Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.26 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma 0 1165 3675439 3591520 2022-08-25T08:08:39Z Bai-Bot 60304 /* Atrašanās dabā */sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni| → [[Atlass (kalni)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Elementa infokaste | tips = pārejas metāls | kārtas skaitlis = 26 | 1. čaula = 2 | 2. čaula = 8 | 3. čaula = 14 | 4. čaula = 2 | simbols = Fe | atommasa = 55,845 | valences elektroni = [Ar]3d⁶4s² | tabulas attēls = [[Attēls:Fe-TableImage.svg|250px]] | attēls = [[Attēls:Iron electrolytic and 1cm3 cube.jpg|200px]]&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Attēls:Ironpowder on magnet.JPG|170px]]<br />Elektrolītiski attīrītas dzelzs paraugi un 1 cm³ kubiņš; dzelzs pulveris magnētiskajā laukā | oksidēšanas pakāpes = +6, +4, '''+3''', '''+2''', 0, −2 | elektronegativitāte = 1,83 | blīvums = 7874 | kušanas temperatūra = 1811 K (1538&nbsp;°C) | viršanas temperatūra = 3134 K (2861&nbsp;°C) }} '''Dzelzs''' ir [[ķīmiskais elements]] ar simbolu '''Fe''' un atomskaitli 26. Dzelzs ir 8. grupas 4. perioda [[metāls]]. Tipisks dzelzs [[atoms]] sver 56 reizes vairāk nekā tipisks [[ūdeņradis|ūdeņraža]] atoms. Dzelzs ir ļoti izplatīts metāls, un to uzskata par desmito visizplatītāko elementu Visumā. Dzelzs ir svarīgākā [[Zeme (planēta)|Zemes]] sastāvdaļa (34,6% masas) un kopā ar [[niķelis|niķeli]] atrodas galvenokārt tās kodolā. [[Zemes garoza|Zemes garozā]] dzelzs ir otrais izplatītākais metāls aiz [[alumīnijs|alumīnija]]. Dzelzs ir [[feromagnētisms|feromagnētisks]] metāls un dabā ir sastopama galvenokārt savienojumu veidā, lai gan retumis atrodami dabiski tīrradņi, kā arī kosmiskas izcelsmes [[meteorīts|meteorītu]] dzelzs. Ir sastopamas [[oksīds|oksīdu]], [[sulfīdi|sulfīdu]] un [[karbonāti|karbonātu]] [[dzelzsrūda]]s; lielāko daļu dzelzs parasti iegūst no oksīdu rūdām. Savienojumos dzelzs visbiežāk ir divvērtīga (reducētā forma) vai trīsvērtīga (oksidētā forma). == Atrašanās dabā == Dzelzs tīrradņi, kas izveidojušies, [[magma]]i atdziestot, sastopami reti ([[Grenlande|Grenlandē]] ([[Disko sala|Disko salā]]), [[Francija|Francijā]], [[Vācija|Vācijā]]). Taču dzelzs pēc elementu izplatības Zemes garozā ieņem 4. vietu (aiz [[skābeklis|skābekļa]], [[silīcijs|silīcija]] un [[alumīnijs|alumīnija]]), jo tā veido daudzus minerālus un iežus. Svarīgākie no tiem ir [[magnetīts]] (magnētiskā dzelzsrūda), [[hematīts]] (sarkanā dzelzsrūda), [[limonīts]] (brūnā dzelzsrūda), [[siderīts]] (dzelzs špats), [[pirīts]] (dzelzs kolčedāns), [[arsenopirīts]] (arsēna kolčedāns). Dzelzi satur arī parastais [[māls]]. Bagātākās dzelzsrūdu atradnes ir [[Urāli|Urālos]] ([[Magņitogorska]]), [[Ukraina|Ukrainā]] [[Krivijriha]]s baseinā, [[Kerčas pussala|Kerčas pussalā]], [[Kurska]]s rajonā ([[Kurskas magnētiskā anomālija]]), [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], Francijā, [[Polija|Polijā]], [[Austrija|Austrijā]], kā arī [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] ([[Atlass (kalni)|Atlasa kalnos]]), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ([[Augšezers|Augšezera]] rajonā). Uzskata, ka Zemes kodolā dzelzs masas daļa ir 90% (10% sastāda niķelis un [[kobalts]]). Dzelzij ir liela nozīme dzīvajā dabā. Pieauguša cilvēka organisms satur 4—5 g Fe, ap 70% no tās ietilpst [[hemoglobīns|hemoglobīnā]], kas pārnes skābekli no elpošanas orgāniem uz [[audi]]em. Dzelzs trūkums organismā izraisa [[anēmija|anēmiju]] jeb mazasinību. No uztura vislabāk uzsūcas tā dzelzs, kas ir [[hēms|hēma]] sastāvā (hēms ir hemoglobīna molekulas neolbaltumvielu daļa), tādēļ [[gaļa]] ir labākais dzelzs avots. Divvērtīgā dzelzs uzsūcas labāk par trīsvērtīgo. Veselam vīrietim nepieciešams ap 10 mg dzelzs dienā, sievietei — ap 15 mg.<ref>Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. ''Uztura mācība''. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015, 160. lpp. {{ISBN|978-9984-45-932-5}}</ref> == Iegūšana == Ķīmiski tīru dzelzi iegūst vai nu dzelzs [[sāļi|sāļu]] ūdens šķīdumu [[elektrolīze|elektrolīzē]], vai termiski sadalot [[dzelzs pentakarbonils|dzelzs pentakarbonilu]]. Rūpniecībā dzelzi iegūst galvenokārt dažādu dzelzs un oglekļa sakausējumu — [[čuguns|čuguna]] un [[tērauds|tērauda]] veidā, reducējot bagātināto dzelzsrūdu dzelzs oksīdus ar koksa [[ogleklis|oglekli]], proti, [[oglekļa monoksīds|oglekļa oksīdu]] vai [[metāns|metānu]]: :Fe₂O₃ + 3 CO → 2 Fe + 3 CO₂ == Īpašības == Dzelzs ir sudrabbalts, plastisks, viegli kaļams un velmējams metāls. Tīra dzelzs ir mīkstāka par [[zelts|zeltu]] un [[sudrabs|sudrabu]], bet cietāka par alumīniju. Dzelzs fizikālās un mehāniskās īpašības būtiski ietekmē dažādi piemaisījumi. Tā, piemēram, čuguns, kurā oglekļa un dažādu citu piemaisījumu masas daļa ir 1,7—6,67%, parastajos apstākļos nav kaļams. Dzelzij piemīt magnētiskas īpašības. Dzelzs ir vidēji aktīvs metāls, taču ķīmiski tīra, kompakta dzelzs parastajos apstākļos ir izturīga pret sausa gaisa un tīra ūdens iedarbību. Dzelzs, kas satur nedaudz piemaisījumu, reaģē ar [[zemes atmosfēra|gaisā]] esošo skābekli un ūdens tvaikiem. Irdenā [[rūsa]]s kārtiņa dzelzi neaizsargā no tālākās gaisa iedarbības. Sausā gaisā un jo sevišķi paaugstinātā temperatūrā (apmēram 500 grādi) uz dzelzs virsmas veidojas dzelzs oksīda aizsargslānis, kas metālu tomēr nedaudz pasargā no apkārtējās vides iedarbības. Svaigs dzelzs pulveris ir [[pirofors]]. Laboratorijā piroforo dzelzi ērti iegūt, karsējot [[dzelzs oksalāts|dzelzs oksalāta]] [[kristālhidrāts|kristālhidrātu]] termoizturīgā [[mēģene|mēģenē]]. Ja piroforās dzelzs pulveri izkaisa gaisā, tas reaģē ar skābekli, veidojot kvēlojošu dzirksteļu spietu.<ref>Valdis Drinks. ''456 eksperimenti ķīmijā''. Rīga : Zvaigzne ABC, 1995, 262. lpp. {{ISBN|978-9984-560-83-0}}</ref> Sakarsēta kompakta dzelzs gaisā oksidējas pakāpeniski, veidojot melnas dzelzs oksīda plāksnītes. Tīrā skābeklī dzelzs [[stieple]] dzirksteļojot sadeg. Paaugstinātā temperatūrā dzelzs reaģē ar gandrīz visiem [[nemetāli]]em, veidojot dažāda sastāva [[binārais savienojums|bināros savienojumus]]. Dzelzs savienojumi ar [[sērs|sēru]] un [[fosfors|fosforu]] negatīvi ietekmē tērauda un citu sakausējumu īpašības. Parastos apstākļos dzelzs reaģē ar atšķaidītām [[skābe|skābēm]], veidojot dzelzs sāļus. Saskaņā ar metālu elektroķīmisko spriegumu rindu dzelzs aizvieto mazāk aktīvus metālus to sāļu šķīdumos. Sakarsēta līdz sarkankvēlei, dzelzs reaģē ar ūdens tvaiku. Ar [[sārmi]]em dzelzs nereaģē. == Izmantošana == Dzelzs mūsdienās ir svarīgākais metāls, jo dzelzs un tās sakausējumi ([[melnie metāli]]) veido aptuveni 95% no [[metalurģija]]s produkcijas. Melnās metalurģijas pamatā ir čuguna (ķeta) un oglekļa tērauda ražošana. No oglekļa tērauda iegūst leģētos tēraudus, kurus iedala mazleģētos (piedevas līdz 2,5%), vidēji leģētos (piedevas 2,5—15%) un augstleģētos (piedevas > 15%) tēraudos. Leģētos tēraudus savukārt iedala speciālajos tēraudos: * cietajos tēraudos (12% Mn, 15 — 18% Cr); * instrumentu tēraudos (15 — 18% W, Cr, V, Mo); * nerūsošajos un termiski izturīgajos tēraudos (aptuveni 12% Cr, Ni, Si, Al); uz to izstrādājumu virsmas veidojas blīva oksīda aizsargkārtiņa. Tīru vai oglekļa tēraudu ar mazu C saturu (0,04% C) izmanto laboratoriju praksē, kā arī par katalizatoru neorganisko un organisko vielu sintēzēs. == Skatīt arī == * [[Čuguns]] * [[Tērauds]] == Literatūra == * N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 584. — 596. lpp. == Atsauces == {{commonscat|Iron|Dzelzs}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Periodiskā sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]] [[Kategorija:Pārejas metāli]] bhboqkdeci77zxynwod1r8bvmdupozb 0 1296 3675353 3654634 2022-08-24T21:47:27Z Binsalminsh 100209 Papildināts saturs wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|valsti Eiropā|apdzīvotu vietu Vīksnas pagastā|Ukraina (ciems)}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Україна'' | pilnais_valsts_nosaukums = Ukraina | valsts_nosaukums = Ukraine | karoga_attēls = Flag of Ukraine.svg | karoga_nosaukums = Ukrainas karogs | ģerboņa_attēls = Lesser Coat of Arms of Ukraine.svg | ģerboņa_nosaukums = Ukrainas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = [[Ще не вмерла Україна|Ще не вмерла України ні слава, ні воля]]{{spaces|2}}<small><br />''Ne Ukrainas slava, ne brīvība nav zudusi''</small> | kartes_attēls = Europe location UKR.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Kijiva]] |latd=50 |latm=27 |latNS=N |longd=30 |longm=30 |longEW=E | lielākā_pilsēta = [[Kijiva]] | valsts_valodas = [[ukraiņu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[unitāra valsts]] | valsts_galvas_tituls = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Volodimirs Zelenskis]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Ukrainas premjerministri|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Deniss Šmihaļs]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] | neatkarības_notikums = [[Ukrainas neatkarības deklarācija|Deklarēta]] | neatkarības_datums = {{dat|1991|8|24}} | neatkarības_notikums2 = [[1991. gada Ukrainas referendums|Referendums]] | neatkarības_datums2 = {{dat|1991|12|1}} | neatkarības_notikums3 = Noslēgta | neatkarības_datums3 = {{dat|1991|12|26}} | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 603628 | platība_rangs = 44. | procenti_ūdens = 7 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2013 | iedzīvotāju_skaits = 45 469 800 <!-- Source: http://www.ukrstat.gov.ua/operativ/operativ2007/ds/nas_rik/nas_u/nas_rik_u.html --> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 27. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 72,3 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 115. | IKP_PPP = $399,866 miljardi<ref name=IMF>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2007/02/weodata/weorept.aspx?sy=1992&ey=2008&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=926&s=PPPGDP&grp=0&a=&pr1.x=41&pr1.y=2|title=Ukrainian GDP (PPP)|accessdate=2008-03-10|work=[[IMF]], World Economic Outlook Database, October 2007}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_rangs = 29. | IKP_PPP_per_capita = $8624<ref name=IMF/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 83. | HDI = {{palielinājās}}0.779 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 74. | Gini = 31<ref name="CIA World Factbook">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/up.html|title=Ukraine|accessdate=2008-05-28|date=2007-12-13|work=''CIA World Factbook''|archive-date=2016-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20160709035611/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/up.html}}</ref> | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Ukrainas grivna|Grivna]] | valūtas_kods = UAH | laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | domēns = [[.ua]] | tālsarunu_kods = 380 | iso_kods_num = 804 | iso_kods_alfa2 = UA | iso_kods_alfa3 = UKR }} '''Ukraina''' ({{val|uk|Україна}} [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts [[Eiropa]]s austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], austrumos — ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], rietumos — ar [[Polija|Poliju]], [[Slovākija|Slovākiju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldova|Moldovu]], bet no dienvidiem to apskalo [[Melnā jūra]]. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot [[Krievija|Krievijas Federāciju]] un [[Turcija|Turciju]], kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan [[Āzija|Āzijā]]). Tās platība ir 603,7 tūkstoši km², garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada [[Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zona]]s dalībvalsts. == Vēsture == {{Pamatraksts|Ukrainas vēsture}}[[Attēls:Lietuva ir Lenkija.Lithuania and Poland 1387.png|thumb|Lietuvas un Polijas zemes, 1387|left]]No vismaz [[9. gadsimts|9. gadsimta]] Ukraina bija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[varjagi|varjagu]] pārvaldītās [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] [[Kijivas Krievzeme]]s civilizācijas centrs, kurā izveidojās [[Kijivas lielkņazi]]em pakļauta valsts. Pēc Kijivas Krievzemes sakāves cīņās pret mongoļiem, [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] liela daļa šo zemju nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pakļautībā. Vēlāk šīs zemes nonāca [[Polijas karaliste]]s un vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], bet dienvidu un austrumu daļa [[Zelta Orda]]s, vēlāk [[Krimas haniste]]s pakļautībā. Pēc 1648. gada Ukrainas vidienē nodibinājās ukraiņu [[kazaki|kazaku]] valsts [[Zaporožjes Seča]], kas drīz nonāca [[Maskavija]]s pakļautībā. Pēc atkārtotiem [[krievu-turku kari]]em un [[Polijas dalīšanas]] 18. gadsimta beigās arī Ukrainas austrumu un dienvidu daļas nonāca [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā, bet rietumu daļa nonāca [[Austrijas impērija]]s sastāvā kā [[Galīcijas un Lodomērijas karaliste]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Kijivā 1917. gada 17. martā tika nodibināta [[Ukrainas Centrālā Rada]], kas pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 20. novembrī pasludināja autonomas [[Ukrainas Tautas Republika]]s izveidi. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas [[Sarkanā armija]] atkāpās no Ukrainas teritorijas, 1918. gada 29. aprīlī ar Vācijas atbalstu [[Pavlo Skoropadskis]] gāza Ukrainas Tautas Republikas valdību un pasludināja [[Ukrainas valsts]] izveidi Vācijas protektorātā, bet 19. oktobrī [[Ļviva|Ļvivā]] tika pasludināta [[Rietumukrainas Tautas Republika]]. 1919. gada 22. janvārī Kijivā noslēdza līgumu par Rietumukrainas apvienošanos ar Ukrainas Tautas Republiku. 1919. gada 10. martā izsludināja [[Ukrainas PSR|Ukrainas Sociālistiskās Padomju Republikas]] izveidi. 1920. gada 12. jūnijā Sarkanā Armija ieņēma Kijivu un pakļāva visu Ukrainas teritoriju, izņemot [[Galīcija|Galīciju]], kas palika Polijas sastāvā. Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] 1921. gada 18. martā Ukrainu sadalīja starp [[Polijas Otrā republika|Polijas Otro republiku]] un Ukrainas PSR. 1922. gada 29. decembrī Ukrainas PSR parakstīja vienošanos par [[Padomju Savienība|PSRS]] izveidi. Otrā pasaules kara laikā, 1939. gadā Ukrainas PSR pievienoja daļu no [[Polijas kampaņa]]s rezultātā PSRS okupētās teritorijas, un 1940. gadā okupēto [[Rumānijas karaliste]]s daļu. Pēc kara beigām 1945. gadā Ukrainas PSR pievienoja [[Čehoslovākija]]s austrumu daļu, bet [[1954]]. gadā [[Krima]]s apgabalu. Ukraina atguva neatkarību pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] [[1991]]. gadā. 2013. gada decembrī Kijivā sākās pret valdību vērstas demonstrācijas jeb [[Eiromaidans]], [[Augstākā Rada]] nobalsoja par prezidenta V. Janukoviča atlaišanu no amata. Izmantojot politisko neskaidrību, Krievijas Federācija veica [[Krimas krīze|Krimas okupāciju]] un atbalstīja prokrievisko separātistu militāras operācijas, kas 2014. gada aprīlī pārauga [[Donbasa karš|Donbasa karā]]. 2021. gada martā sākās jauna [[Krievijas—Ukrainas–NATO krīze (2021–2022)|Krievijas un Ukrainas attiecību krīze]], ko izraisīja Krievijas Federācijas bruņoto spēku koncentrēšana pie abu valstu robežas un draudi par militāriem pasākumiem, ja [[NATO]] nepieņems Krievijas prasības. 2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Ukraine topo lv.jpg|thumb|250x250px|Ukrainas fizģeogrāfiskā karte|left]] Ukrainas platība ir 603 549 km², kas to ierindo 44. vietā pēc platības pasaulē un 1. vietā [[Eiropa|Eiropā]] starp valstīm, kas pilnībā atrodas Eiropas teritorijā ([[Krievija]]s Eiropas daļa pēc platības gan ir ievērojami lielāka). Valsts lielākā daļa atrodas [[Austrumeiropas līdzenums|Austrumeiropas līdzenumā]] [[skujkoki|skujkoku]] un jaukto [[mežs|mežu]], [[mežastepe]]s un [[stepe]]s zonās. Virsmas vidējais augstums 100—200 m v.j.l. Rietumdaļā izvietojusies [[Volīnijas augstiene]] (augstumi līdz 342 m vjl), [[Podolijas augstiene]] (471 m) un [[Karpati|Karpatu kalni]] dienvidrietumos ar valsts augstāko virsotni [[Hoverla|Hoverlu]] (2061 m), austrumos un dienvidaustrumos — [[Doņecas skrausts]] (367 m) un [[Pieazovas augstiene]], dienvidos — [[Krimas pussala]] ar [[Krimas kalni]]em ([[Romankošs]] 1545 m). Ziemeļdaļā plešas [[Poļesjes zemiene]], vidusdaļā — [[Piedņepras zemiene]] un [[Piedņepras augstiene]], dienvidos — [[Melnās jūras zemiene]].<ref>{{PZT|726|Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika}}</ref> Upju kopgarums ir ap 170 000 km; 117 upes ir garākas par 100 km. Visvairāk upju ir [[Poļesje|Poļesjē]] un Austrumkarpatos, vismazāk — stepju rajonos. Valsts lielākā upe ir [[Dņepra]], kuras baseins aizņem 48% Ukrainas teritorijas. Dņepras galvenās pietekas ir [[Desna]], [[Pripete]], [[Sula (upe)|Sula]], [[Psela]], [[Vorskla]], [[Samara (upe)|Samara]], [[Rosa (upe)|Rosa]], [[Inhuleca]]. Citas lielākās upes ir [[Donava]], [[Dņestra]], [[Dienvidbuga]], [[Siverskijdoņeca]], [[Pruta]]. Uz Dņepras izbūvētas trīs lielas [[ūdenskrātuve]]s — [[Kahovkas ūdenskrātuve]], [[Kremenčukas ūdenskrātuve]] un [[Kijivas ūdenskrātuve]], kā arī vairākas nelielas. Upes tiek izmantotas kuģošanai. Ukrainā nav lielu ezeru; lielākās ūdenstilpes ir [[Jalpuhs]], [[Kahuls]] un piekrastes [[limāns|limāni]] — [[Sasiks]], [[Dņestras limāns]], [[Moločnas limāns]]. === Derīgie izrakteņi === Ukrainas ģeotektonisko struktūru dažādība un to attīstības ģeodinamiskie apstākļi noteikuši dažādu derīgo izrakteņu iegulu izveidi. Visnozīmīgākās ir [[dzelzsrūda]]s, mangāna rūdas, urāna rūdas, [[akmeņogles]], [[gāze]], [[nafta]] un kondensāts, titāns, cirkons, sērs, kaolīns, grafīts, rūdu nesaturošās izejvielas metalurģijai un apdares materiāli. Paši lielākie derīgo izrakteņu baseini Ukrainā ir Krivijrihas dzelzsrūdas, Nikopoles mangāna rūdas un Doneckas ogļu baseini, Iršanskas titāna rūdas, Kirovohradas urāna rūdas, Pobužskskas grafīta rūdas rajoni. Ukrainā tiek iegūts arī [[krams]], pirofilīta slāneklis, [[smilšakmens]], [[kaļķakmens]] un krīts, [[Halīts|akmenssāls]], [[dzintars]], pusdārgakmeņi, [[Minerālūdens|minerālūdeņi]]. Ukrainā atrastas unikālas, pagaidām pasaulē vienīgās Peržankas berilija iegulu atradnes, kas saistās ar ļoti retu minerālu — [[genthelvīts|genthelvītu]]. Zemes dzīlēs atrastas rūpnieciskas zelta, litija, skandija, retzemju metālu, fluorīda, degslānekļa, fosforīta atradnes. Ir cerības atrast izstrādāt jaunus derīgo izrakteņu veidus: varu, platinoīdus, molibdēnu, alvu, tantalu, niobiju, vanādiju u.c. Arvien lielāka uzmanība tiek veltīta Poļesjes dzintaram, Volīnijas topāziem, morioniem, labradoriem, Krimas kerčenītiem. Ukraina aizņem 0,4% pasaules sauszemes un nodrošina 5% minerālizejvielu un to pārstrādes produktu, tai skaitā 20% mangāna un 10% dzelzsrūdas, 3% ogļu. Izpētīto galveno derīgo izrakteņu rezervju aptuvens novērtējums pārsniedz 7 triljonus ASV dolāru. === Klimats === Ukrainas novietojuma fiziski-ģeogrāfiskās īpatnības nosaka lielo klimatisko apstākļu dažādību un salīdzinoši biežo dažādu bīstamu laika apstākļu atkārtošanos. Ukraina atrodas Eiropas dienvidaustrumos [[Mērenā josla|mērenā klimata joslā]]. Tās lielākajai daļai raksturīgs mēreni kontinentāls klimats. Ukrainas teritorija atrodas divās klimatiskajās — mērenajā un subtropiskajā platuma zonās. Pēdējā ietilpst tikai Krimas dienvidu krasts. Ukrainā uzskaita šādus klimatiskos apgabalus: Atlantijas-kontinentālo, kas ietver jaukto mežu un meža stepes zonu, Ukrainas Karpatu kalnu masīvu, Krimas kalnus, Krimas dienvidu piekrasti. == Valsts pārvalde == {| class="wikitable floatleft" style="text-align:center;" |- | [[File:Volodymyr Zelensky Official portrait.jpg|141px]] | [[File:Денис Шмигаль 2020 3 (cropped).jpg|143px]] |- class="nowrap" | [[Volodimirs Zelenskis]]<br /><small>[[Ukrainas prezidents]]</small> | [[Deniss Šmihaļs]]<br /><small>[[Ukrainas premjerministrs]]</small> |} 1991. gada 24. augustā Ukraina pasludināja neatkarību un drīz vien ieviesa daudzpartiju sistēmu. Ar likumu tika noteikta minoritāšu tiesību aizsardzība. Ukrainas pirmais vēlētais prezidents 1994. gadā netika atkārtoti ievēlēts un mierīgi atdeva amatu politiskajam sāncensim. 1996. gada 28. jūnijā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas garantē pamattiesības un paredz plurālistisku politisko sistēmu. Ukrainas valsts varas sistēma ir veidota pēc Rietumu parauga, un tajā ir trīs neatkarīgas jomas. Likumdošanas vara pieder Augstākajai padomei (''Verhovna Rada''). Tas ir vienpalātas parlamanents, kurā ir 450 deputātu, kas ievēlēti uz četriem gadiem. 225 no tiem ievēlē vispārējās un tiešās vēlēšanās no vienmandāta apgabaliem, 225 - pēc proporcionālās pārstāvības. Augstākā padome ievieš tiesību aktus, ratificē līgumus, apstiprina budžetu, piesaka karu, ar neuzticības balsojumu atceļ premjerministru un Ministru kabinetu. Izpildvara pieder prezidentam un Ministru kabinetam. Prezidents, ko vispārējās vēlēšanās ievēlē uz pieciem gadiem, ir valsts galva, kas pārstāv valsti ārlietās, atceļ Ministru kabineta aktus, izsludina valstī ārkārtas stāvokli, atlaiž Augstāko padomi. Ministru kabinetā ir premjerministrs, divi premjerministra vietnieki un 15 ministri, kurus ieceļ prezidents, bet apstiprina Augstākā padome. Tas pārrauga valsts pārvaldes darbu. Tiesu vara pieder Konstitucionālajai un Augstākajai tiesai. Konstitucionālā tiesa lemj par likumu atbilstību konstitūcijai. Tajā ir 18 tiesnešu, kas iecelti uz 9 gadiem, sešus ieceļ prezidents, sešus - Augstākā padome, sešus - Tiesnešu kongress. Augstākā tiesa ir augstākā pārskatīšanas un apelācijas tiesa. Tiesnešus uz mūžu ieceļ Augstākā padome. Tiesu sistēma ir neatkarīga; tiesas procesā nav nozīmes precedentam, jo tiesneši iztiesā lietas saskaņā ar kodificēto tiesību aktu normām<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref>. == Administratīvais iedalījums == {{Pamatraksts|Ukrainas administratīvais iedalījums}} Ukrainas administratīvais iedalījums ir 24 apgabali (''область''), 2 pilsētas (''місто'') un viena autonomā republika (''Автономна Республіка''). {{Ukrainas apgabali|options=float:left; border:3px; max-width:460px;}} == Ukrainas simboli == === Karogs === {{pamatraksts|Ukrainas karogs}} [[Attēls:L'viv High Castle Ukrainian Flag and City Emblem.JPG|thumb|250px|Ukrainas karogs [[Ļviva]]s pils tornī]] Ukrainas karoga rašanos saista ar 1848. gadu, kad pēc [[Polijas dalīšanas]] Ukrainas rietumu daļa — [[Galīcijas un Lodomērijas karaliste|Galīcija un Lodomērija]] ietilpa [[Austrijas impērija]]s sastāvā. 1918. gadā, kad proklamēja Ukrainas Tautas Republiku, par tās karogu kļuva dzelteni zilais karogs uz kura tika attēlots trīsžuburis. 1992. gadā Ukrainas Augstākā padome dzelteni zilo karogu pasludināja par Ukrainas valsts karogu. Karoga proporcijas ir 2:3. Karoga apraksts ir iekļauts Ukrainas Republikas konstitūcijas 20. pantā. Ukrainas karoga simbolisms tiek pamatots ar Ukrainu kā tradicionālo labības audzēšanas valsti, tādēļ dzeltenā krāsa tiek tulkota kā labības krāsa, savukārt gaiši zilā Ukrainas skaidrās debesis. <gallery class="center" widths="150"> Flag of Galicia and Lodomeria (1849-1890).svg|[[Galīcijas un Lodomērijas karaliste]]s karogs Flag of Lviv Oblast.svg|Rutēņu nacionalās gvardes karogs (1848) Flag of the Ukranian State.svg| [[Ukrainas Valsts]] un [[Ukrainas Tautas Republika]]s karogs (1917–1920) </gallery> == Iedzīvotāji == {{Bar box |width = 200px |float = right |title = Etniskais sastāvs (2001) |titlebar = #ddd |bars = {{Bar percent|Ukraiņi|teal|77.8}} {{Bar percent|Krievi|teal|17.3}} {{Bar percent|Baltkrievi|teal|1.2|0.6%}} {{Bar percent|Moldāvi|teal|1.2|0.5%}} {{Bar percent|Krimas tatāri|teal|1.2|0.5%}} {{Bar percent|Bulgāri|teal|1.2|0.4%}} {{Bar percent|Ungāri|teal|1|0.3%}} {{Bar percent|Rumāņi|teal|1|0.3%}} {{Bar percent|Poļi|teal|1|0.3%}} {{Bar percent|Citi|teal|3|1.7%}} }} {{-}} Pēdējā Ukrainas tautas skaitīšana notika 2001. gadā. Iedzīvotāju skaits tolaik bija 48 miljoni 457 tūkstoši, no viņiem pilsētās dzīvoja 67,2%, bet laukos 32,8%. Deviņās pilsētās bija vairāk kā 500 000 iedzīvotāju. Pēc 2001. gada datiem Ukrainas iedzīvotāji piederēja vairāk kā 130 dažādām etniskām grupām. Lielākā etniskā minoritāte ir krievi, kas dzīvo galvenokārt Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos. 67,5% iedzīvotāju par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 29,6% krievu valodu, bet 2,9% kādu citu valodu. 85,2% ukraiņu par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, bet 14,8% krievu valodu.<ref>[http://2001.ukrcensus.gov.ua/eng/results/general/language/ About number and composition population of UKRAINE by All-Ukrainian population census'2001 data] (angliski)</ref> 2001. gadā 87,9% iedzīvotāju uzskatīja, ka viņi teicami runā ukrainiski, bet 65,7%, ka viņi teicami runā krieviski. Iepriekšējā, 1989. gada tautskaitē 78,0% iedzīvotāju uzskatīja, ka viņi teicami runā ukrainiski, bet 78,4%, ka viņi teicami runā krieviski.<ref>[http://2001.ukrcensus.gov.ua/d/mono_eng.pdf First All-National Population Census: historical, methodological, social, economic, ethnic aspects] (angliski)</ref> <gallery> Attēls:Ukraine census 2001 Ukrainians.svg|Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata sevi par ukraiņiem, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati) Attēls:Ukraine census 2001 Russian.svg|Iedzīvotāju īpatsvars, kuri krievu valodu uzskata par dzimto, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati) </gallery> {{Ukrainas lielākās pilsētas}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == * [[Ukrainas administratīvais iedalījums]] * [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]] {{Eiropa}} {{NVS}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraina| ]] 2trbfn11rd4n2to9ppjxqc1a9ut24xz 0 1472 3675187 3663860 2022-08-24T16:56:55Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Rzeczpospolita Polska'' | pilnais_valsts_nosaukums = Polijas Republika | valsts_nosaukums = Poland | karoga_nosaukums = Polijas karogs | karoga_attēls = Flag_of_Poland.svg‎ | ģerboņa_nosaukums = Polijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | ģerboņa_attēls = Herb Polski.svg | kartes_attēls = Location Poland EU Europe.png | kartes_paraksts = | valsts_himna = <center>[[Attēls:Mazurek Dabrowskiego.ogg]]</center><br /> ''[[Polijas himna|Mazurek Dąbrowskiego]]''<br />("Polija vēl nav zaudēta") | valsts_moto = ''nav''¹ | valsts_valodas = [[poļu valoda]]² | etniskās_grupas = 93,8% [[poļi]]<br />3,8% citi | etniskās_grupas_gads = 2011 | galvaspilsēta = [[Varšava]] |latd=52 |latm=13 |latNS=N |longd=21 |longm=02 |longEW=E | lielākā_pilsēta = [[Varšava]] | valsts_iekārta = [[Parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Polijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Polijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva = [[Andžejs Duda]] | valsts_galva2 = [[Mateušs Moraveckis]] | neatkarības_iegūšana = Veidošanās | neatkarības_notikums = [[Polijas kristīšana|Kristietības pieņemšana]]⁴ | neatkarības_notikums2 = [[Polijas-Lietuvas ūnija|Pirmā Republika]] | neatkarības_notikums3 = [[Otrā Polijas republika|Otrā Republika]] | neatkarības_notikums4 = [[Polijas Tautas Republika|Tautas Republika]] | neatkarības_notikums5 = Trešā Republika | neatkarības_datums = {{dat|966|4|14}} | neatkarības_datums2 = {{dat|1569|7|1}} | neatkarības_datums3 = {{dat|1918|11|11}} | neatkarības_datums4 = {{dat|1944|12|31}} | neatkarības_datums5 = {{dat|1990|1|30}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|2004|5|1}} | platība_rangs = 69.³ | platība_km2 = 312679 | procenti_ūdens = 3,07 | iedzīvotāju_skaits = 38 483 957 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 34. | iedzīvotāju_skaita_gads = 2014 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 123 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 83. | IKP_PPP_gads = 2012 | IKP_PPP = $766,800 miljardi<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=964&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=59&pr.y=12 |title=Poland|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2011-05-06}}</ref> | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $20 137<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI_gads = 2019 | HDI = {{palielinājās}} 0,880 | HDI_rangs = 35. | HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font> | valūta = [[zlots]] | valūtas_kods = PLN | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.pl]]⁵ | iso_kods_num = 616 | iso_kods_alfa2 = PL | iso_kods_alfa3 = POL | tālsarunu_kods = 48 | piezīmes = ¹ Skatīt [[Neoficiālie Polijas moto]].<br />² Lai arī nav oficiālas valodas, komūnās tiek lietotas [[baltkrievu valoda]], [[kašūbiešu valoda]], [[lietuviešu valoda]] un [[vācu valoda]].<br />³ Pēc Centrālā Statistikas biroja datiem Polijas platība ir 312 679 kvadrātkilometri, no kuriem 311 888 kvadrātkilometri ir zeme, bet 791 iekšējo ūdeņu platība.<ref name="CSO_2008">{{Tīmekļa atsauce |title=Concise Statistical Yearbook of Poland, 2008|publisher=[[Central Statistical Office (Poland)]] |date=28 July 2008 |url=http://www.stat.gov.pl/cps/rde/xbcr/gus/PUBL_maly_rocznik_statystyczny_2008.pdf |format=PDF|accessdate=2008-08-12}}</ref><br />⁴ Pēc poļu uzskatiem, kristietības pieņemšana bija viens no nozīmīgakajiem notikumiem Polijas vēsturē, apvienojot reģiona ciltis.<!--See http://books.google.com/books?id=39SoSG4NGAoC&pg=PA77&lpg=PA77&dq=poland's+millennium&sig=uQ-qK9oxqMuHmVvZJj8lszrm1 ps--><br />⁵ Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. }} '''Polija''' ({{val-pl|Polska}}), oficiāli '''Polijas Republika''' (''Rzeczpospolita Polska''), ir viennacionāla valsts [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], kas robežojas ar [[Vācija|Vāciju]] rietumos, [[Čehija|Čehiju]] un [[Slovākija|Slovākiju]] dienvidos, [[Ukraina|Ukrainu]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] austrumos, un [[Lietuva|Lietuvu]] un [[Krievija|Krieviju]] ([[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalu]]) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo [[Baltijas jūra]], kur Polijai ir [[jūras robeža]] ar [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Dānija|Dāniju]]. Polijas kopējā platība ir 312 696<ref>[https://stat.gov.pl/obszary-tematyczne/ludnosc/ludnosc/powierzchnia-i-ludnosc-w-przekroju-terytorialnym-w-2018-roku,7,15.html Główny Urząd Statystyczny, dane za rok 2018, stan na 01.01.2018]</ref><ref>[https://m.bankier.pl/wiadomosc/Powierzchnia-Polski-wzrosla-o-1643-ha-7603883.html Bankier.pl, Powierzchnia Polski wzrosła o 1643 ha]</ref> km², un tā ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|69. lielākā valsts]] pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Valstī dzīvo vairāk nekā 38 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], Polija ir sestā visblīvāk apdzīvotā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Lielākās pilsētas ir Polijas [[galvaspilsēta]] [[Varšava]], vēsturiskā galvaspilsēta [[Krakova]] un [[Lodza]]. Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs [[Meško I Pjasts|Meško]], kurš [[966]]. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls [[Boļeslavs I Drosmīgais|Boļeslavs]] [[1025]]. gadā kronēja sevi par [[Polijas karalis|Polijas karali]]. [[1569]]. gadā Polijas karaliste apvienojās ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]] un izveidoja [[Polijas-Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas ūniju]]. Šī savienība izjuka [[1795]]. gadā, un Polija tika sadalīta starp [[Krievija|Krieviju]], [[Prūsija|Prūsiju]] un [[Austrija|Austriju]]. [[1918]]. gadā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], kad Poliju okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]] un [[Padomju Savienība]]. [[1944]]. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija [[sociālisms|sociālistiska]] Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja [[komunisms|komunistiskā partija]]. [[1980]]. gadā Polijā aizsākās [[Austrumeiropa]]s atbrīvošanās no komunistu varas un [[1989]]. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku". Mūsdienās Polijā ir [[parlamentāra demokrātija]]. Polija ir [[Eiropas Savienība]]s, [[NATO]], [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], [[ESAO]], [[Pasaules Tirdzniecības organizācija|PTO]] un citu starptautisku organizāciju dalībvalsts. == Etimoloģija == Ir vairākas teorijas par to, kā ir cēlies poļu pašnosaukums ''Polska''. Saskaņā ar vienu no visplašāk izplatītākajām teorijām, Polijas nosaukums ir cēlies no [[poļani|poļanu]] (''polanie'') cilts nosaukuma, kas tulkojumā nozīmē "klajumu ļaudis". Viņi dzīvoja [[Lielpolija]]s reģionā. Agrāk Polija bija zināma arī ar [[latīņu valoda|latīņu]] nosaukumiem ''Terra Poloniae'' ("Polijas zeme") un ''Regnum Poloniae'' ("Polijas Karaliste"). [[Persieši]] un [[lietuvieši]] Poliju attiecīgi dēvē par ''Lachistan'' un ''Lenkija''. Šis nosaukums ir cēlies no [[Mazpolija|Mazpolijā]] dzīvojošās cilts nosaukuma ''lędzianie''. == Vēsture == {{Pamatraksts|Polijas vēsture}} Mūsu ēras pirmajā gadu tūkstotī Polijas teritoriju apdzīvoja vairākas [[rietumslāvi|rietumslāvu]] ciltis. [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] poļānu zemes, kas atradās starp [[Odra|Odru]], [[Visla|Vislu]] un [[Buga|Bugu]], apvienojās. [[966]]. gadā [[Pjasti|Pjastu]] dinastijas poļānu [[Karalis|ķēniņš]] [[Meško I]] pieņēma [[katolisms|katolismu]] kā valsts oficiālo reliģiju. [[1025]]. gadā Polija tika pasludināta par [[karaliste|karalisti]]. [[12. gadsimts]] bija [[feodālisms|feodālās]] sadrumstalotības periods, kad Polijas teritorijā izveidojās vairākas sīkas, gandrīz pilnīgi neatkarīgas [[kņaziste]]s. [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] valstij uzbruka [[Batija]] un [[Zelta Orda]]s hanu karapulki. [[Attēls:Rzeczpospolita.png|thumb|left|200px|Polija-Lietuva uzplaukuma laikā]] [[1320]]. gadā [[Polijas karalis]] [[Vladislavs I Elkonītis|Vladislavs I]] atkal apvienoja valsti. [[1386]]. gadā starp Poliju un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]] tika noslēgta [[Krēvas ūnija]]. Lietuvas lielkņazs [[Jagailis]] kļuva par Polijas karali Vladislavu II, aizsākot [[Jagelloni|Jagellonu]] dinastiju. [[1569]]. gadā saskaņā ar [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]] Polijas un Lietuvas lielkņaziste izveidoja vienu [[Polijas-Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsti]]. Tā kļuva par vienu no lielākajām valstīm [[Eiropa|Eiropā]]. Valsts īpatnība bija tās iekārta — [[muižnieku demokrātija]] ar ievēlējamu karali. [[16. gadsimts|16.]] un [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] Polija vairākkārt karoja ar [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Krievija|Krieviju]], [[Brandenburga (zeme)|Brandenburgu]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Sākot no 17. gadsimta vidus, karos ar Zviedriju un Krieviju valsts novājinājās, un nonāca apkārtējo valstu ietekmē. [[1791]]. gadā Polijā tika pieņemta pirmā rakstītā [[konstitūcija]] Eiropā. Trīs [[Polijas dalīšanas|Polijas-Lietuvas dalīšanu]] (1772., 1793. un 1795. gadā) rezultātā Polija pazuda no pasaules kartes kā neatkarīga valsts uz 123 gadiem. Tā tika sadalīta starp [[Krievija|Krieviju]], [[Prūsijas karaliste|Prūsiju]] un [[Austrija|Austriju]]. Notika daudzas [[kari Polijas vēsturē|poļu sacelšanās]], bet valsts neatkarība tika atjaunota tikai pēc Pirmā pasaules kara [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] vadībā. 1926. gada maijā J. Pilsudskis [[pučs|puča]] rezultātā nodibināja Polijā [[autoritārisms|autoritāru]] režīmu. [[Attēls:Rzeczpospolita 1923.png|left|thumb|200px|Polija starp pasaules kariem]] [[Otrais pasaules karš]] Eiropā sākās ar [[Polijas kampaņa|Vācijas iebrukumu Polijā]] 1939. gada 1. septembra rītā. 17. septembrī, pamatojoties uz [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]], [[Padomju Savienība|PSRS]] iebruka Polijā no austrumiem, un līdz 6. oktobrim abi agresori bija okupējuši valsti pilnībā. Cīņai par neatkarību poļi izveidoja [[Polijas pagrīdes valsts|Polijas pagrīdes valsti]] ar paralēlām pārvaldes struktūrām. Pēc kara 1944. gadā Polija tika atjaunota kā neatkarīga [[sociālisms|sociālistiska]] [[Polijas Tautas Republika]] ar [[komunisms|komunistisko partiju]] pie varas. Polija bija PSRS satelītvalsts un viena no vadošajām [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstīm. Bijušās Polijas austrumu teritorijas palika PSRS sastāvā, bet, pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferenču]] lēmumiem, Polijai piešķīra bijušās Vācijas austrumu teritorijas un daļu no [[Austrumprūsija]]s. 1978. gada 16. oktobrī polis Karols Vojtila kļuva par [[pāvests|pāvestu]] [[Jānis Pāvils II|Jāni Pāvilu II]]. 1980. gada septembrī [[Gdaņska|Gdaņskā]] tika nodibināta arodapvienība [[Solidaritāte (organizācija)|Solidaritāte]], kuras uzsāktā cīņa par valsts [[demokrātija|demokratizāciju]] tiek vērtēta kā [[sociālisms|sociālisma]] norieta sākums Austrumeiropā. Pamatojoties uz [[Apaļais galds Polijā|Apaļā galda]] lēmumiem 1989. gadā Polijā notika pirmās brīvās vēlēšanas pēc Otrā pasaules kara. 1999. gadā Polija iestājās [[NATO]], bet 2004. gada 1. maijā — [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. ==Ģeogrāfija== [[Attēls:Polen topo.jpg|thumb|200px|Polijas topogrāfiskā karte]] Polija atrodas [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Tā ir liela valsts, kuras platība ir 312 679 km² ([[Valstu uzskaitījums pēc platības|69. vieta pasaulē]], 9. vieta Eiropā). Polijas teritorijas lielāko daļu aizņem [[zemiene]]s (ziemeļu un centrālajos rajonos). Ziemeļos Poliju apskalo [[Baltijas jūra]], kuras piekraste ir zema un smilšaina. Ziemeļos ir [[paugurs|pauguru]] un [[morēna|morēnu]] reljefa josla ar daudziem [[ezers|ezeriem]], piemēram, [[Mazuru augstiene|Mazuru]] un [[Pomožes ezeru augstiene]]. Centrālajos rajonos rietumu-austrumu virzienā stiepjas [[Lielpolijas zemiene|Lielpolijas]] un [[Mazovijas-Podlases zemiene]]s. Dienvidos no tām atrodas [[Silēzijas augstiene|Silēzijas]], [[Mazpolijas augstiene|Mazpolijas]] un [[Ļubļinas augstiene]]s, kuras sadala [[Visla]]s ieleja. Gar Polijas dienvidu robežu stiepjas [[kalns|kalni]] — [[Sudeti]], [[Karpati]], [[Beskidi]] un [[Besčadi]]. Augstākā virsotne ir [[Risi kalns]] (2499 m) [[Tatri|Tatros]] uz Slovākijas robežas. Polijā ir biezs upju tīkls, lielākās no tām ir [[Visla]] un [[Odra]]. Ezeri pārsvarā atrodas valsts ziemeļos. Lielākie ezeri ir [[Sņardvijs]] un [[Mamrijs]]. Meži aizņem aptuveni 30% no Polijas teritorijas. Īpaši daudz meži ir kalnos un valsts rietumos un ziemeļos. Polijas robežas garums ir 3528 km, no kuriem sauszemes robežas garums ir 3054 km, bet jūras robežas — 528 km. Polijas robežu garums ar citām valstīm ir šāds: * [[Krievija]] 206 km * [[Lietuva]] 103 km * [[Baltkrievija]] 416 km * [[Ukraina]] 528 km * [[Slovākija]] 539 km * [[Čehija]] 790 km * [[Vācija]] 467 km == Klimats == Polijai raksturīga relatīvi silta [[vasara]] un auksta [[ziema]]. Valsts ģeogrāfiskais novietojums ir tāds, ka tās klimatu ietekmē dažādas gaisa masas un atmosfēras frontes, tāpēc laikapstākļi Polijā ir nepastāvīgi un mainīgi. Aukstākais arktiskais gaiss no [[Krievija]]s un [[Skandināvija]]s valsts teritorijā sastopas ar siltajām gaisa masām, kas plūst no rietumiem. Daži teic, ka Polijā ir seši gadalaiki, jo [[pavasaris]] un [[rudens]] tiek sadalīti vēl divos laikapstākļu ziņā atšķirīgos periodos katrs. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir apmēram 600 mm, bet teritoriāli tas atšķiras. Zemienes valsts vidienē gadā saņem apmēram 450 mm nokrišņu, bet kalnu rajoni — dažkārt pat vairāk nekā 1450 mm. Ziemā sniega sega klāj lielāko daļu Polijas kalnu apgabalu un apmēram pusi no līdzenuma. == Administratīvais iedalījums == {{Pamatraksts|Polijas administratīvais iedalījums}} 16 vojevodistes (vēsturiskais latviešu nosaukums — vaivadijas) (''województwo'') * apriņķi (''powiat''), iedalās 65 pilsētās ar apriņķa tiesībām (''powiat grodzki'') un 308 lauku apriņķos (''powiat ziemski'') ** 2478 gminas (''gmina''), iedalās lauku gminās (''gmina wiejska''), gminās ar pilsētu (''gmina miejsko-wiejska'') un pilsētās ar gminas tiesībām (''gmina miejska'').. {| width=400px align=right |- | {{Image label begin|image=Poland location map.svg|width=400|float=none}} {{Image label small|x=0.080|y=0.200|scale=500|text=[[Rietumpomožes vojevodiste|Rietumpomožes<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.270|y=0.120|scale=500|text=[[Pomožes vojevodiste|Pomožes<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.450|y=0.180|scale=500|text=[[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste|Varmijas-Mazūrijas<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.650|y=0.230|scale=500|text=[[Podlases vojevodiste|Podlases<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.240|scale=500|text=[[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste|Kujāvijas-Pomožes<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.500|y=0.330|scale=500|text=[[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.070|y=0.360|scale=500|text=[[Lubušas vojevodiste|Lubušas<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.340|scale=500|text=[[Lielpolijas vojevodiste|Lielpolijas<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.150|y=0.470|scale=500|text=[[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.430|scale=500|text=[[Lodzas vojevodiste|Lodzas<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.630|y=0.460|scale=500|text=[[Ļubļinas vojevodiste|Ļubļinas<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.270|y=0.530|scale=500|text=[[Opoles vojevodiste|Opoles<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.330|y=0.580|scale=500|text=[[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.450|y=0.640|scale=500|text=[[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.480|y=0.530|scale=500|text=[[Sventokšiskas vojevodiste|Sventokšiskas<br />vojevodiste]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.610|scale=500|text=[[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu<br />vojevodiste]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] || ! width="110px" | Admin. centrs || [[Platība]] (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste]] || [[Bidgošča]] un [[Toruņa]] || 17969 || 2066136 |- | [[Lejassilēzijas vojevodiste]] || [[Vroclava]] || 19946 || 2884248 |- | [[Lielpolijas vojevodiste]] || [[Poznaņa]] || 29826 || 3374653 |- | [[Lodzas vojevodiste]] || [[Lodza]] || 18219 || 2571534 |- | [[Lubušas vojevodiste]] || [[Gožova Velkopolska]] un [[Zelona Gura]] || 13985 || 1008424 |- | [[Ļubļinas vojevodiste]] || [[Ļubļina]] || 25155 || 2175251 |- | [[Mazovijas vojevodiste]] || [[Varšava]] || 35579 || 5164612 |- | [[Mazpolijas vojevodiste]] || [[Krakova]] || 15108 || 3267731 |- | [[Opoles vojevodiste]] || [[Opole]] || 9412 || 1044346 |- | [[Piekarpatu vojevodiste]] || [[Žešova]] || 17844 || 2096971 |- | [[Podlases vojevodiste]] || [[Bjalistoka]] || 20180 || 1197610 |- | [[Pomožes vojevodiste]] || [[Gdaņska]] || 18293 || 2201069 |- | [[Rietumpomožes vojevodiste]] || [[Ščecina]] || 22896 || 1693533 |- | [[Silēzijas vojevodiste]] || [[Katovice]] || 12334 || 4676983 |- | [[Sventokšiskas vojevodiste]] || [[Kelce]] || 11672 || 1281796 |- | [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]] || [[Olština]] || 24192 || 1427091 |} |} == Politika == {{Pamatraksts|Polijas politisko partiju uzskaitījums}} [[Attēls:Andrzej Duda portret.JPG|thumb|150px|Polijas prezidents [[Andžejs Duda]]]] Polija ir demokrātiska parlamentāra [[republika]], tomēr prezidentam ir zināma ietekme uz politikas veidošanu. Pašreizējā konstitūcija pieņemta 1997. gadā. Polijas [[valsts galva]] ir [[Polijas prezidenti|prezidents]] (''Prezydent Rzeczypospolitej Polskiej''), kuru ievēl vispārējās vēlēšanās. Ja pirmajā vēlēšanu kārtā kāds no kandidātiem netiek ievēlēts ar absolūtu balsu vairākumu, tiek rīkota otrā vēlēšanu kārta, kurā piedalās divi kandidāti, kuri ieguvuši visvairāk balsu. Prezidenta vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem. Likumdevēja vara ir divpalātu [[parlaments]] — apakšpalāta — [[Sejms]] (''Sejm'') (460 deputāti) un augšpalāta — [[Senāts]] (''Senat''). Seimu ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās pēc [[D'Honda metode]]s, bet Senātu ievēl pēc retāk sastopamā [[bloku balsošana]]s (''plurality bloc voting'') principa. Lai iekļūtu parlamentā, noteikta 5% [[vēlēšanu barjera]]. Vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem. Pēdējās notika 2019. gadā. Īpašos gadījumos abas palātas notur kopīgas sēdes, tad šis likumdošanas orgāns saucas — Nacionalā asambleja (''Zgromadzenie Narodowe''). Polijas izpildvara ir Ministru kabinets (''Rada Ministrów'') ar [[premjerministrs|premjerministru]] (''Prezes Rady Ministrów'') vadībā. Formāli Ministru prezidentu ieceļ Polijas prezidents pēc saviem ieskatiem, tomēr parasti tas ir tās partijas pārstāvis, kurai ir vairākums Seimā. Tiesu varas augstākais orgāns Polijā ir Augstākā tiesa (''Sąd Najwyższy'') un Konstitucionālā tiesa (''Trybunał Konstytucyjny''). Cilvēktiesību jautājumus uzrauga [[tiesībsargs]] (''Rzecznik Praw Obywatelskich''). == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Poļi}} [[Attēls:Poland-demography.png|thumb|200px|Iedzīvotāju skaita izmaiņas no 1961. līdz 2003. gadam]] Pēc 2011. gadā veiktās [[tautas skaitīšana]]s datiem Polijā dzīvoja 38,5 miljoni iedzīvotāju<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce|title=Wyniki Narodowego Spisu Powszechnego Ludności i Mieszkań 2011 w zakresie deklarowanej narodowości oraz języka używanego w domu|publisher=GŁÓWNY URZĄD STATYSTYCZNY|date=marzec 2012|url=http://www.stat.gov.pl/cps/rde/xbcr/gus/PUBL_lu_nps2011_wyniki_nsp2011_22032012.pdf|format=PDF|accessdate=12.04.2017|archive-date=16.01.2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130116214520/http://www.stat.gov.pl/cps/rde/xbcr/gus/PUBL_lu_nps2011_wyniki_nsp2011_22032012.pdf}}</ref> (8. lielākais iedzīvotāju skaits Eiropā un 6. lielākais Eiropas Savienībā). [[Apdzīvotības blīvums]] ir 122 cilv./km²; pilsētās šis skaitlis ir 1105 cilv./km², bet lauku rajonos — 50 cilv./km². Dabiskais pieaugums ir negatīvs (-0,047%).<ref name="CIA"/> Vidējais dzīves ilgums vīriešiem ir 71,65 gadi, bet sievietēm ir 79,85 gadi.<ref name="CIA">{{Tīmekļa atsauce | url= https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/pl.html | title= Poland | publisher= CIA - The World Factbook | accessdate= 2009-12-12 | archive-date= 2019-08-18 | archive-url= https://web.archive.org/web/20190818041414/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/pl.html }}</ref> Pilsētās dzīvo 63% iedzīvotāji. Lielākās pilsētas ir [[Varšava]], [[Krakova]], [[Lodza]], [[Vroclava]], [[Poznaņa]] un [[Gdaņska]]. Polija tiek uzskatīta par etniski viendabīgu valsti. 2011. gada tautas skaitīšanā 93,8% iedzīvotāju pēc norādītās tautības bija [[poļi]]. Citas norādītās tautības bija [[silēzieši]] (1% jeb 418 tūkstoši), [[vācieši]] (0,1% jeb 59 tūkstoši), [[baltkrievi]] (0,1% jeb 36 tūkstoši), [[ukraiņi]] (0,1% jeb 37 tūkstoši), [[kašubi]] (16 tūkstoši), [[čigāni]] (12 tūkstoši), [[krievi]] (6,1 tūkstoši), [[Lemki (etniska grupa)|lemki]] (5,9 tūkstoši) un [[lietuvieši]] (5,8 tūkstoši). Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Polijā dzīvoja 3 miljoni [[ebreji|ebreju]] (10%), bet pēc [[holokausts|holokausta]] palika tikai 300 tūkstoši, no kuriem aptuveni 30 tūkstoši pameta valsti [[1960. gadi|1960. gados]]. Mainoties valsts robežām, pēc kara daudz poļu palika dzīvot ārpus Polijas. Tiek lēsts, ka kopā ir aptuveni 20 miljoni poļu, kuri nedzīvo Polijā. Lielākā daļa, aptuveni 10 miljoni dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-state=dt&-context=dt&-reg=DEC_2000_SF4_U_PCT001%3A001%7C547%3B&-ds_name=ACS_2006_EST_G00_&-TABLE_NAMEX=&-ci_type=A&-mt_name=ACS_2006_EST_G2000_B04003&-CONTEXT=dt&-tree_id=4001&-all_geo_types=N&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-search_results=01000US&-format=&-_lang=en |title=2006 Community Survey |access-date={{dat|2020|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111110180938/http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-state=dt&-context=dt&-reg=DEC_2000_SF4_U_PCT001%3A001%7C547%3B&-ds_name=ACS_2006_EST_G00_&-TABLE_NAMEX=&-ci_type=A&-mt_name=ACS_2006_EST_G2000_B04003&-CONTEXT=dt&-tree_id=4001&-all_geo_types=N&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-search_results=01000US&-format=&-_lang=en |archivedate={{dat|2011|11|10||bez}} }}</ref> Citas valstis, kurās dzīvo liels skaits poļu, ir [[Brazīlija]] (~3,5 miljoni),<ref>[http://www.wspolnota-polska.org.pl/index.php?id=pwko Polish Society in Brazil]</ref> [[Izraēla]] (~1,25 miljoni)<ref>[http://www.ynet.co.il/Ext/Comp/ArticleLayout/CdaArticlePrintPreview/1,2506,L-3376540,00.html Passport thanks to a Polish grandmother, Warsaw] at Y-net.co.il, March 16, 2007</ref> un [[Vācija]] (~1,06 miljoni).<ref>{{de ikona}} Bevölkerung mit Migrationshintergrund - Ergebnisse des Mikrozensus 2005 [https://www-ec.destatis.de/csp/shop/sfg/bpm.html.cms.cBroker.cls?cmspath=struktur,vollanzeige.csp&ID=1020312 Statistisches Bundesamt Deutschland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070610235504/https://www-ec.destatis.de/csp/shop/sfg/bpm.html.cms.cBroker.cls?cmspath=struktur,vollanzeige.csp&ID=1020312 |date={{dat|2007|06|10||bez}} }} (German text about migrants in Germany) {{PDFlink|886 [[Kibibyte|KiB]]}}.</ref> [[Valsts valoda]] ir [[poļu valoda]], kura pieder pie [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu valodu]] atzara. 15 [[gmina|gminās]] kā papildu valodas tiek izmantotas arī [[vācu valoda|vācu]], [[kašūbu valoda|kašūbu]] un [[lietuviešu valoda]]s. Populārākās poļu apgūtās svešvalodas ir [[angļu valoda|angļu]] un [[vācu valoda]]. Lielākā daļa no Polijas ticīgajiem iedzīvotājiem ir [[katoļi]] (90%), [[Pareizticība|pareizticīgie]] ir 1,3%, bet [[protestanti]] — 0,3%. {{Polijas lielākās pilsētas}} {{-}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:Stocznia.jpg|thumb|left|200px|[[Ščecina]]s osta]] Polijas tautsaimniecība ir stabila, un kopš [[komunisms|komunisma]] krišanas tā ir kļuvusi liberalizētāka. Polija bija [[Padomju Savienība]]s satelītvalsts, kurai bija vislabāk attīstīta saimniecība. Pēc Padomju Savienības sabrukšanas Polija kļuva par pirmo [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valsti, kura pārgāja no [[plānveida ekonomika]]s uz [[tirgus ekonomika|tirgus ekonomiku]]. 2006. gadā lielākā daļa no [[eksports|eksporta]] precēm tika nosūtītas uz [[Vācija|Vāciju]] (27,2% no kopējā apgrozījuma), [[Itālija|Itāliju]] (6,6%) un [[Francija|Franciju]] (6,2%). Polija eksportē mašīnas un transporta iekārtas (38%), rūpniecības starpproduktus (23,7%), dažādas rūpniecības preces (17,1%), pārtiku un dzīvniekus (7,6%). Polijā ir attīstīta [[mašīnbūve]] un [[metālapstrāde]], melnā un krāsainā [[metalurģija]], [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskā]], [[elektronika]]s un [[elektrotehnika]]s, [[vieglā rūpniecība|vieglā]], [[cements|cementa]] un [[pārtikas rūpniecība]]. Tieši [[rūpniecība]] Polijā ir spēcīgs vides [[piesārņojums|piesārņojuma]] avots. Polija ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā [[akmeņogles|akmeņogļu]], [[sērs|sēra]] un [[sudrabs|sudraba]] ieguvē. Ir arī [[varš|vara]], [[cinks|cinka]], [[svins|svina]] rūdas, un [[dabasgāze]]s, [[nātrijs|nātrija]] un [[kālijs|kālija]] sāls atradnes. === Tūrisms === [[Attēls:02612Zakopane.JPG|thumb|200px|[[Tatri]], [[Zakopane]]]] Galvenie tūrisma centri ir [[Varšava]], [[Krakova]], [[Zakopane]], [[Ļubļina]], [[Čenstohova]], [[Vroclava]], [[Poznaņa]], [[Ščecina]], [[Svinoujsce]], [[Meņdzizdroje]], [[Kolobžega]], [[Toruņa]] un [[Gdaņska]] kopā ar pilsētām [[Gdiņa]] un [[Sopota]] kā arī [[Gņezno]], [[Kališa]], [[Bidgošča]], [[Velička]], [[Bohņa]], [[Sandomeža]], [[Pšemisla]], [[Zamosca]], [[Laņcuta]], [[Žešova]], [[Osvencima]], [[Karpača]], [[Šklarska Poremba]], [[Lodza]], [[Malborka]], [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]], [[Augustova]], [[Bjalistoka]] un [[Belovežas gārša]] apkārtne. Vēsturiskā tūristu organizācija ir Polijas tūrisma asociācija ''PTTK'' (Polskie Towarzystwo Turystyczno-Krajoznawcze). Lielākā daļa tūristu ir vasarā, bet pārējos gadalaikos pamazām palielinās tūristu skaits. Viesnīcas iespējas ir labi attīstītas. Tūrisms tiek attīstīts ģimenēm ar bērniem, piemēram, atrakciju centri, tautas zinātniskās izstādes un bērnu muzeji (starp citiem [[Varšava]], [[Gdaņska]] un [[Ščecina]]). Ūdens izklaides centri, akvaparks un kūrvietas ir diezgan daudz (piemēram [[Kolobžega]], [[Grifino]], [[Uņejova]], [[Lodza]], [[Kudovazdroja]], Krakova, [[Zakopane]] un Bukowina Tatrzańska). Slavenākais velomaršrutu sauc par ''Green Velo'': [[Koņske]] - [[Kelce]] - [[Sandomeža]] - [[Žešova]] - [[Pšemisla]] - [[Helma]] - [[Vlodava]] - [[Belovežas gārša]] - [[Bjalistoka]] - [[Lomža]] - [[Goņondza]] - [[Augustova]] - [[Suvalki]] - [[Goldapa]] - [[Vengoževo]] - [[Bartošice]] - [[Lidzbarka Varmiņska]] - [[Braņevo]] - [[Fromborka]] - [[Elblonga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://greenvelo.pl/ |title=Wschodni Szlak Rowerowy Green Velo |access-date={{dat|2017|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171001180208/https://greenvelo.pl/ }}</ref> == Kultūra == Polijas kultūra ir veidojusies vairāk nekā tūkstoš gadu, ietekmējoties gan no [[Rietumeiropa]]s, gan no [[Austrumeiropa]]s kultūrām. Ir arī daudzi pasaulslaveni poļi, kuri ir izmainījuši ne tikai Polijas, bet arī pārējās pasaules kultūru, piemēram, [[Jānis Pāvils II]], [[Marija Sklodovska-Kirī]], [[Tadeušs Koscjuško]], [[Nikolajs Koperniks]], [[Frederiks Šopēns]] un citi. == Sports == [[Attēls:The Tall Ships’ Races 2017, Wały Chrobrego, Szczecin 01.jpg|thumb|200px|Burāšanas laivu rallijs [[Ščecina|Ščecinā]] - ''The Tall Ships' Races'', 2017]] Populārākais sporta veids Polijā ir [[futbols]]. [[Polijas futbola izlase]] divas reizes ir ieguvusi trešo vietu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]. un [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]. gadā). [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Polijas izlase ieguva zelta medaļu, bet [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976]]. un [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada olimpiskajās spēlēs]] ieguva sudraba medaļas. Toties [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] Polijas izlasei nav veicies. Tā finālturnīram ir kvalificējusies tikai vienu reizi ([[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]. gadā). 2012. gadā Polija un [[Ukraina]] rīkoja [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātu futbolā]]. Polijā čempionāta spēles notika [[Varšava|Varšavā]], [[Vroclava|Vroclavā]], [[Poznaņa|Poznaņā]] un [[Gdaņska|Gdaņskā]]. Ļoti lielā cieņā ir arī [[spīdvejs]], kurā poļu sportisti arvien biežāk iegūst starptautiskus panākumus. Polijas Ekstralīga ir spēcīgākā spīdveja līga pasaulē, poļu spīdvejists [[Tomašs Gollobs]] ir 2010. gada Spīdveja ''Grand Prix'' izcīņas uzvarētājs. Populāri sporta veidi ir arī [[volejbols]] un [[basketbols]]. [[Polijas volejbola izlase]] 2009. gada novembrī pasaules rangā ieņēma piekto vietu, savukārt [[Polijas sieviešu volejbola izlase|sieviešu izlase]] ieņēma desmito vietu. No individuālo sporta veidu pārstāvjiem pasaules slavu ir ieguvuši [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] [[Adams Mališs]], [[Formula 1]] braucējs [[Roberts Kubica]] un [[peldēšana|peldētāja]] [[Otīlija Jedžejčaka]] (''Otylia Jędrzejczak''). Kopš [[1924]]. gada Polija ir piedalījusies visās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada olimpiskās spēles]], kuras tā boikotēja. Polija ir arī piedalījusies visās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]. == Foto galerija== === Piemēri lielajām pilsētām === <gallery> File:Plac Zamkowy w Warszawie widziany z wieży kościoła św. Anny.JPG|[[Varšava]], vecpilsēta File:Wawel widok z drugiej strony Wisly.jpg|[[Krakova]], ''Wawel'' File:Botanik (Botanist) Wroclaw dwarf 03.JPG|[[Vroclava]], viens no rūķiem, jauns pilsētas simbols File:Polen juli 2005 052.jpg|[[Gdaņska]], ''Westerplatte'' File:Szczecin town hall.jpg|[[Ščecina]], vecpilsēta File:Lublin, Royal Castle, 30-04-2010.jpg|[[Ļubļina]] File:Katowice-Spodek (4).jpg|[[Katovice]] File:Ayuntamiento, Poznan, Polonia, 2014-09-18, DD 73-75 HDR.jpg|[[Poznaņa]] </gallery> === Piemēri mazpilsētās === <gallery> File:Stare miasto w Sandomierzu z lotu ptaka.jpg|[[Sandomeža]] File:Absurd (15332567351).jpg|[[Kazimeždolni]] File:Muzeobranie 2006 (3306505860).jpg|[[Beča]], muzejs File:Mysia-Wieza-9451.jpg|[[Krušvica]] File:0906 Port Nowe Warpno ZPL 1.jpg|[[Nove Varpno]], osta File:Pasym - kościół ewangelicki - ZJ001.jpg|[[Pasima]] File:Bartoszyce. Plac Konstytucji 3 Maja (Rynek) widziany z Bramy Lidzbarskiej..jpg|[[Bartošice]] </gallery> === Daba === <gallery> File:Oder River Nowa Sol 1.jpg|[[Odera]], [[Nova Sola]] File:Zielona Góra, Wzgórze Winne i Palmiarnia.jpg|Vīna dārzs un Palmu mājas, [[Zelona Gura]] File:Dąbie-2-14.jpg|Mitrāji, [[Ščecina]] File:Swinoujscie 30.jpg|[[Baltijas jūra]], [[Svinoujsce]] File:Jezioro Śniardwy Folwark Łuknajno 02.jpg|[[Sņardvijs]], lielākais ezers Polijā File:2015 Jaskinia Niedźwiedzia w Kletnie, szata naciekowa 21.JPG|Ala ''Jaskinia Niedźwiedzia'', Kletno ([[Sudeti]]) File:Zakopane - skiing (28).JPG|[[Karpati]], [[Zakopane]] </gallery> == Skatīt arī == * [[Polijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Polijas prezidenti]] * [[Polijas novadi]] * [[Polijas upju uzskaitījums]] * [[Polijas valdnieku uzskaitījums]] * [[Vietas Polijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ga.com.pl/ Polijas attēlu galerija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050812012949/http://www.ga.com.pl/ |date={{dat|2005|08|12||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20050901085051/http://travelphoto.pl/regionypl.htm Polijas attēlu galerija] * [http://www.poczta-polska.pl/mw/index.html Polijas attēlu galerija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051017110415/http://www.poczta-polska.pl/mw/index.html |date={{dat|2005|10|17||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20170429164035/http://seepoland.pl/ Polijas panorāmas] * [https://web.archive.org/web/20050728092619/http://webcam.deili.info/en,1,1 Polijas web-kameras] * [http://www.pilot.pl/ Polijas karte] * [http://www.pot.gov.pl/ Tūrisma informācija] * [https://web.archive.org/web/20050822111029/http://www.poland-tourism.pl/ Tūrisma informācija] * [https://web.archive.org/web/20050810085350/http://www.poland.com/ Viesnīcas Polijā] * [http://www.lodging-poland.com Viesnīcas Polijā] * [http://en.zamki.pl/ Polijas pilis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050822163518/http://en.zamki.pl/ |date={{dat|2005|08|22||bez}} }} * [http://www.polinfo.lv/ Informācija par Poliju latviešu valodā] * [https://web.archive.org/web/20080417174032/http://www.polskiswiat.com/ Polija online] * [http://www.polska.lv/ Par Poliju - informācija un attēlu galerija] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polija| ]] 0acrsxq3y98wn0y5l431fgq02fqpvql 0 1580 3675441 3520954 2022-08-25T08:08:51Z Bai-Bot 60304 /* Senie laiki */sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni| → [[Atlass (kalni)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = <big>المملكة المغربية</big><br />''al-Mamlaka al-Maġribiyya''<br />''ⵜⴰⴳⴻⵍⴷⵉⵜ ⵏ ⵍⵎⴻⵖⵔⵉⴱ''</big><br />''Tageldit n Elmeɣrib'' | pilnais_valsts_nosaukums = Marokas Karaliste | valsts_nosaukums = Morocco | karoga_attēls = Flag of Morocco.svg | karoga_nosaukums = Marokas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Morocco.svg | ģerboņa_nosaukums = Marokas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_himna = [[Hymne Chérifien]] | kartes_attēls = Morocco_(orthographic_projection,_WS_claimed).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Rabāta]] | latd=34 | latm=02 | latNS=N | longd=6 | longm=51 | longEW=E | lielākā_pilsēta = [[Kasablanka]] | valsts_valodas = [[arābu valoda]]<br />[[berberu valoda]] (''Tamazight'')<ref>{{Ziņu atsauce|title=BBC News – Morocco's King Mohammed unveils constitutional reforms | url= http://www.bbc.co.uk/news/world-africa-13816974 | date=2011-06-18}}</ref> | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[konstitucionāla monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Marokas karalis|Karalis]] | valsts_galva = [[Mohameds VI]] (محمد السادس, ⵎⵓⵃⵎⵎⴷ ⵡⵉⵙⵙ ⵚⴹⵉⵚ) | valsts_galvas_tituls2 = [[Marokas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Aziz Akhannouch]] (عزيز أخنوش, ⵄⴰⵣⵉⵣ ⴰⵅⵏⵓⵛ) | neatkarības_iegūšana = [[Marokas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = | neatkarības_notikums = no [[Francija]]s | neatkarības_datums = {{dat|1956|3|2}} | neatkarības_notikums2 = no [[Spānija]]s | neatkarības_datums2 = {{dat|1956|4|7}} | platība_km2 = 446 550 | platība_rangs = 57. | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaits = 31 352 000 | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2008. gads|2008]] | iedzīvotāju_skaits_rangs = 37. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 70 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 122. | IKP_PPP = $136,728 miljardi | IKP_PPP_gads = 2008 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $4 349 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,646 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <font color="#ffcc00">vidējs</font> | HDI_rangs = 126. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Marokas dirhems]] | valūtas_kods = MAD | laika_zona = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | laika_zona_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | domēns = [[.ma]] | tālsarunu_kods = 212 | iso_kods_num = 504 | iso_kods_alfa2 = MA | iso_kods_alfa3 = MAR }} '''Maroka''' ({{val|ar|المغرب}}, berberu: ⵍⵎⴻⵖⵔⵉⴱ / ⴰⵎⴻⵔⵔⵓⴽ<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ircam.ma/amz/index.php |title=Tamazight name according to the Institut Royal de la Culture Amazighe |publisher=Ircam.ma |accessdate=2012-04-24 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111102111609/http://www.ircam.ma/amz/index.php |archivedate=2011-11-02 }}</ref> ''Elmeɣrib / Amerruk''), oficiāli '''Marokas karaliste,'''<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/mo.html#Govt Conventional long form: Kingdom of Morocco — Conventional short form: Morocco — Local long form: Al Mamlakah al Maghribiyah — Local short form: Al Maghrib] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190912232426/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/mo.html#Govt |date={{dat|2019|09|12||bez}} }} — CIP pasaules faktu grāmata (angliski)</ref> ir valsts [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Tā atrodas pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] un [[Vidusjūra]]s, kurus atdala [[Gibraltāra šaurums]]. Maroka robežojas ar [[Alžīrija|Alžīriju]] austrumos, [[Spānija|Spāniju]] ziemeļos (jūras robeža un sauszemes robežas ar divām Spānijas autonomām pilsētām, [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]] dienvidos.<ref name="border">Neatrisināts [[Rietumsahāras konflikts]].</ref> Maroka ir [[Arābu līga]]s dalībniece, 2017. gadā kā pēdējā no [[Āfrika]]s valstīm pievienojās [[Āfrikas Savienība]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-38808811|title=Western Sahara welcomes Morocco's African Union membership|date=31 January 2017|publisher=|via=www.bbc.co.uk}}</ref> 1987. gadā Maroka oficiāli lūdza sākt iestāšanās sarunas ES, tomēr Eiropas Savienības Padome atteicās izskatīt šo jautājumu, jo Maroka neesot Eiropas valsts. == Iedzīvotāji == 2014. gadā Marokā dzīvoja 33,8 miljoni iedzīvotāju. Oficiālās valodas ir [[arābu valoda|arābu]] un [[berberu valodas|berberu]]. 90% iedzīvotāju spēj sarunāties arābu valodā, bet 30—50% runā berberu valodās. Otra vispārēji lietota valoda Marokā ir [[franču valoda]], kas tiek pasniegta skolās kā obligāts mācību priekšmets. Franču valodā runā apmēram trešā daļa iedzīvotāju. 99% no Marokas iedzīvotājiem ir [[musulmaņi]] [[sunnīti]]. == Vēsture == [[Attēls:Mauretania Tingitana.jpg|thumb|left|200px|Romas impērijas ''Mauretania Tingitana'' province (1. gs. m.ē.).]] === Senie laiki === Senākie rakstos minētie Marokas iedzīvotāji bija [[mauri]] ({{val|el|Μαῦροι}}), kuru valsti [[Senā Roma|Senās Romas impērijas]] laikā sauca par [[Mauretānija|Mauretāniju]]. No viņu vārda vēlāk latviešu valodā patapināts arī [[mori|moru]] nosaukums [[Āfrika]]s iedzīvotājiem. Jau 4. gadsimtā p.m.ē. Marokas piekrastes ostas ''Lixus'', ''Mogadora'' un ''Šella'' atradās [[Kartāga]]s ietekmē, bet iekšzemes reģionos kontrolēja [[berberi]]. Pirmais zināmais Mauretānijas ķēniņš bija Baga, kas valdīja [[Pūniešu kari|Otrā pūniešu kara]] laikā, par tās galvaspilsētu uzskata ''[[Volubilis]]'' [[Atlass (kalni)|Atlasa priekškalnēs]]. [[Senā Roma|Senās Romas]] ekspansijas rezultātā Mauretānija 33. gadā p.m.ē. kļuva par [[Romas impērija]]s vasaļvalsti, bet 44. gadā m.ē. imperators [[Klaudijs]] to tieši iekļāva impērijā kā provinci un sadalīja divās atsevišķās provincēs — [[Tingisas Mauretānija|Tingisas Mauretānijā]] (''Mauretania Tingitana'', galvaspilsēta Volubilis, tad [[Tanžera|Tingisa]]) un [[Cēzarejas Mauretānija|Cēzarejas Mauretānijā]] (''Mauretania Caesariensis'', galvaspilsēta Cēzareja). === Viduslaiki === [[Attēls:ExpansiónAlmorávide.svg|thumb|left|200px|Maroka Almoravīdu dinastijas laikā (1062—1147).]] Pēc Senās Romas impērijas sabrukuma 429. gadā Marokas Vidusjūras piekrasti iekaroja [[vandaļi]], 534. gadā [[Austrumromas impērija]], 616. gadā [[vizigoti]]. 709. gadā Marokas ziemeļu daļu iekaroja [[arābi]], kas to pieskaitīja [[Magriba]]i. 789. gadā [[Muhameds|Muhameda]] pēctecis Idriss apmetās ''Valili'' (agrākajā Mauretānijas galvaspilsētā) un iekaroja lielu daļu no tagadējās Marokas līdz pat [[Agādīra]]i. Viņa dēls Idriss II pārcēla galvaspilsētu uz [[Fēsa|Fēsu]]. [[Idrisīdu dinastija]]s laikā Fēsa līdz 10. gadsimta beigām bija viens no galvenajiem [[islāms|islāma]] kultūras centriem. 859. gadā dibinātā Alkaravīnas (''al-Qarawīyīn'') [[medrese]] reizēm tiek pieskaitīta pasaules vecāko augstskolu sarakstam.<ref>The Guinness Book Of Records (1998)</ref> [[Almoravīdu dinastija]]s (1062—1147) laikā par Marokas galvaspilsētu kļuva [[Marrākeša]], vēlāk to iekaroja [[Almohādu dinastija]] (1147—1269). Šajā laikā blakus Marrākešai par otru kalifāta galvaspilsētu attīstījās [[Andalūzija]]s [[Seviļa]] un [[Kordova (Spānija)|Kordova]]. [[Merinīdu dinastija]]s laikā līdz 1465. gadam galvaspilsēta atkal bija [[Fēsa]], kas piedzīvoja savu otro uzplaukumu. Sekojošās [[Vatasīdu dinastija]]s laikā mauri tika pilnīgi padzīti no Andalūzijas un portugāļi ieņēma vairākas piekrastes pilsētas. 