:Q32149|304]]||123||2022-08-08 |- | [[316. gads]]||[[:d:Q31894|316]]||123||2022-08-08 |- | [[325. gads]]||[[:d:Q32577|325]]||123||2022-08-08 |- | [[410. gads]]||[[:d:Q30161|410]]||123||2022-08-08 |- | [[610. gads]]||[[:d:Q30326|610]]||123||2022-08-08 |- | [[619. gads]]||[[:d:Q31055|619]]||123||2022-08-08 |- | [[625. gads]]||[[:d:Q30089|625]]||123||2022-08-08 |- | [[652. gads]]||[[:d:Q31104|652]]||123||2022-08-08 |- | [[658. gads]]||[[:d:Q30176|658]]||123||2022-08-08 |- | [[669. gads]]||[[:d:Q31115|669]]||123||2022-08-08 |- | [[670. gads]]||[[:d:Q31100|670]]||123||2022-08-08 |- | [[673. gads]]||[[:d:Q31105|673]]||123||2022-08-08 |- | [[675. gads]]||[[:d:Q30523|675]]||123||2022-08-08 |- | [[687. gads]]||[[:d:Q30303|687]]||123||2022-08-08 |- | [[713. gads]]||[[:d:Q23523|713]]||123||2022-08-08 |- | [[714. gads]]||[[:d:Q23525|714]]||123||2022-08-08 |- | [[719. gads]]||[[:d:Q23537|719]]||123||2022-08-08 |- | [[735. gads]]||[[:d:Q23576|735]]||123||2022-08-08 |- | [[752. gads]]||[[:d:Q23639|752]]||123||2022-08-08 |- | [[753. gads]]||[[:d:Q23642|753]]||123||2022-08-08 |- | [[161. gads]]||[[:d:Q30277|161]]||122||2022-08-08 |- | [[162. gads]]||[[:d:Q29987|162]]||122||2022-08-08 |- | [[167. gads]]||[[:d:Q30678|167]]||122||2022-08-08 |- | [[168. gads]]||[[:d:Q24916|168]]||122||2022-08-08 |- | [[169. gads]]||[[:d:Q30280|169]]||122||2022-08-08 |- | [[177. gads]]||[[:d:Q33193|177]]||122||2022-08-08 |- | [[184. gads]]||[[:d:Q31400|184]]||122||2022-08-08 |- | [[185. gads]]||[[:d:Q33340|185]]||122||2022-08-08 |- | [[189. gads]]||[[:d:Q33053|189]]||122||2022-08-08 |- | [[195. gads]]||[[:d:Q33212|195]]||122||2022-08-08 |- | [[199. gads]]||[[:d:Q33067|199]]||122||2022-08-08 |- | [[206. gads]]||[[:d:Q30819|206]]||122||2022-08-08 |- | [[211. gads]]||[[:d:Q30566|211]]||122||2022-08-08 |- | [[219. gads]]||[[:d:Q31253|219]]||122||2022-08-08 |- | [[223. gads]]||[[:d:Q31243|223]]||122||2022-08-08 |- | [[224. gads]]||[[:d:Q31247|224]]||122||2022-08-08 |- | [[226. gads]]||[[:d:Q30770|226]]||122||2022-08-08 |- | [[229. gads]]||[[:d:Q32175|229]]||122||2022-08-08 |- | [[231. gads]]||[[:d:Q30742|231]]||122||2022-08-08 |- | [[236. gads]]||[[:d:Q31547|236]]||122||2022-08-08 |- | [[237. gads]]||[[:d:Q30750|237]]||122||2022-08-08 |- | [[239. gads]]||[[:d:Q30753|239]]||122||2022-08-08 |- | [[242. gads]]||[[:d:Q30952|242]]||122||2022-08-08 |- | [[251. gads]]||[[:d:Q30304|251]]||122||2022-08-08 |- | [[253. gads]]||[[:d:Q30913|253]]||122||2022-08-08 |- | [[260. gads]]||[[:d:Q30311|260]]||122||2022-08-08 |- | [[264. gads]]||[[:d:Q30484|264]]||122||2022-08-08 |- | [[307. gads]]||[[:d:Q33724|307]]||122||2022-08-08 |- | [[308. gads]]||[[:d:Q32336|308]]||122||2022-08-08 |- | [[312. gads]]||[[:d:Q32042|312]]||122||2022-08-08 |- | [[314. gads]]||[[:d:Q32828|314]]||122||2022-08-08 |- | [[321. gads]]||[[:d:Q33359|321]]||122||2022-08-08 |- | [[384. gads]]||[[:d:Q48076|384]]||122||2022-08-08 |- | [[397. gads]]||[[:d:Q48141|397]]||122||2022-08-08 |- | [[401. gads]]||[[:d:Q30479|401]]||122||2022-08-08 |- | [[430. gads]]||[[:d:Q33386|430]]||122||2022-08-08 |- | [[450. gads]]||[[:d:Q31761|450]]||122||2022-08-08 |- | [[451. gads]]||[[:d:Q30070|451]]||122||2022-08-08 |- | [[480. gads]]||[[:d:Q30329|480]]||122||2022-08-08 |- | [[496. gads]]||[[:d:Q30052|496]]||122||2022-08-08 |- | [[511. gads]]||[[:d:Q31910|511]]||122||2022-08-08 |- | [[536. gads]]||[[:d:Q30322|536]]||122||2022-08-08 |- | [[548. gads]]||[[:d:Q30904|548]]||122||2022-08-08 |- | [[565. gads]]||[[:d:Q33651|565]]||122||2022-08-08 |- | [[585. gads]]||[[:d:Q32201|585]]||122||2022-08-08 |- | [[601. gads]]||[[:d:Q30597|601]]||122||2022-08-08 |- | [[628. gads]]||[[:d:Q30592|628]]||122||2022-08-08 |- | [[630. gads]]||[[:d:Q31060|630]]||122||2022-08-08 |- | [[641. gads]]||[[:d:Q31676|641]]||122||2022-08-08 |- | [[644. gads]]||[[:d:Q33275|644]]||122||2022-08-08 |- | [[649. gads]]||[[:d:Q31117|649]]||122||2022-08-08 |- | [[651. gads]]||[[:d:Q31095|651]]||122||2022-08-08 |- | [[654. gads]]||[[:d:Q31109|654]]||122||2022-08-08 |- | [[655. gads]]||[[:d:Q30045|655]]||122||2022-08-08 |- | [[657. gads]]||[[:d:Q31090|657]]||122||2022-08-08 |- | [[663. gads]]||[[:d:Q31122|663]]||122||2022-08-08 |- | [[674. gads]]||[[:d:Q30302|674]]||122||2022-08-08 |- | [[681. gads]]||[[:d:Q30342|681]]||122||2022-08-08 |- | [[683. gads]]||[[:d:Q33496|683]]||122||2022-08-08 |- | [[685. gads]]||[[:d:Q33480|685]]||122||2022-08-08 |- | [[702. gads]]||[[:d:Q23497|702]]||122||2022-08-08 |- | [[712. gads]]||[[:d:Q23521|712]]||122||2022-08-08 |- | [[718. gads]]||[[:d:Q23534|718]]||122||2022-08-08 |- | [[720. gads]]||[[:d:Q23539|720]]||122||2022-08-08 |- | [[726. gads]]||[[:d:Q23555|726]]||122||2022-08-08 |- | [[730. gads]]||[[:d:Q23563|730]]||122||2022-08-08 |- | [[731. gads]]||[[:d:Q23566|731]]||122||2022-08-08 |- | [[732. gads]]||[[:d:Q23569|732]]||122||2022-08-08 |- | [[733. gads]]||[[:d:Q23570|733]]||122||2022-08-08 |- | [[734. gads]]||[[:d:Q23573|734]]||122||2022-08-08 |- | [[745. gads]]||[[:d:Q23612|745]]||122||2022-08-08 |- | [[746. gads]]||[[:d:Q23616|746]]||122||2022-08-08 |- | [[749. gads]]||[[:d:Q23624|749]]||122||2022-08-08 |- | [[754. gads]]||[[:d:Q23646|754]]||122||2022-08-08 |- | [[756. gads]]||[[:d:Q31121|756]]||122||2022-08-08 |- | [[758. gads]]||[[:d:Q30538|758]]||122||2022-08-08 |- | [[759. gads]]||[[:d:Q30532|759]]||122||2022-08-08 |- | [[760. gads]]||[[:d:Q30552|760]]||122||2022-08-08 |- | [[764. gads]]||[[:d:Q31163|764]]||122||2022-08-08 |- | [[769. gads]]||[[:d:Q30697|769]]||122||2022-08-08 |- | [[772. gads]]||[[:d:Q30729|772]]||122||2022-08-08 |- | [[773. gads]]||[[:d:Q31131|773]]||122||2022-08-08 |- | [[158. gads]]||[[:d:Q30929|158]]||121||2022-08-08 |- | [[159. gads]]||[[:d:Q29976|159]]||121||2022-08-08 |- | [[163. gads]]||[[:d:Q30384|163]]||121||2022-08-08 |- | [[164. gads]]||[[:d:Q30932|164]]||121||2022-08-08 |- | [[171. gads]]||[[:d:Q31289|171]]||121||2022-08-08 |- | [[172. gads]]||[[:d:Q31296|172]]||121||2022-08-08 |- | [[174. gads]]||[[:d:Q33035|174]]||121||2022-08-08 |- | [[176. gads]]||[[:d:Q31620|176]]||121||2022-08-08 |- | [[178. gads]]||[[:d:Q33179|178]]||121||2022-08-08 |- | [[179. gads]]||[[:d:Q31352|179]]||121||2022-08-08 |- | [[181. gads]]||[[:d:Q31368|181]]||121||2022-08-08 |- | [[182. gads]]||[[:d:Q31393|182]]||121||2022-08-08 |- | [[183. gads]]||[[:d:Q31386|183]]||121||2022-08-08 |- | [[186. gads]]||[[:d:Q33222|186]]||121||2022-08-08 |- | [[187. gads]]||[[:d:Q33201|187]]||121||2022-08-08 |- | [[191. gads]]||[[:d:Q31751|191]]||121||2022-08-08 |- | [[196. gads]]||[[:d:Q31542|196]]||121||2022-08-08 |- | [[198. gads]]||[[:d:Q33165|198]]||121||2022-08-08 |- | [[213. gads]]||[[:d:Q32955|213]]||121||2022-08-08 |- | [[214. gads]]||[[:d:Q32938|214]]||121||2022-08-08 |- | [[215. gads]]||[[:d:Q31648|215]]||121||2022-08-08 |- | [[227. gads]]||[[:d:Q33009|227]]||121||2022-08-08 |- | [[228. gads]]||[[:d:Q32995|228]]||121||2022-08-08 |- | [[233. gads]]||[[:d:Q31237|233]]||121||2022-08-08 |- | [[234. gads]]||[[:d:Q33646|234]]||121||2022-08-08 |- | [[241. gads]]||[[:d:Q32065|241]]||121||2022-08-08 |- | [[243. gads]]||[[:d:Q32076|243]]||121||2022-08-08 |- | [[257. gads]]||[[:d:Q33737|257]]||121||2022-08-08 |- | [[263. gads]]||[[:d:Q32194|263]]||121||2022-08-08 |- | [[274. gads]]||[[:d:Q33512|274]]||121||2022-08-08 |- | [[280. gads]]||[[:d:Q32237|280]]||121||2022-08-08 |- | [[284. gads]]||[[:d:Q32046|284]]||121||2022-08-08 |- | [[285. gads]]||[[:d:Q33744|285]]||121||2022-08-08 |- | [[291. gads]]||[[:d:Q30956|291]]||121||2022-08-08 |- | [[295. gads]]||[[:d:Q31925|295]]||121||2022-08-08 |- | [[296. gads]]||[[:d:Q32139|296]]||121||2022-08-08 |- | [[305. gads]]||[[:d:Q33642|305]]||121||2022-08-08 |- | [[310. gads]]||[[:d:Q32427|310]]||121||2022-08-08 |- | [[318. gads]]||[[:d:Q32369|318]]||121||2022-08-08 |- | [[319. gads]]||[[:d:Q32360|319]]||121||2022-08-08 |- | [[320. gads]]||[[:d:Q30950|320]]||121||2022-08-08 |- | [[329. gads]]||[[:d:Q31474|329]]||121||2022-08-08 |- | [[336. gads]]||[[:d:Q32101|336]]||121||2022-08-08 |- | [[340. gads]]||[[:d:Q47886|340]]||121||2022-08-08 |- | [[350. gads]]||[[:d:Q30544|350]]||121||2022-08-08 |- | [[354. gads]]||[[:d:Q47926|354]]||121||2022-08-08 |- | [[361. gads]]||[[:d:Q47953|361]]||121||2022-08-08 |- | [[364. gads]]||[[:d:Q47970|364]]||121||2022-08-08 |- | [[375. gads]]||[[:d:Q34902|375]]||121||2022-08-08 |- | [[391. gads]]||[[:d:Q48113|391]]||121||2022-08-08 |- | [[452. gads]]||[[:d:Q30445|452]]||121||2022-08-08 |- | [[453. gads]]||[[:d:Q30269|453]]||121||2022-08-08 |- | [[456. gads]]||[[:d:Q30432|456]]||121||2022-08-08 |- | [[457. gads]]||[[:d:Q30909|457]]||121||2022-08-08 |- | [[459. gads]]||[[:d:Q30500|459]]||121||2022-08-08 |- | [[468. gads]]||[[:d:Q30823|468]]||121||2022-08-08 |- | [[475. gads]]||[[:d:Q30785|475]]||121||2022-08-08 |- | [[483. gads]]||[[:d:Q30492|483]]||121||2022-08-08 |- | [[498. gads]]||[[:d:Q32092|498]]||121||2022-08-08 |- | [[501. gads]]||[[:d:Q30312|501]]||121||2022-08-08 |- | [[527. gads]]||[[:d:Q31025|527]]||121||2022-08-08 |- | [[530. gads]]||[[:d:Q30894|530]]||121||2022-08-08 |- | [[535. gads]]||[[:d:Q31019|535]]||121||2022-08-08 |- | [[540. gads]]||[[:d:Q30900|540]]||121||2022-08-08 |- | [[547. gads]]||[[:d:Q31004|547]]||121||2022-08-08 |- | [[549. gads]]||[[:d:Q30907|549]]||121||2022-08-08 |- | [[550. gads]]||[[:d:Q32150|550]]||121||2022-08-08 |- | [[553. gads]]||[[:d:Q33719|553]]||121||2022-08-08 |- | [[555. gads]]||[[:d:Q30473|555]]||121||2022-08-08 |- | [[556. gads]]||[[:d:Q32224|556]]||121||2022-08-08 |- | [[571. gads]]||[[:d:Q30475|571]]||121||2022-08-08 |- | [[582. gads]]||[[:d:Q32212|582]]||121||2022-08-08 |- | [[597. gads]]||[[:d:Q31459|597]]||121||2022-08-08 |- | [[604. gads]]||[[:d:Q31048|604]]||121||2022-08-08 |- | [[606. gads]]||[[:d:Q31043|606]]||121||2022-08-08 |- | [[607. gads]]||[[:d:Q31823|607]]||121||2022-08-08 |- | [[612. gads]]||[[:d:Q31770|612]]||121||2022-08-08 |- | [[618. gads]]||[[:d:Q31035|618]]||121||2022-08-08 |- | [[623. gads]]||[[:d:Q31044|623]]||121||2022-08-08 |- | [[627. gads]]||[[:d:Q30430|627]]||121||2022-08-08 |- | [[639. gads]]||[[:d:Q31701|639]]||121||2022-08-08 |- | [[640. gads]]||[[:d:Q30626|640]]||121||2022-08-08 |- | [[642. gads]]||[[:d:Q30872|642]]||121||2022-08-08 |- | [[646. gads]]||[[:d:Q33285|646]]||121||2022-08-08 |- | [[647. gads]]||[[:d:Q31111|647]]||121||2022-08-08 |- | [[648. gads]]||[[:d:Q30618|648]]||121||2022-08-08 |- | [[653. gads]]||[[:d:Q30094|653]]||121||2022-08-08 |- | [[656. gads]]||[[:d:Q31088|656]]||121||2022-08-08 |- | [[659. gads]]||[[:d:Q31092|659]]||121||2022-08-08 |- | [[662. gads]]||[[:d:Q31127|662]]||121||2022-08-08 |- | [[667. gads]]||[[:d:Q30702|667]]||121||2022-08-08 |- | [[671. gads]]||[[:d:Q30722|671]]||121||2022-08-08 |- | [[686. gads]]||[[:d:Q30619|686]]||121||2022-08-08 |- | [[688. gads]]||[[:d:Q30443|688]]||121||2022-08-08 |- | [[690. gads]]||[[:d:Q23472|690]]||121||2022-08-08 |- | [[692. gads]]||[[:d:Q23477|692]]||121||2022-08-08 |- | [[697. gads]]||[[:d:Q23489|697]]||121||2022-08-08 |- | [[698. gads]]||[[:d:Q23491|698]]||121||2022-08-08 |- | [[699. gads]]||[[:d:Q23493|699]]||121||2022-08-08 |- | [[703. gads]]||[[:d:Q23500|703]]||121||2022-08-08 |- | [[704. gads]]||[[:d:Q23503|704]]||121||2022-08-08 |- | [[706. gads]]||[[:d:Q23506|706]]||121||2022-08-08 |- | [[709. gads]]||[[:d:Q23514|709]]||121||2022-08-08 |- | [[716. gads]]||[[:d:Q23531|716]]||121||2022-08-08 |- | [[723. gads]]||[[:d:Q23545|723]]||121||2022-08-08 |- | [[725. gads]]||[[:d:Q23552|725]]||121||2022-08-08 |- | [[740. gads]]||[[:d:Q23593|740]]||121||2022-08-08 |- | [[743. gads]]||[[:d:Q23604|743]]||121||2022-08-08 |- | [[744. gads]]||[[:d:Q23608|744]]||121||2022-08-08 |- | [[748. gads]]||[[:d:Q23621|748]]||121||2022-08-08 |- | [[761. gads]]||[[:d:Q30514|761]]||121||2022-08-08 |- | [[774. gads]]||[[:d:Q30528|774]]||121||2022-08-08 |- | [[776. gads]]||[[:d:Q30690|776]]||121||2022-08-08 |- | [[782. gads]]||[[:d:Q30550|782]]||121||2022-08-08 |- | [[194. gads]]||[[:d:Q30837|194]]||120||2022-08-08 |- | [[232. gads]]||[[:d:Q30569|232]]||120||2022-08-08 |- | [[247. gads]]||[[:d:Q31661|247]]||120||2022-08-08 |- | [[256. gads]]||[[:d:Q31712|256]]||120||2022-08-08 |- | [[258. gads]]||[[:d:Q31521|258]]||120||2022-08-08 |- | [[259. gads]]||[[:d:Q31531|259]]||120||2022-08-08 |- | [[265. gads]]||[[:d:Q32189|265]]||120||2022-08-08 |- | [[266. gads]]||[[:d:Q32109|266]]||120||2022-08-08 |- | [[268. gads]]||[[:d:Q32702|268]]||120||2022-08-08 |- | [[269. gads]]||[[:d:Q32719|269]]||120||2022-08-08 |- | [[271. gads]]||[[:d:Q32124|271]]||120||2022-08-08 |- | [[273. gads]]||[[:d:Q32466|273]]||120||2022-08-08 |- | [[275. gads]]||[[:d:Q32129|275]]||120||2022-08-08 |- | [[276. gads]]||[[:d:Q32797|276]]||120||2022-08-08 |- | [[277. gads]]||[[:d:Q32035|277]]||120||2022-08-08 |- | [[290. gads]]||[[:d:Q32320|290]]||120||2022-08-08 |- | [[293. gads]]||[[:d:Q33318|293]]||120||2022-08-08 |- | [[294. gads]]||[[:d:Q32022|294]]||120||2022-08-08 |- | [[298. gads]]||[[:d:Q33568|298]]||120||2022-08-08 |- | [[302. gads]]||[[:d:Q32261|302]]||120||2022-08-08 |- | [[306. gads]]||[[:d:Q33542|306]]||120||2022-08-08 |- | [[315. gads]]||[[:d:Q32437|315]]||120||2022-08-08 |- | [[317. gads]]||[[:d:Q32584|317]]||120||2022-08-08 |- | [[323. gads]]||[[:d:Q32836|323]]||120||2022-08-08 |- | [[324. gads]]||[[:d:Q31407|324]]||120||2022-08-08 |- | [[328. gads]]||[[:d:Q32570|328]]||120||2022-08-08 |- | [[333. gads]]||[[:d:Q32007|333]]||120||2022-08-08 |- | [[334. gads]]||[[:d:Q32105|334]]||120||2022-08-08 |- | [[335. gads]]||[[:d:Q32282|335]]||120||2022-08-08 |- | [[339. gads]]||[[:d:Q47884|339]]||120||2022-08-08 |- | [[341. gads]]||[[:d:Q34061|341]]||120||2022-08-08 |- | [[343. gads]]||[[:d:Q32680|343]]||120||2022-08-08 |- | [[347. gads]]||[[:d:Q33232|347]]||120||2022-08-08 |- | [[352. gads]]||[[:d:Q33579|352]]||120||2022-08-08 |- | [[366. gads]]||[[:d:Q32844|366]]||120||2022-08-08 |- | [[379. gads]]||[[:d:Q37154|379]]||120||2022-08-08 |- | [[385. gads]]||[[:d:Q33689|385]]||120||2022-08-08 |- | [[386. gads]]||[[:d:Q34118|386]]||120||2022-08-08 |- | [[393. gads]]||[[:d:Q48123|393]]||120||2022-08-08 |- | [[399. gads]]||[[:d:Q48150|399]]||120||2022-08-08 |- | [[402. gads]]||[[:d:Q30512|402]]||120||2022-08-08 |- | [[428. gads]]||[[:d:Q30902|428]]||120||2022-08-08 |- | [[440. gads]]||[[:d:Q49180|440]]||120||2022-08-08 |- | [[454. gads]]||[[:d:Q30794|454]]||120||2022-08-08 |- | [[455. gads]]||[[:d:Q32507|455]]||120||2022-08-08 |- | [[458. gads]]||[[:d:Q30922|458]]||120||2022-08-08 |- | [[460. gads]]||[[:d:Q30834|460]]||120||2022-08-08 |- | [[461. gads]]||[[:d:Q30828|461]]||120||2022-08-08 |- | [[465. gads]]||[[:d:Q30451|465]]||120||2022-08-08 |- | [[466. gads]]||[[:d:Q30506|466]]||120||2022-08-08 |- | [[470. gads]]||[[:d:Q32114|470]]||120||2022-08-08 |- | [[473. gads]]||[[:d:Q31611|473]]||120||2022-08-08 |- | [[477. gads]]||[[:d:Q24851|477]]||120||2022-08-08 |- | [[489. gads]]||[[:d:Q30080|489]]||120||2022-08-08 |- | [[491. gads]]||[[:d:Q30315|491]]||120||2022-08-08 |- | [[497. gads]]||[[:d:Q30899|497]]||120||2022-08-08 |- | [[515. gads]]||[[:d:Q31977|515]]||120||2022-08-08 |- | [[518. gads]]||[[:d:Q30183|518]]||120||2022-08-08 |- | [[523. gads]]||[[:d:Q31642|523]]||120||2022-08-08 |- | [[525. gads]]||[[:d:Q31031|525]]||120||2022-08-08 |- | [[526. gads]]||[[:d:Q32911|526]]||120||2022-08-08 |- | [[531. gads]]||[[:d:Q32871|531]]||120||2022-08-08 |- | [[532. gads]]||[[:d:Q30393|532]]||120||2022-08-08 |- | [[534. gads]]||[[:d:Q31802|534]]||120||2022-08-08 |- | [[537. gads]]||[[:d:Q31014|537]]||120||2022-08-08 |- | [[543. gads]]||[[:d:Q30321|543]]||120||2022-08-08 |- | [[552. gads]]||[[:d:Q25266|552]]||120||2022-08-08 |- | [[560. gads]]||[[:d:Q32769|560]]||120||2022-08-08 |- | [[578. gads]]||[[:d:Q32039|578]]||120||2022-08-08 |- | [[579. gads]]||[[:d:Q33524|579]]||120||2022-08-08 |- | [[580. gads]]||[[:d:Q32548|580]]||120||2022-08-08 |- | [[587. gads]]||[[:d:Q30891|587]]||120||2022-08-08 |- | [[590. gads]]||[[:d:Q32710|590]]||120||2022-08-08 |- | [[594. gads]]||[[:d:Q33625|594]]||120||2022-08-08 |- | [[609. gads]]||[[:d:Q30897|609]]||120||2022-08-08 |- | [[611. gads]]||[[:d:Q31790|611]]||120||2022-08-08 |- | [[620. gads]]||[[:d:Q33238|620]]||120||2022-08-08 |- | [[624. gads]]||[[:d:Q33247|624]]||120||2022-08-08 |- | [[626. gads]]||[[:d:Q31052|626]]||120||2022-08-08 |- | [[634. gads]]||[[:d:Q31056|634]]||120||2022-08-08 |- | [[638. gads]]||[[:d:Q31601|638]]||120||2022-08-08 |- | [[643. gads]]||[[:d:Q31634|643]]||120||2022-08-08 |- | [[645. gads]]||[[:d:Q31040|645]]||120||2022-08-08 |- | [[664. gads]]||[[:d:Q30621|664]]||120||2022-08-08 |- | [[665. gads]]||[[:d:Q30684|665]]||120||2022-08-08 |- | [[676. gads]]||[[:d:Q31098|676]]||120||2022-08-08 |- | [[677. gads]]||[[:d:Q30622|677]]||120||2022-08-08 |- | [[678. gads]]||[[:d:Q23448|678]]||120||2022-08-08 |- | [[679. gads]]||[[:d:Q23451|679]]||120||2022-08-08 |- | [[682. gads]]||[[:d:Q30607|682]]||120||2022-08-08 |- | [[684. gads]]||[[:d:Q31128|684]]||120||2022-08-08 |- | [[689. gads]]||[[:d:Q30526|689]]||120||2022-08-08 |- | [[691. gads]]||[[:d:Q23474|691]]||120||2022-08-08 |- | [[694. gads]]||[[:d:Q23483|694]]||120||2022-08-08 |- | [[721. gads]]||[[:d:Q23541|721]]||120||2022-08-08 |- | [[722. gads]]||[[:d:Q23542|722]]||120||2022-08-08 |- | [[724. gads]]||[[:d:Q23549|724]]||120||2022-08-08 |- | [[728. gads]]||[[:d:Q23560|728]]||120||2022-08-08 |- | [[729. gads]]||[[:d:Q23561|729]]||120||2022-08-08 |- | [[736. gads]]||[[:d:Q23581|736]]||120||2022-08-08 |- | [[779. gads]]||[[:d:Q31124|779]]||120||2022-08-08 |- | [[244. gads]]||[[:d:Q32666|244]]||119||2022-08-08 |- | [[245. gads]]||[[:d:Q32308|245]]||119||2022-08-08 |- | [[246. gads]]||[[:d:Q33855|246]]||119||2022-08-08 |- | [[248. gads]]||[[:d:Q32674|248]]||119||2022-08-08 |- | [[249. gads]]||[[:d:Q32624|249]]||119||2022-08-08 |- | [[252. gads]]||[[:d:Q33804|252]]||119||2022-08-08 |- | [[255. gads]]||[[:d:Q32344|255]]||119||2022-08-08 |- | [[261. gads]]||[[:d:Q32113|261]]||119||2022-08-08 |- | [[262. gads]]||[[:d:Q32088|262]]||119||2022-08-08 |- | [[267. gads]]||[[:d:Q32657|267]]||119||2022-08-08 |- | [[278. gads]]||[[:d:Q32502|278]]||119||2022-08-08 |- | [[282. gads]]||[[:d:Q31842|282]]||119||2022-08-08 |- | [[286. gads]]||[[:d:Q32479|286]]||119||2022-08-08 |- | [[288. gads]]||[[:d:Q32499|288]]||119||2022-08-08 |- | [[289. gads]]||[[:d:Q33755|289]]||119||2022-08-08 |- | [[292. gads]]||[[:d:Q32132|292]]||119||2022-08-08 |- | [[297. gads]]||[[:d:Q33553|297]]||119||2022-08-08 |- | [[299. gads]]||[[:d:Q32377|299]]||119||2022-08-08 |- | [[322. gads]]||[[:d:Q34068|322]]||119||2022-08-08 |- | [[326. gads]]||[[:d:Q34056|326]]||119||2022-08-08 |- | [[331. gads]]||[[:d:Q37117|331]]||119||2022-08-08 |- | [[332. gads]]||[[:d:Q31568|332]]||119||2022-08-08 |- | [[338. gads]]||[[:d:Q32415|338]]||119||2022-08-08 |- | [[342. gads]]||[[:d:Q34539|342]]||119||2022-08-08 |- | [[345. gads]]||[[:d:Q32144|345]]||119||2022-08-08 |- | [[349. gads]]||[[:d:Q32121|349]]||119||2022-08-08 |- | [[351. gads]]||[[:d:Q33576|351]]||119||2022-08-08 |- | [[355. gads]]||[[:d:Q33588|355]]||119||2022-08-08 |- | [[356. gads]]||[[:d:Q47937|356]]||119||2022-08-08 |- | [[357. gads]]||[[:d:Q33897|357]]||119||2022-08-08 |- | [[362. gads]]||[[:d:Q32851|362]]||119||2022-08-08 |- | [[363. gads]]||[[:d:Q47962|363]]||119||2022-08-08 |- | [[367. gads]]||[[:d:Q32289|367]]||119||2022-08-08 |- | [[370. gads]]||[[:d:Q48012|370]]||119||2022-08-08 |- | [[372. gads]]||[[:d:Q34567|372]]||119||2022-08-08 |- | [[373. gads]]||[[:d:Q34551|373]]||119||2022-08-08 |- | [[374. gads]]||[[:d:Q34141|374]]||119||2022-08-08 |- | [[376. gads]]||[[:d:Q48040|376]]||119||2022-08-08 |- | [[377. gads]]||[[:d:Q48043|377]]||119||2022-08-08 |- | [[378. gads]]||[[:d:Q48045|378]]||119||2022-08-08 |- | [[380. gads]]||[[:d:Q34157|380]]||119||2022-08-08 |- | [[381. gads]]||[[:d:Q33674|381]]||119||2022-08-08 |- | [[388. gads]]||[[:d:Q48099|388]]||119||2022-08-08 |- | [[389. gads]]||[[:d:Q48104|389]]||119||2022-08-08 |- | [[394. gads]]||[[:d:Q48126|394]]||119||2022-08-08 |- | [[408. gads]]||[[:d:Q30141|408]]||119||2022-08-08 |- | [[417. gads]]||[[:d:Q32695|417]]||119||2022-08-08 |- | [[418. gads]]||[[:d:Q32001|418]]||119||2022-08-08 |- | [[422. gads]]||[[:d:Q30906|422]]||119||2022-08-08 |- | [[431. gads]]||[[:d:Q32146|431]]||119||2022-08-08 |- | [[432. gads]]||[[:d:Q30734|432]]||119||2022-08-08 |- | [[433. gads]]||[[:d:Q31160|433]]||119||2022-08-08 |- | [[434. gads]]||[[:d:Q33308|434]]||119||2022-08-08 |- | [[435. gads]]||[[:d:Q31141|435]]||119||2022-08-08 |- | [[462. gads]]||[[:d:Q30497|462]]||119||2022-08-08 |- | [[463. gads]]||[[:d:Q30299|463]]||119||2022-08-08 |- | [[464. gads]]||[[:d:Q30150|464]]||119||2022-08-08 |- | [[467. gads]]||[[:d:Q30918|467]]||119||2022-08-08 |- | [[469. gads]]||[[:d:Q30494|469]]||119||2022-08-08 |- | [[472. gads]]||[[:d:Q31853|472]]||119||2022-08-08 |- | [[474. gads]]||[[:d:Q30979|474]]||119||2022-08-08 |- | [[478. gads]]||[[:d:Q30910|478]]||119||2022-08-08 |- | [[481. gads]]||[[:d:Q30284|481]]||119||2022-08-08 |- | [[484. gads]]||[[:d:Q30981|484]]||119||2022-08-08 |- | [[492. gads]]||[[:d:Q31686|492]]||119||2022-08-08 |- | [[495. gads]]||[[:d:Q30806|495]]||119||2022-08-08 |- | [[509. gads]]||[[:d:Q30977|509]]||119||2022-08-08 |- | [[514. gads]]||[[:d:Q32881|514]]||119||2022-08-08 |- | [[529. gads]]||[[:d:Q30710|529]]||119||2022-08-08 |- | [[533. gads]]||[[:d:Q30482|533]]||119||2022-08-08 |- | [[538. gads]]||[[:d:Q32894|538]]||119||2022-08-08 |- | [[541. gads]]||[[:d:Q30870|541]]||119||2022-08-08 |- | [[544. gads]]||[[:d:Q31012|544]]||119||2022-08-08 |- | [[545. gads]]||[[:d:Q32860|545]]||119||2022-08-08 |- | [[546. gads]]||[[:d:Q31010|546]]||119||2022-08-08 |- | [[551. gads]]||[[:d:Q30943|551]]||119||2022-08-08 |- | [[554. gads]]||[[:d:Q32167|554]]||119||2022-08-08 |- | [[557. gads]]||[[:d:Q31086|557]]||119||2022-08-08 |- | [[558. gads]]||[[:d:Q32254|558]]||119||2022-08-08 |- | [[568. gads]]||[[:d:Q33422|568]]||119||2022-08-08 |- | [[569. gads]]||[[:d:Q33409|569]]||119||2022-08-08 |- | [[572. gads]]||[[:d:Q49189|572]]||119||2022-08-08 |- | [[574. gads]]||[[:d:Q32597|574]]||119||2022-08-08 |- | [[575. gads]]||[[:d:Q32524|575]]||119||2022-08-08 |- | [[577. gads]]||[[:d:Q32517|577]]||119||2022-08-08 |- | [[581. gads]]||[[:d:Q32247|581]]||119||2022-08-08 |- | [[583. gads]]||[[:d:Q32183|583]]||119||2022-08-08 |- | [[584. gads]]||[[:d:Q33727|584]]||119||2022-08-08 |- | [[586. gads]]||[[:d:Q32151|586]]||119||2022-08-08 |- | [[588. gads]]||[[:d:Q32160|588]]||119||2022-08-08 |- | [[589. gads]]||[[:d:Q31429|589]]||119||2022-08-08 |- | [[603. gads]]||[[:d:Q31050|603]]||119||2022-08-08 |- | [[605. gads]]||[[:d:Q33252|605]]||119||2022-08-08 |- | [[608. gads]]||[[:d:Q31037|608]]||119||2022-08-08 |- | [[613. gads]]||[[:d:Q31032|613]]||119||2022-08-08 |- | [[614. gads]]||[[:d:Q31064|614]]||119||2022-08-08 |- | [[615. gads]]||[[:d:Q33267|615]]||119||2022-08-08 |- | [[616. gads]]||[[:d:Q33263|616]]||119||2022-08-08 |- | [[629. gads]]||[[:d:Q33258|629]]||119||2022-08-08 |- | [[631. gads]]||[[:d:Q31577|631]]||119||2022-08-08 |- | [[633. gads]]||[[:d:Q33288|633]]||119||2022-08-08 |- | [[635. gads]]||[[:d:Q31779|635]]||119||2022-08-08 |- | [[637. gads]]||[[:d:Q33294|637]]||119||2022-08-08 |- | [[693. gads]]||[[:d:Q23480|693]]||119||2022-08-08 |- | [[696. gads]]||[[:d:Q23486|696]]||119||2022-08-08 |- | [[738. gads]]||[[:d:Q23585|738]]||119||2022-08-08 |- | [[739. gads]]||[[:d:Q23588|739]]||119||2022-08-08 |- | [[281. gads]]||[[:d:Q33533|281]]||118||2022-08-08 |- | [[327. gads]]||[[:d:Q33382|327]]||118||2022-08-08 |- | [[344. gads]]||[[:d:Q32296|344]]||118||2022-08-08 |- | [[346. gads]]||[[:d:Q33734|346]]||118||2022-08-08 |- | [[348. gads]]||[[:d:Q32633|348]]||118||2022-08-08 |- | [[353. gads]]||[[:d:Q32275|353]]||118||2022-08-08 |- | [[359. gads]]||[[:d:Q32448|359]]||118||2022-08-08 |- | [[368. gads]]||[[:d:Q48000|368]]||118||2022-08-08 |- | [[369. gads]]||[[:d:Q48007|369]]||118||2022-08-08 |- | [[371. gads]]||[[:d:Q48018|371]]||118||2022-08-08 |- | [[382. gads]]||[[:d:Q34512|382]]||118||2022-08-08 |- | [[387. gads]]||[[:d:Q35302|387]]||118||2022-08-08 |- | [[390. gads]]||[[:d:Q48110|390]]||118||2022-08-08 |- | [[392. gads]]||[[:d:Q48117|392]]||118||2022-08-08 |- | [[396. gads]]||[[:d:Q48139|396]]||118||2022-08-08 |- | [[398. gads]]||[[:d:Q48146|398]]||118||2022-08-08 |- | [[406. gads]]||[[:d:Q32753|406]]||118||2022-08-08 |- | [[407. gads]]||[[:d:Q30997|407]]||118||2022-08-08 |- | [[415. gads]]||[[:d:Q30491|415]]||118||2022-08-08 |- | [[421. gads]]||[[:d:Q33562|421]]||118||2022-08-08 |- | [[423. gads]]||[[:d:Q31205|423]]||118||2022-08-08 |- | [[424. gads]]||[[:d:Q31667|424]]||118||2022-08-08 |- | [[425. gads]]||[[:d:Q31183|425]]||118||2022-08-08 |- | [[429. gads]]||[[:d:Q31195|429]]||118||2022-08-08 |- | [[436. gads]]||[[:d:Q33301|436]]||118||2022-08-08 |- | [[438. gads]]||[[:d:Q33548|438]]||118||2022-08-08 |- | [[439. gads]]||[[:d:Q32352|439]]||118||2022-08-08 |- | [[444. gads]]||[[:d:Q33433|444]]||118||2022-08-08 |- | [[446. gads]]||[[:d:Q31076|446]]||118||2022-08-08 |- | [[447. gads]]||[[:d:Q33397|447]]||118||2022-08-08 |- | [[471. gads]]||[[:d:Q31869|471]]||118||2022-08-08 |- | [[482. gads]]||[[:d:Q32534|482]]||118||2022-08-08 |- | [[485. gads]]||[[:d:Q31001|485]]||118||2022-08-08 |- | [[486. gads]]||[[:d:Q32541|486]]||118||2022-08-08 |- | [[490. gads]]||[[:d:Q31879|490]]||118||2022-08-08 |- | [[493. gads]]||[[:d:Q30987|493]]||118||2022-08-08 |- | [[502. gads]]||[[:d:Q31024|502]]||118||2022-08-08 |- | [[508. gads]]||[[:d:Q31027|508]]||118||2022-08-08 |- | [[512. gads]]||[[:d:Q31993|512]]||118||2022-08-08 |- | [[516. gads]]||[[:d:Q32901|516]]||118||2022-08-08 |- | [[517. gads]]||[[:d:Q49187|517]]||118||2022-08-08 |- | [[520. gads]]||[[:d:Q32902|520]]||118||2022-08-08 |- | [[521. gads]]||[[:d:Q31436|521]]||118||2022-08-08 |- | [[524. gads]]||[[:d:Q31834|524]]||118||2022-08-08 |- | [[528. gads]]||[[:d:Q32908|528]]||118||2022-08-08 |- | [[539. gads]]||[[:d:Q32891|539]]||118||2022-08-08 |- | [[561. gads]]||[[:d:Q32560|561]]||118||2022-08-08 |- | [[573. gads]]||[[:d:Q33908|573]]||118||2022-08-08 |- | [[591. gads]]||[[:d:Q33746|591]]||118||2022-08-08 |- | [[592. gads]]||[[:d:Q32774|592]]||118||2022-08-08 |- | [[598. gads]]||[[:d:Q31934|598]]||118||2022-08-08 |- | [[617. gads]]||[[:d:Q31036|617]]||118||2022-08-08 |- | [[279. gads]]||[[:d:Q49170|279]]||117||2022-08-08 |- | [[358. gads]]||[[:d:Q47943|358]]||117||2022-08-08 |- | [[403. gads]]||[[:d:Q32757|403]]||117||2022-08-08 |- | [[405. gads]]||[[:d:Q32745|405]]||117||2022-08-08 |- | [[409. gads]]||[[:d:Q32736|409]]||117||2022-08-08 |- | [[412. gads]]||[[:d:Q32767|412]]||117||2022-08-08 |- | [[413. gads]]||[[:d:Q31510|413]]||117||2022-08-08 |- | [[414. gads]]||[[:d:Q32761|414]]||117||2022-08-08 |- | [[416. gads]]||[[:d:Q32402|416]]||117||2022-08-08 |- | [[419. gads]]||[[:d:Q32386|419]]||117||2022-08-08 |- | [[426. gads]]||[[:d:Q31168|426]]||117||2022-08-08 |- | [[427. gads]]||[[:d:Q33327|427]]||117||2022-08-08 |- | [[437. gads]]||[[:d:Q31154|437]]||117||2022-08-08 |- | [[441. gads]]||[[:d:Q31729|441]]||117||2022-08-08 |- | [[445. gads]]||[[:d:Q33640|445]]||117||2022-08-08 |- | [[448. gads]]||[[:d:Q33636|448]]||117||2022-08-08 |- | [[449. gads]]||[[:d:Q32330|449]]||117||2022-08-08 |- | [[479. gads]]||[[:d:Q30989|479]]||117||2022-08-08 |- | [[487. gads]]||[[:d:Q31588|487]]||117||2022-08-08 |- | [[488. gads]]||[[:d:Q31811|488]]||117||2022-08-08 |- | [[499. gads]]||[[:d:Q32727|499]]||117||2022-08-08 |- | [[503. gads]]||[[:d:Q30975|503]]||117||2022-08-08 |- | [[504. gads]]||[[:d:Q30262|504]]||117||2022-08-08 |- | [[506. gads]]||[[:d:Q32909|506]]||117||2022-08-08 |- | [[510. gads]]||[[:d:Q30976|510]]||117||2022-08-08 |- | [[519. gads]]||[[:d:Q32899|519]]||117||2022-08-08 |- | [[522. gads]]||[[:d:Q32903|522]]||117||2022-08-08 |- | [[542. gads]]||[[:d:Q33631|542]]||117||2022-08-08 |- | [[562. gads]]||[[:d:Q32687|562]]||117||2022-08-08 |- | [[563. gads]]||[[:d:Q33782|563]]||117||2022-08-08 |- | [[566. gads]]||[[:d:Q32609|566]]||117||2022-08-08 |- | [[567. gads]]||[[:d:Q32555|567]]||117||2022-08-08 |- | [[593. gads]]||[[:d:Q33889|593]]||117||2022-08-08 |- | [[596. gads]]||[[:d:Q33877|596]]||117||2022-08-08 |- | [[599. gads]]||[[:d:Q34050|599]]||117||2022-08-08 |- | [[443. gads]]||[[:d:Q32650|443]]||116||2022-08-08 |- | [[494. gads]]||[[:d:Q30945|494]]||116||2022-08-08 |- | [[507. gads]]||[[:d:Q32917|507]]||116||2022-08-08 |- | [[513. gads]]||[[:d:Q32887|513]]||116||2022-08-08 |- | [[559. gads]]||[[:d:Q34043|559]]||116||2022-08-08 |- | [[564. gads]]||[[:d:Q32557|564]]||116||2022-08-08 |- | [[595. gads]]||[[:d:Q33847|595]]||116||2022-08-08 |} === Desmitgades === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[1650. gadi]]||[[:d:Q196467|1650s]]||90||2022-08-08 |- | [[1660. gadi]]||[[:d:Q196549|1660s]]||90||2022-08-08 |- | [[1710. gadi]]||[[:d:Q198144|1710s]]||89||2022-08-08 |- | [[1590. gadi]]||[[:d:Q48595|1590s]]||88||2022-08-08 |- | [[1620. gadi]]||[[:d:Q195923|1620s]]||88||2022-08-08 |- | [[1670. gadi]]||[[:d:Q196647|1670s]]||88||2022-08-08 |- | [[1680. gadi]]||[[:d:Q46011|1680s]]||88||2022-08-08 |- | [[1740. gadi]]||[[:d:Q43970|1740s]]||88||2022-08-08 |- | [[1610. gadi]]||[[:d:Q46050|1610s]]||87||2022-08-08 |- | [[1640. gadi]]||[[:d:Q196375|1640s]]||87||2022-08-08 |- | [[1690. gadi]]||[[:d:Q197012|1690s]]||87||2022-08-08 |- | [[1700. gadi]]||[[:d:Q43370|1700s (decade)]]||87||2022-08-08 |- | [[1720. gadi]]||[[:d:Q198469|1720s]]||87||2022-08-08 |- | [[1730. gadi]]||[[:d:Q48121|1730s]]||87||2022-08-08 |- | [[1750. gadi]]||[[:d:Q48528|1750s]]||87||2022-08-08 |- | [[1410. gadi]]||[[:d:Q188529|1410s]]||86||2022-08-08 |- | [[1520. gadi]]||[[:d:Q192244|1520s]]||86||2022-08-08 |- | [[1550. gadi]]||[[:d:Q193242|1550s]]||86||2022-08-08 |- | [[1630. gadi]]||[[:d:Q196292|1630s]]||86||2022-08-08 |- | [[1430. gadi]]||[[:d:Q188919|1430s]]||85||2022-08-08 |- | [[1450. gadi]]||[[:d:Q83023|1450s]]||85||2022-08-08 |- | [[1500. gadi]]||[[:d:Q44140|1500s (decade)]]||85||2022-08-08 |- | [[1530. gadi]]||[[:d:Q192500|1530s]]||85||2022-08-08 |- | [[1560. gadi]]||[[:d:Q193480|1560s]]||85||2022-08-08 |- | [[1580. gadi]]||[[:d:Q48563|1580s]]||85||2022-08-08 |- | [[1600. gadi]]||[[:d:Q42995|1600s (decade)]]||85||2022-08-08 |- | [[1440. gadi]]||[[:d:Q83448|1440s]]||84||2022-08-08 |- | [[1490. gadi]]||[[:d:Q190713|1490s]]||84||2022-08-08 |- | [[1540. gadi]]||[[:d:Q48158|1540s]]||84||2022-08-08 |- | [[1570. gadi]]||[[:d:Q193679|1570s]]||84||2022-08-08 |- | [[1090. gadi]]||[[:d:Q82758|1090s]]||83||2022-08-08 |- | [[1240. gadi]]||[[:d:Q82961|1240s]]||83||2022-08-08 |- | [[1250. gadi]]||[[:d:Q83052|1250s]]||83||2022-08-08 |- | [[1260. gadi]]||[[:d:Q81343|1260s]]||83||2022-08-08 |- | [[1290. gadi]]||[[:d:Q82968|1290s]]||83||2022-08-08 |- | [[1350. gadi]]||[[:d:Q81257|1350s]]||83||2022-08-08 |- | [[1400. gadi]]||[[:d:Q188234|1400s (decade)]]||83||2022-08-08 |- | [[1420. gadi]]||[[:d:Q81774|1420s]]||83||2022-08-08 |- | [[1460. gadi]]||[[:d:Q189846|1460s]]||83||2022-08-08 |- | [[1470. gadi]]||[[:d:Q190106|1470s]]||83||2022-08-08 |- | [[1480. gadi]]||[[:d:Q190485|1480s]]||83||2022-08-08 |- | [[10. gadi]]||[[:d:Q3085981|10s]]||82||2022-08-08 |- | [[1050. gadi]]||[[:d:Q60212|1050s]]||82||2022-08-08 |- | [[1110. gadi]]||[[:d:Q83044|1110s]]||82||2022-08-08 |- | [[1120. gadi]]||[[:d:Q1440208|1120s]]||82||2022-08-08 |- | [[1150. gadi]]||[[:d:Q60135|1150s]]||82||2022-08-08 |- | [[1180. gadi]]||[[:d:Q80775|1180s]]||82||2022-08-08 |- | [[1220. gadi]]||[[:d:Q81352|1220s]]||82||2022-08-08 |- | [[1230. gadi]]||[[:d:Q79748|1230s]]||82||2022-08-08 |- | [[1270. gadi]]||[[:d:Q79978|1270s]]||82||2022-08-08 |- | [[1280. gadi]]||[[:d:Q83352|1280s]]||82||2022-08-08 |- | [[1310. gadi]]||[[:d:Q81336|1310s]]||82||2022-08-08 |- | [[1320. gadi]]||[[:d:Q83347|1320s]]||82||2022-08-08 |- | [[1340. gadi]]||[[:d:Q83334|1340s]]||82||2022-08-08 |- | [[1360. gadi]]||[[:d:Q79976|1360s]]||82||2022-08-08 |- | [[1370. gadi]]||[[:d:Q72323|1370s]]||82||2022-08-08 |- | [[1380. gadi]]||[[:d:Q82834|1380s]]||82||2022-08-08 |- | [[1510. gadi]]||[[:d:Q46245|1510s]]||82||2022-08-08 |- | [[1010. gadi]]||[[:d:Q81360|1010s]]||81||2022-08-08 |- | [[1020. gadi]]||[[:d:Q81201|1020s]]||81||2022-08-08 |- | [[1060. gadi]]||[[:d:Q81206|1060s]]||81||2022-08-08 |- | [[1130. gadi]]||[[:d:Q79922|1130s]]||81||2022-08-08 |- | [[1170. gadi]]||[[:d:Q82273|1170s]]||81||2022-08-08 |- | [[1190. gadi]]||[[:d:Q80768|1190s]]||81||2022-08-08 |- | [[1210. gadi]]||[[:d:Q81250|1210s]]||81||2022-08-08 |- | [[1300. gadi]]||[[:d:Q82319|1300s (decade)]]||81||2022-08-08 |- | [[1330. gadi]]||[[:d:Q82329|1330s]]||81||2022-08-08 |- | [[1390. gadi]]||[[:d:Q79821|1390s]]||81||2022-08-08 |- | [[20. gadi]]||[[:d:Q1415887|20s]]||80||2022-08-08 |- | [[30. gadi]]||[[:d:Q1287124|30s]]||80||2022-08-08 |- | [[70. gadi]]||[[:d:Q262207|70s]]||80||2022-08-08 |- | [[80. gadi]]||[[:d:Q271410|80s]]||80||2022-08-08 |- | [[90. gadi]]||[[:d:Q276366|90s]]||80||2022-08-08 |- | [[860. gadi]]||[[:d:Q83346|860s]]||80||2022-08-08 |- | [[870. gadi]]||[[:d:Q83298|870s]]||80||2022-08-08 |- | [[880. gadi]]||[[:d:Q83336|880s]]||80||2022-08-08 |- | [[890. gadi]]||[[:d:Q80762|890s]]||80||2022-08-08 |- | [[910. gadi]]||[[:d:Q276443|910s]]||80||2022-08-08 |- | [[970. gadi]]||[[:d:Q81670|970s]]||80||2022-08-08 |- | [[980. gadi]]||[[:d:Q82283|980s]]||80||2022-08-08 |- | [[990. gadi]]||[[:d:Q80754|990s]]||80||2022-08-08 |- | [[1030. gadi]]||[[:d:Q60202|1030s]]||80||2022-08-08 |- | [[1080. gadi]]||[[:d:Q82296|1080s]]||80||2022-08-08 |- | [[1140. gadi]]||[[:d:Q83381|1140s]]||80||2022-08-08 |- | [[1160. gadi]]||[[:d:Q83047|1160s]]||80||2022-08-08 |- | [[50. gadi]]||[[:d:Q1286846|50s]]||79||2022-08-08 |- | [[110. gadi]]||[[:d:Q170369|110s]]||79||2022-08-08 |- | [[130. gadi]]||[[:d:Q183517|130s]]||79||2022-08-08 |- | [[160. gadi]]||[[:d:Q83299|160s]]||79||2022-08-08 |- | [[190. gadi]]||[[:d:Q206025|190s]]||79||2022-08-08 |- | [[920. gadi]]||[[:d:Q82254|920s]]||79||2022-08-08 |- | [[930. gadi]]||[[:d:Q79796|930s]]||79||2022-08-08 |- | [[940. gadi]]||[[:d:Q83049|940s]]||79||2022-08-08 |- | [[950. gadi]]||[[:d:Q81113|950s]]||79||2022-08-08 |- | [[960. gadi]]||[[:d:Q80747|960s]]||79||2022-08-08 |- | [[1000. gadi]]||[[:d:Q82309|1000s (decade)]]||79||2022-08-08 |- | [[1040. gadi]]||[[:d:Q26501|1040s]]||79||2022-08-08 |- | [[1070. gadi]]||[[:d:Q83349|1070s]]||79||2022-08-08 |- | [[1100. gadi]]||[[:d:Q170032|1100s (decade)]]||79||2022-08-08 |- | [[1200. gadi]]||[[:d:Q83350|1200s (decade)]]||79||2022-08-08 |- | [[40. gadi]]||[[:d:Q1286920|40s]]||78||2022-08-08 |- | [[60. gadi]]||[[:d:Q1286756|60s]]||78||2022-08-08 |- | [[100. gadi]]||[[:d:Q165215|100s (decade)]]||78||2022-08-08 |- | [[150. gadi]]||[[:d:Q192020|150s]]||78||2022-08-08 |- | [[170. gadi]]||[[:d:Q177642|170s]]||78||2022-08-08 |- | [[840. gadi]]||[[:d:Q272367|840s]]||78||2022-08-08 |- | [[0. gadi]]||[[:d:Q1414645|0s]]||77||2022-08-08 |- | [[120. gadi]]||[[:d:Q172453|120s]]||77||2022-08-08 |- | [[140. gadi]]||[[:d:Q188493|140s]]||77||2022-08-08 |- | [[180. gadi]]||[[:d:Q200505|180s]]||77||2022-08-08 |- | [[220. gadi]]||[[:d:Q214782|220s]]||77||2022-08-08 |- | [[400. gadi]]||[[:d:Q231505|400s (decade)]]||77||2022-08-08 |- | [[820. gadi]]||[[:d:Q271735|820s]]||77||2022-08-08 |- | [[830. gadi]]||[[:d:Q272023|830s]]||77||2022-08-08 |- | [[850. gadi]]||[[:d:Q272704|850s]]||77||2022-08-08 |- | [[900. gadi]]||[[:d:Q276002|900s (decade)]]||77||2022-08-08 |- | [[210. gadi]]||[[:d:Q213493|210s]]||76||2022-08-08 |- | [[230. gadi]]||[[:d:Q215870|230s]]||76||2022-08-08 |- | [[240. gadi]]||[[:d:Q217001|240s]]||76||2022-08-08 |- | [[260. gadi]]||[[:d:Q219336|260s]]||76||2022-08-08 |- | [[350. gadi]]||[[:d:Q30926|350s]]||76||2022-08-08 |- | [[410. gadi]]||[[:d:Q232436|410s]]||76||2022-08-08 |- | [[450. gadi]]||[[:d:Q234935|450s]]||76||2022-08-08 |- | [[470. gadi]]||[[:d:Q236073|470s]]||76||2022-08-08 |- | [[480. gadi]]||[[:d:Q236824|480s]]||76||2022-08-08 |- | [[490. gadi]]||[[:d:Q237449|490s]]||76||2022-08-08 |- | [[810. gadi]]||[[:d:Q271478|810s]]||76||2022-08-08 |- | [[250. gadi]]||[[:d:Q217851|250s]]||75||2022-08-08 |- | [[290. gadi]]||[[:d:Q221606|290s]]||75||2022-08-08 |- | [[310. gadi]]||[[:d:Q224536|310s]]||75||2022-08-08 |- | [[320. gadi]]||[[:d:Q225245|320s]]||75||2022-08-08 |- | [[330. gadi]]||[[:d:Q225767|330s]]||75||2022-08-08 |- | [[340. gadi]]||[[:d:Q226272|340s]]||75||2022-08-08 |- | [[360. gadi]]||[[:d:Q33344|360s]]||75||2022-08-08 |- | [[380. gadi]]||[[:d:Q32147|380s]]||75||2022-08-08 |- | [[390. gadi]]||[[:d:Q30877|390s]]||75||2022-08-08 |- | [[440. gadi]]||[[:d:Q234426|440s]]||75||2022-08-08 |- | [[540. gadi]]||[[:d:Q243321|540s]]||75||2022-08-08 |- | [[710. gadi]]||[[:d:Q262419|710s]]||75||2022-08-08 |- | [[750. gadi]]||[[:d:Q266093|750s]]||75||2022-08-08 |- | [[760. gadi]]||[[:d:Q267016|760s]]||75||2022-08-08 |- | [[270. gadi]]||[[:d:Q219761|270s]]||74||2022-08-08 |- | [[280. gadi]]||[[:d:Q220774|280s]]||74||2022-08-08 |- | [[370. gadi]]||[[:d:Q34321|370s]]||74||2022-08-08 |- | [[420. gadi]]||[[:d:Q233145|420s]]||74||2022-08-08 |- | [[430. gadi]]||[[:d:Q233874|430s]]||74||2022-08-08 |- | [[460. gadi]]||[[:d:Q235473|460s]]||74||2022-08-08 |- | [[510. gadi]]||[[:d:Q241752|510s]]||74||2022-08-08 |- | [[520. gadi]]||[[:d:Q242428|520s]]||74||2022-08-08 |- | [[530. gadi]]||[[:d:Q242930|530s]]||74||2022-08-08 |- | [[550. gadi]]||[[:d:Q243719|550s]]||74||2022-08-08 |- | [[560. gadi]]||[[:d:Q244173|560s]]||74||2022-08-08 |- | [[570. gadi]]||[[:d:Q244423|570s]]||74||2022-08-08 |- | [[590. gadi]]||[[:d:Q245020|590s]]||74||2022-08-08 |- | [[610. gadi]]||[[:d:Q248323|610s]]||74||2022-08-08 |- | [[660. gadi]]||[[:d:Q254439|660s]]||74||2022-08-08 |- | [[680. gadi]]||[[:d:Q1440234|680s]]||74||2022-08-08 |- | [[690. gadi]]||[[:d:Q258035|690s]]||74||2022-08-08 |- | [[720. gadi]]||[[:d:Q263282|720s]]||74||2022-08-08 |- | [[730. gadi]]||[[:d:Q264204|730s]]||74||2022-08-08 |- | [[740. gadi]]||[[:d:Q265113|740s]]||74||2022-08-08 |- | [[770. gadi]]||[[:d:Q267923|770s]]||74||2022-08-08 |- | [[780. gadi]]||[[:d:Q268858|780s]]||74||2022-08-08 |- | [[790. gadi]]||[[:d:Q269708|790s]]||74||2022-08-08 |- | [[200. gadi]]||[[:d:Q211765|200s (decade)]]||73||2022-08-08 |- | [[580. gadi]]||[[:d:Q244719|580s]]||73||2022-08-08 |- | [[620. gadi]]||[[:d:Q249549|620s]]||73||2022-08-08 |- | [[630. gadi]]||[[:d:Q251102|630s]]||73||2022-08-08 |- | [[640. gadi]]||[[:d:Q252294|640s]]||73||2022-08-08 |- | [[650. gadi]]||[[:d:Q253367|650s]]||73||2022-08-08 |- | [[670. gadi]]||[[:d:Q255729|670s]]||73||2022-08-08 |- | [[300. gadi]]||[[:d:Q223816|300s (decade)]]||72||2022-08-08 |- | [[800. gadi]]||[[:d:Q250086|800s (decade)]]||72||2022-08-08 |- | [[500. gadi]]||[[:d:Q240636|500s (decade)]]||71||2022-08-08 |- | [[700. gadi]]||[[:d:Q261413|700s (decade)]]||71||2022-08-08 |- | [[600. gadi]]||[[:d:Q246879|600s (decade)]]||70||2022-08-08 |} == Pirms mūsu ēras == === Gadi === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[1. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25299|1 BC]]||104||2022-08-08 |- | [[4. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38944|4 BC]]||99||2022-08-08 |- | [[2. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25298|2 BC]]||97||2022-08-08 |- | [[3. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39821|3 BC]]||95||2022-08-08 |- | [[5. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40391|5 BC]]||95||2022-08-08 |- | [[27. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39695|27 BC]]||95||2022-08-08 |- | [[30. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4123|30 BC]]||95||2022-08-08 |- | [[45. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4177|45 BC]]||95||2022-08-08 |- | [[8. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39166|8 BC]]||94||2022-08-08 |- | [[25. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4206|25 BC]]||94||2022-08-08 |- | [[31. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38170|31 BC]]||94||2022-08-08 |- | [[43. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q37636|43 BC]]||94||2022-08-08 |- | [[10. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4211|10 BC]]||93||2022-08-08 |- | [[14. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39685|14 BC]]||93||2022-08-08 |- | [[63. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38003|63 BC]]||93||2022-08-08 |- | [[15. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4101|15 BC]]||92||2022-08-08 |- | [[16. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41232|16 BC]]||92||2022-08-08 |- | [[19. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39786|19 BC]]||92||2022-08-08 |- | [[23. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40406|23 BC]]||92||2022-08-08 |- | [[42. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4201|42 BC]]||92||2022-08-08 |- | [[47. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4209|47 BC]]||92||2022-08-08 |- | [[49. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4196|49 BC]]||92||2022-08-08 |- | [[52. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40019|52 BC]]||92||2022-08-08 |- | [[58. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39964|58 BC]]||92||2022-08-08 |- | [[6. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40066|6 BC]]||91||2022-08-08 |- | [[7. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40915|7 BC]]||91||2022-08-08 |- | [[9. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40918|9 BC]]||91||2022-08-08 |- | [[11. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41153|11 BC]]||91||2022-08-08 |- | [[12. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4129|12 BC]]||91||2022-08-08 |- | [[13. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41241|13 BC]]||91||2022-08-08 |- | [[18. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4099|18 BC]]||91||2022-08-08 |- | [[24. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41376|24 BC]]||91||2022-08-08 |- | [[32. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40960|32 BC]]||91||2022-08-08 |- | [[41. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4193|41 BC]]||91||2022-08-08 |- | [[46. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4180|46 BC]]||91||2022-08-08 |- | [[51. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41544|51 BC]]||91||2022-08-08 |- | [[55. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41149|55 BC]]||91||2022-08-08 |- | [[17. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41326|17 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[20. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4066|20 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[21. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41238|21 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[22. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4084|22 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[26. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41145|26 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[33. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4106|33 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[34. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40073|34 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[40. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4067|40 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[48. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41143|48 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[53. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40870|53 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[57. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40146|57 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[59. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40137|59 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[60. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41527|60 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[70. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41147|70 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[90. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40872|90 BC]]||90||2022-08-08 |- | [[28. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4095|28 BC]]||89||2022-08-08 |- | [[29. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40835|29 BC]]||89||2022-08-08 |- | [[35. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41236|35 BC]]||89||2022-08-08 |- | [[36. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4063|36 BC]]||89||2022-08-08 |- | [[37. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4079|37 BC]]||89||2022-08-08 |- | [[50. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41937|50 BC]]||89||2022-08-08 |- | [[65. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40770|65 BC]]||89||2022-08-08 |- | [[95. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41658|95 BC]]||89||2022-08-08 |- | [[38. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4088|38 BC]]||88||2022-08-08 |- | [[54. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41344|54 BC]]||88||2022-08-08 |- | [[64. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41887|64 BC]]||88||2022-08-08 |- | [[69. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41231|69 BC]]||88||2022-08-08 |- | [[86. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41809|86 BC]]||88||2022-08-08 |- | [[91. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40968|91 BC]]||88||2022-08-08 |- | [[99. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41892|99 BC]]||88||2022-08-08 |- | [[39. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4073|39 BC]]||87||2022-08-08 |- | [[67. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41334|67 BC]]||87||2022-08-08 |- | [[71. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41667|71 BC]]||87||2022-08-08 |- | [[74. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41881|74 BC]]||87||2022-08-08 |- | [[85. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42424|85 BC]]||87||2022-08-08 |- | [[87. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41348|87 BC]]||87||2022-08-08 |- | [[96. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41341|96 BC]]||87||2022-08-08 |- | [[98. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41541|98 BC]]||87||2022-08-08 |- | [[101. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42218|101 BC]]||87||2022-08-08 |- | [[202. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42899|202 BC]]||87||2022-08-08 |- | [[56. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41536|56 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[62. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41655|62 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[66. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42421|66 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[68. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42440|68 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[72. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42430|72 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[73. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42433|73 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[78. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42359|78 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[80. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41814|80 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[82. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42185|82 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[84. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41141|84 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[88. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41338|88 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[97. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41672|97 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[347. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44773|347 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[427. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79761|427 BC]]||86||2022-08-08 |- | [[61. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41908|61 BC]]||85||2022-08-08 |- | [[77. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41383|77 BC]]||85||2022-08-08 |- | [[81. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41647|81 BC]]||85||2022-08-08 |- | [[83. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42348|83 BC]]||85||2022-08-08 |- | [[89. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42427|89 BC]]||85||2022-08-08 |- | [[102. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44351|102 BC]]||85||2022-08-08 |- | [[106. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43224|106 BC]]||85||2022-08-08 |- | [[146. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43002|146 BC]]||85||2022-08-08 |- | [[194. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46323|194 BC]]||85||2022-08-08 |- | [[201. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42895|201 BC]]||85||2022-08-08 |- | [[247. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35767|247 BC]]||85||2022-08-08 |- | [[322. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43428|322 BC]]||85||2022-08-08 |- | [[79. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41903|79 BC]]||84||2022-08-08 |- | [[94. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42356|94 BC]]||84||2022-08-08 |- | [[115. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44108|115 BC]]||84||2022-08-08 |- | [[189. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45027|189 BC]]||84||2022-08-08 |- | [[195. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44101|195 BC]]||84||2022-08-08 |- | [[203. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44322|203 BC]]||84||2022-08-08 |- | [[212. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46146|212 BC]]||84||2022-08-08 |- | [[234. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25361|234 BC]]||84||2022-08-08 |- | [[356. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43030|356 BC]]||84||2022-08-08 |- | [[399. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42058|399 BC]]||84||2022-08-08 |- | [[75. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42451|75 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[76. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41897|76 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[92. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42350|92 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[93. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42353|93 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[105. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45873|105 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[149. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42215|149 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[159. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44488|159 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[160. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46640|160 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[176. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46345|176 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[179. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45040|179 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[183. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44550|183 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[185. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44065|185 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[197. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45841|197 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[200. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43306|200 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[206. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44267|206 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[207. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45851|207 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[209. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44693|209 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[230. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47623|230 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[235. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45288|235 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[238. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45410|238 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[259. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35817|259 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[331. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43289|331 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[384. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44048|384 BC]]||83||2022-08-08 |- | [[103. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44734|103 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[110. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43190|110 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[112. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45663|112 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[121. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45014|121 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[129. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44178|129 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[131. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45912|131 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[133. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45469|133 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[157. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46999|157 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[167. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46537|167 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[168. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45140|168 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[171. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45454|171 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[180. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45891|180 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[184. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45499|184 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[190. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45118|190 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[192. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46294|192 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[205. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46330|205 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[208. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46594|208 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[210. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44710|210 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[218. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47177|218 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[220. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47016|220 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[221. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47538|221 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[222. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45378|222 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[232. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45599|232 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[240. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35557|240 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[321. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75628|321 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[480. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43241|480 BC]]||82||2022-08-08 |- | [[104. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44227|104 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[109. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44831|109 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[111. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47003|111 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[114. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47014|114 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[116. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4743|116 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[119. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44094|119 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[122. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44259|122 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[123. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25360|123 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[124. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47469|124 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[128. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47196|128 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[130. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4838|130 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[132. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46978|132 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[135. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47194|135 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[138. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47188|138 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[150. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4810|150 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[154. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46911|154 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[155. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46341|155 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[156. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44172|156 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[158. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47439|158 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[161. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46648|161 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[163. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47017|163 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[166. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46544|166 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[169. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44090|169 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[170. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46983|170 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[181. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46355|181 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[186. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45052|186 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[188. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45881|188 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[196. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46267|196 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[204. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47642|204 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[213. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79048|213 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[216. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47347|216 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[217. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75535|217 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[219. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80666|219 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[229. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45445|229 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[233. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45429|233 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[241. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44680|241 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[249. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35540|249 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[250. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35583|250 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[264. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44056|264 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[270. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47202|270 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[276. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47637|276 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[279. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75571|279 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[280. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47027|280 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[285. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48391|285 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[287. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47339|287 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[288. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47646|288 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[293. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48222|293 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[406. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75676|406 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[490. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48390|490 BC]]||81||2022-08-08 |- | [[113. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4773|113 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[117. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47451|117 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[118. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47183|118 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[120. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44114|120 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[125. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47458|125 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[126. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4726|126 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[127. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47445|127 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[139. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44250|139 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[141. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44503|141 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[145. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44765|145 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[148. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44837|148 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[162. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47022|162 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[164. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46659|164 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[172. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46691|172 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[175. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46714|175 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[177. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45444|177 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[182. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46670|182 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[187. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46279|187 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[191. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46066|191 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[193. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46318|193 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[198. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46287|198 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[211. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79944|211 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[214. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80210|214 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[215. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44835|215 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[223. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45486|223 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[225. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45458|225 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[226. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45472|226 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[227. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75545|227 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[228. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79776|228 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[236. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45389|236 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[237. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45398|237 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[244. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35589|244 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[256. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35569|256 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[261. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79825|261 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[275. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46137|275 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[282. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75558|282 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[283. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79954|283 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[289. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81315|289 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[298. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79780|298 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[299. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79958|299 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[300. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47353|300 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[310. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48383|310 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[323. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44285|323 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[333. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45271|333 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[336. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43431|336 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[338. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80199|338 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[390. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81266|390 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[404. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75589|404 BC]]||80||2022-08-08 |- | [[107. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4688|107 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[108. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47461|108 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[134. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47031|134 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[136. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4756|136 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[137. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45482|137 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[140. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4792|140 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[142. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44779|142 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[147. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45519|147 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[151. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45633|151 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[152. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45128|152 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[153. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47454|153 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[165. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46563|165 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[173. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46681|173 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[174. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46556|174 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[199. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46229|199 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[224. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79778|224 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[231. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45437|231 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[239. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45421|239 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[242. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35495|242 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[243. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35599|243 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[245. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35532|245 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[248. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35503|248 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[251. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35576|251 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[252. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35547|252 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[254. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35563|254 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[258. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35511|258 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[260. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79772|260 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[262. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82358|262 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[268. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81176|268 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[272. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81322|272 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[273. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79795|273 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[274. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81273|274 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[281. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75664|281 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[284. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79955|284 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[286. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81222|286 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[290. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79947|290 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[292. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80183|292 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[294. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80203|294 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[295. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47628|295 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[297. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48176|297 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[301. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82144|301 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[306. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82369|306 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[330. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48182|330 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[350. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45771|350 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[431. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233931|431 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[450. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82166|450 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[469. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81190|469 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[479. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80679|479 BC]]||79||2022-08-08 |- | [[143. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4703|143 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[144. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45503|144 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[178. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46700|178 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[246. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35526|246 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[253. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35522|253 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[255. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35605|255 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[257. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35515|257 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[263. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82350|263 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[265. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81848|265 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[266. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82379|266 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[267. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80190|267 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[269. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81854|269 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[271. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79946|271 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[277. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82402|277 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[278. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81217|278 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[291. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80161|291 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[296. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79768|296 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[304. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81142|304 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[305. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79828|305 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[308. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80178|308 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[309. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81157|309 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[312. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79053|312 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[332. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79764|332 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[340. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79042|340 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[343. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80166|343 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[401. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231599|401 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[405. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83118|405 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[409. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232215|409 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[411. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232493|411 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[429. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81713|429 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[470. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79937|470 BC]]||78||2022-08-08 |- | [[302. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80208|302 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[315. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82978|315 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[318. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82391|318 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[325. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81709|325 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[326. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48387|326 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[334. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80856|334 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[339. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80194|339 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[341. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80155|341 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[342. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81165|342 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[345. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25426|345 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[348. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81149|348 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[360. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75637|360 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[364. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81172|364 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[365. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83262|365 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[376. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83250|376 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[380. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80188|380 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[385. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83354|385 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[387. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79831|387 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[400. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82156|400 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[402. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231684|402 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[410. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232433|410 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[415. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232747|415 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[424. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233446|424 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[426. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233571|426 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[430. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83260|430 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[456. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25493|456 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[475. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83414|475 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[499. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q238035|499 BC]]||77||2022-08-08 |- | [[303. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81168|303 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[307. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80846|307 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[311. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82633|311 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[314. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81693|314 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[316. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83105|316 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[320. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48281|320 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[327. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83109|327 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[329. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80723|329 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[335. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79935|335 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[346. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83141|346 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[354. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83408|354 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[358. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80710|358 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[366. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83130|366 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[367. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83263|367 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[368. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227470|368 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[369. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227518|369 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[370. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80650|370 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[372. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227793|372 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[382. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83256|382 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[395. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229118|395 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[397. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229198|397 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[403. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231741|403 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[407. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232058|407 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[412. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232554|412 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[413. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83258|413 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[421. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233245|421 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[425. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233512|425 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[476. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236476|476 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[483. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236991|483 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[494. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237721|494 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[495. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237785|495 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[496. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237854|496 BC]]||76||2022-08-08 |- | [[313. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82628|313 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[317. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83137|317 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[319. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81837|319 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[328. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80215|328 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[337. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81843|337 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[344. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81703|344 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[349. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80169|349 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[355. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83424|355 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[357. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83249|357 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[359. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82160|359 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[361. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83138|361 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[362. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83112|362 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[363. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83139|363 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[371. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227745|371 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[373. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227827|373 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[381. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228170|381 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[383. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228279|383 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[386. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228485|386 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[388. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228594|388 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[389. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83134|389 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[391. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228897|391 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[394. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229072|394 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[408. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232148|408 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[420. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233151|420 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[422. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233317|422 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[449. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234820|449 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[461. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235531|461 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[486. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237167|486 BC]]||75||2022-08-08 |- | [[324. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75644|324 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[351. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226605|351 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[353. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226652|353 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[375. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227908|375 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[377. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227959|377 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[378. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227990|378 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[379. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228018|379 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[393. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229024|393 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[396. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83422|396 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[414. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232679|414 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[418. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232931|418 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[419. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232998|419 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[423. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233372|423 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[428. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233696|428 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[432. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233995|432 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[435. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234135|435 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[437. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234232|437 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[440. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234411|440 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[441. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234476|441 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[447. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234729|447 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[451. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234995|451 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[457. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235285|457 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[460. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235469|460 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[462. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235582|462 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[465. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235720|465 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[471. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236158|471 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[474. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236345|474 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[478. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236584|478 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[484. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237051|484 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[497. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237921|497 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[498. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237983|498 BC]]||74||2022-08-08 |- | [[352. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226632|352 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[374. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227877|374 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[392. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228985|392 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[398. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229242|398 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[416. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232800|416 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[433. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q180406|433 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[436. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234186|436 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[439. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234319|439 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[442. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234517|442 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[443. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234548|443 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[444. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234587|444 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[445. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234642|445 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[453. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235094|453 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[454. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q178381|454 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[458. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235334|458 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[459. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235379|459 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[464. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235667|464 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[467. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235831|467 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[468. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235898|468 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[477. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236529|477 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[485. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237102|485 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[487. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237230|487 BC]]||73||2022-08-08 |- | [[417. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232861|417 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[434. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234078|434 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[438. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234276|438 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[446. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234681|446 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[448. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234780|448 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[452. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235040|452 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[455. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235202|455 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[466. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235786|466 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[473. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236284|473 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[481. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236893|481 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[482. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236945|482 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[489. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237343|489 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[500. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240612|500 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[546. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243516|546 BC]]||72||2022-08-08 |- | [[463. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235620|463 BC]]||71||2022-08-08 |- | [[472. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236224|472 BC]]||71||2022-08-08 |- | [[488. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237292|488 BC]]||71||2022-08-08 |- | [[492. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237595|492 BC]]||71||2022-08-08 |- | [[493. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237658|493 BC]]||71||2022-08-08 |- | [[491. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237524|491 BC]]||70||2022-08-08 |- | [[509. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241318|509 BC]]||70||2022-08-08 |- | [[510. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q176530|510 BC]]||69||2022-08-08 |- | [[525. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242630|525 BC]]||67||2022-08-08 |- | [[539. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243223|539 BC]]||67||2022-08-08 |- | [[550. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243695|550 BC]]||66||2022-08-08 |- | [[585. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059158|585 BC]]||65||2022-08-08 |- | [[753. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493878|753 BC]]||65||2022-08-08 |- | [[501. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240689|501 BC]]||64||2022-08-08 |- | [[520. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242392|520 BC]]||64||2022-08-08 |- | [[600. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246827|600 BC]]||64||2022-08-08 |- | [[513. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241979|513 BC]]||63||2022-08-08 |- | [[515. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242129|515 BC]]||63||2022-08-08 |- | [[551. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243768|551 BC]]||63||2022-08-08 |- | [[570. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244409|570 BC]]||63||2022-08-08 |- | [[610. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248254|610 BC]]||63||2022-08-08 |- | [[502. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240761|502 BC]]||62||2022-08-08 |- | [[507. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241171|507 BC]]||62||2022-08-08 |- | [[522. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242501|522 BC]]||62||2022-08-08 |- | [[545. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243476|545 BC]]||62||2022-08-08 |- | [[547. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243539|547 BC]]||62||2022-08-08 |- | [[586. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244859|586 BC]]||62||2022-08-08 |- | [[590. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245012|590 BC]]||62||2022-08-08 |- | [[504. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240916|504 BC]]||61||2022-08-08 |- | [[505. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240991|505 BC]]||61||2022-08-08 |- | [[506. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241063|506 BC]]||61||2022-08-08 |- | [[508. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241234|508 BC]]||61||2022-08-08 |- | [[512. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241890|512 BC]]||61||2022-08-08 |- | [[514. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242054|514 BC]]||61||2022-08-08 |- | [[516. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715574|516 BC]]||61||2022-08-08 |- | [[519. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242285|519 BC]]||61||2022-08-08 |- | [[530. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1058937|530 BC]]||61||2022-08-08 |- | [[559. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244072|559 BC]]||61||2022-08-08 |- | [[563. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244246|563 BC]]||61||2022-08-08 |- | [[503. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240848|503 BC]]||60||2022-08-08 |- | [[518. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242247|518 BC]]||60||2022-08-08 |- | [[521. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220807|521 BC]]||60||2022-08-08 |- | [[538. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220912|538 BC]]||60||2022-08-08 |- | [[553. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243845|553 BC]]||60||2022-08-08 |- | [[560. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244153|560 BC]]||60||2022-08-08 |- | [[511. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241825|511 BC]]||59||2022-08-08 |- | [[517. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715545|517 BC]]||59||2022-08-08 |- | [[526. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242672|526 BC]]||59||2022-08-08 |- | [[540. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243305|540 BC]]||59||2022-08-08 |- | [[549. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243600|549 BC]]||59||2022-08-08 |- | [[558. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244049|558 BC]]||59||2022-08-08 |- | [[580. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244713|580 BC]]||59||2022-08-08 |- | [[587. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244902|587 BC]]||59||2022-08-08 |- | [[594. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059205|594 BC]]||59||2022-08-08 |- | [[524. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715560|524 BC]]||58||2022-08-08 |- | [[527. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715236|527 BC]]||58||2022-08-08 |- | [[529. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q500132|529 BC]]||58||2022-08-08 |- | [[535. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243120|535 BC]]||58||2022-08-08 |- | [[537. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243166|537 BC]]||58||2022-08-08 |- | [[544. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243440|544 BC]]||58||2022-08-08 |- | [[548. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243562|548 BC]]||58||2022-08-08 |- | [[555. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243952|555 BC]]||58||2022-08-08 |- | [[556. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243988|556 BC]]||58||2022-08-08 |- | [[557. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244024|557 BC]]||58||2022-08-08 |- | [[561. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244195|561 BC]]||58||2022-08-08 |- | [[582. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244734|582 BC]]||58||2022-08-08 |- | [[534. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243084|534 BC]]||57||2022-08-08 |- | [[536. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716522|536 BC]]||57||2022-08-08 |- | [[552. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243807|552 BC]]||57||2022-08-08 |- | [[562. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244218|562 BC]]||57||2022-08-08 |- | [[573. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244499|573 BC]]||57||2022-08-08 |- | [[576. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q263105|576 BC]]||57||2022-08-08 |- | [[577. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059071|577 BC]]||57||2022-08-08 |- | [[579. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059077|579 BC]]||57||2022-08-08 |- | [[581. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244721|581 BC]]||57||2022-08-08 |- | [[584. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059085|584 BC]]||57||2022-08-08 |- | [[593. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245123|593 BC]]||57||2022-08-08 |- | [[595. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245191|595 BC]]||57||2022-08-08 |- | [[531. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242968|531 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[532. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716591|532 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[542. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243384|542 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[543. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243415|543 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[554. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243884|554 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[565. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244273|565 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[568. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244321|568 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[575. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244566|575 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[589. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244972|589 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[591. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245047|591 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[592. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245087|592 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[597. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q204912|597 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[598. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245298|598 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[599. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245345|599 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[776. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493863|776 BC]]||56||2022-08-08 |- | [[541. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243353|541 BC]]||55||2022-08-08 |- | [[564. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244263|564 BC]]||55||2022-08-08 |- | [[566. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244285|566 BC]]||55||2022-08-08 |- | [[567. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q28577|567 BC]]||55||2022-08-08 |- | [[569. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244355|569 BC]]||55||2022-08-08 |- | [[571. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244436|571 BC]]||55||2022-08-08 |- | [[572. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244469|572 BC]]||55||2022-08-08 |- | [[578. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244651|578 BC]]||55||2022-08-08 |- | [[588. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244930|588 BC]]||55||2022-08-08 |- | [[624. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249866|624 BC]]||55||2022-08-08 |- | [[640. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059308|640 BC]]||55||2022-08-08 |- | [[660. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059526|660 BC]]||55||2022-08-08 |- | [[523. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242543|523 BC]]||54||2022-08-08 |- | [[528. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715533|528 BC]]||54||2022-08-08 |- | [[533. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1058932|533 BC]]||54||2022-08-08 |- | [[583. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244751|583 BC]]||54||2022-08-08 |- | [[601. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246981|601 BC]]||54||2022-08-08 |- | [[605. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247380|605 BC]]||54||2022-08-08 |- | [[612. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248518|612 BC]]||54||2022-08-08 |- | [[574. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059060|574 BC]]||53||2022-08-08 |- | [[596. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059201|596 BC]]||53||2022-08-08 |- | [[611. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248409|611 BC]]||53||2022-08-08 |- | [[621. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247895|621 BC]]||53||2022-08-08 |- | [[625. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249920|625 BC]]||53||2022-08-08 |- | [[604. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247288|604 BC]]||52||2022-08-08 |- | [[606. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247495|606 BC]]||52||2022-08-08 |- | [[607. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247615|607 BC]]||52||2022-08-08 |- | [[609. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247833|609 BC]]||52||2022-08-08 |- | [[627. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q250585|627 BC]]||52||2022-08-08 |- | [[632. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q251233|632 BC]]||52||2022-08-08 |- | [[650. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q496575|650 BC]]||52||2022-08-08 |- | [[673. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q255958|673 BC]]||52||2022-08-08 |- | [[675. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q256197|675 BC]]||52||2022-08-08 |- | [[700. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716665|700 BC]]||52||2022-08-08 |} === Desmitgades === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[0. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q161251|0s BC]]||60||2022-08-08 |- | [[10. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q169204|10s BC]]||56||2022-08-08 |- | [[20. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q212891|20s BC]]||56||2022-08-08 |- | [[30. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q224206|30s BC]]||56||2022-08-08 |- | [[40. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q232309|40s BC]]||55||2022-08-08 |- | [[50. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q241562|50s BC]]||54||2022-08-08 |- | [[60. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q248083|60s BC]]||53||2022-08-08 |- | [[70. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q262310|70s BC]]||53||2022-08-08 |- | [[80. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q271433|80s BC]]||52||2022-08-08 |- | [[90. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q178151|90s BC]]||52||2022-08-08 |} [[Kategorija:Vikipēdija]] klc5z74stnwdgn9t2ukrccfssici53f Doktors Živago 0 314455 3667858 3640123 2022-08-07T17:27:41Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Deivida Līna filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Doktors Živago" | oriģinālnos = ''Doctor Zhivago'' | attēls = DrZhivago Asheet.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Deivids Līns]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Omārs Šarifs]] * [[Džūlijs Kristija]] * [[Toms Kortnijs]] * [[Alkes Giness]] * [[Džeraldīne Čaplina]] * [[Rods Steigers]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''Sostar S.A.'' | izplatītājs = ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1965|12|22|ASV|1966|4|26|Lielbritānija}} | ilgums = * 197 minūtes * 193 minūtes<!--Theatrical runtime: 193:17--><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://bbfc.co.uk/releases/doctor-zhivago-1970-5 | title=''DOCTOR ZHIVAGO'' (A) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=25 February 1966 | accessdate=10 July 2015 | archive-date={{dat|2015|07|11||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150711064127/http://bbfc.co.uk/releases/doctor-zhivago-1970-5 }}</ref> {{small|(Lielbritānija)}} * 200 minūtes {{small|(1992. gada izdevums)}} * 192 minūtes {{small|(1999. gada izdevums)}} | valsts = * {{USA}} * {{GBR}} | valoda = angļu, krievu | budžets = {{ASV dolārs|11 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|111,7 miljoni}}<ref name=mojo>{{Tīmekļa atsauce | title=All Time Box Office| publisher=[[Box Office Mojo]] |url=http://www.boxofficemojo.com/alltime/adjusted.htm | accessdate=29 April 2014}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Doktors Živago"''' ({{val|en|Doctor Zhivago}}) ir 1965. gada Apvienotās Karalistes un ASV episka romantiskā drāma, kuras režisors ir [[Deivids Līns]]. Filmas sižets veidots pēc tāda paša nosaukuma [[Boriss Pasternaks|Borisa Pasternaka]] romāna. Filma ir par dzejnieku un ķirurgu Juriju Živago, darbība notiek Krievijā starp [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules karu]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karu]]. Tajā galvenās lomas attēlo [[Omārs Šarifs]], [[Džūlija Kristija]], [[Toms Kortnijs]], [[Aleks Giness]], [[Džeraldīna Čaplina]] un [[Rods Steigers]]. Filma tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit nominācijās, tai skaitā kā labākā filma, balvas tika saņemtas piecās nominācijās. Filma uzvarēja visās [[Zelta globusa balva]]s nominācijās, kurās tā tika nominēta, kas ir Zelta globusa balvas dalīts rekords starp filmām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1965. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes romantikas filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Deivida Līna filmas]] scfqdfyzzb6a8qmsoe9wy2um4v33nds Jošimacu Ojama 0 319134 3667941 2533886 2022-08-07T20:12:01Z 2A03:EC00:B178:3548:0:0:0:2 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste |name=Jošimacu Ojama |image= |fullname= |birth_date= |birth_place={{flaga|JPN}} [[Japāna]] |death_date= |position=[[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] |currentclub= |clubnumber= |years1=|clubs1={{flaga|JPN}} [[Osaka SC]]|caps1=|goals1= |totalcaps=|totalgoals= |nationalyears1=1925|nationalteam1={{fb|JPN}}|nationalcaps1=2|nationalgoals1=0 }} '''Jošimacu Ojama''' ({{val|ja|大山 義松}}) bija [[Japāna|japāņu]] [[Futbols|futbolists]], bijis [[Japānas futbola izlase]]s dalībnieks un gachimuchi aktieris. ==Nacionālā izlase== {{Football player national team statistics|JPN}} |- |1925||2||0 |- !Kopā||2||0 |} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} *[http://www.japannationalfootballteam.com/en/players_unknown/12.html Japan National Football Team Database] {{Japānas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ojama, Jošimacu}} [[Kategorija:Japānas futbolisti]] [[Kategorija:Japānas izlases futbolisti]] 6dfqi1jdifhdxr8nqgwlnwo0zdsmuys 3667991 3667941 2022-08-07T22:54:16Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A03:EC00:B178:3548:0:0:0:2|2A03:EC00:B178:3548:0:0:0:2]], atjaunoju versiju, ko saglabāja EdgarsBot wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste |name=Jošimacu Ojama |image= |fullname= |birth_date= |birth_place={{flaga|JPN}} [[Japāna]] |death_date= |position=[[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] |currentclub= |clubnumber= |years1=|clubs1={{flaga|JPN}} [[Osaka SC]]|caps1=|goals1= |totalcaps=|totalgoals= |nationalyears1=1925|nationalteam1={{fb|JPN}}|nationalcaps1=2|nationalgoals1=0 }} '''Jošimacu Ojama''' ({{val|ja|大山 義松}}) bija [[Japāna|japāņu]] [[Futbols|futbolists]], bijis [[Japānas futbola izlase]]s dalībnieks. ==Nacionālā izlase== {{Football player national team statistics|JPN}} |- |1925||2||0 |- !Kopā||2||0 |} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} *[http://www.japannationalfootballteam.com/en/players_unknown/12.html Japan National Football Team Database] {{Japānas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ojama, Jošimacu}} [[Kategorija:Japānas futbolisti]] [[Kategorija:Japānas izlases futbolisti]] pfsfjj9aiijgd3gj91xo5adeq8dl8x5 Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti 10 326752 3668023 3667544 2022-08-08T03:05:44Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Ukraina]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Staburags]]''| ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''| ''[[Raimonds Pauls]]''| ''[[Alla Pugačova]]''| ''[[Maksims Galkins]]''| ''[[Daugava]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/07 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> byjehu869s5xbz87v3s8rmu5vqisekx Veidne:Skatītākie raksti Vikipēdijā 10 331384 3668018 3664938 2022-08-08T03:05:21Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|Pagājušajā nedēļā skatītākais:<br />[[Ķīnas Republika]]| [[Latvija]]| [[14. Saeimas vēlēšanas]]| [[Andrejs Rubins]]| [[Rīga]]| [[Taivāna (sala)]]| [[Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi]]| [[Kosova]]| [[Bavārijas Elizabete]]| [[Viņas melo labāk]]}}<noinclude> {{dokumentācija}}</noinclude> sqnst3yiaxzr2rwemg4aluxtx5q70c4 Veidne:Skatītākie raksti Vikipēdijā/Statistika 10 331397 3668019 3664939 2022-08-08T03:05:22Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Iekļautie datumi: 01.08, 02.08, 03.08, 04.08, 05.08, 06.08, 07.08. {|class="sortable wikitable" |- ! Lapa !! Skatījumi !! Desktop skatījumi |- | [[Ķīnas Republika]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=%C4%B6%C4%ABnas_Republika 2446] || 0.2862 |- | [[Latvija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvija 2423] || 0.4523 |- | [[14. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=14._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 2330] || 0.4824 |- | [[Andrejs Rubins]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Andrejs_Rubins 2235] || 0.3664 |- | [[Rīga]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=R%C4%ABga 1355] || 0.5269 |- | [[Taivāna (sala)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Taiv%C4%81na_%28sala%29 1337] || 0.4136 |- | [[Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Starptautiskie_automobi%C4%BCu_re%C4%A3istr%C4%81cijas_kodi 1262] || 0.0967 |- | [[Kosova]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kosova 1203] || 0.3574 |- | [[Bavārijas Elizabete]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Bav%C4%81rijas_Elizabete 1087] || 0.2364 |- | [[Viņas melo labāk]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Vi%C5%86as_melo_lab%C4%81k 862] || 0.2146 |- style="border-top: 5px solid gray;" | [[Aija (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Aija_%28filma%29 852] || 0.1387 |- | [[YouTube]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=YouTube 843] || 0.7414 |- | [[Facebook]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Facebook 823] || 0.9696 |- | [[Apvienotais saraksts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Apvienotais_saraksts 804] || 0.4154 |- | [[Nora Ikstena]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Nora_Ikstena 773] || 0.2191 |- | [[Draugiem.lv]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Draugiem.lv 772] || 0.5246 |- | [[Ukraina]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ukraina 693] || 0.4531 |- | [[UgunsGrēks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=UgunsGr%C4%93ks 692] || 0.1951 |- | [[Latvijas Televīzija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_Telev%C4%ABzija 690] || 0.313 |- | [[Stabilitātei!]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Stabilit%C4%81tei%21 684] || 0.2909 |- | [[Amerikas Savienotās Valstis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Amerikas_Savienot%C4%81s_Valstis 683] || 0.6603 |- | [[Prāta Vētra]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Pr%C4%81ta_V%C4%93tra 657] || 0.2725 |- | [[Lejupslīde (ekonomika)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Lejupsl%C4%ABde_%28ekonomika%29 647] || 0.2424 |- | [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Piemineklis_Padomju_Latvijas_un_R%C4%ABgas_atbr%C4%ABvot%C4%81jiem_no_v%C4%81cu_fa%C5%A1istiskajiem_iebruc%C4%93jiem 605] || 0.3537 |- | [[Latvijas administratīvais iedalījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_administrat%C4%ABvais_iedal%C4%ABjums 582] || 0.61 |- | [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 582] || |- | [[Katram un katrai]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Katram_un_katrai 576] || |- | [[Radio Brīvā Eiropa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Radio_Br%C4%ABv%C4%81_Eiropa 557] || |- | [[Menuets (grupa)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Menuets_%28grupa%29 543] || |- | [[Depo (veikalu tīkls)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Depo_%28veikalu_t%C4%ABkls%29 541] || |- | [[Francis Jozefs I Hābsburgs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Francis_Jozefs_I_H%C4%81bsburgs 539] || |- | [[Zvaigžņu kari]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Zvaig%C5%BE%C5%86u_kari 528] || |- | [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_pils%C4%93tu_%C4%A3erbo%C5%86i 526] || |- | [[Glodene]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Glodene 515] || |- | [[Krievija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Krievija 514] || |- | [[Mudīte Šneidere]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Mud%C4%ABte_%C5%A0neidere 494] || |- | [[Fauna]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Fauna 473] || |- | [[Ķīna]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=%C4%B6%C4%ABna 454] || |- | [[Lietuva]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Lietuva 448] || |- | [[Brīvības piemineklis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Br%C4%ABv%C4%ABbas_piemineklis 445] || |- | [[Latviešu alfabēts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvie%C5%A1u_alfab%C4%93ts 436] || |- | [[Liepāja]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Liep%C4%81ja 436] || |- | [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Krievijas_2022._gada_iebrukums_Ukrain%C4%81 429] || |- | [[Inbox.lv]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Inbox.lv 426] || |- | [[Serbija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Serbija 421] || |- | [[Nensija Pelosi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Nensija_Pelosi 416] || |- | [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Visp%C4%81r%C4%93jie_latvie%C5%A1u_Dziesmu_un_Deju_sv%C4%93tki 415] || |- | [[Likteņa līdumnieki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Likte%C5%86a_l%C4%ABdumnieki 408] || |- | [[Igaunija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Igaunija 405] || |- | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=It%C4%81lijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 405] || |- | [[Edgars Kramiņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Edgars_Krami%C5%86%C5%A1 399] || |- | [[Polija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Polija 395] || |- | [[Šveice]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=%C5%A0veice 393] || |- | [[Renārs Kaupers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ren%C4%81rs_Kaupers 391] || |- | [[Swedbank]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Swedbank 390] || |- | [[Staburags]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Staburags 388] || |- | [[Eiropas Savienība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Eiropas_Savien%C4%ABba 384] || |- | [[Latvijas ezeru uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_ezeru_uzskait%C4%ABjums 381] || |- | [[Ķemeru viesnīca]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=%C4%B6emeru_viesn%C4%ABca 374] || |- | [[Islande]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Islande 371] || |- | [[Republika (partija)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Republika_%28partija%29 371] || |- | [[Daugavpils]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Daugavpils 367] || |- | [[Vienoti Latvijai (partija)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Vienoti_Latvijai_%28partija%29 367] || |- | [[Horvātija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Horv%C4%81tija 364] || |- | [[ASV štati]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=ASV_%C5%A1tati 364] || |- | [[Attīstībai/Par!]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Att%C4%ABst%C4%ABbai/Par%21 360] || |- | [[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Valstu_uzskait%C4%ABjums_p%C4%93c_iedz%C4%ABvot%C4%81ju_skaita 357] || |- | [[Turcija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Turcija 354] || |- | [[Mairis Briedis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Mairis_Briedis 354] || |- | [[Melnkalne]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Melnkalne 351] || |- | [[Vācija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=V%C4%81cija 348] || |- | [[Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sengrie%C4%B7u_mitolo%C4%A3ijas_m%C4%ABtu_un_t%C4%93lu_uzskait%C4%ABjums 348] || |- | [[Mežaparka Lielā estrāde]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Me%C5%BEaparka_Liel%C4%81_estr%C4%81de 346] || |- | [[Jūlija Stepaņenko]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=J%C5%ABlija_Stepa%C5%86enko 345] || |- | [[Jelgava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Jelgava 344] || |- | [[NATO]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=NATO 340] || |- | [[Ainārs Šlesers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ain%C4%81rs_%C5%A0lesers 339] || |- | [[Daugava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Daugava 335] || |- | [[Cēsis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=C%C4%93sis 333] || |- | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Arturs_Kri%C5%A1j%C4%81nis_Kari%C5%86%C5%A1 332] || |- | [[Agrā rūsa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Agr%C4%81_r%C5%ABsa 331] || |- | [[Norvēģija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Norv%C4%93%C4%A3ija 331] || |- | [[Delfi (portāls)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Delfi_%28port%C4%81ls%29 329] || |- | [[Egils Levits]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Egils_Levits 322] || |- | [[Gruzija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Gruzija 321] || |- | [[Vācijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=V%C4%81cijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 321] || |- | [[Maksims Galkins]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Maksims_Galkins 320] || |- | [[Apvienotā Karaliste]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Apvienot%C4%81_Karaliste 319] || |- | [[Parastais zalktis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Parastais_zalktis 319] || |- | [[Pļaviņu HES]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=P%C4%BCavi%C5%86u_HES 319] || |- | [[Oļegs Andrejevs (mūziķis)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=O%C4%BCegs_Andrejevs_%28m%C5%ABzi%C4%B7is%29 318] || |- | [[Jaunā Vienotība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Jaun%C4%81_Vienot%C4%ABba 314] || |- | [[Nīderlande]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=N%C4%ABderlande 311] || |- | [[Rundāles pils]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Rund%C4%81les_pils 311] || |- | [[Greisa Kellija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Greisa_Kellija 308] || |- | [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_politisko_partiju_uzskait%C4%ABjums 305] || |- | [[Padomju Savienība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Padomju_Savien%C4%ABba 303] || |- | [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Starptautisko_t%C4%81lsarunu_kodu_saraksts 302] || |- | [[Saldus novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Saldus_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 302] || |- | [[Sudrabu Edžus]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sudrabu_Ed%C5%BEus 302] || |} b5unx0ru0ushi4exq7stfotg5ex1ocs Veidne:Commons dienas bilde/Dati 10 331458 3668020 3664940 2022-08-08T03:05:25Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2022-08-08={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Asiyab badi.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=A windmill in Sistan and Baluchestan, Iran.<!-- -->|lvdesc=}} |2022-08-09={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Sent, (1430 m.) dorp in kanton Graubünden in Zwitserland 09-09-2019 (actm.) 20.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Sent (German: '' Sins '') a place in the [[Switzerland|Swiss]] canton [[Graubünden]] Wooden door of the Reformierte Kirche Sent. (Detail).<!-- -->|lvdesc=}} |2022-08-10={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Мартини тонкодзьобі (Larus genei).jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Slender-billed gull<!-- --> ''(Chroicocephalus genei)'', Ivory Coast of Sviatoslav National Nature Park<!-- -->, Mykolaiv Oblast<!-- -->, Ukraine.<!-- -->|lvdesc=}} |2022-08-11={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Escale à Sète 2022 D.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=''La Grace'' (ship, 2010) moored at the embankment "Quai Général Durand" during the event "Escale à Sète 2022".<!-- -->|lvdesc=}} |2022-08-12={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Schloss Marienburg im herbstlichen Abendlicht.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=View from the southeast of Marienburg Castle<!-- -->, Germany. In the autumnal evening light, the treetops on the Marienberg shine against the slightly overcast sky.<!-- -->|lvdesc=}} |2022-08-13={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Lesser yellowlegs at JBWR (30664).jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=A lesser yellowlegs (''Tringa flavipes'') foraging in Jamaica Bay Wildlife Refuge. They are wading birds in the sandpiper family which prefer marshy environments, and are found throughout North and South America.<!-- -->|lvdesc=}} |2022-08-14={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:PK Thatta asv2020-02 img14 Makli Necropolis.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Tomb of Mirza Isa Khan Tarkhan at the Makli Necropolis (UNESCO World Heritage Site), Pakistan.<!-- -->|lvdesc=}} |2022-08-15={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Bengal tiger (Panthera tigris tigris) female 3.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Bengal tiger (''Panthera tigris'') female, Kanha National Park, India. Today is Independence Day in India. 75 years since Independence from the United Kingdom in 1947.<!-- -->|lvdesc=}} }} eo588979kficg13ass0ph984xfgeuqc Huans Manuels Santoss 0 333350 3667936 3457337 2022-08-07T19:57:24Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Huans Manuels Santoss | vārds_orģ = ''Juan Manuel Santos'' | attēls = Juan Manuel Santos and Lula (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Kolumbijas prezidenti|Kolumbijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2010|8|7|N}} | term_beigas = {{dat|2018|8|7|N}} | premjers = | priekštecis = [[Alvaro Uribe]] | pēctecis = [[Ivans Duke]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1951|8|10}} | dzim_vieta = {{vieta|Kolumbija|Bogota}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Kanzasas Universitāte]] * [[Londonas Ekonomikas skola]] * [[Hārvarda Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Juan Manuel Santos Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Huans Manuels Santoss Kalderons''' ({{val|es|Juan Manuel Santos Calderón}}; dzimis {{dat|1951|8|10}}) ir [[Kolumbija]]s politiķis, no 2010. līdz 2018. gadam ieņēma [[Kolumbijas prezidenti|valsts prezidenta]] amatu. 2016. gadā saņēmis [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]]. Ietekmīgās un bagātās Santosu ģimenes pārstāvis. Santosi no 1913. līdz 2007. gadam bija galvenie laikraksta ''[[El Tiempo]]'' akcionāri. Absolvējis [[Kanzasas Universitāte|Kanzasas Universitāti]] ar grādu ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Pēc tās absolvēšanas vadījis Kolumbijas delegāciju Starptautiskajā kafijas organizācijā. Atgriežoties Kolumbijā, bija ''El Tiempo'' redaktors, par darbu tur saņēmis vairākus apbalvojumus. Ieņēmis vairākus amatus dažādās valdībās. 1994. gadā Santoss bija cilvēku grupā, kas veica pārrunas ar [[FARC]] kaujinieku grupu (aktīva Kolumbijā no 20. gadsimta 60. gadiem), lai panāktu miera līguma parakstīšanu. Santoss 2006. gadā kļuva par aizsardzības ministru un saasināja valdības militāro kampaņu pret FARC. Pēc dažiem mēnešiem viņš uzraudzīja operāciju, kuras rezultātā tika atbrīvoti 15 FARC turēti ķīlnieki. 2009. gadā atkāpās no amata, lai kandidētu uz prezidenta amatu, kurā arī tika ievēlēts nākamajā gadā. Santosa prezidentūras laikā valsts [[IKP]] auga vidēji par 4 procentiem no 2009. līdz 2013. gadam, [[bezdarbs|bezdarba]] un [[inflācija]]s līmenis saruka. Tāpat tika vēlreiz uzsāktas sarunas ar FARC. 2016. gada septembrī Kolumbijas valdība un FARC oficiāli parakstīja miera vienošanos, kas paredzēja izbeigt 52 gadus ilgušo konfliktu. Tā paša gada oktobrī tika paziņots, ka Santoss saņēmis Nobela miera prēmiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/nobela-miera-premija-pieskirta-kolumbijas-prezidentam-huanam-manuelam-santosam.d?id=47993341|title=Nobela Miera prēmija piešķirta Kolumbijas prezidentam Huanam Manuelam Santosam|date={{dat|2016|10|7||bez}}|publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161008174804/http://www.delfi.lv/news/arzemes/nobela-miera-premija-pieskirta-kolumbijas-prezidentam-huanam-manuelam-santosam.d?id=47993341|archivedate={{dat|2016|10|08||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{nobel}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Santoss, Huans Manuels}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kolumbijas prezidenti]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] 5fqg4b8bgr1zzjjgj163qnrkyzd4qme Spriedums 0 334201 3667665 3243612 2022-08-07T12:25:16Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki '''Spriedums''' ir doma, atzinums, ko izsaka [[Teikums|teikumā]], apgalvojuma vai nolieguma formā.<ref name=":0">Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. [[Zvaigzne ABC]], 2007. 25. lpp.</ref> Spriedums var būt arī tas, ko [[tiesa]] nospriedusi, nolēmusi.<ref>http://www.vardnica.lv/svesvardu-vardnica/s/spriedums{{Novecojusi saite}}</ref> Spriedumā var kaut ko apgalvot vai [[Noliegums|noliegt]], paust pārliecību, nodomus, paredzējumus, neizpratni, cildinājumu, nopēlumu, interesi, satraukumu, sajūsmu.<ref name=":0" /> == Skatīt arī == * [[Pārspriedums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Valoda-aizmetnis}} {{Tieslietas-aizmetnis}} [[Kategorija:Filozofijas jēdzieni]] [[Kategorija:Tieslietas]] [[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]] 8s8fafajainrt8h98k4cjlabikohvn6 3667666 3667665 2022-08-07T12:25:19Z Bendžamins 76862 noņēmu [[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki '''Spriedums''' ir doma, atzinums, ko izsaka [[Teikums|teikumā]], apgalvojuma vai nolieguma formā.<ref name=":0">Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. [[Zvaigzne ABC]], 2007. 25. lpp.</ref> Spriedums var būt arī tas, ko [[tiesa]] nospriedusi, nolēmusi.<ref>http://www.vardnica.lv/svesvardu-vardnica/s/spriedums{{Novecojusi saite}}</ref> Spriedumā var kaut ko apgalvot vai [[Noliegums|noliegt]], paust pārliecību, nodomus, paredzējumus, neizpratni, cildinājumu, nopēlumu, interesi, satraukumu, sajūsmu.<ref name=":0" /> == Skatīt arī == * [[Pārspriedums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Valoda-aizmetnis}} {{Tieslietas-aizmetnis}} [[Kategorija:Filozofijas jēdzieni]] [[Kategorija:Tieslietas]] 4lrdwfvyc6d2rcdzu4760toiipso1x5 IMDb Top 250 0 340395 3667999 3664917 2022-08-08T03:01:03Z EdgarsBot 50781 atjaunināts saraksts wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''IMDb Top 250''''' ir 250 visu laiku labāko filmu saraksts interneta mājaslapā ''[[Internet Movie Database]]''. Sarakstu veido portālā reģistrēto regulāro balsotāju vērtējums. Pašreizējā saraksta līdere ir 1994. gada filma "[[Bēgšana no Šoušenkas]]". ''IMDb'' netiek atklāts, par cik darbiem lietotājam ir jānobalso, lai viņš tiktu uzskatīts par regulāru balsotāju un viņa balss tiktu ieskaitīta saraksta veidošanā. Tāpat arī netiek atklāta precīza formula, pēc kuras tiek noteikts svērtais rādītājs. Sarakstā netiek iekļautas TV seriālu sērijas un īsfilmas. == Saraksts == <!-- filmu tulkojums latviešu valodā tiks dzēsts nākamajā saraksta atjaunināšanas reizē. Ja vēlies palīdzēt, skaties diskusiju lapu --> <!-- LIST START --> {| class="wikitable sortable" |- ! scope="col"| {{piezīme|V|Vieta}} !! style="width:300px;"| Filma !! Gads !! Vērtējums |- | 1 | "[[Bēgšana no Šoušenkas]]" || 1994 || 9,235 |- | 2 | "[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]" || 1972 || 9,156 |- | 3 | "[[Tumšais bruņinieks]]" || 2008 || 8,987 |- | 4 | "[[Krusttēvs 2]]" || 1974 || 8,985 |- | 5 | "[[Divpadsmit saniknotu vīru]]" || 1957 || 8,949 |- | 6 | "[[Šindlera saraksts]]" || 1993 || 8,936 |- | 7 | "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" || 2003 || 8,923 |- | 8 | "[[Lubene]]" || 1994 || 8,850 |- | 9 | "[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]" || 2001 || 8,805 |- | 10 | "[[Labais, ļaunais un neglītais]]" || 1966 || 8,793 |- | 11 | "[[Forests Gamps]]" || 1994 || 8,768 |- | 12 | "[[Cīņas klubs (filma)|Cīņas klubs]]" || 1999 || 8,749 |- | 13 | "[[Pirmsākums]]" || 2010 || 8,733 |- | 14 | "[[Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi]]" || 2002 || 8,729 |- | 15 | "[[Zvaigžņu kari: Impērija dod atbildes triecienu]]" || 1980 || 8,702 |- | 16 | "[[Matrikss]]" || 1999 || 8,671 |- | 17 | "[[Labie puiši]]" || 1990 || 8,652 |- | 18 | "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]" || 1975 || 8,641 |- | 19 | "[[Septiņi (filma)|Septiņi]]" || 1995 || 8,604 |- | 20 | "[[Septiņi samuraji]]" || 1954 || 8,599 |- | 21 | "[[Brīnišķā dzīve]]" || 1946 || 8,597 |- | 22 | "[[Jēru klusēšana]]" || 1991 || 8,588 |- | 23 | ''[[City of God (2002 film)|City of God]]'' || 2002 || 8,579 |- | 24 | "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" || 1998 || 8,578 |- | 25 | "[[Dzīve ir skaista]]" || 1997 || 8,566 |- | 26 | "[[Zaļā jūdze]]" || 1999 || 8,561 |- | 27 | "[[Starp zvaigznēm]]" || 2014 || 8,558 |- | 28 | "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]" || 1977 || 8,553 |- | 29 | "[[Terminators 2: Pastarā diena]]" || 1991 || 8,536 |- | 30 | "[[Atpakaļ nākotnē]]" || 1985 || 8,518 |- | 31 | "[[Gariem līdzi]]" || 2001 || 8,515 |- | 32 | "[[Psiho]]" || 1960 || 8,509 |- | 33 | "[[Pianists (filma)|Pianists]]" || 2002 || 8,505 |- | 34 | "[[Leons (filma)|Leons]]" || 1994 || 8,499 |- | 35 | "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" || 2019 || 8,496 |- | 36 | "[[Karalis Lauva]]" || 1994 || 8,489 |- | 37 | "[[Gladiators (filma)|Gladiators]]" || 2000 || 8,486 |- | 38 | ''[[American History X]]'' || 1998 || 8,484 |- | 39 | "[[Atkritēji]]" || 2006 || 8,476 |- | 40 | "[[Parastie aizdomās turamie]]" || 1995 || 8,475 |- | 41 | "[[Ilūzija (filma)|Ilūzija]]" || 2006 || 8,468 |- | 42 | "[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]" || 1942 || 8,465 |- | 43 | "[[Atsitiens]]" || 2014 || 8,462 |- | 44 | "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]" || 2011 || 8,454 |- | 45 | ''[[Harakiri (1962 film)|Harakiri]]'' || 1962 || 8,450 |- | 46 | ''[[Grave of the Fireflies]]'' || 1988 || 8,450 |- | 47 | ''[[Modern Times (filma)|Modern Times]]'' || 1936 || 8,450 |- | 48 | "[[Reiz rietumos]]" || 1968 || 8,447 |- | 49 | "[[Top Gun: Maveriks]]" || 2022 || 8,444 |- | 50 | "[[Logs uz sētu]]" || 1954 || 8,437 |- | 51 | "[[Svešais (1979. gada filma)|Svešais]]" || 1979 || 8,435 |- | 52 | "[[Pilsētas ugunis]]" || 1931 || 8,435 |- | 53 | ''[[Cinema Paradiso]]'' || 1988 || 8,431 |- | 54 | "[[Mūsdienu apokalipse]]" || 1979 || 8,425 |- | 55 | "[[Memento]]" || 2000 || 8,425 |- | 56 | "[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]" || 1981 || 8,411 |- | 57 | "[[Atsvabinātais Džango]]" || 2012 || 8,404 |- | 58 | "[[VALL-E]]" || 2008 || 8,393 |- | 59 | "[[Citu dzīves]]" || 2006 || 8,386 |- | 60 | "[[Saulrieta bulvāris]]" || 1950 || 8,383 |- | 61 | "[[Slavas ceļi]]" || 1957 || 8,372 |- | 62 | "[[Mirdzums]]" || 1980 || 8,367 |- | 63 | "[[Lielais diktators]]" || 1940 || 8,366 |- | 64 | "[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]" || 1957 || 8,360 |- | 65 | "[[Atriebēji: Bezgalības karš]]" || 2018 || 8,358 |- | 66 | ''[[Aliens (filma)|Aliens]]'' || 1986 || 8,345 |- | 67 | "[[Amerikāņu skaistums]]" || 1999 || 8,337 |- | 68 | "[[Doktors Streindžlavs]]" || 1964 || 8,333 |- | 69 | "[[Zirnekļcilvēks: Ceļojums Zirnekļpasaulē]]" || 2018 || 8,330 |- | 70 | "[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]" || 2012 || 8,328 |- | 71 | ''[[Oldboy (2003 film)|Oldboy]]'' || 2003 || 8,320 |- | 72 | "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" || 2019 || 8,318 |- | 73 | "[[Amadejs]]" || 1984 || 8,316 |- | 74 | "[[Drošsirdis]]" || 1995 || 8,316 |- | 75 | "[[Rotaļlietu stāsts]]" || 1995 || 8,315 |- | 76 | "[[Koko noslēpums]]" || 2017 || 8,313 |- | 77 | ''[[Das Boot]]'' || 1981 || 8,313 |- | 78 | "[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]" || 2009 || 8,312 |- | 79 | "[[Princese Mononoke]]" || 1997 || 8,304 |- | 80 | "[[Atriebēji: Noslēgums]]" || 2019 || 8,302 |- | 81 | "[[Reiz Amerikā]]" || 1984 || 8,299 |- | 82 | "[[Krietnais Vils Hantings]]" || 1997 || 8,288 |- | 83 | "[[Your Name]]" || 2016 || 8,277 |- | 84 | "[[Rekviēms sapnim]]" || 2000 || 8,276 |- | 85 | "[[Rotaļlietu stāsts 3]]" || 2010 || 8,276 |- | 86 | "[[Dziedot lietū]]" || 1952 || 8,274 |- | 87 | ''[[3 Idiots]]'' || 2009 || 8,271 |- | 88 | "[[Zvaigžņu kari: Džedu atgriešanās]]" || 1983 || 8,268 |- | 89 | ''[[High and Low (1963 film)|High and Low]]'' || 1963 || 8,265 |- | 90 | "[[2001: Kosmosa odiseja]]" || 1968 || 8,264 |- | 91 | "[[Gaišo atmiņu mūžīgais starojums]]" || 2004 || 8,264 |- | 92 | "[[Trakie suņi]]" || 1992 || 8,264 |- | 93 | "[[Kapernauma (filma)|Kapernauma]]" || 2018 || 8,260 |- | 94 | "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" || 1962 || 8,257 |- | 95 | "[[Pilsonis Keins]]" || 1941 || 8,257 |- | 96 | "[[Medības (2012. gada filma)|Medības]]" || 2012 || 8,256 |- | 97 | "[[M (filma)|M]]" || 1931 || 8,255 |- | 98 | "[[Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem]]" || 1959 || 8,253 |- | 99 | "[[Vertigo]]" || 1958 || 8,247 |- | 100 | ''[[Come and See]]'' || 1985 || 8,247 |- | 101 | "[[Amēlija (2001. gada filma)|Amēlija]]" || 2001 || 8,245 |- | 102 | "[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]" || 1971 || 8,244 |- | 103 | "[[Pilns bruņojums]]" || 1987 || 8,240 |- | 104 | "[[Dubultā apdrošināšana]]" || 1944 || 8,240 |- | 105 | "[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]" || 1960 || 8,239 |- | 106 | "[[Seja ar rētu (1983. gada filma)|Seja ar rētu]]" || 1983 || 8,236 |- | 107 | ''[[Ikiru]]'' || 1952 || 8,235 |- | 108 | ''[[The Sting]]'' || 1973 || 8,229 |- | 109 | "[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]" || 1962 || 8,229 |- | 110 | "[[Taksists]]" || 1976 || 8,226 |- | 111 | "[[Augšup]]" || 2009 || 8,225 |- | 112 | "[[Sadursme (1995. gada filma)|Sadursme]]" || 1995 || 8,224 |- | 113 | "[[Losandželosa konfidenciāli]]" || 1997 || 8,224 |- | 114 | "[[Metropole (filma)|Metropole]]" || 1927 || 8,222 |- | 115 | ''[[A Separation]]'' || 2011 || 8,221 |- | 116 | ''[[Incendies]]'' || 2010 || 8,221 |- | 117 | "[[Cietais rieksts]]" || 1988 || 8,220 |- | 118 | "[[Ķēriens]]" || 2000 || 8,220 |- | 119 | ''[[Hamilton (2020 film)|Hamilton]]'' || 2020 || 8,219 |- | 120 | "[[Velosipēdu zagļi]]" || 1948 || 8,219 |- | 121 | "[[Indiana Džonss un pēdējais krustakarš]]" || 1989 || 8,219 |- | 122 | "[[1917 (filma)|1917]]" || 2019 || 8,212 |- | 123 | ''[[Taare Zameen Par]]'' || 2007 || 8,208 |- | 124 | "[[Sakāve]]" || 2004 || 8,205 |- | 125 | ''[[For a Few Dollars More]]'' || 1965 || 8,203 |- | 126 | "[[Betmens: Sākums]]" || 2005 || 8,202 |- | 127 | ''[[Dangal (filma)|Dangal]]'' || 2016 || 8,199 |- | 128 | ''[[The Kid (1921 film)|The Kid]]'' || 1921 || 8,195 |- | 129 | "[[Džezā tikai meitenes]]" || 1959 || 8,192 |- | 130 | "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]" || 2021 || 8,182 |- | 131 | "[[Viss par Ievu]]" || 1950 || 8,182 |- | 132 | "[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" || 2020 || 8,181 |- | 133 | "[[Ceļvedis]]" || 2018 || 8,175 |- | 134 | "[[Volstrītas vilks]]" || 2013 || 8,173 |- | 135 | ''[[Judgment at Nuremberg]]'' || 1961 || 8,171 |- | 136 | "[[Ran]]" || 1985 || 8,166 |- | 137 | "[[Kazino (filma)|Kazino]]" || 1995 || 8,164 |- | 138 | "[[Nepiedots]]" || 1992 || 8,164 |- | 139 | ''[[Pan's Labyrinth]]'' || 2006 || 8,163 |- | 140 | "[[Plūdīs asinis]]" || 2007 || 8,156 |- | 141 | "[[Sestais prāts]]" || 1999 || 8,154 |- | 142 | "[[Trūmena šovs]]" || 1998 || 8,153 |- | 143 | "[[Brīnišķais prāts]]" || 2001 || 8,153 |- | 144 | "[[Montijs Paitons un Svētais Grāls]]" || 1975 || 8,151 |- | 145 | ''[[Yojimbo]]'' || 1961 || 8,150 |- | 146 | ''[[The Treasure of the Sierra Madre (filma)|The Treasure of the Sierra Madre]]'' || 1948 || 8,149 |- | 147 | "[[Slēgtā sala]]" || 2010 || 8,145 |- | 148 | "[[Juras laikmeta parks]]" || 1993 || 8,144 |- | 149 | "[[Rasomons]]" || 1950 || 8,143 |- | 150 | ''[[The Great Escape (filma)|The Great Escape]]'' || 1963 || 8,143 |- | 151 | "[[Nogalināt Bilu 1. daļa]]" || 2003 || 8,138 |- | 152 | "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]" || 2007 || 8,137 |- | 153 | "[[Meklējot Nemo]]" || 2003 || 8,132 |- | 154 | "[[Ziloņcilvēks]]" || 1980 || 8,131 |- | 155 | "[[Ķīniešu kvartāls]]" || 1974 || 8,130 |- | 156 | "[[Satrakotais vērsis]]" || 1980 || 8,130 |- | 157 | "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" || 1939 || 8,127 |- | 158 | "[[Radījums]]" || 1982 || 8,127 |- | 159 | "[[V ir vendeta (filma)|V ir vendeta]]" || 2006 || 8,125 |- | 160 | "[[Prāta spēles]]" || 2015 || 8,124 |- | 161 | ''[[Lock, Stock and Two Smoking Barrels]]'' || 1998 || 8,123 |- | 162 | "[[Dial M for Murder]]" || 1954 || 8,120 |- | 163 | ''[[The Secret in Their Eyes]]'' || 2009 || 8,118 |- | 164 | "[[Ceļojošā pils]]" || 2004 || 8,115 |- | 165 | "[[Tilts pār Kvai upi]]" || 1957 || 8,114 |- | 166 | "[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]" || 2017 || 8,111 |- | 167 | "[[Vilcienvakte]]" || 1996 || 8,111 |- | 168 | "[[Cīnītājs (2011. gada filma)|Cīnītājs]]" || 2011 || 8,105 |- | 169 | ''[[Gran Torino]]'' || 2008 || 8,105 |- | 170 | "[[Fārgo (filma)|Fārgo]]" || 1996 || 8,103 |- | 171 | "[[Viss visur vienlaikus]]" || 2022 || 8,102 |- | 172 | "[[Gūsteknes]]" || 2013 || 8,097 |- | 173 | ''[[My Neighbor Totoro]]'' || 1988 || 8,095 |- | 174 | "[[Miljons dolāru mazulīte]]" || 2004 || 8,090 |- | 175 | ''[[The Gold Rush]]'' || 1925 || 8,088 |- | 176 | "[[Noķer mani, ja vari]]" || 2002 || 8,087 |- | 177 | "[[Pa asmeni skrejošais]]" || 1982 || 8,086 |- | 178 | "[[Ostā]]" || 1954 || 8,085 |- | 179 | ''[[Children of Heaven]]'' || 1997 || 8,083 |- | 180 | "[[Trešais cilvēks]]" || 1949 || 8,082 |- | 181 | "[[Ben-Hurs]]" || 1959 || 8,079 |- | 182 | ''[[Before Sunrise]]'' || 1995 || 8,079 |- | 183 | ''[[Wild Strawberries (filma)|Wild Strawberries]]'' || 1957 || 8,078 |- | 184 | "[[12 gadi verdzībā]]" || 2013 || 8,078 |- | 185 | "[[Ģenerālis (filma)|Ģenerālis]]" || 1926 || 8,078 |- | 186 | "[[Neatrodamā]]" || 2014 || 8,077 |- | 187 | "[[Harijs Poters un Nāves dāvesti: Otrā daļa]]" || 2011 || 8,077 |- | 188 | "[[Briežu mednieks]]" || 1978 || 8,075 |- | 189 | ''[[In the Name of the Father (filma)|In the Name of the Father]]'' || 1993 || 8,075 |- | 190 | "[[Viesnīca "Diženā Budapešta"]]" || 2014 || 8,073 |- | 191 | "[[Misters Smits brauc uz Vašingtonu]]" || 1939 || 8,072 |- | 192 | ''[[The Wages of Fear]]'' || 1953 || 8,072 |- | 193 | "[[Berijs Lindons]]" || 1975 || 8,071 |- | 194 | ''[[Sherlock Jr.]]'' || 1924 || 8,070 |- | 195 | ''[[Memories of Murder]]'' || 2003 || 8,068 |- | 196 | "[[Kauja par Heksoridžu]]" || 2016 || 8,068 |- | 197 | "[[Klauss (filma)|Klauss]]" || 2019 || 8,068 |- | 198 | "[[Septītais zīmogs]]" || 1957 || 8,067 |- | 199 | "[[Mežonīgie stāsti]]" || 2014 || 8,066 |- | 200 | "[[Istaba (filma)|Istaba]]" || 2015 || 8,066 |- | 201 | "[[Trakais Makss: Skarbais ceļš]]" || 2015 || 8,063 |- | 202 | "[[Kā pieradināt pūķi]]" || 2010 || 8,062 |- | 203 | "[[Lielais Lebovskis]]" || 1998 || 8,062 |- | 204 | ''[[Mary and Max]]'' || 2009 || 8,061 |- | 205 | "[[Mošķīši]]" || 2001 || 8,059 |- | 206 | "[[Žokļi (filma)|Žokļi]]" || 1975 || 8,059 |- | 207 | ''[[The Passion of Joan of Arc]]'' || 1928 || 8,057 |- | 208 | ''[[Tokyo Story]]'' || 1953 || 8,055 |- | 209 | "[[Mirušo dzejnieku biedrība]]" || 1989 || 8,054 |- | 210 | ''[[Hotel Rwanda]]'' || 2004 || 8,053 |- | 211 | "[[Rokijs]]" || 1976 || 8,048 |- | 212 | "[[Armijas vads]]" || 1986 || 8,047 |- | 213 | "[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]" || 2019 || 8,046 |- | 214 | ''[[Pather Panchali]]'' || 1955 || 8,045 |- | 215 | "[[Paliec pie manis]]" || 1986 || 8,042 |- | 216 | "[[Terminators (filma)|Terminators]]" || 1984 || 8,042 |- | 217 | "[[Uzmanības centrā]]" || 2015 || 8,040 |- | 218 | "[[Sacīkste]]" || 2013 || 8,039 |- | 219 | "[[Tīkls (filma)|Tīkls]]" || 1976 || 8,037 |- | 220 | "[[Logans (filma)|Logans]]" || 2017 || 8,037 |- | 221 | "[[Savvaļā (filma)|Savvaļā]]" || 2007 || 8,036 |- | 222 | "[[Oza zemes burvis (filma)|Oza zemes burvis]]" || 1939 || 8,035 |- | 223 | "[[Gardēdis]]" || 2007 || 8,034 |- | 224 | "[[Murkšķa diena]]" || 1993 || 8,032 |- | 225 | ''[[Before Sunset]]'' || 2004 || 8,030 |- | 226 | ''[[The Exorcist]]'' || 1973 || 8,028 |- | 227 | ''[[The Best Years of Our Lives]]'' || 1946 || 8,027 |- | 228 | "[[Lieliskie]]" || 2004 || 8,026 |- | 229 | ''[[To Be or Not to Be (1942 film)|To Be or Not to Be]]'' || 1942 || 8,024 |- | 230 | ''[[The Battle of Algiers]]'' || 1966 || 8,023 |- | 231 | ''[[The Grapes of Wrath (filma)|The Grapes of Wrath]]'' || 1940 || 8,023 |- | 232 | "[[Rebeka (filma)|Rebeka]]" || 1940 || 8,023 |- | 233 | "[[Hatiko — uzticamais draugs]]" || 2009 || 8,022 |- | 234 | ''[[Cool Hand Luke]]'' || 1967 || 8,022 |- | 235 | ''[[Amores perros]]'' || 2000 || 8,021 |- | 236 | "[[Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts]]" || 2003 || 8,020 |- | 237 | ''[[La Haine]]'' || 1995 || 8,018 |- | 238 | ''[[The 400 Blows]]'' || 1959 || 8,017 |- | 239 | ''[[My Father and My Son]]'' || 2005 || 8,016 |- | 240 | "[[Persona (filma)|Persona]]" || 1966 || 8,016 |- | 241 | "[[It Happened One Night]]" || 1934 || 8,015 |- | 242 | "[[Braiena dzīve]]" || 1979 || 8,014 |- | 243 | "[[Mūzikas skaņas]]" || 1965 || 8,014 |- | 244 | ''[[The Handmaiden]]'' || 2016 || 8,011 |- | 245 | "[[Dersu Uzala]]" || 1975 || 8,011 |- | 246 | "[[Aladins (1992. gada filma)|Aladins]]" || 1992 || 8,006 |- | 247 | ''[[Jai Bhim (filma)|Jai Bhim]]'' || 2021 || 8,006 |- | 248 | ''[[Gandhi (filma)|Gandhi]]'' || 1982 || 8,006 |- | 249 | "[[Kalpone]]" || 2011 || 8,005 |- | 250 | "[[Dzelzs gigants]]" || 1999 || 8,002 |} <!-- LIST END --> == Ārējās saites == * [http://www.imdb.com/chart/top Saraksts] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20161119151300/http://top250.info/ ''IMDb Top250.Informer''] {{en ikona}} {{kino-aizmetnis}} [[Kategorija:Uzskaitījumi]] 42qq4xuwkqj7m3hc5xdaclicba9doid La La Land: Kalifornijas sapņi 0 340836 3667717 3615009 2022-08-07T12:49:04Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Damjēna Šazela filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = La La Land: Kalifornijas sapņi | oriģinālnos = ''La La Land'' | attēls = La La Land (film).png | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Damjēns Šazels]] | producents = | scenārijs = Damjēns Šazels | aktieri = * [[Raiens Goslings]] * [[Emma Stouna]] * [[Džons Ledžends]] * [[Rozmarija Devita]] | mūzika = [[Džastins Hurvics]] | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[Summit Entertainment]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2016|8|31|Venēcija|2016|12|9|ASV|2016|12|16|Latvija}} | ilgums = 128 minūtes<!--Theatrical runtime: 128:09--><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.bbfc.co.uk/releases/la-la-land-film | title=''La La Land'' (12A) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=October 14, 2016 | accessdate=October 14, 2016}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|30 miljoni}}<ref name="Deadline">{{Tīmekļa atsauce|last1=Bart|first1=Peter|title=Peter Bart: ‘La La Land’ Adds Musical Backbeat To Wide-Open Awards Race|url=http://deadline.com/2016/11/la-la-land-oscar-chances-hollywood-indie-disconnect-1201856303/|publisher=[[Deadline Hollywood]]|accessdate=December 2, 2016}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|447,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=lalaland.htm |title=La La Land (2016) |website=Box Office Mojo |accessdate=January 25, 2021}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"La La Land: Kalifornijas sapņi"''' ({{val|en|La La Land}}) ir 2016. gada amerikāņu muzikālā komēdijdrāma, kuras režisors ir [[Damjēns Šazels]]. Filma ir par mūziķi un topošu aktrisi, kas satiekas un iemīlas viens otrā. Galvenās lomas tajā attēlo [[Raiens Goslings]], [[Emma Stouna]], [[Džons Ledžends]] un [[Rozmarija Devita]]. "La La Land: Kalifornijas sapņi" pirmizrāde notika {{dat|2016|8|31||bez}} [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]]. [[Amerikas Kinoinstitūts]] šo filmu ir atzinis par vienu no 2016. gada desmit labākajām filmām. Uzvarot [[Zelta globusa balva]]s pasniegšanas ceremonijā septiņās nominācijās, filma uzstādīja rekordu (iepriekšējais rekords, ko dalīja vairākas filmas, bija sešas balvas), balva tika saņemta par labāko mūziklu vai kinokomēdiju, labāko režisora darbu, labāko aktieri, labāko aktrisi, labāko scenāriju, labāko oriģinālmūziku un labāko dziesmu. Filma tika nominēta 14 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], saņemot tikpat lielu nomināciju skaitu kā savā laikā saņēma filmas "[[Viss par Ievu]]" (1950) un "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997). "La La Land: Kalifornijas sapņi" ieguva 6 Amerikas Kinoakadēmijas balvas, tai skaitā balvas ieguva režisors Damjēns Šazels (kļūstot par jaunāko režisoru, kas jebkad saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu), galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna un komponists [[Džastins Hurvics]] (gan par oriģinālmūziku, gan par labāko dziesmu ''City of Stars''). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Damjēna Šazela filmas]] ckqsmjh3oiga9w3wjpmi4doinwdtj6k Dalībnieks:Edgars2007/Nestandarta nosaukumi 2 345650 3668017 3655759 2022-08-08T03:02:54Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki * [[Saab 9-5]]: 9-5 * [[ISO 3166-2]]: 6-2 * [[ISO 3166-2:KZ]]: 6-2 * [[1-2-3]]: 1-2 * [[Beginnings: The Lost Tapes 1988–1991]]: 8–1 * [[SGR 1806-20]]: 6-2 * [[ISO 639-1]]: 9-1 * [[1987-1990]]: 7-1 * [[ISO 3166-2:AR]]: 6-2 * [[Indijas-Pakistānas karš (1947–1948)]]: 7–1 * [[Piedzīvojums 1996-2006]]: 6-2 * [[Lego Harry Potter: Years 5–7]]: 5–7 * [[24-25 neatgriežas]]: 4-2 * [[ZSU-23-4]]: 3-4 * [[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]: 5-0 * [[ISO 3166-2:LV]]: 6-2 * [[Ziyuan 1-02C]]: 1-0 * [[Meteor-M № 2-1]]: 2-1 * [[Fengyun 2-07]]: 2-0 * [[Meteor-M № 2-2]]: 2-2 * [[ISO 639-2]]: 9-2 * [[ISO 639-3]]: 9-3 * [[Kwangmyŏngsŏng 3-2]]: 3-2 * [[Is There Anybody Out There? The Wall Live 1980–81]]: 0–8 * [[ISO 3166-2:RU]]: 6-2 * [[GS1-128]]: 1-1 * [[ISO 639-1 kodu saraksts]]: 9-1 * [[ISO 3166-1]]: 6-1 * aids: [[Aids]], [[AIDS]] * balta: [[Balta]], [[BALTA]] * baltijas līga: [[Baltijas līga]], [[Baltijas Līga]] * basku zeme: [[Basku zeme]], [[Basku Zeme]] * cilvēks uz mēness: [[Cilvēks uz mēness]], [[Cilvēks uz Mēness]] * de: [[DE]], [[De]] * de facto: [[De facto]], [[De Facto]] * jo: [[JO]], [[Jo]] * manga: [[MaNga]], [[Manga]] * mazais lācis: [[Mazais lācis]], [[Mazais Lācis]] * mi: [[MI]], [[Mi]] * next: [[Next]], [[NeXT]] * om: [[OM]], [[Om]] * oma: [[Oma]], [[OMA]] * per: [[PER]], [[PeR]] * ro: [[RO]], [[Ro]] * twain: [[Twain]], [[TWAIN]] * ufa: [[Ufa]], [[UFA]] * ugunsgrēks: [[Ugunsgrēks]], [[UgunsGrēks]] * zvaigžņu vārti: [[Zvaigžņu vārti]], [[Zvaigžņu Vārti]] * zālamana salas: [[Zālamana salas]], [[Zālamana Salas]] pnho84xcqa4nmacfvz8kh7hsfk0o72u Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste 2 350844 3668056 3667526 2022-08-08T08:32:03Z Tttoooxxx 65596 /* Izmērs */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums , kuram jābūt mazākam par 2,12 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies gruntij [[Nosēšanās|nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 15a5aukazwt4myykba3q9ourk9wsfb3 3668057 3668056 2022-08-08T08:35:00Z Tttoooxxx 65596 /* Izmērs */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums , kuram jābūt mazākam par 2,12 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] j90wwrjbti1ye43tn7atpdt16egp5sl 3668058 3668057 2022-08-08T08:35:21Z Tttoooxxx 65596 /* Izmērs */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,12 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] rvs73h5krokd8fedph1snkkf3xb5yra 3668059 3668058 2022-08-08T08:35:48Z Tttoooxxx 65596 /* Izmērs */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] e5vvmo303cm8hckr7hqssuagc7cfi2v 3668076 3668059 2022-08-08T09:28:34Z Tttoooxxx 65596 /* Izmērs */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhamptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] gcyj3dsq6ujlifq9gdkz4u6kra8g472 3668105 3668076 2022-08-08T10:34:05Z Tttoooxxx 65596 /* Izmērs */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 2sqfuzgsvbwgmrbhucbqkpz2oh1efng Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Attēli/Attēli bez licences 102 351938 3668009 3664928 2022-08-08T03:01:45Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts saraksts wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} Sarakstā apkopoti attēli, kam nav norādīta autortiesību licence. __TOC__ == Saraksts == {| class="sortable wikitable" |- ! Attēls !! Augšupielādētājs !! Augšupielādes datums !! Izmantotās veidnes !! Saites uz attēlu |- | [[:Attēls:Irbe Anna.PNG|Irbe Anna.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2016-07-08 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Salna pavasari 1955.PNG|Salna pavasari 1955.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2016-07-08 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Velga Vilipa.jpg|Velga Vilipa.jpg]] || {{U|Kasp2008}} || 2018-04-24 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Carmen Horrendum filma.PNG|Carmen Horrendum filma.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2018-05-22 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Elmuts Voldemars.PNG|Elmuts Voldemars.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2018-08-20 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Zeiberlins 1897 2 nov Gertr.PNG|Zeiberlins 1897 2 nov Gertr.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2019-05-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Auns pase.PNG|Auns pase.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2019-11-21 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png]] || {{U|Pirags}} || 2018-02-07 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 4 |- | [[:Attēls:Zviedrijas zemes.png|Zviedrijas zemes.png]] || {{U|Feens}} || 2005-01-16 || || 1 |- | [[:Attēls:Upe RBuga.png|Upe RBuga.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-01 || || 1 |- | [[:Attēls:Upe Nareva.png|Upe Nareva.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-01 || || 0 |- | [[:Attēls:Upe Sana.png|Upe Sana.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-02 || || 1 |- | [[:Attēls:Upe Noteca.png|Upe Noteca.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-02 || || 1 |- | [[:Attēls:Upe Pilica.png|Upe Pilica.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-03 || || 1 |- | [[:Attēls:Upe Vepsa.png|Upe Vepsa.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-03 || || 1 |- | [[:Attēls:Upe Bobra.png|Upe Bobra.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-03 || || 1 |- | [[:Attēls:Upe Lina.png|Upe Lina.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-03 || || 1 |- | [[:Attēls:Upe Vkra.png|Upe Vkra.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-04 || || 1 |- | [[:Attēls:Upe Dunajeca.png|Upe Dunajeca.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-05 || || 1 |- | [[:Attēls:Upe Brda.png|Upe Brda.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-05 || || 1 |- | [[:Attēls:Upe Visloka.png|Upe Visloka.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-06 || || 1 |- | [[:Attēls:MakedonijaPrilepa.png|MakedonijaPrilepa.png]] || {{U|Feens}} || 2006-09-18 || || 1 |- | [[:Attēls:SerbijaPrizrena.png|SerbijaPrizrena.png]] || {{U|Feens}} || 2006-09-24 || || 1 |- | [[:Attēls:PakistanRawalpindi.png|PakistanRawalpindi.png]] || {{U|Feens}} || 2006-10-13 || || 1 |- | [[:Attēls:BangladesaCitagonga.png|BangladesaCitagonga.png]] || {{U|Feens}} || 2006-10-23 || || 0 |- | [[:Attēls:FilipinasSebu.png|FilipinasSebu.png]] || {{U|Feens}} || 2006-10-25 || || 1 |- | [[:Attēls:MakedonijaTetova.png|MakedonijaTetova.png]] || {{U|Feens}} || 2006-11-22 || || 1 |- | [[:Attēls:Teika 1925.JPG|Teika 1925.JPG]] || {{U|Ingarix}} || 2018-02-07 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Muzikalais kokteilis.jpg|Muzikalais kokteilis.jpg]] || {{U|Dukts}} || 2018-02-16 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Vācu motorizētā kara tehnika July 21, 1941.jpg|Vācu motorizētā kara tehnika July 21, 1941.jpg]] || {{U|Maranello Prime}} || 2016-01-16 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Bessarabia-Ukraine-Crimea-220.jpg|Bessarabia-Ukraine-Crimea-220.jpg]] || {{U|Maranello Prime}} || 2016-07-18 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Bessarabia-Ukraine-Crimea-213.jpg|Bessarabia-Ukraine-Crimea-213.jpg]] || {{U|Maranello Prime}} || 2016-07-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Waffen 5'th SS Panzer Division Wiking (1942).jpg|Waffen 5'th SS Panzer Division Wiking (1942).jpg]] || {{U|Maranello Prime}} || 2016-11-05 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Krievijas prezidenta Vladimira Putina tugra.jpg|Krievijas prezidenta Vladimira Putina tugra.jpg]] || {{U|Juristiltins}} || 2006-12-20 || || 1 |- | [[:Attēls:Aziz-efendi-muhammad-alayhi-s-salam.jpg|Aziz-efendi-muhammad-alayhi-s-salam.jpg]] || {{U|Juristiltins}} || 2007-05-01 || || 1 |- | [[:Attēls:Osmanu-gerbonis-05.jpg|Osmanu-gerbonis-05.jpg]] || {{U|Juristiltins}} || 2007-10-11 || || 1 |- | [[:Attēls:Cihad-ilani.jpg|Cihad-ilani.jpg]] || {{U|Juristiltins}} || 2007-10-17 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 3 |- | [[:Attēls:Sedas stacija 4.jpg|Sedas stacija 4.jpg]] || {{U|Gimnazists123}} || 2020-06-14 || {{tl|Attēla autortiesības}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Kanepju dizozols 2.jpg|Kanepju dizozols 2.jpg]] || {{U|Gimnazists123}} || 2020-06-14 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Daugavpils Valsts ģimnāzija.jpg|Daugavpils Valsts ģimnāzija.jpg]] || {{U|Kaspiko}} || 2015-12-28 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Piemineklis Stradiņam (Viesīte).jpg|Piemineklis Stradiņam (Viesīte).jpg]] || {{U|Voll}} || 2016-10-29 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Piemiņas akmens Jēkabpils kaujas (1704) vietā.JPG|Piemiņas akmens Jēkabpils kaujas (1704) vietā.JPG]] || {{U|Voll}} || 2016-10-29 || {{tl|Nepārvietot uz Vikikrātuvi}}, {{tl|Attēla autortiesības}}, {{tl|FoP-Latvia}} || 3 |- | [[:Attēls:Viesītes Kultūras nams .jpg|Viesītes Kultūras nams .jpg]] || {{U|Voll}} || 2016-10-29 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Biržu internatskola.JPG|Biržu internatskola.JPG]] || {{U|Voll}} || 2016-10-29 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Piemiņas akmens Vecajam Stenderam.JPG|Piemiņas akmens Vecajam Stenderam.JPG]] || {{U|Voll}} || 2016-11-03 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:ZaigasGailes birojs.jpg|ZaigasGailes birojs.jpg]] || {{U|Oskars555}} || 2015-04-20 || {{tl|NowCommons}}, {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Polarizacijas izkliede.png|Polarizacijas izkliede.png]] || {{U|Marcis.koloda}} || 2015-06-24 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Dvietes paliene.jpg|Dvietes paliene.jpg]] || {{U|Liiidzis}} || 2015-07-01 || {{tl|Attēla autortiesības}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Kabīnes.jpg|Kabīnes.jpg]] || {{U|Sindijaies}} || 2015-08-13 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Izstāžu zāle.jpg|Izstāžu zāle.jpg]] || {{U|Sindijaies}} || 2015-08-13 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Paralelaissl..png|Paralelaissl..png]] || {{U|Simona.granta}} || 2015-09-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Spidola vapenis.jpg|Spidola vapenis.jpg]] || {{U|KorpSpīdola}} || 2015-09-28 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Photo-electric sensors (diffuse detection mode).gif|Photo-electric sensors (diffuse detection mode).gif]] || {{U|SEWiki}} || 2016-01-08 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Gaujienas pilsmuiža.jpeg|Gaujienas pilsmuiža.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Gaujienas muižas klēts.jpeg|Gaujienas muižas klēts.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Anniņu dīķis.jpeg|Anniņu dīķis.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Muižas ieejas telpa.jpeg|Muižas ieejas telpa.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Špricmāja.jpeg|Špricmāja.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Dārznieka māja.jpeg|Dārznieka māja.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Kučiera māja.jpeg|Kučiera māja.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Lauvas.jpeg|Lauvas.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Lauvas mute.jpeg|Lauvas mute.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Kapliča.jpeg|Kapliča.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Rekonstukcija.jpeg|Rekonstukcija.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Enijs Maiks 2016 foto Igors Linga.jpg|Enijs Maiks 2016 foto Igors Linga.jpg]] || {{U|Igors Linga}} || 2016-03-10 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Vesture 3.jpg|Vesture 3.jpg]] || {{U|LatvianCoder}} || 2017-02-20 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Vesture 4.jpeg|Vesture 4.jpeg]] || {{U|LatvianCoder}} || 2017-02-20 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Ata Kronvalda Durbes vidusskola.JPG|Ata Kronvalda Durbes vidusskola.JPG]] || {{U|Levs.Rusilo}} || 2017-03-23 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:SkolaMP.jpg|SkolaMP.jpg]] || {{U|G.Bergmane}} || 2017-05-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Portrait Carl Hilpert.jpg|Portrait Carl Hilpert.jpg]] || {{U|OlezhkaG}} || 2022-02-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:WhatsApp Image 2019-04-08 at 18.15.26.jpeg|WhatsApp Image 2019-04-08 at 18.15.26.jpeg]] || {{U|Rtustudents}} || 2019-04-08 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Phoenix Wright Ace Attorney cover.jpg|Phoenix Wright Ace Attorney cover.jpg]] || {{U|WoweMain}} || 2022-05-15 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Visi vīrieši ir sušķi.jpg|Visi vīrieši ir sušķi.jpg]] || {{U|Whoisrenwhoami}} || 2022-04-13 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Dome1232.jpeg|Dome1232.jpeg]] || {{U|Илья Мацкевич}} || 2021-07-17 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:VELESANAS.jpeg|VELESANAS.jpeg]] || {{U|Илья Мацкевич}} || 2021-07-18 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:DSC 0306.jpg|DSC 0306.jpg]] || {{U|Илья Мацкевич}} || 2022-02-10 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Apkaime-bd.png|Apkaime-bd.png]] || {{U|DKoopL}} || 2022-07-14 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Apkaimes ar gerboniem.png|Apkaimes ar gerboniem.png]] || {{U|DKoopL}} || 2022-07-14 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Gerboni.jpeg|Gerboni.jpeg]] || {{U|DKoopL}} || 2022-07-14 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Vilis Samsons.gif|Vilis Samsons.gif]] || {{U|Eremu1}} || 2022-07-07 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Marija-Vecrumba.jpg|Marija-Vecrumba.jpg]] || {{U|Eremu1}} || 2022-07-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Kārlis Veidemanis.gif|Kārlis Veidemanis.gif]] || {{U|Eremu1}} || 2022-07-10 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Vilis Ģilbe.gif|Vilis Ģilbe.gif]] || {{U|Eremu1}} || 2022-07-11 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Karalaiks.jpg|Karalaiks.jpg]] || {{U|Viesnicajelgava}} || 2021-12-13 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Zentas brīvdienas.png|Zentas brīvdienas.png]] || {{U|Serialilatviesu001}} || 2022-02-08 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Bitit' matos 2 sezona.png|Bitit' matos 2 sezona.png]] || {{U|Serialilatviesu001}} || 2022-02-25 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Bitit' matos 1 sezona.png|Bitit' matos 1 sezona.png]] || {{U|Serialilatviesu001}} || 2022-02-26 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Playboi Carti - Playboi Carti.png|Playboi Carti - Playboi Carti.png]] || {{U|Yungchains}} || 2022-06-30 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:XXXTentacion - 17.jpg|XXXTentacion - 17.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg|XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:XXXTentacion - ?.png|XXXTentacion - ?.png]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 3 |- | [[:Attēls:XXXTentacion - SKINS Cover.png|XXXTentacion - SKINS Cover.png]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 3 |- | [[:Attēls:XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg|XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Lil Pump 2017.jpg|Lil Pump 2017.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-03 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Carti.jpg|Carti.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Playboi Carti peforming.jpg|Playboi Carti peforming.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Ski Mask The Slump God.jpg|Ski Mask The Slump God.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Lil Uzi Vert 2021.jpg|Lil Uzi Vert 2021.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-10 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Lil Pump 2019.jpg|Lil Pump 2019.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Playboi Carti peforming.JPG|Playboi Carti peforming.JPG]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:KSI.jpg|KSI.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-20 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:KSI 2.jpg|KSI 2.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-20 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |} == Attēli pēc dalībnieka == {| class="sortable wikitable" |- ! Dalībnieks!! Attēli bez licences |- | {{User|Feens}} || 19 |- | {{User|Yungchains}} || 15 |- | {{User|Anzela Geljanu}} || 11 |- | {{User|Kasp2008}} || 7 |- | {{User|Voll}} || 5 |- | {{User|Maranello Prime}} || 4 |- | {{User|Juristiltins}} || 4 |- | {{User|Eremu1}} || 4 |- | {{User|Илья Мацкевич}} || 3 |- | {{User|DKoopL}} || 3 |- | {{User|Serialilatviesu001}} || 3 |- | {{User|Gimnazists123}} || 2 |- | {{User|Sindijaies}} || 2 |- | {{User|LatvianCoder}} || 2 |- | {{User|Pirags}} || 1 |- | {{User|Ingarix}} || 1 |- | {{User|Dukts}} || 1 |- | {{User|Kaspiko}} || 1 |- | {{User|Oskars555}} || 1 |- | {{User|Marcis.koloda}} || 1 |- | {{User|Liiidzis}} || 1 |- | {{User|Simona.granta}} || 1 |- | {{User|KorpSpīdola}} || 1 |- | {{User|SEWiki}} || 1 |- | {{User|Igors Linga}} || 1 |- | {{User|Levs.Rusilo}} || 1 |- | {{User|G.Bergmane}} || 1 |- | {{User|OlezhkaG}} || 1 |- | {{User|Rtustudents}} || 1 |- | {{User|WoweMain}} || 1 |- | {{User|Whoisrenwhoami}} || 1 |- | {{User|Viesnicajelgava}} || 1 |} [[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts — attēli]] bqhuw7hu9d5eqk0twjcpcykyecurlvq Vikipēdija:Vajadzīgie raksti/Visas sarkanās saites 4 352413 3668011 3664930 2022-08-08T03:02:20Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} '''Vikipēdijas pieprasītās lapas''' ir tie raksti, uz kurām norāda visvairāk sarkano saišu (no rakstiem). Pastāv arī Vikipēdijas īpašā lapa "[[Special:WantedPages|Pieprasītās lapas]]", taču tās dati tiek reti atjaunināti un tajā ir saites uz visām Vikipēdijas vārdtelpām (dažādām diskusijām, veidnēm u.t.t.). Šī rakstu statistika var nebūt pilnīga. Skatīt arī [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|šo sarakstu]], kurā ņemtas vērā vienīgi saites pašā rakstu vikitekstā. == Informācija == <!-- INFO START --> * Avots: [[quarry:query/16153]] * Atjaunināšanas brīdis: 2022. gada 8. augusts plkst. 03:02:19 <!-- INFO END --> == Saraksts == <!-- LIST START --> {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa !! Saites |- | [[Asīriešu kalendārs]] || 1419 |- | [[Bahá'í kalendārs]] || 1419 |- | [[Berberu kalendārs]] || 1419 |- | [[Budistu kalendārs]] || 1419 |- | [[Hindu kalendārs]] || 1419 |- | [[Igbo kalendārs]] || 1419 |- | [[Indijas nacionālais kalendārs]] || 1419 |- | [[Tradicionālais burmiešu kalendārs]] || 1419 |- | [[Satellite Catalog Number]] || 1034 |- | [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 465 |- | [[Ēveles baznīca]] || 402 |- | [[Vangažu luterāņu baznīca]] || 401 |- | [[Gārsenes luterāņu baznīca]] || 401 |- | [[Cesvaines luterāņu baznīca]] || 401 |- | [[Ķempju luterāņu baznīca]] || 401 |- | [[Apriķu baznīca]] || 401 |- | [[Liepnas luterāņu baznīca]] || 401 |- | [[Liepnas pareizticīgo baznīca]] || 401 |- | [[Miķeļtorņa luterāņu baznīca]] || 400 |- | [[Landzes luterāņu baznīca]] || 400 |- | [[Rīgas Golgātas baptistu draudzes dievnams]] || 400 |- | [[Nītaures luterāņu baznīca]] || 400 |- | [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]] || 400 |- | [[Zaubes luterāņu baznīca]] || 400 |- | [[Zlēku luterāņu baznīca]] || 400 |- | [[Āraišu baznīca]] || 400 |- | [[Siguldas luterāņu baznīca]] || 400 |- | [[Īles baznīca]] || 400 |- | [[Ķemeru baptistu draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Ļaudonas pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Uguņciema baptistu draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Ugāles luterāņu baznīca]] || 399 |- | [[Užavas luterāņu baznīca]] || 399 |- | [[Valmieras baptistu baznīca]] || 399 |- | [[Varakļānu Viktora baznīca]] || 399 |- | [[Vecforštadtes vecticībnieku baznīca]] || 399 |- | [[Veclaicenes baznīca]] || 399 |- | [[Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Ventspils baptistu draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Zaubes pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Zeltiņu baznīca]] || 399 |- | [[Kosas baznīca]] || 399 |- | [[Kuldīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Kuldīgas baptistu draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Kārzdabas pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Lielvārdes Sv. Krusta Paaugstināšanas Romas katoļu baznīca]] || 399 |- | [[Liepājas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Liepājas Svētā Aleksija pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Limbažu baptistu draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 399 |- | [[Mazsalacas baptistu draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Maļutkinas vecticībnieku baznīca]] || 399 |- | [[Māļu baznīca]] || 399 |- | [[Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 399 |- | [[Nāriņciema baptistu draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Nīderkunu vecticībnieku baznīca]] || 399 |- | [[Ogres Evaņģēliskās baptistu draudzes baptistu draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Ogres Trīsvienības baptistu draudzes baptistu draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Piltenes luterāņu baznīca]] || 399 |- | [[Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 399 |- | [[Gajokas vecticībnieku baznīca]] || 399 |- | [[Garkalnes luterāņu baznīca]] || 399 |- | [[Puzes luterāņu baznīca]] || 399 |- | [[Pāvilostas baptistu draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Rīgas Mateja baptistu draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Rīgas mormoņu baznīca]] || 399 |- | [[Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Sakas baptistu draudzes dievnams]] || 399 |- | [[Bolderājas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudze]] || 399 |- | [[Bornes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 399 |- | [[Bučauskas Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Cesvaines katoļu baznīca]] || 399 |- | [[Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Cēsu Romas katoļu baznīca]] || 399 |- | [[Cīravas baznīca]] || 399 |- | [[Daugavpils Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Klusā iela)]] || 399 |- | [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Ļermontova iela)]] || 399 |- | [[Daugavpils Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Daugavpils Sv. Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Doles-Ķekavas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 399 |- | [[Dundagas draudzes baptistu dievnams]] || 399 |- | [[Aizputes Vasarsvētku draudzes lūgšanu nams]] || 399 |- | [[Grīvas vecticībnieku baznīca]] || 399 |- | [[Jaunburtnieku baznīca]] || 399 |- | [[Jaunlaicenes baznīca]] || 399 |- | [[Jelgavas baptistu baznīca]] || 399 |- | [[Jūrmalas Slokas evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 399 |- | [[Skujenes baznīca]] || 399 |- | [[Staiceles baznīca]] || 399 |- | [[Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca]] || 399 |- | [[Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca (Lielvārdē)]] || 399 |- | [[Sīķeles luterāņu baznīca]] || 399 |- | [[Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 399 |- | [[PubMed Identifier]] || 319 |- | [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 307 |- | [[Ārlavas muiža]] || 297 |- | [[Garozas muiža]] || 295 |- | [[Šarlotes muiža]] || 295 |- | [[Startu muiža]] || 295 |- | [[Zaļmuiža (muiža)]] || 294 |- | [[Salas muiža]] || 294 |- | [[Altonas muižiņa]] || 294 |- | [[Atgāzenes muiža]] || 294 |- | [[Annasmuiža (muiža)]] || 293 |- | [[Audēju muiža]] || 293 |- | [[Vaivada muiža]] || 293 |- | [[Šeimaņu muiža]] || 293 |- | [[Helēnes muiža]] || 293 |- | [[Jasmuiža (muiža)]] || 293 |- | [[Cilts (bioloģija)]] || 278 |- | [[Vispārīgs augšējā līmeņa domēns]] || 260 |- | [[.рф]] || 256 |- | [[.бг]] || 255 |- | [[.укр]] || 255 |- | [[Trusis (zodiaks)]] || 243 |- | [[Drakons (zodiaks)]] || 242 |- | [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 241 |- | [[Valstis vairākos kontinentos]] || 241 |- | [[Tīģeris (zodiaks)]] || 240 |- | [[Igors Solovjovs]] || 240 |- | [[Pērtiķis (zodiaks)]] || 239 |- | [[Čūska (zodiaks)]] || 237 |- | [[Kaza (zodiaks)]] || 237 |- | [[Vērsis (zodiaks)]] || 236 |- | [[Gailis (zodiaks)]] || 235 |- | [[Žurka (zodiaks)]] || 234 |- | [[Zirgs (zodiaks)]] || 234 |- | [[OCLC]] || 231 |- | [[Cūka (zodiaks)]] || 231 |- | [[Suns (zodiaks)]] || 230 |- | [[Leons IV]] || 229 |- | [[Krievu nacionāldemokrātu partija]] || 229 |- | [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 228 |- | [[UTC-4]] || 219 |- | [[Sergejs Fjodorovs (politiķis)]] || 214 |- | [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotais saraksts]] || 212 |- | [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā frakcija]] || 210 |- | [[Vjačeslavs Stepaņenko]] || 209 |- | [[Ērika Zommere]] || 208 |- | [[Modernā pieccīņa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 207 |- | [[Lemur-2]] || 206 |- | [[Supercoppa Italiana]] || 206 |- | [[Supercopa de España]] || 205 |- | [[Miera, kārtības un ražošanas apvienība]] || 204 |- | [[LR Augstākās Padomes deputāti]] || 204 |- | [[LR Augstākās Padomes frakcijas]] || 204 |- | [[Martins I]] || 197 |- | [[Lielbritānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 194 |- | [[STS-108]] || 190 |- | [[STS-121]] || 190 |- | [[Valstu uzskaitījums ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 189 |- | [[STS-106]] || 189 |- | [[STS-112]] || 189 |- | [[STS-100]] || 188 |- | [[STS-105]] || 188 |- | [[STS-113]] || 188 |- | [[STS-114]] || 188 |- | [[STS-92]] || 188 |- | [[STS-104]] || 187 |- | [[Ēriks Zunda]] || 187 |- | [[STS-102]] || 186 |- | [[STS-110]] || 186 |- | [[STS-111]] || 186 |- | [[STS-115]] || 186 |- | [[STS-88]] || 186 |- | [[Jānis XV]] || 185 |- | [[STS-101]] || 185 |- | [[STS-98]] || 185 |- | [[STS-96]] || 184 |- | [[STS-97]] || 184 |- | [[Nikolajs IV]] || 184 |- | [[Klements II]] || 184 |- | [[Gelasijs II]] || 184 |- | [[Paulis Kļaviņš]] || 183 |- | [[Jānis VIII]] || 183 |- | [[Andrejs Naglis]] || 183 |- | [[Leons VI]] || 183 |- | [[Honorijs II]] || 182 |- | [[Honorijs IV]] || 182 |- | [[Pashālijs II]] || 182 |- | [[Benedikts IV]] || 182 |- | [[Benedikts VI]] || 182 |- | [[Celestīns II]] || 182 |- | [[Leons VIII]] || 182 |- | [[Lūcijs II]] || 182 |- | [[Martins IV]] || 182 |- | [[Leons VII]] || 181 |- | [[Lūcijs III]] || 181 |- | [[Nikolajs III]] || 181 |- | [[Stefans VIII]] || 181 |- | [[Gregors VI]] || 181 |- | [[Gregors XIV]] || 181 |- | [[Inocents IX]] || 181 |- | [[Inocents V]] || 181 |- | [[Jānis XVIII]] || 181 |- | [[Jānis XXI]] || 181 |- | [[Konons]] || 181 |- | [[Severīns]] || 181 |- | [[Adriāns V]] || 181 |- | [[Anastasijs III]] || 181 |- | [[Anastasijs IV]] || 181 |- | [[Benedikts III]] || 181 |- | [[Benedikts VII]] || 181 |- | [[Benedikts XI]] || 181 |- | [[Benedikts V]] || 180 |- | [[Bonifācijs III]] || 180 |- | [[Bonifācijs IV]] || 180 |- | [[Bonifācijs VI]] || 180 |- | [[Eugenijs I]] || 180 |- | [[Fēlikss III]] || 180 |- | [[Silvestrs III]] || 180 |- | [[Sisīnijs]] || 180 |- | [[Stefans III (pāvests)]] || 180 |- | [[Stefans VI]] || 180 |- | [[Stefans VII]] || 180 |- | [[Hilārijs]] || 180 |- | [[Jānis IX]] || 180 |- | [[Jānis X]] || 180 |- | [[Jānis XIV]] || 180 |- | [[Jānis XIX]] || 180 |- | [[Jānis XVII]] || 180 |- | [[Adeodāts II]] || 180 |- | [[Adriāns II]] || 180 |- | [[Agapets II]] || 180 |- | [[Aleksandrs II (pāvests)]] || 180 |- | [[Valentīns (pāvests)]] || 180 |- | [[Vigīlijs]] || 180 |- | [[Viktors III]] || 180 |- | [[Vitaliāns]] || 180 |- | [[Romāns (pāvests)]] || 180 |- | [[Sabiniāns]] || 179 |- | [[Stefans IX]] || 179 |- | [[Stefans V]] || 179 |- | [[Teodors II]] || 179 |- | [[Formozs]] || 179 |- | [[Dons (pāvests)]] || 179 |- | [[Nikolajs II (pāvests)]] || 179 |- | [[Nikolajs I (pāvests)]] || 179 |- | [[Pashālijs I]] || 179 |- | [[Pelāgijs I]] || 179 |- | [[Pelāgijs II]] || 179 |- | [[Marcels I]] || 179 |- | [[Marcelīns]] || 179 |- | [[Marīns II]] || 179 |- | [[Konstantīns (pāvests)]] || 179 |- | [[Adeodāts I]] || 179 |- | [[Agapets I]] || 179 |- | [[Aleksejs Holostovs]] || 179 |- | [[Jānis V]] || 179 |- | [[Jānis XI]] || 179 |- | [[Jānis XIII]] || 179 |- | [[Sergejs I]] || 178 |- | [[Sergejs II]] || 178 |- | [[Sergejs IV]] || 178 |- | [[Damasijs II]] || 178 |- | [[Lando (pāvests)]] || 178 |- | [[Kalvānu pilskalns]] || 175 |- | [[Baiba Brigmane]] || 175 |- | [[Latvijas Darba savienība un tautas apvienība]] || 173 |- | [[Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija]] || 173 |- | [[Latvijas Tautas partija]] || 172 |- | [[STS-49]] || 172 |- | [[Žanete Vasaraudze]] || 171 |- | [[Jānis Esta]] || 170 |- | [[Pāvels Maksimovs]] || 169 |- | [[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]] || 169 |- | [[Andris Vilks (politiķis, 1956)]] || 169 |- | [[Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija]] || 168 |- | [[Latgales Ļaužu partija]] || 167 |- | [[Jānis Porietis]] || 166 |- | [[ASV 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 166 |- | [[Satversmes sapulces deputāti]] || 165 |- | [[Satversmes sapulces frakcijas]] || 165 |- | [[Vācbaltu vienības partija]] || 165 |- | [[Žīdu cionistes partija]] || 165 |- | [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 161 |- | [[Guntis Bērziņš]] || 158 |- | [[Māris Krastiņš]] || 157 |- | [[Uldis Briedis]] || 157 |- | [[Alberts Krūmiņš]] || 156 |- | [[Anatolijs Mackevičs]] || 156 |- | [[Andis Kāposts]] || 156 |- | [[Inta Feldmane]] || 156 |- | [[Igors Aleksandrovs]] || 155 |- | [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)]] || 150 |- | [[Futbols 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 149 |- | [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)]] || 149 |- | [[Ernests Jurkāns]] || 148 |- | [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 148 |- | [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs]] || 147 |- | [[Skylab 4]] || 146 |- | [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 146 |- | [[12. Saeimas frakcijas]] || 146 |- | [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 145 |- | [[Skylab 2]] || 145 |- | [[Skylab 3]] || 145 |- | [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 145 |- | [[PubMed Central]] || 145 |- | [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 143 |- | [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 143 |- | [[13. Saeimas frakcijas]] || 142 |- | [[Ķilupe]] || 141 |- | [[Roberts Ričardsons]] || 140 |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 140 |- | [[ASV 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 140 |- | [[USA-239]] || 140 |- | [[Graužupīte]] || 140 |- | [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 139 |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 139 |- | [[Ēriks Kaža]] || 139 |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 139 |- | [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 138 |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 138 |- | [[4. Saeimas frakcijas]] || 138 |- | [[Andris Saulītis]] || 138 |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 138 |- | [[Polija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 138 |- | [[Flock-1b 1]] || 137 |- | [[Flock-1b 10]] || 137 |- | [[Flock-1b 11]] || 137 |- | [[Flock-1b 12]] || 137 |- | [[Flock-1b 13]] || 137 |- | [[Flock-1b 14]] || 137 |- | [[Flock-1b 2]] || 137 |- | [[Flock-1b 3]] || 137 |- | [[Flock-1b 4]] || 137 |- | [[Flock-1b 5]] || 137 |- | [[Flock-1b 7]] || 137 |- | [[Flock-1b 8]] || 137 |- | [[Flock-1b 9]] || 137 |- | [[USA-295]] || 137 |- | [[Gunārs Upenieks]] || 136 |- | [[Janīna Kušnere]] || 136 |- | [[Leons Līdums]] || 136 |- | [[Ludmila Kuprijanova]] || 136 |- | [[Prometheus 2.2]] || 136 |- | [[STS-95]] || 136 |- | [[13. Saeimas deputāti]] || 136 |- | [[ASV 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 135 |- | [[STS-107]] || 135 |- | [[2017.—2018. gada NBA sezona]] || 135 |- | [[2. Saeimas frakcijas]] || 134 |- | [[Jaunā zemnieku apvienība]] || 134 |- | [[Rīgas 100. vidusskola]] || 134 |- | [[STS-109]] || 134 |- | [[STS-90]] || 134 |- | [[Kristīgais darba bloks]] || 133 |- | [[SKS 9. ekspedīcija]] || 133 |- | [[STS-6]] || 133 |- | [[STS-91]] || 133 |- | [[4. Saeimas deputāti]] || 132 |- | [[ASV 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132 |- | [[Krievu zemnieku partija]] || 132 |- | [[1960. gada F1 sezona]] || 132 |- | [[Progresīvā zemnieku partija]] || 132 |- | [[Rīgas 62. vidusskola]] || 132 |- | [[SKS 1. ekspedīcija]] || 132 |- | [[SKS 13. ekspedīcija]] || 132 |- | [[SKS 3. ekspedīcija]] || 132 |- | [[SKS 5. ekspedīcija]] || 132 |- | [[STS-103]] || 132 |- | [[STS-31]] || 132 |- | [[STS-41-B]] || 132 |- | [[STS-51-L]] || 132 |- | [[STS-7]] || 132 |- | [[STS-71]] || 132 |- | [[STS-8]] || 132 |- | [[STS-86]] || 132 |- | [[STS-87]] || 132 |- | [[STS-99]] || 132 |- | [[SKS 11. ekspedīcija]] || 131 |- | [[SKS 2. ekspedīcija]] || 131 |- | [[SKS 4. ekspedīcija]] || 131 |- | [[SKS 6. ekspedīcija]] || 131 |- | [[SKS 7. ekspedīcija]] || 131 |- | [[SKS 8. ekspedīcija]] || 131 |- | [[STS-34]] || 131 |- | [[STS-41-D]] || 131 |- | [[STS-42]] || 131 |- | [[STS-57]] || 131 |- | [[STS-58]] || 131 |- | [[STS-61-A]] || 131 |- | [[STS-63]] || 131 |- | [[STS-73]] || 131 |- | [[STS-76]] || 131 |- | [[STS-78]] || 131 |- | [[STS-81]] || 131 |- | [[STS-89]] || 131 |- | [[1. Saeimas frakcijas]] || 131 |- | [[Starlink]] || 131 |- | [[UTC+0]] || 131 |- | [[Iļģuciema sākumskola]] || 131 |- | [[Rīgas Imantas sākumskola]] || 130 |- | [[Rīgas Sarkandaugavas sākumskola]] || 130 |- | [[SKS 10. ekspedīcija]] || 130 |- | [[SKS 12. ekspedīcija]] || 130 |- | [[SKS 68. ekspedīcija]] || 130 |- | [[STS-1]] || 130 |- | [[STS-2]] || 130 |- | [[STS-26]] || 130 |- | [[STS-3]] || 130 |- | [[STS-35]] || 130 |- | [[STS-38]] || 130 |- | [[STS-4]] || 130 |- | [[STS-41]] || 130 |- | [[STS-41-G]] || 130 |- | [[STS-5]] || 130 |- | [[STS-51-A]] || 130 |- | [[STS-51-B]] || 130 |- | [[STS-51-D]] || 130 |- | [[STS-51-I]] || 130 |- | [[STS-55]] || 130 |- | [[STS-60]] || 130 |- | [[STS-61]] || 130 |- | [[STS-61-C]] || 130 |- | [[STS-66]] || 130 |- | [[STS-67]] || 130 |- | [[STS-72]] || 130 |- | [[STS-74]] || 130 |- | [[STS-77]] || 130 |- | [[STS-79]] || 130 |- | [[STS-80]] || 130 |- | [[STS-82]] || 130 |- | [[STS-83]] || 130 |- | [[STS-84]] || 130 |- | [[STS-85]] || 130 |- | [[STS-9]] || 130 |- | [[STS-93]] || 130 |- | [[STS-94]] || 130 |- | [[1950. gada F1 sezona]] || 130 |- | [[3. Saeimas frakcijas]] || 130 |- | [[Mežaparka sākumskola]] || 130 |- | [[Izpostīto apgabalu kongress un apvienotā savienība]] || 130 |- | [[Harrison Schmitt]] || 129 |- | [[Jack R. Lousma]] || 129 |- | [[James Irwin]] || 129 |- | [[Joe Engle]] || 129 |- | [[Joseph P. Kerwin]] || 129 |- | [[Edward George Gibson]] || 129 |- | [[Fred Haise]] || 129 |- | [[Vance D. Brand]] || 129 |- | [[Richard H. Truly]] || 129 |- | [[Ronald Ellwin Evans]] || 129 |- | [[SKS 69. ekspedīcija]] || 129 |- | [[SKS 70. ekspedīcija]] || 129 |- | [[STS-27]] || 129 |- | [[STS-28]] || 129 |- | [[STS-29]] || 129 |- | [[STS-30]] || 129 |- | [[STS-32]] || 129 |- | [[STS-33]] || 129 |- | [[STS-36]] || 129 |- | [[STS-37]] || 129 |- | [[STS-39]] || 129 |- | [[STS-40]] || 129 |- | [[STS-41-C]] || 129 |- | [[STS-43]] || 129 |- | [[STS-44]] || 129 |- | [[STS-45]] || 129 |- | [[STS-46]] || 129 |- | [[STS-47]] || 129 |- | [[STS-48]] || 129 |- | [[STS-50]] || 129 |- | [[STS-51]] || 129 |- | [[STS-51-C]] || 129 |- | [[STS-51-F]] || 129 |- | [[STS-51-G]] || 129 |- | [[STS-51-J]] || 129 |- | [[STS-52]] || 129 |- | [[STS-53]] || 129 |- | [[STS-54]] || 129 |- | [[STS-56]] || 129 |- | [[STS-59]] || 129 |- | [[STS-61-B]] || 129 |- | [[STS-62]] || 129 |- | [[STS-64]] || 129 |- | [[STS-65]] || 129 |- | [[STS-68]] || 129 |- | [[STS-69]] || 129 |- | [[STS-70]] || 129 |- | [[STS-75]] || 129 |- | [[1953. gada F1 sezona]] || 129 |- | [[Stuart Roosa]] || 129 |- | [[USA-232]] || 129 |- | [[Ken Mattingly]] || 129 |- | [[Kristīgo darba ļaužu savienība]] || 129 |- | [[Charles Moss Duke]] || 129 |- | [[Deke Slayton]] || 129 |- | [[Deivids Gross]] || 128 |- | [[Kosmos-2473]] || 128 |- | [[UTC-3]] || 128 |- | [[2. Saeimas deputāti]] || 128 |- | [[Māris Sprindžuks]] || 127 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums]] || 127 |- | [[Padomju Savienība 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 127 |- | [[Džeks Steinbergers]] || 127 |- | [[Ričards Teilors]] || 127 |- | [[Kips Torns]] || 127 |- | [[Latgales Tautas savienība]] || 127 |- | [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Augšdaugavas novadā]] || 127 |- | [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dienvidkurzemes novadā]] || 127 |- | [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valmieras novadā]] || 127 |- | [[USA-242]] || 126 |- | [[Edvards Pērsels]] || 126 |- | [[Nikolass Blūmbergēns]] || 126 |- | [[Padomju Savienība 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 126 |- | [[Programmatūras licence]] || 126 |- | [[1952. gada F1 sezona]] || 126 |- | [[Kosmos-2486]] || 126 |- | [[Karls Aleksandrs Millers]] || 125 |- | [[Krievu tautas partija]] || 125 |- | [[Bertrams Brokhauss]] || 125 |- | [[Braians Džozefsons]] || 125 |- | [[Džeks Kilbijs]] || 125 |- | [[Džordžs Smits]] || 125 |- | [[Filips Andersons]] || 125 |- | [[Isamu Akasaki]] || 125 |- | [[Leo Esaki]] || 125 |- | [[Martins Perls]] || 125 |- | [[Martinuss Veltmans]] || 125 |- | [[Čārlzs Kao]] || 125 |- | [[1. Saeimas deputāti]] || 125 |- | [[3. Saeimas deputāti]] || 124 |- | [[Šeldons Glešovs]] || 124 |- | [[Džeimss Kronins]] || 124 |- | [[Džons Maikls Kosterlics]] || 124 |- | [[Džozefs Teilors]] || 124 |- | [[Frenks Vilčeks]] || 124 |- | [[Gerds Binnigs]] || 124 |- | [[Karlo Rubia]] || 124 |- | [[Kenets Vilsons]] || 124 |- | [[Kosmos-2487]] || 124 |- | [[Kosmos-2492]] || 124 |- | [[Kosmos-2493]] || 124 |- | [[Kristīgi saimnieciskais bloks]] || 124 |- | [[Berijs Berišs]] || 124 |- | [[Bērtons Rihters]] || 124 |- | [[Daniels Cui]] || 124 |- | [[Dankans Haldeins]] || 124 |- | [[Donalds Glēzers]] || 124 |- | [[Donna Striklenda]] || 124 |- | [[Masatoši Košiba]] || 124 |- | [[Melvins Švarcs]] || 124 |- | [[Mišels Majors]] || 124 |- | [[Sinitiro Tomonaga]] || 124 |- | [[Sjukuro Manabe]] || 124 |- | [[Stīvens Ču]] || 124 |- | [[Takaaki Kadzita]] || 124 |- | [[Teodors Henšs]] || 124 |- | [[Tosihide Masukava]] || 124 |- | [[Hanss Dēmelts]] || 124 |- | [[Johanness Georgs Bednorcs]] || 124 |- | [[Joičiro Nambu]] || 124 |- | [[Rainers Veiss]] || 124 |- | [[Rasels Halss]] || 124 |- | [[Roberts Hofštadters]] || 124 |- | [[Roberts Laflins]] || 124 |- | [[Arturs Makdonalds]] || 124 |- | [[Nevils Mots]] || 124 |- | [[Viljams Filips]] || 124 |- | [[Volfgangs Keterle]] || 124 |- | [[Volfgangs Pauls]] || 124 |- | [[Viliss Lems]] || 123 |- | [[Džeimss Pīblss]] || 123 |- | [[Džeroms Frīdmens]] || 123 |- | [[Džons Hols]] || 123 |- | [[Džons Meters]] || 123 |- | [[Džons van Vlaks]] || 123 |- | [[Džons Šrīfers]] || 123 |- | [[Džordžs Smūts]] || 123 |- | [[Entonijs Legets]] || 123 |- | [[Ernsts Ruska]] || 123 |- | [[Frederiks Reinss]] || 123 |- | [[Frics Cērnike]] || 123 |- | [[Gerardus Hofts]] || 123 |- | [[Ēriks Kornels]] || 123 |- | [[Šudzi Nakamura]] || 123 |- | [[Žerārs Murū]] || 123 |- | [[Luijs Eižens Felikss Neēls]] || 123 |- | [[Makoto Kobajasi]] || 123 |- | [[Mihails Kameņeckis]] || 123 |- | [[Karls Vīmans]] || 123 |- | [[Klifords Šalls]] || 123 |- | [[Klods Kohentannodji]] || 123 |- | [[Bens Motelsons]] || 123 |- | [[Deivids Dž. Tuless]] || 123 |- | [[Deivids Moriss Lī]] || 123 |- | [[Deivids Policers]] || 123 |- | [[Didjē Kelozs]] || 123 |- | [[Normans Remzijs]] || 123 |- | [[Ogi Nilss Bors]] || 123 |- | [[Pjērs Žils de Žēns]] || 123 |- | [[Polikarps Kušs]] || 123 |- | [[Reimonds Deiviss]] || 123 |- | [[Reinhards Gencels]] || 123 |- | [[Rojs Globers]] || 123 |- | [[Semjuels Džaodžuns Dins]] || 123 |- | [[Heinrihs Rorers]] || 123 |- | [[Henrijs Kendals]] || 123 |- | [[Herberts Kroemers]] || 123 |- | [[Hiroši Amano]] || 123 |- | [[Alfrēds Kastlers]] || 123 |- | [[Andrea Geza]] || 123 |- | [[Archive.is]] || 123 |- | [[Vals Fičs]] || 122 |- | [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 122 |- | [[Džordžio Parizi]] || 121 |- | [[Abdulrazaks Gurna]] || 121 |- | [[Arturs Eškins]] || 121 |- | [[Klauss Hazelmans]] || 121 |- | [[Duglass Osherofs]] || 121 |- | [[Horsts Stormers]] || 121 |- | [[Juris Janeks]] || 121 |- | [[1987. gada F1 sezona]] || 120 |- | [[Ligita Silaraupa]] || 120 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palestīnā]] || 120 |- | [[Vitālijs Aizbalts]] || 119 |- | [[Ziedonis Rubezis]] || 119 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas ASV]] || 119 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā]] || 119 |- | [[Gunārs Laicāns]] || 118 |- | [[ASV 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 118 |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajos Arābu Emirātos]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Argentīnā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bahreinā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Beļģijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidkorejā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Filipīnās]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Grieķijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irākā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Izraēlā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jamaikā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jemenā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jordānijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kambodžā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kanāda]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kazahstānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiprā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kubā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Laosā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Libānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mali]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Maltā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Marokā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mauritānijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Meksikā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Namībijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nepālā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nīderlandē]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Omānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Panamā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Peru]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Saūda Arābijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sīrijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Taizemē]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tanzānijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tunisijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turcijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vjetnamā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Īrijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ķīnā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šveicē]] || 118 |- | [[2019.—2020. gada NBA sezona]] || 118 |- | [[Neoficiālās olimpiskās spēles]] || 117 |- | [[Didzis Zemmers]] || 117 |- | [[Pēteris Hanka]] || 117 |- | [[Hokejs 1924. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs]] || 117 |- | [[Hokejs 1928. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs]] || 117 |- | [[Vācija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 117 |- | [[Skaidrīte Pilāte]] || 116 |- | [[Hokejs 1920. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] || 116 |- | [[Imants Valers]] || 116 |- | [[Māris Ārbergs]] || 116 |- | [[Valentīns Grigorjevs]] || 116 |- | [[Aivars Dronka]] || 116 |- | [[Aivars Volfs]] || 116 |- | [[Kandavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Kandavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Krustpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Krāslavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Krāslavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Kuldīgas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Kuldīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Kārsavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Kārsavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Laimis Šāvējs]] || 115 |- | [[Bauskas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Bauskas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Brocēnu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Brocēnu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Cesvaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Cesvaines rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Cēsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Cēsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Dagdas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Dagdas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Daugavpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Daugavpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Dobeles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Dobeles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Dundagas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Durbes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Elejas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Garkalnes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Gaujienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Siguldas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Siguldas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Skrundas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Skrundas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Smiltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Smiltenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Stendes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Strenču pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Subates pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Talsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Talsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Tukuma novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Tukuma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Tukuma rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Grobiņas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Grīvas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Gulbenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Guntis Rozītis]] || 115 |- | [[Ilūkstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Ilūkstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Jaunjelgavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Jaunjelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Jelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Juris Žūriņš]] || 115 |- | [[Jēkabpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Lielvārdes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Liepājas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Limbažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Limbažu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Lubānas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Ludzas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Ludzas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Līgatnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Līvānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Līvānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Madonas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Madonas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Maltas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Mazsalacas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Ērgļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Ķeguma novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Ķeguma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Neretas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Ogres pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Ogres rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Olaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Piltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Preiļu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Preiļu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Preiļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Abrenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Ainažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Aizkraukles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Aizputes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Aizputes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Aknīstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Aknīstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Alojas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Alsungas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Alūksnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Apes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Apes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Auces pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Auces rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Augšdaugavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Baldones rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Baložu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Vaiņodes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Valdemārpils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Valkas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Valkas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Valmieras novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Valmieras rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Vangažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Varakļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Varakļānus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Ventspils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Viesītes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Viļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Viļānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Viļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Vārkavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Zilupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Zilupes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Priekules pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Priekules rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Priekuļu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Pāvilostas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Pļaviņu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Pļaviņu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Republikas pilsētas]] || 115 |- | [[Riebiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Rucavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Rēzeknes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Rīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Rūjienas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Rūjienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Sabiles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Salacgrīvas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Salaspils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Saldus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Saldus rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Saulkrastu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Saulkrastu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[Sedas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115 |- | [[. gada olimpisko spēļu medaļu tabula]] || 114 |- | [[ASV 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 114 |- | [[Aleksejs Burunovs]] || 114 |- | [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 114 |- | [[Oskars Zīds]] || 114 |- | [[Visvaldis Skujiņš]] || 113 |- | [[Galileo 22]] || 113 |- | [[Corvus-BC 3]] || 113 |- | [[Dita Role]] || 113 |- | [[Dzintra Hirša]] || 113 |- | [[Roberts Jurķis]] || 113 |- | [[ASV 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 113 |- | [[Andrejs Aleksejevs]] || 112 |- | [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 112 |- | [[USA-266]] || 112 |- | [[USA-269]] || 112 |- | [[USA-270]] || 112 |- | [[USA-271]] || 112 |- | [[USA-272]] || 112 |- | [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 112 |- | [[Guntars Jirgensons]] || 112 |- | [[Inese Krastiņa]] || 112 |- | [[Pēteris Ontužāns]] || 111 |- | [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 111 |- | [[1985. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[1986. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[Elita Šņepste]] || 111 |- | [[ASV 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111 |- | [[Anita Kalniņa]] || 111 |- | [[Austrumvācija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111 |- | [[Mihails Pietkevičs]] || 111 |- | [[Viesturs Šiliņš]] || 111 |- | [[Ināra Ostrovska]] || 111 |- | [[Futbols 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 110 |- | [[Pēteris Kalniņš (politiķis)]] || 110 |- | [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 110 |- | [[1954. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 110 |- | [[1984. gada F1 sezona]] || 110 |- | [[Lielbritānija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 110 |- | [[Māra Ceriņa]] || 110 |- | [[ASV 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 110 |- | [[Aina Verze]] || 110 |- | [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 110 |- | [[Sārnates purvs]] || 110 |- | [[USA-248]] || 110 |- | [[USA-250]] || 110 |- | [[USA-251]] || 110 |- | [[USA-252]] || 110 |- | [[USA-253]] || 110 |- | [[USA-254]] || 110 |- | [[USA-255]] || 110 |- | [[USA-256]] || 110 |- | [[USA-257]] || 110 |- | [[USA-258]] || 110 |- | [[USA-259]] || 110 |- | [[Jānis Vētra]] || 110 |- | [[Jānis Čevers]] || 109 |- | [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 109 |- | [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 109 |- | [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 109 |- | [[1981. gada F1 sezona]] || 109 |- | [[Jānis Leja]] || 108 |- | [[ASV 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 108 |- | [[ASV 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 108 |- | [[ASV 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 108 |- | [[Olimpiskā harta]] || 108 |- | [[Osvalds Zvejsalnieks]] || 108 |- | [[Silabebru ezers]] || 108 |- | [[Tumes meži]] || 108 |- | [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 108 |- | [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 108 |- | [[1982. gada F1 sezona]] || 108 |- | [[Šveice 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 108 |- | [[Normunds Rudevičs]] || 107 |- | [[Norvēģija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 107 |- | [[Boriss Rastopirkins]] || 107 |- | [[Dibināta]] || 107 |- | [[Sedas purvs]] || 107 |- | [[Meldru iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Mežole]] || 107 |- | [[Guntis Dambergs]] || 107 |- | [[Helmuts Čibulis]] || 107 |- | [[Imants Stirāns]] || 107 |- | [[Jāzeps Šņepsts]] || 107 |- | [[Aivars Tiesnesis]] || 107 |- | [[Astrīda Mūrniece]] || 107 |- | [[1978. gada F1 sezona]] || 107 |- | [[Vadaiņu purvs]] || 107 |- | [[Viola Lāzo]] || 107 |- | [[Viskūžu sala]] || 107 |- | [[Slapjo salu purvs]] || 107 |- | [[Tadeušs Ketlers]] || 106 |- | [[TechEdSat]] || 106 |- | [[Tianlian 1C]] || 106 |- | [[Helēna Soldatjonoka]] || 106 |- | [[Huanjing 1C]] || 106 |- | [[Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 106 |- | [[Jēkabs Sproģis]] || 106 |- | [[ExactView-1]] || 106 |- | [[F-1 (pavadonis)]] || 106 |- | [[Fengniao 1A]] || 106 |- | [[Fengniao 1B]] || 106 |- | [[Futbols 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 106 |- | [[Futbols 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 106 |- | [[Ņina Savčenko]] || 106 |- | [[Mārtiņš Emsiņš]] || 106 |- | [[Niwaka]] || 106 |- | [[Ozolkalni (dabas liegums)]] || 106 |- | [[Palmira Lāce]] || 106 |- | [[Pelēču ezera purvs]] || 106 |- | [[Pluču tīrelis]] || 106 |- | [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs]] || 106 |- | [[Linezers (dabas liegums)]] || 106 |- | [[Lībiešu kultūra]] || 106 |- | [[Mežmalas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[MiR (pavadonis)]] || 106 |- | [[CINEMA 1]] || 106 |- | [[CP5]] || 106 |- | [[CSSWE]] || 106 |- | [[CXBN]] || 106 |- | [[Dzelves-Kroņa purvs]] || 106 |- | [[Raiko]] || 106 |- | [[Raitis Vītoliņš]] || 106 |- | [[Rauza (dabas liegums)]] || 106 |- | [[Re (satellite)]] || 106 |- | [[Rišards Labanovskis]] || 106 |- | [[Shijian 9A]] || 106 |- | [[Shijian 9B]] || 106 |- | [[Vanda Kezika]] || 106 |- | [[We-Wish]] || 106 |- | [[Xinyan 1]] || 106 |- | [[Yaogan 16A]] || 106 |- | [[Yaogan 16B]] || 106 |- | [[Yaogan 16C]] || 106 |- | [[Zhongxing 12]] || 106 |- | [[Zodānu purvs]] || 106 |- | [[1976. gada F1 sezona]] || 106 |- | [[1977. gada F1 sezona]] || 106 |- | [[1983. gada F1 sezona]] || 106 |- | [[2016. gada F1 sezona]] || 106 |- | [[AeroCube 4]] || 106 |- | [[AeroCube 4.5A]] || 106 |- | [[AeroCube 4.5B]] || 106 |- | [[Aivars Boja]] || 106 |- | [[Arnis Razminovičs]] || 106 |- | [[Kaspars Riekstiņš]] || 106 |- | [[Kaļķupes ieleja]] || 106 |- | [[Klešniku purvs]] || 106 |- | [[Kadiķu nora]] || 105 |- | [[Kinkausku meži]] || 105 |- | [[Klagatu purvs]] || 105 |- | [[Kāla ezera salas]] || 105 |- | [[Kārķu purvs]] || 105 |- | [[Bardinska ezers (dabas liegums)]] || 105 |- | [[Daiķu īvju audze]] || 105 |- | [[Dubnas paliene]] || 105 |- | [[Durbes ezera pļavas]] || 105 |- | [[Dūņezers (dabas liegums)]] || 105 |- | [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 105 |- | [[Futbols 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 105 |- | [[Futbols 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 105 |- | [[Sitas un Pededzes paliene]] || 105 |- | [[Skujines ezers]] || 105 |- | [[Sloku purvs]] || 105 |- | [[Sproģi (dabas liegums)]] || 105 |- | [[Tors (supervaronis)]] || 105 |- | [[USA-260]] || 105 |- | [[USA-262]] || 105 |- | [[USA-265]] || 105 |- | [[Grebļukalns]] || 105 |- | [[Gruzdovas meži]] || 105 |- | [[Gulbju un Platpirovas purvs]] || 105 |- | [[Ilziņa ezers (dabas liegums)]] || 105 |- | [[Jaunanna (dabas liegums)]] || 105 |- | [[Jašas-Bicānu ezers]] || 105 |- | [[Jānis Ābele]] || 105 |- | [[Launkalne (dabas liegums)]] || 105 |- | [[Lielais un Pemmes purvs]] || 105 |- | [[Matkules meži]] || 105 |- | [[Medumu ezera salas]] || 105 |- | [[Melnupes meži]] || 105 |- | [[Mežotnes iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Mugurves pļavas (dabas liegums)]] || 105 |- | [[Čertoka ezers (Valnezers)]] || 105 |- | [[Ģipka (dabas liegums)]] || 105 |- | [[Šepka (dabas liegums)]] || 105 |- | [[Palšu purvs]] || 105 |- | [[Pelcīšu purvs]] || 105 |- | [[Pildas ezers (dabas liegums)]] || 105 |- | [[Platenes purvs]] || 105 |- | [[Plieņciema kāpa]] || 105 |- | [[Pokratas ezers]] || 105 |- | [[Vecdaugava (dabas liegums)]] || 105 |- | [[Vitrupes ieleja]] || 105 |- | [[Vāveres ezers (dabas liegums)]] || 105 |- | [[Zušu–Staiņu sēravoti]] || 105 |- | [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs]] || 105 |- | [[Programmatūras izstrādātājs]] || 105 |- | [[Riesta-Džūkstenes purvs]] || 105 |- | [[Rukšu purvs]] || 105 |- | [[Rūjas paliene]] || 105 |- | [[Seržu tīrelis]] || 105 |- | [[1973. gada F1 sezona]] || 104 |- | [[1974. gada F1 sezona]] || 104 |- | [[1979. gada F1 sezona]] || 104 |- | [[1980. gada F1 sezona]] || 104 |- | [[Ģipkas lankas]] || 104 |- | [[Īslīce (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Ķirbas purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Ļubasts]] || 104 |- | [[Švēriņu purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Dēliņkalns (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Dūres mežs]] || 104 |- | [[Dūņezera purvs]] || 104 |- | [[Ellītes purvs]] || 104 |- | [[Futbols 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 104 |- | [[Gaiļu kalns (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Gaiņu purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Gargrodes purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Gaujienas priedes]] || 104 |- | [[Gaviezes āmuļi]] || 104 |- | [[Glušonkas purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Kadājs]] || 104 |- | [[Kaigu purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Kapu ezers (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Karateri]] || 104 |- | [[Katlešu meži]] || 104 |- | [[Klaucānu un Priekulānu ezers]] || 104 |- | [[Klintaine (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Klāņu purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Krapas gārša]] || 104 |- | [[Krojas meži]] || 104 |- | [[Kupravas liepu audze]] || 104 |- | [[Lapiņu ezers]] || 104 |- | [[Burgas pļavas (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Buļļezers (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Būšnieku ezera krasts]] || 104 |- | [[Cieceres ezera salas]] || 104 |- | [[Cilvēku uzskaitījums, kuri atklājuši Olimpiskās spēles]] || 104 |- | [[Dimantu mežs]] || 104 |- | [[Draugolis (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Druviņu tīrelis (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Dvietes dumbrāji]] || 104 |- | [[Dzilnas dumbrāji]] || 104 |- | [[Dziļezers un Riebezers]] || 104 |- | [[Laugas purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Lepuru purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Lielais mārku purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Lielais purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Lielpurvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Liepnas niedrāji]] || 104 |- | [[Lionas metropole]] || 104 |- | [[Lāču purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Līvbērzes liekņa]] || 104 |- | [[Maizezers (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Manģenes meži]] || 104 |- | [[Mazzalvītes purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Melnais purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Melnsalas purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Melīdas iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Skrundas zivju dīķi]] || 104 |- | [[Sofikalna meži]] || 104 |- | [[Spinduļu meži]] || 104 |- | [[Spuļģu purvs]] || 104 |- | [[Starinas mežs]] || 104 |- | [[Taurīšu ezers (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Tebras ozolu meži]] || 104 |- | [[Tetersalas purvs]] || 104 |- | [[Tāšu ezers (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Tīreļu purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Tīrās sūnas purvs]] || 104 |- | [[Tīšezers (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Gudenieki (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Ilgas (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Istras ezers (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs]] || 104 |- | [[Ječu purvs]] || 104 |- | [[Jumurdas ezers (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Purgaiļu purvs]] || 104 |- | [[Puzes smilšu krupja atradne]] || 104 |- | [[Pāces pļavas]] || 104 |- | [[Pāvilostas pelēkā kāpa]] || 104 |- | [[Raudas meži]] || 104 |- | [[Rucavas īvju audze]] || 104 |- | [[Rušonu ezera salas]] || 104 |- | [[Sakas grīņi]] || 104 |- | [[ASV 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 104 |- | [[Aizdumbles purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Ašenieku purvs (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Mētru mežs]] || 104 |- | [[Nagļu un Ansiņu purvs]] || 104 |- | [[Niedrāju–Pilkas purvs]] || 104 |- | [[Nīcas īvju audze]] || 104 |- | [[Nīgrandes meži]] || 104 |- | [[Ojatu ezers (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Oleru purvs]] || 104 |- | [[Orlovas (Ērgļu) purvs]] || 104 |- | [[Paltupes meži]] || 104 |- | [[Pašulienes mežs]] || 104 |- | [[Piešdanga]] || 104 |- | [[Popes zāļu purvs]] || 104 |- | [[Posolnīca (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Ungurpils meži]] || 104 |- | [[Virguļicas meži]] || 104 |- | [[Vjadas meži]] || 104 |- | [[Vērenes gobu un vīksnu audze]] || 104 |- | [[Vērenes purvi]] || 104 |- | [[Zepu mežs]] || 104 |- | [[Zilaiskalns (dabas liegums)]] || 104 |- | [[Vācija olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[Supes purvs (dabas liegums)]] || 103 |- | [[Futbols 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[Futbols 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[Futbols 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[Futbols 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[Futbols 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[Futbols 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[Futbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[1970. gada F1 sezona]] || 103 |- | [[1975. gada F1 sezona]] || 103 |- | [[Krievijas Olimpiskā komiteja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[Laionels Berimors]] || 103 |- | [[Dopings Olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[Nāves gadījumi Olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[Olimpiskais diploms]] || 103 |- | [[Olimpisko lāpu stafešu uzskaitījums]] || 103 |- | [[Olimpisko lāpu talismanu uzskaitījums]] || 103 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Otrajā pasaules karā]] || 103 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Pirmajā Pasaules karā]] || 103 |- | [[Olimpisko spēļu ceremonija]] || 103 |- | [[Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle]] || 103 |- | [[Olimpisko spēļu skandālu un strīdu uzskaitījums]] || 103 |- | [[Olimpisko spēļu videospēles]] || 103 |- | [[Olimpisko vietu saraksts]] || 103 |- | [[Programmatūras veidi]] || 103 |- | [[Sieviešu dalība olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[Futbols 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 102 |- | [[Futbols 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 102 |- | [[Futbols 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 102 |- | [[Uzbekistāna olimpiskajās spēlēs]] || 102 |- | [[Teija]] || 102 |- | [[USA-203]] || 102 |- | [[USA-205]] || 102 |- | [[USA-206]] || 102 |- | [[USA-207]] || 102 |- | [[USA-208]] || 102 |- | [[USA-209]] || 102 |- | [[USA-274]] || 102 |- | [[USA-275]] || 102 |- | [[USA-276]] || 102 |- | [[USA-278]] || 102 |- | [[USA-279]] || 102 |- | [[USA-296]] || 102 |- | [[USA-297]] || 102 |- | [[1932. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 102 |- | [[1936. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 102 |- | [[1948. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 102 |- | [[1952. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 102 |- | [[1972. gada F1 sezona]] || 102 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 102 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 102 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 102 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 102 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102 |- | [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102 |- | [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102 |- | [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102 |- | [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102 |- | [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102 |- | [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102 |- | [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]] || 102 |- | [[Jānis Ozols (politiķis)]] || 102 |- | [[Futbols 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 101 |- | [[ASV 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 101 |- | [[Airu iela (Rīga)]] || 101 |- | [[Albatrosu iela (Rīga)]] || 101 |- | [[BST]] || 101 |- | [[Likvidēta]] || 101 |- | [[USA-213]] || 101 |- | [[USA-216]] || 101 |- | [[USA-217]] || 101 |- | [[USA-221]] || 101 |- | [[USA-222]] || 101 |- | [[USA-228]] || 101 |- | [[Izteka]] || 101 |- | [[Johan Cruijff Schaal]] || 101 |- | [[Nebenzodiazepīni]] || 100 |- | [[Padomju Savienība 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 100 |- | [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 100 |- | [[Ābeļu iela (Rīga)]] || 100 |- | [[Futbols 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] || 100 |- | [[Roberts Dilba]] || 100 |- | [[1969. gada F1 sezona]] || 100 |- | [[Mazā Jauniela]] || 100 |- | [[Metilfenidāts]] || 100 |- | [[Mākoņu iela (Rīga)]] || 100 |- | [[Aizvēja iela (Rīga)]] || 100 |- | [[Kosmos-2450]] || 100 |- | [[Kosmos-2454]] || 100 |- | [[Kosmos-2455]] || 100 |- | [[Kosmos-2502]] || 100 |- | [[6. Saeimas frakcijas]] || 99 |- | [[Aizvaru iela (Rīga)]] || 99 |- | [[Arcade]] || 99 |- | [[Augstrozes iela (Rīga)]] || 99 |- | [[Austrumvācija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 99 |- | [[Olanzapīns]] || 99 |- | [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs]] || 99 |- | [[Ālantu iela (Rīga)]] || 99 |- | [[Lorazepāms]] || 99 |- | [[Malēju iela (Rīga)]] || 99 |- | [[Mazā Pils iela (Rīga)]] || 99 |- | [[Prometazīns]] || 99 |- | [[Risperidons]] || 99 |- | [[Robežupe (Daugavas pieteka)]] || 99 |- | [[1967. gada F1 sezona]] || 99 |- | [[1971. gada F1 sezona]] || 99 |- | [[2015. gada F1 sezona]] || 99 |- | [[Šaltupe]] || 99 |- | [[Kosmos-2463]] || 99 |- | [[Kosmos-2469]] || 99 |- | [[Skujupīte (Daugavas pieteka)]] || 98 |- | [[Tetracikliskie antidepresanti]] || 98 |- | [[Tipiskie neiroleptiķi]] || 98 |- | [[Tramadols]] || 98 |- | [[Tricikliskie antidepresanti]] || 98 |- | [[Psihotropais krupis]] || 98 |- | [[Serotonīna-noradrenalīna atpakaļsaistīšanās inhibitori]] || 98 |- | [[Fluoksetīns]] || 98 |- | [[Flupentiksols]] || 98 |- | [[Buprenorfīns]] || 98 |- | [[Bupropions]] || 98 |- | [[Ceļa Daugava]] || 98 |- | [[Dekstropropoksifēns]] || 98 |- | [[Admirāļu iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Agomelatīns]] || 98 |- | [[Akadēmijas laukums (Rīga)]] || 98 |- | [[Akotu iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Andromedas gatve]] || 98 |- | [[Aplokciema iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Apogu iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Arekolīns]] || 98 |- | [[Aripiprazols]] || 98 |- | [[Aronas iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Aroniju iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Asteres iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Atipiskie neiroleptiķi]] || 98 |- | [[Attekas iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Auduma iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Austrālija olimpiskajās spēlēs]] || 98 |- | [[MDEA]] || 98 |- | [[Marku upīte]] || 98 |- | [[Martas Rinkas iela]] || 98 |- | [[Miglas iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Munda]] || 98 |- | [[Murdu iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Mārtiņš Virsis]] || 98 |- | [[Mērnieku iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Mūku iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Ungārija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 98 |- | [[Ādažu iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Āmu iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Kanāda 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 98 |- | [[Kapteiņu iela (Rīga)]] || 98 |- | [[Kirgizstāna olimpiskajās spēlēs]] || 98 |- | [[Kratom]] || 98 |- | [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums]] || 98 |- | [[2019. gada F1 sezona]] || 98 |- | [[Greiva]] || 98 |- | [[Hidrokodons]] || 98 |- | [[Juris Kaksītis]] || 98 |- | [[Jāņupīte (Daugavas pieteka)]] || 98 |- | [[Mārsila iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Mēmeles iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Mūkupurva iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Norvēģija olimpiskajās spēlēs]] || 97 |- | [[Nīderlande olimpiskajās spēlēs]] || 97 |- | [[Džudo olimpiskajās spēlēs]] || 97 |- | [[Eiženija Aldermane]] || 97 |- | [[Silupe (Daugavas pieteka)]] || 97 |- | [[Solodka]] || 97 |- | [[Tadžikistāna olimpiskajās spēlēs]] || 97 |- | [[Turkmenistāna olimpiskajās spēlēs]] || 97 |- | [[Puntouka]] || 97 |- | [[Maltuves iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Mangaļsalas iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Mazā Bezdelīgu iela]] || 97 |- | [[Mazā Ozolu iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Mazā Peitavas iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Mazā Skolas iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Meirānu iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Mežezera iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Misas iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Modris Plāte]] || 97 |- | [[Mores iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Muravku upīte]] || 97 |- | [[Aboras iela]] || 97 |- | [[Abulas iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Abzas iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Acāliju iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Aizsprosta iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Aknīstes iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Andreja iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Andrejostas iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Apakšgrāvja iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Apļa iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Arāju iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Arēnas iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Asnu iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Asotes iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Atis Sausnītis]] || 97 |- | [[Atlasa iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Atvaru iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Atzaru iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Audupes iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Augstienes iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Auklu iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Aveņu iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Aļģu iela (Rīga)]] || 97 |- | [[1958. gada F1 sezona]] || 97 |- | [[1966. gada F1 sezona]] || 97 |- | [[1968. gada F1 sezona]] || 97 |- | [[Kozupe (Daugavas pieteka)]] || 97 |- | [[Krutovka]] || 97 |- | [[Zviedrija olimpiskajās spēlēs]] || 97 |- | [[Ādama iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Āķa iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Āžu iela (Rīga)]] || 97 |- | [[Šaušana olimpiskajās spēlēs]] || 97 |- | [[Čerņija]] || 96 |- | [[Ķīna olimpiskajās spēlēs]] || 96 |- | [[Ķīsums]] || 96 |- | [[Ļipka]] || 96 |- | [[Šveice olimpiskajās spēlēs]] || 96 |- | [[Jaunušānu upe]] || 96 |- | [[Mīkleņu iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Osinovka (Daugavas pieteka)]] || 96 |- | [[Piešupīte]] || 96 |- | [[Plēšupīte]] || 96 |- | [[Lokstene]] || 96 |- | [[Madaru iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Mailes iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Mailīšu iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Makšķernieku iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Malkas iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Maltupīte]] || 96 |- | [[Marjanovka]] || 96 |- | [[Mazurgas iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Mazā Loka iela]] || 96 |- | [[Mazā Piena iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Mazā Vējzaķsala (Rīga)]] || 96 |- | [[Medzes iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Melderu iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Mencu iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Mergupes iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Meļņička]] || 96 |- | [[Mežapurva iela]] || 96 |- | [[Mežnoras iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Mežrozīšu iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Mežvidu iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Mežāres iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Mihaila Tāla iela]] || 96 |- | [[Molčanovka]] || 96 |- | [[Murmastienes iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Māllēpju iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Silupeite]] || 96 |- | [[Spānija olimpiskajās spēlēs]] || 96 |- | [[Rietumvācija olimpiskajās spēlēs]] || 96 |- | [[Rēvelīte]] || 96 |- | [[Rīterupīte]] || 96 |- | [[Salaka grāvis]] || 96 |- | [[Varnaviču strauts]] || 96 |- | [[Viktors Stikuts]] || 96 |- | [[Vilbaudīte]] || 96 |- | [[Yaogan 12]] || 96 |- | [[Yaogan 13]] || 96 |- | [[Zīmeļa]] || 96 |- | [[1962. gada F1 sezona]] || 96 |- | [[Afeldu iela]] || 96 |- | [[Apakšģints]] || 96 |- | [[Armērijas iela]] || 96 |- | [[Austrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 96 |- | [[Kandavas iela (Rīga)]] || 96 |- | [[Kaupreite]] || 96 |- | [[Kopvērtējums Giro d'Italia]] || 96 |- | [[Kosines grāvis]] || 95 |- | [[Koņuša grāvis]] || 95 |- | [[Lapsu strauts]] || 95 |- | [[Svens Trommlers]] || 95 |- | [[Talkaņa]] || 95 |- | [[Teļu grāvis]] || 95 |- | [[Tian Lian-1-02]] || 95 |- | [[Tianxun 1]] || 95 |- | [[ELISA-1]] || 95 |- | [[ELISA-2]] || 95 |- | [[ELISA-3]] || 95 |- | [[ELISA-4]] || 95 |- | [[Edusat]] || 95 |- | [[Elmārs Zelgalvis]] || 95 |- | [[Florupīte]] || 95 |- | [[Globalstar M080]] || 95 |- | [[Globalstar M081]] || 95 |- | [[Globalstar M082]] || 95 |- | [[Globalstar M083]] || 95 |- | [[Globalstar M084]] || 95 |- | [[Globalstar M085]] || 95 |- | [[Globalstar M086]] || 95 |- | [[Globalstar M088]] || 95 |- | [[Globalstar M089]] || 95 |- | [[Globalstar M090]] || 95 |- | [[Globalstar M091]] || 95 |- | [[Globalstar M092]] || 95 |- | [[Šereņa]] || 95 |- | [[Šumanu strauts]] || 95 |- | [[Bondaru grāvis]] || 95 |- | [[Chuangxin 1-03]] || 95 |- | [[Coupe de la Ligue]] || 95 |- | [[DICE 1]] || 95 |- | [[DICE 2]] || 95 |- | [[Dienvidkoreja olimpiskajās spēlēs]] || 95 |- | [[Dzeņu grāvis]] || 95 |- | [[Lazaretnaja]] || 95 |- | [[Leonards Tenis]] || 95 |- | [[Longa]] || 95 |- | [[M-Cubed]] || 95 |- | [[Majoru iela]] || 95 |- | [[Mazā Berģu iela]] || 95 |- | [[Mazā Jaunavu iela]] || 95 |- | [[Mazā Kleistu]] || 95 |- | [[Mazā Klijānu iela]] || 95 |- | [[Melnupīte (Daugavas pieteka)]] || 95 |- | [[Meniķu iela]] || 95 |- | [[Mežtaku iela (Rīga)]] || 95 |- | [[Mogiļnij ručej]] || 95 |- | [[Monētu iela]] || 95 |- | [[Gumerts]] || 95 |- | [[Haiyang 2A]] || 95 |- | [[IGS Optical 4]] || 95 |- | [[IGS Radar-3]] || 95 |- | [[Jānis Kalviņš]] || 95 |- | [[Jānis Mauliņš]] || 95 |- | [[Jānis Rāzna]] || 95 |- | [[Normunds Pēterkops]] || 95 |- | [[Podraudze]] || 95 |- | [[Polija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 95 |- | [[Pomazina]] || 95 |- | [[AprizeSat-5]] || 95 |- | [[AprizeSat-6]] || 95 |- | [[Auseika (upe)]] || 95 |- | [[BPA-2]] || 95 |- | [[Vecpils grāvis]] || 95 |- | [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 95 |- | [[Viktors Dinēvičs]] || 95 |- | [[ZhongXing-1A]] || 95 |- | [[Zhongxing-10]] || 95 |- | [[Zveņģupīte]] || 95 |- | [[Rasat]] || 95 |- | [[Remte (upe)]] || 95 |- | [[SJ-11-04]] || 95 |- | [[SORTIE]] || 95 |- | [[Shijian 11-02]] || 95 |- | [[Shijian 11-03]] || 95 |- | [[Shiyan 4]] || 95 |- | [[1959. gada F1 sezona]] || 95 |- | [[1963. gada F1 sezona]] || 95 |- | [[1964. gada F1 sezona]] || 95 |- | [[1965. gada F1 sezona]] || 95 |- | [[1961. gada F1 sezona]] || 94 |- | [[Gunta Gannusa]] || 94 |- | [[Imants Liepa]] || 94 |- | [[Iridium-NEXT 167]] || 94 |- | [[Japāna olimpiskajās spēlēs]] || 94 |- | [[Jānis Kazāks]] || 94 |- | [[Edmunds Grīnbergs]] || 94 |- | [[Kauguru iela (Rīga)]] || 94 |- | [[Somija olimpiskajās spēlēs]] || 94 |- | [[Trophée des Champions]] || 94 |- | [[Andris Liepiņš]] || 94 |- | [[Ungārija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 94 |- | [[Visvaldis Varnesis Klīve]] || 94 |- | [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 94 |- | [[Uldis Veldre]] || 93 |- | [[Vācijas apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs]] || 93 |- | [[Ķīna 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 93 |- | [[Žanis Holšteins]] || 93 |- | [[Edgars Bāns]] || 93 |- | [[Francija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 93 |- | [[Gundars Kleinbergs]] || 93 |- | [[Itālija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 93 |- | [[Jānis Karpovičs]] || 93 |- | [[Modris Goba]] || 93 |- | [[Kārlis Jūlijs Druva]] || 93 |- | [[Spulgas iela (Rīga)]] || 93 |- | [[Stūrmaņu iela (Rīga)]] || 93 |- | [[Māris Rudzītis (politiķis)]] || 93 |- | [[Pēteris Keišs]] || 93 |- | [[Raitis Apalups]] || 93 |- | [[Rudīte Leitena]] || 93 |- | [[Alfrēds Ločmelis]] || 93 |- | [[Alfrēds Žīgurs]] || 93 |- | [[Anatolijs Tučs]] || 93 |- | [[Andrejs Kozlovs]] || 93 |- | [[Andrejs Siliņš]] || 93 |- | [[Austrumvācija olimpiskajās spēlēs]] || 92 |- | [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 92 |- | [[Krūzes iela (Rīga)]] || 92 |- | [[Lainis Kamaldiņš]] || 92 |- | [[Vadims Faļkovs]] || 92 |- | [[Viesturs Pauls Karnups]] || 92 |- | [[Zviedrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 92 |- | [[Luksemburga olimpiskajās spēlēs]] || 92 |- | [[Modris Spuģis]] || 92 |- | [[Gunārs Resnais]] || 92 |- | [[Ilmārs Dāliņš]] || 92 |- | [[Irēna Folkmane]] || 92 |- | [[Jaunzēlande olimpiskajās spēlēs]] || 92 |- | [[CubeBug-1]] || 92 |- | [[Dienvidāfrika olimpiskajās spēlēs]] || 92 |- | [[Sēlpils iela (Rīga)]] || 92 |- | [[USA-288]] || 92 |- | [[Prometheus 1A]] || 91 |- | [[Prometheus 1B]] || 91 |- | [[Prometheus 2A]] || 91 |- | [[Prometheus 2B]] || 91 |- | [[Prometheus 3A]] || 91 |- | [[Prometheus 3B]] || 91 |- | [[Prometheus 4A]] || 91 |- | [[Prometheus 4B]] || 91 |- | [[QBScout-1]] || 91 |- | [[Raimonds Jonītis]] || 91 |- | [[Roberts Hartvigs]] || 91 |- | [[SENSE-A]] || 91 |- | [[SENSE-B]] || 91 |- | [[SMDC-ONE 2.3]] || 91 |- | [[SMDC-ONE 2.4]] || 91 |- | [[SNaP]] || 91 |- | [[SOMP]] || 91 |- | [[STPSat-3]] || 91 |- | [[STSAT-3]] || 91 |- | [[SWARM A]] || 91 |- | [[SWARM B]] || 91 |- | [[SWARM C]] || 91 |- | [[Shijian 11-05]] || 91 |- | [[Shijian 15]] || 91 |- | [[Shijian 16]] || 91 |- | [[Shiyan 5]] || 91 |- | [[Shiyan 7]] || 91 |- | [[$50SAT]] || 91 |- | [[FIREBIRD-A]] || 91 |- | [[FIREBIRD-B]] || 91 |- | [[FUNCube-1]] || 91 |- | [[Fengyun 3C]] || 91 |- | [[Filipīnas olimpiskajās spēlēs]] || 91 |- | [[Firefly (pavadonis)]] || 91 |- | [[First-MOVE]] || 91 |- | [[GOMX-1]] || 91 |- | [[Gaofen 1]] || 91 |- | [[Gaļina Fjodorova]] || 91 |- | [[Globalstar M078]] || 91 |- | [[Globalstar M087]] || 91 |- | [[Globalstar M093]] || 91 |- | [[Globalstar M094]] || 91 |- | [[Globalstar M095]] || 91 |- | [[Globalstar M096]] || 91 |- | [[5. Saeimas deputāti]] || 91 |- | [[ALICE (PAVADONIS)]] || 91 |- | [[ASV 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 91 |- | [[AeroCube 5A]] || 91 |- | [[AeroCube 5B]] || 91 |- | [[Alexander (pavadonis)]] || 91 |- | [[Andris Glāzītis]] || 91 |- | [[Andris Grots]] || 91 |- | [[Andris Rozentāls]] || 91 |- | [[Anita Stankēviča]] || 91 |- | [[AprizeSat-7]] || 91 |- | [[AprizeSat-8]] || 91 |- | [[Ardusat-1]] || 91 |- | [[Ardusat-X]] || 91 |- | [[Asmens]] || 91 |- | [[Austrālāzija olimpiskajās spēlēs]] || 91 |- | [[BPA-3]] || 91 |- | [[KHUSat-1]] || 91 |- | [[KHUSat-2]] || 91 |- | [[Kuaizhou 1]] || 91 |- | [[Kursīšu iela (Rīga)]] || 91 |- | [[KySat-2]] || 91 |- | [[Kārlis Jurkovskis]] || 91 |- | [[M-Cubed-2]] || 91 |- | [[Uldis Lakševics]] || 91 |- | [[UniSat-5]] || 91 |- | [[VELOX-P2]] || 91 |- | [[Vermont Lunar CubeSat]] || 91 |- | [[Vilnis Kazāks]] || 91 |- | [[Voldemārs Novakšānovs]] || 91 |- | [[WNISat-1]] || 91 |- | [[WREN (pavadonis)]] || 91 |- | [[Yaogan 17A]] || 91 |- | [[Yaogan 17B]] || 91 |- | [[Yaogan 17C]] || 91 |- | [[Yaogan 18]] || 91 |- | [[Yaogan 19]] || 91 |- | [[ZACube-1]] || 91 |- | [[Zhongxing 11]] || 91 |- | [[Zigurds Tomiņš]] || 91 |- | [[Ķīnas Taipeja olimpiskajās spēlēs]] || 91 |- | [[Šveice 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 91 |- | [[SkySat-1]] || 91 |- | [[SwampSat]] || 91 |- | [[TJ3Sat]] || 91 |- | [[TacSat-6]] || 91 |- | [[TechEdSat-3p]] || 91 |- | [[Trailblazer-1]] || 91 |- | [[Triton 1]] || 91 |- | [[UWE-3]] || 91 |- | [[BeakerSat-1]] || 91 |- | [[BeeSat-2]] || 91 |- | [[BeeSat-3]] || 91 |- | [[Bell (pavadonis)]] || 91 |- | [[Black Knight 1]] || 91 |- | [[CAPE-2]] || 91 |- | [[COPPER]] || 91 |- | [[CUNYSAT-1]] || 91 |- | [[CUSat-1]] || 91 |- | [[ChargerSat-1]] || 91 |- | [[Chuang Xin 3]] || 91 |- | [[CubeBug-2]] || 91 |- | [[DANDE]] || 91 |- | [[Delfi-n3Xt]] || 91 |- | [[Dove 1]] || 91 |- | [[Dove 2]] || 91 |- | [[Dove 3]] || 91 |- | [[Dove 4]] || 91 |- | [[DragonSat-1]] || 91 |- | [[DubaiSat-2]] || 91 |- | [[Graham (pavadonis)]] || 91 |- | [[Gremošanas trakts]] || 91 |- | [[HINCube-1]] || 91 |- | [[Ho'oponopono-2]] || 91 |- | [[Horus (pavadonis)]] || 91 |- | [[HumSat-D]] || 91 |- | [[ICube-1]] || 91 |- | [[IPEX]] || 91 |- | [[Igors Bukovskis]] || 91 |- | [[Indija olimpiskajās spēlēs]] || 91 |- | [[Indonēzija olimpiskajās spēlēs]] || 91 |- | [[JSE Reda-4]] || 91 |- | [[Jissho eisei]] || 91 |- | [[Jānis Kokins]] || 91 |- | [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]] || 91 |- | [[Māris Zvaigzne]] || 91 |- | [[Mārtiņš Ādams Kalniņš]] || 91 |- | [[NPS-SCAT]] || 91 |- | [[Nikolajs Krasohins]] || 91 |- | [[OPTOS]] || 91 |- | [[ORS Tech 1]] || 91 |- | [[ORS Tech 2]] || 91 |- | [[OSSI-1]] || 91 |- | [[POPACS-1]] || 91 |- | [[POPACS-2]] || 91 |- | [[POPACS-3]] || 91 |- | [[PhoneSat-2.4]] || 91 |- | [[Pico Dragon]] || 91 |- | [[Nigērija olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Portugāle olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Ziemeļkoreja olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Zimbabve olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Sanmarīno olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Saulgožu iela (Rīga)]] || 90 |- | [[Madagaskara olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Malta olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Maroka olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Alžīrija olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Kanāla iela (Rīga)]] || 90 |- | [[Kenija olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Kliņģeru iela (Rīga)]] || 90 |- | [[Klāņu iela (Rīga)]] || 90 |- | [[Kosmos-2504]] || 90 |- | [[Kosmos-2506]] || 90 |- | [[Kosmos-2513]] || 90 |- | [[Kotdivuāra olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Irāna olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Silikātu iela (Rīga)]] || 90 |- | [[Tunisija olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[USA-281]] || 90 |- | [[USA-282]] || 90 |- | [[USA-283]] || 90 |- | [[USA-284]] || 90 |- | [[USA-289]] || 90 |- | [[Ķīļu iela (Rīga)]] || 90 |- | [[Bokss olimpiskajās spēlēs]] || 90 |- | [[Benina olimpiskajās spēlēs]] || 89 |- | [[Dienvidslāvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 89 |- | [[ASV 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 89 |- | [[Bahreina olimpiskajās spēlēs]] || 89 |- | [[Māršala Salas olimpiskajās spēlēs]] || 89 |- | [[Malaizija olimpiskajās spēlēs]] || 89 |- | [[Mongolija olimpiskajās spēlēs]] || 89 |- | [[Ķiburgas iela (Rīga)]] || 89 |- | [[Ķivuļu iela (Rīga)]] || 89 |- | [[Ķīnas Republika olimpiskajās spēlēs]] || 89 |- | [[Šampētera iela (Rīga)]] || 89 |- | [[Šrilanka olimpiskajās spēlēs]] || 89 |- | [[Honkonga olimpiskajās spēlēs]] || 89 |- | [[Kadagas iela (Rīga)]] || 89 |- | [[Kadiķu iela (Rīga)]] || 89 |- | [[Kaimiņu iela (Rīga)]] || 89 |- | [[Kaplavas iela (Rīga)]] || 89 |- | [[Katrīnas dambis (Rīga)]] || 89 |- | [[Kauleņu iela (Rīga)]] || 89 |- | [[Klaipēdas iela (Rīga)]] || 89 |- | [[Komētas iela (Rīga)]] || 89 |- | [[Kārsavas iela (Rīga)]] || 89 |- | [[Sējas iela (Rīga)]] || 89 |- | [[Taizeme olimpiskajās spēlēs]] || 89 |- | [[Tuvalu olimpiskajās spēlēs]] || 89 |- | [[Stay]] || 88 |- | [[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Sīrija olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Togo olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Samoa olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Senegāla olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Brazīlija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Centrālāfrikas Republika olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Afganistāna olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Amerikāņu Samoa olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Libāna olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Mauritānija olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Maurīcija olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Mikronēzijas Federatīvās Valstis olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Namībija olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Nīderlandes Antiļas olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Pakistāna olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Palau olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Ungārija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Vjetnama olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Zambija olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Ziemeļjemena olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Zāra 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Kalmju iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Kambodža olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Kamerūna olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Kameņu iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Kareivju iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Karūsu iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Kaspara iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Kazdangas iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Kaņepju iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Kosas iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Kosmos-2524]] || 88 |- | [[Kraujas iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Kraukļu iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Kravas iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Kristīnes iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Krusas iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Krāču iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Krēmeri (Rīga)]] || 88 |- | [[Krēslas iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Kupravas iela]] || 88 |- | [[Kurmales iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Kāvu iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Kāļu iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Ēģipte olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Ķemmdziju iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Ķērpju iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Ķīles iela (Rīga)]] || 88 |- | [[Guama olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Gvineja-Bisava olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Gvineja olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Irāka olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Jemena olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Jordānija olimpiskajās spēlēs]] || 88 |- | [[Nauru olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Neatkarīgie sportisti olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Nepāla olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Nigēra olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Omāna olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[OneWeb]] || 87 |- | [[Palestīna olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Papua-Jaungvineja olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Džibuti olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Ekvatoriālā Gvineja olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Eritreja olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Etiopija olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Fidži olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Gabona olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Gana olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Singapūra olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Sjerraleone olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Somālija olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[SpaceBEE]] || 87 |- | [[Sudāna olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Svazilenda olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Sīpeles iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Tanzānija olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Taça de Portugal]] || 87 |- | [[Tonga olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Roberts Bentons]] || 87 |- | [[Rodēzija olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Ruanda olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Santome un Prinsipi olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Saūda Arābija olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Seišelas olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Lesoto olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Libērija olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Lībija olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Maldīvija olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Mali olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Malāvija olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Mjanma olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Monako olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Mozambika olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Botsvana olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Britu Vestindija 1960. gada Vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Bruneja olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Burundi olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Butāna olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Dienvidjemena 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Dienvidsudāna olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Dziesmai šodien liela diena]] || 87 |- | [[Angola olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Apvienotie Arābu Emirāti olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Austrumtimora olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Bangladeša olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Kaibalas iela]] || 87 |- | [[Kaktu iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Kalējgrāvja iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Kangaru iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Kapļu iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Karpu iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Kastaņu iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Katara olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Katvara iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Kazeņu iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Kazragu iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Kaķasēkļa dambis (Rīga)]] || 87 |- | [[Kaķu iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Kepler (pavadonis)]] || 87 |- | [[Keramikas iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Kiribati olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Kodola iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Komoras olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Kongo Demokrātiskā Republika olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Kongo Republika olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Konventa sēta (Rīga)]] || 87 |- | [[Koreja olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Krapes iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Krievupes iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Krogus iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Krotes iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Krēgermuižas iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Krīta iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Krūtes iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Kuka Salas olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Kundziņsalas 1. šķērslīnija]] || 87 |- | [[Kundziņsalas 3. līnija]] || 87 |- | [[Kuveita olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Kvarca iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Kātu iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Kūduma iela (Rīga)]] || 87 |- | [[Laosa olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Uganda olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Vanuatu olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Ziemeļborneo olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Zālamana Salas olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[ÑuSat]] || 87 |- | [[Čada olimpiskajās spēlēs]] || 87 |- | [[Šķērsiela (Rīga)]] || 87 |- | [[Ķelnes iela (Rīga)]] || 86 |- | [[Šautuves iela (Rīga)]] || 86 |- | [[Bārenītes slavināšana]] || 86 |- | [[Dziedot dzimu (dziesma)]] || 86 |- | [[Nokia 6070]] || 86 |- | [[Slampes iela (Rīga)]] || 86 |- | [[Stienes iela]] || 86 |- | [[Strautu iela (Rīga)]] || 86 |- | [[USA-292]] || 86 |- | [[Rožu dārzs]] || 86 |- | [[Serbijas un Melnkalnes karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 86 |- | [[ASV 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 86 |- | [[ASV 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 86 |- | [[ASV 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 1. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 10. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 10. šķērslīnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 11. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 12. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 13. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 13. šķērslīnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 14. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 15. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 15. šķērslīnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 16. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 2. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 2. šķērslīnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 4. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 4. šķērslīnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 5. šķērslīnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 6. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 7. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 7. šķērslīnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 8. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 8. šķērslīnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 9. līnija]] || 86 |- | [[Kundziņsalas 9. šķērslīnija]] || 86 |- | [[Kļavu iela (Rīga)]] || 86 |- | [[Karavīra līgaviņa]] || 85 |- | [[Kas tie tādi spēka vīri]] || 85 |- | [[Kuba 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 85 |- | [[Kungi brauca Vāczemē]] || 85 |- | [[Kūko, zelta dzeguzīte]] || 85 |- | [[Laimiņai pavaicāju]] || 85 |- | [[Skuju iela (Rīga)]] || 85 |- | [[Svešā zemē]] || 85 |- | [[Taisām tiltu pār Daugavu]] || 85 |- | [[Tautai]] || 85 |- | [[Tautumeita mellacīte]] || 85 |- | [[Trīcēj' kalni]] || 85 |- | [[USA-290]] || 85 |- | [[USA-291]] || 85 |- | [[USA-293]] || 85 |- | [[Fantastiskais četrinieks]] || 85 |- | [[Betija Viljamsa]] || 85 |- | [[Bij man vienas rozes dēļ]] || 85 |- | [[Cekulaina zīle]] || 85 |- | [[Dievs, dod Latvju zemītei]] || 85 |- | [[Dziesmas lielas]] || 85 |- | [[Dzimtenei]] || 85 |- | [[Līksmības dziesma]] || 85 |- | [[Man māmiņa piesacīja]] || 85 |- | [[Internet Tablet]] || 85 |- | [[Nokia 1616]] || 85 |- | [[Nokia 3510]] || 85 |- | [[Nokia 7700]] || 85 |- | [[Padomju Savienības karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 85 |- | [[Pirmo dziesmu svētku piemiņai]] || 85 |- | [[Anrī Lafontēns]] || 85 |- | [[Austrālijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 85 |- | [[Ver vārtus, Mēnesi]] || 85 |- | [[Vīrs, kam vara]] || 85 |- | [[Prom pa ceļu]] || 85 |- | [[Pyuti, pyuti]] || 85 |- | [[Saki jel, Saulīte]] || 85 |- | [[1994. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] || 84 |- | [[Guamas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Gvinejas-Bisavas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Gvinejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Honkongas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Indijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Indonēzijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Irākas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Irānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Itālija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Japānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Jauktās komandas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Jemenas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Jordānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Džibutijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Džons Hjūms]] || 84 |- | [[Ekvatoriālās Gvinejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Eritrejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Ernesto Moneta]] || 84 |- | [[Etiopijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Fidži karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Filipīnu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Gabonas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Ganas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Kalnu slēpošana 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Kamaniņu braukšana 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Kambodžas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Kamerūnas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Kataras karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Kenijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Kirgizstānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Kiribati karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Komoru karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Kongo Demokrātiskās Republikas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Kongo Republikas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Korejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Kotdivuāras karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Krievijas Impērijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Kuka Salu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Kuveitas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Laosas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Singapūras karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Sjerraleones karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Skudru iela (Rīga)]] || 84 |- | [[Skultes iela (Rīga)]] || 84 |- | [[Smārdes iela (Rīga)]] || 84 |- | [[Somijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Somālijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Spirgus iela (Rīga)]] || 84 |- | [[Spānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Spānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Spāres iela (Rīga)]] || 84 |- | [[Strazdu iela (Rīga)]] || 84 |- | [[Stāvvadu iela (Rīga)]] || 84 |- | [[Sudānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Svatini karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Sēlijas iela (Rīga)]] || 84 |- | [[Sīrijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Tadžikistānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Taizemes karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Tanzānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Togo karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Tongas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets]] || 84 |- | [[Tunisijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Turkmenistānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Lesoto karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Libānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Libērijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Lielbritānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Lihtenšteinas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[List of Nokia products]] || 84 |- | [[Luksemburgas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Lībijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Madagaskaras karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Malaizijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Maldīvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Mali karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Malāvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Marokas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Mauritānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Maurīcijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Mikronēzijas Federatīvo Valstu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Mjanmas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Monako karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Mongolijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Mozambikas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Ēģiptes karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Ķīnas Republikas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Ķīnas Taipejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Ķīnas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Šrilankas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Šveices karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Beninas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Botsvanas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Brunejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Burkinafaso karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Burundi karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Butānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Bēgļu olimpiskās komandas olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Centrālāfrikas Republikas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Deniss Mukvege]] || 84 |- | [[Dienvidkorejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Dienvidsudānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Dienvidāfrikas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Rietumvācijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Roberts Sesils (jurists)]] || 84 |- | [[Rodēzijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Ruandas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Sabiles iela (Rīga)]] || 84 |- | [[Sakņu iela (Rīga)]] || 84 |- | [[Samoa karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Sanmarīno karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Santomes un Prinsipi karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Saules aleja (Rīga)]] || 84 |- | [[Saūda Arābijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Seišelu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Senegālas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[ASV 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Afganistānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Alžīrijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Amerikāņu Samoa karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Angolas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Apvienoto Arābu Emirātu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Apvienotās komandas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Austrumtimoras karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Austrumvācijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Austrālāzijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Bahreinas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Bangladešas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Namībijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Nauru karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Neatkarīgo sportistu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Nepālas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Nigēras karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Nigērijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Nokia 1650]] || 84 |- | [[Nokia 1680 classic]] || 84 |- | [[Nokia 2115i]] || 84 |- | [[Nokia 2323 classic]] || 84 |- | [[Nokia 2330 classic]] || 84 |- | [[Nokia 2651]] || 84 |- | [[Nokia 2710]] || 84 |- | [[Nokia 3110 classic]] || 84 |- | [[Nokia 3120 classic]] || 84 |- | [[Nokia 3155]] || 84 |- | [[Nokia 3220]] || 84 |- | [[Nokia 3330]] || 84 |- | [[Nokia 3500 classic]] || 84 |- | [[Nokia 3600/3650]] || 84 |- | [[Nokia 3600 slide]] || 84 |- | [[Nokia 3610 fold]] || 84 |- | [[Nokia 3720 classic]] || 84 |- | [[Nokia 5070]] || 84 |- | [[Nokia 5130]] || 84 |- | [[Nokia 5200]] || 84 |- | [[Nokia 5210]] || 84 |- | [[Nokia 5220]] || 84 |- | [[Nokia 5230]] || 84 |- | [[Nokia 5233]] || 84 |- | [[Nokia 5250]] || 84 |- | [[Nokia 5320 XpressMusic]] || 84 |- | [[Nokia 5330 Mobile TV Edition]] || 84 |- | [[Nokia 5510]] || 84 |- | [[Nokia 5530 XpressMusic]] || 84 |- | [[Nokia 5610 XpressMusic]] || 84 |- | [[Nokia 5630 XpressMusic]] || 84 |- | [[Nokia 5700 XpressMusic]] || 84 |- | [[Nokia 5730 XpressMusic]] || 84 |- | [[Nokia 5800 XpressMusic]] || 84 |- | [[Nokia 6010]] || 84 |- | [[Nokia 6020]] || 84 |- | [[Nokia 6030]] || 84 |- | [[Nokia 6085]] || 84 |- | [[Nokia 6100]] || 84 |- | [[Nokia 6103]] || 84 |- | [[Nokia 6111]] || 84 |- | [[Nokia 6151]] || 84 |- | [[Nokia 6170]] || 84 |- | [[Nokia 6208c]] || 84 |- | [[Nokia 6210 Navigator]] || 84 |- | [[Nokia 6220 Classic]] || 84 |- | [[Nokia 6255i]] || 84 |- | [[Nokia 6260 Slide]] || 84 |- | [[Nokia 6265]] || 84 |- | [[Nokia 6270]] || 84 |- | [[Nokia 6275i]] || 84 |- | [[Nokia 6290]] || 84 |- | [[Nokia 6300]] || 84 |- | [[Nokia 6300i]] || 84 |- | [[Nokia 6301]] || 84 |- | [[Nokia 6303 classic]] || 84 |- | [[Nokia 6310i]] || 84 |- | [[Nokia 6315i]] || 84 |- | [[Nokia 6500 slide]] || 84 |- | [[Nokia 6510]] || 84 |- | [[Nokia 6600 fold]] || 84 |- | [[Nokia 6600 slide]] || 84 |- | [[Nokia 6610i]] || 84 |- | [[Nokia 6650 fold]] || 84 |- | [[Nokia 6670]] || 84 |- | [[Nokia 6700 classic]] || 84 |- | [[Nokia 6710 Navigator]] || 84 |- | [[Nokia 6720 classic]] || 84 |- | [[Nokia 6730 classic]] || 84 |- | [[Nokia 6760 Slide]] || 84 |- | [[Nokia 6800 series]] || 84 |- | [[Nokia 7210 Supernova]] || 84 |- | [[Nokia 7230]] || 84 |- | [[Nokia 7280]] || 84 |- | [[Nokia 7310 Supernova]] || 84 |- | [[Nokia 7360]] || 84 |- | [[Nokia 7380]] || 84 |- | [[Nokia 7390]] || 84 |- | [[Nokia 7500]] || 84 |- | [[Nokia 7510 Supernova]] || 84 |- | [[Nokia 7610]] || 84 |- | [[Nokia 7610 Supernova]] || 84 |- | [[Nokia 8600 Luna]] || 84 |- | [[Nokia 8800]] || 84 |- | [[Nokia 8800 Carbon Arte]] || 84 |- | [[Nokia 8800 Golden Arte]] || 84 |- | [[Nokia 8850/8890]] || 84 |- | [[Nokia C2-00]] || 84 |- | [[Nokia C2-02]] || 84 |- | [[Nokia C2-03]] || 84 |- | [[Nokia C2-06]] || 84 |- | [[Nokia C3-00]] || 84 |- | [[Nokia C3 Touch and Type]] || 84 |- | [[Nokia C5-00]] || 84 |- | [[Nokia C5-03]] || 84 |- | [[Nokia C6-00]] || 84 |- | [[Nokia C6-01]] || 84 |- | [[Nokia C7-00]] || 84 |- | [[Nokia E5-00]] || 84 |- | [[Nokia E51]] || 84 |- | [[Nokia E52]] || 84 |- | [[Nokia E55]] || 84 |- | [[Nokia E6]] || 84 |- | [[Nokia E60]] || 84 |- | [[Nokia E61]] || 84 |- | [[Nokia E63]] || 84 |- | [[Nokia E66]] || 84 |- | [[Nokia E7-00]] || 84 |- | [[Nokia E70]] || 84 |- | [[Nokia E71]] || 84 |- | [[Nokia E72]] || 84 |- | [[Nokia E75]] || 84 |- | [[Nokia Lumia]] || 84 |- | [[Nokia Lumia 510]] || 84 |- | [[Nokia Lumia 610]] || 84 |- | [[Nokia Lumia 620]] || 84 |- | [[Nokia Lumia 710]] || 84 |- | [[Nokia Lumia 800]] || 84 |- | [[Nokia Lumia 810]] || 84 |- | [[Nokia Lumia 820]] || 84 |- | [[Nokia Lumia 822]] || 84 |- | [[Nokia Lumia 900]] || 84 |- | [[Nokia Lumia 920]] || 84 |- | [[Nokia Morph]] || 84 |- | [[Nokia N71]] || 84 |- | [[Nokia N72]] || 84 |- | [[Nokia N73]] || 84 |- | [[Nokia N75]] || 84 |- | [[Nokia N76]] || 84 |- | [[Nokia N78]] || 84 |- | [[Nokia N79]] || 84 |- | [[Nokia N8]] || 84 |- | [[Nokia N80]] || 84 |- | [[Nokia N80 Internet Edition]] || 84 |- | [[Nokia N81]] || 84 |- | [[Nokia N81 8GB]] || 84 |- | [[Nokia N82]] || 84 |- | [[Nokia N85]] || 84 |- | [[Nokia N86 8MP]] || 84 |- | [[Nokia N90]] || 84 |- | [[Nokia N91]] || 84 |- | [[Nokia N92]] || 84 |- | [[Nokia N93i]] || 84 |- | [[Nokia N95 8GB]] || 84 |- | [[Nokia N96]] || 84 |- | [[Nokia N97]] || 84 |- | [[Nokia W7]] || 84 |- | [[Nokia W8]] || 84 |- | [[Nokia X3-00]] || 84 |- | [[Nokia X3 Touch and Type]] || 84 |- | [[Nokia X5]] || 84 |- | [[Nokia X6]] || 84 |- | [[Nokia X7-00]] || 84 |- | [[Nokia mobilo telefonu sērijas]] || 84 |- | [[Nokia produktu uzskaitījums]] || 84 |- | [[Norvēģijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Nīderlandes Antiļu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Nīderlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Omānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Oskars Ariass]] || 84 |- | [[Pakistānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Palau karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Palestīnas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Papua-Jaungvinejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Portugāles karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Ugandas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Uzbekistānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Vanuatu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Vjetnamas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Vācijas apvienotās komandas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Vācijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Zambijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Ziemeļborneo karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Ziemeļjemenas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Ziemeļkorejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Zimbabves karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Zviedrijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Zālamana Salu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Čadas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84 |- | [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 83 |- | [[Vingrošana olimpiskajās spēlēs]] || 83 |- | [[Zviedrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 83 |- | [[Ščecinas iela (Rīga)]] || 83 |- | [[Fredriks Bajers]] || 83 |- | [[1951. gada F1 sezona]] || 83 |- | [[1963. gada Eiropas kausa fināls]] || 83 |- | [[1969. gada Eiropas kausa fināls]] || 83 |- | [[Grieķija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 83 |- | [[Hjalmars Brantings]] || 83 |- | [[Le Diks Tho]] || 83 |- | [[Luijs Reno]] || 83 |- | [[Marija Resa]] || 83 |- | [[Mākslas kustība]] || 83 |- | [[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]] || 83 |- | [[Kristiāns Lange]] || 83 |- | [[Sila iela (Rīga)]] || 83 |- | [[Smilškalnu iela (Rīga)]] || 83 |- | [[Sniedzes iela (Rīga)]] || 83 |- | [[Sniķeres iela (Rīga)]] || 83 |- | [[Spānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 83 |- | [[Staburaga iela (Rīga)]] || 83 |- | [[Stacijas iela (Rīga)]] || 83 |- | [[Staipekņu iela (Rīga)]] || 83 |- | [[Starptautiskā kodolieroču likvidēšanas kampaņa]] || 83 |- | [[Struteles iela (Rīga)]] || 83 |- | [[Sīmaņa iela (Rīga)]] || 83 |- | [[Tobiass Asers]] || 83 |- | [[Renē Kasīns]] || 83 |- | [[Sakaru iela (Rīga)]] || 83 |- | [[Sarkanā pusmēness biedrība]] || 83 |- | [[Sarmas iela (Rīga)]] || 83 |- | [[Saulcerītes iela (Rīga)]] || 83 |- | [[Sausā sezona]] || 83 |- | [[Dmitrijs Muratovs]] || 83 |- | [[Dominiks Pīrs]] || 83 |- | [[ANO Miera glābšanas karaspēks]] || 83 |- | [[Alberts Lutuli]] || 83 |- | [[Alva Mirdāla]] || 83 |- | [[Ant-Man and the Wasp: Quantumania]] || 83 |- | [[Artūrs Hendersons]] || 83 |- | [[4. tūkstošgade]] || 82 |- | [[Adolfo Peress Eskivels]] || 82 |- | [[Alfonso Garsija Robless]] || 82 |- | [[Alfrēds Hermans Frieds]] || 82 |- | [[Amerikāņu draugu biedrības komiteja]] || 82 |- | [[Augusts Bērments]] || 82 |- | [[Kapteine Mārvela (tēls)]] || 82 |- | [[Karloss Saavedra Lamass]] || 82 |- | [[Karlušs Belu]] || 82 |- | [[Kosmos sērijas kosmiskie aparāti]] || 82 |- | [[Dāvids Trimbls]] || 82 |- | [[Džons Boids Ors]] || 82 |- | [[Džons Mots]] || 82 |- | [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas rekordi un statistika]] || 82 |- | [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas rezultatīvākie spēlētāji]] || 82 |- | [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas vēsture]] || 82 |- | [[Eiropas čempionu klubu kauss]] || 82 |- | [[Elihu Rūts]] || 82 |- | [[Emīlija Grīna Bolča]] || 82 |- | [[Frederiks Pasī]] || 82 |- | [[Viljams Randals Krēmers]] || 82 |- | [[Šarls Albērs Gobā]] || 82 |- | [[Šauļu iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Šons Makbraids]] || 82 |- | [[Šķirotavas iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Leons Žou]] || 82 |- | [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 82 |- | [[Meirida Korigena]] || 82 |- | [[1954. gada F1 sezona]] || 82 |- | [[1955. gada F1 sezona]] || 82 |- | [[1956. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1957. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1958. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1959. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1960. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1961. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1962. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1964. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1965. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1966. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1967. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1968. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1970. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1971. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1972. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1973. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1974. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1975. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1976. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1977. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1978. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1979. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1980. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1981. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1982. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1983. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1984. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1985. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1986. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1987. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1988. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1989. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1990. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1991. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1992. gada Eiropas kausa fināls]] || 82 |- | [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[1996. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[1997. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[1998. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[1999. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[2000. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[2001. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[2002. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[2004. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[2006. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[2007. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82 |- | [[2020.—2021. gada NBA sezona]] || 82 |- | [[Grameen Bank]] || 82 |- | [[Guardians of the Galaxy Vol. 3]] || 82 |- | [[Burāšana olimpiskajās spēlēs]] || 82 |- | [[DFL Supercup]] || 82 |- | [[Draugu biedrības padome]] || 82 |- | [[Nansena Starptautiskais bēgļu birojs]] || 82 |- | [[Nikolass Murrejs Batlers]] || 82 |- | [[Normans Endžels]] || 82 |- | [[Nātans Sēderblums]] || 82 |- | [[Paguošas konference]] || 82 |- | [[Sitas iela]] || 82 |- | [[Skrundas iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Skujenes iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Skābeņu iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Slates iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Sniega iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Soģis]] || 82 |- | [[Sprīdīša iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Spārnu iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Staignāja iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Starptautiskais Miera birojs]] || 82 |- | [[Starptautisko tiesību institūts]] || 82 |- | [[Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai]] || 82 |- | [[Starptautiskā ārstu organizācija atomkara novēršanai]] || 82 |- | [[Starta iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Stendes iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Steķu iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Straupes iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Stāmerienas iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Stāvā iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Suitu iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Sāremas iela]] || 82 |- | [[Sārnates iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Sārtes iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Sāruma iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Sētas iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Sīkā iela (Rīga)]] || 82 |- | [[The Marvels]] || 82 |- | [[UEFA Čempionu līgas himna]] || 82 |- | [[Programmatūras izlaides dzīves cikls]] || 82 |- | [[Ralfs Bunčs]] || 82 |- | [[Sakas iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Salgales iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Saukas iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Sermuliņu iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Sidraba iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Sieksātes iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Siena iela (Rīga)]] || 82 |- | [[Rēgu bruņinieks (Marvel Comics)]] || 81 |- | [[Saivas iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Salnavas iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Samu iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Sapala iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Saulkrastu iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Seces iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Sidraburgas iela (Rīga)]] || 81 |- | [[1957. gada F1 sezona]] || 81 |- | [[Kopvērtējums Vuelta a España]] || 81 |- | [[Lenčupe]] || 81 |- | [[Lielais lielkauls]] || 81 |- | [[Mellupe (Gaujas pieteka)]] || 81 |- | [[Vilknadzis]] || 81 |- | [[Šalku iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Šķembu iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Silenes iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Silpureņu iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Simtgades aleja]] || 81 |- | [[Sinoles iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Skanstnieku iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Skrudalienas iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Skrīnes iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Skudrcilvēks (Marvel Comics)]] || 81 |- | [[Skuju skvērs (Rīga)]] || 81 |- | [[Smilgu iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Spailes iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Spodras iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Spoles iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Sprukstes iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Stabules iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Stagaru iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Staru iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Staļģenes iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Steigas iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Stelpes iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Stiebru iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Straumes iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Strazdumuižas iela]] || 81 |- | [[Subates iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Svilpes iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Svētes iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Sātiņu iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Sērenes iela (Rīga)]] || 81 |- | [[Tianlian 2-01]] || 81 |- | [[Dedpūls (Marvel Comics)]] || 81 |- | [[Indija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 81 |- | [[Ningxia-1 02]] || 81 |- | [[PTD-1]] || 81 |- | [[Pols Anrī Bendžamins d'Esturnels de Konstāns]] || 81 |- | [[No Good Deed]] || 80 |- | [[Venoms (Marvel Comics)]] || 80 |- | [[Walt Disney Animation Studios]] || 80 |- | [[Yaogan 33]] || 80 |- | [[Galaktikas sargi (Marvel Comics)]] || 80 |- | [[Gostiņu ģerbonis]] || 80 |- | [[Safīra iela]] || 80 |- | [[Samnera Velasa iela]] || 80 |- | [[Kalnu slēpošana 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 80 |- | [[Kick-Ass (Marvel Comics)]] || 80 |- | [[Grūžupe]] || 80 |- | [[Haiti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 80 |- | [[Skeletona iela]] || 80 |- | [[Bēršu strauts]] || 79 |- | [[Coventry City F.C.]] || 79 |- | [[Dainis Locis]] || 79 |- | [[Degļupīte (Gaujas pieteka)]] || 79 |- | [[Dzērve (upe)]] || 79 |- | [[ASV 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 79 |- | [[Abrenes ģerbonis]] || 79 |- | [[Francija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 79 |- | [[Mārupes ģerbonis]] || 79 |- | [[Valdis Gavars (politiķis)]] || 79 |- | [[Vīksnupe]] || 79 |- | [[WebCite]] || 79 |- | [[Ādažu ģerbonis]] || 79 |- | [[Melnupīte (Gaujas pieteka)]] || 79 |- | [[Mostene]] || 79 |- | [[Rīgas Jūrmalas ģerbonis]] || 79 |- | [[1956. gada F1 sezona]] || 79 |- | [[Ķekavas ģerbonis]] || 79 |- | [[Ķemeru ģerbonis]] || 79 |- | [[Ķūķupīte]] || 79 |- | [[Grīvas ģerbonis]] || 79 |- | [[Iecavas ģerbonis]] || 79 |- | [[Iežupe]] || 79 |- | [[Jurģis Klotiņš]] || 79 |- | [[Kokneses ģerbonis]] || 79 |- | [[Koruļupīte]] || 79 |- | [[Krievijas kauss futbolā]] || 79 |- | [[Krustpils ģerbonis]] || 79 |- | [[Skaļupe]] || 79 |- | [[Slokas ģerbonis]] || 79 |- | [[Strumpe (Gaujas pieteka)]] || 79 |- | [[Triečupīte]] || 79 |- | [[Ubeja (upe)]] || 78 |- | [[Pērļupīte (Gaujas pieteka)]] || 78 |- | [[Rakstniecības un mūzikas muzejs]] || 78 |- | [[Rumānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 78 |- | [[Saliņupīte]] || 78 |- | [[Scuderia AlphaTauri]] || 78 |- | [[Biatlons 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 78 |- | [[Bērzpils iela (Rīga)]] || 78 |- | [[Distanču slēpošana 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 78 |- | [[Dzērdupe]] || 78 |- | [[Asteroīdu fiziskie raksturlielumi]] || 78 |- | [[Lazdupe]] || 78 |- | [[Pilupe]] || 78 |- | [[Poļaka]] || 78 |- | [[Zvārtavas upīte]] || 78 |- | [[Kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs]] || 78 |- | [[Kraukle]] || 78 |- | [[Grīviņupīte]] || 78 |- | [[Jēkabpils Vēstures muzejs]] || 78 |- | [[Hilda]] || 77 |- | [[Julla]] || 77 |- | [[Mūska]] || 77 |- | [[Mūzikas producents]] || 77 |- | [[Paunaoja]] || 77 |- | [[Pededze (Gaujas pieteka)]] || 77 |- | [[Platūne]] || 77 |- | [[Francija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] || 77 |- | [[Silavēveru strauts]] || 77 |- | [[Talupīte]] || 77 |- | [[Tildurga]] || 77 |- | [[Lānemetsaoja]] || 77 |- | [[Līnupīte]] || 77 |- | [[Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 77 |- | [[Mieļupīte]] || 77 |- | [[Beberbeķu iela]] || 77 |- | [[Bibcode]] || 77 |- | [[Biernupīte]] || 77 |- | [[Cīruļu strauts]] || 77 |- | [[Damurga]] || 77 |- | [[Dzintara iela (Rīga)]] || 77 |- | [[Kaģupīte]] || 77 |- | [[Kimaoja]] || 77 |- | [[Kuilene]] || 77 |- | [[Kūžurga]] || 77 |- | [[Latupe]] || 77 |- | [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 77 |- | [[Virde]] || 77 |- | [[Zvanu strauts]] || 77 |- | [[Zāģeru upe]] || 77 |- | [[Zīles grāvis]] || 77 |- | [[Frederiks I]] || 76 |- | [[Galmuduga]] || 76 |- | [[Gulveiga]] || 76 |- | [[Intars Dīcmanis]] || 76 |- | [[NSS-12]] || 76 |- | [[NSS-9]] || 76 |- | [[Tomsk-TPU-120]] || 76 |- | [[Tursi]] || 76 |- | [[USA-294]] || 76 |- | [[USA-300]] || 76 |- | [[Lamija]] || 76 |- | [[Klīvlendas "Barons"]] || 75 |- | [[Kvasīrs]] || 75 |- | [[Skadi]] || 75 |- | [[Starkads]] || 75 |- | [[Surts]] || 75 |- | [[Svetlana Savicka]] || 75 |- | [[Talsu novada muzejs]] || 75 |- | [[Tjaci]] || 75 |- | [[Tjalvi]] || 75 |- | [[Tuisto]] || 75 |- | [[Fjorgina]] || 75 |- | [[Geireds]] || 75 |- | [[Ginnungagaps]] || 75 |- | [[Beku rinda]] || 75 |- | [[Brunhilde]] || 75 |- | [[Cvergi]] || 75 |- | [[Disijas]] || 75 |- | [[Lielbritānija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 75 |- | [[Māhira]] || 75 |- | [[Grida (mitoloģija)]] || 75 |- | [[Gudrūna]] || 75 |- | [[Helgi]] || 75 |- | [[Hreidmars]] || 75 |- | [[Hrungnirs]] || 75 |- | [[Hvērgelmīrs]] || 75 |- | [[Hāgens (mitoloģija)]] || 75 |- | [[Jotuni]] || 75 |- | [[Mīmirs]] || 75 |- | [[ASV 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] || 75 |- | [[ASV 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 75 |- | [[Angrboda]] || 75 |- | [[Atli]] || 75 |- | [[Urds]] || 75 |- | [[Vietalvas iela (Rīga)]] || 75 |- | [[Volsungs]] || 75 |- | [[Vēlunds]] || 75 |- | [[Helmī Stalte]] || 74 |- | [[ITF 2]] || 74 |- | [[Irāna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 74 |- | [[EGG]] || 74 |- | [[FREEDOM (pavadonis)]] || 74 |- | [[TuPOD]] || 74 |- | [[Tīnūžu muiža]] || 74 |- | [[Medical Subject Headings]] || 74 |- | [[Bobslejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 74 |- | [[Cēsu Vēstures un mākslas muzejs]] || 74 |- | [[Dzilnas iela (Rīga)]] || 74 |- | [[Resourcesat-2A]] || 74 |- | [[AOBA-VeloxIII]] || 74 |- | [[Alpine F1]] || 74 |- | [[OSNSAT]] || 74 |- | [[Ojāra Vācieša muzejs]] || 74 |- | [[Olimpiskā medaļu tabula]] || 74 |- | [[Padomju Savienība 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 74 |- | [[Padomju Savienība 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 74 |- | [[Pols Lukass]] || 74 |- | [[Vaidelotes iela (Rīga)]] || 73 |- | [[Ventspils muzejs]] || 73 |- | [[Waseda-SAT 3]] || 73 |- | [[Worldview 4]] || 73 |- | [[XPNAV 1]] || 73 |- | [[Xiaoxiang 1]] || 73 |- | [[Yaogan 30]] || 73 |- | [[Yunhai 1]] || 73 |- | [[Ziyuan III-02]] || 73 |- | [[ÑuSat-1]] || 73 |- | [[ÑuSat-2]] || 73 |- | [[Čehoslovākija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 73 |- | [[EchoStar 19]] || 73 |- | [[Fengyun 4A]] || 73 |- | [[Flock-2e' 1]] || 73 |- | [[Flock-2e' 10]] || 73 |- | [[Flock-2e' 11]] || 73 |- | [[Flock-2e' 12]] || 73 |- | [[Flock-2e' 13]] || 73 |- | [[Flock-2e' 14]] || 73 |- | [[Flock-2e' 15]] || 73 |- | [[Flock-2e' 16]] || 73 |- | [[Flock-2e' 17]] || 73 |- | [[Flock-2e' 18]] || 73 |- | [[Flock-2e' 19]] || 73 |- | [[Flock-2e' 2]] || 73 |- | [[Flock-2e' 20]] || 73 |- | [[Flock-2e' 3]] || 73 |- | [[Flock-2e' 4]] || 73 |- | [[Flock-2e' 5]] || 73 |- | [[Flock-2e' 6]] || 73 |- | [[Flock-2e' 7]] || 73 |- | [[Flock-2e' 8]] || 73 |- | [[Flock-2e' 9]] || 73 |- | [[Flock-2p 1]] || 73 |- | [[Flock-2p 10]] || 73 |- | [[Flock-2p 11]] || 73 |- | [[Flock-2p 12]] || 73 |- | [[Flock-2p 2]] || 73 |- | [[Flock-2p 3]] || 73 |- | [[Flock-2p 4]] || 73 |- | [[Flock-2p 5]] || 73 |- | [[Flock-2p 6]] || 73 |- | [[Flock-2p 7]] || 73 |- | [[Flock-2p 8]] || 73 |- | [[Flock-2p 9]] || 73 |- | [[GHGsat]] || 73 |- | [[Gaofen 10]] || 73 |- | [[Gaofen 3]] || 73 |- | [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles]] || 73 |- | [[Himawari 9]] || 73 |- | [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 73 |- | [[Horyu-4]] || 73 |- | [[JCSAT-15]] || 73 |- | [[JCSAT-16]] || 73 |- | [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] || 73 |- | [[Lemur-2-Bridgeman]] || 73 |- | [[Lemur-2-Cubecheese]] || 73 |- | [[Lemur-2-DrMuzz]] || 73 |- | [[Lemur-2-Nate]] || 73 |- | [[Lemur-2 14]] || 73 |- | [[Lemur-2 15]] || 73 |- | [[Lemur-2 16]] || 73 |- | [[Lemur-2 17]] || 73 |- | [[Lixing-1]] || 73 |- | [[M3MSat]] || 73 |- | [[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs]] || 73 |- | [[Kosmos-2528]] || 73 |- | [[Kosmos-2535]] || 73 |- | [[Kosmos-2536]] || 73 |- | [[Kosmos-2537]] || 73 |- | [[Kosmos-2538]] || 73 |- | [[Kosmos-2539]] || 73 |- | [[Kosmos-2540]] || 73 |- | [[Kosmos-2541]] || 73 |- | [[Kosmos-2542]] || 73 |- | [[Kosmos-2543]] || 73 |- | [[LAPAN-A3]] || 73 |- | [[SkySat-C1]] || 73 |- | [[SkySat 4]] || 73 |- | [[SkySat 5]] || 73 |- | [[SkySat 6]] || 73 |- | [[SkySat 7]] || 73 |- | [[Sky Muster II]] || 73 |- | [[Smilšu vētra]] || 73 |- | [[Sojuz TM-34]] || 73 |- | [[Spark-01]] || 73 |- | [[Spark-02]] || 73 |- | [[Star One D1]] || 73 |- | [[Superview 1]] || 73 |- | [[Superview 2]] || 73 |- | [[Swayam]] || 73 |- | [[TanSat]] || 73 |- | [[Tancredo 1]] || 73 |- | [[TechEdSat-5]] || 73 |- | [[Tiange Feixingqi 1]] || 73 |- | [[Tiange Feixingqi 2]] || 73 |- | [[Tianlian I-04]] || 73 |- | [[Tiantong-1 01]] || 73 |- | [[Ofek-11]] || 73 |- | [[OptiCube 4]] || 73 |- | [[PISat]] || 73 |- | [[Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs]] || 73 |- | [[PerúSat 1]] || 73 |- | [[Pols Skofīlds]] || 73 |- | [[Pratham]] || 73 |- | [[Prometheus 2.1]] || 73 |- | [[RAVAN]] || 73 |- | [[Rekss Herisons]] || 73 |- | [[Roberts Donats]] || 73 |- | [[STARS C]] || 73 |- | [[SathyabamaSat]] || 73 |- | [[ScatSat-1]] || 73 |- | [[Shijian 10]] || 73 |- | [[Shijian 16-02]] || 73 |- | [[Shijian 17]] || 73 |- | [[Bayi Kepu 1]] || 73 |- | [[Beberbeķu 5. līnija]] || 73 |- | [[Bebrenes iela (Rīga)]] || 73 |- | [[Biksēres iela (Rīga)]] || 73 |- | [[Birztalu iela (Rīga)]] || 73 |- | [[BlackSky Pathfinder 1]] || 73 |- | [[Blīdenes iela (Rīga)]] || 73 |- | [[Broderiks Kraufords]] || 73 |- | [[Bruknas iela (Rīga)]] || 73 |- | [[Brīzes iela (Rīga)]] || 73 |- | [[Brūžu iela (Rīga)]] || 73 |- | [[CELTEE 1]] || 73 |- | [[CYGNSS A]] || 73 |- | [[CYGNSS B]] || 73 |- | [[CYGNSS C]] || 73 |- | [[CYGNSS D]] || 73 |- | [[CYGNSS E]] || 73 |- | [[CYGNSS F]] || 73 |- | [[CYGNSS G]] || 73 |- | [[CYGNSS H]] || 73 |- | [[CanX 7]] || 73 |- | [[ChubuSat-2]] || 73 |- | [[ChubuSat-3]] || 73 |- | [[Diwata-1]] || 73 |- | [[Dzelmes iela (Rīga)]] || 73 |- | [[3Cat 2]] || 73 |- | [[AeroCube 8C]] || 73 |- | [[AeroCube 8D]] || 73 |- | [[Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs]] || 73 |- | [[Alfonso Peress]] || 73 |- | [[Alsat-1B]] || 73 |- | [[Alsat-1N]] || 73 |- | [[Alsat-2B]] || 73 |- | [[Andrupenes lauku sēta]] || 73 |- | [[Aolong 1]] || 73 |- | [[Aoxiang Zhixing]] || 73 |- | [[BIROS]] || 73 |- | [[BRIsat]] || 73 |- | [[BanXing 2]] || 73 |- | [[Aglonas kara muzejs]] || 72 |- | [[Andreja Pumpura muzejs]] || 72 |- | [[Baldones muzejs]] || 72 |- | [[Balvu Novada muzejs]] || 72 |- | [[Dārziņu 19. līnija]] || 72 |- | [[Dārziņu 20. līnija]] || 72 |- | [[Dārziņu 21. līnija]] || 72 |- | [[Dārziņu 22. līnija]] || 72 |- | [[Dārziņu 23. līnija]] || 72 |- | [[Dārziņu 25. līnija]] || 72 |- | [[Dārziņu 27. līnija]] || 72 |- | [[Dārziņu 7. līnija]] || 72 |- | [[Dīvajas iela (Rīga)]] || 72 |- | [[Dūņu iela (Rīga)]] || 72 |- | [[Džordžs Erliss]] || 72 |- | [[Fredriks Merhs]] || 72 |- | [[Viktors Maklaglens]] || 72 |- | [[Volless Bīrijs]] || 72 |- | [[Vorners Baksters]] || 72 |- | [[Čehija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 72 |- | [[Ērvinga Tālberga memoriālā balva]] || 72 |- | [[Ķekavas novadpētniecības muzejs]] || 72 |- | [[Ludzas Novadpētniecības muzejs]] || 72 |- | [[Maltas vēstures muzejs]] || 72 |- | [[1991. gada barikāžu muzejs]] || 72 |- | [[Imanta Ziedoņa muzejs]] || 72 |- | [[Jaunmoku pils muzejs]] || 72 |- | [[Jūrmalas brīvdabas muzejs]] || 72 |- | [[Beberbeķu 9. līnija]] || 72 |- | [[Beļģija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 72 |- | [[Bikstu iela (Rīga)]] || 72 |- | [[Brekšu iela (Rīga)]] || 72 |- | [[Briežu iela (Rīga)]] || 72 |- | [[Briņģu iela]] || 72 |- | [[Bungu iela (Rīga)]] || 72 |- | [[Bārtas muzejs]] || 72 |- | [[Bērzkalnes iela (Rīga)]] || 72 |- | [[Cooper Car Company]] || 72 |- | [[Degvielas iela (Rīga)]] || 72 |- | [[Dienvidslāvija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 72 |- | [[Dimantu iela (Rīga)]] || 72 |- | [[Naukšēnu Cilvēkmuzejs]] || 72 |- | [[Paukošana olimpiskajās spēlēs]] || 72 |- | [[Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs]] || 72 |- | [[Tautas frontes muzejs]] || 72 |- | [[Rejs Milāns]] || 72 |- | [[Rojas Jūras zvejniecības muzejs]] || 72 |- | [[Ronalds Kolmans]] || 72 |- | [[Profesora Aleksandra Bieziņa memoriālais muzejs]] || 71 |- | [[Pāles novadpētniecības muzejs]] || 71 |- | [[Pāvilostas novadpētniecības muzejs]] || 71 |- | [[Pētera Upīša dārzkopības muzejs]] || 71 |- | [[Raiņa muzejs "Tadenava"]] || 71 |- | [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] || 71 |- | [[Raiņa un Aspazijas vasarnīca]] || 71 |- | [[Repozitorijs (versiju kontrole)]] || 71 |- | [[Riteņbraukšana 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 71 |- | [[Roberta Mūka muzejs Galēnos]] || 71 |- | [[Rugāju muzejs]] || 71 |- | [[Rīgas Vidusslaiku Vēstures muzejs]] || 71 |- | [[SPOT 7]] || 71 |- | [[Salacgrīvas muzejs]] || 71 |- | [[Saulkrastu velosipēdu muzejs]] || 71 |- | [[1988. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] || 71 |- | [[24. Kinoakadēmijas balva]] || 71 |- | [[Dārziņu 1. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 11. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 12. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 13. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 14. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 15. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 17. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 18. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 24. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 28. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 29. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 30. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 31. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 32. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 33. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 34. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 35. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 36. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 37. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 38. līnija]] || 71 |- | [[Dārziņu 9. līnija]] || 71 |- | [[Dārznieku iela (Rīga)]] || 71 |- | [[Džūkstes pasaku muzejs]] || 71 |- | [[Elejas kara vēstures muzejs]] || 71 |- | [[Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālais muzejs "Jāņaskola"]] || 71 |- | [[Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta"]] || 71 |- | [[Gandijs (filma)]] || 71 |- | [[33. Kinoakadēmijas balva]] || 71 |- | [[58. Kinoakadēmijas balva]] || 71 |- | [[Aina Žuravļova]] || 71 |- | [[Ainažu Ugundzēsības muzejs]] || 71 |- | [[Aizputes novadpētniecības muzejs]] || 71 |- | [[Aknīstes novadpētniecības muzejs]] || 71 |- | [[Aktieru Amtmaņu māja]] || 71 |- | [[Alojas Novadpētniecības centrs]] || 71 |- | [[Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrs]] || 71 |- | [[Andreja Upīša memoriālmāja]] || 71 |- | [[Antona Austriņa memoriālais muzejs "Kaikaši"]] || 71 |- | [[Antona Rupaiņa muzejs]] || 71 |- | [[AsiaSat 6]] || 71 |- | [[BRITE-Toronto]] || 71 |- | [[Baltinavas muzejs]] || 71 |- | [[Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs]] || 71 |- | [[Kandavas novadpētniecības muzejs]] || 71 |- | [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 71 |- | [[Kazdangas muzejs]] || 71 |- | [[Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs]] || 71 |- | [[Kubalu skola – muzejs]] || 71 |- | [[Kārļa Skalbes memoriālais muzejs "Saulrieti"]] || 71 |- | [[Kārļa Ulmaņas piemiņas muzejs "Pikšas"]] || 71 |- | [[Lapmežciema pagasta muzejs]] || 71 |- | [[Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs]] || 71 |- | [[Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija "Vēveri"]] || 71 |- | [[Latvijas lauksaimniecības muzejs]] || 71 |- | [[Limbažu muzejs]] || 71 |- | [[Mazsalacas muzejs]] || 71 |- | [[MicroMAS]] || 71 |- | [[Militārās tehnikas muzejs]] || 71 |- | [[Minhauzena muzejs]] || 71 |- | [[Mores muzejs]] || 71 |- | [[Muzejs "Saieta nams"]] || 71 |- | [[Varakļānu novada muzejs]] || 71 |- | [[Vilhelma Purvīša māja — muzejs]] || 71 |- | [[Viļakas muzejs]] || 71 |- | [[Viļānu novadpētniecības muzejs]] || 71 |- | [[Vārkavas novadpētniecības muzejs]] || 71 |- | [[Vērgales pagasta muzejs]] || 71 |- | [[Zeltiņu vēstures muzejs]] || 71 |- | [[Zentas Mauriņas piemiņas istabas]] || 71 |- | [[Ziemassvētku kauju muzejs]] || 71 |- | [[Zvejnieka – zemnieka sēta "Vītolnieki"]] || 71 |- | [[Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks]] || 71 |- | [[Skrindu dzimtas muzejs]] || 71 |- | [[Slutišķu vecticībnieku lauku sēta]] || 71 |- | [[Smiltenes novada muzejs]] || 71 |- | [[Sojuz TM-32]] || 71 |- | [[Sojuz TMA-1]] || 71 |- | [[Sojuz TMA-8]] || 71 |- | [[Staiceles lībiešu muzejs "Pivālind"]] || 71 |- | [[Taurupes novadpētniecības muzejs]] || 71 |- | [[TechEdSat-4]] || 71 |- | [[Tēlnieka Voldemāŗa Jākobsona memoriālā māja]] || 71 |- | [[Bauskas muzejs]] || 71 |- | [[Bauskas pils muzejs]] || 71 |- | [[Beberbeķu 6. līnija]] || 71 |- | [[Beberbeķu 7. līnija]] || 71 |- | [[Bejas novadpētniecības centrs]] || 71 |- | [[Biatlona iela]] || 71 |- | [[Birzgales pagasta muzejs "Rūķi"]] || 71 |- | [[Bitera iela]] || 71 |- | [[Bobsleja iela]] || 71 |- | [[Braila iela (Rīga)]] || 71 |- | [[Briges iela]] || 71 |- | [[Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs "Meņģeļi"]] || 71 |- | [[Brīvdabas iela]] || 71 |- | [[Bārtas iela (Rīga)]] || 71 |- | [[Carnikavas Novadpētniecības muzejs]] || 71 |- | [[Daugavpils Universitātes muzejs]] || 71 |- | [[Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs]] || 71 |- | [[Dobeles novada grāmatnieku muzejs "Ķipi"]] || 71 |} <!-- LIST END --> [[Kategorija:Vikipēdija]] 5t53m6l9s4vkao86xribtapxx9s189h Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana 102 354047 3668008 3664927 2022-08-08T03:01:42Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{stack| {{shortcut|WP:Fix/Disambigs}} |{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} }} Šajā lapā apkopota informācija par nozīmju atdalīšanas sakārtošanu. Dati tiek atjaunināti pēc pieprasījuma. == Saraksti == <!-- LIST START --> Atjaunināts: 2022. gada 8. augusts plkst. 03:01:35 {| class="sortable wikitable" |- ! Atskaite !! Kopējais skaits |- | [[Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana/Lapas ar saitēm uz nozīmju atdalīšanu|Lapas ar saitēm uz nozīmju atdalīšanu]] || 334 |- | [[Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana/Nozīmju atdalīšanas lapas ar saitēm|Nozīmju atdalīšanas lapas ar saitēm]] || 4607 |} <!-- LIST END --> [[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts]] bey78l9zel38k9ul3yuxnxiw4l8sgny Dilans Tēnss 0 359975 3667949 3378202 2022-08-07T20:31:04Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Dilans Tēnss | vārds_orig = ''Dylan Teuns'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Leuven - Brabantse Pijl, 15 april 2015, vertrek (B184).JPG | caption = Tēnss 2015. gadā | fullname = | nickname = | birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1992|3|1}} | birth_place = {{vieta|Beļģija|Dīsta}} | height = 181 cm<ref name="bmcracingteam.com">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bmcracingteam.com/index.php?id=365 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|09|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140913213921/http://www.bmcracingteam.com/index.php?id=365 |archivedate={{dat|2014|09|13||bez}} }}</ref> | weight = 64 kg<ref name="bmcracingteam.com"/> | currentteam = {{ct|ISN}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = [[kalnu braucējs]]<ref name=bmc>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bmc-switzerland.com/int-en/experience/racing-teams/bmc-racing-team/team/dylan_teuns/ |title=Dylan Teuns |website=[[BMC Switzerland]] |access-date=6 April 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170706203921/http://www.bmc-switzerland.com/int-en/experience/racing-teams/bmc-racing-team/team/dylan_teuns/ |archivedate={{dat|2017|07|06||bez}} }}</ref> | amateuryear 1 = 2011–2013 | amateurteam 1 = Jong Vlaanderen–Bauknecht<ref name=ca>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cyclingarchives.com/coureurfiche.php?coureurid=61314 |title=Dylan Teuns|website=Cycling Archives |access-date=6 April 2015}}</ref> | amateuryear 2 = 2014 | amateurteam 2 = BMC Development Team<ref name=ca /> | amateuryear 3 = 2014 | amateurteam 3 = {{ct|BMC|2014}} (stažieris) | proyear 1 = 2015–2018 | proteam 1= {{ct|BMC|2015}} | proyear 2 = 2019–2022 | proteam 2= {{ct|TBM|2019}} | proyear 3 = 2022– | proteam 3= {{ct|ISN|2022}} | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::2 posmi ([[2019. gada Tour de France|2019]], [[2021. gada Tour de France|2021]]) '''Daudzdienu sacensības''' : ''[[Tour de Pologne]]'' ([[2017. gada Tour de Pologne|2017]]) : ''[[Tour de Wallonie]]'' (2017) : ''[[Arctic Race of Norway]]'' (2017) '''[[Classic cycle races|One-day races and Classics]]''' :[[La Flèche Wallonne]] ([[2022 La Flèche Wallonne|2022]]) | medaltemplates = }} '''Dilans Tēnss''' ({{val|nl|Dylan Teuns}}; dzimis {{dat|1992|3|1}}) ir profesionāls [[Beļģija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv ''{{ct|ISN}}'' komandu. Tai viņš sākotnēji pievienojās kā stažieris,<ref name="bmcracingteam.com"/> bet vēlāk kļuva par pilntiesīgu komandas dalībnieku 2015. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cyclingweekly.co.uk/news/latest-news/bmc-announces-2015-squad-eight-new-signings-149891 |title=BMC announces 2015 squad, with eight new signings |last1=Windsor |first1=Richard |date=17 December 2014 |website=[[Cycling Weekly]]|access-date=6 April 2015}}</ref> Komandas sastāvā tika iekļauts dalībai [[2016. gada Vuelta a España]]<ref name="Vuelta">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.procyclingstats.com/race/Vuelta_a_Espana_2016_Startlist |title=71st Vuelta a España |accessdate=20 August 2016 |work=ProCyclingStats}}</ref> un [[2017. gada Giro d'Italia]].<ref name="Giro">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.procyclingstats.com/race/Giro_dItalia_2017_Startlist |title=2017: 100th Giro d'Italia: Start List |accessdate=2 May 2017 |work=Pro Cycling Stats}}</ref> 2017. gada sezonu Tēnss iesāka ar trešo vietu ''[[2017. gada La Flèche Wallonne|La Flèche Wallonne]]'', vēlāk uzvarēja ''[[2017. gada Tour de Pologne|Tour de Pologne]]'' daudzdienu sacensību kopvērtējumā. Tēnss uzvarēja arī ''[[Tour de Wallonie]]'' un ''[[Arctic Race of Norway]]'' kopvērtējumā. Pēc četriem gadiem ''{{ct|BMC|2018}}'' komandā pirms 2019. gada sezonas Tēnss pievienojās ''{{ct|TBM|2019}}''.<ref name="TBM">{{cite web|url=https://www.merida-bikes.com/en/p/team/bahrain-merida-pro-cycling-team-119.html|title=Bahrain Merida Pro Cycling Team|work=[[Merida Bikes]]|publisher=Merida Industry Co., Ltd.|accessdate=1 January 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190101111509/https://www.merida-bikes.com/en/p/team/bahrain-merida-pro-cycling-team-119.html|archivedate=1 January 2019}}</ref> 2022. gada sezonas vidū pārgāja uz ''{{ct|ISN|2022}}'' komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.velonews.com/news/road/dylan-teuns-trades-bahrain-victorious-for-israel-premier-tech-in-mid-season-switch/|title=Dylan Teuns trades Bahrain-Victorious for Israel-Premier Tech in mid-season switch|last=Cotton|first=Jim|website=VeloNews.com|access-date=2022-08-07|date=2022-08-05|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Tēnss, Dilans}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Flāmu Brabantē dzimušie]] qtscy68hjtl2kio9q3wnpy8mjegiqfw Pēteris Šogolovs 0 362581 3667791 3529958 2022-08-07T16:10:24Z Kasp2008 5841 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Pēteris Šogolovs | vārds_orig = | attēls = Pēteris Šogolovs (Tontons).jpg | attēla izmērs = 275px | komentārs = Pēteris Šogolovs (Krusttēvs Tontons) Latvijas Jaunatnes teātra izrādē "Un atkal Pifs" (2015) | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1955|8|24}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2020|11|1|1955|8|24}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Pēteris Šogolovs''' (dzimis {{dat|1955|8|24}} [[Sigulda|Siguldā]] — miris {{dat|2020|11|1}}<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-lellu-teatra-aktieris-peteris-sogolovs.d?id=52624308 Mūžībā devies Leļļu teātra aktieris Pēteris Šogolovs] DELFI, 03.11.2020</ref>) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Mācījies [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolā]]. Beidzis [[Rīgas 3. tehniskā skola|Rīgas 3. tehnisko skolu]], kur ieguvis kinomehāniķa specialitāti, un [[Rīgas 10. arodskola|Rīgas 10. arodskolu]], kur ieguvis trolejbusa vadītāja specialitāti. Aktiera karjeru sāka ar epizodisku lomu filmā "[[Līvsalas zēni]]" 1969. gadā, bet pazīstams kļuva ar Kārlēna lomu [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] noveles "[[Nāves ēnā (filma)|Nāves ēnā]]" ekranizācijā 1971. gadā.<ref>[https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/bitpart/m/post/89030/works/ Kino-teatr.ru]</ref> Līdz dzīves beigām strādāja [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lelluteatris.lv/lv/210-peteris-sogolovs|title=Pēteris Šogolovs|publisher=Latvijas Leļļu teātris|access-date={{dat|2017|10|12||bez}}|archive-date={{dat|2017|11|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171113063531/http://www.lelluteatris.lv/lv/210-peteris-sogolovs}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/132065-karlens-no-naves-ena-kluva-par-aktieri-lellu-teatri|title=Kārlēns no „Nāves ēnā” kļuva par aktieri Leļļu teātrī|publisher=KasJauns.lv}}</ref> Kopš 2015. gada darbojās producenta Jura Millera izveidotā Latvijas Jaunatnes teātra izrādēs "Un atkal Pifs" (2015), "Žanna d'Arka" (2015), "Kraukšķītis" (2015), "Sniegbaltītes skola" (2019). == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šogolovs, Pēteris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] t76bqhn95edqfyvaeokwyb2a2p8wmod X-cilvēki (filma) 0 362787 3667703 3469114 2022-08-07T12:41:58Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Braiena Singera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = X-cilvēki | oriģinālnos = ''X-Men'' | attēls = X-MenfilmPoster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Braiens Singers]] | producents = * [[Lorēna Šulere Donere]] * [[Ralfs Vinters]] | scenārijs = | aktieri = * [[Patriks Stjuarts]] * [[Hjū Džekmens]] * [[Ians Makellens]] * [[Halle Berija]] * [[Famke Jansena]] * [[Džeimss Marsdens]] * [[Brūss Deivisons]] | mūzika = [[Maikls Keimens]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Marvel Entertainment Group]]'' * ''[[The Donners' Company]]'' * ''[[Bad Hat Harry Productions]]'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošana = {{dat|2000|7|14}} | ilgums = 104 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = 75 miljoni [[ASV dolārs|ASV dolāri]] | ienākumi = 296,3 miljoni ASV dolāri | iepriekšējā = | nākamā = [[X-cilvēki 2]] | imdb = }} '''"X-cilvēki"''' ({{val|en|X-Men}}) ir 2000. gadā iznākusi [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kinofilma par [[supervaronis|supervaroņiem]]. Filmas režisors ir [[Braiens Singers]]. Galvenās lomas spēlē [[Patriks Stjuarts]], [[Hjū Džekmens]], [[Ians Makellens]], [[Halle Berija]], [[Famke Jansena]], [[Džeimss Marsdens]] un [[Brūss Deivisons]]. Filma ir par cilvēkiem, kam piemīt dažādas spējas. Ēriks savas spējas atklāja 1944. gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Tad viņš tika atņemts vecākiem. Pieaugot Ēriks pieņem vārdu Magneto. Viņš alkst atriebties un uzsākt karu starp X cilvēkiem un pārējiem cilvēkiem. Viņam ir nepieciešama meitene Rouga, kas uzsūc sevī citu X cilvēku spējas. Viņu komandā tiek arī Logans. Profesors Čārlzs Ksavjē stājas pretim Magneto iecerētajam plānam. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Marvel Comics filmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]] [[Kategorija:X-cilvēki]] [[Kategorija:Braiena Singera filmas]] ma1rcdwyfdvchhzvrwukby22h5evas3 Matīss Kivlenieks 0 362811 3667934 3612123 2022-08-07T19:56:15Z 80.233.152.138 /* Nāve */ wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Matīss Kivlenieks | vārds_orig = Matīss Edmunds Kivlenieks | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1996|8|26}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2021|7|4|1996|8|26}} | mir_viet = {{Vieta|ASV|Mičigana|Novi (pilsēta)}} | garums = 187 [[centimetrs|cm]] | svars = 83 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2017 | kar_beig = 2021 | izglītība = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018—2021 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = *[[USHL]] gada spēlētājs — 2017 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2021|7|5||bez}} }} '''Matīss Edmunds Kivlenieks''' (dzimis {{dat|1996|8|26}}, miris {{dat|2021|7|4}})<ref name="Jauns">[https://jauns.lv/raksts/sports/450937-24-gadu-vecuma-miris-talantigais-hokeja-vartsargs-matiss-kivlenieks Jauns.lv: 24 gadu vecumā miris talantīgais hokeja vārtsargs Matīss Kivlenieks]</ref> bija latviešu [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Kivlenieks aizvadījis astoņas spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] sastāvā. == Karjera == 2011.—12. gada sezonā Kivlenieks vienā spēlē devās laukumā [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionāta]] komandas [[Rīgas "Prizma"]] sastāvā. Tās junioru sistēmā vārtsargs aizvadīja arī nākamo sezonu, taču tad, 17 gadu vecumā, pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. 2015.—16. gada sezonā spēlēja [[Ziemeļamerikas hokeja līga|NAHL]], taču tad pievienojās [[USHL]] vienībai ''[[Sioux City Musketeers]]''. Tās sastāvā sezonu noslēdza ar labākajiem statistikas rādītājiem starp vārtsargiem un tika atzīts par līgas labāko spēlētāju. 2017. gada maijā noslēdza trīs gadu līgumu ar NHL klubu [[Kolumbusas "Blue Jackets"]], nākamo sezonu uzsākot [[AHL]] vienībā [[Klīvlendas "Monsters"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/nhl-klubs-blue-jackets-nosledz-tris-gadu-ligumu-ar-latvijas-talantigo-vartsargu-kivlenieku.a237664/|title=NHL klubs «Blue Jackets» noslēdz trīs gadu līgumu ar Latvijas talantīgo vārtsargu Kivlenieku|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-20|language=lv}}</ref> [[18. novembris|18. novembrī]] Kivlenieks pirmo reizi tika izsaukts uz "Blue Jackets". Tiesa, jau nākamajā dienā viņš atgriezās AHL. Tas tika darīts, lai "Blue Jackets" otrais vārtsargs [[Jonass Korpisalo]] gūtu spēļu praksi, aizvadot spēli AHL komandas sastāvā. [[2019]]. gada rudenī atkārtoti tika izsaukts uz [[NHL]], šoreiz divas spēles aizvadot uz komandas rezervistu soliņa kā otrais vārtsargs. Janvāra ievadā Kivlenieks kopā ar "Blue Jackets" bija divas nedēļas, taču vārtus turpināja sargāt [[Elvis Merzļikins]]. 2020. gada janvāra otrajā pusē, savainojumu gūstot [[Jonass Korpisalo|Jonasam Korpisalo]], Kivlenieks atkal atgriezās "Blue Jackets" sastāvā. Viņš debitēja NHL 2020. gada 19. janvārī ar uzvaru izbraukumā pret [[Ņujorkas "Rangers"|"Rangers"]] (2:1) un savā debijas spēlē saņēma spēles otrās zvaigznes titulu. Viņš kļuva par [[Latvijas hokejisti NHL|25. Latvijas spēlētāju]] un piekto Latvijas vārtsargu NHL.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/kivlenieks-debite-nhl-tikai-ar-vieniem-ielaistiem-vartiem-un-uzvaru-video/|title=Kivlenieks debitē NHL tikai ar vieniem ielaistiem vārtiem un uzvaru (VIDEO) {{!}} Sportazinas.com|last=sportazinas.com|access-date=2020-01-20|language=lv-LV|archive-date=2021-05-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20210522022618/https://www.sportazinas.com/kivlenieks-debite-nhl-tikai-ar-vieniem-ielaistiem-vartiem-un-uzvaru-video/}}</ref> Sezonas gaitā "Blue Jackets" sastāvā devās laukumā sešās spēlēs, tajās atvairot vidēji 89,8% pretinieku metienu. Oktobrī hokejists pagarināja līgumu ar "Blue Jackets" uz nākamajām divām sezonām. 2020.—21. gada sezonā "Blue Jackets" sastāvā aizvadīja divas regulārās sezonas noslēdzošās spēles. [[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā piedalījies [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. un [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]]. 2018. gadā Kivlenieks laukumā nedevās, taču 2021. gadā [[Rīga|Rīgā]] notiekošajā turnīrā izlases vārtos aizvadīja četras spēles. Turnīru Latvijas izlase un Kivlenieks sāka ar 2:0 pirmo reizi vēsturē pārspējot [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]]. == Nāve == 2021. gada 4. jūlijā (5. jūlijā pēc Latvijas laika) M. Kivlenieks gāja bojā nelaimes gadījumā [[ASV Neatkarības diena]]s svinību laikā. Autopsijas rezultāti liecināja, ka nāves iemesls ir smagi iekšējie savainojumi, kad slīpi sasvēries [[uguņošana]]s stobrs raidīja savu saturu viņa virzienā. Uguņošanas [[Sprādziena trauma|sprādziena izraisītais triecienvilnis]] viņa tuvumā izraisīja nāvējošus sirds un plaušu bojājumus.<ref>{{Tīmekļa FAKE. atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/kivlenieks-navejosas-traumas-tomer-guvis-pec-pirotehnikas-atluzas-trapijuma-secinats-autopsija.d?id=53360005|title=Kivlenieks nāvējošās traumas tomēr guvis pēc pirotehnikas atlūzas trāpījuma, secināts autopsijā|website=www.delfi.lv|access-date=2021-07-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/31764017/columbus-blue-jackets-goalie-matiss-kivlenieks-24-dies-tragic-accident|title=Jackets' Kivlenieks, 24, dies in fireworks accident|website=ESPN.com|access-date=2021-07-08|date=2021-07-05|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.clickondetroit.com/news/local/2021/07/06/listen-three-911-calls-from-moments-after-nhl-player-was-fatally-struck-by-firework-in-novi/|title=Listen: Three 911 calls from moments after NHL player was fatally struck by firework in Novi|work=WDIV|access-date=2021-07-08|date=2021-07-06|last=Hutchinson|first=Derick|language=en-US}}</ref> Apbedīts [[Baldone]]s kapos. Decembrī štata prokuratūra slēdza negadījuma izmeklēšanas lietu bez apsūdzību uzrādīšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/bojagajusa-hokeja-vartsarga-kivlenieka-lieta-apsudzibu-nav-lieta-slegta.a432785/|title=Bojāgājušā hokeja vārtsarga Kivlenieka lietā apsūdzību nav; lieta slēgta|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-02|language=lv}}</ref> === Piemiņa === "Blue Jackets" un "Monsters" fani Kivlenieka piemiņai novietoja ziedus, hokeja nūjas, balonus un plakātus pie ''[[Nationwide Arena]]'' un ''Rocket Mortgage FieldHouse'' haļļu ieejām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thehockeywriters.com/columbus-comes-together-honor-remember-matiss-kivlenieks/|title=Columbus Comes Together to Honor & Remember Matiss Kivlenieks|date={{dat|2021|7|7}}}} {{en ikona}}</ref> 2021. gada 5. jūlijā pirms [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsērijas ceturtās spēles Kivlenieks tika pieminēts ar klusuma brīdi.<ref>{{Ziņu atsauce|date={{dat|2021|7|6}}|title=Blue Jackets' Matiss Kivlenieks harrowing 911 calls released: 'He's not doing very good'|work=[[Fox News]]|url=https://www.foxnews.com/sports/blue-jackets-matiss-kivlenieks-911-calls|access-date={{dat|2021|7|7}}}} {{en ikona}}</ref> Agrākais Kivlenieka komandas biedrs, tobrīd [[Vinipegas "Jets"]] uzbrucējs [[Pjērs Lūks Dibuā]] paziņoja, ka 2021.—22. gada NHL sezonu ierastā 13. numura vietā aizvadīs ar 80. numuru, ko "Blue Jackets" organizācijā valkāja Kivlenieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/31958308/winnipeg-jets-pierre-luc-dubois-change-number-late-teammate-matiss-kivlenieks|title=Jets' Dubois to change number for late teammate|date=4 August 2021|website=ESPN.com}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kivlenieks, Matīss}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas "Prizma" spēlētāji]] av73iubmf4rluhn7fr4ldngalje8axd 3667935 3667934 2022-08-07T19:57:03Z Praxidicae 64754 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.233.152.138|80.233.152.138]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Davis Helmuts Zvejnieks wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Matīss Kivlenieks | vārds_orig = Matīss Edmunds Kivlenieks | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1996|8|26}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2021|7|4|1996|8|26}} | mir_viet = {{Vieta|ASV|Mičigana|Novi (pilsēta)}} | garums = 187 [[centimetrs|cm]] | svars = 83 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2017 | kar_beig = 2021 | izglītība = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018—2021 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = *[[USHL]] gada spēlētājs — 2017 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2021|7|5||bez}} }} '''Matīss Edmunds Kivlenieks''' (dzimis {{dat|1996|8|26}}, miris {{dat|2021|7|4}})<ref name="Jauns">[https://jauns.lv/raksts/sports/450937-24-gadu-vecuma-miris-talantigais-hokeja-vartsargs-matiss-kivlenieks Jauns.lv: 24 gadu vecumā miris talantīgais hokeja vārtsargs Matīss Kivlenieks]</ref> bija latviešu [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Kivlenieks aizvadījis astoņas spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] sastāvā. == Karjera == 2011.—12. gada sezonā Kivlenieks vienā spēlē devās laukumā [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionāta]] komandas [[Rīgas "Prizma"]] sastāvā. Tās junioru sistēmā vārtsargs aizvadīja arī nākamo sezonu, taču tad, 17 gadu vecumā, pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. 2015.—16. gada sezonā spēlēja [[Ziemeļamerikas hokeja līga|NAHL]], taču tad pievienojās [[USHL]] vienībai ''[[Sioux City Musketeers]]''. Tās sastāvā sezonu noslēdza ar labākajiem statistikas rādītājiem starp vārtsargiem un tika atzīts par līgas labāko spēlētāju. 2017. gada maijā noslēdza trīs gadu līgumu ar NHL klubu [[Kolumbusas "Blue Jackets"]], nākamo sezonu uzsākot [[AHL]] vienībā [[Klīvlendas "Monsters"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/nhl-klubs-blue-jackets-nosledz-tris-gadu-ligumu-ar-latvijas-talantigo-vartsargu-kivlenieku.a237664/|title=NHL klubs «Blue Jackets» noslēdz trīs gadu līgumu ar Latvijas talantīgo vārtsargu Kivlenieku|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-20|language=lv}}</ref> [[18. novembris|18. novembrī]] Kivlenieks pirmo reizi tika izsaukts uz "Blue Jackets". Tiesa, jau nākamajā dienā viņš atgriezās AHL. Tas tika darīts, lai "Blue Jackets" otrais vārtsargs [[Jonass Korpisalo]] gūtu spēļu praksi, aizvadot spēli AHL komandas sastāvā. [[2019]]. gada rudenī atkārtoti tika izsaukts uz [[NHL]], šoreiz divas spēles aizvadot uz komandas rezervistu soliņa kā otrais vārtsargs. Janvāra ievadā Kivlenieks kopā ar "Blue Jackets" bija divas nedēļas, taču vārtus turpināja sargāt [[Elvis Merzļikins]]. 2020. gada janvāra otrajā pusē, savainojumu gūstot [[Jonass Korpisalo|Jonasam Korpisalo]], Kivlenieks atkal atgriezās "Blue Jackets" sastāvā. Viņš debitēja NHL 2020. gada 19. janvārī ar uzvaru izbraukumā pret [[Ņujorkas "Rangers"|"Rangers"]] (2:1) un savā debijas spēlē saņēma spēles otrās zvaigznes titulu. Viņš kļuva par [[Latvijas hokejisti NHL|25. Latvijas spēlētāju]] un piekto Latvijas vārtsargu NHL.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/kivlenieks-debite-nhl-tikai-ar-vieniem-ielaistiem-vartiem-un-uzvaru-video/|title=Kivlenieks debitē NHL tikai ar vieniem ielaistiem vārtiem un uzvaru (VIDEO) {{!}} Sportazinas.com|last=sportazinas.com|access-date=2020-01-20|language=lv-LV|archive-date=2021-05-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20210522022618/https://www.sportazinas.com/kivlenieks-debite-nhl-tikai-ar-vieniem-ielaistiem-vartiem-un-uzvaru-video/}}</ref> Sezonas gaitā "Blue Jackets" sastāvā devās laukumā sešās spēlēs, tajās atvairot vidēji 89,8% pretinieku metienu. Oktobrī hokejists pagarināja līgumu ar "Blue Jackets" uz nākamajām divām sezonām. 2020.—21. gada sezonā "Blue Jackets" sastāvā aizvadīja divas regulārās sezonas noslēdzošās spēles. [[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā piedalījies [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. un [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]]. 2018. gadā Kivlenieks laukumā nedevās, taču 2021. gadā [[Rīga|Rīgā]] notiekošajā turnīrā izlases vārtos aizvadīja četras spēles. Turnīru Latvijas izlase un Kivlenieks sāka ar 2:0 pirmo reizi vēsturē pārspējot [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]]. == Nāve == 2021. gada 4. jūlijā (5. jūlijā pēc Latvijas laika) M. Kivlenieks gāja bojā nelaimes gadījumā [[ASV Neatkarības diena]]s svinību laikā. Autopsijas rezultāti liecināja, ka nāves iemesls ir smagi iekšējie savainojumi, kad slīpi sasvēries [[uguņošana]]s stobrs raidīja savu saturu viņa virzienā. Uguņošanas [[Sprādziena trauma|sprādziena izraisītais triecienvilnis]] viņa tuvumā izraisīja nāvējošus sirds un plaušu bojājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/kivlenieks-navejosas-traumas-tomer-guvis-pec-pirotehnikas-atluzas-trapijuma-secinats-autopsija.d?id=53360005|title=Kivlenieks nāvējošās traumas tomēr guvis pēc pirotehnikas atlūzas trāpījuma, secināts autopsijā|website=www.delfi.lv|access-date=2021-07-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/31764017/columbus-blue-jackets-goalie-matiss-kivlenieks-24-dies-tragic-accident|title=Jackets' Kivlenieks, 24, dies in fireworks accident|website=ESPN.com|access-date=2021-07-08|date=2021-07-05|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.clickondetroit.com/news/local/2021/07/06/listen-three-911-calls-from-moments-after-nhl-player-was-fatally-struck-by-firework-in-novi/|title=Listen: Three 911 calls from moments after NHL player was fatally struck by firework in Novi|work=WDIV|access-date=2021-07-08|date=2021-07-06|last=Hutchinson|first=Derick|language=en-US}}</ref> Apbedīts [[Baldone]]s kapos. Decembrī štata prokuratūra slēdza negadījuma izmeklēšanas lietu bez apsūdzību uzrādīšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/bojagajusa-hokeja-vartsarga-kivlenieka-lieta-apsudzibu-nav-lieta-slegta.a432785/|title=Bojāgājušā hokeja vārtsarga Kivlenieka lietā apsūdzību nav; lieta slēgta|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-02|language=lv}}</ref> === Piemiņa === "Blue Jackets" un "Monsters" fani Kivlenieka piemiņai novietoja ziedus, hokeja nūjas, balonus un plakātus pie ''[[Nationwide Arena]]'' un ''Rocket Mortgage FieldHouse'' haļļu ieejām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thehockeywriters.com/columbus-comes-together-honor-remember-matiss-kivlenieks/|title=Columbus Comes Together to Honor & Remember Matiss Kivlenieks|date={{dat|2021|7|7}}}} {{en ikona}}</ref> 2021. gada 5. jūlijā pirms [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsērijas ceturtās spēles Kivlenieks tika pieminēts ar klusuma brīdi.<ref>{{Ziņu atsauce|date={{dat|2021|7|6}}|title=Blue Jackets' Matiss Kivlenieks harrowing 911 calls released: 'He's not doing very good'|work=[[Fox News]]|url=https://www.foxnews.com/sports/blue-jackets-matiss-kivlenieks-911-calls|access-date={{dat|2021|7|7}}}} {{en ikona}}</ref> Agrākais Kivlenieka komandas biedrs, tobrīd [[Vinipegas "Jets"]] uzbrucējs [[Pjērs Lūks Dibuā]] paziņoja, ka 2021.—22. gada NHL sezonu ierastā 13. numura vietā aizvadīs ar 80. numuru, ko "Blue Jackets" organizācijā valkāja Kivlenieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/31958308/winnipeg-jets-pierre-luc-dubois-change-number-late-teammate-matiss-kivlenieks|title=Jets' Dubois to change number for late teammate|date=4 August 2021|website=ESPN.com}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kivlenieks, Matīss}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas "Prizma" spēlētāji]] qa0ekx91ccoy3uqbedqs2gd6od30rho Aīda Ozoliņa 0 367134 3667978 3417769 2022-08-07T21:33:58Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Aīda Ozoliņa | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = 1957 | dz. vieta = [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]], [[Cēsu rajons]], [[Latvijas PSR]] | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Aīda Ozoliņa''' (dzimusi '''Zara'''; dzimusi 1957. gadā<ref>[http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/1581/works/ Kino-teatr.ru]</ref> Jāņmuižā, Cēsu rajonā<ref>[http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=140 Cēsu novadnieki]</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. Ir strādājusi [[Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]]. Filmējusies no 1976. gada — filmās "Laiks dzīvot, laiks mīlēt" (1976, ''Tallinnfilm''), "[[Lielā Jaungada nakts]]" (TV filma, 1978), "[[Tavs dēls]]" (1978), "[[Rallijs (filma)|Rallijs]]" (1978), ''Pihlakaväravad'' (1982), "[[Pērku jūsu vīru!]]" (2003), "[[Sapņu komanda 1935]]" (2012). Lietuvas kinostudijas TV miniseriālā "Amerikāņu traģēdija" (1981) attēlojusi Robertas lomu. Piedalās neatkarīgo teātru izrādēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/briviba-ar-garozinu%E2%80%A9/|title=Brīvība ar garoziņu|publisher=la.lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/4302/ Aīda Zara] filmas.lv * [https://www.filmas.lv/person/933/ Aīda Ozoliņa] filmas.lv * {{IMDB|1840818}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņa, Aīda}} [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] tdala96tootidktz5ckdzpzm3l1vvhf 3667980 3667978 2022-08-07T21:36:34Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Aīda Ozoliņa | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = 1957 | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsu rajons|Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Aīda Ozoliņa''' (dzimusi '''Zara'''; dzimusi 1957. gadā<ref>[http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/1581/works/ Kino-teatr.ru]</ref> Jāņmuižā, Cēsu rajonā<ref>[http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=140 Cēsu novadnieki]</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. Ir strādājusi [[Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]]. Filmējusies no 1976. gada — filmās "Laiks dzīvot, laiks mīlēt" (1976, ''Tallinnfilm''), "[[Lielā Jaungada nakts]]" (TV filma, 1978), "[[Tavs dēls]]" (1978), "[[Rallijs (filma)|Rallijs]]" (1978), ''Pihlakaväravad'' (1982), "[[Pērku jūsu vīru!]]" (2003), "[[Sapņu komanda 1935]]" (2012). Lietuvas kinostudijas TV miniseriālā "Amerikāņu traģēdija" (1981) attēlojusi Robertas lomu. Piedalās neatkarīgo teātru izrādēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/briviba-ar-garozinu%E2%80%A9/|title=Brīvība ar garoziņu|publisher=la.lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/4302/ Aīda Zara] filmas.lv * [https://www.filmas.lv/person/933/ Aīda Ozoliņa] filmas.lv * {{IMDB|1840818}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņa, Aīda}} [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] 8g8qemlr8zjcy6j68phhxfw4iijczrf Ragaciema bāka 0 375200 3667920 3648313 2022-08-07T18:47:27Z Eremu1 102242 Izmainiju attēlu wikitext text/x-wiki {{Infobox lighthouse | name = Ragaciema bāka | image_name = Ragaciema_bāka.jpg | image_width = | caption = | location = | coordinates = {{Coord|57|02|04.02|N|23|29|09.49|E|display=title,inline}} | yearbuilt = {{Start date|1960}} | yearlit = | automated = | yeardeactivated = | foundation = | construction = | shape = | marking = | height = | focalheight = | lens = | lightsource = | intensity = | range = | characteristic = | fogsignal = | racon = | admiralty = | canada = | NGA = | ARLHS = | USCG = | country = | countrynumber = | countrylink = | managingagent = | heritage = | module = }} '''Ragaciema bāka''' ir [[bāka]], kas atrodas [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema pagasta]] [[Ragaciema rags|Ragaciema ragā]] pie [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Bāka uzbūvēta 1960. gadā. Bāka ir sarkans taisnstūris uz režģota torņa. Bākas augstums ir 30 metri, uguns augstums 37 metri, bet redzamība 16 [[jūras jūdzes]]. Zibšņu uguns ir balta, kas iedegas ik pēc 1 sekundes uz 1 sekundi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/list_of_atons.pdf |title=Latvijas Hidrogrāfijas dienests |access-date={{dat|2018|02|09||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180808012149/https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/list_of_atons.pdf }}</ref> [[Attēls:Ragaciema bāka - Ragaciema Lighthouse (1).jpg|thumb|Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka.]] 2018. gada 19. oktobrī [[Latvijas Pasts]] izdeva [[Pastmarka|pastmarku]] un pirmās dienas aploksni ar Ragaciema bākas attēlu. == Atsauces == {{Reflist}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Latvijas bākas}} [[Kategorija:Bākas Latvijā]] dwckijfsonrvdtqauxaa0m8hrpcmd46 Zvaigžņu kuģa kareivji (filma) 0 380106 3667876 2912793 2022-08-07T17:43:10Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Pola Verhovena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1997. gada filmu|Roberta Hainlaina romānu|Zvaigžņu kuģa kareivji}} {{Filmas infokaste | nosaukums = Zvaigžņu kuģa kareivji | oriģinālnos = ''Starship Troopers'' | attēls = Starship Troopers - movie poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[fantastika]]<br />[[spriedzes filma]]<br />[[piedzīvojumu filma]] | režisors = [[Pols Verhovens]] | producents = [[Alans Maršals]]<br />[[Džons Devisons]] | scenārijs = [[Edvards Ņūmeiers]] | aktieri = * [[Kaspers van Dīns]] * [[Denīza Ričardsa]] * [[Nīls Patriks Heriss]] * [[Klensijs Brauns]] * [[Maikls Aironsaids]] * [[Sets Giljams]] * [[Brenda Stronga]] * [[Lenora Kasdorfa]] * [[Emija Smārta]] * [[Dins Noriss]] | mūzika = Bazils Poledoris | operators = | montāža = | studija = * ''Touchstone Pictures'' * ''Jon Davison Productions'' | izplatītājs = * ''TriStar Pictures'' * ''Buena Vista International'' | izdošana = 1997 | ilgums = 129 min | valsts = {{ASV}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = 105 miljoni dolāru<ref name="bom-sst">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=starshiptroopers.htm|title=Starship Troopers|quote=Production Budget: $105 million Worldwide: $121,214,377 |publisher=Box Office Mojo|language=en|accessdate=2014-09-13}}</ref><ref name="boxofficemojo">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=starshiptroopers.htm|title=Starship Troopers|website=Box Office Mojo|accessdate=December 7, 2016}}</ref> | ienākumi = 121 miljons dolāru<ref name="bom-sst"/> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 0120201 }} '''"Zvaigžņu kuģa kareivji"''' ({{val|en|Starship Troopers}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[fantastika]]s [[kinofilma|filma]], kuru 1997. gadā pēc [[Roberts Hainlains|Roberta Hainlaina]] tāda paša nosaukuma romāna motīviem uzņēmis [[nīderlandieši|holandiešu]] [[kinorežisors|režisors]] [[Pols Verhovens]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cbsnews.com/news/last-call-for-these-movies-and-shows-on-netflix-plus-whats-new/|title=Last call for these movies and shows on Netflix, plus what's new|access-date=2018-03-12|language=en}}</ref> Galvenās lomas filmā atveido [[Kaspers van Dīns]] un [[Denīza Ričardsa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latimes.com/business/realestate/hot-property/la-fi-hotprop-casper-van-dien-malibu-home-sale-20160913-snap-story.html|title='Starship Troopers' actor Casper Van Dien parts ways with Malibu home|last=Leitereg|first=Neal J.|website=latimes.com|access-date=2018-03-12}}</ref> Filma uzņemta [[militārā fantastika|militārās fantastikas]] [[žanrs|žanrā]]. Zemes iedzīvotāji ir uzsākuši kosmisko [[karš|karu]] ar kukaiņveidīgiem [[ārpuszemes dzīvība|citplanētiešiem]] — ''arahnīdu'' rasi, kas Zemi atzinuši par piemērotu vietu savas sugas paplašināšanai. Milzīgo, zirnekļveidīgo radījumu ir seši [[triljons|triljoni]]. Tie bombardē Zemi ar milzu [[asteroīds|asteroīdiem]], iznīcinot veselas pilsētas. Filmas galvenais varonis Džonijs Riko cīnās zvaigžņu [[desants|desanta]] rindās, uz dažādām [[planēta|planētām]] piedaloties kaujās ar zirnekļveidīgajiem. Sākumā viņš ir vienkāršs [[ierindnieks]], ar laiku, cīņu rūdīts, kļūst par [[virsnieks|virsnieku]]. Kaut arī filma izmanto [[romāns|romāna]] galveno varoņu vārdus un [[sižets|sižeta]] līnijas, tās vispārējais noskaņojums atšķiras no literārā avota: ja Hainlaina romānu daži [[kritika|kritiķi]] vainoja [[militārisms|militārisma]] un pat [[fašisms|fašistiskās]] [[ideoloģija]]s [[propaganda|propagandā]], tad filmai, pēc Verhovena ieceres, bija jābūt ar [[satīra|satīrisku]], pretkara raksturu. Filmas [[budžets]] sasniedza 105 miljonus ASV dolāru, gūtie ieņēmumi ASV - 55 miljoni dolāru, visā pasaulē - 121 miljons dolāru.<ref name="bom-sst" /> == Sižets == Filmas notikumi norisinās tālā nākotnē. Precīzs laiks filmā netiek norādīts, taču dziesmā, kas skan Riko izlaiduma ballē, ir vārdi "XXIII gadsimts mirst", līdz ar to var pieņemt, ka darbība notiek minētā gadsimta beigās. [[Demokrātija]] uz Zemes ir sabrukusi, pie varas nākuši [[militārisms|militāristi]]. Zeme un tās [[kolonija]]s uz citām planētām ir pakļautas Apvienotajai civilajai federācijai (''United United Civil Society Federation''). Federācijas iedzīvotāji iedalīti federācijas [[pilsonis|pilsoņos]] un iedzīvotājos bez pilsonības. Pilsonību, kas tiek nodrošināta ar [[vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesību palīdzību, dažādus sociālos pabalstus, mācību apmaksu, ārkārtas atļauju radīt bērnus, iespēju iesaistīties [[politika|politikā]] var iegūt tikai pēc dienesta [[karaspēks|armijā]]. Tikmēr cilvēce saskaras ar jauniem draudiem — kukaiņveidīgu citplanētiešu, milzīgu saprātīgu zirnekļu ordām no tālās Klendatas [[zvaigžņu sistēma]]s, šīs būtnes ir dažu cilvēka kolonizēto planētu pamatiedzīvotāji. Par šīm kolonijām starp ''arahnīdiem'' un cilvēkiem notiek nežēlīgas cīņas, kurās virsroku gūst skaitliskā pārsvarā esošie kukaiņveidīgie. Tad federācijas vadība nolemj tikt galā ar problēmu un uzsāk vispārēju [[mobilizācija|mobilizāciju]], novirzot pilnīgi visu karaspēku cīņā ar šīm būtnēm. == Lomās == * [[Kaspers van Dīns]] — Džons Riko * [[Denīza Ričardsa]] — Karmena Ibaņjesa * [[Nīls Patriks Heriss]] — pulkvedis Karls Dženkinss * [[Klensijs Brauns]] — Zims * [[Maikls Aironsaids]] — Džons Rasčeks * [[Sets Giljams]] — ierindnieks Votkinss * [[Brenda Stronga]] — kosmosa kuģa kapteine * [[Lenora Kasdorfa]] — Riko māte * [[Emija Smārta]] — kadete Lambreizera * [[Dins Noriss]] — virsnieks un citi aktieri. == Filmas tapšana == Filmas oriģinālais scenārija nosaukums bija ''Hunt for Bugs Outpost Nr. 9''.<ref name="Robley">{{Žurnāla atsauce|last=Robley|first=Les Paul|date=November 1997|title=Interstellar Exterminators. Ornery insects threaten the galaxy in Starship Troopers|journal=American Cinematographer|volume=78|issue=11|pages=56–66|publisher=American Society of Cinematographers|location=California, United States of America}}</ref> == Kritika == Nacistu tēlu izmantošana amerikāņu filmu varoņiem izraisīja vētrainas diskusijas. Filmas radītāji šādas izvēles iemeslus nepaskaidroja. Daži skatītāji to interpretēja kā satīru, bet citi tajā saskatīja fašisma propagandu.<ref name="audiocommentary">{{Video atsauce|people=Пол Верховен и Эдвард Ноймайер|date=1997|title=Аудиокомментарии к "Звёздному Десанту"|medium=DVD|publisher=Buena Vista International}}</ref> 2012. gadā vietnē ''Slant Magazine'' tika publicēts simt labāko 90. gadu filmu saraksts, "Zvaigžņu kuģa kareivji" tajā ieņēma 20. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slantmagazine.com/film/feature/the-100-best-films-of-the-1990s/334/page_9|title=The 100 Best Films of the 1990s|date=November 5, 2012|website=Slant Magazine|accessdate=June 28, 2013}}</ref> == Novērtējums == * Nominācija [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i par labākajiem specefektiem (1998) * [[Saturna balva]] par labākajiem specefektiem un tērpu dizainu (1998) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * [http://www.3dnews.ru/editorial/starship/ О спецэффектах в фильме] [[Kategorija:Fantastikas filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Pola Verhovena filmas]] ftlqyufyibbm8zumvmor06mzujikn4k 3667877 3667876 2022-08-07T17:43:22Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1997. gada filmu|Roberta Hainlaina romānu|Zvaigžņu kuģa kareivji}} {{Filmas infokaste | nosaukums = Zvaigžņu kuģa kareivji | oriģinālnos = ''Starship Troopers'' | attēls = Starship Troopers - movie poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[fantastika]]<br />[[spriedzes filma]]<br />[[piedzīvojumu filma]] | režisors = [[Pols Verhovens]] | producents = [[Alans Maršals]]<br />[[Džons Devisons]] | scenārijs = [[Edvards Ņūmeiers]] | aktieri = * [[Kaspers van Dīns]] * [[Denīza Ričardsa]] * [[Nīls Patriks Heriss]] * [[Klensijs Brauns]] * [[Maikls Aironsaids]] * [[Sets Giljams]] * [[Brenda Stronga]] * [[Lenora Kasdorfa]] * [[Emija Smārta]] * [[Dins Noriss]] | mūzika = Bazils Poledoris | operators = | montāža = | studija = * ''Touchstone Pictures'' * ''Jon Davison Productions'' | izplatītājs = * ''TriStar Pictures'' * ''Buena Vista International'' | izdošana = 1997 | ilgums = 129 min | valsts = {{ASV}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = 105 miljoni dolāru<ref name="bom-sst">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=starshiptroopers.htm|title=Starship Troopers|quote=Production Budget: $105 million Worldwide: $121,214,377 |publisher=Box Office Mojo|language=en|accessdate=2014-09-13}}</ref><ref name="boxofficemojo">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=starshiptroopers.htm|title=Starship Troopers|website=Box Office Mojo|accessdate=December 7, 2016}}</ref> | ienākumi = 121 miljons dolāru<ref name="bom-sst"/> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 0120201 }} '''"Zvaigžņu kuģa kareivji"''' ({{val|en|Starship Troopers}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[fantastika]]s [[kinofilma|filma]], kuru 1997. gadā pēc [[Roberts Hainlains|Roberta Hainlaina]] tāda paša nosaukuma romāna motīviem uzņēmis [[nīderlandieši|holandiešu]] [[kinorežisors|režisors]] [[Pols Verhovens]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cbsnews.com/news/last-call-for-these-movies-and-shows-on-netflix-plus-whats-new/|title=Last call for these movies and shows on Netflix, plus what's new|access-date=2018-03-12|language=en}}</ref> Galvenās lomas filmā atveido [[Kaspers van Dīns]] un [[Denīza Ričardsa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latimes.com/business/realestate/hot-property/la-fi-hotprop-casper-van-dien-malibu-home-sale-20160913-snap-story.html|title='Starship Troopers' actor Casper Van Dien parts ways with Malibu home|last=Leitereg|first=Neal J.|website=latimes.com|access-date=2018-03-12}}</ref> Filma uzņemta [[militārā fantastika|militārās fantastikas]] [[žanrs|žanrā]]. Zemes iedzīvotāji ir uzsākuši kosmisko [[karš|karu]] ar kukaiņveidīgiem [[ārpuszemes dzīvība|citplanētiešiem]] — ''arahnīdu'' rasi, kas Zemi atzinuši par piemērotu vietu savas sugas paplašināšanai. Milzīgo, zirnekļveidīgo radījumu ir seši [[triljons|triljoni]]. Tie bombardē Zemi ar milzu [[asteroīds|asteroīdiem]], iznīcinot veselas pilsētas. Filmas galvenais varonis Džonijs Riko cīnās zvaigžņu [[desants|desanta]] rindās, uz dažādām [[planēta|planētām]] piedaloties kaujās ar zirnekļveidīgajiem. Sākumā viņš ir vienkāršs [[ierindnieks]], ar laiku, cīņu rūdīts, kļūst par [[virsnieks|virsnieku]]. Kaut arī filma izmanto [[romāns|romāna]] galveno varoņu vārdus un [[sižets|sižeta]] līnijas, tās vispārējais noskaņojums atšķiras no literārā avota: ja Hainlaina romānu daži [[kritika|kritiķi]] vainoja [[militārisms|militārisma]] un pat [[fašisms|fašistiskās]] [[ideoloģija]]s [[propaganda|propagandā]], tad filmai, pēc Verhovena ieceres, bija jābūt ar [[satīra|satīrisku]], pretkara raksturu. Filmas [[budžets]] sasniedza 105 miljonus ASV dolāru, gūtie ieņēmumi ASV - 55 miljoni dolāru, visā pasaulē - 121 miljons dolāru.