1549. gadā varu ieguva [[Saadītu dinastija]]s sultāni, kas galvaspilsētu atkal pārcēla uz Marakešu un iekaroja [[Sahāra]]s tuksneša zemes līdz pat [[Timbuktu]]. === Jaunie laiki === 1631. gadā varu ieguva tagad valdošā [[Alavītu dinastija]], kas par savu ciltstēvu uzskata pravieti Muhamedu. 1673. gadā sultāns Ismails ibn Šerifs (''Ismail Ibn Sharif'', valdīja 1672—1727) netālu no Fēsas izveidoja jaunu galvaspilsētu [[Meknesa|Meknesu]], cīnījās ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un nodibināja diplomātiskas attiecības ar tālaika Eiropas valstīm. 1912. gadā [[Francija]]s armija ieņēma lielāko daļu no Marokas un padarīja to par protektorātu, pārceļot galvaspilsētu no Fēsas un [[Rabāta|Rabātu]]. Spānija iekaroja Marokas ziemeļdaļu un 1939. gadā apvienoja ar agrāk iekaroto [[Rietumsahāra]]s koloniju. Pēc Francijas un Spānijas kontrolēto daļu apvienošanas 1956. gadā Maroka atguva neatkarību. Kopš 1979. gada Marokas karaspēks kontrolē Rietumsahāras teritorijas piekrastes daļu, ko neatzīst lielākā daļa pasaules valstu. == Skatīt arī == * [[Marokas valdnieki]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Arābu līga}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maroka| ]] [[Kategorija:Āfrikas valstis]] iib58idhsj93yv34zi01bmjic4jqjg6 0 1912 3675346 3635865 2022-08-24T20:43:23Z Binsalminsh 100209 Papildināts saturs wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|daļu no Dānijas Karalistes|par visu valsti, ieskaitot Grenlandi un Fēru Salas,|Dānijas Karaliste}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Danmark'' | pilnais_valsts_nosaukums = Dānija | valsts_nosaukums = Denmark | karoga_attēls = Flag of Denmark.svg | karoga_nosaukums = Dānijas karogs | ģerboņa_attēls = National Coat of arms of Denmark.svg | ģerboņa_nosaukums = Dānijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 75px | valsts_moto = nav<br />([[Dānijas monarhu karaliskās devīzes|Karaliskā devīze]]: ''Guds hjælp, Folkets kærlighed, Danmarks styrke''<br /><small>"Dieva palīdzība, cilvēku mīlestība, Dānijas spēks"</small>) | nacionālā_himna = ''[[Der er et yndigt land]]'' | karaliskā_himna = ''[[Kong Christian stod ved højen Mast]]'' | kartes_attēls = EU-Denmark.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Kopenhāgena]] |latd=55 |latm=43 |latNS=N |longd=12 |longm=34 |longEW=E | lielākā_pilsēta = [[Kopenhāgena]] | valsts_valodas = [[dāņu valoda]]¹ | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Parlamentāra demokrātija]] un [[konstitucionāla monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Karaliene]] | valsts_galva = [[Margrēte II]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Dānijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Mete Frederiksena]] | neatkarības_iegūšana = Konsolidācija | neatkarības_piezīme = ap 980.gadu | iestāšanāsESdatums = {{dat|1973|1|1}} | platība_km2 = 43 094 | platība_rangs = 134. | procenti_ūdens = 1,6² | iedzīvotāju_skaita_gads = 2022 | iedzīvotāju_skaits = 5 910 577 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 114. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 137,65 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 78. | IKP_PPP = {{palielinājās}}$406.011 miljardi | IKP_PPP_gads = 2022 | IKP_PPP_rangs = 53. | IKP_PPP_per_capita = {{palielinājās}}$69,273 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 13. | HDI = {{palielinājās}}0.940 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 13. | Gini = 27.0 | Gini_gads = 2021 | Gini_kategorija = <font color="#009900">zems</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Dānijas krona]] | valūtas_kods = DKK | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]² | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]² | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.dk]]^2,3 | tālsarunu_kods = 45⁴ | piezīme1 = [[Grenlande|Grenlandē]] oficiāla arī [[grenlandiešu valoda]], [[Fēru Salas|Fēru Salās]] [[fēriešu valoda]]. [[Vācu valoda]] ir atzīta kā aizsargāta minoritātes valoda [[Dienvidjitlande]]s (Sønderjylland) reģionā.<!-- [[Dāņu valoda]] ir aizsargāta minoritātes valoda [[Šlēzviga-Holšteina|Šlēzvigas-Holšteinas]] reģionā [[Vācija|Vācijā]]. --> | piezīme2 = Dānija, neskaitot Fēru Salas un Grenlandi. | piezīme3 = Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. | piezīme4 = Fēru Salas izmanto +298 un Grenlande +299. | iso_kods_num = 208 | iso_kods_alfa2 = DK | iso_kods_alfa3 = DNK }} '''Dānija''' ({{val|da|Danmark}}, {{IPA2|[[Media:DA-Danmark.ogg|ˈtænmak]]}}) ir valsts [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]. Tā ir daļa no [[Dānijas Karaliste]]s (pārējās divas daļas no karalistes ir [[Grenlande]] un [[Fēru Salas]]). Dāniju apskalo [[Baltijas jūra]] austrumos un [[Ziemeļjūra]] rietumos. Tā robežojas ar [[Vācija|Vāciju]] dienvidos, [[Kanāda|Kanādu]] rietumos ([[Hansa sala|Hansa salā]])[https://m.travelnews.lv/?pid=134096], bet ziemeļos tai ir jūras robeža ar [[Zviedrija|Zviedriju]]. Dānijas kopējā platība ir 43 094 [[km²]] un tā ir divdesmit otrā lielākā [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsts. Dānijas klimatu ietekmē mērenās joslas klimats. Dānijai pieder arī [[Fēru salas]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] un [[Grenlande]]. Dānija ar 5,91 miljonu iedzīvotāju (2022) ir septiņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Dānija ir [[parlamentāra demokrātija]] un [[konstitucionāla monarhija]] un [[Dānijas karaliene]] ir [[Margrēte II]]. Valsts teritorija ir sīkāk sadalīta piecos reģionos. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Kopenhāgena]]. Dānija ir [[NATO]], [[ANO]], [[ESAO]], [[EDSO]] un Šengena zonas dalībvalsts. [[ANO]] [[Pasaules laimes ziņojums|Pasaules laimes ziņojumā]] daudzus gadus atzīta par vienu no laimīgākajām valstīm pasaulē.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Pasaulē laimīgākā valsts ir Dānija, Latvija - starp Lībiju un Kipru |date= 2016. gada 16. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.delfi.lv/news/national/politics/pasaule-laimigaka-valsts-ir-danija-latvija-starp-libiju-un-kipru.d?id=47192851 |accessdate= 2016. gada 25. martā}}</ref> Valstī ir vieni no augstākajiem rādītājiem pasaulē pēc iedzīvotāju ienākumu vienlīdzības un [[IKP]] uz vienu iedzīvotāju. == Vēsture == {{galvenais|Dānijas vēsture}} Uzskata, ka dāņi [[Jitlandes pussala|Jitlandes pussalā]] un tuvākajās salās ieradušies no [[Skandināvija]]s pussalas dienvidu daļas 5.—6. gadsimtā, izspiežot no šejienes [[kimri|kimrus]], [[jiti|jitus]], [[angli|angļus]], [[sakši|sakšus]] u. c. ciltis, kas bija spiestas meklēt patvērumu [[Britu salas|Britu salās]]. Dāņu ķēniņš [[Sveins I]] 1013.—1014. gadā iekaroja daļu Anglijas. Viņa dēls Knuts, jeb [[Kanuts II]] pārvaldīja Angliju (1016—1035), Dāniju (1018—1035) un [[Norvēģija|Norvēģiju]] (1028—1035). 1168. gadā [[Valdemārs I Lielais]] iekaroja [[Rīgene]]s salu. [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāra II]] valdīšanas laikā 1220. gadā dāņu rokās nonāca liela daļa [[Igaunija]]s un [[Livonija]]s, taču 1227. gadā pēc zaudējuma vācu firstiem kaujā pie Bornhēvedas, Valdemārs II bija spiests atteikties no iekarojumiem, paturot vienīgi Rīgenes salu un [[Dāņu Igaunija|Ziemeļigauniju]]. Dānija spēlēja vadošo lomu 1397. gadā izveidotajā [[Kalmāras ūnija|Kalmāras ūnijā]], kas aptvēra Dāniju, Norvēģiju un [[Zviedrija|Zviedriju]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara laikā]] Dānija uz laiku ieguva kontroli pār [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]] (1560—1585) un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalu]] (1560—1645), tomēr dāņu prinča [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mēģinājums kļūt par [[Vidzemes valdnieku uzskaitījums|Livonijas karali]] bija neveiksmīgs. Pēc [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] ar Zviedriju 1658. gadā Dānija bija spiesta atdot tai [[Skone]]s provinci, bet 1814. gadā kā zaudētāja Napoleona karos bija spiesta atdot Zviedrijai Norvēģiju. 1864. gadā pēc [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēsvigas kara]] Dānija bija spiesta atdot Šlēsvigu un Holšteinu [[Prūsijas karaliste|Prūsijai]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Dānija bija neitrāla, bet pēc kara beigām notikušā [[Šlēsvigas plebiscīts|plebiscīta]] saņēma Šlēsvigas ziemeļu daļu (tagad — Dienvidjitlande). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada 9. aprīlī [[Trešais reihs|Vācija]] okupēja Dāniju. Pēc kara beigām 1949. gadā Dānija kļuva par vienu no [[NATO]] dibinātājvalstīm un 1973. gada 1. janvārī tā kļuva par [[Eiropas kopiena]]s ([[Eiropas savienība]]s priekšteces) dalībvalsti. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Satellite image of Denmark in July 2001.jpg|left|thumb|Dānijas satelītattēls]] Dānija atrodas [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], tās krastus rietumos apskalo [[Ziemeļjūra]], bet austrumu krastus — [[Baltijas jūra]]. Valstij ir 68 km gara sauszemes robeža ar [[Vācija|Vāciju]], bet 2022. gadā oficiāli izveidota robeža ar [[Kanāda|Kanādu]]. Jūras šaurumu starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un Dāniju sauc par [[Skageraks|Skageraku]], bet starp [[Zviedrija|Zviedriju]] un Dāniju - par [[Kategats|Kategatu]]. Šaurākajā vietā starp Zviedriju un Dāniju atrodas [[Ēresunds|Ēresunda šaurums]], kas ir 4 km plats<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ziemeleiropas valstu ekonomiska geografija eksperimentala macibu gramata 9. - 10. klasei|url=https://www.worldcat.org/oclc/837528839|date=1994|location=Riga|isbn=9984-504-26-3|oclc=837528839}}</ref>. Dānijas teritorijas lielāko daļu (70%) aizņem [[Jitlande|Jitlandes pussala]], kura 340 km uz ziemeļiem no Vācijas robežas iestiepjas Ziemeļjūrā<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. Pusi krasta līnijas garuma veido salas. Kopumā Dānijā ietilpst apmēram 443 salas, kuras aizņem 2/5 no valsts platības, un tās kopējais piekrastes garums ir 7314 kilometri. Lielākās Dānijas salas ir [[Zēlande (sala)|Zēlande]], [[Fīna]], [[Lolanna]] un [[Bornholma]]. Dānijai pieder arī tās bijušās kolonijas, kuras pašlaik ir autonomas Dānijas sastāvdaļas — pasaulē lielākā sala [[Grenlande]] un [[Fēru Salas|Fēru salas]]<ref name=":0" />. Dānijas teritorija ir viena no zemākajām un līdzenākajām pasaulē. Gandrīz visa valsts teritorija atrodas vidēji 30 metrus virs jūras līmeņa<ref name=":1" />. Dānijas augstākā virsotne ir tikai 173 m augsta, bet zemākā vieta atrodas 7 metrus zem jūras līmeņa. Dānijas rietumu un ziemeļrietumu piekraste ir maz izrobota, bet austrumu piekrastē ir daudz juras līču. Vietām Jitlandes pussalā iestiepjas [[Fjords|fjordi]], kas veido blīvu, taču gandrīz nekuģojamu upju tīklu. Lielākais fjords ir Limfjords, kurš atrodas Jitlandes ziemeļrietumu daļā. Dānijā ir arī daudz purvu, no kuriem liela daļa mūsdienās ir nosusināti, ir daudz mazu ezeru, it sevišķi Jitlandes rietumu daļā<ref name=":0" />. Dānijas platlapju mežus izganīja, tāpēc no 18. līdz 19. gadsimtam tika stādīti jauni meži, kas galvenokārt ir egļu. kā arī skābaržu un ozolu meži. Lielākie mežu masīvi ir rietumu un ziemeļu Jitlandes pussalā. Meži aizņem 11 % valsts teritorijas. Dānijā ir gan velēnu podzolētās, gan aluviālās, gan mežu brūnās augsnes, bet 3/4 valsts platības aizņem tīrumi — cilvēka pārveidotas augsnes un augu valsts, ir izveidojusies kultūrainava, kurā ir maz dabisko sastāvdaļu<ref name=":0" />.. === Klimats === Dānijā valda mērens klimats. Ziemeļjūras, Atlantijas okeāna un siltās [[Golfa straume|Golfa straumes]] ietekme, ko atnes mērenajos platuma grādos valdošie vēji, padara vasaru vēsāku, ziemu maigāku, bet laiku — miglaināku, tādēļ ziemā vidējā temperatūra ir ap 0°C, bet vasarā ap 16,6°C<ref name=":0" />. == Valsts pārvalde == {{multiple image | align = left | footer_align = center | caption_align = center | image1 = Drottning Margrethe av Danmark crop.jpg | caption1 = [[Margrēte II]], Dānijas karaliene | image2 = 20190614 Folkemodet Bornholm Mette Frederiksen Socialdemokratiet 0285 (48063468172) (cropped).jpg | caption2 = [[Mete Frederiksena]], Dānijas premjerministre |total_width=230 }} Dānija ir konstitucionāla monarhija. Tajā ir pārstāvības parlamentārā sistēma, kurā valdības vadītājs ir premjerministrs, bet valsts galva – monarhs, kura rokās oficiāli ir izpildvara, lai gan faktiski tā pienākumi ir tikai reprezentatīvi un ceremoniāli<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/country-profiles/denmark_lv|title=Dānija|website=european-union.europa.eu|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref>. Pašreizējā karaliene [[Margrēte II|Mārgrēte II]] troni mantoja no sava tēva 1972. gadā. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam Folketingam ar 179 deputātu vietām, kas tiek ievēlēti proporcionālās vēlēšanās uz četru gadu termiņu. Tiesu vara pieder Augstākajai tiesai, kuras tiesnešus uz mūžu ieceļ monarhs<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. Politiskā sistēma, kas apvieno parlamentāro demokrātiju un konstitucionālo monarhiju, Dānijā pastāv kopš 1901. gada. Tā pārdzīvojusi iekšpolitisko spriedzi t.s. Lieldienu krīzes laikā 1920. gadā, kad valdība noraidīja karaļa aicinājumu sarīkot jaunas vēlēšanas, un nacistu okupāciju no 1940. līdz 1945. gadam. Pašreizējā konstitūcija kopš tās pieņemšanas 1953. gadā palikusi nemainīga<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref>. == Demogrāfija == [[Attēls:Danish population as a percentage regionally in 2021.png|left|thumb|Dāņu izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars reģionos 2021. gadā]] Dānija ir apdzīvota jau tūkstošiem gadu. Nosaukumu tā ieguvusi no [[Ģermāņi|ģermāņu]] cilts — dāņiem, kuri apdzīvoja [[Skone|Skones]] pussalu mūsdienu Zviedrijā un Dānijas salas. 2022. gadā Dānijā dzīvoja 5,91 miljons iedzīvotāju, kas ir aptuveni 4 reizes vairāk nekā 19. gadsimta vidū. Lielais dabiskais pieaugums izskaidrojams ar lielu dzimstību un mirstības, tai skaitā arī bērnu mirstības, samazināšanos, pilnveidojoties veselības aprūpes sistēmai. Emigrantu skaits no Dānijas uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 19. gadsimtā bija neliels —  aptuveni 350 tūkstoši cilvēku. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija lielāks kā 30. gados, jo samazinājās mirstība. Pēdējo gadu laikā, palielinoties vecu cilvēku skaitam, pieaug mirstība, bet dzimstība samazinās. Zīdaiņu mirstība Dānijā ir līdzīga kā citur Ziemeļu un Rietumeiropā<ref name=":0" />. 2/3 iedzīvotāju dzīvo salās, un visvairāk apdzīvota ir Zēlandes sala. Tā aizņem 16 % valsts platības, un tajā dzīvo 2/5 Dānijas iedzīvotāju. Zēlandē vidējais iedzīvotāju blīvums ir 300 cilv./ km2. Vismazākais iedzīvotāju blīvums ir Jitlandes rietumos, kur vidējais iedzīvotāju blīvums ir 55 — 56 cilv./km2. Dānijā kopumā vidējais iedzīvotāju blīvums ir 120 cilv./km2<ref name=":0" />. Lielākā daļa Dānijas iedzīvotāju (86 %) ir dāņi. Vairākums jeb aptuveni 90 % dāņu dzīvo Dānijā, aptuveni 6 % — ASV un gandrīz 2 % Kanādā Mūsdienās Dienvidjitlandē — Ziemeļšlēsvigā dzīvo aptuveni 50 tūkstoši vāciešu. Trijās Dānijai piederošajās salās dzīvo ap 3 tūkstoši frīzu, Fēru salās — ap 50 tūkstošu fēru un Grenlandē — ap 55 tūkstošu [[Inuīti|inuītu]]. Dānijā dzīvo arī ap 10 tūkstošu [[Zviedri|zviedru]] un aptuveni tikpat daudz [[Norvēģi|norvēģu]]. Valstī ir neliels skaits [[Turki|turku]], [[Irākieši|irākiešu]], [[Irāņi|irāņu]], [[Pakistāņi|pakistāņu]], [[Somālieši|somāliešu]], kā arī imigrantu no kādreizējās [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]]<ref name=":1" />. == Tautsaimniecība == Dānijai ir attīstīta rūpniecība, kurā tiek izmantotas augstās tehnoloģijas, un attīstīts lauksaimniecības sektors. Valsts un valdība rūpējas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem augstu sociālo garantiju un dzīves līmeni<ref name=":3" />. Dānijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (21,5 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (19,3 %) un rūpniecība (18,2 %). 52 % no Dānijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (14 % Vācijā un 9 % Zviedrijā), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir ASV (11 %) un Norvēģija (6 %). 69 % importa ir no ES dalībvalstīm (22 % no Vācijas, 13 % no Zviedrijas un 9 % no Nīderlandes), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Ķīna (8 %) un Norvēģija (4 %)<ref name=":2" />. == Skatīt arī == * [[Dānijas karaļu uzskaitījums]] * [[Dānijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Rigsdags]] * [[Tautskola (Dānija)|Tautskola]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dānija| ]] [[Kategorija:Skandināvija]] 0m394447sig75on78jg8h4fk7a50klm 3675355 3675346 2022-08-24T21:57:37Z Binsalminsh 100209 /* Demogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|daļu no Dānijas Karalistes|par visu valsti, ieskaitot Grenlandi un Fēru Salas,|Dānijas Karaliste}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Danmark'' | pilnais_valsts_nosaukums = Dānija | valsts_nosaukums = Denmark | karoga_attēls = Flag of Denmark.svg | karoga_nosaukums = Dānijas karogs | ģerboņa_attēls = National Coat of arms of Denmark.svg | ģerboņa_nosaukums = Dānijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 75px | valsts_moto = nav<br />([[Dānijas monarhu karaliskās devīzes|Karaliskā devīze]]: ''Guds hjælp, Folkets kærlighed, Danmarks styrke''<br /><small>"Dieva palīdzība, cilvēku mīlestība, Dānijas spēks"</small>) | nacionālā_himna = ''[[Der er et yndigt land]]'' | karaliskā_himna = ''[[Kong Christian stod ved højen Mast]]'' | kartes_attēls = EU-Denmark.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Kopenhāgena]] |latd=55 |latm=43 |latNS=N |longd=12 |longm=34 |longEW=E | lielākā_pilsēta = [[Kopenhāgena]] | valsts_valodas = [[dāņu valoda]]¹ | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Parlamentāra demokrātija]] un [[konstitucionāla monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Karaliene]] | valsts_galva = [[Margrēte II]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Dānijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Mete Frederiksena]] | neatkarības_iegūšana = Konsolidācija | neatkarības_piezīme = ap 980.gadu | iestāšanāsESdatums = {{dat|1973|1|1}} | platība_km2 = 43 094 | platība_rangs = 134. | procenti_ūdens = 1,6² | iedzīvotāju_skaita_gads = 2022 | iedzīvotāju_skaits = 5 910 577 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 114. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 137,65 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 78. | IKP_PPP = {{palielinājās}}$406.011 miljardi | IKP_PPP_gads = 2022 | IKP_PPP_rangs = 53. | IKP_PPP_per_capita = {{palielinājās}}$69,273 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 13. | HDI = {{palielinājās}}0.940 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 13. | Gini = 27.0 | Gini_gads = 2021 | Gini_kategorija = <font color="#009900">zems</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Dānijas krona]] | valūtas_kods = DKK | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]² | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]² | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.dk]]^2,3 | tālsarunu_kods = 45⁴ | piezīme1 = [[Grenlande|Grenlandē]] oficiāla arī [[grenlandiešu valoda]], [[Fēru Salas|Fēru Salās]] [[fēriešu valoda]]. [[Vācu valoda]] ir atzīta kā aizsargāta minoritātes valoda [[Dienvidjitlande]]s (Sønderjylland) reģionā.<!-- [[Dāņu valoda]] ir aizsargāta minoritātes valoda [[Šlēzviga-Holšteina|Šlēzvigas-Holšteinas]] reģionā [[Vācija|Vācijā]]. --> | piezīme2 = Dānija, neskaitot Fēru Salas un Grenlandi. | piezīme3 = Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. | piezīme4 = Fēru Salas izmanto +298 un Grenlande +299. | iso_kods_num = 208 | iso_kods_alfa2 = DK | iso_kods_alfa3 = DNK }} '''Dānija''' ({{val|da|Danmark}}, {{IPA2|[[Media:DA-Danmark.ogg|ˈtænmak]]}}) ir valsts [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]. Tā ir daļa no [[Dānijas Karaliste]]s (pārējās divas daļas no karalistes ir [[Grenlande]] un [[Fēru Salas]]). Dāniju apskalo [[Baltijas jūra]] austrumos un [[Ziemeļjūra]] rietumos. Tā robežojas ar [[Vācija|Vāciju]] dienvidos, [[Kanāda|Kanādu]] rietumos ([[Hansa sala|Hansa salā]])[https://m.travelnews.lv/?pid=134096], bet ziemeļos tai ir jūras robeža ar [[Zviedrija|Zviedriju]]. Dānijas kopējā platība ir 43 094 [[km²]] un tā ir divdesmit otrā lielākā [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsts. Dānijas klimatu ietekmē mērenās joslas klimats. Dānijai pieder arī [[Fēru salas]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] un [[Grenlande]]. Dānija ar 5,91 miljonu iedzīvotāju (2022) ir septiņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Dānija ir [[parlamentāra demokrātija]] un [[konstitucionāla monarhija]] un [[Dānijas karaliene]] ir [[Margrēte II]]. Valsts teritorija ir sīkāk sadalīta piecos reģionos. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Kopenhāgena]]. Dānija ir [[NATO]], [[ANO]], [[ESAO]], [[EDSO]] un Šengena zonas dalībvalsts. [[ANO]] [[Pasaules laimes ziņojums|Pasaules laimes ziņojumā]] daudzus gadus atzīta par vienu no laimīgākajām valstīm pasaulē.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Pasaulē laimīgākā valsts ir Dānija, Latvija - starp Lībiju un Kipru |date= 2016. gada 16. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.delfi.lv/news/national/politics/pasaule-laimigaka-valsts-ir-danija-latvija-starp-libiju-un-kipru.d?id=47192851 |accessdate= 2016. gada 25. martā}}</ref> Valstī ir vieni no augstākajiem rādītājiem pasaulē pēc iedzīvotāju ienākumu vienlīdzības un [[IKP]] uz vienu iedzīvotāju. == Vēsture == {{galvenais|Dānijas vēsture}} Uzskata, ka dāņi [[Jitlandes pussala|Jitlandes pussalā]] un tuvākajās salās ieradušies no [[Skandināvija]]s pussalas dienvidu daļas 5.—6. gadsimtā, izspiežot no šejienes [[kimri|kimrus]], [[jiti|jitus]], [[angli|angļus]], [[sakši|sakšus]] u. c. ciltis, kas bija spiestas meklēt patvērumu [[Britu salas|Britu salās]]. Dāņu ķēniņš [[Sveins I]] 1013.—1014. gadā iekaroja daļu Anglijas. Viņa dēls Knuts, jeb [[Kanuts II]] pārvaldīja Angliju (1016—1035), Dāniju (1018—1035) un [[Norvēģija|Norvēģiju]] (1028—1035). 1168. gadā [[Valdemārs I Lielais]] iekaroja [[Rīgene]]s salu. [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāra II]] valdīšanas laikā 1220. gadā dāņu rokās nonāca liela daļa [[Igaunija]]s un [[Livonija]]s, taču 1227. gadā pēc zaudējuma vācu firstiem kaujā pie Bornhēvedas, Valdemārs II bija spiests atteikties no iekarojumiem, paturot vienīgi Rīgenes salu un [[Dāņu Igaunija|Ziemeļigauniju]]. Dānija spēlēja vadošo lomu 1397. gadā izveidotajā [[Kalmāras ūnija|Kalmāras ūnijā]], kas aptvēra Dāniju, Norvēģiju un [[Zviedrija|Zviedriju]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara laikā]] Dānija uz laiku ieguva kontroli pār [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]] (1560—1585) un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalu]] (1560—1645), tomēr dāņu prinča [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mēģinājums kļūt par [[Vidzemes valdnieku uzskaitījums|Livonijas karali]] bija neveiksmīgs. Pēc [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] ar Zviedriju 1658. gadā Dānija bija spiesta atdot tai [[Skone]]s provinci, bet 1814. gadā kā zaudētāja Napoleona karos bija spiesta atdot Zviedrijai Norvēģiju. 1864. gadā pēc [[Otrais Šlēsvigas karš|Otrā Šlēsvigas kara]] Dānija bija spiesta atdot Šlēsvigu un Holšteinu [[Prūsijas karaliste|Prūsijai]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Dānija bija neitrāla, bet pēc kara beigām notikušā [[Šlēsvigas plebiscīts|plebiscīta]] saņēma Šlēsvigas ziemeļu daļu (tagad — Dienvidjitlande). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada 9. aprīlī [[Trešais reihs|Vācija]] okupēja Dāniju. Pēc kara beigām 1949. gadā Dānija kļuva par vienu no [[NATO]] dibinātājvalstīm un 1973. gada 1. janvārī tā kļuva par [[Eiropas kopiena]]s ([[Eiropas savienība]]s priekšteces) dalībvalsti. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Satellite image of Denmark in July 2001.jpg|left|thumb|Dānijas satelītattēls]] Dānija atrodas [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], tās krastus rietumos apskalo [[Ziemeļjūra]], bet austrumu krastus — [[Baltijas jūra]]. Valstij ir 68 km gara sauszemes robeža ar [[Vācija|Vāciju]], bet 2022. gadā oficiāli izveidota robeža ar [[Kanāda|Kanādu]]. Jūras šaurumu starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un Dāniju sauc par [[Skageraks|Skageraku]], bet starp [[Zviedrija|Zviedriju]] un Dāniju - par [[Kategats|Kategatu]]. Šaurākajā vietā starp Zviedriju un Dāniju atrodas [[Ēresunds|Ēresunda šaurums]], kas ir 4 km plats<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ziemeleiropas valstu ekonomiska geografija eksperimentala macibu gramata 9. - 10. klasei|url=https://www.worldcat.org/oclc/837528839|date=1994|location=Riga|isbn=9984-504-26-3|oclc=837528839}}</ref>. Dānijas teritorijas lielāko daļu (70%) aizņem [[Jitlande|Jitlandes pussala]], kura 340 km uz ziemeļiem no Vācijas robežas iestiepjas Ziemeļjūrā<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. Pusi krasta līnijas garuma veido salas. Kopumā Dānijā ietilpst apmēram 443 salas, kuras aizņem 2/5 no valsts platības, un tās kopējais piekrastes garums ir 7314 kilometri. Lielākās Dānijas salas ir [[Zēlande (sala)|Zēlande]], [[Fīna]], [[Lolanna]] un [[Bornholma]]. Dānijai pieder arī tās bijušās kolonijas, kuras pašlaik ir autonomas Dānijas sastāvdaļas — pasaulē lielākā sala [[Grenlande]] un [[Fēru Salas|Fēru salas]]<ref name=":0" />. Dānijas teritorija ir viena no zemākajām un līdzenākajām pasaulē. Gandrīz visa valsts teritorija atrodas vidēji 30 metrus virs jūras līmeņa<ref name=":1" />. Dānijas augstākā virsotne ir tikai 173 m augsta, bet zemākā vieta atrodas 7 metrus zem jūras līmeņa. Dānijas rietumu un ziemeļrietumu piekraste ir maz izrobota, bet austrumu piekrastē ir daudz juras līču. Vietām Jitlandes pussalā iestiepjas [[Fjords|fjordi]], kas veido blīvu, taču gandrīz nekuģojamu upju tīklu. Lielākais fjords ir Limfjords, kurš atrodas Jitlandes ziemeļrietumu daļā. Dānijā ir arī daudz purvu, no kuriem liela daļa mūsdienās ir nosusināti, ir daudz mazu ezeru, it sevišķi Jitlandes rietumu daļā<ref name=":0" />. Dānijas platlapju mežus izganīja, tāpēc no 18. līdz 19. gadsimtam tika stādīti jauni meži, kas galvenokārt ir egļu. kā arī skābaržu un ozolu meži. Lielākie mežu masīvi ir rietumu un ziemeļu Jitlandes pussalā. Meži aizņem 11 % valsts teritorijas. Dānijā ir gan velēnu podzolētās, gan aluviālās, gan mežu brūnās augsnes, bet 3/4 valsts platības aizņem tīrumi — cilvēka pārveidotas augsnes un augu valsts, ir izveidojusies kultūrainava, kurā ir maz dabisko sastāvdaļu<ref name=":0" />.. === Klimats === Dānijā valda mērens klimats. Ziemeļjūras, Atlantijas okeāna un siltās [[Golfa straume|Golfa straumes]] ietekme, ko atnes mērenajos platuma grādos valdošie vēji, padara vasaru vēsāku, ziemu maigāku, bet laiku — miglaināku, tādēļ ziemā vidējā temperatūra ir ap 0°C, bet vasarā ap 16,6°C<ref name=":0" />. == Valsts pārvalde == {{multiple image | align = left | footer_align = center | caption_align = center | image1 = Drottning Margrethe av Danmark crop.jpg | caption1 = [[Margrēte II]], Dānijas karaliene | image2 = 20190614 Folkemodet Bornholm Mette Frederiksen Socialdemokratiet 0285 (48063468172) (cropped).jpg | caption2 = [[Mete Frederiksena]], Dānijas premjerministre |total_width=230 }} Dānija ir konstitucionāla monarhija. Tajā ir pārstāvības parlamentārā sistēma, kurā valdības vadītājs ir premjerministrs, bet valsts galva – monarhs, kura rokās oficiāli ir izpildvara, lai gan faktiski tā pienākumi ir tikai reprezentatīvi un ceremoniāli<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/country-profiles/denmark_lv|title=Dānija|website=european-union.europa.eu|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref>. Pašreizējā karaliene [[Margrēte II|Mārgrēte II]] troni mantoja no sava tēva 1972. gadā. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam Folketingam ar 179 deputātu vietām, kas tiek ievēlēti proporcionālās vēlēšanās uz četru gadu termiņu. Tiesu vara pieder Augstākajai tiesai, kuras tiesnešus uz mūžu ieceļ monarhs<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. Politiskā sistēma, kas apvieno parlamentāro demokrātiju un konstitucionālo monarhiju, Dānijā pastāv kopš 1901. gada. Tā pārdzīvojusi iekšpolitisko spriedzi t.s. Lieldienu krīzes laikā 1920. gadā, kad valdība noraidīja karaļa aicinājumu sarīkot jaunas vēlēšanas, un nacistu okupāciju no 1940. līdz 1945. gadam. Pašreizējā konstitūcija kopš tās pieņemšanas 1953. gadā palikusi nemainīga<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref>. == Demogrāfija == [[Attēls:Danish population as a percentage regionally in 2021.png|left|thumb|Dāņu izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars reģionos 2021. gadā]] Dānija ir apdzīvota jau tūkstošiem gadu. Nosaukumu tā ieguvusi no [[Ģermāņi|ģermāņu]] cilts — dāņiem, kuri apdzīvoja [[Skone|Skones]] pussalu mūsdienu Zviedrijā un Dānijas salas. 2022. gadā Dānijā dzīvoja 5,91 miljons iedzīvotāju, kas ir aptuveni 4 reizes vairāk nekā 19. gadsimta vidū. Lielais dabiskais pieaugums izskaidrojams ar lielu dzimstību un mirstības, tai skaitā arī bērnu mirstības, samazināšanos, pilnveidojoties veselības aprūpes sistēmai. Emigrantu skaits no Dānijas uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 19. gadsimtā bija neliels —  aptuveni 350 tūkstoši cilvēku. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija lielāks kā 30. gados, jo samazinājās mirstība. Pēdējo gadu laikā, palielinoties vecu cilvēku skaitam, pieaug mirstība, bet dzimstība samazinās. Zīdaiņu mirstība Dānijā ir līdzīga kā citur Ziemeļu un Rietumeiropā<ref name=":0" />. 2/3 iedzīvotāju dzīvo salās, un visvairāk apdzīvota ir Zēlandes sala. Tā aizņem 16 % valsts platības, un tajā dzīvo 2/5 Dānijas iedzīvotāju. Zēlandē vidējais iedzīvotāju blīvums ir 300 cilv./ km2. Vismazākais iedzīvotāju blīvums ir Jitlandes rietumos, kur vidējais iedzīvotāju blīvums ir 55 — 56 cilv./km2. Dānijā kopumā vidējais iedzīvotāju blīvums ir 120 cilv./km2<ref name=":0" />. Lielākā daļa Dānijas iedzīvotāju (86 %) ir dāņi. Vairākums jeb aptuveni 90 % dāņu dzīvo Dānijā, aptuveni 6 % — ASV un gandrīz 2 % Kanādā. Mūsdienās Dienvidjitlandē — Ziemeļšlēsvigā dzīvo aptuveni 50 tūkstoši vāciešu. Trijās Dānijai piederošajās salās dzīvo ap 3 tūkstoši frīzu, Fēru salās — ap 50 tūkstošu fēru un Grenlandē — ap 55 tūkstošu [[Inuīti|inuītu]]. Dānijā dzīvo arī ap 10 tūkstošu [[Zviedri|zviedru]] un aptuveni tikpat daudz [[Norvēģi|norvēģu]]. Valstī ir neliels skaits [[Turki|turku]], [[Irākieši|irākiešu]], [[Irāņi|irāņu]], [[Pakistāņi|pakistāņu]], [[Somālieši|somāliešu]], kā arī imigrantu no kādreizējās [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]]<ref name=":1" />. == Tautsaimniecība == Dānijai ir attīstīta rūpniecība, kurā tiek izmantotas augstās tehnoloģijas, un attīstīts lauksaimniecības sektors. Valsts un valdība rūpējas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem augstu sociālo garantiju un dzīves līmeni<ref name=":3" />. Dānijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (21,5 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (19,3 %) un rūpniecība (18,2 %). 52 % no Dānijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (14 % Vācijā un 9 % Zviedrijā), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir ASV (11 %) un Norvēģija (6 %). 69 % importa ir no ES dalībvalstīm (22 % no Vācijas, 13 % no Zviedrijas un 9 % no Nīderlandes), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Ķīna (8 %) un Norvēģija (4 %)<ref name=":2" />. == Skatīt arī == * [[Dānijas karaļu uzskaitījums]] * [[Dānijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Rigsdags]] * [[Tautskola (Dānija)|Tautskola]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dānija| ]] [[Kategorija:Skandināvija]] 7lng0hp7n7t6f8uc7ui5bswyr7uiwv1 0 2046 3675432 3524287 2022-08-25T08:07:26Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni]] → [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{valsts infokaste | vietējais_nosaukums = الجمهورية الجزائرية الديمقراطية الشعبية<br />''Al-Jumhūrīyah al-Jazā’irīyah ad-Dīmuqrāţīyah ash-Sha’bīyah'' | pilnais_valsts_nosaukums = Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika | valsts_nosaukums = <!-- Valsts nosaukums angļu valodā --> | karoga_attēls = Flag of Algeria.svg | karoga_nosaukums = Alžīrijas karogs | ģerboņa_attēls =Emblem of Algeria.svg | ģerboņa_nosaukums = Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = من الشعب و للشعب {{spaces|2}}<small>{{ar ikona}}<br />Cilvēkiem no cilvēkiem</small> | valsts_himna = ''[[Kassaman]]''{{spaces|2}}<small>{{ar ikona}}<br />Solījums</small> | kartes_attēls = Location Algeria AU Africa.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Alžīra]] |latd=36 |latm=42 |latNS=N |longd=3 |longm=13 |longEW=E | lielākā_pilsēta = [[Alžīra]] | valsts_valodas = [[arābu valoda|arābu]], [[berberu valoda|berberu]] | etniskās_grupas = 99% [[arābi]]<br />1% [[eiropieši]] | etniskās_grupas_gads = | demonym = [[alžīrieši]] | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla]] [[republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Alžīrijas prezidenti|Prezidents]] | valsts_galva = [['Abdelmadjid Tebboune]] (عبد المجيد تبون) | valsts_galvas_tituls2 = [[Alžīrijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Aymen Benabderrahmane]] (أيمن بن عبد الرحمان) | neatkarības_iegūšana = [[Alžirijas vēsture|Dibināta]] | neatkarības_notikums = [[Hamadidu dinastija]] | neatkarības_datums = no [[1014]]. gada | neatkarības_notikums2 = [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] pārvalde | neatkarības_datums2 = no [[1516]]. gada | neatkarības_notikums3 = [[Francijas koloniālās impērijas|Francijas]] pārvaldība | neatkarības_datums3 = no [[1830]]. gada | neatkarības_notikums4 = Neatkarība no [[Francija]]s | neatkarības_datums4 = {{dat|1962|7|5}} | platība_km2 = 2381741 | platība_rangs = 10. | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2014 | iedzīvotāju_skaits = 38 700 000 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 34. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 15,9 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 208. | IKP_PPP = $609 394 miljardi<ref name=imf2>[http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2016/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=52&pr.y=14&sy=2016&ey=2021&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=612&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a= Algeria]. [[Starptautiskais Valūtas fonds]]</ref> | IKP_PPP_gads = 2016 | IKP_PPP_rangs = 35. | IKP_PPP_per_capita = 14 949<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 100. | HDI = {{palielinājās}} 0.736 | HDI_gads = 2015 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 83. | Gini = 35.3 | Gini_gads = 1995 | Gini_kategorija = <font color="#ffcc00">vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Alžīrijas dinārs]] | valūtas_kods = DZD | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.dz]] | tālsarunu_kods = 213 | piezīme1 = | iso_kods_num = 012 | iso_kods_alfa2 = DZ | iso_kods_alfa3 = DZA }} '''Alžīrija''' ({{val|ar|'''الجزائر'''}}, ''Al Jaza'ir'', {{val|fr|Algérie}}), oficiāli '''Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika''', ir valsts [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Ziemeļos to apskalo [[Vidusjūra]], tā robežojas ar [[Maroka|Maroku]] ziemeļrietumos, [[Tunisija|Tunisiju]] ziemeļaustrumos, ar [[Lībija|Lībiju]] austrumos, ar [[Nigēra|Nigēru]] dienvidaustrumos, ar [[Mali]] un [[Mauritānija|Mauritāniju]] dienvidrietumos un dažus kilometrus ar [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]] rietumos. Alžīrijas platība ir 2 381 741&nbsp;km² un to ietekmē subtropu joslas un tropu joslas klimats. Alžīrija ir lielākā valsts [[Āfrika]]s kontinentā un 10. lielākā valsts pasaulē pēc teritorijas lieluma.<ref name="cia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ag.html |title=''CIA World Factbook'' |access-date={{dat|2008|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|13||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/6BNNjndve?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ag.html }}</ref><ref>''CIA World Factbook'' [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2147rank.html Rank Order - Area] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140209041128/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2147rank.html |date={{dat|2014|02|09||bez}} }}</ref> Valsts piekrastes daļa ir kalnaina, bet uz dienvidiem no [[Atlass (kalni)|Atlasa kalniem]] atrodas plaša stepe, kas pakāpeniski pāraug Sahāras tuksnesī. Lielu daļu valsts teritorijas aizņem tuksnesis. Alžīrija ar 38,7 miljoniem iedzīvotāju ir trīsdesmit ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Viduslaikos Alžīrijā valdīja dažādas arābu un berberu dinastijas. 1517. gadā Alžīrijas teritoriju iekaroja [[Osmaņu impērija]] un tā bija osmaņu pārvaldībā līdz 1830. gadam, kad tā nokļuva [[Francija]]s pārvaldībā. 1962. gada 3. jūlijā Alžīrija kļuva par neatkarīgu valsti. Alžīrija ir [[Prezidentāla sistēma|prezidentāla]] [[republika]], kas sastāv no 48 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Alžīra]]. Alžīrija ir [[Āfrikas Savienība]]s, [[Arābu valstu līga]]s, [[OPEC]] un [[ANO]] dalībvalsts, tā ir arī viena no [[Arābu Magriba savienība]]s dibinātājvalstīm. Alžīrijas ekonomika lielākoties balstās uz [[dabasgāze]]s eksportu uz [[Eiropa|Eiropu]]. Pēc OPEC datiem Alžīrijai pieder septiņpadsmitās lielākās [[nafta]]s rezerves pasaulē un otrās lielākās Āfrikā, kā arī devītās lielākās dabasgāzes rezerves pasaulē. Alžīrijai ir otrā lielākā armija Ziemeļāfrikā ar lielāko militāro budžetu Āfrikā. == Vēsture == Alžīrija bija [[berberi|berberu]] jeb imazigēnu apdzīvota vieta jau pirms 10 000 gadiem pirms mūsu ēras. Pēc 1000. gada pirms mūsu ēras [[Kartāga|kartāgieši]] piekrastē sāka veidot savas apmetnes jeb [[kolonija]]s. [[Pūniešu kari|Pūniešu karu]] laikā berberi izmantoja izdevību iegūt neatkarību no Kartāgas un sāka veidoties berberu karaļvalstis, no kurām pazīstamākā bija [[Numīdija]]. Taču no 146. gada p. m. ē. tās iekaroja [[Romas impērija]]. Kad Romas impērija sabruka, reģionā izveidojās vairākas neatkarīgas berberu valstis, bet Vidusjūras piekrastes reģionā — [[vandaļi|Vandaļu karaļvalsts]], kas pastāvēja līdz 534. gadam, kad to sakāva [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] [[Bizantijas imperators|imperatora]] [[Justiniāns I|Justiniāna I]] ģenerālis Belisārs. Bizantija saglabāja nestabilu varu reģionā līdz arābu iebrukumam astotajā gadsimtā. Viduslaikos berberi pieņēma [[islāms|islāmu]]. Šis periods raksturīgs arī ar to, ka sāka veidoties dažādas berberu dinastijas, kas sāka valdīt gan mūsdienu Alžīrijas teritorijā, gan apkārtējos reģionos. Pēc viduslaiku vēsturnieku domām, berberi bija sadalījušies divos atzaros, no to ciltstēva Maziga.{{fact}} Divi atzari, ''Botri'' un ''Barnès'', bija sadalījušies vairākās ciltīs, un katru reģionu (Mahrebu) apdzīvoja vairākas no tām.{{fact}} Tikai [[Almohadu dinastija]]s dinastijas laikā [[Magriba]] bija spējīga apvienoties. 1517. gadā teritoriju iekaroja [[Osmaņu impērija]] un izveidoja valstī administrāciju, likumdošanu un sekmēja reģiona attīstību. Osmaņu izveidotais Alžīras elajets lielā mērā noteica mūsdienu Alžīrijas teritorijas robežas. 1830. gadā Alžīriju [[Francijas Alžīrijas iekarošana|iekaroja Francija]]. Franču okupācija bija ļoti vardarbīga un tās rezultātā Alžīrijas iedzīvotāju skaits no 1830. līdz 1872. gadam samazinājās par apmēram trešdaļu. Francija integrēja Alžīriju savā politiskajā sistēmā. Alžīrijā no Dienvideiropas valstīm iebrauca un apmetās uz dzīvi ievērojams skaits eiropiešu, kas kopā ar jau no [[rekonkista]]s laikiem šeit dzīvojošajiem sefardu ebrejiem kļuva par Alžīrijas valdošo slāni. 1959. gadā viņi bija 10,4 % no Alžīrijas iedzīvotājiem. 1954. gadā tika nodibināta [[Alžīrijas Nacionālā atbrīvošanās fronte]], kas uzsāka [[Alžīrijas neatkarības karš|bruņotu cīņu par neatkarību]]. 1962. gada 18. martā starp Franciju un Alžīriju tika noslēgta [[Eviānas vienošanās]], kas atzina Alžīrijas neatkarību. Nacionālās atbrīvošanās frontes dibinātājs [[Ahmeds Bens Bella]] kļuva par premjerministru un gadu vēlāk — par prezidentu. [[1965]]. gada 15. jūnijā pulkvedis [[Hoari Boumediene]] veica valsts apvērsumu un [[demokrātija]] tika aizstāta ar militāro diktatūru. Pēc desmit gadu valdīšanas Boumediene paziņoja, ka jārīko vēlēšanas. 1976. gadā referendumā tika apstiprināta jauna konstitūcija. Tā kā vēlēšanās ļāva piedalīties tikai Nacionālās atbrīvošanās frontes locekļiem, Boumediene tika ievēlēts par prezidentu. 1990. gada pašvaldību vēlēšanās, kas bija pirmās brīvās vēlēšanas kopš neatkarības iegūšanas, 54% balsu ieguva [[Islāma glābšanas fronte]] (IGF). 1991. gada decembrī tika sarīkotas arī pirmās brīvās parlamentārās vēlēšanas, kurās vairākumu bija ieguvusi IGF, taču tad, pēc armijas veikta militāra valsts apvērsuma, vēlēšanas tika pārtrauktas. Prezidents [[Čadli Benddžedids]], kas solīja ieviest jaunas reformas, tika gāzts. Par prezidentu kļuva Liamīns Zērols. IGF tika aizliegta un tās vadītāji apcietināti. Francijas valdība sniedza savu atbalstu jaunajai Zērola administrācijai un kopā ar rietumu plašsaziņas līdzekļiem apsveica jauno režīmu, jo tādējādi tika novērsti "islāma draudi". Rietumu plašsaziņas līdzekļi rakstīja, ka neskatoties uz nedemokrātisko armijas rīcību, demokrātija Alžīrijā tika saglabāta. IGF un vairākas citas ar islāmu saistītās grupas, piemēram, ''Groupe Islamique Arme'' uzsāka astoņu gadu ilgu pilsoņu karu ar valdību. Karā gaja bojā ap 120 000 cilvēku. == Ģeogrāfija == Alžīrija ir valsts [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Tā robežojas ar [[Maroka|Maroku]] un [[Tunisija|Tunisiju]] ziemeļaustrumos, ar [[Lībija|Lībiju]] austrumos, ar [[Nigēra|Nigēru]] dienvidaustrumos, ar [[Mali]] un [[Mauritānija|Mauritāniju]] dienvidrietumos un dažus kilometrus ar [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]] rietumos. Ziemeļos to apskalo [[Vidusjūra]]. Tai ir 1 620 km gara krasta līnija gar Vidusjūru. Tās platība 2 381 741 [[km²]]. Tā pēc platības ir [[Valstu uzskaitījums pēc platības|10. lielākā valsts pasaulē]] un lielākā valsts Āfrikā. Pirms [[Dienvidsudāna]]s atdalīšanās no [[Sudāna]]s, tā bija otra lielākā valsts Āfrikā. Augstākais Alžīrijas punkts ir Tahata kalns, kura augstums ir 2918 metri virs jūras līmeņa, tas atrodas Atlasa kalnos. Lielākā valsts piekrastes daļa ir kalnaina, vietām sasniedzot lielu augstumu. Labākās lauksaimniecības zemes atrodas šaurā [[Vidusjūra]]s piekrastes joslā, tur dzīvo vairākums Alžīrijas iedzīvotāju. Līdzenumu teritoriju no tuksnešainās vidienes šķir [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]] un augsti, kaili plato. Uz dienvidiem no Atlasa kalniem atrodas plaša [[stepe]], kas pakāpeniski pāraug Sahāras tuksnesī. Lielu daļu valsts teritorijas jeb 90% aizņem tuksnesis, līdz ar to Alžīrijā ir maz lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Alžīrijas dienvidos, Sahāras centrā atrodas Ahagara kalni. Alžīrijas teritorijā atrodas vairākas periodiski izūstošas upes, kā arī vairāki lieli sālsūdens ezeri. === Klimats === Alžīrijas ziemeļu daļa pie [[Vidusjūra]]s krasta atrodas mērenajā joslā un tai ir raksturīgs Vidusjūras klimats. Tuksneša zonā valda tuksneša klimats, kam raksturīgas ļoti augstas gaisa temperatūras pat ziemā. Taču naktīs tuksneša gaisa temperatūra mēdz pietuvoties nullei. Atlasa kalnos bieži novērojami nokrišņi, taču, jo tālāk iekšzemē, jo vidējais nokrišņu daudzums kļūst mazāks. Jūras piekrastē ir mēreni silts klimats un gadā izkrīt apmēram 1000&nbsp;mm nokrišņu. Savukārt Sahāras tuksneša teritorijā ir rajoni, kuri gadā nesaņem ne piliena lietus. === Administratīvais iedalījums === {{pamatraksts|Alžīrijas administratīvais iedalījums}} '''Alžīrijas administratīvo iedalījumu''' veido '''48 vilājas''' (''wilayah''; provincēs), kas sīkāk iedalās '''553 distriktos''' (''daïra''; daļās). Savukārt daīras iedalās '''1541 municipalitātēs''' (''baladiyah''). == Iedzīvotāji == Alžīrijā dzīvo 38,7 miljoni iedzīvotāju, un ar katru gadu iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielākā daļa iedzīvotāju jeb 90% dzīvo valsts ziemeļu piekrastes daļā. 28,1% no iedzīvotājiem ir jaunāki par 15 gadiem. 99% no alžīriešiem ir [[musulmaņi]] [[sunnīti]]. 72% iedzīvotāju runā [[Arābu valoda|arābu valodā]], bet 27–30% [[Berberu valodas|berberu valodās]]. 25 000–150 000 no tiem ir [[tuaregi]], kas dzīvo valsts dienvidaustrumu daļā. Koloniālajā periodā ievērojamu minoritāti (1960. gadā 10%) sastādīja ieceļotāji no [[Eiropa]]s, kuri pēc neatkarības iegūšanas ir pametuši valsti. [[Francija|Francijā]] dzīvo 1,7 miljoni alžīriešu, kas veido lielāko alžīriešu iedzīvotāju kopienu ārpus Alžīrijas. == Saimniecība == Valsts saimniecībā galvenā nozare ir [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s ieguve un pārstrāde. Alžīrijā atrodas vienas no lielākajām naftas iegulām [[Āfrika|Āfrikā]] un piektie lielākie dabasgāzes krājumi pasaulē. Pēdējā laikā Alžīrijas attīstību traucē augstās pārtikas cenas, vairāk nekā 30% liels bezdarbs, kā arī teroristu un militāru grupējumu izraisīti nemieri.{{fact}} Lauksaimniecībā strādā apmēram ceturtā daļa nodarbināto Alžīrijas iedzīvotāju. Galvenie zemkopju audzētie augi ir [[labība]], [[vīģes]]koki, [[dateļpalmas]], visdažādākie augļu koki, krūmi un [[dārzeņi]]. == Politika == 1962. gada 3. jūlijā [[Francija]]s prezidents [[Šarls de Golls]] atzina Alžīrijas neatkarību. 1962. gada 25. septembrī tā oficiāli tika pasludināta par republiku. Alžīrijā kopš konstitūcijas pieņemšanas [[1976]]. gadā daudzas reizes ir notikusi varas maiņa. Alžīrija ir republika. Parlaments sastāv no 389 locekļiem, kuri ir ievēlēti uz 5 gadiem, un tautas padomes ar 96 netieši ievēlētajiem un 48 locekļiem, kurus iecēlis prezidents. Izpildvaru vada prezidents, kurš parasti tiek ievēlēts uz pieciem gadiem. Ministru prezidentu ieceļ Valsts prezidents. Divpalātu parlaments sastāv no 380 asamblejas locekļiem un 144 padomes locekļiem. Alžīrijas tiesiskā sistēma ir balstīta uz Francijas un islāma likumiem. Pašreizējais Alžīrijas prezidents ir [[Abdelkader Bensalah]], kurš ir pie varas kopš 2019. == Skatīt arī == * [[Alžīrijas neatkarības karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika}} {{Arābu līga}} {{OPEC}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Alžīrija]] 9p880dvfpdf5flf6prpq7uichy36yon 0 2077 3675489 3575892 2022-08-25T10:13:27Z Edis 27633 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = ''IKEA International Group'' | Logo = [[Attēls:Ikea logo.svg|frameless]] | Sauklis = ''A better night's sleep.'' | Uzņēmuma_veids = Privāts uzņēmums | Dibināšanas_datums = 1943 | Sēdeklis = [[Delfta]], {{NED}} | Birža = | Indekss = | Vērtība = | Vadība = Mikaels Olsons <small>(Valdes priekšsēdētājs)</small><br />Omars Gulajs<small> (Prezidents, Inter IKEA Group) </small><br />Sorens Hansens <small>(Viceprezidents, Inter IKEA Group)</small> | Darbinieku_skaits = 139 000 <small>(2012)</small> | Apgrozījums = | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = | Nozare = [[Tirdzniecība]] | Produkti = [[mēbeles]] | Mājaslapa = [http://www.ikea.com www.ikea.com] }} [[Attēls:Ikea-stern.jpg|thumb|IKEA filāle]] [[Attēls:Map of IKEA stores.svg|thumb|Map of countries with IKEA stores: {{legend|#00f|Current market locations}} {{legend|#ffc90e|Future market locations}} {{legend|#c50b1e|Former market locations}} {{legend|#b9b9b9|No current or planned market locations}}]] '''IKEA''' ir [[Zviedrija]]s mājas interjera preču tirgotājs. Tam ir 422 veikali 51 pasaules valstī<ref>{{tīmekļa atsauce|url = http://franchisor.ikea.com/bringing-the-ikea-concept-worldwide/|title = Bringing the IKEA Concept worldwide|publisher = Inter IKEA Systems B.V.|accessdate = 25 August 2015|archiveurl = https://web.archive.org/web/20170221221643/http://franchisor.ikea.com/bringing-the-ikea-concept-worldwide/|archivedate = {{dat|2017|02|21||bez}}}}</ref> (uz 2018. gada augustu), vairums no tiem [[Eiropa|Eiropā]], bet arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. == Vēsture == Uzņēmumu 1943. gadā dibināja [[Ingvars Kamprads]] 17 gadu vecumā (2013. gadā viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bloomberg.com/news/2013-06-27/europe-s-richest-person-kamprad-to-move-back-to-sweden.html |title=Piektais bagātākais cilvēks pasaulē |access-date=2013-08-16 |archive-date=2013-09-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130930165741/http://www.bloomberg.com/news/2013-06-27/europe-s-richest-person-kamprad-to-move-back-to-sweden.html }}</ref> Sākotnēji tas pārdeva dažādas sīkpreces, konkurējot ar zemām cenām, bet īstā izplešanās sākās 1955. gadā, kad IKEA sāka veidot savas mēbeles. IKEA popularizēja lētas moderna dizaina mēbeles, un efektīvu masveida ražošanu, kā arī nesaliktu mēbeļu tirgošanu. 2008. gadā ASV Virdžīnijas štata Denvilā tika atvērta ''IKEA'' rūpnīca, kur ražoja koka plauktus un glabāšanas sistēmas ASV un Kanādas tirgum.<ref name="db 2019.07" /> 2013. gada vasarā IKEA atvēra savu pirmo veikalu [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņa|Viļņā]], kas bija pirmais IKEA iepirkšanās centrs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/vilna-durvis-atvers-pirmais-ikea-veikals-baltija-399078 |title=Viļņā atvērts pirmais IKEA veikals Baltijas valstīs |access-date={{dat|2013|08|16||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130816044359/http://www.db.lv/tirdznieciba/vilna-durvis-atvers-pirmais-ikea-veikals-baltija-399078 }}</ref> 2018. gada 30. augustā tika atklāts pirmais IKEA veikals Latvijā, Rīgā, kas pagaidām ir lielākais IKEA iepirkšanās centrs Baltijas valstīs <ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/reportaza-durvis-ver-tirdzniecibas-milza-ikea-veikals-riga.d?id=50343029|title=Reportāža: Durvis ver tirdzniecības milža 'IKEA' veikals Rīgā|work=DELFI|access-date=2018-08-30|date=2018-08-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2019. gada jūlijā ''IKEA'' paziņoja, ka gada beigās slēgs rūpnīcu ASV, jo izdevīgāk produkciju ir ražot Eiropā, kur ir lētāki izejmateriāli, un to importēt ASV.<ref name="db 2019.07" /> 2022. gada 25. augustā ''IKEA'' atvēra pirmo veikalu Igaunijā.<ref name="db 2022.08.25" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db 2019.07">[http://www.db.lv/zinas/ikea-slegs-vienigo-rupnicu-asv-489100 IKEA slēgs vienīgo rūpnīcu ASV] LETA, 2019. gada 16. jūlijs</ref> <ref name="db 2022.08.25">[https://www.db.lv/zinas/atverts-pirmais-ikea-veikals-igaunija-508929 Atvērts pirmais Ikea veikals Igaunijā] Db.lv, 25.08.2022</ref> }} == Skatīt arī == * [[IKEA efekts]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] 6w4z53dojz4eemckmbs8a5pal7ad7p6 0 3164 3675186 3661806 2022-08-24T16:56:43Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Aizkarpatu apgabals | official_name = ''Закарпатська область'' | image_skyline =Palanok.jpg | imagesize = | image_caption = Skats uz Palanokas pili | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | total_type = Kopā | image_flag = Flag of Transcarpathian Oblast.png | image_shield =CarpathianRutheniaCoA.svg | shield_size = 70px | image_map = Zakarpattia in Ukraine.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | area_total_km2 = 12777 | population_total = 1253791 | population_as_of = 2020 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Užhoroda]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 6 rajoni | p1 = [[Berehoves rajons]] | p2 = [[Mukačeves rajons]] | p3 = [[Rahivas rajons]] | p4 = [[Tjačivas rajons]] | p5 = [[Užhorodas rajons]] | p6 = [[Hustas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[ukraiņi]] (80,5%)<br />[[ungāri]] (12,1%) | website = {{url|http://www.carpathia.gov.ua/}} }} '''Aizkarpatu apgabals''' ({{val|uk|Закарпатська область}}) vai '''Aizkarpatija''' ({{val|uk|Закарпаття}}) ir viens no [[Ukraina]]s apgabaliem. Tas robežojas ar [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas]] un [[Ļvivas apgabals|Ļvivas]] apgabaliem ziemeļaustrumos, kā arī [[Polija]]s [[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu vojevodisti]] ziemeļos, [[Slovākija|Slovākiju]] ziemeļrietumos, [[Ungārija|Ungāriju]] dienvidrietumos un [[Rumānija|Rumāniju]] dienvidos. Apgabala ziemeļu/ziemeļaustrumu daļa atrodas [[Karpati|Karpatu]] kalnos, dienvidrietumu daļa — [[Aizkarpatu zemiene|Aizkarpatu zemienē]]. Bez ukraiņiem, apgabalā kompakti gar [[Ungārija]]s robežu dzīvo [[ungāri]], gar — [[Rumānija]]s robežu — [[rumāņi]]. Kalnos dzīvo [[rusīni|rusīnu]], [[Lemki (etniska grupa)|lemku]], [[boiki|boiku]] un [[hucuļi|hucuļu]] etniskās grupas. == Vēsture == Kopš 1000. gada Karpatu pakāje ({{val-hu|Kárpátalja}}) bija [[Ungārijas Karaliste]]s pakļautībā. Pēc ungāru sakāves [[Mohāčas kauja|Mohāčas kaujā]] 1571. gadā [[rusīni|rusīnu]] apdzīvotās teritorijas austrumu daļa kļuva par [[Transilvānijas hercogiste]]s daļu. Pēc turku sakāves 1683. gada Vīnes kaujā visu Karpatu provinci pakļāva [[Habsburgu impērija]]. Pēc ungāru sacelšanās 1867. gadā tā kļuva par [[Austroungārija]]s dubultmonarhijas daļu un ietilpa Beregas, Ungas, Ugošas un [[Maramureša]]s komitātos. Pēc Austroungārijas sabrukuma to 1918. gada 1. novembrī to pasludināja par [[Rietumukrainas Tautas Republika]]s daļu, drīz to okupēja [[Rumānija]]s armija, 1919. gada martā [[Ungārijas Padomju republika]]s armija, bet pēc [[Trianonas līgums|Trianonas līguma]] nosacījumiem rusīnu un ungāru apdzīvotā zeme ietilpa [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] kā [[Piekarpatu Rutēnija]] ({{val-cs|Podkarpatská Rus}}). 1938. gada novembrī pēc [[Minhenes vienošanās]] Ungārija atguva Karpatu Rutēnijas dienvidu daļu, Pēc [[Slovākija]]s neatkarības pasludināšanas 1939. gada 15. martā tika pasludināta arī Karpatu Ukrainas neatkarība, tomēr līdz 18. martam to ieņēma Ungārijas karaspēks. 1944. gada oktobrī Karpatu Ukrainu okupēja [[Sarkanā armija]], tā paša gada novembrī tika nodibināta padomju vara un 1945. gada 29. jūnijā Čehoslovākijas prezidents [[Edvards Benešs]] bija spiests parakstīt atteikšanos no Karpatu Rutēnijas, jūlijā tika pasludināta apvienošanās ar [[Ukrainas PSR]]. [[Parīzes miera līgums (1947)|1947. gada Parīzes miera līgumā]] Ungārija atteicās no 1938. un 1939. gadā iegūtās teritorijas. === Teritoriālā piederība dažādos laikmetos === * [[Ungārijas karaliste]] (1000—1526) * [[Transilvānijas hercogiste]] (1526—1683) * [[Hābsburgu monarhija]] (1683—1806) * [[Austrijas impērija]] (1806—1867) * [[Austroungārija]] (1867—1918) * [[Čehoslovākija]] (1920—1945, 1938/1939–1944 Ungārijas okupācijā) * [[Ukrainas PSR]] (1945—1991) * [[Ukraina]] (no 1991. gada) == Etniskā struktūra == [[Attēls:Etnos0.gif|thumb|250px|right|Aizkarpatu apgabala iedzīvotāju etniskā piederība pēc 2001. gada tautskaites datiem (rozā ukraiņi, dzelteni rumāņi, zaļi ungāri, zili rusīni/krievi/ukraiņi).]] Gar Ungārijas robežu dzīvo ungāri, kalnainajā austrumu daļā rumāņi, pārējā teritorijā ukraiņi, pilsētās arī krievi. == Administratīvais iedalījums== Līdz 2020. gada administratīvajai reformai apgabalā ietilpa 5 apgabala nozīmes pilsētas — [[Berehove]], [[Čopa]], [[Husta]], [[Mukačeve]], [[Užhoroda]], kā arī 13 rajoni — [[Berehoves rajons]], [[Hustas rajons]], [[Iršavas rajons]], [[Mižhirjas rajons]], [[Mukačeves rajons]], [[Perečinas rajons]], [[Rahivas rajons]], [[Svaļavas rajons]], [[Tjačivas rajons]], [[Užhorodas rajons]], [[Velikijbereznijas rajons]], [[Vinohradivas rajons]], [[Volovecas rajons]]. Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā ir seši rajoni [[Berehoves rajons]], [[Hustas rajons]], [[Mukačeves rajons]], [[Rahivas rajons]], [[Tjačivas rajons]] un [[Užhorodas rajons]]; bijušās apgabala pakļautības pilsētas iekļautas jauno rajonu sastāvā. == Pilsētas == Apgabalā ir 11 pilsētas: {| | * [[Attēls:Coat of arms of Uzhgorod.png|20px]] [[Užhoroda]] — 116 304 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Coat of Arms of Mukacheve.jpg|20px]] [[Mukačeve]] — 84 692 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Coat of arms of Khust.jpg|20px]] [[Husta]] — 28 656 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Coat of Arms of Vynohradiv.jpg|20px]] [[Vinohradiva]] — 25 481 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Coat of Arms of Beregove.png|20px]] [[Berehove]] — 24 487 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Svalava emblem.jpg|20px]] [[Svaļava]] — 16 871 <small>iedz.</small> | | * [[Attēls:Coat of Arms of Rakhiv.jpg|20px]] [[Rahiva]] — 15 137 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Irshava.png|20px]] [[Iršava]] — 10 311 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Coat of Arms of Tyachiv.jpg|20px]] [[Tjačiva]] — 9 184 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Coat of Arms of Chop.svg|20px]] [[Čopa]] — 8 992 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Perech_s.png|20px]] [[Perečina]] — 6 705 <small>iedz.</small> |} === Karte === {{VietasKarte+|Aizkarpatu apgabals|width=400 |float=center|caption = Aizkarpatu apgabala pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — apgabala nozīmes pilsētas) |places = {{VietasKarte~|Aizkarpatu apgabals|lat=48.2025|long=22.6375|position = right |label=[[Berehove]]}} {{VietasKarte~|Aizkarpatu apgabals|lat=48.430833|long=22.211944|position = right |label=[[Čopa]]}} {{VietasKarte~|Aizkarpatu apgabals|lat=48.174167|long=23.289722|position = right |label=[[Husta]]}} {{VietasKarte~|Aizkarpatu apgabals|lat=48.317222|long=23.0375|position = right |label=[[Iršava]]}} {{VietasKarte~|Aizkarpatu apgabals|lat=48.445278|long=22.717222|position = right |label=[[Mukačeve]]}} {{VietasKarte~|Aizkarpatu apgabals|lat=48.740278|long=22.472778|position = right |label=[[Perečina]]}} {{VietasKarte~|Aizkarpatu apgabals|lat=48.053611|long=24.216111|position = right |label=[[Rahiva]]}} {{VietasKarte~|Aizkarpatu apgabals|lat=48.547222|long=22.986389|position = right |label=[[Svaļava]]}} {{VietasKarte~|Aizkarpatu apgabals|lat=48.016111|long=23.571944|position = right |label=[[Tjačiva]]}} {{VietasKarte~|Aizkarpatu apgabals|lat=48.623889|long=22.295|position = right |label=[[Užhoroda]]}} {{VietasKarte~|Aizkarpatu apgabals|lat=48.149722|long=23.025|position = left |label=[[Vinohradiva]]}} }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{Ukrainas administratīvais iedalījums}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aizkarpatu}} [[Kategorija:Ukrainas apgabali]] epov6wj0o6ritcdirxaofv2zzy6kqwo 0 3631 3675158 3670653 2022-08-24T15:43:27Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liepāja | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG | imagesize = | image_caption = Skats uz Liepāju | image_flag = Flag of Liepāja.svg | flag_link = Liepājas karogs | image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg | shield_link = Liepājas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 30 | lats = 42 | latNS = N | longd = 21 | longm = 00 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš 1625. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Libau}}<br />{{val|ru|Лиепая}}<br />{{val|pl|Lipawa}}<br />{{val|lt|Liepoja}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]]) | area_total_km2 = 60.37 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-34(01-17) | website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] | footnotes = }} '''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai piešķīra 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gadā pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Liepājas vēsture}} [[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:641217&#124;article:DIVL4&#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}</ref>. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni "Saratova", kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. == Ģeogrāfija == Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&r=1&lid=16292&q=liep%C4%81ja&h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}</ref><ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}</ref> === Meži === Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|[[Liepājas ezers]]]] === Virszemes ūdeņi === Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā<ref name=":0" /> === Augsnes === Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.<ref name=":0" /> === Klimats === [[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|Liepājas pludmale]] Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}</ref> Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm<ref name=":0" /> Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.<ref name=":0" /> 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}</ref> {{Weather box |location = Liepājas | width = 75% |single line = Yes |metric first = Yes |Jan record high C = 7.9 |Feb record high C = 15.5 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 24.5 |May record high C = 30.0 |Jun record high C = 32.7 |Jul record high C = 33.7 |Aug record high C = 35.6 |Sep record high C = 30.7 |Oct record high C = 22.2 |Nov record high C = 15.4 |Dec record high C = 10.1 |year record high C = 35.6 |Jan high C = 0.8 |Feb high C = 0.7 |Mar high C = 3.8 |Apr high C = 9.8 |May high C = 15.3 |Jun high C = 17.9 |Jul high C = 21.0 |Aug high C = 21.0 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 11.3 |Nov high C = 5.6 |Dec high C = 2.3 |year high C = 10.5 |Jan mean C = -1.3 |Feb mean C = -1.7 |Mar mean C = 1.0 |Apr mean C = 6.0 |May mean C = 11.2 |Jun mean C = 14.3 |Jul mean C = 17.4 |Aug mean C = 17.4 |Sep mean C = 13.2 |Oct mean C = 8.6 |Nov mean C = 3.6 |Dec mean C = 0.3 |year mean C = 7.6 |Jan low C = -3.3 |Feb low C = -4.1 |Mar low C = -1.9 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.0 |Jun low C = 10.7 |Jul low C = 13.8 |Aug low C = 13.7 |Sep low C = 9.9 |Oct low C = 5.9 |Nov low C = 1.5 |Dec low C = -1.8 |year low C = 4.5 |Jan record low C = -32.9 |Feb record low C = -31.6 |Mar record low C = -23.8 |Apr record low C = -10.1 |May record low C = -4.3 |Jun record low C = 0.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 4.6 |Sep record low C = -1.7 |Oct record low C = -7.3 |Nov record low C = -17.5 |Dec record low C = -25.8 |year record low C = -32.9 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 58.5 |Feb precipitation mm = 42.2 |Mar precipitation mm = 46.5 |Apr precipitation mm = 43.0 |May precipitation mm = 41.2 |Jun precipitation mm = 56.0 |Jul precipitation mm = 72.1 |Aug precipitation mm = 77.9 |Sep precipitation mm = 81.9 |Oct precipitation mm = 89.8 |Nov precipitation mm = 87.8 |Dec precipitation mm = 73.7 |year precipitation mm = 762.9 |Jan precipitation days = 13.7 |Feb precipitation days = 9.9 |Mar precipitation days = 10.6 |Apr precipitation days = 7.1 |May precipitation days = 6.9 |Jun precipitation days = 8.3 |Jul precipitation days = 8.8 |Aug precipitation days = 10.0 |Sep precipitation days = 12.0 |Oct precipitation days = 13.8 |Nov precipitation days = 15.6 |Dec precipitation days = 14.5 |year precipitation days = 130.1 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 85.8 |Mar humidity = 82.8 |Apr humidity = 76.3 |May humidity = 75.7 |Jun humidity = 77.4 |Jul humidity = 78.9 |Aug humidity = 78.5 |Sep humidity = 80.5 |Oct humidity = 82.9 |Nov humidity = 87.4 |Dec humidity = 86.9 |year humidity = 81.7 |Jan sun = 34 |Feb sun = 64 |Mar sun = 130 |Apr sun = 187 |May sun = 273 |Jun sun = 295 |Jul sun = 279 |Aug sun = 248 |Sep sun = 173 |Oct sun = 103 |Nov sun = 43 |Dec sun = 28 |year sun = 1857 |source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT | title = Liepaja Climate Normals 1961–1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | access-date = 28 November 2013}}</ref> |source 2 = Weatherbase<ref name = weatherbase>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 | title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia | publisher = Weatherbase | access-date = 4 February 2013}}</ref> |Source 3: Météo Climat<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php | title= Liepaja Climate Normals 1981–2010 | publisher= Météo Climat | access-date= 11 October 2017}}</ref> |date=November 2011 }} == Kultūra == [[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|thumb|Romas dārzs]] Liepāja ir zināma kā dziļām kultūrvēsturiskām tradīcijām bagāta pilsēta, un tai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā. Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. Liepājā ir attīstītas dažādas kultūras jomas, un īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepājā ir ievērojams mantojums gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === Simboli === Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs īpašais ēdiens - "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā), kas ir balstīts uz senu Dienvidkurzemes recepti <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/edinasana/liepajas-ipasais-ediens-ar-kurzemes-smeki-liepajas-mencini/|title=Liepājas īpašais ēdiens ar Kurzemes smeķi – “Liepājas menciņi”|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}</ref>. Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju — [[Lībieši|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. [[Attēls:Baltu vienības dienas pasākumi Liepājā (29269901903).jpg|thumb|300x300px|Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles interjers]] Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi. === Mūzika === Liepāju dēvē par Latvijas mūzikas galvaspilsētu<ref name=":1" />. Pilsētā darbojas vecākais orķestris Baltijas valstīs - [[Liepājas simfoniskais orķestris]]. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus Rīgas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lso.lv/orkestris/par-mums|title=Par mums {{!}} VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS|last=LSO|website=www.lso.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref>. No Liepājas ir nākušas tādas grupas kā [[Līvi (grupa)|Līvi]], [[Credo (grupa)|Credo]], [[2xBBM]] un [[Tumsa (grupa)|Tumsa]], kā arī tādi komponisti kā [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Lūsēns]] un [[Uldis Marhilēvičs]]. Tiek rīkoti mūzikas festivāli, kā Summer Sound, Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, VIA Baltica festivāls, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi<ref name=":2" />. No 1964. līdz 2006. gadam [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|koncertdārzā "Pūt, vējiņi"]] tika organizēts ilglaicīgākais un ar tradīcijām bagātākais populārās mūzikas festivāls Latvijā - [[Liepājas dzintars]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/59570|title="Liepājas dzintars"|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-14|language=en}}</ref>. === Māksla === Liepājas mākslas dzīve ir ar senām un bagātīgām tradīcijām. Vecākais un izcilākais mākslas darbs Liepājā ir koktēlnieka [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa jaunākā]] 1697. gadā darinātais [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcas]] altāris. 