<ref name="bom-sst" /> == Sižets == Filmas notikumi norisinās tālā nākotnē. Precīzs laiks filmā netiek norādīts, taču dziesmā, kas skan Riko izlaiduma ballē, ir vārdi "XXIII gadsimts mirst", līdz ar to var pieņemt, ka darbība notiek minētā gadsimta beigās. [[Demokrātija]] uz Zemes ir sabrukusi, pie varas nākuši [[militārisms|militāristi]]. Zeme un tās [[kolonija]]s uz citām planētām ir pakļautas Apvienotajai civilajai federācijai (''United United Civil Society Federation''). Federācijas iedzīvotāji iedalīti federācijas [[pilsonis|pilsoņos]] un iedzīvotājos bez pilsonības. Pilsonību, kas tiek nodrošināta ar [[vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesību palīdzību, dažādus sociālos pabalstus, mācību apmaksu, ārkārtas atļauju radīt bērnus, iespēju iesaistīties [[politika|politikā]] var iegūt tikai pēc dienesta [[karaspēks|armijā]]. Tikmēr cilvēce saskaras ar jauniem draudiem — kukaiņveidīgu citplanētiešu, milzīgu saprātīgu zirnekļu ordām no tālās Klendatas [[zvaigžņu sistēma]]s, šīs būtnes ir dažu cilvēka kolonizēto planētu pamatiedzīvotāji. Par šīm kolonijām starp ''arahnīdiem'' un cilvēkiem notiek nežēlīgas cīņas, kurās virsroku gūst skaitliskā pārsvarā esošie kukaiņveidīgie. Tad federācijas vadība nolemj tikt galā ar problēmu un uzsāk vispārēju [[mobilizācija|mobilizāciju]], novirzot pilnīgi visu karaspēku cīņā ar šīm būtnēm. == Lomās == * [[Kaspers van Dīns]] — Džons Riko * [[Denīza Ričardsa]] — Karmena Ibaņjesa * [[Nīls Patriks Heriss]] — pulkvedis Karls Dženkinss * [[Klensijs Brauns]] — Zims * [[Maikls Aironsaids]] — Džons Rasčeks * [[Sets Giljams]] — ierindnieks Votkinss * [[Brenda Stronga]] — kosmosa kuģa kapteine * [[Lenora Kasdorfa]] — Riko māte * [[Emija Smārta]] — kadete Lambreizera * [[Dins Noriss]] — virsnieks un citi aktieri. == Filmas tapšana == Filmas oriģinālais scenārija nosaukums bija ''Hunt for Bugs Outpost Nr. 9''.<ref name="Robley">{{Žurnāla atsauce|last=Robley|first=Les Paul|date=November 1997|title=Interstellar Exterminators. Ornery insects threaten the galaxy in Starship Troopers|journal=American Cinematographer|volume=78|issue=11|pages=56–66|publisher=American Society of Cinematographers|location=California, United States of America}}</ref> == Kritika == Nacistu tēlu izmantošana amerikāņu filmu varoņiem izraisīja vētrainas diskusijas. Filmas radītāji šādas izvēles iemeslus nepaskaidroja. Daži skatītāji to interpretēja kā satīru, bet citi tajā saskatīja fašisma propagandu.<ref name="audiocommentary">{{Video atsauce|people=Пол Верховен и Эдвард Ноймайер|date=1997|title=Аудиокомментарии к "Звёздному Десанту"|medium=DVD|publisher=Buena Vista International}}</ref> 2012. gadā vietnē ''Slant Magazine'' tika publicēts simt labāko 90. gadu filmu saraksts, "Zvaigžņu kuģa kareivji" tajā ieņēma 20. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slantmagazine.com/film/feature/the-100-best-films-of-the-1990s/334/page_9|title=The 100 Best Films of the 1990s|date=November 5, 2012|website=Slant Magazine|accessdate=June 28, 2013}}</ref> == Novērtējums == * Nominācija [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i par labākajiem specefektiem (1998) * [[Saturna balva]] par labākajiem specefektiem un tērpu dizainu (1998) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * [http://www.3dnews.ru/editorial/starship/ О спецэффектах в фильме] [[Kategorija:Fantastikas filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Pola Verhovena filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] 8wri07wjdhznbk3uj7t3axotbtlh6fy X-cilvēki 2 0 399133 3667704 3469134 2022-08-07T12:42:10Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Braiena Singera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = X-cilvēki 2 | attēls = X2 poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''X2: X-Men United'' | žanrs = | režisors = [[Braiens Singers]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Hjū Džekmens]] * [[Patriks Stjuarts]] * [[Halle Berija]] * [[Ians Makellens]] * [[Famke Jansena]] * [[Džeimss Marsdens]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[Marvel Entertainment]]'' | izplatītājs = [[20th Century Studios|20th Century Fox]] | izdošanas laiks = {{filmas datums|2003|4|24|Londonas pirmizrāde|2003|5|2|ASV|2003|5|1|Latvija|}} | ilgums = 133 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/x2-2003|title= X2: X-Men United|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate= June 27, 2018}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|110 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=x2.htm |title= X2: X-Men United (2003) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= June 27, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|407,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=x2.htm |title= X2: X-Men United (2003) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= June 27, 2018}}</ref> | iepriekšējā = [[X-cilvēki (filma)|X-cilvēki]] | nākamā = [[X-cilvēki: Pēdējā sadursme]] | imdb = }} '''"X-cilvēki 2"''' ({{val|en|X2: X-Men United}}) ir 2003. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[supervaronis|supervaroņu]] filma, kuras režisors ir [[Braiens Singers]]. Filma ir balstīta uz ''[[Marvel Comics]]'' komiksiem ar tādu pašu nosaukumu. Filma ir turpinājums 2000. gada filmai "[[X-cilvēki (filma)|X-cilvēki]]". 2006. gadā iznāca turpinājums "[[X-cilvēki: Pēdējā sadursme]]". Galvenās lomas filmā atveido [[Hjū Džekmens]], [[Patriks Stjuarts]], [[Halle Berija]], [[Ians Makellens]], [[Famke Jansena]] un [[Džeimss Marsdens]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2003|4|24|bez}} Londonā. Filmā X-cilvēkiem jāaptur Viljams Straikers, kurš uzbrūk profesora X skolai, lai izveidotu savu profesora datora versiju un iznīcinātu uz Zemes esošos mutantus. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Comics filmas}} [[Kategorija:2003. gada filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:X-cilvēki]] [[Kategorija:Braiena Singera filmas]] g6zfwxujklnv7qsjw95smya179h83my X-cilvēki: Bijušās nākotnes dienas 0 399167 3667706 3469137 2022-08-07T12:42:59Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Braiena Singera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = X-cilvēki: Bijušās nākotnes dienas | attēls = X-Men Days of Future Past poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''X-Men: Days of Future Past'' | žanrs = | režisors = [[Braiens Singers]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Dženifere Lorensa]] * [[Ians Makellens]] * [[Maikls Fasbenders]] * [[Džeimss Makavojs]] * [[Patriks Stjuarts]] * [[Hjū Džekmens]] * [[Anna Pakvina]] * [[Halle Berija]] * [[Elena Peidža]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[Marvel Entertainment]]'' * [[20th Century Studios|20th Century Fox]] | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2014|5|10|Ņujorkas pirmizrāde|2014|5|23|ASV|2014|5|23|Latvija|}} | ilgums = 131 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/x-men-days-future-past-2014|title= X-Men: Days of Future Past|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate= June 28, 2018}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|200 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=xmen2014.htm |title= X-Men: Days of Future Past (2014) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= June 28, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|747,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=xmen2014.htm |title= X-Men: Days of Future Past (2014) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= June 28, 2018}}</ref> | iepriekšējā = [[X-cilvēki: Pirmā klase]] | nākamā = [[X-cilvēki: Apokalipse]] | imdb = }} '''"X-cilvēki: Bijušās nākotnes dienas"''' ({{val|en|X-Men: Days of Future Past}}) ir 2014. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[supervaronis|supervaroņu]] filma, kuras režisors ir [[Braiens Singers]]. Filma balstīta uz ''[[Marvel Comics]]'' komiksiem ar tādu pašu nosaukumu. Filma ir turpinājums 2011. gada filmai "[[X-cilvēki: Pirmā klase]]". 2016. gadā iznāca filmas turpinājums "[[X-cilvēki: Apokalipse]]". Galvenās lomas filmā atveido [[Dženifere Lorensa]], [[Maikls Fasbenders]], [[Džeimss Makavojs]], [[Patriks Stjuarts]], [[Hjū Džekmens]], [[Anna Pakvina]], [[Halle Berija]], [[Elena Peidža]], un [[Evans Pīterss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2014|5|10|bez}} Ņujorkā. Filmā Vilknadzis ceļo atpakaļ laikā uz 1973. gadu, lai izmainītu nākotni un novērstu notikumu, kura rezultātā cilvēki un mutanti iet bojā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Comics filmas}} [[Kategorija:2014. gada filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:X-cilvēki]] [[Kategorija:Braiena Singera filmas]] m3fmck0ew80ol1v7fosasr4afv48yac X-cilvēki: Apokalipse 0 399169 3667707 3466101 2022-08-07T12:43:09Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Braiena Singera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = X-cilvēki: Apokalipse | attēls = X-Men - Apocalypse.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''X-Men: Apocalypse'' | žanrs = | režisors = [[Braiens Singers]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Dženifere Lorensa]] * [[Maikls Fasbenders]] * [[Džeimss Makavojs]] * [[Oskars Izāks]] * [[Nikolass Holts]] * [[Rouza Bairna]] * [[Tajs Šeridans]] * [[Sofija Tērnere]] * [[Evans Pīterss]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[Marvel Entertainment]]'' * ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izplatītājs = ''20th Century Fox'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2016|5|9|Londonas pirmizrāde|2016|5|27|ASV|2016|5|18|Latvija|}} | ilgums = 144 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/x-men-apocalypse-2016|title= X-Men: Apocalypse|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate= June 28, 2018}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|178 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=x-men2016.htm |title= X-Men: Apocalypse (2016) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= June 28, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|543,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=x-men2016.htm |title= X-Men: Apocalypse (2016) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= June 28, 2018}}</ref> | iepriekšējā = [[X-cilvēki: Bijušās nākotnes dienas]] | nākamā = [[X-cilvēki: Tumšais Fēnikss]] | imdb = }} '''"X-cilvēki: Apokalipse"''' ({{val|en|X-Men: Apocalypse}}) ir 2016. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[supervaronis|supervaroņu]] filma, kuras režisors ir [[Braiens Singers]]. Filma balstīta uz ''[[Marvel Comics]]'' komiksiem ar tādu pašu nosaukumu. Filma ir turpinājums 2014. gada filmai "[[X-cilvēki: Bijušās nākotnes dienas]]", savukārt 2019. gadā filmai iznāca turpinājums "[[X-cilvēki: Tumšais Fēnikss]]". Galvenās lomas filmā atveido [[Dženifere Lorensa]], [[Maikls Fasbenders]], [[Džeimss Makavojs]], [[Oskars Izāks]], [[Nikolass Holts]], [[Rouza Bairna]], [[Tajs Šeridans]], [[Evans Pīterss]] un [[Sofija Tērnere]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2016|5|9|bez}} Londonā. Filmā X-cilvēki cenšas apturēt mutantu "Apokalipse", kurš ir pamodies 1983. gadā un plāno iznīcināt civilizāciju un pārņemt pasauli. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Comics filmas}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:X-cilvēki]] [[Kategorija:Braiena Singera filmas]] 0zrit24b3zf9t76t1orgo7vrxpx0sid Ceļš uz pekli 0 403551 3667859 3555007 2022-08-07T17:28:10Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Ceļš uz pekli | oriģinālnos = ''Road to Perdition'' | attēls = Road to Perdition Film Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Sems Mendess]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Toms Henkss]] * [[Pols Ņūmens]] * [[Džūds Lo]] * [[Denjels Kreigs]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[The Zanuck Company]]'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošana = {{filmas datums|2002|7|12|}} | ilgums = 117 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/road-perdition-film|title=Road to Perdition|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=August 7, 2018|archive-date={{dat|2018|06|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613233053/http://www.bbfc.co.uk/releases/road-perdition-film}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|80 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=roadtoperdition.htm|title=Road to Perdition (2002) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= August 8, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|181 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Ceļš uz pekli"''' ({{val|en|Road to Perdition}}) ir 2002. gada ASV kriminālfilma, kuras režisors ir [[Sems Mendess]]. Filmas sižets balstīts uz ''[[DC Comics]]'' tāda paša nosaukuma komiksu. Filmā galvenās lomas attēlo [[Toms Henkss]], [[Pols Ņūmens]], [[Džūds Lo]] un [[Denjels Kreigs]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2002|7|12||bez}}. Filmā kāds vīrietis un viņa dēls cenšas atriebties gangsterim par viņu ģimenes nogalināšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{DC filmas}} [[Kategorija:2002. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]] lwb5zm4avzu3oduu8f7ngkpesiyvdd5 Polārais ekspresis 0 404075 3667838 3621791 2022-08-07T17:15:28Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Polārais ekspresis | attēls = The Polar Express (2004) poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Polar Express'' | žanrs = Piedzīvojumu filma, fantāzija, ģimenes filma | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Toms Henkss]] * [[Derils Sabara]] * [[Maikls Džeters]] * [[Džošs Hatčensons]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Castle Rock Entertainment]]'' * ''[[Shangri-La Entertainment]]'' * ''[[ImageMovers]]''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://catalog.afi.com/Catalog/moviedetails/63194|title=https://catalog.afi.com/Catalog/moviedetails/63194|accessdate={{dat|2018|8|15||bez}}}}</ref> | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{dat|2004|10|21||bez}} | ilgums = 100 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = [[Dolārs|$]]165 miljoni | ienākumi = [[Dolārs|$]]310,9 miljoni<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=polarexpress.htm|title=The Polar Express|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= August 15, 2018}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Polārais ekspresis"''' ({{val|en|The Polar Express}}) ir [[2004. gads|2004]]. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] animācijas filma, kura balstīta uz [[Kriss Van Olsburgs|Krisa Van Olsburga]] tāda paša nosaukuma grāmatas. Filmas režisors ir [[Roberts Zemekis]]. Galvenos tēlus ierunājuši [[Toms Henkss]], [[Derils Sabara]], [[Maikls Džeters]] un [[Džošs Hatčensons]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2004|10|21||bez}}. Filma stāsta par kādu zēnu, kurš ar Polāro ekspresi dodas uz [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]], lai satiktos ar [[Ziemassvētku vecītis|Ziemassvētku vecīti]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2004. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. animācijas filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] jg0juzywvxmzh93lt49zxn8uhzmj291 Slepkavība Austrumu ekspresī (1974. gada filma) 0 404205 3667667 3635297 2022-08-07T12:25:36Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Slepkavība Austrumu ekspresī | attēls =Murder on the Orient Express - UK poster.png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Murder on the Orient Express'' | žanrs = [[Detektīvs]] | režisors = [[Sidnijs Lūmets]] | producents = | scenārija autors = * [[Agata Kristi]] (romāns) | galvenajās lomās = * [[Alberts Finejs]] * [[Martins Balzams]] * [[Žoržs Kolori]] * [[Ričards Vidmarks]] * [[Ingrīda Bergmane]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''G.W. Films Limited'' | izplatītājs = | izdošanas laiks = * {{filmas datums|1974|11|21}} | ilgums = 131 minūte<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/murder-orient-express-1970-2|title=Murder on the Orient Express|publisher=bbfc.co.uk|language=angļu|accessdate={{dat|2018|8|17||bez}}|archive-date={{dat|2019|04|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190406123927/http://www.bbfc.co.uk/releases/murder-orient-express-1970-2}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{GBR}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{US$|1,4 miljoni}} | ienākumi = {{US$|35,7 miljoni}} | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = 0071877 }} '''"Slepkavība Austrumu ekspresī"''' ({{val|en|Murder on the Orient Express}}) ir 1974. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kopražojuma [[Detektīvs|detektīvfilma]], kuras režisors ir [[Sidnijs Lūmets]]. Filma ir [[Agata Kristi|Agatas Kristi]] romāna "[[Austrumu ekspresis (grāmata)|Austrumu ekspresis]]" ekranizācija. Filma tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām Agatas Kristi grāmatu adaptācijām. Galvenās lomas filmā atveido [[Alberts Finejs]], [[Martins Balzams]], [[Žoržs Kolori]], [[Ričards Vidmarks]] un [[Ingrīda Bergmane]]. Filmas pirmizrāde notika 1974. gada 21. novembrī. Filma nedaudz atšķiras no grāmatas: mirusī kalpone tika nosaukta par Pauleti, nevis Suzannu, Helēna Goldenberga kļuva par Helēnu Grūnvaldi un [[Compagnie Internationale des Wagons-Lits]] beļģu direktors mesjē Buks kļuva par itāli sinjoru Bianki. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1974. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]] d2ia6a40fbrlir07744hmh4sk25n4yr Lady Bird: Laiks lidot 0 404335 3667845 3654183 2022-08-07T17:19:15Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Gretas Gērvigas filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Lady Bird: Laiks lidot | oriģinālnos = ''Lady Bird'' | attēls = Lady Bird poster.jpeg | att_izm = | paraksts = | žanrs = pieaugšanas filma, komēdija, drāma | režisors = [[Greta Gērviga]] | producents = * [[Skots Radins]] * [[Elī Bušs]] * [[Evelīna O'Nīla]] | scenārijs = Greta Gērviga | aktieri = * [[Sērša Runena]] * [[Lorija Metkalfa]] * [[Treisijs Letss]] * [[Lūkass Hedžss]] * [[Bīnija Feldšteina]] * [[Stīvens Hendersons]] * [[Timotijs Šalame]] | mūzika = [[Džons Brions]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Scott Rudin Productions]]'' * ''[[A24]]'' * ''[[Management 360]]'' * ''[[IAC Films]]'' | izplatītājs = * ''[[A24]]'' * ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2017|9|1|Teljuraidas filmu festivāls|2017|11|2|ASV|2018|3|20|Latvija|}} | ilgums = 92 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/lady-bird-2017|title=Lady Bird|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=August 19, 2018|archive-date={{dat|2018|08|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180821163112/http://www.bbfc.co.uk/releases/lady-bird-2017}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|10 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|78,4 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=ladybird.htm|title=Lady Bird (2017) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= August 19, 2018}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Lady Bird: Laiks lidot"''' ({{val|en|Lady Bird}}) ir 2017. gada pieaugšanas filma, kuras režisore un scenārija autore ir [[Greta Gērviga]]. Galvenās lomas atveido [[Sērša Runena]], [[Lorija Metkalfa]], [[Treisijs Letss]], [[Lūkass Hedžss]], [[Bīnija Feldšteina]], [[Stīvens Hendersons]] un [[Timotijs Šalame]]. Filmā tiek parādītas 17 gadus vecas vidusskolas vecākās klases skolnieces attiecības ar māti. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2017|9|1||bez}} Teljuraidas filmu festivālā. Filma tika nominēta piecām [[90. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]: [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]], [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]], [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise galvenajā lomā"]], [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise otrā plāna lomā"]] un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais oriģinālscenārijs"]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2017. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Gretas Gērvigas filmas]] 2tgm66dakuz4dupqrvs7ixtkkg2v6c9 Vēl viens gads 0 404409 3667852 3654603 2022-08-07T17:25:02Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Maika Lī filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Vēl viens gads | oriģinālnos = ''Another Year'' | attēls = Another year poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = komēdija, drāma | režisors = [[Maiks Lī]] | producents = [[Džordžīna Lava]] | scenārijs = Maiks Lī | aktieri = * [[Leslija Menvila]] * [[Džims Brodbents]] * [[Ruta Šīna]] | mūzika = [[Gerijs Jeršons]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Thin Man Films]]'' | izplatītājs = * ''[[Sony Pictures Classics]]'' * ''[[Momentum Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2010|15|5|Kannu kinofestivāls|2010|11|5|Pasaules pirmizrāde|}} | ilgums = 127 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/another-year-2010|title=Another Year|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate= August 20, 2018}}</ref> | valsts = {{GBR}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|8 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=anotheryear.htm|title=Another Year (2010) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= August 20, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|19,8 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Vēl viens gads"''' ({{val|en|Another Year}}) ir 2010. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] filma, kuras režisors ir [[Maiks Lī]]. Galvenās lomas atveido [[Leslija Menvila]], [[Džims Brodbents]] un [[Ruta Šīna]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2010|15|5||bez}} Kannu kinofestivālā. Filma 2011. gadā tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais oriģinālscenārijs"]]. Filmā tiek apskatīti četri gadalaiki kāda precēta pāra dzīvē un attiecībās ar ģimeni un draugiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2010. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Maika Lī filmas]] cdo0d3vqfalwd7witumg7lr4ddfzksn Ziemassvētku dziesma (2009. gada filma) 0 407014 3667837 3568959 2022-08-07T17:15:17Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Ziemassvētku dziesma | attēls = ChistmasCarol2009-Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''A Christmas Carol'' | žanrs = animācijas filma, fantāzija, datoranimācija | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = * [[Stīvs Stārkijs]] * [[Džeks Rapke]] * Roberts Zemekis | scenārija autors = Roberts Zemekis | galvenajās lomās = * [[Džims Kerijs]] * [[Gērijs Oldmens]] * [[Kolins Fērts]] * [[Bobs Hoskinss]] * [[Robina Raita]] * [[Kerijs Elvss]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Walt Disney Pictures]]'' * ''[[ImageMovers Digital]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2009|11|3|Londonas pirmizrāde|2009|11|6|ASV|2009|11|20|Latvija|}} | ilgums = 92 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/christmas-carol-2009|title=A Christmas Carol|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate= September 22, 2018}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|200 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=christmascarol09.htm|title=A Christmas Carol (2009) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= September 22, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|325,3 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Ziemassvētku dziesma"''' ({{val|en|A Christmas Carol}}) ir 2009. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] datoranimācijas filma, kura ir balstīta uz [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]] tāda paša nosaukuma stāstu. Filmas režisors, scenārija autors un viens no producentiem ir [[Roberts Zemekis]]. Galvenās lomas atveido [[Džims Kerijs]], [[Gērijs Oldmens]], [[Kolins Fērts]], [[Bobs Hoskinss]], [[Robina Raita]] un [[Kerijs Elvss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2009|11|3||bez}} Londonā. Filma ir stāsts par alkatīgu vīru Ebinīzeru Skrūdžu, kuru Ziemassvētku laikā apciemo trīs spoki no pagātnes, tagadnes un nākotnes, kā rezultātā Skrūdžs kļūst par pavisam citu cilvēku. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2009. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Animācijas filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] 5w2d0rtlg9nwfn7qekw9r4dpqkx19el Revolūcijas ceļš 0 407161 3667862 3628460 2022-08-07T17:29:36Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Revolūcijas ceļš | attēls = Revolutionary road.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Revolutionary Road'' | žanrs = romantiska filma, drāma | režisors = [[Sems Mendess]] | producents = * [[Bobijs Kouens]] * [[Skots Radins]] * [[Džons Hārts]] * Sems Mendess | scenārija autors = [[Džastins Heitss]] | galvenajās lomās = * [[Leonardo Di Kaprio]] * [[Keita Vinsleta]] * [[Maikls Šenons]] * [[Ketrīna Hāna]] * [[Deivids Harbors]] * [[Ketija Beitsa]] | mūzika = [[Tomass Ņūmens]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Neal Street Productions]]'' * ''[[BBC Films]]'' | izplatītājs = * ''[[DreamWorks Pictures]]'' * ''[[Paramount Vantage]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2008|12|15|ASV|2009|1|30|Apvienotā Karaliste|2009|2|6|Latvija|}} | ilgums = 116 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/revolutionary-road-2008|title=Revolutionary Road|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=September 24, 2018}}{{Novecojusi saite}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|35 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=revolutionaryroad.htm|title=Revolutionary Road (2008) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= September 24, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|75,2 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Revolūcijas ceļš"''' ({{val|en|Revolutionary Road}}) ir 2008. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] romantiska drāma, kuras režisors un viens no producentiem ir [[Sems Mendess]]. Galvenās lomas atveido [[Leonardo Di Kaprio]], [[Keita Vinsleta]], [[Maikls Šenons]], [[Ketrīna Hāna]], [[Deivids Harbors]] un [[Ketija Beitsa]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2008|12|15||bez}} ASV. Jauns pāris, kas 20. gadsimta 50. gadu vidū dzīvo Konektikutas priekšpilsētā, cīnās ar savām personīgajām problēmām, tajā pašā laikā cenšoties audzināt savus divus bērnus. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2008. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]] bjp6fitbhgla1aeipw95ln5jcurf3ss Lūsija (filma) 0 407591 3667895 3570017 2022-08-07T17:54:17Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Lika Besona filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Lūsija | attēls = Lucy (2014 film) poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Lucy'' | žanrs = zinātniskā fantastika, trilleris | režisors = [[Liks Besons]] | producents = [[Virdžīnija Besona-Silla]] | scenārija autors = Liks Besons | galvenajās lomās = * [[Skārleta Johansone]] * [[Morgans Frīmens]] | mūzika = [[Ēriks Serra]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[EuropaCorp]]'' * ''[[TF1 Films Production]]'' * ''[[Canal+]]'' * ''[[Ciné+]]'' * ''[[TF1]]'' | izplatītājs = * ''[[Universal Pictures]]'' * ''[[EuropaCorp Distribution]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2014|7|25|ASV|2014|8|6|Francija|2014|8|15|Latvija|}} | ilgums = 90 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/lucy-2014|title=Lucy|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=September 29, 2018|archive-date={{dat|2018|04|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180411115506/http://www.bbfc.co.uk/releases/lucy-2014}}</ref> | valsts = {{FRA}} | valoda = * [[Angļu valoda|Angļu]] * [[Franču valoda|Franču]] * [[Korejiešu valoda|Korejiešu]] | budžets = {{ASV dolārs|40 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=lucy.htm|title=Lucy (2014) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= September 29, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|463,4 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Lūsija"''' ({{val|en|Lucy}}) ir 2014. gada [[Francija]]s zinātniskās fantastikas trilleris, kura režisors un scenārija autors ir [[Liks Besons]]. Galvenās lomas atveido [[Skārleta Johansone]] un [[Morgans Frīmens]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2014|7|25||bez}} ASV. Filmā Lūsija iegūst psihokinētiskas spējas pēc tam, kad viņas asinsritē tiek ievadīta nootropa narkotika. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2014. gada filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Lika Besona filmas]] 38iwzzomviur919ft1gvq5j1aksttm8 Pazudis tulkojumā 0 407928 3667848 3654362 2022-08-07T17:22:00Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sofijas Kopolas filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Pazudis tulkojumā | attēls = Lost in Translation poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Lost in Translation'' | žanrs = romantiska filma, komēdija, drāma | režisors = [[Sofija Kopola]] | producents = * [[Ross Kacs]] * Sofija Kopola | scenārija autors = Sofija Kopola | galvenajās lomās = * [[Skārleta Johansone]] * [[Bills Marijs]] * [[Džovanni Ribisi]] * [[Anna Ferisa]] * [[Fumihiro Hajaši]] | mūzika = [[Kevins Šīldss]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[American Zoetrope]]'' * ''[[Elemental Films]]'' | izplatītājs = * ''[[Focus Features]]'' * ''[[Tohokushinsha Film]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2003|8|29|Tellaridas filmu festivāls|2003|9|12|ASV|2004|4|17|Japāna|2004|2|27|Latvija|}} | ilgums = 97 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/lost-translation-2003|title=Lost in Translation|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 2, 2018|archive-date={{dat|2020|07|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200718105152/https://www.bbfc.co.uk/releases/lost-translation-2003}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{JAP}} | valoda = * [[Angļu valoda|Angļu]] * [[Japāņu valoda|Japāņu]] | budžets = {{ASV dolārs|4 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=lostintranslation.htm|title=Lost in Translation (2003) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= October 2, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|119,7 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Pazudis tulkojumā"''' ({{val|en|Lost in Translation}}) ir 2003. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Japāna]]s romantiska drāma, kuras režisore, scenārija autore un viena no producentiem ir [[Sofija Kopola]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Skārleta Johansone]], [[Bills Marijs]], [[Džovanni Ribisi]], [[Anna Ferisa]] un [[Fumihiro Hajaši]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2003|8|29||bez}} Tellaridas filmu festivālā. Bobs Heriss ir novecojošs aktieris, kurš Tokijas viesnīcā iepazīstas ar koledžas absolventi Šarloti . == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2003. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Japānas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Sofijas Kopolas filmas]] 8f0xur97km1dra6mzdkbb8fjtvwvh9z Kanjoni (filma) 0 408565 3667719 3625450 2022-08-07T12:50:07Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Pola Šreidera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Kanjoni | attēls = The Canyons.png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Canyons'' | žanrs = erotiska filma, drāma, trilleris | režisors = [[Pols Šreiders]] | producents = [[Brekstons Poups]] | scenārija autors = [[Brets Īstons Elliss]] | galvenajās lomās = * [[Lindsija Loena]] * Džeimss Dīns | mūzika = * [[Brendans Kanings]] * [[Me & You]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Post Empire Films]]'' * ''[[Sodium Fox]]'' * ''[[Prettybird Pictures]]'' | izplatītājs = ''[[IFC Films]]'' | izdošanas laiks = {{dat|2013|8|2||bez}} | ilgums = 96 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/canyons-2013|title=Canyons|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 10, 2018|archive-date={{dat|2014|10|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141025034532/http://www.bbfc.co.uk/releases/canyons-2013}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|250,000}} | ienākumi = {{ASV dolārs|265,670}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=canyons.htm|title=The Canyons (2013) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= October 10, 2018}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Kanjoni"''' ({{val|en|The Canyons}}) ir 2013. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] erotiska drāma, kuras režisors ir [[Pols Šreiders]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Lindsija Loena]] un Džeimss Dīns. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2013|8|2||bez}}. Kad Kristians uzzina, ka viņa draudzene Tara un filmas projekta dalībnieks Raiens slepeni satiekas, Kristians kļūst nekontrolējams, bet viņa nežēlīgie izdomājumi pārvēršas asiņainā vardarbībā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2013. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:ASV erotiskās filmas]] [[Kategorija:Pola Šreidera filmas]] 9j2aq2asj462ozt9jiz938u5gp819e8 Izredzētie (2013. gada filma) 0 408576 3667851 3570056 2022-08-07T17:23:26Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sofijas Kopolas filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Izredzētie | attēls = The Bling Ring poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Bling Ring'' | žanrs = kriminālfilma | režisors = [[Sofija Kopola]] | producents = * [[Romāns Kopola]] * Sofija Kopola * [[Jurī Henlijs]] | scenārija autors = Sofija Kopola | galvenajās lomās = * [[Keitija Čanga]] * [[Izraels Brusards]] * [[Emma Votsone]] * [[Klēra Džuljena]] * [[Taisa Farmiga]] | mūzika = * [[Braiens Reitzels]] * [[Daniels Lopatins]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[American Zoetrope]]'' * ''[[NALA Films]]'' * ''[[Pathé]]'' * ''[[StudioCanal]]'' * ''[[Tobis Film]]'' * ''[[Tohokushinsha Film]]'' | izplatītājs = ''[[A24]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2013|5|16|Kannu kinofestivāls|2013|6|14|ASV|2013|7|19|Latvija|}} | ilgums = 88 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/bling-ring-2013|title=The Bling Ring|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 10, 2018|archive-date={{dat|2019|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190405022301/http://www.bbfc.co.uk/releases/bling-ring-2013}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{GBR}} * {{FRA}} * {{DEU}} * {{JAP}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|8 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|19,1 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=blingring.htm|title=The Bling RIng (2013) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= October 10, 2018}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Izredzētie"''' ({{val|en|The Bling Ring}}) ir 2013. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Vācija]]s, [[Francija]]s un [[Japāna]]s kriminālfilma, kuras režisore, scenārija autore un viena no producentiem ir [[Sofija Kopola]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Keitija Čanga]], [[Izraels Brusards]], [[Emma Votsone]], [[Klēra Džuljena]] un [[Taisa Farmiga]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2013|5|16||bez}} Kannu kinofestivālā. Filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem. Pusaudžu grupa, kura ir apsēsta ar slavu, izmanto internetu, lai uzzinātu slavenību atrašanās vietu un vēlāk aplaupītu šo slavenību mājas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2013. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Japānas filmas]] [[Kategorija:Sofijas Kopolas filmas]] s1bntssbun85wtbt2pgl1k74ye3bziy Papaijs (filma) 0 409390 3667697 3654349 2022-08-07T12:38:38Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Oltmena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Papaijs | attēls = Popeyemovieposter.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Popeye'' | žanrs = komēdija, muzikāla filma | režisors = [[Roberts Oltmens]] | producents = [[Roberts Evanss]] | scenārija autors = [[Džūlzs Feifers]] | galvenajās lomās = * [[Robins Viljamss]] * [[Šellija Divāla]] | mūzika = [[Harijs Nīlsons]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Paramount Pictures]]'' * ''[[The Walt Disney Company|Walt Disney Productions]]'' | izplatītājs = * ''[[Buena Vista International Distribution]]'' * ''Paramount Pictures'' | izdošanas laiks = {{dat|1980|12|6||bez}} | ilgums = 94 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/popeye-1980|title=Popeye|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 19, 2018}}{{Novecojusi saite}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|10 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|49,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=popeye.htm|title=Popeye (1980) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= October 19, 2018}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Papaijs"''' ({{val|en|Popeye}}) ir 1980. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikāla komēdija, kuras režisors ir [[Roberts Oltmens]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1980|12|6||bez}}. Galvenās lomas filmā atveido [[Robins Viljamss]] un [[Šellija Divāla]]. Filmā tiek parādīti jūrnieka un viņa draugu piedzīvojumi Svīthavenā, piejūras pilsētā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1980. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Roberta Oltmena filmas]] 1zngxffpduydbhxhscxvj7rqmh2h88u Putnubūris 0 409391 3667689 3654397 2022-08-07T12:35:30Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Maika Nikolsa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Putnubūris | attēls = Birdcage imp.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Birdcage'' | žanrs = komēdija, muzikāla filma | režisors = [[Maiks Nikolss]] | producents = * [[Nīls A. Mahliss]] * Maiks Nikolss | scenārija autors = [[Elaina Meja]] | galvenajās lomās = * [[Robins Viljamss]] * [[Daiena Vesta]] * [[Neitans Leins]] * [[Džīns Hekmens]] | mūzika = [[Stīvens Sondheims]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Nichols Film Company]]'' | izplatītājs = ''[[United Artists]]'' | izdošanas laiks = {{dat|1996|3|8||bez}} | ilgums = 114 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/birdcage-1996|title=The Birdcage|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 19, 2018}}{{Novecojusi saite}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|31 miljons}} | ienākumi = {{ASV dolārs|185,3 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=birdcage.htm|title=The Birdcage (1996) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= October 19, 2018}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Putnubūris"''' ({{val|en|The Birdcage}}) ir 1996. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komēdija, kuras režisors un viens no producentiem ir [[Maiks Nikolss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1996|3|8||bez}}. Galvenās lomas filmā atveido [[Robins Viljamss]], [[Daiena Vesta]], [[Neitans Leins]] un [[Džīns Hekmens]]. Kabarē vadītājs Armands Goldmans, kurš ir gejs, uzzina, ka viņa dēls taisās precēties ar meiteni, kurai ir konservatīvi vecāki. Lai dēla līgavas vecāku priekšā izskatītos pēc iespējas labāk, Armands piekrīt idejai pie sevis izveidot tradicionālu mājsaimniecību. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1996. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Maika Nikolsa filmas]] go89cr2peeike8vmsutl04n0qpl64hk Televīzijas dvēsele 0 411647 3667669 3654517 2022-08-07T12:26:28Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Televīzijas dvēsele | attēls = Movie poster Anchorman The Legend of Ron Burgundy.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Anchorman: The Legend of Ron Burgundy'' | žanrs = komēdija | režisors = [[Ādams Makkejs]] | producents = [[Džads Apatovs]] | scenārija autors = * [[Vills Ferels]] * Ādams Makkejs | galvenajās lomās = * [[Vills Ferels]] * [[Pols Rads]] * [[Kristīna Eplgeita]] * [[Stīvs Karels]] * [[Freds Vilards]] | mūzika = [[Alekss Vurmans]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Apatow Productions]]'' | izplatītājs = ''[[DreamWorks Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2004|6|28|Losandželosa|2004|7|9|ASV|2009|1|23|Latvija|}} | ilgums = 90 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/anchorman-legend-ron-burgundy-2004-0 |title=Anchorman: The Legend of Ron Burgundy |publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate=November 4, 2018 |archive-date={{dat|2019|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190701121306/https://bbfc.co.uk/releases/anchorman-legend-ron-burgundy-2004-0 }}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|26 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=anchorman.htm|title=Anchorman: The Legend of Ron Burgundy (2004) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= November 4, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|90,6 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = [[Televīzijas dvēsele 2]] | imdb = }} '''"Televīzijas dvēsele"''' ({{val|en|Anchorman: The Legend of Ron Burgundy}}) ir 2004. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komēdija, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir [[Ādams Makkejs]]. Galvenās lomas atveido [[Vills Ferels]], [[Pols Rads]], [[Kristīna Eplgeita]], [[Stīvs Karels]] un [[Freds Vilards]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2004|6|28||bez}} Losandželosā. Filmai 2013. gadā iznāca turpinājums "[[Televīzijas dvēsele 2]]". Rons Burgundijs ir San Diego top žurnālists 70. gadu raidījumā, kurā dominē vīrieši. Tomēr viss sāk mainīties pēc tam, kad raidījumā tiek pieņemta ambicioza sieviete. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2004. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]] 6o5ij8003g55kxskc60ihu8ayydprti Leons (filma) 0 412396 3667896 3567473 2022-08-07T17:55:49Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Lika Besona filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Leons | oriģinālnos = ''Léon'' | attēls = Leon-poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = trilleris | režisors = [[Liks Besons]] | producents = [[Patriks Ledū]] | scenārijs = Liks Besons | aktieri = * [[Žans Reno]] * [[Natālija Portmane]] * [[Gērijs Oldmens]] | mūzika = [[Ēriks Serra]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Les Films du Dauphin]]'' * ''[[Gaumont]]'' | izplatītājs = ''[[Gaumont Buena Vista International]]'' | izdošana = {{dat|1994|9|14||bez}} | ilgums = 110 minūtes | valsts = {{FRA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|16 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|46,1 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Leons"''' ({{val|fr|Léon}}) ir 1994. gada [[Francija]]s trilleris, kura režisors un scenārija autors ir [[Liks Besons]]. Galvenās lomas atveido [[Žans Reno]], [[Natālija Portmane]] un [[Gērijs Oldmens]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1994|9|14||bez}}. Profesionāls slepkava Leons negribīgi pieņem divpadsmitgadīgo Matildi pēc tam, kad viņas ģimene tiek nogalināta. Laika gaitā starp Leonu un Matildi izveidojas neparastas attiecības, jo Matilde kļūst par Leona protežē un iemācās Leona noslēpumus. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1994. gada filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Lika Besona filmas]] bruj6bj0quwgymjbbtxwvql7esvin11 Bohēmista rapsodija 0 412398 3667708 3469189 2022-08-07T12:43:33Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Braiena Singera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Bohēmista rapsodija | oriģinālnos = ''Bohemian Rhapsody'' | attēls = Bohemian Rhapsody poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = biogrāfiska filma | režisors = [[Braiens Singers]] | producents = * [[Grehems Kings]] * [[Džims Bīčs]] | scenārijs = [[Entonijs Makkartens]] | aktieri = * [[Rāmī Māleks]] * [[Lūsija Bojtona]] * [[Bens Hārdijs]] * [[Džozefs Mazello]] * [[Eidens Gilens]] * [[Toms Holanders]] * [[Maiks Maierss]] * [[Gvilims Lī]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' * ''[[New Regency]]'' * ''[[GK Films]]'' * ''[[Queen Films]]'' | izplatītājs = ''20th Century Fox'' | izdošana = {{Filmas datums|2018|10|23|Londona|2018|10|24|Apvienotā Karaliste|2018|11|1|Latvija|2018|11|2|ASV|}} | ilgums = 134 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/bohemian-rhapsody-2018|title=Bohemian Rhapsody|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=November 12, 2018|archive-date={{dat|2018|11|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181105232603/http://bbfc.co.uk/releases/bohemian-rhapsody-2018}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{GBR}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|52 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=bohemianrhapsody.htm|title=Bohemian Rhapsody (2018) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= November 12, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|875 miljoni}}<ref name="BOM"/> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Bohēmista rapsodija"''' ({{val|en|Bohemian Rhapsody}}) ir 2018. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] biogrāfiska filma, kuras oficiālais režisors ir [[Braiens Singers]], kuru filmēšanas procesa noslēgumā aizstāja [[Deksters Flečers]]. Galvenās lomas atveido [[Rāmī Māleks]], [[Lūsija Bojtona]], [[Bens Hārdijs]], [[Džozefs Mazello]], [[Eidens Gilens]], [[Toms Holanders]], [[Maiks Maierss]] un [[Gvilims Lī]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2018|10|23||bez}} Londonā. Filmā parādīta grupas "[[Queen]]" karjeras attīstība līdz pat leģendārajam 1985. gada "[[Live Aid]]" koncertam. Filmā ir vairākas vēsturiskas neprecizitātes.<ref name="greene">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/freddie-mercury-queen-biopic-bohemian-rhapsody-movie-fact-check-746195/|title=Fact-Checking the Queen Biopic, 'Bohemian Rhapsody'|website=[[Rolling Stone]]|last=Greene|first=Andy|date=1 November 2018|accessdate=8 November 2018}}</ref> == Vēsturiskā precizitāte == Daļa no vēsturiskajiem notikumiem filmā nav attēloti hronoloģiski; Makkartens apgalvojis, kas tas darīts dramatiskākam efektam: "Mēs veidojam mākslas, nevis dokumentālo filmu."<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Baillie |first1=Russell |title=How Kiwi Anthony McCarten wrote the Queen movie Bohemian Rhapsody |url=https://www.noted.co.nz/culture/movies/bohemian-rhapsody-kiwi-anthony-mccarten-wrote-queen-movie/ |date=14 November 2018 |website=Noted |publisher=BAUER MEDIA PTY LTD |accessdate=5 January 2019 |archive-date={{dat|2019|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190106153255/https://www.noted.co.nz/culture/movies/bohemian-rhapsody-kiwi-anthony-mccarten-wrote-queen-movie/ }}</ref> === Attiecībā uz grupu === * Queen izveide nebija tik vienkārša, kā attēlots filmā.<ref name="greene"/> Merkūrijs Stafelu pazina jau kopš mākslas koledžas un bija izrādījis vēlmi pievienoties grupai, jau pirms Stafels to pameta.<ref name="ultimateclassicrock.com">{{Tīmekļa atsauce |url=http://ultimateclassicrock.com/queen-smile-band-history/ |title=The History of Smile: The Band That Set the Stage for Queen |last=Chiu |first=David |date=5 November 2018 |publisher=Ultimate Classic Rock}}</ref> * Džons Dīkons nebija sākotnējais basģitārists, bet gan ceturtais.<ref name="greene"/> * Reja Fostera tēls ir izdomāts un veidots pēc attālas līdzības ar [[EMI]] vadītāju Roju Feterstonu. Lai arī Feterstons un citi uzskatīja, ka "Bohemian Rhapsody" ir par garu, lai to izdotu singlā, Feterstons bija grupas fans.<ref name="greene"/> * Merkūrijas nebija pirmais grupas dalībnieks, kas izdeva soloalbumu: Teilors 1981. gada aprīlī izdeva ''[[Fun in Space]]'' un 1984. gada jūnijā ''[[Strange Frontier]]''. Mejs 1983. gada oktobrī izdeva ''[[Star Fleet Project]]''. Merkūrija ''[[Mr. Bad Guy]]'' tika izdots 1985. gada aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/news/pride/8485190/freddie-mercury-solo-career-things-you-didnt-know|title=5 Things You Didn't Know About Freddie Mercury's Solo Career|work=Billboard|accessdate=19 December 2018|date=15 December 2018}}</ref> * Queen nekad neizjuka, tāpēc ''Live Aid'' koncerts nebija apvienošanās. Viņi 1984. gada sākumā izdeva ''[[The Works (Queen albums)|The Works]]'' un pēc tam devās albuma Pasaules koncerttūrē. Pēdējais tūres koncerts bija astoņas nedēļas pirms ''Live Aid''.<ref name="greene"/> === Attiecībā uz Merkūrija personīgo dzīvi === * Saskaņā ar ''[[Vanity Fair (žurnāls)|Vanity Fair]]'', filmā izlaistas daudzas detaļas par Merkūrija attiecībām ar Mēriju Ostinu un Džimu Hatonu, sagrozot un izlaižot faktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2018/11/freddie-mercury-true-story-relationships-mary-austin-jim-hutton|title=Bohemian Rhapsody: The True Story Behind Freddie Mercury’s Relationships|first=Yohana|last=Desta|work=Vanity Fair|date=1 November 2018|accessdate=21 December 2018}}</ref> * Merkūrijs nesatika Mēriju Ostinu tajā pašā vakarā, kad pievienojās grupai. Džims Hatons nebija viesmīlis kādā no Merkūrija ballītēm; viņš bija frizieris Savojas viesnīcā, kurš Merkūriju satika naktsklubā.<ref name="greene"/> * Īpašu kritiku saņēma Merkūrija HIV diagnozes attēlojums,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.salon.com/2018/11/07/bohemian-rhapsody-called-out-for-factual-inaccuracies_partner/|title="Bohemian Rhapsody" called out for inaccuracies, including handling of Mercury's HIV diagnosis|last=Sharf|first=Zack|date=7 November 2018|website=[[Salon (website)|Salon]]|accessdate=12 November 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pastemagazine.com/articles/2018/11/bohemian-rhapsody-factually-incorrect-freddie-merc.html|title=Bohemian Rhapsody Draws Harsh Critiques for Factual Inaccuracies|last=Bamberger|first=Cayla|date=5 November 2018|website=[[Paste (magazine)|Paste]]|accessdate=12 November 2018}}</ref> ''[[The Spectator]]'' žurnālistam Jasperam Rīsam to aprakstot kā "viscietsirdīgāko faktu pārkārtošana".<ref name="rees2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spectator.co.uk/2018/10/a-succession-of-predigested-cliches-bohemian-rhapsody-reviewed/|title=A succession of predigested clichés: Bohemian Rhapsody reviewed|last=Rees|first=Jasper|work=The Spectator|accessdate=25 October 2018}}</ref> Brīdis, kad Merkūrijs uzzināja par HIV, ir strīdīgs, bet parasti tiek norādīts starp 1986. un 1987. gadu, nevis pirms ''Live Aid'' koncerta 1985. gadā, kā attēlots filmā.<ref name="greene"/> Citi grupas dalībnieki netika informēti līdz 1989. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eonline.com/uk/news/983949/everything-bohemian-rhapsody-got-wrong-about-freddie-mercury-s-life|title=Everything Bohemian Rhapsody Got Wrong About Freddie Mercury's Life|last=Nilles|first=Billy|work=[[E!]]|date=5 November 2018|accessdate=8 January 2019}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Queen}} [[Kategorija:2018. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Braiena Singera filmas]] nblrufcon6fam73tcpv58hkfebje15v Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 3667899 3667480 2022-08-07T18:01:15Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-08-07 18:01:15{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Fēlikss (Stray Kids)|t|h|d}} || 2022-07-05 15:13:48 || 33 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || slikts tulkojums || |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 27 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 27 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 25 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 20 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=NSF (Notes Storage Facility)|t|h|d}} || 2022-07-19 04:33:15 || 19 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || šaubas par nozīmību un vājš noformējums.; termiņš: 03.08.2022 || |- | {{page-multi|page=Mūzika uz ūdens (Hendelis)|t|h|d}} || 2022-07-20 18:42:40 || 17 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || īsti nekā nav par pašu raksta tēmu; termiņš: 04.08.2022 || |- | {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 6 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || Nav pamatota nozīmība || |- | {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 4 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}</nowiki> || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022) |- | {{page-multi|page=Dalībnieks:AxisAce09|t|h|d}} || 2022-08-06 10:24:31 || 1 || {{U|AxisAce09}} || <nowiki></nowiki> || || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> e7gpewz9hma4af9tj6q7rvosj2yhxrg Kurš iegāza trusīti Rodžeru? 0 416128 3667828 3654160 2022-08-07T17:13:03Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Kurš iegāza trusīti Rodžeru? | attēls =Movie poster who framed roger rabbit.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Who Framed Roger Rabbit'' | žanrs = animācijas filma, komēdija | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = * [[Frenks Māršals]] * [[Pīters Sīmens]] | scenārija autors = * [[Džefris Prajs]] * [[Pīters Sīmens]] | galvenajās lomās = * [[Bobs Hoskinss]] * [[Kristofers Loids]] * [[Čārls Flejšers]] * [[Stabīs Keis]] * [[Džoana Kasidīa]] | mūzika = [[Alans Sīlvestris]] | operators = [[Dins Kandis]] | montāža = [[Artūrs Šmits]] | studija = * ''[[Touchstone Pictures]]'' * ''[[Amblin Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[Buena Vista Pictures Distribution]]'' | izdošanas laiks = {{dat|1988|6|22||bez}} | ilgums = 104 [[minūte|min]] | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|50,6 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|329,8 miljoni}} | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = tt0096438 }} '''"Kurš iegāza trusīti Rodžeru?"''' ({{val|en|Who Framed Roger Rabbit}}) ir 1988. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] animācijas filma, kuras režisori ir [[Roberts Zemekis]]. Galvenās lomas atveido [[Bobs Hoskinss]], [[Kristofers Loids]], [[Čārls Flejšers]], [[Stabīs Keis]] un [[Džoana Kasidīa]]. Filmas pirmizrāde notika 1988. gada 22. jūnijā. ==Ārējās saites== {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Walt Disney Animation Studios}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1988. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] m68uwmmwsd27q1zh3yhv1r1huyelw6v Pamestais 0 417966 3667834 3471311 2022-08-07T17:14:36Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Pamestais | attēls = Cast away film poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Cast Away'' | žanrs = izdzīvošanas filma | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = * [[Toms Henkss]] * [[Džeks Rapke]] * [[Stīvs Stārkijs]] * Roberts Zemeckis | scenārija autors = [[Viljams Broilss jaunākais]] | aktieri = * [[Toms Henkss]] * [[Helēna Hanta]] * [[Niks Sīrsijs]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[ImageMovers]]'' * ''[[Playtone]]'' | izplatītājs = * ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' * ''[[DreamWorks Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{dat|2000|12|22||bez}} | ilgums = 138 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/cast-away-2000|title=Cast Away|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=January 24, 2019}}{{Novecojusi saite}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|90 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=castaway.htm|title=Cast Away (2000) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= January 24, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|429,6 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Pamestais"''' ({{val|en|Cast Away}}) ir 2000. gada izdzīvošanas filma, kuras režisors un viens no producentiem ir [[Roberts Zemekis]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Toms Henkss]], [[Helēna Hanta]] un [[Niks Sīrsijs]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2000|12|22||bez}}. Tā guva gan kritikas, gan komerciālus panākumus, nopelnot 429 miljonus dolāru. T. Henkss par lomu filmā "Pamestais" tika nominēts kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] [[73. Kinoakadēmijas balva|73. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā]] (balvu saņēma [[Rasels Krovs]] par galveno lomu filmā "[[Gladiators (filma)|Gladiators]]"). Čaks Nolands ir kompānijas ''FedEx'' darbinieks, kurš pēc lidmašīnas avārijas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidu daļā nokļūst uz neapdzīvotas salas. Nu Čakam, izmantojot lidmašīnas kravas atlikumus, ir jāmēģina uz salas izdzīvot līdz brīdim, kad viņu atradīs. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] gns2bu7qb6iakrxvafag31wf10gwfw6 Čārlija Vilsona karš 0 418280 3667690 3654626 2022-08-07T12:35:48Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Maika Nikolsa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Čārlija Vilsona karš | attēls = Charliewilsonwarposter.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Charlie Wilson's War'' | žanrs = drāma, komēdija, biogrāfiska filma | režisors = [[Maiks Nikolss]] | producents = * [[Gerijs Getzmens]] * [[Toms Henkss]] | scenārija autors = [[Ārons Sorkins]] | aktieri = * [[Toms Henkss]] * [[Džūlija Robertsa]] * [[Filips Sīmors Hofmans]] * [[Emilija Blanta]] * [[Eimija Adamsa]] * [[Neds Bītijs]] | mūzika = [[Džeimss Ņūtons Hovards]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Playtone]]'' * ''[[Relativity Media]]'' * ''[[Participant Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{dat|2007|12|21||bez}} | ilgums = 100 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/charlie-wilsons-war-2007|title=Charlie Wilson's War|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate= January 28, 2019}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|75 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=charliewilsonswar.htm|title=Charlie Wilson's War (2007) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= January 28, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|119 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Čārlija Vilsona karš"''' ({{val|en|Charlie Wilson's War}}) ir 2007. gada biogrāfiska komēdija, kas balstīta uz Džordža Krila tāda paša nosaukuma grāmatu. Filmas režisors ir [[Maiks Nikolss]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Toms Henkss]], [[Džūlija Robertsa]], [[Filips Sīmors Hofmans]], [[Emilija Blanta]], [[Eimija Adamsa]] un [[Neds Bītijs]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2007|12|21||bez}}. Filma balstīta uz [[Teksasa]]s kongresmeņa Čārlija Vilsona dzīvesstāstu un slēptajām darbībām [[Afganistāna|Afganistānā]]. Vilsons centās palīdzēt nemierniekiem viņu karā ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], tomēr šīm darbībām bija neparedzētas un ilgstošas sekas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Relativity Media filmas]] [[Kategorija:Maika Nikolsa filmas]] m5nq955fth6yyt9tilnw5ko8j62b66i Pastaiga (filma) 0 419622 3667843 3568960 2022-08-07T17:17:21Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Pastaiga | attēls = The Walk (2015 film) poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Walk'' | žanrs = biogrāfiska filma, drāma | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = * [[Toms Rotmens]] * [[Stīvs Stārkijs]] * [[Džeks Rapke]] * Roberts Zemekis | scenārija autors = * [[Kristofers Brauns]] * Roberts Zemekis | galvenajās lomās = * [[Džozefs Gordons-Levits]] * [[Bens Kingslijs]] * [[Šarlote Le Bona]] * [[Džeimss Bedžs Deils]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[TriStar Productions]]'' * ''[[ImageMovers]]'' | izplatītājs = ''[[TriStar Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2015|9|26|Ņujorkas filmu festivāls|2015|9|30|ASV|2015|10|9|Latvija|}} | ilgums = 123 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/walk-2015|title=The Walk|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=February 11, 2019|archive-date={{dat|2016|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161111122506/http://bbfc.co.uk/releases/walk-2015}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Franču valoda|franču]] | budžets = {{ASV dolārs|35 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=clouds2015.htm|title=The Walk (2015)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= February 11, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|61,2 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Pastaiga"''' ({{val|en|The Walk}}) ir 2016. gada biogrāfiska drāma, kuras režisors, kā arī viens no producentiem un scenārija autoriem ir [[Roberts Zemekis]]. Galvenās lomas atveido [[Džozefs Gordons-Levits]], [[Bens Kingslijs]], [[Šarlote Le Bona]] un [[Džeimss Bedžs Deils]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|9|26||bez}} Ņujorkas filmu festivālā. Filma balstīta uz patiesiem notikumiem. 1974. gadā tobrīd 24 gadus vecais virves staigātājs [[Filips Petits]] pa virvi devās pastaigā starp [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] Dvīņu torņiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2015. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] du43jeo1estymv87opmu7uqh13cscjn Elza Krauliņa 0 419920 3667986 3568334 2022-08-07T22:00:22Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Elza Krauliņa | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Sloka}} | m_dat_alt = | m_gads = 2002 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 7 | m_vieta = [[Rīga]] | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Fizika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = [[Latvijas zinātnieki]] }} '''Elza Krauliņa''' (dzimusi '''Elza Vēvere''', {{dat|1920|8|4}} [[Sloka (Jūrmala)|Slokā]]; mirusi {{dat|2002|1|7}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu [[zinātnieks|zinātniece]], pirmā [[fiziķis|fiziķe]] [[Latvija|Latvijā]], kas aizstāvēja [[fizika|fizikas]] doktora disertāciju, pirmā sieviete doktore [[optika|optikā]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bijusi [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes]] dekāne, [[Spektroskopijas problēmu laboratorija|Spektroskopijas problēmu laboratorijas]] dibināšanas iniciatore un vadītāja. == Izglītība == Elza (Vēvere) Krauliņa dzimusi 1920. gada 4. augustā Slokā. Drīz viņas vecāki pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Sekoja mācības [[Natālijas Draudziņas ģimnāzija|Natālijas Draudziņas ģimnāzijā]]. Skolā viegli padevās ķīmija, fizika, matemātika, radās mīlestība uz dzeju un literatūru. Iestājās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] [[Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte|Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē]] 1939. gadā, lai studētu fiziku, bet karš 1941. gada jūnijā studijas pārtrauca. 1943. gadā Latvija okupētajā teritorijā organizēja un izdeva laikrakstu "Jaunais Latvietis", bet 1944. gadā sāka strādāt laikraksta "Padomju Jaunatne" redakcijā par atbildīgo sekretāri, no 1944. gada strādāja laikraksta "Cīņa" redakcijā. [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] pabeidza 1947. gadā. No 1949. līdz 1952. gadam studēja aspirantūrā [[Ļeņingradas Valsts universitāte|Ļeņingradas Valsts universitātē]] (tagadējā [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]) pie ievērojamā krievu un padomju fiziķa Sergeja Eduardoviča Friša ({{val|ru|Фриш, Сергей Эдуардович}}). 1954. gadā aizstāvēja Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu "Otrā veida sadursmju loma [[dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] un [[nātrijs|nātrija]] tvaiku fluorescencē" [[Ļeņingradas Valsts universitāte|Ļeņingradas Valsts universitātē]]. == Darbs == Strādāja [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē]] par asistenti (1952—1953), vecāko pasniedzēju (1953—1956) un docenti (1956—1973). No 1956. līdz 1959. gadam bija [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultātes]] [[Dekāns (fakultātes vadītājs)|dekāne]], no 1958. līdz 1967. gadam [[Eksperimentālās fizikas katedra|Eksperimentālās fizikas katedras]] vadītāja, no 1958. līdz 1967. gadam viņa veica [[Spektroskopijas problēmu laboratorija|Spektroskopijas problēmu laboratorijas]] vadītājas pienākumus, bet no 1967. gadam līdz 1979. gadam [[Spektroskopijas problēmu laboratorija|Spektroskopijas problēmu laboratorijas]] (tagad [[Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts]]) vadītāja. 1971. gadā Elza Krauliņa Ļeņingradas Valsts universitātē aizstāvēja fizikas doktora disertāciju: "Ierosmes enerģijas pārdeve metālu tvaiku sensibilizētajā fluorescencē". Viņa bija pirmā [[fiziķis|fiziķe]] [[Latvijas Universitāte|LVU]], kas aizstāvēja [[fizika|fizikas]] [[doktora disertācija|doktora disertāciju]] (1971). Bija pirmā sieviete doktore [[optika|optikā]] [[Baltijas republikas|Baltijas republikās]]. 1973. gadā Elzai Krauliņai piešķirts profesora zinātniskais nosaukums. == Zinātniskā un organizatoriskā darbība == E. Krauliņa turpināja pētījumus spektroskopijas jomā. Savā disertācijā pētīja [[nātrijs|nātrija]] spektrālās līnijas, kuras atradās [[spektrs|spektra]] redzamajā daļā. Ideja bija pētīt arī ultravioletā [[spektrs|spektra]] apgabalus. Pakāpeniski nobrieda ideja organizēt zinātniski pētniecisku laboratoriju [[Rīga|Rīgā]]. 1963. gadā saņēma atļauju veidot jaunu zinātnisko laboratoriju. Laboratorijas vajadzībām bija izdalītas trīs štata vietas, bet nauda aparatūrai netika iedalīta. Nebija aparatūras un materiālu, nebija zinātnisko kadru. Lai iegūtu līgumdarbus un finansējumu, izveidoja stikla un mehāniskās darbnīcas, kā arī tika radīta spēcīga elektroniķu grupa, kura nodarbojās ar vajadzīgās aparatūras radīšanu un esošās aparatūras remontu. 1967. gadā laboratorija tika pārveidota par [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] [[Spektroskopijas problēmu laboratorija|Latvijas Universitātes Spektroskopijas problēmu laboratoriju]]. 1968. gadā noslēdza pirmo līgumdarbu ar Valsts Optisko institūtu [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]] par [[selēns|selēna]] un [[telūrs|telūra]] metastabilo [[atoms|atomu]] pētījumiem, lai noskaidrotu iespēju tos izmantot fotodisociācijas [[lāzers|lāzeros]]. Darba rezultātā tika atklāta mijiedarbība starp selēna un telūra atomiem un molekulām, kā ari ar inertās gāzes atomiem. Tika noteiktas dažādas konstantes. 1971. gadā vadīja lielu līgumdarbu ar [[Latvija|Latvijas]] veselības aizsardzības ministriju par skenējoša spektrofotometra būvi, lai varētu pētīt [[šūna|šūnas]]. Pavisam tika izgatavoti četri aparāti, divi no tiem palika Latvijā. Pavisam tajā laikā tika izpildīti ap 30 līgumdarbi. Visgrūtāk bija tieši ar zinātniskajiem kadriem, tāpēc zinātniskās laboratorijas darbā tika iesaistīti 2.kursa studenti. 1963. gadā par pirmo aspirantu kļuva [[Māris Jansons]], kas vēlāk (no 1994. līdz 1997. gadam) vadīja Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūtu. Tika turpināta otrā veida sadursmju tematika dažādos metālu tvaiku maisījumos: dzīvsudrabs-kadmijs, dzīvsudrabs-tallijs, dzīvsudrabs-cinks, dzīvsudrabs-indijs, dzīvsudrabs-nātrijs, kadmijs-cēzijs. Par šo tematiku kandidātu disertācijas E. Krauliņas vadībā aizstāvēja Māris Jansons, Modests Ārmanis, Oļģerts Sametis, Andris Lezdiņš, Eleonora Kartašova, Jānis Spīgulis. 1978. gadā aktīvi piedalījās starptautiskas atomfizikas konferences organizēšanā Rīgā. 1979. gadā atteicās no laboratorijas vadītājas pienākumiem, turpināja strādāt par zinātnisko konsultanti. Elza Krauliņa vairāk kā 30 gadus vadīja spektroskopijas zinātnisko padomi (no 1958. gada) pie Latvijas Zinātņu akadēmijas. Reizi mēnesī tika organizētas lekcijas rūpnīcu laboratoriju darbiniekiem par jaunumiem spektrālanalīzē. Tādas laboratorijas bija 32 republikas rūpnīcās. == Zinātniskās publikācijas == Profesore E.Krauliņa ir vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju autore, ir bijusi redaktore 15 zinātnisko rakstu krājumiem. Piedalījusies ar referātiem daudzās starptautiskās konferencēs. Viņa bija iemantojusi patiesu cieņu un autoritāti universitātē, un bija labi pazīstama ārzemju fiziķu sabiedrībā. == Literatūra == * Jansons J. LU profesore Elza Krauliņa (1920 – 2002). – “[[Zvaigžņotā Debess]]”, 2003. gada pavasaris (179), 26. – 35. lpp. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krauliņa, Elza}} [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] 9k1czv5pvkre86lfl3jm5xipvzqp3lj Spektroskopijas problēmu laboratorija 0 420212 3667987 3412347 2022-08-07T22:12:46Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki '''Spektroskopijas problēmu laboratorija''' bija viena no pirmajām patstāvīgajām [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] zinātniskajām fizikas laboratorijām, kas veica pētījumus [[optika|optikas]] un [[spektroskopija|spektroskopijas]] jomā. Izveidota 1967. gadā; pirmā vadītāja — prof. [[Elza Krauliņa]]. == Vēsture == Spektroskopijas problēmu laboratorija (SPL) pēc profesores [[Elza Krauliņa|Elzas Krauliņas]] iniciatīvas tika izveidota 1967. gadā uz [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Eksperimentālās fizikas katedras bāzes. SPL līdzās Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijai (vadītājs prof. I. Vītols) un Segnetoelektriķu un pjezoelektriķu fizikas problēmu laboratorijai (vadītājs prof. V. Fricbergs) kļuva par patstāvīgu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] zinātnisko struktūrvienību. Izvēršot savu pētniecisko darbību, SPL pilnībā aizņēma [[Vecrīga|Vecrīgas]] ēku [[Šķūņu iela|Šķūņu ielā]] 4. Jaunās laboratorijas vajadzībām bija izdalītas 3 štata vietas, bet nauda aparatūrai netika iedalīta. Līdzekļi tika iegūti sadarbojoties ar uzņēmumiem un slēdzot līgumdarbus. Viens no jaunās laboratorijas uzdevumiem bija sagatavot speciālistus. Darbā tika pieņemti [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Fizikas un matemātikas fakultātes otrā kursa studenti. 1963. gadā par pirmo aspirantu kļuva [[Māris Jansons]]. Tika turpināta otrā veida sadursmju tematika dažādos [[metāls|metālu]] tvaiku maisījumos: [[dzīvsudrabs]]-[[kadmijs]], [[dzīvsudrabs]]-[[tallijs]], [[dzīvsudrabs]]-[[cinks]], [[dzīvsudrabs]]-[[indijs]], [[dzīvsudrabs]]-[[nātrijs]], [[kadmijs]]-[[cēzijs]]. Par šo tematiku kandidātu disertācijas [[Elza Krauliņa|E.Krauliņas]] vadībā SPL aizstāvēja Māris Jansons, Modests Ārmanis, Oļģerts Sametis, Andris Lezdiņš, Eleonora Kartašova, Jānis Spīgulis. 1987. gadā SPL formāli pārtapa par [[Latvijas Unviersitāte|LU]] Zinātņu daļas Spektroskopijas nodaļu (SN). 1994. gadā pēc prof. Māra Jansona iniciatīvas SPL, apvienojoties ar [[Latvijas Zinātņu Akadēmija|Zinātņu Akadēmijas]] Fizikas institūta (tagad [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|LU Fizikas institūts]] Teorētiskās fizikas laboratoriju, izveidoja [[Atomfizikas un spektroskopijas institūts|Atomfizikas un spektroskopijas institūtu]]<ref>http://www.asi.lv/New/ASI-10.htm{{Novecojusi saite}}</ref> LU Fizikas un matemātikas fakultātes paspārnē. == Zinātniskie virzieni == SPL zinātniski pētnieciskais darbs bija saistīts ar dažādu elementāro sadursmju un fotoprocesu pētījumiem vielas [[gāze|gāzveida]] fāzē, eksperimentos izmantojot modernās [[spektroskopija|spektroskopijas]] metodes un [[lāzers|lāzerus]]. 1968. gadā SPL noslēdza pirmo līgumdarbu ar Valsts Optisko institūtu [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]] par [[selēns|selēna]] un [[telūrs|telūra]] metastabilo [[atoms|atomu]] pētījumiem, lai noskaidrotu iespēju tos izmantot fotodisociācijas [[lāzers|lāzeros]]. Darba rezultātā tika atklāta mijiedarbība starp [[selēns|selēna]] un [[telūrs|telūra]] atomiem un molekulām, kā arī ar [[inertās gāzes]] atomiem. Pētījumi turpināti par citu viegli kūstošu elementu - [[svins|svina]] un [[alva|alvas]] mijiedarbību ar [[kvarcs|kvarcu]]. Šos pētījumus veica Arnolds Ūbelis, Juris Siliņš, Jānis Rupkus, vēlāk arī Uldis Gross, kurš izgatavoja eksimēru [[lāzers|lāzeru]]. 1971. gadā SPL īstenoja līgumdarbu ar [[Latvija|Latvijas]] Veselības aizsardzības ministriju par skenējoša spektrofotometra būvi, lai varētu pētīt [[šūna|šūnas]]. Pavisam tika izgatavoti četri aparāti, divi no tiem palika Latvijā (atbildīgie - Modests Ārmanis un Uldis Jansons). Paralēli attīstījās jauns virziens - optiskajai [[atoms|atomu]] ierosmei tika izstrādāti intensīvi gaismas avoti - augstfrekvences bezelektrodu lampas (ABL).<ref>{{Cite web|url=http://www.atomic-physics.lv/|title=ASI|website=www.atomic-physics.lv}}</ref> Šo virzienu attīstīja Atis Skudra, Juris Siliņš, Gita Rēvalde. Par ABL izgatavošanas tehnoloģiju tika saņemtas 16 autorapliecības. SPL izgatavotās ABL kļuva pieprasītas arī ārzemēs. Sākot ar 2001. gadu, pēc ārzemju zinātnieku ieteikuma SPL Gaismas avotu tehnoloģijas laboratorijas piedalījās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] COST akcijā Nr. 529: "Efektīvs apgaismojums 21.gadsimtam".<ref>{{Cite web|url=https://www.cost.eu/actions/529/#tabs%7CName:overview|title=Action 529|website=COST}}</ref> SPL kļuva slavena arī ar izstrādāto [[fotons|fotonu]] skaitītāju, lai varētu mērīt vājus gaismas signālus. Šajā virzienā strādāja Uldis Jansons, Raimonds Orlovs, Andrejs Ērglis, Andrejs Krūmiņš. Par šo tēmu izstrādātas 7 autorapliecības. Vairāk kā 20 fotonu skaitītāju piegādāti pasūtītājiem aiz [[Latvija|Latvijas Republikas]] robežām. SPL kopumā tika izpildīti vairāk kā 30 līgumdarbi. No 1967. līdz 1990. gadam SPL/SN izstrādātas un aizstāvētas 20 [[PSRS|PSRS]] zinātņu kandidāta disertācijas un 3 [[PSRS|PSRS]] zinātņu doktora disertācijas ([[Elza Krauliņa|E.Krauliņa]], [[Māris Jansons|M. Jansons]], [[Ruvins Ferbers|R. Ferbers]]). == Direktori == * 1967.—1979. — profesore [[Elza Krauliņa]] * 1979.—1994. — profesors [[Māris Jansons]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Laboratorijas]] nevyi7lrov8n86w9kx1276x03ygrjiz Marija Antuanete (filma) 0 420832 3667850 3570320 2022-08-07T17:23:08Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sofijas Kopolas filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Marija Antuanete | attēls = Marie Antoinette (2006 film).png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Marie Antoinette'' | žanrs = vēsturiska filma, drāma | režisors = [[Sofija Kopola]] | producents = * [[Ross Kacs]] * [[Frānsiss Fords Kopola]] * Sofija Kopola | scenārija autors = Sofija Kopola | galvenajās lomās = * [[Kirstena Dansta]] * [[Džeisons Švarcmans]] * [[Džūdija Deivisa]] * [[Rips Torns]] * [[Eiša Ardžento]] * [[Rouza Bairna]] * [[Mollija Šenona]] * [[Šērlija Hendersone]] * [[Denijs Hjūstons]] * [[Stīvs Kūgens]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[Tohokushinsha Film Corporation]]'' * ''[[Pathé]]'' * ''[[American Zoetrope]]'' * ''[[Pricel]]'' | izplatītājs = * ''[[Toho-Towa]]'' * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''Pathé'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2006|5|24|Francija|2006|10|20|ASV|2007|1|20|Japāna|}} | ilgums = 120 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/marie-antoinette-2006|title=Marie Antoinette|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=February 23, 2019|archive-date={{dat|2016|11|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161106100943/http://bbfc.co.uk/releases/marie-antoinette-2006}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{FRA}} * {{JAP}} | valoda = * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Franču valoda|franču]] | budžets = {{ASV dolārs|40 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=marieantoinette.htm|title=Marie Antoinette (2006) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= February 23, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|60,9 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Marija Antuanete"''' ({{val|en|Marie Antoinette}}) ir 2006. gada vēsturiska drāma, kuras režisore, scenārija autore un viena no producentiem ir [[Sofija Kopola]]. Galvenās lomas atveido [[Kirstena Dansta]], [[Džeisons Švarcmans]], [[Džūdija Deivisa]], [[Rips Torns]], [[Eiša Ardžento]], [[Rouza Bairna]], [[Mollija Šenona]], [[Šērlija Hendersone]], [[Denijs Hjūstons]] un [[Stīvs Kūgens]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2006|5|24||bez}} ASV. Filma ieguva [[79. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]". Filmā tiek parādīts Francijas karalienes [[Marija Antuanete|Marijas Antuanetes]] dzīvesstāsts, tajā skaitā viņas laulības ar [[Luijs XVI|Luiju XVI]] četrpadsimt gadu vecumā un sēšanās tronī deviņpadsmit gadu vecumā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2006. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Sofijas Kopolas filmas]] hajzthhu687avn193zqgzenwqjfrg9v Pirmais cilvēks uz Mēness 0 422740 3667718 3358806 2022-08-07T12:49:18Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Damjēna Šazela filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Pirmais cilvēks uz Mēness | oriģinālnos = ''First Man'' | attēls = First Man (film).png | att_izm = | paraksts = | žanrs = biogrāfiska filma | režisors = [[Damjēns Šazels]] | producents = * [[Viks Godfrijs]] * [[Martijs Bouvens]] * [[Īzaks Klausners]] * Damjēns Šazels | scenārijs = [[Džošs Singers]] | aktieri = * [[Raiens Goslings]] * [[Klēra Foja]] * [[Džeisons Klārks]] * [[Kails Čāndlers]] * [[Korijs Stols]] * [[Kristofers Ebots]] * [[Kīrens Hindss]] | mūzika = [[Džastins Hurvicss]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Universal Pictures]]'' * ''[[Amblin Entertainment]]'' * ''[[DreamWorks Pictures]]'' * ''[[Temple Hill Entertainment]]'' | izplatītājs = ''Universal Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|2018|08|29|Venēcijas kinofestivāls|2018|10|12|ASV|2018|10|12|Latvija|}} | ilgums = 141 minūte | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|59 miljoni}}<ref name=mojo>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=firstman.htm|title=First Man |publisher=[[Box Office Mojo]]|accessdate= March 12, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|105 miljoni}}<ref name=mojo/> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''Pirmais cilvēks uz Mēness''' ({{val|en|First Man}}) ir 2018. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] biogrāfiska filma, kuras režisors kā arī viens no producentiem ir [[Damjēns Šazels]]. Filmas scenārists ir [[Džošs Singers]] un tā veidota pēc [[Džeimss Hansens|Džeimsa Hansena]] grāmatas ''[[First Man: The Life of Neil A. Armstrong]]'' motīviem. Filma stāsta par ASV astronauta [[Nīls Ārmstrongs|Nīla Ārmstronga]] ceļu līdz brīdim, kad 1969. gada 20. jūlijā [[Apollo 11]] misijas laikā viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš izkāpis uz [[Mēness]]. Viens no filmas izpildproducentiem ir [[Stīvens Spīlbergs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.universalpictures.com/movies/first-man|title=First Man|publisher=[[Universal Pictures]]|accessdate=September 9, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180907005421/https://www.universalpictures.com/movies/first-man|archive-date=September 7, 2018|dead-url=no}}</ref> Galvenās lomas filmā atveido [[Raiens Goslings]], [[Klēra Foja]], [[Džeisons Klārks]], [[Kails Čāndlers]], [[Korijs Stols]], [[Kristofers Ebots]] un [[Kīrens Hindss]]. Sākotnēji filmas projekts tika izziņots 2003. gadā ar [[Klints Īstvuds|Klintu Īstvudu]] režisora krēslā. Tomēr vēlāk, 2015. gadā, par filmas pamatveidotājiem izraudzījās Šazelu, Goslingu un Singeru. Filmas uzņemšana sākās 2017. gada novembrī [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]]. Filmas pirmizrāde notika [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]] {{dat|2018|8|29||bez}}, savukārt ASV kinoteātros ''[[Universal Pictures]]'' to sāka demonstrēt tikai {{dat|2018|10|12||bez}}. Filma saņēma kritiķu uzslavas par lielisku režiju, Goslinga un Fojas aktierspēli, skaņu celiņu un precīzu secību atainojot izkāpšanu uz mēness virsmas. Tomēr izvēle neatspoguļot ASV karoga novietošanu uz mēness virsmas lika kritiķiem un abām politiskajām partijām debatēt par filmas [[patriotisms|patriotisma]] nostāju, neskatoties uz to, ka [[Amerikas Savienoto Valstu karogs]] tika rādīts vairākās citās svarīgās filmas epizodēs. Filmas ienākumus uzskata par salīdzinoši sliktiem, jo visā pasaulē tā nopelnīja tikai 105 miljonus ASV dolāru pie 59 miljonu dolāru liela filmas budžeta, tomēr tas neliedza filmai saņemt vairākas nominācijas un balvas dažādos kinofestivālos: tostarp filma ieguva 76. [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] par labāko skaņu celiņu, kā arī tika izvirzīta nominācijā "Labākā aktrise otrā plāna lomā". Filma neieguva nevienu 72. [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] no septiņām izvirzītajām nominācijām, tomēr saņēma [[91. Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākie vizuālie efekti"]]. Tāpat filma balvai tika izvirzīta nominācijās [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā skaņa"]], [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā skaņas montāža"]] un [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais mākslinieka darbs"]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2018. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:DreamWorks Pictures filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Damjēna Šazela filmas]] svxxkqhx1wlb3514ekggign675z4sib Romeo un Džuljeta (1996. gada filma) 0 423035 3667887 3648977 2022-08-07T17:50:52Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Romeo un Džuljeta | attēls = William shakespeares romeo and juliet movie poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Romeo + Juliet'' | žanrs = kriminālfilma, romantiska filma | režisors = [[Bazs Lurmens]] | producents = * [[Gabriela Martinelli]] * Bazs Lurmens | scenārija autors = * [[Kreigs Pīrss]] * Bazs Lurmens | galvenajās lomās = * [[Leonardo Di Kaprio]] * [[Klēra Deinsa]] * [[Braiens Denehijs]] * [[Džons Legisamo]] * [[Pīts Postletvaits]] * [[Pols Sorvino]] | mūzika = * [[Kreigs Ārmstrongs]] * [[Mariuss de Vriess]] * [[Nelī Hūpers]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Bazmark Productions]]'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1996|10|27|Holivuda|1996|11|1|ASV|}} | ilgums = 125 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/william-shakespeares-romeo-juliet-1996|title=Romeo + Juliet|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=March 15, 2019|archive-date={{dat|2019|03|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190306124849/http://www.bbfc.co.uk/releases/william-shakespeares-romeo-juliet-1996}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|14,5 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|147,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=romeoandjuliet.htm|title=Romeo + Juliet (1996)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= March 15, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Romeo un Džuljeta"''' ({{val|en|Romeo + Juliet}}) ir 1996. gada romantiska kriminālfilma, kuras režisors, kā arī viens no scenārija autoriem un viens no producentiem ir [[Bazs Lurmens]]. Galvenās lomas atveido [[Leonardo Di Kaprio]], [[Klēra Deinsa]], [[Braiens Denehijs]], [[Džons Legisamo]], [[Pīts Postletvaits]] un [[Pols Sorvino]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1996|10|27||bez}} Holivudā. Filma veidota kā [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] tāda paša nosaukuma lugas modernizācija. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1996. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]] qsxlfj0jb5of7i0464hones1uvs5f7u Televīzijas dvēsele 2 0 423039 3667671 3654518 2022-08-07T12:27:18Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Televīzijas dvēsele 2 | attēls = Anchorman 2 Teaser Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Anchorman 2: The Legend Continues'' | žanrs = komēdija | režisors = [[Ādams Makkejs]] | producents = * [[Džads Apatovs]] * [[Vills Ferels]] * Ādams Makkejs | scenārija autors = * Vills Ferels * Ādams Makkejs | galvenajās lomās = * [[Vills Ferels]] * [[Pols Rads]] * [[Kristīna Eplgeita]] * [[Deivids Kečners]] | mūzika = * [[Džons Nau]] * [[Endrjū Feltenšteins]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Apatow Productions]]'' * ''[[Gary Sanchez Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2013|11|24|Austrālija|2013|12|18|ASV|}} | ilgums = 131 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/anchorman-2-legend-continues-2013-0 |title=Anchorman 2: The Legend Continues |publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate=March 15, 2019 |archive-date={{dat|2015|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150709084403/http://www.bbfc.co.uk/releases/anchorman-2-legend-continues-2013-0 }}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|50 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=anchorman2.htm|title=Anchorman 2: The Legend Continues (2013) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= March 15, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|173,6 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = [[Televīzijas dvēsele]] | nākošā = | imdb = }} '''"Televīzijas dvēsele 2"''' ({{val|en|Anchorman 2: The Legend Continues}}) ir 2013. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komēdija, kuras režisors, kā arī viens no producentiem un scenārija autoriem ir [[Ādams Makkejs]]. Galvenās lomas atveido [[Vills Ferels]], [[Pols Rads]], [[Kristīna Eplgeita]] un [[Deivids Kečners]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2004|6|28||bez}} Austrālijā. Filma ir turpinājums 2004. gada filmai "[[Televīzijas dvēsele]]". Šajā filmā Ronu Burgundiju atlaiž no prestiža ziņu kanāla Ņujorkā. Šis notikums iedzen Ronu depresijā, kā rezultātā viņš vairs nespēj noturēties nevienā darbā. Kādu dienu viņam piedāvā darbu pasaules pirmajā 24 stundas ilgā ziņu kanālā GNN, kas izrādās ļoti veiksmīgs veidojums. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2013. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]] 8h13khiuqx875gynyhmer5ilx04a6u8 Tirdzniecības centrs "Akropole" 0 424274 3667959 3037853 2022-08-07T20:44:53Z Turaids 8965 Pāradresācija nomainīta no [[Akropolis Group]] uz [[Akropolis Group#Tirdzniecības centri]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Akropolis Group#Tirdzniecības centri]] 9e0bk6rmufhku3gkpbydshxs6u4te9a Kontakts (filma) 0 424946 3667840 3496984 2022-08-07T17:15:50Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Kontakts | attēls = Contact ver2.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Contact'' | žanrs = zinātniskā fantastika, drāma | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = * [[Stīvs Stārkijs]] * Roberts Zemekis | scenārija autors = * [[Džeimss V. Hārts]] * [[Maikls Goldenbergs]] | galvenajās lomās = * [[Džodija Fostere]] * [[Metjū Makonahijs]] * [[Džeimss Vudss]] * [[Džons Hērts]] * [[Toms Skerits]] * [[Andžela Baseta]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = ''[[South Side Amusement Company]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros.]]'' | izdošanas laiks = {{dat|1997|7|11||bez}} | ilgums = 146 [[minūte]]s<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/contact-1997-0|title=Contact|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=April 1, 2019|archive-date={{dat|2019|04|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190401205732/http://www.bbfc.co.uk/releases/contact-1997-0}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|90 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=contact.htm|title=Contact (1997) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= April 1, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|171,1 miljons}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Kontakts"''' ({{val|en|Contact}}) ir 1997. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] zinātniskās fantastikas drāma, kas balstīta uz Karla Sagana tāda paša nosaukuma romānu. Filmas režisors un viens no producentiem ir [[Roberts Zemekis]]. Galvenās lomas atveido [[Džodija Fostere]], [[Metjū Makonahijs]], [[Džeimss Vudss]], [[Džons Hērts]], [[Toms Skerits]] un [[Andžela Baseta]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1997|7|11||bez}}. Ellija Eroveja pēc vairākus gadus ilgiem meklējumiem atrod pārliecinošus pierādījumus intelektam uz citām planētām un mēģina sākt kontaktēties ar šo atradumu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1997. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] 2o9bes2tr11uobigngg3n4nsks4sfh7 Reibumā un neziņā 0 425035 3667658 3654410 2022-08-07T12:21:59Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Ričarda Linkletera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Reibumā un neziņā | attēls = Dazed and Confused (1993) poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Dazed and Confused'' | žanrs = komēdija | režisors = [[Ričards Linklaters]] | producents = * [[Šons Daniels]] * [[Džeimss Džekss]] * Ričards Linklaters | scenārija autors = Ričards Linklaters | galvenajās lomās = * [[Džeisons Londons]] * [[Metjū Makonahijs]] * [[Bens Afleks]] * [[Milla Jovoviča]] * [[Kols Hauzers]] * [[Pārkers Pouzijs]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[Alphaville]]'' | izplatītājs = ''[[Gramercy Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{dat|1993|9|24||bez}} | ilgums = 100 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/dazed-and-confused-1993|title=Dazed and Confused|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=April 2, 2019|archive-date={{dat|2019|04|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190402163407/http://www.bbfc.co.uk/releases/dazed-and-confused-1993}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|6,9 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|8 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=dazedandconfused.htm|title=Dazed and Confused (1993) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= April 2, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Reibumā un neziņā"''' ({{val|en|Dazed and Confused}}) ir 1993. gada komēdija, kuras režisors, scenārija autors un viens no producentiem ir [[Ričards Linklaters]]. Galvenās lomas atveido [[Džeisons Londons]], [[Metjū Makonahijs]], [[Bens Afleks]], [[Milla Jovoviča]], [[Kols Hauzers]] un [[Pārkers Pouzijs]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1993|9|24||bez}}. Filmā parādīti dažādu Teksasas jauniešu pēdējā skolas diena 1976. gada maijā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1993. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Ričarda Linkletera filmas]] 3381jt9ip62t6n9n1ndxqdnt1fi5qle 3667808 3667658 2022-08-07T16:33:19Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Reibumā un neziņā | attēls = Dazed and Confused (1993) poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Dazed and Confused'' | žanrs = kinokomēdija | režisors = [[Ričards Linkleters]] | producents = * [[Šons Daniels]] * [[Džeimss Džekss]] * Ričards Linkleters | scenārija autors = Ričards Linkleters | galvenajās lomās = * [[Džeisons Londons]] * [[Metjū Makonahijs]] * [[Bens Afleks]] * [[Milla Jovoviča]] * [[Kols Hauzers]] * [[Pārkers Pouzijs]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[Alphaville]]'' | izplatītājs = ''[[Gramercy Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1993|9|24}} | ilgums = 100 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/dazed-and-confused-1993|title=Dazed and Confused|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=April 2, 2019|archive-date={{dat|2019|04|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190402163407/http://www.bbfc.co.uk/releases/dazed-and-confused-1993}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|6,9 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|8 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=dazedandconfused.htm|title=Dazed and Confused (1993) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= April 2, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Reibumā un neziņā"''' ({{val|en|Dazed and Confused}}) ir 1993. gada kinokomēdija, kuras režisors, scenārija autors un viens no producentiem ir [[Ričards Linkleters]]. Galvenās lomas atveido [[Džeisons Londons]], [[Metjū Makonahijs]], [[Bens Afleks]], [[Milla Jovoviča]], [[Kols Hauzers]] un [[Pārkers Pouzijs]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1993|9|24||bez}}. Filmā parādīti dažādu Teksasas jauniešu pēdējā skolas diena 1976. gada maijā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1993. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Ričarda Linkletera filmas]] btai1y4piyhslztko6mjd5ktclfyjj8 3667812 3667808 2022-08-07T16:38:20Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Reibumā un neziņā | attēls = Dazed and Confused (1993) poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Dazed and Confused'' | žanrs = kinokomēdija | režisors = [[Ričards Linkleters]] | producents = * [[Šons Daniels]] * [[Džeimss Džekss]] * Ričards Linkleters | scenārija autors = Ričards Linkleters | galvenajās lomās = * [[Džeisons Londons]] * [[Metjū Makonahijs]] * [[Bens Afleks]] * [[Milla Jovoviča]] * [[Kols Hauzers]] * [[Pārkere Posija]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[Alphaville]]'' | izplatītājs = ''[[Gramercy Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1993|9|24}} | ilgums = 100 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/dazed-and-confused-1993|title=Dazed and Confused|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=April 2, 2019|archive-date={{dat|2019|04|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190402163407/http://www.bbfc.co.uk/releases/dazed-and-confused-1993}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|6,9 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|8 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=dazedandconfused.htm|title=Dazed and Confused (1993) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= April 2, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Reibumā un neziņā"''' ({{val|en|Dazed and Confused}}) ir 1993. gada kinokomēdija, kuras režisors, scenārija autors un viens no producentiem ir [[Ričards Linkleters]]. Galvenās lomas atveido [[Džeisons Londons]], [[Metjū Makonahijs]], [[Bens Afleks]], [[Milla Jovoviča]], [[Kols Hauzers]] un [[Pārkere Posija]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1993|9|24||bez}}. Filmā parādīti dažādu Teksasas jauniešu pēdējā skolas diena 1976. gada maijā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1993. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Ričarda Linkletera filmas]] t5ad8vsev8dzspqz87q6v4uqgsd3u7w Kategorija:Svalbāras līči 14 425507 3667974 3044207 2022-08-07T21:19:59Z Feens 37 noņēmu [[Kategorija:Līči pēc valsts]]; pievienoju [[Kategorija:Norvēģijas līči]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Svalbāra|Līči]] [[Kategorija:Norvēģijas līči]] 86hta3zm9eybdmixgn2c8vcqjs067lo 3667975 3667974 2022-08-07T21:20:34Z Feens 37 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Feens|Feens]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Kikos wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Svalbāra|Līči]] [[Kategorija:Līči pēc valsts]] mjc83cgmqz5vnkhx6g13vyhh8pexzcl Līdzzinātājs 0 427012 3667684 3470617 2022-08-07T12:31:48Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Maikla Manna filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Līdzzinātājs | attēls = Collateral (Movie).jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Collateral'' | žanrs = asa sižeta filma, trilleris | režisors = [[Maikls Manns]] | producents = * [[Džūlija Ričardsone]] * Maikls Manns | scenārija autors = [[Stjuarts Bītijs]] | galvenajās lomās = * [[Toms Krūzs]] * [[Džeimijs Fokss]] * [[Džada Pinketa Smita]] * [[Marks Rafalo]] * [[Pīters Bergs]] * [[Brūss Makdžills]] | mūzika = [[Džeimss Ņūtons Hovards]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Parkes/MacDonald Productions]]'' * ''[[Edge City]]'' | izplatītājs = * ''[[DreamWorks Pictures]]'' * ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{dat|2004|8|6||bez}} | ilgums = 120 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/collateral-2004-1|title=Collateral|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=April 19, 2019|archive-date={{dat|2019|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190419114351/http://www.bbfc.co.uk/releases/collateral-2004-1}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = [[Dolārs|$]]65 miljoni<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=collateral.htm|title=Collateral|publisher=[[Box Office Mojo]]|accessdate= April 19, 2019}}</ref> | ienākumi = [[Dolārs|$]]217,8 miljoni<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''Līdzzinātājs''' ({{val|en|Collateral}}) ir 2004. gada asa sižeta trilleris, kura režisors un viens no producentiem ir [[Maikls Manns]]. Galvenos tēlus atveido [[Toms Krūzs]], [[Džeimijs Fokss]], [[Džada Pinketa Smita]], [[Marks Rafalo]], [[Pīters Bergs]] un [[Brūss Makdžills]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2004|8|6||bez}}. Filma tika nominēta divām [[77. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]: [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] (Džeimijs Fokss) un "[[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]]" (Džims Millers un Pols Rubels). Taksometra vadītājs Makss kļūst par pasūtījuma slepkavas Vinsenta ķīlnieku pēc tam, kad Makss sāk vadāt Vinsentu uz viņa slepkavību vietām. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2004. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Maikla Manna filmas]] c2bzopwk2iuhyshw801vacwp0u2vkda Austrālija (filma) 0 427759 3667890 3648982 2022-08-07T17:51:58Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Austrālija | attēls = Australia ver4.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Australia'' | žanrs = romantiska filma, vēsturiska filma, episka filma, drāma | režisors = [[Bazs Lurmens]] | producents = * [[Dž. Maks Brauns]] * [[Ketrīna Knapmane]] * Bazs Lurmens | scenārija autors = * [[Ronalds Harvuds]] * [[Stjuarts Bītijs]] * [[Ričards Flanagans]] * Bazs Lurmens | galvenajās lomās = * [[Hjū Džekmens]] * [[Nikola Kidmena]] * [[Deivids Venhems]] * [[Bens Mendelsons]] | mūzika = [[Deivids Hiršfelders]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Bazmark Films Australia]]'' * ''[[Ingenious Media]]'' * ''[[ScreenWest]]'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2008|11|18|Sidneja|2008|11|26|ASV|2008|12|26|Austrālija|}} | ilgums = 162 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/australia-2008|title=Australia|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=April 27, 2019|archive-date={{dat|2019|04|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190427153654/http://www.bbfc.co.uk/releases/australia-2008}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{GBR}} * {{AUS}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|130 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=australia.htm|title=Australia|publisher=[[Box Office Mojo]]|accessdate= {{dat|2021|9|1||bez}}}}</ref> |ienākumi = {{ASV dolārs|211,7 miljoni}}<ref name="BOM"/> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''Austrālija''' ({{val|en|Australia}}) ir 2008. gada vēsturiska drāma, kuras režisors, scenārija autors un viens no producentiem ir [[Bazs Lurmens]]. Galvenās lomas atveido [[Hjū Džekmens]], [[Nikola Kidmena]], [[Deivids Venhems]] un [[Bens Mendelsons]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2008|11|18||bez}} Sidnejā. Filmas sižets notiek [[Austrālija]]s ziemeļos pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Angļu aristokrāte manto fermu Austrālijā un negribīgi noslēdz līgumu ar lopkopi, lai aizsargātu savu jauno īpašumu no pārņemšanas plāna. Pārvarot grūtības abi kopā ar saimniecības kalpotājiem pārdzen 1500 lopus pārdošanai uz [[Dārvina|Dārvinu]]. Dažus gadus vēlāk abi piedzīvo [[Dārvina]]s bombardēšanu no Japānas bruņoto spēku puses. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2008. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Austrālijas filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes romantikas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Romantikas filmas]] [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]] bo8n2rsimiara084fot7634lp96cwm5 Donbass 0 428593 3668054 3600424 2022-08-08T08:21:53Z Wongstep 108190 Nosaukums Donbass ir saliktenis no vārdiem “Doņecas akmeņogļu baseins” wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Doņecas akmeņogļu baseins]] rtav0nlbgi8x9xfmhmed7n6c27w1n65 3668101 3668054 2022-08-08T10:15:19Z Kikos 3705 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Wongstep|Wongstep]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Turaids wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|vēsturisku reģionu|Donbass (nozīmju atdalīšana)|Donbass}} [[Attēls:Ukraine-Donechyna.png|thumbnail|235px|Donbass iekrāsots dzeltenā krāsā, Ukrainas teritorijā. Kartē iesvītrota arī Donbasa teritorija Krievijā]] '''Donbass''', arī '''Donetčina''' ({{val|uk|Донеччина}}, {{val|ru|Донетчина}}), ir vēsturisks reģions [[Ukraina]]s austrumos un mazliet [[Krievija]]s dienvidrietumos, [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]]. Nosaukums Donbass ir [[saliktenis]] no vārdiem “[[Severskijdoņeca|Doņeca]]s baseins”; Doņecas upe plūst caur šo reģionu. Termins Donbass tiek attiecināts arī uz [[Doņecas akmeņogļu baseins|Doņecas akmeņogļu baseinu]]. Ir arī citas Donbasa definīcijas, piemēram, tikai [[Luhanskas apgabals]] un [[Doneckas apgabals]] kopā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Krievijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Rostovas apgabals]] [[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]] sxlvjzyzgicit42eyb7ducsz18txacd Donetčina 0 428594 3668052 3058163 2022-08-08T08:18:32Z Wongstep 108190 Pāradresācija nomainīta no [[Donbass]] uz [[Doneckas apgabals]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Doneckas apgabals]] 2e153psqdvpusgnm61nfp2ms3j15vhx Doņecas reģions 0 428596 3668051 3058169 2022-08-08T08:18:02Z Wongstep 108190 Pāradresācija nomainīta no [[Donbass]] uz [[Doneckas apgabals]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Doneckas apgabals]] 2e153psqdvpusgnm61nfp2ms3j15vhx Rezerves policisti 0 428835 3667673 3654414 2022-08-07T12:27:49Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Rezerves policisti | attēls = Other guys poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Other Guys'' | žanrs = asa sižeta filma, komēdija | režisors = [[Ādams Makkejs]] | producents = * Ādams Makkejs * [[Vills Ferels]] * [[Džimijs Millers]] * [[Patriks Kroulijs]] | scenārija autors = * Ādams Makkejs * [[Babalū Mandels]] * [[Kriss Henčijs]] | galvenajās lomās = * [[Vills Ferels]] * [[Marks Volbergs]] * [[Eva Mendesa]] * [[Maikls Kītons]] * [[Stīvs Kūgans]] * [[Rejs Stīvensons]] * [[Semjuels Džeksons]] * [[Dveins Džonsons]] | mūzika = [[Džons Brions]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Gary Sanchez Productions]]'' * ''[[Mosaic Media Group]]'' | izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2010|8|2|Ņujorka|2010|8|6|ASV|}} | ilgums = 107 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/other-guys-2010|title=The Other Guys|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=May 6, 2019|archive-date={{dat|2019|05|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190506161746/http://www.bbfc.co.uk/releases/other-guys-2010}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|100 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=ferrellwahlberg2010.htm|title=The Other Guys|publisher=[[Box Office Mojo]]|accessdate= May 6, 2019}}</ref> |ienākumi = {{ASV dolārs|170,4 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''Rezerves policisti''' ({{val|en|The Other Guys}}) ir 2010. gada asa sižeta komēdija, kuras režisors, kā arī viens no producentiem un scenārija autoriem ir [[Ādams Makkejs]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Vills Ferels]], [[Marks Volbergs]], [[Eva Mendesa]], [[Maikls Kītons]], [[Stīvs Kūgans]], [[Rejs Stīvensons]], [[Semjuels Džeksons]] un [[Dveins Džonsons]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2010|8|2||bez}} Ņujorkā. Divi nesaderīgi Ņujorkas detektīvi Alens un Terijs tiek pie iespējas kļūt tādiem pašiem kā pilsētas labākajiem policistiem, kurus abi dievina, tomēr lietas gluži nenotiek tā, kā Alens un Terijs plānojuši. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2010. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]] rz7sz0ehukf5j62m06tq3h4i2cggpev Red Dust 0 429153 3667870 3636467 2022-08-07T17:36:05Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Toma Hūpera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = ''Red Dust'' | attēls = RedDust2004DVDCover.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = drāma, vēsturiska filma | režisors = [[Toms Hūpers]] | producents = * [[Helēna Springa]] * [[Deivids Tompsons]] | scenārija autors = [[Trojs Kenedijs Mārtins]] | galvenajās lomās = * [[Hilarija Svonka]] * [[Čīvetels Edžiofors]] | mūzika = [[Roberts Leins]] | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[BBC Films]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2004|9|13|Toronto kinofestivāls|}} | ilgums = 110 [[minūte|min]] | valsts = * {{GBR}} * {{ZAF}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = |ienākumi = | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''''Red Dust''''' ir 2004. gada drāma, kas balstīta uz Džilianas Slovo tāda paša nosaukuma romānu. Filmas režisors ir [[Toms Hūpers]], bet galvenās lomas atveido [[Hilarija Svonka]] un [[Čīvetels Edžiofors]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2004|8|13||bez}} Toronto filmu festivālā. Alekss Mpondo ir Dienvidāfrikas parlamenta loceklis, kurš piedzīvoja spīdzināšanu laikā, kad viņš piedalījās politiskā pretošanās kustībā. Sārka Barkanta ir advokāte no Dienvidāfrikas, kura atgriežas savā dzimtenē, lai aizstāvētu Mpondo. Šīs aizstāvības laikā atklājas vairāki noslēpumi gan no Mpondo spīdzināšanas, gan Barkantas pagātnes. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2004. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Toma Hūpera filmas]] sbta9rruk3k9sq4e0vpolaf594brh6s Dēkas ar akmeni 0 434795 3667842 3653992 2022-08-07T17:16:53Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Dēkas ar akmeni | attēls = Romancing the stone.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Romancing the Stone'' | žanrs = romantiska filma, piedzīvojumu filma, komēdija | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = [[Maikls Daglass]] | scenārija autors = [[Daiena Tomasa]] | galvenajās lomās = * [[Maikls Daglass]] * [[Ketlīna Tērnere]] * [[Alfonso Aro]] * [[Denijs DeVito]] * [[Manuels Odžeda]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' * ''[[El Corazon Producciones S.A.]]'' * ''[[SLM Production Group]]'' | izplatītājs = ''20th Century Fox'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1984|3|30|}} | ilgums = 89 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/romancing-stone-1984|title=Romancing the Stone|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=June 8, 2019|archive-date={{dat|2019|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190608110328/https://bbfc.co.uk/releases/romancing-stone-1984}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|8 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|86,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=romancingthestone.htm|title=Romancing the Stone (1984)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= June 8, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = [[Nīlas dārgakmens]] | imdb = }} '''"Dēkas ar akmeni"''' ({{val|en|Romancing the Stone}}) ir 1984. gada romantiska piedzīvojumu komēdija, kas balstīta uz Lerija Makmērtija tāda paša nosaukuma romānu. Filmas režisors ir [[Roberts Zemekis]]. Galvenās lomas atveido [[Maikls Daglass]], [[Ketlīna Tērnere]], [[Alfonso Aro]], [[Denijs DeVito]] un [[Manuels Odžeda]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1984|3|30||bez}}. 1985. gadā filmai iznāca turpinājums "[[Nīlas dārgakmens]]". Kautrīga romantisku romānu autore Džoana Vaildere dodas uz Kolumbiju, lai atrastu savu nolaupīto māsu. Drīz vien Džoana sevi atrod bīstamu notikumu epicentrā, meklējot dārgumus kopā ar mantkārīgiem blēžiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1984. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] ishim262vwdp5hkno7chq9ajr6l7tif Rikijs Bobijs — ātruma karalis 0 436573 3667672 3654415 2022-08-07T12:27:39Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Rikijs Bobijs — ātruma karalis | attēls = Talladega nights.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Talladega Nights: The Ballad of Ricky Bobby'' | žanrs = sporta filma, komēdija | režisors = [[Ādams Makkejs]] | producents = * [[Džimijs Millers]] * [[Džads Apatovs]] | scenārija autors = * Ādams Makkejs * [[Vills Ferels]] | galvenajās lomās = * Vills Ferels * [[Džons Reilijs]] * [[Saša Barons Koens]] * [[Gerijs Kols]] * [[Maikls Klārks Dankans]] * [[Džeina Linča]] | mūzika = [[Alekss Vurmans]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Relativity Media]]'' * ''[[The Apatow Company]]'' * ''[[Mosaic Media Group]]'' | izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2006|8|4|}} | ilgums = 112 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/talladega-nights-ballad-ricky-bobby-2006|title=Talladega Nights — The Ballad of Ricky Bobby|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=July 2, 2019|archive-date={{dat|2019|07|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190702164647/https://bbfc.co.uk/releases/talladega-nights-ballad-ricky-bobby-2006}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|72,5 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=talladeganights.htm|title=Talladega Nights: The Ballad of Ricky Bobby|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= July 2, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|163 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Rikijs Bobijs — ātruma karalis"''' ({{val|en|Talladega Nights: The Ballad of Ricky Bobby}}) ir 2006. gada sporta komēdija, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir [[Ādams Makkejs]]. Galvenās lomas atveido [[Vills Ferels]], [[Džons Reilijs]], [[Saša Barons Koens]], [[Gerijs Kols]], [[Maikls Klārks Dankans]] un [[Džeina Linča]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2006|8|4||bez}}. Rikijs Bobijs ir pirmajā vietā [[NASCAR]] līgā, pateicoties līgumam ar viņa labāko draugu un komandas biedru Kelu Notonu jaunāko. Kad Formula 1 franču izcelsmes braucējs Žans Žirārs sāk savu ceļu pretī virsotnē, tiek pārbaudīts Rikija talants un uzticība. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2006. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Relativity Media filmas]] [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]] 5uc8nakp4tcytz2i8r7pn2msv5rucu7 Vara (2018. gada filma) 0 441563 3667675 3654573 2022-08-07T12:28:13Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Vara | attēls = Vice (2018 film poster).png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Vice'' | žanrs = drāma, komēdija, biogrāfiska filma | režisors = [[Ādams Makejs]] | producents = * [[Breds Pits]] * [[Dede Gārdnere]] * [[Džeremijs Kleiners]] * [[Kevins Dž. Mesiks]] * [[Vills Ferels]] * Ādams Makkejs | scenārija autors = Ādams Makejs | galvenajās lomās = * [[Kristians Beils]] * [[Eimija Adamsa]] * [[Stīvs Karels]] * [[Sems Rokvels]] * [[Tailers Perijs]] * [[Elisone Pila]] | mūzika = [[Nikolass Britels]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Annapurna Pictures]]'' * ''[[Plan B Entertainment]]'' * ''[[Gary Sanchez Productions]]'' | izplatītājs = ''Annapurna Pictures'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2018|12|1|Semjuela Goldvina teātris|2018|12|25|ASV}} | ilgums = 129 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/vice-2018|title=Vice|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=September 15, 2019|archive-date={{dat|2019|06|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190624084221/https://bbfc.co.uk/releases/vice-2018}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|60 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|76,1 miljons}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=dickcheneyfilm.htm|title=Vice (2018)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= September 15, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Vara"''' ({{val|en|Vice}}) ir 2018. gada biogrāfiska drāma, kuras režisors, scenārija autors un viens no producentiem ir [[Ādams Makejs]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Kristians Beils]], [[Eimija Adamsa]], [[Stīvs Karels]], [[Sems Rokvels]], [[Tailers Perijs]] un [[Elisone Pila]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2018|12|11||bez}} [[Semjuela Goldvina teātris|Semjuela Goldvina teātrī]]. Filma veidota par 46. ASV viceprezidentu [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē. Filma tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]: "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]", "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", "[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]", "[[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]]" un "[[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]]"; filma gan ieguva tikai vienu balvu par labāko grimu un matu sakārtojumu. Tāpat filma tika nominēta sešām [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvām]] un sešām [[Zelta globusa balvas|Zelta globusa balvām]], kas ir vislielākais Zelta globusa balvu nomināciju skaits, ko līdz šim saņēmusi kāda filma. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2018. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]] qum6s2no3mcd8wb5ot312d9cpts56bx Viņa (2016. gada filma) 0 442431 3667880 3626177 2022-08-07T17:44:17Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Pola Verhovena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Viņa | attēls = Elle poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Elle'' | žanrs = trilleris | režisors = [[Pols Verhovens]] | producents = * [[Saīds Bens Saīds]] * [[Mišels Merkts]] | scenārija autors = [[Deivids Birks]] | galvenajās lomās = * [[Izabella Ipēra]] * [[Lorēns Lafits]] * [[Anna Konsinjī]] * [[Čārlzs Berlings]] * [[Judīte Magra]] * [[Virdžīnija Efira]] * [[Kristiāns Berkels]] | mūzika = [[Anna Dadlija]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[SBS Productions]]'' * ''[[Pallas Film]]'' * ''[[France 2 Cinéma]]'' * ''[[Entre Chien et Loup]]'' * ''[[Canal+]]'' * ''[[France Télévisions]]'' * ''[[Orange Cinéma Séries]]'' * ''[[Casa Kafka Pictures]]'' * ''[[Proximus]]'' * ''[[Centre National de la Cinématographie]]'' * ''[[Filmförderungsanstalt]]'' | izplatītājs = * ''[[Sony Pictures Classics]]'' * ''[[SBS Distribution]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2016|5|21|Kannu filmu festivāls|2016|5|25|Francija|2017|2|16|Vācija|}} | ilgums = 128 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/elle-2016|title=Elle|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=September 27, 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190927163631/https://bbfc.co.uk/releases/elle-2016|archivedate={{dat|2019|09|27||bez}}}}</ref> | valsts = * {{FRA}} * {{DEU}} | valoda = [[Franču valoda|Franču]] | budžets = {{ASV dolārs|9,1 miljon2}} | ienākumi = {{ASV dolārs|2,3 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=elle.htm|title=Elle|publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= September 27, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Viņa"''' ({{val|en|Elle}}) ir 2016. gada trilleris, kas balstīts uz Filipa Dižāna romānu ''Oh...''. Filmas režisors ir [[Pols Verhovens]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Izabella Ipēra]], [[Lorēns Lafits]], [[Anna Konsinjī]], [[Čārlzs Berlings]], [[Judīte Magra]], [[Virdžīnija Efira]] un [[Kristiāns Berkels]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2016|5|21||bez}} Kannu filmu festivālā. Izabella Ipēra par savu darbu filmā tika nominēta [[89. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] nominācijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]". Tāpat Francija filmu izvirzīja kā savu kandidāti nominācijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]", tomēr filma nenokļuva fināla nominantu sarakstā. Mišela Leblanka ir veiksmīga biznesmene, kuru pašas mājās izvaro maskēts uzbrucējs, tomēr Mišela izvēlas par notikušo neziņot policijā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Pola Verhovena filmas]] 8r5xsy5yxkawnjkowhtd6ypeb93swfz Sabiedrotie (filma) 0 442634 3667841 3461267 2022-08-07T17:16:06Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Sabiedrotie | attēls = Allied (film).png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Allied'' | žanrs = kara filma, trilleris | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = * [[Grehems Kings]] * [[Stīvs Stārkijs]] * Roberts Zemekis | scenārija autors = [[Stīvens Naits]] | galvenajās lomās = * [[Breds Pits]] * [[Mariona Kotilarda]] * [[Džareds Heriss]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Huahua Media]]'' * ''[[ImageMovers]]'' * ''[[GK Films]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2016|11|9|Losandželosa|2016|11|23|ASV|2016|11|25|Apvienotā Karaliste|}} | ilgums = 124 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce |url=https://bbfc.co.uk/releases/allied-2016|title=Allied|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate= September 30, 2019}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{GBR}} | valoda = * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Franču valoda|franču]] | budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=pittcotillard.htm|title=Allied|publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= September 30, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|119,5 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Sabiedrotie"''' ({{val|en|Allied}}) ir 2016. gada kara trilleris, kura režisors un viens no producentiem ir [[Roberts Zemekis]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Breds Pits]], [[Mariona Kotilarda]] un [[Džareds Heriss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2016|11|9||bez}} Losandželosā. Filma tika nominēta [[89. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] nominācijā "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]". Filmas sižets notiek 1942. gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]]. Makss Vatans ir [[Kanādas Karaliskie Gaisa spēki|Kanādas Karalisko Gaisa spēku]] pārstāvis, kurš Ziemeļāfrikā satiek franču pretošanās kustības dalībnieci Mariannu Bosežūru. Abi iemīlas misijas laikā Kasablankā, tomēr drīz vien Maksa un Mariannas attiecības kara ietekmē tiek pārbaudītas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes romantikas filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] qgclase8krtxf8km7e9zo5svsfyoh4z First Reformed 0 442748 3667721 3279323 2022-08-07T12:51:02Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Pola Šreidera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = ''First Reformed'' | attēls = First Reformed.png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = drāma | režisors = [[Pols Šreiders]] | producents = * [[Džeks Binders]] * [[Gregs Klārks]] * [[Viktorija HIlla]] * [[Gerijs Hemiltons]] * [[Dīpaks Sika]] * [[Kristīne Vačona]] * [[Deivids Hinojosa]] * [[Frenks Marejs]] | scenārija autors = Pols Šreiders | galvenajās lomās = * [[Ītans Hoks]] * [[Amanda Seifreda]] * [[Sedriks Kailss]] | mūzika = ''[[Lustmord]]'' | operators = | montāža = | studija = * ''[[Killer Films]]'' * ''[[Fibonacci Films]]'' * ''[[Arclight Film]]'' * ''[[Big Indie Productions]]'' * ''[[Omeira Studio Partners]]'' | izplatītājs = ''[[A24]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2017|8|31|Venēcijas filmu festivāls|2018|5|18|ASV|}} | ilgums = 113 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/first-reformed-2017|title=First Reformed|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 2, 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191002171338/https://bbfc.co.uk/releases/first-reformed-2017|archivedate={{dat|2019|10|02||bez}}}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|3,5 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|3,4 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=firstreformed.htm|title=First Reformed|publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= October 2, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''''First Reformed''''' ir 2017. gada drāma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Pols Šreiders]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Ītans Hoks]], [[Amanda Seifreda]] un [[Sedriks Kailss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2017|8|31||bez}} Venēcijas filmu festivālā. Filma tika nominēta [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] nominācijā "[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]". Filmas galvenais varonis ir mācītājs Ernsts Tollers nelielā holandiešu reformu baznīcā, kas, tuvojoties savai 250. dzimšanas dienai, atrodas krīzē. Kad draudzes locekle Mērija, kura ir stāvoklī, ierodas pie Ernsta uz konsultācijām saistībā ar savu vīru, Ernsts atrod sevi krustcelēs starp savu samocīto pagātni un bezcerīgo nākotni. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2017. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Pola Šreidera filmas]] fyvt35xhtazdiulxv0ag93k1z6ikwkm Kailais (filma) 0 443826 3667854 3654112 2022-08-07T17:26:09Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Maika Lī filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Kailais | attēls = Naked poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Naked'' | žanrs = melnā komēdija | režisors = [[Maiks Lī]] | producents = [[Saimons Čanings Viljamss]] | scenārija autors = Maiks Lī | galvenajās lomās = * [[Deivids Tjūliss]] * [[Katrīna Kārtlidža]] * [[Leslija Šārpa]] | mūzika = [[Endrjū Diksons]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Thin Man Films]]'' | izplatītājs = * ''[[First Independent Films]]'' * ''[[Fine Line Features]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|1993|11|5|}} | ilgums = 129 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/naked-1993|title=Naked|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 19, 2019|archive-date={{dat|2019|10|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191019100519/https://bbfc.co.uk/releases/naked-1993}}</ref> | valsts = {{GBR}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|1,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=naked.htm|title=Naked|publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= October 19, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Kailais"''' ({{val|en|Naked}}) ir 1993. gada melnā komēdija, kuras režisors un scenārija autors ir [[Maiks LĪ]]. Galvenās lomas atveido [[Deivids Tjūliss]], [[Katrīna Kārtlidža]] un [[Leslija Šārpa]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1993|11|5||bez}}. Filmas sižets notiek Londonā, kur cinisks jauns filozofs Džonijs ceļo pa pilsētu, pa ceļam satiekot dažādus neapmierinātus cilvēkus. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1993. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Maika Lī filmas]] 7iea6ul8sl311lgayl4gfbyulbevnrb Ķeguma vidusskola 0 446928 3668107 3642007 2022-08-08T10:53:56Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Ķeguma vidusskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1993 |vieta = [[Ķegums]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Vladimirs Samohins |skoleni = 376 (2021) |mlapa = https://kegumaskola.lv/lv/ }} '''Ķeguma vidusskola''' (agrāk '''Ķeguma komercnovirziena vidusskola''') ir vispārizglītojoša skola [[Ķegums|Ķegumā]], kas atrodas Skolas ielā 10. == Izglītības progrāmmas == * Pamatizglītības programma (kods 21011111) * Pamatizglītības 2. posma (7.-9.kl.) izglītības programma (kods 23011111) * Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 21015811) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 2105611) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011) * Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientēta virziena programma (komerczinības, kods 31014011) == Vēsture == 1947. gadā Skolas ielā 2 darbu uzsāka [[Ogres pilsētas septiņgadīgā skola|Ogres pilsētas septiņgadīgās skolas]] filiāle ar latviešu un krievu mācībvalodu, kuru 1948. gada 1. septembrī pārveidoja par Ķeguma septiņgadīgo skolu, bet 1962. gadā par Ķeguma astoņgadīgo skolu. 1981. gadā skola pārcēlās uz ēku Skolas ielā 10. 1989. gadā to pārveidoja par Ķeguma deviņgadīgo skolu, 1992. gadā par Ķeguma pamatskolu. 1993. gadā skolu pārveidoja par Ķeguma komercnovirziena vidusskolu. 2009. gadā tai pievienoja filiāles [[Tome|Tomē]] un [[Rembate|Rembatē]], kuras likvidēja 2012. gada 1. augustā.<ref>[http://kegumaskola.lv/images/2018/skolas-muzejs/1-Mana-skola.pdf kegumaskola.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Ogres novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:Skolas Ķegumā]] hehw0z63436g1f3bvd1otioaofoc76a 3668109 3668107 2022-08-08T10:56:03Z Lasks 38532 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Ķeguma vidusskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1993 |vieta = [[Ķegums]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Vladimirs Samohins |skoleni = 376 (2021) |mlapa = https://kegumaskola.lv/lv/ }} '''Ķeguma vidusskola''' (agrāk '''Ķeguma komercnovirziena vidusskola''') ir vispārizglītojoša skola [[Ķegums|Ķegumā]], kas atrodas Skolas ielā 10. == Izglītības progrāmmas == * Pamatizglītības programma (kods 21011111) * Pamatizglītības 2. posma (7.-9.kl.) izglītības programma (kods 23011111) * Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 21015811) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 2105611) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011) * Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientēta virziena programma (komerczinības, kods 31014011) == Vēsture == 1947. gadā Skolas ielā 2 darbu uzsāka [[Ogres pilsētas septiņgadīgā skola|Ogres pilsētas septiņgadīgās skolas]] filiāle ar latviešu un krievu mācībvalodu, kuru 1948. gada 1. septembrī pārveidoja par Ķeguma septiņgadīgo skolu, bet 1962. gadā par Ķeguma astoņgadīgo skolu. 1981. gadā skola pārcēlās uz ēku Skolas ielā 10. 1989. gadā to pārveidoja par Ķeguma deviņgadīgo skolu, 1992. gadā par Ķeguma pamatskolu. 1993. gadā skolu pārveidoja par Ķeguma komercnovirziena vidusskolu. 2009. gadā tai pievienoja filiāles [[Tome|Tomē]] un [[Rembate|Rembatē]], kuras likvidēja 2012. gada 1. augustā.<ref>[http://kegumaskola.lv/images/2018/skolas-muzejs/1-Mana-skola.pdf kegumaskola.lv]</ref> 2022. gadā Ķeguma komercnovirziena vidusskola tika pārdēvēta par Ķeguma vidusskolu.<ref>[https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/keguma-komercnovirziena-vidusskola-kluvusi-par-keguma-vidusskolu]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Ogres novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:Skolas Ķegumā]] tllwslx0r6udpeeihs6kcb0z13l63pm 1917 (filma) 0 447466 3667865 3436888 2022-08-07T17:30:15Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = 1917 | oriģinālnos = ''1917'' | attēls = 1917 film poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Sems Mendess]] | producents = * Sems Mendess * [[Pipa Herisa]] * Džeina Anna Tengrena * Kalums Makdougalls * [[Braians Olivers]] | scenārijs = * Sems Mendess * [[Kristija Vilsone Kērnsa]] | aktieri = * [[Džordžs Makejs]] * [[Dīns Čārlzs Čepmans]] * [[Marks Strongs]] * [[Endrū Skots]] * [[Ričards Medens]] * [[Klēra Duburka]] * [[Kolins Fērts]] * [[Benedikts Kamberbačs]] | mūzika = [[Tomass Ņūmens]] | operators = [[Rodžers Dīkinss]] | mākslinieks = | montāža = [[Lī Smits (redaktors)|Lī Smits]] | studija = * ''[[DreamWorks Pictures]]'' * ''[[Reliance Entertainment]]'' * ''New Republic Pictures'' * ''[[Neal Street Productions]]'' * ''[[Amblin Partners]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2019|12|4|[[Karaliskā filmu parade|Londona]]|2019|12|25|ASV|2020|1|10|Latvija|2020|01|10|Apvienotā Karaliste}} | ilgums = 119 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.imdb.com/title/tt8579674/ |title = 1917}}</ref> | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|95 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Spielberg called it "hugely ambitious," '1917' Movie Trailer is Finally Out|url=https://m.warhistoryonline.com/war-articles/1917.html|publisher=[[WarHistoryOnline]]|date=August 3, 2019|access-date=November 4, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|384,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2969994753/|title=1917 (2019)|website=[[Box Office Mojo]] |publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]] |accessdate=January 14, 2021}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"1917"''' ({{val|en|1917}}) ir 2019. gada [[kara filma]]. Filmas režisors un producents ir [[Sems Mendess]], kurš kopā ar [[Kristija Vilsone Kērnsa|Kristiju Vilsoni Kērnsu]] ir arī filmas scenārija autors. Galvenās lomas filmā atveido [[Džordžs Makejs]], [[Dīns Čārlzs Čepmans]], [[Marks Strongs]], [[Endrū Skots]], [[Ričards Medens]], [[Klēra Duburka]], [[Kolins Fērts]] un [[Benedikts Kamberbačs]]. Filmas sižets balstīts uz Mendesa vectēva [[Alfrēds Mendess|Alfrēda Mendesa]] stāstītajiem notikumiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thesun.co.uk/tvandshowbiz/9701981/sam-mendes-1917-cumberbatch-grandad/|title=Sam Mendes war film 1917 is based on heroics and sex life of director's grandad|date=2019-08-11|website=The Sun|language=en-GB|access-date=2019-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20190813094138/https://www.thesun.co.uk/tvandshowbiz/9701981/sam-mendes-1917-cumberbatch-grandad/|archive-date=13 August 2019}}</ref> Tas stāsta par diviem jauniem britu kareivjiem [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1917. gada pavasarī, kuru uzdevums ir nogādāt ziņu par plānoto slazdu vienā no gaidāmajām sadursmēm, uzreiz pēc vācu karaspēka atkāpšanās uz [[Hindenburga līnija|Hindenburga līniju]] [[Operācija Alberihs|operācijas Alberihs]] laikā. Filmas "1917" pirmizrāde norisinājās gadskārtējā labdarības pasākumā [[Karaliskā filmu parāde|Karaliskās filmu parādes]] laikā Londonā {{dat|2019|12|4||bez}}. ASV kinoteātros filmu sāka demonstrēt no {{dat|2019|12|25|Ģ|bez}}, savukārt Latvijā filmas pirmizrāde norisinājās {{dat|2020|1|10||bez}}. Apvienotajā Karalistē filma kinoteātros ir skatāma arī no 10. janvāra. Starp daudziem apbalvojumiem, filma tika nominēta [[92. Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, tostarp [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]], [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais oriģinālscenārijs"]], bet saņēma tikai trīs, no kurām vienu kategorijā "[[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]". Tāpat filma tika nominēta [[77. Zelta globusa balva]]i trīs kategorijās, no kurām ieguva balvu kā [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labākā drāma]] un balvu nominācijā [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|"Labākais režisors"]] (Sems Mendess). [[73. BAFTA kino balva|73. BAFTA kino balvu]] filma saņēma septiņās kategorijās, arī nominācijās "Labākā filma" un "Labākais režisors". Vēl filma saņēma [[Amerikas producentu ģilde]]s balvu kā labākā filma, un Sems Mendess kā labākais režisors saņēma [[Amerikas režisoru ģilde]]s balvu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2019. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Kara filmas]] [[Kategorija:DreamWorks Pictures filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]] [[Kategorija:Sema Mendesa filmas]] di4bbjrvtoboi9v0bkxg6n6wa7oipak Kolkas pareizticīgo baznīca 0 447778 3668113 3584016 2022-08-08T11:09:10Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kolkas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca | infobox_width = 300px | image = Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg | image_size = 250px | caption = Kolkas pareizticīgo baznīca | location = {{Flag|Latvija}}, <br />[[Talsu novads]], <br />[[Kolkas pagasts]], [[Kolka]] | religious_affiliation = [[Pareizticīgo baznīca]] | consecration_year = [[1892]], otrreiz [[1999]] | status = [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[Virspriesteris]] <br />Vadims Demčenko | website = [https://www.facebook.com/Kolkas-J%C5%ABras-Zvaigznes-Dievm%C4%81tes-Romas-kato%C4%BCu-bazn%C4%ABca-1782764121950545/] | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = [[1933]] | year_completed = [[1892]], atjaunota [[1999]] | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} '''Kolkas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca''' ir [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas Pareizticīgās Baznīcas]] dievnams [[Kolka|Kolkā]], [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]] [[Talsu novads|Talsu novadā]]. Baznīca pirmo reizi tika iesvētīta 1892. gada 8. novembrī. == Vēsture == Baznīca pirmo reizi tika iesvētīta 1892. gada 8. novembrī par godu [[Kristus]] Piedzimšanai. Krustveidīgās, no [[laukakmeņi]]em celtās, baznīcas [[arhitekts]] bija [[Apollons Edelsons]]. 1936. gadā tika uzlikts [[zvans]]. Draudzi apkalpojuši priesteri: P. Ceriņš (1880-tie gadi), Pēteris Pruss (1907), Pēteris Gredzens (1911-1915), Toms Krāģis (1921-1924), Pēteris Gredzens (1924-1930), Romans Bērziņš (1930-1931), Georgijs Varfolomejevs (1931-1935), Jānis Tonis (1935-1936), Jānis Garklāvs (1936-1942), S. Pokrovskis (1948-1954). Draudze pastāvēja līdz 1982. gadam. 1991. gadā draudze tika atjaunota. Atjaunotā baznīca tika iesvētīta 1999. gada 26. decembrī par godu Kristus Piedzimšanai. Atjaunoto draudzi apkalpojuši virspriesteri Jānis Kalniņš un Nils Druvaskalns. Tagad draudzi apkalpo virspriesteris Vadims Demčenko. {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Kolka]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas Latvijā]] 9j1mz2ccphufqnnrjw99kbek23pzj77 Gazlaitings 0 448509 3667964 3413025 2022-08-07T21:01:50Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki '''Gazlaitings''' ({{val|en|gaslighting}} — 'apgaismošana ar gāzi') ir [[Psiholoģiska manipulācija|psiholoģiskas manipulācijas]] veids, kurā cilvēks mēģina sēt šaubas konkrēta indivīda vai grupas locekļos, liekot viņiem apšaubīt viņu pašu atmiņu, uztveri un saprātu. Gazlaitinga mērķis ir destabilizēt upuri un deleģitimizēt upura uzskatus, izmantojot informācijas noliegšanu un sagrozīšanu, maldināšanu un melošanu, un pretrunu izvirzīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lexico.com/definition/gaslight|title=Gaslight|website=Lexico Dictionaries|access-date=2019-12-30|language=en}}</ref> Gazlaitings var svārstīties no noliegšanas, ka ir notikuši jebkādi ļaunprātīgi notikumi, līdz neparastu situāciju inscenēšanai, lai dezorientētu upuri un liktu viņam apšaubīt savu uztveri. Šis termins cēlies no [[1938. gads|1938]]. gadā sarakstītas [[Patriks Hamiltons|Patrika Hamiltona]] lugas “Gāzes gaisma” (''Gas light'') un tās [[1940. gads|1940]]. un [[Gāzes gaisma|1944]]. gada filmu adaptācijas, kurās vīrs mēģina likt savai sievai noticēt, ka viņa ir kļuvusi ārprātīga, lai slēptu savas noziedzīgās darbības. Kad viņš augšējā stāva dzīvoklī ieslēdz ar gāzi darbināmas gaismas, lai meklētu noslepkavotās sievietes dārglietas, viņa paša dzīvoklī gaismas kļūst aizvien blāvākas, bet viņš pārliecina savu sievu, ka viņa to tikai iedomājas. Šis termins ir izmantots klīniskajā un zinātniskajā literatūrā, kā arī politiskā kontekstā. == Izpausmes == Autors un psihiatrs Teodors Dorpats (''Theodore Dorpat'') apraksta divas gazlaitinga pazīmes: ka varmāka vēlas pilnībā kontrolēt upura jūtas, domas vai rīcību un ka varmāka emocionāli ļaunprātīgi izmanto upuri — neuzkrītoši, bet naidīgi, aizskaroši vai piespiedu kārtā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Crimes of Punishment: America's Culture of Violence|url=https://archive.org/details/crimespunishment00dorp_015|last=Dorpat|first=Theodore|publisher=Algora Publishing|year=2007|isbn=9780875865638|location=|pages=[https://archive.org/details/crimespunishment00dorp_015/page/n133 118]–130}}</ref> Kā aprakstījusi saskarsmes speciāliste Patrīcija Evansa (''Patricia Evans''), septiņi "brīdinājuma signāli" ​​par gazlaitingu ir<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=The Verbally Abusive Relationship: How to Recognize it and How to Respond (2nd ed.)|url=https://archive.org/details/verballyabusiver00evan|last=Evans|first=Patricia|publisher=Adams Media Corporation|year=1996|isbn=|location=Holbrook, Mass|pages=}}</ref>: # Informācijas slēpšana no upura; # Informācijas apstrīdēšana un "alternatīvās informācijas" sniegšana, kas atbilst varmāka perspektīvai; # Informācijas noniecināšana, # Verbālās vardarbības izmantošana, kas var tikt pasniegta kā [[Joks|jokošanās]]; # Cietušā uzmanības novirzīšana no ārējiem avotiem vai ārējo avotu pieejamības ierobežošana; # Upuru vērtības trivializēšana jeb samazināšana; # Cietušā "graušana", pakāpeniski vājinot viņa domāšanas procesus un viņu pašu. Evansa uzsver, ka ir svarīgi saprast "brīdinājuma signālus", lai varētu identificēt gazlaitingu un sevi no tā pasargāt.<ref name=":0" /> Elinora Grīnberga (''Elinor Greenberg'') ir aprakstījusi trīs izplatītas gazlaitinga metodes:<ref name="psychologytoday.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/blog/understanding-narcissism/201709/are-you-being-gaslighted-the-narcissist-in-your-life|title=Are You Being "Gaslighted" By the Narcissist in Your Life?|website=Psychology Today|access-date=2019-12-30|language=en-US}}</ref> # '''Slēpšana''': Varmāka no upura slēpj lietas vai rīcību. Varmāka var likt upurim apšaubīt viņa paša uztverti par situāciju vai likt vainot sevi. # '''Mainīšana''': Varmāka izjūt vajadzību kaut kādā veidā izmainīt upuri. Neatkarīgi no tā, vai mērķis ir izmainīt upura ģērbšanās stilu vai uzvedību, varmāka vēlas, lai upuris atbilstu viņa fantāzijai. Ja upuris neievēro noteikumus, varmāka var pārliecināt upuri, ka viņš / viņa patiesībā nav pietiekami labs tāds kāds viņš šobrīd ir. # '''Kontrolēšana''': Varmāka var vēlēties pilnībā kontrolēt upuri un pār to iegūt varu. To darot, varmāka centīsies upuri norobežot no citiem draugiem un ģimenes locekļiem, lai tikai viņi varētu ietekmēt upura domas un rīcību. Varmāka var gūt baudu, apzinoties, ka upuris ir pilnīgā viņa pakļautībā. [[Sociopātija|Sociopāti]]<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=The Sociopath Next Door: The Ruthless Versus The Rest Of Us|url=https://books.google.lv/books?id=PyOjlz_2SG0C&pg=PA94&redir_esc=y|publisher=Broadway Books|date=2006|isbn=978-0-7679-1582-3|first=Martha|last=Stout}}</ref> un personas ar [[Narcistiski personības traucējumi|narcistiskiem personības traucējumiem]]<ref name="psychologytoday.com"/> bieži izmanto gazlaitinga taktiku, lai ļaunprātīgi izmantotu un noniecinātu savus upurus. Sociopāti bieži pārkāpj sociālos paradumus, pārkāpj likumus un izmanto citus, bet parasti ir arī pārliecinoši meļi, kuri konsekventi noliedz pārkāpumus. Tādējādi daži, kas ir cietuši no sociopātiem, var apšaubīt savu uztveri.<ref name=":1" /> Daži fiziski vardarbīgi dzīvesbiedri var izmantot gazlaitingu pret saviem partneriem, stingri noliedzot, ka viņi ir bijuši vardarbīgi.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=When Men Batter Women: New Insights Into Ending Abusive Relationships|url=https://books.google.lv/books?id=PXvhE_AD084C&pg=PA129&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Simon and Schuster|date=1998|isbn=978-0-684-81447-6|first=Neil S.|last=Jacobson|first2=John Mordechai|last2=Gottman}}</ref> Gazlaitings var rasties arī vecāku un bērnu attiecībās, kad viens no vecākiem, bērns vai abi, melojot viens otram, mēģina mazināt sapratni par notiekošo.<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Cawthra|first=R.|last2=O'Brien|first2=G.|last3=Hassanyeh|first3=F.|date=1987/04|title=‘Imposed Psychosis’: A Case Variant of the Gaslight Phenomenon|url=https://www.cambridge.org/core/journals/the-british-journal-of-psychiatry/article/imposed-psychosis/EE90D915F67FA21BE6CF46B6C1388185|journal=The British Journal of Psychiatry|language=en|volume=150|issue=4|pages=553–556|doi=10.1192/bjp.150.4.553|issn=0007-1250}}</ref> == Izpausmes romantiskās attiecībās == Gazlaitings bieži tiek piedzīvots romantiskās attiecībās. Psiholoģiskās manipulācijas var ietvert likšanu upurim apšaubīt viņu pašu atmiņu, uztveri un sapratni. Varmāka var noniecināt upura pieredzi, izmantojot noraidošu valodu: "Tu vienkārši esi ķerts. Neesi tik jūtīgs. Neesi paranoisks. Es tikai jokoju! ... Es uztraucos; Es domāju, ka tev nav labi."<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Abramson|first=Kate|date=2014|title=Turning up the Lights on Gaslighting|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/phpe.12046|journal=Philosophical Perspectives|language=en|volume=28|issue=1|pages=1–30|doi=10.1111/phpe.12046|issn=1520-8583}}</ref> Rodžerss (''Rogers'') un Follingštats (''Follingstad'') apgalvo, ka šāda emociju manipulācija var kaitēt garīgajai veselībai. Viņi apraksta psiholoģisko vardarbību kā "nepatīkamu izturēšanos virkni, kas ir paredzēta, lai nodarītu kaitējumu indivīdam, izmantojot piespiešanu, kontroli, verbālu vardarbību, novērošanu, izolāciju, draudus, greizsirdību, pazemošanu, manipulācijas, izturēšanos kā pret nepilnvērtīgu personu, naidīgas vides radīšanu, personas aizskaršanu par viņu seksualitāti un/vai uzticību, emocionāli un/vai fiziski atturoties no partnera ".<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rogers|first=M. Jill|last2=Follingstad|first2=Diane R.|date=2014-08-01|title=Women’s Exposure to Psychological Abuse: Does That Experience Predict Mental Health Outcomes?|url=https://doi.org/10.1007/s10896-014-9621-6|journal=Journal of Family Violence|language=en|volume=29|issue=6|pages=595–611|doi=10.1007/s10896-014-9621-6|issn=1573-2851}}</ref> Atsevišķos laulības krāpšanās gadījumos ir novērotas gazlaitinga pazīmes: "Terapeiti var veicināt upura ciešanas, nepareizi marķējot [cietušā] reakcijas. [...] Gazlaitinga taktika dažiem upuriem var izraisīt tā saukto "nervu sabrukumu" un, sliktākajos gadījumos, novest pie [[pašnāvība]]s. "<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Gass|first=Gertrude Zemon|last2=Nichols|first2=William C.|date=1988-03-01|title=Gaslighting: A marital syndrome|url=https://doi.org/10.1007/BF00922429|journal=Contemporary Family Therapy|language=en|volume=10|issue=1|pages=3–16|doi=10.1007/BF00922429|issn=1573-3335}}</ref> Grāmatā "Gazlaitings: Laulības sindroms" (''Gaslighting: A Marital Syndrome'') autori Gass (''Gass'') un Nikols (''Nichols'') pēta ārpuslaulības attiecības un to sekas uz laulāto partneri. Autori apraksta, kā vīrietis var mēģināt pārliecināt sievu, ka viņa vairāk iztēlojas lietas, nevis atzīstas: "sieva savās mājās paņem telefona pievadu un nejauši pārklausās, ka vīrs un viņa draudzene plāno sakarus, kamēr viņš ir komandējumā. " Viņa noliegšana apstrīd viņas uztvertos pierādījumus: "Es nerunāju ar draudzeni pa tālruni. Tu to laikam nosapņoji."<ref name=":3" /> == Izpausmes darbavietā == Gazlaitings darbavietā izpaužas kā tādu darbību veikšana, kas liek kolēģiem apšaubīt sevi un viņu rīcību tādā veidā kaitējot viņu karjerai.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Portnow|first=K. E.|date=1997|title=Dialogues of doubt: The psychology of self-doubt and emotional gaslighting in adult women and men.|url=https://elibrary.ru/item.asp?id=5572602}}</ref> Upuris var tikt atgrūsts, padarīts par [[Baumas|tenku]] objektu, viņam var tikt atņemti nopelni vai tikt nopratināti par sīkumiem, lai iznīcinātu viņu pašpārliecību. Vardarbības veicējs var novirzīt sarunas uz uztvertajām kļūdām vai nepilnībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/pulse/gaslighting-work-when-you-think-going-crazy-samantha-young|title=Gaslighting at work – when you think you are going crazy|website=www.linkedin.com|access-date=2019-12-30|language=en}}</ref> Gazlaitingu var veikt ikviens, un tas var būt īpaši kaitīgs, ja varmākai ir varas pozīcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://counsellingresource.com/features/2011/11/08/gaslighting|title=Gaslighting as a Manipulation Tactic: What It Is, Who Does It, And Why|website=CounsellingResource.com: Psychology, Therapy & Mental Health Resources|access-date=2019-12-30|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Psiholoģija]] [[Kategorija:Sociālā psiholoģija]] 6eaa4t5p5a1vk1852ujqgh7wh13l9l6 3667965 3667964 2022-08-07T21:06:33Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki '''Gazlaitings''' ({{val|en|gaslighting}} — 'apgaismošana ar gāzi') ir [[Psiholoģiska manipulācija|psiholoģiskas manipulācijas]] veids, kurā cilvēks mēģina sēt šaubas konkrēta indivīda vai grupas locekļos, liekot viņiem apšaubīt viņu pašu atmiņu, uztveri un saprātu. Gazlaitinga mērķis ir destabilizēt upuri un deleģitimizēt upura uzskatus, izmantojot informācijas noliegšanu un sagrozīšanu, maldināšanu un melošanu, un pretrunu izvirzīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lexico.com/definition/gaslight|title=Gaslight|website=Lexico Dictionaries|access-date=2019-12-30|language=en}}</ref> Gazlaitings var svārstīties no noliegšanas, ka ir notikuši jebkādi ļaunprātīgi notikumi, līdz neparastu situāciju inscenēšanai, lai dezorientētu upuri un liktu viņam apšaubīt savu uztveri. Šis termins cēlies no [[1938. gads|1938]]. gadā sarakstītas [[Patriks Hamiltons|Patrika Hamiltona]] lugas “Gāzes gaisma” (''Gas light'') un tās [[1940. gads|1940]]. un [[Gāzes gaisma|1944]]. gada filmu adaptācijas, kurās vīrs mēģina likt savai sievai noticēt, ka viņa ir kļuvusi ārprātīga, lai slēptu savas noziedzīgās darbības. Kad viņš augšējā stāva dzīvoklī ieslēdz ar gāzi darbināmas gaismas, lai meklētu noslepkavotās sievietes dārglietas, viņa paša dzīvoklī gaismas kļūst aizvien blāvākas, bet viņš pārliecina savu sievu, ka viņa to tikai iedomājas. Šis termins ir izmantots klīniskajā un zinātniskajā literatūrā, kā arī politiskā kontekstā. == Izpausmes == Autors un psihiatrs Teodors Dorpats (''Theodore Dorpat'') apraksta divas gazlaitinga pazīmes: ka varmāka vēlas pilnībā kontrolēt upura jūtas, domas vai rīcību un ka varmāka emocionāli ļaunprātīgi izmanto upuri — neuzkrītoši, bet naidīgi, aizskaroši vai piespiedu kārtā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Crimes of Punishment: America's Culture of Violence|url=https://archive.org/details/crimespunishment00dorp_015|last=Dorpat|first=Theodore|publisher=Algora Publishing|year=2007|isbn=9780875865638|location=|pages=[https://archive.org/details/crimespunishment00dorp_015/page/n133 118]–130}}</ref> Kā aprakstījusi saskarsmes speciāliste Patrīcija Evansa (''Patricia Evans''), septiņi "brīdinājuma signāli" ​​par gazlaitingu ir<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=The Verbally Abusive Relationship: How to Recognize it and How to Respond (2nd ed.)|url=https://archive.org/details/verballyabusiver00evan|last=Evans|first=Patricia|publisher=Adams Media Corporation|year=1996|isbn=|location=Holbrook, Mass|pages=}}</ref>: # Informācijas slēpšana no upura; # Informācijas apstrīdēšana un "alternatīvās informācijas" sniegšana, kas atbilst varmāka perspektīvai; # Informācijas noniecināšana, # Verbālās vardarbības izmantošana, kas var tikt pasniegta kā [[Joks|jokošanās]]; # Cietušā uzmanības novirzīšana no ārējiem avotiem vai ārējo avotu pieejamības ierobežošana; # Upuru vērtības trivializēšana jeb samazināšana; # Cietušā "graušana", pakāpeniski vājinot viņa domāšanas procesus un viņu pašu. Evansa uzsver, ka ir svarīgi saprast "brīdinājuma signālus", lai varētu identificēt gazlaitingu un sevi no tā pasargāt.<ref name=":0" /> Elinora Grīnberga (''Elinor Greenberg'') ir aprakstījusi trīs izplatītas gazlaitinga metodes:<ref name="psychologytoday.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/blog/understanding-narcissism/201709/are-you-being-gaslighted-the-narcissist-in-your-life|title=Are You Being "Gaslighted" By the Narcissist in Your Life?|website=Psychology Today|access-date=2019-12-30|language=en-US}}</ref> # '''Slēpšana''': Varmāka no upura slēpj lietas vai rīcību. Varmāka var likt upurim apšaubīt viņa paša uztverti par situāciju vai likt vainot sevi. # '''Mainīšana''': Varmāka izjūt vajadzību kaut kādā veidā izmainīt upuri. Neatkarīgi no tā, vai mērķis ir izmainīt upura ģērbšanās stilu vai uzvedību, varmāka vēlas, lai upuris atbilstu viņa fantāzijai. Ja upuris neievēro noteikumus, varmāka var pārliecināt upuri, ka viņš / viņa patiesībā nav pietiekami labs tāds kāds viņš šobrīd ir. # '''Kontrolēšana''': Varmāka var vēlēties pilnībā kontrolēt upuri un pār to iegūt varu. To darot, varmāka centīsies upuri norobežot no citiem draugiem un ģimenes locekļiem, lai tikai viņi varētu ietekmēt upura domas un rīcību. Varmāka var gūt baudu, apzinoties, ka upuris ir pilnīgā viņa pakļautībā. [[Sociopātija|Sociopāti]]<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=The Sociopath Next Door: The Ruthless Versus The Rest Of Us|url=https://books.google.lv/books?id=PyOjlz_2SG0C&pg=PA94&redir_esc=y|publisher=Broadway Books|date=2006|isbn=978-0-7679-1582-3|first=Martha|last=Stout}}</ref> un personas ar [[Narcistiski personības traucējumi|narcistiskiem personības traucējumiem]]<ref name="psychologytoday.com"/> bieži izmanto gazlaitinga taktiku, lai ļaunprātīgi izmantotu un noniecinātu savus upurus. Sociopāti bieži pārkāpj sociālos paradumus, pārkāpj likumus un izmanto citus, bet parasti ir arī pārliecinoši meļi, kuri konsekventi noliedz pārkāpumus. Tādējādi daži, kas ir cietuši no sociopātiem, var apšaubīt savu uztveri.<ref name=":1" /> Daži fiziski vardarbīgi dzīvesbiedri var izmantot gazlaitingu pret saviem partneriem, stingri noliedzot, ka viņi ir bijuši vardarbīgi.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=When Men Batter Women: New Insights Into Ending Abusive Relationships|url=https://books.google.lv/books?id=PXvhE_AD084C&pg=PA129&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Simon and Schuster|date=1998|isbn=978-0-684-81447-6|first=Neil S.|last=Jacobson|first2=John Mordechai|last2=Gottman}}</ref> Gazlaitings var rasties arī vecāku un bērnu attiecībās, kad viens no vecākiem, bērns vai abi, melojot viens otram, mēģina mazināt sapratni par notiekošo.<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Cawthra|first=R.|last2=O'Brien|first2=G.|last3=Hassanyeh|first3=F.|date=1987/04|title=‘Imposed Psychosis’: A Case Variant of the Gaslight Phenomenon|url=https://www.cambridge.org/core/journals/the-british-journal-of-psychiatry/article/imposed-psychosis/EE90D915F67FA21BE6CF46B6C1388185|journal=The British Journal of Psychiatry|language=en|volume=150|issue=4|pages=553–556|doi=10.1192/bjp.150.4.553|issn=0007-1250}}</ref> == Izpausmes romantiskās attiecībās == Gazlaitings bieži tiek piedzīvots romantiskās attiecībās. Psiholoģiskās manipulācijas var ietvert likšanu upurim apšaubīt viņu pašu atmiņu, uztveri un sapratni. Varmāka var noniecināt upura pieredzi, izmantojot noraidošu valodu: "Tu vienkārši esi ķerts. Neesi tik jūtīgs. Neesi paranoisks. Es tikai jokoju! ... Es uztraucos; Es domāju, ka tev nav labi."<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Abramson|first=Kate|date=2014|title=Turning up the Lights on Gaslighting|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/phpe.12046|journal=Philosophical Perspectives|language=en|volume=28|issue=1|pages=1–30|doi=10.1111/phpe.12046|issn=1520-8583}}</ref> Rodžerss (''Rogers'') un Follingštats (''Follingstad'') apgalvo, ka šāda emociju manipulācija var kaitēt garīgajai veselībai. Viņi apraksta psiholoģisko vardarbību kā "nepatīkamu izturēšanos virkni, kas ir paredzēta, lai nodarītu kaitējumu indivīdam, izmantojot piespiešanu, kontroli, verbālu vardarbību, novērošanu, izolāciju, draudus, greizsirdību, pazemošanu, manipulācijas, izturēšanos kā pret nepilnvērtīgu personu, naidīgas vides radīšanu, personas aizskaršanu par viņu [[Seksualitāte|seksualitāti]] un/vai uzticību, emocionāli un/vai fiziski atturoties no partnera".<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rogers|first=M. Jill|last2=Follingstad|first2=Diane R.|date=2014-08-01|title=Women’s Exposure to Psychological Abuse: Does That Experience Predict Mental Health Outcomes?|url=https://doi.org/10.1007/s10896-014-9621-6|journal=Journal of Family Violence|language=en|volume=29|issue=6|pages=595–611|doi=10.1007/s10896-014-9621-6|issn=1573-2851}}</ref> Atsevišķos laulības krāpšanās gadījumos ir novērotas gazlaitinga pazīmes: "Terapeiti var veicināt upura ciešanas, nepareizi marķējot [cietušā] reakcijas. [...] Gazlaitinga taktika dažiem upuriem var izraisīt tā saukto "nervu sabrukumu" un, sliktākajos gadījumos, novest pie [[pašnāvība]]s."<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Gass|first=Gertrude Zemon|last2=Nichols|first2=William C.|date=1988-03-01|title=Gaslighting: A marital syndrome|url=https://doi.org/10.1007/BF00922429|journal=Contemporary Family Therapy|language=en|volume=10|issue=1|pages=3–16|doi=10.1007/BF00922429|issn=1573-3335}}</ref> Grāmatā "Gazlaitings: Laulības sindroms" (''Gaslighting: A Marital Syndrome'') autori Gass (''Gass'') un Nikols (''Nichols'') pēta ārpuslaulības attiecības un to sekas uz laulāto partneri. Autori apraksta, kā vīrietis var mēģināt pārliecināt sievu, ka viņa vairāk iztēlojas lietas, nevis atzīstas: "sieva savās mājās paņem telefona pievadu un nejauši pārklausās, ka vīrs un viņa draudzene plāno sakarus, kamēr viņš ir komandējumā." Viņa noliegšana apstrīd viņas uztvertos pierādījumus: "Es nerunāju ar draudzeni pa tālruni. Tu to laikam nosapņoji."<ref name=":3" /> == Izpausmes darbavietā == Gazlaitings darbavietā izpaužas kā tādu darbību veikšana, kas liek kolēģiem apšaubīt sevi un viņu rīcību tādā veidā kaitējot viņu karjerai.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Portnow|first=K. E.|date=1997|title=Dialogues of doubt: The psychology of self-doubt and emotional gaslighting in adult women and men.|url=https://elibrary.ru/item.asp?id=5572602}}</ref> Upuris var tikt atgrūsts, padarīts par [[Baumas|tenku]] objektu, viņam var tikt atņemti nopelni vai tikt nopratināti par sīkumiem, lai iznīcinātu viņu pašpārliecību. Vardarbības veicējs var novirzīt sarunas uz uztvertajām kļūdām vai nepilnībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/pulse/gaslighting-work-when-you-think-going-crazy-samantha-young|title=Gaslighting at work – when you think you are going crazy|website=www.linkedin.com|access-date=2019-12-30|language=en}}</ref> Gazlaitingu var veikt ikviens, un tas var būt īpaši kaitīgs, ja varmākai ir varas pozīcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://counsellingresource.com/features/2011/11/08/gaslighting|title=Gaslighting as a Manipulation Tactic: What It Is, Who Does It, And Why|website=CounsellingResource.com: Psychology, Therapy & Mental Health Resources|access-date=2019-12-30|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Psiholoģija]] [[Kategorija:Sociālā psiholoģija]] nf0x393qvvdo84wy71f6a5bzmjxyfw7 3667966 3667965 2022-08-07T21:08:33Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki '''Gazlaitings''' ({{val|en|gaslighting}} — 'apgaismošana ar gāzi') ir [[Psiholoģiska manipulācija|psiholoģiskas manipulācijas]] veids, kurā cilvēks mēģina sēt šaubas konkrēta indivīda vai grupas locekļos, liekot viņiem apšaubīt viņu pašu [[Atmiņa|atmiņu]], [[Uztvere|uztveri]] un saprātu. Gazlaitinga mērķis ir destabilizēt upuri un deleģitimizēt upura uzskatus, izmantojot informācijas noliegšanu un sagrozīšanu, maldināšanu un melošanu, un pretrunu izvirzīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lexico.com/definition/gaslight|title=Gaslight|website=Lexico Dictionaries|access-date=2019-12-30|language=en}}</ref> Gazlaitings var svārstīties no noliegšanas, ka ir notikuši jebkādi ļaunprātīgi notikumi, līdz neparastu situāciju inscenēšanai, lai dezorientētu upuri un liktu viņam apšaubīt savu uztveri. Šis termins cēlies no [[1938. gads|1938]]. gadā sarakstītas [[Patriks Hamiltons|Patrika Hamiltona]] lugas “Gāzes gaisma” (''Gas light'') un tās [[1940. gads|1940]]. un [[Gāzes gaisma|1944]]. gada filmu adaptācijas, kurās vīrs mēģina likt savai sievai noticēt, ka viņa ir kļuvusi ārprātīga, lai slēptu savas noziedzīgās darbības. Kad viņš augšējā stāva dzīvoklī ieslēdz ar gāzi darbināmas gaismas, lai meklētu noslepkavotās sievietes dārglietas, viņa paša dzīvoklī gaismas kļūst aizvien blāvākas, bet viņš pārliecina savu sievu, ka viņa to tikai iedomājas. Šis termins ir izmantots klīniskajā un zinātniskajā literatūrā, kā arī politiskā kontekstā. == Izpausmes == Autors un psihiatrs Teodors Dorpats (''Theodore Dorpat'') apraksta divas gazlaitinga pazīmes: ka varmāka vēlas pilnībā kontrolēt upura jūtas, domas vai rīcību un ka varmāka emocionāli ļaunprātīgi izmanto upuri — neuzkrītoši, bet naidīgi, aizskaroši vai piespiedu kārtā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Crimes of Punishment: America's Culture of Violence|url=https://archive.org/details/crimespunishment00dorp_015|last=Dorpat|first=Theodore|publisher=Algora Publishing|year=2007|isbn=9780875865638|location=|pages=[https://archive.org/details/crimespunishment00dorp_015/page/n133 118]–130}}</ref> Kā aprakstījusi saskarsmes speciāliste Patrīcija Evansa (''Patricia Evans''), septiņi "brīdinājuma signāli" ​​par gazlaitingu ir<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=The Verbally Abusive Relationship: How to Recognize it and How to Respond (2nd ed.)|url=https://archive.org/details/verballyabusiver00evan|last=Evans|first=Patricia|publisher=Adams Media Corporation|year=1996|isbn=|location=Holbrook, Mass|pages=}}</ref>: # Informācijas slēpšana no upura; # Informācijas apstrīdēšana un "alternatīvās informācijas" sniegšana, kas atbilst varmāka perspektīvai; # Informācijas noniecināšana, # Verbālās vardarbības izmantošana, kas var tikt pasniegta kā [[Joks|jokošanās]]; # Cietušā uzmanības novirzīšana no ārējiem avotiem vai ārējo avotu pieejamības ierobežošana; # Upuru vērtības trivializēšana jeb samazināšana; # Cietušā "graušana", pakāpeniski vājinot viņa domāšanas procesus un viņu pašu. Evansa uzsver, ka ir svarīgi saprast "brīdinājuma signālus", lai varētu identificēt gazlaitingu un sevi no tā pasargāt.<ref name=":0" /> Elinora Grīnberga (''Elinor Greenberg'') ir aprakstījusi trīs izplatītas gazlaitinga metodes:<ref name="psychologytoday.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/blog/understanding-narcissism/201709/are-you-being-gaslighted-the-narcissist-in-your-life|title=Are You Being "Gaslighted" By the Narcissist in Your Life?|website=Psychology Today|access-date=2019-12-30|language=en-US}}</ref> # '''Slēpšana''': Varmāka no upura slēpj lietas vai rīcību. Varmāka var likt upurim apšaubīt viņa paša uztverti par situāciju vai likt vainot sevi. # '''Mainīšana''': Varmāka izjūt vajadzību kaut kādā veidā izmainīt upuri. Neatkarīgi no tā, vai mērķis ir izmainīt upura ģērbšanās stilu vai uzvedību, varmāka vēlas, lai upuris atbilstu viņa fantāzijai. Ja upuris neievēro noteikumus, varmāka var pārliecināt upuri, ka viņš / viņa patiesībā nav pietiekami labs tāds kāds viņš šobrīd ir. # '''Kontrolēšana''': Varmāka var vēlēties pilnībā kontrolēt upuri un pār to iegūt varu. To darot, varmāka centīsies upuri norobežot no citiem draugiem un ģimenes locekļiem, lai tikai viņi varētu ietekmēt upura domas un rīcību. Varmāka var gūt baudu, apzinoties, ka upuris ir pilnīgā viņa pakļautībā. [[Sociopātija|Sociopāti]]<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=The Sociopath Next Door: The Ruthless Versus The Rest Of Us|url=https://books.google.lv/books?id=PyOjlz_2SG0C&pg=PA94&redir_esc=y|publisher=Broadway Books|date=2006|isbn=978-0-7679-1582-3|first=Martha|last=Stout}}</ref> un personas ar [[Narcistiski personības traucējumi|narcistiskiem personības traucējumiem]]<ref name="psychologytoday.com"/> bieži izmanto gazlaitinga taktiku, lai ļaunprātīgi izmantotu un noniecinātu savus upurus. Sociopāti bieži pārkāpj sociālos paradumus, pārkāpj likumus un izmanto citus, bet parasti ir arī pārliecinoši meļi, kuri konsekventi noliedz pārkāpumus. Tādējādi daži, kas ir cietuši no sociopātiem, var apšaubīt savu uztveri.<ref name=":1" /> Daži fiziski vardarbīgi dzīvesbiedri var izmantot gazlaitingu pret saviem partneriem, stingri noliedzot, ka viņi ir bijuši vardarbīgi.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=When Men Batter Women: New Insights Into Ending Abusive Relationships|url=https://books.google.lv/books?id=PXvhE_AD084C&pg=PA129&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Simon and Schuster|date=1998|isbn=978-0-684-81447-6|first=Neil S.|last=Jacobson|first2=John Mordechai|last2=Gottman}}</ref> Gazlaitings var rasties arī vecāku un bērnu attiecībās, kad viens no vecākiem, bērns vai abi, melojot viens otram, mēģina mazināt sapratni par notiekošo.<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Cawthra|first=R.|last2=O'Brien|first2=G.|last3=Hassanyeh|first3=F.|date=1987/04|title=‘Imposed Psychosis’: A Case Variant of the Gaslight Phenomenon|url=https://www.cambridge.org/core/journals/the-british-journal-of-psychiatry/article/imposed-psychosis/EE90D915F67FA21BE6CF46B6C1388185|journal=The British Journal of Psychiatry|language=en|volume=150|issue=4|pages=553–556|doi=10.1192/bjp.150.4.553|issn=0007-1250}}</ref> == Izpausmes romantiskās attiecībās == Gazlaitings bieži tiek piedzīvots romantiskās attiecībās. Psiholoģiskās manipulācijas var ietvert likšanu upurim apšaubīt viņu pašu atmiņu, uztveri un sapratni. Varmāka var noniecināt upura pieredzi, izmantojot noraidošu valodu: "Tu vienkārši esi ķerts. Neesi tik jūtīgs. Neesi paranoisks. Es tikai jokoju! ... Es uztraucos; Es domāju, ka tev nav labi."<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Abramson|first=Kate|date=2014|title=Turning up the Lights on Gaslighting|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/phpe.12046|journal=Philosophical Perspectives|language=en|volume=28|issue=1|pages=1–30|doi=10.1111/phpe.12046|issn=1520-8583}}</ref> Rodžerss (''Rogers'') un Follingštats (''Follingstad'') apgalvo, ka šāda emociju manipulācija var kaitēt garīgajai veselībai. Viņi apraksta psiholoģisko vardarbību kā "nepatīkamu izturēšanos virkni, kas ir paredzēta, lai nodarītu kaitējumu indivīdam, izmantojot piespiešanu, kontroli, verbālu vardarbību, novērošanu, izolāciju, draudus, greizsirdību, pazemošanu, manipulācijas, izturēšanos kā pret nepilnvērtīgu personu, naidīgas vides radīšanu, personas aizskaršanu par viņu [[Seksualitāte|seksualitāti]] un/vai uzticību, emocionāli un/vai fiziski atturoties no partnera".<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rogers|first=M. Jill|last2=Follingstad|first2=Diane R.|date=2014-08-01|title=Women’s Exposure to Psychological Abuse: Does That Experience Predict Mental Health Outcomes?|url=https://doi.org/10.1007/s10896-014-9621-6|journal=Journal of Family Violence|language=en|volume=29|issue=6|pages=595–611|doi=10.1007/s10896-014-9621-6|issn=1573-2851}}</ref> Atsevišķos laulības krāpšanās gadījumos ir novērotas gazlaitinga pazīmes: "Terapeiti var veicināt upura ciešanas, nepareizi marķējot [cietušā] reakcijas. [...] Gazlaitinga taktika dažiem upuriem var izraisīt tā saukto "nervu sabrukumu" un, sliktākajos gadījumos, novest pie [[pašnāvība]]s."<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Gass|first=Gertrude Zemon|last2=Nichols|first2=William C.|date=1988-03-01|title=Gaslighting: A marital syndrome|url=https://doi.org/10.1007/BF00922429|journal=Contemporary Family Therapy|language=en|volume=10|issue=1|pages=3–16|doi=10.1007/BF00922429|issn=1573-3335}}</ref> Grāmatā "Gazlaitings: Laulības sindroms" (''Gaslighting: A Marital Syndrome'') autori Gass (''Gass'') un Nikols (''Nichols'') pēta ārpuslaulības attiecības un to sekas uz laulāto partneri. Autori apraksta, kā vīrietis var mēģināt pārliecināt sievu, ka viņa vairāk iztēlojas lietas, nevis atzīstas: "sieva savās mājās paņem telefona pievadu un nejauši pārklausās, ka vīrs un viņa draudzene plāno sakarus, kamēr viņš ir komandējumā." Viņa noliegšana apstrīd viņas uztvertos pierādījumus: "Es nerunāju ar draudzeni pa tālruni. Tu to laikam nosapņoji."<ref name=":3" /> == Izpausmes darbavietā == Gazlaitings darbavietā izpaužas kā tādu darbību veikšana, kas liek kolēģiem apšaubīt sevi un viņu rīcību tādā veidā kaitējot viņu karjerai.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Portnow|first=K. E.|date=1997|title=Dialogues of doubt: The psychology of self-doubt and emotional gaslighting in adult women and men.|url=https://elibrary.ru/item.asp?id=5572602}}</ref> Upuris var tikt atgrūsts, padarīts par [[Baumas|tenku]] objektu, viņam var tikt atņemti nopelni vai tikt nopratināti par sīkumiem, lai iznīcinātu viņu pašpārliecību. Vardarbības veicējs var novirzīt sarunas uz uztvertajām kļūdām vai nepilnībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/pulse/gaslighting-work-when-you-think-going-crazy-samantha-young|title=Gaslighting at work – when you think you are going crazy|website=www.linkedin.com|access-date=2019-12-30|language=en}}</ref> Gazlaitingu var veikt ikviens, un tas var būt īpaši kaitīgs, ja varmākai ir varas pozīcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://counsellingresource.com/features/2011/11/08/gaslighting|title=Gaslighting as a Manipulation Tactic: What It Is, Who Does It, And Why|website=CounsellingResource.com: Psychology, Therapy & Mental Health Resources|access-date=2019-12-30|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Psiholoģija]] [[Kategorija:Sociālā psiholoģija]] kf17ivmcnlodi9t4cl2wultkjr8jgmj 3668073 3667966 2022-08-08T09:00:19Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki '''Gazlaitings''' (no {{val|en|gaslighting}} — 'apgaismošana ar gāzi') ir [[Psiholoģiska manipulācija|psiholoģiskas manipulācijas]] veids, kurā cilvēks mēģina sēt šaubas konkrēta indivīda vai grupas locekļos, liekot viņiem apšaubīt viņu pašu [[Atmiņa|atmiņu]], [[Uztvere|uztveri]] un saprātu. Gazlaitinga mērķis ir destabilizēt upuri un deleģitimizēt upura uzskatus, izmantojot informācijas noliegšanu un sagrozīšanu, maldināšanu un melošanu, un pretrunu izvirzīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lexico.com/definition/gaslight|title=Gaslight|website=Lexico Dictionaries|access-date=2019-12-30|language=en}}</ref> Gazlaitings var svārstīties no noliegšanas, ka ir notikuši jebkādi ļaunprātīgi notikumi, līdz neparastu situāciju inscenēšanai, lai dezorientētu upuri un liktu viņam apšaubīt savu uztveri. Šis termins cēlies no [[1938. gads|1938]]. gadā sarakstītas [[Patriks Hamiltons|Patrika Hamiltona]] lugas “Gāzes gaisma” (''Gas light'') un tās [[1940. gads|1940]]. un [[Gāzes gaisma|1944]]. gada filmu adaptācijas, kurās vīrs mēģina likt savai sievai noticēt, ka viņa ir kļuvusi ārprātīga, lai slēptu savas noziedzīgās darbības. Kad viņš augšējā stāva dzīvoklī ieslēdz ar gāzi darbināmas gaismas, lai meklētu noslepkavotās sievietes dārglietas, viņa paša dzīvoklī gaismas kļūst aizvien blāvākas, bet viņš pārliecina savu sievu, ka viņa to tikai iedomājas. Šis termins ir izmantots klīniskajā un zinātniskajā literatūrā, kā arī politiskā kontekstā. == Izpausmes == Autors un psihiatrs Teodors Dorpats (''Theodore Dorpat'') apraksta divas gazlaitinga pazīmes: ka varmāka vēlas pilnībā kontrolēt upura jūtas, domas vai rīcību un ka varmāka emocionāli ļaunprātīgi izmanto upuri — neuzkrītoši, bet naidīgi, aizskaroši vai piespiedu kārtā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Crimes of Punishment: America's Culture of Violence|url=https://archive.org/details/crimespunishment00dorp_015|last=Dorpat|first=Theodore|publisher=Algora Publishing|year=2007|isbn=9780875865638|location=|pages=[https://archive.org/details/crimespunishment00dorp_015/page/n133 118]–130}}</ref> Kā aprakstījusi saskarsmes speciāliste Patrīcija Evansa (''Patricia Evans''), septiņi "brīdinājuma signāli" ​​par gazlaitingu ir<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=The Verbally Abusive Relationship: How to Recognize it and How to Respond (2nd ed.)|url=https://archive.org/details/verballyabusiver00evan|last=Evans|first=Patricia|publisher=Adams Media Corporation|year=1996|isbn=|location=Holbrook, Mass|pages=}}</ref>: # Informācijas slēpšana no upura; # Informācijas apstrīdēšana un "alternatīvās informācijas" sniegšana, kas atbilst varmāka perspektīvai; # Informācijas noniecināšana, # Verbālās vardarbības izmantošana, kas var tikt pasniegta kā [[Joks|jokošanās]]; # Cietušā uzmanības novirzīšana no ārējiem avotiem vai ārējo avotu pieejamības ierobežošana; # Upuru vērtības trivializēšana jeb samazināšana; # Cietušā "graušana", pakāpeniski vājinot viņa domāšanu un viņu pašu. Evansa uzsver, ka ir svarīgi saprast "brīdinājuma signālus", lai varētu identificēt gazlaitingu un sevi no tā pasargāt.<ref name=":0" /> Elinora Grīnberga (''Elinor Greenberg'') ir aprakstījusi trīs izplatītas gazlaitinga metodes:<ref name="psychologytoday.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/blog/understanding-narcissism/201709/are-you-being-gaslighted-the-narcissist-in-your-life|title=Are You Being "Gaslighted" By the Narcissist in Your Life?|website=Psychology Today|access-date=2019-12-30|language=en-US}}</ref> # '''Slēpšana''': Varmāka no upura slēpj lietas vai rīcību. Varmāka var likt upurim apšaubīt viņa paša uztveri par situāciju vai likt vainot sevi. # '''Mainīšana''': Varmāka izjūt vajadzību kaut kādā veidā izmainīt upuri. Neatkarīgi no tā, vai mērķis ir izmainīt upura ģērbšanās stilu vai uzvedību, varmāka vēlas, lai upuris atbilstu viņa fantāzijai. Ja upuris neievēro noteikumus, varmāka var pārliecināt upuri, ka viņš / viņa patiesībā nav pietiekami labs tāds kāds viņš šobrīd ir. # '''Kontrolēšana''': Varmāka var vēlēties pilnībā kontrolēt upuri un pār to iegūt varu. To darot, varmāka centīsies upuri norobežot no citiem draugiem un ģimenes locekļiem, lai tikai viņi varētu ietekmēt upura domas un rīcību. Varmāka var gūt baudu, apzinoties, ka upuris ir pilnīgā viņa pakļautībā. [[Sociopātija|Sociopāti]]<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=The Sociopath Next Door: The Ruthless Versus The Rest Of Us|url=https://books.google.lv/books?id=PyOjlz_2SG0C&pg=PA94&redir_esc=y|publisher=Broadway Books|date=2006|isbn=978-0-7679-1582-3|first=Martha|last=Stout}}</ref> un personas ar [[Narcistiski personības traucējumi|narcistiskiem personības traucējumiem]]<ref name="psychologytoday.com"/> bieži izmanto gazlaitinga taktiku, lai ļaunprātīgi izmantotu un noniecinātu savus upurus. Sociopāti bieži pārkāpj sociālos paradumus, pārkāpj likumus un izmanto citus, bet parasti ir arī pārliecinoši meļi, kuri konsekventi noliedz pārkāpumus. Tādējādi daži no sociopātiem cietušie var apšaubīt savu uztveri.<ref name=":1" /> Daži fiziski vardarbīgi dzīvesbiedri var izmantot gazlaitingu pret saviem partneriem, stingri noliedzot, ka viņi ir bijuši vardarbīgi.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=When Men Batter Women: New Insights Into Ending Abusive Relationships|url=https://books.google.lv/books?id=PXvhE_AD084C&pg=PA129&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Simon and Schuster|date=1998|isbn=978-0-684-81447-6|first=Neil S.|last=Jacobson|first2=John Mordechai|last2=Gottman}}</ref> Gazlaitings var rasties arī vecāku un bērnu attiecībās, kad viens no vecākiem, bērns vai abi, melojot viens otram, mēģina mazināt sapratni par notiekošo.<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Cawthra|first=R.|last2=O'Brien|first2=G.|last3=Hassanyeh|first3=F.|date=1987/04|title=‘Imposed Psychosis’: A Case Variant of the Gaslight Phenomenon|url=https://www.cambridge.org/core/journals/the-british-journal-of-psychiatry/article/imposed-psychosis/EE90D915F67FA21BE6CF46B6C1388185|journal=The British Journal of Psychiatry|language=en|volume=150|issue=4|pages=553–556|doi=10.1192/bjp.150.4.553|issn=0007-1250}}</ref> == Izpausmes romantiskās attiecībās == Gazlaitings bieži tiek piedzīvots romantiskās attiecībās. Psiholoģiskās manipulācijas var ietvert likšanu upurim apšaubīt viņu pašu atmiņu, uztveri un sapratni. Varmāka var noniecināt upura pieredzi, izmantojot noraidošu valodu: "Tu vienkārši esi ķerts. Neesi tik jūtīgs. Neesi paranoisks. Es tikai jokoju! ... Es uztraucos; Es domāju, ka tev nav labi."<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Abramson|first=Kate|date=2014|title=Turning up the Lights on Gaslighting|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/phpe.12046|journal=Philosophical Perspectives|language=en|volume=28|issue=1|pages=1–30|doi=10.1111/phpe.12046|issn=1520-8583}}</ref> Rodžerss (''Rogers'') un Follingštats (''Follingstad'') apgalvo, ka šāda emociju manipulācija var kaitēt garīgajai veselībai. Viņi apraksta psiholoģisko vardarbību kā "nepatīkamu izturēšanos, kas ir paredzēta, lai nodarītu kaitējumu indivīdam, izmantojot piespiešanu, kontroli, verbālu vardarbību, novērošanu, izolāciju, draudus, greizsirdību, pazemošanu, manipulācijas, izturēšanos kā pret nepilnvērtīgu personu, naidīgas vides radīšanu, personas aizskaršanu par viņu [[Seksualitāte|seksualitāti]] un/vai uzticību, emocionāli un/vai fiziski atturoties no partnera".<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rogers|first=M. Jill|last2=Follingstad|first2=Diane R.|date=2014-08-01|title=Women’s Exposure to Psychological Abuse: Does That Experience Predict Mental Health Outcomes?|url=https://doi.org/10.1007/s10896-014-9621-6|journal=Journal of Family Violence|language=en|volume=29|issue=6|pages=595–611|doi=10.1007/s10896-014-9621-6|issn=1573-2851}}</ref> Atsevišķos laulības krāpšanās gadījumos ir novērotas gazlaitinga pazīmes: "Terapeiti var veicināt upura ciešanas, nepareizi marķējot [cietušā] reakcijas. [...] Gazlaitinga taktika dažiem upuriem var izraisīt tā saukto "nervu sabrukumu" un, sliktākajos gadījumos, novest pie [[pašnāvība]]s."<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Gass|first=Gertrude Zemon|last2=Nichols|first2=William C.|date=1988-03-01|title=Gaslighting: A marital syndrome|url=https://doi.org/10.1007/BF00922429|journal=Contemporary Family Therapy|language=en|volume=10|issue=1|pages=3–16|doi=10.1007/BF00922429|issn=1573-3335}}</ref> Grāmatā "Gazlaitings: Laulības sindroms" (''Gaslighting: A Marital Syndrome'') autori Gass (''Gass'') un Nikols (''Nichols'') pēta ārpuslaulības attiecības un to sekas uz laulāto partneri. Autori apraksta, kā vīrietis var mēģināt pārliecināt sievu, ka viņa vairāk iztēlojas lietas, nevis atzīstas: "sieva savās mājās paņem telefona pievadu un nejauši pārklausās, ka vīrs un viņa draudzene plāno sakarus, kamēr viņš ir komandējumā." Viņa noliegšana apstrīd viņas uztvertos pierādījumus: "Es nerunāju ar draudzeni pa tālruni. Tu to laikam nosapņoji."<ref name=":3" /> == Izpausmes darbavietā == Gazlaitings darbavietā izpaužas kā tādu darbību veikšana, kas liek kolēģiem apšaubīt sevi un viņu rīcību tādā veidā kaitējot viņu karjerai.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Portnow|first=K. E.|date=1997|title=Dialogues of doubt: The psychology of self-doubt and emotional gaslighting in adult women and men.|url=https://elibrary.ru/item.asp?id=5572602}}</ref> Upuris var tikt atgrūsts, padarīts par [[Baumas|tenku]] objektu, viņam var tikt atņemti nopelni vai tikt nopratināti par sīkumiem, lai iznīcinātu viņu pašpārliecību. Vardarbības veicējs var novirzīt sarunas uz uztvertajām kļūdām vai nepilnībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/pulse/gaslighting-work-when-you-think-going-crazy-samantha-young|title=Gaslighting at work – when you think you are going crazy|website=www.linkedin.com|access-date=2019-12-30|language=en}}</ref> Gazlaitingu var veikt ikviens, un tas var būt īpaši kaitīgs, ja varmākai ir varas pozīcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://counsellingresource.com/features/2011/11/08/gaslighting|title=Gaslighting as a Manipulation Tactic: What It Is, Who Does It, And Why|website=CounsellingResource.com: Psychology, Therapy & Mental Health Resources|access-date=2019-12-30|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Psiholoģija]] [[Kategorija:Sociālā psiholoģija]] fztfpm8p9m23jlx0lefe2y3vqtwdfwh CITRO 0 449929 3668046 3446559 2022-08-08T07:20:28Z Eremu1 102242 Aktualizēju (avots : https://citro.lv/musu-veikali/). wikitext text/x-wiki {{Tirdzniecības ķēdes infokaste | nosaukums = ''CITRO'' | logo =[[Attēls:Citro logo.svg]] | sauklis = "Svaigums ikdienai" | tirdzniecības veids = mazumtirdzniecība | valsts = {{LAT}} | darbojas = | īpašnieks = AS ''Diāna'', SIA ''Gabriēla'', SIA ''Lekon'' | vadība = | darbinieku skaits = | darbību uzsāka = 2019. gada 8. novembris | veikalu formāti = | apgrozījums = | mājas_lapa = [https://citro.lv citro.lv] }} '''''CITRO''''' ir [[Latvija]]s pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības tīkls. Tā galvenais birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Veikalu tīkls ir izveidots 2019. gadā, trim uzņēmumiem atdaloties no ''[[Top!]]'' veikalu tīkla. ''CITRO'' veikalu tīklā ietilpst vairāk nekā 80 veikali visā Latvijā. Veikali pieder 3 uzņēmumiem: AS ''Diāna'' (Kurzeme), SIA ''Gabriēla'' (Kurzeme, Rīga), SIA ''Lekon'' (Latgale), SIA ''AA & CO'' (Kurzeme). Veikalu tīklam ir centralizēta noliktavas bāze pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostas]].<ref name="TVNET 2021.07.18" /> SIA ''Latvian Retail Management'' veikalu ''CITRO'' tīklam nodrošina vienotu preču iepirkumu sistēmu, kopējas mārketinga aktivitātes, centralizētus preču importa un loģistikas pakalpojumus. Katra sadarbības partnera tirdzniecības vietās tiek nodrošināta individuāla piedāvājuma veidošana, atbilstoši reģiona tradīcijām un vietējo ražotāju piedāvājumam. == Vēsture == 2019. gada maijā uzņēmumi AS ''Diāna'', SIA ''Gabriēla'' un SIA ''Lekon'' nolēma atdalīties no ''top!'' veikalu tīkla.<ref name="DB 2019.10.07" /> 2019. gada 4. oktobrī tika paziņots, ka šie trīs uzņēmumi dibinājuši SIA ''Latvian Retail Management'' un attīstīs jaunu veikalu zīmolu ''CITRO'', ko plānots ieviest līdz 2020. gada janvārim.<ref name="DB 2019.10.04" /> Veikalu tīkla nodrošināšanas uzņēmums SIA ''Latvian Retail Management'' bija dibināts 2018. gada 12. decembrī. 2019. gada 8. novembrī Ventspilī tika atklāti pirmie ''CITRO'' veikali.<ref name="DB 2019.11.08" /> 2020. gada 2. aprīlī tika paziņots, ka ''CITRO'' tīklam pievienojies ''top!'' veikalu tīklu atstājušais uzņēmums SIA ''AA & CO'' ar četriem veikaliem Ventspilī, Ugālē, Popē un Piltenē.<ref name="Delfi, 02.04.2020" /> 2021. gada 18. jūlijā pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostas]] tika atklāta centralizēta ''Citro'' noliktavas bāze, telpas nomājot ''Green park'' noliktavu un biroja telpu kompleksā.<ref name="TVNET 2021.07.18" /> == Skatīt arī == * ''[[Top!]]'' == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2019.10.07">[http://www.db.lv/zinas/top-par-tris-partneru-atdalisanos-tika-izlemts-jau-maija-491902 top!: Par trīs partneru atdalīšanos tika izlemts jau maijā] Ilze Žaime, Dienas Bizness, 2019. gada 07. oktobris</ref> <ref name="DB 2019.10.04">[http://www.db.lv/zinas/tiks-attistits-jauns-vietejo-uznemeju-veikalu-tikls-citro-491838 Tiks attīstīts jauns vietējo uzņēmēju veikalu tīkls CITRO] Ilze Žaime, Dienas Bizness, 2019. gada 04. oktobris</ref> <ref name="DB 2019.11.08">[http://www.db.lv/zinas/atklati-pirmie-zimola-citro-veikali-493015 Atklāti pirmie zīmola CITRO veikali] Monta Glumane, 08.11.2019</ref> <ref name="Delfi, 02.04.2020">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/citro-paplasina-veikalu-tiklu-kurzeme.d?id=52023837 'Citro' paplašina veikalu tīklu Kurzemē] Delfi, 02.04.2020</ref> <ref name="TVNET 2021.07.18">[https://www.tvnet.lv/7295622/atklata-centralizeta-citro-noliktavas-baze Atklāta centralizēta "Citro" noliktavas bāze] LETA, 2021. gada 18. jūlijs</ref> }} == Ārējās saites == * [https://citro.lv CITRO] * [https://lrm.lv Latvian Retail Management] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] g71zlm5msih7w48j65hlitas0ipj0uf 3668048 3668046 2022-08-08T07:27:27Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Tirdzniecības ķēdes infokaste | nosaukums = ''CITRO'' | logo =[[Attēls:Citro logo.svg]] | sauklis = Svaigums ikdienai | tirdzniecības veids = mazumtirdzniecība | valsts = {{LAT}} | darbojas = | īpašnieks = AS ''Diāna'', SIA ''Gabriēla'', SIA ''Lekon'' | vadība = | darbinieku skaits = | darbību uzsāka = 2019. gada 8. novembris | veikalu formāti = | apgrozījums = | mājas_lapa = [https://citro.lv citro.lv] }} '''''CITRO''''' ir [[Latvija]]s pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības tīkls. Tā galvenais birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Veikalu tīkls ir izveidots 2019. gadā, trim uzņēmumiem atdaloties no ''[[Top!]]'' veikalu tīkla. ''CITRO'' veikalu tīklā ietilpst vairāk nekā 80 veikali visā Latvijā. Veikali pieder 3 uzņēmumiem: AS ''Diāna'' (Kurzeme), SIA ''Gabriēla'' (Kurzeme, Rīga), SIA ''Lekon'' (Latgale), SIA ''AA & CO'' (Kurzeme). Veikalu tīklam ir centralizēta noliktavas bāze pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostas]].<ref name="TVNET 2021.07.18" /> SIA ''Latvian Retail Management'' veikalu ''CITRO'' tīklam nodrošina vienotu preču iepirkumu sistēmu, kopējas mārketinga aktivitātes, centralizētus preču importa un loģistikas pakalpojumus. Katra sadarbības partnera tirdzniecības vietās tiek nodrošināta individuāla piedāvājuma veidošana, atbilstoši reģiona tradīcijām un vietējo ražotāju piedāvājumam. == Vēsture == 2019. gada maijā uzņēmumi AS ''Diāna'', SIA ''Gabriēla'' un SIA ''Lekon'' nolēma atdalīties no ''top!'' veikalu tīkla.<ref name="DB 2019.10.07" /> 2019. gada 4. oktobrī tika paziņots, ka šie trīs uzņēmumi dibinājuši SIA ''Latvian Retail Management'' un attīstīs jaunu veikalu zīmolu ''CITRO'', ko plānots ieviest līdz 2020. gada janvārim.<ref name="DB 2019.10.04" /> Veikalu tīkla nodrošināšanas uzņēmums SIA ''Latvian Retail Management'' bija dibināts 2018. gada 12. decembrī. 2019. gada 8. novembrī Ventspilī tika atklāti pirmie ''CITRO'' veikali.<ref name="DB 2019.11.08" /> 2020. gada 2. aprīlī tika paziņots, ka ''CITRO'' tīklam pievienojies ''top!'' veikalu tīklu atstājušais uzņēmums SIA ''AA & CO'' ar četriem veikaliem Ventspilī, Ugālē, Popē un Piltenē.<ref name="Delfi, 02.04.2020" /> 2021. gada 18. jūlijā pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostas]] tika atklāta centralizēta ''Citro'' noliktavas bāze, telpas nomājot ''Green park'' noliktavu un biroja telpu kompleksā.<ref name="TVNET 2021.07.18" /> == Skatīt arī == * ''[[Top!]]'' == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2019.10.07">[http://www.db.lv/zinas/top-par-tris-partneru-atdalisanos-tika-izlemts-jau-maija-491902 top!: Par trīs partneru atdalīšanos tika izlemts jau maijā] Ilze Žaime, Dienas Bizness, 2019. gada 07. oktobris</ref> <ref name="DB 2019.10.04">[http://www.db.lv/zinas/tiks-attistits-jauns-vietejo-uznemeju-veikalu-tikls-citro-491838 Tiks attīstīts jauns vietējo uzņēmēju veikalu tīkls CITRO] Ilze Žaime, Dienas Bizness, 2019. gada 04. oktobris</ref> <ref name="DB 2019.11.08">[http://www.db.lv/zinas/atklati-pirmie-zimola-citro-veikali-493015 Atklāti pirmie zīmola CITRO veikali] Monta Glumane, 08.11.2019</ref> <ref name="Delfi, 02.04.2020">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/citro-paplasina-veikalu-tiklu-kurzeme.d?id=52023837 'Citro' paplašina veikalu tīklu Kurzemē] Delfi, 02.04.2020</ref> <ref name="TVNET 2021.07.18">[https://www.tvnet.lv/7295622/atklata-centralizeta-citro-noliktavas-baze Atklāta centralizēta "Citro" noliktavas bāze] LETA, 2021. gada 18. jūlijs</ref> }} == Ārējās saites == * [https://citro.lv CITRO] * [https://lrm.lv Latvian Retail Management] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] 43nicwpn8ghtcsfjclw6g1emjybgs59 Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2 2 450362 3667998 3667540 2022-08-08T03:00:51Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|08|07|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:India at the 2022 Commonwealth Games|India at the 2022 Commonwealth Games]] (4 iw) — 765969 skatījumu * [[:en:2022 Commonwealth Games|2022 Commonwealth Games]] (22 iw) — 571027 skatījumu * [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (19 iw) — 363638 skatījumu * [[:en:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 333784 skatījumu * [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (16 iw) — 301777 skatījumu * [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 228723 skatījumu * [[:en:2022 Commonwealth Games medal table|2022 Commonwealth Games medal table]] (2 iw) — 180628 skatījumu * [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 167986 skatījumu * [[:en:India at the 2018 Commonwealth Games|India at the 2018 Commonwealth Games]] (1 iw) — 145745 skatījumu * [[:en:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 140970 skatījumu * [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (26 iw) — 138127 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 128132 skatījumu * [[:en:UFC on ESPN: Santos vs. Hill|UFC on ESPN: Santos vs. Hill]] (3 iw) — 126916 skatījumu * [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (22 iw) — 124068 skatījumu * [[:en:India at the Commonwealth Games|India at the Commonwealth Games]] (6 iw) — 123832 skatījumu * [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (1 iw) — 118192 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 100781 skatījumu * [[:en:Judith Durham|Judith Durham]] (16 iw) — 94257 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (10 iw) — 90563 skatījumu * [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (12 iw) — 90162 skatījumu * [[:en:Friendship Day|Friendship Day]] (37 iw) — 87252 skatījumu * [[:en:Brittney Griner|Brittney Griner]] (28 iw) — 85464 skatījumu * [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 83869 skatījumu * [[:en:India at the 2010 Commonwealth Games|India at the 2010 Commonwealth Games]] (1 iw) — 82755 skatījumu * [[:en:Leandro Lo|Leandro Lo]] (5 iw) — 81716 skatījumu * [[:en:Michael Lang (producer)|Michael Lang (producer)]] (12 iw) — 80027 skatījumu * [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (10 iw) — 79823 skatījumu * [[:en:Darlings (film)|Darlings (film)]] (1 iw) — 78108 skatījumu * [[:en:Thirteen Lives|Thirteen Lives]] (16 iw) — 76335 skatījumu * [[:en:Archie Battersbee case|Archie Battersbee case]] (1 iw) — 76160 skatījumu * [[:en:India at the 2014 Commonwealth Games|India at the 2014 Commonwealth Games]] (4 iw) — 75160 skatījumu * [[:en:Badminton at the 2022 Commonwealth Games|Badminton at the 2022 Commonwealth Games]] (3 iw) — 68903 skatījumu * [[:en:Alex Jones|Alex Jones]] (39 iw) — 65397 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (19 iw) — 62205 skatījumu * [[:en:Bimbisara (film)|Bimbisara (film)]] (2 iw) — 61485 skatījumu * [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (45 iw) — 58670 skatījumu * [[:en:Jamahal Hill|Jamahal Hill]] (3 iw) — 57828 skatījumu * [[:en:2018 Commonwealth Games|2018 Commonwealth Games]] (29 iw) — 55092 skatījumu * [[:en:Endless (comics)|Endless (comics)]] (8 iw) — 54723 skatījumu * [[:en:All-time Commonwealth Games medal table|All-time Commonwealth Games medal table]] (3 iw) — 53915 skatījumu * [[:en:Predator (franchise)|Predator (franchise)]] (11 iw) — 52981 skatījumu * [[:en:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 50763 skatījumu * [[:en:Jagdeep Dhankhar|Jagdeep Dhankhar]] (12 iw) — 49591 skatījumu * [[:en:Pakistan at the 2022 Commonwealth Games|Pakistan at the 2022 Commonwealth Games]] (2 iw) — 48991 skatījumu * [[:en:Cherie Gil|Cherie Gil]] (6 iw) — 48946 skatījumu * [[:en:Ashleigh Buhai|Ashleigh Buhai]] (6 iw) — 47601 skatījumu * [[:en:Clu Gulager|Clu Gulager]] (16 iw) — 46687 skatījumu * [[:en:Geoff Neal|Geoff Neal]] (5 iw) — 46409 skatījumu * [[:en:One Piece Film: Red|One Piece Film: Red]] (12 iw) — 46051 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 45961 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 45922 skatījumu * [[:en:India at the 2006 Commonwealth Games|India at the 2006 Commonwealth Games]] (2 iw) — 44871 skatījumu * [[:en:Boyd Holbrook|Boyd Holbrook]] (30 iw) — 43896 skatījumu * [[:en:Cricket at the 2022 Commonwealth Games|Cricket at the 2022 Commonwealth Games]] (3 iw) — 43227 skatījumu * [[:en:Nikhat Zareen|Nikhat Zareen]] (10 iw) — 42671 skatījumu * [[:en:Black Bird (miniseries)|Black Bird (miniseries)]] (5 iw) — 41976 skatījumu * [[:en:Roger E. Mosley|Roger E. Mosley]] (13 iw) — 41863 skatījumu * [[:en:The Predator (film)|The Predator (film)]] (32 iw) — 41299 skatījumu * [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (35 iw) — 41280 skatījumu * [[:en:Rocketry: The Nambi Effect|Rocketry: The Nambi Effect]] (6 iw) — 39938 skatījumu * [[:en:Mrunal Thakur|Mrunal Thakur]] (13 iw) — 39919 skatījumu * [[:en:Thiago Santos (fighter)|Thiago Santos (fighter)]] (12 iw) — 39573 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 38740 skatījumu * [[:en:Badminton at the 2022 Commonwealth Games – Men's singles|Badminton at the 2022 Commonwealth Games – Men's singles]] (1 iw) — 38555 skatījumu * [[:en:Odette Hallowes|Odette Hallowes]] (14 iw) — 38388 skatījumu * [[:en:India at the 2002 Commonwealth Games|India at the 2002 Commonwealth Games]] (2 iw) — 38095 skatījumu * [[:en:Athletics at the 2022 Commonwealth Games|Athletics at the 2022 Commonwealth Games]] (6 iw) — 38026 skatījumu * [[:en:Ek Villain Returns|Ek Villain Returns]] (5 iw) — 37944 skatījumu * [[:en:Pete Rose|Pete Rose]] (20 iw) — 37803 skatījumu * [[:en:Mason Alexander Park|Mason Alexander Park]] (2 iw) — 37724 skatījumu * [[:en:Nicholas Galitzine (actor)|Nicholas Galitzine (actor)]] (11 iw) — 37546 skatījumu * [[:en:Vikrant Rona|Vikrant Rona]] (4 iw) — 37320 skatījumu * [[:en:Dan Trachtenberg|Dan Trachtenberg]] (10 iw) — 37124 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 37081 skatījumu * [[:en:Alia Bhatt|Alia Bhatt]] (60 iw) — 36760 skatījumu * [[:en:Big Mouth (South Korean TV series)|Big Mouth (South Korean TV series)]] (10 iw) — 36457 skatījumu * [[:en:Pallavi Sharda|Pallavi Sharda]] (17 iw) — 36320 skatījumu * [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 36157 skatījumu * [[:en:Luck (2022 film)|Luck (2022 film)]] (8 iw) — 35539 skatījumu * [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 35516 skatījumu * [[:en:Kevin Federline|Kevin Federline]] (32 iw) — 35440 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (14 iw) — 35277 skatījumu * [[:en:Pascal Groß|Pascal Groß]] (23 iw) — 35258 skatījumu * [[:en:Pete Davidson|Pete Davidson]] (27 iw) — 34677 skatījumu * [[:en:Corinthian (comics)|Corinthian (comics)]] (1 iw) — 34534 skatījumu * [[:en:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (21 iw) — 34411 skatījumu * [[:en:Sam Alvey|Sam Alvey]] (7 iw) — 34399 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 34340 skatījumu * [[:en:Colonel Tom Parker|Colonel Tom Parker]] (22 iw) — 34035 skatījumu * [[:en:Laura Muir|Laura Muir]] (23 iw) — 33409 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 33241 skatījumu * [[:en:Hockey at the 2022 Commonwealth Games|Hockey at the 2022 Commonwealth Games]] (4 iw) — 33118 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 33043 skatījumu * [[:en:John Volanthen|John Volanthen]] (3 iw) — 32963 skatījumu * [[:en:Springbok|Springbok]] (64 iw) — 32737 skatījumu * [[:en:Predator (fictional species)|Predator (fictional species)]] (22 iw) — 32735 skatījumu * [[:en:Badminton at the 2022 Commonwealth Games – Men's doubles|Badminton at the 2022 Commonwealth Games – Men's doubles]] (1 iw) — 32637 skatījumu * [[:en:Dream (character)|Dream (character)]] (10 iw) — 32266 skatījumu * [[:en:Lisandro Martínez|Lisandro Martínez]] (29 iw) — 32195 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 32192 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 24409 skatījumu * [[:de:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 23748 skatījumu * [[:de:Andrea Berg|Andrea Berg]] (16 iw) — 22128 skatījumu * [[:de:Boston (Film)|Boston (Film)]] (25 iw) — 21871 skatījumu * [[:de:Dschochar Zarnajew|Dschochar Zarnajew]] (12 iw) — 21823 skatījumu * [[:de:Zürich Hauptbahnhof|Zürich Hauptbahnhof]] (21 iw) — 17870 skatījumu * [[:de:Sandman|Sandman]] (26 iw) — 17565 skatījumu * [[:de:Evelyn Burdecki|Evelyn Burdecki]] (1 iw) — 17305 skatījumu * [[:de:Diether Krebs|Diether Krebs]] (5 iw) — 16488 skatījumu * [[:de:Johannes Kahrs|Johannes Kahrs]] (4 iw) — 16252 skatījumu * [[:de:Alice Weidel|Alice Weidel]] (37 iw) — 15653 skatījumu * [[:de:Drei Mann in einem Boot (1961)|Drei Mann in einem Boot (1961)]] (1 iw) — 14915 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 13980 skatījumu * [[:de:Tamerlan Zarnajew|Tamerlan Zarnajew]] (7 iw) — 13916 skatījumu * [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 13644 skatījumu * [[:de:Anthony Modeste|Anthony Modeste]] (23 iw) — 12837 skatījumu * [[:de:Dachauer Dora-Prozess|Dachauer Dora-Prozess]] (5 iw) — 12393 skatījumu * [[:de:Wacken Open Air|Wacken Open Air]] (32 iw) — 12206 skatījumu * [[:de:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (21 iw) — 11650 skatījumu * [[:de:Roger E. Mosley|Roger E. Mosley]] (13 iw) — 10173 skatījumu * [[:de:Margot Eskens|Margot Eskens]] (15 iw) — 10057 skatījumu * [[:de:Martin Schirdewan|Martin Schirdewan]] (11 iw) — 9864 skatījumu * [[:de:Marek Harloff|Marek Harloff]] (4 iw) — 9818 skatījumu * [[:de:Vanessa Mai|Vanessa Mai]] (10 iw) — 9589 skatījumu * [[:de:Sandra Borgmann|Sandra Borgmann]] (7 iw) — 9517 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 9095 skatījumu * [[:de:Täuferreich von Münster|Täuferreich von Münster]] (20 iw) — 8989 skatījumu * [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 8649 skatījumu * [[:de:Violetta Schurawlow|Violetta Schurawlow]] (2 iw) — 8459 skatījumu * [[:de:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 8341 skatījumu * [[:de:Marianne Rosenberg|Marianne Rosenberg]] (10 iw) — 8056 skatījumu * [[:de:Brittney Griner|Brittney Griner]] (28 iw) — 8023 skatījumu * [[:de:Susanne Cramer|Susanne Cramer]] (9 iw) — 7960 skatījumu * [[:de:Im Banne des Unheimlichen|Im Banne des Unheimlichen]] (5 iw) — 7912 skatījumu * [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (19 iw) — 7860 skatījumu * [[:de:Judith Durham|Judith Durham]] (16 iw) — 7763 skatījumu * [[:de:Andreas Gabalier|Andreas Gabalier]] (8 iw) — 7569 skatījumu * [[:de:Jewhen Klopotenko|Jewhen Klopotenko]] (1 iw) — 7563 skatījumu * [[:de:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (22 iw) — 7227 skatījumu * [[:de:Bahnstrecke Le Châtelet-sur-Retourne–Juniville–Vouziers|Bahnstrecke Le Châtelet-sur-Retourne–Juniville–Vouziers]] (1 iw) — 7217 skatījumu * [[:de:Götz George|Götz George]] (24 iw) — 7185 skatījumu * [[:de:Dreizehn Leben|Dreizehn Leben]] (16 iw) — 6755 skatījumu * [[:de:The Bay (Fernsehserie)|The Bay (Fernsehserie)]] (4 iw) — 6526 skatījumu * [[:de:Doris Golpashin|Doris Golpashin]] (2 iw) — 6470 skatījumu * [[:de:Mai Duong Kieu|Mai Duong Kieu]] (2 iw) — 6410 skatījumu * [[:de:Turid Knaak|Turid Knaak]] (11 iw) — 6408 skatījumu * [[:de:Nilam Farooq|Nilam Farooq]] (5 iw) — 6400 skatījumu * [[:de:Thiel und Boerne|Thiel und Boerne]] (1 iw) — 6325 skatījumu * [[:de:Andrea Kiewel|Andrea Kiewel]] (6 iw) — 6121 skatījumu * [[:de:Lars Eidinger|Lars Eidinger]] (18 iw) — 5967 skatījumu * [[:de:Dagmar Belakowitsch|Dagmar Belakowitsch]] (3 iw) — 5942 skatījumu * [[:de:Fran Drescher|Fran Drescher]] (39 iw) — 5889 skatījumu * [[:de:Ina Duscha|Ina Duscha]] (3 iw) — 5806 skatījumu * [[:de:Walter Giller|Walter Giller]] (15 iw) — 5708 skatījumu * [[:de:Sweet Home Alabama – Liebe auf Umwegen|Sweet Home Alabama – Liebe auf Umwegen]] (26 iw) — 5620 skatījumu * [[:de:Laura Wontorra|Laura Wontorra]] (1 iw) — 5532 skatījumu * [[:de:Robbi, Tobbi und das Fliewatüüt|Robbi, Tobbi und das Fliewatüüt]] (1 iw) — 5426 skatījumu * [[:de:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 5419 skatījumu * [[:de:Taiwan-Konflikt|Taiwan-Konflikt]] (23 iw) — 5397 skatījumu * [[:de:Der Schwarzwaldhof|Der Schwarzwaldhof]] (1 iw) — 5382 skatījumu * [[:de:Judith Rakers|Judith Rakers]] (20 iw) — 5280 skatījumu * [[:de:Roy Orbison|Roy Orbison]] (53 iw) — 5208 skatījumu * [[:de:Charles Regnier|Charles Regnier]] (13 iw) — 5199 skatījumu * [[:de:Meg (Film)|Meg (Film)]] (32 iw) — 5154 skatījumu * [[:de:Nature One|Nature One]] (4 iw) — 5002 skatījumu * [[:de:Alex Jones (Radiomoderator)|Alex Jones (Radiomoderator)]] (39 iw) — 4951 skatījumu * [[:de:Alwara Höfels|Alwara Höfels]] (8 iw) — 4925 skatījumu * [[:de:Boy Lornsen|Boy Lornsen]] (5 iw) — 4896 skatījumu * [[:de:Wacken|Wacken]] (36 iw) — 4820 skatījumu * [[:de:Iron Dome|Iron Dome]] (46 iw) — 4798 skatījumu * [[:de:Mireille Darc|Mireille Darc]] (35 iw) — 4692 skatījumu * [[:de:Jan van Leiden|Jan van Leiden]] (22 iw) — 4685 skatījumu * [[:de:Simone Thomalla|Simone Thomalla]] (11 iw) — 4598 skatījumu * [[:de:Klaas Heufer-Umlauf|Klaas Heufer-Umlauf]] (3 iw) — 4533 skatījumu * [[:de:Vinessa Shaw|Vinessa Shaw]] (19 iw) — 4519 skatījumu * [[:de:Mignon Dunn|Mignon Dunn]] (1 iw) — 4486 skatījumu * [[:de:Kettennatter|Kettennatter]] (25 iw) — 4482 skatījumu * [[:de:Anika Decker|Anika Decker]] (1 iw) — 4471 skatījumu * [[:de:Kommissar Bäckström|Kommissar Bäckström]] (1 iw) — 4465 skatījumu * [[:de:CHiPs (Film)|CHiPs (Film)]] (17 iw) — 4459 skatījumu * [[:de:Lutz van der Horst|Lutz van der Horst]] (3 iw) — 4420 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 4386 skatījumu * [[:de:War (Film)|War (Film)]] (24 iw) — 4367 skatījumu * [[:de:Figuren in der Sandman-Serie|Figuren in der Sandman-Serie]] (3 iw) — 4340 skatījumu * [[:de:Shermine Shahrivar|Shermine Shahrivar]] (16 iw) — 4339 skatījumu * [[:de:Ursula Andermatt|Ursula Andermatt]] (1 iw) — 4319 skatījumu * [[:de:Mario Adorf|Mario Adorf]] (32 iw) — 4306 skatījumu * [[:de:Nathalie Delon|Nathalie Delon]] (27 iw) — 4302 skatījumu * [[:de:Shakuntala Banerjee|Shakuntala Banerjee]] (1 iw) — 4228 skatījumu * [[:de:Sebastian Bezzel|Sebastian Bezzel]] (3 iw) — 4202 skatījumu * [[:de:Michael Pitt|Michael Pitt]] (29 iw) — 4192 skatījumu * [[:de:Felix Kolmer|Felix Kolmer]] (5 iw) — 4102 skatījumu * [[:de:Joko Winterscheidt|Joko Winterscheidt]] (1 iw) — 4013 skatījumu * [[:de:Gian Luca Schulz|Gian Luca Schulz]] (2 iw) — 4001 skatījumu * [[:de:Uwe Ochsenknecht|Uwe Ochsenknecht]] (13 iw) — 3979 skatījumu * [[:de:The Keeping Hours|The Keeping Hours]] (6 iw) — 3954 skatījumu * [[:de:Susanne Riess|Susanne Riess]] (15 iw) — 3922 skatījumu * [[:de:Stranger Things/Staffel 4|Stranger Things/Staffel 4]] (19 iw) — 3904 skatījumu * [[:de:Florian Dietz|Florian Dietz]] (4 iw) — 3898 skatījumu * [[:de:Olli Schulz|Olli Schulz]] (3 iw) — 3863 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Daniel Lévi|Daniel Lévi]] (4 iw) — 175039 skatījumu * [[:fr:Kamini|Kamini]] (6 iw) — 38043 skatījumu * [[:fr:Les Traducteurs|Les Traducteurs]] (11 iw) — 29291 skatījumu * [[:fr:Bienvenue à Marly-Gomont|Bienvenue à Marly-Gomont]] (10 iw) — 23250 skatījumu * [[:fr:Massacre de 2011 à San Fernando|Massacre de 2011 à San Fernando]] (2 iw) — 23171 skatījumu * [[:fr:Prey (film, 2022)|Prey (film, 2022)]] (16 iw) — 16450 skatījumu * [[:fr:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 15689 skatījumu * [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (19 iw) — 14924 skatījumu * [[:fr:Rita de Cascia|Rita de Cascia]] (32 iw) — 14109 skatījumu * [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 12238 skatījumu * [[:fr:Luis Suárez (football, 1997)|Luis Suárez (football, 1997)]] (13 iw) — 11752 skatījumu * [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (26 iw) — 10835 skatījumu * [[:fr:Louane|Louane]] (29 iw) — 10622 skatījumu * [[:fr:Nuno Tavares|Nuno Tavares]] (22 iw) — 10508 skatījumu * [[:fr:Les Dix Commandements (comédie musicale)|Les Dix Commandements (comédie musicale)]] (4 iw) — 10174 skatījumu * [[:fr:Marly-Gomont|Marly-Gomont]] (41 iw) — 10137 skatījumu * [[:fr:Simon Monjack|Simon Monjack]] (13 iw) — 9300 skatījumu * [[:fr:Samuel Gigot|Samuel Gigot]] (11 iw) — 8725 skatījumu * [[:fr:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 7763 skatījumu * [[:fr:Alex Lawther|Alex Lawther]] (22 iw) — 7436 skatījumu * [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 7408 skatījumu * [[:fr:Silvio et les Autres|Silvio et les Autres]] (13 iw) — 7386 skatījumu * [[:fr:Jordan Veretout|Jordan Veretout]] (26 iw) — 7352 skatījumu * [[:fr:Christophe Galtier|Christophe Galtier]] (27 iw) — 7075 skatījumu * [[:fr:Opérations de secours de la grotte de Tham Luang|Opérations de secours de la grotte de Tham Luang]] (40 iw) — 6935 skatījumu * [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (22 iw) — 6919 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 6794 skatījumu * [[:fr:François Vérove|François Vérove]] (3 iw) — 6560 skatījumu * [[:fr:Le Comte de Monte-Cristo (mini-série, 1979)|Le Comte de Monte-Cristo (mini-série, 1979)]] (2 iw) — 6481 skatījumu * [[:fr:Florian Sotoca|Florian Sotoca]] (8 iw) — 6383 skatījumu * [[:fr:Arthur et les Minimoys (film)|Arthur et les Minimoys (film)]] (35 iw) — 6376 skatījumu * [[:fr:Aïssa Maïga|Aïssa Maïga]] (21 iw) — 6281 skatījumu * [[:fr:Vinessa Shaw|Vinessa Shaw]] (19 iw) — 5674 skatījumu * [[:fr:Warren Zaïre-Emery|Warren Zaïre-Emery]] (2 iw) — 5343 skatījumu * [[:fr:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 5246 skatījumu * [[:fr:Tisha Beav|Tisha Beav]] (39 iw) — 5159 skatījumu * [[:fr:Lambert Wilson|Lambert Wilson]] (35 iw) — 5008 skatījumu * [[:fr:Gisèle Halimi|Gisèle Halimi]] (18 iw) — 4819 skatījumu * [[:fr:Liste des personnages de Sandman|Liste des personnages de Sandman]] (3 iw) — 4704 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 4699 skatījumu * [[:fr:Hassan Iquioussen|Hassan Iquioussen]] (1 iw) — 4699 skatījumu * [[:fr:Treize Vies|Treize Vies]] (16 iw) — 4473 skatījumu * [[:fr:Predator (créature)|Predator (créature)]] (22 iw) — 4355 skatījumu * [[:fr:Nos cœurs meurtris|Nos cœurs meurtris]] (11 iw) — 4309 skatījumu * [[:fr:Éternels (DC Comics)|Éternels (DC Comics)]] (8 iw) — 4289 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 4252 skatījumu * [[:fr:Raid de Doolittle|Raid de Doolittle]] (37 iw) — 4174 skatījumu * [[:fr:James Gray (réalisateur)|James Gray (réalisateur)]] (20 iw) — 4156 skatījumu * [[:fr:Sara Giraudeau|Sara Giraudeau]] (15 iw) — 4146 skatījumu * [[:fr:Trophée Joan Gamper|Trophée Joan Gamper]] (21 iw) — 4143 skatījumu * [[:fr:Léna Situations|Léna Situations]] (3 iw) — 4103 skatījumu * [[:fr:Patrick Balkany|Patrick Balkany]] (3 iw) — 4085 skatījumu * [[:fr:Cyril Féraud|Cyril Féraud]] (6 iw) — 4053 skatījumu * [[:fr:One Piece: Red|One Piece: Red]] (12 iw) — 3881 skatījumu * [[:fr:Rubén Blanco|Rubén Blanco]] (18 iw) — 3881 skatījumu * [[:fr:Patrick Bauchau|Patrick Bauchau]] (20 iw) — 3839 skatījumu * [[:fr:Ahmed Mouici|Ahmed Mouici]] (1 iw) — 3834 skatījumu * [[:fr:Nadia Boulanger|Nadia Boulanger]] (45 iw) — 3789 skatījumu * [[:fr:Riccardo Scamarcio|Riccardo Scamarcio]] (23 iw) — 3756 skatījumu * [[:fr:Iris Mittenaere|Iris Mittenaere]] (29 iw) — 3741 skatījumu * [[:fr:Club Universidad Nacional|Club Universidad Nacional]] (35 iw) — 3736 skatījumu * [[:fr:Michael Pitt|Michael Pitt]] (29 iw) — 3545 skatījumu * [[:fr:Jusqu'ici tout va bien (film)|Jusqu'ici tout va bien (film)]] (2 iw) — 3535 skatījumu * [[:fr:Rodolphe d'Autriche|Rodolphe d'Autriche]] (44 iw) — 3520 skatījumu * [[:fr:Raoul Petite|Raoul Petite]] (1 iw) — 3510 skatījumu * [[:fr:Karine Costa|Karine Costa]] (2 iw) — 3508 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3487 skatījumu * [[:fr:Statut de Taïwan|Statut de Taïwan]] (23 iw) — 3449 skatījumu * [[:fr:Jonathan Clauss|Jonathan Clauss]] (14 iw) — 3447 skatījumu * [[:fr:Marc Zinga|Marc Zinga]] (7 iw) — 3306 skatījumu * [[:fr:North American Sabreliner|North American Sabreliner]] (12 iw) — 3298 skatījumu * [[:fr:Alpha Blondy|Alpha Blondy]] (28 iw) — 3293 skatījumu * [[:fr:Histoire de Taïwan|Histoire de Taïwan]] (37 iw) — 3224 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 3219 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3217 skatījumu * [[:fr:Jeannette Bougrab|Jeannette Bougrab]] (2 iw) — 3176 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3163 skatījumu * [[:fr:Marly-Gomont (chanson)|Marly-Gomont (chanson)]] (1 iw) — 3145 skatījumu * [[:fr:Stéphane Plaza|Stéphane Plaza]] (3 iw) — 3095 skatījumu * [[:fr:Joséphine Bakhita|Joséphine Bakhita]] (28 iw) — 3039 skatījumu * [[:fr:Stéphane Pocrain|Stéphane Pocrain]] (1 iw) — 3026 skatījumu * [[:fr:Jérôme Alonzo|Jérôme Alonzo]] (11 iw) — 3025 skatījumu * [[:fr:Les Onze Commandements|Les Onze Commandements]] (1 iw) — 3021 skatījumu * [[:fr:Qu'est-ce qu'on a tous fait au Bon Dieu ?|Qu'est-ce qu'on a tous fait au Bon Dieu ?]] (4 iw) — 2998 skatījumu * [[:fr:Event|Event]] (1 iw) — 2938 skatījumu * [[:fr:Didier Pironi|Didier Pironi]] (28 iw) — 2918 skatījumu * [[:fr:Samuel Le Bihan|Samuel Le Bihan]] (20 iw) — 2912 skatījumu * [[:fr:Sidse Babett Knudsen|Sidse Babett Knudsen]] (34 iw) — 2885 skatījumu * [[:fr:Jihad islamique palestinien|Jihad islamique palestinien]] (39 iw) — 2795 skatījumu * [[:fr:Sur ordre de Dieu|Sur ordre de Dieu]] (12 iw) — 2778 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 2772 skatījumu * [[:fr:O.P.J.|O.P.J.]] (1 iw) — 2758 skatījumu * [[:fr:Saison 4 de Stranger Things|Saison 4 de Stranger Things]] (19 iw) — 2749 skatījumu * [[:fr:Darwin Núñez|Darwin Núñez]] (33 iw) — 2729 skatījumu * [[:fr:Anthony Modeste|Anthony Modeste]] (23 iw) — 2721 skatījumu * [[:fr:Mory Sacko|Mory Sacko]] (1 iw) — 2711 skatījumu * [[:fr:Florent Pagny|Florent Pagny]] (16 iw) — 2693 skatījumu * [[:fr:Freddie Highmore|Freddie Highmore]] (43 iw) — 2648 skatījumu * [[:fr:Roy Orbison|Roy Orbison]] (53 iw) — 2648 skatījumu * [[:fr:Nathalie Delon|Nathalie Delon]] (27 iw) — 2614 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Синий кит (игра)|Синий кит (игра)]] (42 iw) — 30481 skatījumu * [[:ru:Железный купол|Железный купол]] (46 iw) — 20618 skatījumu * [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (16 iw) — 19551 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 16912 skatījumu * [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (19 iw) — 16148 skatījumu * [[:ru:Збарская, Регина Николаевна|Збарская, Регина Николаевна]] (3 iw) — 14245 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 14086 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 11103 skatījumu * [[:ru:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 11021 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 10875 skatījumu * [[:ru:Дело Виктора Коэна|Дело Виктора Коэна]] (1 iw) — 10502 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 10157 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10018 skatījumu * [[:ru:Сумишевский, Ярослав Александрович|Сумишевский, Ярослав Александрович]] (3 iw) — 9430 skatījumu * [[:ru:Синдром Гийена — Барре|Синдром Гийена — Барре]] (54 iw) — 9397 skatījumu * [[:ru:ПФМ-1|ПФМ-1]] (14 iw) — 9382 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9333 skatījumu * [[:ru:Анна (мини-сериал)|Анна (мини-сериал)]] (4 iw) — 9332 skatījumu * [[:ru:Блейк, Джордж|Блейк, Джордж]] (26 iw) — 8105 skatījumu * [[:ru:День железнодорожника|День железнодорожника]] (4 iw) — 8059 skatījumu * [[:ru:Хроники хищных городов|Хроники хищных городов]] (44 iw) — 7680 skatījumu * [[:ru:Грайнер, Бриттни|Грайнер, Бриттни]] (28 iw) — 7672 skatījumu * [[:ru:Мидфандер, Эмбер|Мидфандер, Эмбер]] (20 iw) — 7440 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 7430 skatījumu * [[:ru:Палестинский исламский джихад|Палестинский исламский джихад]] (39 iw) — 7405 skatījumu * [[:ru:Баунов, Александр Германович|Баунов, Александр Германович]] (2 iw) — 7119 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (5 iw) — 7060 skatījumu * [[:ru:Флибуста|Флибуста]] (2 iw) — 7054 skatījumu * [[:ru:Волкова, Екатерина Юрьевна|Волкова, Екатерина Юрьевна]] (4 iw) — 7013 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 6974 skatījumu * [[:ru:Журавлёв, Алексей Александрович|Журавлёв, Алексей Александрович]] (8 iw) — 6900 skatījumu * [[:ru:Рокфеллер, Майкл|Рокфеллер, Майкл]] (22 iw) — 6803 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 6729 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 6729 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 6610 skatījumu * [[:ru:Савицкая, Лариса Владимировна|Савицкая, Лариса Владимировна]] (1 iw) — 5985 skatījumu * [[:ru:Операция «Рассвет» (Сектор Газа)|Операция «Рассвет» (Сектор Газа)]] (11 iw) — 5936 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 5882 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (41 iw) — 5522 skatījumu * [[:ru:Хищник (фильм, 2018)|Хищник (фильм, 2018)]] (32 iw) — 5197 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 5132 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 5077 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 4906 skatījumu * [[:ru:Спитакское землетрясение|Спитакское землетрясение]] (40 iw) — 4813 skatījumu * [[:ru:Старридж, Том|Старридж, Том]] (22 iw) — 4680 skatījumu * [[:ru:Не входи|Не входи]] (7 iw) — 4593 skatījumu * [[:ru:Бут, Виктор Анатольевич|Бут, Виктор Анатольевич]] (25 iw) — 4591 skatījumu * [[:ru:Хищник (франшиза)|Хищник (франшиза)]] (11 iw) — 4577 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 4497 skatījumu * [[:ru:Нагиев, Дмитрий Владимирович|Нагиев, Дмитрий Владимирович]] (16 iw) — 4465 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 4362 skatījumu * [[:ru:Одна (фильм, 2022)|Одна (фильм, 2022)]] (2 iw) — 4322 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 4253 skatījumu * [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (11 iw) — 4170 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4143 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 4093 skatījumu * [[:ru:Би-2|Би-2]] (15 iw) — 4029 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 3917 skatījumu * [[:ru:2С7|2С7]] (24 iw) — 3916 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3905 skatījumu * [[:ru:Девятое ава|Девятое ава]] (39 iw) — 3848 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3820 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3801 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 3713 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 3676 skatījumu * [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 3600 skatījumu * [[:ru:Сталин, Василий Иосифович|Сталин, Василий Иосифович]] (31 iw) — 3577 skatījumu * [[:ru:В четверг и больше никогда|В четверг и больше никогда]] (9 iw) — 3552 skatījumu * [[:ru:Закон о трёх колосках|Закон о трёх колосках]] (8 iw) — 3502 skatījumu * [[:ru:Столкновение над Завитинском|Столкновение над Завитинском]] (5 iw) — 3421 skatījumu * [[:ru:Пучков, Дмитрий Юрьевич|Пучков, Дмитрий Юрьевич]] (6 iw) — 3394 skatījumu * [[:ru:Бронзовая птица (фильм)|Бронзовая птица (фильм)]] (3 iw) — 3361 skatījumu * [[:ru:Сальдо, Владимир Васильевич|Сальдо, Владимир Васильевич]] (6 iw) — 3349 skatījumu * [[:ru:Ваш сын и брат|Ваш сын и брат]] (9 iw) — 3340 skatījumu * [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 3267 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 3245 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 3206 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 3197 skatījumu * [[:ru:Суханов, Алексей Станиславович|Суханов, Алексей Станиславович]] (1 iw) — 3185 skatījumu * [[:ru:Мадянов, Роман Сергеевич|Мадянов, Роман Сергеевич]] (11 iw) — 3173 skatījumu * [[:ru:Миссия невыполнима: Смертельная расплата. Часть 1|Миссия невыполнима: Смертельная расплата. Часть 1]] (25 iw) — 3124 skatījumu * [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 3100 skatījumu * [[:ru:Прилучный, Павел Валерьевич|Прилучный, Павел Валерьевич]] (9 iw) — 3065 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 3024 skatījumu * [[:ru:Call of Duty (франшиза)|Call of Duty (франшиза)]] (54 iw) — 3004 skatījumu * [[:ru:Циркон (ракета)|Циркон (ракета)]] (25 iw) — 2974 skatījumu * [[:ru:Хищники (вымышленная раса)|Хищники (вымышленная раса)]] (22 iw) — 2963 skatījumu * [[:ru:Захарова, Мария Владимировна|Захарова, Мария Владимировна]] (35 iw) — 2950 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 2933 skatījumu * [[:ru:Збарский, Феликс-Лев Борисович|Збарский, Феликс-Лев Борисович]] (3 iw) — 2923 skatījumu * [[:ru:Боевик (киножанр)|Боевик (киножанр)]] (58 iw) — 2882 skatījumu * [[:ru:Лучко, Клара Степановна|Лучко, Клара Степановна]] (11 iw) — 2851 skatījumu * [[:ru:Олусегун, Олакунле|Олусегун, Олакунле]] (2 iw) — 2848 skatījumu * [[:ru:Лукьянов, Сергей Владимирович|Лукьянов, Сергей Владимирович]] (4 iw) — 2834 skatījumu * [[:ru:Годовщины свадьбы|Годовщины свадьбы]] (39 iw) — 2818 skatījumu * [[:ru:Пески (Донецкая область)|Пески (Донецкая область)]] (11 iw) — 2760 skatījumu * [[:ru:Демоны «Гоетии»|Демоны «Гоетии»]] (5 iw) — 2727 skatījumu * [[:ru:Аксёнова, Любовь Павловна|Аксёнова, Любовь Павловна]] (8 iw) — 2727 skatījumu * [[:ru:Stray (игра)|Stray (игра)]] (14 iw) — 2641 skatījumu * [[:ru:Вселенная «Заклятия»|Вселенная «Заклятия»]] (22 iw) — 2636 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Казімір Гаўрылавіч Чарноўскі|Казімір Гаўрылавіч Чарноўскі]] (3 iw) — 86 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 79 skatījumu * [[:be:Эл Казоўскі|Эл Казоўскі]] (13 iw) — 61 skatījumu * [[:be:Адам Іосіфавіч Мальдзіс|Адам Іосіфавіч Мальдзіс]] (5 iw) — 37 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 28 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Адэская духоўная семінарыя|Адэская духоўная семінарыя]] (3 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Пеніс чалавека|Пеніс чалавека]] (58 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Валасяны фалікул|Валасяны фалікул]] (34 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Лабірынты (аповесць)|Лабірынты (аповесць)]] (1 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Варшаўскае ваяводства (1944—1975)|Варшаўскае ваяводства (1944—1975)]] (4 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Сэрца на далоні|Сэрца на далоні]] (2 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Аперацыя «Світанак» (2022)|Аперацыя «Світанак» (2022)]] (11 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Спрынгбок|Спрынгбок]] (64 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Напалеон Орда|Напалеон Орда]] (16 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Спіс матылёў Беларусі|Спіс матылёў Беларусі]] (3 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Запіскі афіцэра Чырвонай Арміі|Запіскі афіцэра Чырвонай Арміі]] (2 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Беларускі арабскі алфавіт|Беларускі арабскі алфавіт]] (18 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Казімір Пратасевіч|Казімір Пратасевіч]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)|Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)]] (6 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Эліза Ажэшка|Эліза Ажэшка]] (31 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Беларусь перадусім!