18. gadsimta ievērojamākais mākslas darbs ir [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības katedrāles]] iekārta un izcilās ērģeles, kas kopš 1912. gada ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. levērības cienīga ir arī vecās katoļu baznīcas iekšsienu apdare - ornamentāli veidojumi apmetumā (1762. g.) un altāra retabls - raksturīgs vēlā [[Baroks|baroka]] darinājums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitrāžas. Lietišķās mākslas meistaru darbi atrodas [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]]. Te redzamas 18. gadsimta durvju vērtnes no nama [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13 un alvas lējēju darbi. 19. gadsimta izcilākais tēlniecības darbs ir tēlnieka Fabiani veidotā skulptūra kapličai [[Vecie kapi (Liepāja)|Vecajos kapos]], tomēr tēlniecības darbus pilsētā pārstāv galvenokārt memoriālie darbi. [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapos]] atrodas piemineklis [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņās]] kritušo karavīru piemiņai, turpat arī piemiņas zīme pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmajā apbedījuma vietā, Līvas kapsētā ebreju apbedījumu nodalījumā piemineklis Latvijas Brīvības cīņās pie Liepājas kritušo ebreju karavīru piemiņai. [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] ierīkoti [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem|pieminekļi bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] un 1905. gada 16. janvāra mītiņa atcerei. Netālu ir piemineklis dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. Pilsētā līdz valstiskās neatkarības atjaunošanai bija vairāki padomju okupācijas periodā radīti monumenti, no kuriem savā vietā palicis monuments 1941. gada Liepājas aizstāvjiem<ref name=":1" />, taču 2022. gadā tas tiek demontēts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-demontes-tris-padomju-okupacijas-laika-piemineklus/|title=Liepājā demontēs trīs padomju okupācijas laika pieminekļus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref>. Kopš 1996. gada pilsētu rotā Ģirta Burvja vadītajā plenērā veidotās piemiņas skulptūras Līvas upes gultnei. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] garumā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/liepajas-himnas-telu-skulpturas/|title=Liepājas himnas tēlu skulptūras|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}</ref>. Bagātīgas ir glezniecības tradīcijas<ref name=":1" />. === Teātris === ''Pamatraksts:'' [[Liepājas teātris]][[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|220x220px|Liepājas Olimpiskais centrs]] 1907. gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību. Kopā ar citām biedrībām tā 1907. gada martā dbināja un uzturēja Liepājas Latviešu teātri (tagadējais Liepājas teātris), kurš ir vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]]. 1918. gadā teātris pārcēlās uz pašreizējām telpām – uz pilsētas teātri toreizējā Hagedorna (tagad - [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra]]) ielā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris :: Teātra iela 4, Vecliepāja , Liepāja , Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-08-14}}</ref>. === Sports === 1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs "Liepāja"]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs "Liepājas Metalurgs"]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs "Liepāja"]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā bazējas [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas basketbola līgas]] klubs [[Betsafe/Liepāja]]. Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Izglītība == [[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|thumb|220x220px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:653588&#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}</ref> Pirmās brīvvalsts laikā Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu - pirmo Latvijā. [[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|220x220px|Liepājas Universitāte]] Pēc 2. pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dib. 1926. g.), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas<ref name=":1" />. Liepājā 2022. gadā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref>. 2018. gadā Liepājā darbojās [[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] (353 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas vakara (maiņu) vidusskola|vakara (maiņu) vidusskola]] (269 skolēni vidusskolas klasēs), [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola]] (181 skolēns vidusskolas klasēs), [[Liepājas Raiņa 6. vidusskola|Raiņa 6. vidusskola]] (140 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 7. vidusskola|7. vidusskola]] (112 skolēni vidusskolas klasēs), [[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola|Oskara Kalpaka 15. vidusskola]] (107 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas pilsētas 12. vidusskola|12. vidusskola]] (102 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola|A. Puškina 2. vidusskola]] (94 skolēni vidusskolas klasēs), [[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J. Čakstes 10. vidusskola]] (80 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 8. vidusskola|8. vidusskola]] (52 skolēni vidusskolas klasēs). 2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.<ref>[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā</ref> Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes: [[Liepājas Universitāte]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle, [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle, [[Liepājas Jūrniecības koledža]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle, [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle, [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle un Juridiskās koledžas Liepājas filiāle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}</ref> == Arhitektūra == [[Attēls:5402-Liepaja.jpg|thumb|Ēka Kungu ielā 26]] Liepājas arhitektūrā redzamas dažādu gadsimtu ēkas: klasicisma koka ēkas sākot no 17.gadsimta, augsti novērtētas ķieģeļa arhitektūras, eklektisma un jūgendstila ēkas 19. un 20. gadsimta mijā, kā arī dažas Latvijas brīvvalsts laika ēkas, padomju laika funkcionālisma un mūsdienu arhitektūras jaunceltnes. Daudz ēku gāja bojā 2.pasaules kara laikā, kā rezultātā tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas apbūve starp Tirdzniecības kanālu un Rožu laukumu – vairāk nekā 100 ēkas<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzejaprozaizzinosimateriali.wordpress.com/2017/08/13/liepajas-arhitektura-gadsimtu-griezos/|title=Liepājas arhitektūra gadsimtu griežos|last=dzejaprozamaterialiberniem|website=Mani raksti|access-date=2022-08-15|date=2017-08-13|language=lv-LV}}</ref>. Liepājas attīstību pilnībā noteica ekonomiskie apstākļi - sākotnēji ostas izveide, vēlāk, no 19. gadsimta beigām - rūpniecības paplašināšanās<ref name=":1" />. === Agrīnā === [[Attēls:Kūrmājas prospekts 12 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Kūrmājas prospektā 12, arhitekts: Pauls Makss Berči]] Pirmo izbūves un arhitektūras uzplaukuma posmu Liepāja sasniedza 17. un 18.gadsimtā. Celtņu arhitektūras attīstība un mākslas stili atspoguļojās turīgāko iedzīvotāju mājās, kur atrodams manierisms, baroks, klasicisms un citi stili. Vienkāršie iedzīvotāji savas mītnes cēla ar laukos raksturīgiem tautas celtniecības paņēmieniem<ref name=":3" />. Pie vecākā Liepājas ēku tipa pieder koka guļbūve uz zema mūra cokola ar stāvu kārniņu jumtu. Šāda tipa ēkas ir atrodamas Kungu ielā, kas 17. gadsimtā bija pilsētas galvenā iela<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/koka-apbuve/|title=Koka apbūve|website=Koka apbūve|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref>. Ievērības cienīga ir ēka [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu ielā]] 24, kas pazīstama ar Krievijas cara [[Pēteris I|Pētera I]] viesošanos 1697. gadā, savukārt blakus ēkā Kungu ielā 26 1700. gadā viesojās [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]]<ref name=":22">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļvedis Liepājas arhitektūrā|last=Sāne-Alksne|first=Līga|publisher=Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde|year=1991|location=Liepāja|pages=}}</ref>. Vēl vērā ņemamas ir ēkas [[Lielā iela (Liepāja)|Lielajā ielā]] 6, Kungu ielā 3, [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13, kā arī noliktavas [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa ielā]] 1 un 2 un Zivju ielā 4/6 un 10/12<ref name=":1" />. Pēc vairākiem neveiksmīgiem ostas celšanas mēģinājumiem iepriekšējā gadsimta laikā, 1703. gadā tika izrakts [[Tirdzniecības kanāls]], kas veicināja pilsētas izaugsmi. Šajā laikā no koka tika celtas ostas noliktavas, kurām raksturīgs augsts cokolstāvs, kas izveidots kā puspagrabs. LIelākā daļa vecāko noliktavu koncentrējās [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielā]], no kurām viena 20. gadsimta 30. gados tika pārvesta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeju]], bet pārējās nav saglabājušās. Dzīvojamās ēkas ostas rajonā bija pavisam nelielas un blīvi izvietotas<ref name=":22" />. 1848. gadā pilsētā bija 664 ēkas, no tām tikai 46 bija mūra ēkas. Kaut arī būvēja koka ēkas, greznākās bija ar jumta izbūvēm un greznām durvīm, apkalumiem un skaisti apgleznotām podiņu krāsnīm. Pati greznākā celtne 18. gadsimta Liepājā bija [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāle]]<ref name=":1" />. === Berči === Sākot ar [[Grobiņa|Grobiņas]] šosejas izbūvi 1841. gadā, un Liepājas-Romnu dzelzceļa izbūvi 1870. gados, pilsēta ieguva citu raksturu. To vēl vairāk iezīmēja [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] iecelšana par pirmo pilsētas arhitektu 1871. gadā. Berči celtās mājas veido Liepājas vēsturiskās apbūves nozīmīgāko daļu. M. P. Berči daudzveidīgo darbu plašais klāsts ietver gan eļļas ekstrakcijas rūpnīcu un linoleja rūpnīcu, gan savrupmājas [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 14 un 16, [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielā]] 15, gan īres namus Peldu ielā 44, [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestādi]] [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] un slimnīcas kompleksu Dārtas ielā, [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|ģimnāzijas ēku]] Krišjāņa Valdemāra ielā 4, kafejnīcu Krišjāņa Valdemāra ielā 2, [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcu]], Romas viesnīcu un citas. Pazīstamas ir viņa sarkano ķieģeļu ēkas. Šā laika arhitektūrā izmantoti augstvērtīgi galdniecības izstrādājumi, piemēram, durvis. levērības cienīgas ir apgleznotās kāpņu telpas, tās atrodamas ne tikai greznās mājās, bet arī strādnieku īres namos Palmu ielā 6, [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielā]] 9, [[Republikas iela (Liepāja)|Republikas ielā]] 28, [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielā]] 21<ref name=":1" />. [[Attēls:Liepaja kasyno Fenikss.jpg|thumb|Ēka Lielajā ielā 5. arhitekts: Ludvigs Melvils]] === Jūgendstils === Liepājā ir atrodami Eiropas mēroga [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras paraugi. Pilsētā ir vairāki desmiti jūgendstila ēku, kas absolūtos skaitļos ir vairāk nekā citās Eiropas pilsētās. Graudu ielu gandrīz visā tās garumā pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Jūgendstils-kā-Liepājas-arhitektūras-īstā-rota|title=Jūgendstils kā Liepājas arhitektūras īstā rota|website=building.lv|access-date=2022-08-15|date=2013-10-29|language=lv}}</ref>. Lielākā daļa ēku ir būvētas ziemeļu nacionālā romantisma stilā, kas ir atturīgs un lakonisks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/jugendstils/|title=Jūgendstils|website=Jūgendstils|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref>. Pauls Makss Berči ir projektējis vairākas jūgendstila ēkas, bet nozīmigas ir arī Teodora Makša Berči (Berči juniors), Ludviga Melvila, Šarla Karra, Larša Sonkes, [[Pauls Kampe|Paula Kampes]], Adolfa Kučnera, Gustava Janičeka, Viljama Losova, Makša Kūna, Aleksandra Zērensena un Vasilija Kosjakova būvētās ēkas. Visizcilākie jūgendstila paraugi ir ēkas [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektā]] 2/6, [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa ielā]] 9, [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielā]] 28, 34, 36/38, 44, 46, 27/29 un 45, [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru ielā]] 3, 9, 16 un 23, [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona]] ielā 8, [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu ielā]] 23, Peldu ielā 33/35, [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta ielā]] 1 un 11, Lielajā ielā 4 un 5, [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra ielā]] 2, [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas ielā]] 18, [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielā]] 21A, Tirgoņu ielā 22, Kuršu ielā 1, 5, 17 un 21, [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu ielā]] 8/10 un 16, [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 6 (pagalmā), [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielā]] 43, Dīķa ielā 11, Avotu ielā 4 un 11, Republikas ielā 19 un 28, [[Uliha iela|Uliha ielā]] 5, 13, 15/17, 19, 25 un 66, [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 1, Kroņu ielā 10/12 u.c,<ref name=":4" /> === Karosta === [[Attēls:Liepaja Karosta church (3788686258).jpg|thumb|Karostas ainava]] Pilsētas ziemeļu daļā labāko Krievijas militāro arhitektu un būvinženieru vadībā uzcēla [[Karosta|Karostas]] kompleksu, kas gan funkcionāli, gan pēc apbūves rakstura un tradīcijām bija un ir pilnīgi citāds nekā pārējā pilsēta. Karosta vēl joprojām ir izcils militarizētas kompleksas apbūves paraugs Latvijas būvvēsturē. Rajons būvēts krievu armijas vajadzībām, tā dominante ir pareizticīgo katedrāle centrā. Nozīmīgi Karostas objekti ir virsnieku saieta nams un dzīvojamo ēku komplekss, kā arī unikālā fortifikācijas sistēma, kas apjoza visu pilsētu un ar pazemes ejām savienoja dažādas pilsētas daļas. [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]] laikā nocietinājumi daļēji saspridzināti<ref name=":1" />. === Pirmā brīvvalsts === Neatkarīgās Latvijas Republikas laikā arhitekts Jānis Blaus izstrādāja projektu Latviešu biedrības namam Liepājā. Ēku [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumā]] uzcēla 1934.gadā. Armijas ekonomiskā veikala ēku pēc arhitekta Aleksandra Rāceņa projekta uzcēla 1934.–1935.gadā, bet sagrāva Otrā pasaules kara laikā. Lombarda un krājkases ēka Teātra ielā 3 celta 1936.–1937.gadā<ref name=":3" />. Šajā laikā būvēta arī Draudzīgā aicinājuma pamatskola (tagadējā [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|5. vidusskola]]; K. Bikše), kā arī Jaunliepājas Lutera baznīca (K. E. Štrandmanis)<ref name=":1" />. === Padomju laiki === [[Attēls:Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg|thumb|Koncertzāle Lielais Dzintars, arhitekts: Folkers Ginke]] Liepājas pilsētas centru izpostīja Otrais pasaules karš, tādēļ bija nepieciešami jauni attīstības ģenerālie plāni. PSRS sastāvā esošās Latvijas arhitektūru un pilsētbūvniecību regulēja Padomju Savienībai vienveidīgie pilsētu plānošanas un apbūves normatīvi. Jaunus centrus kara laikā nopostītām pilsētām plānoja atbilstoši standartizēti formāliem principiem – internacionālajam modernismam, kur ielām bija jābūt plašām, bet laukumiem – regulāriem, simetriskiem ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli centrā. Sabiedriskās celtnes veidoja reprezentatīvas – atbilstošas padomju arhitektūras principiem – lielas, plašas, pārliecinošas. Pēc arhitekta Andreja Aivara projekta smagnējā eklektisma stilā 1957.gadā uzcēla ēku, kurā pašlaik atrodas [[Liepājas Universitāte]]. Tai gandrīz identiska ēka atrodas [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tika uzbūvēts tirdzniecības nams “Kurzeme”, kam ārsienās paredzēja lielus logus, bet pirmajā stāvā – vitrīnas. Padomju laikā Liepājas vecpilsētas vēsturisko apbūvi plašā teritorijā likvidēja, izbūvējot tramvaja līnijas posmu no “Kurzemes” līdz Peldu ielai. Pārmaiņas skāra arī Lielo ielu<ref name=":3" /> . Kara ostas dēļ Liepāja bija slēgta pilsēta, un tādējādi būvniecība pilsētā bija diezgan gausa līdz pat 70. gadiem, kad sākās jaunu rūpnīcu ("Lauma", lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, "Hidrolats") un dzīvojamo rajonu celtniecība, nozīmīgākais no tiem ir Ezerkrasta mikrorajons<ref name=":1" />. === Pēc neatkarības atgūšanas === Pēc neatkarības atgūšanas tika uzbūvēta mākslīgā ledus halle (arhit. U. Pīlēns), katoļu klosteris (A. Kokins) Jaunliepājā, veikals "Māja" (rekonstrukcija; A. Padēlis-Līns), tirgus jaunie paviljoni pilsētas centrā (U. Pīlēns). Visievērojamākā 21. gadsimta celtne ir koncertzāle [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]. Jauno laiku būvniecībai raksturīgs jaunu materiālu un tehnoloģiju lietojums, kā arī racionālisms un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]]<ref name=":1" />. == Apskates objekti == [[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]] ''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]] * [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. * [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji. ** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu. Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti. ** [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta. ** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas. ** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]]. * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem. * [[Liepājas muzejs]] - lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči. * [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. * [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka. * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. * [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] - senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]]. * [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle "Lielais dzintars"]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā. == Transports == [[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]] {{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta "Liepāja"}} Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem. Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota. 7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta "Liepāja"]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu. Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}</ref> == Apkaimes == # [[Vecliepāja]] # [[Ezerkrasts]] # [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]] # [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] # [[Jaunliepāja]] # [[Velnciems]] # [[Karosta]] # [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] # [[Zaļā birze]] # [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] == Iedzīvotāji == Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās<ref name=":1" />. Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher="Preses nams"|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}</ref>. Tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp republikas pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}</ref>. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}</ref>. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |cols = 4 |graph-pos = bottom |percentages = on |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/</ref> |1640|ap 1500 |1797|4516 |1801|4506 |1857|8333 |1863|9970 |1881|29611 |1897|60653 |1914|94000 |1920|51583 |1925|60762 |1930|57238 |1935|57098 |1941|45067 |1943|43280 |1959|71464 |1970|92884 |1979|107663 |1980|108262 |1981|108514 |1982|108666 |1983|108991 |1984|109747 |1985|110606 |1986|111247 |1987|112064 |1988|113321 |1989|114486 |1990|114337 |1991|114950 |1991|113826 |1992|112154 |1993|105558 |1994|101352 |1995|96294 |1996|94165 |1997|92687 |1998|91444 |1999|90416 |2000|89448 |2001|87859 |2002|86372 |2003|85544 |2004|84569 |2005|83762 |2006|83041 |2007|82421 |2008|81748 |2009|80678 |2010|78913 |2011|76910 |2012|74812 |2013|73469 |2014|71926 |2015|71125 |2016|70630 |2017|69443 |2018|69180 |2019|68945 |2020|68535 |2021|67964 }} === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 40473 : Latvieši : green | slice 2 = 19036 : Krievi : red | slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange | slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 68 535 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Lietuvieši}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 59,1% | style="text-align:center;" | 40 473 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 27,8% | style="text-align:center;" | 19 036 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,4% | style="text-align:center;" | 3 021 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,0% | style="text-align:center;" | 2 067 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 2 007 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 1 931 |} {{-}} === Ievērojami cilvēki Liepājā === {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzimuši * [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs; * [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis; * [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe; * [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators; * [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs; * [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists; * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents; * [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs; * [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks; * [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; * [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists; * [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs; * [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris; * [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks; * [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris; * [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs; * [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs; * [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise; * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs; |col2= * [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore; * [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists; * [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists: * [[Selga Mence]] (1953)<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; — komponiste * [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis; * [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece; * [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs; * [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists; * [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]]; * [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists; * [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore; * [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists; * [[Ainars Virga]] (1964) — mūziķis: * [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs; * [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece; * [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis; * [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis; * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris; * [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise; * [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists; * [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis; * [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja; * [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis; * [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste * [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists; }} {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzīvojuši * [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks; * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece; * [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs; * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore; * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref>; * [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs; * [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece; * [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors; * [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs; * [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise; * [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts; |col2= * [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis; * [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis; * [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis; * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris; * [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris; * [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors; * [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris; * [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs; * [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks; * [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks; * [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks; * [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks; * [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja; * [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece; * [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs; * [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs; }} == Sadraudzības pilsētas == Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> * {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]] * {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]] * {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]] * {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]] * {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] * {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls] * [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs] * [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte] * [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel] * [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Liepāja| ]] 7yodq2taupvcjv19393ot4hltvl6cw2 0 4636 3675437 3384164 2022-08-25T08:08:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni| → [[Atlass (kalni)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzīvnieku|Briedis|Briedis}} {{BioTakso infokaste | attēls =Rothirsch.jpg | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Cervus elaphus|Staltbriedis}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Artiodactyla | kārta_lv =Pārnadži | apakškārta=Ruminantia | apakškārta_lv=Atgremotāju apakškārta | infrakārta=Pecor | infrakārta_lv=Augstākie atgremotāji | dzimta =Cervidae | dzimta_lv =Briežu dzimta | binomial=Cervidae <small>([[Goldfuss]], 1820)</small> | iedalījums= * [[Briežu apakšdzimta]] (''Cervinae'') * [[Mundžaku apakšdzimta]] (''Muntiacinae'') * [[Stirnu apakšdzimta]] (''Capreolinae'') * [[Ūdens briežu apakšdzimta]] (''Hydropotinae'') | kategorijas =nē }} '''Briežu dzimta''' (''Cervidae'') ir [[Pārnadži|pārnadžu kārtas]] (''Artiodactyla'') [[Atgremotāji|atgremotāju apakškārtas]] (''Ruminantia'') [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]], kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s. Pazīstamākās sugas ir [[staltbriedis]], [[alnis]], [[ziemeļbriedis]], [[stirna]] un [[dambriedis]]. Briežu raksturīga pazīme ir [[ragi]], kuri aug tikai [[tēviņš|tēviņiem]], izņemot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežus]] un [[ūdensbrieži|ūdensbriežus]]. Ragi katru gadu tiek nomesti, un katru gadu tie ataug no jauna. Ar to briežu dzimta atšķiras, piemēram, no [[antilopes|antilopēm]], kuras ragus nemaina nekad. == Izplatība == [[Attēls:Fawn in Forest edit.jpg|thumb|left|200px|Lielākā daļa briežu dzimtas sugu mājo mežā]] Briežu dzimtas dzīvnieki savvaļā dzīvo [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Āfrika|Āfrikā]], lai gan Āfrikā ir sastopama tikai 1 suga — [[staltbriedis]] (''Cervus elaphus''), kas sastopams [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] [[Atlass (kalni)|Atlasa kalnos]]. Briežu dzimtas dzīvnieki mājo visdažādākajās biomās, sākot ar [[tundra|tundru]] un beidzot ar [[tropu lietus meži]]em. Lai arī lielākā daļa dzīvo [[mežs|mežos]], dažas sugas izvēlas atklātu [[bioma|biomu]] — [[prērija|prēriju]]. Lielā auguma sugas visbiežāk ir sastopamas [[mērenā klimata josla|mērenā klimata joslā]]. Mazā auguma sugām vislielākā dažādība ir [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Centrālamerika|Centrālamerikā]]. Bet kopumā vislielākā briežu sugu dažādība ir sastopama [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], un Eirāzijas [[kontinents|kontinentā]] visvairāk sugu dzīvo [[Āzija|Āzijā]]. [[Latvija|Latvijā]] savvaļā ir sastopamas 3 briežu dzimtas sugas: [[staltbriedis]], [[stirna]] (''Capreolus capreolus'') un [[alnis]] (''Alces alces'').<ref>[http://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/cervidae/ Briežu dzimta]</ref> == Evolūcija == Senākās briežu dzimtas dzīvnieku [[fosilija]]s ir atrastas [[Eiropa|Eiropā]]. Tie dzīvoja [[oligocēns|oligocēna]] laikā un izskatījās līdzīgi mūsdienu [[mundžaki]]em. Vēlāko laiku aizvēsturiskie brieži kļuva lielāki augumā un ar lielākiem ragiem. To ragi bija iespaidīgāki un žuburaināki kā mūsdienu briežiem, piemēram, [[milzu briedis|milzu brieža]] (''Megaloceros'') ragu platums sasniedza 3,5 metrus. Aizvēsturiskie brieži ātri izplatījās citos kontinentos, Ziemeļāfriku ieskaitot. == Izskats un īpašības == [[Attēls:Bigbullmoose.jpg|thumb|220px|[[Alnis]] (''Alces alces'') ir lielākais briežu dzimtas dzīvnieks]] [[Attēls:Chinese_Water_Deer_portret.jpg|thumb|220px|Ūdensbriežiem ir gari un asi augšēji ilkņi, [[Ķīnas ūdensbriedis|Ķīnas ūdensbrieža]] (''Hydropotes inermis'') tēviņš ir vienīgais, kuram nav ragu, bet tikai iespaidīgi ilkņi]] Briežu dzimtas [[dzīvnieki]] augumā var būt ļoti dažādi. Tie var būt gan lieli, gan mazi. Mazākais ir [[ziemeļpudubriedis]] (''Pudu mephistophiles''), kas sver tikai 10 [[Kilograms|kg]], toties lielākais ir [[alnis]], kas vidēji sver 431&nbsp;kg. Kopumā briežu dzimtas dzīvniekiem ir kompakti ķermeņi, garas, spēcīgas [[kājas]] un īsas [[aste]]s. Tie ir izveicīgi un piemēroti dzīvei [[mežs|mežā]]. Tie labi lec, skrien un peld. Briežu dzimtas dzīvnieki ir [[zālēdāji]], un kā visiem [[atgremotāji]]em tiem ir 4 kameru [[kuņģis]]. To [[zobi]] ir piemēroti, lai sakošļātu dažādus augus, [[krūmi|krūmu]] zarus un koku mizas ieskaitot. Tiem nav augšējo priekšzobu, to vietā briežu dzimtas dzīvniekiem augšžoklī ir raupjš sabiezinājums. Staltbrieži [[Rama sala|Rama salā]] [[Skotija|Skotijā]] pie iespējas barojas ar putnu mazuļiem. [[Zinātnieki]] to skaidro ar [[minerālvielas|minerālvielu]] trūkumu salas [[augi|augos]], lai tēviņi spētu izaudzēt ragus.<ref>[http://news.nationalgeographic.com/news/2003/08/0825_030825_carnivorousdeer.html Scottish Deer Are Culprits in Bird Killings]</ref> [[Ķīnas ūdensbriedis|Ķīnas ūdensbriedim]], [[cekulainais briedis|cekulainajam briedim]] un [[mundžaki]]em ir pagarināti augšējie [[ilkņi]]. Tie ir asi un tik gari, ka redzami ārpus [[mute]]s. Toties daudzām citām sugām augšējo ilkņu nav vispār.<ref>Cockerill, Rosemary (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 520–529. {{ISBN|0-87196-871-1}}.</ref> Gandrīz visiem briežu dzimtas dzīvniekiem virs [[acis|acīm]] ir sejas dziedzeri, kas satur spēcīgus [[smarža]]s [[feromoni|feromonus]]. Tos brieži lieto, lai iezīmētu savu teritoriju. Tēviņiem, kad tie ir dusmīgi vai uztraukti, dziedzeri plaši atveras un izdala specifisko aromātu. Briežu dzimtas dzīvniekiem nav [[Žultspūslis|žultspūšļa]]. Acīs tiem ir [[gaismas membrāna]] (''tapetum lucidum''), kas atstaro [[gaisma|gaismu]] un [[nakts]] laikā uzlabo [[redze|redzi]]. === Ragi === [[Attēls:Red deer stag 2009 denmark.jpg|thumb|left|200px|[[Staltbriedis|Staltbriedim]] ir vieni no krāšņākajiem ragiem]] Visiem briežu dzimtas sugu tēviņiem, izņemot [[Ķīnas ūdensbriedis|Ķīnas ūdensbriedi]], ir ragi. Dažām sugām arī mātītēm ir ragu pauguriņi, ragu aizmetņi, bet tikai [[ziemeļbriedis|ziemeļbrieža]] (''Rangifer tarandus'') mātītei ir nelieli radziņi. Ragiem augot, tie ir mīksti, bagātīgi apasiņoti un klāti ar samtainu ādiņu. Pirms [[riests|riesta]] laika sākuma [[ragi]] nokaļķojas un kļūst cieti kā [[kauls]]. Samtainā [[āda]] tiek noberzta, atsedzot jaunos ragus. Pēc riesta starp ragu pamatni un ragiem izveidojas mīksto audu slānītis, lēnām atdalot ragus, līdz tie nokrīt. Riesta laikā tēviņi lieto ragus, lai cīnītos savā starpā, noskaidrojot, kurš ir spēcīgāks un veiklāks un kuram ir izredzes pievērst mātītes uzmanību. Katrai [[suga]]i ir atšķirīga ragu forma, žuburojums un lielums. Tomēr, jo vecāks tēviņš, jo iespaidīgāki tā ragi. == Barība == Briežu dzimtas dzīvnieki ir izvēlīgi ēdāji. Pamatā tie barojas ar koku un [[krūmi|krūmu]] [[lapas|lapām]], dzinumiem, jaunu, maigu zāli, jauniem krūmu zariem, [[augļi]]em, [[ķērpji]]em un [[sēnes|sēnēm]]. Atšķirībā no citiem [[atgremotāji]]em, tie izvairās no šķiedrvielām bagātiem augiem un pēc iespējas izvēlas maigas un viegli sagremojamas augu daļas. == Vairošanās == Gandrīz visiem briežu dzimtas dzīvniekiem mazuļus audzina tikai mātītes. Parasti piedzimst 1—2 mazuļi. Grūsnības periods ir apmēram 10 mēneši. Lielākā daļa mazuļu piedzimst lāsumainos kažociņos. Jau pirmajā [[ziema|ziemā]] kažoks iegūst pieauguša dzīvnieka krāsojumu. Jau savas dzīves pirmajās 20 [[minūte|minūtēs]] mazulis sāk staigāt. Pēc piedzimšanas māte to nolaiza tīru, lai tam nebūtu nekādas [[smarža]]s un [[plēsēji]] to nevarētu saost. Pirmo nedēļu mazulis tiek noslēpts [[zālaugi|zālē]], līdz tas ir pietiekami spēcīgs, lai visur mātei sekotu. Māte pirmajā nedēļā to bieži atstāj vienu.<ref>[http://www.sheppardsoftware.com/content/animals/animals/mammals/deer.htm Deer – info and games]</ref> Māte un mazulis paliek kopā apmēram 1 gadu. Jaunie tēviņi pamet māti un pamatā to nekad vairs neredz, bet jaunās mātītes reizēm atgriežas pie savas mātes ar savu mazuli un veido ar māti kopīgu nelielu ģimenes baru. == Galerija == <gallery mode="packed" heights="190"> Attēls:Wapiti (01) 2006-09-19.JPG|[[Kanādas brieža]] govs baro mazuli Attēls:Flickr - Rainbirder - Cheetal Stag.jpg|[[Aksisbriedis]] (''Axis axis'') Attēls:Dama dama (Marek Szczepanek).jpg|[[Dambriedis]] (''Dama dama'') Attēls:Elaphurus davidianus-Milu.jpg|[[Dāvida briedis|Dāvida brieži]] (''Elaphurus davidianus'') riesta cīņā Attēls:Muntiacus reevesi Toruń .jpg|[[Ķīnas mundžaks]] (''Muntiacus reevesi'') Attēls:Indian Muntjac Muntiacus muntjak or barking deer.jpg|[[Indijas mundžaks]] (''Muntiacus muntjak'') Attēls:Deer running.jpg|[[Baltastes briedis]] (''Odocoileus virginianus'') Attēls:Mazama americana.jpg|[[Amerikas sarkanā mazama]] (''Mazama americana'') Attēls:Capreolus capreolus 2 (Marek Szczepanek).jpg|[[Eiropas stirna]] (''Capreolus capreolus'') Attēls:Caribou using antlers.jpg|[[Ziemeļbriedis]] (''Rangifer tarandus'') </gallery> == Klasifikācija == '''Briežu dzimta''' (''Cervidae'') * [[Briežu apakšdzimta]] (''Cervinae'') ** ģints [[Aksisbrieži]] (''Axis'') *** apakšģints (''Axis'') **** [[Aksisbriedis]] (''Axis axis'') *** apakšģints (''Hyelaphus'') **** [[Cūku aksisbriedis]] (''Axis calamianensis'') **** [[Indoķīnas aksisbriedis]] (''Axis porcinus'') **** [[Kūla aksisbriedis]] (''Axis kuhlii'') ** ģints [[Baltpurna brieži]] (''Przewalskium'') *** [[Baltpurna briedis]] (''Przewalskium albirostris'') ** ģints [[Brieži]] (''Cervus'') *** [[Kanādas briedis]] (''Cervus canadensis'') *** [[Plankumainais briedis]] (''Cervus nippon'') *** [[Staltbriedis]] (''Cervus elaphus'') *** [[Tibetas staltbriedis]] (''Cervus wallichi'') ** ģints [[Dambrieži]] (''Dama'') *** [[Dambriedis]] (''Dama dama'') **** [[Persijas dambriedis]] (''Dama dama mesopotamica'') *** †[[Sicīlijas dambriedis]] (''Dama carburangelensis'') ** ģints [[Dāvida brieži]] (''Elaphurus'') *** [[Dāvida briedis]] (''Elaphurus davidianus'') ** ģints [[Dienvidāzijas brieži]] (''Rucervus'') *** [[Barasinga]] (''Rucervus duvaucelii'') *** [[Līrragu briedis]] (''Rucervus eldii'') *** †[[Šomburga briedis]] (''Rucervus schomburgki'') ** ģints [[Rusabrieži]] (''Rusa'') *** [[Sambarbriedis]] (''Rusa unicolor'') *** [[Rusabriedis]] (''Rusa timorensis'') *** [[Filipīnu sambarbriedis]] (''Rusa mariannus'') *** [[Filipīnu plankumainais briedis]] (''Rusa alfredi'') ** ģints †[[Milzu brieži]] (''Megaloceros'') *** †[[Īrijas staltbriedis]] (''Megaloceros giganteus'') <ref name=giant_deer>[http://www.nature.com/nature/journal/v438/n7069/abs/nature04134.html The phylogenetic position of the 'giant deer' Megaloceros giganteus.] Letter in ''Nature'' 438, 850–853 (2005-12-08).</ref> *** †[[Sardīnijas pundurbriedis]] (''Megaloceros cazioti'') * [[Mundžaku apakšdzimta]] (''Muntiacinae'') ** ģints [[Cekulainie brieži]] (''Elaphodus'') *** [[Cekulainais briedis]] (''Elaphodus cephalophus'') ** ģints [[Mundžaki]] (''Muntiacus'') *** [[Borneo mundžaks]] (''Muntiacus atherodes'') *** [[Čionsonas mundžaks]] (''Muntiacus truongsonensis'') *** [[Fīsa mundžaks]] (''Muntiacus feae'') *** [[Gunšaņas mundžaks]] (''Muntiacus gongshanensis'') *** [[Indijas mundžaks]] (''Muntiacus muntjak'') *** [[Ķīnas mundžaks]] (''Muntiacus reevesi'') *** [[Lapu mundžaks]] (''Muntiacus putaoensis'') *** [[Melnais mundžaks]] (''Muntiacus crinifrons'') *** [[Milzu mundžaks]] (''Muntiacus vuquangensis'') *** [[Puhou mundžaks]] (''Muntiacus puhoatensis'') *** [[Rūzvelta mundžaks]] (''Muntiacus rooseveltorum'') *** [[Sumatras mundžaks]] (''Muntiacus montanum'') * [[Stirnu apakšdzimta]] (''Capreolinae'') ** ģints [[Alnis|Aļņi]] (''Alces'') *** [[Alnis]] (''Alces alces'') ** ģints [[Amerikas brieži]] (''Odocoileus'') *** [[Baltastes briedis]] (''Odocoileus virginianus'') *** [[Melnastes briedis]] (''Odocoileus hemionus'') ** ģints [[Andu brieži]] (''Hippocamelus'') *** [[Dienvidandu briedis]] (''Hippocamelus bisulcus'') *** [[Ziemeļandu briedis]] (''Hippocamelus antisensis'') ** ģints [[Mazamas]] (''Mazama'') *** [[Amazones brūnā mazama]] (''Mazama nemorivaga'') *** [[Amerikas sarkanā mazama]] (''Mazama americana'') *** [[Centrālamerikas sarkanā mazama]] (''Mazama temama'') *** [[Ekvadoras sarkanā mazama]] (''Mazama rufina'') *** [[Jukatanas brūnā mazama]] (''Mazama pandora'') *** [[Mazā mazama]] (''Mazama chunyi'') *** [[Mazā sarkanā mazama]] (''Mazama bororo'') *** [[Pelēkā mazama]] (''Mazama gouazoubira'') *** [[Pundurmazama]] (''Mazama nana'') *** [[Rudā mazama]] (''Mazama bricenii'') ** ģints [[Pampu brieži]] (''Ozotoceros'') *** [[Pampu briedis]] (''Ozotoceros bezoarticus'') ** ģints [[Pudubrieži]] (''Pudu'') *** [[Dienvidpudubriedis]] (''Pudu puda'') *** [[Ziemeļpudubriedis]] (''Pudu mephistophiles'') ** ģints [[Purva brieži]] (''Blastocerus'') *** [[Purva briedis]] (''Blastocerus dichotomus'') ** ģints [[Stirnas]] (''Capreolus'') *** [[Eiropas stirna]] (''Capreolus capreolus'') *** [[Sibīrijas stirna]] (''Capreolus pygargus'') ** ģints [[Ziemeļbrieži]] (''Rangifer'') *** [[Ziemeļbriedis]] (''Rangifer tarandus'') * [[Ūdensbriežu apakšdzimta]] (''Hydropotinae'') ** ģints [[Ūdensbrieži]] (''Hydropotes'') *** [[Ķīnas ūdensbriedis]] (''Hydropotes inermis'') * Nezināma apakšdzimta ** ģints †''[[Dicrocerus]]'' ** ģints †''[[Euprox]]'' ** ģints †''[[Heteroprox]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Cervidae|Briežu dzimta}} * [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Cervidae.html Family Cervidae] * [https://web.archive.org/web/20090819192649/http://digital.library.okstate.edu/encyclopedia/entries/D/DE004.html Deer] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Briežu dzimta| ]] 8hijt9smuenwxgog3kvkhlzm4rfu2as 0 5468 3675049 3673418 2022-08-24T12:45:03Z 80.89.73.172 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Talsi | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Talsi no Talsu pilskalna.jpg | imagesize = | image_caption = Skats no Talsu pilskalna | image_flag = Flag of Talsi.svg | flag_link = Talsu karogs | image_shield = Coat of Arms of Talsi.svg | shield_link = Talsu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 48 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 19 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1917. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Talsen}} | area_total_km2 = 7.83 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 8712 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_demonym = talsnieks, talsenieks<ref name="nosaukumi">{{Grāmatas atsauce|last=Vallija Dambe|first=|title=Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi|year=1990|publisher=Zinātne|isbn=5796602640|page=160}}</ref> | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3201<br />LV-3203 | website = {{URL|www.talsunovads.lv}} | footnotes = }} '''Talsi''' ir pilsēta [[Kurzeme]]s ziemeļaustrumu daļā, [[Talsu novads|Talsu novada]] centrs [[Ziemeļkursas augstiene]]s [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu malā. Pilsēta ir pazīstama kā "deviņu pakalnu pilsēta". Talsi ir 18. lielākā pilsēta [[Latvija|Latvijā]] pēc iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/01072013/01.01.2014/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās|last=Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|first=|access-date=19.12.2017|date=13.02.2014}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Talsu vēsture}} [[Attēls:Talsi 19. gadsimtā.jpg|thumb|250px|left|Skats uz Talsu Dzirnavkalnu un Baznīckalnu 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējums).]] Talsi kā [[Vanema]]s zemes ciems (''villa Talse'') pirmo reizi pieminēti [[1231]]. gada [[kurši|kuršu]] līgumā ar [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] sūtni [[Alnas Balduīns|Balduīnu no Alnas]] par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu [[Talsu pilskalns|Talsu pilskalna]] ({{val|de|pilsahten to Talsen}}), bet līdz 1434. gadam [[Livonijas ordenis]] uzcēla [[Talsu ordeņa pils|Talsu ordeņa pili]] Dzirnavkalnā, kas ietilpa [[Kandavas fogti|Kandavas fogtejā]]. Talsus smagi skāra [[Otrais Ziemeļu karš]], kura laikā [[1657]]. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. [[Lielais mēris|Lielo mēra epidēmiju]] izraisīja [[Lielais Ziemeļu karš]], kad [[1710]]. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. [[1819]]. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (''Hauptmannschaft Talsen'') centru, kas bija padota [[Tukums|Tukuma]] virspilskungam. [[1894]]. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija. 1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļi]], kas Talsus savienoja ar [[Mērsrags|Mērsragu]] un [[Roja|Roju]], kā arī ar [[Dundaga|Dundagu]], [[Mazirbe|Mazirbi]] un gar jūras krastu ar [[Ventspils|Ventspili]]. 2009. gadā tika izveidots [[Talsu novads]], kurā iekļāva lielāko daļu bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajon]]<nowiki/>a pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu. Pēc [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanām]] par Talsu novada domes priekšsēdētāju kļuva [[Edgars Zelderis]] no partijas "Mēs — Talsiem un novadam". Kopš 2020. gada 13. jūlija Talsu novada domes priekšsēdētāja ir [[Sandra Pētersone]] ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]). == Ģeogrāfija == Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir [[Talsu pilskalns]] (uz kura atradās [[kurši|kuršu]] pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas [[Talsu luterāņu baznīca]]), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns. [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezeram]] blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek [[Stende (upe)|Stendes]] pieteka [[Dzelzupe]]. Pie [[Talsu ezers|Talsu ezera]], kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera. == Deviņu pakalnu pilsēta == === Talsu pilskalns === [[Attēls:Skats uz Talsu pilskalnu.jpg|thumb|Talsu pilskalns]] [[Talsu pilskalns]] ir 30 m augsts un 0,4 ha liels [[Kurši|kuršu]] pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem [[Kursa (valsts)|Kursas]] pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi: # No 1936.—1938. gadam [[Ādolfs Karnups|A. Karnupa]] vadībā. Kopumā tika iegūtas vārāk nekā 4000 senlietas. # No 1992.—1993. gadam J. Asara vadībā, tika atrasts 1,7 metru biezs kultūrslānis. # 2001. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi G. Zemīša vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5202/|title=Talsu pilskalns|last=Latvijas Nacionā bibliotēka|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> === Ķēniņkalns === Ķēniņkalna augstums ir 93 m vjl. Tā nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi. [[Attēls:Ķēniņkalnā esošais piemineklis Koklētājs.jpg|alt=Ķēniņkalnā esošais piemineklis "Koklētājs"|thumb|165x165px|Pie Ķēniņkalna esošais piemineklis "Koklētājs"]] Ķēniņkalna pakājē slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīnītājiem]]. Tā autors ir [[Kārlis Zemdega]], lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115|title=Deviņu pakalnu pilsēta Talsi|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archive-date=05.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171205110158/http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115}}</ref> === Tiguļu kalns === Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus. Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko [[Raimonds Tiguls]].<ref name=":0" /> === Sauleskalns<ref name=":0" /> === Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu un saules rietu novērošanai. Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kas tika izbūvēta 1960. gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā. === Baznīckalns === [[Attēls:Talsu luterāņu baznīca un Baznīckalns pavasarī.jpg|thumb|Baznīckalns]] Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|title=Baznīckalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129075348/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|archivedate=29.11.2017}}</ref> būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik kalpojis [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga Van Bēthovena]] jaunības dienu draugs [[Kārlis Amenda|Kārlis Ferdinands Amenda]].<ref name=":0" /> === Dzirnavkalns === Dzirnavkalns (agrāk saukts par Sudmalkalnu) ir 87 m augsts kalns, kas atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur darbojušās holandiešu vējdzirnavas, taču tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vietu, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā [[Livonijas ordenis]] uzcēla mūra pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|title=Dzirnavkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145710/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Vilkmuižas kalns === Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un atrodas Vilkumuižas ezera pakājē. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera pakājē augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur dzīvojis nikns saimnieks, kurš dēvēts par [[Vilkacis|vilkati]]. Vilkmuižas ezers ir savdabīga seno [[Kurši|kuršu]] ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrasts ap 4000 senlietu.<ref name=":0" /> === Krievragkalns === Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīca un skolas ēka. 1972. gadā pareizticīgo baznīca tika uzspridzināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|title=Krievragkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145714/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Leču kalns === Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuru īpašumi te atradušies līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]]. Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Pieminekli izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa iekalts fragments no [[Rainis|Raiņa]] dzejojuma "Talsu tiesa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|title=Leču kalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171219003259/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|archivedate=19.12.2017}}</ref> == Pilsētas simboli == Talsu pilsētai raksturīgi vairāki simboli — [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]], [[karogs]], svītrkods un "Talsu saulīte'". [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|thumb|176x176px|Talsu ģerbonis]] '''Ģerbonis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu ģerbonis|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir [[ģerbonis]], kas tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī attēlots zaļš kalns, kas simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kas tur vainagu, kurš simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību. '''Karogs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu karogs|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> [[Karogs|Karogā]] ir atainots [[Talsu ģerbonis|pilsētas ģerbonis]], kas atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē [[Kurzeme|Kurzemi]]. 2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem. '''Talsu svītrkods'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu novada svītrkods|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Flag of Talsi.svg|thumb|Pilsētas karogs]] Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā pēc [[Talsu novads|Talsu novada]] mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai. Pašlaik šis simbols tiek atainots [[Talsu novads|Talsu novada]] robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros . Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, [[Talsu novads|Talsu novadam]]. '''"Talsu saulīte"'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu saulīte|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> "Talsu saulīte" ir seno [[Kurši|kuršu]] [[Etnogrāfija|etnogrāfiskais]] raksts. Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kas pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu. == Iedzīvotāji == Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo pilsētas pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas ([[Pastende]], [[Dižstende]], [[Mundigciems]], [[Zvirgzdi]], [[Paugurciems]], [[Laidze]], [[Valdgale]], [[Vandzene]], [[Talsciems]] u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1800|199 |1844|852 |1863|1485 |1881|3424 |1897|4200 |1914|5100 |1915|1140 |1920|2978 |1925|4077 |1930|4192 |1935|4116 |1943|3727 |1959|6101 |1970|8515 |1979|10776 |1989|13031 |2000|12404 |2011|10297 |2012|10146 |2013|9980 |2014|9791 |2015|9712 |2016|9516 |2017|9264 |2018|9269 |2019|9126 |2020|9026 }} === Etniskais sastāvs Talsos === {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāju kopskats!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! čigāni!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1863|| 1485|| 239|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 538|| 0|| 1 |- | 1881|| 3424|| 1119|| 25|| 0|| 0|| 4|| 0|| 0|| 875|| 0|| 0 |- | 1897|| 4200|| 2088|| 49|| 3|| 0|| 23|| 5|| 0|| 623|| 1|| 5 |- | 1925|| 4077|| 3080|| 21|| 0|| nez.|| 17|| 5|| nez.|| 231|| 14|| 72 |- | 1930|| 4192|| 3296|| 19|| 4|| nez.|| 8|| 4|| nez.|| 166|| 8|| 78 |- | 1935|| 4116|| 3382|| 21|| 1|| nez.|| 3|| 7|| nez.|| 144|| 9|| 50 |- | 1979|| 10776|| 9368|| 696|| 102|| 122|| 105|| 43|| nez.|| nez.|| nez.|| 332 |- | 1989|| 13031|| 11469|| 747|| 134|| 147|| 89|| 52|| 303|| 13|| 18|| 43 |- | 2000|| 12404|| 11202|| 452|| 85|| 73|| 96|| 37|| 360|| nez.|| 5|| 52 |- | 2011|| 10297|| 9567|| 264|| 62|| 40|| 62|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 241 |- |2014 |9791 |9 081 |276 |54 |38 |66 |32 |145 |9 |4 |86 |- |2015 |9712 |9 014 |273 |57 |36 |65 |33 |139 |9 |4 |82 |- |2016 |9516 |8 836 |261 |60 |48 |64 |31 |123 |9 |4 |80 |- |2017 |9264 |8 605 |249 |57 |44 |59 |29 |126 |9 |4 |82 |- |2018 |9269 |8 615 |248 |55 |41 |61 |28 |130 |8 |3 |80 |- |2019 |9126 |8 490 |244 |53 |46 |58 |30 |116 |7 |2 |80 |- |2020 |9026 |8 410 |233 |55 |40 |58 |30 |111 |7 |2 |80 |} == Ekonomika == Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un [[smilts]] atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur. == Izglītība == === Pirmsskolas izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pirmsskolas-izglitibas-iestades|title=Pirmsskolas izglītības iestādes Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes: * Talsu PII "Sprīdītis" — dibināts 1949. gadā; * Talsu PII "Zvaniņš" — dibināts 1973. gadā; * Talsu PII "Saulīte" — dibināta 1968. gadā; * Talsu PII "Pīlādzītis" — dibināts 1982. gadā; * Talsu PII "Kastanītis". === Vispārējā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|title=Vispārējā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093936/http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|archivedate=17.12.2017}}</ref> === [[Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|thumb|Talsu 2. vidusskola]] Talsos vispārējo izglītību iespējams apgūt sešās iestādēs. Pilsētā darbojas sākumskola, pamatskola, vakara un neklātienes vidusskola. * Talsu sākumskola — dibināta 1992. gadā. Direktore Raimonda Belicka. * Talsu pamatskola — dibināta 1919. gadā. Direktore Dina Bičule. * [[Talsu 2. vidusskola]] — dibināta 1975. gadā. Direktors Oļegs Solovjovs. * Talsu Valsts ģimnāzija — dibināta 1919. gadā. Līdz 1933. gadam bijusi vidusskola, vēlāk ieguva Valsts ģimnāzijas statusu. Direktors Gundars Sebris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvg.edu.lv/lv/par-skolu/vesture/|title=Talsu Valsts ģimnāzijas vēsture|last=Talsu Valsts ģimnāzija|first=|access-date=18.12.2017|date=2012. gads}}</ref> * Talsu Kristīgā vidusskola — dibināta 1995. gadā. Direktore Inguna Gruzniņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tks.lv/par-skolu/skolas-vesture/|title=Talsu Kristīgās vidusskolas vēsture|last=Talsu Kristīgā vidusskola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> * Talsu Vakara un neklātienes vidusskola — dibināta 1946. gadā, no 1961. gada vakarskola ir Talsu vidusskolas neklātienes nodaļa. Direktore Ineta Pugoviča. === Augstākā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|title=Augstākā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093835/http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|archivedate=17.12.2017}}</ref> === Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] Talsu filiālē. Šeit iespējams apgūt 1. līmeņa augstākās izglītības programmas: * [https://web.archive.org/web/20171212142244/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/juridiska-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/tiesibu-zinatnes/217/ Tiesību zinātnē] * [https://web.archive.org/web/20171206131541/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/finanses-un-gramatvediba/202/ Finansēs un grāmatvedībā] * [https://web.archive.org/web/20171213133852/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/marketings-un-tirdznieciba/203/ Mārketingā un tirdzniecībā] * [https://web.archive.org/web/20171213121753/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/starptautiska-turisma-fakultate/studiju-programmas/1limena-profesionala-studiju-programma/viesmilibas-serviss/211/ Viesmīlības servisā] === Profesionālās ievirzes un interešu izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/interesu-izglitiba|title=Profesionālās ievirzes un interešu izglītība|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās. * Talsu mākslas skola — iespējams apgūt programmu "Vizuāli plastiskā māksla". Skolas direktore Maira Freimane. * Talsu mūzikas skola — dibināta 1955. gadā. Mūzikas skolā iespējams apgūt taustiņinstrumentu spēli ([[Klavieres|klavierspēli]], [[Akordeons|akordeona]] spēli), stīgu instrumentu spēli ([[vijole]]s, [[Čells|čella]] spēli), pūšamo instrumentu spēli ([[trompete]]s, [[tuba]]s, [[Mežrags|mežraga]], [[Trombons|trombona]], eifonijas, [[Klarnete|klarnetes,]][[Saksofons|saksafona]], [[flauta]]s spēli), [[Sitamie instrumenti|sitaminstrumentu]] spēli, vokālo mūziku. * Talsu novada sporta skola — iespējams apgūt 10 dažādus sporta veidus ([[Basketbols|basketbolu]], [[Badmintons|badmintonu]], [[Biatlons|biatlonu]], [[Florbols|florbolu]], [[Futbols|futbolu]], [[Hokejs|hokeju]], [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanu]], [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanu un kanoe airēšanu]], [[Vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[Volejbols|volejbolu]]). Savu darbību skola sāka 1953. gadā, pašreizējais sporta skolas direktors no 2013. gada ir Kaspars Sakniņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsusportaskola.lv/vesture/|title=Talsu novada sporta skolas vēsture|last=Talsu novada sporta skola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsubjc.lv/|title=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|last=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> * Lietišķā māksla * [[Vizuālā māksla]] * Tehniskā jaunrade * [[Mūzika]] * [[Deja]]s * [[Sports]] * [[Teātris]] * Darbs ar jaunatni === Pieaugušo izglītības centrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|title=Pieaugušo izglītības centrs|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224224835/http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs. Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova. == Kultūra == [[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|alt=Talsu novada muzejs|thumb|Talsu novada muzejs]] Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgās biedrības un savas durvis vēra 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. [[Tautas nams|Tautas nama]] mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku [[Koncerts|koncertus]], [[izstāde]]s, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/tautas-nami|title=Tautas nami|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171220042011/http://www.talsi.lv/tautas-nami|archivedate=20.12.2017}}</ref> Talsos ir iespējams noskatīties jaunākās kino filmas kinoteātrī "Auseklis". Šis [[kinoteātris]] ir vienīgais pilsētā un visā [[Talsu novads|Talsu novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/kinoteatris|title=Kino|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215191733/http://www.talsi.lv/kinoteatris|archivedate=15.12.2017}}</ref> Pilsētā darbojas arī divi [[Muzejs|muzeji]]: # Talsu novada muzejs — dibināts 1923. gadā. Muzejā iespējams apskatīt novada vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu. # Latvijas Lauksaimniecības muzejs — iespējams aplūkot 19.—20. gadsimta sadzīves darbarīkus, lauksaimniecības tehniku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/muzeji|title=Muzeji|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads}}</ref> == Mediji Talsos == * Talsos jau no 1945. gada iznāk laikraksts "[[Talsu Vēstis]]". Sākotnēji šis laikraksts iznāca ar nosaukumu "Padomju karogs", taču kopš 1989. gada tas iznāk ar nosaukumu "[[Talsu Vēstis]]". Šis ir reģionālais laikraksts, kurš aptver Talsu, [[Rojas novads|Rojas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]] un [[Dundagas novads|Dundagas]] novadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/|title=Talsu Vēstis|last=Talsu Vēstis|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> * "Talsu televīzija" ━ pilsētai ir pašai sava televīzija, kuras sagatavotos sižetus iespējams apskatīt viņu mājaslapā, sociālajos tīklos, RE:Tv un [[Latvijas Televīzija|LTV1]] "Dienas ziņās". "Talsu televīzija" ir dibināta 1996. gad ar mērķi informēt skatītājus par dažādiem notikumiem Talsos un [[Talsu novads|Talsu novadā]], veicināt sabiedrības vispusīgu informēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsutv.lv/par-mums/|title=Talsu televīzija|last=Talsu televīzija|first=|access-date=19.12.2017|date=2017. gads|archive-date=10.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171210014439/http://www.talsutv.lv/par-mums/}}</ref> * "Talsu Novada ziņas" ━ [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada pašvaldības]] informatīvais izdevums, iznāk jau kopš 2009. gada. Iznāk reizi mēnesī un ir bezmaksas informatīvā avīze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/novada-zinas|title=Talsu Novada ziņas|last=Talsu Novada ziņas|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217141049/http://www.talsi.lv/novada-zinas|archivedate=17.12.2017}}</ref> * "Talsu Balss" ━ neatkarīgs preses izdevums, kas tika izdots ar pārtraukumiem kopš 2013. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|title=Talsi — Iznācis jauns, neatkarīgs un lietišķs nedēļas laikraksts "Talsu Balss"|website=www.talsi.lv|access-date=2018-06-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180113084242/http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|archivedate=2018-01-13}}</ref> un veidots par privātiem līdzekļiem. Izdevēju grupā darbojās publicists [[Arvīds Deģis]]. Šobrīd laikraksta izdošana pārtraukta. * "Talsu Ziņas" ━ interneta medijs, kas pozicionē sevi kā neatkarīgu izdevēju radīts Talsu novada aktualitāšu portāls ar savu [https://web.archive.org/web/20180205091057/http://www.talsuzinas.lv/ tīmekļa vietni] un aktivitātēm [https://www.facebook.com/pg/TalsuZinas sociālo mediju platformu vidē]. * "Talsi Online" un "Kas Notiek Talsos" ━ sociālo mediju platformā ''[[Facebook]]'' izveidotas ziņu veidošanas un agregēšanas platformas, kuras izplata [[Žurnālistika|pilsoniskās žurnalistikas]] žanra informāciju. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Talsu ezera promenāde vakarā.jpg|alt=Talsu ezera promenāde vakarā|Talsu ezera promenāde vakarā Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|alt=Skats uz Talsu vecpilsētu|Skats uz Talsu vecpilsētu Attēls:Talsi tombs.JPG|Kupferu dzimtas kapliča Talsu pilsētā. Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|Talsu 2. vidusskolas ēka. Attēls:Katholic church Talsi.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēka Attēls:Katholic church Talsi tower.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēkas zvanu tornis Attēls:Kokletajs Talsi(2008).jpg|[[Kārlis Zemdega|Kārļa Zemdegas]] skulptūra [[Koklētājs (skulptūra)|Koklētājs]] pie [[Ķēniņkalns|Ķēniņkalna]] </gallery></center> == Sadraudzības pilsētas == Talsiem ir [[Pilsētu sadraudzība|sadraudzība]] ar astoņām pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://talsi.case.lv/public/31363.html|title=Talsu novada pašvaldības sadraudzības pilsētas|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2008. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150424104541/http://talsi.case.lv/public/31363.html|archivedate=24.04.2015}}</ref>: * [[Sēderšēpinga]], {{flag|Zviedrija}} * [[Glostrupa]], {{flag|Dānija}} * [[Kuresāre]], {{flag|Igaunija}} * [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajons]], {{flag|Lietuva}} * [[Vehma]], {{flag|Igaunija}} * [[Rālte]], Heino, {{flag|Nīderlande}} * [[Alānija]], {{flag|Turcija}} * [[Ščolkova]], {{flag|Krievija}} == Ievērojamas personības == {{columns |col1= * [[Frederiks Fībigs]] (1885—1953) — gleznotājs * [[Velta Skurstene]] (1930) — aktrise * [[Rita Meirāne]] (1935—2007) — aktrise * [[Agris Māsēns]] (1947) — aktieris * [[Silvija Radzobe]] (1950-2020) — teātra zinātniece * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris * [[Mārcis Štrobinders]] (1966) — vieglatlēts, šķēpmetējs * [[Raimonds Tiguls]] (1972) — mūziķis * [[Uvis Helmanis]] (1972) — basketbolists * [[Jānis Stībelis]] (1975) — dziedātājs * [[Intars Busulis]] (1978) — dziedātājs * [[Linda Leen]] (1979) — dziedātāja * [[Rihards Zaļupe]] (1983) — mūziķis<!-- * [[Andris Kalnozols]] (1980) — aktieris, dramaturgs, režisors --> * [[Edgars Samītis]] (1980) — aktieris |col2= * [[Mārtiņš Labāns]] (1981) — režisors * [[Rihards Lepers]] (1985) — aktieris * [[Toms Liepājnieks]] (1985) — aktieris * [[Kristīne Belicka]] (1985) — aktrise * [[Mārtiņš Raitums]] (1985) — hokejists * [[Krišjānis Zeļģis]] (1985) — dzejnieks * [[Guntis Galviņš]] (1986) — hokejists * [[Madara Palameika]] (1987) — vieglatlēte, šķēpmetēja * [[Artis Raitums]] (1987) — florbolists * [[Jānis Strēlnieks]] (1989) — basketbolists * [[Rolands Čivčs]] (1990) — mūziķis * [[Rolands Štrobinders]] (1992) — vieglatlēts, šķēpmetējs <!-- * [[Annija Kļaviņa]] (1995) — parabobslejiste --> * [[Rihards Lomažs]] (1996) — basketbolists }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.talsi.lv Talsu mājaslapa] * [http://www.talsi.org "Laika kapsula" digitālas informācijas krātuve par Talsiem] {{Talsu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Talsu rajons}} {{Talsu apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsi| ]] 3rm5twykuos98j2jzff9vb5qqghjykk 3675180 3675049 2022-08-24T16:35:22Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/80.89.73.172|80.89.73.172]] ([[User talk:80.89.73.172|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3675049 Kamēr nav citas atsauces, lai jau paliek šis iedz. skaitlis, LĢIA uz 2022 norāda 9350. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Talsi | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Talsi no Talsu pilskalna.jpg | imagesize = | image_caption = Skats no Talsu pilskalna | image_flag = Flag of Talsi.svg | flag_link = Talsu karogs | image_shield = Coat of Arms of Talsi.svg | shield_link = Talsu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 48 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 19 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1917. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Talsen}} | area_total_km2 = 7.83 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 9225 | population_as_of = 2018 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_demonym = talsnieks, talsenieks<ref name="nosaukumi">{{Grāmatas atsauce|last=Vallija Dambe|first=|title=Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi|year=1990|publisher=Zinātne|isbn=5796602640|page=160}}</ref> | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3201<br />LV-3203 | website = {{URL|www.talsunovads.lv}} | footnotes = }} '''Talsi''' ir pilsēta [[Kurzeme]]s ziemeļaustrumu daļā, [[Talsu novads|Talsu novada]] centrs [[Ziemeļkursas augstiene]]s [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu malā. Pilsēta ir pazīstama kā "deviņu pakalnu pilsēta". Talsi ir 18. lielākā pilsēta [[Latvija|Latvijā]] pēc iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/01072013/01.01.2014/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās|last=Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|first=|access-date=19.12.2017|date=13.02.2014}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Talsu vēsture}} [[Attēls:Talsi 19. gadsimtā.jpg|thumb|250px|left|Skats uz Talsu Dzirnavkalnu un Baznīckalnu 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējums).]] Talsi kā [[Vanema]]s zemes ciems (''villa Talse'') pirmo reizi pieminēti [[1231]]. gada [[kurši|kuršu]] līgumā ar [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] sūtni [[Alnas Balduīns|Balduīnu no Alnas]] par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu [[Talsu pilskalns|Talsu pilskalna]] ({{val|de|pilsahten to Talsen}}), bet līdz 1434. gadam [[Livonijas ordenis]] uzcēla [[Talsu ordeņa pils|Talsu ordeņa pili]] Dzirnavkalnā, kas ietilpa [[Kandavas fogti|Kandavas fogtejā]]. Talsus smagi skāra [[Otrais Ziemeļu karš]], kura laikā [[1657]]. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. [[Lielais mēris|Lielo mēra epidēmiju]] izraisīja [[Lielais Ziemeļu karš]], kad [[1710]]. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. [[1819]]. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (''Hauptmannschaft Talsen'') centru, kas bija padota [[Tukums|Tukuma]] virspilskungam. [[1894]]. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija. 1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļi]], kas Talsus savienoja ar [[Mērsrags|Mērsragu]] un [[Roja|Roju]], kā arī ar [[Dundaga|Dundagu]], [[Mazirbe|Mazirbi]] un gar jūras krastu ar [[Ventspils|Ventspili]]. 2009. gadā tika izveidots [[Talsu novads]], kurā iekļāva lielāko daļu bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajon]]<nowiki/>a pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu. Pēc [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanām]] par Talsu novada domes priekšsēdētāju kļuva [[Edgars Zelderis]] no partijas "Mēs — Talsiem un novadam". Kopš 2020. gada 13. jūlija Talsu novada domes priekšsēdētāja ir [[Sandra Pētersone]] ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]). == Ģeogrāfija == Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir [[Talsu pilskalns]] (uz kura atradās [[kurši|kuršu]] pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas [[Talsu luterāņu baznīca]]), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns. [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezeram]] blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek [[Stende (upe)|Stendes]] pieteka [[Dzelzupe]]. Pie [[Talsu ezers|Talsu ezera]], kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera. == Deviņu pakalnu pilsēta == === Talsu pilskalns === [[Attēls:Skats uz Talsu pilskalnu.jpg|thumb|Talsu pilskalns]] [[Talsu pilskalns]] ir 30 m augsts un 0,4 ha liels [[Kurši|kuršu]] pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem [[Kursa (valsts)|Kursas]] pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi: # No 1936.—1938. gadam [[Ādolfs Karnups|A. Karnupa]] vadībā. Kopumā tika iegūtas vārāk nekā 4000 senlietas. # No 1992.—1993. gadam J. Asara vadībā, tika atrasts 1,7 metru biezs kultūrslānis. # 2001. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi G. Zemīša vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5202/|title=Talsu pilskalns|last=Latvijas Nacionā bibliotēka|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> === Ķēniņkalns === Ķēniņkalna augstums ir 93 m vjl. Tā nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi. [[Attēls:Ķēniņkalnā esošais piemineklis Koklētājs.jpg|alt=Ķēniņkalnā esošais piemineklis "Koklētājs"|thumb|165x165px|Pie Ķēniņkalna esošais piemineklis "Koklētājs"]] Ķēniņkalna pakājē slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīnītājiem]]. Tā autors ir [[Kārlis Zemdega]], lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115|title=Deviņu pakalnu pilsēta Talsi|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archive-date=05.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171205110158/http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115}}</ref> === Tiguļu kalns === Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus. Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko [[Raimonds Tiguls]].<ref name=":0" /> === Sauleskalns<ref name=":0" /> === Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu un saules rietu novērošanai. Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kas tika izbūvēta 1960. gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā. === Baznīckalns === [[Attēls:Talsu luterāņu baznīca un Baznīckalns pavasarī.jpg|thumb|Baznīckalns]] Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|title=Baznīckalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129075348/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|archivedate=29.11.2017}}</ref> būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik kalpojis [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga Van Bēthovena]] jaunības dienu draugs [[Kārlis Amenda|Kārlis Ferdinands Amenda]].<ref name=":0" /> === Dzirnavkalns === Dzirnavkalns (agrāk saukts par Sudmalkalnu) ir 87 m augsts kalns, kas atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur darbojušās holandiešu vējdzirnavas, taču tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vietu, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā [[Livonijas ordenis]] uzcēla mūra pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|title=Dzirnavkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145710/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Vilkmuižas kalns === Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un atrodas Vilkumuižas ezera pakājē. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera pakājē augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur dzīvojis nikns saimnieks, kurš dēvēts par [[Vilkacis|vilkati]]. Vilkmuižas ezers ir savdabīga seno [[Kurši|kuršu]] ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrasts ap 4000 senlietu.<ref name=":0" /> === Krievragkalns === Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīca un skolas ēka. 1972. gadā pareizticīgo baznīca tika uzspridzināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|title=Krievragkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145714/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Leču kalns === Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuru īpašumi te atradušies līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]]. Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Pieminekli izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa iekalts fragments no [[Rainis|Raiņa]] dzejojuma "Talsu tiesa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|title=Leču kalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171219003259/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|archivedate=19.12.2017}}</ref> == Pilsētas simboli == Talsu pilsētai raksturīgi vairāki simboli — [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]], [[karogs]], svītrkods un "Talsu saulīte'". [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|thumb|176x176px|Talsu ģerbonis]] '''Ģerbonis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu ģerbonis|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir [[ģerbonis]], kas tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī attēlots zaļš kalns, kas simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kas tur vainagu, kurš simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību. '''Karogs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu karogs|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> [[Karogs|Karogā]] ir atainots [[Talsu ģerbonis|pilsētas ģerbonis]], kas atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē [[Kurzeme|Kurzemi]]. 2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem. '''Talsu svītrkods'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu novada svītrkods|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Flag of Talsi.svg|thumb|Pilsētas karogs]] Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā pēc [[Talsu novads|Talsu novada]] mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai. Pašlaik šis simbols tiek atainots [[Talsu novads|Talsu novada]] robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros . Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, [[Talsu novads|Talsu novadam]]. '''"Talsu saulīte"'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu saulīte|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> "Talsu saulīte" ir seno [[Kurši|kuršu]] [[Etnogrāfija|etnogrāfiskais]] raksts. Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kas pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu. == Iedzīvotāji == Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo pilsētas pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas ([[Pastende]], [[Dižstende]], [[Mundigciems]], [[Zvirgzdi]], [[Paugurciems]], [[Laidze]], [[Valdgale]], [[Vandzene]], [[Talsciems]] u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1800|199 |1844|852 |1863|1485 |1881|3424 |1897|4200 |1914|5100 |1915|1140 |1920|2978 |1925|4077 |1930|4192 |1935|4116 |1943|3727 |1959|6101 |1970|8515 |1979|10776 |1989|13031 |2000|12404 |2011|10297 |2012|10146 |2013|9980 |2014|9791 |2015|9712 |2016|9516 |2017|9264 |2018|9269 |2019|9126 |2020|9026 }} === Etniskais sastāvs Talsos === {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāju kopskats!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! čigāni!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1863|| 1485|| 239|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 538|| 0|| 1 |- | 1881|| 3424|| 1119|| 25|| 0|| 0|| 4|| 0|| 0|| 875|| 0|| 0 |- | 1897|| 4200|| 2088|| 49|| 3|| 0|| 23|| 5|| 0|| 623|| 1|| 5 |- | 1925|| 4077|| 3080|| 21|| 0|| nez.|| 17|| 5|| nez.|| 231|| 14|| 72 |- | 1930|| 4192|| 3296|| 19|| 4|| nez.|| 8|| 4|| nez.|| 166|| 8|| 78 |- | 1935|| 4116|| 3382|| 21|| 1|| nez.|| 3|| 7|| nez.|| 144|| 9|| 50 |- | 1979|| 10776|| 9368|| 696|| 102|| 122|| 105|| 43|| nez.|| nez.|| nez.|| 332 |- | 1989|| 13031|| 11469|| 747|| 134|| 147|| 89|| 52|| 303|| 13|| 18|| 43 |- | 2000|| 12404|| 11202|| 452|| 85|| 73|| 96|| 37|| 360|| nez.|| 5|| 52 |- | 2011|| 10297|| 9567|| 264|| 62|| 40|| 62|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 241 |- |2014 |9791 |9 081 |276 |54 |38 |66 |32 |145 |9 |4 |86 |- |2015 |9712 |9 014 |273 |57 |36 |65 |33 |139 |9 |4 |82 |- |2016 |9516 |8 836 |261 |60 |48 |64 |31 |123 |9 |4 |80 |- |2017 |9264 |8 605 |249 |57 |44 |59 |29 |126 |9 |4 |82 |- |2018 |9269 |8 615 |248 |55 |41 |61 |28 |130 |8 |3 |80 |- |2019 |9126 |8 490 |244 |53 |46 |58 |30 |116 |7 |2 |80 |- |2020 |9026 |8 410 |233 |55 |40 |58 |30 |111 |7 |2 |80 |} == Ekonomika == Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un [[smilts]] atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur. == Izglītība == === Pirmsskolas izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pirmsskolas-izglitibas-iestades|title=Pirmsskolas izglītības iestādes Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes: * Talsu PII "Sprīdītis" — dibināts 1949. gadā; * Talsu PII "Zvaniņš" — dibināts 1973. gadā; * Talsu PII "Saulīte" — dibināta 1968. gadā; * Talsu PII "Pīlādzītis" — dibināts 1982. gadā; * Talsu PII "Kastanītis". === Vispārējā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|title=Vispārējā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093936/http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|archivedate=17.12.2017}}</ref> === [[Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|thumb|Talsu 2. vidusskola]] Talsos vispārējo izglītību iespējams apgūt sešās iestādēs. Pilsētā darbojas sākumskola, pamatskola, vakara un neklātienes vidusskola. * Talsu sākumskola — dibināta 1992. gadā. Direktore Raimonda Belicka. * Talsu pamatskola — dibināta 1919. gadā. Direktore Dina Bičule. * [[Talsu 2. vidusskola]] — dibināta 1975. gadā. Direktors Oļegs Solovjovs. * Talsu Valsts ģimnāzija — dibināta 1919. gadā. Līdz 1933. gadam bijusi vidusskola, vēlāk ieguva Valsts ģimnāzijas statusu. Direktors Gundars Sebris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvg.edu.lv/lv/par-skolu/vesture/|title=Talsu Valsts ģimnāzijas vēsture|last=Talsu Valsts ģimnāzija|first=|access-date=18.12.2017|date=2012. gads}}</ref> * Talsu Kristīgā vidusskola — dibināta 1995. gadā. Direktore Inguna Gruzniņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tks.lv/par-skolu/skolas-vesture/|title=Talsu Kristīgās vidusskolas vēsture|last=Talsu Kristīgā vidusskola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> * Talsu Vakara un neklātienes vidusskola — dibināta 1946. gadā, no 1961. gada vakarskola ir Talsu vidusskolas neklātienes nodaļa. Direktore Ineta Pugoviča. === Augstākā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|title=Augstākā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093835/http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|archivedate=17.12.2017}}</ref> === Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] Talsu filiālē. Šeit iespējams apgūt 1. līmeņa augstākās izglītības programmas: * [https://web.archive.org/web/20171212142244/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/juridiska-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/tiesibu-zinatnes/217/ Tiesību zinātnē] * [https://web.archive.org/web/20171206131541/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/finanses-un-gramatvediba/202/ Finansēs un grāmatvedībā] * [https://web.archive.org/web/20171213133852/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/uznemejdarbibas-vadibas-fakultate/studiju-programmas/1limena-programmas/marketings-un-tirdznieciba/203/ Mārketingā un tirdzniecībā] * [https://web.archive.org/web/20171213121753/http://www.turiba.lv/lv/studijas/fakultates/starptautiska-turisma-fakultate/studiju-programmas/1limena-profesionala-studiju-programma/viesmilibas-serviss/211/ Viesmīlības servisā] === Profesionālās ievirzes un interešu izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/interesu-izglitiba|title=Profesionālās ievirzes un interešu izglītība|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās. * Talsu mākslas skola — iespējams apgūt programmu "Vizuāli plastiskā māksla". Skolas direktore Maira Freimane. * Talsu mūzikas skola — dibināta 1955. gadā. Mūzikas skolā iespējams apgūt taustiņinstrumentu spēli ([[Klavieres|klavierspēli]], [[Akordeons|akordeona]] spēli), stīgu instrumentu spēli ([[vijole]]s, [[Čells|čella]] spēli), pūšamo instrumentu spēli ([[trompete]]s, [[tuba]]s, [[Mežrags|mežraga]], [[Trombons|trombona]], eifonijas, [[Klarnete|klarnetes,]][[Saksofons|saksafona]], [[flauta]]s spēli), [[Sitamie instrumenti|sitaminstrumentu]] spēli, vokālo mūziku. * Talsu novada sporta skola — iespējams apgūt 10 dažādus sporta veidus ([[Basketbols|basketbolu]], [[Badmintons|badmintonu]], [[Biatlons|biatlonu]], [[Florbols|florbolu]], [[Futbols|futbolu]], [[Hokejs|hokeju]], [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanu]], [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanu un kanoe airēšanu]], [[Vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[Volejbols|volejbolu]]). Savu darbību skola sāka 1953. gadā, pašreizējais sporta skolas direktors no 2013. gada ir Kaspars Sakniņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsusportaskola.lv/vesture/|title=Talsu novada sporta skolas vēsture|last=Talsu novada sporta skola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsubjc.lv/|title=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|last=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> * Lietišķā māksla * [[Vizuālā māksla]] * Tehniskā jaunrade * [[Mūzika]] * [[Deja]]s * [[Sports]] * [[Teātris]] * Darbs ar jaunatni === Pieaugušo izglītības centrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|title=Pieaugušo izglītības centrs|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224224835/http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs. Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova. == Kultūra == [[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|alt=Talsu novada muzejs|thumb|Talsu novada muzejs]] Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgās biedrības un savas durvis vēra 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. [[Tautas nams|Tautas nama]] mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku [[Koncerts|koncertus]], [[izstāde]]s, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/tautas-nami|title=Tautas nami|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171220042011/http://www.talsi.lv/tautas-nami|archivedate=20.12.2017}}</ref> Talsos ir iespējams noskatīties jaunākās kino filmas kinoteātrī "Auseklis". Šis [[kinoteātris]] ir vienīgais pilsētā un visā [[Talsu novads|Talsu novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/kinoteatris|title=Kino|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215191733/http://www.talsi.lv/kinoteatris|archivedate=15.12.2017}}</ref> Pilsētā darbojas arī divi [[Muzejs|muzeji]]: # Talsu novada muzejs — dibināts 1923. gadā. Muzejā iespējams apskatīt novada vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu. # Latvijas Lauksaimniecības muzejs — iespējams aplūkot 19.—20. gadsimta sadzīves darbarīkus, lauksaimniecības tehniku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/muzeji|title=Muzeji|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads}}</ref> == Mediji Talsos == * Talsos jau no 1945. gada iznāk laikraksts "[[Talsu Vēstis]]". Sākotnēji šis laikraksts iznāca ar nosaukumu "Padomju karogs", taču kopš 1989. gada tas iznāk ar nosaukumu "[[Talsu Vēstis]]". Šis ir reģionālais laikraksts, kurš aptver Talsu, [[Rojas novads|Rojas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]] un [[Dundagas novads|Dundagas]] novadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/|title=Talsu Vēstis|last=Talsu Vēstis|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> * "Talsu televīzija" ━ pilsētai ir pašai sava televīzija, kuras sagatavotos sižetus iespējams apskatīt viņu mājaslapā, sociālajos tīklos, RE:Tv un [[Latvijas Televīzija|LTV1]] "Dienas ziņās". "Talsu televīzija" ir dibināta 1996. gad ar mērķi informēt skatītājus par dažādiem notikumiem Talsos un [[Talsu novads|Talsu novadā]], veicināt sabiedrības vispusīgu informēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsutv.lv/par-mums/|title=Talsu televīzija|last=Talsu televīzija|first=|access-date=19.12.2017|date=2017. gads|archive-date=10.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171210014439/http://www.talsutv.lv/par-mums/}}</ref> * "Talsu Novada ziņas" ━ [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada pašvaldības]] informatīvais izdevums, iznāk jau kopš 2009. gada. Iznāk reizi mēnesī un ir bezmaksas informatīvā avīze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/novada-zinas|title=Talsu Novada ziņas|last=Talsu Novada ziņas|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217141049/http://www.talsi.lv/novada-zinas|archivedate=17.12.2017}}</ref> * "Talsu Balss" ━ neatkarīgs preses izdevums, kas tika izdots ar pārtraukumiem kopš 2013. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|title=Talsi — Iznācis jauns, neatkarīgs un lietišķs nedēļas laikraksts "Talsu Balss"|website=www.talsi.lv|access-date=2018-06-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180113084242/http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|archivedate=2018-01-13}}</ref> un veidots par privātiem līdzekļiem. Izdevēju grupā darbojās publicists [[Arvīds Deģis]]. Šobrīd laikraksta izdošana pārtraukta. * "Talsu Ziņas" ━ interneta medijs, kas pozicionē sevi kā neatkarīgu izdevēju radīts Talsu novada aktualitāšu portāls ar savu [https://web.archive.org/web/20180205091057/http://www.talsuzinas.lv/ tīmekļa vietni] un aktivitātēm [https://www.facebook.com/pg/TalsuZinas sociālo mediju platformu vidē]. * "Talsi Online" un "Kas Notiek Talsos" ━ sociālo mediju platformā ''[[Facebook]]'' izveidotas ziņu veidošanas un agregēšanas platformas, kuras izplata [[Žurnālistika|pilsoniskās žurnalistikas]] žanra informāciju. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Talsu ezera promenāde vakarā.jpg|alt=Talsu ezera promenāde vakarā|Talsu ezera promenāde vakarā Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|alt=Skats uz Talsu vecpilsētu|Skats uz Talsu vecpilsētu Attēls:Talsi tombs.JPG|Kupferu dzimtas kapliča Talsu pilsētā. Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|Talsu 2. vidusskolas ēka. Attēls:Katholic church Talsi.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēka Attēls:Katholic church Talsi tower.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēkas zvanu tornis Attēls:Kokletajs Talsi(2008).jpg|[[Kārlis Zemdega|Kārļa Zemdegas]] skulptūra [[Koklētājs (skulptūra)|Koklētājs]] pie [[Ķēniņkalns|Ķēniņkalna]] </gallery></center> == Sadraudzības pilsētas == Talsiem ir [[Pilsētu sadraudzība|sadraudzība]] ar astoņām pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://talsi.case.lv/public/31363.html|title=Talsu novada pašvaldības sadraudzības pilsētas|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2008. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150424104541/http://talsi.case.lv/public/31363.html|archivedate=24.04.2015}}</ref>: * [[Sēderšēpinga]], {{flag|Zviedrija}} * [[Glostrupa]], {{flag|Dānija}} * [[Kuresāre]], {{flag|Igaunija}} * [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajons]], {{flag|Lietuva}} * [[Vehma]], {{flag|Igaunija}} * [[Rālte]], Heino, {{flag|Nīderlande}} * [[Alānija]], {{flag|Turcija}} * [[Ščolkova]], {{flag|Krievija}} == Ievērojamas personības == {{columns |col1= * [[Frederiks Fībigs]] (1885—1953) — gleznotājs * [[Velta Skurstene]] (1930) — aktrise * [[Rita Meirāne]] (1935—2007) — aktrise * [[Agris Māsēns]] (1947) — aktieris * [[Silvija Radzobe]] (1950-2020) — teātra zinātniece * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris * [[Mārcis Štrobinders]] (1966) — vieglatlēts, šķēpmetējs * [[Raimonds Tiguls]] (1972) — mūziķis * [[Uvis Helmanis]] (1972) — basketbolists * [[Jānis Stībelis]] (1975) — dziedātājs * [[Intars Busulis]] (1978) — dziedātājs * [[Linda Leen]] (1979) — dziedātāja * [[Rihards Zaļupe]] (1983) — mūziķis<!-- * [[Andris Kalnozols]] (1980) — aktieris, dramaturgs, režisors --> * [[Edgars Samītis]] (1980) — aktieris |col2= * [[Mārtiņš Labāns]] (1981) — režisors * [[Rihards Lepers]] (1985) — aktieris * [[Toms Liepājnieks]] (1985) — aktieris * [[Kristīne Belicka]] (1985) — aktrise * [[Mārtiņš Raitums]] (1985) — hokejists * [[Krišjānis Zeļģis]] (1985) — dzejnieks * [[Guntis Galviņš]] (1986) — hokejists * [[Madara Palameika]] (1987) — vieglatlēte, šķēpmetēja * [[Artis Raitums]] (1987) — florbolists * [[Jānis Strēlnieks]] (1989) — basketbolists * [[Rolands Čivčs]] (1990) — mūziķis * [[Rolands Štrobinders]] (1992) — vieglatlēts, šķēpmetējs <!-- * [[Annija Kļaviņa]] (1995) — parabobslejiste --> * [[Rihards Lomažs]] (1996) — basketbolists }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.talsi.lv Talsu mājaslapa] * [http://www.talsi.org "Laika kapsula" digitālas informācijas krātuve par Talsiem] {{Talsu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Talsu rajons}} {{Talsu apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsi| ]] jknaxpqqntnuyhyho5f9j8t2adgfr7z 0 5513 3675445 3565936 2022-08-25T08:09:48Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni]] → [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sahara satellite hires.jpg|thumbnail|235px|Āfrikas ziemeļi, Sahāras tuksnesis no kosmosa]] '''Sahāra''' ({{val-ar|صَحراء}} (''ṣaḥrā'') {{izrunā|sˤɑħrɑːʔ}} — ‘tuksnesis’) ir lielākais smilšu [[tuksnesis]] [[pasaule|pasaulē]] un otrs lielākais tuksnesis aiz [[Antarktīda]]s. Tas [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] stiepjas vairāk nekā 5600 km<ref name="HSW1"/> garumā no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] līdz [[Sarkanā jūra|Sarkanajai jūrai]] un aizņem aptuveni 9 miljonus [[kvadrātkilometrs|km²]],<ref name="HSW1"/> vairāk nekā ceturto daļu no visa [[Āfrika]]s kontinenta. Ziemeļu robežu veido [[Vidusjūra]] un [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]], bet dienvidu robeža aptuveni sakrīt ar 17° [[paralēle|paralēli]] uz ziemeļiem no [[ekvators|ekvatora]].<ref name="HSW1"/> Dažas Sahāras tuksneša daļas veido desmitiem un simtiem km garas ceļojošas smilšu [[kāpa]]s — [[ergs|ergi]], kas nereti pārsniedz 200 m augstumu. Pasaulē augstākās smilšu kāpas atrodamas Sahāras tuksneša [[Alžīrija]]s daļā un sasniedz 465 m augstumu. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Libya 4985 Tadrart Acacus Luca Galuzzi 2007.jpg|thumbnail|Sahāras tuksnesis [[Lībija]]s rietumos]] [[Smiltis]] klāj tikai apmēram piekto daļu no visa Sahāras tuksneša.{{fact}} Daļu tuksneša veido plakani oļiem klāti [[līdzenums|līdzenumi]] — [[regs|regi]]. Tuksneša zemākais punkts atrodas [[Katāras ieplaka|Katāras ieplakā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]], 132 m zem [[jūras līmenis|jūras līmeņa]], bet lielāko daļu Sahāras tuksneša veido akmeņainas [[augstiene]]s — [[hamāda]]s. Sahāras augstākā virsotne [[Emikusī]], kas atrodas [[Tībestī kalniene|Tībestī kalnienē]], [[Čada|Čadā]], sasniedz 3415 m augstumu virs jūras līmeņa. Vidējais augstums svārstās no 300 līdz 450 metriem virs jūras līmeņa.<ref name="HSW2"/> == Demogrāfija == Sahārā dzīvo ļoti maz cilvēku, galvenokārt, [[arābi]], [[berberi]] un [[mauri]]. No mazākām etniskajām grupām ievērojami ir arī [[tuaregi]] un [[tubu]]. Mazliet vairāk par pusi no Sahārā dzīvojošajiem ir [[lauksaimnieki]], kas dzīvo [[oāze|oāzēs]], bet atlikušie ir [[klejotāji]] vai daļēji klejotāji. == Flora un fauna == Izņemot [[oāze]]s, Sahāras [[augājs]] ir ļoti trūcīgs, tomēr tikai dažās tuksneša vietās pilnībā nav atrodama neviena [[augi|augu]] suga, piemēram, [[Tanezrufts|Tanezruftā]] un dažos [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] reģionos.<ref name="HSW3"/> Lielākie Sahāras [[dzīvnieki]] ir [[antilopes]] un [[gazeles]], kā arī pieradinātie [[vienkupra kamielis|vienkupra kamieļi]] un [[kaza]]s. Tajā dzīvo arī [[zaķi]], [[lapsas]], [[ķirzakas]], [[čūskas]] un dažādi [[kukaiņi]]. == Atsauces == {{commonscat|Sahara|Sahāra}} {{atsauces|refs= <ref name="HSW1">{{tīmekļa atsauce | url= http://geography.howstuffworks.com/africa/the-sahara-desert.htm | title= The Sahara Desert | publisher= HowStuffWorks | accessdate= 2012-08-22 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120820180004/http://geography.howstuffworks.com/africa/the-sahara-desert.htm | archivedate= 2012-08-20 }}</ref> <ref name="HSW2">{{tīmekļa atsauce | url= http://geography.howstuffworks.com/africa/the-sahara-desert1.htm | title= The Sahara Desert: Physical Geography | publisher= HowStuffWorks | accessdate= 2012-08-22 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20121012014131/http://geography.howstuffworks.com/africa/the-sahara-desert1.htm | archivedate= 2012-10-12 }}</ref> <ref name="HSW3">{{tīmekļa atsauce | url= http://geography.howstuffworks.com/africa/the-sahara-desert4.htm | title= The Sahara Desert: Plants and Animals | publisher= HowStuffWorks | accessdate= 2012-08-22 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20121011052636/http://geography.howstuffworks.com/africa/the-sahara-desert4.htm | archivedate= 2012-10-11 }}</ref> }} {{Āfrika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas tuksneši]] h7ul8rtocj5t2m7mo7auhb9qzfiiwcl 0 12082 3675466 3624226 2022-08-25T09:02:49Z Boja02 73337 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|futbola klubu|basketbola klubu|FC Barcelona (basketbola klubs)}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFCC00 | bg_color = #A4234B | nos = ''FC Barcelona'' | logo_links = FCB.svg | logo_izm = 180px | pilns = ''Futbol Club Barcelona'' | iesauka = ''Barça, Azulgranas, Culés'' | pilsēta = {{vieta|Spānija|Katalonija|Barselona}} | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] | sez = [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021.—2022.]] | poz = 2. vieta | dib = 1899 | dib_mēn = 11 | dib_dat = 29 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Camp Nou]]'' | ietilp = 99 354<ref name="info">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fcbarcelona.cat/web/english/club/club_avui/informacio_corporativa/barca_enxifres/barca_enxifres.html |title=Information |publisher=FC Barcelona |accessdate=27 November 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100822200204/http://www.fcbarcelona.cat/web/english/club/club_avui/informacio_corporativa/barca_enxifres/barca_enxifres.html |archivedate={{dat|2010|08|22||bez}} }}</ref> | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Spānija}} Žoans Laporta | menedžeris = | tren = {{flaga|Spānija}} [[Šavi]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = ''[[La Liga]]'' | uzvaras1 = 26 | līga2 = [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas]] | uzvaras2 = 30 | līga3 = [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] | uzvaras3 = 5 | līga4 = [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju]] | uzvaras4 = 4 <!------ krāsas -------> | pattern_la1 = | pattern_b1 = _barcelona2223h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = _barcelona2223h | pattern_so1 = _barcelona2223h | leftarm1 = 000040 | body1 = 000040 | rightarm1 = 000040 | shorts1 = 000040 | socks1 = 000040 | pattern_la2 = _barcelona2223a | pattern_b2 = _barcelona2223a | pattern_ra2 = _barcelona2223a | pattern_sh2 = _barcelona2223a | pattern_so2 = _barcelona2223al | leftarm2 = DEB566 | body2 = DEB566 | rightarm2 = DEB566 | shorts2 = DEB566 | socks2 = DEB566 | pattern_la3 = _barcelona2223t | pattern_b3 = _barcelona2223t | pattern_ra3 = _barcelona2223t | pattern_sh3 = _barcelona2223t | pattern_so3 = _barcelona2223t | leftarm3 = C9CCCE | body3 = C9CCCE | rightarm3 = C9CCCE | shorts3 = C9CCCE | socks3 = C9CCCE }} '''''Futbol Club Barcelona''''' ({{izrunā|fubˈbɔɫ ˈkɫub bərsəˈɫonə}}), pazīstams kā '''''FC Barcelona''''' vai '''''Barça''''' ({{izrunā|ˈbar.sə}}), ir [[Barselona|Barselonā]] ([[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]) bāzēts sporta klubs, kurš vislabāk ir atpazīstams kā [[futbols|futbola]] klubs. 1899. gada 22. oktobrī Žoans Gampers, šveiciešu grāmatvedis, kurš tajā laikā dzīvojā Barselonā, ievietoja avīzē sludinājumu ar vēlmi dibināt futbola klubu. Atsaucās vienpadsmit entuziasti no Šveices, Anglijas un Spānijas, un 1899. gada 29. novembrī tika nodibināts futbola klubs Barcelona. Laika gaitā klubs kļuva par [[kataloņi|kataloniešu]] īpašumu un, atšķirībā no daudziem citiem sporta klubiem, FC Barcelona pieder tās atbalstītājiem. Klubs ir kļuvis par Katalonijas kultūras simbolu, un tā moto ir ''Més que un club'' ("Vairāk nekā klubs"). FC Barcelona fani ir pazīstami kā "kules" (''cules''), kas ir atvasinājums no kataloniešu valodas vārda ''Cul'' (latviešu: pakaļa). Kluba stadions ir ''Camp Nou'', celts 1954. gadā, un ir lielākais pēc ietilpības stadions Eiropā un otrais lielākais pasaulē. ''FC Barcelona'' ir otrais vislabāk zināmais Spānijas ''[[La Liga]]'' futbola klubs. 1928. gadā klubs pirmo reizi kopā ar ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' un ''[[Bilbao "Athletic"|Athletic Bilbao]]'' piedalījās Spānijas ''La Liga'' čempionātā. ''FC Barcelona'' ir viena no trīs klubiem (pārējie divi ir ''[[Bilbao "Athletic"|Athletic Bilbao]]'' un ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]''), kurš nekad nav izkritis no [[Spānija]]s augstākās [[futbols|futbola]] līgas. Jau pirmās sezonas beigās 1929. gadā, Barcelona kļuva par pirmajiem Spānijas čempioniem. Klubā ir iekļautas vēl 3 profesionālas sporta komandas: [[basketbols|basketbolā]] — [[FC Barcelona (basketbola klubs)|''FC Barcelona'']]; [[handbols|handbolā]] — ''[[FC Barcelona-Cifec]]''; hokejā uz skrituļslidām — ''[[FC Barcelona Sorli Discau]]''. Ir arī vairākas spēcīgas komandas amatieru līmenī šādos sporta veidos: [[telpu futbols|telpu futbolā]], [[regbijs|regbijā]], [[basketbols|sieviešu basketbolā]], [[futbols|sieviešu futbolā]] un [[ratiņkrēslu basketbols|ratiņkrēslu basketbolā]]. Šos sporta veidus pārstāv: ''[[FCB Rugby]]'', ''[[UB-Barça]]'' un ''[[FC Barcelona-Institut Guttman]]''. Pārējās amatieru komandas piedalās šādos sporta veidos: [[hokejs|hokejā]], [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[beisbols|beisbolā]], [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[lauka hokejs|lauka hokejā]], [[daiļslidošana|daiļslidošanā]] un [[volejbols|volejbolā]]. == Komandas sastāvs == :''{{dat|2022|3|20||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|pos=GK|nat=GER|name=[[Marks Andrē ter Štēgens]]}} {{Fs player|no= 2|pos=DF|nat=USA|name=[[Seržinjo Dests]]}} {{Fs player|no= 3|pos=DF|nat=ESP|name=[[Žerārs Pikē]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no= 4|pos=DF|nat=URU|name=[[Ronalds Arauho]]}} {{Fs player|no= 5|pos=MF|nat=ESP|name=[[Serhio Busketss]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 6|pos=MF|nat=ESP|name=[[Riki Pučs]]}} {{Fs player|no= 7|pos=FW|nat=FRA|name=[[Usmans Dembelē]]}} {{Fs player|no= 8|pos=DF|nat=BRA|name=[[Dani Alviss]]}} {{Fs player|no= 9|pos=FW|nat=NED|name=[[Memfiss Depajs]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=ESP|name=[[Ansu Fati]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=ESP|name=[[Adama Traore]]|other=īrē no [[Wolverhampton Wanderers]]}} {{Fs player|no=12|pos=FW|nat=DEN|name=[[Martins Braitvaits]]}} {{Fs player|no=13|pos=GK|nat=BRA|name=[[Netu]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=14|pos=MF|nat=ESP|name=[[Niko Gonsaless]]}} {{Fs player|no=15|pos=DF|nat=FRA|name=[[Klemāns Lenglē]]}} {{Fs player|no=16|pos=MF|nat=ESP|name=[[Pedri]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=NED|name=[[Lūks de Jongs]]|other=īrē no [[Sevilla FC|Sevilla]]}} {{Fs player|no=18|pos=DF|nat=ESP|name=[[Žordi Alba]]}} {{Fs player|no=19|pos=FW|nat=ESP|name=[[Ferrans Torress]]}} {{Fs player|no=20|pos=MF|nat=ESP|name=[[Serhi Roberto]]}} {{Fs player|no=21|pos=MF|nat=NED|name=[[Frenkijs de Jongs]]}} {{Fs player|no=22|pos=DF|nat=ESP|name=[[Oskars Mingvesa]]}} {{Fs player|no=23|pos=DF|nat=FRA|name=[[Samuēls Umtiti]]}} {{Fs player|no=24|pos=DF|nat=ESP|name=[[Eriks Garsija]]}} {{Fs player|no=25|pos=FW|nat=GAB|name=[[Pjērs Emeriks Obamejangs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lfp.es/Default.aspx?tabid=113&Controltype=EvHist&id=1&tmpd=28&tmph=110&e1=5&e2=&e3=&e4=|title=Evolution 1929–10|publisher=[[Liga de Fútbol Profesional]]|date=|accessdate=6 August 2010|archive-date={{dat|2011|07|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110720042754/http://www.lfp.es/Default.aspx?tabid=113&Controltype=EvHist&id=1&tmpd=28&tmph=110&e1=5&e2=&e3=&e4=}}</ref> ** '''Čempioni (26):''' 1929, 1944—45, 1947—48, 1948—49, 1951—52, 1952—53, 1958—59, 1959—60, 1973—74, 1984—85, 1990—91, 1991—92, 1992—93, 1993—94, 1997—98, 1998—99, 2004—05, 2005—06, 2008—09, 2009—10, 2010—11, 2012—13, [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015—16]], [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]] ** '''Vicečempioni (27):''' 1929—30, 1945—46, 1953—54, 1954—55, 1955—56, 1961—62, 1963—64, 1966—67, 1967—68, 1970—71, 1972—73, 1975—76, 1976—77, 1977—78, 1981—82, 1985—86, 1986—87, 1988—89, 1996—97, 1999—2000, 2002—04, 2006—07, 2011—12, 2013—14, [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]] * '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |language=Spanish |url=http://www.marca.com/deporte/futbol/copa–rey/palmares.html |title=Palmarés en |publisher=[[MARCA]] |date= |accessdate=22 June 2010 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (31):''' 1910, 1912, 1913, 1920, 1922, 1925, 1926, 1928, 1942, 1951, 1952, 1952—53, 1957, 1958—59, 1962—63, 1967—68, 1970—71, 1977—78, 1980—81, 1982—83, 1987—88, 1989—90, 1996—97, 1997—98, 2008—09, 2011—12, 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2020—21 ** '''Finālisti (11):''' 1919, 1932, 1936, 1954, 1973—74, 1983—84, 1985—86, 1995—96, 2010—11, 2013—14, 2018—19 * '''Spānijas Superkauss'''<ref name="Superkauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spansupcuphist.html|title=Spain - List of Super Cup Finals |publisher=[[RSSSF]] |date= |accessdate={{dat|2015|10|30|}}}}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (13):''' 1983, 1991, 1992, 1994, 1996, 2005, 2006, 2009, 2010, 2011, 2013, 2016, 2018 ** '''Finālisti (10):''' 1985, 1988, 1990, 1993, 1997, 1998, 1999, 2012, 2015, 2017 * '''Evas Duartes kauss'''<ref name="Superkauss" /> ** '''Kausa ieguvēji (3):''' 1948, 1952, 1953 ** '''Finālisti (2):''' 1949, 1951 * '''[[Spānijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spanleagcuphist.html|title=Spain - List of League Cup Finals |publisher=[[RSSSF]] |date= |accessdate={{dat|2015|10|30|}}}}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (2):''' 1983, 1986 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=Champions League history |publisher=[[Union of European Football Associations]] (UEFA) |date= |accessdate={{dat|2015|10|30|}} |archive-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170907105959/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html }}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (5):''' 1991—92, 2005—06, 2008—09, [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010—11]], 2014—15 ** '''Finālisti (3):''' 1960—61, 1985—86, 1993—94 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/index.html |title=UEFA Cup Winners' Cup |publisher=[[UEFA]] |date= |accessdate=22 June 2010 |archive-date={{dat|2010|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100501123433/http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/index.html }}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (4):''' 1978—79, 1981—82, 1988—89, 1996—97 ** '''Finālisti (2):''' 1968—69, 1990—91 * '''[[UEFA Superkauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/competitions/supercup/history/index.html |title=UEFA Super Cup |publisher=[[UEFA]] |accessdate=22 June 2010 |archive-date={{dat|2010|08|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100820032123/http://en.archive.uefa.com/competitions/supercup/history/index.html }}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (5):''' 1992, 1997, 2009, 2011, 2015 ** '''Finālisti (4):''' 1979, 1982, 1989, 2006 * '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/uefa/news/kind=1/newsid=2571.html |title=UEFA Cup: All-time finals |publisher=[[UEFA]] |accessdate={{dat|2015|10|30|}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150831110235/http://en.archive.uefa.com/uefa/news/kind%3D1/newsid%3D2571.html |archivedate={{dat|2015|08|31||bez}} }}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (3):''' 1955—58, 1958—60, 1965—66 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/fifa-tournaments/archive/clubworldcup/index.html |title=FIFA Club World Cup archive |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2015|10|30|}} |archive-date={{dat|2019|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190626184848/https://www.fifa.com/fifa-tournaments/archive/clubworldcup/index.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190626184848/https://www.fifa.com/fifa-tournaments/archive/clubworldcup/index.html |date={{dat|2019|06|26||bez}} }}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (3):''' 2009, 2011, 2015 ** '''Finālisti (1):''' 2006 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|FC Barcelona}} * [http://www.fcbarcelona.com Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{La Liga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi|Barcelona]] [[Kategorija:Sports Barselonā]] [[Kategorija:FC Barcelona]] me7vtazg1mq2dfdown8jmhgr7xp9rpc 10 15425 3675368 3674734 2022-08-25T03:05:06Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|50px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|50px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no ekskluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pusmiljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā <small>(attēlā)</small>, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu? * ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' <small>(attēlā)</small> esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no "[[Vienotība]]s" saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas "[[Progresīvie]]", taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls? * ... '''[[feromoni]]''' ir [[ķīmiskas vielas]], kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību? <!--dyk diena --> [[Attēls:J Vitolins.jpg|border|right|150px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] 5. jūlijā '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Ventspils domes priekšsēdētājs|Ventspils domes priekšsēdētāju]], amatā, kuru kopš [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] bija ieņēmis [[Aivars Lembergs]]? * ... '''[[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi]]''' noslēdza sarunas starp [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Vāciju]] par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā, ietverot arī vienošanos par etnisko [[vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju? * ... par '''[[nāves zona|nāves zonu]]''' [[Alpīnisms|alpīnismā]] parasti nosaka 8000 metrus virs jūras līmeņa (mazāk kā 356 [[Bārs (mērvienība)|milibāri]] [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... pirmo reizi pārraidīts [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] rudenī, '''''[[De Facto]]''''' ir vecākais analītiskās [[žurnālistika]]s televīzijas raidījums [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad polo bija iekļauts [[Olimpiskie sporta veidi|olimpisko spēļu programmā]]; sacensībās startēja piecas komandas, un lielākā daļa no komandām bija dažādu valstu sportistu sajaukums? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2018. gadā '''[[Edgars Kronbergs]]''' ieņēma partijas biedrenes [[Ramona Petraviča|Ramonas Petravičas]] vietu [[Saldus novads|Saldus novada]] domē, bet 2021. gada februārī uz laiku ieņēma viņas vietu arī [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... '''[[2009. gada administratīvi teritoriālā reforma|2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas]]''' gaitā notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa [[pašvaldība|pašvaldībām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2021. gada Latvijas čempionātā [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] [[orientierists]] '''[[Andris Jubelis]]''' izcīnīja sudraba medaļu [[5000 metri|5000 m]] distancē stadionā, piekāpjoties tikai Latvijas izlases skrējējam Uģim Jocim? * ... lai izveidotu attēlu '''[[radiogrāfija|radiogrāfijā]]''', rentgena ģenerators rada [[rentgena stari|rentgena staru]] kūli objekta virzienā, objekts absorbē daļu starojuma, atkarībā no tā blīvuma un strukturālā sastāva, bet tos rentgenstarus, kas iet caur objektu, aiz objekta uztver detektors? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? iz9dni903r6w6pxaljuuvrrbhpk8r6s 0 15671 3675269 3392917 2022-08-24T18:44:54Z Kikos 3705 /* Salas un salu grupas */ wikitext text/x-wiki {{Jūras infokaste |jūra=Ziemeļu Ledus okeāns |attēls=IBCAO betamap.jpg |attēls_izm = 300 |vietaskarte = Arktika |latd = 90 |latm = |lats = |latNS = N |longd = 0 |longm = |longs = |longEW = E |paraksta_izvietojums = top |relief = jā | okeāns = |platība = 14 100 000 |garums = |platums = |tilpums = 18 070 000 |temperatūra = –2 |Max_dziļums = 5450 |Vid_dziļums = 1038 |valstis = {{USA}}<br/>{{GRL}}<br/>{{CAN}}<br/>{{RUS}}<br />{{NOR}} |pilsētas = [[Murmanska]] }} '''Ziemeļu Ledus okeāns''' ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem [[okeāns|okeāniem]], lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā [[polārais loks|polārā loka]]. Ziemeļu Ledus okeānā atrodas arī [[Ziemeļpols]]. Kaut arī [[Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija|Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija]] uzskata, ka Ziemeļu Ledus okeāns ir īsts okeāns, daļa [[okeanogrāfija|okeanogrāfu]] to dēvē par “Arktisko Vidusjūru” vai vienkārši par “Arktisko jūru” un pieskaita to pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]]. == Ģeogrāfija == [[Attēls:NASA seaice 2005 lg.jpg|250px|thumb|Ledus sega Ziemeļu Ledus okeānā, NASA datorgrafika]] Lielu daļu okeāna neatkarīgi no gada laika klāj [[ledus]] — vasarā tā platība samazinās par aptuveni 50%. Kopējais ledus tilpums ir ap 26 000 km³. Ziemeļu Ledus okeāna ūdens ir mazāk sāļš nekā pārējos pasaules okeānos, jo aukstā laika dēļ iztvaiko maz ūdens, okeānam ir liela upju pieplūde un no tā pārējā [[Pasaules okeāns|Pasaules okeānā]] izplūst maz ūdens. Okeāns apskalo [[Eirāzija|Eirāziju]] ([[Norvēģija]], [[Krievija]]), [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]] ([[Aļaska]], [[Kanāda]]) un [[Grenlande|Grenlandi]]. Kopējais krasta līnijas garums ir 45 389 km. Ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] to savieno [[Beringa šaurums]], ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] — [[Deivisa šaurums]] starp Grenlandi un [[Bafina Zeme|Bafina Zemi]] un plašā zona starp Ziemeļu Ledus okeānam piederīgo Grenlandes jūru un Atlantijas okeānam piederīgo [[Norvēģu jūra|Norvēģu jūru]]. Zemūdens [[Lomonosova grēda]] sadala okeānu Eirāzijas (Nansena) baseinā un Ziemeļamerikas (Hiperborejas) baseinā. Okeāna Eiropas un Āzijas krasti ir augsti, ar [[fjords|fjordiem]], daudzviet — zemi, ar smilšu pludmalēm, upju deltām, lagūnām. Kanādas krasti pārsvarā zemi, līdzeni. === Straumes un klimats === [[Attēls:Polar bears near north pole.jpg|250px|thumb|Ziemeļu ledus okeānā līdzās atrodas ledus lāči un atomzemūdenes]] Vislielāko ūdens pieplūdi no Atlantijas okeāna dod relatīvi siltā [[Ziemeļatlantijas straume]] gar Norvēģijas krastiem, kas nosaka to, ka Barenca jūras dienvidu daļā ir maigāks klimats nekā citur līdzīgos platuma grādos. Relatīvi siltāks ūdens ienāk arī no Klusā okeāna caur Beringa šaurumu. Vislielāko ūdens noplūdi no ZIemeļu Ledus okeāna uz Atlantijas okeānu rada [[Austrumgrenlandes straume]]. Virs okeāna valda polārais klimats — šeit pastāvīgi ir auksts, gada gaitā temperatūra mainās maz. Ziemās valda tumsa, ļoti auksts un nemainīgs laiks, debesis ir skaidras. Savukārt vasarās ir gaišs visu dienu, laiks ir miglains un mitrs, bieži snieg vai līst. Lielā ūdens masa rada izlīdzinošu efektu, tāpēc Arktikā nav novērojamas tik krasas temperatūras izmaiņas kā [[Antarktika|Antarktikā]]. Ziemeļu Ledus okeāns ir avots aukstajām gaisa masām, kas virzās uz [[ekvators|ekvatora]] pusi, [[mērenā josla|mērenajā joslā]] sastopoties ar siltākām gaisa masām un radot lietu un sniegu. Visvairāk sniega ir martā un aprīlī: šajā laikā aizsalušo okeānu klāj 20—50 cm bieza sniega kārta. === Ledus un aisbergi === Okeānā bieži sastopami lieli [[aisbergs|aisbergi]], kas atdalās no [[Grenlande]]s ziemeļu daļas un Kanādas ziemeļaustrumu salu ledājiem. No [[Elsmīra Zeme]]s piekrastes nereti atdalās milzīgas peldošas ledus salas, kas saglabājas 6 un vairāk gadus, — šādu milzu ledus plātņu biezums ir 30—35 metri. Šādas ledus plātnes ir ļoti ērtas arktiskās izpētes staciju izvietošanai. Laikaposmā no oktobra līdz jūnijam okeāns praktiski pilnībā aizsalst. No oktobra līdz maijam kuģu virsbūvi apdraud smaga apledojuma veidošanās. Pirms mūsdienu [[ledlauzis|ledlaužu]] izveidošanas jebkuru kuģi Ziemeļu Ledus okeānā apdraudēja iesalšana un pat sadragāšana ledū. Šādus “sagūstītus” kuģus to ekipāžas pamet. Vismaz divi šādi kuģi tomēr ir spējuši desmitgadēm ilgi saglabāties un vienatnē, bez apkalpes dreifēt pa Ziemeļu Ledus okeānu — šādi noticis ar kuģiem ''[[Baychimo]]'' un ''[[Octavius]]''. == Jūras == [[Attēls:Solovki-1--07.2004.jpg|250px|thumb|Solovecas klosteris Baltajā jūrā]] Ziemeļu Ledus okeānā izdala šādas jūras: * [[Austrumsibīrijas jūra]] * [[Bafina jūra]] * [[Baltā jūra]] * [[Barenca jūra]] * [[Boforta jūra]] * [[Čukču jūra]] * [[Grenlandes jūra]] * [[Karas jūra]] * [[Laptevu jūra]] Pie Ziemeļu Ledus okeāna pieskaita arī [[Hudzona līcis|Hudzona līci]], kas ir okeāna vistālākais dienvidu punkts. == Bioloģija un vides problēmas == Par spīti skarbajiem laika apstākļiem, Ziemeļu Ledus okeāns ir diezgan bagāts ar dzīvību — sugu skaits šeit ir neliels, bet katra suga ir pārstāvēta ar lielu skaitu īpatņu. Ziemeļu Ledus okeāns ir bagāts ar zivīm, roņiem, vaļveidīgajiem. [[Attēls:SeaIce 2002-05 cmp 1979-2000.png|250px|thumb|Ledus segas platības izmaiņas okeānā kopš 1979. gada]] Okeānā ir maza augu daudzveidība, taču okeānā ir ļoti liela [[fitoplanktons|fitoplanktona]] masa. Fitoplanktonu baro barības vielas, kas okeānā nonāk ar upēm un citu okeānu straumēm. Vasarā lielāko daļu dienas ir gaišs, un tas ļauj notikt intensīvai fitoplanktona [[fotosintēze]]i, tas strauji vairojas. Savukārt ziemā, pastāvīgā tumsā, fitoplanktonam ir ļoti grūti izdzīvot. Fitoplanktonam ir ļoti liela nozīme Ziemeļu Ledus okeāna ekosistēmā. Ziemeļu Ledus okeāna [[ekosistēma]] ir trausla — tā sastāv no neliela sugu skaita un pat vienas sugas skaita un paradumu izmaiņas atstāj lielu ietekmi uz pārējām sugām. Diemžēl pēdējās desmitgadēs vides apstākļu izmaiņas un cilvēka rīcība vairākas okeānā dzīvojošo dzīvnieku sugas novedusi tuvu izmiršanai. Notiek arī citas izmaiņas — ledus sega okeānā kļūst plānāka, [[ozona caurums|ozona cauruma]] okeāns saņem spēcīgu ultravioleto staru devu. Ledus segas samazināšanās ietekmēs [[Zeme (planēta)|Zemes]] [[albedo]], vēl vairāk paātrinot globālo sasilšanu. Milzīgās ledus masas kušanas rezultātā Ziemeļatlantijā nokļūst aizvien vairāk saldūdens, kā ietekmē sāk mainīties Pasaules okeāna straumju režīms un notiek neparedzamas klimata izmaiņas. Neparedzamu ietekmi var atstāt arī [[radioaktīvie atkritumi|radioaktīvo atkritumu]] izgāztuves jūrā. Visvairāk šādu atkritumu jūrā izvesti PSRS laikā un arī pēdējās desmitgadēs. [[aukstais karš|Aukstā kara]] laikā Ziemeļu Ledus okeānā notika visspēcīgākie [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājumi. == Vēsture == [[Zeme (planēta)|Zemes]] polārie apvidi skarbo laika apstākļu dēļ bija pēdējās vietas, ko cilvēks izpētīja. [[Senā Grieķija|Grieķu]] pētnieks un ģeogrāfs [[Pītijs no Masīlijas]] apraksta tālu ziemeļu ceļojumu, kas notika 325. gadā p. m. ē. Senie grieķi šajā ceļojumā sasnieguši zemi, ko dēvējuši par ''Ultima Thule''; Saule šeit norietējusi tikai uz trim stundām un ūdens virsmu klājusi sarecējusi viela, kas neesot bijusi piemērota ne iešanai, ne kuģošanai. Grieķi visdrīzāk aprakstījuši ledus putru, savukārt "Ultima Thule" bijusi [[Islande]] vai [[Farēru salas]]. Viduslaiku kartogrāfi nezināja, vai attēlot ziemeļos sauszemi vai ūdeni, dažādi kartogrāfi rīkojās diametrāli pretēji: daži zīmēja zemi, citi — okeānu. Tā kā eiropieši ļoti vēlējās atrast ērtu ceļu uz [[Ķīna|Ķīnu]], kartēs biežāk tika zīmēta jūra. [[1723]]. gadā vairāki karšu izgatavotāji "izgudroja" īpašu okeānu — ''Oceanus Septentrionalis'' —, kas pletās gar karšu augšējo, ziemeļu malu. Viduslaikos notika tikai dažas ekspedīcijas, kas neguva īpašus panākumus: tika atklāta [[Novaja Zemļa]] (11. gadsimts) un [[Špicbergena]] (1596). Tā kā abas šīs salu grupas pastāvīgi ielenca ledus, to krastu līnijas nebija skaidri zināmas. [[Attēls:The Explorer A.E. Nordenskiöld (Georg von Rosen) - Nationalmuseum - 18399.tif|250px|thumb|[[Ādolfs Ēriks Nordenšelds]] pēta Arktiku. Georga fon Rozena glezna, 1886.]] Neziņa par to, kas atrodas aiz ledus barjeras, radīja mītus. Anglijā un citās Eiropas zemēs ilgi saglabājās ticība tam, ka aiz ledus tālāk ziemeļos atrodas "atklāta polārā jūra" bez ledus. Šo jūru 19. gadsimta vidū meklēja vairākas eiropiešu un amerikāņu ekspedīcijas, baumas vēl vairāk uzkurināja vairāku ekspedīciju liecības, ka viņi šādu jūru tiešām sasnieguši. Vēl 19. gadsimta beigās mītiskās jūras apraksti parādījās pat nopietnās zinātniskās grāmatās. Tikai ap gadsimtu miju, kad polārpētnieki aizvien vairāk tuvojās Ziemeļpolam, ticība atklātai polārai jūrai izzuda. Pirmais ar kuģi Ziemeļu Ledus okeānu šķērsoja [[Fritjofs Nansens]] [[1896]]. gadā. Ar suņu pajūgu Ziemeļu Ledus okeānu pirmais šķērsoja [[Vollijs Herberts]] [[1969]]. gadā, veicot ceļu no Aļaskas uz Špicbergenu; papildu aprīkojumu un pārtiku viņam piegādāja no gaisa. Kopš [[1937]]. gada uz Ziemeļu Ledus okeāna ledus tiek veidotas dreifējošas okeāna izpētes stacijas, kas kopā ar ledu veic tūkstošiem kilometrus tālus ceļojumus pa okeānu. == Nozīme ekonomikā == Ziemeļu Ledus okeāns ir īsākais ceļš pa ūdeni starp Ziemeļeiropu un Austrumāziju, bet jo īpaši — starp ar dabas resursiem bagātās [[Krievija]]s ziemeļu un austrumu ostām. Kuģošana iespējama 3—5 mēnešus, tā notiek gan gar Krievijas, gan arī gar Aļaskas un Kanādas krastiem. Okeānā uz ledus atrodas arī vairākas ASV un Krievijai piederošas dreifējošas zinātniskās stacijas. Reģions ir ļoti bagāts ar dabas resursiem — šeit ir lielas [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s atradnes, citu materiālu atradnes. Okeānā vēl nav nospraustas robežas, kas rada spriedzi starp reģiona valstīm. Potenciāli šeit varētu atrasties vairāk nekā viena ceturtā daļa vēl neatklāto pasaules naftas un dabasgāzes resursu, kuru izmantošana varētu pilnībā izmainīt pasaules ekonomiku un politiku. == Saraksti == === Svarīgākās ostas === [[Attēls:Churchill Seaport 1996-08-12.jpg|250px|thumb|Čērčilas osta Hudzona līča krastā]] Ziemeļu Ledus okeāna krastā ir maz pilsētu — lielākās ostas vienlaikus ir arī lielākās un nozīmīgākās piekrastes pilsētas. * [[Čērčila]], [[Manitoba]], [[Kanāda]] * [[Inuvika]], Kanāda * [[Prūdobeja]], [[Aļaska]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * [[Barova]], Aļaska, ASV * [[Peveka]], [[Krievija]] * [[Tiksi]], Krievija * [[Diksona]], Krievija * [[Dudinka]], Krievija * [[Murmanska]], Krievija * [[Arhangeļska]], Krievija * [[Kirkenesa]], [[Norvēģija]] * [[Vardo]], Norvēģija * [[Longjira]], Norvēģija, Špicbergena === Salas un salu grupas === * [[Franča Jozefa Zeme]] (Krievija) * [[Grenlande]] (Dānija, Ziemeļu Ledus okeāns apskalo lielāko daļu salas piekrastes) * [[Jaunsibīrijas salas]] (Krievija) * [[Kanādas Arktiskais Arhipelāgs]] (Kanāda) ** [[Akseļa Heiberga sala]] ** [[Bafina Zeme]] ** [[Benksa sala]] ** [[Devona (sala)|Devona]] ** [[Elsmīras sala]] ** [[Prinča Patrika sala]] ** [[Somerseta (sala)|Somerseta]] ** [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]] ** [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] * [[Kolgujeva sala]] (Krievija) * [[Novaja Zemļa]] (Krievija) * [[Severnaja Zemļa]] (Krievija) * [[Špicbergena]] (Norvēģija) * [[Vrangeļa sala]] (Krievija) === Lielākās ietekas === * [[Jeņiseja]] (Krievija) * [[Kolima (upe)|Kolima]] (Krievija) * [[Ļena]] (Krievija) * [[Makenzi]] (Kanāda) * [[Oba]] (Krievija) * [[Ziemeļu Dvina]] (Krievija) == Skatīt arī == * [[Pasaules okeāni un jūras]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.arctic-council.org Arktikas Padome] * [https://web.archive.org/web/20060106013649/http://vitalgraphics.grida.no/arcticmap/ Arktikas vides atlants] — Interaktīva karte * [http://www.arctic.noaa.gov NOAA Arctic Theme Page] * [https://web.archive.org/web/20120702084209/http://www.unaami.noaa.gov/ Arctic time series: The Unaami Data collection] * [http://www.arctic.noaa.gov/gallery_np.html Tīkla kamera Ziemeļpolā] * [http://www.arctic.noaa.gov/gallery_np_weatherdata.html Laika apstākļi Ziemeļpolā šobrīd] * [http://www.wired.com/news/technology/0,1282,63980,00.html ''Search for Arctic Life Heats Up'' by Stephen Leahy] * [http://www.polarfoundation.org/ Starptautiskais polārais fonds] {{Okeāni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Okeanogrāfija]] [[Kategorija:Okeāni]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Arktika]] 5dcvys8hqb9czdlreegn0ncb8ojxwjg 0 16517 3675090 3426246 2022-08-24T14:01:56Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Atkins → Etkins using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste |Nosaukums = 2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā |Logo = Osaka2007.gif |Izmērs = 195 |Stadions = [[Nagai stadions]] |Norises vieta = [[Osaka]], [[Japāna]] |Laiks = [[24. augusts]] - [[2. septembris]] |Valstu skaits = 200 |Atlētu skaits = 1978 |Disciplīnas = 47 |Iepriekšējais = [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005]] |Nākamais = [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]] }}'''2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā''' bija jau 11. [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]], kurš notika [[Osaka|Osakā]], [[Japāna|Japānā]] no 2007. gada 24. augusta līdz 2. septembrim. Iepriekšējais Pasaules čempionāts notika [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]], bet nākamais notika [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]]. == Rezultāti == === Vīrieši === <small> PR - pasaules rekords ČR - čempionāta rekords VR - valsts rekords SP - sportista rekords SR - sezonas rekords ER - Eiropas rekords</small> {| class="wikitable" border="1" style="font-size:100%" |- ! scope=col style="width:120px; background: #efefef;"| Disciplīna ! scope=col colspan=2 style="width:200px; background: gold;" | Zelts ! scope=col colspan=2 style="width:200px; background: silver;" | Sudrabs ! scope=col colspan=2 style="width:200px; background: #cc9966;" | Bronza |- |100 m |{{flaga|ASV}} [[Taisons Gejs]]||9,85 |{{flaga|Bahamas}} [[Deriks Etkinss]]||9,91 (VR) |{{flaga|Jamaika}} [[Asafa Pauels]]||9,96 |- |200 m |{{flaga|ASV}} [[Taisons Gejs]]||19,76 (ČR) |{{flaga|Jamaika}} [[Useins Bolts]]||19,91 |{{flaga|ASV}} [[Volless Spīrmons]]||20,05 |- |400 m |{{flaga|ASV}} [[Džeremijs Veriners]]||43,45 (PR) |{{flaga|ASV}} [[Lešons Merits]]||43,96 (PR) |{{flaga|ASV}} [[Andželo Teilors]]||44,32 |- |800 m |{{flaga|Kenija}} [[Alfrēds Kirva Jego]]||1:47.09 |{{flaga|Kanāda}} [[Gerijs Rīds]]||1:47.10 |{{flaga|Krievija}} [[Jurijs Borzakovskis]]||1:47.39 |- |1500 m |{{flaga|ASV}} [[Bernards Lagats]]||3:34,77 |[[Attēls:Flag of Bahrain (bordered).svg|20px]] [[Rašids Ramzī]]||3:35,00 (SR) |{{flaga|Kenija}} [[Šadraks Kibets Korirs]]||3:35,04 |- |5000 m |{{flaga|ASV}} [[Bernards Lagats]]||13:45.87 |{{flaga|Kenija}} [[Eliuds Kipčoge]]||13:46.00 |[[Attēls:Flag of Uganda.svg|20px]] [[Mozess Kipsiro]]||13:46.75 |- |10 000 m |{{flaga|Etiopija}} [[Keneniss Bekele]]||27:05,90 (SR) |{{flaga|Etiopija}} [[Sileši Sihine]]||27:09,03 |{{flaga|Kenija}} [[Martins Matati]]||27:12,17 |- |110 m/b |{{flaga|Ķīna}} [[Lū Sjans]]||12,95 |{{flaga|ASV}} [[Terenss Trammels]]||12,99 |{{flaga|ASV}} [[Deivids Peins]]||13,02 (PR) |- |400 m/b |{{flaga|ASV}} [[Kerons Klements]]||47,61 (SR) |{{flaga|Dominikāna}} [[Fēlikss Sančess]]||48,01 (SR) |{{flaga|Polija}} [[Mareks Plavgo]]||48,12 (VR) |- |3000 m/šķ |{{flaga|Kenija}} [[Brimins Kipruto]]|| |{{flaga|Kenija}} [[Ezekils Kemboi]]|| |{{flaga|Kenija}} [[Ričards Matelongs]]|| |- |Maratons |{{flaga|Kenija}} [[Lūks Kibets]]||2:15:59 |[[Attēls:Flag of Qatar (bordered).svg|20px]] [[Mubaraks Šami]]||2:17:18 |[[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px]] [[Viktors Rotlins]]||2:17:25 |- |20 km soļošana |[[Attēls:Flag of Ecuador.svg|20px]] [[Džefersons Perezs]]||1:22:20 |[[Attēls:Flag of Spain.svg|20px]] [[Fransisko Havjērs Fernandess]]||1:22:40 |[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|20px]] [[Hatems Gola]]||1:22:40 |- |50 km soļošana |{{flaga|Austrālija}} [[Neitans Dīks]]||3:43,53 (SR) |[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Johans Denīzs]]||3:44,22 (SR) |[[Attēls:Flag of Italy.svg|20px]] [[Alekss Švāzers]]||3:44,38 |- |Trīssoļlēkšana |[[Attēls:Flag of Portugal.svg|20px]] [[Nelsons Evora]]||17,74 (VR) |[[Attēls:Flag of Brazil.svg|20px]] [[Žadels Gregorio]]||17,59 |{{flaga|ASV}} [[Valters Deiviss]]||17,33 (SR) |- |Tāllēkšana |{{flaga|Panama}} [[Ērvins Saladino]]||8,57 (VR) |[[Attēls:Flag of Italy.svg|20px]] [[Endrjū Hovs]]||8,47 (VR) |{{flaga|ASV}} [[Dvaits Filips]]||8,30 |- |Kārtslēkšana |{{flaga|ASV}} [[Breds Vokers]]||5,86 |[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Romēns Menīls]]||5,86 (SR) |{{flaga|Vācija}} [[Denijs Ekers]]||5,81 |- |Augstlēkšana |{{flaga|Bahamas}} [[Donalds Tomass]]||2,35 |{{flaga|Krievija}} [[Jaroslavs Ribakovs]]||2,35 (SR) |[[Attēls:Flag of Cyprus (bordered).svg|20px]] [[Kiriakis Ijannu]]||2,35 (VR) |- |Desmitcīņa |[[Attēls:Flag of the Czech Republic (bordered).svg|20px]] [[Romāns Šebrle]]||8676 |{{flaga|Jamaika}} [[Moriss Smits]]||8644 (VR) |[[Attēls:Flag of Kazakhstan.svg|20px]] [[Dmitrijs Karpovs]]||8586 (SR) |- |Vesera mešana |[[Attēls:Flag of Belarus.svg|20px]] [[Ivans Tihons]]||83,63 (SR) |[[Attēls:Flag of Slovenia (bordered).svg|20px]] [[Primožs Kozmuss]]||82,29 |[[Attēls:Flag of Slovakia (bordered).svg|20px]] [[Libors Harfreitāgs]]||81,60 (SR) |- |Diska mešana |[[Attēls:Flag of Estonia (bordered).svg|20px]] [[Gerds Kanters]]||68,94 |{{flaga|Vācija}} [[Roberts Hartings]]||66,68 |[[Attēls:Flag of the Netherlands.svg|20px]] [[Rutgers Smits]]||66,42 |- |Lodes grūšana |{{flaga|ASV}} [[Rēze Hofa]]||22,04 |{{flaga|ASV}} [[Ādams Nelsons]]||21,61 (SR) |[[Attēls:Flag of Belarus.svg|20px|Baltkrievija]] [[Andrejs Mikņevičs]]||21,27 (SR) |- |Šķēpmešana |[[Attēls:Flag of Finland (bordered).svg|20px]] [[Tero Pitkemeki]]||90,33 |[[Attēls:Flag of Norway.svg|20px]] [[Andreass Torkildsens]]||88,61 |{{flaga|ASV}} [[Bro Grīrs]]||86,21 |- |4x100 m |{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||37,78 (SR) |{{flaga|Jamaika}} [[Jamaika]]||37,89 (VR) |{{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]||37,90 (SR) |- |4x400 m |{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||2:55.56 (SR) |{{flaga|Bahamas}} [[Bahamu salas]]||2:59.18 |{{flaga|Polija}} [[Polija]]||3:00.05 |} === Sievietes === <small> PR - pasaules rekords ČR - čempionāta rekords VR - valsts rekords SP - sportista rekords SR - sezonas rekords ER - Eiropas rekords</small> {| class="wikitable" border="1" style="font-size:100%" |- ! scope=col style="width:120px; background: #efefef;"| Disciplīna ! scope=col colspan=2 style="width:200px; background: gold;" | Zelts ! scope=col colspan=2 style="width:200px; background: silver;" | Sudrabs ! scope=col colspan=2 style="width:200px; background: #cc9966;" | Bronza |- |100 m |{{flaga|Jamaika}} [[Veronika Kempbela]]||11,01 |{{flaga|ASV}} [[Laurena Viljamsa]]||11,01 (SR) |{{flaga|ASV}} [[Karmelita Džetere]]||11,02 (PR) |- |200 m |{{flaga|ASV}} [[Elisone Fēliksa]]||21,81 (PR) |{{flaga|Jamaika}} [[Veronika Kempbela]]||22,34 (SR) |[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|20px]] [[Suzantika Žajasinge]]||22,63 |- |400 m |{{flaga|Lielbritānija}} [[Kristīne Ohurogu]]||49,61 (PR) |{{flaga|Lielbritānija}} [[Nikola Sandersa]]||49,65 (PR) |{{flaga|Jamaika}} [[Novlēne Viljamsa]]||49,66 (SR) |- |800 m |{{flaga|Kenija}} [[Žanete Žepkosge]]||1:56,04 (PR) |[[Attēls:Flag of Morocco.svg|20px]] [[Hazna Benhasī]]||1:56,99 |[[Attēls:Flag of Spain.svg|20px]] [[Majte Martineza]]||1:57,62 (PR) |- |1500 m |[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|20px]] [[Marjama Jusufa Džamala]]||3:58.75 (SR) |{{flaga|Krievija}} [[Jeļena Soboļeva]]||3:58.99 |[[Attēls:Flag of Ukraine.svg|20px]] [[Irina Lišcinska]]||3:58.99 (SR) |- |5000 m |{{flaga|Etiopija}} [[Mesereta Defāra]]||14:57,91 |{{flaga|Kenija}} [[Viviāna Šerjota]]||14:58,50 |{{flaga|Kenija}} [[Priskaha Jepletinga]]||14:59,21 |- |10 000 m |{{flaga|Etiopija}} [[Tiruneša Dibaba]]||31:55,41 (SR) |[[Attēls:Flag of Turkey.svg|20px]] [[Elvana Abejlegese]]||31:59,40 |{{flaga|ASV}} [[Kāra Gučera]]||32:02,05 (SR) |- |100 m/b |{{flaga|ASV}} [[Mišele Perija]]||12,46 |{{flaga|Kanāda}} [[Perdita Felisjēna]]||12,49 (SR) |{{flaga|Jamaika}} [[Delorēna Enisa-Londona]]||12,50 (PR) |- |400 m/b |{{flaga|Austrālija}} [[Jana Rolisone]]||53,31 (SR) |{{flaga|Krievija}} [[Jūlija Pečonkina]]||53,50 (SR) |{{flaga|Polija}} [[Anna Jeseņa]]||53,92 |- |3000 m/šķ |{{flaga|Krievija}} [[Jekaterina Volkova]]||9:06,57 (ČR) |{{flaga|Krievija}} [[Tatjana Petrova]]||9:09,19 (PR) |{{flaga|Kenija}} [[Enisa Jepkorira]]||9:20,09 |- |Maratons |{{flaga|Kenija}} [[Katerīne Ndereba]]||2:30:37 |{{flaga|Ķīna}} [[Čunšu Žu]]||2:30:45 |[[Attēls:Flag of Japan (bordered).svg|20px]] [[Reiko Tosa]]|| 2:30:55 |- |20 km soļošana |{{flaga|Krievija}} [[Olga Kaņiskina]]||1:30,09 |{{flaga|Krievija}} [[Tatjana Šemjakina]]||1:30,42 |[[Attēls:Flag of Spain.svg|20px]] [[Marija Vasko]]||1:30,47 |- |Trīssoļlēkšana |{{flaga|Kuba}} [[Jargelisa Saviņjē]]||15,28 (PR) |{{flaga|Krievija}} [[Tatjana Ļebedeva]]||15,07 |[[Attēls:Flag of Greece.svg|20px]] [[Krisopī Devecī]]||15,04 |- |Tāllēkšana |{{flaga|Krievija}} [[Tatjana Ļebedeva]]||7,03 |{{flaga|Krievija}} [[Ludmila Kolčanova]]||6,92 |{{flaga|Krievija}} [[Tatjana Kotova]]||6,90 (SR) |- |Kārtslēkšana |{{flaga|Krievija}} [[Jeļena Isinbajeva]]||4,80 |[[Attēls:Flag of the Czech Republic (bordered).svg|20px]] [[Katerīna Badurova]]||4,75 (VR) |{{flaga|Krievija}} [[Svetlana Feofanova]]||4,75 |- |Augstlēkšana |[[Attēls:Flag of Croatia.svg|20px]] [[Blanka Vlašiča]]||2.05 |[[Attēls:Flag of Italy.svg|20px]] [[Antonieta Di Martino]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Anna Čičerova]]||2,03 (NR)<br />2,03 (PR) |align="center" colspan="2"| ''nepasniedza'' |- |Septiņcīņa |[[Attēls:Flag of Sweden.svg|20px]] [[Karolīna Klufta]]||7032 (PR) |[[Attēls:Flag of Ukraine.svg|20px]] [[Ludmila Blonska]]||6832 (VR) |{{flaga|Lielbritānija}} [[Kellija Sotertone]]||6510 (SR) |- |Vesera mešana |{{flaga|Vācija}} [[Betija Haidlere]]||74,76 |{{flaga|Kuba}} [[Jipsī Moreno]]||74,74 |{{flaga|Ķīna}} [[Vensjū Žana]]||74,39 |- |Diska mešana |{{flaga|Vācija}} [[Franka Dīča]]||66,61 |{{flaga|Krievija}} [[Darja Pisčalnikova]]||65,78 (PR) |{{flaga|Kuba}} [[Jarelisa Baroša]]||63,90 (PR) |- |Lodes grūšana |[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|20px]] [[Valērija Villī]]||20,54 (PR) |[[Attēls:Flag of Belarus.svg|20px]] [[Nadzeja Astapčuka]]||20,48 (SR) |{{flaga|Vācija}} [[Nadīne Klainerta]]||19,77 (SR) |- |Šķēpmešana |[[Attēls:Flag of the Czech Republic (bordered).svg|20px]] [[Barbora Špotākova]]||67,07 (VR) |{{flaga|Vācija}} [[Kristīna Obergfella]]||66,46 |{{flaga|Vācija}} [[Štefija Neriusa]]||64,42 |- |4x100 m |{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||41,98 (SR) |{{flaga|Jamaika}} [[Jamaika]]||42,01 (SR) |[[Attēls:Flag of Belgium.svg|20px]] [[Beļģija]]||42,75 (VR) |- |4x400 m |{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||3:18:55 (SR) |{{flaga|Jamaika}} [[Jamaika]]||3:19:73 (NR) |{{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]||3:20:04 (NR) |} == Dalībvalstis == {| |valign=top| * {{flaga|Alžīrija}} [[Alžīrija]] * {{flaga|Amerikāņu Samoa}} [[Amerikāņu Samoa]] * {{flaga|Angilja}} [[Angiļa]] * {{flaga|Antigva un Barbuda}} [[Antigva un Barbuda]] * {{flaga|Antiļu salas}} [[Antiļu salas]] * {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Apvienotā