|Беларусь перадусім!]] (2 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Ларыса Геніюш|Ларыса Геніюш]] (21 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Ева Вежнавец|Ева Вежнавец]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Санкт-Пецярбургская Рымска-каталіцкая семінарыя|Санкт-Пецярбургская Рымска-каталіцкая семінарыя]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Леанішкі|Леанішкі]] (3 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Аляксандра Мікалаеўна Борціч|Аляксандра Мікалаеўна Борціч]] (9 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Пагоня|Пагоня]] (25 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Мікалай Вяршынін (консул БНР)|Мікалай Вяршынін (консул БНР)]] (2 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Разбуры турмы муры|Разбуры турмы муры]] (9 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Кіеўская духоўная семінарыя|Кіеўская духоўная семінарыя]] (2 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Гданьскае ваяводства|Гданьскае ваяводства]] (2 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Сабакі Эўропы (раман)|Сабакі Эўропы (раман)]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Беларускі нацыянальны касцюм|Беларускі нацыянальны касцюм]] (5 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Гданьскае ваяводства (1975—1998)|Гданьскае ваяводства (1975—1998)]] (9 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Вацлаў Ластоўскі|Вацлаў Ластоўскі]] (11 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Пімен Панчанка|Пімен Панчанка]] (9 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Белы легіён|Белы легіён]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Віленская навучальная акруга|Віленская навучальная акруга]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Ганна Шаркунова|Ганна Шаркунова]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Сутыкненні ў Нагорным Карабаху (2022)|Сутыкненні ў Нагорным Карабаху (2022)]] (5 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Бернар Арно|Бернар Арно]] (43 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Яўген Фёдаравіч Святланаў|Яўген Фёдаравіч Святланаў]] (21 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Інструкцыя па транслітарацыі|Інструкцыя па транслітарацыі]] (6 iw) — 10 skatījumu * [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Рада БНР|Рада БНР]] (17 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Іван Мележ|Іван Мележ]] (7 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рэжым Лукашэнкі|Рэжым Лукашэнкі]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Салтанаўшчына|Салтанаўшчына]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Гальшаны|Гальшаны]] (14 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Гданьскае ваяводства (1945—1975)|Гданьскае ваяводства (1945—1975)]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Этнагенез беларусаў|Этнагенез беларусаў]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рэнтан (Вашынгтон)|Рэнтан (Вашынгтон)]] (45 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Галадаморы (Беларусь)|Галадаморы (Беларусь)]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Абраз Маці Божай Барунскай|Абраз Маці Божай Барунскай]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Галоўнае ўпраўленне ўнутраных спраў Мінскага гарвыканкама|Галоўнае ўпраўленне ўнутраных спраў Мінскага гарвыканкама]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Радунь|Радунь]] (18 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Пашырэнне файла|Пашырэнне файла]] (48 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Забойства ў Махмудзіі|Забойства ў Махмудзіі]] (13 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Верашчака|Верашчака]] (4 iw) — 8 skatījumu * [[:be:ISO 3166|ISO 3166]] (70 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Кандрат Крапіва|Кандрат Крапіва]] (12 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Юрый Васільевіч Шатуноў|Юрый Васільевіч Шатуноў]] (24 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Less|Less]] (20 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Аляксей Мікалаевіч Сокал|Аляксей Мікалаевіч Сокал]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Іван Шамякін|Іван Шамякін]] (10 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Славамір Адамовіч|Славамір Адамовіч]] (5 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Вялікі Шлёпа|Вялікі Шлёпа]] (12 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Аляксандр Ануфрыевіч Шлюбскі|Аляксандр Ануфрыевіч Шлюбскі]] (2 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Гербы гарадоў Беларусі|Гербы гарадоў Беларусі]] (3 iw) — 8 skatījumu * [[:be:На ростанях|На ростанях]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Вялікія Чучавічы|Вялікія Чучавічы]] (8 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Бора|Бора]] (35 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Пошукавы маркетынг|Пошукавы маркетынг]] (26 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Рыгор Барадулін|Рыгор Барадулін]] (22 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Саша 3%|Саша 3%]] (2 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Джэймс Мід|Джэймс Мід]] (47 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Бровар|Бровар]] (49 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Юрка Лявонны|Юрка Лявонны]] (1 iw) — 7 skatījumu * [[:be:Слава Камісаранка|Слава Камісаранка]] (1 iw) — 7 skatījumu * [[:be:Міхась Лынькоў|Міхась Лынькоў]] (9 iw) — 7 skatījumu * [[:be:Касцёл Святых Апосталаў Пятра і Паўла і манастыр базыльян (Баруны)|Касцёл Святых Апосталаў Пятра і Паўла і манастыр базыльян (Баруны)]] (3 iw) — 7 skatījumu * [[:be:Яўгенія Янішчыц|Яўгенія Янішчыц]] (4 iw) — 7 skatījumu * [[:be:Вышыванка|Вышыванка]] (23 iw) — 7 skatījumu * [[:be:Антон Іванавіч Абрамовіч|Антон Іванавіч Абрамовіч]] (1 iw) — 7 skatījumu * [[:be:Касцёл Божага Цела (Нясвіж)|Касцёл Божага Цела (Нясвіж)]] (13 iw) — 7 skatījumu * [[:be:Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях|Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях]] (1 iw) — 7 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Objawienia maryjne z Medziugoria|Objawienia maryjne z Medziugoria]] (11 iw) — 12632 skatījumu * [[:pl:Kombi (zespół muzyczny)|Kombi (zespół muzyczny)]] (4 iw) — 10529 skatījumu * [[:pl:Trofeu Joan Gamper|Trofeu Joan Gamper]] (21 iw) — 10359 skatījumu * [[:pl:Grzegorz Skawiński|Grzegorz Skawiński]] (2 iw) — 9967 skatījumu * [[:pl:Pumas UNAM|Pumas UNAM]] (35 iw) — 9674 skatījumu * [[:pl:Pol’and’Rock Festival|Pol’and’Rock Festival]] (18 iw) — 6367 skatījumu * [[:pl:Ada Rusowicz|Ada Rusowicz]] (1 iw) — 6314 skatījumu * [[:pl:Stężyca (województwo pomorskie)|Stężyca (województwo pomorskie)]] (12 iw) — 6312 skatījumu * [[:pl:Stężyca (gmina w województwie pomorskim)|Stężyca (gmina w województwie pomorskim)]] (15 iw) — 5844 skatījumu * [[:pl:Katastrofa polskiego autokaru w Vizille|Katastrofa polskiego autokaru w Vizille]] (3 iw) — 5471 skatījumu * [[:pl:Top Girls|Top Girls]] (1 iw) — 5337 skatījumu * [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 4717 skatījumu * [[:pl:Czerwone Gitary|Czerwone Gitary]] (9 iw) — 4676 skatījumu * [[:pl:Kalina Jędrusik|Kalina Jędrusik]] (12 iw) — 4610 skatījumu * [[:pl:Sandman|Sandman]] (26 iw) — 4603 skatījumu * [[:pl:Jane Hawking|Jane Hawking]] (24 iw) — 3659 skatījumu * [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 3635 skatījumu * [[:pl:Kombii|Kombii]] (1 iw) — 3529 skatījumu * [[:pl:Ania Rusowicz|Ania Rusowicz]] (1 iw) — 3141 skatījumu * [[:pl:Zbigniew Fil|Zbigniew Fil]] (5 iw) — 2940 skatījumu * [[:pl:Sandman (serial telewizyjny)|Sandman (serial telewizyjny)]] (19 iw) — 2694 skatījumu * [[:pl:Seweryn Krajewski|Seweryn Krajewski]] (5 iw) — 2553 skatījumu * [[:pl:Mariusz Dmochowski|Mariusz Dmochowski]] (9 iw) — 2496 skatījumu * [[:pl:Sławomir Łosowski|Sławomir Łosowski]] (1 iw) — 2383 skatījumu * [[:pl:Ottawan|Ottawan]] (17 iw) — 2361 skatījumu * [[:pl:Natalia Nykiel|Natalia Nykiel]] (7 iw) — 2320 skatījumu * [[:pl:Magik (raper)|Magik (raper)]] (6 iw) — 2225 skatījumu * [[:pl:Bogusław Linda|Bogusław Linda]] (16 iw) — 2115 skatījumu * [[:pl:Michał Oleksiejczuk|Michał Oleksiejczuk]] (6 iw) — 2101 skatījumu * [[:pl:Oceana (wokalistka)|Oceana (wokalistka)]] (23 iw) — 2100 skatījumu * [[:pl:Helena Modrzejewska|Helena Modrzejewska]] (23 iw) — 2072 skatījumu * [[:pl:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 1990 skatījumu * [[:pl:Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang|Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang]] (40 iw) — 1950 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1876 skatījumu * [[:pl:Justyna Steczkowska|Justyna Steczkowska]] (23 iw) — 1819 skatījumu * [[:pl:Lanberry|Lanberry]] (3 iw) — 1815 skatījumu * [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 1815 skatījumu * [[:pl:Euzebiusz Smolarek|Euzebiusz Smolarek]] (40 iw) — 1803 skatījumu * [[:pl:Joan Gamper|Joan Gamper]] (37 iw) — 1751 skatījumu * [[:pl:Zenon Martyniuk|Zenon Martyniuk]] (4 iw) — 1678 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 1678 skatījumu * [[:pl:Katastrofa górnicza w Copiapó|Katastrofa górnicza w Copiapó]] (39 iw) — 1636 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1608 skatījumu * [[:pl:Stężyca (województwo lubelskie)|Stężyca (województwo lubelskie)]] (9 iw) — 1606 skatījumu * [[:pl:Człowiek ze złotym pistoletem (film)|Człowiek ze złotym pistoletem (film)]] (46 iw) — 1588 skatījumu * [[:pl:Morfeusz|Morfeusz]] (47 iw) — 1578 skatījumu * [[:pl:Boys (zespół muzyczny)|Boys (zespół muzyczny)]] (1 iw) — 1561 skatījumu * [[:pl:Delikatność|Delikatność]] (15 iw) — 1556 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 1530 skatījumu * [[:pl:Paktofonika|Paktofonika]] (7 iw) — 1501 skatījumu * [[:pl:Predator: Prey|Predator: Prey]] (16 iw) — 1488 skatījumu * [[:pl:Letnie Grand Prix w skokach narciarskich 2022|Letnie Grand Prix w skokach narciarskich 2022]] (2 iw) — 1487 skatījumu * [[:pl:Historia Tajwanu|Historia Tajwanu]] (37 iw) — 1481 skatījumu * [[:pl:Mateusz Gessler|Mateusz Gessler]] (1 iw) — 1454 skatījumu * [[:pl:Marcin Miller|Marcin Miller]] (1 iw) — 1449 skatījumu * [[:pl:James Bond (seria filmów)|James Bond (seria filmów)]] (26 iw) — 1445 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1443 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1438 skatījumu * [[:pl:Józef Kazimierz Wojciechowski|Józef Kazimierz Wojciechowski]] (1 iw) — 1389 skatījumu * [[:pl:Żabka (sieć sklepów)|Żabka (sieć sklepów)]] (9 iw) — 1377 skatījumu * [[:pl:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 1340 skatījumu * [[:pl:Tomasz Łosowski|Tomasz Łosowski]] (2 iw) — 1310 skatījumu * [[:pl:The Voice of Poland|The Voice of Poland]] (3 iw) — 1296 skatījumu * [[:pl:07 zgłoś się|07 zgłoś się]] (2 iw) — 1291 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 1258 skatījumu * [[:pl:Rozpad Jugosławii|Rozpad Jugosławii]] (42 iw) — 1253 skatījumu * [[:pl:Kamila Skolimowska|Kamila Skolimowska]] (30 iw) — 1222 skatījumu * [[:pl:Maja Hyży|Maja Hyży]] (1 iw) — 1204 skatījumu * [[:pl:Jeruzal (powiat miński)|Jeruzal (powiat miński)]] (8 iw) — 1204 skatījumu * [[:pl:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (22 iw) — 1192 skatījumu * [[:pl:Beata Tyszkiewicz|Beata Tyszkiewicz]] (28 iw) — 1182 skatījumu * [[:pl:Raphinha|Raphinha]] (33 iw) — 1170 skatījumu * [[:pl:Objawienia Maryjne|Objawienia Maryjne]] (34 iw) — 1163 skatījumu * [[:pl:Ivi López|Ivi López]] (9 iw) — 1162 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Kajakarstwie 2022|Mistrzostwa Świata w Kajakarstwie 2022]] (8 iw) — 1153 skatījumu * [[:pl:Britt Ekland|Britt Ekland]] (40 iw) — 1151 skatījumu * [[:pl:Andrzej Lepper|Andrzej Lepper]] (22 iw) — 1143 skatījumu * [[:pl:Jan Englert|Jan Englert]] (12 iw) — 1140 skatījumu * [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 1133 skatījumu * [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 1129 skatījumu * [[:pl:Liga MX|Liga MX]] (38 iw) — 1124 skatījumu * [[:pl:Tysiąc (gra)|Tysiąc (gra)]] (5 iw) — 1115 skatījumu * [[:pl:Fruczak gołąbek|Fruczak gołąbek]] (38 iw) — 1113 skatījumu * [[:pl:Bella i Sebastian (film)|Bella i Sebastian (film)]] (14 iw) — 1094 skatījumu * [[:pl:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 1088 skatījumu * [[:pl:PRP-3|PRP-3]] (4 iw) — 1086 skatījumu * [[:pl:Stanisław Dygat|Stanisław Dygat]] (9 iw) — 1081 skatījumu * [[:pl:Dariusz Siatkowski|Dariusz Siatkowski]] (2 iw) — 1073 skatījumu * [[:pl:Magda Gessler|Magda Gessler]] (6 iw) — 1061 skatījumu * [[:pl:Purpurowe Serce|Purpurowe Serce]] (34 iw) — 1057 skatījumu * [[:pl:Zdzisław Beksiński|Zdzisław Beksiński]] (31 iw) — 1032 skatījumu * [[:pl:Mormonizm|Mormonizm]] (68 iw) — 1027 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 1024 skatījumu * [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 1006 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1005 skatījumu * [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 995 skatījumu * [[:pl:Władysław Hańcza|Władysław Hańcza]] (5 iw) — 994 skatījumu * [[:pl:Korona Gór Polski|Korona Gór Polski]] (3 iw) — 984 skatījumu * [[:pl:Magda Umer|Magda Umer]] (7 iw) — 969 skatījumu * [[:pl:Dorota Deląg|Dorota Deląg]] (2 iw) — 948 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 380 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 318 skatījumu * [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (15 iw) — 300 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 248 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 169 skatījumu * [[:lt:Šventasis Gralis|Šventasis Gralis]] (61 iw) — 150 skatījumu * [[:lt:Teisės aktas|Teisės aktas]] (12 iw) — 123 skatījumu * [[:lt:Siim-Sander Vene|Siim-Sander Vene]] (11 iw) — 108 skatījumu * [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 102 skatījumu * [[:lt:Litvinizmas|Litvinizmas]] (6 iw) — 99 skatījumu * [[:lt:Lukas Lekavičius|Lukas Lekavičius]] (11 iw) — 98 skatījumu * [[:lt:Donatas Tarolis|Donatas Tarolis]] (5 iw) — 91 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 86 skatījumu * [[:lt:Laurynas Birutis|Laurynas Birutis]] (6 iw) — 86 skatījumu * [[:lt:Povilas Vanagas|Povilas Vanagas]] (13 iw) — 84 skatījumu * [[:lt:Pušinis keliaujantis kuoduotis|Pušinis keliaujantis kuoduotis]] (12 iw) — 83 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 81 skatījumu * [[:lt:Pranciška Regina Liubertaitė|Pranciška Regina Liubertaitė]] (1 iw) — 81 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 80 skatījumu * [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 79 skatījumu * [[:lt:Chris Farley|Chris Farley]] (45 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Poniabudė|Poniabudė]] (15 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 75 skatījumu * [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 72 skatījumu * [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 72 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 67 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:Kalugos krateris|Kalugos krateris]] (6 iw) — 63 skatījumu * [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Mykolas Sluckis|Mykolas Sluckis]] (3 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:2022 m. pasaulio baidarių ir kanojų irklavimo sprinto čempionatas|2022 m. pasaulio baidarių ir kanojų irklavimo sprinto čempionatas]] (8 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Gert Kullamäe|Gert Kullamäe]] (10 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Edmundas Kučinskas|Edmundas Kučinskas]] (2 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Didysis šliužas|Didysis šliužas]] (26 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Svencelė|Svencelė]] (2 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Stanislav Medvedenko|Stanislav Medvedenko]] (15 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Monika Liu|Monika Liu]] (25 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Naisiai|Naisiai]] (3 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Amerikiečių Stafordšyro terjeras|Amerikiečių Stafordšyro terjeras]] (36 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Žmogaus varpa|Žmogaus varpa]] (58 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Dovydas Giedraitis|Dovydas Giedraitis]] (2 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Kyburiai|Kyburiai]] (1 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Gytis Masiulis|Gytis Masiulis]] (4 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Žemuoginė avietė|Žemuoginė avietė]] (12 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Admirolas (drugys)|Admirolas (drugys)]] (59 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Elvar Már Friðriksson|Elvar Már Friðriksson]] (6 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Stančikų tiltai|Stančikų tiltai]] (3 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Vilhelmo kanalas|Vilhelmo kanalas]] (6 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Alantos dvaras|Alantos dvaras]] (2 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:69 Danguje|69 Danguje]] (1 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Vištytis (miestelis)|Vištytis (miestelis)]] (16 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Kuzminskas|Mindaugas Kuzminskas]] (22 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Paulavos respublika|Paulavos respublika]] (9 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Rusnė|Rusnė]] (14 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Palangos tiltas|Palangos tiltas]] (1 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:OnlyFans|OnlyFans]] (34 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:LRT Opus|LRT Opus]] (2 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Arūnas Valinskas|Arūnas Valinskas]] (7 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Plačiažnyplis vėžys|Plačiažnyplis vėžys]] (43 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Stadija (matavimo vienetas)|Stadija (matavimo vienetas)]] (34 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:GJan|GJan]] (4 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Voveraitės|Voveraitės]] (32 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Karklė|Karklė]] (3 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Panemunės pilis|Panemunės pilis]] (9 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Manipuliacija|Manipuliacija]] (40 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Džordana Butkutė|Džordana Butkutė]] (2 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Miego paralyžius|Miego paralyžius]] (52 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Lyduvėnų tiltas|Lyduvėnų tiltas]] (5 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Lietuvos raudonoji knyga|Lietuvos raudonoji knyga]] (3 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Alytaus Dzūkija|Alytaus Dzūkija]] (5 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Seliava|Seliava]] (33 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Palūšė|Palūšė]] (12 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Barstyčių akmuo|Barstyčių akmuo]] (5 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Antisocialus asmenybės sutrikimas|Antisocialus asmenybės sutrikimas]] (44 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Andrej Olijnik|Andrej Olijnik]] (4 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Madeira (sala)|Madeira (sala)]] (36 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Hortenzija|Hortenzija]] (69 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Jašiūnų dvaras|Jašiūnų dvaras]] (5 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Briedmusė|Briedmusė]] (15 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Šachmatų taisyklės|Šachmatų taisyklės]] (29 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Narcisizmas|Narcisizmas]] (65 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Maldonis|Mindaugas Maldonis]] (3 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Kalvadosas|Kalvadosas]] (48 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Artūras Milaknis|Artūras Milaknis]] (11 iw) — 36 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Karmen Bruus|Karmen Bruus]] (6 iw) — 436 skatījumu * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 431 skatījumu * [[:et:Ott Tänak|Ott Tänak]] (28 iw) — 378 skatījumu * [[:et:Jaanus Rahumägi|Jaanus Rahumägi]] (2 iw) — 368 skatījumu * [[:et:Soome ralli|Soome ralli]] (20 iw) — 301 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 292 skatījumu * [[:et:Moeloojate loend|Moeloojate loend]] (5 iw) — 289 skatījumu * [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (5 iw) — 262 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 238 skatījumu * [[:et:Urmas Sõõrumaa|Urmas Sõõrumaa]] (1 iw) — 209 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 156 skatījumu * [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (23 iw) — 143 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 135 skatījumu * [[:et:Aafrika tsiibet|Aafrika tsiibet]] (59 iw) — 131 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 130 skatījumu * [[:et:Naisenimi|Naisenimi]] (2 iw) — 129 skatījumu * [[:et:Kari Kuivalainen|Kari Kuivalainen]] (8 iw) — 124 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 124 skatījumu * [[:et:Silvia Ilves|Silvia Ilves]] (1 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Harilik rass|Harilik rass]] (29 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Kämmalrabarber|Kämmalrabarber]] (17 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Hautes-Alpesi haldusüksuste loend|Hautes-Alpesi haldusüksuste loend]] (36 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Georg (film)|Georg (film)]] (5 iw) — 121 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 117 skatījumu * [[:et:Liina Vahtrik|Liina Vahtrik]] (1 iw) — 115 skatījumu * [[:et:Eesti võrkpallikoondis|Eesti võrkpallikoondis]] (17 iw) — 102 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 102 skatījumu * [[:et:Mirtel Pohla|Mirtel Pohla]] (5 iw) — 101 skatījumu * [[:et:A-Rühm|A-Rühm]] (31 iw) — 98 skatījumu * [[:et:Aidi Vallik|Aidi Vallik]] (8 iw) — 94 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 91 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 91 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 84 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 82 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 81 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 80 skatījumu * [[:et:Piret Kalda|Piret Kalda]] (5 iw) — 79 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 77 skatījumu * [[:et:Vahur Karus|Vahur Karus]] (2 iw) — 77 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Vana-Egiptuse ajalugu|Vana-Egiptuse ajalugu]] (28 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Peeter I ausammas Tallinnas|Peeter I ausammas Tallinnas]] (2 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool|Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool]] (2 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Martin Järveoja|Martin Järveoja]] (8 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Karl Ots|Karl Ots]] (1 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Roomajate loend|Roomajate loend]] (9 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Mari Abel|Mari Abel]] (2 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Ingrid Rüütel|Ingrid Rüütel]] (13 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Arvo Kukumägi|Arvo Kukumägi]] (1 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Jüri Parijõgi|Jüri Parijõgi]] (3 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Hendrik Saar|Hendrik Saar]] (1 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Suur komöödiaõhtu|Suur komöödiaõhtu]] (1 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Egon Kaur|Egon Kaur]] (4 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Metroseksuaal|Metroseksuaal]] (43 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Sõprus (kino)|Sõprus (kino)]] (1 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Selver|Selver]] (7 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Mats Traat|Mats Traat]] (10 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Jan Uuspõld|Jan Uuspõld]] (2 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Toomas Leius|Toomas Leius]] (10 iw) — 49 skatījumu * [[:et:August Jakobson|August Jakobson]] (12 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Vello Orumets|Vello Orumets]] (3 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Carmen Mikiver|Carmen Mikiver]] (2 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Lauri Läänemets|Lauri Läänemets]] (5 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Maarjamäe memoriaal|Maarjamäe memoriaal]] (3 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Karikakramäng|Karikakramäng]] (1 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Dajan Ahmet|Dajan Ahmet]] (4 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Arvo Haug|Arvo Haug]] (3 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Eduard Vilde|Eduard Vilde]] (22 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Ewert Sundja|Ewert Sundja]] (2 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Sulamite loend|Sulamite loend]] (15 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Terminaator (ansambel)|Terminaator (ansambel)]] (7 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Kalle Rovanperä|Kalle Rovanperä]] (16 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Põldmurakas|Põldmurakas]] (40 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Eesti metsad|Eesti metsad]] (2 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Eesti filmide loend|Eesti filmide loend]] (2 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Eesti taasiseseisvumine|Eesti taasiseseisvumine]] (7 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Heino Enden|Heino Enden]] (11 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Tippdomeenide loend|Tippdomeenide loend]] (39 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Peeter Volkonski|Peeter Volkonski]] (5 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Ooperifantoom|Ooperifantoom]] (5 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Jürgen Ligi|Jürgen Ligi]] (14 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Eesti siseminister|Eesti siseminister]] (1 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Silja Europa|Silja Europa]] (9 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Pipi Pikksukk|Pipi Pikksukk]] (55 iw) — 40 skatījumu {{div col end}} o7gp5gdukekyv33xh7llizjqu657xpx Gvadalete 0 455039 3667963 3195805 2022-08-07T21:01:14Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada marts}} {{Upes infokaste | nosaukums = Gvadalete | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Guadalete | attēls = ViaVerdeCádiz.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Gvadalete netālu no Olveras | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Sjerra de Grasalema]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Atlantijas okeāns]] ([[Kadisas līcis]]) | sāk_plat_d=36 | sāk_plat_m=45 | sāk_plat_s=21 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=05 | sāk_gar_m=23 | sāk_gar_s=42 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=36 | iet_plat_m=34 | iet_plat_s=44 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=06 | iet_gar_m=14 | iet_gar_s=29 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{ESP}} | garums = 172 | iztekas_augstums = 1000 | ietekas_augstums = 0 | kritums = | caurtece = 10 | gada_notece = | baseins = 3 677 | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Gvadalete''' ({{val|es|Río Guadalete}}) ir 172 kilometrus gara upe [[Spānija]]s dienvidos [[Andalūzija|Andalūzijā]]. Sākas [[Sjerra de Grasalema|Sjerras de Grasalemas]] kalnos. Tek rietumu - dienvidrietumu virzienā. Ietek [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[Kadisas līcis|Kadisas licī]] uz ziemeļiem no [[Kadisa]]s. Upes krastos atrodas [[Viljamartina]] un [[Arkosa de la Frontera]]. Iespējams, pie Gvadaletes upes 711. gadā notika [[Gvadaletes kauja]], kurā iebrukusī [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] armija sakāva [[Vestgotu karaliste|vestgotus]], uzsākot [[Pireneju pussala]]s iekarošanu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] nxfjfo0dtc0hff7aolak3fi3h9qt4rt Atcerēties visu (1990. gada filma) 0 460163 3667874 3446010 2022-08-07T17:42:10Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Pola Verhovena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada maijs}} {{Filmas infokaste | nosaukums = Atcerēties visu | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = 261 300 000 USD<ref name=BOM>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=totalrecall.htm |title=Total Recall (1990) |website=Box Office Mojo |date=October 2, 1990 |access-date=August 22, 2011 |archive-url=http://archive.wikiwix.com/cache/20110223131044/http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=totalrecall.htm |archive-date=February 23, 2011}}</ref> | budžets = 50 000 000 - 60 000 000 USD<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Vest |first=Jason P. |year=2009 |title=Future Imperfect: Philip K. Dick at the Movies |publisher=''University of Nebraska Press'' |isbn=9780803218604 |page=[https://books.google.com/books?id=Ry-JGnxXPBQC&pg=PA184 184] (note 2.1)}}</ref> | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | valsts = {{flaga|ASV}} [[ASV|Amerikas Savienotās Valstis]] | ilgums = 113 minūtes | izdošana = 1990 | izplatītājs = [[TriStar Pictures]] | studija = [[Carolco Pictures]] | mākslinieks = | oriģinālnos = ''Total Recall'' | operators = | mūzika = [[Džerijs Goldsmits]] | aktieri = | scenārijs = | producents = | režisors = [[Pols Verhovens]] | žanrs = [[zinātniskā fantastika]],<br>[[piedzīvojumu filma]] | paraksts = Filmas plakāts | att_izm = | attēls = Total recall.jpg | imdb = 0100802 }} '''"Atcerēties visu"''', arī '''"Absolūtā atmiņa"''' ({{val|en|Total Recall}}) ir 1990. gada [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[piedzīvojumu filma]], kuras [[Kinorežisors|režisors]] ir [[Pols Verhovens]]. Galveno lomu filmā atveido [[Arnolds Švarcenegers]]. Filma balstīta uz [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[Rakstnieks|rakstnieka]] [[Filips Diks|Filipa Dika]] 1966. gadā sarakstīto [[Stāsts|stāstu]] “Mēs jums liksim visu atcerēties” ({{val|en|We Can Remember It for You Wholesale}}). Filma tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i par [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko skaņu]] un [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko skaņas montāžu]], bet par [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|vizuālajiem efektiem]] Oskara balvu saņēma, tā dažādās kategorijās tika nominēta arī citām — [[BAFTA kino balva|Bafta]] un [[Saturna balva|Saturna]] balvām. == Sižets == 2084. gads. Celtnieks Dags Kveids (Arnolds Švarcenegers) regulāri redz sapņus, kuros viņš atrodas uz [[Marss (planēta)|Marsa]] jaukas brunetes pavadībā. Ieraugot kompānijas ''Rekall'' sludinājumu, kurā tiek apsolītas brīnišķīgas brīvdienas, implantējot atmiņas, Dags nolemj veikt šādu "ceļojumu". Neskatoties uz kolēģa Harija brīdinājumiem, ka, ja kaut kas ''noiet greizi'', šis pasākums draud ar [[Lobotomija|lobotomiju]], varonis dodas uz ''Rekall'' biroju. Pēc tam, kad izvēlēts neparasts "ceļojuma" variants — misija uz Marsu kā slepenajam aģentam, sākas atmiņas transplantācija. Pēkšņi Kveidu pārņem dusmas, viņš cenšas atbrīvoties un kliedz, ka viņu mēģinot nogalināt. Izrādās, ka operācija ietekmējusi iepriekš izdzēstu atmiņas apgabalu. Visas atmiņas par "Rekall" apmeklējumu ({{val|en|Recall}} - atmiņas) tiek dzēstas, apmulsušo Dagu ar taksometru nosūta mājās. Ceļā uz mājām viņam pēkšņi uzbrūk vairāki cilvēki, starp kuriem ir arī Harijs; mājās Dagu mēģina nogalināt viņa sieva ([[Šerona Stouna]]), kas, izrādās, ir ar Marsu saistīta slepena dienesta aģente. Kveids slēpjas, apmetoties viesnīcā. Viņam piezvana kāds svešinieks un, stādoties priekšā kā vecs draugs, nodod tam portfeli ar naudu, ieročiem un viltotiem dokumentiem. Cita starpā Kveids atklāj videoierakstu, kas viņam palīdz saprast notikušo — Daga pagātne patiešām ir saistīta ar Marsu, kur viņš bijis slepenais aģents. Kveids dodas uz Marsu, taču viņam seko Marsa administratora Vilosa Kohagena ([[Ronijs Kokss]]) rokaspuiša Rihtera ([[Maikls Aironsaids]]) ļaudis. Ieradies uz Marsa, Kveids atklāj, ka Kohagenam pieder gaisa monopols un ka ievērojama daļa Marsa iedzīvotāju kvalitatīva gaisa un pienācīgas aizsardzības no [[Kosmiskais starojums|kosmiskā starojuma]] trūkuma dēļ ir mutējuši. Sastapis savu bijušo draudzeni Melinu ([[Reičela Tikotina]]) un noskaidrojis savu īsto vārdu - Karls Hauzers, varonis nolemj pievienoties pretošanās kustībai. Melina un Kveids atrod pretošanās kustības līderi Kvato, nelielu [[Mutants|mutantu]], ([[Māršals Bells]]), kuram piemīt [[Ekstrasenss|ekstrasensa]] spējas. Ar viņa palīdzību Kveids atceras par noslēpumainu pirms miljoniem gadu izslēgtu [[Reaktors|reaktoru]], ko reiz redzējis Marsa alās, pirms tika izdzēstas viņa atmiņas. Taču Kohagena ļaudis Kvato nogalina, un Kohagens Kveidam paziņo, ka visi notikumi, tai skaitā izdomātā biogrāfija un ģimene, bijuši izplānoti jau iepriekš. Pēc Kohagena vārdiem, Hauzers bijis Kohagena draugs un lojāls Marsa administrācijai, viņš piekritis atmiņas dzēšanai, lai iegūtu Kvato uzticību. Tagad, kad pretošanās kustība sakauta, Kveidam atkal grib atjaunot vecās atmiņas. Taču Hauzeram-Kveidam un Melinai izdodas no Kohagena aizbēgt, ar cīņu noklūt līdz citplanētiešu mehānismam, kas izrādās elpošanai derīgas [[atmosfēra]]s ģenerators, un iedarbināt to. Marsa atmosfēra atjaunojas, planētas iedzīvotāji tagad var dzīvot un elpot bez aizsargājošiem kupoliem. == Fināls == Pēc filmas noskatīšanās skatītājam var rasties jautājums, vai viss, kas norisinājās filmā, bija sapnis, ko iedvesmoja Kveidam veiktā atmiņas transplantācija, vai arī tas notika patiesībā? Kā raksta žurnāla ''Мир фантастики'' autors Mihails Popovs: “Fināla mīklai nav precīzas atbildes. Švarcenegers uzskata, ka viņa varoņa piedzīvojumi ir reāli, taču Verhovenam ir cits viedoklis. Filmā minēts, ka tad, ja rodas problēmas ar atmiņas implantēšanu, klientam tiek veikta lobotomija. Baltas gaismas zibsnis filmas beigās, pēc režisora ieceres, norāda, ka ārsti sāk atvērt Kveida galvaskausu."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirf.ru/kino/classic-kino/totall-recall-1990|title=Вспомнить всё (1990) - Классика кино - Мир фантастики и фэнтези|publisher=|access-date=13 мартa 2020|date=4 июля 2008}}</ref> Tai pašā žurnālā citā rakstā: “Filmas ''happy end'' stilā veidotais nobeigums šķiet vienkāršs tikai no pirmā acu uzmetiena: tas ir čemodāns ar dubultdibenu. Filmas veidotāji iesaka izpētīt pēdējos kadrus un pēc tam vēlreiz pavērot pirmās filmas minūtes, pievēršot uzmanību detaļām, ieskaitot muzikālo pavadījumu... ”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.mirf.ru/Reviews/review592.htm|title=Рецензия на фильм: Вспомнить все (Киберпанк) - МИР ФАНТАСТИКИ И ФЭНТЕЗИ|website=old.mirf.ru|access-date=13 мартa 2020}}</ref> == Lomās == * [[Arnolds Švarcenegers]] - ''Duglass "Dags" Kveids / Karls Hauzers'' * [[Reičela Tikotina]] - ''Melina'' * [[Ronijs Kokss]] - ''Viloss Kohagens'' * [[Maikls Aironsaids]] - ''Rihters'' * [[Šerona Stouna]] - ''Lorija Kveida'' * [[Māršals Bells]] - ''Džordžs / Kvato'' un citi aktieri. == Fakti == * Tā ir otrā Pola Verhovena un aktiera Ronija Koksa sadarbība filmā, pirmā filma ir ''RoboCop'', kas tika izlaista 1987. gadā. * Karls Hausers (''Carl Hauser'') — atsauce uz [[Kaspars Hauzers|Kasparu Hauzeru]].<ref>Ира Инешина. [http://www.wonderzine.com/wonderzine/entertainment/movies/194047-total-recall Пара о любимом фильме: «Вспомнить все»] // ''Wonderzine'', 26 июля 2013.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://variety.com/1989/film/reviews/total-recall-2-1200428174/ Обзор фильма] на сайте [[Variety]]{{ref-en}} * [http://archivsf.narod.ru/cinema/totalrec.htm Виталий Карацупа. «Вспомнить всё» на сайте «Архив фантастики»] * [http://www.dnevkino.ru/allfims/totalrecall.html Дневник кино] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:1990. gada filmas]] [[Kategorija:Pola Verhovena filmas]] cjrq8go9v36q7ykg5webja63z4n4dcm 3667878 3667874 2022-08-07T17:43:46Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada maijs}} {{Filmas infokaste | nosaukums = Atcerēties visu | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = 261 300 000 USD<ref name=BOM>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=totalrecall.htm |title=Total Recall (1990) |website=Box Office Mojo |date=October 2, 1990 |access-date=August 22, 2011 |archive-url=http://archive.wikiwix.com/cache/20110223131044/http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=totalrecall.htm |archive-date=February 23, 2011}}</ref> | budžets = 50 000 000 - 60 000 000 USD<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Vest |first=Jason P. |year=2009 |title=Future Imperfect: Philip K. Dick at the Movies |publisher=''University of Nebraska Press'' |isbn=9780803218604 |page=[https://books.google.com/books?id=Ry-JGnxXPBQC&pg=PA184 184] (note 2.1)}}</ref> | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | valsts = {{flaga|ASV}} [[ASV|Amerikas Savienotās Valstis]] | ilgums = 113 minūtes | izdošana = 1990 | izplatītājs = [[TriStar Pictures]] | studija = [[Carolco Pictures]] | mākslinieks = | oriģinālnos = ''Total Recall'' | operators = | mūzika = [[Džerijs Goldsmits]] | aktieri = | scenārijs = | producents = | režisors = [[Pols Verhovens]] | žanrs = [[zinātniskā fantastika]],<br>[[piedzīvojumu filma]] | paraksts = Filmas plakāts | att_izm = | attēls = Total recall.jpg | imdb = 0100802 }} '''"Atcerēties visu"''', arī '''"Absolūtā atmiņa"''' ({{val|en|Total Recall}}) ir 1990. gada [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[piedzīvojumu filma]], kuras [[Kinorežisors|režisors]] ir [[Pols Verhovens]]. Galveno lomu filmā atveido [[Arnolds Švarcenegers]]. Filma balstīta uz [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[Rakstnieks|rakstnieka]] [[Filips Diks|Filipa Dika]] 1966. gadā sarakstīto [[Stāsts|stāstu]] “Mēs jums liksim visu atcerēties” ({{val|en|We Can Remember It for You Wholesale}}). Filma tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i par [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko skaņu]] un [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko skaņas montāžu]], bet par [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|vizuālajiem efektiem]] Oskara balvu saņēma, tā dažādās kategorijās tika nominēta arī citām — [[BAFTA kino balva|Bafta]] un [[Saturna balva|Saturna]] balvām. == Sižets == 2084. gads. Celtnieks Dags Kveids (Arnolds Švarcenegers) regulāri redz sapņus, kuros viņš atrodas uz [[Marss (planēta)|Marsa]] jaukas brunetes pavadībā. Ieraugot kompānijas ''Rekall'' sludinājumu, kurā tiek apsolītas brīnišķīgas brīvdienas, implantējot atmiņas, Dags nolemj veikt šādu "ceļojumu". Neskatoties uz kolēģa Harija brīdinājumiem, ka, ja kaut kas ''noiet greizi'', šis pasākums draud ar [[Lobotomija|lobotomiju]], varonis dodas uz ''Rekall'' biroju. Pēc tam, kad izvēlēts neparasts "ceļojuma" variants — misija uz Marsu kā slepenajam aģentam, sākas atmiņas transplantācija. Pēkšņi Kveidu pārņem dusmas, viņš cenšas atbrīvoties un kliedz, ka viņu mēģinot nogalināt. Izrādās, ka operācija ietekmējusi iepriekš izdzēstu atmiņas apgabalu. Visas atmiņas par "Rekall" apmeklējumu ({{val|en|Recall}} - atmiņas) tiek dzēstas, apmulsušo Dagu ar taksometru nosūta mājās. Ceļā uz mājām viņam pēkšņi uzbrūk vairāki cilvēki, starp kuriem ir arī Harijs; mājās Dagu mēģina nogalināt viņa sieva ([[Šerona Stouna]]), kas, izrādās, ir ar Marsu saistīta slepena dienesta aģente. Kveids slēpjas, apmetoties viesnīcā. Viņam piezvana kāds svešinieks un, stādoties priekšā kā vecs draugs, nodod tam portfeli ar naudu, ieročiem un viltotiem dokumentiem. Cita starpā Kveids atklāj videoierakstu, kas viņam palīdz saprast notikušo — Daga pagātne patiešām ir saistīta ar Marsu, kur viņš bijis slepenais aģents. Kveids dodas uz Marsu, taču viņam seko Marsa administratora Vilosa Kohagena ([[Ronijs Kokss]]) rokaspuiša Rihtera ([[Maikls Aironsaids]]) ļaudis. Ieradies uz Marsa, Kveids atklāj, ka Kohagenam pieder gaisa monopols un ka ievērojama daļa Marsa iedzīvotāju kvalitatīva gaisa un pienācīgas aizsardzības no [[Kosmiskais starojums|kosmiskā starojuma]] trūkuma dēļ ir mutējuši. Sastapis savu bijušo draudzeni Melinu ([[Reičela Tikotina]]) un noskaidrojis savu īsto vārdu - Karls Hauzers, varonis nolemj pievienoties pretošanās kustībai. Melina un Kveids atrod pretošanās kustības līderi Kvato, nelielu [[Mutants|mutantu]], ([[Māršals Bells]]), kuram piemīt [[Ekstrasenss|ekstrasensa]] spējas. Ar viņa palīdzību Kveids atceras par noslēpumainu pirms miljoniem gadu izslēgtu [[Reaktors|reaktoru]], ko reiz redzējis Marsa alās, pirms tika izdzēstas viņa atmiņas. Taču Kohagena ļaudis Kvato nogalina, un Kohagens Kveidam paziņo, ka visi notikumi, tai skaitā izdomātā biogrāfija un ģimene, bijuši izplānoti jau iepriekš. Pēc Kohagena vārdiem, Hauzers bijis Kohagena draugs un lojāls Marsa administrācijai, viņš piekritis atmiņas dzēšanai, lai iegūtu Kvato uzticību. Tagad, kad pretošanās kustība sakauta, Kveidam atkal grib atjaunot vecās atmiņas. Taču Hauzeram-Kveidam un Melinai izdodas no Kohagena aizbēgt, ar cīņu noklūt līdz citplanētiešu mehānismam, kas izrādās elpošanai derīgas [[atmosfēra]]s ģenerators, un iedarbināt to. Marsa atmosfēra atjaunojas, planētas iedzīvotāji tagad var dzīvot un elpot bez aizsargājošiem kupoliem. == Fināls == Pēc filmas noskatīšanās skatītājam var rasties jautājums, vai viss, kas norisinājās filmā, bija sapnis, ko iedvesmoja Kveidam veiktā atmiņas transplantācija, vai arī tas notika patiesībā? Kā raksta žurnāla ''Мир фантастики'' autors Mihails Popovs: “Fināla mīklai nav precīzas atbildes. Švarcenegers uzskata, ka viņa varoņa piedzīvojumi ir reāli, taču Verhovenam ir cits viedoklis. Filmā minēts, ka tad, ja rodas problēmas ar atmiņas implantēšanu, klientam tiek veikta lobotomija. Baltas gaismas zibsnis filmas beigās, pēc režisora ieceres, norāda, ka ārsti sāk atvērt Kveida galvaskausu."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirf.ru/kino/classic-kino/totall-recall-1990|title=Вспомнить всё (1990) - Классика кино - Мир фантастики и фэнтези|publisher=|access-date=13 мартa 2020|date=4 июля 2008}}</ref> Tai pašā žurnālā citā rakstā: “Filmas ''happy end'' stilā veidotais nobeigums šķiet vienkāršs tikai no pirmā acu uzmetiena: tas ir čemodāns ar dubultdibenu. Filmas veidotāji iesaka izpētīt pēdējos kadrus un pēc tam vēlreiz pavērot pirmās filmas minūtes, pievēršot uzmanību detaļām, ieskaitot muzikālo pavadījumu... ”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.mirf.ru/Reviews/review592.htm|title=Рецензия на фильм: Вспомнить все (Киберпанк) - МИР ФАНТАСТИКИ И ФЭНТЕЗИ|website=old.mirf.ru|access-date=13 мартa 2020}}</ref> == Lomās == * [[Arnolds Švarcenegers]] - ''Duglass "Dags" Kveids / Karls Hauzers'' * [[Reičela Tikotina]] - ''Melina'' * [[Ronijs Kokss]] - ''Viloss Kohagens'' * [[Maikls Aironsaids]] - ''Rihters'' * [[Šerona Stouna]] - ''Lorija Kveida'' * [[Māršals Bells]] - ''Džordžs / Kvato'' un citi aktieri. == Fakti == * Tā ir otrā Pola Verhovena un aktiera Ronija Koksa sadarbība filmā, pirmā filma ir ''RoboCop'', kas tika izlaista 1987. gadā. * Karls Hausers (''Carl Hauser'') — atsauce uz [[Kaspars Hauzers|Kasparu Hauzeru]].<ref>Ира Инешина. [http://www.wonderzine.com/wonderzine/entertainment/movies/194047-total-recall Пара о любимом фильме: «Вспомнить все»] // ''Wonderzine'', 26 июля 2013.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://variety.com/1989/film/reviews/total-recall-2-1200428174/ Обзор фильма] на сайте [[Variety]]{{ref-en}} * [http://archivsf.narod.ru/cinema/totalrec.htm Виталий Карацупа. «Вспомнить всё» на сайте «Архив фантастики»] * [http://www.dnevkino.ru/allfims/totalrecall.html Дневник кино] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:1990. gada filmas]] [[Kategorija:Pola Verhovena filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] mxydht73q5pqrky9tilwtuiipe5bfdo Aizkraukles novads 0 462541 3667726 3667178 2022-08-07T12:53:38Z Egilus 27634 /* Apdzīvotās vietas */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Aizkraukles novads (2001—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Aizkraukles novads | karte = Aizkraukles novads karte 2021.png | karte2 = Aizkraukles novads 2021.png | karte2_apraksts = Aizkraukles novads | ģerboņa_attēls = Aizkraukles novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Aizkraukles novada ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Aizkraukle | mērs = Leons Līdums | mērs_partija = [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai|LA]] | mērs_gads = 2021 - ''pašlaik'' | platība = 2274,3 | iedzīvotāji = 29367 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = {{#expr: 29367/ 2274.3 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = http://www.aizkraukle.lv/lv/ }} '''Aizkraukles novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Aizkraukles novads (2001—2021)|Aizkraukles novads]], [[Jaunjelgavas novads]], [[Kokneses novads]], [[Neretas novads]], [[Pļaviņu novads]] un [[Skrīveru novads]]. Robežojas ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] rietumos, [[Ogres novads|Ogres novadu]] rietumos un ziemeļos, [[Madonas novads|Madonas novadu]] ziemeļos, [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadu]] austrumos un [[Lietuva]]s [[Paņevežas apriņķis|Paņevežas apriņķi]] dienvidos. Novada centrs atrodas [[Aizkraukle]]s [[pilsēta|pilsētā]]. Novads apvieno lielāko daļu pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajona]] teritoriālo vienību, izņemot [[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagastu]] un [[Valles pagasts|Valles pagastu]]. == Teritoriālais iedalījums == [[Aiviekstes pagasts]], [[Aizkraukles pagasts]], [[Aizkraukle]]s pilsēta, [[Bebru pagasts]], [[Daudzeses pagasts]], [[Iršu pagasts]], [[Jaunjelgavas pagasts]], [[Jaunjelgava]]s pilsēta, [[Klintaines pagasts]], [[Kokneses pagasts]], [[Koknese]]s pilsēta, [[Mazzalves pagasts]], [[Neretas pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsēta, [[Seces pagasts]], [[Sērenes pagasts]], [[Skrīveru pagasts]], [[Staburaga pagasts]], [[Sunākstes pagasts]], [[Vietalvas pagasts]], [[Zalves pagasts]]. == Daba == [[Attēls:Plavinu HES.JPG|thumb|250px|Pļaviņu HES.]] Rajons atrodas galvenokārt līdzenā vai lēzeni paugurainā apvidū, ziemeļos [[Vidzemes Centrālā augstiene|Vidzemes Centrālās augstienes]] dienvidu mala ar 208 m augsto [[Birznieku kalns|Birznieku kalnu]] pie [[Vietalva]]s. Izrakteņi - [[dolomīts]], [[grants]], [[kūdra]]. Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650–700 mm gadā.<ref name="LPE">{{LPE|9|320}}</ref> Meži 52%, purvi 2% teritorijas. Nozīmīgākie aizsargājamie dabas un vēstures objekti: Daugavas ieleja lejpus Pļaviņu hidroelektrostacijas, dendrārijs Skrīveros, pilsdrupas Koknesē.<ref name="LPE" /> === Upes === Daugavas baseinā - [[Daugava]], [[Aiviekste]], [[Pērse]], [[Dīvaja]] Lielupes baseinā - [[Viesīte (upe)|Viesīte]], [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Dienvidsusēja]]. === Ūdenstilpes === Lielākie ezeri: [[Odzes ezers]] 2,69 km², [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]] 32,4 km². == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == {{Nepilnīga nodaļa}} === Apdzīvotās vietas === {| class="wikitable" |+Aizkraukles novada iedzīvotāju skaits, pēc PMLP 01.01.2021,- 31 096 !Nr. !Nosaukums !Statuss !Novads līdz 2021. gadam !Pagasti !2000 !2016 !2020 |- |1 |[[Aizkraukle]] |Pilsēta |Aizkraukles novads |Pilsēta |9268 |7321 |7000 |- |2 |[[Pļaviņas]] |Pilsēta |Pļaviņu novads |Pilsēta |7127 |3211 |2963 |- |3 |[[Koknese]] |Pilsēta |Kokneses novads |Kokneses pagasts |2958 |2595 |2459 |- |4 |[[Skrīveri]] |Ciems |Skrīveru novads |Skrīveru pagasts |2690 |2370 |2283 |- |5 |[[Jaunjelgava]] |Pilsēta |Jaunjelgavas novads |Pilsēta |2323 |1944 |1753 |- |6 |[[Nereta]] |Ciems |Neretas novads |Neretas pagasts |1435 |1098 |1007 |- |7 |[[Daudzeva]] |Ciems |Jaunjelgavas novads |Daudzeses pagasts |709 |596 |565 |- |8 |[[Vecbebri]] |Ciems |Kokneses novads |Bebru pagasts |659 |497 |470 |- |9 |[[Sece]] |Ciems |Jaunjelgavas novads |Seces pagasts |425 |377 |358 |- |10 |[[Irši (ciems)|Irši]] |Ciems |Kokneses novads |Iršu pagats |426 |344 |299 |- |11 |[[Ērberģe]] |Ciems |Neretas novads |Mazzalves pagasts |434 |319 |290 |- |12 |[[Sērene]] |Ciems |Jaunjelgavas novads |Sērenes pagasts |295 |250 |231 |- |13 |[[Vietalva]] |Ciems |Pļaviņu novads |Vietalvas pagasts |275 |195 |146 |- |14 |[[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]] |Ciems |Neretas novads |Pilskalnes pagasts |288 |173 |141 |- |15 |[[Stukmaņi]] |Ciems |Pļaviņu novads |Klintaines pagasts |234 |175 |156 |- |16 |[[Zalve]] |Ciems |Neretas novads |Zalves pagasts |237 |163 |144 |- |17 |[[Bormaņi (Kokneses pagasts)|Bormaņi]] |Ciems |Kokneses novads |Kokneses pagasts |222 |146 |142 |- |18 |[[Sunākste]] |Ciems |Jaunjelgavas novads |Sunākstes pagasts |202 |162 |148 |- |19 |[[Sproģi (Zalves pagasts)|Sproģi]] |Ciems |Neretas novads |Zalves pagasts |205 |116 |114 |- |20 |[[Staburags]] |Ciems |Jaunjelgavas novads |Staburaga pagasts |156 |116 |106 |- |21 |[[Daudzese]] |Ciems |Jaunjelgavas novads |Daudzeses pagasts |70 |52 |48 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Aizkraukles novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (23414) |green|80.5}} {{bar percent|[[Krievi]] (3330) |red|11.5}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (629) |black|2.2}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (560) |yellow|1.9}} {{bar percent|[[Poļi]] (342) |pink|1.2}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (322) |blue|1.1}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (458) |purple|1.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="4"> P. Barisona Aizkraukles mūzikas skola - ogre11 - Panoramio.jpg|Mūzikas skola Aizkrauklē Островок - panoramio (13).jpg|Pļaviņu ūdenskrātuve Р. Иецава Iecavas upe - panoramio (2).jpg|Iecavas upe Jaunjelgava jelgavas 45.jpg|[[Jaunjelgava]] Koknese (Kokenhusen) castle ruins - panoramio (1).jpg|[[Kokneses pilsdrupas]] Neretas luterāņu baznīca (1).jpg|Neretas luterāņu baznīca Maizīte pie Skrīveriem 2000-05-28 - panoramio.jpg|Maizīte pie Skrīveriem Odzienas muižas pils.jpg|[[Odzienas muiža]]s pils </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Aizkraukles rajons}} [[Kategorija:Aizkraukles novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] oa6lzbn3986dd5lnu8tao223s6w3hw2 Atpakaļ nākotnē 2 0 466052 3667832 3637451 2022-08-07T17:14:15Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Atpakaļ nākotnē 2 | oriģinālnos = ''Back to the Future Part II'' | attēls = Back to the Future Part II.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Maikls Dž. Fokss]] * [[Kristofers Loids]] * [[Lija Tomsone]] * [[Tomass Vilsons]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Amblin Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|1989|11|22}} | ilgums = 108 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|40 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|336 miljoni}} | iepriekšējā = [[Atpakaļ nākotnē]] | nākamā = [[Atpakaļ nākotnē 3]] | imdb = }} '''"Atpakaļ nākotnē 2"''' ({{val|en|Back to the Future Part II}}) ir 1989. gada amerikāņu [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filma, kuras režisors ir [[Roberts Zemekis]], bet scenārija autors — [[Bobs Geils]]. Tas ir 1985. gada filmas “[[Atpakaļ nākotnē]]” turpinājums un [[Atpakaļ nākotnē (filmu sērija)|triloģijas “Atpakaļ nākotnē”]] otrā daļa. Galveno lomu tēlotāji ir [[Maikls Dž. Fokss]], [[Kristofers Loids]], [[Lija Tomsone]] un [[Tomass Vilsons]]. Filmas vizuālo efektu veidotāji tika nominēti [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i, kā arī saņēma [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] par labākajiem [[Specefekts|specefektiem]]. == Sižets == Filma seko Mārtija Makflaja (Fokss) un viņa drauga [[Emits Brauns|Emita Brauna]] (Loids) piedzīvojumiem, kad viņi ceļo laikā no 1985. uz 2015. gadu, lai neļautu Mārtija dēlam sabojāt Makflaja ģimenes nākotni. Kad viņu lielākais ienaidnieks Bifs Tannens (Vilsons) nozog [[DeLorean DMC-12|Deloreāna]] [[Laika mašīna|laika mašīnu]] un izmanto to vēstures mainīšanai savā labā, Mārtijam un Emitam jāatgriežas 1955. gadā, lai atjaunotu laika skalu. == Filmēšana == Filmas budžets bija 40 miljonu dolāru, tā tika filmēta paralēli ar tās turpinājumu "[[Atpakaļ nākotnē 3]]". Filmēšana sākās 1989. gada februārī — pēc tam, kad divus gadus tika pavadīti komplektu būvēšanā un scenāriju rakstīšanā. Divi pirmās filmas aktieri [[Krispins Glovers]] un [[Klaudija Velsa]] neatgriezās otrajā filmā. Velsas tēloto varoni Dženiferu Pārkeri otrajā filmā tēloja [[Elizabete Šū]], savukārt Glovera varoņa Džordža Makflija loma sižetā tika samazināts, un [[Džefrijs Veismens]] to tēloja stipri grimmējies. Glovers veiksmīgi iesūdzēja tiesā Zemecki un Geilu, izmainot to, kā producenti var rīkoties, atņemot lomu vai nomainot tās tēlotāju. Filma "Atpakaļ nākotnē 2" bija arī revolucionārs projekts vizuālo efektu studijai ''Industrial Light & Magic'' — papildus digitālajai kompozīcijai studija izmantoja kustības vadības kameru sistēmu ''VistaGlide'', kas ļāva vienam aktierim vienlaikus attēlot ekrānā vairākas personāžus, saglabājot kameras kustību. == Filmas vērtējums == Filmu "Atpakaļ uz nākotni 2" ''[[Universal Pictures]]'' izlaida 1989. gada 22. novembrī. Sākotnēji filma saņēma dažādus kritiķu vērtējumus. Tās sākotnējās izrādīšanas laikā visā pasaulē peļņa bija vairāk nekā 332 miljoni ASV dolāru, padarot to par 1989. gada trešo pelnošāko filmu. Laika gaitā filmas vērtējums ir uzlabojies, slavējot sniegumu, sižetu, režisora un operatora darbu, filmas mūziku un nākotnes pareģojumu. Daži kritiķi šo filmu uzskata par vienu no labākajām Zemeka filmām,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slashfilm.com/robert-zemeckis-films-ranked/3/|title=Ranked: All 17 of The Films of Robert Zemeckis|publisher=slashfilm.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://studybreaks.com/tvfilm/robert-zemeckis-films/|title=The Top 6 Robert Zemeckis Films|publisher=studybreaks.com}}</ref> kā arī par vienu no visu laiku labākajiem filmas turpinājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/why-back-to-the-future-part-2-is-better-than-the-original/|title=Nuclear Take: 'Back to the Future Part II' Is Better Than Part I|publisher=collider.com}}</ref> == Skatīt arī == * ''[[DeLorean DMC-12]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.bttfmovie.com/}} {{Filmu ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Atpakaļ nākotnē}} [[Kategorija:1989. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Amblin Entertainment filmas]] [[Kategorija:Atpakaļ nākotnē]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] f7xa0fpzib8x7mibponf02hxwtxre9u Atpakaļ nākotnē 3 0 466053 3667833 3637452 2022-08-07T17:14:25Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Atpakaļ nākotnē 3 | oriģinālnos = ''Back to the Future Part III'' | attēls = Back to the Future Part III.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Maikls Dž. Fokss]] * [[Kristofers Loids]] * [[Mērija Stinbergena]] * [[Lija Tomsone]] * [[Tomass Vilsons]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Amblin Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|1990|5|25}} | ilgums = 119 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|40 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|246 miljoni}} | iepriekšējā = [[Atpakaļ nākotnē 2]] | nākamā = | imdb = }} '''"Atpakaļ nākotnē 3"''' ({{val|en|Back to the Future Part III}}) ir 1990. gada amerikāņu [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[vesterns|vesterna]] [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Roberts Zemekis]], bet scenārija autors — [[Bobs Geils]]. Filma ir [[Atpakaļ nākotnē (filmu sērija)|triloģijas “Atpakaļ nākotnē”]] trešā daļa. Galveno lomu tēlotāji ir [[Maikls Dž. Fokss]], [[Kristofers Loids]], [[Mērija Stinbergena]], [[Lija Tomsone]] un [[Tomass Vilsons]]. Filmā turpinās iepriekšējās filmas "[[Atpakaļ nākotnē 2]]" (1989) notikumi. Ceļojot laikā, Mārtijs Makflajs (Fokss) iesprūdis 1955. gadā. Viņš uzzina, ka viņa draugu Emitu "Doku" Braunu (Loids), kas ieslodzīts 1885. gadā, nogalinājis Bafords "Trakais suns" Tannens (Vilsons), Bifa Tennena vecvectēvs. Mārtijs dodas uz 1885. gadu, lai glābtu Doku un atkal atgrieztos 1985. gadā, taču situācija kļūst vēl sarežģītāka, kad Doks iemīlas Klērā Kleitonē (Stinbergena). Filma "Atpakaļ nākotnē 3" tika filmēta [[Kalifornija|Kalifornijā]] un [[Arizona|Arizonā]]. Tai tika izmantots filmai "Atpakaļ nākotnē 2" paredzētais 40 miljonu ASV dolāru lielais budžets, abas filmas filmējot paralēli. "Atpakaļ nākotnē 3" tika izlaista [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] 1990. gada 25. maijā, sešus mēnešus pēc iepriekšējās filmas, un tās peļņa sākotnējās izrādīšānas laikā visā pasaulē bija USD 244 miljoni, padarot to par sesto pelnošāko 1990. gada filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0099088/|title=Back to the Future Part III (1990)|publisher=BoxOfficeMojo.com}}</ref> == Skatīt arī == * ''[[DeLorean DMC-12]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.bttfmovie.com/}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Atpakaļ nākotnē}} [[Kategorija:1990. gada filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:ASV vesterni]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Amblin Entertainment filmas]] [[Kategorija:Atpakaļ nākotnē]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] 2owyzkjn7hlv8ezgijysu2gw1mo8vu7 FK Pohronie 0 466316 3668000 3419612 2022-08-08T03:01:21Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FBE100 | bg_color = #0000FF | nos = ''FK Pohronie'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''FK Pohronie Žiar nad Hronom'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Žara pie Hronas}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2020.—2021. | poz = 9. vieta | dib = 2012 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Mestský štadión Žiar nad Hronom'' | ietilp = 2 309 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Jozef Urblík'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Mikuláš Radványi]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fkpohronie.sk/ }} <!------ Tērpu krāsas -------> |pattern_la1=|pattern_b1=_thinbluesides|pattern_ra1=|pattern_sh1=_yellow_stripes|leftarm1=FFD700|body1=FFD700|rightarm1=FFD700|shorts1=0000CD|socks1=FFD700 |pattern_t2=|pattern_b2=_thinyellowsides|pattern_ra2=|pattern_sh2=_yellow_stripes|pattern_so2=|leftarm2=0000CD|body2=0000CD|rightarm2=0000CD|shorts2=0000CD|socks2=0000CD |pattern_t3=|pattern_b3=|pattern_ra3=|pattern_sh3=|pattern_so3=|leftarm3=000000|body3=000000|rightarm3=000000|shorts3=000000|socks3=000000 }} '''''FK Pohronie''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Žara pie Hronas|Žaras pie Hronas]]. Dibināts [[2012. gads|2012]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''2. Liga''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2018–19 * '''3. Liga - Central''' (1993–šobrïd) ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2012–13 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Pohronie]] filjmwl4iw1x2pvm8p812t3j1jqn0lh ŠKF Sereď 0 466320 3668005 3638860 2022-08-08T03:01:26Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''ŠKF Sereď'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Športový Klub Futbalu Sereď'' | iesauka = ''Trogári'' | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Seredja}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 5. vieta | dib = 1914 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión ViOn'', [[Zlate Moravce]] | ietilp = 3 787 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Róbert Stareček'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Peter Lérant]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.skficlinicsered.sk/ }} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = |pattern_b1=_blackcollar|pattern_ra1=|pattern_sh1=|pattern_so1= | leftarm1 = e11018|body1=e11018|rightarm1=e11018|shorts1=e11018|socks1=e11018 | pattern_la2 = |pattern_b2=_blackcollar|pattern_ra2=|pattern_sh2=|pattern_so2= | leftarm2 = ffffff|body2=ffffff|rightarm2=ffffff|shorts2=ffffff|socks2=ffffff }} '''''ŠKF Sereď''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Seredja]]s. Dibināts [[1914. gads|1914]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''2. Liga''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2017/18 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Fortuna liga''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Sered]] k45jsm8jep4zynv3icb4sg26unh8lx8 Beovulfs (filma) 0 472189 3667839 3568963 2022-08-07T17:15:40Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Beovulfs | attēls = Beowulf (2007 film).png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Beowulf'' | žanrs = Animācijas filma, Piedzīvojumu filma, fantāzija, ģimenes filma | režisors = [[Roberts Zemekis]] | producents = * [[Roberts Zemekis]] * [[Stīvs Bings]] * [[Džeks Rapke]] * [[Stīvs Stārkijs]] | scenārija autors = * [[Nīls Gaimans]] * [[Rodžers Avarijs]] | galvenajās lomās = * [[Rejs Vinstons]] * [[Entonijs Hopkinss]] * [[Džons Malkovičs]] * [[Robina Raita]] * [[Brendans Glīsons]] * [[Krispins Glovers]] * [[Alisona Lohmana]] * [[Andželīna Džolija]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = [[Roberts Preslijs]] | montāža = [[Džeremija O'Driskola]] | studija = * ''[[ImageMovers]]'' * ''[[Shangri-La Entertainment]]'' | izplatītājs = * ''[[Paramount Pictures]]'' <small>([[Ziemeļamerika]])</small> * ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' <small>(Starptautiskā)</small> | izdošanas laiks = {{dat|2007|11|16||bez}} | ilgums = 114 minūtes | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = [[Dolārs|$]]150 miljoni<ref name= "figures">{{tīmekļa atsauce |title=Beowulf |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0442933/?ref_=bo_se_r_1 |work=[[Box Office Mojo]] |accessdate=September 1, 2020}}</ref> | ienākumi = [[Dolārs|$]]196,4 miljoni<ref name= "figures"/> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Beovulfs"''' ({{val|en|Beowulf}}) ir [[2007. gads|2007]]. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] animācijas filma, kura balstīta uz [[Kriss Van Olsburgs|Krisa Van Olsburga]] tāda paša nosaukuma grāmatas. Filmas režisors ir [[Roberts Zemekis]]. Galvenos tēlus ierunājuši [[Rejs Vinstons]], [[Entonijs Hopkinss]], [[Džons Malkovičs]], [[Robina Raita]], [[Brendans Glīsons]], [[Krispins Glovers]], [[Alisona Lohmana]], [[Andželīna Džolija]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2007|11|16||bez}}. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes animācijas filmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. animācijas filmas]] [[Kategorija:Roberta Zemeka filmas]] bwgpubm7nf0kntrq70v8ecexkiya1xg Mūzikas skaņas 0 483779 3667725 3606240 2022-08-07T12:52:41Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Vaiza filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mūzikas skaņas | oriģinālnos = ''The Sound of Music'' | attēls = Sound of music.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = mūzikls | režisors = {{vikidati|properties|linked|P57}} | producents = Roberts Vaizs | scenārijs = [[Ernests Lēmans]] | aktieri = * [[Džūlija Endrūsa]] * [[Kristofers Plamers]] * [[Elinora Pārkere]] * [[Ričards Heidns]] * [[Pegija Vuda]] * [[Čarmiana Kara]] | mūzika = [[Ričards Rodžerss]] | operators = [[Teds Makords]] | montāža = [[Viljamss Renoldss]] | studija = ''Argyle Enterprises, Inc.'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošana = {{filmas datums|1965|3|2|ASV}} | ilgums = 174 minūtes | valsts = {{ASV}} | valoda = {{vikidati|properties|linked|P364}} | budžets = {{ASV dolārs|8,2 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|286,2 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''“Mūzikas skaņas”''' ({{val|en|The Sound of Music}}) ir 1965. gadā uzņemta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikāla drāmas filma, kuras producents un režisors ir [[Roberts Vaizs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džūlija Endrūsa]] un [[Kristofers Plamers]], kā arī [[Ričards Heidns]], [[Pegija Vuda]], [[Čarmians Kerrs]] un [[Elinora Pārkere]]. Filma ir 1959. gada mūzikla “[[Mūzikas skaņas (mūzikls)|Mūzikas skaņas]]” ekranizācija. Mūzikas autors ir [[Ričards Rodžers]], bet vārdus dziesmām sarakstījis [[Oskars Hammersteins II]]. Filmas scenārijs tapis, izmantojot 1949. gadā [[Marija fon Trapa|Marijas fon Trapas]] uzrakstītās atmiņas par Trapa ģimenes dziedātājiem. Filmas darbība norisinās [[Austrija|Austrijā]], kur 1938. gadā Marija fon Trapa ir nosūtīta par auklīti atvaļināta flotes virsnieka bērniem. 1966. gadā filma “Mūzikas skaņas” saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]. == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Labākā filma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1965. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Roberta Vaiza filmas]] qqnkvz5vzleewr2ph7n4x58j3vkwuj8 Maķedonijas krusts 0 486556 3667657 3638081 2022-08-07T12:14:16Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki [[Attēls:Macedonian_cross.svg|thumb|200x200px| Maķedonijas krusts]] '''Maķedonijas krusts''' ({{val|mk|Македонски крст}}), pazīstams arī kā '''Veljusas krusts''' ({{lang|mk|''Вељушки крст''}}; {{lang|mk|''Крстот од Вељуса''}}) un '''Strumicas krusts''' ({{lang|mk|''Струмички крст''}}) ir [[Kristiešu krusts|kristiešu krusta]] variants, kas galvenokārt saistīts ar [[Ziemeļmaķedonija]]s kristietību. Krusts ir [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] simbols. Krustu var atrast daudzās Ziemeļmaķedonijas baznīcās, tas ir attēlots uz Maķedonijas pareizticīgās baznīcas ģerboņa, un krusts ir Maķedonijas pareizticīgās baznīcas "Svētā Maķedonijas krusta galda medaļas" galvenais elements.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://preminportal.com.mk/content/view/1600/57/|title=МПЦ додели највисоки одличја на 22 еминентни научници, уметници и бизнисмени|publisher=Премин|access-date=2012-04-06|date=6 April 2011|language=mk}}</ref> == Vēsture == Krusts pirmo reizi tika parādīts Svētās Dievmātes baznīcā Veljusas klosterī pie [[Strumica (pilsēta)|Strumicas]]. Ir zināms, ka baznīca tika uzcelta mūsu ēras 1085. gadā un ka tās dibinātājs bija toreizējais Strumicas bīskaps Emmanuels. Nezināms meistars krustu uz fasādes izveidoja no maziem sarkaniem ķieģeļiem uz kvadrātveida pamatnes, vēlāk tas uzkrāsots uz apmetuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mn.mk/aktuelno/9979|title=Македонски крст|website=Македонска нација|access-date=2021-05-26|language=mk-mk}}</ref> Sākotnēji šis krusts bija Veljusas klostera un Strumicas diecēzes simbols, vēlāk to sāka izmantot baznīcā arvien vairāk un tādējādi kļuva par Maķedonijas pareizticīgo baznīcas simbolu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.dnevnik.com.mk/default.asp?ItemID=217F312DC3A79A40B6BF92AAF175931C|title=Македонскиот крст од Велјуса доби благослов|publisher=Дневник|access-date=2012-04-06|date=2008-04-13 <!--, 17:54 -->|last=Горгевски|first=Бранко|language=mk|archive-date=2012-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208014555/http://www.dnevnik.com.mk/default.asp?ItemID=217F312DC3A79A40B6BF92AAF175931C}}</ref> == Galerija == <gallery> Attēls:Makedonski krst - Veljusa 01.JPG|Krusts uz baznīcas fasādes Veljusas klosterī Attēls:Makedonski krst - Vodoča.JPG|Krusts Vodočas klosterī Attēls:Macedonian-ccross-alternate.svg|Maķedonijas krusta alternatīva Attēls:Macedonian Cross black background.jpg|Cits variants Attēls:Macedonian Cross, white, black background.jpg|Maķedonijas krusts, balts uz melna fona </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas nacionālie simboli]] [[Kategorija:Reliģiskie simboli]] 7uu7tm4n3y1krcm5uknztxxkza9a7jm Veidne:Regbijs olimpiskajās spēlēs 10 487692 3668125 3614281 2022-08-08T11:56:48Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Regbijs olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Regbijs olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Rugby union pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Spēles | list1 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * {{Color|#AAA|1904}} * [[Regbijs 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * {{Color|#AAA|1912}} * [[Regbijs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] * [[Regbijs 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * {{Color|#AAA|1928 ― pašlaik}} | group2 = Sportisti | list2= * {{Color|#AAA|1896}} * [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1900]] * {{Color|#AAA|1904}} * [[Regbijs 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1908]] * {{Color|#AAA|1912}} * [[Regbijs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1920]] * [[Regbijs 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1924]] * {{Color|#AAA|1928 ― pašlaik}} | group3 = Saistītie raksti | list3 = * [[Regbijs]] * [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums regbijā|Medaļnieku uzskaitījums]] * [[Olimpisko spēļu norises vietu uzskaitījums regbijā|Norises vietas]] | below = No 2016. gada olimpisko spēļu programmā ir iekļauts ''[[Regbijs—7]].'' }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Regbija olimpiskās veidnes| ]] [[Kategorija:Regbijs olimpiskajās spēlēs|*]] </noinclude> 24ikd9kif7hzrtngjd9wbbm0fqi3gen Vestsaidas stāsts (1961. gada filma) 0 491815 3667723 3662782 2022-08-07T12:51:45Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Vaiza filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Vestsaidas stāsts | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|44,1 miljoni}} | budžets = {{ASV dolārs|6,75miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 152 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1961|10|18|ASV}} | izplatītājs = * ''[[United Artists]]'' | studija = * ''[[Mirisch Pictures]]'' * ''[[Seven Arts Productions]]'' | operators = [[Denjels Faps]] | oriģinālnos = ''West Side Story'' | mūzika = [[Leonards Bernstains]] | aktieri = * [[Natālija Vuda]] * [[Ričards Beimers]] * [[Rita Moreno]] * [[Džordžs Čakiriss]] * [[Rass Tamblins]] | scenārijs = * [[Ernests Lēmans]] | producents = * Roberts Vaizs | režisors = * [[Roberts Vaizs]] * [[Džeroms Robinss]] | žanrs = mūzikls, romantiskā filma | paraksts = | att_izm = | attēls = West Side Story 1961 film poster.jpg | imdb = }}'''"Vestsaidas stāsts"''' ({{Val|en|West Side Story}}) ir 1961. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikāla romantiska drāma, kuras režisors ir [[Roberts Vaizs]]. Filmā galvenās lomas attēlo [[Natālija Vuda]], [[Ričards Beimers]], [[Rita Moreno]], [[Džordžs Čakiriss]] un [[Rass Tamblins]]. Filma ir 1957. gada [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] [[Mūzikls|mūzikla]] adaptācija. Filma ir par divām karojošām jauniešu bandām [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Kādā ballē latīņamerikāniete Marija (Natālija Vuda) sastop Toniju (Ričards Beimers) no pretējās bandas un iemīlas viņā no pirmā acu uzmetiena.<ref>{{Atsauce|title=TV PIRMIZRĀDE! «Vestsaidas stāsts». Mūzikls|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.07.2021-tv-pirmizrade-vestsaidas-stasts.-muzikls.id225359/|accessdate=2021-08-16}}</ref> Tomēr abiem, pastāvoša naida un rasisma dēļ, savas jūtas ir jāslēpj. Filma izdošanas brīdī tika augsti novērtēta no kritiķiem. Tā kļuva arī par pelnošāko 1961. gada filmu. Filma tika nominēta 11 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvām]], no kurām saņēma 10, ieskaitot [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākās filmas]] balvu. "Vestsaidas stāsts" tiek uzskatīts par vienu no labākajiem mūzikliem kino vēsturē. 1997. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālais kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Labākā filma (Oskars)}} [[Kategorija:1961. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Roberta Vaiza filmas]] fn06h2lt11dh0744xcazh0t2yqbkg2a Šaurā, sārtā līnija 0 492270 3667679 3473515 2022-08-07T12:29:57Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Terensa Malika filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Šaurā, sārtā līnija | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|98,1 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1735689729/weekend/|title=The Thin Red Line (1998) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= August 23, 2021}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|52 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 170 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1998|12|25}} | izplatītājs = * ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | studija = * ''[[Fox 2000 Pictures]]'' * ''[[Phoenix Pictures]]'' * ''[[Geisler-Roberdeau]]'' | operators = [[Džons Tols]] | oriģinālnos = ''The Thin Red Line'' | mūzika = [[Hanss Cimmers]] | aktieri = * [[Šons Penns]] * [[Adriens Brodijs]] * [[Džims Kevizels]] * [[Bens Čaplins]] * [[Džordžs Klūnijs]] * [[Džons Kjūsaks]] * [[Vudijs Harelsons]] * [[Eliass Koteass]] * [[Niks Nolte]] * [[Džons Reilijs]] * [[Džons Travolta]] | scenārijs = Terenss Maliks | producents = * [[Roberts Maikls Geislers]] * [[Grants Hills (producents)|Grants Hills]] * [[Džons Roberdu]] | režisors = [[Terenss Maliks]] | žanrs = kara filma | paraksts = | att_izm = | attēls = The Thin Red Line Poster.jpg | imdb = }} '''"Šaurā, sārtā līnija"''' ({{Val|en|The Thin Red Line}}) ir 1998. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kara drāma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Terenss Maliks]]. Filmā galvenās lomas attēlo [[Šons Penns]], [[Adriens Brodijs]], [[Džims Kevizels]], [[Bens Čaplins]], [[Džordžs Klūnijs]], [[Džons Kjūsaks]], [[Vudijs Harelsons]], [[Eliass Koteass]], [[Niks Nolte]], [[Džons Reilijs]] un [[Džons Travolta]]. Filma ir balstīta uz 1962. gada [[Džeimss Džonss (rakstnieks)|Džeimsa Džonsa]] noveles. "Šaurā, sārtā līnija" bija Malika trešā režisētā filma un pirmā kopš 1978. gada. Filma ir par karavīru grupu, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Zālamana Salas|Zālamana Salās]] cīnās pret [[Japāna]]s armiju. Filma tika nominēta septiņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]], tomēr nevienu neieguva. Filma saņēma [[Zelta lācis|Zelta lāča]] balvu [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes kinofestivālā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1998. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kara filmas]] [[Kategorija:Terensa Malika filmas]] ggxnbzrsqzcwbmw6uvyqjri8qd8pl8s Noravank SC 0 493337 3668002 3627733 2022-08-08T03:01:23Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000088 | bg_color = #E5E5E5 | nos = ''Noravank SC'' | logo_links = [[Attēls:Noravank SC logo.png|150px]] | logo_izm = | pilns = '' Նորավանք մարզական ակումբ'' <br /> Noravank Marzakan Akowmb | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Armēnija|Vaika}} | līga = [[Armēnijas Premjerlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 7. vieta | dib = 2020 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Arevika'' stadions | ietilp = 1 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Armēnija}} ? | menedžeris = | tren = {{flaga|Armēnija}} Vahe Gevorgians | kapteinis = | mediji = noravanksport.am | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = | pattern_b1 = _bluecollar | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = | pattern_b2 = _whitecollar | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 0000CD | body2 = 0000CD | rightarm2 = 0000CD | shorts2 = 0000CD | socks2 = 0000CD }} '''''Noravank SC''''' ir [[Armēnija]]s [[futbola klubs]] no [[Vāik]]as, kas spēlē [[Armēnijas Premjerlīga|Armēnijas Premjerlīgā]]. Tas ir dibināts 2020. gadā. Mājas spēles aizvada ''Arevika'' stadionā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/teams/armenia/noravank/50813/matches/|title=Armenia - Noravank SC - Results, fixtures, squad, statistics, photos, videos and news - Soccerway|website=int.soccerway.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Armēnijas 1. līga]]''' ** 3. vieta (1): 2020–21 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''1. lîga | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/arme2021.html|title=Armenia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Armēnijas Premjerlīga|Premjerlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/arme2022.html|title=Armenia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://noravanksport.am/en/club/noravankmens/ noravanksport.am] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210807101108/https://noravanksport.am/en/club/noravankmens/ |date={{dat|2021|08|07||bez}} }} {{en ikona}} * [https://www.facebook.com/noravanksport Facebook] * [https://int.soccerway.com/teams/armenia/noravank/50813/matches/ Noravank] Soccerway {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/sc-noravank/stadion/verein/82996 Noravank] Transfermarkt {{en ikona}} * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/noravank-sc/47514/ Noravank] Globalsportsarchive {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Armēnija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Noravank}} [[Kategorija:Armēnijas futbola klubi]] dn7urmqfy2m1ibor5r8lp6ydeitjmuh Dzīvības koks (filma) 0 494114 3667680 3499772 2022-08-07T12:30:08Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Terensa Malika filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Dzīvības koks | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|61,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Tree-of-Life-The-(2011)|title=The Tree of Life |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= September 24, 2021}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|32 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 139 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|2011|5|16|[[Kannu kinofestivāls]]|2011|5|27|ASV}} | izplatītājs = * ''[[Searchlight Pictures|Fox Searchlight Pictures]]'' * ''[[Summit Entertainment]]'' | studija = * ''[[River Road Entertainment]]'' * ''[[Plan B Entertainment]]'' | operators = [[Emanuels Lubeski]] | oriģinālnos = ''The Tree of Life'' | mūzika = [[Aleksandrs Desplā]] | aktieri = * Breds Pits * [[Šons Penns]] * [[Džesika Česteina]] | scenārijs = Terenss Maliks | producents = * [[Sāra Grīna]] * [[Bils Polads]] * [[Breds Pits]] * [[Dede Gārdnera]] * [[Grānts Hils]] | režisors = [[Terenss Maliks]] | žanrs = drāma | paraksts = | att_izm = | attēls = Thetreeoflifeposter.jpg | imdb = }} '''"Dzīvības koks"''' ({{Val|en|The Tree of Life}}) ir 2011. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] eksperimentāla [[drāma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Terenss Maliks]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Breds Pits]], [[Šons Penns]] un [[Džesika Česteina]]. Filma stāsta par pusmūža vīrieša bērnības atmiņām par savu ģimeni, kas dzīvoja 50. gadu [[Teksasa|Teksasā]], kā arī par viņa centieniem meklēt atbildes par dzīves jēgu. Pēc vairāku gadu izstrādes un plānoto 2009. un 2010. gada izlaišanas datumu nokavēšanas, "Dzīvības koks" sacentās 2011. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā ieguva [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]]. ''[[Metacritic]]'' "Dzīvības koku" atzina par labāko 2011. gada filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/feature/movie-critic-best-of-2011-top-ten-lists|title=2011 Film Critic Top Ten Lists [Updated Jan. 11]|website=Metacritic|access-date=2021-09-24|language=en}}</ref> Filma tika iekļauta 2012. gada ''[[Sight & Sound]]'' kritiķu aptaujas 250 labāko filmu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.bfi.org.uk/films-tv-people/4f4b8bf00dfa0|title=The Tree of Life (2011)|website=BFI|access-date=2021-09-24|language=en}}</ref> [[BBC]] filmu iekļāva savu labāko amerikāņu filmu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/culture/article/20150720-the-100-greatest-american-films|title=The 100 greatest American films|website=www.bbc.com|access-date=2021-09-24|language=en}}</ref> Vēlāk BBC kritiķu vērtējumā to atzina par septīto labāko filmu kopš 2000. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/culture/article/20160819-the-21st-centurys-100-greatest-films|title=The 21st Century’s 100 greatest films|website=www.bbc.com|access-date=2021-09-24|language=en}}</ref> 2019. gada decembrī ''[[Associated Press]]'' "Dzīvības koku" atzina par labāko desmitgades filmu. "Dzīvības koks" saņēma trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s nominācijas: [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]], [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]] un [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais operatora darbs]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2011. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Terensa Malika filmas]] j93o5et0n9f8ezz0k43c0izh4h0naq2 2022. gads Latvijā 0 497182 3667799 3667574 2022-08-07T16:20:47Z Baisulis 11523 /* Marts */ : wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Nezināms datums === * [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] p9ujfxwmlershctfnp5abwq832bszni 3667800 3667799 2022-08-07T16:21:04Z Baisulis 11523 /* Aprīlis */ : wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Nezināms datums === * [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 7s4nuzj20g3m8tiayvujx4bttimjfrd 3667801 3667800 2022-08-07T16:21:20Z Baisulis 11523 /* Maijs */ : wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Nezināms datums === * [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 74ffq90v7k5d8e66vw0c1vppcqbyn8e 3667802 3667801 2022-08-07T16:21:48Z Baisulis 11523 /* Jūlijs */ : wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Nezināms datums === * [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] jstwgugcy3m1ev3q22fjsjiprx9xdeo 3668110 3667802 2022-08-08T11:01:05Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], uzsākta tirdzniecības centra "[[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]]" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Nezināms datums === * [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] qiodunyy7h6kekzr60wfy5uxz7iibr7 Sadursme (1995. gada filma) 0 497654 3667683 3518280 2022-08-07T12:31:34Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Maikla Manna filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Sadursme | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|187,4 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0113277/|title=Heat (1995) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2021|11|26}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|60 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 170 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1995|12|15}} | izplatītājs = * ''[[Warner Bros.]]'' | studija = * ''[[Regency Enterprises]]'' * ''[[Forward Pass]]'' | operators = [[Dante Spinoti]] | oriģinālnos = ''Heat'' | mūzika = [[Eliots Goldentāls]] | aktieri = * [[Als Pačīno]] * [[Roberts De Niro]] * [[Toms Saizmors]] * [[Daiena Venora]] * [[Eimija Brenemana]] * [[Ešlija Džuda]] * [[Mikelti Viljamsons]] * [[Vess Studi]] * [[Teds Levins]] * [[Džons Voits]] * [[Vels Kilmers]] | scenārijs = Maikls Manns | producents = * Maikls Manns * [[Ārts Linsons]] | režisors = [[Maikls Manns]] | žanrs = krimināldrāma | paraksts = | att_izm = | attēls = Heatposter.jpg | imdb = }}'''"Sadursme"''' ({{Val|en|Heat}}) ir 1995. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] krimināldrāma. Filmas režisors, scenārija autors un viens no producentiem ir [[Maikls Manns]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Als Pačīno]], [[Roberts De Niro]], [[Toms Saizmors]], [[Daiena Venora]], [[Eimija Brenemana]], [[Ešlija Džuda]], [[Mikelti Viljamsons]], [[Vess Studi]], [[Teds Levins]], [[Džons Voits]] un [[Vels Kilmers]]. Filma ir par [[Losandželosa]]s policista Vinsenta Hannas (Als Pačīno) mēģinājumiem notvert zagli Nīlu Makkouliju (Roberts De Niro) un par to, kā tas ietekmē viņu personīgās dzīves. Filma ir balstīta uz [[Čikāga]]s policista Čaka Adamsona mēģinājumiem notvert zagli vārdā Nīls Makkoulijs, pēc kura ir nosaukts arī De Niro tēls. Šī bija pirmā filma, kurā Als Pačīno un Roberts De Niro vienlaicīgi parādījās uz ekrāna. Filma bija gan kritiski, gan finansiāli veiksmīga, nopelnot 187 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolārus]] pie 60 miljonu budžeta. Lai gan filma nesaņēma nekādas nozīmīgas nominācijas, "Sadursme" tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām žanra filmām. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1995. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Maikla Manna filmas]] 59v4y5fpurzcfau09o58puluyoepnin Tīkls (filma) 0 499032 3667664 3519298 2022-08-07T12:25:06Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Tīkls | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|23,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3798238721/|title=Network (1976) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2021|12|14}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|3,8 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 121 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1976|11|27}} | izplatītājs = ''[[United Artists]]'' | studija = ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' | operators = [[Ouens Roizmans]] | oriģinālnos = ''Network'' | mūzika = [[Eliots Lorenss]] | aktieri = * [[Feja Danaveja]] * [[Viljams Holdens]] * [[Pīters Finčs]] * [[Roberts Djuvals]] * [[Beatrise Streita]] * [[Neds Bītijs]] | scenārijs = [[Pedijs Čajefskis]] | producents = * [[Hauards Gotfrīds]] * [[Freds Karuso]] | režisors = [[Sidnijs Lūmets]] | žanrs = melnā komēdija, drāma | paraksts = | att_izm = | attēls = Network (1976 poster).png | imdb = }}'''"Tīkls"''' ({{Val|en|Network}}) ir 1976. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Satīra|satīriska]] melnā komēdija un [[drāma]]. Filmas režisors ir [[Sidnijs Lūmets]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Feja Danaveja]], [[Viljams Holdens]], [[Pīters Finčs]], [[Roberts Djuvals]], [[Beatrise Streita]] un [[Neds Bītijs]]. Filma ir par izdomātu televīzijas kanālu UBS un viņu cīņu ar sliktiem reitingiem. "Tīkls" ieguva plašu kritiķu atzinību, īpaši izceļot aktierspēli. Filma bija arī finansiāli sekmīga, nopelnot 23,7 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolārus]]. "Tīkls" ieguva četras [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, kategorijās [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris]] (Finčs), [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise]] (Danaveja), [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise otrā plāna lomā]] (Streita) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (Čajefskis). Pavisam filma tika nominēta 10 Kinoakadēmijas balvām. 2000. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālais kinoreģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/item/prn-00-200/librarian-of-congress-names-25-more-films-to-national-film-registry/2000-12-27/|title=Librarian of Congress Names 25 More Films to National Film Registry|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2021-12-14}}</ref> 2007. gadā [[Amerikas Kinoinstitūts]] filmu, savā 100 labāko amerikāņu filmu sarakstā, ierindoja 64. vietā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1976. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas]] ljoauxn8xfglp8258gkqoz5s6cxrcik Mississippi Burning 0 499143 3667866 3520241 2022-08-07T17:30:58Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Alana Pārkera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = Mississippi Burning | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|34,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1315079681/weekend/|title=Mississippi Burning (1988) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2021|12|16}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 128 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1988|12|2}} | izplatītājs = ''[[Orion Pictures]]'' | studija = | operators = [[Pīters Bizū]] | oriģinālnos = ''Mississippi Burning'' | mūzika = [[Trevors Džounss]] | aktieri = * [[Džīns Hekmens]] * [[Vilems Defo]] * [[Frānsisa Makdormanda]] * [[Breds Durifs]] * [[Lī Ērmijs]] | scenārijs = [[Kriss Gerolmo]] | producents = * [[Frederiks Zollo]] * [[Roberts Koulsberijs]] | režisors = [[Alans Pārkers]] | žanrs = kriminālflima, vēsturiska filma | paraksts = | att_izm = | attēls = Mississippi Burning.jpg | imdb = }}'''''Mississippi Burning''''' ir 1988. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiska kriminālfilma. Filmas režisors ir [[Alans Pārkers]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džīns Hekmens]], [[Vilems Defo]], [[Frānsisa Makdormanda]], [[Breds Durifs]] un [[Lī Ērmijs]]. Filmas notikumi ir balstīti uz [[Afroamerikāņu pilsonisko tiesību kustība|pilsonisko tiesību kustības]] dalībnieku slepkavību [[Misisipi (štats)|Misisipi]] štatā 1964. gadā. Divi [[FIB]] aģenti (Hekmens un Defo) izmeklē trīs civiltiesību darbinieku pazušanu [[Misisipi (štats)|Misisipi]]. Abi sastopas gan ar [[Kukluksklans|Kukluksklanu]], gan ar vietējo iedzīvotāju un policijas rasismu. Filma saņēma dalītas kritiķu atsauksmes, īpaši izceļot Hekmena, Defo un Makdormandas aktierspēli. Filmas kopējie ienākumi bija 34,6 miljoni [[ASV dolārs|ASV dolāri]]. ''Mississippi Burning'' tika nominēta septiņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]]. No septiņām nominācijām, filma saņēma vienu balvu — [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais operatora darbs]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1988. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Alana Pārkera filmas]] aby3po7sloztcf3w4rsa1q5d7jdcx8i Gosforda parks 0 500121 3667693 3617837 2022-08-07T12:37:40Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Oltmena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Gosforda parks | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|87,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl995591681/|title=Gosford Park (2001) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2021|12|30}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|19,8 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} * {{ITA}} | ilgums = 137 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|2001|11|7|Apvienotā Karaliste|2002|2|1|ASV}} | izplatītājs = * ''Entertainment Film Distributors'' * ''USA Films'' | studija = * ''USA Films'' * ''Capitol Films'' * ''The Film Council'' * ''Sandcastle 5 Productions'' * ''Chicagofilms'' * ''Medusa Film'' | operators = [[Endrū Dans]] | oriģinālnos = ''Gosford Park'' | mūzika = [[Patriks Doils]] | aktieri = * [[Ailīna Etkinsa]] * Bobs Balabans * [[Alans Beitss]] * [[Čārlzs Denss]] * [[Stīvens Frajs]] * [[Maikls Gembons]] * [[Ričards Grānts]] * [[Dereks Džakobi]] * [[Kellija Makdonalda]] * [[Helēna Mirena]] * [[Džeremijs Nortems]] * [[Klaivs Ouens]] * [[Raiens FIlipe]] * [[Megija Smita]] * [[Kristīna Skota Tomasa]] * [[Emilija Votsone]] | scenārijs = [[Džulians Felovess]] | producents = * Roberts Oltmens * [[Bobs Balabans]] * [[Deivids Levijs]] | režisors = [[Roberts Oltmens]] | žanrs = mistērija, melnā komēdija | paraksts = | att_izm = | attēls = Gosford Park movie.jpg | imdb = }}'''"Gosforda parks"''' ({{Val|en|Gosford Park}}) ir 2001. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] mistērijas filma, kuras režisors ir [[Roberts Oltmens]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Arilīna Etkinsa]], [[Bobs Balabans]], [[Alans Beitss]], [[Čārlzs Denss]], [[Stīvens Frajs]], [[Maikls Gembons]], [[Ričards Grānts]], [[Dereks Džakobi]], [[Kellija Makdonalda]], [[Helēna Mirena]], [[Džeremijs Nortems]], [[Klaivs Ouens]], [[Raiens Filipe]], [[Megija Smita]], [[Kristīna Skota Tomasa]] un [[Emilija Votsone]]. Filmas darbība norisinās 1932. gadā. Sers Viljams Makordls un lēdija Silvija ielūdz savus bagātos radus un draugus uz viesībām un medībām lielā muižā. Kad pēc vakariņām notiek slepkavība, ikviens no varoņiem kļūst par aizdomās turamo. "Gosforda parka" pirmizrāde notika {{Dat|2001|11|7|5=bez}}. Tā bija finansiāli veiksmīga, nopelnot 87,8 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolārus]], padarot to par otro ienesīgāko Oltmena filmu pēc "[[Lazarete (filma)|Lazaretes]]" (''MASH'', 1970). Filma bija kritiķu augstu novērtēta, tā saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] par [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko oriģinālscenāriju]]. Kopumā filma tika nominēta septiņām Kinoakadēmijas balvām, tai skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]], [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]] un [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise otrā plāna lomā]] gan Mirenai, gan Smitai. "Gosforda parks" tika nominēts arī deviņām [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvām]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2001. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]] [[Kategorija:Roberta Oltmena filmas]] f53bstwqrbaena51eyvm5uh97m22lau Neskaties augšup 0 500360 3667676 3533144 2022-08-07T12:28:22Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Neskaties augšup | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|764,829 tūkstoši}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Dont-Look-Up-(2021)#tab=summary|title=Don’t Look Up (2021) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2022|1|3}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|75 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 138 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|2021|12|5|[[Ņujorka]]|2021|12|10|ASV}} | izplatītājs = ''[[Netflix]]'' | studija = ''[[Hyperobject Industries]]'' | operators = [[Linuss Sandgrēns]] | oriģinālnos = ''Don't Look Up'' | mūzika = [[Nikolass Britells]] | aktieri = * [[Leonardo Di Kaprio]] * [[Dženifere Lorensa]] * [[Robs Morgans]] * [[Džona Hills]] * [[Marks Railenss]] * [[Tailers Perijs]] * [[Timotijs Šalame]] * [[Rons Pērlmans]] * [[Ariana Grande]] * [[Kid Cudi]] * [[Himešs Patels]] * [[Melānija Linskeja]] * [[Keita Blanšeta]] * [[Merila Strīpa]] | scenārijs = Ādams Makejs | producents = * Ādams Makejs * [[Kevins Mesiks]] | režisors = [[Ādams Makejs]] | žanrs = satīra, zinātniskā fantastika | paraksts = | att_izm = | attēls = Don't Look Up 2021 film.jpg | imdb = }}'''"Neskaties augšup"''' ({{Val|en|Don't Look Up}}) ir 2021. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] satīriska [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filma, kuras režisors, scenārija autors un viens no producentiem ir [[Ādams Makejs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Leonardo Di Kaprio]], [[Dženifere Lorensa]], [[Robs Morgans]], [[Džona Hills]], [[Marks Railenss]], [[Tailers Perijs]], [[Timotijs Šalame]], [[Rons Pērlmans]], [[Ariana Grande]], ''[[Kid Cudi]]'', [[Himešs Patels]], [[Melānija Linskeja]], [[Keita Blanšeta]] un [[Merila Strīpa]]. Filma ir par diviem astronomiem (Di Kaprio un Lorensa), kuri mēģina brīdināt cilvēci par tuvojošos komētu, kas iznīcinās civilizāciju. Filma tika izrādīta atsevišķos ASV kinoteātros, bet kopš {{Dat|2021|12|24|Ģ|bez}} "Neskaties augšup" ir pieejama straumēšanas servisā ''[[Netflix]]''. Filma ieguva dalītus kritiķu vērtējumus. Filma tika iekļauta gan ''[[National Board of Review]]'', gan [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] 2021. gada 10 labāko filmu sarakstā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2021. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Ādama Makeja filmas]] nyg0soiqcgrpg2nxmkr1g9jbtt3b6yj Pamatinstinkts (filma) 0 500447 3667879 3642890 2022-08-07T17:44:00Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Pola Verhovena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Pamatinstinkts | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|352,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3997533697/|title=Basic Instinct (1992) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|1|4}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|49 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = * {{USA}} * {{GBR}} * {{FRA}} | ilgums = 128 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1992|3|18}} | izplatītājs = * ''[[TriStar Pictures]]'' * ''[[Guild Film Distribution]]'' * ''[[UGC Distribution]]'' | studija = * ''[[Carolco Pictures]]'' * ''[[Le Studio Canal+]]'' | operators = [[Jans de Bonts]] | oriģinālnos = ''Basic Instinct'' | mūzika = [[Džerijs Goldsmits]] | aktieri = * [[Maikls Daglass]] * [[Šerona Stouna]] * [[Džordžs Dzundza]] * [[Džīna Tripelhorna]] * [[Veins Naits]] | scenārijs = [[Džo Esterhass]] | producents = * [[Alans Māršals]] * [[Mario Kasars]] | režisors = [[Pols Verhovens]] | žanrs = ''neo-noir'', erotisks trilleris | paraksts = | att_izm = | attēls = Basic Instinct.png | imdb = }} '''"Pamatinstinkts"''' ({{Val|en|Basic Instinct}}) ir 1992. gada ''[[neo-noir]]'' erotiskais trilleris, kura režisors ir [[Pols Verhovens]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Maikls Daglass]], [[Šerona Stouna]], [[Džordžs Dzundza]], [[Džīna Tripelhorna]] un [[Veins Naits]]. Filma ir par [[Sanfrancisko]] policijas detektīvu Niku Kuranu (Daglass), kurš, izmeklējot bagātas rokzvaigznes brutālu slepkavību, uzsāk attiecības ar galveno aizdomās turamo. "Pamatinstinkts" pirmizrāde notika {{Dat|1992|3|18|5=bez}}. Filma saņēma dalītus kritiķu vērtējumus, pozitīvi izceļot aktierspēli, mūziku un montāžu. Neskatoties uz kritiķu vērtējumiem un protestiem, filma kļuva par 1992. gada ceturto ienesīgāko filmu, nopelnot 352,9 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolārus]]. Filma tika nominēta divām [[65. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] kategorijās [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā montāža]] un [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā oriģinālmūzika]]. 2006. gadā iznāca filmas turpinājums "[[Pamatinstinkts 2]]", arī ar Šeronu Stounu galvenajā lomā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1992. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Pola Verhovena filmas]] 3bg2ubng9vmf7vkekqvukedshq25dvf Lazarete (filma) 0 500450 3667694 3646305 2022-08-07T12:37:51Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Oltmena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Lazarete | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|81,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2791540225/|title=MASH (1970) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|1|4}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|3,025 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 116 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1970|1|25}} | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | studija = * ''Aspen Productions'' * ''Ingo Preminger Productions'' | operators = [[Harolds Stains]] | oriģinālnos = ''M*A*S*H'' | mūzika = [[Džonijs Mandels]] | aktieri = * [[Donalds Saterlends]] * [[Eliots Gūlds]] * [[Toms Skerits]] * [[Selija Kelermane]] * [[Roberts Djuvals]] * [[Rodžers Bouens]] * [[Renē Oberžonuā]] * [[Deivids Ārkins]] | scenārijs = [[Rings Lardners]] | producents = [[Ingo Premingers]] | režisors = [[Roberts Oltmens]] | žanrs = komēdija | paraksts = | att_izm = | attēls = M*A*S*H (1970 film poster).jpg | imdb = }}'''"Lazarete"''' ({{Val|en|M*A*S*H}}) ir 1970. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] melnā kinokomēdija, kuras režisors ir [[Roberts Oltmens]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Donalds Saterlends]], [[Eliots Gūlds]], [[Toms Skerits]], [[Selija Kelermane]], [[Roberts Djuvals]], [[Rodžers Bouens]], [[Renē Oberžonuā]] un [[Deivids Ārkins]]. Filma balstīta uz [[Ričards Hukers|Ričarda Hukera]] 1968. gada grāmatas ''MASH: A Novel About Three Army Doctors'' motīviem. Filma attēlo medicīnas personāla vienību, kas [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā atrodas lazaretē (''Mobile Army Surgical Hospital''). "Lazarete" pirmizrāde notika {{Dat|1970|1|25|5=bez}}. 1970. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] tā saņēma [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], festivāla augstāko apbalvojumu. Filma tika nominēta piecām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā kategorijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]], iegūstot balvu kategorijā [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais adaptētais scenārijs]]. 1996. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/programs/national-film-preservation-board/film-registry/complete-national-film-registry-listing/|title=Complete National Film Registry Listing {{!}} Film Registry {{!}} National Film Preservation Board {{!}} Programs {{!}} Library of Congress|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2022-01-04}}</ref> Filma iedvesmoja televīzijas seriālu "[[Lazarete (seriāls)|Lazarete]]", kas no 1972. līdz 1983. gadam tika pārraidīts ''[[CBS]]'' kanālā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Roberta Oltmena filmas]] 19mdkx17rcmzinrrf8ytf81wk2vm0jb Dalībnieks:Binsalminsh/Smilšu kaste 2 500501 3667954 3583948 2022-08-07T20:39:07Z Binsalminsh 100209 /* Izveidotie un īpaši papildinātie raksti */ wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> == Izveidotie un īpaši papildinātie raksti == === Citi === * [[Pilsētplānošana]] * [[Pirīts]] * [[Tiaņdzjiņas ārzemju koncesijas|Tiandzjiņas ārzemju koncesijas]] === Liepāja === * [[Jūrmalas parks (Liepāja)]] * [[Liepāja]] * [[Raiņa parks (Liepāja)]] * [[Vecie kapi (Liepāja)]] * [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)]] === Organizācijas === * [[Hezbollah]] * [[Hizb ut Tahrir]] === Personības === * [[Džamāls al Dīns al Afgānī]] *[[Hasans al Banna]] *[[Teodors Breikšs]] *[[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī]] * [[Saijeds Kutbs]] *[[Abuls Alā Maudūdī]] * [[Muhammads bin Alī al Sanūsī]] * [[Alī Šariatī]] *[[Ibn Taimija]] === Reliģija === * [[Džihāds]] *[[Fundamentālisms]] *[[Islāmisms]] * [[Vahābisms]] === Valstis === * [[Bruneja]] * [[Itālija]] * [[Norvēģija]] * [[Vjetnama]] mqm47cdho25mqul09w6n5o3m9csfw0u 2022. gads kosmonautikā 0 500762 3667821 3666814 2022-08-07T16:57:21Z Dainis 876 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2022|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2022. gads|2022]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOC limit|limit=2}} {{KGVT|2022}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. janvāris]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un pēc tam saslēdzās ar to. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[ION SCV-004]]'' (''Elysian Eleonora''), ''[[Alba Cluster 3]]'', ''[[Alba Cluster 4]]'', ''[[Capella 7]]'', ''[[Capella 8]]'', 2 × ''[[ICEYE]]'', ''[[Sič 2-30]]'', ''[[UMBRA-02]]'', ''[[BRO-5]]'', ''[[Dodona]]'' (''La Jument''), ''[[DEWASAT-1]]'', ''[[ETV-A1]]'', 44 × ''[[Flock 4x]]'', ''[[Gossamer-Piccolomini]]'', ''[[HYPSO-1]]'', ''[[IRIS-A]]'', 4 × ''[[Kepler (pavadonis)|Kepler]]'', ''[[LabSat]]'', 4 × ''[[Lemur-2]]'', 3 × ''[[MDASat-1]]'', ''[[NuX-1]]'', ''[[OroraTech 1]]'', ''[[STORK-1]]'', ''[[STORK-2]]'', ''[[SW1FT]]'', 8 × ''[[Tevel-1]]'', ''[[VZLUSat-2]]'', 2 × ''[[FOSSA PocketPOD]]'', ''[[Challenger (pavadonis)|Challenger]]'', ''[[CShark Pilot-1]]'' (''FossaSat-2E3''), ''[[Delfi-PQ]]'', ''[[EASAT-2]]'', ''[[FOSSASAT-2E5]]'', ''[[FOSSASAT-2E6]]'', ''[[Grizu-263a]]'', ''[[HADES]]'', ''[[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]'' (''FOSSASAT-2E4, FOSSASAT-2B''), ''[[MDQube-SAT1]]'', ''[[PION-BR1]]'', ''[[SanoSat-1]]'', ''[[SATTLA-2A]]'', ''[[SATTLA-2B]]'', ''[[Unicorn 1]]'', ''[[Unicorn 2A]]'', ''[[Unicorn 2D]]'', ''[[Unicorn 2E]]'', ''[[Unicorn 2TA1]]'', ''[[WISeSAT-1]]'' (''FossaSat-2E2''), ''[[WISeSAT-2]]'' (''FossaSat-2E1''); ** ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti nanopavadoņi ''[[ADLER-1]]'', ''[[GEARRS-3]]'', ''[[PAN-A]]'', ''[[PAN-B]]'', ''[[SteamSat-2]]'', ''[[STORK-3]]'', ''[[TechEdSat-13]]''. * [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Shiyan 13]]''. * [[19. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Antons Škapļerovs]] un [[Pjotrs Dubrovs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 511]]'' misijā ''USSF-8'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA 324]]'' (''GSSAP 5'') un ''[[USA 325]]'' (''GSSAP 6''). * [[23. janvāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[24. janvāris]]: ** [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]] iegāja orbītā ap Zemes un Saules [[Lagranža punkti|Lagranža punktu]] L<sub>2</sub>; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance-1 01A]]'' (''L-SAR 01A''). * [[26. janvāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[FEES2]]'', ''[[GASPACS]]'', ''[[PATCOOL]]'', ''[[DAILI]]'', ''[[TARGIT]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[VZLUSat-2]]''. * [[28. janvāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[LabSat]]''. * [[31. janvāris]]: ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-1]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-2]]''. === Februāris === * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-326]]'' (''NROL-87''). * [[3. februāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Light-1]]'', ''[[GT-1 (pavadonis)|GT-1]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. februāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SW1FT]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2553]]'' (''Neitron № 1''). * [[10. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz ST-B / Fregat-MT]]'' palaisti 34 sakaru pavadoņi ''[[OneWeb]]''; ** nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti nanopavadoņi ''[[BAMA-1]]'', ''[[INCA]]'', ''[[QubeSat]]'', ''[[R5-S1]]''. * [[14. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[PSLV-XL]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-04]]'' (''RISAT-1A'') un nanopavadoņi ''[[INSPIRESat-1]]'', ''[[INS-2TD]]''. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'', tā kravā arī 6 pavadoņi ''[[YuZGU-55]]'' (''RadioSkaf RS''). * [[17. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Antares 230+]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'', tā kravā arī nanopavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[21. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ASV noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] projektā. * [[25. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 50 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] [[Eiropas Savienība]] noteica sankcijas Krievijas koncernam ''[[Roskosmos]]''. * [[26. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance 1 01B]]'' (''L-SAR 01B''); ** atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, ''[[Roskosmos]]'' paziņoja, ka pārtrauc sadarbību nesējraķešu ''[[Sojuz-2 (nesējraķešu saime)|Sojuz-2]]'' palaišanā no [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]]. * [[27. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti pavadoņi ''[[Taijing-3 01]]'', ''[[Taijing-4 01]]'', ''[[Hainan-1 01]]'', ''[[Hainan-1 02]]'', ''[[Wenchang-1 01]]'', ''[[Wenchang-1 02]]'', ''[[Xidian-1]]'', ''[[Jilin-1 Mofang-02A 01]]'' (''Xiamen Keji 1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]'' (''Shaoguan-1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]'' (''Wenchang Chaosuan 2''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]'' (''Wenchang Chaosuan 3''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]'' (''Anxi Tieguanyin 1''), ''[[Tianqi-19]]'', ''[[Chaohu 1]]'', ''[[Chuangxing Leishen]]'', ''[[Xingshidai-17]]'', ''[[Qimingxing 1]]''. * [[28. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-β]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[GOES-T]]''. * [[2. marts]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] Krievijas koncerna ''[[Roskosmos]]'' vadītājs [[Dmitrijs Rogozins]] paziņoja, ka atcels 5. martā plānoto sakaru pavadoņu ''[[OneWeb]]'' palaišanu no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras]], ja nesaņems garantijas no Apvienotās Karalistes, ka pavadoņi netiks izmantoti militāram nolūkam. * [[3. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 47 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** uzņēmums ''[[OneWeb]]'' nolēma pārtraukt savu pavadoņu palaišanu ar Krievijas raķetēm. * [[5. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 6 sakaru pavadoņi ''[[Yinhe 4]]'' un pavadonis ''[[Xuanmingxingyuan]]''. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Qased]]'' palaists pavadonis ''[[Noor 2]]''. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 48 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Rocket 3.3]]'' palaista derīgā krava ''[[S4 CROSSOVER]]'', pavadonis ''[[OreSat0]]'' un 20 pavadoņi ''[[SpaceBEE]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Keila Barona]] un [[Radža Čari]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Yaogan 34-02]]''. * [[18. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'', apkalpe: [[Oļegs Artemjevs]], [[Deniss Matvejevs]], [[Sergejs Korsakovs]]; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 10]]''. * [[23. marts]] — [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Radža Čari]] un [[Matiass Maurers]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[24. marts]] — no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[IHI-SAT]]'', ''[[KITSUNE]]''. * [[27. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[29. marts]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 6A]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Pujiang 2]]'' un ''[[Tiankun 2]]''. * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11]]'' palaisti pavadoņi ''[[Tianping 2A]]'', ''[[Tianping 2B]]'', ''[[Tianping 2C]]''; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes, apkalpe: [[Antons Škapļerovs ]], [[Pjotrs Dubrovs]], [[Marks Vande Hei]]. * [[31. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists pavadoņu pavadoņu izmetējs''[[ION SCV-005]]'' un pavadoņi ''[[EnMAP]]'', ''[[GNOMES-3]]'', 4 × ''[[Hawk 4]]'', ''[[Lynk Tower 1]]'' (''Lynk-05''), ''[[MP42 / Tiger-3]]'', 5 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[AlfaCrux]]'', ''[[ARCSAT]]'', ''[[BRO-7]]'', ''[[CZE-BDSat]]'', ''[[Omnispace Spark-1]]'' (''LEO-1''), 4 × ''[[Patrol Mission]]'' (''KSF2''), ''[[Pixxel TD-2]]'' (''Shakuntala''), ''[[PlantSat]]'', 12 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[SUCHAI 2]]'', ''[[SUCHAI 3]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[BlackSky 16]]'', ''[[BlackSky 17]]''. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 3-03]]''. * [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2554]]'' (''Lotos-S1 № 5''). * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'', apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[9. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaists pavadonis ''[[PlantSat]]''. * [[11. aprīlis]] — no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaisti pavadoņi ''[[KSF2-C]]'' un ''[[KSF2-D]]''. * [[15. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 6D]]'' (''ChinaSat-6D''); ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi 1]]'' (''Atmosphere-1''). * [[16. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Džai Džigans]], [[Vana Japina]], [[Je Guanfu]]. * [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-327]]'' (''NROL-85'', ''NOSS-3 9'', ''Intruder 13''). * [[18. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie citas pieslēgvietas. * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās okeānā; apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[27. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'', apkalpe: [[Čells Lindgrēns]], [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Džesika Votkinsa]]; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[28. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 1-02]]''; ** nesējraķetes versijas ''[[Angara-1.2]]'' pirmajā startā palaists pavadonis ''[[Kosmos-2555]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11H]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-04A]]'', 4 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''. === Maijs === * [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi: 3 × ''[[E-Space Demo]]'', ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[BRO-6]]'', ''[[Copia]]'', 24 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]''. * [[5. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Kuanfu-01C]]'', 7 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[6. maijs]]: ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' nolaidās okeānā; apkalpe: [[Radža Čari]], [[Tomass Maršbērns]], [[Keila Barona]], [[Matiass Maurers]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]''. * [[10. maijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[13. maijs]] — nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A]]''. * [[13. maijs]]: ** nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2556]]'' (''Bars-M № 3L''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V N22]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' bezpilota režīmā. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaisti eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[LEO Test Sat 1]]'', ''[[LEO Test Sat 2]]'', ''[[Digui Tongxin Weixing]]''. * [[21. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. maijs]]: * [[25. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[Vigoride-3]]'' (''VR-3''), pavadoņu izmetēji ''[[Sherpa-AC1]]'', ''[[ION SCV-006]]'', pavadoņi ''[[GHGSat-C3]]'', ''[[GHGSat-C4]]'', ''[[GHGSat-C5]]'', 3 × ''[[Hawk 5]]'', 5 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[Umbra-03]]'', ''[[Agile Micro Sat]]'', ''[[BroncoSat-1]]'', ''[[Centauri-5]]'', 2 × ''[[Cicero-2]]'', 2 × ''[[CNCE Block 2]]'', ''[[Connecta T1.1]]'', ''[[CPOD A]]'' (''Tyvak-0032''), ''[[CPOD B]]'' (''Tyvak-0033''), ''[[Foresail-1]]'', ''[[Guardian 1]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Omnispace Spark-2]]'', ''[[Planetum 1]]'', ''[[Platform 1]]'' (''Shared Sat 2''), ''[[PTD-3 / TBIRD]]'', ''[[SBUDNIC]]'', ''[[SelfieSat]]'', ''[[SPiN-1]]'' (''MA61C''), ''[[Urdaneta-Armsat1]]'', ''[[VariSat-1C]]'', 7 × ''[[FOSSASAT-2E]]'', ''[[Veery-FS1]]'' (''Canary Hatchling''); ** kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-18]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 9 pavadoņi ''[[Jili Xingzuo-1]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-20]]'', tā kravā arī 2 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' (''RadioSkaf'') un 2 pavadoņi ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''; kravas kuģis saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 14]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Liu Jana]], [[Cai Sjudže]]; kosmosa kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Nilesat-301]]''. * [[12. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[TROPICS]]''. * [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[SARah-1]]''. * [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Globalstar FM15]]'' (''M087'') un pavadoņi ''[[USA-328]]'', ''[[USA-329]]'', ''[[USA-330]]'', ''[[USA-331]]''. * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaists derīgās kravas masas makets ''[[PVSAT]]'' un pavadoņi ''[[ASTRIS-II]]'', ''[[CubesatYonsei]]'', ''[[SNUGLITE]]'', ''[[STEP CubeLab-II]]''. * [[22. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaists kosmiskās vides pētniecības pavadonis ''[[Tianxing 1]]'': ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 5 ECA]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[MEASAT-3d]]'', ''[[GSAT-24]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 35-02]]''; ** zonde ''[[BepiColombo]]'' veica [[Merkurs (planēta)|Merkura]] pārlidojumu. * [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen-12 03]]''. * [[28. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Electron / Photon]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[CAPSTONE]]''; ** no kravas kuģa ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[29. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STEP Cube Lab II]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SES-22]]''. * [[30. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[PSLV-CA]]'' palaisti pavadoņi ''[[DS-EO]]'', ''[[NeuSAR]]'', ''[[Scoob-1]]''; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[RANDEV]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-332]]'' (''WFOV''), ''[[USA-333]]'' (''USSF-12 Ring''). * [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti pavadoņi ''[[CTIM-FD]]'', ''[[GPX-2]]'', 2 × ''[[Gunsmoke-L]]'', ''[[MISR-B]]'', ''[[NACHOS-2]]'', ''[[Recurve]]'', ''[[Slingshot-1]]''. * [[3. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SNUGLITE-2]]''. * [[5. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[MIMAN]]''. * [[7. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2557]]'' (''GLONASS-K № 16L''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian II-03]]''. * [[13. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-334]]'' (''RASR-3''); ** nesējraķetes ''[[Vega-C]]'' pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[LARES 2]]'', ''[[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]'', ''[[AstroBio CubeSat]]'' (''ABCS''), ''[[CELESTA]]'' (''ROBUSTA 1D''), ''[[GreenCube]]'', ''[[MTCube 2]]'' (''ROBUSTA 1E''), ''[[TRISAT-R]]''. * [[15. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]''; ** par Krievijas kosmiskās korporācijas ''[[Roskosmos]]'' ģenerāldirektoru iecelts [[Jurijs Borisovs]], nomainot [[Dmitrijs Rogozins|Dmitriju Rogozinu]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 2-02]]''. * [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', 2 × ''[[Dianci Zuzhuang Shiyan]]'', ''[[GNSS-R]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]''. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. === Augusts === * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije''). * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6'') un pavadoņi ''[[EZIO-5]]'', ''[[EZIO-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''. * [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''. == Miruši == [[Attēls:Valery Victorovitch2.jpg|thumb|right|120px|[[Valērijs Rjumins]]]] * [[31. janvāris]] — [[Vladimirs Serebrenņikovs]] (''Владимир Алексеевич Серебренников''), PSRS, Krievijas inženieris konstruktors (dzimis 1926. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu Kanādas kosmonauts (dzimis 1945. gadā) * [[21. maijs]] — [[Vladimirs Čvanovs]] (''Владимир Константинович Чванов''), PSRS, Krievijas raķešdzinēju inženieris, amatpersona (dzimis 1936. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Викторович Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2022. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2022. gads kosmonautikā| ]] 8571ipmuisvpgau8sfcqxrbvvgdczaq 3667825 3667821 2022-08-07T17:09:17Z Dainis 876 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2022|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2022. gads|2022]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOC limit|limit=2}} {{KGVT|2022}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. janvāris]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un pēc tam saslēdzās ar to. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[ION SCV-004]]'' (''Elysian Eleonora''), ''[[Alba Cluster 3]]'', ''[[Alba Cluster 4]]'', ''[[Capella 7]]'', ''[[Capella 8]]'', 2 × ''[[ICEYE]]'', ''[[Sič 2-30]]'', ''[[UMBRA-02]]'', ''[[BRO-5]]'', ''[[Dodona]]'' (''La Jument''), ''[[DEWASAT-1]]'', ''[[ETV-A1]]'', 44 × ''[[Flock 4x]]'', ''[[Gossamer-Piccolomini]]'', ''[[HYPSO-1]]'', ''[[IRIS-A]]'', 4 × ''[[Kepler (pavadonis)|Kepler]]'', ''[[LabSat]]'', 4 × ''[[Lemur-2]]'', 3 × ''[[MDASat-1]]'', ''[[NuX-1]]'', ''[[OroraTech 1]]'', ''[[STORK-1]]'', ''[[STORK-2]]'', ''[[SW1FT]]'', 8 × ''[[Tevel-1]]'', ''[[VZLUSat-2]]'', 2 × ''[[FOSSA PocketPOD]]'', ''[[Challenger (pavadonis)|Challenger]]'', ''[[CShark Pilot-1]]'' (''FossaSat-2E3''), ''[[Delfi-PQ]]'', ''[[EASAT-2]]'', ''[[FOSSASAT-2E5]]'', ''[[FOSSASAT-2E6]]'', ''[[Grizu-263a]]'', ''[[HADES]]'', ''[[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]'' (''FOSSASAT-2E4, FOSSASAT-2B''), ''[[MDQube-SAT1]]'', ''[[PION-BR1]]'', ''[[SanoSat-1]]'', ''[[SATTLA-2A]]'', ''[[SATTLA-2B]]'', ''[[Unicorn 1]]'', ''[[Unicorn 2A]]'', ''[[Unicorn 2D]]'', ''[[Unicorn 2E]]'', ''[[Unicorn 2TA1]]'', ''[[WISeSAT-1]]'' (''FossaSat-2E2''), ''[[WISeSAT-2]]'' (''FossaSat-2E1''); ** ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti nanopavadoņi ''[[ADLER-1]]'', ''[[GEARRS-3]]'', ''[[PAN-A]]'', ''[[PAN-B]]'', ''[[SteamSat-2]]'', ''[[STORK-3]]'', ''[[TechEdSat-13]]''. * [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Shiyan 13]]''. * [[19. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Antons Škapļerovs]] un [[Pjotrs Dubrovs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 511]]'' misijā ''USSF-8'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA 324]]'' (''GSSAP 5'') un ''[[USA 325]]'' (''GSSAP 6''). * [[23. janvāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[24. janvāris]]: ** [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]] iegāja orbītā ap Zemes un Saules [[Lagranža punkti|Lagranža punktu]] L<sub>2</sub>; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance-1 01A]]'' (''L-SAR 01A''). * [[26. janvāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[FEES2]]'', ''[[GASPACS]]'', ''[[PATCOOL]]'', ''[[DAILI]]'', ''[[TARGIT]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[VZLUSat-2]]''. * [[28. janvāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[LabSat]]''. * [[31. janvāris]]: ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-1]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-2]]''. === Februāris === * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-326]]'' (''NROL-87''). * [[3. februāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Light-1]]'', ''[[GT-1 (pavadonis)|GT-1]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. februāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SW1FT]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2553]]'' (''Neitron № 1''). * [[10. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz ST-B / Fregat-MT]]'' palaisti 34 sakaru pavadoņi ''[[OneWeb]]''; ** nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti nanopavadoņi ''[[BAMA-1]]'', ''[[INCA]]'', ''[[QubeSat]]'', ''[[R5-S1]]''. * [[14. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[PSLV-XL]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-04]]'' (''RISAT-1A'') un nanopavadoņi ''[[INSPIRESat-1]]'', ''[[INS-2TD]]''. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'', tā kravā arī 6 pavadoņi ''[[YuZGU-55]]'' (''RadioSkaf RS''). * [[17. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Antares 230+]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'', tā kravā arī nanopavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[21. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ASV noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] projektā. * [[25. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 50 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] [[Eiropas Savienība]] noteica sankcijas Krievijas koncernam ''[[Roskosmos]]''. * [[26. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance 1 01B]]'' (''L-SAR 01B''); ** atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, ''[[Roskosmos]]'' paziņoja, ka pārtrauc sadarbību nesējraķešu ''[[Sojuz-2 (nesējraķešu saime)|Sojuz-2]]'' palaišanā no [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]]. * [[27. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti pavadoņi ''[[Taijing-3 01]]'', ''[[Taijing-4 01]]'', ''[[Hainan-1 01]]'', ''[[Hainan-1 02]]'', ''[[Wenchang-1 01]]'', ''[[Wenchang-1 02]]'', ''[[Xidian-1]]'', ''[[Jilin-1 Mofang-02A 01]]'' (''Xiamen Keji 1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]'' (''Shaoguan-1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]'' (''Wenchang Chaosuan 2''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]'' (''Wenchang Chaosuan 3''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]'' (''Anxi Tieguanyin 1''), ''[[Tianqi-19]]'', ''[[Chaohu 1]]'', ''[[Chuangxing Leishen]]'', ''[[Xingshidai-17]]'', ''[[Qimingxing 1]]''. * [[28. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-β]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[GOES-T]]''. * [[2. marts]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] Krievijas koncerna ''[[Roskosmos]]'' vadītājs [[Dmitrijs Rogozins]] paziņoja, ka atcels 5. martā plānoto sakaru pavadoņu ''[[OneWeb]]'' palaišanu no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras]], ja nesaņems garantijas no Apvienotās Karalistes, ka pavadoņi netiks izmantoti militāram nolūkam. * [[3. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 47 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** uzņēmums ''[[OneWeb]]'' nolēma pārtraukt savu pavadoņu palaišanu ar Krievijas raķetēm. * [[5. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 6 sakaru pavadoņi ''[[Yinhe 4]]'' un pavadonis ''[[Xuanmingxingyuan]]''. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Qased]]'' palaists pavadonis ''[[Noor 2]]''. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 48 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Rocket 3.3]]'' palaista derīgā krava ''[[S4 CROSSOVER]]'', pavadonis ''[[OreSat0]]'' un 20 pavadoņi ''[[SpaceBEE]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Keila Barona]] un [[Radža Čari]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Yaogan 34-02]]''. * [[18. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'', apkalpe: [[Oļegs Artemjevs]], [[Deniss Matvejevs]], [[Sergejs Korsakovs]]; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 10]]''. * [[23. marts]] — [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Radža Čari]] un [[Matiass Maurers]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[24. marts]] — no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[IHI-SAT]]'', ''[[KITSUNE]]''. * [[27. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[29. marts]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 6A]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Pujiang 2]]'' un ''[[Tiankun 2]]''. * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11]]'' palaisti pavadoņi ''[[Tianping 2A]]'', ''[[Tianping 2B]]'', ''[[Tianping 2C]]''; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes, apkalpe: [[Antons Škapļerovs ]], [[Pjotrs Dubrovs]], [[Marks Vande Hei]]. * [[31. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists pavadoņu pavadoņu izmetējs''[[ION SCV-005]]'' un pavadoņi ''[[EnMAP]]'', ''[[GNOMES-3]]'', 4 × ''[[Hawk 4]]'', ''[[Lynk Tower 1]]'' (''Lynk-05''), ''[[MP42 / Tiger-3]]'', 5 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[AlfaCrux]]'', ''[[ARCSAT]]'', ''[[BRO-7]]'', ''[[CZE-BDSat]]'', ''[[Omnispace Spark-1]]'' (''LEO-1''), 4 × ''[[Patrol Mission]]'' (''KSF2''), ''[[Pixxel TD-2]]'' (''Shakuntala''), ''[[PlantSat]]'', 12 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[SUCHAI 2]]'', ''[[SUCHAI 3]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[BlackSky 16]]'', ''[[BlackSky 17]]''. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 3-03]]''. * [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2554]]'' (''Lotos-S1 № 5''). * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'', apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[9. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaists pavadonis ''[[PlantSat]]''. * [[11. aprīlis]] — no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaisti pavadoņi ''[[KSF2-C]]'' un ''[[KSF2-D]]''. * [[15. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 6D]]'' (''ChinaSat-6D''); ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi 1]]'' (''Atmosphere-1''). * [[16. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Džai Džigans]], [[Vana Japina]], [[Je Guanfu]]. * [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-327]]'' (''NROL-85'', ''NOSS-3 9'', ''Intruder 13''). * [[18. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie citas pieslēgvietas. * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās okeānā; apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[27. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'', apkalpe: [[Čells Lindgrēns]], [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Džesika Votkinsa]]; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[28. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 1-02]]''; ** nesējraķetes versijas ''[[Angara-1.2]]'' pirmajā startā palaists pavadonis ''[[Kosmos-2555]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11H]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-04A]]'', 4 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''. === Maijs === * [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi: 3 × ''[[E-Space Demo]]'', ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[BRO-6]]'', ''[[Copia]]'', 24 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]''. * [[5. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Kuanfu-01C]]'', 7 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[6. maijs]]: ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' nolaidās okeānā; apkalpe: [[Radža Čari]], [[Tomass Maršbērns]], [[Keila Barona]], [[Matiass Maurers]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]''. * [[10. maijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[13. maijs]] — nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A]]''. * [[13. maijs]]: ** nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2556]]'' (''Bars-M № 3L''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V N22]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' bezpilota režīmā. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaisti eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[LEO Test Sat 1]]'', ''[[LEO Test Sat 2]]'', ''[[Digui Tongxin Weixing]]''. * [[21. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. maijs]]: * [[25. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[Vigoride-3]]'' (''VR-3''), pavadoņu izmetēji ''[[Sherpa-AC1]]'', ''[[ION SCV-006]]'', pavadoņi ''[[GHGSat-C3]]'', ''[[GHGSat-C4]]'', ''[[GHGSat-C5]]'', 3 × ''[[Hawk 5]]'', 5 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[Umbra-03]]'', ''[[Agile Micro Sat]]'', ''[[BroncoSat-1]]'', ''[[Centauri-5]]'', 2 × ''[[Cicero-2]]'', 2 × ''[[CNCE Block 2]]'', ''[[Connecta T1.1]]'', ''[[CPOD A]]'' (''Tyvak-0032''), ''[[CPOD B]]'' (''Tyvak-0033''), ''[[Foresail-1]]'', ''[[Guardian 1]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Omnispace Spark-2]]'', ''[[Planetum 1]]'', ''[[Platform 1]]'' (''Shared Sat 2''), ''[[PTD-3 / TBIRD]]'', ''[[SBUDNIC]]'', ''[[SelfieSat]]'', ''[[SPiN-1]]'' (''MA61C''), ''[[Urdaneta-Armsat1]]'', ''[[VariSat-1C]]'', 7 × ''[[FOSSASAT-2E]]'', ''[[Veery-FS1]]'' (''Canary Hatchling''); ** kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-18]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 9 pavadoņi ''[[Jili Xingzuo-1]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-20]]'', tā kravā arī 2 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' (''RadioSkaf'') un 2 pavadoņi ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''; kravas kuģis saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 14]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Liu Jana]], [[Cai Sjudže]]; kosmosa kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Nilesat-301]]''. * [[12. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[TROPICS]]''. * [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[SARah-1]]''. * [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Globalstar FM15]]'' (''M087'') un pavadoņi ''[[USA-328]]'', ''[[USA-329]]'', ''[[USA-330]]'', ''[[USA-331]]''. * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaists derīgās kravas masas makets ''[[PVSAT]]'' un pavadoņi ''[[ASTRIS-II]]'', ''[[CubesatYonsei]]'', ''[[SNUGLITE]]'', ''[[STEP CubeLab-II]]''. * [[22. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaists kosmiskās vides pētniecības pavadonis ''[[Tianxing 1]]'': ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 5 ECA]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[MEASAT-3d]]'', ''[[GSAT-24]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 35-02]]''; ** zonde ''[[BepiColombo]]'' veica [[Merkurs (planēta)|Merkura]] pārlidojumu. * [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen-12 03]]''. * [[28. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Electron / Photon]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[CAPSTONE]]''; ** no kravas kuģa ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[29. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STEP Cube Lab II]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SES-22]]''. * [[30. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[PSLV-CA]]'' palaisti pavadoņi ''[[DS-EO]]'', ''[[NeuSAR]]'', ''[[Scoob-1]]''; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[RANDEV]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-332]]'' (''WFOV''), ''[[USA-333]]'' (''USSF-12 Ring''). * [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti pavadoņi ''[[CTIM-FD]]'', ''[[GPX-2]]'', 2 × ''[[Gunsmoke-L]]'', ''[[MISR-B]]'', ''[[NACHOS-2]]'', ''[[Recurve]]'', ''[[Slingshot-1]]''. * [[3. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SNUGLITE-2]]''. * [[5. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[MIMAN]]''. * [[7. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2557]]'' (''GLONASS-K № 16L''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian II-03]]''. * [[13. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-334]]'' (''RASR-3''); ** nesējraķetes ''[[Vega-C]]'' pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[LARES 2]]'', ''[[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]'', ''[[AstroBio CubeSat]]'' (''ABCS''), ''[[CELESTA]]'' (''ROBUSTA 1D''), ''[[GreenCube]]'', ''[[MTCube 2]]'' (''ROBUSTA 1E''), ''[[TRISAT-R]]''. * [[15. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]''; ** par Krievijas kosmiskās korporācijas ''[[Roskosmos]]'' ģenerāldirektoru iecelts [[Jurijs Borisovs]], nomainot [[Dmitrijs Rogozins|Dmitriju Rogozinu]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 2-02]]''. * [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', 2 × ''[[Dianci Zuzhuang Shiyan]]'', ''[[GNSS-R]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]''. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. === Augusts === * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije''). * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''. * [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''. == Miruši == [[Attēls:Valery Victorovitch2.jpg|thumb|right|120px|[[Valērijs Rjumins]]]] * [[31. janvāris]] — [[Vladimirs Serebrenņikovs]] (''Владимир Алексеевич Серебренников''), PSRS, Krievijas inženieris konstruktors (dzimis 1926. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu Kanādas kosmonauts (dzimis 1945. gadā) * [[21. maijs]] — [[Vladimirs Čvanovs]] (''Владимир Константинович Чванов''), PSRS, Krievijas raķešdzinēju inženieris, amatpersona (dzimis 1936. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Викторович Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2022. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2022. gads kosmonautikā| ]] 6t7og46ku26lcuezdyn0z44q96mobjf Veidne:2022. gada orbitālie starti 10 500763 3667822 3666815 2022-08-07T16:58:21Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2022 | pavadoņi = 49 × [[Starlink]] {{!}} [[ION SCV-004]]{{,}} [[Alba Cluster 3]]{{,}} [[Alba Cluster 4]]{{,}} [[Capella 7]]{{,}} [[Capella 8]]{{,}} 2 × [[ICEYE]]{{,}} [[Sič 2-30]]{{,}} [[UMBRA-02]]{{,}} [[BRO-5]]{{,}} [[Dodona]]{{,}} [[DEWASAT-1]]{{,}} [[ETV-A1]]{{,}} 44 × [[Flock 4x]]{{,}} [[Gossamer-Piccolomini]]{{,}} [[HYPSO-1]]{{,}} [[IRIS-A]]{{,}} 4 × [[Kepler (pavadonis)|Kepler]]{{,}} [[LabSat]]{{,}} 4 × [[Lemur-2]]{{,}} 3 × {{,}} [[MDASat-1]]{{,}} [[NuX-1]]{{,}} [[OroraTech 1]]{{,}} [[STORK-1]]{{,}} [[STORK-2]]{{,}} [[SW1FT]]{{,}} 8 × [[Tevel-1]]{{,}} [[VZLUSat-2]]{{,}} 2 × [[FOSSA PocketPOD]]{{,}} [[Challenger (pavadonis)|Challenger]]{{,}} [[CShark Pilot-1]]{{,}} [[Delfi-PQ]]{{,}} [[EASAT-2]]{{,}} [[FOSSASAT-2E5]]{{,}} [[FOSSASAT-2E6]]{{,}} [[Grizu-263a]]{{,}} [[HADES]]{{,}} [[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]{{,}} [[MDQube-SAT1]]{{,}} [[PION-BR1]]{{,}} [[SanoSat-1]]{{,}} [[SATTLA-2A]]{{,}} [[SATTLA-2B]]{{,}} [[Unicorn 1]]{{,}} [[Unicorn 2A]]{{,}} [[Unicorn 2D]]{{,}} [[Unicorn 2E]]{{,}} [[Unicorn 2TA1]]{{,}} [[WISeSAT-1]]{{,}} [[WISeSAT-2]] {{!}} [[ADLER-1]]{{,}} [[GEARRS-3]]{{,}} [[PAN-A]]{{,}} [[PAN-B]]{{,}} [[SteamSat-2]]{{,}} [[STORK-3]]{{,}} [[TechEdSat-13]] {{!}} [[Shiyan 13]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-324]]{{,}} [[USA-325]] {{!}} [[Ludi Tance-1 01A]] {{!}} [[CSG-2]] {{!}} [[USA-326]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2553]] {{!}} 34 × [[OneWeb]] {{!}} <s>[[BAMA-1]]{{,}} [[INCA]]{{,}} [[QubeSat]]{{,}} [[R5-S1]]</s> {{!}} [[EOS-04]]{{,}} [[INSPIRESat-1]]{{,}} [[INS-2TD]] {{!}} [[Progress MS-19]] (6 × [[YuZGU-55]]) {{!}} [[NG-17|Cygnus NG-17]] ([[NACHOS]]) {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} 50 × [[Starlink]] {{!}} [[Ludi Tance 1 01B]] {{!}} [[Taijing-3 01]]{{,}} [[Taijing-4 01]]{{,}} [[Hainan-1 01]]{{,}} [[Hainan-1 02]]{{,}} [[Wenchang-1 01]]{{,}} [[Wenchang-1 02]]{{,}} [[Xidian-1]]{{,}} [[Jilin-1 Mofang-02A 01]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]{{,}} [[Tianqi-19]]{{,}} [[Chaohu 1]]{{,}} [[Chuangxing Leishen]]{{,}} [[Xingshidai-17]]{{,}} [[Qimingxing 1]] {{!}} [[StriX-β]] {{!}} [[GOES-T]] {{!}} 47 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yinhe 4]]{{,}} [[Xuanmingxingyuan]] {{!}} [[Noor 2]] {{!}} 48 × [[Starlink]] {{!}} [[S4 CROSSOVER]]{{,}} [[OreSat0]]{{,}} 20 × [[SpaceBEE]] {{!}} [[Yaogan 34-02]] {{!}} '''[[Sojuz MS-21]]''' {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Meridian-M № 10]] {{!}} [[Pujiang 2]]{{,}} [[Tiankun 2]] {{!}} [[Tianping 2A]]{{,}} [[Tianping 2B]]{{,}} [[Tianping 2C]] {{!}} [[ION SCV-005]]{{,}} [[EnMAP]]{{,}} [[GNOMES-3]]{{,}} 4 × [[Hawk 4]]{{,}} [[Lynk Tower 1]]{{,}} [[MP42 / Tiger-3]]{{,}} 5 × [[ÑuSat]]{{,}} [[AlfaCrux]]{{,}} [[ARCSAT]]{{,}} [[BRO-7]]{{,}} [[CZE-BDSat]]{{,}} [[Omnispace Spark-1]]{{,}} 4 × [[Patrol Mission]]{{,}} [[Pixxel TD-2]]{{,}} [[PlantSat]]{{,}} 12 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[SUCHAI 2]]{{,}} [[SUCHAI 3]] {{!}} [[BlackSky 16]]{{,}} [[BlackSky 17]] {{!}} [[Gaofen 3-03]] {{!}} [[Kosmos-2554]] {{!}} '''[[Ax-1]]''' {{!}} [[Zhongxing 6D]] {{!}} [[Daqi 1]] {{!}} 2 × [[USA-327]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-4]]''' {{!}} [[Siwei Gaojing 1-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 1-02]] {{!}} [[Kosmos-2555]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Jilin-1 Gaofen-04A]]{{,}} 4 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 3 × [[E-Space Demo]]{{,}} [[AuroraSat-1]]{{,}} [[BRO-6]]{{,}} [[Copia]]{{,}} 24 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[MyRadar-1]]{{,}} [[TRSI-2]]{{,}} [[TRSI-3]]{{,}} [[Unicorn 2]] {{!}} [[Jilin-1 Kuanfu-01C]]{{,}} 7 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 4]] {{!}} <s>[[Jilin-1 Mofang-01A]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2556]] {{!}} [[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]] {{!}} [[LEO Test Sat 1]]{{,}} [[LEO Test Sat 2]]{{,}} [[Digui Tongxin Weixing]] {{!}} [[Vigoride-3]]{{,}} [[Sherpa-AC1]]{{,}} [[ION SCV-006]]{{,}} [[GHGSat-C3]]{{,}} [[GHGSat-C4]]{{,}} [[GHGSat-C5]]{{,}} 3 × [[Hawk 5]]{{,}} 5 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[ÑuSat]]{{,}} [[Umbra-03]]{{,}} [[Agile Micro Sat]]{{,}} [[BroncoSat-1]]{{,}} [[Centauri-5]]{{,}} 2 × [[Cicero-2]]{{,}} 2 × [[CNCE Block 2]]{{,}} [[Connecta T1.1]]{{,}} [[CPOD A]]{{,}} [[CPOD B]]{{,}} [[DISCO-1]]{{,}} [[Foresail-1]]{{,}} [[Guardian 1]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Omnispace Spark-2]]{{,}} [[Planetum 1]]{{,}} [[Platform 1]]{{,}} [[PTD-3 / TBIRD]]{{,}} [[SBUDNIC]]{{,}} [[SelfieSat]]{{,}} [[SPiN-1]]{{,}} [[Urdaneta-Armsat1]]{{,}} [[VariSat-1C]]{{,}} 7 × [[FOSSASAT-2E]]{{,}} [[Veery-FS1]] {{!}} 9 × [[Jili Xingzuo-1]] {{!}} [[Progress MS-20]] (2 × [[JuZGU-55]]{{,}} 2 × [[Ciolkovskij-Rjazan]]) {{!}} '''[[Shenzhou 14]]''' {{!}} [[Nilesat-301]] {{!}} <s>2 × [[TROPICS]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SARah-1]] {{!}} [[Globalstar FM15]]{{,}} [[USA-328]]{{,}} [[USA-329]]{{,}} [[USA-330]]{{,}} [[USA-331]] {{!}} [[PVSAT]]{{,}} [[ASTRIS-II]]{{,}} [[CubesatYonsei]]{{,}} [[SNUGLITE]]{{,}} [[STEP CubeLab-II]] {{!}} [[Tianxing 1]] {{!}} [[MEASAT-3d]]{{,}} [[GSAT-24]] {{!}} 3 × [[Yaogan 35-02]] {{!}} [[Gaofen-12 03]] {{!}} [[CAPSTONE]] {{!}} [[SES-22]] {{!}} [[DS-EO]]{{,}} [[NeuSAR]]{{,}} [[Scoob-1]] {{!}} [[USA-332]]{{,}} [[USA-333]] {{!}} [[CTIM-FD]]{{,}} [[GPX-2]]{{,}} 2 × [[Gunsmoke-L]]{{,}} [[MISR-B]]{{,}} [[NACHOS-2]]{{,}} [[Recurve]]{{,}} [[Slingshot-1]] {{!}} [[Kosmos-2557]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian II-03]] {{!}} [[USA-334]] {{!}} [[LARES 2]]{{,}} [[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]{{,}} [[AstroBio CubeSat]]{{,}} [[CELESTA]]{{,}} [[GreenCube]]{{,}} [[MTCube 2]]{{,}} [[TRISAT-R]] {{!}} [[SpaceX CRS-25]] ([[BeaverCube]]{{,}} [[CapSat-1]]{{,}} [[CLICK A]]{{,}} [[D3 (pavadonis)|D3]]{{,}} [[JAGSAT]]{{,}} [[TUMnanoSAT]]) {{!}} [[Siwei Gaojing 2-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 2-02]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Wentian]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SATech 01]]{{,}} 2 × [[Dianci Zuzhuang Shiyan]]{{,}} [[GNSS-R]]{{,}} [[Jinan-1]]{{,}} [[Nanyue Kexue Xing]] {{!}} [[Yaogan 35-03A]]{{,}} [[Yaogan 35-03B]]{{,}} [[Yaogan 35-03C]] {{!}} [[Kosmos-2558]] {{!}} [[Goumang]]{{,}} [[Jiaotong 4]]{{,}} [[Minhang Shaonian]] {{!}} [[USA-335]] {{!}} [[USA-336]]{{,}} [[EZIO-5]]{{,}} [[EZIO-6]] {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]] {{!}} [[Danuri]] {{!}} <s>[[EOS-02]]{{,}} [[AzaadiSAT]]</s> }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> t3ge4wsppzatwar70d8kwo7r8l29aqg 3667826 3667822 2022-08-07T17:09:35Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2022 | pavadoņi = 49 × [[Starlink]] {{!}} [[ION SCV-004]]{{,}} [[Alba Cluster 3]]{{,}} [[Alba Cluster 4]]{{,}} [[Capella 7]]{{,}} [[Capella 8]]{{,}} 2 × [[ICEYE]]{{,}} [[Sič 2-30]]{{,}} [[UMBRA-02]]{{,}} [[BRO-5]]{{,}} [[Dodona]]{{,}} [[DEWASAT-1]]{{,}} [[ETV-A1]]{{,}} 44 × [[Flock 4x]]{{,}} [[Gossamer-Piccolomini]]{{,}} [[HYPSO-1]]{{,}} [[IRIS-A]]{{,}} 4 × [[Kepler (pavadonis)|Kepler]]{{,}} [[LabSat]]{{,}} 4 × [[Lemur-2]]{{,}} 3 × {{,}} [[MDASat-1]]{{,}} [[NuX-1]]{{,}} [[OroraTech 1]]{{,}} [[STORK-1]]{{,}} [[STORK-2]]{{,}} [[SW1FT]]{{,}} 8 × [[Tevel-1]]{{,}} [[VZLUSat-2]]{{,}} 2 × [[FOSSA PocketPOD]]{{,}} [[Challenger (pavadonis)|Challenger]]{{,}} [[CShark Pilot-1]]{{,}} [[Delfi-PQ]]{{,}} [[EASAT-2]]{{,}} [[FOSSASAT-2E5]]{{,}} [[FOSSASAT-2E6]]{{,}} [[Grizu-263a]]{{,}} [[HADES]]{{,}} [[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]{{,}} [[MDQube-SAT1]]{{,}} [[PION-BR1]]{{,}} [[SanoSat-1]]{{,}} [[SATTLA-2A]]{{,}} [[SATTLA-2B]]{{,}} [[Unicorn 1]]{{,}} [[Unicorn 2A]]{{,}} [[Unicorn 2D]]{{,}} [[Unicorn 2E]]{{,}} [[Unicorn 2TA1]]{{,}} [[WISeSAT-1]]{{,}} [[WISeSAT-2]] {{!}} [[ADLER-1]]{{,}} [[GEARRS-3]]{{,}} [[PAN-A]]{{,}} [[PAN-B]]{{,}} [[SteamSat-2]]{{,}} [[STORK-3]]{{,}} [[TechEdSat-13]] {{!}} [[Shiyan 13]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-324]]{{,}} [[USA-325]] {{!}} [[Ludi Tance-1 01A]] {{!}} [[CSG-2]] {{!}} [[USA-326]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2553]] {{!}} 34 × [[OneWeb]] {{!}} <s>[[BAMA-1]]{{,}} [[INCA]]{{,}} [[QubeSat]]{{,}} [[R5-S1]]</s> {{!}} [[EOS-04]]{{,}} [[INSPIRESat-1]]{{,}} [[INS-2TD]] {{!}} [[Progress MS-19]] (6 × [[YuZGU-55]]) {{!}} [[NG-17|Cygnus NG-17]] ([[NACHOS]]) {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} 50 × [[Starlink]] {{!}} [[Ludi Tance 1 01B]] {{!}} [[Taijing-3 01]]{{,}} [[Taijing-4 01]]{{,}} [[Hainan-1 01]]{{,}} [[Hainan-1 02]]{{,}} [[Wenchang-1 01]]{{,}} [[Wenchang-1 02]]{{,}} [[Xidian-1]]{{,}} [[Jilin-1 Mofang-02A 01]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]{{,}} [[Tianqi-19]]{{,}} [[Chaohu 1]]{{,}} [[Chuangxing Leishen]]{{,}} [[Xingshidai-17]]{{,}} [[Qimingxing 1]] {{!}} [[StriX-β]] {{!}} [[GOES-T]] {{!}} 47 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yinhe 4]]{{,}} [[Xuanmingxingyuan]] {{!}} [[Noor 2]] {{!}} 48 × [[Starlink]] {{!}} [[S4 CROSSOVER]]{{,}} [[OreSat0]]{{,}} 20 × [[SpaceBEE]] {{!}} [[Yaogan 34-02]] {{!}} '''[[Sojuz MS-21]]''' {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Meridian-M № 10]] {{!}} [[Pujiang 2]]{{,}} [[Tiankun 2]] {{!}} [[Tianping 2A]]{{,}} [[Tianping 2B]]{{,}} [[Tianping 2C]] {{!}} [[ION SCV-005]]{{,}} [[EnMAP]]{{,}} [[GNOMES-3]]{{,}} 4 × [[Hawk 4]]{{,}} [[Lynk Tower 1]]{{,}} [[MP42 / Tiger-3]]{{,}} 5 × [[ÑuSat]]{{,}} [[AlfaCrux]]{{,}} [[ARCSAT]]{{,}} [[BRO-7]]{{,}} [[CZE-BDSat]]{{,}} [[Omnispace Spark-1]]{{,}} 4 × [[Patrol Mission]]{{,}} [[Pixxel TD-2]]{{,}} [[PlantSat]]{{,}} 12 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[SUCHAI 2]]{{,}} [[SUCHAI 3]] {{!}} [[BlackSky 16]]{{,}} [[BlackSky 17]] {{!}} [[Gaofen 3-03]] {{!}} [[Kosmos-2554]] {{!}} '''[[Ax-1]]''' {{!}} [[Zhongxing 6D]] {{!}} [[Daqi 1]] {{!}} 2 × [[USA-327]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-4]]''' {{!}} [[Siwei Gaojing 1-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 1-02]] {{!}} [[Kosmos-2555]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Jilin-1 Gaofen-04A]]{{,}} 4 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 3 × [[E-Space Demo]]{{,}} [[AuroraSat-1]]{{,}} [[BRO-6]]{{,}} [[Copia]]{{,}} 24 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[MyRadar-1]]{{,}} [[TRSI-2]]{{,}} [[TRSI-3]]{{,}} [[Unicorn 2]] {{!}} [[Jilin-1 Kuanfu-01C]]{{,}} 7 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 4]] {{!}} <s>[[Jilin-1 Mofang-01A]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2556]] {{!}} [[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]] {{!}} [[LEO Test Sat 1]]{{,}} [[LEO Test Sat 2]]{{,}} [[Digui Tongxin Weixing]] {{!}} [[Vigoride-3]]{{,}} [[Sherpa-AC1]]{{,}} [[ION SCV-006]]{{,}} [[GHGSat-C3]]{{,}} [[GHGSat-C4]]{{,}} [[GHGSat-C5]]{{,}} 3 × [[Hawk 5]]{{,}} 5 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[ÑuSat]]{{,}} [[Umbra-03]]{{,}} [[Agile Micro Sat]]{{,}} [[BroncoSat-1]]{{,}} [[Centauri-5]]{{,}} 2 × [[Cicero-2]]{{,}} 2 × [[CNCE Block 2]]{{,}} [[Connecta T1.1]]{{,}} [[CPOD A]]{{,}} [[CPOD B]]{{,}} [[DISCO-1]]{{,}} [[Foresail-1]]{{,}} [[Guardian 1]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Omnispace Spark-2]]{{,}} [[Planetum 1]]{{,}} [[Platform 1]]{{,}} [[PTD-3 / TBIRD]]{{,}} [[SBUDNIC]]{{,}} [[SelfieSat]]{{,}} [[SPiN-1]]{{,}} [[Urdaneta-Armsat1]]{{,}} [[VariSat-1C]]{{,}} 7 × [[FOSSASAT-2E]]{{,}} [[Veery-FS1]] {{!}} 9 × [[Jili Xingzuo-1]] {{!}} [[Progress MS-20]] (2 × [[JuZGU-55]]{{,}} 2 × [[Ciolkovskij-Rjazan]]) {{!}} '''[[Shenzhou 14]]''' {{!}} [[Nilesat-301]] {{!}} <s>2 × [[TROPICS]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SARah-1]] {{!}} [[Globalstar FM15]]{{,}} [[USA-328]]{{,}} [[USA-329]]{{,}} [[USA-330]]{{,}} [[USA-331]] {{!}} [[PVSAT]]{{,}} [[ASTRIS-II]]{{,}} [[CubesatYonsei]]{{,}} [[SNUGLITE]]{{,}} [[STEP CubeLab-II]] {{!}} [[Tianxing 1]] {{!}} [[MEASAT-3d]]{{,}} [[GSAT-24]] {{!}} 3 × [[Yaogan 35-02]] {{!}} [[Gaofen-12 03]] {{!}} [[CAPSTONE]] {{!}} [[SES-22]] {{!}} [[DS-EO]]{{,}} [[NeuSAR]]{{,}} [[Scoob-1]] {{!}} [[USA-332]]{{,}} [[USA-333]] {{!}} [[CTIM-FD]]{{,}} [[GPX-2]]{{,}} 2 × [[Gunsmoke-L]]{{,}} [[MISR-B]]{{,}} [[NACHOS-2]]{{,}} [[Recurve]]{{,}} [[Slingshot-1]] {{!}} [[Kosmos-2557]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian II-03]] {{!}} [[USA-334]] {{!}} [[LARES 2]]{{,}} [[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]{{,}} [[AstroBio CubeSat]]{{,}} [[CELESTA]]{{,}} [[GreenCube]]{{,}} [[MTCube 2]]{{,}} [[TRISAT-R]] {{!}} [[SpaceX CRS-25]] ([[BeaverCube]]{{,}} [[CapSat-1]]{{,}} [[CLICK A]]{{,}} [[D3 (pavadonis)|D3]]{{,}} [[JAGSAT]]{{,}} [[TUMnanoSAT]]) {{!}} [[Siwei Gaojing 2-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 2-02]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Wentian]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SATech 01]]{{,}} 2 × [[Dianci Zuzhuang Shiyan]]{{,}} [[GNSS-R]]{{,}} [[Jinan-1]]{{,}} [[Nanyue Kexue Xing]] {{!}} [[Yaogan 35-03A]]{{,}} [[Yaogan 35-03B]]{{,}} [[Yaogan 35-03C]] {{!}} [[Kosmos-2558]] {{!}} [[Goumang]]{{,}} [[Jiaotong 4]]{{,}} [[Minhang Shaonian]] {{!}} [[USA-335]] {{!}} [[USA-336]] {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]] {{!}} [[Danuri]] {{!}} <s>[[EOS-02]]{{,}} [[AzaadiSAT]]</s> }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 2e07rr90nzfhg99t3rdu7yfymzyadf2 The Long Goodbye 0 501356 3667696 3553520 2022-08-07T12:38:25Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Oltmena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = The Long Goodbye | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|959 tūkstoši}} | budžets = {{ASV dolārs|1,7 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 112 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1973|3|7}} | izplatītājs = ''[[United Artists]]'' | studija = ''[[Lion's Gate Films]]'' | operators = [[Vilmoss Zigmonds]] | oriģinālnos = ''The Long Goodbye'' | mūzika = [[Džons Viljamss]] | aktieri = * [[Eliots Gūlds]] * [[Nīna van Pallandta]] * [[Stērlings Heidens]] | scenārijs = [[Lī Brekets]] | producents = [[Džerijs Biks]] | režisors = [[Roberts Oltmens]] | žanrs = ''neo-noir'' | paraksts = | att_izm = | attēls = Longposter.jpg | imdb = }}'''''The Long Goodbye''''' ir 1973. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[neo-noir]]'' asa sižeta filma, kuras režisors ir [[Roberts Oltmens]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Eliots Gūlds]], [[Nīna van Pallandta]] un [[Stērlings Heidens]]. Filma ir balstīta uz [[Reimonds Čendlers|Reimonda Čendlera]] 1953. gada romāna ar tādu pašu nosaukumu. Filma ir par privātdetektīvu Filipu Mārlovu (Gūlds), kurš, palīdzot draugam tikt līdz [[Meksika]]s robežai, tiek iesaistīts viņa sievas slepkavībā. Filma izdošanas brīdī saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes, tomēr laika gaitā filma ir ieguvusi vairāk pozitīvu vērtējumu. 2021. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2021/12/national-film-registry-2021-list-star-wars-return-of-the-jedi-fellowship-of-the-ring-sounder-nightmare-on-elm-street-wall-e-1234890666/|title=National Film Registry Adds ‘Return Of The Jedi’, ‘Fellowship Of The Ring’, ‘Strangers On A Train’, ’Sounder’, ‘WALL-E’ & More|last=Tartaglione|first=Nancy|last2=Tartaglione|first2=Nancy|website=Deadline|access-date=2022-01-16|date=2021-12-14|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1973. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Roberta Oltmena filmas]] jxlyfjb0g91eostwzeyh125uh6557ei Mazās sievietes (2019. gada filma) 0 502259 3667847 3561566 2022-08-07T17:20:10Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Gretas Gērvigas filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mazās sievietes | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|218,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Little-Women-(2019)#tab=summary|title=Little Women (2019) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2022|1|28}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|40 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 135 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|2019|12|7}} | izplatītājs = * ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | studija = * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''[[Regency Enterprises]]'' * ''[[Pascal Pictures]]'' | operators = | oriģinālnos = ''Little Women'' | mūzika = [[Aleksandrs Deplā]] | aktieri = * [[Sērša Runena]] * [[Emma Votsone]] * [[Florence Pjū]] * [[Elaiza Skanlena]] * [[Lora Derna]] * [[Timotijs Šalame]] * [[Merila Strīpa]] * [[Treisijs Letss]] * [[Bobs Odenkērks]] * [[Džeimss Nortons]] * [[Luī Garēls]] * [[Kriss Kūpers]] | scenārijs = Greta Gērviga | producents = * [[Eimija Paskāla]] * [[Denīze Di Novi]] * [[Robins Svikords]] | režisors = [[Greta Gērviga]] | žanrs = vēsturiska drāma | paraksts = | att_izm = | attēls = Little Women (2019 film).jpeg | imdb = }}'''"Mazās sievietes"''' ({{Val|en|Little Women}}) ir 2019. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiska drāma, kuras režisore un scenārija autore ir [[Greta Gērviga]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Sērša Runena]], [[Emma Votsone]], [[Florence Pjū]], [[Elaiza Skanlena]], [[Lora Derna]], [[Timotijs Šalame]], [[Merila Strīpa]], [[Treisijs Letss]], [[Bobs Odenkērks]], [[Džeimss Nortons]], [[Luī Garēls]] un [[Kriss Kūpers]]. Filma ir balstīta uz 1868. gada [[Luīza Meja Olkota|Luīzas Mejas Olkotas]] [[Mazās sievietes (grāmata)|tāda paša nosaukuma]] romāna. Filmā tiek sekots līdzi četrām Mārču ģimenes māsām [[19. gadsimts|19. gadsimta]] [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]]. "Mazās sievietes" bija tikai otrā filma, kuru Gērviga režisēja viena pati. Filma bija gan kritiski, gan komerciāli veiksmīga, nopelnot 218,9 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolārus]]. "Mazās sievietes" tika nominēta sešām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]], [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] (Runena) un [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise otrā plāna lomā]] (Pjū), bet ieguva vienu Oskaru kategorijā [[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākie kostīmi]]. Filma tika nominēta arī piecām [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvām]] un divām [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2019. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Gretas Gērvigas filmas]] cb799rdjtwdpcxwddm8o9683mlmqwsb Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā 0 504831 3668044 3665779 2022-08-08T07:09:32Z Pirags 3757 /* Krievijas bruņoto spēku zaudējumi */ atj wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="10" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijevā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> ==== Bēgļi Latvijā ==== 10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs.<ref name="LSM10.martā"/> Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas [[Ziņu pratība|viltus ziņas]] par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-melus-par-begliem-zemo-dzives-limeni-rietumos-un-iznicinato-razosanu-latvija.a449828/ «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-11-254-ukrainu-begli-sanemusi-uzturesanas-dokumentus-ar-tiesibam-uz-nodarbinatibu.a450666/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 5. aprīlī [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministre]] [[Marija Golubeva]] paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-latvija-patlaban-varetu-but-ap-18-000-ukrainas-kara-beglu.a451089/ Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-kara-beglu-faktiskais-skaits-latvija--nezinams-trukst-ari-datu-apmainas-eiropas-limeni.a454131/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī </ref> 29. aprīlī [[Latvijas valdība]] ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-atbalstam-paredz-1163-miljonus-eiro-majsaimniecibam-bus-lidz-300-eiro-izmitinasanas-pabalsts.a454569/|title=Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 17. maijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks [[Jānis Bekmanis]] norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-begliem-primaro-palidzibu-plano-piedavat-ari-pec-90-dienu-valsts-atbalsta-perioda.a457222/|title=Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-skaits-latvija-sasniedzis-30-000-skolas-macas-4000-ukrainu-beglu-berni.a458074/ Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni] lsm.lv 2022. gada 23.maijā</ref> Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).<ref>[https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni] LETA 23.05.2022 </ref> === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 2u6dn2zjtqfg6ym693dg52wm24f0bly 3668045 3668044 2022-08-08T07:11:44Z Pirags 3757 /* Krievijas bruņoto spēku zaudējumi */ wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="12" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijevā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> ==== Bēgļi Latvijā ==== 10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs.<ref name="LSM10.martā"/> Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas [[Ziņu pratība|viltus ziņas]] par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-melus-par-begliem-zemo-dzives-limeni-rietumos-un-iznicinato-razosanu-latvija.a449828/ «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-11-254-ukrainu-begli-sanemusi-uzturesanas-dokumentus-ar-tiesibam-uz-nodarbinatibu.a450666/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 5. aprīlī [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministre]] [[Marija Golubeva]] paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-latvija-patlaban-varetu-but-ap-18-000-ukrainas-kara-beglu.a451089/ Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-kara-beglu-faktiskais-skaits-latvija--nezinams-trukst-ari-datu-apmainas-eiropas-limeni.a454131/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī </ref> 29. aprīlī [[Latvijas valdība]] ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-atbalstam-paredz-1163-miljonus-eiro-majsaimniecibam-bus-lidz-300-eiro-izmitinasanas-pabalsts.a454569/|title=Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 17. maijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks [[Jānis Bekmanis]] norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-begliem-primaro-palidzibu-plano-piedavat-ari-pec-90-dienu-valsts-atbalsta-perioda.a457222/|title=Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-skaits-latvija-sasniedzis-30-000-skolas-macas-4000-ukrainu-beglu-berni.a458074/ Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni] lsm.lv 2022. gada 23.maijā</ref> Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).<ref>[https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni] LETA 23.05.2022 </ref> === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 0pbe5kaanrxrvml2pngms7y7tp8xsyv Spēlmanis 0 505217 3667695 3654495 2022-08-07T12:38:14Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Oltmena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Spēlmanis | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|28,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Player-The#tab=summary|title=The Player (1992) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2022|2|28}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|8 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 124 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1992|4|3}} | izplatītājs = ''Fine Line Features'' | studija = * ''Avenue Pictures'' * ''Spelling Entertainment'' * ''David Brown Productions'' * ''Addis-Wechsler'' | operators = [[Žans Lepīns]] | oriģinālnos = ''The Player'' | mūzika = [[Tomass Ņūmens]] | aktieri = * [[Tims Robinss]] * [[Grēta Skaki]] * [[Freds Vords]] * [[Vūpija Goldberga]] * [[Pīters Galahers]] * [[Braions Džeimss]] * [[Sintija Stīvensone]] * [[Vinsents D'Onofrio]] | scenārijs = Maikls Tolkins | producents = * [[Deivids Brauns]] * [[Maikls Tolkins]] | režisors = [[Roberts Oltmens]] | žanrs = komēdija | paraksts = | att_izm = | attēls = Player ver1.jpg | imdb = }}'''"Spēlmanis"''' ({{Val|en|The Player}}) ir 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] satīriska melnās komēdijas filma, kuras režisors ir [[Roberts Oltmens]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Tims Robinss]], [[Grēta Skaki]], [[Freds Vords]], [[Vūpija Goldberga]], [[Pīters Galahers]], [[Braions Džeimss]], [[Sintija Stīvensone]] un [[Vinsents D'Onofrio]]. Filma ir par [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmu studijas vadītāju, kurš nogalina topošo scenāristu, kurš, viņaprāt, sūta viņam nāves draudus. "Spēlmanis" pirmizrāde notika {{Dat|1992|4|3|5=bez}}. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, kā arī tā bija komerciāli veiksmīga. "Spēlmanis" tika nominēta trijām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvā]] kategorijās [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]], [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais adaptētais scenārijs]] un [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā montāža]]. Filma saņēma divas [[Zelta globusa balva]]s — [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|labākais mūzikls vai kinokomēdija]] un [[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā]] (Robinss). 65 Holivudas slavenības, kā, piemēram, [[Džeks Lemons]], [[Malkolms Makdauels]], [[Bērts Renoldss]], [[Džūlija Robertsa]], [[Rods Steigers]] un [[Brūss Viliss]], filmā attēlo nelielas lomas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1992. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Roberta Oltmena filmas]] i8iafd2x7oz9ffhssl70m7frputkmha Našvila (filma) 0 507456 3667691 3590538 2022-08-07T12:36:45Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Roberta Oltmena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Našvila | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|10 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2456061441/|title=Nashville |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|3|27}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|2,2 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 160 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1975|6|11}} | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | studija = ''ABC Motion Pictures'' | operators = [[Pols Lohmens]] | oriģinālnos = ''Nashville'' | mūzika = [[Ričards Baskins]] | aktieri = * [[Kīts Karedīns]] * [[Deivids Ārkins]] * [[Barbara Bekslija]] * [[Neds Bītijs]] * [[Kārena Bleka]] * [[Ronija Bleklija]] * [[Timotijs Brauns]] * [[Džeraldīna Čaplina]] * [[Šellija Divāla]] * [[Allens Gārfīlds]] * [[Henrijs Gibsons]] * [[Skots Glens]] * [[Džefs Goldblūms]] * [[Barbara Herisa]] * [[Lilija Tomlina]] | scenārijs = [[Džons Tjūksberijs]] | producents = Roberts Oltmens | režisors = [[Roberts Oltmens]] | žanrs = komēdija, drāma, mūzikls | paraksts = | att_izm = | attēls = | imdb = }}'''"Našvila"''' ({{Val|en|Nashville}}) ir 1975. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikāla komēdijdrāmas filma, kuras režisors un producents ir [[Roberts Oltmens]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Kīts Karedīns]], [[Deivids Ārkins]], [[Barbara Bekslija]], [[Neds Bītijs]], [[Kārena Bleka]], [[Ronija Bleklija]], [[Timotijs Brauns]], [[Džeraldīna Čaplina]], [[Šellija Divāla]], [[Elens Gārfīlds]], [[Henrijs Gibsons]], [[Skots Glens]], [[Džefs Goldblūms]], [[Barbara Herisa]] un [[Lilija Tomlina]]. Filma piecu dienu garumā seko dažādiem cilvēkiem, kas ir iesaistīti [[kantrī]] un [[Gospelis|gospeļu]] mūzikas biznesā [[Našvila|Našvilā]], līdz svinīgajam koncertam populistiskam ASV prezidenta amata kandidātam. "Našvila" pirmizrāde notika {{Dat|1975|6|11|5=bez}}. Filma guva plašu kritiķu atzinību, īpaši izceļot aktierspēli un filmas skaņu celiņu. Filma tika nominēta pavisam piecām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā kategorijās [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]]. "Našvila" saņēma Oskaru kategorijā [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā dziesma]] (Karedīna dziesma ''I'm Easy''). Filma tika nominēta arī 11 [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]], kas ir līdz šim ir lielākais nomināciju skaits, ko saņēmusi viena filma. 1992. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/programs/national-film-preservation-board/film-registry/complete-national-film-registry-listing/|title=Complete National Film Registry Listing {{!}} Film Registry {{!}} National Film Preservation Board {{!}} Programs {{!}} Library of Congress|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2022-03-27}}</ref> "Našvila" tiek uzskatīta par Oltmena [[Meistardarbs|meistardarbu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/movies/la-ca-mn-nashville-robert-altman-20150607-story.html|title=Why Robert Altman's brilliant 'Nashville' never had a sequel|last=|last2=|website=Los Angeles Times|access-date=2022-03-27|date=2015-06-05|language=en-US|last3=|first3=|last4=|last5=|last6=|last7=|last8=|first8=|last9=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://history.sffs.org/films/film_details.php?id=3416|title=Nashville {{!}} San Francisco Film Festival|website=history.sffs.org|access-date=2022-03-27}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1975. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Roberta Oltmena filmas]] 4474lw80ljsce2kgm87hb0yl5yb5oh5 Salmu suņi 0 507923 3667698 3593771 2022-08-07T12:39:02Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Sema Pekinpā filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Salmu suņi | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|8 miljoni}} | budžets = {{ASV dolārs|2,2 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} | ilgums = 117 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1971|12|22|ASV}} | izplatītājs = * ''Cinerama Releasing Corporation'' * ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | studija = * ''ABC Pictures'' * ''Talent Associates'' * ''Amerbroco Films'' | operators = [[Džons Kokilons]] | oriģinālnos = ''Straw Dogs'' | mūzika = [[Džerijs Fīldings]] | aktieri = * [[Dastins Hofmans]] * [[Sjūzena Džordža]] | scenārijs = * [[Deivids Zelags Gudmens]] * Sems Pekinpā | producents = [[Denjels Melniks]] | režisors = [[Sems Pekinpā]] | žanrs = trilleris | paraksts = | att_izm = | attēls = Straw dogs movie poster.jpg | imdb = }}'''"Salmu suņi"''' ({{Val|en|Straw Dogs}}) ir 1971. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] psiholoģiska [[Trilleris|trillera]] filma, kuras režisors un vienas no scenārija autoriem ir [[Sems Pekinpā]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Dastins Hofmans]] un [[Sjūzena Džordža]]. Filma ir balstīta uz [[Gordons Viljamss|Gordona Viljamsa]] 1969. gada romāna ''The Siege of Trencher's Farm'' motīviem. Jauns amerikānis un viņa angļu sieva ierodas apmesties Anglijas laukos, kur saskaras ar arvien lielāku vietējo vajāšanu. Filma ir pazīstama ar tās vardarbīgajām un seksuālajām ainām, kuras cenzēja daudzas filmu vērtēšanas padomes. "Salmu suņi", tāpat kā tajā pašā gadā izlaistās filmas "[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]", "[[Franču sakarnieks]]" un "[[Netīrais Harijs]]" izraisīja plašas diskusijas par pieaugušo vardarbību filmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.salon.com/1999/07/29/straw/|title=Eyes opening up|last=Sragow|first=Michael|website=Salon|access-date=2022-04-01|date=1999-07-29|language=en}}</ref> Filmas pirmizrāde notika 1971. gada novembrī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Lai gan filmas izdošanas brīdī filma tika pretrunīgi vērtēta, daži kritiķi uzskata, ka "Salmu suņi" ir viena no Pekinpā labākajām filmām. Tā tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā oriģinālmūzika]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1971. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] [[Kategorija:Sema Pekinpā filmas]] h6925l6gv4l3vnk0cmc19dk2e4xgc4p Badlands 0 508554 3667677 3599004 2022-08-07T12:28:57Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Terensa Malika filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''Badlands'' | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = | budžets = {{ASV dolārs|300 tūkstoši}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 93 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1973|10|15}} | izplatītājs = ''[[Warner Bros.]]'' | studija = | operators = * [[Taks Fudžimoto]] * [[Stīvens Lārners]] * [[Braiens Probins]] | oriģinālnos = ''Badlands'' | mūzika = * [[Džordžs Tiptons]] * [[Kārlis Orfs]] * [[Džeimss Teilors]] | aktieri = * [[Mārtins Šīns]] * [[Sisija Speiseka]] | scenārijs = Terenss Maliks | producents = Terenss Maliks | režisors = [[Terenss Maliks]] | žanrs = ''neo-noir'', krimināldrāma | paraksts = | att_izm = | attēls = Badlands movie poster.jpg | imdb = }}'''''Badlands''''' ir 1973. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[neo-noir]]'' krimināldrāma, kuras režisors, producents un scenārija autors ir [[Terenss Maliks]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Mārtins Šīns]] un [[Sisija Speiseka]]. ''Badlands'' ir Malika pirmā režisētā pilnmetrāžas filma. Filma vēsta par 15 gadīgo Holliju (Speiseka), kura ar savu draugu Kitu (Šīns) pastrādā virkni slepkavību [[Dienviddakota|Dienviddakotā]]. ''Badlands'' pirmizrāde notika {{Dat|1973|10|15|5=bez}} un tā saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, izceļot kinematogrāfiju un skaņu celiņu. Speiseka tika nominēta [[BAFTA kino balva]]i kā "[[Labākā uzlecošā zvaigzne (BAFTA kino balva)|Labākā uzlecošā zvaigzne]]". 2005. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kinoreģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cs.cmu.edu/afs/cs.cmu.edu/Web/Unofficial/Movies/NFR-Titles.html#1993|title=U.S. National Film Registry -- Titles|website=www.cs.cmu.edu|access-date=2022-04-09}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1973. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Terensa Malika filmas]] i4e6mytsmg9pz9y7chtehoyp3y073lw Doždj 0 509122 3668118 3657010 2022-08-08T11:20:25Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas infokaste |nosaukums = ''Doždj'' |logo = TV Rain logo.svg |logo izmērs = 200px |formāts = komerctelevīzija |valsts = {{karogs|Krievija}} (2010–2022)<br />{{karogs|Latvija}} (2022—pašlaik) |valoda = [[krievu valoda|krievu]] |adrese = [[Maskava]], Krievija (2008—2022) |dibināta = 2008 |raida-kopš = {{dat|2010|04|27|Ģ}} (no Krievijas) {{dat|2022|06|9|Ģ}} (no Latvijas) |sauklis = „Telekanāls tiem, kam nav vienalga” (''Телеканал для тех, кому не всё равно'')<br> „Telekanāls tiem, kam nav nospļauties” (''Телеканал для тех, кому не наплевать'') |īpašnieks = mediju [[pārvaldītājsabiedrība]] ''Doždj'' |ģenerāldirektors = Nataļja Sindejeva (ģenerāldirektore)<br> Tihons Dzjadko (galvenais redaktors) |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = Krievija, [[Gruzija]], [[Moldova]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Igaunija]] |kanāli = |tirgus-daļa = |iepriekšējais = |nākamais = |mājas-lapa = [https://tvrain.ru/ tvrain.ru] |cable serv 1 = |cable chan 1 = |sat serv 1 = |sat chan 1 = |pārtrauca raidīt={{dat|2022|03|03|Ģ}} (īslaicīga darbības apturēšana Krievijā)}} '''''Doždj''''' jeb '''''Dožģ''''' ({{val|ru|Дождь}} — 'lietus'), starptautiski — '''''TV Rain''''', ir 2008. gadā [[Krievija|Krievijā]] dibināts neatkarīgs diennakts [[televīzija]]s kanāls, kas kopš 2022. gada atrodas [[Latvija|Latvijā]]. Tas pārraida ziņas, analītiskos, diskusiju un autorraidījumus, kā arī [[koncerts|koncertus]], [[dokumentālā filma|dokumentālās filmas]] un video mākslu. Kanāls plaši atspoguļoja ar protesta kustību Krievijā 2011.—2013. un 2017.—2018. gadā saistītos pasākumus, kā arī [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] [[Aleksejs Navaļnijs#Saindēšana|saindēšanu]] u.c notikumus. Apmēram divas trešdaļas kanāla raidlaika aizņēma tiešraidē pārraidītie raidījumi. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] kanāls 2022. gada 3. martā uz laiku apturēja darbību, ko atsāka 2022. gada jūnija sākumā, saņemot apraides licenci no [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s, kas ļāva tā programmu turpmāk pārraidīt no [[Rīga]]s.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/krievijas-neatkariga-tv-programma-dozdj-darbu-turpinas-riga.a460244/ |title=Krievijas neatkarīgā TV programma «Doždj» darbu turpinās Rīgā |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |access-date=2022-06-27}}</ref> Tiešraides atsāka 2022. gada 18 Jūlija, redakcija Latvijā šobrīd atrodas Rīgā, no kurienes atsāka raidīt sadarbībā ar mediju grupu ''[[TV3 Group]]''. == Vēsture == [[Attēls:Dmitry Medvedev and Dozhd 3.jpg|thumb|left|220px|[[Krievijas prezidents]] [[Dmitrijs Medvedevs]] ''Doždj'' studijā 2011. gada aprīlī]] [[Attēls:Premia Runeta 2013 - 129.jpg|thumb|left|220px|''Doždj'' ģenerāldirektore Nataļja Sindejeva saņemam kanālam 2013. gadā piešķirto Runet prēmiju]] [[Attēls:Golunov march 450.jpg|thumb|''Doždj'' korespondente Marija Borzunova ziņojam par krievu žurnālista Ivana Golunova atbalsta gājienu 2019. gada 12. jūnijā]] 2014. gada 26. janvārī, [[Ļeņingradas blokāde]]s pārraušanas 70. gadadienā, ''Doždj'' tīmekļa vietnē ievietoja aptauju, kurā jautāja, vai [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] 1941. gadā nevajadzēja atkāpties no [[Ļeņingrada]]s, lai izvairītos no vairāk nekā miljons cilvēku nāves turpmākajā trīs gadus ilgušajā Ļeņingradas blokādē. Desmit minūtes vēlāk kanāls aptauju izņēma un oficiāli atvainojās, tomēr tā Krievijā paguva izraisīt skandālu, un dažas dienas vēlāk Krievijas prokuratūra uzsāka kanāla izmeklēšanu par ekstrēmisku uzskatu paušanu. Kanāla galvenais redaktors Mihails Zigars izmeklēšanu nosauca par politisku izrēķināšanos un saistīja ar pērn pārraidīto pētījumu sēriju par „[[Vienotā Krievija|Vienotās Krievijas]]” deputātiem un valdības amatpersonām piederošajiem īpašumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sāk izmeklēšanu pret Krievijas TV kanālu «Doždj» |author=Toms Pastors |date=2014. gada 31. janvāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sak-izmeklesanu-pret-krievijas-tv-kanalu-dozdj.a76290/ |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> Kanāla retranslāciju pārtrauca lielākā daļa Krievijas kabeļtelevīzijas operatoru (''Er-Telekom'', ''Akado'', ''NTV-Plus'', ''Rostelekom'', ''Bilain TV'', ''Kontinent TV'' un ''Trikolor TV''). No 24. līdz 30. martam kanāls rīkoja līdzekļu vākšanas kampaņu, kurā savāca 40 miljonus [[rublis|rubļu]], kas ļāva ''Doždj'' uzturēt vēl divus mēnešus, bet pēc tam, lai izvairītos no slēgšanas, ''Doždj'' samazināja kanāla oriģinālsatura īpatsvaru no 18 līdz 12 stundām dienām, vienlaikus saglabājot diennakts apraidi, bet pārējo raidlaiku aizpildot ar atkārtojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Lai netiktu slēgts pavisam, Krievijas TV kanāls "Doždj" samazinās oriģinālsatura daudzumu |date=2014. gada 1. aprīlis |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/89129-lai-netiktu-slegts-pavisam-krievijas-tv-kanals-dozdj-samazinas-originalsatura-daudzumu |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Kremlim opozicionārajam Krievijas telekanālam "Doždj" draud slēgšana |date=2014. gada 4. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |agency=[[LETA]] |url=https://nra.lv/pasaule/110765-kremlim-opozicionarajam-krievijas-telekanalam-dozdj-draud-slegsana.htm |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2014. gada martā studijas līdzšinējo telpu īpašnieks atteicās ar kanālu pagarināt īres līgumu, tāpēc ''Doždj'' pārcēlās uz pagaidu telpām žurnāla ''Snob'' birojā rūpnīcā ''Krasnij Oktjabrj'', taču tā paša gada decembrī priekšlaicīgi bija spiests pamest arī tās,<ref name="Ir.lv">{{Laikraksta atsauce |title=Krievijas TV kanālu „Doždj” piespiež pamest telpas |date=2014. gada 6. decembris |newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]] |url=https://ir.lv/2014/12/06/krievijas-tv-kanalu-dozdj-piespiez-pamest-telpas/ |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> un pārraides turpināja no viesistabas kādā [[Maskava]]s dzīvoklī.<ref>{{Laikraksta atsauce |title=Krievijas liberālais TV kanāls Doždj izlikts uz ielas |date=2014. gada 8. decembris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/krievijas-liberalais-tv-kanals-_dozdj_-izlikts-uz-ielas-14080043 |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2015. gada decembrī Krievijas prokuratūra pret ''Doždj'' uzsāka vēl vienu izmeklēšanu par ekstrēmismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievijas prokuratūra sākusi izmeklēšanu pret "Doždj" par ekstrēmismu |date=2015. gada 7. decembris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/35267-krievijas-prokuratura-sakusi-izmeklesanu-pret-dozdj-par-ekstremismu |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Pret telekanālu Doždj sākta izmeklēšana par ekstrēmismu |date=2015. gada 7. decembris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/pret-telekanalu-_dozdj_-sakta-izmeklesana-par-ekstremismu-14122017 |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2017. gada 13. janvārī Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio padome aizliedza ''Doždj'' pārraidīšanu valstī, pamatojoties uz to, ka kanāls, kartēs attēlojot [[Krima|Krimu]] kā Krievijas teritoriju, pārkāpis Ukrainas likumus. Sindejeva par lēmumu izteica nožēlu un norādīja, ka kanāls Krimu kā Krievijas sastāvdaļu ir spiests attēlot Krievijā spēkā esošo likumu dēļ.<ref>{{Laikraksta atsauce |title=Ukraina aizliegusi Krievijas telekanāla Doždj pārraidīšanu |date=2017. gada 12. janvāris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/ukraina-aizliegusi-krievijas-telekanala-_dozdj_-parraidisanu-14163712 |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2020. gada 9. augustā [[akreditācija]]s trūkuma dēļ [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] aizturēti kanāla korespondenti, kas atspoguļojuši tur notiekošās [[Baltkrievijas prezidents|Baltkrievijas prezidenta]] vēlēšanas. Kanāla galvenais redaktors Tihons Dzjadko skaidroja, ka kanāls akreditāciju noteiktajā esot laikus pieprasījis, bet Baltkrievijas varasiestādes to neesot piešķīrušas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Baltkrievijā aizturēti TV «Doždj» žurnālisti; Krievijas ĀM: viņiem nebija akreditācijas |author1=Rihards Plūme |author2=Uldis Ķezberis |date=2020. gada 9. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltkrievija-aiztureti-tv-dozdj-zurnalisti-krievijas-am-viniem-nebija-akreditacijas.a369826/ |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2021. gada 14. jūnijā par atbalstu „nelikumīgām darbībām”, atspoguļojot [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] atgriešanos Krievijā pēc ārstēšanās Vācijā no [[Aleksejs Navaļnijs#Saindēšana|saindēšanas]] un mītiņus viņa atbalstam, ''Doždj'' atņemta akreditācija [[Kremlis|Kremlī]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title="Doždj" izslēgts no Kremļa žurnālistu loka, jo tas atbalstījis "nelikumīgas darbības" |date=2021. gada 14. jūnijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/447940-dozdj-izslegts-no-kremla-zurnalistu-loka-jo-tas-atbalstijis-nelikumigas-darbibas |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> bet 20. augustā Krievijas Tieslietu ministrija kanālu iekļāva mediju-ārvalstu aģentu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija telekanālu «Doždj» iekļauj ārvalstu aģentu sarakstā |date=2021. gada 20. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-telekanalu-dozdj-ieklauj-arvalstu-agentu-saraksta.a417867/ |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Krievija telekanālu "Doždj" iekļauj ārvalstu aģentu sarakstā |date=2021. gada 20. augusts |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |agency=[[LETA]] |url=https://nra.lv/pasaule/355684-krievija-telekanalu-dozdj-ieklauj-arvalstu-agentu-saraksta.htm |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] pieņemtajiem likumiem par tā saukto „viltus ziņu” izplatīšanu, 2022. gada 3. martā televīzijas kanāla darbinieki uz laiku apturēja kanāla ''Doždj'' darbību,<ref>{{Laikraksta atsauce |title=Telekanāls Doždj uz laiku pārtrauc darbību |date=2022. gada 3. marts |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/telekanals-_dozdj_-uz-laiku-partrauc-darbibu-14276616 |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievijas neatkarīgais medijs "Doždj" uz laiku pārtrauc darbību |date=2022. gada 3. marts |website=[[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.tvnet.lv/7468322/krievijas-neatkarigais-medijs-dozdj-uz-laiku-partrauc-darbibu |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> bet kanāla galvenais redaktors Dzjadko un vairāki citi kanāla redakcijas darbinieki pameta Krieviju 2. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title="Pie velna karu!" "Doždj" galvenais redaktors pamet Krieviju |date=2022. gada 2. maijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/490399-pie-velna-karu-dozdj-galvenais-redaktors-pamet-krieviju |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> Savu pārraidi kanāls noslēdza ar baleta „[[Gulbju ezers (balets)|Gulbju ezers]]” arhīva ierakstu. Pēc tam kanāls pārgāja uz "tehnisko" apraidi, pārraidot savu programmu arhīva ierakstus. Līdz marta beigām visi vadošie ''Doždj'' žurnālisti atvēra kanālus vietnē ''[[YouTube]]''. === Latvijā === 2014. gada 3. martā ''Doždj'' savā pamatpakā iekļāva ''[[Lattelecom TV]]''.<ref>{{Laikraksta atsauce |title=Doždj un BBC World papildina Lattelecom TV programmu |date=2014. gada 3. marts |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_dozdj_-un-bbc-_world_-papildina-_lattelecom-tv_-programmu-14046477 |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Lattelecom» TV pamatpakā pieejami «Doždj TV», «BBC World» un citi ziņu kanāli |date=2021. gada 14. jūnijs |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5228564/lattelecom-tv-pamatpaka-pieejami-dozdj-tv-bbc-world-un-citi-zinu-kanali |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 11. martā ''[[Tet|Lattelecom]]'' ziņoja, ka kanālu ik dienu skatījušies ap 34 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Alternatīvajam Krievijas TV kanālam «Doždj» Latvijā ap 34 000 skatītāju ik dienu |date=2014. gada 11. marts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/alternativajam-krievijas-tv-kanalam-dozdj-latvija-ap-34-000-skatitaju-ik-dienu.a79651/ |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2020. gada jūlijā otrais lielākais televīzijas operators Latvijā ''[[Baltcom]]'' paziņoja, ka auditorijas krituma dēļ tā paša gada augustā savā piedāvājumā ''Doždj'' aizstās ar filmu kanālu ''Kino MIX''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Otrais lielākais TV operators Latvijā no piedāvājuma izņem Krievijas neatkarīgo kanālu «Dožģ» |author=Edgars Kupčs |date=2020. gada 21. jūnijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/otrais-lielakais-tv-operators-latvija-no-piedavajuma-iznem-krievijas-neatkarigo-kanalu-dozg.a367835 |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2022. gada 6. jūnijā [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] izsniedza apraides licenci kanālam ''Doždj'', bet Latvijā reģistrēto TV programmu sarakstā kanāls ir no 9. jūnija.<ref name=":0" /> Tiešraides kanāls atsāka 2022. gada 18. jūlijā, un redakcija šobrīd atrodas Rīgā, no kurienes atsāka raidīt sadarbībā ar mediju grupu ''[[TV3 Group]]''. Pirmā translācija sociālajā tīklā ''[[YouTube]]'' bija pulksten 20. Tāpat kā iepriekšējos 12 gadus, kanālā būšot skatāmas ziņas un svarīgākās aktualitātes bez cenzūras un manipulācijām. Atgriešanās ēterā notiks pakāpeniski, sākot ar ziņām un sarunu šoviem, pēc tam saturu aizvien vairāk papildinot. Jau rudenī redakcija plāno uzsākt vairākus jaunus projektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievijas neatkarīgais TV kanāls 'Doždj' sāks darbu Rīgā |author=Delfi |date=2022. gada 18 jūlijs |publisher=[[Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/krievijas-neatkarigais-tv-kanals-dozdj-saks-darbu-riga.d?id=54556370 |accessdate=2022. gada 19 jūlija}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Dozhd|Doždj}} * {{Oficiālā mājaslapa|https://tvrain.ru/}} {{krieviski} * {{YouTube|channel=UCdubelOloxR3wzwJG9x8YqQ}} * Gundars Rēders (2015. gada 4. janvāris). [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/dozdj-galvena-redaktora-vietniece-intervija-ltv-par-peldesanu-pret-propagandas-straumi.a112370/ «Doždj» galvenā redaktora vietniece intervijā LTV: Par peldēšanu pret propagandas straumi]. [[Latvijas Televīzija]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī. {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Televīzijas kanāli]] [[Kategorija:Plašsaziņas līdzekļi, kas Krievijā atzīti par ārvalstu aģentiem]] btfhtltj8mhb7ezs1f5uiobb78253yk Edetānu Valentija 0 510798 3667912 3614608 2022-08-07T18:38:16Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Infobox ancient site | name = Edetānu Valentija | native_name = {{gree|Valentia Edetanorum}} | image = Valencia - Termas Romanas Almoina 02.jpg | image_size = | caption = Valentijas romiešu termas. | map_type = Spānija | map_caption = | map_size = | latd = 39| latm = 28| lats = 34.2| latNS = N | longd = 0| longm = 22| longs = 27.6| longEW = W | location = {{vieta|Spānija|Valensijas apgabals}} | region = | type = Pilsēta | area = | built = | abandoned = | cultures = Romiešu | excavations = | archaeologists = | condition = Drupas | management = | public_access = Ierobežota piekļuve | notes = | designation = }} '''Edetānu Valentija ''' ({{val|la|Valentia Edetanorum}}) ir sena romiešu pilsēta [[Tarrakonas Spānija]]s romiešu provincē, [[Turija]]s upes krastā, tagad [[Spānija|Spānijā]], [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabalā]], [[Vidusjūra]]s piekrastē (mūsdienās [[Valensija (Spānija)|Valensija]]). Dibināta 2. gadsimtā pr.Kr.<ref>{{LPE|10<sub>1</sub>|242}}</ref> tā skaitās viena no senākajām romiešu pilsētām ārpus [[Itālija]]s. Pilsētas nosaukums nozīmē nocietināta [[Edetāni|edetānu]] ([[Ibēri|ibēru]] cilts) pilsēta. == Vēsture == Nesenie arheoloģiskie pētījumi liecina, ka šī vieta bija apdzīvota vēl 4. gadsimtā pr.Kr. Atradumi rāda, ka caur šo vietu gāja tirdzniecības ceļi, kur tika tirgota izsmalcināta [[keramika]]. Romiešu konsuls [[Decims Jūnijs Bruts Kallaiks]] atgriezās ar savu karaspēku no Luzitānijas karagājiena 610. gadā AVC (''[[ab urbe condita]]'' − no Pilsētas [Romas] dibināšanas), kas atbilst 138. gadam pr.Kr. Kā balvu par drošsirdību viņš saviem ļaudīm dāvāja zemi [[Pireneju pussala]]s austrumos, upes salā netālu no [[Turija]]s upes grīvas, kas atradās stratēģiski izdevīgā vietā pie upes brasla, pa kuru gāja ceļš ''[[Via Heraclea]]'', kas vēlāk pazīstams kā ''[[Via Augusta]]'', kas savienoja [[Bētika|Bētiku]] ar [[Roma|Romu]]. Sākotnēji pilsētā dzīvoja ap 2000 romiešu pārceļotāju. Pēc savas koncepcijas tā bija klasiska romiešu pilsēta. Pilsētas centrs atradās mūsdienu Plaza de la Virgenas rajonā. Tur bija [[Romiešu forums|forums]] un [[kadro]] un [[dekumana]]s ielu krustojums, kas veidoja un joprojām veido divas galvenās pilsētas asis. Kadro atbilst mūsdienu Salvadoras-Almoinas ielām, bet dekumana Kalle de los Kabaljerosas ielai. Pēc pilsētas dibināšanas Valentijā sākās ekonomiska un demogrāfiska izaugsme, līdz karā starp [[Gnejs Pompejs|Gneju Pompeju]] un [[Kvints Sertorijs|Kvintu Sertoriju]] 75. gadā pr.Kr. Valentijas pilsēta tika sagrauta. Kara laikā Gajs Herenijs, Sertorija vietvaldis, kopā ar apmēram 10 000 dumpiniekiem krita pie pilsētas mūriem. Vairāki sakropļoti skeleti, atrasti Lalmuanā, Valensijā, liecina par nāvessodiem pēc pilsētas ieņemšanas. No pilsētas apbūves nesagrauta palika tikai viena, [[Asklēpijs|Asklēpijam]] veltīta, celtne Valensijas katedrāles rajonā, kas pildīja sanatorijas funkciju. Kara rezultātā sagrautā pilsēta tika pamesta apmēram 50 gadus. No jauna Valentija tika dibināta jau imperatora [[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] laikā starp 5. gadu pr.Kr. un 5. gadu. Attiecīgi šajā kolonijā bija divas valdības palātas: veterāniem, kas ieradās pēc Augusta licences, un veterāniem, kas bija palikuši no sākotnējiem ieceļotājiem. Bija nepieciešami vairāki gadi, lai sāktos ilgs attīstības periods, un [[Flāviju dinastija]]s laikā pilsēta varētu paplašināties, pateicoties jaunu pilsoņu imigrācijai, kuri pievienojās Augusta laiku pilsoņiem (šis fakts ir diezgan acīmredzams). Tad tika veikta lielu sabiedrisku būvju celtniecība, kā, piemēram, forums un cirks. Almoinas izrakumi atsedza daļu foruma, [[Kūrija|kūriju]], [[bazilika]]s dienvidaustrumu stūri, [[Makellums|makellumu]] (pārtikas tirgu) un [[Nimfejs|nimfeju]]. Citās vietās tika atrasti [[Mozaīka|mozaīkām]] un [[Freska|freskām]] izdaiļoti nami. Bez tam, bija uzcelti svarīgi infrastruktūras objekti, kā, piemēram, upes osta blakus mūsdienu Torres de Serranosas, akvedukts, dažādas ūdensapgādes celtnes, iespējamās piepilsētas svētnīcas un dažas [[nekropole]]s pie ceļiem. Mūsdienu Kalle del Maras rajonā tika atrastas [[Romiešu cirks|cirka]] paliekas, kas bija grandioza 350х70 m liela celtne. 2. gadsimtā Valentija bija tipiska, dziļi romanizēta impērijas pilsēta ar unikālām celtnēm. Tā, piemēram, cirks ar 10 000 skatītāju vietām pēc saviem izmēriem bija viens no septiņiem lielākajiem cirkiem visā Spānijā. Kolonija dzīvoja salīdzinoši mierīgi, taču laikam ejot, 3. gadsimtā Valentijā kopā ar citām [[Romas impērija]]s pilsētām atkal iestājās pagrimums. Pirmais ģermāņu tautu vilnis Turijas upes ieleju šķērsoja 260. gadā. Pakāpeniska pilsētas rekonstrukcija pēc piecpadsmit nestabilitātes gadiem, kad Romas imperators [[Aureliāns]] padzina [[Franki|frankus]], un kad šeit ienāca [[kristietība]], kā arī nesenā [[Vestgoti|vestgotu]] ierašanās neradīja pilsētā būtiskas demogrāfiskas izmaiņas. Pagānisko kultu centri pazuda jau vēlās Romas imperijas laikā, drīz vien pēc diakona [[Saragosas Vikentijs|Saragosas Vikentija]] mocekļa nāves, un tika aizvietoti ar jaunām kristiešu svētnīcām, veltītām šim moceklim, kurš no tā laika tika godāts kā Svētais Vikentijs [[Martīrs]]. 3. gadsimtā krīzes laikā pēc tam, kad 260-270. gados pilsēta tika izpostīta, tā ātri atkopās, taču mazākā platībā, kad daļa pilsētas infrastruktūras tika pamesta. 4. gadsimta laikā, kad citas blakus esošās pilsētas, [[Edeta]] un [[Sagunta]] pagrima, Valentija saglabaja savu statusu. Pirmā zināmā kristiešu kopiena veidojās ap Svētā Vikentija piemiņu, kurš bija nomocīts šajā pilsētā 304. gadā. Virs kapa ar viņa pīšļiem tika uzcelta svētnīca, kas pazīstama kā [[San Visente de la Roketa baznīca]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Senās Romas pilsētas]] n7h6msxi438f27mcks50kg5ikbb0vlb Aleksandrs Dvorņikovs 0 511127 3668035 3653755 2022-08-08T06:25:00Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Dvorņikovs | vārds_orig = Алекса́ндр Влади́мирович Дво́рников | attēls = Командующий войсками Южного военного округа Герой РФ Генерал армии Дворников А.В.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Oficiālais portrets (2021). | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Usurijska|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[File:Russia-Army-OF-9-2013.svg|55px]]<br />[[armijas ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1978.—pašlaik | valsts = {{flag|PSRS}} (1978.—1991.)<br />{{flag|Krievija}} (1991.—) | struktūra = [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = Dienvidu kara apgabals | kaujas = [[Otrais Čečenijas karš]]<br />[[Sīrijas pilsoņu karš]]<br />[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] | izglītība = | apbalvojumi = Krievijas Federācijas varonis | cits_darbs = }} | piezīmes = }} '''Aleksandrs Dvorņikovs''' ({{val|ru|Алекса́ндр Влади́мирович Дво́рников}}, dzimis {{dat|1961|8|22}}) ir [[Krievijas Federācija]]s [[armijas ģenerālis]], kopš 2016. gada Dienvidu kara apgabala pavēlnieks. Viens no [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] vadītājiem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1961. gadā [[Usurijska|Usurijskā]]. Mācījās Usurijskas Suvorova kara skolā, tad Maskavas augstākajā armijas vadības skolā (1978—1982) un M. Frunzes militārajā akadēmijā. Pēc akadēmijas absolvēšanas un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā Dvorņikovs bija bataljona komandiera vietnieks [[Padomju armija]]s Rietumu karaspēka grupā Vācijā, līdz Krievijas karaspēka izvešanai no Vācijas 1994. gadā majors Dvorņikovs bija [[Berlīne]]s 6. gvardes motorizēto strēlnieku brigādes 154. bataljona komandieris. Pēc atgriešanās Krievijā bija 2. Tamaņas gvardes motorizēto strēlnieku brigādes 1. gvardes pulka komandieris Maskavas kara apgabalā (1995-2000), piedalījās [[Groznija]]s sagraušanā [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] laikā. Kļuva par Ziemeļkaukāza kara apgabala štāba priekšnieku (2000-2003), tad komandēja 19. motorizēto strēlnieku divīziju. 2005. gadā Dvorņikovs absolvēja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Militārajā akadēmiju un viņu iecēla par 36. armijas komandiera vietnieku, tad par šīs armijas štāba priekšnieku Sibīrijas kara apgabalā, bet 2008. gadā par 5. armijas komandieri Tālo Austrumu kara apgabalā. 2011. gadā Dvorņikovs kļuva par Austrumu kara apgabala komandiera vietnieku, 2012. gadā par Centrālā kara apgabala komandiera pirmo vietnieku ģenerālleitnanta pakāpē, 2014. gadā ģenerālpulkveža pakāpē. [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] laikā ģenerālis Dvorņikovs no 2015. gada septembra līdz 2016. gada jūnijam komandēja Krievijas karaspēka grupu kaujā par [[Haleba|Aleppo]], par ko 2016. gada 17. martā viņam piešķīra KF Varoņa nosaukumu. 2016. gada septembrī viņu iecēla par Dienvidu kara apgabala komandieri un 2020. gada jūnijā par armijas ģenerāli. 2022. gada aprīlī ģenerāli Dvorņikovu iecēla par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā, bet pēc militārajām neveiksmēm jūnijā atstādināja no šī amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> <gallery> International Mine Action Center in Syria (Aleppo) 45.jpg|Ģenerāļa Dvorņikova komandētā Krievijas karaspēka uzbrukumā sagrautā [[Alepo]] International Mine Action Center in Syria (Aleppo) 15.jpg|Krievu karavīri Alepo International Mine Action Center in Syria (Aleppo) 05.jpg|Krievu karavīri Alepo </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dvorņikovs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Piejūras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]] rns51hws8tqww1pqll3vocdokdzcpm5 3668038 3668035 2022-08-08T06:52:54Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Dvorņikovs | vārds_orig = Алекса́ндр Влади́мирович Дво́рников | attēls = Командующий войсками Южного военного округа Герой РФ Генерал армии Дворников А.В.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Oficiālais portrets (2021). | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Usurijska|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[File:Russia-Army-OF-9-2013.svg|55px]]<br />[[armijas ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1978.—pašlaik | valsts = {{flag|PSRS}} (1978.—1991.)<br />{{flag|Krievija}} (1991.—) | struktūra = [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = Dienvidu kara apgabals | kaujas = [[Otrais Čečenijas karš]]<br />[[Sīrijas pilsoņu karš]]<br />[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] | izglītība = | apbalvojumi = Krievijas Federācijas varonis | cits_darbs = }} | piezīmes = }} '''Aleksandrs Dvorņikovs''' ({{val|ru|Алекса́ндр Влади́мирович Дво́рников}}, dzimis {{dat|1961|8|22}}) ir [[Krievijas Federācija]]s [[armijas ģenerālis]], kopš 2016. gada Dienvidu kara apgabala pavēlnieks. Viens no [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] vadītājiem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1961. gadā [[Usurijska|Usurijskā]]. Mācījās Usurijskas Suvorova kara skolā, tad Maskavas augstākajā armijas vadības skolā (1978—1982) un M. Frunzes militārajā akadēmijā. Pēc akadēmijas absolvēšanas un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā Dvorņikovs bija bataljona komandiera vietnieks [[Padomju armija]]s Rietumu karaspēka grupā Vācijā, līdz Krievijas karaspēka izvešanai no Vācijas 1994. gadā majors Dvorņikovs bija [[Berlīne]]s 6. gvardes motorizēto strēlnieku brigādes 154. bataljona komandieris. Pēc atgriešanās Krievijā bija 2. Tamaņas gvardes motorizēto strēlnieku brigādes 1. gvardes pulka komandieris Maskavas kara apgabalā (1995-2000), piedalījās [[Groznija]]s sagraušanā [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] laikā. Kļuva par Ziemeļkaukāza kara apgabala štāba priekšnieku (2000-2003), tad komandēja 19. motorizēto strēlnieku divīziju. 2005. gadā Dvorņikovs absolvēja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Militārajā akadēmiju un viņu iecēla par 36. armijas komandiera vietnieku, tad par šīs armijas štāba priekšnieku Sibīrijas kara apgabalā, bet 2008. gadā par 5. armijas komandieri Tālo Austrumu kara apgabalā. 2011. gadā Dvorņikovs kļuva par Austrumu kara apgabala komandiera vietnieku, 2012. gadā par Centrālā kara apgabala komandiera pirmo vietnieku ģenerālleitnanta pakāpē, 2014. gadā ģenerālpulkveža pakāpē. [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] laikā ģenerālis Dvorņikovs no 2015. gada septembra līdz 2016. gada jūnijam komandēja Krievijas karaspēka grupu kaujā par [[Haleba|Aleppo]], par ko 2016. gada 17. martā viņam piešķīra KF Varoņa nosaukumu. 2016. gada septembrī viņu iecēla par Dienvidu kara apgabala komandieri un 2020. gada jūnijā par armijas ģenerāli. 2022. gada aprīlī ģenerāli Dvorņikovu iecēla par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā, bet pēc militārajām neveiksmēm jūnijā atstādināja no šī amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> <gallery> International Mine Action Center in Syria (Aleppo) 45.jpg|Ģenerāļa Dvorņikova komandētā Krievijas karaspēka uzbrukumā sagrautā [[Alepo]] International Mine Action Center in Syria (Aleppo) 15.jpg|Krievu karavīri Alepo International Mine Action Center in Syria (Aleppo) 05.jpg|Krievu karavīri Alepo </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dvorņikovs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Piejūras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]] kpt4dflve6ltc304mb1g9fqs0orsxt1 3668081 3668038 2022-08-08T09:49:17Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Dvorņikovs | vārds_orig = Алекса́ндр Влади́мирович Дво́рников | attēls = Командующий войсками Южного военного округа Герой РФ Генерал армии Дворников А.В.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Oficiālais portrets (2021). | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Usurijska|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[File:Russia-Army-OF-9-2013.svg|55px]]<br />[[armijas ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1978.—pašlaik | valsts = {{flag|PSRS}} (1978.—1991.)<br />{{flag|Krievija}} (1991.—) | struktūra = [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = Dienvidu kara apgabals | kaujas = [[Otrais Čečenijas karš]]<br />[[Sīrijas pilsoņu karš]]<br />[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] | izglītība = | apbalvojumi = Krievijas Federācijas varonis | cits_darbs = }} | piezīmes = }} '''Aleksandrs Dvorņikovs''' ({{val|ru|Алекса́ндр Влади́мирович Дво́рников}}, dzimis {{dat|1961|8|22}}) ir [[Krievijas Federācija]]s [[armijas ģenerālis]], kopš 2016. gada Dienvidu kara apgabala pavēlnieks. Viens no [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] vadītājiem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1961. gadā [[Usurijska|Usurijskā]]. Mācījās Usurijskas Suvorova kara skolā, tad Maskavas augstākajā armijas vadības skolā (1978—1982) un M. Frunzes militārajā akadēmijā. Pēc akadēmijas absolvēšanas un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā Dvorņikovs bija bataljona komandiera vietnieks [[Padomju armija]]s Rietumu karaspēka grupā Vācijā, līdz Krievijas karaspēka izvešanai no Vācijas 1994. gadā majors Dvorņikovs bija [[Berlīne]]s 6. gvardes motorizēto strēlnieku brigādes 154. bataljona komandieris. Pēc atgriešanās Krievijā bija 2. Tamaņas gvardes motorizēto strēlnieku brigādes 1. gvardes pulka komandieris Maskavas kara apgabalā (1995-2000), piedalījās [[Groznija]]s sagraušanā [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] laikā. Kļuva par Ziemeļkaukāza kara apgabala štāba priekšnieku (2000-2003), tad komandēja 19. motorizēto strēlnieku divīziju. 2005. gadā Dvorņikovs absolvēja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Militārajā akadēmiju un viņu iecēla par 36. armijas komandiera vietnieku, tad par šīs armijas štāba priekšnieku Sibīrijas kara apgabalā, bet 2008. gadā par 5. armijas komandieri Tālo Austrumu kara apgabalā. 2011. gadā Dvorņikovs kļuva par Austrumu kara apgabala komandiera vietnieku, 2012. gadā par Centrālā kara apgabala komandiera pirmo vietnieku ģenerālleitnanta pakāpē, 2014. gadā ģenerālpulkveža pakāpē. [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] laikā ģenerālis Dvorņikovs no 2015. gada septembra līdz 2016. gada jūnijam komandēja Krievijas karaspēka grupu kaujā par [[Haleba|Alepo]], par ko 2016. gada 17. martā viņam piešķīra KF Varoņa nosaukumu. 2016. gada septembrī viņu iecēla par Dienvidu kara apgabala komandieri un 2020. gada jūnijā par armijas ģenerāli. 2022. gada aprīlī ģenerāli Dvorņikovu iecēla par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā, bet pēc militārajām neveiksmēm jūnijā atstādināja no šī amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> <gallery> International Mine Action Center in Syria (Aleppo) 45.jpg|Ģenerāļa Dvorņikova komandētā Krievijas karaspēka uzbrukumā sagrautā [[Alepo]] International Mine Action Center in Syria (Aleppo) 15.jpg|Krievu karavīri Alepo International Mine Action Center in Syria (Aleppo) 05.jpg|Krievu karavīri Alepo </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dvorņikovs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Piejūras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]] n7qrph0cozmvyndj0ujvn19kymbks8k Aleksandrs Žuravļovs 0 512093 3668039 3653795 2022-08-08T06:57:27Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Žuravļovs | vārds_orig = Александр Александрович Журавлёв | attēls = Alexander Zhuravlyov (2019).jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Oficiālais portrets (2019). | dz_dat_alt = | dz_gads = 1965 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Tjumeņas apgabals|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[File:RAF A F8ColGen after2010h.png|55px]]<br />[[ģenerālpulkvedis]] | dienesta_laiks = 1982.—pašlaik | valsts = {{flag|PSRS}} (1982.—1991.)<br />{{flag|Krievija}} (1991.—) | struktūra = [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = Rietumu kara apgabals | kaujas = [[Sīrijas pilsoņu karš]]<br />[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] | izglītība = | apbalvojumi = Krievijas Federācijas varonis | cits_darbs = }} | piezīmes = }} '''Aleksandrs Žuravļovs''' ({{val|ru|Александр Александрович Журавлёв}}, dzimis {{dat|1965|12|2}}) ir [[Krievijas Federācija]]s [[ģenerālpulkvedis]], kopš 2018. gada Rietumu kara apgabala pavēlnieks. Krievijas bruņoto spēku kontingenta komandieris [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]] (2016, 2018) un viens no [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] vadītājiem. Apsūdzēts kara noziegumos pret civiliedzīvotājiem Sīrijā un Ukrainā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1961. gadā Tjumeņas apgabala Golišmanovas ciemā. 1986. gadā absolvēja [[Čeļabinska]]s Augstāko tanku komandieru skolu un dienēja Centrālajā karaspēka grupā Čehoslovākijā (1986–1991). Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā turpināja dienestu Krievijas Tālajos Austrumos (1994–2006), 1996. gadā absolvēja Maļinovska Bruņutanku spēku militāro akadēmiju, 2008. gadā Ģenerālštāba akadēmiju. Bija 58. armijas štāba priekšnieks Ziemeļkaukāzā (2008) un 2. gvardes armijas komandieris Centrālajā kara apgabalā (2010–2015). Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2014. gadā Žuravļovu paaugstināja ģenerālleitnanta pakāpē un 2015. gada janvārī iecēla par Dienvidu kara apgabala komandiera pirmo vietnieku. No 2016. gada jūlija līdz decembrim viņš komandēja Krievijas Federācijas bruņoto spēku (KFBS) kontingenta aviācijas uzbrukumus [[Alepo]] [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], par to saņemot ģenerālpulkveža pakāpi un Krievijas Federācijas varoņa nosaukumu. 2017. gada janvārī Žuravļovu iecēla par KFBS ģenerālštāba priekšnieka vietnieku. 2018. gada janvārī viņš atkal pārņēma Sīrijā dislocētā KFBS kontingenta vadību. 2018. gada novembrī viņu iecēla par Rietumu kara apgabala komandieri. [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] sākumā devis pavēli lietot kasešu bumbas [[Harkiva]]s dzīvojamo kvartālu apšaudei.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=4 March 2022 |title=Ukraine: Cluster Munitions Launched Into Kharkiv Neighborhoods |url=https://www.hrw.org/news/2022/03/04/ukraine-cluster-munitions-launched-kharkiv-neighborhoods ||archive-url=https://web.archive.org/web/20220313140732/https://www.hrw.org/news/2022/03/04/ukraine-cluster-munitions-launched-kharkiv-neighborhoods |archive-date=13 March 2022 |access-date=19 May 2022 |work=Human Rights Watch}}</ref> Uzskata, ka pēc Krievijas bruņoto spēku militārajām neveiksmēm 2022. gada jūlijā Žuravļovu atstādināja no amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Žuravļovs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Tjumeņas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]] qwasjysmgxdkck1alwttsu4bhrdlbri Kāršu skaitītājs 0 512602 3667722 3626209 2022-08-07T12:51:16Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Pola Šreidera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kāršu skaitītājs | operators = | attēls = Card-Counter-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = krimināldrāma | režisors = [[Pols Šreiders]] | producents = | scenārijs = Pols Šreiders | aktieri = * [[Oskars Aizeks]] * [[Tifānija Hediša]] * [[Tajs Šeridans]] * [[Vilems Defo]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Card Counter'' | studija = | montāža = | izplatītājs = ''[[Focus Features]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2021|9|2|[[Venēcijas kinofestivāls]]|2021|9|10|ASV|2021|11|26|Latvija}} | ilgums = 112 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|5 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1165460225/|title= The Card Counter |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|5|26}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Kāršu skaitītājs"''' ({{Val|en|The Card Counter}}) ir 2021. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] krimināldrāma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Pols Šreiders]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Oskars Aizeks]], [[Tifānija Hediša]], [[Tajs Šeridans]] un [[Vilems Defo]]. Filmas izpildproducents ir [[Mārtins Skorsēze]]. Filma stāsta par bijušo militāristu, kurš ir kļuvis par spēlmani, ko sāk vajāt viņa pagātnes rēgi. "Kāršu skaitītājs" pirmizrāde notika {{Dat|2021|9|2|5=bez}} [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]], savukārt Latvijā filmas pirmizrāde notika {{Dat|2021|11|26|5=bez}}. Filma tika iekļauta dažādu kritiķu, tai skaitā ''[[Time]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/6125959/best-movies-2021/|title=The 10 Best Movies of 2021|website=Time|access-date=2022-05-26|language=en}}</ref> ''[[The New Yorker]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newyorker.com/culture/2021-in-review/the-best-movies-of-2021|title=The Best Movies of 2021|last=Nast|first=Condé|website=The New Yorker|access-date=2022-05-26|date=2021-12-02|language=en-US}}</ref> ''[[RogerEbert.com]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/features/the-ten-best-films-of-2021|title=The Ten Best Films of 2021 {{!}} Features {{!}} Roger Ebert|last=Editors|first=The|website=https://www.rogerebert.com/|access-date=2022-05-26|language=en}}</ref> ''[[IndieWire]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/gallery/best-movies-of-the-year-2021/|title=The 25 Best Movies of 2021|last=Kohn|first=David Ehrlich,Kate Erbland,Eric|last2=Ehrlich|first2=David|website=IndieWire|access-date=2022-05-26|date=2021-12-02|language=en|last3=Erbland|first3=Kate|last4=Kohn|first4=Eric}}</ref> ''[[The AV Club]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avclub.com/the-best-films-of-2021-1848243866|title=The best films of 2021|website=The A.V. Club|access-date=2022-05-26|date=2021-12-21|language=en-us}}</ref> un ''[[Cahiers du Cinéma]]'', 2021. gada labāko filmu sarakstos. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2021. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Pola Šreidera filmas]] f5xfxyvixpklw83p53mwn4sa4ax2pyd Elviss (filma) 0 512944 3667892 3665510 2022-08-07T17:52:17Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Elviss | oriģinālnos = ''Elvis'' | attēls = Elvis 2022 poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Bazs Lurmens]] | producents = * Bazs Lurmens * [[Geila Bermane]] * [[Ketrīna Mārtina]] * Patriks Makormiks * Šuilers Veiss | scenārijs = * Bazs Lurmens * Sems Bromels * [[Kreigs Pīrss]] * [[Džeremijs Doners]] | aktieri = * [[Ostins Batlers]] * [[Toms Henkss]] | mūzika = [[Elliots Vīlers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://deadline.com/2020/09/elvis-tom-hanks-baz-luhrmann-movie-returns-to-production-australia-1234574267/|title=''Elvis'': Baz Luhrmann-Tom Hanks Movie Returning To Production In Australia After COVID-19 Shutdown|first=Anthony|last=D'Alessandro|access-date=January 19, 2021|date=September 10, 2020|work=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> | operators = [[Mendija Volkere]] | montāža = * [[Mets Vila]] * Džonatans Redmonds | studija = * ''[[Bazmark Films]]'' * ''[[The Jackal Group]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|5|25|[[2022. gada Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāls]]|2022|6|23|Austrālija|2022|6|24|ASV|2022|6|30|Latvija}} | ilgums = 159 minūtes<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/films/elvis|title=Elvis|website=[[Kannu kinofestivāls]]|access-date=May 12, 2022}}</ref> | valsts = * {{AUS}} * {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://amp.smh.com.au/culture/movies/the-great-persuader-baz-luhrmann-on-his-biggest-gamble-yet-20220330-p5a9j8.html |title= The great persuader: Baz Luhrmann on his biggest gamble yet |first=Gary|last=Maddox|access-date=June 6, 2022|date=April 30, 2022|work=[[Sydney Morning Herald]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|235 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Elvis (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt3704428/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}}}}</ref> | nākamā = | imdb = 10095624 }} '''"Elviss"''' ({{val|en|Elvis}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Austrālija]]s kopražojuma [[biogrāfiskā filma|biogrāfiska]] [[muzikālā filma]], kuras režisors un scenārija līdzautors ir [[Bazs Lurmens]]. Filma vēsta par [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] ([[Ostins Batlers]]) dzīvi un mūziku caur attiecību prizmu ar viņa mīklaino menedžeri pulkvedi [[Toms Pārkers|Tomu Pārkeru]] ([[Toms Henkss]]). Pārējās lomās filmējās [[Helēna Tomsone]], [[Ričards Roksburgs]], [[Olīvija Dedžonga]], [[Lūks Breisijs]], [[Nataša Baseta]], [[Deivids Venems]], [[Kelvins Herisons jaunākais]], [[Ksavjērs Semjuels]] un [[Kodijs Smits-Makpī]]. Bazs Lūrmans jau 2014. gadā izteica vēlmi režisēt biogrāfisko filmu par Elvisu Presliju, līdz 2019. gada martā oficiāli paziņoja par filmas tapšanu. Batlers tā paša gada jūlijā izturēja galvenās lomas atlasi, pārspējot citus aktierus, tostarp [[Ensels Elgorts|Enselu Elgortu]], [[Mailzs Telers|Mailzu Teleru]] un [[Harijs Stailss|Hariju Stailsu]]. Filmēšana sākās 2020. gada janvārī Lūrmana dzimtajā Austrālijā, bet no marta līdz septembrim to apstādināja saistībā [[COVID-19 pandēmija]]s uzliesmojumu filmēšanas laukumā. Filmēšana noslēdzās 2021. gada martā. Filmas "Elviss" pirmizrāde notika {{dat|2022|5|25||bez}} [[2022. gada Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kam sekoja piedalīšanās vēl vairākos kinofestivālos. Austrālijas kinoteātros sāka demonstrēt no {{dat|2022|6|23|ģ|bez}}, ASV — no {{dat||6|24|ģ|bez}}, bet Latvijā to sāka rādīt {{dat||6|30||bez}}. Filma saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas īpaši izceļ Batlera tēlojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://news.yahoo.com/elvis-fever-set-shake-cannes-113616239.html | title=Cannes can't help falling in love with 'Elvis' }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://people.com/movies/austin-butlers-performance-applauded-by-critics-as-elvis-movie-receives-mixed/ | title=Austin Butler's 'Sexy' Elvis Performance Applauded by Critics Despite Movie Earning Mixed Reviews }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]] 73tr2sxp7i7irkq3fxo5drloaagptb4 Fickaraldo 0 512950 3667885 3627007 2022-08-07T17:49:19Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Vernera Hercoga filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Fickaraldo | operators = | attēls = Fitzcarraldo.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = piedzīvojumu filma, drāma | režisors = [[Verners Hercogs]] | producents = * Verners Hercogs * [[Luckis Stipetičs]] | scenārijs = Verners Hercogs | aktieri = * [[Klauss Kinskis]] * [[Klaudija Kardināle]] * [[Hosē Levgojs]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Fitzcarraldo'' | studija = * ''[[Verners Hercogs|Werner Herzog Filmproduktion]]'' * ''Pro-ject Filmproduktion'' * ''Filmverlag der Autoren'' * ''[[ZDF]]'' * ''Wildlife Films Peru S.A., Iquitos'' | montāža = | izplatītājs = ''Filmverlag der Autoren'' | izdošana = {{Filmas datums|1982|3|5|Rietumvācija}} | ilgums = 157 minūtes | valsts = * {{FRG}} * {{PER}} | valoda = * [[Vācu valoda|vācu]] * [[Spāņu valoda|spāņu]] * [[Ašaninku valoda|ašaninku]] | budžets = 14 miljoni [[Vācijas marka]]s | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Fickaraldo"''' ({{Val|de|Fitzcarraldo}}) ir 1982. gada [[Rietumvācija]]s episka [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Verners Hercogs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Klauss Kinskis]], [[Klaudija Kardināle]] un [[Hosē Levgojs]]. Filma ir stāsts par Braienu Svīniju Ficdžeraldu jeb Fickaraldo, ārkārtīgi apņēmīgu cilvēku, kurš [[Amazones lietus mežs|Amazones džungļos]] plāno uzcelt operu. Filma filmēšanas procesā saskārās ar vairākām problēmām. Hercogs pieprasīja, lai, kā to prasīja filmas scenārijs, džungļos pār īstu kalnu tiktu pārvilkts 320 tonnu smags tvaikonis un atteicās to filmēt studijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2015/09/11-craziest-things-that-have-happened-during-the-making-of-werner-herzogs-films-58559/|title=11 Craziest Things That Have Happened During the Making of Werner Herzog’s Films|last=Jaremko-Greenwold|first=Anya|last2=Jaremko-Greenwold|first2=Anya|website=IndieWire|access-date=2022-05-29|date=2015-09-04|language=en}}</ref> Šīs epizodes filmēšana rezultējās ar trīs savainotiem cilvēkiem. Sākotnējais galvenās lomas atveidotājs [[Džeisons Robardss]] filmēšanas procesā saslima ar [[Dizentērija|dizentēriju]], tāpēc Hercogs nolīga Klausu Kinski, ar kuru viņš iepriekš vairākkārt vardarbīgi konfliktējis iepriekšējās filmās. Arī filmējot "Fickaraldo", Kinskis izrādīja agresīvu uzvedību un konfliktēja gan ar režisoru, gan ar pārējo komandu. Kad filmēšana bija gandrīz pabeigta, vietējās cilts vadītājs piedāvāja Kinski nogalināt, bet Hercogs atteicās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.openculture.com/2021/07/klaus-kinski-has-a-tantrum-on-the-set-of-werner-herzogs-fitzcarraldo.html|title=Klaus Kinski Has a Tantrum on the Set of Werner Herzog’s Fitzcarraldo {{!}} Open Culture|last=|first=|last2=|first2=|access-date=2022-05-29|language=en-US}}</ref> "Fickaraldo" pirmizrāde notika {{Dat|1982|3|5|5=bez}}. Filma tika nominēta [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaram]] [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kā arī [[Zelta globusa balva]]i un [[BAFTA kino balva]]i kategorijā "Labākā filma svešvalodā". Hercogs saņēma labākā režisora balvu Kannu kinofestivālā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Vernera Hercoga filmas]] 3gt7grfo0dxaehrl17g1mu2xcpr95gx Manhunter 0 513538 3667681 3630883 2022-08-07T12:30:47Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Maikla Manna filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = Manhunter | operators = | attēls = Manhunter michael mann film poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = neo-noir, šausmu filma, trilleris | režisors = [[Maikls Manns]] | producents = | scenārijs = Maikls Manns | aktieri = * [[Viljams Pītersens]] * [[Kima Greista]] * [[Džoana Allena]] * [[Braians Kokss]] * [[Deniss Farina]] * [[Stīvens Langs]] * [[Toms Nūnens]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Manhunter'' | studija = * ''De Laurentiis Entertainment Group'' * ''Red Dragon Productions'' | montāža = | izplatītājs = * ''De Laurentiis Entertainment Group'' | izdošana = {{Filmas datums|1986|8|15}} | ilgums = 120 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|8,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl828605953/weekend/|title=Manhunter |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|6|5}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''''Manhunter''''' ir 1986. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[neo-noir]]'' psiholoģiska trillera filma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Maikls Manns]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Viljams Pītersens]], [[Kima Greista]], [[Džoana Allena]], [[Braians Kokss]], [[Deniss Farina]], [[Stīvens Langs]] un [[Toms Nūnens]]. Filma ir balstīta uz 1981. gada [[Tomass Heriss|Tomasa Herisa]] romānu "[[Sarkanais pūķis (romāns)|Sarkanais pūķis]]". Bijušais [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģents Vils Greiems (Viljams Pītersens) atgriežas darbā, lai palīdzētu atrast sērijveida slepkavu "Zobu Feju". To darot viņam jāsatiekas ar [[Hanibāls Lekters|Hanibālu Lekteru]] (Braians Kokss). ''Manhunter'' pirmizrāde notika {{Dat|1986|8|15|5=bez}} un tā ir pirmā Herisa grāmatu par Hanibālu Lekteru ekranizācija. Filma bija finansiāla neveiksme un sākotnēji saņēma pārsvarā negatīvas atsauksmes. Tomēr laika gaitā filma ir saņēmusi daudz labākus vērtējumus, jo gan aktierspēle, gan vizuālais stils vēlākos gados ir novērtēts labāk. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Hanibāls}} [[Kategorija:1986. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Maikla Manna filmas]] 8wr037up4frs8d6upjzkojkbpmoncp5 Dalībnieks:Ludis21345/Projekts1 2 513604 3667757 3667235 2022-08-07T14:54:18Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |- | 1975 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Brian Gottfried]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Raúl Ramírez]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]] |- |1976 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]] | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1977 | {{flaga|Argentīna}} [[Giljermo Vilass]] | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušoveca]] | {{flaga|ASV}} Brian Gottfried<br />{{flaga|Meksika}} Raúl Ramírez | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Regina Maršíková]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pam Teeguarden]] | {{flaga|ASV}} [[Mary Carillo]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]] |- |1978 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]] | {{flaga|ASV}} [[Gene Mayer]]<br />{{flaga|ASV}} [[Hank Pfister]] | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušovec]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Virginia Ruzici]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Renáta Tomanová]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Pavel Složil]] |} {{Apbalvojuma infokaste | name = Hondas sporta balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = ''Collegiate Women Sports Awards'' (sākot ar 2001. gadu) | host = | date = | location = | country = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | reward = | winner = | year = 1976 | year2 = | holder = | website = [https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Oficiālā mājaslapa ] | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Hondas sporta balva''' ({{val|en|Honda Sports Award}}) ir ikgadēja balva [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], ko piešķir labākajai [[koledža]]s sportistei katrā no divpadsmit sporta veidiem. Katrā sporta veidā uz balvu tiek izvirzītas četras nominantes. Savukārt, uzvarētājas — divpadsmit Honda sporta balvas ieguvējas automātiski pretendē uz Honda-Broderika kausu, kas tiek pasniegts koledžu labākai gada sportistei. Trīs citas katra veida sportistes tiek godinātas kā Gada otrā sportiste, Gada trešā sportiste un Iedvesmas balvas ieguvēja. == Balvas vēsture == Balvas tika izveidotas 1976. gadā[2], kad Toms Broderiks, apģērbu veikala īpašnieks Fērgusā, Ontārio štatā, nolēma sadarboties ar Džūdiju Holandu, UCLA[3] vecāko sieviešu administratori, un sporta žurnālistu Irvu Grosmanu. mārketinga speciāliste un mediju konsultante[4], lai izveidotu balvas, lai atzītu labākās sportistes koledžas līmenī.[5] Pirmās balvas tika pasniegtas 1977. gadā labākajām sportistēm, sākotnēji desmit sporta veidos, bet vēlāk paplašināja līdz 12 sporta veidiem: * [[Basketbols]] * [[Distanču slēpošana]] * [[Lauka hokejs]] * [[Golfs]] * [[Vingrošana]] * [[Softbols]] * [[Peldēšana]] un [[daiļlēkšana]] * [[Teniss]] * [[Vieglatlētika]] * [[Volejbols]] * [[Futbols]] (pievienots 1990. gadā) * [[Lakross]] (pievienots 2001. gadā) == Skatīt arī == == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:]] pzf3ogpo8vl9pyfufh4b3l4ct8dt9xg 3667774 3667757 2022-08-07T15:19:09Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |- | 1975 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Brian Gottfried]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Raúl Ramírez]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]] |- |1976 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]] | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1977 | {{flaga|Argentīna}} [[Giljermo Vilass]] | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušoveca]] | {{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Regina Maršíková]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pam Teeguarden]] | {{flaga|ASV}} [[Mary Carillo]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]] |- |1978 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]] | {{flaga|ASV}} [[Džīns Maiers]]<br />{{flaga|ASV}} [[Henks Pfisters]] | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušovec]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Renáta Tomanová]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Pavel Složil]] |} {{Apbalvojuma infokaste | name = Hondas sporta balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = ''Collegiate Women Sports Awards'' (sākot ar 2001. gadu) | host = | date = | location = | country = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | reward = | winner = | year = 1976 | year2 = | holder = | website = [https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Oficiālā mājaslapa ] | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Hondas sporta balva''' ({{val|en|Honda Sports Award}}) ir ikgadēja balva [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], ko piešķir labākajai [[koledža]]s sportistei katrā no divpadsmit sporta veidiem. Katrā sporta veidā uz balvu tiek izvirzītas četras nominantes. Savukārt, uzvarētājas — divpadsmit Honda sporta balvas ieguvējas automātiski pretendē uz Honda-Broderika kausu, kas tiek pasniegts koledžu labākai gada sportistei. Trīs citas katra veida sportistes tiek godinātas kā Gada otrā sportiste, Gada trešā sportiste un Iedvesmas balvas ieguvēja. == Balvas vēsture == Balvas tika izveidotas 1976. gadā[2], kad Toms Broderiks, apģērbu veikala īpašnieks Fērgusā, Ontārio štatā, nolēma sadarboties ar Džūdiju Holandu, UCLA[3] vecāko sieviešu administratori, un sporta žurnālistu Irvu Grosmanu. mārketinga speciāliste un mediju konsultante[4], lai izveidotu balvas, lai atzītu labākās sportistes koledžas līmenī.[5] Pirmās balvas tika pasniegtas 1977. gadā labākajām sportistēm, sākotnēji desmit sporta veidos, bet vēlāk paplašināja līdz 12 sporta veidiem: * [[Basketbols]] * [[Distanču slēpošana]] * [[Lauka hokejs]] * [[Golfs]] * [[Vingrošana]] * [[Softbols]] * [[Peldēšana]] un [[daiļlēkšana]] * [[Teniss]] * [[Vieglatlētika]] * [[Volejbols]] * [[Futbols]] (pievienots 1990. gadā) * [[Lakross]] (pievienots 2001. gadā) == Skatīt arī == == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:]] 3yxhuoif37f22e3dk0igap3aq47ms9y 3668047 3667774 2022-08-08T07:25:52Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |- | 1975 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]] |- |1976 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]] | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1977 | {{flaga|Argentīna}} [[Giljermo Vilass]] | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušoveca]] | {{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Regina Maršíková]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pam Teeguarden]] | {{flaga|ASV}} [[Mary Carillo]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]] |- |1978 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]] | {{flaga|ASV}} [[Džīns Maiers]]<br />{{flaga|ASV}} [[Henks Pfisters]] | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušoveca]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Renāta Tomanova]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Pavels Složils]] |} {{Apbalvojuma infokaste | name = Hondas sporta balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = ''Collegiate Women Sports Awards'' (sākot ar 2001. gadu) | host = | date = | location = | country = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | reward = | winner = | year = 1976 | year2 = | holder = | website = [https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Oficiālā mājaslapa ] | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Hondas sporta balva''' ({{val|en|Honda Sports Award}}) ir ikgadēja balva [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], ko piešķir labākajai [[koledža]]s sportistei katrā no divpadsmit sporta veidiem. Katrā sporta veidā uz balvu tiek izvirzītas četras nominantes. Savukārt, uzvarētājas — divpadsmit Honda sporta balvas ieguvējas automātiski pretendē uz Honda-Broderika kausu, kas tiek pasniegts koledžu labākai gada sportistei. Trīs citas katra veida sportistes tiek godinātas kā Gada otrā sportiste, Gada trešā sportiste un Iedvesmas balvas ieguvēja. == Balvas vēsture == Balvas tika izveidotas 1976. gadā[2], kad Toms Broderiks, apģērbu veikala īpašnieks Fērgusā, Ontārio štatā, nolēma sadarboties ar Džūdiju Holandu, UCLA[3] vecāko sieviešu administratori, un sporta žurnālistu Irvu Grosmanu. mārketinga speciāliste un mediju konsultante[4], lai izveidotu balvas, lai atzītu labākās sportistes koledžas līmenī.[5] Pirmās balvas tika pasniegtas 1977. gadā labākajām sportistēm, sākotnēji desmit sporta veidos, bet vēlāk paplašināja līdz 12 sporta veidiem: * [[Basketbols]] * [[Distanču slēpošana]] * [[Lauka hokejs]] * [[Golfs]] * [[Vingrošana]] * [[Softbols]] * [[Peldēšana]] un [[daiļlēkšana]] * [[Teniss]] * [[Vieglatlētika]] * [[Volejbols]] * [[Futbols]] (pievienots 1990. gadā) * [[Lakross]] (pievienots 2001. gadā) == Skatīt arī == == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:]] dmg7pjclvz9c40fqgzm3po5ze2ovp2z 3668063 3668047 2022-08-08T08:41:17Z Ludis21345 50146 wikitext text/x-wiki {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1968 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]] | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]] |- |1969 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} Tony Roche | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] |- |1970 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]<br />{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1971 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]] | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]] | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1972 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]] | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]] | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |- |1973 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]] | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]] | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay |- |1974 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]<br />{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]] | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]] |- | 1975 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]] | {{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]] | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]] |- |1976 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]] | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]<br />{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]] | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]] |} {{Apbalvojuma infokaste | name = Hondas sporta balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = ''Collegiate Women Sports Awards'' (sākot ar 2001. gadu) | host = | date = | location = | country = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | reward = | winner = | year = 1976 | year2 = | holder = | website = [https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Oficiālā mājaslapa ] | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Hondas sporta balva''' ({{val|en|Honda Sports Award}}) ir ikgadēja balva [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], ko piešķir labākajai [[koledža]]s sportistei katrā no divpadsmit sporta veidiem. Katrā sporta veidā uz balvu tiek izvirzītas četras nominantes. Savukārt, uzvarētājas — divpadsmit Honda sporta balvas ieguvējas automātiski pretendē uz Honda-Broderika kausu, kas tiek pasniegts koledžu labākai gada sportistei. Trīs citas katra veida sportistes tiek godinātas kā Gada otrā sportiste, Gada trešā sportiste un Iedvesmas balvas ieguvēja. == Balvas vēsture == Balvas tika izveidotas 1976. gadā[2], kad Toms Broderiks, apģērbu veikala īpašnieks Fērgusā, Ontārio štatā, nolēma sadarboties ar Džūdiju Holandu, UCLA[3] vecāko sieviešu administratori, un sporta žurnālistu Irvu Grosmanu. mārketinga speciāliste un mediju konsultante[4], lai izveidotu balvas, lai atzītu labākās sportistes koledžas līmenī.[5] Pirmās balvas tika pasniegtas 1977. gadā labākajām sportistēm, sākotnēji desmit sporta veidos, bet vēlāk paplašināja līdz 12 sporta veidiem: * [[Basketbols]] * [[Distanču slēpošana]] * [[Lauka hokejs]] * [[Golfs]] * [[Vingrošana]] * [[Softbols]] * [[Peldēšana]] un [[daiļlēkšana]] * [[Teniss]] * [[Vieglatlētika]] * [[Volejbols]] * [[Futbols]] (pievienots 1990. gadā) * [[Lakross]] (pievienots 2001. gadā) == Skatīt arī == == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:]] 1ckfym68jogld4833wzgl08dsvx53vd Vientuļā vietā 0 515470 3667711 3643412 2022-08-07T12:45:00Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Nikolasa Reja filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Vientuļā vietā | operators = | attēls = In a Lonely Place (1950 poster).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = film noir | režisors = [[Nikolass Rejs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Hamfrijs Bogarts]] * [[Glorija Greiema]] | mūzika = [[Džordžs Enteils]] | oriģinālnos = ''In a Lonely Place'' | studija = * ''Santana Pictures Corporation'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]'' | izdošana = 1950. gada augusts | ilgums = 94 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|1,4 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://archive.org/details/variety181-1951-01?view=theater#page/n57/mode/1up|title=Top Grosses of 1950 |publisher=[[Variety]] |accessdate= {{dat|2022|6|29}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Vientuļā vietā"''' ({{Val|en|In a Lonely Place}}) ir 1950. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[film noir]]'' filma, kuras režisors ir [[Nikolass Rejs]]. Filmā galvenās lomas attēlo [[Hamfrijs Bogarts]] un [[Glorija Greiema]]. Filma ir balstīta uz [[Dorotija Hjūza|Dorotijas Hjūzas]] 1947. gada romāna ar tādu pašu nosaukumu. Filma stāsta par potenciāli vardarbīgu scenāristu, kurš tiek turēts aizdomās par slepkavību, līdz viņa jaunā kaimiņiene viņu attaisno. "Vientuļā vietā" pirmizrāde notika 1950. gada augustā. Lai gan šī filma nav tik pazīstama kā citi Bogarta darbi, daudzi uzskata, ka šis ir viens no viņa izcilākajiem sniegumiem. Filmas reputācija laika gaitā ir augusi un tagad tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajiem ''film noir''. Žurnāli ''[[Time]]'' un ''[[Slant Magazine]]'' to iekļāva savā 100 visu laiku labāko filmu sarakstā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://entertainment.time.com/2005/02/12/all-time-100-movies/slide/all/|title=Is Full List one of the All-TIME 100 Best Movies?