Karaliste]] * {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]] * {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Bahamas}} [[Bahamas]] * {{flaga|Bahreina}} [[Bahreina]] * {{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]] * {{flaga|Beļģija}} [[Beļģija]] * {{flaga|Benina}} [[Benina]] * {{flaga|Botsvana}} [[Botsvana]] * {{flaga|Brazīlija}} [[Brazīlija]] * {{flaga|Bruneja}} [[Bruneja]] * {{flaga|Burkinafaso}} [[Burkina Faso]] * {{flaga|Čada}} [[Čada]] * {{flaga|Čehija}} [[Čehija]] * {{flaga|Dānija}} [[Dānija]] * {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Dienvidāfrika]] * {{flaga|Dominika}} [[Dominika]] * {{flaga|Dominikāna}} [[Dominikāna]] * {{flaga|Ekvadora}} [[Ekvadora]] * {{flaga|Ekvatoriālā Gvineja}} [[Ekvatoriālā Gvineja]] * {{flaga|Eritreja}} [[Eritreja]] |valign=top| * {{flaga|Etiopija}} [[Etiopija]] * {{flaga|Ēģipte}} [[Ēģipte]] * {{flaga|Fidži}} [[Fidži]] * {{flaga|Filipīnas}} [[Filipīnas]] * {{flaga|Francija}} [[Francija]] * {{flaga|Gabona}} [[Gabona]] * {{flaga|Gana}} [[Gana]] * {{flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]] * {{flaga|Grenāda}} [[Grenāda]] * {{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]] * {{flaga|Guama}} [[Guama]] * {{flaga|Gvineja}} [[Gvineja]] * {{flaga|Honkonga}} [[Honkonga]] * {{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]] * {{flaga|Indija}} [[Indija]] * {{flaga|Indonēzija}} [[Indonēzija]] * {{flaga|Irāka}} [[Irāka]] * {{flaga|Irāna}} [[Irāna]] * {{flaga|Itālija}} [[Itālija]] * {{flaga|Izraēla}} [[Izraēla]] * {{flaga|Īrija}} [[Īrija]] * {{flaga|Jamaika}} [[Jamaika]] * {{flaga|Japāna}} [[Japāna]] * {{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]] * {{flaga|Kaimanu salas}} [[Kaimanu salas]] * {{flaga|Kanāda}} [[Kanāda]] |valign=top| * {{flaga|Katara}} [[Katara]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Kazahstāna]] * {{flaga|Kenija}} [[Kenija]] * {{flaga|Kipra}} [[Kipra]] * {{flaga|Kiribati}} [[Kiribati]] * {{flaga|Kolumbija}} [[Kolumbija]] * {{flaga|Kongo Republika}} [[Kongo Republika|Kongo]] * {{flaga|Kongo Demokrātiskā Republika}} [[Kongo DR]] * {{flaga|Kostarika}} [[Kostarika]] * {{flaga|Krievija}} [[Krievija]] * {{flaga|Kuba}} [[Kuba]] * {{flaga|Kuka salas}} [[Kuka salas]] * {{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]] * {{flaga|Latvija}} [[Latvija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]] * {{flaga|Makao}} [[Makao]] * {{flaga|Maldīvija}} [[Maldīvija]] * {{flaga|Malta}} [[Malta]] * {{flaga|Maroka}} [[Maroka]] * {{flaga|Maurīcija}} [[Maurīcija]] * {{flaga|Meksika}} [[Meksika]] * {{flaga|Melnkalne}} [[Melnkalne]] * {{flaga|Mikronēzija}} [[Mikronēzija]] * {{flaga|Monako}} [[Monako]] * {{flaga|Mongolija}} [[Mongolija]] * {{flaga|Mozambika}} [[Mozambika]] |valign=top| * {{flaga|Namībija}} [[Namībija]] * {{flaga|Nauru}} [[Nauru]] * {{flaga|Nepāla}} [[Nepāla]] * {{flaga|Nigērija}} [[Nigērija]] * {{flaga|Nikaragva}} [[Nikaragva]] * {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande]] * {{flaga|Norfolka}} [[Norfolkas sala]] * {{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija]] * {{flaga|Palau}} [[Palau]] * {{flaga|Panama}} [[Panama]] * {{flaga|Polija}} [[Polija]] * {{flaga|Portugāle}} [[Portugāle]] * {{flaga|Puertoriko}} [[Puertoriko]] * {{flaga|Rumānija}} [[Rumānija]] * {{flaga|Salvadora}} [[Salvadora]] * {{flaga|Sanmarīno}} [[Sanmarīno]] * {{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābija]] * {{flaga|Senegāla}} [[Senegāla]] * {{flaga|Sentkitsa un Nevisa}} [[Sentkitsa un Nevisa]] * {{flaga|Sentvinsenta un Grenadīnas}} [[Sentvinsenta un Grenadīnas]] * {{flaga|Serbija}} [[Serbija]] * {{flaga|Sjerraleone}} [[Sjerraleone]] * {{flaga|Slovākija}} [[Slovākija]] * {{flaga|Slovēnija}} [[Slovēnija]] |valign=top| * {{flaga|Somālija}} [[Somālija]] * {{flaga|Somija}} [[Somija]] * {{flaga|Spānija}} [[Spānija]] * {{flaga|Sudāna}} [[Sudāna]] * {{flaga|Surinama}} [[Surinama]] * {{flaga|Šrilanka}} [[Šrilanka]] * {{flaga|Svatini}} [[Svatini]] * {{flaga|Šveice}} [[Šveice]] * {{flaga|Taizeme}} [[Taizeme]] * {{flaga|Tonga}} [[Tonga]] * {{flaga|Trinidāda un Tobāgo}} [[Trinidāda un Tobāgo]] * {{flaga|Tunisija}} [[Tunisija]] * {{flaga|Turcija}} [[Turcija]] * {{flaga|Uganda}} [[Uganda]] * {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]] * {{flaga|Ungārija}} [[Ungārija]] * {{flaga|Urugvaja}} [[Urugvaja]] * {{flaga|Vanuatu}} [[Vanuatu]] * {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] * {{flaga|Zambija}} [[Zambija]] * {{flaga|Zālamana Salas}} [[Zālamana Salas]] * {{flaga|Ziemeļu Marianas Salas}} [[Ziemeļu Marianas Salas]] * {{flaga|Zimbabve}} [[Zimbabve]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]] |} === Medaļas === {|class="wikitable" style="text-align:center" !Vieta!!width="160"|Valsts!!width="95"|{{Zelta medaļa}}!!width="95"|{{Sudraba medaļa}}!!width="95"|{{Bronzas medaļa}}!!width="95"|Kopā |- bgcolor="moccasin" |1||{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||14||4||8||'''26''' |- bgcolor="lightgrey" |2||{{flaga|Kenija}} [[Kenija]]||5||3||5||'''13''' |- bgcolor="burlywood" |3||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]||4||9||3||'''16''' |- |4||{{flaga|Etiopija}} [[Etiopija]]||3||1||0||'''4''' |- |5||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]||2||2||3||'''7''' |- |6||{{flaga|Čehija}} [[Čehija]]||2||1||0||'''3''' |- |7||{{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]||2||0||0||'''2''' |- |8||{{flaga|Jamaika}} [[Jamaika]]||1||6||3||'''10''' |- |9||{{flaga|Bahamas}} [[Bahamas]]||1||2||0||'''3''' |- |10||{{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]||1||1||3||'''5''' |- |11||{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]||1||1||1||'''3''' |- |11||{{flaga|Kuba}} [[Kuba]]||1||1||1||'''3''' |- |11||{{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]]||1||1||1||'''3''' |- |14||{{flaga|Bahreina}} [[Bahreina]]||1||1||0||'''2''' |- |15||{{flaga|Ekvadora}} [[Ekvadora]]||1||0||0||'''1''' |- |15||{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]]||1||0||0||'''1''' |- |15||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||1||0||0||'''1''' |- |15||{{flaga|Portugāle}} [[Portugāle]]||1||0||0||'''1''' |- |15||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]||1||0||0||'''1''' |- |15||{{flaga|Panama}} [[Panama]]||1||0||0||'''1''' |- |15||{{flaga|Horvātija}} [[Horvātija]]||1||0||0||'''1''' |- |15||{{flaga|Somija}} [[Somija]]||1||0||0||'''1''' |- |23||{{flaga|Itālija}} [[Itālija]]||0||2||1||'''3''' |- |24||{{flaga|Francija}} [[Francija]]||0||2||0||'''2''' |- |24||{{flaga|Kanāda}} [[Kanāda]]||0||2||0||'''2''' |- |26||{{flaga|Spānija}} [[Spānija]]||0||1||2||'''1''' |- |27||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]||0||1||1||'''2''' |- |28||{{flaga|Katara}} [[Katara]]||0||1||0||'''1''' |- |28||{{flaga|Turcija}} [[Turcija]]||0||1||0||'''1''' |- |28||{{flaga|Slovēnija}} [[Slovēnija]]||0||1||0||'''1''' |- |28||{{flaga|Brazīlija}} [[Brazīlija]]||0||1||0||'''1''' |- |28||{{flaga|Maroka}} [[Maroka]]||0||1||0||'''1''' |- |28||{{flaga|Dominikāna}} [[Dominikāna]]||0||1||0||'''1''' |- |28||{{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija]]||0||1||0||'''1''' |- |35||{{flaga|Polija}} [[Polija]]||0||0||3||'''3''' |- |36||{{flaga|Šveice}}[[Šveice]]||0||0||1||'''1''' |- |36||{{flaga|Tunisija}} [[Tunisija]]||0||0||1||'''1''' |- |36||{{flaga|Slovākija}} [[Slovākija]]||0||0||1||'''1''' |- |36||{{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande]]||0||0||1||'''1''' |- |36||{{flaga|Spānija}} [[Spānija]]||0||0||1||'''1''' |- |36||{{flaga|Kipra}} [[Kipra]]||0||0||1||'''1''' |- |36||{{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]]||0||0||1||'''1''' |- |36||{{flaga|Šrilanka}} [[Šrilanka]]||0||0||1||'''1''' |- |36||{{flaga|Beļģija}} [[Beļģija]]||0||0||1||'''1''' |- |36||{{flaga|Kazahstāna}} [[Kazahstāna]]||0||0||1||'''1''' |- |36||{{flaga|Japāna}} [[Japāna]]||0||0||1||'''1''' |- |36||{{flaga|Uganda}} [[Uganda]]||0||0||1||'''1''' |} == Latvijas pārstāvji == Čempionātā traumas dēļ nepiedalījās daudzcīņnieks [[Jānis Karlivāns]], savukārt [[Jeļena Prokopčuka]] čempionātu izlaida, lai labāk sagatavotos [[Ņujorkas maratons|Ņujorkas maratonam]]. === Rezultāti === <small> PR - pasaules rekords ČR - čempionāta rekords VR - valsts rekords SP - sportista rekords SR - sezonas rekords ER - Eiropas rekords</small><br /> <small> NS - nestartēja NF - nefišinēja DSK - diskvalificēts </small> {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 style="border-collapse:collapse" class="wikitable sortable" |!align="center" bgcolor="lightgrey"|'''Vieta''' |!align="center" bgcolor="lightgrey"|'''Sportists''' |!align="center" bgcolor="lightgrey"|'''Veids''' |!align="center" bgcolor="lightgrey"|'''Rezultāts''' |- |4||[[Vadims Vasiļevskis]]||Šķēpmešana||85,19 |- |11||[[Ēriks Rags]]||Šķēpmešana||80,01 |- |14||[[Ainārs Kovals]]||Šķēpmešana||79,42 |- |14||[[Igors Sokolovs]]||Vesera mešana||73,92 |- |15||[[Dmitrijs Miļkevičs]]||800m||1:46,27 |- |17||[[Aiga Grabuste]]||Septiņcīņa||6019 (PR) |- |22||[[Staņislavs Olijars]]||110m/b||13,78 |- |25||[[Māris Urtāns]]||Lodes grūšana||19,17 |- |28||[[Igors Kazakevičs]]||50km soļošana||4:19,43 |- |NF||[[Jolanta Dukure]]||20km soļošana||- |- |NF||[[Ingus Janevics]]||50km soļošana||- |} === Dalībnieki === [[Latvija|Latviju]] šajā čempionātā pārstāvēja 11 sportisti: * [[Staņislavs Olijars]] - 110 metru barjerskrējiens * [[Dmitrijs Miļkevičs]] - 800 metru skrējiens * [[Vadims Vasiļevskis]] - šķēpmešana * [[Ēriks Rags]] - šķēpmešana * [[Ainārs Kovals]] - šķēpmešana * [[Igors Kazakevičs]] - 50 kilometru soļošana * [[Ingus Janevics]] - 50 kilometru soļošana * [[Māris Urtāns]] - lodes grūšana * [[Igors Sokolovs]] - vesera mešana * [[Jolanta Dukure]] - 20 kilometru soļošana * [[Aiga Grabuste]] - septiņcīņa == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070825001049/http://www.osaka2007.jp/index_e.html Čempionāta oficiālā mājaslapa] {{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}} [[Kategorija:2007. gads sportā|Pasaules czempionazsts vieglatleztikaz]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Japānā]] 9ipe4bnkakm96q2ux4a7erxl1lk0eif 0 19425 3675307 3220778 2022-08-24T19:15:35Z Justinangelina 108496 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} '''Meklētājprogramma''' ir [[datorprogramma]], kas dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti. Kā meklētājprogrammu piemērus var minēt ''[[Google]]'' un ''[[Bing]]'', kas ļauj lietotājiem meklēt dokumentus [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmeklī]]. == Vēsture == Pirmais rīks, ko izmantoja informācijas meklēšanai [[Internets|Internetā]], bija ''[[Archie]]'', ko radīja [[Makgila Universitāte]]s ([[Kanāda]]) students [[Alans Emtegs]]. Programma lejuplādēja publisko anonīmo [[FTP]] vietņu failu direktoriju sarakstus un veidoja meklējamu failu nosaukumu datubāzi. ''Archie'' nemācēja meklēt pēc failu satura. [[1991]]. gadā [[Marks Makkahils]] [[Minesotas Universitāte|Minesotas Universitātē]] radīja ''[[Gopher]]'', kas indeksēja teksta dokumentu saturu. [https://alparslanduygu.com SEO] Pirmais tīmekļa meklētājs bija ''[[Wandex]]'' (mūsdienās vairs nepastāv), ko [[1993]]. gadā [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]] izstrādāja [[Metjū Grejs]]. 1993. gadā radās vēl viens tīmekļa meklētājs, kurš darbojas vēl šobaltdien, ''[[AliWeb]]''. Pirmais "pilna teksta" meklētājs bija ''[[WebCrawler]]'', kas parādījās [[1994]]. gadā. Atšķirībā no priekšgājējiem, tas ļāva lietotājam meklēt pēc jebkura vārda, ko satur [[tīmekļa lappuse]]. Tas bija pirmais meklētājs, kas guva plašāku popularitāti, un turpmākos gadus visi vadošie tīmekļa meklētāji darbojās pēc tā iedibinātiem principiem. 1994. gadā dienasgaismu ieraudzīja arī [[Kārnegi Melouna Universitāte|Kārnegi Melouna Universitātē]] izstrādātais meklētājs ''[[Lycos]]''. Drīz pēc tam radās arī vairāki citi tai laikā populāri meklētāji, piemēram, ''[[Excite]]'', ''[[Infoseek]]'', ''[[Inktomi (meklētājprogramma)|Inktomi]]'', ''[[Northern Light]]'' un ''[[AltaVista]]''. Tie sastādīja konkurenci tolaik populārajiem tīmekļa katalogiem, piemēram, ''[[Yahoo!]]''. Vēlāk lielākā daļa tīmekļa katalogu integrēja meklēšanas tehnoloģijas. [[1998]]. gadā divi [[Stenforda Universitāte]]s doktorantūras studenti [[Sergejs Brins]] un [[Lerijs Peidžs]] izstrādāja meklētāju ''[[Google meklētājs|Google]]'', kas tika balstīts uz jauniem principiem. Tas katrai tīmekļa lappusei rēķina popularitātes reitingu ''[[PageRank]]'', ko izmanto meklēšanas rezultātu secības noteikšanai. ''PageRank'' balstās uz pieņēmumu, ka saite no lappuses A uz lappusi B ir lappuses A balss par lappusi B. Tātad, jo vairāk hipersaišu uz noteiktu tīmekļa lappusi, jo augstāks tās reitings. Google sāka gūt plašu popularitāti sākot ar [[2001. gads|2001]]. gadu. Redzot Google popularitāti, [[2004. gads|2004]]. gadā savu meklētāju pārstrādāja ''[[Yahoo!]]''.{{nepieciešama atsauce}} Tas bija balstīts uz līdzīgiem principiem. [[2005. gads|2005]]. gadā jaunu tīmekļa meklētāju izlaida arī ''[[Microsoft]]'' (''[[MSN Search]]'', tagad ''[[Windows Live]]'').{{nepieciešama atsauce}} == Kā darbojas tīmekļa meklētāji == Mūsdienu tīmekļa meklētāju pamatā ir trīs autonomas darbības: # Programma-rāpulis apstaigā tīmekli, iegūstot no tā un saglabājot lokālā datubāzē tīmekļa lappuses. # Saglabātās tīmekļa lappuses tiek indeksētas, sasaistot tīmekļa lappuses ar atslēgvārdiem, kā arī izrēķinot katras lappuses reitingu. # Lietotājs var meklēt sev nepieciešamo informāciju, izmantojot iepriekš sagatavoto indeksu. == Skatīt arī == * [[Interneta meklētāju uzskaitījums]] * [[Interneta vēsture]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Meklētājprogrammas| ]] 4cq65fs64achubw7s2ic37wfet3ifn7 3675308 3675307 2022-08-24T19:15:44Z WikiBayer 76636 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Justinangelina|Justinangelina]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 78.84.113.216 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} '''Meklētājprogramma''' ir [[datorprogramma]], kas dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti. Kā meklētājprogrammu piemērus var minēt ''[[Google]]'' un ''[[Bing]]'', kas ļauj lietotājiem meklēt dokumentus [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmeklī]]. == Vēsture == Pirmais rīks, ko izmantoja informācijas meklēšanai [[Internets|Internetā]], bija ''[[Archie]]'', ko radīja [[Makgila Universitāte]]s ([[Kanāda]]) students [[Alans Emtegs]]. Programma lejuplādēja publisko anonīmo [[FTP]] vietņu failu direktoriju sarakstus un veidoja meklējamu failu nosaukumu datubāzi. ''Archie'' nemācēja meklēt pēc failu satura. [[1991]]. gadā [[Marks Makkahils]] [[Minesotas Universitāte|Minesotas Universitātē]] radīja ''[[Gopher]]'', kas indeksēja teksta dokumentu saturu. Pirmais tīmekļa meklētājs bija ''[[Wandex]]'' (mūsdienās vairs nepastāv), ko [[1993]]. gadā [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]] izstrādāja [[Metjū Grejs]]. 1993. gadā radās vēl viens tīmekļa meklētājs, kurš darbojas vēl šobaltdien, ''[[AliWeb]]''. Pirmais "pilna teksta" meklētājs bija ''[[WebCrawler]]'', kas parādījās [[1994]]. gadā. Atšķirībā no priekšgājējiem, tas ļāva lietotājam meklēt pēc jebkura vārda, ko satur [[tīmekļa lappuse]]. Tas bija pirmais meklētājs, kas guva plašāku popularitāti, un turpmākos gadus visi vadošie tīmekļa meklētāji darbojās pēc tā iedibinātiem principiem. 1994. gadā dienasgaismu ieraudzīja arī [[Kārnegi Melouna Universitāte|Kārnegi Melouna Universitātē]] izstrādātais meklētājs ''[[Lycos]]''. Drīz pēc tam radās arī vairāki citi tai laikā populāri meklētāji, piemēram, ''[[Excite]]'', ''[[Infoseek]]'', ''[[Inktomi (meklētājprogramma)|Inktomi]]'', ''[[Northern Light]]'' un ''[[AltaVista]]''. Tie sastādīja konkurenci tolaik populārajiem tīmekļa katalogiem, piemēram, ''[[Yahoo!]]''. Vēlāk lielākā daļa tīmekļa katalogu integrēja meklēšanas tehnoloģijas. [[1998]]. gadā divi [[Stenforda Universitāte]]s doktorantūras studenti [[Sergejs Brins]] un [[Lerijs Peidžs]] izstrādāja meklētāju ''[[Google meklētājs|Google]]'', kas tika balstīts uz jauniem principiem. Tas katrai tīmekļa lappusei rēķina popularitātes reitingu ''[[PageRank]]'', ko izmanto meklēšanas rezultātu secības noteikšanai. ''PageRank'' balstās uz pieņēmumu, ka saite no lappuses A uz lappusi B ir lappuses A balss par lappusi B. Tātad, jo vairāk hipersaišu uz noteiktu tīmekļa lappusi, jo augstāks tās reitings. Google sāka gūt plašu popularitāti sākot ar [[2001. gads|2001]]. gadu. Redzot Google popularitāti, [[2004. gads|2004]]. gadā savu meklētāju pārstrādāja ''[[Yahoo!]]''.{{nepieciešama atsauce}} Tas bija balstīts uz līdzīgiem principiem. [[2005. gads|2005]]. gadā jaunu tīmekļa meklētāju izlaida arī ''[[Microsoft]]'' (''[[MSN Search]]'', tagad ''[[Windows Live]]'').{{nepieciešama atsauce}} == Kā darbojas tīmekļa meklētāji == Mūsdienu tīmekļa meklētāju pamatā ir trīs autonomas darbības: # Programma-rāpulis apstaigā tīmekli, iegūstot no tā un saglabājot lokālā datubāzē tīmekļa lappuses. # Saglabātās tīmekļa lappuses tiek indeksētas, sasaistot tīmekļa lappuses ar atslēgvārdiem, kā arī izrēķinot katras lappuses reitingu. # Lietotājs var meklēt sev nepieciešamo informāciju, izmantojot iepriekš sagatavoto indeksu. == Skatīt arī == * [[Interneta meklētāju uzskaitījums]] * [[Interneta vēsture]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Meklētājprogrammas| ]] ffpcrad7f472j76hneap8i2a1ivl390 0 20826 3675271 3556500 2022-08-24T18:45:44Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Rugāju pagasts | karte = Rugāju pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Rugāju pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Rugāju pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Rugāju pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Rugāji | platība = 317,6 | iedzīvotāji = 1446<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 1446 / 317.6 round 1}} | izveidots = 1922 | mājaslapa = www.rugaji.lv }} '''Rugāju pagasts''' ir lielākā no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna]], [[Kubulu pagasts|Kubulu]], [[Balvu pagasts|Balvu]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērzkalnes]] un [[Vectilžas pagasts|Vectilžas]] pagastiem, [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Indrānu pagasts|Indrānu pagastu]] un [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Daukstu pagasts|Daukstu]], [[Stradu pagasts|Stradu]] un [[Litenes pagasts|Litenes]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Rugāji (ciems)|Rugājos]]. == Daba == [[Attēls:Pededze.JPG|thumb|200px|[[Pededze]]s upe pagasta rietumos]] Atrodas [[Austrumlatvijas zemiene|Austrumlatvijas zemienē]] - austrumu daļu aizņem [[Adzeles pacēlums]] bet rietumu daļu - [[Lubāna līdzenums]]. Augstākā vieta pagastā - 126,8 m vjl. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Pededze]] * [[Balupe]] ** [[Dūrupe]] ** [[Pokrateņa]] *** [[Avotiņa]] ** [[Teterupe]] ** [[Vārniene]] *** [[Sudarbe]] ==== Ezeri ==== * [[Lazdags]] - daļa atrodas Stradu pagastā, kopplatība 148 ha * [[Kalnis]] - daļa atrodas Stradu un Litenes pagastos, kopplatība 120 ha * [[Ilganču ezers]] (26,6 ha) * [[Pokratas ezers]] (25 ha) * [[Boževas ezers]] (22,6 ha) ==== Purvi ==== Pagasta dienvidu daļā iestiepjas [[Šņitkas purvs|Šņitkas purva]] ziemeļu daļa - Raganas purvs. Tālāk ziemeļrietumos atrodas [[Reibānu purvs]] (714 ha) == Vēsture == Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] vēlākajā Rugāju pagastā esošā [[Balvu muiža]]s daļa sadalīta 811 vienībās ar kopplatību 3689 ha.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas XIX. sējuma 36892-36894 slejas. Rīga: 1939.</ref> Rugāju pagasts izveidots 1922. gadā. 1938. gadā tā platība bija 372,9 km². 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja [[Daugasnes ciems|Daugasnes]], [[Dreimaņu ciems|Dreimaņu]], [[Kraukļu ciems|Kraukļu]], [[Medņu ciems|Medņu]], [[Pakratu ciems|Pakratu]], Rugāju un [[Teteru ciems|Teteru]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Rugāju ciemam pievienoja Dreimaņu un Pakratu ciemus, 1961. gadā - Kraukļu un Daugasnes ciemu [[padomju saimniecība]]s "Rugāji" un [[kolhozs|kolhoza]] "Blāzma" teritoriju. 1965. gadā Rugāju ciema p/s "Lazdukalns" teritoriju pievienoja [[Lazdukalna ciems|Lazdukalna ciemam]]. 1971. gadā Rugāju ciemam pievienoja lielāko daļu likvidētā Kraukļu ciema teritorijas. 1977. gadā pievienoja likvidētā Daugasnes ciema<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Latgale/Balvi/Daugasnes-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> teritoriju, bet daļu Rugāju ciema teritorijas iekļāva [[Tilžas ciems|Tilžas ciemā]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā, apvienojot ar Lazdukalna pagastu, izveido [[Rugāju novads|Rugāju novadu]]. 2021. gadā Rugāju novadu iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. === Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi === [[Attēls:Rugaju pasts.JPG|thumb|250px|Bijusī Rugāju pagastmāja, tagadējais pasts]] * Nr. 286: [[Sūra apmetne]] - Bolupes labajā krastā pie Sūra attekas * Nr. 287.: Medņu senkapi - Medņos pie Vārnienas upes tilta * Nr. 288.: Melnolīdumu viduslaiku kapsēta (Kara kapi) - Melnolīdumos, Vārnienas upes krastā * Nr. 289.: [[Dzirnavsalas apmetne]] - Mieriņos, Pededzes vecupes labajā krastā, Dzirnavsalas rajonā * Nr. 290.: Čušļu senkapi (Kara kapi) - pie Čušļu kapsētas * Nr. 291.: Mašķu senkapi (Kara kapi) - pie Mašķiem * Nr. 297.: Ķeibenieku senkapi (Kara kapi) - pie Tilžas pagasta Ķeibeniekiem * Nr. 292.: Vēžu senkapi - pie Vēžiem * Nr. 293.: Aizstirnes senkapi (Vecie kapi) - starp Aizstirni un Mazezeriņu * Nr. 2855.-2857.: Zenona Čudarāna, Anastāsijas Losānes, Annas Lužas sētas - Baldonēs (19. gs. v.-20. gs.) * Nr. 2858.: Zemnieku sēta "Bērzulejas" - Bērzulejās (20. gs. s.) * Nr. 2859.: Daudzenes tvaika dzirnavas - Daudzenē (20. gs. s.) * Nr. 2860.: Andzelmas Limanānes sēta - Nagļos (19. gs. 2.p. - 20. gs.) * Nr. 8320.: Nagļu (Reibānu) kapu kapliča - pie Lubānas novada robežas (19. gs. b.) * Nr. 2861.: Pokratas kapu kapliča - pie Rugāju-Tilžas ceļa (1930. gadi) * Nr. 2862.: Rugāju pagasta valdes ēka - Rugājos (1930. gadi) * Nr. 2863.: [[Rugāju pareizticīgo baznīca]] - Rugājos (1913).<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] - [[Liepājas rajons]])</ref> == Iedzīvotāji == Iedzīvotāju nacionālais sastāvs: [[latvieši]] - 84,9%, [[krievi]] - 12,3%, [[ukraiņi]] - 0,8%, citas tautības - 2%. === Apdzīvotās vietas === [[Aizstirne]], [[Anenhofa]], [[Biškāni]], [[Cūkusala]], [[Čušļi]], [[Daudzene]], [[Daugasne]], [[Dekšņi (Rugāju pagasts)|Dekšņi]], [[Dubļukalns]], [[Dzeņi (vieta)|Dzeņi]], [[Dziesnieki]], [[Griestiņi]], [[Grūzīši]], [[Kaņepiene]], [[Kozupe (ciems)|Kozupe]], [[Krampiņas]], [[Kraukļova (Rugāju pagasts)|Kraukļova]], [[Mazpokrota]], [[Medņi (vieta)|Medņi]], [[Mieriņi]], [[Nagļi]], [[Niedrumala]], [[Oparnieki]], [[Pērtupe]], [[Pliksna]], [[Pokrota]], [[Riekstusala]], [[Rugāji (ciems)|Rugāji]], [[Sebeži]], [[Silinieki (Rugāju pagasts)|Silinieki]], [[Stradi (Rugāju pagasts)|Stradi]], [[Strautiņi (Rugāju pagasts)|Strautiņi]], [[Strazdiņi]], [[Teteri (Rugāju pagasts)|Teteri]], [[Tikaiņi]], [[Upatnieki]], [[Žeivenieki]]. == Saimniecība == === Transports === Pagastu šķērso 1. šķiras valsts autoceļi [[Rēzekne]]-[[Gulbene]] ([[P36]]), [[Balvi]]-[[Kapūne]] ([[P47]]) un [[Kārsava]]-[[Tilža]]-[[Dubļukolns]] ([[P48]]). == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rugāju novads}} {{Balvu rajons}} {{Abrenes apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Rugaju pagasts}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Rugāju pagasts| ]] e3bv30mpkb3w6xa4zx6ommjk5of7x02 3675280 3675271 2022-08-24T18:52:16Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Rugāju pagasts | karte = Rugāju pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Rugāju pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Rugāju pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Rugāju pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Rugāji | platība = 317,6 | iedzīvotāji = 1446<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 1446 / 317.6 round 1}} | izveidots = 1922 | mājaslapa = www.rugaji.lv }} '''Rugāju pagasts''' ir lielākā no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna]], [[Kubulu pagasts|Kubulu]], [[Balvu pagasts|Balvu]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērzkalnes]] un [[Vectilžas pagasts|Vectilžas]] pagastiem, [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Indrānu pagasts|Indrānu pagastu]] un [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Daukstu pagasts|Daukstu]], [[Stradu pagasts|Stradu]] un [[Litenes pagasts|Litenes]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Rugāji (ciems)|Rugājos]]. == Daba == [[Attēls:Pededze.JPG|thumb|200px|[[Pededze]]s upe pagasta rietumos]] Atrodas [[Austrumlatvijas zemiene|Austrumlatvijas zemienē]] - austrumu daļu aizņem [[Adzeles pacēlums]] bet rietumu daļu - [[Lubāna līdzenums]]. Augstākā vieta pagastā - 126,8 m vjl. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Pededze]] * [[Balupe]] ** [[Dūrupe]] ** [[Pokrateņa]] *** [[Avotiņa]] ** [[Teterupe]] ** [[Vārniene]] *** [[Sudarbe]] ==== Ezeri ==== * [[Lazdags]] - daļa atrodas Stradu pagastā, kopplatība 148 ha * [[Kalnis]] - daļa atrodas Stradu un Litenes pagastos, kopplatība 120 ha * [[Ilganču ezers]] (26,6 ha) * [[Pokratas ezers]] (25 ha) * [[Boževas ezers]] (22,6 ha) ==== Purvi ==== Pagasta dienvidu daļā iestiepjas [[Šņitkas purvs|Šņitkas purva]] ziemeļu daļa - Raganas purvs. Tālāk ziemeļrietumos atrodas [[Reibānu purvs]] (714 ha) == Vēsture == Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] vēlākajā Rugāju pagastā esošā [[Balvu muiža]]s daļa sadalīta 811 vienībās ar kopplatību 3689 ha.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas XIX. sējuma 36892-36894 slejas. Rīga: 1939.</ref> Rugāju pagasts izveidots 1922. gadā. 1938. gadā tā platība bija 372,9 km². 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja [[Daugasnes ciems|Daugasnes]], [[Dreimaņu ciems|Dreimaņu]], [[Kraukļu ciems|Kraukļu]], [[Medņu ciems|Medņu]], [[Pakratu ciems|Pakratu]], Rugāju un [[Teteru ciems|Teteru]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Rugāju ciemam pievienoja Dreimaņu un Pakratu ciemus, 1961. gadā - Kraukļu un Daugasnes ciemu [[padomju saimniecība]]s "Rugāji" un [[kolhozs|kolhoza]] "Blāzma" teritoriju. 1965. gadā Rugāju ciema p/s "Lazdukalns" teritoriju pievienoja [[Lazdukalna ciems|Lazdukalna ciemam]]. 1971. gadā Rugāju ciemam pievienoja lielāko daļu likvidētā Kraukļu ciema<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Latgale/Balvi/Krauklu Latvijas PSR mazā encīklopēdija]</ref> teritorijas. 1977. gadā pievienoja likvidētā Daugasnes ciema<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Latgale/Balvi/Daugasnes-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> teritoriju, bet daļu Rugāju ciema teritorijas iekļāva [[Tilžas ciems|Tilžas ciemā]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā, apvienojot ar Lazdukalna pagastu, izveido [[Rugāju novads|Rugāju novadu]]. 2021. gadā Rugāju novadu iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]]. === Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi === [[Attēls:Rugaju pasts.JPG|thumb|250px|Bijusī Rugāju pagastmāja, tagadējais pasts]] * Nr. 286: [[Sūra apmetne]] - Bolupes labajā krastā pie Sūra attekas * Nr. 287.: Medņu senkapi - Medņos pie Vārnienas upes tilta * Nr. 288.: Melnolīdumu viduslaiku kapsēta (Kara kapi) - Melnolīdumos, Vārnienas upes krastā * Nr. 289.: [[Dzirnavsalas apmetne]] - Mieriņos, Pededzes vecupes labajā krastā, Dzirnavsalas rajonā * Nr. 290.: Čušļu senkapi (Kara kapi) - pie Čušļu kapsētas * Nr. 291.: Mašķu senkapi (Kara kapi) - pie Mašķiem * Nr. 297.: Ķeibenieku senkapi (Kara kapi) - pie Tilžas pagasta Ķeibeniekiem * Nr. 292.: Vēžu senkapi - pie Vēžiem * Nr. 293.: Aizstirnes senkapi (Vecie kapi) - starp Aizstirni un Mazezeriņu * Nr. 2855.-2857.: Zenona Čudarāna, Anastāsijas Losānes, Annas Lužas sētas - Baldonēs (19. gs. v.-20. gs.) * Nr. 2858.: Zemnieku sēta "Bērzulejas" - Bērzulejās (20. gs. s.) * Nr. 2859.: Daudzenes tvaika dzirnavas - Daudzenē (20. gs. s.) * Nr. 2860.: Andzelmas Limanānes sēta - Nagļos (19. gs. 2.p. - 20. gs.) * Nr. 8320.: Nagļu (Reibānu) kapu kapliča - pie Lubānas novada robežas (19. gs. b.) * Nr. 2861.: Pokratas kapu kapliča - pie Rugāju-Tilžas ceļa (1930. gadi) * Nr. 2862.: Rugāju pagasta valdes ēka - Rugājos (1930. gadi) * Nr. 2863.: [[Rugāju pareizticīgo baznīca]] - Rugājos (1913).<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] - [[Liepājas rajons]])</ref> == Iedzīvotāji == Iedzīvotāju nacionālais sastāvs: [[latvieši]] - 84,9%, [[krievi]] - 12,3%, [[ukraiņi]] - 0,8%, citas tautības - 2%. === Apdzīvotās vietas === [[Aizstirne]], [[Anenhofa]], [[Biškāni]], [[Cūkusala]], [[Čušļi]], [[Daudzene]], [[Daugasne]], [[Dekšņi (Rugāju pagasts)|Dekšņi]], [[Dubļukalns]], [[Dzeņi (vieta)|Dzeņi]], [[Dziesnieki]], [[Griestiņi]], [[Grūzīši]], [[Kaņepiene]], [[Kozupe (ciems)|Kozupe]], [[Krampiņas]], [[Kraukļova (Rugāju pagasts)|Kraukļova]], [[Mazpokrota]], [[Medņi (vieta)|Medņi]], [[Mieriņi]], [[Nagļi]], [[Niedrumala]], [[Oparnieki]], [[Pērtupe]], [[Pliksna]], [[Pokrota]], [[Riekstusala]], [[Rugāji (ciems)|Rugāji]], [[Sebeži]], [[Silinieki (Rugāju pagasts)|Silinieki]], [[Stradi (Rugāju pagasts)|Stradi]], [[Strautiņi (Rugāju pagasts)|Strautiņi]], [[Strazdiņi]], [[Teteri (Rugāju pagasts)|Teteri]], [[Tikaiņi]], [[Upatnieki]], [[Žeivenieki]]. == Saimniecība == === Transports === Pagastu šķērso 1. šķiras valsts autoceļi [[Rēzekne]]-[[Gulbene]] ([[P36]]), [[Balvi]]-[[Kapūne]] ([[P47]]) un [[Kārsava]]-[[Tilža]]-[[Dubļukolns]] ([[P48]]). == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rugāju novads}} {{Balvu rajons}} {{Abrenes apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Rugaju pagasts}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Rugāju pagasts| ]] clczi0xwwqjrc8qhw6al8rj2i0qaia3 0 20919 3675370 3671687 2022-08-25T03:32:08Z Flix11 76777 fix wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #fee702 | bg_color = #e31b22 | nos = ''Manchester United'' | logo = [[Attēls:Manchester United FC crest.svg|175px]] | pilns = ''Manchester United Football Club'' | iesauka = ''The Red Devils (sarkanie velni)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Mančestra}} | dib = 1878 | stad = ''[[Old Trafford]]'' | ietilp = 74 879 | prez = {{flaga|ASV}} [[Džoels Greizers]]<br>{{flaga|ASV}} [[Āvrams Gleizers]] | tren = {{flaga|Nīderlande}} [[Eriks ten Hags]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]] | poz = 6. vieta | pattern_la1 = _mufc2223h| pattern_b1 = _manutd2223h| pattern_ra1 = _mufc2223h| pattern_sh1 = _mufc2223h| pattern_so1 = _mufc2223hl | leftarm1 = FF0000| body1 = FF0000| rightarm1 = FF0000| shorts1 = FFFFFF| socks1 = 000000 | pattern_la2 = _mufc2223a| pattern_b2 = _mufc2223a| pattern_ra2 = _mufc2223a| pattern_sh2 = _mufc2223h2| pattern_so2 = _mufc2223al | leftarm2= FFFFFF| body2 = FFFFFF| rightarm2 = FFFFFF| shorts2 = 000000| socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _mufc2223t| pattern_b3 = _mufc2223t| pattern_ra3 = _mufc2223t| pattern_sh3 = _mufc2223t| pattern_so3 = _mufc2223tl | leftarm3= 80FF00| body3 = 80FF00| rightarm3 = 80FF00| shorts3 = 343434| socks3 = 80FF00 }} '''''Manchester United Football Club''''' ir [[Anglijas Premjerlīga]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Mančestra]]s [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Klubs dibināts [[1878]]. gadā (toreizējais nosaukums — ''Newton Heath''). [[1902]]. gadā tika pārdēvēts par ''Manchester United'' un ieguva savus tradicionālos sarkanbaltsarkanos formastērpus. [[1908]]. gadā pirmo reizi uzvarēja Anglijas Futbola Līgas pirmajā divīzijā (toreiz augstākā līga Anglijā). [[1968]]. ieguva Eiropas kausu. [[1991]]. gadā ieguva Kausu Ieguvēju kausu, bet [[1992]]. gadā - UEFA Superkausu. [[1999]]. gadā dramatiskā cīņā uzvarēja Eiropas čempionu līgā. Tas ir viens no pasaules vadošajiem futbola klubiem. Pasaules slavu tas ieguva trenera [[Mets Basbijs|Meta Basbija]] vadībā, kad tas kļuva leģendārs ar savu nemainīgo uzbrukuma stila futbolu. Mančestras klubā ir spēlējuši daudzi leģendāri futbolisti, tostarp [[Bobijs Čarltons]], [[Džordžs Bests]], [[Ēriks Kantonā]], [[Peters Šmeihels]], [[Deivids Bekhems]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Gērijs Nevils]], [[Raiens Gigss]], [[Edvīns van der Sārs]], [[Rūds van Nistelrojs]] un [[Dimitars Berbatovs]]. Par kluba galveno treneri laikā no 1986. gada 6. novembra līdz 2013. gadam strādāja [[Alekss Fergusons|Sers Alekss Fergusons]]. Viņš ir kluba veiksmīgākais treneris, izcīnījis 26 nozīmīgus apbalvojumus. Pēc tam par kluba galveno treneri kļuva [[Deivids Moizs]], taču 4 spēles pirms ļoti neveiksmīgās sezonas beigām, tika atlaists. Atlikušās sezonas spēlēs galvenā trenera amatā atradās kluba leģenda [[Raiens Gigss]]. 2014. gada 19.maijā par ''Manchester United'' treneri kļuva holandiešu speciālists [[Luijs van Gāls|Luijs Van Gāls]], kas pie kluba stūres bija līdz 2015.—2016. gada sezonas beigām. 2016. gada 27. maijā par kluba galveno treneri tika apstiprināts portugāļu speciālists [[Žuze Mourinju]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Mourinho appointed United manager |url=http://www.manutd.com/en/News-And-Features/Football-News/2016/May/club-statement-manchester-united-confirm-jose-mourinho-as-new-manager.aspx |work=ManUtd.com |publisher=Manchester United |language=en|accessdate=27 May 2016}}</ref> Vidējais apmeklētāju skaits uz spēli ''[[Old Trafford]]'' stadionā ir bijis visaugstākais, salīdzinot ar citām Anglijas komandām, kopš 1964.-65. gada sezonas.{{Nepilnīgs}} == Vēsture == === Sākuma gadi (1878.—1945.) === Klubs tika izveidots 1878. gadā kā ''Newton Heath LYR F.C.'', dzelzceļa depo komanda. 1892. gadā komanda pievienojās [[Apvienotā futbola līga|Apvienotajai futbola līgai]] un kļuva neatkarīga no dzelzceļa kompānijas, atmesdama burtus ''LYR'' no sava nosaukuma. Pēc gada komanda pārcēlās uz jaunu laukumu - ''[[Bank Street (futbola stadions)|Bank Street]]'', Kleitonā, Mančestrā. 1902. gada janvārī lielo kluba parādu dēļ to grasījās likvidēt. Kapteinis [[Harijs Stefords]] atrada četrus vietējos biznesmeņus, kas pauda vēlmi ieguldīt naudu, lai klubs varētu darboties. Šie cilvēki atkal mainīja kluba nosaukumu. 1902. gada 26. aprīlī Mančestras United tika oficiāli izveidots. 1905.-06. gada sezonā komandu vadot [[Ernests Mainals|Ernestam Mainalam]], kurš sāka pildīt trenera pienākumus 1903. gadā, klubs palika otrajā vietā [[Anglijas futbola līga]]s Otrajā divīzijā. Tādējādi klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē izcīnīja tiesības spēlēt augstākajā divīzijā, kur tas 1908. gadā izcīnīja savu pirmo titulu. Sezonas turpinājumā klubs uzvarēja jaunizveidotajā kausa izcīņā ar nosaukumu [[FA Community Shield|Charity Shield]]. Sezona tika pabeigta ar kluba pirmo uzvaru [[FA kauss|FA kausā]]. Otro reizi klubs uzvarēja augstākajā divīzijā 1910.-11. gada sezonā. 1922. gadā klubs tika pazemināts uz Otro divīziju, kur tas spēlēja līdz atkārtotai paaugstināšanai 1925. gadā. 1931. gadā klubs atkal tika pazemināts uz Otro divīziju. 1934. gadā tas ierindojās 20. vietā Otrajā divīzijā, kas bija kluba visu laiku viszemākākā pozīcija Anglijas futbolā. 1938.-39. gada sezonā, kas bija pēdējā pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] - klubs finišēja 14. vietā augstākajā divīzijā. === Bazbija gadi (1945.—1969.) === 1945. gada oktobrī par kluba treneri kļuva [[Mets Bazbijs]], kurš stingri pārvaldīja visu klubā notiekošo - spēlētāju pārejas un treniņus. Bazbija vadībā komanda izcīnīja otro vietu Pirmajā divīzijā 1947., 1948. un 1949. gadā. Viņš arī palīdzēja komandai izcīnīt FA kausu 1948. gadā. 1952. gadā klubs atkal uzvarēja augstākajā divīzijā. Tas bija kluba pirmais tituls 41 gada laikā. Tas līdz šim ir bijis ilgākais laiks, komandai neuzvarot nevienā līgas sezonā. 1957. gadā klubs kļuva par pirmo Anglijas komandu, kura piedalījās [[UEFA Čempionu Līga|UEFA Čempionu Līgā]], lai gan pirms gada to varēja izdarīt arī [[Chelsea F.C.]], bet [[Anglijas Futbola Asociācija]] viņiem to aizliedza. Klubs aizkļuva līdz pusfinālam kurā piekāpās [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides Real]] klubam. Šajā sezonā klubs sasniedza savu labāko rezultātu gūto vārtu ziņā, kas vēl šodien nav ticis pārspēts - 10:0 uzvara pār beļģu [[Anderlecht F.C.]]. 1958. gada 6. februārī Minhenē, atgriežoties no Eiropas kausa ceturtdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] avarēja lidmašīna, kurā atradās komanda un pavadošais personāls. No 44 cilvēkiem, kas bija lidmašīnā, 23 gāja bojā, tajā skaitā 8 futbolisti. 60. gados komanda tika atjaunota, to papildinot ar vairākiem jauniem spēlētājiem, tajā skaitā [[Džordžs Bests|Džordžu Bestu]]. 1963. gadā klubs izcīnīja FA kausu, bet 1965. un 1967. gadā kļuva par Anglijas čempioniem. 1968. gadā "United" kļuva par pirmo Anglijas klubu, kurš ieguvis Eiropas kausu. Kausa izcīņas finālā "United" ar 4:1 uzvarēja [[Lisabonas "Benfica"]]. 1969. gadā Bazbijs atkāpās no galvenā trenera amata. Viņa vietā stājās bijušais kluba spēlētājs Vilfs Makginess. 1972. gada decembrī par "United" galveno treneri kļuva Tomijs Dohertijs. 1974. gadā "United" palika priekšpēdējā vietā 1. divīzijā un izkrita uz 2. divīziju, kur nākamajā sezonā uzvarēja un varēja atgriezties 1. divīzijā. === Fergusona gadi (1986.—2013.) === 1986. gadā par "United" galveno treneri kļuva [[Alekss Fergusons]]. 1992–93. gada sezonā klubs kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]s čempioniem. 1998–99. gada sezonā "United" kļuva par pirmo komandu, kas vienā sezonā uzvarējusi Premjerlīgā, ieguvusi FA kausu un triumfējusi [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. Fergusona vadīšanas laikā "United" kopumā izcīnīja 13 [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] titulus, 5 [[FA kauss|FA kausus]], 4 [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausus]], 10 Anglijas superkausa jeb [[FA Charity/Community|FA Community Shield]] trofejas, 2 [[UEFA Čempionu līga]]s trofejas, 1 [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]], 1 [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]], kā arī 1 [[Starpkontinentālo kausu]] un 1 [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausu]]. == Spēlētāji == === Komandas sastāvs === :''Atjaunots {{dat|2022|08|05||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manutd.com/en/players-and-staff/first-team|title=Man Utd First Team Squad & Player Profiles{{!}} Roster|website=www.manutd.com|access-date=2020-10-12|language=en}}</ref> {{fs start}} {{fs player |no= 1 |nat=ESP |pos=GK |name=[[Davids de Hea]]}} {{Fs player |no= 2 |nat=SWE |pos=DF |name=[[Viktors Lindelēfs]]}} {{Fs player |no= 3 |nat=CIV |pos=DF |name=[[Ēriks Baijī]]}} {{fs player |no= 4 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Fils Džonss]]}} {{Fs player |no= 5 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Harijs Magvairs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player |no= 6 |nat=ARG |pos=DF |name=[[Lisandro Martiness]]}} {{Fs player|name=[[Krištianu Ronaldu]]|pos=FW|no=7|nat=POR}} {{fs player |no= 8 |nat=POR |pos=MF |name=[[Brunu Fernandešs]]}} {{fs player |no= 9 |nat=FRA |pos=FW |name=[[Antonī Marsiāls]]}} {{Fs player |no=10 |nat=ENG |pos=FW |name=[[Markuss Rešfords]]}} {{Fs player|name=[[Meisons Grīnvuds]]|pos=FW|no=11|nat=ENG}} {{Fs player |no=12 |nat=NED |pos=DF |name=[[Tairels Malasija]]}} {{Fs player |no=14 |nat=DEN |pos=MF |name=[[Kristians Eriksens]]}} {{fs player |no=16 |nat=CIV |pos=MF |name=[[Amads Diallo]]}} {{fs player |no=17 |nat=BRA |pos=MF |name=[[Freds (futbolists, dzimis 1993. gadā)|Fredži]]}} {{Fs player |no=19 |nat=FRA |pos=DF |name=[[Rafaels Varāns]]}} {{fs player |no=20 |nat=POR |pos=DF |name=[[Djogu Dalo]]}} {{Fs mid}} {{fs player |no=22 |nat=ENG |pos=GK |name=[[Toms Hītons]]}} {{Fs player |no=23 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Lūks Šo]]}} {{fs player |no=25 |nat=ENG |pos=FW |name=[[Džeidons Sančo]]}} {{Fs player |no=28 |nat=URY |pos=FW |name=[[Fakundo Pelistri]]}} {{fs player |no=29 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Ārons Van-Bisaks]]}} {{fs player |no=33 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Brendons Viljamss]]}} {{fs player |no=34 |nat=NED |pos=MF |name=[[Donijs van de Bēks]]}} {{fs player |no=36 |nat=SWE |pos=FW |name=[[Entonijs Elanga]]}} {{fs player |no=37 |nat=ENG |pos=MF |name=[[Džeimss Gārners]]}} {{fs player |no=38 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Aksels Tuanzebe]]}} {{Fs player |no=39 |nat=SCO |pos=MF |name=[[Skots Maktominejs]]}} {{Fs player |no=43 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Tedens Mengi]]}} {{Fs player |no=44 |nat=NED |pos=FW |name=[[Tahits Čongs]]}} {{Fs player |no=46 |nat=TUN |pos=MF |name=[[Hanibals Medžbri]]}} {{Fs player |no=47 |nat=ENG |pos=FW |name=[[Šola Šortairs]]}} {{Fs player |no=49 |nat=ARG |pos=FW |name=[[Alehandro Garnačo]]}} {{fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (20): 1907–08, 1910–11, 1951–52, 1955–56, 1956–57, 1964–65, 1966–67, 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2012–13 ** Vicečempioni (17): 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1950–51, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1979–80, 1987–88, 1991–92, 1994–95, 1997–98, 2005–06, 2009–10, 2011–12, [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017–18]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020–21]] * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (2): 1935–36, 1974–75 ** Vicečempioni (3): 1905–06, 1924–25, 1937–38 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (12): 1908–09, 1947–48, 1962–63, 1976–77, 1982–83, 1984–85, 1989–90, 1993–94, 1995–96, 1998–99, 2003–04, 2015–16 ** Finālisti (8): 1956–57, 1957–58, 1975–76, 1978–79, 1994–95, 2004–05, 2006–07, 2017–18 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329230552/http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1991–92, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2016–17 ** Finālisti (4): 1982–83, 1990–91, 1993–94, 2002–03 * '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (21): 1908, 1911, 1952, 1956, 1957, 1965, 1967, 1977, 1983, 1990, 1993, 1994, 1996, 1997, 2003, 2007, 2008, 2010, 2011, 2013, 2016 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1967–68, 1998–99, 2007–08 ** Finālisti (2): 2008–09, 2010–11 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2016–17 ** Finālisti (1): 2020–21 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1990–91 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1991 ** Finālisti (3): 1999, 2008, 2017 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1999 ** Finālisti (1): 1968 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2008 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.manutd.com/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Manchester United F.C.]] 428mq7ucy1lfm0dv0g0iszv9m3bqcya 0 24123 3675442 3490944 2022-08-25T08:09:00Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni]] → [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mauretania et Numidia.jpg|thumb|400px|Mauretānijas un [[Numīdija]]s atrašanās vieta [[Romas impērija]]s sastāvā.]] '''Mauretānija''' ({{val|la|Mauretania}}) bija vēsturisks reģions mūsdienu [[Āfrika]]s ziemeļrietumos, kas [[Senie laiki|senajos laikos]] aptvēra mūsdienu [[Maroka]]s ziemeļdaļu un [[Alžīrija]]s ziemeļrietumdaļu no [[Vidusjūra]]s piekrastes līdz [[Atlass (kalni)|Atlasa kalniem]], ko galvenokārt apdzīvoja dažādas [[berberi|berberu]] ciltis, kuras [[Senā Roma|senie romieši]] dēvēja par [[mauri]]em.<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Mauretania-region-North-Africa|title=Mauretania|work=britannica.com|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=23 October 2020}}</ref> == Vēsture == [[Senā Roma|Senajai Romai]] izplešoties, Mauretānijas teritorija kļuva par [[Romas impērija]]s vasaļvalsti, bet 44. gadā to tieši iekļāva impērijā kā [[Senās Romas province|provinci]]. Imperators [[Klaudijs]] to sadalīja divās atsevišķās provincēs [[Cēzarejas Mauretānija|Cēzarejas Mauretānijā]] (''Mauretania Caesariensis'', galvaspilsēta Cēzareja, tagad [[Čerčela]]) un [[Tingisas Mauretānija|Tingisas Mauretānejā]] (''Mauretania Tingitana'', galvaspilsēta Tingisa, tagad [[Tanžera]]). No Mauretānijas vārda cēlies [[mauri|mauru]] nosaukums. Mauretāniju nevajadzētu jaukt ar mūsdienu [[Mauritānija|Mauritāniju]], kas atrodas citur. == Skatīt arī == {{Portāls|Vēsture}} * [[Magriba]] — reģions Ziemeļāfrikā * [[Mauri]] — vēsturisks nosaukums berberu ciltīm * [[Mauritānija]] — valsts mūsdienu Rietumāfrikā == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.britannica.com/place/Mauretania-region-North-Africa ''Encyclopaedia Britannica'' ieraksts] {{en ikona}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Senie laiki-aizmetnis}} [[Kategorija:Senie laiki]] [[Kategorija:Marokas vēsture]] [[Kategorija:Alžīrijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis]] r6hvk0ztor50seynx9ta9nuz7wt3yip 0 31479 3675216 3582301 2022-08-24T17:56:58Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Francija}} Francija | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]]<br/>{{flag2|Spānija|1785}} | commander1 = {{flaga|United Kingdom|naval}} [[Horācijs Nelsons]] {{KIA}}<br/> {{flagicon|United Kingdom|naval}} [[Cuthbert Collingwood, 1st Baron Collingwood|Katberts Kolingvuds]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Pjērs Šarls Vilnēvs]]<br/>{{flagicon|Spain|1785}} [[Federico Carlos Gravina y Nápoli|Federiko Gravina]] | strength1 = 33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] tumaiswu09u0ujws3nhfhs2yl6s0vco 3675217 3675216 2022-08-24T17:58:31Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom|naval}} [[Horācijs Nelsons]] {{KIA}}<br/> {{flagicon|United Kingdom|naval}} [[Cuthbert Collingwood, 1st Baron Collingwood|Katberts Kolingvuds]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Pjērs Šarls Vilnēvs]]<br/>{{flagicon|Spain|1785}} [[Federico Carlos Gravina y Nápoli|Federiko Gravina]] | strength1 = 33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] fdvyqdythyej0bjp2s896p7w87197bs 3675218 3675217 2022-08-24T17:59:38Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom|naval}} [[Horācijs Nelsons]] {{KIA}}<br/> {{flagicon|United Kingdom|naval}} [[Cuthbert Collingwood, 1st Baron Collingwood|Katberts Kolingvuds]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Pjērs Šarls Vilnēvs]]<br/>{{flagicon|Spain|1785}} [[Federico Carlos Gravina y Nápoli|Federiko Gravina]] | strength1 = 33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] gsox3rekdjjpu1dsx0qta1wb3dfnqmg 3675219 3675218 2022-08-24T18:00:29Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|United Kingdom of the Netherlands}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom|naval}} [[Horācijs Nelsons]] {{KIA}}<br/> {{flagicon|United Kingdom|naval}} [[Cuthbert Collingwood, 1st Baron Collingwood|Katberts Kolingvuds]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Pjērs Šarls Vilnēvs]]<br/>{{flagicon|Spain|1785}} [[Federico Carlos Gravina y Nápoli|Federiko Gravina]] | strength1 = 33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] bghjvizz6ef9cwtaynne91srkesrrtk 3675221 3675219 2022-08-24T18:01:24Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom|naval}} [[Horācijs Nelsons]] {{KIA}}<br/> {{flagicon|United Kingdom|naval}} [[Cuthbert Collingwood, 1st Baron Collingwood|Katberts Kolingvuds]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Pjērs Šarls Vilnēvs]]<br/>{{flagicon|Spain|1785}} [[Federico Carlos Gravina y Nápoli|Federiko Gravina]] | strength1 = 33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] be77wryad7igm4umrloc9qgty4vi0jm 3675222 3675221 2022-08-24T18:02:17Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>{{flagdeco|Kingdom of Hanover}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom|naval}} [[Horācijs Nelsons]] {{KIA}}<br/> {{flagicon|United Kingdom|naval}} [[Cuthbert Collingwood, 1st Baron Collingwood|Katberts Kolingvuds]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Pjērs Šarls Vilnēvs]]<br/>{{flagicon|Spain|1785}} [[Federico Carlos Gravina y Nápoli|Federiko Gravina]] | strength1 = 33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] n9rzytfr6fh5y5xdfixha5jtyuj2tas 3675223 3675222 2022-08-24T18:07:14Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>{{flagdeco|Kingdom of Hanover}}<br>{{flagicon|Nassau}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom|naval}} [[Horācijs Nelsons]] {{KIA}}<br/> {{flagicon|United Kingdom|naval}} [[Cuthbert Collingwood, 1st Baron Collingwood|Katberts Kolingvuds]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Pjērs Šarls Vilnēvs]]<br/>{{flagicon|Spain|1785}} [[Federico Carlos Gravina y Nápoli|Federiko Gravina]] | strength1 = 33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] s96sxpw9bmd5gu5hr75jslds9ccu034 3675227 3675223 2022-08-24T18:10:10Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom|naval}} [[Horācijs Nelsons]] {{KIA}}<br/> {{flagicon|United Kingdom|naval}} [[Cuthbert Collingwood, 1st Baron Collingwood|Katberts Kolingvuds]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Pjērs Šarls Vilnēvs]]<br/>{{flagicon|Spain|1785}} [[Federico Carlos Gravina y Nápoli|Federiko Gravina]] | strength1 = 33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] qr8x9wixdqgnwlelzzhv01qobbwoa25 3675228 3675227 2022-08-24T18:13:11Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|400px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]] {{KIA}}<br/> {{flagicon|United Kingdom|naval}} [[Cuthbert Collingwood, 1st Baron Collingwood|Katberts Kolingvuds]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Pjērs Šarls Vilnēvs]]<br/>{{flagicon|Spain|1785}} [[Federico Carlos Gravina y Nápoli|Federiko Gravina]] | strength1 = 33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] s5zpyajk1tlbaxqoj6hm9d5dzaeglja 3675229 3675228 2022-08-24T18:13:46Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|230px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]] {{KIA}}<br/> {{flagicon|United Kingdom|naval}} [[Cuthbert Collingwood, 1st Baron Collingwood|Katberts Kolingvuds]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Pjērs Šarls Vilnēvs]]<br/>{{flagicon|Spain|1785}} [[Federico Carlos Gravina y Nápoli|Federiko Gravina]] | strength1 = 33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] c32p1bh9ckqbnpxgicxi43tzifzwucp 3675230 3675229 2022-08-24T18:14:13Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]] {{KIA}}<br/> {{flagicon|United Kingdom|naval}} [[Cuthbert Collingwood, 1st Baron Collingwood|Katberts Kolingvuds]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Pjērs Šarls Vilnēvs]]<br/>{{flagicon|Spain|1785}} [[Federico Carlos Gravina y Nápoli|Federiko Gravina]] | strength1 = 33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] 3nzhqinikl8uuwath3v80z89wkrri9a 3675234 3675230 2022-08-24T18:15:33Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803} | commander2 = {{flaga|France}} [[Pjērs Šarls Vilnēvs]]<br/>{{flagicon|Spain|1785}} [[Federico Carlos Gravina y Nápoli|Federiko Gravina]] | strength1 = 33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] lutj2ok4jz97vrj4uduns4452ndir59 3675236 3675234 2022-08-24T18:17:29Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = 33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] 5sptiqpjkfdo28envjh6koubms1cjy3 3675238 3675236 2022-08-24T18:19:47Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = Kopā:118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 (27 līnijkuģi un 6 citi)<br>20 000 karavīru | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] n576w5rklip42kaafknfexvgyepyfhw 3675242 3675238 2022-08-24T18:25:15Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = ''''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] ra8o87tn8r4fwfhf9vix9ub1b76doe3 3675246 3675242 2022-08-24T18:27:52Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = ''''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali [[fon Blihers|fon Blihera]] armija: | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] tqo3ozxe5td6nuzppvi9uq8gb33lwhr 3675250 3675246 2022-08-24T18:28:43Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = ''''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = 41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi)<br>35 000 karavīru |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] 98timz08f1ynjranmg2j7te3fthbeav 3675254 3675250 2022-08-24T18:33:31Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1=458 miruši<br/>1208 ievainoti <br/>'''Kopā: 1666'''<ref name="Adkin524">{{harvnb|Adkin|2007|p=524}}</ref> |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] 0vol09scbxz5210dlb0dtaxqxyriw5j 3675263 3675254 2022-08-24T18:40:37Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] n1btyxxqpq72xd26cu4cprohpbmhvwd 3675266 3675263 2022-08-24T18:41:20Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>**1200 nogalināti<br>**4400 ievainoti<br>**1400 pazuduši |casualties2= Francija:<br>10 kuģi sagūstīti,<br>1 kuģis iznīcināts,<br>2,218 miruši,<br/>1,155 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190">{{harvnb|Adkins|2004|p=190}}.</ref> Spānija:<br>11 kuģi sagūstīti,<br>1,025 miruši,<br/>1,383 ievainoti,<br>4,000 sagūstīti<ref name="Adkins pg. 190"/> Sekas:<br> Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas <br/>'''Kopā: 13,781''' }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] 1vug1p12ainw8741od0xt14v6als78l 3675279 3675266 2022-08-24T18:51:48Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = "Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839). | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā''''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] shk1m9toxjbvpq9xmbhw2lmb43us500 3675281 3675279 2022-08-24T18:52:20Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>{{flagdeco|Brunswick}} | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā''''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] hyz97l05ibq2cqktuvv7jt3qxyd727v 3675283 3675281 2022-08-24T18:53:06Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>Brunsvikas hercogiste | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā''''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] ok2az1woz482bpx3bdoljdx3r2pzp7i 3675293 3675283 2022-08-24T18:59:27Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>Brunsvikas hercogiste | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā'''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] 16ufj6w921mrwkp0gpb4t2yjhtgvmns 3675321 3675293 2022-08-24T19:29:34Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>{{Флаг Ганновера (1692-1837)}}Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>Brunsvikas hercogiste | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā'''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] p5poyybgnykcls45dema68mmclrvfuk 3675323 3675321 2022-08-24T19:30:05Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>Brunsvikas hercogiste | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā'''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] 16ufj6w921mrwkp0gpb4t2yjhtgvmns 3675325 3675323 2022-08-24T19:37:45Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>Brunsvikas hercogiste | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā'''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Karojošās puses == ===Francijas armija === Virspavēlnieks - imperators Napoleons I. Štābs - maršals Soults, divīzijas ģenerālis Beilijs de Montions. Ar imperatora personu - divīzijas ģenerālis grāfs Bertrāns, brigādes ģenerālis grāfs Labedvīrs, brigādes ģenerālis grāfs Flao. Kreisais spārns, maršals Mišels Nejs: Pirmais korpuss, divīzijas ģenerālis Comte d'Erlon (16 000 kājnieku, 1500 jātnieku): 1. divīzija, brigādes ģenerālis Kio du Passage. 2. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Donzelo. 3. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Markoners. 4. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Djuruts. 1. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Žakvino. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] g9l4sw6nkamggteotwyqa4eqyrdmija 3675327 3675325 2022-08-24T19:40:00Z ZANDMANIS 91184 /* Francijas armija */ wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>Brunsvikas hercogiste | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā'''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Karojošās puses == ===Francijas armija === '''Virspavēlnieks''' - imperators [[Napoleons I]]. '''Štābs''' - maršals [[Sults]], divīzijas ģenerālis Bailī de Montions. '''Piekomandēti imperatoram''' - divīzijas ģenerālis grāfs Bertrāns, brigādes ģenerālis grāfs Labedvīrs, brigādes ģenerālis grāfs Flao. Kreisais spārns, maršals Mišels Nejs: Pirmais korpuss, divīzijas ģenerālis Comte d'Erlon (16 000 kājnieku, 1500 jātnieku): 1. divīzija, brigādes ģenerālis Kio du Passage. 2. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Donzelo. 3. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Markoners. 4. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Djuruts. 1. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Žakvino. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] 881tyxpmp5lccb2m5i4wgg3jgzu6ipn 3675330 3675327 2022-08-24T19:43:03Z ZANDMANIS 91184 /* Francijas armija */ wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>Brunsvikas hercogiste | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā'''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Karojošās puses == ===Francijas armija === '''Virspavēlnieks''' - imperators [[Napoleons I]]. '''Štābs''' - maršals [[Sults]], divīzijas ģenerālis Bailī de Montions. '''Piekomandēti imperatoram''' - divīzijas ģenerālis grāfs Bertrāns, brigādes ģenerālis grāfs Labedjērs, brigādes ģenerālis grāfs Flao. '''Kreisais spārns''', maršals [[Mišels Nejs]]: Pirmais korpuss, divīzijas ģenerālis Comte d'Erlon (16 000 kājnieku, 1500 jātnieku): 1. divīzija, brigādes ģenerālis Kio du Passage. 2. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Donzelo. 3. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Markoners. 4. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Djuruts. 1. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Žakvino. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] bh7y9fa8ytht032uozy2t1sy8qybjom 3675331 3675330 2022-08-24T19:46:16Z ZANDMANIS 91184 /* Karojošās puses */ wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>Brunsvikas hercogiste | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā'''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Karojošās puses == ===Francijas armija === '''Virspavēlnieks''' - imperators [[Napoleons I]]. '''Štābs''' - maršals [[Sults]], divīzijas ģenerālis Bailī de Montions. '''Piekomandēti imperatoram''' - divīzijas ģenerālis grāfs Bertrāns, brigādes ģenerālis grāfs Labedjērs, brigādes ģenerālis grāfs Flao. '''Kreisais spārns''', maršals [[Mišels Nejs]]: *Pirmais korpuss, divīzijas ģenerālis Grāfs d'Erlons (16 000 kājnieku, 1500 jātnieku): 1. divīzija, brigādes ģenerālis Kio de Pasāžs. 2. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Donzelo. 3. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Markoners. 4. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Djuruts. 1. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Žakvino. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] tiiqqmk6jhmjgkt2262ft4llk0zfnts 3675332 3675331 2022-08-24T19:47:02Z ZANDMANIS 91184 /* Francijas armija */ wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>Brunsvikas hercogiste | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā'''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Karojošās puses == ===Francijas armija === '''Virspavēlnieks''' - imperators [[Napoleons I]]. '''Štābs''' - maršals [[Sults]], divīzijas ģenerālis Bailī de Montions. '''Piekomandēti imperatoram''' - divīzijas ģenerālis grāfs Bertrāns, brigādes ģenerālis grāfs Labedjērs, brigādes ģenerālis grāfs Flao. '''Kreisais spārns''', maršals [[Mišels Nejs]]: *Pirmais korpuss, divīzijas ģenerālis Grāfs d'Erlons (16 000 kājnieku, 1500 jātnieku): 1. divīzija, brigādes ģenerālis Kio de Pasāžs. 2. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Donzelo. 3. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Markoners. 4. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Djuruts. 1. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Žakvino. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] 1ctd4wxwl5n3q0z101534c98dw0u2be 3675333 3675332 2022-08-24T19:47:27Z ZANDMANIS 91184 /* Karojošās puses */ wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>Brunsvikas hercogiste | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā'''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Karojošās puses == ===Francijas armija === '''Virspavēlnieks''' - imperators [[Napoleons I]]. '''Štābs''' - maršals [[Sults]], divīzijas ģenerālis Bailī de Montions. '''Piekomandēti imperatoram''' - divīzijas ģenerālis grāfs Bertrāns, brigādes ģenerālis grāfs Labedjērs, brigādes ģenerālis grāfs Flao. '''Kreisais spārns''', maršals [[Mišels Nejs]]: *Pirmais korpuss, divīzijas ģenerālis Grāfs d'Erlons (16 000 kājnieku, 1500 jātnieku): 1. divīzija, brigādes ģenerālis Kio de Pasāžs. 2. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Donzelo. 3. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Markoners. 4. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Djuruts. 1. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Žakvino. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] 4k8ulmtvyuxwogj92u9a60kg0b6hy1x 3675334 3675333 2022-08-24T19:48:46Z ZANDMANIS 91184 /* Francijas armija */ wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>Brunsvikas hercogiste | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā'''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Karojošās puses == ===Francijas armija === '''Virspavēlnieks''' - imperators [[Napoleons I]]. '''Štābs''' - maršals [[Sults]], divīzijas ģenerālis Bailī de Montions. '''Piekomandēti imperatoram''' - divīzijas ģenerālis grāfs Bertrāns, brigādes ģenerālis grāfs Labedjērs, brigādes ģenerālis grāfs Flao. '''Kreisais spārns''', maršals [[Mišels Nejs]]: *Pirmais korpuss, divīzijas ģenerālis Grāfs d'Erlons (16 000 kājnieku, 1500 jātnieku): *1. divīzija, brigādes ģenerālis Kio de Pasāžs. *2. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Donzelo. *3. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Markoners. *4. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Djuruts. *1. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Žakvino. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] df4qzwhgs2cklicjf6rvbfbn0k1kv6f 3675337 3675334 2022-08-24T19:53:51Z ZANDMANIS 91184 /* Karojošās puses */ wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>Brunsvikas hercogiste | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā'''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Karojošās puses == ===Francijas armija === '''Virspavēlnieks''' - imperators [[Napoleons I]]. '''Štābs''' - maršals [[Sults]], divīzijas ģenerālis Bailī de Montions. '''Piekomandēti imperatoram''' - divīzijas ģenerālis grāfs Bertrāns, brigādes ģenerālis grāfs Labedjērs, brigādes ģenerālis grāfs Flao. '''Kreisais spārns''', maršals [[Mišels Nejs]]: *Pirmais korpuss, divīzijas ģenerālis Grāfs d'Erlons (16 000 kājnieku, 1500 jātnieku): *1. divīzija, brigādes ģenerālis Kio de Pasāžs. *2. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Donzelo. *3. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Markoners. *4. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Djuruts. *1. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Žakvino. *Otrais korpuss, divīzijas ģenerālis Rejs (13 000 kājnieku, 1300 jātnieku): *5. divīzija, barons Bašlū. *6. divīzija, princis [[Žeroms Bonaparts]], viņa vietnieks - divīzijas ģenerālis Gilemino. *7. divīzija, barons Žirārs. *9. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Foikss. *2. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Pirē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] h1gz6wz8badgn1iz3yf20lkmo60za5b 3675339 3675337 2022-08-24T19:54:50Z ZANDMANIS 91184 /* Karojošās puses */ wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Vaterlo kauja | partof = Vaterlo kampaņas | image = [[Attēls:Battle of Waterloo 1815.PNG|thumb|300px|"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).]] | caption = | date = {{dat|1815|6|18|N}} | coordinates = {{Coord|50.680|N|4.412|E|region:BE_type:event|display=inline,title}} | place = [[Vaterlo]] [[Nīderlande]] (tagad Beļģija) | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = {{flag2|Lielbritānija}}<br>{{flagicon|Prussia|1803}} Prūsija<br>{{flagicon|Nīderlande}}Nīderlande<br>Hanoveres karaliste<br>Nasavas hercogiste<br>Brunsvikas hercogiste | combatant2 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija]] | commander1 = {{flaga|United Kingdom}} [[Velingtonas hercogs]]<br/> {{flagicon|Prussia|1803}} [[fon Blihers]] | commander2 = {{flaga|France}} [[Napoleons Bonaparts]]<br/> [[Mišels Nejs]] | strength1 = '''Kopā''':118 000—120 000<br>Velingtona karaspēks:68 000 <br>Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)<br>Nīderlande: 17,000<br>Hanovere: 11 000<br>Brunsvika:6000<br>Nasava 3000<br>156 lielgabali<br> [[fon Blihers|fon Blihera]] armija:<br>Prūši 50 000 | strength2 = '''Kopā''':72 000—73 000<br>50 700 kājnieki<br>14,390 kavalērija<br>8,050 artilēristi un inženieri<br>252 lielgabali |casualties1 ='''Kopā''':23 000—24 000<br>Velingtona armija: 17 000<br>*3,500 nogalināti<br>*10 200 ievainoti<br>*3 300 pazuduši<br>[[fon Blihers|fon Blihera]] armija:7000<br>*1200 nogalināti<br>*4400 ievainoti<br>*1400 pazuduši |casualties2 ='''Kopā''':41 000—42 000<br>24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti<br>15 000 pazuduši<br>2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti |casualties3 ='''Kopā'''7000 nogalināti zirgi }} '''Vaterlo kauja''' notika {{dat|1815|6|18}} netālu no [[Vaterlo]] starp [[Napoleons|Napoleona Bonaparta]] Pirmo [[Francija]]s impēriju un [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas]] aliansi ([[Lielbritānija]], [[Prūsija]], [[Austrija]] un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri [[Velingtonas hercogs]] un ģenerālis [[fon Blihers]]. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz [[Sv. Helēnas sala|Sv. Helēnas salu]], kur arī mira. == Karojošās puses == ===Francijas armija === '''Virspavēlnieks''' - imperators [[Napoleons I]]. '''Štābs''' - maršals [[Sults]], divīzijas ģenerālis Bailī de Montions. '''Piekomandēti imperatoram''' - divīzijas ģenerālis grāfs Bertrāns, brigādes ģenerālis grāfs Labedjērs, brigādes ģenerālis grāfs Flao. '''Kreisais spārns''', maršals [[Mišels Nejs]]: *''Pirmais korpuss'', divīzijas ģenerālis Grāfs d'Erlons (16 000 kājnieku, 1500 jātnieku): *1. divīzija, brigādes ģenerālis Kio de Pasāžs. *2. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Donzelo. *3. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Markoners. *4. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Djuruts. *1. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Žakvino. *''Otrais korpuss'', divīzijas ģenerālis Rejs (13 000 kājnieku, 1300 jātnieku): *5. divīzija, barons Bašlū. *6. divīzija, princis [[Žeroms Bonaparts]], viņa vietnieks - divīzijas ģenerālis Gilemino. *7. divīzija, barons Žirārs. *9. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Foikss. *2. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Pirē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:1815. gads]] 1q3njchk4bf8sxbf2f7pbwr1hyacrum 0 32181 3675273 3669377 2022-08-24T18:46:13Z Kikos 3705 /* Salas (platība 25 000 — 100 000 km²) */ wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} Šajā uzskaitījumā iekļautas '''[[pasaule]]s lielākās [[sala]]s''', kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km². Sarakstā tās sakārtotas dilstošā secībā. Salīdzinājumam tiek parādīti arī [[kontinents|kontinenti]]. == Kontinenti == [[Attēls:Australia-Greenland size comparison.svg|thumb|Mazākā kontinenta — [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]]s salīdzinājums ar lielāko salu — [[Grenlande|Grenlandi]]. Uz [[dienvidi]]em no Austrālijas atrodas [[Tasmanija]], 26. lielākā [[sala]]]] Lai gan kontinetālās zemesmasas parasti netiek sauktas par salām, tomēr to pilnībā ieskauj [[ūdens]] (izņemot ģeoloģiski nenozīmīgo [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] starp [[Eirāzija|Eirāziju]] un [[Āfrika]]. Būtībā tās ir milzīgas salas un šī iemesla dēļ tās tiek parādītas. Šie skaitļu ir tikai aptuveni un tikai kontinentālā cietzeme. Daži zinātnieki uzskata, ka kontinentālā [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] ir [[sala]], nevis [[kontinents]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Sauszeme !! Platība<br>(km²) !! Valsts(-is) |- | 1 || [[Afroeirāzija]] || 85 000 000 || 151 valsts |- | 2 || [[Amerika]] || 42 300 000 || 35 valstis |- | 3 || [[Antarktika]] || 14 000 000 || Nav (dažādām valstīm ir teritoriālas pretenzijas) |- | 4 || [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] || 7 600 000 || {{karogs|Austrālija}} |} ''Piezīmes:'' * [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par [[Grenlande|Grenlandi]], lielāko salu. Austrāliju dažkārt dēvē par "Salu kontinentu", un dažreiz piešķir nosaukumu kā "Zemes lielākā sala, bet mazākais kontinents".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html |title=Australia in Brief - Department of Foreign Affairs and Trade |publisher=Dfat.gov.au |accessdate=2010-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030820155859/http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html |archivedate=2003-08-20 }}</ref>. * [[Antarktika]] ir īpašs gadījums: jo tās ledus netiek uzskatīts par zemi, bet kā ūdens, tā nav viena zemes masa, bet vairāki zemesgabali ar daudz mazākām platībām, jo ledus [[pamatieži|pamatiežu]] ir robeža zem [[jūra]]s līmeņa vairākos reģionos<ref>[http://www.geo.utexas.edu/courses/387h/PAPERS/Oppenheimer%201998%20Nature.pdf ''Global warming and the stability of the West Antarctic Ice Sheet''], Michael Oppenheimer, 1998 (see map of Antarctica showing regions where bedrock is below sea level)</ref><ref>{{cite journal|author1=Jonathan L. Bamber|author2=River|author3=Vermeersen|author4= LeBrocq|title=Reassessment of the Potential Sea-Level Rise from a Collapse of the West Antarctic Ice Sheet|journal=Science|date=May 2009|volume=324|issue=59295|pages=901–903|doi=10.1126/science.1169335|url=http://www.sciencemag.org/content/324/5929/901.short|accessdate=3 June 2013|pmid=19443778}}</ref>. == Salas (platība virs 100 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://islands.unep.ch/Tiarea.htm |title=Islands By Land Area |publisher=Islands.unep.ch |accessdate=2010-08-01}}</ref> !! Valsts (-is) |- | 1 || [[Grenlande]]* || {{nts|2130800|2 130 800}}<ref name="jc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldislandinfo.com |title=Joshua Calder's World Island Info |publisher=Worldislandinfo.com |accessdate=2010-08-30}}</ref> || {{karogs|Dānija}} |- | 2 || [[Jaungvineja]] || {{nts|785753|785 753}} || {{IDN}} un {{PNG}} |- | 3 || [[Kalimantāna]] || {{nts|748168|748 168}} || {{BRN}}, {{IDN}} un {{MYS}} |- | 4 || [[Madagaskara]] || {{nts|587713|587 713}} || {{karogs|Madagaskara}} |- | 5 || [[Bafina sala]] || {{nts|507451|507 451}}<ref name="Canada">{{Tīmekļa atsauce |url=http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/learningresources/facts/islands.html |title=Atlas of Canada |publisher=Atlas.nrcan.gc.ca |date=2009-08-12 |accessdate=2010-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130122002132/http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/learningresources/facts/islands.html |archivedate=2013-01-22 }}</ref> || {{CAN}} |- | 6 || [[Sumatra]] || {{nts|480848|480 848}} || {{IDN}} |- | 7 || [[Honsju]] || {{nts|225800|225 800}} || {{JPN}} |- | 8 || [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] || {{nts|217291|217 291}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 9 || [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]] || {{nts|209331|209 331}} || {{UK}} |- | 10 || [[Elsmīra sala]] || {{nts|196236|196 236}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 11 || [[Sulavesi]] || {{nts|180681|180 681}} || {{IDN}} |- | 12 || [[Dienvidsala]] || {{nts|145836|145 836}} || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | 13 || [[Java (sala)|Java]] || {{nts|138794|138 794}} || {{IDN}} |- | 14 || [[Ziemeļsala]] || {{nts|111583|111 583}} || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | 15 || [[Lusona]] || {{nts|109965|109 965}} || {{PHI}} |- | 16 || [[Ņūfaundlenda]] || {{nts|108860|108 860}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 17 || [[Kuba]] || {{nts|104556|104 556}} || {{CUB}} |- | 18 || [[Islande]] || {{nts|101826|101 826}} || {{ISL}} |} == Salas (platība 25 000 — 100 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 19 || [[Mindanao]] || {{nts|97530|97 530}} || {{PHI}} |- | 20 || [[Īrija]] || {{nts|84421|84 421}}<ref name="irlgeog">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gov.ie/en/essays/geography.html |title=Geography of Ireland |publisher=[[Government of Ireland]] |accessdate=2009-11-11 |last=Nolan |first=Professor William |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091124012641/http://www.gov.ie/en/essays/geography.html |archivedate=2009-11-24 }}</ref> || {{karogs|Īrija}} un {{karogs|Apvienotā Karaliste}} |- | 21 || [[Hokaido]] || {{nts|78719|78 719}} || {{JPN}} |- | 22 || [[Haiti (sala)|Haiti]] || {{nts|76480|76 480}} || {{DOM}} un {{HAI}} |- | 23 || [[Sahalīna]] || {{nts|72493|72 493}} || {{RUS}} |- | 24 || [[Benksa sala]] || {{nts|70028|70 028}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 25 || [[Šrilanka]] || {{nts|65268|65 268}}<ref name="jc" /> || {{SRI}} |- | 26 || [[Tasmanija]] || {{nts|64519|64 519}} || {{AUS}} |- | 27 || [[Devona (sala)|Devona]] || {{nts|55247|55 247}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 28 || [[Aleksandra I sala]] || {{nts|49070|49 070}} || Nav ([[Antarktika]]s teritoriālās pretenzijas [[Argentīna]]i (daļēji), [[Čīle]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]) |- | 29 || [[Ugunszemes lielā sala]] || {{nts|47401|47 401}} || {{ARG}} un {{CHI}} |- | 30 || [[Ziemeļu sala]] ([[Novaja Zemļa]]) || {{nts|47079|47 079}} || {{RUS}} |- | 31 || [[Berknera sala]] || {{nts|43873|43 873}} || Nav ([[Antarktika]]s teritoriālās pretenzijas [[Argentīna]]i , [[Čīle]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]) |- | 32 || [[Aksela Heiberga sala]] || {{nts|43178|43 178}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 33 || [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] || {{nts|42149|42 149}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 34 || [[Sauthemptona (sala)|Sauthemptona]] || {{nts|41214|41 214}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 35 || [[Maražo]] || {{nts|40100|40 100}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 36 || [[Špicbergena]] || {{nts|37814|37 814}}<ref name="autogenerated6">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ssb.no/aarbok/kart/i.html |title=Statistisk ĺrbok 2009: Geografisk oversikt |language=no |publisher=Ssb.no |accessdate=2010-08-01}}</ref> || {{NOR}} |- | 37 || [[Kjusju]] || {{nts|37437|37 437}} || {{JPN}} |- | 38 || [[Taivāna (sala)|Taivāna]] || {{nts|35883|35 883}}<ref>[http://sowf.moi.gov.tw/stat/month/m1-01.xls Monthly Bulletin of Interior Statistics 2011.12] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329071215/http://sowf.moi.gov.tw/stat/month/m1-01.xls |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}, Department of Statistics, Ministry of the Interior, Taiwan/R.O.C.</ref> || {{karogs|Taivāna}} |- | 39 || [[Jaunbritānija]] || {{nts|35145|35 145}} || {{PNG}} |- | 40 || [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]] || {{nts|33339|33 339}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 41 || [[Dienvidu sala]] ([[Novaja Zemļa]]) || {{nts|33246|33 246}} || {{RUS}} |- | 42 || [[Hainaņa]] || {{nts|33210|33 210}} || {{karogs|Ķīna}} |- | 43 || [[Vankūvera (sala)|Vankūvera]] || {{nts|31285|31 285}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 44 || [[Timora]] || {{nts|28418|28 418}} || {{ETM}} and {{IDN}} |- | 45 || [[Sicīlija]] || {{nts|25662|25 662}} || {{ITA}} |} == Salas (platība 10 000 — 25 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 46 || [[Samerseta]] || {{nts|24786|24 786}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 47 || [[Koteļnija]] || {{nts|24000|24 000}} || {{RUS}} |- | 48 || [[Sardīnija]] || {{nts|23949|23 949}} || {{ITA}} |- | 49 || [[Bananala]] || {{nts|19162|19 162}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 50 || [[Šikoku]] || {{nts|18545|18 545}} || {{JPN}} |- | 51 || [[Halmahera]] || {{nts|18040|18 040}} || {{IDN}} |- | 52 || [[Serama]] || {{nts|17454|17 454}} || {{IDN}} |- | 53 || [[Jaunkaledonija]] || {{nts|16648|16 648}} || {{karogs|Francija}} |- | 54 || [[Batērsta sala]] || {{nts|16042|16 042}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 55 || [[Prinča Patrika sala]] || {{nts|15848|15 848}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 56 || Thurston Island || {{nts|15700|15 700}}<ref name="jc"/> || Nav |- | 57 || [[Ziemeļaustrumu Zeme]]|| {{nts|14443|14 443}}<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | 58 || [[Sumbava]] || {{nts|14386|14 386}} || {{IDN}} |- | 59 || [[Oktobra Revolūcijas sala]] || {{nts|14204|14 204}} || {{RUS}} |- | 60 || [[Floresa]] || {{nts|14154|14 154}} || {{IDN}} |- | 61 || [[Karaļa Viljamsa sala]] || {{nts|13111|13 111}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 62 ||[[Negrosa]] || {{nts|13075|13 075}} || {{PHI}} |- | 63 || [[Samara (sala)|Samara]] || {{nts|12849|12 849}} || {{PHI}} |- | 64 || [[Palavana]] || {{nts|12189|12 189}} ||{{PHI}} |- | 65 || [[Panaja]] || {{nts|12011|12 011}} || {{PHI}} |- | 66 || [[Tupinambarana]] || {{nts|11850|11 850}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 67 || Yos Sudarso Island || {{nts|11742|11 742}} || {{IDN}} |- | 68 || Bangka Island || {{nts|11413|11 413}} || {{IDN}} |- | 69 || [[Ellefa Ringnesa sala]] || {{nts|11295|11 295}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 70 || [[Boļševika]]|| {{nts|11206|11 206}} || {{RUS}} |- | 71 || [[Jamaika]] || {{nts|11190|11 190}} || {{JAM}} |- | 72 || [[Bailota sala]] || {{nts|11067|11 067}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 73 || [[Sumba]] || {{nts|10711|10 711}} || {{IDN}} |- | 74 || [[Mindoro]] || {{nts|10572|10 572}} || {{PHI}} |- | 75 || [[Viti Levu]] || {{nts|10531|10 531}} || {{karogs|Fidži}} |- | 76 || [[Havaja]] || {{nts|10434|10 434}} || {{USA}} |- | 77 || [[Keipbretona]] || {{nts|10311|10 311}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |} == Salas (platība 5000 — 10 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 78 || [[Prinča Čārlza sala]] || 9521<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 79 || [[Bugenvila sala]] || 9318 || {{PNG}} |- | 80 || Kodiak Island || 9311 || {{USA}} |- | 81 || [[Kipra]] || 9234 || {{CYP}}, [[Akrotiri un Dekelija]] un ''{{karogs|Ziemeļkipra}}'' |- | 82 || [[Puertoriko]] || 9100 || {{USA}} |- | 83 || [[Komsomoļeca]]|| 8812 || {{RUS}} |- | 84 || [[Korsika]] || 8741 || {{FRA}} |- | 85 || Disko Island || 8612 ||{{DEN}} |- | 86 || Carney Island || 8500<ref name="jc"/> || Nav |- | 87 || [[Čiloje]] || 8478 || {{CHI}} |- | 88 || [[Buru]] || 8473 || {{IDN}} |- | 89 || [[Krēta]] || 8350 || {{GRE}} |- | 90 || Anticosti Island || 7941<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 91 || [[Rūzvelta sala]] || 7910 || Nav |- | 92 || [[Vrangeļa sala]] || 7866 || {{RUS}} |- | 93 || [[Jaunīrija]] || 7404 || {{PNG}} |- | 94 || [[Leite]] || 7368 || {{PHI}} |- | 95 || [[Zēlande (sala)|Zēlande]] || 7031<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.kms.dk/C1256AED004EA666/(AllDocsByDocId)/1D7EE8822587E667C1256AEF0030ABF6?open&pa |title=Kort & Matrikelstyrelsen - Střrste řer |date=2003-09-23 |accessdate=2010-08-01 |archive-date=2020-05-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200521080543/http://www2.kms.dk/C1256AED004EA666/(AllDocsByDocId)/1D7EE8822587E667C1256AEF0030ABF6?open&pa%2F }}</ref> || {{karogs|Dānija}} |- | 96 || [[Kornvolisa]] || 6995<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 97 || Prince of Wales Island || 6675 || {{USA}} |- | 98 || [[Grantēra]] || 6617 || {{FRA}}, aizjūras teritorija |- | 99 || [[Īstfolklenda]] || 6605 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 100 || Siple Island || 6390 || None |- | 101 || [[Greiema sala (Britu Kolumbija)|Greiema sala]] || 6361<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 102 || [[Jaunsibīrija]] || 6201 || {{RUS}} |- | 103 || [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] || 5765 ||{{AUS}} |- | 104 || [[Prinča Edvarda Sala (Kanāda)|Prinča Edvarda sala]] || 5620<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 105 || [[Vanua Levu]] || 5587 || {{karogs|Fidži}} |- | 106 || [[Velingtona sala]] || 5556 || {{CHI}} |- | 107 || Coats Island || 5498<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 108 || [[Bali]] || 5416 || {{IDN}} |- | 109 || Chichagof Island || 5388 || {{USA}} |- | 110 || [[Gvadalkanala]] || 5353 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 111 || [[Amunda Ringnesa sala]] || 5255<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 112 || [[Lielā Ļahova sala]] || 5157 || {{RUS}} |- | 113 || [[Sentlorensa (sala)|Sentlorensa]] || 5135 || {{USA}} |- | 114 || Riesco Island || 5110<ref name="jc"/> || {{CHI}} |- | 115 || [[Edža sala]] || 5073<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | 116 || [[Makenzi Kinga sala]] || 5048<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 117 || [[Trinidāda]] || 5009 || {{TRI}} |} == Salas (platība 2500 — 5000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 118 || Kolguyev || 4968 || {{RUS}} |- | 119 || Ilha Grande do Gurupá || 4864 || {{BRA}} |- | 120 || [[Isabela (sala)|Isabela]] || 4711 || {{ECU}} |- | 121 || [[Ziemeļjitlandes sala]] || 4685<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | 122 || [[Lomboka]] || 4625 || {{IDN}} |- | 123 || [[Rietumfolklenda]] || 4532 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 124 || [[Belitunga]] || 4478 || {{IDN}} |- | 125 || [[Sebu]] || 4468 || {{PHI}} |- | 126 || [[Adelaidas sala]] || 4463 || Nav |- | 127 || Stefansson Island || 4463<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 128 || Madura Island || 4429 || {{IDN}} |- | 129 || Buton || 4408 || {{IDN}} |- | 130 || [[Ķenguru sala]] || 4374 || {{AUS}} |- | 131 || [[Admiralitātes sala]] || 4362 || {{USA}} |- | 132 || Nunivak Island || 4209<ref name="jc"/> || {{USA}} |- | 133 || Unimak Island || 4119 || {{USA}} |- | 134 || Hoste Island || 4117<ref name="jc"/> || {{CHI}} |- | 135 || Spaatz Island || 4100 || Nav |- | 136 || Baranof Island || 4064 || {{USA}} |- | 137 || Nias || 4048 || {{IDN}} |- | 138 || Espiritu Santo || 3956 || {{karogs|Vanuatu}} |- | 139 || Milne Land || 3913 || {{DEN}} |- | 140 || [[Malaita]] || 3836 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 141 || Siberut || 3828 || {{IDN}} |- | 142 || Bohol || 3821 || {{PHI}} |- | 143 || [[Dienviddžordžija]] || 3718 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 144 || Santa Inés Island || 3688 || {{CHI}} |- | 145 || [[Maļorka]] || 3667 || {{ESP}} |- | 146 || Santa Isabel Island || 3665 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 147 || Euboea || 3655 || {{GRE}} |- | 148 || [[Longailenda]] || 3629<ref name="jc"/> || {{USA}} |- | 149 || [[Sokotra]] || 3607 || {{YEM}} |- | 150 || Wetar || 3600 || {{IDN}} |- | 151 || Traill Island || 3542 || {{DEN}} |- | 152 || Bear Island || 3500 || Nav |- | 153 || North Andros Island || 3439 || {{BAH}} |- | 154 || Vaygach Islan] || 3329 || {{RUS}} |- | 155 || Masbate || 3268 || {{PHI}} |- | 156 || Iturup || 3238 || {{RUS}} |- | 157 || [[Makira]] || 3190 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 158 || Mansel Island || 3180<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 159 || Waigeo || 3154 || {{IDN}} |- | 160 || Yamdena || 3100<ref name="jc"/> || {{IDN}} |- | 161 || Akimiski Island || 3001<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 162 || [[Gotlande]] || 2994<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scb.se/statistik/MI/MI0812/2000I02/MI50SM0101.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|06|11||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/5dmW4KVfH?url=http://www.scb.se/Statistik/MI/MI0812/2000I02/MI50SM0101.pdf |archivedate={{dat|2009|01|12||bez}} }}</ref> || {{SWE}} |- | 163 || [[Fīna]] || 2985<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | 164 || Choiseul Island || 2971 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 165 || Revillagigedo Island || 2965 || {{USA}} |- | 166 || [[Taliabu]] || 2913 || {{IDN}} |- | 167 || Muna Island || 2889 || {{IDN}} |- | 168 || [[Georga Zeme]]|| 2821 || {{RUS}} |- | 169 || Kupreanof Island || 2813 || {{USA}} |- | 170 || Borden Island || 2794<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 171 || Manitoulin Island || 2766<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 172 || Unalaska Island || 2722 || {{USA}} |- | 173 || [[Sāmsala]] || 2672 || {{EST}} |- | 174 || Moresby Island || 2608<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 175 || [[Džeimsa Rosa sala]] || 2598 || Nav |- | 176 || [[Obira]] || 2542 || {{IDN}} |- | 177 || [[Reinjona]] || 2535 || {{FRA}} |- |} == Salas (platība 1000 — 2500 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | Navarino Island || 2473 || {{CHI}} |- | Paramushir || 2471 || {{RUS}} |- | [[Rosa sala]] || 2460 || Nav |- | Ymer Island || 2437 || {{DEN}} |- | [[Anvera]]|| 2432 || Nav |- | [[Kornvela sala]] || 2358 || {{CAN}} |- | [[Pelenga]] || 2345 || {{IDN}} |- | Groote Eylandt || 2285 || {{AUS}} |- | Yapen || 2278 || {{IDN}} |- | Morotai || 2266 || {{IDN}} |- | Princess Royal Island || 2251 || {{CAN}} |- | Isla de la Juventud || 2237 || {{CUB}} |- | [[Vilčeka Zeme]]|| 2203 || {{RUS}} |- | Hinnøya || 2198<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | [[Nelsona sala]] || 2183 || {{USA}} |- | Lewis and Harris || 2179 || {{UK}} |- | [[Ričardsa sala]] || 2165 || {{CAN}} |- | [[Trangana]] || 2149 || {{IDN}} |- | [[Alora sala]] || 2120 || {{IDN}} |- | [[Margaritas sala]] || 2100 || {{COL}} |- | Laut Island || 2062 || {{IDN}} |- | [[Malakula]] || 2041 || {{karogs|Vanuatu}} |- | [[Jaundžordžija]] || 2037 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | Misool || 2034 || {{IDN}} |- | [[Tenerife]] || 2034 || {{ESP}} |- | Magdalena Island || 2025 || {{CHI}} |- | René-Levasseur Island || 2020 || {{CAN}} |- | [[Bioko]] || 2017 || {{GNQ}} |- | Ayon Island || 2000 || {{RUS}} |- | Karaginsky Island || 2000 || {{RUS}} |- | [[Kuiu sala]] || 1962 || {{USA}} |- | Manus Island || 1940 || {{PNG}} |- | Caviana || 1930 || {{BRA}} |- | Biak || 1904 || {{IDN}} |- | Bacan || 1900 || {{IDN}} |- | [[Maui]] || 1888 || {{USA}} |- | Žitný ostrov || 1886 || {{SVK}} |- | Bintan || 1866 || {{IDN}} |- | [[Mauritānija]] || 1836 || {{MUS}} |- | Jeju-do || 1825 || {{KOR}} |- | Bely Island || 1810 || {{RUS}} |- | [[Afognak]] || 1809 || {{USA}} |- | [[Umnak]] || 1793 || {{USA}} |- | Bolshoy Shantar Island || 1766 || {{RUS}} |- | [[Lielā Begičeva sala]]|| 1764 || {{RUS}} |- | Simeulue Regency || 1754 || {{IDN}} |- | Stewart Island/Rakiura || 1746 || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | Kobroor || 1723 || {{IDN}} |- | Air Force Island || 1720 || {{CAN}} |- | Natuna Besar || 1720 || {{IDN}} |- | Society Island || 1717 || {{karogs|Dānija}} |- | [[Savaji]] || 1708 || {{karogs|Samoa}} |- | Bathurst Island || 1693 || {{AUS}} |- | [[Beringa sala]] || 1660 || {{RUS}} |- | [[Fuerteventura]] || 1660 || {{ESP}} |- | [[Ungudža]] || 1658 || {{karogs|Tanzānija}} |- | Skye || 1656 || {{UK}} |- | Fraser Island || 1653 || {{AUS}} |- | [[Soisalo]] || 1635<ref name="autogenerated3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://personal.inet.fi/koti/kauko.huotari/saaret.htm |title=Suomen suurimmat saaret |publisher=Kauko Huotari |accessdate=2010-08-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070804052043/http://personal.inet.fi/koti/kauko.huotari/saaret.htm |archivedate=2007-08-04 }}</ref> || {{FIN}} |- | [[Lesba]] || 1630 || {{GRE}} |- | [[Salavati]] || 1623 || {{IDN}} |- | Kunashir Island || 1612 || {{RUS}} |- | Joinville Island || 1607 || Nav |- | Tanahbesar || 1604 || {{IDN}} |- | [[Oahu]] || 1600 || {{USA}} |- | [[Rantau (sala)|Rantau]] || 1597 || {{IDN}} |- | Senja || 1590<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | Flaherty Island || 1585 || {{CAN}} |- | [[Grankanārija]] || 1560 || {{ESP}} |- | [[Greiema Bella sala]]|| 1557 || {{RUS}} |- | Inagua || 1544 || {{BAH}} |- | Eglinton Island || 1541 || {{CAN}} |- | Middle Andaman Island || 1536 || {{IND}} |- | Clavering Island || 1535 || {{DEN}} |- | [[Pioņera]]|| 1527 || {{RUS}} |- | Great Karimun || 1524 || {{IDN}} |- | Catanduanes || 1523 || {{PHL}} |- | Charcot Island || 1500|| Nav |- | Rupat || 1490 || {{IDN}} |- | Nares Land || 1466 || {{DEN}} |- | [[Androsa (Bahamas)|Dienvidandrosa sala]] || 1448 || {{BAH}} |- | [[Kauai]] || 1446 || {{USA}} |- | Bhola Island || 1441 || {{BAN}} |- | [[Fērgusona sala]] || 1437 || {{PNG}} |- | Urup || 1436 || {{RUS}} |- | São Luís Island || 1410 || {{BRA}} |- | [[Roda]] || 1398 || {{GRE}} |- | [[Karaļa Džordža salas (Dienvidšetlendas sala)|Karaļa Džordža salas]] || 1384 || Nav |- | Graham Island || 1378 || {{CAN}} |- | North Andaman Island || 1376 || {{IND}} |- | [[Pīta sala (Kanāda)|Pīta sala]] || 1375 || {{CAN}} |- | Nottingham Island || 1372 || {{CAN}} |- | Flinders Island || 1359 || {{AUS}} |- | Desolación Island || 1352 || {{CHI}} |- | Ramree Island || 1350 || {{karogs|Mjanma}} |- | [[Ēlande]] || 1347<ref name="autogenerated2"/> || {{SWE}} |- | Qeshm || 1336 || {{IRN}} |- | Lougheed Island || 1308 || {{CAN}} |- | Dawson Island || 1290 || {{CHI}} |- | Barents Island || 1288<ref name="autogenerated4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ssb.no/emner/00/00/20/nos_svalbard/nos_d330/nos_d330.pdf |title=s001-001.fm |format=PDF |language=no |accessdate=2010-08-01}}</ref> || {{NOR}} |- | [[Lembata]] || 1270 || {{IDN}} |- | Basilan || 1265 || {{PHI}} |- | Shannon Island || 1258 || {{karogs|Dānija}} |- | Mill Island || 1258 || Nav |- | Morfil || 1250 || {{SEN}} |- | [[Lolande]] || 1243<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | Mangole Island || 1228 || {{IDN}} |- | New Hanover Island || 1227 || {{PNG}} |- | Rote Island || 1226 || {{IDN}} |- | [[Dienvidandamanu sala]] || 1211 || {{IND}} |- | [[Okinava]] || 1206 || {{JPN}} |- | Tiburón Island || 1200 || {{MEX}} |- | Oleniy Island || 1197 || {{RUS}} |- | Campana Island || 1188 || {{CHI}} |- | Aracena Island || 1164 || {{CHI}} |- | Sherman Island || 1159 || Nav |- | Grande Comore || 1158 || {{COM}} |- | Byam Martin Island || 1150 || {{CAN}} |- | Great Abaco || 1146 || {{BAH}} |- | Lifou Island || 1146 || {{FRA}} |- | [[Velsas sala]] || 1137 || {{CAN}} |- | Île Vanier || 1126 || {{CAN}} |- | [[Upolu]] || 1125 || {{karogs|Samoa}} |- | Clarence Island || 1111 || {{CHI}} |- | [[Padangas sala]] || 1109 || {{IDN}} |- | [[Martinika]] || 1101 || {{FRA}} ([[aizjūras departaments]]) |- | Grand Bahama || 1096 || {{BAH}} |- | [[Aleksandras Zeme]]|| 1095 || {{RUS}} |- | [[Karaļa sala (Tasmanija)|Karaļa sala]] || 1091 || {{AUS}} |- | Rowley Island || 1090 || {{CAN}} |- | Hecla Island || 1084 || {{CAN}} |- | Meighen Island || 1074 || {{CAN}} |- | Isla Margarita || 1072 || {{VEN}} |- | Sääminginsalo || 1069<ref name="autogenerated3"/> || {{FIN}} |- | Serrano Island || 1063 || {{CHI}} |- | [[Atkas sala]] || 1061 || {{USA}} |- | [[Kamerūna sala]] || 1059 || {{CAN}} |- | Banks Island || 1054 || {{CAN}} |- | [[Hola sala]]|| 1049 || {{RUS}} |- | Great Nicobar || 1045 || {{IND}} |- | Madre de Dios Island || 1043 || {{CHI}} |- | [[Taiti]] || 1042 || {{FRA}} |- | Chongming Island || 1041 || {{karogs|Ķīna}} |- | Normanby Island || 1040 || {{PNG}} |- | [[Revolūcijas sala]] || 1015 || {{CAN}} |- | Vansittart Island || 1010 || {{CAN}} |- | [[Morningtona sala]] || 1002 || {{AUS}} |- | Smyley Island || 1000|| Nav |} == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Salas]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] 9tv1fvl637013yghcu8lji2qhb46ubp 3675274 3675273 2022-08-24T18:47:49Z Kikos 3705 /* Salas (platība 5000 — 10 000 km²) */ wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} Šajā uzskaitījumā iekļautas '''[[pasaule]]s lielākās [[sala]]s''', kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km². Sarakstā tās sakārtotas dilstošā secībā. Salīdzinājumam tiek parādīti arī [[kontinents|kontinenti]]. == Kontinenti == [[Attēls:Australia-Greenland size comparison.svg|thumb|Mazākā kontinenta — [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]]s salīdzinājums ar lielāko salu — [[Grenlande|Grenlandi]]. Uz [[dienvidi]]em no Austrālijas atrodas [[Tasmanija]], 26. lielākā [[sala]]]] Lai gan kontinetālās zemesmasas parasti netiek sauktas par salām, tomēr to pilnībā ieskauj [[ūdens]] (izņemot ģeoloģiski nenozīmīgo [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] starp [[Eirāzija|Eirāziju]] un [[Āfrika]]. Būtībā tās ir milzīgas salas un šī iemesla dēļ tās tiek parādītas. Šie skaitļu ir tikai aptuveni un tikai kontinentālā cietzeme. Daži zinātnieki uzskata, ka kontinentālā [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] ir [[sala]], nevis [[kontinents]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Sauszeme !! Platība<br>(km²) !! Valsts(-is) |- | 1 || [[Afroeirāzija]] || 85 000 000 || 151 valsts |- | 2 || [[Amerika]] || 42 300 000 || 35 valstis |- | 3 || [[Antarktika]] || 14 000 000 || Nav (dažādām valstīm ir teritoriālas pretenzijas) |- | 4 || [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] || 7 600 000 || {{karogs|Austrālija}} |} ''Piezīmes:'' * [[Austrālija (kontinents)|Austrālija]] ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par [[Grenlande|Grenlandi]], lielāko salu. Austrāliju dažkārt dēvē par "Salu kontinentu", un dažreiz piešķir nosaukumu kā "Zemes lielākā sala, bet mazākais kontinents".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html |title=Australia in Brief - Department of Foreign Affairs and Trade |publisher=Dfat.gov.au |accessdate=2010-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030820155859/http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html |archivedate=2003-08-20 }}</ref>. * [[Antarktika]] ir īpašs gadījums: jo tās ledus netiek uzskatīts par zemi, bet kā ūdens, tā nav viena zemes masa, bet vairāki zemesgabali ar daudz mazākām platībām, jo ledus [[pamatieži|pamatiežu]] ir robeža zem [[jūra]]s līmeņa vairākos reģionos<ref>[http://www.geo.utexas.edu/courses/387h/PAPERS/Oppenheimer%201998%20Nature.pdf ''Global warming and the stability of the West Antarctic Ice Sheet''], Michael Oppenheimer, 1998 (see map of Antarctica showing regions where bedrock is below sea level)</ref><ref>{{cite journal|author1=Jonathan L. Bamber|author2=River|author3=Vermeersen|author4= LeBrocq|title=Reassessment of the Potential Sea-Level Rise from a Collapse of the West Antarctic Ice Sheet|journal=Science|date=May 2009|volume=324|issue=59295|pages=901–903|doi=10.1126/science.1169335|url=http://www.sciencemag.org/content/324/5929/901.short|accessdate=3 June 2013|pmid=19443778}}</ref>. == Salas (platība virs 100 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://islands.unep.ch/Tiarea.htm |title=Islands By Land Area |publisher=Islands.unep.ch |accessdate=2010-08-01}}</ref> !! Valsts (-is) |- | 1 || [[Grenlande]]* || {{nts|2130800|2 130 800}}<ref name="jc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldislandinfo.com |title=Joshua Calder's World Island Info |publisher=Worldislandinfo.com |accessdate=2010-08-30}}</ref> || {{karogs|Dānija}} |- | 2 || [[Jaungvineja]] || {{nts|785753|785 753}} || {{IDN}} un {{PNG}} |- | 3 || [[Kalimantāna]] || {{nts|748168|748 168}} || {{BRN}}, {{IDN}} un {{MYS}} |- | 4 || [[Madagaskara]] || {{nts|587713|587 713}} || {{karogs|Madagaskara}} |- | 5 || [[Bafina sala]] || {{nts|507451|507 451}}<ref name="Canada">{{Tīmekļa atsauce |url=http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/learningresources/facts/islands.html |title=Atlas of Canada |publisher=Atlas.nrcan.gc.ca |date=2009-08-12 |accessdate=2010-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130122002132/http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/learningresources/facts/islands.html |archivedate=2013-01-22 }}</ref> || {{CAN}} |- | 6 || [[Sumatra]] || {{nts|480848|480 848}} || {{IDN}} |- | 7 || [[Honsju]] || {{nts|225800|225 800}} || {{JPN}} |- | 8 || [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] || {{nts|217291|217 291}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 9 || [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]] || {{nts|209331|209 331}} || {{UK}} |- | 10 || [[Elsmīra sala]] || {{nts|196236|196 236}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 11 || [[Sulavesi]] || {{nts|180681|180 681}} || {{IDN}} |- | 12 || [[Dienvidsala]] || {{nts|145836|145 836}} || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | 13 || [[Java (sala)|Java]] || {{nts|138794|138 794}} || {{IDN}} |- | 14 || [[Ziemeļsala]] || {{nts|111583|111 583}} || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | 15 || [[Lusona]] || {{nts|109965|109 965}} || {{PHI}} |- | 16 || [[Ņūfaundlenda]] || {{nts|108860|108 860}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 17 || [[Kuba]] || {{nts|104556|104 556}} || {{CUB}} |- | 18 || [[Islande]] || {{nts|101826|101 826}} || {{ISL}} |} == Salas (platība 25 000 — 100 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 19 || [[Mindanao]] || {{nts|97530|97 530}} || {{PHI}} |- | 20 || [[Īrija]] || {{nts|84421|84 421}}<ref name="irlgeog">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gov.ie/en/essays/geography.html |title=Geography of Ireland |publisher=[[Government of Ireland]] |accessdate=2009-11-11 |last=Nolan |first=Professor William |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091124012641/http://www.gov.ie/en/essays/geography.html |archivedate=2009-11-24 }}</ref> || {{karogs|Īrija}} un {{karogs|Apvienotā Karaliste}} |- | 21 || [[Hokaido]] || {{nts|78719|78 719}} || {{JPN}} |- | 22 || [[Haiti (sala)|Haiti]] || {{nts|76480|76 480}} || {{DOM}} un {{HAI}} |- | 23 || [[Sahalīna]] || {{nts|72493|72 493}} || {{RUS}} |- | 24 || [[Benksa sala]] || {{nts|70028|70 028}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 25 || [[Šrilanka]] || {{nts|65268|65 268}}<ref name="jc" /> || {{SRI}} |- | 26 || [[Tasmanija]] || {{nts|64519|64 519}} || {{AUS}} |- | 27 || [[Devona (sala)|Devona]] || {{nts|55247|55 247}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 28 || [[Aleksandra I sala]] || {{nts|49070|49 070}} || Nav ([[Antarktika]]s teritoriālās pretenzijas [[Argentīna]]i (daļēji), [[Čīle]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]) |- | 29 || [[Ugunszemes lielā sala]] || {{nts|47401|47 401}} || {{ARG}} un {{CHI}} |- | 30 || [[Ziemeļu sala]] ([[Novaja Zemļa]]) || {{nts|47079|47 079}} || {{RUS}} |- | 31 || [[Berknera sala]] || {{nts|43873|43 873}} || Nav ([[Antarktika]]s teritoriālās pretenzijas [[Argentīna]]i , [[Čīle]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]) |- | 32 || [[Aksela Heiberga sala]] || {{nts|43178|43 178}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 33 || [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] || {{nts|42149|42 149}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 34 || [[Sauthemptona (sala)|Sauthemptona]] || {{nts|41214|41 214}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 35 || [[Maražo]] || {{nts|40100|40 100}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 36 || [[Špicbergena]] || {{nts|37814|37 814}}<ref name="autogenerated6">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ssb.no/aarbok/kart/i.html |title=Statistisk ĺrbok 2009: Geografisk oversikt |language=no |publisher=Ssb.no |accessdate=2010-08-01}}</ref> || {{NOR}} |- | 37 || [[Kjusju]] || {{nts|37437|37 437}} || {{JPN}} |- | 38 || [[Taivāna (sala)|Taivāna]] || {{nts|35883|35 883}}<ref>[http://sowf.moi.gov.tw/stat/month/m1-01.xls Monthly Bulletin of Interior Statistics 2011.12] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329071215/http://sowf.moi.gov.tw/stat/month/m1-01.xls |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}, Department of Statistics, Ministry of the Interior, Taiwan/R.O.C.</ref> || {{karogs|Taivāna}} |- | 39 || [[Jaunbritānija]] || {{nts|35145|35 145}} || {{PNG}} |- | 40 || [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]] || {{nts|33339|33 339}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 41 || [[Dienvidu sala]] ([[Novaja Zemļa]]) || {{nts|33246|33 246}} || {{RUS}} |- | 42 || [[Hainaņa]] || {{nts|33210|33 210}} || {{karogs|Ķīna}} |- | 43 || [[Vankūvera (sala)|Vankūvera]] || {{nts|31285|31 285}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 44 || [[Timora]] || {{nts|28418|28 418}} || {{ETM}} and {{IDN}} |- | 45 || [[Sicīlija]] || {{nts|25662|25 662}} || {{ITA}} |} == Salas (platība 10 000 — 25 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 46 || [[Samerseta]] || {{nts|24786|24 786}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 47 || [[Koteļnija]] || {{nts|24000|24 000}} || {{RUS}} |- | 48 || [[Sardīnija]] || {{nts|23949|23 949}} || {{ITA}} |- | 49 || [[Bananala]] || {{nts|19162|19 162}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 50 || [[Šikoku]] || {{nts|18545|18 545}} || {{JPN}} |- | 51 || [[Halmahera]] || {{nts|18040|18 040}} || {{IDN}} |- | 52 || [[Serama]] || {{nts|17454|17 454}} || {{IDN}} |- | 53 || [[Jaunkaledonija]] || {{nts|16648|16 648}} || {{karogs|Francija}} |- | 54 || [[Batērsta sala]] || {{nts|16042|16 042}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 55 || [[Prinča Patrika sala]] || {{nts|15848|15 848}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 56 || Thurston Island || {{nts|15700|15 700}}<ref name="jc"/> || Nav |- | 57 || [[Ziemeļaustrumu Zeme]]|| {{nts|14443|14 443}}<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | 58 || [[Sumbava]] || {{nts|14386|14 386}} || {{IDN}} |- | 59 || [[Oktobra Revolūcijas sala]] || {{nts|14204|14 204}} || {{RUS}} |- | 60 || [[Floresa]] || {{nts|14154|14 154}} || {{IDN}} |- | 61 || [[Karaļa Viljamsa sala]] || {{nts|13111|13 111}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 62 ||[[Negrosa]] || {{nts|13075|13 075}} || {{PHI}} |- | 63 || [[Samara (sala)|Samara]] || {{nts|12849|12 849}} || {{PHI}} |- | 64 || [[Palavana]] || {{nts|12189|12 189}} ||{{PHI}} |- | 65 || [[Panaja]] || {{nts|12011|12 011}} || {{PHI}} |- | 66 || [[Tupinambarana]] || {{nts|11850|11 850}}<ref name="jc"/> || {{BRA}} |- | 67 || Yos Sudarso Island || {{nts|11742|11 742}} || {{IDN}} |- | 68 || Bangka Island || {{nts|11413|11 413}} || {{IDN}} |- | 69 || [[Ellefa Ringnesa sala]] || {{nts|11295|11 295}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 70 || [[Boļševika]]|| {{nts|11206|11 206}} || {{RUS}} |- | 71 || [[Jamaika]] || {{nts|11190|11 190}} || {{JAM}} |- | 72 || [[Bailota sala]] || {{nts|11067|11 067}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 73 || [[Sumba]] || {{nts|10711|10 711}} || {{IDN}} |- | 74 || [[Mindoro]] || {{nts|10572|10 572}} || {{PHI}} |- | 75 || [[Viti Levu]] || {{nts|10531|10 531}} || {{karogs|Fidži}} |- | 76 || [[Havaja]] || {{nts|10434|10 434}} || {{USA}} |- | 77 || [[Keipbretona]] || {{nts|10311|10 311}}<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |} == Salas (platība 5000 — 10 000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 78 || [[Prinča Čārlza sala]] || 9521<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 79 || [[Bugenvila sala]] || 9318 || {{PNG}} |- | 80 || Kodiak Island || 9311 || {{USA}} |- | 81 || [[Kipra]] || 9234 || {{CYP}}, [[Akrotiri un Dekelija]] un ''{{karogs|Ziemeļkipra}}'' |- | 82 || [[Puertoriko]] || 9100 || {{USA}} |- | 83 || [[Komsomoļeca]]|| 8812 || {{RUS}} |- | 84 || [[Korsika]] || 8741 || {{FRA}} |- | 85 || Disko Island || 8612 ||{{DEN}} |- | 86 || Carney Island || 8500<ref name="jc"/> || Nav |- | 87 || [[Čiloje]] || 8478 || {{CHI}} |- | 88 || [[Buru]] || 8473 || {{IDN}} |- | 89 || [[Krēta]] || 8350 || {{GRE}} |- | 90 || Anticosti Island || 7941<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 91 || [[Rūzvelta sala]] || 7910 || Nav |- | 92 || [[Vrangeļa sala]] || 7866 || {{RUS}} |- | 93 || [[Jaunīrija]] || 7404 || {{PNG}} |- | 94 || [[Leite]] || 7368 || {{PHI}} |- | 95 || [[Zēlande (sala)|Zēlande]] || 7031<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.kms.dk/C1256AED004EA666/(AllDocsByDocId)/1D7EE8822587E667C1256AEF0030ABF6?open&pa |title=Kort & Matrikelstyrelsen - Střrste řer |date=2003-09-23 |accessdate=2010-08-01 |archive-date=2020-05-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200521080543/http://www2.kms.dk/C1256AED004EA666/(AllDocsByDocId)/1D7EE8822587E667C1256AEF0030ABF6?open&pa%2F }}</ref> || {{karogs|Dānija}} |- | 96 || [[Kornvolisa]] || 6995<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 97 || [[Velsas Prinča sala (ASV)|Velsas Prinča sala]] || 6675 || {{USA}} |- | 98 || [[Grantēra]] || 6617 || {{FRA}}, aizjūras teritorija |- | 99 || [[Īstfolklenda]] || 6605 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 100 || Siple Island || 6390 || None |- | 101 || [[Greiema sala (Britu Kolumbija)|Greiema sala]] || 6361<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 102 || [[Jaunsibīrija]] || 6201 || {{RUS}} |- | 103 || [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] || 5765 ||{{AUS}} |- | 104 || [[Prinča Edvarda Sala (Kanāda)|Prinča Edvarda sala]] || 5620<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 105 || [[Vanua Levu]] || 5587 || {{karogs|Fidži}} |- | 106 || [[Velingtona sala]] || 5556 || {{CHI}} |- | 107 || Coats Island || 5498<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 108 || [[Bali]] || 5416 || {{IDN}} |- | 109 || Chichagof Island || 5388 || {{USA}} |- | 110 || [[Gvadalkanala]] || 5353 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 111 || [[Amunda Ringnesa sala]] || 5255<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 112 || [[Lielā Ļahova sala]] || 5157 || {{RUS}} |- | 113 || [[Sentlorensa (sala)|Sentlorensa]] || 5135 || {{USA}} |- | 114 || Riesco Island || 5110<ref name="jc"/> || {{CHI}} |- | 115 || [[Edža sala]] || 5073<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | 116 || [[Makenzi Kinga sala]] || 5048<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 117 || [[Trinidāda]] || 5009 || {{TRI}} |} == Salas (platība 2500 — 5000 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Vieta !! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | 118 || Kolguyev || 4968 || {{RUS}} |- | 119 || Ilha Grande do Gurupá || 4864 || {{BRA}} |- | 120 || [[Isabela (sala)|Isabela]] || 4711 || {{ECU}} |- | 121 || [[Ziemeļjitlandes sala]] || 4685<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | 122 || [[Lomboka]] || 4625 || {{IDN}} |- | 123 || [[Rietumfolklenda]] || 4532 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 124 || [[Belitunga]] || 4478 || {{IDN}} |- | 125 || [[Sebu]] || 4468 || {{PHI}} |- | 126 || [[Adelaidas sala]] || 4463 || Nav |- | 127 || Stefansson Island || 4463<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 128 || Madura Island || 4429 || {{IDN}} |- | 129 || Buton || 4408 || {{IDN}} |- | 130 || [[Ķenguru sala]] || 4374 || {{AUS}} |- | 131 || [[Admiralitātes sala]] || 4362 || {{USA}} |- | 132 || Nunivak Island || 4209<ref name="jc"/> || {{USA}} |- | 133 || Unimak Island || 4119 || {{USA}} |- | 134 || Hoste Island || 4117<ref name="jc"/> || {{CHI}} |- | 135 || Spaatz Island || 4100 || Nav |- | 136 || Baranof Island || 4064 || {{USA}} |- | 137 || Nias || 4048 || {{IDN}} |- | 138 || Espiritu Santo || 3956 || {{karogs|Vanuatu}} |- | 139 || Milne Land || 3913 || {{DEN}} |- | 140 || [[Malaita]] || 3836 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 141 || Siberut || 3828 || {{IDN}} |- | 142 || Bohol || 3821 || {{PHI}} |- | 143 || [[Dienviddžordžija]] || 3718 || {{UK}}, aizjūras teritorija |- | 144 || Santa Inés Island || 3688 || {{CHI}} |- | 145 || [[Maļorka]] || 3667 || {{ESP}} |- | 146 || Santa Isabel Island || 3665 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 147 || Euboea || 3655 || {{GRE}} |- | 148 || [[Longailenda]] || 3629<ref name="jc"/> || {{USA}} |- | 149 || [[Sokotra]] || 3607 || {{YEM}} |- | 150 || Wetar || 3600 || {{IDN}} |- | 151 || Traill Island || 3542 || {{DEN}} |- | 152 || Bear Island || 3500 || Nav |- | 153 || North Andros Island || 3439 || {{BAH}} |- | 154 || Vaygach Islan] || 3329 || {{RUS}} |- | 155 || Masbate || 3268 || {{PHI}} |- | 156 || Iturup || 3238 || {{RUS}} |- | 157 || [[Makira]] || 3190 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 158 || Mansel Island || 3180<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 159 || Waigeo || 3154 || {{IDN}} |- | 160 || Yamdena || 3100<ref name="jc"/> || {{IDN}} |- | 161 || Akimiski Island || 3001<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 162 || [[Gotlande]] || 2994<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scb.se/statistik/MI/MI0812/2000I02/MI50SM0101.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|06|11||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/5dmW4KVfH?url=http://www.scb.se/Statistik/MI/MI0812/2000I02/MI50SM0101.pdf |archivedate={{dat|2009|01|12||bez}} }}</ref> || {{SWE}} |- | 163 || [[Fīna]] || 2985<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | 164 || Choiseul Island || 2971 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | 165 || Revillagigedo Island || 2965 || {{USA}} |- | 166 || [[Taliabu]] || 2913 || {{IDN}} |- | 167 || Muna Island || 2889 || {{IDN}} |- | 168 || [[Georga Zeme]]|| 2821 || {{RUS}} |- | 169 || Kupreanof Island || 2813 || {{USA}} |- | 170 || Borden Island || 2794<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 171 || Manitoulin Island || 2766<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 172 || Unalaska Island || 2722 || {{USA}} |- | 173 || [[Sāmsala]] || 2672 || {{EST}} |- | 174 || Moresby Island || 2608<ref name="Canada"/> || {{CAN}} |- | 175 || [[Džeimsa Rosa sala]] || 2598 || Nav |- | 176 || [[Obira]] || 2542 || {{IDN}} |- | 177 || [[Reinjona]] || 2535 || {{FRA}} |- |} == Salas (platība 1000 — 2500 km²) == {| class="sortable wikitable" |- ! Salas nosaukums !! Platība<br>(km²)<ref name="autogenerated5"/> !! Valsts (-is) |- | Navarino Island || 2473 || {{CHI}} |- | Paramushir || 2471 || {{RUS}} |- | [[Rosa sala]] || 2460 || Nav |- | Ymer Island || 2437 || {{DEN}} |- | [[Anvera]]|| 2432 || Nav |- | [[Kornvela sala]] || 2358 || {{CAN}} |- | [[Pelenga]] || 2345 || {{IDN}} |- | Groote Eylandt || 2285 || {{AUS}} |- | Yapen || 2278 || {{IDN}} |- | Morotai || 2266 || {{IDN}} |- | Princess Royal Island || 2251 || {{CAN}} |- | Isla de la Juventud || 2237 || {{CUB}} |- | [[Vilčeka Zeme]]|| 2203 || {{RUS}} |- | Hinnøya || 2198<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | [[Nelsona sala]] || 2183 || {{USA}} |- | Lewis and Harris || 2179 || {{UK}} |- | [[Ričardsa sala]] || 2165 || {{CAN}} |- | [[Trangana]] || 2149 || {{IDN}} |- | [[Alora sala]] || 2120 || {{IDN}} |- | [[Margaritas sala]] || 2100 || {{COL}} |- | Laut Island || 2062 || {{IDN}} |- | [[Malakula]] || 2041 || {{karogs|Vanuatu}} |- | [[Jaundžordžija]] || 2037 || {{karogs|Zālamana Salas}} |- | Misool || 2034 || {{IDN}} |- | [[Tenerife]] || 2034 || {{ESP}} |- | Magdalena Island || 2025 || {{CHI}} |- | René-Levasseur Island || 2020 || {{CAN}} |- | [[Bioko]] || 2017 || {{GNQ}} |- | Ayon Island || 2000 || {{RUS}} |- | Karaginsky Island || 2000 || {{RUS}} |- | [[Kuiu sala]] || 1962 || {{USA}} |- | Manus Island || 1940 || {{PNG}} |- | Caviana || 1930 || {{BRA}} |- | Biak || 1904 || {{IDN}} |- | Bacan || 1900 || {{IDN}} |- | [[Maui]] || 1888 || {{USA}} |- | Žitný ostrov || 1886 || {{SVK}} |- | Bintan || 1866 || {{IDN}} |- | [[Mauritānija]] || 1836 || {{MUS}} |- | Jeju-do || 1825 || {{KOR}} |- | Bely Island || 1810 || {{RUS}} |- | [[Afognak]] || 1809 || {{USA}} |- | [[Umnak]] || 1793 || {{USA}} |- | Bolshoy Shantar Island || 1766 || {{RUS}} |- | [[Lielā Begičeva sala]]|| 1764 || {{RUS}} |- | Simeulue Regency || 1754 || {{IDN}} |- | Stewart Island/Rakiura || 1746 || {{karogs|Jaunzēlande}} |- | Kobroor || 1723 || {{IDN}} |- | Air Force Island || 1720 || {{CAN}} |- | Natuna Besar || 1720 || {{IDN}} |- | Society Island || 1717 || {{karogs|Dānija}} |- | [[Savaji]] || 1708 || {{karogs|Samoa}} |- | Bathurst Island || 1693 || {{AUS}} |- | [[Beringa sala]] || 1660 || {{RUS}} |- | [[Fuerteventura]] || 1660 || {{ESP}} |- | [[Ungudža]] || 1658 || {{karogs|Tanzānija}} |- | Skye || 1656 || {{UK}} |- | Fraser Island || 1653 || {{AUS}} |- | [[Soisalo]] || 1635<ref name="autogenerated3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://personal.inet.fi/koti/kauko.huotari/saaret.htm |title=Suomen suurimmat saaret |publisher=Kauko Huotari |accessdate=2010-08-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070804052043/http://personal.inet.fi/koti/kauko.huotari/saaret.htm |archivedate=2007-08-04 }}</ref> || {{FIN}} |- | [[Lesba]] || 1630 || {{GRE}} |- | [[Salavati]] || 1623 || {{IDN}} |- | Kunashir Island || 1612 || {{RUS}} |- | Joinville Island || 1607 || Nav |- | Tanahbesar || 1604 || {{IDN}} |- | [[Oahu]] || 1600 || {{USA}} |- | [[Rantau (sala)|Rantau]] || 1597 || {{IDN}} |- | Senja || 1590<ref name="autogenerated6"/> || {{NOR}} |- | Flaherty Island || 1585 || {{CAN}} |- | [[Grankanārija]] || 1560 || {{ESP}} |- | [[Greiema Bella sala]]|| 1557 || {{RUS}} |- | Inagua || 1544 || {{BAH}} |- | Eglinton Island || 1541 || {{CAN}} |- | Middle Andaman Island || 1536 || {{IND}} |- | Clavering Island || 1535 || {{DEN}} |- | [[Pioņera]]|| 1527 || {{RUS}} |- | Great Karimun || 1524 || {{IDN}} |- | Catanduanes || 1523 || {{PHL}} |- | Charcot Island || 1500|| Nav |- | Rupat || 1490 || {{IDN}} |- | Nares Land || 1466 || {{DEN}} |- | [[Androsa (Bahamas)|Dienvidandrosa sala]] || 1448 || {{BAH}} |- | [[Kauai]] || 1446 || {{USA}} |- | Bhola Island || 1441 || {{BAN}} |- | [[Fērgusona sala]] || 1437 || {{PNG}} |- | Urup || 1436 || {{RUS}} |- | São Luís Island || 1410 || {{BRA}} |- | [[Roda]] || 1398 || {{GRE}} |- | [[Karaļa Džordža salas (Dienvidšetlendas sala)|Karaļa Džordža salas]] || 1384 || Nav |- | Graham Island || 1378 || {{CAN}} |- | North Andaman Island || 1376 || {{IND}} |- | [[Pīta sala (Kanāda)|Pīta sala]] || 1375 || {{CAN}} |- | Nottingham Island || 1372 || {{CAN}} |- | Flinders Island || 1359 || {{AUS}} |- | Desolación Island || 1352 || {{CHI}} |- | Ramree Island || 1350 || {{karogs|Mjanma}} |- | [[Ēlande]] || 1347<ref name="autogenerated2"/> || {{SWE}} |- | Qeshm || 1336 || {{IRN}} |- | Lougheed Island || 1308 || {{CAN}} |- | Dawson Island || 1290 || {{CHI}} |- | Barents Island || 1288<ref name="autogenerated4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ssb.no/emner/00/00/20/nos_svalbard/nos_d330/nos_d330.pdf |title=s001-001.fm |format=PDF |language=no |accessdate=2010-08-01}}</ref> || {{NOR}} |- | [[Lembata]] || 1270 || {{IDN}} |- | Basilan || 1265 || {{PHI}} |- | Shannon Island || 1258 || {{karogs|Dānija}} |- | Mill Island || 1258 || Nav |- | Morfil || 1250 || {{SEN}} |- | [[Lolande]] || 1243<ref name="autogenerated1"/> || {{DEN}} |- | Mangole Island || 1228 || {{IDN}} |- | New Hanover Island || 1227 || {{PNG}} |- | Rote Island || 1226 || {{IDN}} |- | [[Dienvidandamanu sala]] || 1211 || {{IND}} |- | [[Okinava]] || 1206 || {{JPN}} |- | Tiburón Island || 1200 || {{MEX}} |- | Oleniy Island || 1197 || {{RUS}} |- | Campana Island || 1188 || {{CHI}} |- | Aracena Island || 1164 || {{CHI}} |- | Sherman Island || 1159 || Nav |- | Grande Comore || 1158 || {{COM}} |- | Byam Martin Island || 1150 || {{CAN}} |- | Great Abaco || 1146 || {{BAH}} |- | Lifou Island || 1146 || {{FRA}} |- | [[Velsas sala]] || 1137 || {{CAN}} |- | Île Vanier || 1126 || {{CAN}} |- | [[Upolu]] || 1125 || {{karogs|Samoa}} |- | Clarence Island || 1111 || {{CHI}} |- | [[Padangas sala]] || 1109 || {{IDN}} |- | [[Martinika]] || 1101 || {{FRA}} ([[aizjūras departaments]]) |- | Grand Bahama || 1096 || {{BAH}} |- | [[Aleksandras Zeme]]|| 1095 || {{RUS}} |- | [[Karaļa sala (Tasmanija)|Karaļa sala]] || 1091 || {{AUS}} |- | Rowley Island || 1090 || {{CAN}} |- | Hecla Island || 1084 || {{CAN}} |- | Meighen Island || 1074 || {{CAN}} |- | Isla Margarita || 1072 || {{VEN}} |- | Sääminginsalo || 1069<ref name="autogenerated3"/> || {{FIN}} |- | Serrano Island || 1063 || {{CHI}} |- | [[Atkas sala]] || 1061 || {{USA}} |- | [[Kamerūna sala]] || 1059 || {{CAN}} |- | Banks Island || 1054 || {{CAN}} |- | [[Hola sala]]|| 1049 || {{RUS}} |- | Great Nicobar || 1045 || {{IND}} |- | Madre de Dios Island || 1043 || {{CHI}} |- | [[Taiti]] || 1042 || {{FRA}} |- | Chongming Island || 1041 || {{karogs|Ķīna}} |- | Normanby Island || 1040 || {{PNG}} |- | [[Revolūcijas sala]] || 1015 || {{CAN}} |- | Vansittart Island || 1010 || {{CAN}} |- | [[Morningtona sala]] || 1002 || {{AUS}} |- | Smyley Island || 1000|| Nav |} == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Salas]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] 9l21n3bpr7pfjbzrm1fvv1tyksmg6wp 0 33395 3675066 3659873 2022-08-24T13:12:31Z Bendžamins 76862 /* Dzimuši */ wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1925. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1925. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1925}} {{Gada citi notikumi|1925}} {{Gads citos kalendāros|1925}} '''1925. gads''' ({{Rom sk gadam|1925}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * [[Turcija]] pāriet uz laika skaitīšanu pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Benito Musolīni]] pasludina diktatūru [[Itālija|Itālijā]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — par [[Albānija]]s premjerministru un prezidentu kļuva [[Zogu I]]. === Marts === * [[10. marts]] — dibināts [[Grieķija]]s futbola klubs [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]]. === Aprīlis === * [[17. aprīlis]] — par [[Francija]]s premjerministru tika iecelts [[Pols Penlevē]]. === Maijs === * [[12. maijs]] — [[Pauls fon Hindenburgs]] tika iecelts par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]]. * [[30. maijs]] — dibināts [[FK Zenit Sanktpēterburga]]. === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — Valters Persijs Kraislers nodibina uzņēmumu ''[[Chrysler|Chrysler Corporation]]''. === Jūlijs === * [[18. jūlijs]] — [[Ādolfs Hitlers]] publicē savu darbu "[[Mana cīņa]]". * [[25. jūlijs]] — Padomju savienībā nodibina telegrāfu aģentūru ''TASS''. === Septembris === * [[1. septembris]] — izveidota [[Meksikas Banka]]. * [[2. septembris]] — izveidota [[Albānijas Banka]]. === Decembris === * [[1. decembris]] — darbību uzsāka [[Ungārijas Radio]]. === Nezināms datums === * [[Beļģija]]s karalis [[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]] [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]] izveido [[Virungas nacionālais parks|Virunga nacionālo parku]]. * izveidota [[Čīles Centrālā Banka]]. == Dzimuši == * [[7. janvāris]] — [[Džeralds Darels]] (''Gerald Durrell''), angļu dabaszinātnieks (miris 1995. gadā) * [[18. janvāris]] — [[Žils Delēzs]] (''Gilles Deleuze''), franču filozofs (miris 1995. gadā) * [[26. janvāris]] — [[Pols Ņūmens]] (''Paul Newman''), ASV aktieris (miris 2008. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Daglass Engelbarts]] (''Douglas Engelbart''), ASV izgudrotājs (miris 2013. gadā) * [[17. februāris]] — [[Hals Holbruks]] (''Hal Holbrook''), ASV aktieris (miris 2021. gadā) * [[20. februāris]] — [[Roberts Oltmens]] (''Robert Altman''), ASV kinorežisors (miris 2006. gadā) * [[21. februāris]] — [[Toms Gērelss]] (''Tom Gehrels''), nīderlandiešu ASV astronoms (miris 2011. gadā) * [[12. marts]] — [[Harijs Herisons]] (''Harry Harrison''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 2012. gadā) * [[21. marts]] — [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (miris 2022. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Rods Steigers]] (''Rod Steiger''), ASV kinoaktieris (miris 2002. gadā) * [[1. maijs]] — [[Skots Kārpenters]] (''Scott Carpenter''), ASV kosmonauts (miris 2013. gadā) * [[19. maijs]] — [[Malkolms X]] (''Malcolm X''), ASV musulmaņu garīgais līderis un cilvēktiesību aizstāvis (miris 1965. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Patriss Lumumba]] (''Patrice Lumumba''), Kongo Demokrātiskās Republikas politiķis (miris 1961. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Džozefs Sardžents]] (''Joseph Sargent''), ASV kino un televīzijas režisors (miris 2014. gadā) * [[28. jūlijs]]: ** [[Baruhs Blumbergs]] (''Baruch Blumberg''), ASV ārsts un zinātnieks (miris 2011. gadā) ** [[Huans Alberto Skjafīno]] (''Juan Alberto Schiaffino''), Urugvajas futbolists un treneris (miris 2002. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Mikis Teodorakis]] (''Μίκης Θεοδωράκης''), grieķu komponists (miris 2021. gadā) * [[9. augusts]] — [[Deivids Hafmens]] (''David Huffman''), ASV datorzinātnieks (miris 1999. gadā) * [[18. augusts]] — [[Braiens Oldiss]] (''Brian Aldiss''), angļu rakstnieks (miris 2017. gadā) * [[16. septembris]] — [[B. B. Kings]] (''B. B. King''), ASV ģitārists (miris 2015. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Mārgarita Tečere]] (''Margaret Thatcher''), britu politiķe (mirusi 2013. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Andžela Lensberija]] (''Angela Lansbury''), angļu izcelsmes amerikāņu aktrise un dziedātāja * [[18. oktobris]] — [[Ramizs Alija]] (''Ramiz Alia''), Albānijas prezidents (miris 2011. gadā) * [[6. novembris]] — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (miris 2022. gadā) * [[10. novembris]] — [[Ričards Bērtons]] (''Richard Burton''), velsiešu aktieris (miris 1984. gadā) * [[17. novembris]] — [[Roks Hadsons]] (''Rock Hudson''), amerikāņu aktieris (miris 1985. gadā) * [[19. novembris]] — [[Zigmunds Baumans]] (''Zygmunt Bauman''), britu sociologs (miris 2017. gadā) * [[20. novembris]] — [[Roberts Kenedijs]] (''Robert Kennedy''), ASV politiķis (miris 1968. gadā) * [[24. novembris]] — [[Simons van der Mērs]] (''Simon van der Meer''), nīderlandiešu fiziķis (miris 2011. gadā) * [[25. decembris]] — [[Karloss Kastanjeda]] (''Carlos Castaneda''), ASV rakstnieks un antropologs (miris 1998. gadā) * [[27. decembris]] — [[Mišels Pikoli]] (''Michel Piccoli''), franču aktieris (miris 2020. gadā) == Miruši == * [[8. janvāris]] — [[Fernāns Sāns]] (''Fernand Sanz''), franču riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1881. gadā) * [[28. februāris]] — [[Frīdrihs Eberts]] (''Friedrich Ebert''), vācu politiķis (dzimis 1871. gadā) * [[4. marts]] — [[Rožē de Barbarēns]] (''Roger de Barbarin''), franču sporta šāvējs, olimpiskais čempions (dzimis 1860. gadā) * [[5. marts]] — [[Klemāns Adērs]] (''Clément Ader''), franču aviokonstruktors (dzimis 1841. gadā) * [[10. marts]] — [[Maiers Prinšteins]] (''Myer Prinstein''), poļu izcelsmes amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions trīsoļlēkšanā un tāllēkšanā (dzimis 1878. gadā) * [[12. marts]] — [[Suņs Džunšaņs]] (孫中山), ķīniešu revolucionārs (dzimis 1866. gadā) * [[20. marts]] — [[Džordžs Kerzons]] (''George Curzon''), britu politiķis (dzimis 1859. gadā) * [[30. marts]] — [[Rūdolfs Šteiners]] (''Rudolf Steiner''), vācu mistiķis (dzimis 1861. gadā) * [[1. aprīlis]] — [[Larss Jergens Madsens]] (''Lars Jørgen Madsen''), dāņu sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1871. gadā) * [[2. maijs]] — [[Johans Pāliza]] (''Johann Palisa''), austriešu astronoms (dzimis 1848. gadā) * [[14. maijs]] — [[Raiders Hegards]] (''Rider Haggard''), angļu rakstnieks (dzimis 1858. gadā) * [[22. maijs]] — [[Džons Frenčs]] (''John French''), britu feldmaršals (dzimis 1852. gadā) * [[1. jūnijs]] — [[Tomass Māršals]] (''Thomas Marshall''), amerikāņu politiķis (dzimis 1854. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Kamills Flammarions]] (''Camille Flammarion''), franču astronoms (dzimis 1842. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Fēlikss Kleins]] (''Felix Klein''), vācu matemātiķis (dzimis 1849. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Jākabs Kauzers]] (''Jakab Kauser''), ungāru vieglatlēts (dzimis 1878. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Eriks Satī]] (''Erik Satie''), franču komponists (dzimis 1866. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Loviss Korints]] (''Lovis Corinth''), vācu mākslinieks (dzimis 1858. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Renē Tomā]] (''René Thomas''), franču sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1865. gadā) * [[26. jūlijs]]: **[[Viljams Dženingss Braians]] (''William Jennings Bryan''), amerikāņu politiķis (dzimis 1860. gadā) **[[Gotlobs Frēge]] (''Gottlob Frege''), vācu matemātiķis un filozofs (dzimis 1848. gadā) * [[25. augusts]] — [[Francs Konrāds fon Hecendorfs]] (''Franz Conrad von Hötzendorf''), austriešu feldmaršals (dzimis 1852. gadā) * [[16. septembris]] — [[Aleksandrs Frīdmans]] (''Александр Александрович Фридман''), krievu fiziķis (dzimis 1888. gadā) * [[29. septembris]] — [[Leons Buržuā]] (''Léon Bourgeois''), franču politiķis (dzimis 1851. gadā) * [[1. oktobris]] — [[Džons Hovards Teilors]] (''John Howard Taylor''), britu burātājs un brokeris (dzimis 1861. gadā) * [[31. oktobris]] — [[Mihails Frunze]] (''Михаил Васильевич Фрунзе''), padomju karavīrs (dzimis 1885. gadā) * [[25. novembris]] — [[Vadživaruds]] (พระบาทสมเด็จพระมงกุฎเกล้าเจ้าอยู่หัว), Siāmas karalis (dzimis 1881. gadā) * [[5. decembris]] — [[Vladislavs Rejmonts]] (''Władysław Reymont''), poļu rakstnieks (dzimis 1867. gadā) * [[16. decembris]] — [[Moriss Lekoks]] (''Maurice Lecoq''), franču sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1854. gadā) {{pg4}} [[Kategorija:1925. gads| ]] kkzzg8jvd6fjfqwfmncsu9h4dvqbsl4 0 34110 3675451 3302740 2022-08-25T08:13:44Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[berbers]] → [[Berberi|berbers]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | krāsa = | vārds = Svētais Augustīns | vārds_orig = ''Augustinus'' | attēls = Sandro Botticelli 050.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = [[Sandro Botičelli]] glezna (ap 1480. gadu) | dz_dat_alt = | dz_gads = 354 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 13 | dz_vieta = Tagaste, [[Romas Impērija]]<br />([[Sukahrasa]], {{ALG}}) | m_dat_alt = | m_gads = 430 | m_mēnesis = 08 | m_diena = 28 | m_vieta = Hipona, [[Romas Impērija]]<br />([[Annaba]], {{ALG}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | skola = | intereses = | idejas = [[taisnīgs karš]], [[pirmatnējais grēks]] | alma_mater = | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no = | ietekmējis = | darbi = Atzīšanās (''Confessiones''), Par Dieva pilsētu (''De Civitate Dei'') | valoda = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Aurēlijs Augustīns''', '''Augustīns no Hiponas''' jeb '''svētais Augustīns''' ({{val-la|Aurelius Augustinus Hipponensis}}; 354. gada 13. novembris—430. gada 28. augusts) ir viens no Rietumu [[kristietība]]s "tēviem". Pēc izcelsmes — [[Berberi|berbers]].<ref>(a) ''Encyclopedia Americana'', Scholastic Library Publishing, 2005, v.3, p.569 (b) Normens Kentors (''Norman Cantor''). ''The Civilization of the Middle Ages, A Completely Revised and Expanded Edition of Medieval History'', Harper Perennial, 1994, p.74. {{ISBN|0-06-092553-1}} (c) ''Étienne Gilson'', ''Le philosophe et la théologie (1960)'', Vrin, 2005, p.175 (d) [[:fr:Gilbert Meynier|Gilbert Meynier]], ''L'Algérie des origines'', La Découverte, 2007, p.73, {{ISBN|2-7071-5088-6}} (e) ''Grand Larousse encyclopédique'', Librairie Larousse, 1960, t.1, p.144 (f) American University, ''Area Handbook for Algeria'', Government printing office, 1965, p.10 (g) ''Fernand Braudel'', ''Grammaire des civilisations (1963)'', Flammarion, 2008, p.453, etc</ref> [[katolisms|Katoļu]] un [[anglikānisms|anglikāņu]] baznīcās atzīts par svēto ([[pareizticība|pareizticīgo]] baznīcās — par svētlaimīgo). Daudzi [[protestantisms|protestanti]], īpaši [[kalvinisms|kalvinisti]], viņa teoloģiju uzskata par protestantisma pamatu. Dzimis Tagastē, mūsdienu [[Alžīrija|Alžīrijā]], kristīts [[Milāna|Milānā]]. Sarakstījis divus Rietumu kultūrai būtiskus darbus — "Atzīšanās" (''Confessiones'') un "Dieva pilsēta" (''Civitas Dei''). "Atzīšanās" ir vienīgais Augustīna darbs, kas tulkots latviski.<ref>http://www.diena.lv/lat/izklaide/literatura/gramatu_zinas/augustina-skolniece/ Intervija ar tulkotāju Lauru Hansoni par Augustīna Confessiones</ref> == Dzīves gājums == Augustīns ir dzimis [[Romas impērija]]s ierēdņa Patrīcija ģimenē. Viņa tēvs bija kaislīgs cilvēks, par ko sieva (Augustīna māte — [[Svētā Monika|sv. Monika]]) sūdzējās kā par neuzticīgu laulāto draugu. Arī Augustīns paaugoties sekoja tēva pēdās un dzīvoja pretrunīgi vērtējamu dzīvesveidu, par ko viņa māte ļoti raudājusi un lūgusies, bet vēlāk piedzīvoja īstu atgriešanos un kļuva par dedzīgu kristieti. Bērnībā Augustīns parādīja lielas gara spējas, un vecāki cerēja kādreiz viņu redzēt par ievērojamu zinātnieku vai valstsvīru, tāpēc Augustīns agri sāka savas skolas gaitas. Līdzekļu trūkuma dēļ vēlāk tās pārtrauca. Bezdarbības dēļ Augustīns sāka padoties netiklībai un citiem nedarbiem. To redzēdami, vecāki pielika visas pūles, lai dēls varētu atsākt mācīties. Pēc gada viņu nosūtīja uz skolu Kartāgā, bet tikumu ziņā Augustīns nelabojās. Jau 18 gadu vecumā viņš kļuva par ārlaulības bērna tēvu. Laikā, kad viņš studēja Kartāgā, nomira arī viņa tēvs. Augustīns sajūsminājās par teātri un sofistiku, jo ar tās palīdzību bija iespējams attaisnot paša rīcību. Šajā laikā viņš izlasīja kādu [[Cicerons|Cicerona]] darbu, kurā bija sacīts, ka patiesības pazīšana ir līdzvērtīga Dieva pazīšanai un ka bez Dieva sameklēšanas nav iespējams kļūt laimīgam. Augustīnam bija izteiktas alkas pēc laimes, un, apzinoties, ka Dievu vislabāk var iepazīt no Svētajiem Rakstiem, viņš sāka lasīt Bībeli, taču ātri to pārtrauca, jo kā filozofs uzskatīja, ka Svētie Raksti ir derīgi vienkāršiem cilvēkiem un bērniem, nevis zinātniekiem. Līdz ar to viņš arī kristietību sāka uzskatīt par vienkāršu reliģiju. Tādēļ Augustīns sāka apgūt [[Maniheisms|maniheismu]], kas māca, ka pastāv divas pretējas būtnes — labā un ļaunā. Pēc studiju beigšanas Augustīns atgriezās dzimtajā Tagastē, kur sāka strādāt par [[Retorika|daiļrunas]] skolotāju un aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē. Augustīna dzīves mērķis šajā laikā bija kļūt slavenam, kas arī viņam izdevās, taču viņu mocīja nemiers. Ilgodamies pēc sirdsmiera, Augustīns pievērsās astroloģijas studijām, jo uzskatīja, ka viss ir atkarīgs no zvaigznēm. Lai gūtu vēl lielāku slavu, viņam radās doma pārcelties uz lielāku pilsētu — [[Kartāga|Kartāgu]] vai [[Roma|Romu]]. Vispirms viņš pārcēlās uz Kartāgu, bet savu audzēkņu nenopietnās attieksmes dēļ 383. gadā ieradās Romā, kur nodibināja retorikas skolu. Dzīvojot Romā, viņam nostiprinājās pārliecība par maniheisma maldīgumu, tāpēc Augustīns pievērsās skeptiķu filozofijai, kas iesaka par visu šaubīties. Paklausot Romas prefekta ieteikumiem, pēc gada viņš pārcēlās retora darbā uz [[Milāna|Milānu]], kur iepazinās ar vietējo bīskapu sv. Ambroziju. Sākumā Augustīnu piesaistīja bīskapa Ambrozija sprediķi viņa daiļrunības dēļ, tādēļ katru svētdienu viņš sāka apmeklēt baznīcu, lai tikai klausītos bīskapa daiļrunībā, bet vēlāk sāka ieklausīties arī pašā sprediķa saturā. Iedvesmas pilns, viņš sāka domāt par kristīgās ticības pieņemšanu. Lai to izdarītu, viņam bija pilnīgi jāmaina viss savs līdzšinējais dzīves veids, jo viņš jau 14 gadus dzīvoja kopā ar sava ārlaulības dēla māti. [[Attēls:AugustineBaptism.jpg|200px|thumbnail|left|Bīskaps sv. Ambrozijs sniedz kristības sakramentu Augustīnam]] Brālis un draugi Augustīnam ieteica salaulāties ar savu konkubīni, arī pats Augustīns bija ar mieru to darīt, bet tam pretojās viņa māte, jo neticēja, ka Augustīnam ar šo sievieti laulībā varētu būt īsta mīlestība. Augustīnam tika sameklēta cita līgava, bet tai vēl bija tikai 12 gadi, tāpēc laulības ar viņu varēja notikt pēc diviem gadiem. Augustīna līdzšinējā konkubīne devās uz Ziemeļāfriku, bet dēls palika pie viņa. Sava vājā rakstura dēļ Augustīns atlaistās konkubīnes vietā atrada citu. Taču mieru viņam nedeva domas par pēcnāves dzīvi, un Augustīns sāka lasīt Svētos Rakstus līdz ar dažādu filozofu darbiem. Augustīnu aizrāva [[Jēzus Kristus]] personība un mācība. Viņš vēlējās sekot Kristum, bet netika galā ar savām kaislībām. Viņš savā tikumībā cēlās un piedzīvoja vairākus kritienus, līdz pats noteica: "''Ak, kas gan mani, nabaga bērnu, izglābs no šīs miesas nāves, ja ne Tava žēlastība caur Jēzu Kristu, mūsu kungu.''" Pie viņa ieradās kāds paziņa no viņa dzimtenes un pastāstīja par Ēģiptes svētā vientuļa Antonija dzīvi, par tā pārdzīvotajiem lielajiem kārdinājumiem un uzvarām. Augustīns, to dzirdēdams, teica savam draugam Alpijam, kurš tolaik viesojās pie viņa: "''Raug, cilvēki bez izglītības iemanto debesis, bet mēs ar visaugstāko izglītību stāvam ārpusē un atrodamies kaislību verdzībā!''" Augustīna sirdī sākās ārkārtīga cīņa. Sajuzdams, ka Dieva žēlsirdības brīdis ir pienācis, Dieva balss mudināts, viņš paņēma Svētos Rakstus un uzšķīra apustuļa Pāvila Vēstulē romiešiem teiktos vārdus, kas liek ieģērbties Jēzū Kristū un neļaut vaļu savai miesai uz tās kārībām. Augustīns, paklausot sirdsapziņai, atsacījās no retora amata, paredzētajām precībām un visa, kas saista ar pasauli, un pēc vairāku mēnešu nopietnas gatavošanās 387. gadā, Lieldienu sestdienā, reizē ar savu dēlu, draugu Alpiju un vēl citiem pieņēma kristības sakramentu. Viņus nokristīja sv. Ambrozijs. Pēc tam Augustīns ar dēlu, savu māti, brāli un draugu Alpiju devās uz dzimteni, lai tēva mājās nodibinātu klosteri. Ceļā uz mājām nomira Augustīna māte. Pārdzīvodams lielas sirdsāpes, viņš dažus mēnešus pavadīja Romā. 388. gadā, ierodoties Tagastē, Augustīns nodibināja klosteri. Par tā pirmajiem iemītniekiem kļuva viņš pats ar saviem tuvākajiem draugiem. 