|work=Time|access-date=2022-06-29|issn=0040-781X|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.flickchart.com/Charts.aspx?franchise=957|title=The Best 'Slant Magazine's 100 Essential Films' Movies|website=Flickchart|access-date=2022-06-29|language=en}}</ref> ''Slant Magazine'' to nosauca arī par visu laiku labāko ''film noir''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slantmagazine.com/film/the-100-best-film-noirs-of-all-time/|title=The 100 Best Film Noirs of All Time|last=Staff|first=Slant|website=Slant Magazine|access-date=2022-06-29|date=2019-04-12|language=en-US}}</ref> [[BBC]] filmu "Vientuļā vietā" ierindoja kā 89. visu laiku labāko ASV filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/culture/article/20150720-the-100-greatest-american-films|title=The 100 greatest American films|website=www.bbc.com|access-date=2022-06-29|language=en}}</ref> 2007. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/item/prn-07-254/librarian-of-congress-announces-2007-film-registry/2007-12-27/|title=Librarian of Congress Announces National Film Registry Selections for 2007|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2022-06-29}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1950. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] [[Kategorija:Nikolasa Reja filmas]] jz1t9ea0wa8c0jl2aqnjyxqstcogqou Lielais drudzis 0 515983 3667884 3644702 2022-08-07T17:48:03Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Frica Langa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Lielais drudzis | operators = | attēls = The Big Heat (1953 poster).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = ''film noir'', kriminālfilma | režisors = [[Frics Langs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Glenns Fords]] * [[Glorija Greiema]] * [[Džoslina Brando]] * [[Lī Marvins]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Big Heat'' | studija = ''[[Columbia Pictures]]'' | montāža = | izplatītājs = ''Columbia Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1953|10|14}} | ilgums = 90 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|1,25 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Lielais drudzis"''' ({{Val|en|The Big Heat}}) ir 1953. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[film noir]]'' kriminālfilma, kuras režisors ir [[Frics Langs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Glenns Fords]], [[Glorija Greiema]], [[Džoslina Brando]] un [[Lī Marvins]]. Filma stāsta par policistu Deivu Banjonu (Fords), kurš cīnās pret politiski ietekmīgu noziedzības sindikātu. "Lielais drudzis" pirmizrāde notika {{Dat|1953|10|14|5=bez}}. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un bieži tiek uzskatīta par labāko filmu, kuru Langs ir veidojis ASV. 2011. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/item/prn-11-240/2011-national-film-registry-more-than-a-box-of-chocolates/2011-12-28/|title=2011 National Film Registry More Than a Box of Chocolates|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2022-07-03}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1953. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] [[Kategorija:Frica Langa filmas]] nzf7bgov3ae1n8i7votns4pxolj3heq Dalībnieks:Eremu1 2 516133 3668097 3667017 2022-08-08T10:11:02Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{userboxtop|Pamatinformācija}} {{Lietotājs vīrietis‎}} {{VikiLaiks3|day=13|month=11|year=2021}} {{Latvijas vikiprojekta dalībnieks}} {{userboxbreak|toptext=Valodas}} {{User ru}} {{User lv-4}} {{User en-2}} {{User es-1}} {{userboxbreak|toptext=Par mani}} {{Rīgas iedzīvotājs}} {{Latvijas patriots}} {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:Skyforger-kurbads.jpeg|42px]]|Šis lietotājs ir neiecietīgs pret tiem, kas neciena valsts valodu.}} {{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}} {{Neviens nav perfekts}} {{userboxbottom}} Esmu jauns Vikipēdijas dalībnieks, rakstu par [[Latvija|Latviju]] [[Vēsture|vēsturi]], [[Politika|politiku]] un citām tēmām. == Attēli == [[Dalībnieks:Eremu1/Attēli|Mani pašuzņemtie attēli]] 15klwn8tbgyyup0c79jz9pf50dxxpra 3668098 3668097 2022-08-08T10:12:01Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{userboxtop|Pamatinformācija}} {{Lietotājs vīrietis‎}} {{VikiLaiks3|day=13|month=11|year=2021}} {{Latvijas vikiprojekta dalībnieks}} {{userboxbreak|toptext=Valodas}} {{User ru}} {{User lv-4}} {{User en-2}} {{User es-1}} {{userboxbreak|toptext=Par mani}} {{Rīgas iedzīvotājs}} {{Latvijas patriots}} {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:Skyforger-kurbads.jpeg|42px]]|Šis lietotājs ir neiecietīgs pret tiem, kas neciena valsts valodu.}} {{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}} {{Neviens nav perfekts}} {{userboxbottom}} Esmu jauns Vikipēdijas dalībnieks, rakstu par [[Latvija|Latviju]] [[Vēsture|vēsturi]], [[Politika|politiku]] un citām tēmām. == Attēli == :[https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Eremu1/Att%C4%93li Mani pašuzņemtie attēli] evsgc5y6my2l73ygloe7tz8v0rqtn0a Normunds Žunna 0 516741 3668108 3665391 2022-08-08T10:55:02Z Normunds Žunna 101920 Tiek dzēsta nepatiesa informācija un apraksts tiek papildināts ar patiesu informāciju. wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Normunds Žunna | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731578672).jpg | att_izm = | apraksts = 2018. gada 6. novembris. Deputāts Normunds Žunna dod svinīgo solījumu. <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | dzim_dati = | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Konservatīvie]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = veterinārs, sabiedriskais darbinieks, [[politiķis]] | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Normunds Žunna''' (dzimis 1962. gadā) ir [[Latvija]]s sabiedriskais darbinieks, [[Ekonomika|ekonomists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pašlaik ir [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas [[Konservatīvie]] saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/6A8C26108D145E37C22583320029E59A?OpenDocument&lang=LV|title=Normunds Žunna - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-11}}</ref> 1998. gadā absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti,]] iegūstot bakalaura grādu muitas un nodokļu vadībā. No1981. gada līdz 1988. gadam studējis Rīgas Medicīnas institūtā, Vispārējās ārstniecības fakultātē. Sākoties ''[[Tautas atmodas kustība Latvijā|Atmodai]]'', darba gaitas turpina [[Rīga|Rīgā]] — pēc augusta puča stājies darbā [[Saeima]]s un [[Valsts prezidenta kanceleja|Valsts prezidenta]] drošības dienestā, vēlāk [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestam]] pakļautajā Muitas pārvaldē, līdz uzvar konkursā un tiek apstiprināts par Kontrabandas apkarošanas nodaļas vadītāju Rīgas muitā. Pēc tam tiek uzaicināts par konsultantu pretkontrabandas struktūrā starptautiskā projektā. Pēc tam N.Žunna izveido muitas brokeru uzņēmumu, kas veiksmīgi darbojas līdz pat Latvijas iestāšanās brīdim [[Eiropas Savienība|ES]]. 2005. gada nogalē N.Žunna piedalās konkursā uz vakanto vadošā speciālista amata vietu Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijā, kur strādā līdz 2010. gada beigām, kad tiek uzaucināts veidot brokeru nodaļu [[Rīgas Brīvostas pārvalde|Rīgas brīvostas]] uzņēmumā. Nodaļa tiek izveidota un, kā tās vadītājs, uzņēmumā strādā līdz 2012. gada vidum. 2013. gada izskaņā Normunds Žunna pieņem jaunu izaicinājumu un kļūst par Nakustamo īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāju Burtnieku novada pašvaldībā. Pieredze NVO sektorā: Izpilddirektors Lauksaimniecības tehnikas režotāju un tirgotāju asociācijā. Stratēģiskās komunikācijas direktors Latvijas Tirgotāju asociācijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Žunna, Normunds}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] dho0ekunmtpquq70qbwhloa5ynxbw32 3668112 3668108 2022-08-08T11:01:31Z Normunds Žunna 101920 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Normunds Žunna | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731578672).jpg | att_izm = | apraksts = 2018. gada 6. novembris. Deputāts Normunds Žunna dod svinīgo solījumu. <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | dzim_dati = | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Konservatīvie]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = ekonomists, sabiedriskais darbinieks, [[politiķis]] | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Normunds Žunna''' (dzimis 1962. gadā) ir [[Latvija]]s sabiedriskais darbinieks, [[Ekonomika|ekonomists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pašlaik ir [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas [[Konservatīvie]] saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/6A8C26108D145E37C22583320029E59A?OpenDocument&lang=LV|title=Normunds Žunna - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-11}}</ref> 1998. gadā absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti,]] iegūstot bakalaura grādu muitas un nodokļu vadībā. No1981. gada līdz 1988. gadam studējis Rīgas Medicīnas institūtā, Vispārējās ārstniecības fakultātē. Sākoties ''[[Tautas atmodas kustība Latvijā|Atmodai]]'', darba gaitas turpina [[Rīga|Rīgā]] — pēc augusta puča stājies darbā [[Saeima]]s un [[Valsts prezidenta kanceleja|Valsts prezidenta]] drošības dienestā, vēlāk [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestam]] pakļautajā Muitas pārvaldē, līdz uzvar konkursā un tiek apstiprināts par Kontrabandas apkarošanas nodaļas vadītāju Rīgas muitā. Pēc tam tiek uzaicināts par konsultantu pretkontrabandas struktūrā starptautiskā projektā. Pēc tam N.Žunna izveido muitas brokeru uzņēmumu, kas veiksmīgi darbojas līdz pat Latvijas iestāšanās brīdim [[Eiropas Savienība|ES]]. 2005. gada nogalē N.Žunna piedalās konkursā uz vakanto vadošā speciālista amata vietu Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijā, kur strādā līdz 2010. gada beigām, kad tiek uzaucināts veidot brokeru nodaļu [[Rīgas Brīvostas pārvalde|Rīgas brīvostas]] uzņēmumā. Nodaļa tiek izveidota un, kā tās vadītājs, uzņēmumā strādā līdz 2012. gada vidum. 2013. gada izskaņā Normunds Žunna pieņem jaunu izaicinājumu un kļūst par Nakustamo īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāju Burtnieku novada pašvaldībā. Pieredze NVO sektorā: Izpilddirektors Lauksaimniecības tehnikas režotāju un tirgotāju asociācijā. Stratēģiskās komunikācijas direktors Latvijas Tirgotāju asociācijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Žunna, Normunds}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] r0nijtt4uogyveddf7o0ybhl0ysh52i The Boys from Brazil 0 517224 3667714 3654758 2022-08-07T12:47:32Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Franklina Šafnera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''The Boys from Brazil'' | operators = | attēls = Boys from brazil.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = trilleris | režisors = [[Franklins Šafners]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Gregorijs Peks]] * [[Lorenss Olivjē]] * [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimss Meisons]] * [[Bruno Gancs]] | mūzika = [[Džerijs Goldsmits]] | oriģinālnos = ''The Boys from Brazil'' | studija = * ''ITC Entertainment'' * ''Producer Circle'' | montāža = | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1978|10|4}} | ilgums = 125 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|12 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|19 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.the-numbers.com/movies/1978/0BYFB.php|title=The Boys from Brazil |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2022|7|16}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''''The Boys from Brazil''''' ir 1978. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Trilleris|trillera]] filma, kuras režisors ir [[Franklins Šafners]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Gregorijs Peks]], [[Lorenss Olivjē]], [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimss Meisons]] un [[Bruno Gancs]]. Filma ir balstīta uz [[Aira Levins|Aira Levina]] 1976. gada tāda paša nosaukuma romāna. Filma stāsta par [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu]] mednieku, kurš [[Paragvaja|Paragvajā]] atklāj draudīgu un savādu [[Jozefs Mengele|Jozefa Mengeles]] plānu, lai atjaunotu [[Trešais reihs|Trešo reihu]]. ''The Boys from Brazil'' pirmizrāde notika {{Dat|1978|10|4|5=bez}}. Filma saņēma atšķirīgus kritiķu vērtējumus un tika nominēta trim [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] kategorijās "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris]]" (Olivjē), "[[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]]" un "[[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā oriģinālmūzika]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1978. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] [[Kategorija:Franklina Šafnera filmas]] ogab4mf2463bpnwk1kp4xk5vz5g8ct7 Dalībnieka diskusija:Red-tailed hawk 3 517724 3667805 3667092 2022-08-07T16:30:05Z Deepfriedokra 95076 Deepfriedokra pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Red tailed hawk]] uz [[Dalībnieka diskusija:Red-tailed hawk]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Red tailed hawk|Red tailed hawk]]" to "[[Special:CentralAuth/Red-tailed hawk|Red-tailed hawk]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mhawk10}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 08.49 (EEST) g23ecksk375rhj2bjd3ttvhautczk00 Mežābele 0 518008 3667915 3661776 2022-08-07T18:41:47Z Eremu1 102242 Izmainiju attēlu wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste |platums=235px |nosaukums=Mežābele<ref name="nosaukums"/> |attēls=Mežābele.jpg|att_izmērs=235px |att_nosaukums= |valsts=Plantae |valsts_lv=Augi |nodalījums=Magnoliophyta |nodalījums_lv=Segsēkļi |klase=Magnoliopsida |klase_lv=Divdīgļlapji |rinda=Rosales |rinda_lv=Rožu rinda |dzimta=Rosaceae |dzimta_lv=Rožu dzimta |apakšdzimta=Maloideae |apakšdzimta_lv=Ābeļu apakšdzimta |ģints=Malus|ģints_lv=Ābeles |suga=M. sylvestris |suga_lv=Mežābele |suga_r=Mežābele |binomial=Malus sylvestris |sinonīmi= |izplatība= |izcelsmes_vieta= |iedalījums= |kategorijas=nē }} '''Mežābele'''<ref name="nosaukums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/me%C5%BE%C4%81bele:1|title=Mežābele {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-07-27}}</ref> ({{val|la|Malus sylvestris}}) ir [[rožu dzimta]]s [[koks]]. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka tā ir [[ābele|dārza ābeles]] priekštecis. Taču saskaņā ar [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] [[analīze|analīzi]] noskaidrots, ka 2500 dārza ābeles šķirnes nāk no ''[[Malus sieversii]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://horde.me/Kangbakh/praroditelnica-vseh-yablok.html|title=Прародительница всех яблок • Социальная блог-платформа Horde.me|accessdate=2013-03-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131114021239/http://horde.me/Kangbakh/praroditelnica-vseh-yablok.html|archivedate=2013-11-14|dead-url=}}</ref> Tomēr cita DNS analīze parādīja, ka arī savvaļas mežābele sniegusi nozīmīgu ieguldījumu dārza ābeles izcelsmē.<ref name="Coart">Coart, E., Van Glabeke, S., De Loose, M., Larsen, A.S., Roldán-Ruiz, I. 2006. Chloroplast diversity in the genus ''Malus'': new insights into the relationship between the European wild apple (''Malus sylvestris'' <small>(L.) Mill.</small>) and the domesticated apple (''Malus domestica'' <small>Borkh.</small>). ''Mol. Ecol.'' '''15(8)''': 2171-82.</ref> Mežābeles koks ir ar blīvu, izplestu vainagu un līkumainiem zariem. Pavasarī zied ar sārti baltiem [[zieds|ziediem]]. [[Īsvasa]]s var būt ar ērkšķiem. Mazie zaļganie, retāk iesarkanie [[auglis|augļi]] parādās [[vasara]]s beigās. Koks mēdz būt līdz 10 [[metrs|metriem]] augsts, zari ir ērkšķaini, [[lapas]] ir kailas un līdz 8 [[centimetrs|centimetriem]] garas un augļi līdz 4 centimetriem [[diametrs|diametrā]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rokasgrāmata dabā. Koki|last=Tonijs|first=Rasels|pages=57}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ābeļu apakšdzimta]] 7vyeyieyvoo6hhjn05kes2hqdmlj86j Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022 4 518103 3667778 3666979 2022-08-07T15:28:33Z Feens 37 /* Balsojums */ wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.29 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 23.21 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 09.18 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 13.53 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 20.55 (EEST) ==== {{u|Feens}} ==== '''Komentārs:''' Labprātāk atdotu šo vietu citam, bet, ja nu neviens nepiesakās, esmu ar mieru aizpildīt Latvijas kvotu (lai citreiz pēkšņi to nenoņemtu). Apsolos centīgi apmeklēt prezentācijas un mājās, vikitikšanās laikā, tās atreferēt. Vēlreiz aicinu pieteikties citus kopienas locekļus. Esmu bijis uz šādu pasākumu, bet citi ne. Ja pieteikties kāds cits, neņēmu savu kandidatūru. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 18.28 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) q4l89ci52h3jzq3i6qwzkt989tpgnz9 3667952 3667778 2022-08-07T20:38:04Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.29 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 23.21 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 09.18 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 13.53 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 20.55 (EEST) ==== {{u|Feens}} ==== '''Komentārs:''' Labprātāk atdotu šo vietu citam, bet, ja nu neviens nepiesakās, esmu ar mieru aizpildīt Latvijas kvotu (lai citreiz pēkšņi to nenoņemtu). Apsolos centīgi apmeklēt prezentācijas un mājās, vikitikšanās laikā, tās atreferēt. Vēlreiz aicinu pieteikties citus kopienas locekļus. Esmu bijis uz šādu pasākumu, bet citi ne. Ja pieteikties kāds cits, neņēmu savu kandidatūru. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 18.28 (EEST) {{par}} # Atbalstu, lai arī zinu tavu skepsi pret šiem pasākumiem. Paldies arī tevis motivētājiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 23.37 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) bqujmsouekeawljjf3spom5tszv93pt 3667990 3667952 2022-08-07T22:51:30Z Egilus 27634 /* Balsojums */ wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.29 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 23.21 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 09.18 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 13.53 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 20.55 (EEST) ==== {{u|Feens}} ==== '''Komentārs:''' Labprātāk atdotu šo vietu citam, bet, ja nu neviens nepiesakās, esmu ar mieru aizpildīt Latvijas kvotu (lai citreiz pēkšņi to nenoņemtu). Apsolos centīgi apmeklēt prezentācijas un mājās, vikitikšanās laikā, tās atreferēt. Vēlreiz aicinu pieteikties citus kopienas locekļus. Esmu bijis uz šādu pasākumu, bet citi ne. Ja pieteikties kāds cits, neņēmu savu kandidatūru. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 18.28 (EEST) {{par}} # Atbalstu, lai arī zinu tavu skepsi pret šiem pasākumiem. Paldies arī tevis motivētājiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 23.37 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 01.51 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) 2barf7s4vejwkkas2avs80k8z1glsu0 3668025 3667990 2022-08-08T04:01:49Z Biafra 13794 /* {{u|Feens}} */ wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.29 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 23.21 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 09.18 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 13.53 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 20.55 (EEST) ==== {{u|Feens}} ==== '''Komentārs:''' Labprātāk atdotu šo vietu citam, bet, ja nu neviens nepiesakās, esmu ar mieru aizpildīt Latvijas kvotu (lai citreiz pēkšņi to nenoņemtu). Apsolos centīgi apmeklēt prezentācijas un mājās, vikitikšanās laikā, tās atreferēt. Vēlreiz aicinu pieteikties citus kopienas locekļus. Esmu bijis uz šādu pasākumu, bet citi ne. Ja pieteikties kāds cits, neņēmu savu kandidatūru. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 18.28 (EEST) {{par}} # Atbalstu, lai arī zinu tavu skepsi pret šiem pasākumiem. Paldies arī tevis motivētājiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 23.37 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 01.51 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 07.01 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) 54r88xjjbi6n6k4q08w6nskpji68185 3668028 3668025 2022-08-08T04:27:25Z Meistars Joda 781 /* {{u|Feens}} */ wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.29 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 23.21 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 09.18 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 13.53 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 20.55 (EEST) ==== {{u|Feens}} ==== '''Komentārs:''' Labprātāk atdotu šo vietu citam, bet, ja nu neviens nepiesakās, esmu ar mieru aizpildīt Latvijas kvotu (lai citreiz pēkšņi to nenoņemtu). Apsolos centīgi apmeklēt prezentācijas un mājās, vikitikšanās laikā, tās atreferēt. Vēlreiz aicinu pieteikties citus kopienas locekļus. Esmu bijis uz šādu pasākumu, bet citi ne. Ja pieteikties kāds cits, neņēmu savu kandidatūru. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 18.28 (EEST) {{par}} # Atbalstu, lai arī zinu tavu skepsi pret šiem pasākumiem. Paldies arī tevis motivētājiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 23.37 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 01.51 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 07.01 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 07.27 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) 75l608ywigmt1akj2hw9js5wunpfcar 3668049 3668028 2022-08-08T07:50:21Z Feens 37 /* {{u|Feens}} */ wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.29 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 23.21 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 09.18 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 13.53 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 20.55 (EEST) ==== {{u|Feens}} ==== '''Komentārs:''' Labprātāk atdotu šo vietu citam, bet, ja nu neviens nepiesakās, esmu ar mieru aizpildīt Latvijas kvotu (lai citreiz pēkšņi to nenoņemtu). Apsolos centīgi apmeklēt prezentācijas un mājās, vikitikšanās laikā, tās atreferēt. Vēlreiz aicinu pieteikties citus kopienas locekļus. Esmu bijis uz šādu pasākumu, bet citi ne. Ja pieteikties kāds cits, noņemu savu kandidatūru. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 18.28 (EEST) {{par}} # Atbalstu, lai arī zinu tavu skepsi pret šiem pasākumiem. Paldies arī tevis motivētājiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 23.37 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 01.51 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 07.01 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 07.27 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) clvus43vw7t1i4x09papj1whkxxf11u Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde 3 518108 3667790 3663427 2022-08-07T16:10:12Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aérospatiale Concorde}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST) == Stacijas == Lūdzu,ja kāds šeit ir,ierosiniet dzelzceļa līnijas,kuru pieturas varu papildināt ar ziņām par biļešu kasēm. Esmu jau izdarījis līnijas: Rīga-Tukums II,Rīga-Lugaži un Rīga-Skulte. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 23.01 (EEST) :Visas, kurās kursē pasažieru vilcieni. Kopējais līniju katalogs ir [[:Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|šeit]]. Paldies par darbu, un ceru, ka papildinājumi atbilst [https://www.pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/ pašreizējai situācijai]. Ideāli būtu šo linku pielikt visur kā atsauci. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 31. jūlijs, plkst. 00.00 (EEST) == Pieturas punkti == Sveiki! Ja kāds šo lasa,Es vēlos lūgt palīdzību, es esmu lapā [[Pieturas punkts]] izveidojis sadaļu "Pieturas punkti Latvijā. Vai jūs varētu man palīdzēt un rakstīt klāt pieturas alfabētiskā secībā? Es tās skatos no [[Dzelzceļa stacijas Latvijā]], un tad rakstu iekšā. Pagaidām varat sākt aiz pieturas [[Lašupe]]. Es būtu ļoti laimīgs,ja Jūs man palīdzētu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 19.10 (EEST)Aérospatiale Concorde ayyypugl8px5jurr68lc6640ny6m0qq Dalībnieks:Aérospatiale Concorde 2 518109 3667784 3667565 2022-08-07T15:50:34Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki |{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}} |{{Windows 7 lietotājs}} |{{Chrome lietotājs}} |{{Lietotājs vīrietis}} |{{Uzrunāt uz tu}} |{{Alkohols-0}} |{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}} |{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}} |{{Latvijas patriots}} |{{Rīgas iedzīvotājs}} |{{Neviens nav perfekts}} |{{user contrib|300|Aérospatiale_Concorde|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}} {{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]. cl1kyasn33v6a5xv46pd5f986qw6u95 3667897 3667784 2022-08-07T18:00:07Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki |{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}} |{{Windows 7 lietotājs}} |{{Chrome lietotājs}} |{{Lietotājs vīrietis}} |{{Uzrunāt uz tu}} |{{Alkohols-0}} |{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}} |{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}} |{{Latvijas patriots}} |{{Rīgas iedzīvotājs}} |{{Neviens nav perfekts}} |{{user contrib|300|Aérospatiale_Concorde|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}} {{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]. Kopš [[2022. gads|2022. gada]] esmu saslimis ar Vikipēdiju. Mani var droši saukt par Mieriņu :). 8yzeylas5z6pv4uc7ffn1vc34ub0afx Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 518168 3668124 3667397 2022-08-08T11:56:21Z Kleivas 2704 /* 20px Regbijs */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- |} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)<small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center|''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] ctftp7javn67ljmxgl8f4ul03affez8 Vēverbrants 0 518362 3668004 3665484 2022-08-08T03:01:25Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} '''Vēverbrants''' var būt: * [[Arnolds Vēverbrants]]; * [[Egils Vēverbrants]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] s0j6pgralj4u0u13adehk0i6xvouf8d Žuzē I 0 518472 3668016 3666182 2022-08-08T03:02:48Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{kategorijas+}} veidne. [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]] wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{Dzēst|mašīntulkojums, bet glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}} '''Žuzē I''' ([[Lisabona]], 1714. g. 6. jūnijs - Lisabona, 1777. gada 24. februāris)Pazīstams kā "o reformador", viņš bija Portugāles karalis no 1750. gada 31. jūlija līdz savai nāvei, viņa valdīšanu iezīmēs karaļa ministra [[marķīza pombala]]<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cardozo|first=Manoel|last2=Cheke|first2=Marcus|last3=Doria|first3=Antonio Alvaro|date=1950-02|title=O ditador de Portugal Marques de Pombal.|url=http://dx.doi.org/10.2307/2509007|journal=The Hispanic American Historical Review|volume=30|issue=1|pages=84|doi=10.2307/2509007|issn=0018-2168}}</ref>reformas. {{Infobox royalty|name=Žuzē I|name-orig=''josé I''|image=[[Attēls:Retrato D. José - Mafra.jpg|80px]]|imgw=200|succession=* Portugāles un Algarves karalis * Portugāles monarhs|reign-start={{dat|1750|7|31|N}}|reign-end={{dat|1777|2|24|N}}|coronation=|full name=|predecessor=[[Žoau V]]|successor=[[Marija I]]|spouse=[[Mariana Viktorija no Spānijas]]|issue=* [[Marija I]]|house=[[Bragança dinastija]]|father=[[Žoau V]]|mother=[[Marija Ana no Austrijas]]|religion=[[katolisms]]|birth_date={{dat|1714|6|6}}|birth_place=|death_date=|death_place=|date of burial=|signature=}} hm8kmdpqfdmoihyqh9enu30nc7maqz1 Tālmācības vidusskola "Rīgas 1. vidusskola" 0 518583 3668003 3666869 2022-08-08T03:01:24Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} {{jāuzlabo}} == Par skolu == Tālmācības vidusskola “Rīgas 1. vidusskola” piedāvā iegūt pamatizglītību (1.-9. klase) un vidējo izglītību (10.-12. klase) tālmācībā. Tālmācības vidusskola “Rīgas 1. vidusskola” piedāvā pilnu mācību procesu: mācību stundas, konsultācijas, pieeju mācību materiāliem, iespējas kārtot pārbaudes darbus un ieskaites vairākkārt bez maksas, kā arī iespēju pabeigt divas klases vienā mācību gadā. Beidzot 9. klasi skolēns saņem apliecību par apgūtu vispārējo pamatizglītību, bet beidzot 12. klasi iegūst atestātu par apgūtu vispārējo vidējo izglītību. == Ārējās saites == * [https://vidusskola.com/ Mājaslapa] * {{facebook|vidusskola}} * {{instagram|talmacibas_vidusskola}} [[Kategorija:Skolas Rīgā]] g7mx8rs7a4e4mnd0f8q8cnewej5wdg6 3668012 3668003 2022-08-08T03:02:33Z EdgarsBot 50781 Pywikibot 7.5.2 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} {{jāuzlabo}} == Par skolu == Tālmācības vidusskola “Rīgas 1. vidusskola” piedāvā iegūt pamatizglītību (1.-9. klase) un vidējo izglītību (10.-12. klase) tālmācībā. Tālmācības vidusskola “Rīgas 1. vidusskola” piedāvā pilnu mācību procesu: mācību stundas, konsultācijas, pieeju mācību materiāliem, iespējas kārtot pārbaudes darbus un ieskaites vairākkārt bez maksas, kā arī iespēju pabeigt divas klases vienā mācību gadā. Beidzot 9. klasi skolēns saņem apliecību par apgūtu vispārējo pamatizglītību, bet beidzot 12. klasi iegūst atestātu par apgūtu vispārējo vidējo izglītību. == Ārējās saites == * [https://vidusskola.com/ Mājaslapa] * {{facebook|vidusskola}} * {{instagram|talmacibas_vidusskola}} [[Kategorija:Skolas Rīgā]] 206j80svjml0ee84jlc5j63brql6mie Meža dravniecība 0 518606 3668001 3667045 2022-08-08T03:01:22Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} [[Attēls:Bartnik2.jpg|thumb|215x215px|Meža dravnieks]] '''Meža dravniecība''' ir vēsturisks [[Biškopība|dravniecības]] veids, kurā [[medus]] un citi bišu produkti tika iegūti no dorēs jeb koku dobumos dzīvojošām [[Medusbites|bitēm]]. Dores varēja būt dabiskas vai cilvēka izveidotas. Tās tika izkaltas jeb izdētas ar vedgu — īpašu [[Kalts|kaltu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saimnieks.lv/raksts/sena-meza-dravnieciba|title=Senā meža dravniecība|last=Ritmanis|first=Ziedonis|website=saimnieks.lv|date=30.03.2021}}</ref>. Pie dorēm nokļuva ar dzeini — virvēs iestiprinātu dēli. Senajiem latviešiem meža dravniecība bija nozīmīga saimniecības daļa — 1212. gada [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]] sākās pēc tam, kad zobenbrāļi latgaļiem un līviem atņēma bišu kokus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/bisu-koku-brinums%E2%80%A9|title=Senos bišu kokos atrodamas iekaltas maģiskas zīmes|last=Eniņš|first=Guntis|website=la.lv|date=06.11.2013}}</ref> == Atsauces == [[Kategorija:Biškopība]] <references />{{Aizmetnis}} oplfnsir6apy1cjwcicjbcvxgdeti63 Lāčupīte (Hapaka grāvja pieteka) 0 518611 3667729 3667650 2022-08-07T13:23:39Z Edgars2007 9590 Atcēlu [[Special:Contributions/Egilus|Egilus]] ([[User talk:Egilus|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3667650 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Hapaka grāvja pieteku|Lāčupīte|Lāčupīte}} {{Upes infokaste|nosaukums=Lāčupīte|attēls=Канава - mikroskops - Panoramio.jpg|attēla_izmērs=|paraksts=Lāčupīte pie Buļļu ielas|karte=|kartes_paraksts=|kartes_izmērs=288px|izteka=[[Imanta]]|augštece=|satekupes=|ieteka=[[Hapaka grāvis]]|sāk_plat_d=56|sāk_plat_m=58|sāk_plat_s=28.4|sāk_plat_NS=N|sāk_gar_d=24|sāk_gar_m=02|sāk_gar_s=07.8|sāk_gar_EW=E|iet_plat_d=56|iet_plat_m=59|iet_plat_s=33|iet_plat_NS=N|iet_gar_d=24|iet_gar_m=02|iet_gar_s=57|iet_gar_EW=E|baseina_valstis=|tek_caur={{LAT}}|garums=10|iztekas_augstums=|ietekas_augstums=|kritums=|caurtece=|gada_notece=|baseins=21,7|baseins_latvijā=|pietekas=|vietaskarte=Latvija|reljefs=jā}} '''Lāčupīte''', arī '''Lāčupe''', ir [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvja]] labā pieteka [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] [[Imanta (Rīga)|Imantas]], [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] un [[Spilve (Rīga)|Spilves]] apkaimēs.<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=97649|title=Informācija par objektu: Lāčupīte|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|work=LĢIA vietvārdu datubāze|accessdate={{dat|2022|08|06||bez}}}}</ref> Lāčupīte oficiāli sākas Rīgā pie [[Buļļu iela|Buļļu ielas]] Imantā un tek gar rūpniecisku zonu, vēlāk caur mežu uz ziemeļaustrumiem. Upi vidustecē šķērso [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|dzelzceļa līnija Zasulauks-Bolderāja]], pēc kuras tā pagriežas uz ziemeļiem un tek gar [[Esena dārzi|Esena dārziem]] un [[Rātsupe|Rātsupes]] mazdārziņu koloniju līdz ietekai Hapaka grāvī. 10 km garā upīte visā garumā regulēta, tajā ietek tikai novadgrāvji. Faktiski sākas [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] grāvjos un lielu daļu tecējuma pavada pazemē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikeliscelo.lv/events/lacupite/|title=Lāčupīte - Miķelis Ceļo|last=Ceļo|first=Miķelis|access-date=2022-08-06|date=2021-05-13|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=10|title=Latvijas Daba un kultūrvēsture DZIEDAVA.lv|website=dziedava.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> tekot caur kanalizācijas kolektoriem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/imanta/geografija/|title=Ģeogrāfija {{!}} Imanta|last=RDPAD|first=Webmaster|website=Apkaimes|access-date=2022-08-06|language=lv-LV}}</ref> tikai vietām parādoties virszemē, tādā gadījumā tās garums sasniedz 18 km. Lāčupītes augšteces aizbēršana atainota filmā "Lāčupīte".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurpes.lv/pasakums/filmas-lacupite-atkartojums|title=Filmas "Lāčupīte" ATKĀRTOJUMS {{!}} Kurp.es|website=kurpes.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> == Attēli == <gallery> River Lāčupīte east from railway.jpg|Lāčupīte pēc dzelzceļa tilta River Lāčupīte east from railway (2).jpg|Lāčupīte pēc dzelzceļa tilta River Lāčupīte, view from railway to east.jpg|Skats no dzelzceļa tilta </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Imanta]] [[Kategorija:Kleisti (Rīga)]] [[Kategorija:Spilve]] [[Kategorija:Rīgas upes]] 080ed2mr1gbo975tgmzmflw70um0p0d Starpstacija 0 518624 3668014 3667219 2022-08-08T03:02:46Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{kategorijas+}} veidne. [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]] wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} [[Starpstacija|Starpstacijas]] ir [[dzelzceļa stacija|pieturas]] paredzētas pasažieru, [[krava|kravu]] un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir laikus nodrošināt drošu [[vilciens|vilcienu]] kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī [[izmaiņas punkts|izmaiņas]] un [[apdzīšanas punkts|apdzīšanas]] punktus, kuros tiek veiktas vai būtu iespējams veikt šīs nelielās [[krava|kravu]] operācijas. [[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]] ==Starpstacijas Latvijā== *[[3. kilometrs]] *[[7. kilometrs]] *[[Asote (stacija)|Asote]] *[[Kalniena (stacija)|Kalniena]] *[[Sergunta (stacija)|Sergunta]] bcqznlve4agrqr9sq84z1jgcg3pnx18 Rūjiena (stacija) 0 518634 3668015 3667476 2022-08-08T03:02:47Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{kategorijas+}} veidne. [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]] wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija [[dzelzceļa stacija]] [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. == Vēsture == Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]]. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts == Ārējās saites == --> 114l1bw74jwajudrwud7i841vc9nyjp 3668032 3668015 2022-08-08T05:57:44Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{kategorija:dzelzceļa_stacijas_Latvijā}} {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija [[dzelzceļa stacija]] [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. == Vēsture == Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]]. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts == Ārējās saites == --> 7m2fcqqpvhv7o1igi7e6rgd7zqveghd 3668033 3668032 2022-08-08T06:00:26Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija [[dzelzceļa stacija]] [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] == Vēsture == Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]]. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts == Ārējās saites == --> id2abgag6riavahbr6qgepzik8spzck Čičibu bērzs 0 518679 3667730 3667577 2022-08-07T13:31:09Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Betula chichibuensis|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula chichibuensis|suga_lv=Čičibu bērzs|attēls=Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|attēls2=}} '''Čičibu bērzs''' ({{val-la|Betula chichibuensis}}) ir kritiski apdraudēta [[Bērzu dzimta|bērzu dzimtas]] suga. Tā ir endēmiska Japānai - dabā aug tikai uz Okučičibu kalnu kaļķakmens atsegumiem, [[Kitakami]] kalnos un [[Honsju|Honsju salā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Igarashi|first=Yuji|last2=Aihara|first2=Hiroki|last3=Handa|first3=Yoshihiro|last4=Katsumata|first4=Hiroshi|last5=Fujii|first5=Masanori|last6=Nakano|first6=Koichiro|last7=Hirao|first7=Toshihide|date=2017-05|title=Development and Evaluation of Microsatellite Markers for the Critically Endangered Birch Betula chichibuensis (Betulaceae)|url=http://doi.wiley.com/10.3732/apps.1700016|journal=Applications in Plant Sciences|language=en|volume=5|issue=5|pages=1700016|doi=10.3732/apps.1700016|issn=2168-0450|pmc=PMC5435406|pmid=28529833}}</ref> Ļoti reti sastopama, iekļauta [[Sarkanā grāmata|Starptautiskajā sarkanajā grāmatā]] kā kritiski apdraudēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iucnredlist.org/species/194282/2309490|title=Chichibu Birch in the The IUCN Red List of Threatened Species|access-date=07-08-2022|date=2014}}</ref> 1993. gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=McAllister|first=Hugh|date=2019-12|title=924. BETULA CHICHIBUENSIS|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/curt.12305|journal=Curtis's Botanical Magazine|language=en|volume=36|issue=4|pages=365–374|doi=10.1111/curt.12305|issn=1355-4905}}</ref> Čičibu bērzs nevar veikt [[Apputeksnēšana|pašapputi]], tam ir raksturīga zema sēklu dzīvotspēja (apmēram 1 % pēc dažām aplēsēm<ref name=":0" />), kā arī sugu apdraud biotopu degradācija un mežu izciršana [[Čičibu apgabals|Čičibu apgabalā]], un tās mazais populācijas lielums padara to īpaši neaizsargātu pret [[Dabas katastrofas|dabas katastrofām]] un slimībām. Daudzos pasaules botāniskajos dārzos tagad audzē šo bērzu sugu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/science-environment-34378953|title=UK team germinates critically endangered Japanese birch|work=BBC News|access-date=2022-08-07|date=2015-09-29|language=en-GB}}</ref> Koks sasniedz 8-10 m augstumu. Čičibu bērza [[miza]] ir gaiši brūna un kārtaina ar horizontālām līnijām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == <references /> {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Bērzi]] stibz7wlds9d0wq1gkfp5r4gxzf2dmi Dalībnieka diskusija:Kitty4Kat 3 518695 3667779 3667611 2022-08-07T15:32:44Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Coffee Culture]] uz [[Dalībnieka diskusija:Kitty4Kat]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Coffee Culture|Coffee Culture]]" to "[[Special:CentralAuth/Kitty4Kat|Kitty4Kat]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Coffee Culture}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 11.38 (EEST) 6sbzkdjismruy5y2kjkcs4rv5boinh4 Zibolda lazda 0 518705 3667728 3667630 2022-08-07T13:21:45Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus sieboldiana|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus sieboldiana|suga_lv=Zibolda lazda|attēls=Corylus sieboldiana 4.JPG|attēls2=Corylus sieboldiana 1.JPG}} '''Zibolda lazda''' ({{val-la|Corylus sieboldiana}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga. Suga sastopama [[Japāna|Japānā]] [[Hokaido]] un [[Honsju]] salās, [[Ķīna|Ķīnas]] austrumos, [[Korejas pussala|Korejas pussalā]] un [[Krievija|Krievijas]] austrumos. Zibolda lazda ir krūmveidīgs [[koks]], kurš var sasniegt 5 metru augstumu. Aug jauktos mežos vai pļavās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iucnredlist.org/species/194529/2345348|title=Japanese Hazel in the The IUCN Red List of Threatened Species|access-date=07-08-2022|date=2016}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} l72etuwg5hn4nyxayln1stb0bquc2hx Dalībnieka diskusija:Jedward76 3 518715 3667652 2022-08-07T12:04:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jedward76}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 15.04 (EEST) 3t37bo3as7ig9vikb4aqa8ro8b1h7zn Kategorija:Ričarda Linkletera filmas 14 518716 3667659 2022-08-07T12:22:22Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Linkletera, Ričarda]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Linkletera, Ričarda]] 9l7bnafd97h4yabg3uvtirk035iow70 Kategorija:Sidnija Lūmeta filmas 14 518717 3667662 2022-08-07T12:24:28Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Lūmeta, Sidnija]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Lūmeta, Sidnija]] tse0aqt633cpmnf5rah5kyaiduvum0v Dalībnieka diskusija:Lueromat 3 518718 3667668 2022-08-07T12:25:49Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lueromat}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 15.25 (EEST) m5rktlytyzdtlsymnkqrf9cfbocwlzk Kategorija:Ādama Makeja filmas 14 518719 3667670 2022-08-07T12:26:51Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Makeja, Ādama]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Makeja, Ādama]] 2f9o8j2ynppoex3eq00av3iyj7zo9xy Kategorija:Terensa Malika filmas 14 518720 3667678 2022-08-07T12:29:35Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Malika, Terensa]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Malika, Terensa]] gzt2dxo05gem6cupfv54s8gfutvt7q8 Kategorija:Maikla Manna filmas 14 518721 3667682 2022-08-07T12:31:02Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Manna, Maikla]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Manna, Maikla]] bwq1edn4su6zvn64zz4ff4y006uqb6m Kategorija:Maika Nikolsa filmas 14 518722 3667687 2022-08-07T12:34:46Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Nikolsa, Maika]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Nikolsa, Maika]] po6w5gprt1j0cuapjzfjismrhw1a22q Kategorija:Roberta Oltmena filmas 14 518723 3667692 2022-08-07T12:37:17Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Oltmena, Roberta]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Oltmena, Roberta]] 81a8yzn86i79603i7vlxl64fo21yjw5 Kategorija:Sema Pekinpā filmas 14 518724 3667699 2022-08-07T12:39:32Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Pekinpā, Sema]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Pekinpā, Sema]] p71408ro9y6zlb8yawk5hbjrj3abpn6 Kategorija:Braiena Singera filmas 14 518725 3667702 2022-08-07T12:41:23Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Singera, Braiena]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Singera, Braiena]] f2j6jsga1ohbldu7gzr4azd4q6e7m51 Kategorija:Nikolasa Reja filmas 14 518726 3667710 2022-08-07T12:44:39Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Reja, Nikolasa]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Reja, Nikolasa]] s9rqsel7hhdjo75ah3gx49tjardt54x Kategorija:Franklina Šafnera filmas 14 518727 3667713 2022-08-07T12:46:49Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Šafnera, Franklina]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Šafnera, Franklina]] 14pzs93v9n8yfp2uto4p64b79u385z3 Kategorija:Damjēna Šazela filmas 14 518728 3667716 2022-08-07T12:48:30Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Šazela, Damjēna]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Šazela, Damjēna]] twct71xghzyl0h1rtdyhuth2sx0yoxq Kategorija:Pola Šreidera filmas 14 518729 3667720 2022-08-07T12:50:42Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Šreidera, Pola]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Šreidera, Pola]] 6vqpnnis6f36fd1o9mbarn1w6x8pspu Kategorija:Roberta Vaiza filmas 14 518730 3667724 2022-08-07T12:52:10Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Vaiza, Roberta]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Vaiza, Roberta]] buf7f7udkeb9yhtam7w43k1qu9k4th9 Zero pilsēta 0 518731 3667733 2022-08-07T13:47:52Z XD991 108020 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Zero pilsēta | oriģinālnos = ''Город Зеро'' | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[farss]] | režisors = [[Karens Šahnazarovs]] | producents = | scenārijs = * Karens Šahnazarovs * [[Aleksandrs Borodjanskis]] | aktieri = * [[Leonīds Filatovs]] * [[Oļegs Basilašvili]] * [[Vladimirs Meņšovs]] * [[Armens Džigarhanjans]] * [[Jevgeņijs Jevstigņejevs]] | mūzika = Ed... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Zero pilsēta | oriģinālnos = ''Город Зеро'' | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[farss]] | režisors = [[Karens Šahnazarovs]] | producents = | scenārijs = * Karens Šahnazarovs * [[Aleksandrs Borodjanskis]] | aktieri = * [[Leonīds Filatovs]] * [[Oļegs Basilašvili]] * [[Vladimirs Meņšovs]] * [[Armens Džigarhanjans]] * [[Jevgeņijs Jevstigņejevs]] | mūzika = [[Eduards Artemjevs]] | operators = [[Nikolajs Ņemoļajevs]] | mākslinieks = | montāža = | studija = ''[[Mosfilm]]'' | izplatītājs = | izdošana = | ilgums = 97 minūtes | valsts = {{USSR}} | valoda = [[krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Zero pilsēta"''' ({{val|ru|Город Зеро}}) ir 1988. gada [[PSRS|padomju]] [[fantasmagorija|fantasmagoriskā]] mākslas filma, kuras režisors ir [[Karens Šahnazarovs]]. Sākotnēji filma bija nodomāta kā [[absurds|absurda]] komēdija, bet vēlāk režisors atzina, ka filma pārauga sākotnējo ieceri. Pēc Šahnazarova teiktā, šī filma ir par to, ka "mūsu pagātne ir neizprotama, jo pastāvīgi tiek mistificēta".<ref name="karen">Интервью Карена Шахназарова // Лицензионное переиздание фильма «Город Зеро». — 2003.</ref> Pastāv uzskats, ka filma ir [[alegorija]] par [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Беззубцев-Kондаков |first1=Александр |title=Спящий режим: о фильме К.Шахназарова "Город Зеро" |url=http://www.promegalit.ru/publics.php?id=3380 |website=Евразийский журнальный портал «Мегалит» promegalit.ru}}</ref> Filmas sižets ir par [[Maskava]]s mašinbūves rūpnīcas inženieri Alekseju Varakinu, kurš dodas komandējumā provinces pilsētā, kur ar viņu sāk notikt dīvainas lietas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1988. gada filmas]] [[Kategorija:PSRS filmas]] tgptzg3q0z327bq3f8bxq0282hnx3uw 3667795 3667733 2022-08-07T16:17:00Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Zero pilsēta | oriģinālnos = ''Город Зеро'' | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[farss]] | režisors = [[Karens Šahnazarovs]] | producents = | scenārijs = * Karens Šahnazarovs * [[Aleksandrs Borodjanskis]] | aktieri = * [[Leonīds Filatovs]] * [[Oļegs Basilašvili]] * [[Vladimirs Meņšovs]] * [[Armens Džigarhanjans]] * [[Jevgeņijs Jevstigņejevs]] | mūzika = [[Eduards Artemjevs]] | operators = [[Nikolajs Ņemoļajevs]] | mākslinieks = | montāža = | studija = ''[[Mosfilm]]'' | izplatītājs = | izdošana = | ilgums = 97 minūtes | valsts = {{USSR}} | valoda = [[krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Zero pilsēta"''' ({{val|ru|Город Зеро}}) ir 1988. gada [[PSRS|padomju]] [[fantasmagorija|fantasmagoriskā]] mākslas filma, kuras režisors ir [[Karens Šahnazarovs]]. Sākotnēji filma bija nodomāta kā [[absurds|absurda]] komēdija, bet vēlāk režisors atzina, ka filma pārauga sākotnējo ieceri. Pēc Šahnazarova teiktā, šī filma ir par to, ka "mūsu pagātne ir neizprotama, jo pastāvīgi tiek mistificēta".<ref name="karen">Интервью Карена Шахназарова // Лицензионное переиздание фильма «Город Зеро». — 2003.</ref> Pastāv uzskats, ka filma ir [[alegorija]] par [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Беззубцев-Kондаков |first1=Александр |title=Спящий режим: о фильме К.Шахназарова "Город Зеро" |url=http://www.promegalit.ru/publics.php?id=3380 |website=Евразийский журнальный портал «Мегалит» promegalit.ru}}</ref> Filmas sižets ir par [[Maskava]]s mašīnbūves rūpnīcas inženieri Alekseju Varakinu, kurš dodas komandējumā provinces pilsētā, kur ar viņu sāk notikt dīvainas lietas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1988. gada filmas]] [[Kategorija:PSRS filmas]] 01rtdlam8gbkd723fdiawaciqxak41n Nikolajs Repņins 0 518732 3667736 2022-08-07T13:52:15Z Pirags 3757 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Nikolajs Repņins | vārds_orig = ''Никола́й Васи́льевич Репни́н'' | attēls = Nikolai Vasilyevich Repnin.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1734 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [Pēterburga]] | m_dat_alt = | m_gads = 1801 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 24 | m_vieta = | dzīves_vieta... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nikolajs Repņins | vārds_orig = ''Никола́й Васи́льевич Репни́н'' | attēls = Nikolai Vasilyevich Repnin.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1734 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [Pēterburga]] | m_dat_alt = | m_gads = 1801 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 24 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Nikolajs Repņins''' ({{val|ru|Никола́й Васи́льевич Репни́н}}; 1734—1801) bija [[Krievijas impērija]]s [[ģenerālfeldmaršals]], diplomāts un ierēdnis. No 1792. līdz 1796. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1734. gada 22. (11. pēc VS) martā kņaza Vasīlija Repņina ģimenē, viņa vectēvs [[Aņikita Repņins]] bija pirmais Krievijas karaspēka okupētās [[Rīgas gubernators]]. Jau 1735. gadā iestājās Krievijas impērijas karadienestā, izglītību ieguva Vācijā un Francijā. Sakarā ar [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumu viņu 1756. gadā atsauca uz Krieviju un viņš piedalījās visāas lielākajās šī kara kaujās, 1762. gadā ieguva ģenerālmajora dienesta pakāpi. 1762. gadā jaunais ķeizars [[Pēteris III]] viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Berlīnē, bet 1763. gadā [[Katrīna II]] par sūtņa [[Hermanis Kārlis fon Keizerlings|Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga]] palīgu, bet pēc viņa nāves 1964. gadā par sūtni Varšavā. Tajā pašā gadā Seims par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Krievijas atbalstīto [[Staņislavs Poņatovskis|Staņislavu Poņatovski]]. Poļu opozīcijas apspiešanai Repņins vairākkārt pielietoja militāru spēku un 1769. gadā viņu atsauca no sūtņa amata. Pēc tam piedalījās [[Krievu-turku karš (1768-1774)|krievu-turku karā (1768-1774)]], pēc kura beigām viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Konstantinopolē (1775—1776). Vēlāk bija [[Smoļenska]]s un [[Orla]]s vietniecību gubernators (1778—1781), pēc tam [[Pleskavas vietniecība]]s gubernators (1782—1791). [[Krievu-turku karš (1787—1791)|krievu-turku kara (1787—1791)]] laikā atgriezās militārajā dienestā. Pēc kara beigām bija Rīgas ģenerālgubernators (1792—1796). Miris 1801. gadā. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Repņins, Nikolajs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] hurilakipoh6n1pjy0uexsuyxiaab0j 3667751 3667736 2022-08-07T14:41:47Z Meistars Joda 781 1935. gads nebija gluži pareizais... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nikolajs Repņins | vārds_orig = ''Никола́й Васи́льевич Репни́н'' | attēls = Nikolai Vasilyevich Repnin.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1734 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [Pēterburga]] | m_dat_alt = | m_gads = 1801 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 24 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Nikolajs Repņins''' ({{val|ru|Никола́й Васи́льевич Репни́н}}; 1734—1801) bija [[Krievijas impērija]]s [[ģenerālfeldmaršals]], diplomāts un ierēdnis. No 1792. līdz 1796. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1734. gada 22. (11. pēc VS) martā kņaza Vasīlija Repņina ģimenē, viņa vectēvs [[Aņikita Repņins]] bija pirmais Krievijas karaspēka okupētās [[Rīgas gubernators]]. Jau 11 gadu vecumā (tā bija tālaika norma) iestājās Krievijas impērijas karadienestā, izglītību ieguva Vācijā un Francijā. Sakarā ar [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumu viņu 1756. gadā atsauca uz Krieviju un viņš piedalījās visās lielākajās šī kara kaujās, 1762. gadā ieguva ģenerālmajora dienesta pakāpi. 1762. gadā jaunais ķeizars [[Pēteris III]] viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Berlīnē, bet 1763. gadā [[Katrīna II]] par sūtņa [[Hermanis Kārlis fon Keizerlings|Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga]] palīgu, bet pēc viņa nāves 1964. gadā par sūtni Varšavā. Tajā pašā gadā Seims par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Krievijas atbalstīto [[Staņislavs Poņatovskis|Staņislavu Poņatovski]]. Poļu opozīcijas apspiešanai Repņins vairākkārt pielietoja militāru spēku un 1769. gadā viņu atsauca no sūtņa amata. Pēc tam piedalījās [[Krievu-turku karš (1768-1774)|krievu-turku karā (1768-1774)]], pēc kura beigām viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Konstantinopolē (1775—1776). Vēlāk bija [[Smoļenska]]s un [[Orla]]s vietniecību gubernators (1778—1781), pēc tam [[Pleskavas vietniecība]]s gubernators (1782—1791). [[Krievu-turku karš (1787—1791)|krievu-turku kara (1787—1791)]] laikā atgriezās militārajā dienestā. Pēc kara beigām bija Rīgas ģenerālgubernators (1792—1796). Miris 1801. gadā. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Repņins, Nikolajs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] kvud86k8ce58jogz5rr8in9ml8sh51l 3667909 3667751 2022-08-07T18:34:54Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nikolajs Repņins | vārds_orig = ''Никола́й Васи́льевич Репни́н'' | attēls = Nikolai Vasilyevich Repnin.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1734 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Pēterburga]] | m_dat_alt = | m_gads = 1801 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 24 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Nikolajs Repņins''' ({{val|ru|Никола́й Васи́льевич Репни́н}}; 1734—1801) bija [[Krievijas impērija]]s [[ģenerālfeldmaršals]], diplomāts un ierēdnis. No 1792. līdz 1796. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1734. gada 22. (11. pēc VS) martā kņaza Vasīlija Repņina ģimenē, viņa vectēvs [[Aņikita Repņins]] bija pirmais Krievijas karaspēka okupētās [[Rīgas gubernators]]. Jau 11 gadu vecumā (tā bija tālaika norma) iestājās Krievijas impērijas karadienestā, izglītību ieguva Vācijā un Francijā. Sakarā ar [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumu viņu 1756. gadā atsauca uz Krieviju un viņš piedalījās visās lielākajās šī kara kaujās, 1762. gadā ieguva ģenerālmajora dienesta pakāpi. 1762. gadā jaunais ķeizars [[Pēteris III]] viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Berlīnē, bet 1763. gadā [[Katrīna II]] par sūtņa [[Hermanis Kārlis fon Keizerlings|Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga]] palīgu, bet pēc viņa nāves 1964. gadā par sūtni Varšavā. Tajā pašā gadā Seims par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Krievijas atbalstīto [[Staņislavs Poņatovskis|Staņislavu Poņatovski]]. Poļu opozīcijas apspiešanai Repņins vairākkārt pielietoja militāru spēku un 1769. gadā viņu atsauca no sūtņa amata. Pēc tam piedalījās [[Krievu-turku karš (1768-1774)|krievu-turku karā (1768-1774)]], pēc kura beigām viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Konstantinopolē (1775—1776). Vēlāk bija [[Smoļenska]]s un [[Orla]]s vietniecību gubernators (1778—1781), pēc tam [[Pleskavas vietniecība]]s gubernators (1782—1791). [[Krievu-turku karš (1787–1792)|krievu-turku kara (1787—1792)]] laikā atgriezās militārajā dienestā. Pēc kara beigām bija Rīgas ģenerālgubernators (1792—1796). Miris 1801. gadā. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Repņins, Nikolajs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] lr6qv35hdisxnz31c4e8wwaqkcujcht 3667916 3667909 2022-08-07T18:42:22Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nikolajs Repņins | vārds_orig = ''Никола́й Васи́льевич Репни́н'' | attēls = Nikolai Vasilyevich Repnin.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1734 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Pēterburga]] | m_dat_alt = | m_gads = 1801 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 24 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Nikolajs Repņins''' ({{val|ru|Никола́й Васи́льевич Репни́н}}; 1734—1801) bija [[Krievijas impērija]]s [[ģenerālfeldmaršals]], diplomāts un ierēdnis. No 1792. līdz 1796. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1734. gada 22. (11. pēc VS) martā kņaza Vasīlija Repņina ģimenē, viņa vectēvs [[Aņikita Repņins]] bija pirmais Krievijas karaspēka okupētās [[Rīgas gubernators]]. Jau 11 gadu vecumā (tā bija tālaika norma) iestājās Krievijas impērijas karadienestā, izglītību ieguva Vācijā un Francijā. Sakarā ar [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumu viņu 1756. gadā atsauca uz Krieviju un viņš piedalījās visās lielākajās šī kara kaujās, 1762. gadā ieguva ģenerālmajora dienesta pakāpi. 1762. gadā jaunais ķeizars [[Pēteris III]] viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Berlīnē, bet 1763. gadā [[Katrīna II]] par sūtņa [[Hermanis Kārlis fon Keizerlings|Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga]] palīgu, bet pēc viņa nāves 1964. gadā par sūtni Varšavā. Tajā pašā gadā Seims par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Krievijas atbalstīto [[Staņislavs Poņatovskis|Staņislavu Poņatovski]]. Poļu opozīcijas apspiešanai Repņins vairākkārt pielietoja militāru spēku un 1769. gadā viņu atsauca no sūtņa amata. Pēc tam piedalījās [[Krievu-turku karš (1768-1774)|krievu-turku karā (1768-1774)]], pēc kura beigām viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Konstantinopolē (1775—1776). Vēlāk bija [[Smoļenska]]s un [[Orla]]s vietniecību gubernators (1778—1781), pēc tam [[Pleskavas vietniecība]]s gubernators (1782—1791). [[Krievu-turku karš (1787–1792)|krievu-turku kara (1787—1792)]] laikā atgriezās militārajā dienestā. Pēc kara beigām bija Rīgas ģenerālgubernators (1792—1796). Miris 1801. gadā savā Voroncovas muižā pie [[Maskava]]s. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Repņins, Nikolajs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] mt6uf0p09nkxh0u4vtjnt3w1l7ggm62 3667917 3667916 2022-08-07T18:43:22Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nikolajs Repņins | vārds_orig = ''Никола́й Васи́льевич Репни́н'' | attēls = Nikolai Vasilyevich Repnin.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1734 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Pēterburga]] | m_dat_alt = | m_gads = 1801 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 24 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Nikolajs Repņins''' ({{val|ru|Никола́й Васи́льевич Репни́н}}; 1734—1801) bija [[Krievijas impērija]]s [[ģenerālfeldmaršals]], diplomāts un ierēdnis. No 1792. līdz 1796. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1734. gada 22. (11. pēc VS) martā kņaza Vasīlija Repņina ģimenē, viņa vectēvs [[Aņikita Repņins]] bija pirmais Krievijas karaspēka okupētās [[Rīgas gubernators]]. Jau 11 gadu vecumā (tā bija tālaika norma) iestājās Krievijas impērijas karadienestā, izglītību ieguva Vācijā un Francijā. Sakarā ar [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumu viņu 1756. gadā atsauca uz Krieviju un viņš piedalījās visās lielākajās šī kara kaujās, 1762. gadā ieguva ģenerālmajora dienesta pakāpi. 1762. gadā jaunais ķeizars [[Pēteris III]] viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Berlīnē, bet 1763. gadā [[Katrīna II]] par sūtņa [[Hermanis Kārlis fon Keizerlings|Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga]] palīgu, bet pēc viņa nāves 1964. gadā par sūtni Varšavā. Tajā pašā gadā Seims par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Krievijas atbalstīto [[Staņislavs Poņatovskis|Staņislavu Poņatovski]]. Poļu opozīcijas apspiešanai Repņins vairākkārt pielietoja militāru spēku un 1769. gadā viņu atsauca no sūtņa amata. Pēc tam piedalījās [[Krievu-turku karš (1768-1774)|krievu-turku karā (1768-1774)]], pēc kura beigām viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Konstantinopolē (1775—1776). Vēlāk bija [[Smoļenska]]s un [[Orla]]s vietniecību gubernators (1778—1781), pēc tam [[Pleskavas vietniecība]]s gubernators (1782—1791). [[Krievu-turku karš (1787–1792)|Krievu-turku kara (1787—1792)]] laikā atgriezās militārajā dienestā. Pēc kara beigām bija Rīgas ģenerālgubernators (1792—1796). Miris 1801. gadā savā Voroncovas muižā pie [[Maskava]]s. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Repņins, Nikolajs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] sb0rkbee9kd7ovb35ncbj5jtw6ak2of 3667918 3667917 2022-08-07T18:44:37Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nikolajs Repņins | vārds_orig = ''Никола́й Васи́льевич Репни́н'' | attēls = Nikolai Vasilyevich Repnin.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1734 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Pēterburga]] | m_dat_alt = | m_gads = 1801 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 24 | m_vieta = Voroncova, Maskavas guberņa | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Nikolajs Repņins''' ({{val|ru|Никола́й Васи́льевич Репни́н}}; 1734—1801) bija [[Krievijas impērija]]s [[ģenerālfeldmaršals]], diplomāts un ierēdnis. No 1792. līdz 1796. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1734. gada 22. (11. pēc VS) martā kņaza Vasīlija Repņina ģimenē, viņa vectēvs [[Aņikita Repņins]] bija pirmais Krievijas karaspēka okupētās [[Rīgas gubernators]]. Jau 11 gadu vecumā (tā bija tālaika norma) iestājās Krievijas impērijas karadienestā, izglītību ieguva Vācijā un Francijā. Sakarā ar [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumu viņu 1756. gadā atsauca uz Krieviju un viņš piedalījās visās lielākajās šī kara kaujās, 1762. gadā ieguva ģenerālmajora dienesta pakāpi. 1762. gadā jaunais ķeizars [[Pēteris III]] viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Berlīnē, bet 1763. gadā [[Katrīna II]] par sūtņa [[Hermanis Kārlis fon Keizerlings|Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga]] palīgu, bet pēc viņa nāves 1964. gadā par sūtni Varšavā. Tajā pašā gadā Seims par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Krievijas atbalstīto [[Staņislavs Poņatovskis|Staņislavu Poņatovski]]. Poļu opozīcijas apspiešanai Repņins vairākkārt pielietoja militāru spēku un 1769. gadā viņu atsauca no sūtņa amata. Pēc tam piedalījās [[Krievu-turku karš (1768-1774)|krievu-turku karā (1768-1774)]], pēc kura beigām viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Konstantinopolē (1775—1776). Vēlāk bija [[Smoļenska]]s un [[Orla]]s vietniecību gubernators (1778—1781), pēc tam [[Pleskavas vietniecība]]s gubernators (1782—1791). [[Krievu-turku karš (1787–1792)|Krievu-turku kara (1787—1792)]] laikā atgriezās militārajā dienestā. Pēc kara beigām bija Rīgas ģenerālgubernators (1792—1796). Miris 1801. gadā savā Voroncovas muižā pie [[Maskava]]s. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Repņins, Nikolajs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] 0ykr6sxxw68do731medumdd15gn614h Pleskavas vietniecība 0 518733 3667738 2022-08-07T13:56:27Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Pleskavas guberņa]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pleskavas guberņa]] trek612d6o5qrcut2g80fb66pgy1553 Dalībnieka diskusija:Coffee Culture 3 518734 3667780 2022-08-07T15:32:44Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Coffee Culture]] uz [[Dalībnieka diskusija:Kitty4Kat]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Coffee Culture|Coffee Culture]]" to "[[Special:CentralAuth/Kitty4Kat|Kitty4Kat]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Kitty4Kat]] tmhtucm937irdlwc7isy0r8yrncjvcm Dalībnieka diskusija:Red tailed hawk 3 518735 3667806 2022-08-07T16:30:05Z Deepfriedokra 95076 Deepfriedokra pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Red tailed hawk]] uz [[Dalībnieka diskusija:Red-tailed hawk]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Red tailed hawk|Red tailed hawk]]" to "[[Special:CentralAuth/Red-tailed hawk|Red-tailed hawk]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Red-tailed hawk]] f33z95usruc3pyl3au03m3gpk43cz26 Ričards Linklaters 0 518736 3667807 2022-08-07T16:32:38Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Ričards Linkleters]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ričards Linkleters]] hv83j5az3c4duha17t7vo3l7j8xb0rk Kategorija:Roberta Zemeka filmas 14 518737 3667829 2022-08-07T17:13:28Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Zemeka, Roberta]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Zemeka, Roberta]] d6np73p7ujq2iu0k5lrb36mvzxcstly Kategorija:Gretas Gērvigas filmas 14 518738 3667846 2022-08-07T17:19:43Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Gērvigas, Grētas]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Gērvigas, Grētas]] 42k90b1jt3jv073l0m5hpd9cmyiqixy Kategorija:Sofijas Kopolas filmas 14 518739 3667849 2022-08-07T17:22:34Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Kopolas, Sofijas]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Kopolas, Sofijas]] 261kx6w51fiu15ntr8845vj9hwgppjg Kategorija:Maika Lī filmas 14 518740 3667853 2022-08-07T17:25:33Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Lī, Maika]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Lī, Maika]] 5x58k9c8mboq6gnqr6h00p2vcw5bfc1 Kategorija:Deivida Līna filmas 14 518741 3667856 2022-08-07T17:27:01Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Līna, Deivida]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Līna, Deivida]] o9220tr9kd5ezbn6qa4kjykn4aw5cao Kategorija:Sema Mendesa filmas 14 518742 3667860 2022-08-07T17:28:26Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Mendesa, Sema]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Mendesa, Sema]] mmbi6m3zvsffwaqojjrmw8igf4gh64m Kategorija:Alana Pārkera filmas 14 518743 3667867 2022-08-07T17:31:19Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Pārkera, Alana]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Pārkera, Alana]] cmfuyk3ew50bnd3knnajljpovat6vhb Kategorija:Toma Hūpera filmas 14 518744 3667869 2022-08-07T17:35:33Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Hūpera, Toma]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Hūpera, Toma]] c2p8f5txga1oyreyrivovlt367qq1y6 Kategorija:Pola Verhovena filmas 14 518745 3667875 2022-08-07T17:42:38Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Verhovena, Pola]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Verhovena, Pola]] os2q014i7wn2nabs555nxc6c6l5su7i Kategorija:Frica Langa filmas 14 518746 3667882 2022-08-07T17:47:21Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Langa, Frica]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Langa, Frica]] bjau1s514n6lzd3b2opapis4u8fl2t3 Kategorija:Vernera Hercoga filmas 14 518747 3667886 2022-08-07T17:49:52Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Hercoga, Vernera]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Hercoga, Vernera]] h04lfl5f2lrf1c9a65tnh2qtwx307dx Kategorija:Baza Lurmena filmas 14 518748 3667888 2022-08-07T17:51:21Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Lurmena, Baza]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Lurmena, Baza]] o92nn8xm147l3p9s4ixael0pgrvt5ri Kategorija:Lika Besona filmas 14 518749 3667894 2022-08-07T17:53:30Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Besona, Lika]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Besona, Lika]] 4xwpwvjrhl1zahxwj0akeus0bpgbyj4 Zerograd 0 518750 3667898 2022-08-07T18:00:56Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Zero pilsēta]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Zero pilsēta]] tfq7p8sov5l083648t3zul4e706n9k4 Pondinleta 0 518751 3667901 2022-08-07T18:25:46Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pondinleta | official_name = ''Pond Inlet''<br/>ᒥᑦᑎᒪᑕᓕᒃ | settlement_type = ciems | motto = | image_skyline = Pondinlet.jpg | image_seal = | pushpin_map = Kanāda#Nunavuta | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name = {{karogs|Kanāda}} | subdivision_name1 = {{karogs|Nunavuta}} | subdivision_name2 = [[Kikiktāluka]] | established_title = Dibināta | estab... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pondinleta | official_name = ''Pond Inlet''<br/>ᒥᑦᑎᒪᑕᓕᒃ | settlement_type = ciems | motto = | image_skyline = Pondinlet.jpg | image_seal = | pushpin_map = Kanāda#Nunavuta | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name = {{karogs|Kanāda}} | subdivision_name1 = {{karogs|Nunavuta}} | subdivision_name2 = [[Kikiktāluka]] | established_title = Dibināta | established_date = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 170.83 | population_as_of = 2021 | population_total = 1555 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Eastern Time|EST]] | utc_offset = -5 | timezone_DST = [[Eastern Time|EDT]] | utc_offset_DST = -4 | latd = 72| latm = 42| lats = 00| latNS = N | longd = 77| longm = 57| longs = 40| longEW = W | elevation_m = 55 | website = {{url|http://www.pondinlet.ca/}} }} '''Pondinleta''' ({{val|en|Pond Inlet}}) vai '''Mitimatalika''' ({{val|iu|ᒥᑦᑎᒪᑕᓕᒃ}}, ''Mittimatalik'' — ‘vieta, kur ir piestātne’) ir [[ciems]] [[Nunavuta]]s austrumos, [[Kanāda|Kanādā]]. Izvietojusies [[Bafina sala]]s ziemeļos pie Pondinleta šauruma iepretī [[Bailota sala]]i. Vairāk kā 90% ciema iedzīvotāju ir [[inuiti]]. == Vēsture == Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka inuiti un to priekšteči ciema apkārtnē mituši kopš 4000 gadu tālas senatnes. 1829. gadā skotu jūrasbraucējs [[Džons Ross]] jūrasšauruma daļu starp Bafina zemi un Bailota salu nodēvēja par Ponda līci (''Pond's Bay'') par godu astronomam Džonam Pondsam;<ref>[https://web.archive.org/web/20190617102635/http://pondinlet.ca/history History of Pond Inlet]</ref> tas, ka eiropiešu 1616. gadā atklātā Bailota Zeme ir sala, tika noteikts tikai 1872. gadā. 1921. gada augustā netālu no inuitu ciema ''Hudson's Bay Company'' atvēra savu tirdzniecības posteni un nodēvēja to par Pondinletu. 1922. gadā savu posteni šeit atvēra Kanādas Karaliskā jātnieku policija. 1953. un 1955. gadā vairākas inuitu ģimenes no Pondinletas [[Augstās Arktikas pārcelšanās]] kampaņas ietvaros pārcēlās uz ziemeļiem, nodibinot [[Grisfjorda]]s un [[Rezolūta]]s ciemus. 1970. gados uz Pondinletu pārcēlās vai tika pārceltas inuitu ģimenes no Bafina salas ziemeļiem, izveidojot reģionālu centru. == Infrastruktūra == Ciemā ir slimnīca, pamatskola, vidusskola, anglikāņu, katoļu un vasarsvētku draudzes dievnami, tūrisma centrs, vairāki veikali un lidosta. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas apdzīvotās vietas]] [[Kategorija:Kvebeka]] 9lcrewk4x9uyf2vta1mu17lg8sdxe4q 3667905 3667901 2022-08-07T18:27:28Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Kvebeka]]; pievienoju [[Kategorija:Nunavuta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pondinleta | official_name = ''Pond Inlet''<br/>ᒥᑦᑎᒪᑕᓕᒃ | settlement_type = ciems | motto = | image_skyline = Pondinlet.jpg | image_seal = | pushpin_map = Kanāda#Nunavuta | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name = {{karogs|Kanāda}} | subdivision_name1 = {{karogs|Nunavuta}} | subdivision_name2 = [[Kikiktāluka]] | established_title = Dibināta | established_date = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 170.83 | population_as_of = 2021 | population_total = 1555 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Eastern Time|EST]] | utc_offset = -5 | timezone_DST = [[Eastern Time|EDT]] | utc_offset_DST = -4 | latd = 72| latm = 42| lats = 00| latNS = N | longd = 77| longm = 57| longs = 40| longEW = W | elevation_m = 55 | website = {{url|http://www.pondinlet.ca/}} }} '''Pondinleta''' ({{val|en|Pond Inlet}}) vai '''Mitimatalika''' ({{val|iu|ᒥᑦᑎᒪᑕᓕᒃ}}, ''Mittimatalik'' — ‘vieta, kur ir piestātne’) ir [[ciems]] [[Nunavuta]]s austrumos, [[Kanāda|Kanādā]]. Izvietojusies [[Bafina sala]]s ziemeļos pie Pondinleta šauruma iepretī [[Bailota sala]]i. Vairāk kā 90% ciema iedzīvotāju ir [[inuiti]]. == Vēsture == Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka inuiti un to priekšteči ciema apkārtnē mituši kopš 4000 gadu tālas senatnes. 1829. gadā skotu jūrasbraucējs [[Džons Ross]] jūrasšauruma daļu starp Bafina zemi un Bailota salu nodēvēja par Ponda līci (''Pond's Bay'') par godu astronomam Džonam Pondsam;<ref>[https://web.archive.org/web/20190617102635/http://pondinlet.ca/history History of Pond Inlet]</ref> tas, ka eiropiešu 1616. gadā atklātā Bailota Zeme ir sala, tika noteikts tikai 1872. gadā. 1921. gada augustā netālu no inuitu ciema ''Hudson's Bay Company'' atvēra savu tirdzniecības posteni un nodēvēja to par Pondinletu. 1922. gadā savu posteni šeit atvēra Kanādas Karaliskā jātnieku policija. 1953. un 1955. gadā vairākas inuitu ģimenes no Pondinletas [[Augstās Arktikas pārcelšanās]] kampaņas ietvaros pārcēlās uz ziemeļiem, nodibinot [[Grisfjorda]]s un [[Rezolūta]]s ciemus. 1970. gados uz Pondinletu pārcēlās vai tika pārceltas inuitu ģimenes no Bafina salas ziemeļiem, izveidojot reģionālu centru. == Infrastruktūra == Ciemā ir slimnīca, pamatskola, vidusskola, anglikāņu, katoļu un vasarsvētku draudzes dievnami, tūrisma centrs, vairāki veikali un lidosta. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas apdzīvotās vietas]] [[Kategorija:Nunavuta]] bf4bepq64049emjdupxnh7se9c6jxq0 Mitimatalika 0 518752 3667902 2022-08-07T18:26:26Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Pondinleta]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pondinleta]] aek5w61nhj10n6wtobsycmf61anhunn Mittimatalik 0 518753 3667903 2022-08-07T18:26:46Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Pondinleta]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pondinleta]] aek5w61nhj10n6wtobsycmf61anhunn Pond Inlet 0 518754 3667904 2022-08-07T18:27:11Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Pondinleta]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pondinleta]] aek5w61nhj10n6wtobsycmf61anhunn Mitimmatalika 0 518755 3667906 2022-08-07T18:30:20Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Pondinleta]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pondinleta]] aek5w61nhj10n6wtobsycmf61anhunn Valira 0 518756 3667907 2022-08-07T18:33:45Z Feens 37 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Valira | citvaloda = ca | oriģinālnosaukums = Valira | citvaloda2 = es | oriģinālnosaukums2 = Valira | attēls = Valira01.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Valira pie Santakolomas Andorā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = Ziemeļu Valiras un Rietumu Valiras satece | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Segre]... wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Valira | citvaloda = ca | oriģinālnosaukums = Valira | citvaloda2 = es | oriģinālnosaukums2 = Valira | attēls = Valira01.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Valira pie Santakolomas Andorā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = Ziemeļu Valiras un Rietumu Valiras satece | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Segre]] | sāk_plat_d=42 | sāk_plat_m=30 | sāk_plat_s=42 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=01 | sāk_gar_m=32 | sāk_gar_s=09 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=42 | iet_plat_m=20 | iet_plat_s=45 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=01 | iet_gar_m=26 | iet_gar_s=33 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{AND}}, {{ESP}} | garums = 44 | iztekas_augstums = 2450 | ietekas_augstums = 70 | kritums = | caurtece = 9,5 | gada_notece = | baseins = 591,6 | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Valira''' ({{val|ca|Valira}}, {{val|es|Valira}}) ir 44 kilometrus gara [[Segre]]s labā krasta pieteka [[Andora|Andorā]] un [[Katalonija|Katalonijā]]. Andoras lielākā upe, kuras baseinā faktiski atrodas visa valsts. Upe sākas netālu no Andoras galvaspilsētas [[Andora la Velja|Andoras la Veljas]], satekot Ziemeļu Valirai un Rietumu Valirai. Tek ziemeļrietumu virzienā. Tek caur Andoru la Velju. Ietek [[Ebro]] pietekā Segrē pie [[Laseva Duržeļa|Lasevas Duržeļas]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] [[Kategorija:Andoras upes]] [[Kategorija:Segres pietekas]] 3vfjn69fkbmng4hboezxnk02dyty6q9 Kategorija:Andoras upes 14 518757 3667908 2022-08-07T18:34:34Z Feens 37 Jauna lapa: [[Kategorija:Eiropas upes]] [[Kategorija:Andoras hidrogrāfija|Upes]] [[Kategorija:Upes pēc valsts]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Eiropas upes]] [[Kategorija:Andoras hidrogrāfija|Upes]] [[Kategorija:Upes pēc valsts]] q0hcwabluyjeo8hk5td60wtsqrslm4w Kategorija:Segres pietekas 14 518758 3667910 2022-08-07T18:35:19Z Feens 37 Jauna lapa: [[Kategorija:Segre]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Segre]] 7dlyehu5vtorptgud88yvh3nvj1u094 Kategorija:Segre 14 518759 3667911 2022-08-07T18:35:38Z Feens 37 Jauna lapa: [[Kategorija:Spānijas upes]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Spānijas upes]] 8w5ltsg3t3cd34saihomn0vqunsos2i Dalībnieka diskusija:Rirituna 3 518760 3667913 2022-08-07T18:39:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Rirituna}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 21.39 (EEST) d00yixgsvpsl7b7hr14970so2qzqbj4 Attēls:Ragaciema bāka.jpg 6 518762 3667919 2022-08-07T18:46:47Z Eremu1 102242 Ragaciema bāka. wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Ragaciema bāka. == Licence == {{PD-self}} l0c046ocpv36zjhm96kc09a4pq615kx Aragonas upe 0 518763 3667921 2022-08-07T18:51:03Z Feens 37 Pāradresē uz [[Aragona (upe)]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aragona (upe)]] n7cav59cvx489wr2tkplccuf43hdhrf Attēls:Saules iela(Klapkalnciems).jpg 6 518764 3667922 2022-08-07T18:52:57Z Eremu1 102242 Saules iela Klapkalnciemā. wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Saules iela Klapkalnciemā. == Licence == {{PD-self}} m1b0fe2f3goq2cx0zmkbrzbq5d0vn6z Turja 0 518765 3667924 2022-08-07T19:00:07Z Feens 37 Pāradresē uz [[Turija]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Turija]] ktu121ldmajjs5ourgcbmn0kzy60qb8 Turija 0 518766 3667925 2022-08-07T19:03:00Z Feens 37 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Turija | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Río Turia | citvaloda2 = ca | oriģinālnosaukums2 = Túria | attēls = RTuria1_Benaguasil.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Turija pie Benaguasilas | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Ibērijas kalni]] | augštece = | satekupes = | ieteka = pie Valensija (Spānija)|... wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Turija | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Río Turia | citvaloda2 = ca | oriģinālnosaukums2 = Túria | attēls = RTuria1_Benaguasil.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Turija pie Benaguasilas | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Ibērijas kalni]] | augštece = | satekupes = | ieteka = pie [[Valensija (Spānija)|Valensija]]s | sāk_plat_d=40 | sāk_plat_m=20 | sāk_plat_s=43 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=01 | sāk_gar_m=07 | sāk_gar_s=23 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=39 | iet_plat_m=25 | iet_plat_s=27 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=00 | iet_gar_m=19 | iet_gar_s=52 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{ESP}} | garums = 280 | iztekas_augstums = 1680 | ietekas_augstums = 0 | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = 6393,6 | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Turija''' ({{val|es|Río Turia}}, {{val|ca|Túria}}) ir 175 kilometrus gara upe [[Spānija]]s austrumos, [[Aragona|Aragonā]] un [[Valensijas apgabals|Valensijā]]. Sākas [[Ibērijas kalni|Kalnos]]. Tek dienvidaustrumu virzienā, ietek [[Baleāru jūra|Baleāru jūrā]] uz dienvidiem no [[Valensija (Spānija)|Valensija]]s centra. Vēsturiski upe tecēja cauri pašai pilsētai, bet pēc 1957. gada Valensijas plūdiem tika nolemts upi novadīt pa mākslīgu gultni. Mūsdienās Valensijas pilsētā upes vecā gultne pārveidota par parku, bet upes senajā grīvā atrodas [[Mākslas un zinātnes pilsēta]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] 9blr9nfyujpjw7un17zewj26hoji1n9 3667933 3667925 2022-08-07T19:54:13Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Turija | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Río Turia | citvaloda2 = ca | oriģinālnosaukums2 = Túria | attēls = RTuria1_Benaguasil.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Turija pie Benaguasilas | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Ibērijas kalni]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Baleāru jūra|Baleāru jūrā]] pie [[Valensija (Spānija)|Valensija]]s | sāk_plat_d=40 | sāk_plat_m=20 | sāk_plat_s=43 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=01 | sāk_gar_m=07 | sāk_gar_s=23 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=39 | iet_plat_m=25 | iet_plat_s=27 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=00 | iet_gar_m=19 | iet_gar_s=52 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{ESP}} | garums = 280 | iztekas_augstums = 1680 | ietekas_augstums = 0 | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = 6393,6 | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Turija''' ({{val|es|Río Turia}}, {{val|ca|Túria}}) ir 175 kilometrus gara upe [[Spānija]]s austrumos, [[Aragona|Aragonā]] un [[Valensijas apgabals|Valensijā]]. Sākas [[Ibērijas kalni|Kalnos]]. Tek dienvidaustrumu virzienā, ietek [[Baleāru jūra|Baleāru jūrā]] uz dienvidiem no [[Valensija (Spānija)|Valensija]]s centra. Vēsturiski upe tecēja cauri pašai pilsētai, bet pēc 1957. gada Valensijas plūdiem tika nolemts upi novadīt pa mākslīgu gultni. Mūsdienās Valensijas pilsētā upes vecā gultne pārveidota par parku, bet upes senajā grīvā atrodas [[Mākslas un zinātnes pilsēta]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] di91bbnwk0ix6bwrsi0mdatvennfg4v 3667940 3667933 2022-08-07T20:11:23Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Turija | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Río Turia | citvaloda2 = ca | oriģinālnosaukums2 = Túria | attēls = RTuria1_Benaguasil.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Turija pie Benaguasilas | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Ibērijas kalni]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Baleāru jūra|Baleāru jūrā]] pie [[Valensija (Spānija)|Valensija]]s | sāk_plat_d=40 | sāk_plat_m=20 | sāk_plat_s=43 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=01 | sāk_gar_m=07 | sāk_gar_s=23 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=39 | iet_plat_m=25 | iet_plat_s=27 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=00 | iet_gar_m=19 | iet_gar_s=52 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{ESP}} | garums = 280 | iztekas_augstums = 1680 | ietekas_augstums = 0 | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = 6393,6 | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Turija''' ({{val|es|Río Turia}}, {{val|ca|Túria}}) ir 175 kilometrus gara upe [[Spānija]]s austrumos, [[Aragona|Aragonā]] un [[Valensijas apgabals|Valensijā]]. Sākas [[Ibērijas kalni|Ibērijas kalnos]]. Tek dienvidaustrumu virzienā, ietek [[Baleāru jūra|Baleāru jūrā]] uz dienvidiem no [[Valensija (Spānija)|Valensija]]s centra. Vēsturiski upe tecēja cauri pašai pilsētai, bet pēc 1957. gada Valensijas plūdiem tika nolemts upi novadīt pa mākslīgu gultni. Mūsdienās Valensijas pilsētā upes vecā gultne pārveidota par parku, bet upes senajā grīvā atrodas [[Mākslas un zinātnes pilsēta]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] tuwth5kpelr88ny1t212zqjyh2oqybr Attēls:Mērsraga bāka.jpg 6 518767 3667926 2022-08-07T19:06:08Z Eremu1 102242 Mērsraga bāka. wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Mērsraga bāka. == Licence == {{PD-self}} q62yrxiwijcywdbdewfls06vw4n2jd4 Dalībnieka diskusija:Tvinnari 3 518768 3667927 2022-08-07T19:09:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tvinnari}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 22.09 (EEST) 7kvfq9e3zohbhy8ao6ge77s4k5i9ay4 Tera 0 518769 3667938 2022-08-07T19:57:54Z Feens 37 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Tera | citvaloda = ca | oriģinālnosaukums = Ter | attēls = Catalonia_StQuirzeBesora_Ter_river.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Tera pie [[Sankirze de Bezora|Sankirzes de Bezoras]]. | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Pireneji]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rozesas līcis]] | sāk_plat_d=42 | sāk_plat_m=2... wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Tera | citvaloda = ca | oriģinālnosaukums = Ter | attēls = Catalonia_StQuirzeBesora_Ter_river.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Tera pie [[Sankirze de Bezora|Sankirzes de Bezoras]]. | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Pireneji]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rozesas līcis]] | sāk_plat_d=42 | sāk_plat_m=25 | sāk_plat_s=40 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=02 | sāk_gar_m=15 | sāk_gar_s=24 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=42 | iet_plat_m=01 | iet_plat_s=24 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=03 | iet_gar_m=11 | iet_gar_s=41 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{ESP}} | garums = 208 | iztekas_augstums = 2480 | ietekas_augstums = 0 | kritums = | caurtece = 17,15 | gada_notece = | baseins = 2955 | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Tera''' ({{val|ca|Tera}}) ir 208 kilometrus gara upe [[Spānija]]s galējos ziemeļaustrumos, [[Katalonija|Katalonijā]]. Sākas [[Pireneji|Pireneju]] austrumos, netālu no [[Francija]]s robežas. Augštecē tek dienvidu virzienā, lejtecē - uz austrumiem. Ietek [[Baleāru jūra]]s [[Rozesas līcis|Rozesas līcī]]. Upes krastos atrodas [[Ripoļa]], [[Toreļo]], [[Manļeva]], [[Žirona]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] ocxuwbmwydgum4vacnnrnmq6jcjcl2o Sprūdratastes koku žagata 0 518770 3667944 2022-08-07T20:19:11Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Sprūdratastes koku žagata]] uz [[Temnurus temnurus]], pārrakstot pāradresācijas lapu: 12 gadi + 2 nedēļas. wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Temnurus temnurus]] 0th3cdwp7vdegb2ix1wyyi0ufl7sqvm Diskusija:Sprūdratastes koku žagata 1 518771 3667946 2022-08-07T20:19:11Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Diskusija:Sprūdratastes koku žagata]] uz [[Diskusija:Temnurus temnurus]], pārrakstot pāradresācijas lapu: 12 gadi + 2 nedēļas. wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Temnurus temnurus]] 84irksqb0tmce7srafset4nmu08pc3a Mansanaresa 0 518772 3667950 2022-08-07T20:34:36Z Feens 37 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Mansanaresa | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Río Manzanares | attēls = Puente_de_la_Reina_Victoria_Manzanares.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Mansenaresa Madridē | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Gvadarramas kalni]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Harama]] | sāk_plat_d=40 | sāk_plat_m=47 | sāk_... wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Mansanaresa | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Río Manzanares | attēls = Puente_de_la_Reina_Victoria_Manzanares.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Mansenaresa Madridē | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Gvadarramas kalni]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Harama]] | sāk_plat_d=40 | sāk_plat_m=47 | sāk_plat_s=08 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=03 | sāk_gar_m=58 | sāk_gar_s=29 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=40 | iet_plat_m=18 | iet_plat_s=15 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=03 | iet_gar_m=32 | iet_gar_s=21 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{ESP}} | garums = 92 | iztekas_augstums = 1810 | ietekas_augstums = 533 | kritums = | caurtece = 10–15 | gada_notece = | baseins = | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Mansanaresa''' ({{val|es|Río Manzanares}}) ir 92 kilometrus gara [[Harama]]s upes labā krasta pieteka [[Spānija]]s centrālajā daļā, [[Madride (apgabals)|Madrides apgabalā]]. Tek cauri [[Madride]]i. Sākas [[Gvadarramas kalni|Gvadarramas kalnos]]. Tek dienvidaustrumu virzienā, ietek [[Težu]] peitekā [[Harama]]. Upes augštecē 1985. gadā izveidots [[biosfēras rezervāts]] ''[[Parque regional de la Cuenca Alta del Manzanares]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] [[Kategorija:Haramas pietekas]] d365ft0dfpp3sbyr3bfs2bc7tblwrbk 3667951 3667950 2022-08-07T20:35:12Z Feens 37 pievienoju [[Kategorija:Madride]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Mansanaresa | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Río Manzanares | attēls = Puente_de_la_Reina_Victoria_Manzanares.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Mansenaresa Madridē | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Gvadarramas kalni]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Harama]] | sāk_plat_d=40 | sāk_plat_m=47 | sāk_plat_s=08 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=03 | sāk_gar_m=58 | sāk_gar_s=29 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=40 | iet_plat_m=18 | iet_plat_s=15 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=03 | iet_gar_m=32 | iet_gar_s=21 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{ESP}} | garums = 92 | iztekas_augstums = 1810 | ietekas_augstums = 533 | kritums = | caurtece = 10–15 | gada_notece = | baseins = | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Mansanaresa''' ({{val|es|Río Manzanares}}) ir 92 kilometrus gara [[Harama]]s upes labā krasta pieteka [[Spānija]]s centrālajā daļā, [[Madride (apgabals)|Madrides apgabalā]]. Tek cauri [[Madride]]i. Sākas [[Gvadarramas kalni|Gvadarramas kalnos]]. Tek dienvidaustrumu virzienā, ietek [[Težu]] peitekā [[Harama]]. Upes augštecē 1985. gadā izveidots [[biosfēras rezervāts]] ''[[Parque regional de la Cuenca Alta del Manzanares]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] [[Kategorija:Haramas pietekas]] [[Kategorija:Madride]] h8b00muxd88iwy4nkwzpfzp48o2qcps Dalībnieka diskusija:Bogdy123bogdy63836 3 518773 3667956 2022-08-07T20:42:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bogdy123bogdy63836}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 23.42 (EEST) oiorxl06lloephznxse2jvm0m38sin7 Dalībnieka diskusija:Bgscy 3 518774 3667962 2022-08-07T20:59:25Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bgscy}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 23.59 (EEST) lxfrfmxrgv6orao6tlvsli4sxw3xwox Kadisas līcis 0 518775 3667971 2022-08-07T21:11:40Z Feens 37 Jauna lapa: {{Līča infokaste | līcis = Kadisas līcis | attēls = Playa_de_La_Caleta_en_Cádiz.JPG | paraksts = Lakaletas pludmale [[Kadisa|Kadisā]] | karte = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | relief = yes | alt_karte = | label = Kadisas līcis | paraksta_izvietojums = right | mark = <!-- cits marķieris --> | kartes_paraksts = | vieta = {{Vieta|Spānija}}, {{vieta|Portugāle}} | vieta2 =... wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Kadisas līcis | attēls = Playa_de_La_Caleta_en_Cádiz.JPG | paraksts = Lakaletas pludmale [[Kadisa|Kadisā]] | karte = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | relief = yes | alt_karte = | label = Kadisas līcis | paraksta_izvietojums = right | mark = <!-- cits marķieris --> | kartes_paraksts = | vieta = {{Vieta|Spānija}}, {{vieta|Portugāle}} | vieta2 = | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Atlantijas okeāns]] | lat_d = 36.833333 | long_d = -7.166667 | platība = 7000 | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = | platums = | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 100 | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = | salas = | pilsētas = [[Kadisa]], [[Velva]] }} '''Kadisas līcis''' ({{val|es|Golfo de Cádiz}}, {{val|pt|Golfo de Cádis}}) ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[līcis]] [[Ibērijas pussala]]s dienvidrietumu galā. Stiepjas no [[Santa Marijas rags|Santa Marijas raga]] pie [[Faru]] [[Portugāle|Portagālē]] līdz [[Trafalgaras rags|Trafalgaras ragam]] [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumā]]. Līcī ietek [[Gvadalkivira]]s, [[Gvadjana]]s un [[Gvadalete]]s upes. Lielākās pilsētas līča krastos - [[Kadisa]], [[Velva]]. Līča piekraste no tūrisma viedokļa tiek dēvēta par [[Kosta de la Lusa]]. Līča austrumu daļā atrodas [[Donjanas nacionālais parks]]. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{Portugāle-aizmetnis}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas līči]] [[Kategorija:Portugāles līči]] jz3g90dfjt1p2qxg4a8dk6en4viyf3h Kategorija:Portugāles līči 14 518776 3667972 2022-08-07T21:18:17Z Feens 37 Jauna lapa: [[Kategorija:Līči pēc valsts|Portugāle]] [[Kategorija:Portugāles hidrogrāfija|līči]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Līči pēc valsts|Portugāle]] [[Kategorija:Portugāles hidrogrāfija|līči]] q7l2vyrwiwlw8qtsbzp5ojjmouz4txd Kategorija:Celtnes un būves Paragvajā 14 518777 3667983 2022-08-07T21:37:43Z Feens 37 Jauna lapa: [[Kategorija:Celtnes un būves pēc valsts|Paragvaja]] [[Kategorija:Paragvaja|Celtnes un buves]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Celtnes un būves pēc valsts|Paragvaja]] [[Kategorija:Paragvaja|Celtnes un buves]] 3wh937o3f5ev4kzk4lhh5a73woz53bt Dalībnieka diskusija:トシユキ オオモリ 3 518778 3667992 2022-08-07T23:03:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=トシユキ オオモリ}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 02.03 (EEST) e1c7oy4noa69ghl1a3gkuqyfgn0sefb Dalībnieka diskusija:John876Elvis 3 518779 3667993 2022-08-07T23:05:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=John876Elvis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 02.05 (EEST) 456jtrrnraau226hll4d0m5bawtmt8o Diskusija:Marks Bernšteins 1 518780 3668013 2022-08-08T03:02:37Z EdgarsBot 50781 inuse veidnes lietojums wikitext text/x-wiki == Inuse veidne == {{ping|Gaujmalnieks}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 21 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 10 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 06.02 (EEST) e0itr72dl2654wjp2qnx5tl70u6ek5h Dalībnieka diskusija:Yuetzong 3 518781 3668036 2022-08-08T06:27:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Yuetzong}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 09.27 (EEST) jb2v4ga1rqjr945gta0ydhjj88kex9r Dalībnieka diskusija:Litvinchechka 3 518782 3668037 2022-08-08T06:30:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Litvinchechka}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 09.30 (EEST) hf00qeep7idd0idj3ol0eo2vnc262lr No Cav 0 518783 3668040 2022-08-08T06:57:29Z Gabriele85 108136 Izveidots, tulkojot lapu "[[:it:Special:Redirect/revision/128656291|No Cav]]" wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cava_di_Gioia_(Carrara).jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a6/Cava_di_Gioia_%28Carrara%29.jpg/220px-Cava_di_Gioia_%28Carrara%29.jpg|thumb| Cava di Gioia ([[Karrāra|Carrara]]) un ar to saistītā neatgriezeniskā virsotnes formas pārveidošana]] '''No Cav''' ir žurnālistikas termins, ko izmanto <ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://iltirreno.gelocal.it/massa/cronaca/2014/05/18/news/salviamo-le-apuane-i-no-cav-occupano-il-monte-carchio-1.9252452|title=«Salviamo le Apuane», i No Cav “occupano” il monte Carchio|date=2014-05-18|language=it-IT}}</ref>, lai norādītu uz lielu itāļu protesta kustību, kas radās [[21. gadsimts|21. gadsimta sākumā]] <ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.ejatlas.org/conflict/la-devastazione-delle-alpi-apuane-a-causa-dellescavazione-del-marmo|title=La distruzione delle Alpi Apuane a causa dell'estrazione del marmo {{!}} EJAtlas|language=it}}</ref> un ko veido pilsoņu asociācijas un grupas, kuras vieno Apuanu Alpu Karāras marmora karjeru kritika. == Vārds un simbols == [[Attēls:No_Cav_sticker_at_Bivacco_Aronte_(Passo_della_Focolaccia,_Alpi_Apuane)_at_17.10.2021.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fa/No_Cav_sticker_at_Bivacco_Aronte_%28Passo_della_Focolaccia%2C_Alpi_Apuane%29_at_17.10.2021.jpg/220px-No_Cav_sticker_at_Bivacco_Aronte_%28Passo_della_Focolaccia%2C_Alpi_Apuane%29_at_17.10.2021.jpg|thumb| No Cav uzlīmes Aronte bivakā (Passo della Focolaccia, Apuan Alpi)]] Termins No Cav, saīsinājums no "No Cave" ("Nē karjeriem", itāļu valodā), pirmo reizi tika izmantots Il Tirreno rakstā [[2014. gads|2014.]] gadā, lai definētu aktīvistus, kuri piedalījās Salviamo le Apuane komitejas demonstrācijā <ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://iltirreno.gelocal.it/massa/cronaca/2014/05/18/news/salviamo-le-apuane-i-no-cav-occupano-il-monte-carchio-1.9252452|title=«Salviamo le Apuane», i No Cav “occupano” il monte Carchio|date=2014-05-18|language=it-IT}}</ref> . Simbolu No Cav veido stilizēts melnbalts Karāras privātā marmora dzelzceļa Vara viadukta attēlojums, ko šķērso liels sarkans X, virs kura ir arī sarkans uzraksts "NO CAV", viss uz balta fona <ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.voceapuana.com/attualita/2020/08/08/le-cave-portano-ricchezza-ma-se-siamo-poveri-e-disoccupati/31338/|title=«Le cave portano ricchezza? Ma se siamo poveri e disoccupati...»|date=2020-08-08|language=it-IT}}</ref> <ref name=":50">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lanazione.it/lucca/cronaca/la-coop-levigliani-non-tutela-il-corchia-1.5318876|title="La coop Levigliani non tutela il Corchia"|date=1594705367796|language=it}}</ref> . Šis reklāmkarogs, kura grafiskais dizains atgādina kustību No TAV, parādījās tikai [[2020. gads|2020.]] gadā vides speciālista Džanlukas Brikolani rīkotā pasākuma laikā, kurš nākamajā gadā kopā ar Klaudio Grandi un citiem būtu nodibinājis biedrību Apuane Libere <ref name=":52">{{Tīmekļa atsauce|url=https://misanthropicture.com/n-o-c-a-v/|title=N O – C A V – MISANTHROPICTURE|language=it-IT}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apuanelibere.org/2021/05/08/nasce-apuane-libere-la-prima-organizzazione-di-volontariato-per-tutelare-le-alpi-apuane/|title=NASCE “APUANE LIBERE”: LA PRIMA ORGANIZZAZIONE DI VOLONTARIATO PER TUTELARE LE ALPI APUANE|date=2021-05-08|language=it-IT}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apuanelibere.org/2021/05/10/conferenza-stampa-dell-8-maggio/|title=CONFERENZA STAMPA DELL’ 8 MAGGIO|date=2021-05-10|language=it-IT}}</ref> . Šo simbolu un "No Cav" definīciju neizmanto vai nepieņem visas kustības grupas, un daudzas izvēlas sevi definēt ar precīzākiem terminiem. 8frl9xlvcn8wuta2vljta0i6pagyrol Kikiktāluka 0 518784 3668041 2022-08-08T07:00:50Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{cita nozīme|administratīvā iedalījuma vienību|salu|Bafina sala}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Kikiktāluka | native_name = ''Qikiqtaaluk''<br />ᕿᑭᖅᑖᓗᒃ | settlement_type = reģions | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | capital = [[Ikaluita]] | largest_city... wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvā iedalījuma vienību|salu|Bafina sala}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Kikiktāluka | native_name = ''Qikiqtaaluk''<br />ᕿᑭᖅᑖᓗᒃ | settlement_type = reģions | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | capital = [[Ikaluita]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Qikiqtaaluk Region, Nunavut.svg | mapsize = | map_caption = Kikiktālukas izvietojums Nunavutā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CAN}} | subdivision_type1 = [[Kanādas provinces un teritorijas|Teritorija]] | subdivision_name1 = {{CA-NU}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 989879.35 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 18988 | population_as_of = 2016 | population_rank = | population_density_km2 = 0.019 | timezone = [[UTC-5]], [[UTC-6]] un [[UTC-7]] | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Kikiktāluka''' ({{val|iu|ᕿᑭᖅᑖᓗᒃ}}, ''Qikiqtaaluk '' — ‘Ļoti liela sala’) vai '''Bafina reģions''' ({{val|en|Baffin Region}}) ir viens no trijiem [[Kanādas provinces un teritorijas|Kanādas teritorijas]] [[Nunavuta]]s reģioniem. Tā platība ir gandrīz viens miljons km² un tas ir pasaulē lielākā pēc platības otrās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība. Reģiona administratīvais centrs ir Nunavutas galvaspilsēta [[Ikaluita]], kas atrodas [[Bafina sala]]s dienvidos. Reģionam nav savas pašpārvaldes; tas kalpo galvenokārt administratīviem un statistiskiem nolūkiem. Reģiona nosaukums atvasināts no [[Bafina sala]]s inuitu nosaukuma. == Ģeogrāfija == Reģions aizņem plašas, bet mazapdzīvotas teritorijas Nunavutas austrumos. Pie reģiona pieder lielākā daļa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga salu]], piekrastes salas [[Hudzona līcis|Hudzona līcī]] un [[Ungavas līcis|Ungavas līcī]], kā arī [[Melvila pussala]] kontinentā. attālums ziemeļu—dienvidu virzienā no Hudzona līča dienvidiem līdz [[Elsmīra sala]]s ziemeļiem ir ap {{nobr|3500 km}}. Lielākā daļa reģiona teritorijas atrodas [[Arktika|arktiskā]] klimata joslā, kas variējas no [[tundra]]s dienvidos līdz arktiskajam [[tuksnesis|tuksnesim]] ziemeļos. == Iedzīvotāji == Reģionā dzīvo ap 19 tūkstošiem iedzīvotāju, galvenokārt [[inuiti]]. Gandrīz puse iedzīvotāju mīt teritorijas galvaspilsētā [[Ikaluita|Ikaluitā]] (7740), bet pārējie — 12 ciemos: [[Arktikbeja]] (868), [[Kinnaita]] (1441), [[Klaidrivera]] (1053), [[Grisfjorda]] (129), [[Sanirajaka]] (848), [[Iglulika]] (1682), [[Kimmiruta]] (389), [[Pannirtuna]] (1481), [[Pondinleta]] (1617), [[Kikiktarjuaka]] (598), [[Rezolūta]] (198) un [[Sanikiluaka]] (882).<ref>[http://www.explorenunavut.com/qikiqtaaluk.php Expplore Nunavut. Qitiqtaaluk Region, Nunavut]</ref> Ciemi un galvaspilsēta veido atsevišķas municipalitātes; teritorija ārpus tām ir tā sauktā «neorganizētā teritorija», kurā atrodas [[polārstacija|pētniecības stacijas]] ([[Alerta]], [[Jūrika]]), kalnrūpniecības objekti un īslaicīgas apmetnes.<ref name="census2016BU">{{cite web|url=http://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2016/dp-pd/prof/details/page.cfm?Lang=E&Geo1=CSD&Code1=6204030&Geo2=CD&Code2=6204&Data=Count&SearchText=Baffin,%20Unorganized&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&GeoLevel=PR&GeoCode=6204030&TABID=11 |title=Census Profile, 2016 CensusBaffin, Unorganized|publisher=Statistics Canada |access-date=2017-03-04}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nunavuta]] eev8quiwyz37u8uuajsenqdg6rp54f8 Qikiqtaaluk 0 518785 3668042 2022-08-08T07:01:45Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kikiktāluka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kikiktāluka]] pbhgnr7iz3ip655dwuktj6ar3s9yx15 Bafina reģions 0 518786 3668043 2022-08-08T07:02:05Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kikiktāluka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kikiktāluka]] pbhgnr7iz3ip655dwuktj6ar3s9yx15 Dalībnieka diskusija:Wongstep 3 518787 3668050 2022-08-08T08:17:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Wongstep}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 11.17 (EEST) 2rfsaubmbiiyagp3kpz9vehmwdcj01e Dalībnieka diskusija:TheStriker 3 518788 3668055 2022-08-08T08:28:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=TheStriker}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 11.28 (EEST) 9c2e95tjgze6ss745ogbusb30k1ouj9 Dalībnieka diskusija:Elina On 3 518789 3668060 2022-08-08T08:39:24Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Elina On}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 11.39 (EEST) 9m7wwidawo2hhfv8nk83b84t0ofvr35 Attēls:Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg 6 518790 3668069 2022-08-08T08:52:27Z Eremu1 102242 Lībiešu saieta nams Kolkā wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Lībiešu saieta nams Kolkā == Licence == {{PD-self}} 50bpoju3gm3uru1basavzql22qqgoui Attēls:Kolkas pagasta pārvalde.jpg 6 518791 3668071 2022-08-08T08:55:06Z Eremu1 102242 Kolkas pagasta pārvalde wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Kolkas pagasta pārvalde == Licence == {{PD-self}} 930ykbe892qt0lykqh82na3i6i4za90 Attēls:Rojas pilsētas zīme.jpg 6 518792 3668072 2022-08-08T08:57:07Z Eremu1 102242 Rojas pilsētas zīme pirms iebraukšanas. wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Rojas pilsētas zīme pirms iebraukšanas. == Licence == {{PD-self}} 6pk470iqlx2fqkzxqvuhm2s6annof92 Attēls:Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg 6 518793 3668074 2022-08-08T09:00:53Z Eremu1 102242 Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca Kolkā. wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca Kolkā. == Licence == {{PD-self}} 9jpon4zj7lzzim9b8fwfqdjru0y5172 Attēls:Kolkas mols.jpg 6 518794 3668075 2022-08-08T09:05:08Z Eremu1 102242 Kolkas mols wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Kolkas mols == Licence == {{PD-self}} qt50q54wbslpdwan6k3j2dvetnzqmk1 Dalībnieka diskusija:Savamsmsmsmsm 3 518795 3668079 2022-08-08T09:33:25Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Savamsmsmsmsm}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 12.33 (EEST) scd4sraaj1s8c13fll5eq4lwzgtixoy Attēls:Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg 6 518796 3668080 2022-08-08T09:45:23Z Eremu1 102242 Kolkas katoļu baznīca wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Kolkas katoļu baznīca == Licence == {{PD-self}} tgkmhy4n17bpkqr4ku394ss5ki59r1j Attēls:Mērsraga bāka 2.jpg 6 518797 3668082 2022-08-08T09:49:49Z Eremu1 102242 Mērsraga bāka wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Mērsraga bāka == Licence == {{PD-self}} b6xo5ud393nz9if1z6txnnq7da12s18 Attēls:Titāniks nojaukšana 20220711.jpg 6 518798 3668086 2022-08-08T09:55:59Z Eremu1 102242 Tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana (2022/07/11) wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana (2022/07/11) == Licence == {{PD-self}} 4fgvvot2ft5wcjs3vz3mmlo9stj4pk1 Attēls:Mežābele 2.jpg 6 518799 3668088 2022-08-08T09:57:28Z Eremu1 102242 Mežābele wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Mežābele == Licence == {{PD-self}} mlfwrxj49e62ad671ruwlp7jiczxt93 Attēls:Ragaciema bāka tuvumā.jpg 6 518800 3668090 2022-08-08T09:59:44Z Eremu1 102242 Ragaciema bāka tuvumā wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Ragaciema bāka tuvumā == Licence == {{PD-self}} ommccyfugsj9qc3d3719bqbgqjkaflv Dalībnieka diskusija:SilverTheGamer 3 518801 3668092 2022-08-08T10:00:29Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SilverTheGamer}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 13.00 (EEST) t4bhvjbuwu0nawxj91bjdw077usx7jv Dalībnieks:Eremu1/Attēli 2 518802 3668096 2022-08-08T10:07:09Z Eremu1 102242 Sakopoju attēlus, varbūt kādam derēs :) wikitext text/x-wiki Šeit ir sakopoti dažādi mani pašuzņemtie attēli (bez lietošanas ierobežojumiem), kurus var pielietot. == Vietas == === [[Klapkalnciems]] === <gallery> Saules iela(Klapkalnciems).jpg|Saules iela </gallery> === [[Roja]] === <gallery> Rojas pilsētas zīme.jpg|Rojas pilsētas zīme pirms iebraukšanas </gallery> === [[Kolka]] === <gallery> Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]] Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]] Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]] </gallery> ==== [[Rīga]] ==== <gallery> Titāniks_nojaukšana_20220711.jpg|Tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana (2022/07/11) </gallery> === [[Ragaciema bāka]] === <gallery> Ragaciema bāka.jpg|Ragaciema bāka Ragaciema bāka tuvumā.jpg|Ragaciema bāka tuvumā </gallery> === [[Mērsraga bāka]] === <gallery> Mērsraga bāka.jpg|Mērsraga bāka Mērsraga bāka_2.jpg|Mērsraga bāka tuvumā </gallery> == Daba == === [[Ābeles]] === ==== [[Mežābele]] ==== <gallery> Mežābele.jpg|Mežābeles āboli Mežābele_2.jpg </gallery> sr2dm85b9z804zhz5fy982fy47r2iy9 Dalībnieka diskusija:Emrhinestones 3 518803 3668099 2022-08-08T10:12:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Emrhinestones}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 13.12 (EEST) r5by144rn8hn2rde1wsdhvskclrusn1 Dalībnieka diskusija:Eisernerwolf 3 518804 3668102 2022-08-08T10:18:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Eisernerwolf}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 8. augusts, plkst. 13.18 (EEST) reydkxeepaawegtj9j3rouufvrni8fg Titāniks (tirdzniecības centrs) 0 518805 3668103 2022-08-08T10:21:25Z Turaids 8965 Jauna lapa: [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|250px|thumb|Tirdzniecības centra „Titāniks” nojaukšana 2022. gadā]] '''„Titāniks”''' bija [[tirdzniecības centrs]] [[Rīga|Rīgā]], [[Prāgas iela|Prāgas ielā]] 2. Tirdzniecības centra [[postmodernisms|postmodernisma]] stila ēku iepretim [[Rīgas autoosta]]i 1999. gadā uzcēla uzņēmums „Spēks-R”, un tā projekta autori bija arhitekti Ludvigs Saprovskis, Berenika Austriņa un Artis Zvirgzdiņš. Tirdzniecības cent... wikitext text/x-wiki [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|250px|thumb|Tirdzniecības centra „Titāniks” nojaukšana 2022. gadā]] '''„Titāniks”''' bija [[tirdzniecības centrs]] [[Rīga|Rīgā]], [[Prāgas iela|Prāgas ielā]] 2. Tirdzniecības centra [[postmodernisms|postmodernisma]] stila ēku iepretim [[Rīgas autoosta]]i 1999. gadā uzcēla uzņēmums „Spēks-R”, un tā projekta autori bija arhitekti Ludvigs Saprovskis, Berenika Austriņa un Artis Zvirgzdiņš. Tirdzniecības centra piecos stāvos atradās [[apģērbs|apģērbu]], [[apavi|apavu]] un [[galantērija]]s veikali, kā arī daudzstāvu autostāvvieta, [[kafejnīca]] un frizētava. 2021. gadā valsts tirdzniecības centra ēku par 8,282 miljonus eiro atpirka, un 2022. gadā nojauca, lai atbrīvotu vietu ''[[Rail Baltica]]'' celtņu izbūvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Elmārs Barkāns |title=Rīgas “Titānika” zvaigžņotā vēsture un pagrimums |date=2022. gada 13. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/510735-rigas-titanika-zvaigznota-vesture-un-pagrimums |accessdate= 2022. gada 8. augustā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Tirdzniecības centri Rīgā}} [[Kategorija:Tirdzniecības centri Rīgā]] [[Kategorija:Vecrīga]] i0rf85esaz8mk6d1t876cq09pr64l9c 3668104 3668103 2022-08-08T10:23:21Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|250px|thumb|Tirdzniecības centra „Titāniks” nojaukšana 2022. gadā]] '''„Titāniks”''' bija [[tirdzniecības centrs]] [[Rīga|Rīgā]], [[Prāgas iela|Prāgas ielā]] 2. Tirdzniecības centra [[postmodernisms|postmodernisma]] stila ēku iepretim [[Rīgas autoosta]]i 1999. gadā uzcēla uzņēmums „Spēks-R”, un tā projekta autori bija arhitekti Ludvigs Saprovskis, Berenika Austriņa un Artis Zvirgzdiņš. Tirdzniecības centra piecos stāvos atradās [[apģērbs|apģērbu]], [[apavi|apavu]] un [[galantērija]]s veikali, kā arī daudzstāvu autostāvvieta, [[kafejnīca]] un frizētava. 2021. gadā valsts tirdzniecības centra ēku par 8,282 miljoniem eiro atpirka, un 2022. gadā nojauca, lai atbrīvotu vietu ''[[Rail Baltica]]'' celtņu izbūvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Elmārs Barkāns |title=Rīgas “Titānika” zvaigžņotā vēsture un pagrimums |date=2022. gada 13. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/510735-rigas-titanika-zvaigznota-vesture-un-pagrimums |accessdate= 2022. gada 8. augustā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Tirdzniecības centri Rīgā}} [[Kategorija:Tirdzniecības centri Rīgā]] [[Kategorija:Vecrīga]] 6ba98g0w7k1rbk2svm46e1mdnvra7ms Repņins 0 518806 3668119 2022-08-08T11:49:35Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Nikolajs Repņins]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nikolajs Repņins]] bozxuiokys8sad58q87u4rlt6kg91rs Nāgels 0 518807 3668120 2022-08-08T11:50:00Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Ludvigs Nāgels]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ludvigs Nāgels]] 4w46aaaacjdrraciert0pg4s74lw01m