391. gadā nomira Augustīna dēls, un Augustīns pēc dēla nāves, vēlēdamies laiciņu pavadīt vientulībā, izceļoja uz Hiponu, kur vietējais bīskaps viņu iesvētīja par priesteri un iecēla sev par palīgu. Augustīns arī Hiponā nodibināja klosteri un kļuva slavens ar saviem sprediķiem. Līdz pat viņa nāvei sprediķošana ieņēma svarīgu lomu viņa pastorālajā darbībā. Augustīnam bija dziļas teoloģiskas zināšanas, kuras spoži izpaudās Hiponas baznīcas sinodē, kur piedalījās gandrīz visi Ziemeļāfrikas bīskapi. Lai arī viņš nebija bīskaps, viņš tomēr tika aicināts uz sinodi, lai uzstātos jautājumos par maniheisma un citu maldu mācību apkarošanu. 396. gadā Hiponas bīskaps Augustīnu konsekrēja par palīgbīskapu. Tajā pašā gada, pēc Hiponas bīskapa nāves, Augustīns kļuva viņa pēctecis un šajā amatā nostrādāja 34 gadus. Strādādams par bīskapu, viņš daudz rakstīja par teoloģiskiem un filozofiskiem jautājumiem.<ref>Rīgas Metropolijas Kūrija, 1996. Svēto Dzīves apraksti. Augusts. 53. — 65. lpp.</ref> == Filozofija == [[Attēls:Antonio Rodríguez - Saint Augustine - Google Art Project.jpg|200px|thumbnail|right|Sv. Augustīns, Antonio Rodrigeza gleznā.]] Augustīns, atzīdams, ka pasaule īstā vārda nozīmē ir radīta no nekā, nāca pie atziņas, ka Dievs pasauli ir radījis apzinīgi un brīvprātīgi. Mūžīgajā un bezgalīgajā Dieva prātā jau pirms mūžu mūžiem ir bijušas atziņas par visām lietām, kādas vien iespējams radīt. Šīs atziņas Dievā ir mūžīgas un nemainīgas. Tās ir visu radīto lietu mūžīgie paraugi Dievā. Saskaņā ar šiem mūžīgajiem paraugiem Dievs ir radījis visas lietas, tāpēc lietas ir mūžīgo ideju realizējums vai pakaļdarinājums, atspoguļojums. Dievs ir visu patiesību nesējs. Viņš ir visu mūsu patiesību mēraukla, norma un avots. Mūsu atziņas tikai tad ir īstā vārda nozīmē patiesas, ja tās saskan ar lietu idejām Dieva prātā. === Atziņas === Cilvēka atziņas Augustīns iedala dabiskajās un pārdabiskajās. Dabiskās atziņas rodas, pateicoties objektam, kas kaut kādā veidā iedarbojas uz cilvēku, un pateicoties subjektam, kas apzinās objektu. Augustīns saka, ka pazīstamais dzemdē atziņas, bet nevis atziņas — pazīstamo. Pārdabiskās atziņas pamatojas uz Dieva autoritāti. Dievs ne pats var maldīties, ne citus maldināt, tāpēc atzīstam par patiesu visu, ko Dievs mums ir atklājis. Šie Dieva atklājumi dod cilvēkam galīgo atbildi uz pašiem svarīgākajiem viņa dzīves uzdevumiem, uz ko dabiskais prāts viens pats nespēj atbildēt. Pie galvenajām šādām patiesībām pieder cilvēces atpestīšana caur Jēzu Kristu. Jēzus Kristus personā ir visa bezgalīgā, mūžīgā Dieva gudrība. Lai paceltos augstāku atziņu pasaulē, ir jāiedziļinās Jēzus Kristus mācībā. Savukārt šīs mācības labākai, pilnīgākai izprašanai nepietiek tikai ar prātu vien, bet ir nepieciešama pienācīga sirds šķīstība un Dieva un visu Viņa atklāto patiesību karsta mīlestība. Augustīns uzskata, ka cilvēka ticībai jābūt prātīgai; ar zinātnes palīdzību ir jāpierāda īstās ticības nepieciešamība un tās patiesīgums. Augustīns saka, ka zinātnes uzdevums ir, pirmkārt, pierādīt, ka nav neprātīgi ticēt, un, otrkārt, pierādīt, cik neprātīgi ir neticēt. Pāri pasaulei ir Dievs, un pasaule eksistē, vienīgi pateicoties Viņam. Dievs ir mūžīgs. Viņam nav iesākuma un nevar būt beigu. Viss labais viņā ir bezgalīgi augstā pakāpē. == Augustīna darbu tulkojumi latviešu valodā == Augustīns. ''Atzīšanās''. Tulk. Laura Hansone. Rīga: Liepnieks un Rītups, 2008.<ref>http://www.liepnieks-ritups.lv/books/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080328134141/http://www.liepnieks-ritups.lv/books/ |date={{dat|2008|03|28||bez}} }} Liepnieks un Rītups. Grāmatas</ref> == Augustīna darbu saraksts (pēc izvēles)<ref>Augustīns. ''Atzīšanās''. Tulk. Laura Hansone. Rīga: Liepnieks un Rītups, 2008. 553-557.lpp.</ref> == * 386—387<ref>Visu darbu sarakstīšanas laiki ir aptuveni</ref> — Par kārtību ''De ordine'' * 386—387 — Sarunas pašam ar sevi ''Soliloquia'' * 388, 391, 395 — Par brīvo izvēli (3 gr.) ''De libero arbitrio'' * 388—395/396 — Par 83 dažādiem jautājumiem ''De diversis quaestionibus LXXXIII'' * 390—391 — Par patieso reliģiju ''De vera religione'' * 392—418/422 — Psalmu komentāri ''Enarrationes in Psalmos'' * 394—395 — Vairāku nostādņu skaidrojums no apustuļa Vēstules romiešiem ''Expositio quandorum propositionum ex epistula apostoli ad Romanos'' * 396—398 — Par dažādiem jautājumiem Simpliciānam ''De diversis quaestionibus ad Simplicianum'' * 396; 426—427 — Par kristīgo mācību (4 gr.) ''De doctrina christiana'' * 397—401 — [[Augustīns "Atzīšanās"|Atzīšanās]] ''Confessiones'' * 400/401 — Par kristību — pret donātistiem (7 gr.) ''De baptismo contra donatistas'' * 401—403 — Pret Petiliāna darbiem (3 gr.) ''Contra litera Petiliani'' * 401—415 — Par ''Genesis'' grāmatu burtiski (12 gr.) ''De Genesi ad litteram'' * 412 — Par garu un burtu — Marcellīnam ''De spiritu et littera ad Marcellinum'' * 413—427 — [[Augustīns "Par Dieva pilsētu"|Par Dieva pilsētu]] — Marcellīnam (22 gr.) ''De civitate Dei ad Marcellinum'' * 406—421 — Traktāts par Jāņa evaņģēliju ''In Iohannis evangelium tractatus'' * 415 — Par dabu un žēlastību — Timasijam un Jēkabam ''De natura et gratia ad Timasium et Iacobum'' * 418 — Par Kristus žēlastību un iedzimto grēku — pret Pelagiju un Celestiju (2 gr.) ''De gratia Christi et de peccato originali contra Pelagium et Coelestium'' * 419/421 — Par dvēseli un tās izcelsmi ''De anima et eius origine'' * 421—422 Pret pelagiāni Jūliānu (6 gr.) ''Contra Iulianum pelagianum'' * 421/422 Rokasgrāmata Laurencijam jeb Par ticību, cerību un mīlestību ''Enchiridion ad Laurentium sive de fide, spe et caritate'' * 426—427 Par žēlastību un brīvo gribu — Valentīnam ''De gratia et libero arbitrio ad Valentinum'' * 426—427 Pārskati (2 gr.) ''Retractationes'' * 428—429 Par svēto predestināciju — Prosperam un Hilarijam ''De praedestinatione sanctorum ad Prosperum et Hilarium'' * 386—429 Vēstules ''Epistolae'' * 386—429 Sprediķi ''Sermones'' == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Augustinus|Augustīns}} * [http://www.vesture.eu/index.php/Augustīns_Aurēlijs Augustīns Aurēlijs — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] * [http://plato.stanford.edu/entries/augustine/ Stenfordas universitātes Filozofijas enciklopēdija - Augustīns {{en ikona}}] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Augustīns, Svētais}} [[Kategorija:354. gadā dzimušie]] [[Kategorija:430. gadā mirušie]] [[Kategorija:Romas katoļu bīskapi]] [[Kategorija:Romas katoļu teologi]] [[Kategorija:Neoplatoniķi]] [[Kategorija:Oratori]] [[Kategorija:Augustīniešu ordenis]] [[Kategorija:Kristiešu filozofi]] [[Kategorija:4. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:5. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Katoļu svētie]] [[Kategorija:Anglikāņu svētie]] [[Kategorija:Pareizticīgo svētie]] [[Kategorija:Senās Romas cilvēki]] mmpaykrkdjp0pufsigekzn32orszf2i 0 42941 3675433 3594520 2022-08-25T08:07:31Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni| → [[Atlass (kalni)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Cedrus_atlantica.jpg | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Pinophyta | nodalījums_lv =Kailsēkļi | klase =Pinopsida | klase_lv =Skujkoku klase | rinda =Pinales | rinda_lv =Priežu rinda | dzimta =Pinaceae | dzimta_lv =Priežu dzimta | ģints =Cedrus | ģints_lv =Ciedri | suga =C. atlantica | suga_lv =Atlasa ciedrs | binomial=Cedrus atlantica }} '''Atlasa ciedrs''' ({{val-la|Cedrus atlantica}}) ir [[Ciedri|ciedru ģints]] koku suga. Reizēm tā tiek uzskatīta par Libānas ciedra pasugu. Sastopams Ziemeļāfrikā, [[Atlass (kalni)|Atlasa kalnos]]. == Apraksts == Tie ir vienmāju [[koki]] līdz 50m augstumā, ar piramidālu [[lapotne|lapotni]] un cietām, zilganzaļām, pušķos sakārtotām skujām. [[Čiekuri]] ir cilindriski vai olveidīgi, blīvi, spīdīgi ar gaiši brūnganu nokrāsu. Tie nogatavojas trešajā veģetācijas gadā. [[skuja (auga daļa)|Skujas]] ir trīs vai četršķautņainas, asas, zilganzaļas līdz sudrabaini pelēkas. Tās uz īsvasām sakārtotas pušķos pa 30-40 uz garvasām pa vienai. No {{TaksoSaite|Cedrus libani|Libānas ciedra|Libānas ciedrs}} atšķiras ar lapotnes uzbūvi, īsākām skujām un ar mazākiem čiekuriem. Pirmajos gados aug ātrāk, pavasarī vēlu dzen dzinumus, un, augot, vairāk sausumcietīgs. Diezgan labi pārcieš aukstumu (īslaicīgi, līdz -20°С), ļoti [[gaisma|gaismu]] mīlošs, noturīgs pret [[putekļi]]em, [[dūmi]]em un [[gāze|gāzēm]]. Slikti panes kaļķainas [[augsne]]s. Cieš no pārlieka [[mitrums|mitruma]]. Ļoti noturīgs pret [[slimība|slimībām]] un [[kaitēkļi]]em. {{Botānika-aizmetnis}} {{Commons category|Cedrus libani subsp. atlantica|Atlasa ciedrs}} 6ixs16q3lljme4bsscnd9gj87ajyuiv 0 47760 3675396 3355904 2022-08-25T06:15:39Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas žanra infokaste | nosaukums = Ķeltu pankroks | krāsa = white | fona_krāsa = green | stila_izcelsme = [[Pankroks]], elektriskā folkmūzika, [[folkpanks]], [[ķeltu mūzika]], [[ķeltu roks]] | kultūras_izcelsme = [[1980. gadi|1980. gadi]], [[Anglija]], [[Īrija]] | instrumenti = [[vokāls]], [[elektriskā ģitāra]], [[basģitāra]], [[bungas]], [[dūdas]], [[stabule]], [[vijole]], [[bandžo]], [[mandolīna]], [[akordeons]] | popularitāte = | atvasinātās_formas = | apakšžanri = | jauktie_žanri = | reģionos = | vietējā_estrāde = | citas_tēmas = }} '''Ķeltu pankroks''' (''Celtic punk'') ir [[mūzika]]s novirziens, kurā apvienots [[pankmūzika]]s un [[ķelti|ķeltu]] tautu mūzikas skanējums. Šo mūziku pieņemts uzskatīt par [[folkpanks|folkpanka]] mūzikas apakšžanru. Ķeltu pankroka grupas savā mūzikā izmanto tādus mūzikas instrumentus kā [[ģitāra]]s, [[bungas]], [[vijole]]s, [[dūdas]], [[stabule]]s, [[akordeons|akordeonu]], [[bandžo]] un daudzus citus. Jāatzīmē, ka ķeltu pankrokā mūzikā jūtama ne tikai [[īri|īru]], bet arī [[skoti|skotu]] un [[velsieši|velsiešu]] tautas mūzikas ietekme. Lai gan pārsvarā šī stila mūziķi ir no [[Lielbritānija|Britu salām]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda]]s, tomēr ši mūzika ir izplatīta arī kontinentālajā Eiropā. == Vēsture == === Rašanās === Jau 1970. gados bija [[pankmūzika]]s grupas, kas savā mūzikā iekļāva ķeltu mūzikas elementus. Tomēr plašāku klausītāju loku ar ķeltu pankroku iepazīstināja [[Šeins Makgovans]] ''(Shane MacGowan)'' ar savu grupu ''[[The Pogues]]'', kuru mūzikā, it sevišķi pirmajos albumos, bieži vien bija sastopamas gan ķeltu tautasdziesmas (pārsvarā īru) pankmūzikas apdarē, gan arī viņu pašu dziesmas, kurās tika izmantoti tādi mūzikas instrumenti kā akordeons un stabules. === Atdzimšana === Ķeltu pankmūzikas atdzimšanu un izplatību 1990. gadu vidū sekmēja tādas grupas kā ''[[Dropkick Murphys]]'' un nedaudz vēlāk arī ''[[Flogging Molly]]'' panākumi. Tieši pateicoties abu iepriekš minēto grupu labajām sekmēm, visā pasaulē radās jaunas ķeltu pankroka grupas un arī daudzi jau esošie ši stila izpildītāji ieguva jaunus klausītājus. Pašlaik citas zināmākās no aktīvajām ķeltu pankroka grupām ir: ''[[Blood or Whiskey]]'', ''[[The Skels]]'', ''[[The Killigans]]'', ''[[Irish Stew]]'', ''[[Greenland Whalefishers]]'', ''[[The Peelers]]'' (nejaukt ar 1970. gadu grupu ar tādu pašu nosaukumu, kas nepārstāv ķeltu pankroku) un daudzas citas. Jāatzīmē, ka mūsdienās ķeltu pankroka mūzika turpina attīstīties, rodas jaunas grupas un jauni šīs mūzikas novirzieni. == Ķeltu pankroks Latvijā == Pašlaik Latvijā neviena grupa nespēlē ķeltu pankroku, bet no 1990. gadu vidus līdz 2005. gadam skots Jānis Kalējs ''(Ian Gow)'' ar savu grupu ''[[The Rogues (Latvija)|The Rogues]]'' (nejaukt ar Ziemeļamerikas grupu un citiem izpildītājiem ar tādu pašu nosaukumu, kas nepārstāv ķeltu pankroku) savā mūzikā iekļāva ķeltu mūzikas motīvus, [[pabroks|pabroka]] un pankmūzikas elementus un regulāri sniedza koncertus Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Diemžēl, ''The Rogues'' nav izdevuši nevienu oficiālu mūzikas ierakstu un kopš Jāņa Kalēja aizbraukšanas no Latvijas grupas liktenis ir neskaidrs. [[Kategorija:Rokmūzikas žanri]] m4qfog8o99sckuag7vb5mluribfcjyo 0 49805 3675342 3664553 2022-08-24T20:22:29Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ādažu pagasts | karte = Adazu novads karte.png | karte2 = Ādažu novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Ādažu pagasts COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Ādažu pagasta ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Ādažu novada karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ādažu novads | centrs = Ādaži | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | platība = 154,1 | iedzīvotāji = 4860 | iedzīvotāji_gads = 2022 | blīvums = {{#expr: 4860/ 162.9 round 1}} | izveidots = | mājaslapa = www.adazi.lv }} '''Ādažu pagasts''' ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] teritoriāla vienība tā dienvidaustrumos, [[Gauja]]s lejtecē. Robežojas rietumos ar [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastu]], ziemeļos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu]] un [[Sējas pagasts|Sējas]] pagastiem, austrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastu]], dienvidos ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastu]]. Pagasta centrs atrodas [[Ādaži|Ādažos]]. No 2006. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai kā atsevišķa vienība pastāvēja [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]]. 2021. gadā Ādažu novadu apvienoja ar [[Carnikavas pagasts|Carnikavas novadu]], izveidojot jaunu Ādažu novadu. == Daba == [[Attēls:Adazu centrs no augsas foto Ilze Filipova.jpg|thumb|Ādažu centrs no putna lidojuma]] === Reljefa formas === [[Bākas kalns]], [[Franču kurgāns]], [[Kadetu kurgāns]], [[Karātkalns]], [[Klusie kalni]], [[Kreiļu kalns]], [[Kūlas kalns]], [[Puskas kurgāns]], [[Utaiņu kalns]]. === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Cimeļupe (Dūņezera pieteka)|Cimeļupe]], [[Gauja]], [[Gaujas-Baltezera kanāls]], [[Krūmiņupīte (Gaujas pieteka)|Krūmiņupīte]], [[Melnupe (Lilastes ezers)|Melnupe]], [[Puska]], [[Rāmpurva grāvis]], [[Straujupīte (Gaujas pieteka)|Straujupīte]], [[Utupurva grāvis]], [[Vējupe]]. ====Ūdenstilpes==== [[Ataru ezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]], [[Dziļators]], [[Inču ūdenskrātuve]], [[Kadagas ezers]], [[Kancis]], [[Kreiļu ezers]], [[Lielais Baltezers]], [[Lieluikas ezers]], [[Lilastes ezers]], [[Līņu ezers (Ādažu novads)|Līņu ezers]], [[Mazais Baltezers]], [[Mazuikas ezers]], [[Vējupe (vecupe)|Vējupe]]. ====Purvi==== [[Drāksleja]], [[Dzērves purvs (Ādažu novads)|Dzērves purvs]], [[Jūgu purvs (Ādažu novads)|Jūgu purvs]], [[Lieleimurs]], [[Rampas purvs]], [[Rampurs]], [[Utupurvs]], [[Zušu purvs]]. ==== Dabas aizsardzība ==== Pagasta teritorijā atrodas [[aizsargājamo ainavu apvidus]] [[Ādaži (aizsargājamo ainavu apvidus)|Ādaži]], kurā teritorijā atrodas [[dabas liegums]] [[Lieluikas un Mazuikas ezers]]. Teritorijā atrodas arī dabas liegums [[Lielā Baltezera salas]]. == Vēsture == 1298. gada 29. jūnijā pie [[Bukultu pils]] noritēja [[Ādažu kauja]] starp Rīgas arhibīskapu, tā sabiedroto [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiti]] [[Vītenis|Vīteni]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] [[Kēnigsberga]]s [[komturs|komtura]] [[Bertolda no Brīhafenas]] ({{val|la|Bertoldus Bruhave}}, {{val|de|von Brühaven}}) vadībā. 1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila [[Baltezera baznīca|Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām - esošo koka [[Carnikavas baznīca|Carnikavas baznīcu]] un koka<ref>http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html</ref> [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle''). Draudzes novadā atradās Ādažu mācītājmuiža un vairākas muižas. [[Attēls:Baltezers, foto Ilze Filipova.jpg|thumb|Baltezers]] Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] [[Ādažu muiža]] (''Aahof''), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, [[Carnikavas muiža]] saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, [[Iļķenu muiža]] 17 vienībās 475 ha kopplatībā, [[Remberģes muiža]] 47 vienībās 761 ha kopplatībā, [[Štāles muiža]] (''Stalenhof'') 18 vienībās 252 ha kopplatībā, [[Berģi|Berģu muiža]] 35 vienībās 215 ha kopplatībā, [[Alderi|Alderu muiža]] 29 vienībās 93 ha kopplatībā, [[Ādažu mācītājmuiža]] 1 vienībā 57 ha kopplatībā, [[Baloža muiža]] (''Bonaventura'') 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses (''Klus'') obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.<ref>{{LKV|I.|1427}}</ref> 1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, [[Berģu ciems|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un [[Garkalnes ciems|Garkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Ādažu ciems''' ietilpis [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā [[Mangaļu ciems|Mangaļu ciema]]<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Mangalu-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> [[kolhozs|kolhoza]] «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Bergu-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> un daļu Garkalnes un [[Vangažu ciems|Vangažu ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gada 2. aprīlī no '''Ādažu pagasta''' atdalīja jaunizveidotā [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] teritoriju. 2006. gadā pagastu reorganizēja par '''Ādažu novadu'''.<ref name="Ādažu novada pašvaldības nolikums">[http://www.adazi.lv/upload/novada_dome/nolikumi_reglamenti/adazu_nov_pasvald_nolik.doc Ādažu novada pašvaldības nolikums]</ref> 2021. gada 1. jūlijā, tam pievienojot Carnikavas novadu, līdzšinējā Ādažu novada teritorija atkal kļuva par Ādažu pagastu. 2022. gadā no Ādažu pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja [[Ādaži|Ādažu]] pilsētu. === Kultūras pieminekļi === *[[Baltezera baznīca]] (tās divi portāli ir mākslas pieminekļi) *[[Baltezera Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]] == Apdzīvotās vietas == {{pamatraksts|Ādažu novada ciemu uzskaitījums}} Ādažu pagasta centrs ir [[Ādaži|Ādažu]] pilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita 2022. gadā lielākais ciems pagastā ar 2362 iedzīvotājiem bija [[Kadaga]]. Kopumā pagastā atrodas 12 ciemi<ref name="Ādažu novada pašvaldības nolikums"/> (3 [[lielciems|lielciemi]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 1 [[mazciems]], 1 [[vasarnīcu ciems]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]]),<ref name="Vietvārdu datubāze">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt|title= LĢIA Vietvārdu datubāze|accessdate= |author= |date= |publisher=}}</ref> kas lielākoties ir izvietojušies gar valsts autoceļu [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] "[[Rīga]]—[[Ainaži]]" ([[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]] un Kadaga). Netālu no Ādažu centra pēdējos 10—20 gadu laikā ir veidojušies 3 jauni ciemi ([[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieki]], [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuri]] un [[Stapriņi]]). [[Alderi|Alderu ciemu]] no tuvāk esošās [[Ādaži|Ādažu]] pilsētas atdala [[Gaujas–Baltezera kanāls]]. [[Atari (ciems)|Ataru ciems]] atrodas Ādažu pagasta [[rietumi|rietumu]] daļā. [[Iļķene]] un [[Āņi]] atrodas Ādažu pagasta [[austrumi|austrumu]] pusē un tos vieno no otra atdala [[Gauja]]s [[upe]]. Netālu no Iļķenes un Āņiem atrodas [[Garkalne (Ādažu novads)|Garkalne]].<ref name="Ādažu novada plānojums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.adazi.lv/upload/novada_dome/attistibas_programma_11_17/attistibas_programma_09.12.2010._bez_pielikumiem.pdf |title= Ādažu novada attīstības programma (2011-2017)|accessdate= |author=Ādažu novada dome |date=2010|publisher=}}</ref> Lielākās apdzīvotas vietas pamatā atrodas pagasta centrālajā un [[dienvidi|dienvidu]] daļā. == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |title = Ādažu pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=8&zoom=100,464,-293 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archive-date=16.01.2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=8&zoom=100,464,-293 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (7907) |green|71.8}} {{bar percent|[[Krievi]] (1984) |red|18.0}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (196) |violet|1.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (114) |black|1.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (238) |blue|2.2}} {{bar percent|Cita tautība (303) |purple|2.8}} {{bar percent|Nav izvēlēta (276) |yellow|2.5}} }} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == === Vispārizglītojošās izglītības iestādes === === Pirmsskolas izglītības iestādes === * Kadagas bērnudārzs === Mūzikas un mākslas skolas === == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa|kultūra=Ādažu Kultūras centrs piedāvā ap 250 pasākumiem gadā - teātra izrādes, koncertus, filmas, izstādes Katru gadu maijā notiek novada svētki - Gaujas svētki}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Baltazars fon Bergmanis]] (1736—1789), jurists, [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] darbinieks * [[Gustavs fon Bergmanis]] (1749—1814), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un izdevējs * [[Liborijs fon Bergmanis]] (1754—1823), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un vēsturnieks * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964), latviešu politiķis — ārlietu ministrs (1926—1928), rakstnieks * [[Bruno Jirgensons]] (1904—1982), bioķīmiķis, starptautiski pazīstams koloīdķīmijas speciālists == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ādažu novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.adazi.lv}} * [http://www.adazuvidusskola.lv/ Ādažu vidusskola] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ādažu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ādažu novada pagasti]] [[Kategorija:Ādažu pagasts| ]] j60r1og0d2b4y0f4i7blxqj07vyflgn 0 51674 3675056 3635976 2022-08-24T12:51:40Z Kaamis007 67303 /* Transports */ nedaudz pārstrukturēju wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|apdzīvotu vietu Babītes pagastā|apdzīvotu vietu Medzes pagastā|Piņķi (Medzes pagasts)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Piņķi | settlement_type = lielciems | image_skyline = Piņķu kaujas piemineklis, 2006-06-24.jpg | image_caption = [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] Piņķu kaujas piemineklis | pushpin_map = Latvija | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Mārupes novads]] | subdivision_name2 = [[Babītes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 2.9 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2016|07|04||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2786 |title=Informācija par objektu: Piņķi |accessdate={{dat|2017|02|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 3435 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 56 | lats = 40 | latNS = N | longd = 23 | longm = 54 | longs = 39 | longEW = E | elevation_m = 8 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2107 | var_id = 100184284 | lgia_id = 2786 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} [[Attēls:Pinkenhof Piņķu muiža.JPG|thumb|right|Piņķu muiža]] '''Piņķi''', agrāk '''Saliena''',<ref>{{LPE|8|553}}</ref> ir apdzīvota vieta [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]], pagasta centrs. Atrodas [[Rīga|Pierīgā]] autoceļu [[A5]] un [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] krustojumā [[Neriņa]]s labajā krastā 12 km no novada centra [[Mārupe]]s un 15 km no [[Rīga]]s centra. Iekļauj savrupmāju ciematus Lielpriedes un Silarājus. == Vēsture == Rakstu avotos Piņķu apkārtne pirmoreiz minēta 1225. gadā, ar 1226. gada 16. marta līgumu to iekļāva [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas lauku novadā]]. 14. un 15. gadsimtos ir minētas Peles, [[Beberbeķi|Beberbeķu]] un Olektes muižiņas. [[Piņķu draudzes novads|Piņķu draudzes novada]] (''Kirchspiel Pinkenhof'') centrs. [[Baltijas pārkrievošana]]s laikos 1884. gadā Piņķu Nikolaja skolā nodibināja augstāko pakāpi — tā saukto Pēterskolu, kurā mācības notika [[krievu valoda|krievu valodā]]. 1883. gadā minētas vēl Palīdzības klases skola ar 82 skolēniem, Annas Kalniņas skola ar 29 skolēniem, Mārtiņa Amola privātskola ar 15 skolniekiem un vācu draudzes skola ar 56 skolēniem. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 22. maijā [[Latviešu atsevišķā brigāde|Latviešu atsevišķās brigāde]]s vienības pie Piņķiem cīnījās ar [[LSPR|Padomju Latvija]]s armijas vienībām. Savukārt [[Bermontiāde]]s laikā [[Latgales divīzija]]s [[9. Rēzeknes pulks]] 1919. gada 4. novembrī pie Piņķiem cīnījās pret [[Rietumkrievijas armija]]s 1. plastunu pulku, jo krievi pāri [[Lielupe]]i bija izcēluši desantu. 8. novembrī 9. Rēzeknes pulks atguva Bulduru tiltu un [[Jūrmala|Jūrmalu]] līdz Dubultu šaurumam. [[Latvijas PSR]] laikā uz Piņķu muižas zemes izveidojās [[sovhozs]] "Saliena", ko 1964. gadā apvienoja ar Bulduru dārzkopības tehnikumu, izveidojot [[Bulduru Dārzkopības vidusskola|Bulduru dārzkopības sovhoztehnikumu]]. Bulduru sovhoztehnikuma centrā izveidojās Salienas ciemats ar vidusskolu un kultūras namu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Piņķi atguva savu seno nosaukumu. == Transports == Piņķus apkalpo "[[Rīgas satiksme|Rīgas satiksmes]]" nodrošinātie autobusu maršruti, kas savieno ar [[Rīga|Rīgu]], [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulti]] un [[Babīte|Babīte:]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4. autobuss]] (Piņķi—Babīte—Jūrmalas gatve—Rīga), * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32. autobuss]] (Piņķi—Jūrmalas šoseja—Rīga), * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43. autobuss]] (Skulte—Piņķi—Rīga). Kā arī autobusa maršruts Rīga—Piņķi—Kalnciems un mikroautobusa maršruts Lāči—Piņķi—Rīga. == Ievērojamākās vietas un kultūras dzīve == [[Attēls:Piņķu baznīca 2000-05-06.jpg|thumb|250px|[[Piņķu Sv. Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca|Piņķu luterāņu baznīca]] (2000)]]Ievērojamas vietas un iestādes: * [[Piņķu Sv. Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca]] * [[Inbox.lv ledus halle|''Inbox.lv'' ledus halle]] * [[Babītes vidusskola]] * Babītes mūzikas skola * Babītes sporta komplekss * Latvijas Starptautiskā skola (''International School of Latvia'') Kultūras kolektīvi: * Koklētāju ansamblis "Dzītariņi" * Bērnudārzs "Saimīte" * Jauniešu koris "Maska" * Jauktais koris "Atskaņa" * Babītes vidusskolas 5.—9.&nbsp;klašu meiteņu koris * Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dārta" * Deju grupa "Zvaigžņu aka" == Uzņēmējdarbība == Virkne lielāko [[Babītes novads|Babītes novada]] uzņēmumu ir reģistrēti Piņķu ciema teritorijā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://statistika.lursoft.lv/|title=Esi informēts!|last=Lursoft|website=Lursoft, Lursoft IT|access-date=2019-12-18|date=2019-12-18|language=LV}}</ref> # LEAX Baltix, SIA # Dizaina un poligrāfijas nams, SIA # PK Serviss, SIA # Lindstrom, SIA # OSTBY, SIA == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Novadu centri}} {{Babītes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Piņķi| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] kbzw7ahj69tphby9nke1wh93wbcms44 0 51945 3675068 3642212 2022-08-24T13:13:36Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1985. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1985. gads Latvijā}} {{Citas nozīmes|1985. gadu|1985 (nozīmju atdalīšana)|1985}} {{Gadu navigācija|1985}} {{Gada citi notikumi|1985}} {{Gads citos kalendāros|1985}} '''1985. gads''' ({{Rom sk gadam|1985}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] veikts pirmais [[mobilais telefons|mobilā telefona]] zvans. === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Austrālija|Austrālijā]] sāktas [[stereo]] radio pārraides [[Amplitūdas modulācija|AM]] frekvencē. * [[16. februāris]] — [[Izraēla]] sāka izvest bruņotos spēkus no [[Libāna]]s. === Marts === * [[11. marts]] — [[Mihails Gorbačovs]] kļuva par [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] CK ģenerālsekretāru, tādējādi ''fe facto'' kļūstot par [[Padomju Savienība]]s līderi. * [[15. marts]] — reģistrēts pirmais [[internets|interneta]] [[domēna nosaukums]] (''symbolics.com''). === Aprīlis === * [[15. aprīlis]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]] atcēla aizliegumu starprasu laulībai. * [[17. aprīlis]]—[[3. maijs]] — [[Prāga|Prāgā]] notika [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. * [[19. aprīlis]] — [[Padomju Savienība]] [[Kazahstāna]]s austrumos veic [[Kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājumu. * [[23. aprīlis]] — kompānija ''[[Coca-Cola]]'' mainīja dzēriena formulu, izlaižot ''New Coke'' (pēc 1992. gada pazīstama kā ''Coca-Cola II''), tomēr cilvēku reakcija bija tik ļoti negatīva, ka iepriekšējās formulas dzēriens atgriezās atpakaļ tirdzniecībā mazāk kā pēc 3 mēnešiem. === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Ronalds Reigans]] piedalījās vainagu nolikšanas ceremonijā militārajā kapsētā [[Bitburga|Bitburgā]], [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Par to viņš saņēma daudz kritikas, jo kapsētā ir apglabāti arī 49 ''[[Wafen SS]]'' karavīri. * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 9. prezidentu kļuva [[Radovans Vjakovičs]]. * [[25. maijs]] — [[Bangladeša|Bangladešā]] [[Viesuļvētra|tropiskā ciklona]] izraisītajos plūdos gāja bojā aptuveni {{sk|10000}} cilvēku. * [[31. maijs]] — četrdesmit viena [[virpuļviesulis|virpuļviesuļa]] plosīšanās rezultātā [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Pensilvānija]]s, [[Ņujorka (štats)|Nujorkas]] štatā ASV un [[Ontārio]] provincē [[Kanāda|Kanādā]] bojā gāja 76 cilvēki. === Jūlijs === * [[14. jūlijs]] — [[Šengena|Šengenā]], [[Luksemburga|Luksemburgā]] parakstīts [[Šengenas līgums]]. * [[19. jūlijs]] — [[Itālija|Itālijā]] sabruka ''Val di Stava Dam'' aizsprosts, aiznesot 268 cilvēku dzīvības, nopostot 62 ēkas un 8 tiltus. * [[24. jūlijs]] — ''[[Commodore (uzņēmums)|Commodore]]'' izlaida [[personālais dators|personālo datoru]] ''[[Amiga]]''. === Augusts === * [[2. augusts]] — ''[[Delta Air Lines]]'' lidmašīna (reiss Nr. 191) nokrita netālu no [[Dalasa]]s [[Teksasa]]s štatā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bojā gāja 137 cilvēki. * [[12. augusts]] — ''[[Japan Airlines]]'' lidmašīna (reiss Nr. 123) nogāzās [[Japāna|Japānā]] bojā gāja 520 cilvēki; visu laiku traģiskākā vienas lidmašīnas katastrofa. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Francija]]s kopīgā ekspedīcijā tika atrasts nogrimušais [[Titāniks|Titānika]] vraks. * [[19. septembris]] — [[Meksika]]s galvaspilsētu [[Mehiko]] satricināja 8,1 balles stipra [[zemestrīce]], aiznesot vairāk kā 9000 cilvēku dzīvības, ievainojot 30 000 un bez pajumtes atstājot vairāk kā 95 tūkstošus cilvēku. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]] dibināts [[Brīvās programmatūras fonds]]. === Novembris === * [[13. novembris]] — [[Nevadodelruiza]] [[vulkāns|vulkāna]] izvirdums [[Kolumbija|Kolumbijā]], bojā gāja aptuveni 23 tūkstoši cilvēku. * [[19. novembris]] — [[Ženēva|Ženēvā]] pirmo reizi tikās [[ASV prezidents]] [[Ronalds Reigans]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs Mihails Gorbačovs. * [[20. novembris]] — ''[[Microsoft]]'' izlaida ''[[Microsoft Windows|Windows]]'' operētājsistēmas pirmo versiju ''[[Windows 1.0]]''. === Decembris === * [[20. decembris]] — tika atklāts [[Urāns (planēta)|Urāna]] pavadonis [[Paks (pavadonis)|Paks]]. === Kultūra === * [[28. janvāris]] — [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] ierakstīts labdarības singls ''We Are The World'', kuru izpildīja populāru mūziķu kopa ''USA for Africa'' * [[7. februāris]] — dziesma ''New York, New York'' kļuva par [[Ņujorka]]s oficiālo himnu. * [[25. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[57. Kinoakadēmijas balva|57. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonija. * [[4. maijs]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Gēteborga|Gēteborgā]] notika [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. == Dzimuši == ;Janvāris <!-- * [[2. janvāris]]: ** [[Florians Bušs]] (''Florian Busch''), vācu hokejists ** [[Zaali Eliava]], Gruzijas futbolists --> * [[4. janvāris]] — [[Deriks Atkinss]] (''Derrick Atkins''), Bahamu vieglatlēts * [[7. janvāris]] — [[Luiss Hamiltons]] (''Lewis Hamilton''), britu autosportists * [[11. janvāris]] — [[Kadzuki Nakadžima]] (''中嶋一貴''), Japānas autosportists * [[16. janvāris]] — [[Olga Kaņiskina]] (''Ольга Каниськина''), krievu vieglatlēte, soļotāja * [[22. janvāris]] — [[Tīna Karola]] (''Тіна Кароль''), ukraiņu dziedātāja * [[29. janvāris]] — [[Marks Gazols]] (''Marc Gasol''), katalāņu basketbolists ;Februāris * [[5. februāris]] — [[Krištianu Ronaldu]] (''Cristiano Ronaldo''), Portugāles futbolists * [[28. februāris]] — [[Jeļena Jankoviča]] (''Јелена Јанковић'', ''Jelena Janković''), serbu tenisiste ;Marts * [[13. marts]] — [[Emīls Hiršs]] (''Emile Hirsch''), ASV aktieris * [[26. marts]] — [[Kīra Naitlija]] (''Keira Knightley''), angļu aktrise * [[28. marts]] — [[Stanislass Vavrinka]] (''Stanislas Wawrinka''), Šveices tenisists ;Aprīlis * [[3. aprīlis]] — [[Leona Luisa]] (''Leona Lewis''), Anglijas dziedātāja * [[4. aprīlis]] — [[Rūdijs Fernandess]] (''Rudy Fernández''), Spānijas basketbolists * [[6. aprīlis]] — [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]], latviešu basketbolists * [[10. aprīlis]] — [[Vana Mena]] (''王濛''; ''Wáng Méng''), ķīniešu šorttreka ātrslidotāja * [[17. aprīlis]] — [[Žo Vilfrīds Conga]] (''Jo-Wilfried Tsonga''), franču tenisists * [[19. aprīlis]] — [[Aleksandrs Tretjakovs]] (''Александр Третьяков''), Krievijas skeletonists * [[25. aprīlis]] — [[Gīdo van der Garde]] (''Giedo van der Garde''), Nīderlandes autosportists * [[30. aprīlis]] — [[Gala Gadota]] (גל גדות), Izraēlas aktrise un modele ;Maijs * [[6. maijs]] — [[Kriss Pols]] (''Chris Paul''), ASV basketbolists * [[12. maijs]]: ** [[Endrū Hovs]] (''Andrew Howe''), Itālijas tāllēcējs ** [[Andris Šics]], latviešu kamaniņu braucējs * [[18. maijs]] — [[Vinsents Žē]] (''Vincent Jay''), Francijas biatlonists * [[21. maijs]] — [[Marks Kevendišs]] (''Mark Cavendish''), Lielbritānijas riteņbraucējs * [[28. maijs]] — [[Kerija Maligana]] (''Carey Mulligan''), angļu aktrise ;Jūnijs * [[1. jūnijs]] — [[Tiruneša Dibaba]] (''Tirunesh Dibaba''), Etiopijas vieglatlēte, garo distanču skrējēja * [[4. jūnijs]]: ** [[Evans Lisačeks]] (''Evan Lysacek''), ASV daiļslidotājs ** [[Lukašs Podolskis]] (''Lukas Podolski''), Polijā dzimis Vācijas futbolists ** [[Jevgeņijs Ustjugovs]] (''Евгений Устюгов''), krievu biatlonists * [[10. jūnijs]] — [[Kaja Kanepi]] (''Kaia Kanepi''), igauņu tenisiste <!-- * [[26. jūnijs]] — [[Katrīna Resa]] (''Kathrin Ress''), itāļu basketboliste --> * [[27. jūnijs]]: ** [[Svetlana Kuzņecova]] (''Светлана Кузнецова''), krievu tenisiste ** [[Niko Rosbergs]] (''Nico Rosberg''), vācu autosportists * [[30. jūnijs]]: ** [[Trevors Arisa]] (''Trevor Ariza''), ASV basketbolists ** [[Maikls Felpss]] (''Michael Phelps''), ASV peldētājs ;Jūlijs * [[1. jūlijs]] — [[Lea Sedū]] (''Léa Seydoux''), franču aktrise * [[2. jūlijs]] — [[Ešlija Tisdeila]] (''Ashley Tisdale''), ASV aktrise un dziedātāja * [[5. jūlijs]] — [[Megana Repino]] (''Megan Rapinoe''), ASV futboliste * [[10. jūlijs]] — [[Ivans Vagners]] (''Иван Вагнер''), Krievijas kosmonauts * [[12. jūlijs]] — [[Ēmils Hegle Svensens]] (''Emil Hegle Svendsen''), norvēģu biatlonists * [[25. jūlijs]] — [[Nelsons Anželu Pikē]] (''Nelson Angelo Piquet''), Brazīlijas autosportists ;Augusts * [[9. augusts]]: ** [[Anna Kendrika]] (''Anna Kendrick''), amerikāņu aktrise ** [[Luka Filipi]] (''Luca Filippi''), itāliešu autosportists * [[16. augusts]] — [[Kristina Milioti]] (''Cristin Milioti''), amerikāņu aktrise un dziedātāja ;Septmbris * [[17. septembris]]: ** [[Tomāšs Berdihs]] (''Tomáš Berdych''), čehu tenisists ** [[Aleksandrs Ovečkins]] (''Александр Овечкин''), krievu hokejists * [[26. septembris]] — [[Lenna Kūrmā]] (''Lenna Kuurmaa''), igauņu dziedātāja ;Oktobris * [[12. oktobris]] — [[Jodzo Hirano]] (平野 陽三, ''Hirano Yōzō''), Japānas producents, kosmiskā lidojuma dalībnieks * [[24. oktobris]] — [[Veins Rūnijs]] (''Wayne Rooney''), angļu futbolists ;Novembris * [[16. novembris]] — [[Sanna Marina]] (''Sanna Marin''), Somijas premjerministre * [[18. novembris]] — [[Elisone Fēliksa]] (''Allyson Felix''), ASV vieglatlēte, īso distanču skrējēja ;Decembris * [[3. decembris]] — [[Amanda Saifreda]] (''Amanda Seyfried''), amerikāņu aktrise un dziedātāja * [[8. decembris]] — [[Dvaits Hauards]] (''Dwight Howard''), ASV basketbolists == Miruši == * [[10. marts]] — [[Konstantīns Čerņenko]] (''Константин Черненко''), PSKP vadītājs (dzimis 1911. gadā) * [[28. marts]] — [[Marks Šagāls]] (''Марк Шагал'', ''Marc Chagall''), Baltkrievijas teritorijā dzimis ebreju izcelsmes mākslinieks (dzimis 1887. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Kārlis Šmits (jurists)|Kārlis Šmits]] (''Carl Schmitt''), vācu jurists (dzimis 1888. gadā) * [[11. aprīlis]] — [[Envers Hodža]] (''Enver Hoxha''), Albānijas vadītājs (dzimis 1908. gadā) * [[11. maijs]] — [[Bobs Mārlijs]] (''Bob Marley''), Jamaikas dziedātājs (dzimis 1945. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Saimons Kuznecs]] (''Simon Kuznets''), ASV ekonomists (dzimis 1901. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Heinrihs Bells]] (''Heinrich Böll''), vācu rakstnieks (dzimis 1917. gadā) * [[25. augusts]] — [[Samanta Smita]] (''Samantha Smith''), ASV skolniece, vēstules autore PSRS vadītājam (dzimusi 1972. gadā) * [[28. augusts]] — [[Rūta Gordona]] (''Ruth Gordon''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1896. gadā) * [[31. augusts]] — [[Frenks Bērnets]] (''Frank Burnet''), Austrālijas virusologs (dzimis 1899. gadā) * [[30. septembris]] — [[Čārlzs Rihters]] (''Charles Richter''), ASV seismologs (dzimis 1900. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Roks Hadsons]] (''Rock Hudson''), amerikāņu aktieris (dzimis 1925. gadā) * [[10. oktobris]]: ** [[Juls Briners]] (''Yul Brynner''), ASV aktieris (dzimis 1920. gadā) ** [[Orsons Velss]] (''Orson Welles''), ASV režisors un aktieris (dzimis 1915. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Emīls Gilelss]] (''Эмиль Гилельс''), PSRS pianists (dzimis 1916. gadā) * [[24. novembris]] — [[Lāslo Bīro]] (''Bíró László József''), Ungārijā dzimis ebreju izgudrotājs (dzimis 1899. gadā) * [[27. novembris]] — [[Fernāns Brodels]] (''Fernand Braudel''), franču vēsturnieks (dzimis 1902. gadā) * [[26. decembris]] — [[Daiana Fosija]] (''Dian Fossey''), ASV zooloģe (dzimusi 1932. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Franko Modilijani]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Klauss fon Klicings]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Maikls Brauns]], [[Džozefs Goldšteins]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Herberts Hauptmans]], [[Džeroms Karls]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Klods Simons]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Starptautiskie Atomkara Novēršanas Fiziķi]] (IPPNW) {{pg2}} {{commons}} [[Kategorija:1985. gads| ]] ba7oj66odmh107ivvmuu558tujsggaf 3675089 3675068 2022-08-24T14:01:34Z Bai-Bot 60304 /* Dzimuši */sīkumi, replaced: Atkins → Etkins (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1985. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1985. gads Latvijā}} {{Citas nozīmes|1985. gadu|1985 (nozīmju atdalīšana)|1985}} {{Gadu navigācija|1985}} {{Gada citi notikumi|1985}} {{Gads citos kalendāros|1985}} '''1985. gads''' ({{Rom sk gadam|1985}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] veikts pirmais [[mobilais telefons|mobilā telefona]] zvans. === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Austrālija|Austrālijā]] sāktas [[stereo]] radio pārraides [[Amplitūdas modulācija|AM]] frekvencē. * [[16. februāris]] — [[Izraēla]] sāka izvest bruņotos spēkus no [[Libāna]]s. === Marts === * [[11. marts]] — [[Mihails Gorbačovs]] kļuva par [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] CK ģenerālsekretāru, tādējādi ''fe facto'' kļūstot par [[Padomju Savienība]]s līderi. * [[15. marts]] — reģistrēts pirmais [[internets|interneta]] [[domēna nosaukums]] (''symbolics.com''). === Aprīlis === * [[15. aprīlis]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]] atcēla aizliegumu starprasu laulībai. * [[17. aprīlis]]—[[3. maijs]] — [[Prāga|Prāgā]] notika [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. * [[19. aprīlis]] — [[Padomju Savienība]] [[Kazahstāna]]s austrumos veic [[Kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājumu. * [[23. aprīlis]] — kompānija ''[[Coca-Cola]]'' mainīja dzēriena formulu, izlaižot ''New Coke'' (pēc 1992. gada pazīstama kā ''Coca-Cola II''), tomēr cilvēku reakcija bija tik ļoti negatīva, ka iepriekšējās formulas dzēriens atgriezās atpakaļ tirdzniecībā mazāk kā pēc 3 mēnešiem. === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Ronalds Reigans]] piedalījās vainagu nolikšanas ceremonijā militārajā kapsētā [[Bitburga|Bitburgā]], [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Par to viņš saņēma daudz kritikas, jo kapsētā ir apglabāti arī 49 ''[[Wafen SS]]'' karavīri. * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 9. prezidentu kļuva [[Radovans Vjakovičs]]. * [[25. maijs]] — [[Bangladeša|Bangladešā]] [[Viesuļvētra|tropiskā ciklona]] izraisītajos plūdos gāja bojā aptuveni {{sk|10000}} cilvēku. * [[31. maijs]] — četrdesmit viena [[virpuļviesulis|virpuļviesuļa]] plosīšanās rezultātā [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Pensilvānija]]s, [[Ņujorka (štats)|Nujorkas]] štatā ASV un [[Ontārio]] provincē [[Kanāda|Kanādā]] bojā gāja 76 cilvēki. === Jūlijs === * [[14. jūlijs]] — [[Šengena|Šengenā]], [[Luksemburga|Luksemburgā]] parakstīts [[Šengenas līgums]]. * [[19. jūlijs]] — [[Itālija|Itālijā]] sabruka ''Val di Stava Dam'' aizsprosts, aiznesot 268 cilvēku dzīvības, nopostot 62 ēkas un 8 tiltus. * [[24. jūlijs]] — ''[[Commodore (uzņēmums)|Commodore]]'' izlaida [[personālais dators|personālo datoru]] ''[[Amiga]]''. === Augusts === * [[2. augusts]] — ''[[Delta Air Lines]]'' lidmašīna (reiss Nr. 191) nokrita netālu no [[Dalasa]]s [[Teksasa]]s štatā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bojā gāja 137 cilvēki. * [[12. augusts]] — ''[[Japan Airlines]]'' lidmašīna (reiss Nr. 123) nogāzās [[Japāna|Japānā]] bojā gāja 520 cilvēki; visu laiku traģiskākā vienas lidmašīnas katastrofa. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Francija]]s kopīgā ekspedīcijā tika atrasts nogrimušais [[Titāniks|Titānika]] vraks. * [[19. septembris]] — [[Meksika]]s galvaspilsētu [[Mehiko]] satricināja 8,1 balles stipra [[zemestrīce]], aiznesot vairāk kā 9000 cilvēku dzīvības, ievainojot 30 000 un bez pajumtes atstājot vairāk kā 95 tūkstošus cilvēku. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]] dibināts [[Brīvās programmatūras fonds]]. === Novembris === * [[13. novembris]] — [[Nevadodelruiza]] [[vulkāns|vulkāna]] izvirdums [[Kolumbija|Kolumbijā]], bojā gāja aptuveni 23 tūkstoši cilvēku. * [[19. novembris]] — [[Ženēva|Ženēvā]] pirmo reizi tikās [[ASV prezidents]] [[Ronalds Reigans]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs Mihails Gorbačovs. * [[20. novembris]] — ''[[Microsoft]]'' izlaida ''[[Microsoft Windows|Windows]]'' operētājsistēmas pirmo versiju ''[[Windows 1.0]]''. === Decembris === * [[20. decembris]] — tika atklāts [[Urāns (planēta)|Urāna]] pavadonis [[Paks (pavadonis)|Paks]]. === Kultūra === * [[28. janvāris]] — [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] ierakstīts labdarības singls ''We Are The World'', kuru izpildīja populāru mūziķu kopa ''USA for Africa'' * [[7. februāris]] — dziesma ''New York, New York'' kļuva par [[Ņujorka]]s oficiālo himnu. * [[25. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[57. Kinoakadēmijas balva|57. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonija. * [[4. maijs]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Gēteborga|Gēteborgā]] notika [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. == Dzimuši == ;Janvāris <!-- * [[2. janvāris]]: ** [[Florians Bušs]] (''Florian Busch''), vācu hokejists ** [[Zaali Eliava]], Gruzijas futbolists --> * [[4. janvāris]] — [[Deriks Etkinss]] (''Derrick Atkins''), Bahamu vieglatlēts * [[7. janvāris]] — [[Luiss Hamiltons]] (''Lewis Hamilton''), britu autosportists * [[11. janvāris]] — [[Kadzuki Nakadžima]] (''中嶋一貴''), Japānas autosportists * [[16. janvāris]] — [[Olga Kaņiskina]] (''Ольга Каниськина''), krievu vieglatlēte, soļotāja * [[22. janvāris]] — [[Tīna Karola]] (''Тіна Кароль''), ukraiņu dziedātāja * [[29. janvāris]] — [[Marks Gazols]] (''Marc Gasol''), katalāņu basketbolists ;Februāris * [[5. februāris]] — [[Krištianu Ronaldu]] (''Cristiano Ronaldo''), Portugāles futbolists * [[28. februāris]] — [[Jeļena Jankoviča]] (''Јелена Јанковић'', ''Jelena Janković''), serbu tenisiste ;Marts * [[13. marts]] — [[Emīls Hiršs]] (''Emile Hirsch''), ASV aktieris * [[26. marts]] — [[Kīra Naitlija]] (''Keira Knightley''), angļu aktrise * [[28. marts]] — [[Stanislass Vavrinka]] (''Stanislas Wawrinka''), Šveices tenisists ;Aprīlis * [[3. aprīlis]] — [[Leona Luisa]] (''Leona Lewis''), Anglijas dziedātāja * [[4. aprīlis]] — [[Rūdijs Fernandess]] (''Rudy Fernández''), Spānijas basketbolists * [[6. aprīlis]] — [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]], latviešu basketbolists * [[10. aprīlis]] — [[Vana Mena]] (''王濛''; ''Wáng Méng''), ķīniešu šorttreka ātrslidotāja * [[17. aprīlis]] — [[Žo Vilfrīds Conga]] (''Jo-Wilfried Tsonga''), franču tenisists * [[19. aprīlis]] — [[Aleksandrs Tretjakovs]] (''Александр Третьяков''), Krievijas skeletonists * [[25. aprīlis]] — [[Gīdo van der Garde]] (''Giedo van der Garde''), Nīderlandes autosportists * [[30. aprīlis]] — [[Gala Gadota]] (גל גדות), Izraēlas aktrise un modele ;Maijs * [[6. maijs]] — [[Kriss Pols]] (''Chris Paul''), ASV basketbolists * [[12. maijs]]: ** [[Endrū Hovs]] (''Andrew Howe''), Itālijas tāllēcējs ** [[Andris Šics]], latviešu kamaniņu braucējs * [[18. maijs]] — [[Vinsents Žē]] (''Vincent Jay''), Francijas biatlonists * [[21. maijs]] — [[Marks Kevendišs]] (''Mark Cavendish''), Lielbritānijas riteņbraucējs * [[28. maijs]] — [[Kerija Maligana]] (''Carey Mulligan''), angļu aktrise ;Jūnijs * [[1. jūnijs]] — [[Tiruneša Dibaba]] (''Tirunesh Dibaba''), Etiopijas vieglatlēte, garo distanču skrējēja * [[4. jūnijs]]: ** [[Evans Lisačeks]] (''Evan Lysacek''), ASV daiļslidotājs ** [[Lukašs Podolskis]] (''Lukas Podolski''), Polijā dzimis Vācijas futbolists ** [[Jevgeņijs Ustjugovs]] (''Евгений Устюгов''), krievu biatlonists * [[10. jūnijs]] — [[Kaja Kanepi]] (''Kaia Kanepi''), igauņu tenisiste <!-- * [[26. jūnijs]] — [[Katrīna Resa]] (''Kathrin Ress''), itāļu basketboliste --> * [[27. jūnijs]]: ** [[Svetlana Kuzņecova]] (''Светлана Кузнецова''), krievu tenisiste ** [[Niko Rosbergs]] (''Nico Rosberg''), vācu autosportists * [[30. jūnijs]]: ** [[Trevors Arisa]] (''Trevor Ariza''), ASV basketbolists ** [[Maikls Felpss]] (''Michael Phelps''), ASV peldētājs ;Jūlijs * [[1. jūlijs]] — [[Lea Sedū]] (''Léa Seydoux''), franču aktrise * [[2. jūlijs]] — [[Ešlija Tisdeila]] (''Ashley Tisdale''), ASV aktrise un dziedātāja * [[5. jūlijs]] — [[Megana Repino]] (''Megan Rapinoe''), ASV futboliste * [[10. jūlijs]] — [[Ivans Vagners]] (''Иван Вагнер''), Krievijas kosmonauts * [[12. jūlijs]] — [[Ēmils Hegle Svensens]] (''Emil Hegle Svendsen''), norvēģu biatlonists * [[25. jūlijs]] — [[Nelsons Anželu Pikē]] (''Nelson Angelo Piquet''), Brazīlijas autosportists ;Augusts * [[9. augusts]]: ** [[Anna Kendrika]] (''Anna Kendrick''), amerikāņu aktrise ** [[Luka Filipi]] (''Luca Filippi''), itāliešu autosportists * [[16. augusts]] — [[Kristina Milioti]] (''Cristin Milioti''), amerikāņu aktrise un dziedātāja ;Septmbris * [[17. septembris]]: ** [[Tomāšs Berdihs]] (''Tomáš Berdych''), čehu tenisists ** [[Aleksandrs Ovečkins]] (''Александр Овечкин''), krievu hokejists * [[26. septembris]] — [[Lenna Kūrmā]] (''Lenna Kuurmaa''), igauņu dziedātāja ;Oktobris * [[12. oktobris]] — [[Jodzo Hirano]] (平野 陽三, ''Hirano Yōzō''), Japānas producents, kosmiskā lidojuma dalībnieks * [[24. oktobris]] — [[Veins Rūnijs]] (''Wayne Rooney''), angļu futbolists ;Novembris * [[16. novembris]] — [[Sanna Marina]] (''Sanna Marin''), Somijas premjerministre * [[18. novembris]] — [[Elisone Fēliksa]] (''Allyson Felix''), ASV vieglatlēte, īso distanču skrējēja ;Decembris * [[3. decembris]] — [[Amanda Saifreda]] (''Amanda Seyfried''), amerikāņu aktrise un dziedātāja * [[8. decembris]] — [[Dvaits Hauards]] (''Dwight Howard''), ASV basketbolists == Miruši == * [[10. marts]] — [[Konstantīns Čerņenko]] (''Константин Черненко''), PSKP vadītājs (dzimis 1911. gadā) * [[28. marts]] — [[Marks Šagāls]] (''Марк Шагал'', ''Marc Chagall''), Baltkrievijas teritorijā dzimis ebreju izcelsmes mākslinieks (dzimis 1887. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Kārlis Šmits (jurists)|Kārlis Šmits]] (''Carl Schmitt''), vācu jurists (dzimis 1888. gadā) * [[11. aprīlis]] — [[Envers Hodža]] (''Enver Hoxha''), Albānijas vadītājs (dzimis 1908. gadā) * [[11. maijs]] — [[Bobs Mārlijs]] (''Bob Marley''), Jamaikas dziedātājs (dzimis 1945. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Saimons Kuznecs]] (''Simon Kuznets''), ASV ekonomists (dzimis 1901. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Heinrihs Bells]] (''Heinrich Böll''), vācu rakstnieks (dzimis 1917. gadā) * [[25. augusts]] — [[Samanta Smita]] (''Samantha Smith''), ASV skolniece, vēstules autore PSRS vadītājam (dzimusi 1972. gadā) * [[28. augusts]] — [[Rūta Gordona]] (''Ruth Gordon''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1896. gadā) * [[31. augusts]] — [[Frenks Bērnets]] (''Frank Burnet''), Austrālijas virusologs (dzimis 1899. gadā) * [[30. septembris]] — [[Čārlzs Rihters]] (''Charles Richter''), ASV seismologs (dzimis 1900. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Roks Hadsons]] (''Rock Hudson''), amerikāņu aktieris (dzimis 1925. gadā) * [[10. oktobris]]: ** [[Juls Briners]] (''Yul Brynner''), ASV aktieris (dzimis 1920. gadā) ** [[Orsons Velss]] (''Orson Welles''), ASV režisors un aktieris (dzimis 1915. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Emīls Gilelss]] (''Эмиль Гилельс''), PSRS pianists (dzimis 1916. gadā) * [[24. novembris]] — [[Lāslo Bīro]] (''Bíró László József''), Ungārijā dzimis ebreju izgudrotājs (dzimis 1899. gadā) * [[27. novembris]] — [[Fernāns Brodels]] (''Fernand Braudel''), franču vēsturnieks (dzimis 1902. gadā) * [[26. decembris]] — [[Daiana Fosija]] (''Dian Fossey''), ASV zooloģe (dzimusi 1932. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Franko Modilijani]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Klauss fon Klicings]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Maikls Brauns]], [[Džozefs Goldšteins]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Herberts Hauptmans]], [[Džeroms Karls]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Klods Simons]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Starptautiskie Atomkara Novēršanas Fiziķi]] (IPPNW) {{pg2}} {{commons}} [[Kategorija:1985. gads| ]] mtqmomnne79a1youzj2xyfe58jeps8d 0 53466 3675262 3431065 2022-08-24T18:40:11Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki '''Krievu partija''', sākotnēji '''Demokrātiskās iniciatīvas centrs''', bija 1989. gadā dibināta Latvijas sabiedriskā un, kopš 1993. gada, politiskā organizācija, kas pastāvēja līdz 2007. gadam. == Vēsture == Dibināta 1989. gada 10. jūnijā [[Mihails Gavrilovs|Mihaila Gavrilova]], [[Oļegs Vovks|Oļega Vovka]] un [[Sergejs Dīmanis|Sergeja Dīmaņa]] vadībā. 1989. gadā no DIC tika ievēlēti vairāki Rīgas Tautas deputātu padomes deputāti (to skaitā M. Gavrilovs, O. Vovks un [[Vladimirs Buzajevs]]), 1990. gadā — 5 [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāti, tai skaitā S. Dīmanis, M. Gavrilovs un [[Staņislavs Buka]]. S. Dīmanis kļuva par Augstākās Padomes frakcijas "[[Līdztiesība]]" priekšsēdētāju. 1991. gada rudenī daļa deputātu izveidoja atsevišķu DIC frakciju (sasniedz 10 deputātus<ref>[http://www.kommersant.ru/doc.aspx?DocsID=27476 Оппозиции не удалось добиться отставки правительства] «Коммерсантъ» № 15 (168) от 22.10.1992</ref>). DIC izdeva avīzi "Реформа". 1993. gadā kopā ar [[Baltijas konstitucionālā partija|Baltijas konstitucionālo partiju]] veidoja Krievu nacionālo demokrātisko sarakstu, kurš [[5. Saeimas vēlēšanas|neiekļuva 5. Saeimā]], saņemot 1,16 % balsu. 1995. gadā DIC tika pārdēvēts par [[Krievu partija|Krievu partiju]]. 1997. gadā Krievu partija ieguva vienu vietu Rīgas domē, piedaloties vēlēšanās patstāvīgi. 1998. gadā piedaloties [[PCTVL]] kopīgajā sarakstā ieguva vienu vietu [[7. Saeima|7. Saeimā]]. 2001. gadā partija izstājās no apvienības PCTVL, piedaloties atsevišķi Rīgas domes vēlēšanās, kur ieguva vienu vietu (M. Gavrilovs). 2002. gada sākumā Krievu partija pārdzīvoja krīzi sakarā ar divu Koordinācijas komitejas locekļu atklāto vēstuli, kurā tika prasīta biedru pārreģistrācija. 2002. gada rudenī [[8. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] ieguva 0,5 % balsu, piedaloties atsevišķi. Iestājoties apvienībā "[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]", 2005. gadā tās kopīgajā sarakstā ar [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistisko partiju]] piedalījās Rīgas Domes vēlēšanās, iegūstot vienu vietu (M. Gavrilovs). 2007. gadā partija pārvērtās biedrībā, tās ilggadējam līderim M. Gavrilovam iestājoties [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmajā partijā]]. 2020. gadā tika sākts biedrības "Krievu partija" likvidācijas process.<ref>[https://www.firmas.lv/profile/krievu-partija/40008044910 Firmas.lv: Krievu partija]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == ''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988-2002) — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 362.—367. lpp. {{politika-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] ll6fr9byq01w0ijm5wffekdwbj56hm3 0 55821 3675075 3630959 2022-08-24T13:30:46Z Bendžamins 76862 /* Dzimuši */ wikitext text/x-wiki '''4. jūnijs''' ir gada 155. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (156. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 210 dienas. == Vārda dienas == [[Elfrīda]], [[Sindija]], [[Sintija]] == Notikumi == * [[1133. gads]] — par [[Svētās Romas impērijas imperators|Svētās Romas impērijas imperatoru]] kronēts [[Lotārs III Zuplinburgs]]. * [[1920. gads]] — [[Parīze|Parīzē]] noslēgta [[Trianonas vienošanās]] starp [[Antante|Sabiedrotajiem]] un [[Ungārija|Ungāriju]]. * [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Vācija]]s spēki iegāja [[Parīze|Parīzē]]. * [[1942. gads]] — Otrais pasaules karš: sākās [[Midveja kauja]] — viena no svarīgākajām jūras kaujām kara gaitā. * [[1943. gads]] — [[Argentīna|Argentīnā]] valsts apvērsumā gāzts prezidents [[Ramons Kastillo]]. * [[1970. gads]] — [[Tonga]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[1979. gads]] — [[Džerijs Rolings]] pārņēma varu [[Gana|Ganā]] pēc valsts apvērsuma. * [[1996. gads]] — ar avāriju beidzās pirmais [[Eiropa]]s [[nesējraķete]]s ''[[Ariane 5]]'' lidojums. * [[1989. gads]]: ** [[Alī Hāmenejī|Alī Hāmeneī]] tika ievēlēts par [[Irāna]]s garīgo vadītāju pēc [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī|ajatollas Homeinī]] nāves; ** [[Ķīna|Ķīnā]], [[Pekina|Pekinā]], [[Tiaņaņmeņa laukums|Tiaņaņmeņa laukumā]] studentu protesti tika [[Protesti Tiaņaņmeņa laukumā|apspiesti]] ar armijas un tanku palīdzību, daudzi cilvēki gāja bojā; ** [[Polija|Polijā]] pirmajās brīvajās pēckara parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritāte]]; ** netālu no [[Ufa]]s [[krievija|Krievijā]] notika bojāta [[dabasgāze]]s vada eksplozija, kad tam garām brauca divi pasažieru vilcieni; bojā gāja 575 cilvēki. * [[1992. gads]]: ** pieņemts pašreizējais [[Kazahstānas karogs]]; ** pieņemts pašreizējais [[Kazahstānas ģerbonis]]. * [[2020. gads]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Ramans Halovčenka]], nomainot [[Sjarhejs Rumass|Sjarheju Rumasu]]. == Dzimuši == * [[1738. gads]] — [[Džordžs III]] (''George III''), Lielbritānijas un Īrijas karalis (miris 1760. gadā) * [[1854. gads]] — [[Solko van den Bergs]] (''Solko van den Bergh''), nīderlandiešu sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1916. gadā) * [[1860. gads]] — [[Rožē de Barbarēns]] (''Roger de Barbarin''), franču sporta šāvējs, olimpiskais čempions (miris 1925. gadā) * [[1867. gads]] — [[Karls Gustavs Mannerheims]] (''Carl Gustaf Mannerheim''), Somijas prezidents (miris 1951. gadā) * [[1881. gads]] — [[Ernē Šūberts]] (''Ernő Schubert''), ungāru vieglatlēts (miris 1931. gadā) * [[1882. gads]] — [[Jons Bauers]] (''John Bauer''), zviedru gleznotājs (miris 1918. gadā) * [[1929. gads]] — [[Karols Papulijs]] (''Κάρολος Παπούλιας''), Grieķijas prezidents (miris 2021. gadā) * [[1936. gads]] — [[Brūss Derns]] (''Bruce Dern''), amerikāņu aktieris * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Valdis Jākobsons]], latviešu uzņēmējs (miris 2021. gadā) * [[1952. gads]] — [[Broņislavs Komorovskis]] (''Bronisław Komorowski''), Polijas politiķis * [[1956. gads]] — [[Kīts Deivids]] (''Keith David'') ASV aktieris * [[1961. gads]] — [[Ferencs Ģurčāņs]] (''Gyurcsány Ferenc''), ungāru politiķis * [[1965. gads]] — [[Šenona Volkere]] (''Shannon Walker''), ASV kosmonaute * [[1967. gads]] — [[Šeins Kimbro]] (''Shane Kimbrough''), ASV kosmonauts * [[1971. gads]] — [[Noa Vails]] (''Noah Wyle''), ASV aktieris * [[1975. gads]]: ** [[Rasels Brends]] (''Russell Brand''), angļu komiķis, aktieris, dziedātājs un rakstnieks ** [[Andželīna Džolija]] (''Angelina Jolie''), ASV aktrise * [[1976. gads]] — [[Aleksejs Navaļnijs]] (''Алексей Навальный''), krievu politiķis un blogeris * [[1985. gads]]: ** [[Evans Lisačeks]] (''Evan Lysacek''), ASV daiļslidotājs ** [[Lukašs Podolskis]] (''Lukas Podolski''), Polijā dzimis Vācijas futbolists ** [[Jevgeņijs Ustjugovs]] (''Евгений Устюгов''), krievu biatlonists == Miruši == * [[1039. gads]] — [[Konrāds II Salietis|Konrāds II]] (''Konrad II.''), Svētās Romas imperators (dzimis ap 990. gadu) * [[1102. gads]] — [[Vladislavs I Hermanis]] (''Władysław I Herman''), Polijas kņazs (dzimis ap 1042. gadu) * [[1792. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||5|24}}) — [[Jakobs Mihaels Reinholds Lencs]] (''Jakob Michael Reinhold Lenz''), vācbaltiesu dzejnieks (dzimis 1751. gadā) * [[1798. gads]] — [[Džakomo Kazanova]] (''Giacomo Casanova''), itāliešu avantūrists un rakstnieks (dzimis 1725. gadā) * [[1872. gads]] — [[Staņislavs Moņuško]] (''Stanisław Moniuszko''), poļu komponists (dzimis 1819. gadā) * [[1872. gads]] — [[Johans Rūdolfs Torbeke]] (''Johan Rudolph Thorbecke''), nīderlandiešu politiķis (dzimis 1798. gadā) * [[1876. gads]] — [[Abdulazizs]] (عبد العزيز, ''Abdülâziz''), Osmaņu impērijas 32. sultāns (dzimis 1830. gadā) * [[1918. gads]] — [[Čārlzs Fērbenkss]] (''Charles Fairbanks''), ASV viceprezidents (dzimis 1852. gadā) * [[1941. gads]] — [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]] (''Wilhelm II''), Vācijas imperators un Prūsijas karalis (dzimis 1859. gadā) * [[1942. gads]] — [[Reinhards Heidrihs]] (''Reinhard Heydrich''), vācu amatpersona (dzimis 1904. gadā) * [[1945. gads]] — [[Georgs Kaizers]] (''Georg Kaiser''), vācu dramaturgs (dzimis 1878. gadā) * [[1973. gads]] — [[Moriss Renē Frešē]] (''Maurice René Fréchet''), franču matemātiķis (dzimis 1878. gadā) * [[2002. gads]] — [[Fernando Belaunde]] (''Fernando Belaúnde''), Peru prezidents (dzimis 1912. gadā) * [[2012. gads]] — [[Eduards Hiļs]] (''Эдуард Хиль''), krievu dziedātājs (dzimis 1934. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Tonga]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] q9j40sr3lib50e7w7w16votroww5jyd 0 59665 3675300 3673799 2022-08-24T19:05:17Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1988. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1988. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1988}} {{Gada citi notikumi|1988}} {{Gads citos kalendāros|1988}} '''1988. gads''' ({{Rom sk gadam|1988}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Marts === * [[13. marts]] — [[Japāna|Japānā]] atklāts [[Seikana tunelis]], atklāšanas brīdī pasaulē garākais dzelzceļa tunelis. === Aprīlis === * [[14. aprīlis]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ceremonijā [[Ženēva|Ženēvā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] parakstīja nodomu izvākt bruņotos spēkus no [[Afganistāna]]s. === Maijs === * [[15. maijs]]: ** [[Padomju Savienība|PSRS]] sāka izvest savus bruņotos spēkus no Afganistānas; ** par [[Dienvidslāvija]]s 12. prezidentu kļuva [[Raids Dizdarevičs]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — PSRS pieņemts likums "Par kooperāciju PSRS", kas legalizēja privāto uzņēmējdarbību. === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]] pabeigta Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilta celtniecība, savienojot [[Eiropa|Eiropu]] ar [[Āzija|Āziju]] pār [[Bosfors|Bosforu]]. * [[7. jūlijs]] — [[Fobos programma]]:[[Padomju Savienība|PSRS]] palaida zondi [[Marss (planēta)|Marsa]] pavadoņa [[Foboss (pavadonis)|Foboss]] izpētei ''Fobos-1''. * [[12. jūlijs]]: ** Fobos programma: PSRS palaista Marsa pavadoņa Fobosa izpētes zonde ''[[Fobos-2]]''. ** [[Kalnu Karabaha]]s apgabala padome nolēma izstāties no [[Azerbaidžāna]]s. === Augusts === * [[28. augusts]] — [[Ramšteinas katastrofa]]: ASV gaisa spēku bāzē Ramšteinā [[Vācija|Vācijā]] aviošova laikā sadūrās trīs lidmašīnas, kā rezultātā gāja bojā 70 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. === Novembris === * [[15. novembris]] — Palestīnas Nacionālā padome proklamēja neatkarīgu [[Palestīna]]s [[valsts|valsti]]. * [[15. novembris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] bezpilota kosmoplāns Buran veica pirmo un pēdējo kosmisko lidojumu. * [[16. novembris]] — [[Igaunijas PSR]] Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par [[Igaunija]]s suverenitāti, bet vēl nepasludināja neatkarību no PSRS. * [[16. novembris]] — [[Pakistāna|Pakistānā]] pirmās brīvās vēlēšanas pēc vairāk nekā dekādes, Benazira Bhuto tika ievēlēta par premjerministri. === Nezināms datums === * dibināts [[Krievija]]s [[hokejs|hokeja]] klubs [[Ņeftekamskas "Toros"]]. == Dzimuši == * [[13. janvāris]] — [[Artjoms Rudņevs]], Latvijas futbolists * [[19. janvāris]] — [[Aleksandrs Cauņa]], latviešu futbolists * [[5. februāris]] — [[Natālija Geizenbergere]] (''Natalie Geisenberger''), vācu kamaniņu braucēja * [[20. februāris]] — [[Rianna]] (''Rihanna''), Barbadosas dziedātāja * [[1. aprīlis]] — [[Robins Lopess]] (''Robin Lopez''), ASV basketbolists * [[2. aprīlis]] — [[Džese Plemonss]] (''Jesse Plemons''), ASV aktieris * [[25. aprīlis]] — [[Laura Lepiste]] (''Laura Lepistö''), somu daiļslidotāja * [[30. aprīlis]] — [[Ana de Armasa]] (''Ana de Armas''), Kubas, Spānijas aktrise * [[5. maijs]] — [[Adele (dziedātāja)|Adele]] (''Adele''), britu dziedātāja * [[14. maijs]] — [[Džesika Votkinsa]] (''Jessica Watkins''), ASV kosmonaute * [[10. jūlijs]] — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (miris 2022. gadā) * [[24. augusts]] — [[Rūperts Grints]] (''Rupert Grint''), angļu aktieris * [[14. septembris]] — [[Martēns Furkads]] (''Martin Fourcade''), franču biatlonists * [[21. septembris]] — [[Bilavāls Zardārī Bhuto]] (''بلاول ڀٽو زرداری''), Pakistānas politiķis * [[26. septembris]] — [[Kīra Korpi]] (''Kiira Korpi''), somu daiļslidotāja * [[3. oktobris]] — [[Alīsia Vīkandere]] (''Alicia Vikander''), zviedru aktrise * [[27. decembris]] — [[Heilija Viljamsa]] (''Hayley Williams''), ASV mūziķe == Miruši == * [[5. janvāris]] — [[Pīts Maravičs]] (''Pete Maravich''), ASV profesionāls basketbolists (dzimis 1947. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Izidors Rabi]] (''Isidor Isaac Rabi''), ASV fiziķis (dzimis 1898. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Georgijs Maļenkovs]] (''Георгий Максимилианович Маленков''), padomju politiķis (dzimis 1902. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Klauss Fukss]] (''Klaus Emil Julius Fuchs''), vācu izcelsmes britu kodolfiziķis, spiegs (dzimis 1911. gadā) * [[15. februāris]] — [[Ričards Fainmens]] (''Richard Feynman''), ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1918. gadā) * [[19. februāris]] — [[Andrē Frederiks Kurnāns]] (''André Frédéric Cournand''), franču/amerikāņu ārsts (dzimis 1895. gadā) * [[9. marts]] — [[Kurts Georgs Kīzingers]] (''Kurt Georg Kiesinger''), Vācijas kanclers (dzimis 1904. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Klifords Saimaks]] (''Clifford Donald Simak''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[8. maijs]] — [[Roberts Hainlains]] (''Robert Anson Heinlein''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1907. gadā) * [[11. maijs]] — [[Kims Filbijs]] (''Kim Philby''), padomju izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1912. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Niko]] (''Nico''), vācu mūziķe, modele un aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[14. augusts]] — [[Enco Ferrāri]] (''Enzo Ferrari''), itāliešu biznesmenis (dzimis 1898. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Miltons Rokīčs]] (''Milton Rokeach''), amerikāņu sociālpsihologs (dzimis 1918. gadā) * [[21. decembris]] — [[Nikolass Tinbergens]] (''Nikolaas Tinbergen''), Nīderlandes ornitologs, (dzimis 1907. gadā) * [[26. decembris]] — [[Herlufs Bidstrups]] (''Herluf Bidstrup''), dāņu karikatūrists (dzimis 1912. gadā) * [[27. decembris]] — [[Hals Ešbijs]] (''Hal Ashby''), amerikāņu kinorežisors un montāžists (dzimis 1929. gada) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Moriss Allē]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Leons Ledermans]], [[Melvins Švarcs]], [[Džeks Steinbergers]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Džeimss Bleks]], [[Ģertrūde Elaiona]], [[Džordžs Hičingss]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Johans Deizenhofers]], [[Roberts Hūbers]], [[Hartmuts Mičels]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Nagībs Mahfūzs]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[ANO Miera glābšanas karaspēks]] {{Gg5}} {{commons}} [[Kategorija:1988. gads| ]] i9g4hk65xt0optnhqaxen555f2ykkfm 0 61125 3675074 3665936 2022-08-24T13:30:23Z Bendžamins 76862 /* Dzimuši */ wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1936. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1936. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1936}} {{Gada citi notikumi|1936}} {{Gads citos kalendāros|1936}} '''1936. gads''' ({{Rom sk gadam|1936}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Marts === * [[1. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pabeigta Hūvera aizsprosta būve. * [[7. marts]] — pārkāpjot Lokarno paktu un [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]], [[Vācija]] veica [[Reinzeme]]s remilitarizāciju. * [[8. marts]] — [[Deitona|Deitonā]], ASV tika rīkota pirmā salonautomobiļu sacīkstes. * [[29. marts]] — Vācijā referendumā 99% vēlētāju nobalsoja par Reinzemes reokupāciju. === Aprīlis === * [[11. aprīlis]] — dibināta [[Kanāda]]s lielākā aviokompānija ''[[Air Canada]]''. * [[28. aprīlis]] — par [[Ēģipte]]s karali kļuva [[Farūks I]]. === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Itālija]]s spēki okupēja [[Adisabeba|Adisabebu]], [[Etiopija|Etiopijā]]. * [[9. maijs]] — [[Benito Musolīni]] paziņoja par Etiopijas pievienošanu Itālijai. * [[29. maijs]] — [[Turcija|Turcijā]] ar likumu noteikts Turcijas Republikas karogs un tā izgatavošanas un lietošanas noteikumi. === Jūnijs === * [[17. jūlijs]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[Spānijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]]. === Augusts === * [[1. augusts]] — sākās [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles Berlīnē]]. * [[16. augusts]] — beidzās [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles Berlīnē]]. === Septembris === * [[7. septembris]] — [[Hobārta]]s zooloģiskajā dārzā nomirst pēdējais dzīvais [[Tasmanijas vilks]]. === Novembris === * [[2. novembris]] — Itālijas diktators [[Benito Musolīni]] nodibināja aliansi ar Vāciju, ko viņš nosauca par "Romas—Berlīnes asi", šo valstu savienība vēlāk tika saukta par Ass valstīm. * [[25. novembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] starp [[Trešais reihs|Trešo reihu]] un [[Japānas impērija|Japānas impēriju]] noslēgts [[antikomunistisks]] [[starptautisks līgums|pakts]] — [[Antikominternes pakts]]. === Decembris === * [[11. decembris]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Britu impērija|Britu domīniju]] karali kļuva [[Džordžs VI Vindzors]]. == Dzimuši == * [[4. janvāris]] — [[Džanni Vatimo]] (''Gianni Vattimo''), itāļu filozofs un politiķis * [[28. janvāris]] — [[Alans Alda]] (''Alan Alda''), ASV aktieris * [[11. februāris]] — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (miris 2018. gadā) * [[29. februāris]] — [[Anrī Rišārs]] (''Henri Richard''), Kanādas hokejists (miris 2020. gadā) * [[9. marts]] — [[Zīna el Abidīns Ben Alī]] (''زين العابدين بن علي''), Tunisijas politiķis, bijušais valsts prezidents (miris 2019. gadā) * [[18. marts]] — [[Frederiks Vilems de Klerks]] (''Frederik Willem de Klerk''), Dienvidāfrikas politiķis (miris 2021. gadā) * [[28. marts]] — [[Mario Vargass Ljosa]] (''Mario Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis * [[9. maijs]] — [[Alberts Finijs]] (''Albert Finney''), angļu aktieris (miris 2019. gadā) * [[17. maijs]] — [[Deniss Hopers]] (''Dennis Hopper''), ASV aktieris (miris 2010. gadā) * [[21. maijs]] — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu ASV biologs (miris 2018. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Brūss Derns]] (''Bruce Dern''), amerikāņu aktieris * [[10. jūnijs]] — [[Vjačeslavs Kebičs]] (''Вячаслаў Кебіч''), Baltkrievijas premjerministrs (miris 2020. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Denijs Halms]] (''Denny Hulme''), jaunzēlandiešu autosportists (miris 1992. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''/''Costas Simitis''), Grieķijas premjerministrs * [[24. jūnijs]] — [[Roberts Daunijs vecākais]] (''Robert Downey Sr.''), ASV aktieris un režisors (miris 2021. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis * [[20. jūlijs]] — [[Sagino Grants]] (''Saginaw Grant''), indiāņu aktieris (miris 2021. gadā) * [[29. augusts]] — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (miris 2018. gadā) * [[2. septembris]] — [[Endrū Grovs]] (''Andrew Grove''), Ungārijā dzimis ebreju ASV zinātnieks un uzņēmējs (miris 2016. gadā) * [[29. septembris]] — [[Silvio Berluskoni]] (''Silvio Berlusconi''), Itālijas politiķis un uzņēmējs * [[21. augusts]] — [[Vilts Čemberlens]] (''Wilt Chamberlain''), ASV basketbolists (miris 1999. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Vāclavs Havels]] (''Václav Havel''), čehu dramaturgs un politiķis (miris 2011. gadā) * [[8. oktobris]] — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (miris 2022. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Čārlzs Gordons Fulertons]] (''Charles Gordon Fullerton''), ASV kosmonauts (miris 2013. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Andrejs Čikatilo]] (''Андрей Чикатило''), krievu sērijveida slepkava (miris 1994. gadā) * [[5. novembris]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), vācu futbolists (miris 2022. gadā) == Miruši == * [[18. janvāris]] — [[Radjards Kiplings]] (''Rudyard Kipling''), britu rakstnieks (dzimis 1865. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Džordžs V Vindzors]] (''George V''), Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1865. gadā) * [[4. februāris]] — [[Vilhelms Gustlofs]] (''Wilhelm Gustloff''), šveiciešu nacists (dzimis 1895. gadā) * [[6. februāris]] — [[Ondržejs Pukls]] (''Ondřej Pukl''), čehu vieglatlēts (dzimis 1876. gadā) * [[27. februāris]] — [[Ivans Pavlovs]] (''Иван Павлов''), krievu fiziologs (dzimis 1849. gadā) * [[1. marts]] — [[Ogists Godinē]], franču burātājs (dzimis 1853. gadā) * [[16. marts]] — [[Dace Akmentiņa]], latviešu aktrise (dzimusi 1858. gadā) * [[21. marts]] — [[Aleksandrs Glazunovs]], krievu komponists (dzimis 1865. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Konrāds Bēkers]] (''Conrad Böcker''), vācu sporta vingrotājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1870. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Otorīno Respīgi]] (''Ottorino Respighi''), itāļu komponists (dzimis 1879. gadā) * [[8. maijs]] — [[Osvalds Špenglers]] (''Oswald Spengler''), vācu vēsturnieks un filozofs (dzimis 1880. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Gilberts Kīts Čestertons]] (''Gilbert Keith Chesterton''), angļu rakstnieks (dzimis 1874. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Maksims Gorkijs]] (''Максим Горький''), krievu rakstnieks (dzimis 1868. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Morics Šliks]] (''Moritz Schlick''), austriešu filozofs (dzimis 1882. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Aleksandrs Berkmans]] (''Alexander Berkman''), Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes anarhists (dzimis 1870. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Georgs Mihaeliss]] (''Georg Michaelis''), Vācijas kanclers (dzimis 1857. gadā) * [[1. augusts]] — [[Luijs Blerio]] (''Louis Blériot''), franču aviators (dzimis 1872. gadā) * [[19. augusts]] — [[Federiko Garsija Lorka]] (''Federico García Lorca''), spāņu dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1898. gadā) * [[25. augusts]]: **[[Ļevs Kameņevs]] (''Лев Каменев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā) **[[Grigorijs Zinovjevs]] (''Григорий Зиновьев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā) * [[16. septembris]] — [[Žans Batists Šarko]] (''Jean-Baptiste Charcot''), franču zinātnieks, polārpētnieks un burātājs (dzimis 1867. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Ģula Gembešs]] (''Gyula Gömbös''), Ungārijas politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Lu Sjuņs]] (魯迅, ''Lǔ Xùn''), ķīniešu rakstnieks (dzimis 1811. gadā) * [[8. novembris]] — [[Viktors Lardanšē]] (''Victor Lardanchet''), franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1863. gadā) * [[23. novembris]] — [[Žaks Sotero]] (''Jacques Sautereau''), franču kroketa spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1860. gadā) * [[10. decembris]] — [[Luidži Pirandello]] (''Luigi Pirandello''), itāļu rakstnieks (dzimis 1867. gadā) * [[22. decembris]] — [[Nikolajs Ostrovskis]] (''Николай Островский''), PSRS rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[27. decembris]] — [[Hanss fon Zēkts]] (''Hans von Seeckt''), vācu ģenerālis (dzimis 1866. gadā) {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1936. gads| ]] s8h1qtbpylr3uhxuxg4shz84mpkqag1 3675105 3675074 2022-08-24T14:10:15Z Baisulis 11523 /* Miruši */ : wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1936. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1936. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1936}} {{Gada citi notikumi|1936}} {{Gads citos kalendāros|1936}} '''1936. gads''' ({{Rom sk gadam|1936}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Marts === * [[1. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pabeigta Hūvera aizsprosta būve. * [[7. marts]] — pārkāpjot Lokarno paktu un [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]], [[Vācija]] veica [[Reinzeme]]s remilitarizāciju. * [[8. marts]] — [[Deitona|Deitonā]], ASV tika rīkota pirmā salonautomobiļu sacīkstes. * [[29. marts]] — Vācijā referendumā 99% vēlētāju nobalsoja par Reinzemes reokupāciju. === Aprīlis === * [[11. aprīlis]] — dibināta [[Kanāda]]s lielākā aviokompānija ''[[Air Canada]]''. * [[28. aprīlis]] — par [[Ēģipte]]s karali kļuva [[Farūks I]]. === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Itālija]]s spēki okupēja [[Adisabeba|Adisabebu]], [[Etiopija|Etiopijā]]. * [[9. maijs]] — [[Benito Musolīni]] paziņoja par Etiopijas pievienošanu Itālijai. * [[29. maijs]] — [[Turcija|Turcijā]] ar likumu noteikts Turcijas Republikas karogs un tā izgatavošanas un lietošanas noteikumi. === Jūnijs === * [[17. jūlijs]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[Spānijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]]. === Augusts === * [[1. augusts]] — sākās [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles Berlīnē]]. * [[16. augusts]] — beidzās [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles Berlīnē]]. === Septembris === * [[7. septembris]] — [[Hobārta]]s zooloģiskajā dārzā nomirst pēdējais dzīvais [[Tasmanijas vilks]]. === Novembris === * [[2. novembris]] — Itālijas diktators [[Benito Musolīni]] nodibināja aliansi ar Vāciju, ko viņš nosauca par "Romas—Berlīnes asi", šo valstu savienība vēlāk tika saukta par Ass valstīm. * [[25. novembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] starp [[Trešais reihs|Trešo reihu]] un [[Japānas impērija|Japānas impēriju]] noslēgts [[antikomunistisks]] [[starptautisks līgums|pakts]] — [[Antikominternes pakts]]. === Decembris === * [[11. decembris]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Britu impērija|Britu domīniju]] karali kļuva [[Džordžs VI Vindzors]]. == Dzimuši == * [[4. janvāris]] — [[Džanni Vatimo]] (''Gianni Vattimo''), itāļu filozofs un politiķis * [[28. janvāris]] — [[Alans Alda]] (''Alan Alda''), ASV aktieris * [[11. februāris]] — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (miris 2018. gadā) * [[29. februāris]] — [[Anrī Rišārs]] (''Henri Richard''), Kanādas hokejists (miris 2020. gadā) * [[9. marts]] — [[Zīna el Abidīns Ben Alī]] (''زين العابدين بن علي''), Tunisijas politiķis, bijušais valsts prezidents (miris 2019. gadā) * [[18. marts]] — [[Frederiks Vilems de Klerks]] (''Frederik Willem de Klerk''), Dienvidāfrikas politiķis (miris 2021. gadā) * [[28. marts]] — [[Mario Vargass Ljosa]] (''Mario Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis * [[9. maijs]] — [[Alberts Finijs]] (''Albert Finney''), angļu aktieris (miris 2019. gadā) * [[17. maijs]] — [[Deniss Hopers]] (''Dennis Hopper''), ASV aktieris (miris 2010. gadā) * [[21. maijs]] — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu ASV biologs (miris 2018. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Brūss Derns]] (''Bruce Dern''), amerikāņu aktieris * [[10. jūnijs]] — [[Vjačeslavs Kebičs]] (''Вячаслаў Кебіч''), Baltkrievijas premjerministrs (miris 2020. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Denijs Halms]] (''Denny Hulme''), jaunzēlandiešu autosportists (miris 1992. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''/''Costas Simitis''), Grieķijas premjerministrs * [[24. jūnijs]] — [[Roberts Daunijs vecākais]] (''Robert Downey Sr.''), ASV aktieris un režisors (miris 2021. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis * [[20. jūlijs]] — [[Sagino Grants]] (''Saginaw Grant''), indiāņu aktieris (miris 2021. gadā) * [[29. augusts]] — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (miris 2018. gadā) * [[2. septembris]] — [[Endrū Grovs]] (''Andrew Grove''), Ungārijā dzimis ebreju ASV zinātnieks un uzņēmējs (miris 2016. gadā) * [[29. septembris]] — [[Silvio Berluskoni]] (''Silvio Berlusconi''), Itālijas politiķis un uzņēmējs * [[21. augusts]] — [[Vilts Čemberlens]] (''Wilt Chamberlain''), ASV basketbolists (miris 1999. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Vāclavs Havels]] (''Václav Havel''), čehu dramaturgs un politiķis (miris 2011. gadā) * [[8. oktobris]] — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (miris 2022. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Čārlzs Gordons Fulertons]] (''Charles Gordon Fullerton''), ASV kosmonauts (miris 2013. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Andrejs Čikatilo]] (''Андрей Чикатило''), krievu sērijveida slepkava (miris 1994. gadā) * [[5. novembris]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), vācu futbolists (miris 2022. gadā) == Miruši == * [[18. janvāris]] — [[Radjards Kiplings]] (''Rudyard Kipling''), britu rakstnieks (dzimis 1865. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Džordžs V Vindzors]] (''George V''), Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1865. gadā) * [[4. februāris]] — [[Vilhelms Gustlofs]] (''Wilhelm Gustloff''), šveiciešu nacists (dzimis 1895. gadā) * [[6. februāris]] — [[Ondržejs Pukls]] (''Ondřej Pukl''), čehu vieglatlēts (dzimis 1876. gadā) * [[27. februāris]] — [[Ivans Pavlovs]] (''Иван Павлов''), krievu fiziologs (dzimis 1849. gadā) * [[1. marts]] — [[Ogists Godinē]], franču burātājs (dzimis 1853. gadā) * [[16. marts]] — [[Dace Akmentiņa]], latviešu aktrise (dzimusi 1858. gadā) * [[21. marts]] — [[Aleksandrs Glazunovs]], krievu komponists (dzimis 1865. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Konrāds Bēkers]] (''Conrad Böcker''), vācu sporta vingrotājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1870. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Otorīno Respīgi]] (''Ottorino Respighi''), itāļu komponists (dzimis 1879. gadā) * [[8. maijs]] — [[Osvalds Špenglers]] (''Oswald Spengler''), vācu vēsturnieks un filozofs (dzimis 1880. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Gilberts Kīts Čestertons]] (''Gilbert Keith Chesterton''), angļu rakstnieks (dzimis 1874. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Maksims Gorkijs]] (''Максим Горький''), krievu rakstnieks (dzimis 1868. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Morics Šliks]] (''Moritz Schlick''), austriešu filozofs (dzimis 1882. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Aleksandrs Berkmans]] (''Alexander Berkman''), Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes anarhists (dzimis 1870. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Georgs Mihaeliss]] (''Georg Michaelis''), Vācijas kanclers (dzimis 1857. gadā) * [[1. augusts]] — [[Luijs Blerio]] (''Louis Blériot''), franču aviators (dzimis 1872. gadā) * [[19. augusts]] — [[Federiko Garsija Lorka]] (''Federico García Lorca''), spāņu dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1898. gadā) * [[25. augusts]]: **[[Ļevs Kameņevs]] (''Лев Каменев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā) **[[Grigorijs Zinovjevs]] (''Григорий Зиновьев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā) * [[16. septembris]] — [[Žans Batists Šarko]] (''Jean-Baptiste Charcot''), franču zinātnieks, polārpētnieks un burātājs (dzimis 1867. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Ģula Gembešs]] (''Gyula Gömbös''), Ungārijas politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Lu Sjuņs]] (魯迅, ''Lǔ Xùn''), ķīniešu rakstnieks (dzimis 1811. gadā) * [[8. novembris]] — [[Viktors Lardanšē]] (''Victor Lardanchet''), franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1863. gadā) * [[23. novembris]] — [[Žaks Sotero]] (''Jacques Sautereau''), franču kroketa spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1860. gadā) * [[10. decembris]] — [[Luidži Pirandello]] (''Luigi Pirandello''), itāļu rakstnieks (dzimis 1867. gadā) * [[22. decembris]] — [[Nikolajs Ostrovskis]] (''Николай Островский''), PSRS rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[27. decembris]] — [[Hanss fon Zēkts]] (''Hans von Seeckt''), vācu ģenerālis (dzimis 1866. gadā) [[Kategorija:1936. gads| ]] 9cf896b1dzpa2zcmrwjm4pt0k0fwfup 0 61298 3675152 3670581 2022-08-24T15:27:15Z Baisulis 11523 /* Notikumi */ +1..... wikitext text/x-wiki '''8. augusts''' ir gada 220. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (221. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 145 dienas. == Vārda dienas == [[Mudīte]], [[Vladislava]], [[Vladislavs (personvārds)|Vladislavs]] == Notikumi == * [[1655. gads]] — norisinājās [[Viļņas kauja (1655)|Viļņas kauja]]. * [[1918. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Amjēnas kauja|Amjēnas kaujā]] [[Antante]]s spēki veica pretuzbrukumu [[Vācija]]s pozīcijām, pārraujot frontes līniju. * [[1919. gads]]: ** [[Apvienotā Karaliste]] un [[Afganistāna]] noslēdza [[Rāvalpindi miera līgums|Rāvalpindi miera līgumu]]. ** beidzās [[Trešais Angļu—Afgāņu karš]]. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] pieteica karu [[Japāna]]i, sākot [[Padomju-Japānas karš|iebrukumu Mandžūrijā]]. * [[1949. gads]] — [[Butāna]] ar [[Indija|Indiju]] noslēdza līgumu, kas apstiprināja tās neatkarību. * [[1967. gads]] — [[Filipīnas]], [[Indonēzija]], [[Malaizija]], [[Singapūra]] un [[Taizeme]] dibināja [[ASEAN]]. * [[1974. gads]] — [[Votergeitas skandāls]]: [[ASV prezidents]] [[Ričards Niksons]] paziņoja par atkāpšanos no amata nākamajā dienā. * [[1982. gads]] — [[Ekvadora]]s pilsētā [[Gvajakila|Gvajakilā]] beidzās ceturtais [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[1990. gads]]: ** [[Irāka]]s prezidents [[Sadams Huseins]] paziņoja par pilnīgu [[Kuveita]]s aneksiju. ** [[Argentīna|Argentīnā]] sākās [[1990. gada Pasaules čempionāts basketbolā|vienpadsmitais Pasaules čempionāts basketbolā]]. * [[1991. gads]] — sabruka tajā laikā pasaulē augstākā cilvēka rokām celtā konstrukcija — {{nobr|646,38 metrus}} augstais [[Varšava]]s radio masts. * [[2008. gads]] — [[Krievija]], iejaucoties [[Gruzija]]s konfliktā ar tās separātisko, Krievijas atbalstīto [[Dienvidosetija]]s reģionu, aizsāka [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|karu pret Gruziju]]. == Dzimuši == * [[1732. gads]] — [[Johans Kristofs Adelungs]] (''Johann Christoph Adelung''), vācu valodnieks (miris 1806. gadā) * [[1881. gads]] — [[Evalds fon Kleists]] (''Ewald von Kleist''), vācu feldmaršals (miris 1954. gadā) * [[1894. gads Latvijā|1894. gads]] — [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]], latviešu gleznotājs (miris 1964. gadā) * [[1901. gads]] — [[Ernests Lorenss]] (''Ernest Lawrence''), ASV fiziķis (miris 1958. gadā) * [[1902. gads]] — [[Pols Diraks]] (''Paul Dirac''), britu fiziķis (miris 1984. gadā) * [[1931. gads]] — [[Rodžers Penrouzs]] (''Roger Penrose''), britu matemātiķis un fiziķis * [[1937. gads]] — [[Dastins Hofmans]] (''Dustin Hoffman''), ASV aktieris * [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Pauls Butkēvičs]], latviešu aktieris * [[1953. gads]] — [[Naidžels Mensels]] (''Nigel Mansell''), britu autosportists * [[1961. gads]] — ''[[The Edge]]'', īru mūziķis * [[1964. gads]] — [[Klauss Ebners]] (''Klaus Ebner''), Austrijas rakstnieks un tulkotājs * [[1981. gads]] — [[Rodžers Federers]] (''Roger Federer''), Šveices tenisists * [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Oskars Kļava]], latviešu futbolists == Miruši == * [[1759. gads]] — [[Kārlis Heinrihs Grauns]] (''Carl Heinrich Graun''), vācu komponists (dzimis 1704. gadā) * [[1827. gads]] — [[Džordžs Kannings]] (''George Canning''), britu politiķis (dzimis 1770. gadā) * [[1867. gads]] — [[Jozefs Maria Olbrihs]] (''Joseph Maria Olbrich''), austriešu arhitekts (dzimis 1867. gadā) * [[1930. gads]] — [[Lonsestons Eliots]] (''Launceston Elliot''), skotu svarcēlājs (dzimis 1874. gadā) * [[1940. gads]] — [[Valentīns Smits]] (''Valentine Smith''), britu regbists (dzimis 1873. gadā) * [[1944. gads]]: **[[Erihs Hepners]] (''Erich Hoepner''), vācu ģenerālis (dzimis 1886. gadā) **[[Ervins fon Viclēbens]] (''Erwin von Witzleben''), vācu feldmaršals (dzimis 1881. gadā) * [[1947. gads]]: ** [[Francis Balodis]], latviešu arheologs un ēģiptologs (dzimis 1882. gadā) ** [[Antons Deņikins]] (''Антон Деникин''), Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1872. gadā) * [[1950. gads]] — [[Nikolajs Mjaskovskis]] (''Николай Мясковский''), krievu padomju komponists (dzimis 1881. gadā) * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], Latvijas armijas ģenerālis (dzimis 1881. gadā) * [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — [[Detlavs Brantkalns]], latviešu izcelsmes PSRS virsnieks (dzimis 1898. gadā) * [[2021. gads]] — [[Jāns Kaplinskis]] (''Jaan Kaplinski''), igauņu dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1941. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Jānis Daudzvārdis]], latviešu šahists (dzimis 1942. gadā) ** [[Olīvija Ņūtona-Džona]] (''Olivia Newton-John''), angļu-austrāliešu dziedātāja (dzimusi 1948. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 8zprwcarlpdplximy7qb6lrwfdenbxk 0 61539 3675305 3518499 2022-08-24T19:14:18Z Justinangelina 108496 wikitext text/x-wiki '''Meklētājoptimizācija'''<ref>[https://termini.gov.lv/kolekcijas/97/skirklis/455454 meklētājoptimizācija]. Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls</ref> (saīsinājumā '''SEO''', no {{val|en|Search engine optimization}}), ir [[tīmekļa vietne|tīmekļa vietņu]] optimizēšanas pasākumu kopums interneta [[meklētājprogramma|meklētājprogrammu]] vajadzībām. Tā ļauj uzlabot attiecīgās vietnes pozīcijas meklēšanas rezultātos pēc izvēlētajiem [[atslēgas vārds|atslēgas vārdiem]]. Parasti, meklējot pēc atslēgas vārdiem, kā pirmie rezultāti tiek parādītas tās vietnes, ko visvairāk apmeklē citi interneta lietotāji. Protams, [[meklēšanas rezultāts|meklēšanas rezultāti]] var būt atkarīgi arī no citiem [[faktors|faktoriem]], piemēram, tā vai informācija tiek meklēta lokālā līmenī, vai arī tā, kādā valodā informācija tiek meklēta. ''[[Google]]'' meklētājprogrammas veiktos meklēšanas rezultātus ietekmē vairāk nekā 200 faktori.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.digitalmarketings.lv/seo-f-a-q/ |title=SEO faktori |last=Tropiks |first=Gatis |website=Digitālais Mārketings |access-date=2019-01-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180821125044/http://www.digitalmarketings.lv/seo-f-a-q/|archivedate=2018-08-21}}</ref> Meklētājoptimizācijā ļoti bieži koncentrējas uz tiem faktoriem, kas visvairāk ietekmē rezultātus. Tomēr precīzi noteikt to, kā meklēšanas rezultāti tiek sastādīti, no ārpuses nav iespējams. [https://alparslanduygu.com SEO] Meklētājoptimizācija var nodrošināt to, ka atsevišķas vietnes ieņem kādu no pirmajām vietām meklētājprogrammu rezultātos. == Atsauces == {{atsauces}} {{IT-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Meklētājprogrammas]] n7e16xlqgqfck0mjr70pnkuagg14cl9 3675306 3675305 2022-08-24T19:15:12Z WikiBayer 76636 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Justinangelina|Justinangelina]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda wikitext text/x-wiki '''Meklētājoptimizācija'''<ref>[https://termini.gov.lv/kolekcijas/97/skirklis/455454 meklētājoptimizācija]. Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls</ref> (saīsinājumā '''SEO''', no {{val|en|Search engine optimization}}), ir [[tīmekļa vietne|tīmekļa vietņu]] optimizēšanas pasākumu kopums interneta [[meklētājprogramma|meklētājprogrammu]] vajadzībām. Tā ļauj uzlabot attiecīgās vietnes pozīcijas meklēšanas rezultātos pēc izvēlētajiem [[atslēgas vārds|atslēgas vārdiem]]. Parasti, meklējot pēc atslēgas vārdiem, kā pirmie rezultāti tiek parādītas tās vietnes, ko visvairāk apmeklē citi interneta lietotāji. Protams, [[meklēšanas rezultāts|meklēšanas rezultāti]] var būt atkarīgi arī no citiem [[faktors|faktoriem]], piemēram, tā vai informācija tiek meklēta lokālā līmenī, vai arī tā, kādā valodā informācija tiek meklēta. ''[[Google]]'' meklētājprogrammas veiktos meklēšanas rezultātus ietekmē vairāk nekā 200 faktori.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.digitalmarketings.lv/seo-f-a-q/ |title=SEO faktori |last=Tropiks |first=Gatis |website=Digitālais Mārketings |access-date=2019-01-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180821125044/http://www.digitalmarketings.lv/seo-f-a-q/|archivedate=2018-08-21}}</ref> Meklētājoptimizācijā ļoti bieži koncentrējas uz tiem faktoriem, kas visvairāk ietekmē rezultātus. Tomēr precīzi noteikt to, kā meklēšanas rezultāti tiek sastādīti, no ārpuses nav iespējams. Meklētājoptimizācija var nodrošināt to, ka atsevišķas vietnes ieņem kādu no pirmajām vietām meklētājprogrammu rezultātos. == Atsauces == {{atsauces}} {{IT-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Meklētājprogrammas]] 8q1d98ecx4hiwdrafwuusg6mbist9a8 0 62542 3675163 3352144 2022-08-24T15:55:25Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Flag_of_Karnataka.svg" aizvietots ar "Flag_of_the_Kannada_people.svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error)"). wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Karnātaka | native_name = ಕರ್ನಾಟಕ | settlement_type = [[Indijas štati un teritorijas|Indijas štats]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of the Kannada people.svg | image_shield = Seal of Karnataka.svg | capital = [[Bengalūru]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = IN-KA.svg | mapsize = | map_caption = Karnātakas atrašanās vieta Indijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{IND}} | established_title = Maisoras štats | established_date = 1956 | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 191791 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 61130704 | population_as_of = 2011. gadā | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas laiks]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{URL|http://www.karnataka.gov.in/}} | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Karnātaka''' ({{val|kn|ಕರ್ನಾಟಕ}}, ''Karnāṭaka'') ir štats [[Indija]]s dienvidrietumu daļā. Tas tika izveidots {{dat|1956|11|1}}. Sākotnēji to dēvēja par [[Maisūra|Maisūru]], bet sākot ar 1973. gadu sauc par Karnātaku. Štata administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Bengalūru]]. Karnātaku rietumos apskalo [[Arābijas jūra]], un robežojas ar [[Goa]], [[Mahārāštra|Mahārāštru]], [[Telangāna|Telangānu]], [[Āndhra Pradēša|Āndhru Pradēšu]], [[Tamilnāda|Tamilnādu]] un [[Kerala|Keralu]]. Karnātakas platība ir {{nobr|191 791}} km². Pēc platības tas ir septītais lielākais [[Indijas štati un teritorijas|Indijas štats]]. 2011. gadā štatā dzīvoja 61,1 miljons iedzīvotāju. Administratīvi sīkāk Karnātaka dalās 30 apgabalos. Štatā izplatītā ir [[kannadu valoda]]. == Vēsture == [[Attēls:Karnataka 1956 Reorg.svg|thumb|200px|left|Maisoras štata paplašināšana (1956). Jaunā robeža iezīmēta ar zilu līniju.]] Karnātakas ziemeļu daļu 3. gadsimtā p.m.ē. pakļāva Maurju imperators [[Ašoka]], pēc tam Āndhras ķēniņš Šatavahans. 3. gadsimtā to pakļāva [[Pallavas dinastija]] ar galvaspilsētu [[Kančipurama|Kančipuramā]]. 6. gadsimtā varu Karnātakā pārņēma [[Čalukju dinastija]]s ar galvaspilsētu [[Badami]], kas lielāko varenību sasniedza ķēniņa Pulakešina II valdīšanas laikā (609—642). No 973. gada Čalukju valsts galvaspilsēta atradās Kaljani, šajā laikā to nesekmīgi mēģināja pakļaut tamilu [[Čolas dinastija]]s valdnieki. 1186. gadā Čalukju valsts vietā izveidojās [[Hoisalas impērija]], ko 1311. gadā pakļāva Deli sultāna karavadonis Maliks Kafurs. 1343. gadā kaujā pret Madurajas sultānu krita pēdējais Hoisalas ķēniņš Ballala III. Karnātakas ziemeļos izveidojās Bahmani sultanāts ar galvaspilsētu Gulbargu, bet pārējā daļā [[Vīdžajnāgara]]s lielvalsts ar galvaspilsētu [[Hampi]] (1343—1565). 17. gadsimtā Karnātakas ziemeļu daļu pakļāva [[moguli]], 1724. gadā [[Haidarābādu]] nizāmi, bet pēc 1760. gada maratu lielvalsts. Savukārt dienvidu daļā izveidojās [[Maisora]]s valsts, kas savu lielāko varenību sasniedza 18. gadsimta otrajā pusē, kad tā Haidera Ali un viņa dēla Tipu sultāna vadībā izcīnīja četrus karus ar [[Britu Austrumindijas kompānija]]s karaspēku (1766—1769, 1780—1784, 1790—1792, 1798—1799). Pēc zaudētajiem kariem Maisora kļuva par britu protektorātu, no tās atdalītās teritorijas iekļāva [[Madrasa]]s un [[Bombeja]]s Prezidentūrās. Pēc [[Britu Indija]]s sadalīšanās 1947. gadā izveidoja Maisoras štatu. Kad 1956. gadā štatus reorganizēja pēc izplatītākās valodas principa, Maisorai pievienoja [[Kannadu valoda|kannadu valodā]] runājošo iedzīvotāju apdzīvotās Bombejas, Madrasas un Haiderabadas štatu daļas. 1973. gadā to pārdēvēja par Karnātakas štatu. == Reliģijas == {{bar box |title=Reliģijas Karnātakas štatā (2011)<ref name="census2011">{{Tīmekļa atsauce|title=Population by religion community – 2011|url=http://www.censusindia.gov.in/2011census/C-01/DDW00C-01%20MDDS.XLS|website=Census of India, 2011|publisher=The Registrar General & Census Commissioner, India|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150825155850/http://www.censusindia.gov.in/2011census/C-01/DDW00C-01%20MDDS.XLS|archivedate=25 August 2015}}</ref> |float=left |width=260px |bars= {{bar percent|[[hinduisms]]|orange|84.00}} {{bar percent|[[islāms]]|green|12.92}} {{bar percent|[[kristietība]]|blue|1.87}} {{bar percent|[[džainisms]]|brown|0.72}} {{bar percent|[[budisms]]|yellow|0.16}} {{bar percent|[[sikhisms]]|DarkKhaki|0.05}} {{bar percent|cita|GreenYellow|0.02}} {{bar percent|ateisti|black|0.27}} }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas štati]] 3wk74pf40luaz4w4720n7dj76m6i55v 0 62558 3675023 3674685 2022-08-24T12:03:12Z Papuass 88 /* Svētku un piemiņas dienas */ wikitext text/x-wiki '''23. augusts''' ir gada 235. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (236. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 130 dienas. == Vārda dienas == [[Ralfs]], [[Valgudis]], [[Vitālijs]] == Notikumi == * [[1770. gads]] — angļu kapteinis [[Džeimss Kuks]] pasludināja [[Austrālija|Austrāliju]] par [[Anglija]]s īpašumu. * [[1839. gads]] — [[Apvienotā Karaliste]] ieņēma [[Honkonga|Honkongu]], gatavojoties karam pret [[Ķīna|Ķīnu]]. * [[1866. gads]]: ** beidzās [[Austrijas—Prūsijas karš]]; [[Venēcija]] atdota [[Itālija]]i. ** beidza pastāvēt [[Vācu Savienība]]. * [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Japāna]] pieteica karu [[Vācija]]i un sāka bombardēt [[Cindao]] Ķīnā. * [[1939. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: starp Vāciju un [[Padomju Savienība|PSRS]] noslēgts neuzbrukšanas līgums ([[Molotova—Ribentropa pakts]]), kura slepenajos protokolos bija vienošanās par [[Austrumeiropa]]s sadalīšanu ietekmes sfērās. * [[1966. gads]] — ''[[Lunar Orbiter 1]]'' uzņēma pirmos [[Zeme]]s attēlus no [[Mēness]] orbītas. * [[1977. gads]] — [[Laosa|Laosā]] notika valsts apvērsums. * [[1984. gads]] — [[Jeļena Bonnere|Jeļenai Bonnerei]] (disidenta fiziķa [[Andrejs Saharovs|Andreja Saharova]] sievai) tika piespriesti pieci gadi izsūtījumā. * [[1986. gads]] — [[Spānija]]s pilsētā [[Madride|Madridē]] beidzās piektais [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[1989. gads]] — [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]] aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]. * [[1991. gads]] — Japānas pilsētā [[Tokija|Tokijā]] sākās trešais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]. * [[1990. gads]] — [[Armēnija]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[2003. gads]] — [[Francija]]s pilsētā [[Sendenī]] sākās devītais Pasaules čempionāts vieglatlētikā. * [[2009. gads]] — Vācijas pilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] beidzās divpadsmitais Pasaules čempionāts vieglatlētikā. * [[2010. gads]] — [[Francija]]s pilsētā [[Parīze|Parīzē]] sākās astoņpadsmitais [[Pasaules badmintona čempionāts]]. * [[2019. gads]] — par [[Ukraina]]s premjerministru kļuva [[Oleksijs Hončaruks]], nomainot [[Volodimirs Groismans|Volodimiru Groismanu]]. === Izklaidē un kultūrā === * [[1996. gads]] — filmas "[[Viņa ir īstā]]" pirmizrāde. * [[2000. gads]] — filmas "[[Ķēriens]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1740. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||8|12}}) — [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI''), Krievijas imperators (miris 1764. gadā) * [[1741. gads]] — [[Žans Fransuā de Laperūzs]] (''Jean François de Galaup, comte de La Pérouse''), franču jūrasbraucējs (miris visticamāk 1788. gadā) * [[1754. gads]] — [[Luijs XVI]] (''Louis XVI''), Francijas karalis (miris 1793. gadā) * [[1769. gads]] — [[Žoržs Kivjē]] (''Georges Cuvier''), franču dabaspētnieks (miris 1832. gadā) * [[1868. gads]] — [[Vilhelms Rozenieks]], latviešu luterāņu mācītājs (miris 1941. gadā) * [[1879. gads]]: ** [[Hermanis Albats]], latviešu jurists, diplomāts, profesors, politiķis (miris 1942. gadā) ** [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], latviešu komponists (miris 1951. gadā) * [[1887. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||8|11}}) — [[Frīdrihs Canders]] (''Friedrich Zander'', ''Фридрих Артурович Цандер''), vācbaltiešu izcelsmes zinātnieks un izgudrotājs (miris 1933. gadā) * [[1912. gads]] — [[Džīns Kelijs]] (''Gene Kelly''), ASV aktieris, dejotājs, dziedātājs, režisors, producents, horeogrāfs (miris 1996. gadā) * [[1921. gads]] — [[Kenets Erovs]] (''Kenneth Arrow''), ASV ekonomists (miris 2017. gadā) * [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Arnolds Klaucēns]], latviešu politiķis, LKP funkcionārs * [[1948. gads]] — [[Jurijs Jehanurovs]] (''Юрій Єхануров''), Ukrainas politiķis * [[1956. gads]] — [[Deivids Volfs]] (''David Wolf''), ASV kosmonauts * [[1967. gads]] — [[Dominiks Antonelli]] (''Dominic Antonelli''), ASV kosmonauts * [[1970. gads]] — [[Rivers Fīnikss]] (''River Phoenix''), amerikāņu aktieris un mūziķis (miris 1993. gadā) * [[1971. gads]] — ''[[Aphex Twin]]'' (Ričards Deivids Džeimss), britu elektroniskās mūzikas autors un izpildītājs * [[1978. gads]] — [[Kobe Braiants]] (''Kobe Bryant''), ASV basketbolists (miris 2020. gadā) * [[1983. gads]] — [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] (''Сергей Кудь-Сверчков''), Krievijas kosmonauts == Miruši == * [[1305. gads]] — [[Viljams Volless]] (''William Wallace''), skotu bruņinieks (dzimis ap 1270. gadu) * [[1628. gads]] — [[Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems]] (''George Villiers, 1st Duke of Buckingham''), angļu augstmanis (dzimis 1592. gadā) * [[1831. gads]] — [[Augusts Neidharts fon Gneizenavs]] (''August Neidhardt von Gneisenau''), prūšu feldmaršals (dzimis 1760. gadā) * [[1933. gads]] — [[Ādolfs Loss]] (''Adolf Loos''), austriešu arhitekts (dzimis 1870. gadā) * [[1938. gads]] — [[Aleksandrs Kuprins]] (''Александр Иванович Куприн''), krievu rakstnieks (dzimis 1870. gadā) * [[1939. gads]] — [[Eižens Anrī Gravlots]] (''Eugène-Henri Gravelotte''), franču paukotājs un pirmais olimpiskais čempions paukošanā ar floreti (dzimis 1878. gadā) * [[1944. gads]] — [[Abdulmedžids II]] (''Abdülmecit''), Osmaņu impērijas valdnieks un kalifs (dzimis 1868. gadā) * [[1972. gads]] — [[Balis Dvarjons]] (''Balys Dvarionas''), lietuviešu komponists (dzimis 1904. gadā) * [[2003. gads]] — [[Hansjohems Autrums]] (''Hansjochem Autrum''), vācu zoologs (dzimis 1907. gadā) * [[2021. gads]] — [[Ābrams Kleckins]], latviešu žurnālists, pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedrisks darbinieks (dzimis 1933. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Starptautiskā diena [[verdzība|vergu]] tirdzniecības un tās atcelšanas atcerei * Staļinisma un nacisma upuru atceres diena * [[Ukrainas karogs|Valsts karoga diena]] (Ukraina) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 96wji8kpg31df2cfs7h9exfij1twnhh 3675026 3675023 2022-08-24T12:07:37Z Papuass 88 izņemti nebūtiski notikumi, pieļauju, ka varētu pieminēt pirmo čempionātu katrā sporta veidā wikitext text/x-wiki '''23. augusts''' ir gada 235. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (236. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 130 dienas. == Vārda dienas == [[Ralfs]], [[Valgudis]], [[Vitālijs]] == Notikumi == * [[1770. gads]] — angļu kapteinis [[Džeimss Kuks]] pasludināja [[Austrālija|Austrāliju]] par [[Anglija]]s īpašumu. * [[1839. gads]] — [[Apvienotā Karaliste]] ieņēma [[Honkonga|Honkongu]], gatavojoties karam pret [[Ķīna|Ķīnu]]. * [[1866. gads]]: ** beidzās [[Austrijas—Prūsijas karš]]; [[Venēcija]] atdota [[Itālija]]i. ** beidza pastāvēt [[Vācu Savienība]]. * [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Japāna]] pieteica karu [[Vācija]]i un sāka bombardēt [[Cindao]] Ķīnā. * [[1939. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: starp Vāciju un [[Padomju Savienība|PSRS]] noslēgts neuzbrukšanas līgums ([[Molotova—Ribentropa pakts]]), kura slepenajos protokolos bija vienošanās par [[Austrumeiropa]]s sadalīšanu ietekmes sfērās. * [[1966. gads]] — ''[[Lunar Orbiter 1]]'' uzņēma pirmos [[Zeme]]s attēlus no [[Mēness]] orbītas. * [[1977. gads]] — [[Laosa|Laosā]] notika valsts apvērsums. * [[1984. gads]] — [[Jeļena Bonnere|Jeļenai Bonnerei]] (disidenta fiziķa [[Andrejs Saharovs|Andreja Saharova]] sievai) tika piespriesti pieci gadi izsūtījumā. * [[1989. gads]] — [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]] aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]. * [[1990. gads]] — [[Armēnija]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[2019. gads]] — par [[Ukraina]]s premjerministru kļuva [[Oleksijs Hončaruks]], nomainot [[Volodimirs Groismans|Volodimiru Groismanu]]. === Izklaidē un kultūrā === * [[1996. gads]] — filmas "[[Viņa ir īstā]]" pirmizrāde. * [[2000. gads]] — filmas "[[Ķēriens]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1740. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||8|12}}) — [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI''), Krievijas imperators (miris 1764. gadā) * [[1741. gads]] — [[Žans Fransuā de Laperūzs]] (''Jean François de Galaup, comte de La Pérouse''), franču jūrasbraucējs (miris visticamāk 1788. gadā) * [[1754. gads]] — [[Luijs XVI]] (''Louis XVI''), Francijas karalis (miris 1793. gadā) * [[1769. gads]] — [[Žoržs Kivjē]] (''Georges Cuvier''), franču dabaspētnieks (miris 1832. gadā) * [[1868. gads]] — [[Vilhelms Rozenieks]], latviešu luterāņu mācītājs (miris 1941. gadā) * [[1879. gads]]: ** [[Hermanis Albats]], latviešu jurists, diplomāts, profesors, politiķis (miris 1942. gadā) ** [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], latviešu komponists (miris 1951. gadā) * [[1887. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||8|11}}) — [[Frīdrihs Canders]] (''Friedrich Zander'', ''Фридрих Артурович Цандер''), vācbaltiešu izcelsmes zinātnieks un izgudrotājs (miris 1933. gadā) * [[1912. gads]] — [[Džīns Kelijs]] (''Gene Kelly''), ASV aktieris, dejotājs, dziedātājs, režisors, producents, horeogrāfs (miris 1996. gadā) * [[1921. gads]] — [[Kenets Erovs]] (''Kenneth Arrow''), ASV ekonomists (miris 2017. gadā) * [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Arnolds Klaucēns]], latviešu politiķis, LKP funkcionārs * [[1948. gads]] — [[Jurijs Jehanurovs]] (''Юрій Єхануров''), Ukrainas politiķis * [[1956. gads]] — [[Deivids Volfs]] (''David Wolf''), ASV kosmonauts * [[1967. gads]] — [[Dominiks Antonelli]] (''Dominic Antonelli''), ASV kosmonauts * [[1970. gads]] — [[Rivers Fīnikss]] (''River Phoenix''), amerikāņu aktieris un mūziķis (miris 1993. gadā) * [[1971. gads]] — ''[[Aphex Twin]]'' (Ričards Deivids Džeimss), britu elektroniskās mūzikas autors un izpildītājs * [[1978. gads]] — [[Kobe Braiants]] (''Kobe Bryant''), ASV basketbolists (miris 2020. gadā) * [[1983. gads]] — [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] (''Сергей Кудь-Сверчков''), Krievijas kosmonauts == Miruši == * [[1305. gads]] — [[Viljams Volless]] (''William Wallace''), skotu bruņinieks (dzimis ap 1270. gadu) * [[1628. gads]] — [[Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems]] (''George Villiers, 1st Duke of Buckingham''), angļu augstmanis (dzimis 1592. gadā) * [[1831. gads]] — [[Augusts Neidharts fon Gneizenavs]] (''August Neidhardt von Gneisenau''), prūšu feldmaršals (dzimis 1760. gadā) * [[1933. gads]] — [[Ādolfs Loss]] (''Adolf Loos''), austriešu arhitekts (dzimis 1870. gadā) * [[1938. gads]] — [[Aleksandrs Kuprins]] (''Александр Иванович Куприн''), krievu rakstnieks (dzimis 1870. gadā) * [[1939. gads]] — [[Eižens Anrī Gravlots]] (''Eugène-Henri Gravelotte''), franču paukotājs un pirmais olimpiskais čempions paukošanā ar floreti (dzimis 1878. gadā) * [[1944. gads]] — [[Abdulmedžids II]] (''Abdülmecit''), Osmaņu impērijas valdnieks un kalifs (dzimis 1868. gadā) * [[1972. gads]] — [[Balis Dvarjons]] (''Balys Dvarionas''), lietuviešu komponists (dzimis 1904. gadā) * [[2003. gads]] — [[Hansjohems Autrums]] (''Hansjochem Autrum''), vācu zoologs (dzimis 1907. gadā) * [[2021. gads]] — [[Ābrams Kleckins]], latviešu žurnālists, pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedrisks darbinieks (dzimis 1933. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Starptautiskā diena [[verdzība|vergu]] tirdzniecības un tās atcelšanas atcerei * Staļinisma un nacisma upuru atceres diena * [[Ukrainas karogs|Valsts karoga diena]] (Ukraina) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 0wezw8mq7azxxogets8yiwzxwray4bk 0 62628 3675303 3674860 2022-08-24T19:10:57Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''24. augusts''' ir gada 236. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (237. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 129 dienas. == Vārda dienas == [[Bērtulis (personvārds)|Bērtulis]], [[Boļeslavs (personvārds)|Boļeslavs]] == Notikumi == * [[1906. gads]] — [[ASV prezidents]] [[Teodors Rūzvelts]] izdeva rīkojumu par visu valsts oficiālo dokumentu publicēšanu tikai pēc to [[ortogrāfija|ortogrāfijas]] pārbaudes. * [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] sāka uzbrukumu [[Parīze]]i. * [[1949. gads]] — stājās spēkā līgums par [[NATO]] izveidi. * [[1990. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Armēnijas karogs]]. * [[1991. gads]] — [[Ukraina]] deklarēja neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. * [[1991. gads]] — [[Rīga|Rīgā]] sākta [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekļa demontāža. * [[1995. gads]] — ''[[Microsoft]]'' izlaida [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] ''[[Windows 95]]''. * [[2006. gads]] — [[Starptautiskā Astronomijas savienība]] 26. Ģenerālajā asamblejā pieņēma [[planēta]]s definīciju, pēc kuras [[Plutons (planēta)|Plutons]] zaudēja planētas statusu, kļūstot par [[pundurplanēta|pundurplanētu]]. * [[2007. gads]] — [[Japāna]]s pilsētā [[Osaka|Osakā]] sākās vienpadsmitais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]. * [[2021. gads sportā|2021. gads]] — sākās [[2020. gada vasaras paraolimpiskās spēles]]. == Dzimuši == * [[1759. gads]] — [[Viljams Vilberforss]] (''William Wilberforce''), britu politiķis un filantrops (miris 1833. gadā) * [[1772. gads]] — [[Villems I]] (''Willem I''), Nīderlandes karalis (miris 1843. gadā) * [[1817. gads]] — [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] (''Алексей Толстой''), krievu rakstnieks (miris 1875. gadā) * [[1870. gads]] — [[Konrāds Bēkers]] (''Conrad Böcker''), vācu sporta vingrotājs (miris 1936. gadā) * [[1879. gads]] — [[Hermanis Albats]], latviešu jurists un politiķis (miris 1942. gadā) * [[1899. gads]] — [[Horhe Luiss Borhess]] (''Jorge Luis Borges''), Argentīnas rakstnieks un dzejnieks (miris 1986. gadā) * [[1902. gads]] — [[Fernāns Brodels]] (''Fernand Braudel''), franču vēsturnieks (miris 1985. gadā) * [[1906. gads Latvijā|1906. gads]] — [[Voldemārs Pūce]], latviešu teātra un kino režisors (miris 1981. gadā) * [[1924. gads]] — [[Ahmadu Ahidžo]] (''Ahmadou Ahidjo''), pirmais Kamerūnas prezidents (miris 1989. gadā) * [[1929. gads]] — [[Jāsirs Arafāts]] (ياسر عرفات‎, ''Yasser Arafat''), Palestīnas atbrīvošanas organizācijas dibinātājs un vadītājs (miris 2004. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Jānis Daudzvārdis]], latviešu šahists (miris 2022. gadā) * [[1948. gads]] — [[Žans Mišels Žārs]] (''Jean-Michel Jarre''), franču mūziķis * [[1951. gads]] — [[Orsons Skots Kārds]] (''Orson Scott Card''), ASV fantastikas rakstnieks * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Pēteris Šogolovs]], latviešu aktieris (miris 2020. gadā) * [[1960. gads]]: ** [[Francs Fībeks]] (''Franz Viehböck''), Austrijas kosmonauts ** [[Stīvens Lindsijs]] (''Steven Lindsey''), ASV kosmonauts * [[1974. gads Latvijā|1974. gads]]: ** [[Mihails Miholaps]], Latvijas futbolists ** [[Jānis Jubalts]], latviešu ģitārists * [[1979. gads]] — [[Maikls Reds]] (''Michael Redd''), ASV basketbolists * [[1987. gads]] — [[Anže Kopitars]] (''Anže Kopitar''), slovēņu hokejists * [[1988. gads]] — [[Rūperts Grints]] (''Rupert Grint''), angļu aktieris == Miruši == * [[79. gads]] — [[Plīnijs Vecākais]] (''Gaius Plinius Secundus''), Romas enciklopēdists (dzimis 23. gadā) * [[1313. gads]] — [[Heinrihs VII Luksemburgs|Heinrihs VII]] (''Heinrich VII.''), Svētās Romas imperators (dzimis ap 1275. gadu) * [[1888. gads]] — [[Rūdolfs Klauziuss]] (''Rudolf Clausius''), vācu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1822. gadā) * [[1929. gads]] — [[Jānis Fabriciuss]], latviešu padomju karavadonis (dzimis 1877. gadā) * [[1966. gads]]: ** [[Lao Še]] (老舍, ''Lǎo Shě''), mandžūru izcelsmes Ķīnas rakstnieks (dzimis 1899. gadā) ** [[Tadeušs Komorovskis]] (''Tadeusz Komorowski''), poļu ģenerālis (dzimis 1895. gadā) * [[1979. gads]] — [[Hanna Reiča]] (''Hanna Reitsch''), vācu aviatore (dzimusi 1912. gadā) * [[1990. gads]] — [[Sergejs Dovlatovs]] (''Сергей Донатович Довлатов''), krievu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[2016. gads]] — [[Valters Šēls]] (''Walter Scheel''), Vācijas prezidents (dzimis 1919. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Ukrainas neatkarības diena]] {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] r3d2cz4xpzvxp63kmoyl49mfm2hbi02 0 65297 3675352 3674923 2022-08-24T21:26:09Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Anatomijas vienības infokaste | Name = Resnā zarna | Latin = intestinum crassum | ImageMap = | MapCaption = | Image = Blausen 0603 LargeIntestine Anatomy.png | Paraksts = | Platums = | Priekštecis = | Sistēma = [[gremošanas orgānu sistēma]] | Artērija = | Vēna = | Nervs = | Limfa = | MeshName = | MeshNumber = <!-- Piezīme: TA un FMA vērtības ir ņemts no Vikidatiem --> | Code = | Dorlands = | DorlandsID = }} '''Resnā zarna''' ({{val|la|intestinum crassum}}) ir [[Gremošanas orgānu sistēma|gremošanas sistēmas]] beigu daļa, kas lokveidā ietver [[tievā zarna|tievo zarnu]]. Tā sākas [[vēdera dobums|vēdera dobuma]] labajā pusē un ir tievās zarnas turpinājums. Resnās zarnas sākuma daļā ir maisveida nodalījums — [[aklā zarna]] jeb apendikss. Apendiksa iekaisums ir [[apendicīts]]. Resnajai zarnai izšķir [[augšupejošā zarna|augšupejošo daļu]], [[šķērszarna|šķērszarnu]], [[lejupejošā zarna|lejupejošo daļu]], [[S veida zarna|S veida zarnu]] un [[taisnā zarna|taisno zarnu]], kas beidzas ar [[anālā atvere|anālo atveri]]. Resnajā zarnā dzīvo lielākā daļa no cilvēkam simbiotiskajām baktērijām, kuras pārstrādā [[hīms|nesagremotās un neuzsūktās barības atliekas]] un sintezē cilvēkam nepieciešamos [[vitamīni|vitamīnus]] (K un B grupas). Tās [[gļotāda]]i nav [[bārkstiņas|bārkstiņu]]. Resnajā zarnā notiek ūdens un vitamīnu uzsūkšana asinīs.<ref name="pme">{{Grāmatas atsauce |author=Anatolijs Bļugers |title=Populārā medicīnas enciklopēdija |url=http://www.neslimo.lv/pme/?name=resna-zarna |accessdate=2015. gada 1. martā |year=1984 |publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija |location=Rīga |isbn=}}</ref> Ja uzsūkšana traucēta un barības masas virzās caur resno zarnu pārāk ātri, cilvēkam ir caureja. Ilgstoša caureja var būt bīstama, jo notiek organisma [[atūdeņošanās]]. Baktēriju darbībā veidojas [[izkārnījumi|izkārnījumu]] masa. Resnajā zarnā notiek barības atlieku [[rūgšana]] un [[pūšana]], kurā veidojas indīgas vielas ([[indols]], [[fenols]], [[skatols]]). Indīgās vielas uzsūcas [[asinis|asinīs]] un tiek neitralizētas [[aknas|aknās]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{anatomija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gremošanas orgānu sistēma]] 9jk7zopyptaxmzm6c06mvplrn2j3vc8 3675386 3675352 2022-08-25T05:31:36Z ScAvenger 1630 /* ievads */ aklā zarna nav apendikss wikitext text/x-wiki {{Anatomijas vienības infokaste | Name = Resnā zarna | Latin = intestinum crassum | ImageMap = | MapCaption = | Image = Blausen 0603 LargeIntestine Anatomy.png | Paraksts = | Platums = | Priekštecis = | Sistēma = [[gremošanas orgānu sistēma]] | Artērija = | Vēna = | Nervs = | Limfa = | MeshName = | MeshNumber = <!-- Piezīme: TA un FMA vērtības ir ņemts no Vikidatiem --> | Code = | Dorlands = | DorlandsID = }} '''Resnā zarna''' ({{val|la|intestinum crassum}}) ir [[Gremošanas orgānu sistēma|gremošanas sistēmas]] beigu daļa, kas lokveidā ietver [[tievā zarna|tievo zarnu]]. Tā sākas [[vēdera dobums|vēdera dobuma]] labajā pusē un ir tievās zarnas turpinājums. Resnās zarnas sākuma daļā ir maisveida nodalījums — [[aklā zarna]] ar [[tārpveida piedēklis|tārpveida piedēkli]] jeb apendiksu. Apendiksa iekaisumu sauc par [[apendicīts|apendicītu]]. Resnajai zarnai izšķir [[augšupejošā zarna|augšupejošo daļu]], [[šķērszarna|šķērszarnu]], [[lejupejošā zarna|lejupejošo daļu]], [[S veida zarna|S veida zarnu]] un [[taisnā zarna|taisno zarnu]], kas beidzas ar [[anālā atvere|anālo atveri]]. Resnajā zarnā dzīvo lielākā daļa no cilvēkam simbiotiskajām baktērijām, kuras pārstrādā [[hīms|nesagremotās un neuzsūktās barības atliekas]] un sintezē cilvēkam nepieciešamos [[vitamīni|vitamīnus]] (K un B grupas). Tās [[gļotāda]]i nav [[bārkstiņas|bārkstiņu]]. Resnajā zarnā notiek ūdens un vitamīnu uzsūkšana asinīs.<ref name="pme">{{Grāmatas atsauce |author=Anatolijs Bļugers |title=Populārā medicīnas enciklopēdija |url=http://www.neslimo.lv/pme/?name=resna-zarna |accessdate=2015. gada 1. martā |year=1984 |publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija |location=Rīga |isbn=}}</ref> Ja uzsūkšana traucēta un barības masas virzās caur resno zarnu pārāk ātri, cilvēkam ir caureja. Ilgstoša caureja var būt bīstama, jo notiek organisma [[atūdeņošanās]]. Baktēriju darbībā veidojas [[izkārnījumi|izkārnījumu]] masa. Resnajā zarnā notiek barības atlieku [[rūgšana]] un [[pūšana]], kurā veidojas indīgas vielas ([[indols]], [[fenols]], [[skatols]]). Indīgās vielas uzsūcas [[asinis|asinīs]] un tiek neitralizētas [[aknas|aknās]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{anatomija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gremošanas orgānu sistēma]] kp6q95kiarid7lrnvqy5ov29975lvw6 0 65711 3675070 3649304 2022-08-24T13:14:03Z Bendžamins 76862 /* Miruši */ wikitext text/x-wiki '''2. oktobris''' ir 275. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (276. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 90 dienas. == Vārda dienas == [[Ilma]], [[Skaidris]] == Notikumi == * [[1574. gads]] — neveiksmi cieta [[Spānija]]s mēģinājums aplenkt [[Leidene|Leideni]] [[Nīderlande|Nīderlandē]]: vētras izraisītie plūdi pārrāva netālu esošos dambjus un aizskaloja {{sk|20000}} spāņu karavīru. * [[1865. gads]] — [[Latgale|Latgalē]] stājās spēkā aizliegums iespiest grāmatas ar [[latīņu valoda|latīņu]] burtiem, aizsākot cara valdības [[Baltijas pārkrievošana|rusifikācijas]] politiku. * [[1870. gads]] — [[Roma|Romā]] notika [[plebiscīts]], pēc kura Roma un [[Latija]] tika pievienota [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalistei]]. * [[1899. gads Latvijā|1899. gads]] — [[Rīga|Rīgā]], [[Torņakalns|Torņakalnā]] atklāja par [[Džeimss Armitsteds|Džeimsa Armisteda]] atstāto mantojumu uzcelto pirmo [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|bērnu klīnisko slimnīcu]]. * [[1958. gads]] — [[Gvineja]] deklarēja neatkarību no [[Francija]]s. * [[1990. gads]] — beidza pastāvēt [[Vācijas Demokrātiskā Republika]]. * [[1994. gads]] — [[Japāna]]s pilsētā [[Hirosima|Hirosimā]] sākās divpadsmitās [[Āzijas spēles]]. * [[2007. gads]] — otrais [[Koreja]]s samits: [[Dienvidkoreja]]s prezidents [[Ro Mu Hjuns]] un [[Ziemeļkoreja]]s vadītājs [[Kims Čenirs]] tikās [[Phenjana|Phenjanā]]. * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — darbu sāka jaunais [[Rīgas dome]]s sastāvs, par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Mārtiņš Staķis]]. === Kultūra === * [[2002. gads]] — filmas "[[Kurjers (filma)|Kurjers]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1327. gads]] — [[Balds de Ubaldiss]] (''Baldus de Ubaldis''), itāļu jurists (miris 1400. gadā) * [[1452. gads]] — [[Ričards III Jorks|Ričards III]] (''Richard III''), Anglijas karalis (miris 1485. gadā) * [[1538. gads]] — [[Karlo Borromeo]] (''Carlo Borromeo''), Milānas arhibīskaps un kontrreformācijas darbinieks (miris 1584. gadā) * [[1616. gads]] — [[Andreass Grifiuss]] (''Andreas Gryphius''), vācu dzejnieks un dramaturgs (miris 1664. gadā) * [[1798. gads]] — [[Kārlis Alberts]] (''Carlo Alberto''), Sardīnijas karalis (miris 1849. gadā) * [[1847. gads]] — [[Pauls fon Hindenburgs]] (''Paul von Hindenburg''), Vācijas politiķis un feldmaršals (miris 1934. gadā) * [[1851. gads]] — [[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch''), franču karavīrs (miris 1929. gafā) * [[1852. gads]] — [[Viljams Remzijs]] (''William Ramsay''), skotu ķīmiķis (miris 1916. gadā) * [[1869. gads]] — [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] (''Mohandas Karamchand Gandhi''), Indijas politiķis, jurists un domātājs (miris 1948. gadā) * [[1871. gads]] — [[Kordels Halls]] (''Cordell Hull''), ASV politiķis (miris 1955. gadā) * [[1904. gads]] — [[Greiems Grīns]] (''Graham Greene''), angļu rakstnieks (miris 1991. gadā) * [[1907. gads Latvijā|1907. gads]] — [[Elza Miķelsone]], latviešu rakstniece (mirusi 1984. gadā) * [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Gunārs Astra]], latviešu inženieris un cilvēktiesību cīnītājs (miris 1988. gadā) * [[1934. gads Latvijā|1934. gads]] — [[Vija Briede]], latviešu muzikoloģe * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Larisa Brauna]], latviešu tērpu māksliniece * [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Jānis Rokpelnis]], latviešu dzejnieks un esejists * [[1949. gads]] — [[Annija Leibovica]] (''Annie Leibovitz''), ASV fotogrāfe * [[1951. gads]] — ''[[Sting]]'', angļu mūziķis * [[1972. gads]] — [[Ajumi Hamasaki]] (''浜崎 あゆみ''), japāņu dziedātāja * [[1973. gads]] — [[Andrijs Danilko]] (''Андрі́й Дани́лко''), ukraiņu dziedātājs * [[1986. gads]] — [[Kiko Kasilla]] (''Kiko Casilla''), spāņu futbolists == Miruši == * [[1264. gads]] — [[Urbāns IV]] (''Urbanus IV''), Romas pāvests (dzimis 1195. gadā) * [[1803. gads]] — [[Semjuels Adamss]] (''Samuel Adams''), ASV politiķis, rakstnieks (dzimis 1722. gadā) * [[1920. gads]] — [[Makss Bruhs]] (''Max Bruch''), vācu mūziķis (dzimis 1838. gadā) * [[1927. gads]] — [[Svante Arrēniuss]] (''Svante Arrhenius''), zviedru fiziķis un ķīmiķis (dzimis 1859. gadā) * [[1946. gads]] — [[Ignācijs Moscickis]] (''Ignacy Mościcki''), poļu ķīmiķis, politiķis (dzimis 1867. gadā) * [[1952. gads]] — [[Viljams Goslings]] (''William Gosling''), angļu futbolists (dzimis 1869. gadā) * [[1968. gads]] — [[Marsels Dišāns]] (''Marcel Duchamp''), franču mākslinieks (dzimis 1887. gadā) * [[1973. gads]] — [[Pāvo Nurmi]] (''Paavo Nurmi''), somu vieglatlēts (dzimis 1897. gadā) * [[1985. gads]] — [[Roks Hadsons]] (''Rock Hudson''), amerikāņu aktieris (dzimis 1925. gadā) * [[2009. gads]] — [[Mareks Edelmans]] (''Marek Edelman''), Polijas ebreju politiķis (dzimis 1922. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Gvineja]]) * Starptautiskā nevardarbības diena {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] 3ovcyfw34eg2ztoh935y1d05700jsyf 0 68491 3675088 3610600 2022-08-24T13:58:53Z Maranello Prime 49485 papildināšana wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cologne Germany Cologne-Gay-Pride-2015 Parade-36.jpg|thumb|Aktīvistu demonstrācija pret seksismu [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]], 2015. gads.]] '''Seksisms''' (no {{val|la|sexus}} – "dzimums") sevī ietver dažādus [[aizspriedums|aizspriedumus]] un apzinātu [[diskriminācija|diskrimināciju]] pret kādu no [[dzimums|dzimumiem]], ar ko visbiežāk sastopas tieši [[sieviete]]s. Šī iemesla dēļ to nereti mēdz saukt arī par '''dzimumdiskrimināciju''', kur vainīgā persona tiek apzīmētā par seksistu. == Kopsavilkums == Seksisms sevī ietver dažādus [[aizspriedums|aizspriedumus]] un apzinātu [[diskriminācija|diskrimināciju]] pret kādu no [[dzimums|dzimumiem]].<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/topic/sexism|title=Sexism|first=Gina|last=Masequesmay|work=britannica.com|publisher=[[Encyclopaedia Britannica]]|accessdate=30 October 2021}}</ref> Savā galējā formā tas var ietvert [[seksuālā uzmākšanās|seksuālo uzmākšanos]] vai arī gluži pretēji — naida izrādīšanu pret [[sieviete|sievietēm]] ([[misogīnija]]), vai [[vīrietis|vīriešiem]] ([[misandrija]]).<ref name="britannica"/><ref name="europa">{{tīmekļa atsauce|url=https://eige.europa.eu/publications/sexism-at-work-handbook/part-1-understand/what-sexual-harassment|title=Sexism at work|work=eige.europa.eu|publisher=[[Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts]] |date=|accessdate=30 October 2021}}</ref> Seksisms var izpausties kā pārliecība, ka viens dzimums ir pārāks vai vairāk nozīmīgs nekā otrs.<ref name="britannica"/> Tāpat tas var uzlikt zināmas "robežas", ko katram no attiecīgajiem dzimumiem vajadzētu un drīkstētu darīt, kas galvenokārt izpaužas kā dažādu [[stereotips|stereotipu]] uzturēšana un veicināšana sabiedrībā.<ref name="britannica"/><ref name="lvportals">{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/306045-par-ikdienas-seksismu-plakatiem-un-to-kapec-svarigi-nekluset-2019|title=Par ikdienas seksismu, plakātiem un to, kāpēc svarīgi neklusēt|first=Madara|last=Kanasta|work=lvportals.lv|publisher=[[Resursu centrs sievietēm "Marta"|Centrs "MARTA"]]|date=9 July 2019|accessdate=30 October 2021}}</ref> Lai gan no seksisma var ciest gan vīrieši, gan sievietes, visbiežāk ar to saskaras tieši sievietes un [[meitene]]s.<ref name="britannica"/><ref name="lsm"/> Seksismu var demonstrēt dažādi — tie var būt žesti, verbāli izteikumi gan rakstveidā, gan mutvārdos, video, attēli, kā arī specifiska rīcība no attiecīgās personas.<ref name="lsm"/> Seksistiski izteicieni ir problemātiski, jo tie sevī ietver neveselīgu vēstījumu izplatīšanu, kuru mērķis ir vai nu apklusināt, vai aizskart kāda dzimuma cieņu un vietu sabiedrībā.<ref name="lvportals"/><ref name="lsm"/> == Vēsture == Vēsturiski seksisms mūsdienu izpratnē ir pastāvējis gandrīz katrā sabiedrībā kopš [[neolītiskā revolūcija|agrārās revolūcija]]s sākuma, kad, attīstoties [[lauksaimniecība|lauksaimniecībai]] un izveidojoties pirmajām [[civilizācija|civilizācijām]], vīriešu kārtas pārstāvji pakāpeniski ieguva lielākas priekšrocības attiecībā pret sievietēm.<ref name="sapiensi">{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=109|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> Tā, piemēram, daudzās seno laiku sabiedrībās sievietes bija pielīdzināmas vīrieša [[īpašums|īpašumam]], kuras dzīvi lielākoties noteica [[tēvs]], [[vīrs]] vai [[brālis]].<ref name="sapiensi"/> [[Hammurapi likumi]], kas tika izstrādāti ap 18. gs. p.m.ē, parāda dzimumu nevienlīdzības ainu, kāda no tiesiskā aspekta pastāvēja [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], kur par vienkāršas sievietes slepkavību varmākai bija jāsamaksā 30 [[sudrabs|sudraba]] [[šekelis|šekeļi]], iekams par vīrieša slepkavību — 60 sudraba šekeļi.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=82.-83|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] 5. gs. p.m.ē., nostiprinoties [[tiešā demokrātija|tiešās demokrātija]]s principiem, sievietes turpināja izjust [[diskriminācija|diskrimināciju]] — tās nevarēja piedalīties tautas sapulcē, vēlēt vai kļūt par tiesnesi, tām bija liegta pienācīga [[izglītība]], kā arī nebija tiesību [[tirdzniecība|tirgoties]] un piedalīties [[filozofija|filozofiskos]] disputos.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=110.-111|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> Arī [[Senā Roma|Senajā Romā]] attieksme pret sievietēm bija līdzīga — tās galvenokārt atradās tēva vai vīra aizgādībā, nedrīkstēja ieņemt lielāko daļu no valsts amatiem un piedalīties [[vēlēšanas|vēlēšanās]]. Tiesa, sākot ar vēlo [[Romas republika|republika]]s posmu, sievietes ieguva plašākas tiesības veidot savu [[bizness|biznesu]] un rūpēties par savu finansiālo stāvokli.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Handbook To Life in Ancient Rome|first=Lesley|last=Adkins|first2=Roy A.|last2=Adkins|place=New York|publisher=Facts On File|edition=2.|year=2004|page=376.-377|isbn=0-8160-5026-0}}</ref> == Sabiedrībā == === Pasaulē === Seksisms spēlē būtisku lomu mūsdienu [[sabiedrība|sabiedrībā]], kur tas ir novērojams gandrīz katrā valstī. Tā, piemēram, 2021. gada martā britu laikraksts ''[[The Guardian]]'' ziņoja, ka tūkstošiem britu studentu un skolēnu bija iesnieguši sūdzības par piedzīvotu seksistisku attieksmi [[skola|skolās]] un [[universitāte|univeristātēs]], kur galvenie upuri bija tieši nepilngadīgas meitenes, jaunas sievietes un skolotājas.<ref name="theguardian">{{tīmekļa atsauce|url= https://amp.theguardian.com/education/2021/mar/20/government-still-has-no-strategy-for-tackling-sexism-in-schools-say-teachers|title= Government still has no strategy for tackling sexism in schools, say teachers|first=Jessica|last=Murray|work=amp.theguardian.com|publisher=[[The Guardian]]|date=20 March 2021|accessdate=31 October 2021}}</ref> Ziņojumā bija norādīts, ka meitenes regulāri sastopas ar pēkšņu svārku pacelšanu no puišu puses, tiek prasītas kailfotogrāfijas, kā arī piedāvātas nepamatotas [[dzimumattiecības]] dažādos ārpusstundu pasākumos.<ref name="theguardian"/> Tāpat starp cietējām bija arī atsevišķas skolotājas, kuras bija saskārušās ar [[seksuālā uzmākšanās|seksuālo uzmākšanos]] no vīriešu kārtas audzēkņu puses.<ref name="theguardian"/> Saskaņā ar atsevišķu [[feminisms|feministu]] pausto viedokli ''[[The Moscow Times]]'' tīmekļa vietnē, [[Krievija|Krievijā]] vēl joprojām pastāv pilnīgi [[patriarhija|patriarhāla]] sabiedrība, kurā sievietēm ir otršķirīga loma.<ref name="themoscowtimes">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2020/03/09/russia-celebrates-misogyny-not-equality-on-womens-day-a69564|title=Russia Celebrates Misogyny, Not Equality on Women's Day|first=Zalina|last=Marshenkulova|work=themoscowtimes.com|publisher=The Moscow Times|date=9 March 2020|accessdate=31 October 2021}}</ref> Feministes uzsver, ka Krievijā ir salīdzinoši augsti [[vardarbība]]s rādītāji pret sievietēm, kas no varasiestāžu puses netiek pilnvērtīgi rīsināti, jo sabiedrībā ir iesakņojušies dažādi [[aizspriedums|aizspriedumi]] par to kādai būtu jābūt sievietes lomai ikdienas dzīvē.<ref name="themoscowtimes"/> === Latvijā === Seksisms ir novērojams arī [[Latvija]]s sabiedrībā, kur no tā visbiežāk cieš tieši [[sieviete]]s. Saskaņā ar [[Latvijas Cilvēktiesību centrs|Latvijas Cilvēktiesību centra]] publicēto informāciju ar seksismu un naida runu galvenokārt nākas saskarties sievietēm, kas atrodas [[politika|politikā]], [[žurnālistika|žurnālistikā]], nodarbojas ar [[aktīvisms|aktīvismu]], vai ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem.<ref name="lsm">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cilvektiesibu-centra-direktore-pedejos-gados-pieaug-seksisms-un-naida-runa-pret-sievietem.a428001/|title= Cilvēktiesību centra direktore: Pēdējos gados pieaug seksisms un naida runa pret sievietēm|first=Paula|last=Dēvica|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=30 October 2021|accessdate=30 October 2021}}</ref> Latvijā ir zināmi gadījumi, kad žurnālistes un redzamas aktīvistes vērsušās [[policija|policijā]] par naida runu uz dzimumu pamata, bet līdz šim neviens kriminālprocess nav ierosināts.<ref name="lsm"/> Viena no aktīvākajām organizācijām, kas Latvijā seko līdzi seksisma pārkāpumiem, ir biedrība [[Resursu centrs sievietēm "Marta"|"Centrs MARTA"]]. Tā, piemēram, 2017. gada maijā biedrība nosūtīja publisku vēstuli [[uzņēmums|uzņēmumam]] AS "[[Cēsu alus]]", kurā tika uzsvērts, ka atsevišķu pudeļu korķīšu dizains [[mārketings|mārketinga]] nolūkos izcēlās ar izteiktiem seksisma elementiem, attēlojot atkailinātas sievietes ķermeņa daļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://marta.lv/lv/marta-runa/seksisms-produkta-dizaina/|title=Seksisms produkta dizainā|work=marta.lv|publisher=[[Resursu centrs sievietēm "Marta"|"Centrs MARTA"]]|date=19 May 2017|accessdate=30 October 2021}}</ref> Tāpat 2019. gada vasarā rezonansi guva arī notikumi [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]], [[Rīga|Rīgā]], kad ''Ghetto Games'' ietvaros "Centrs MARTA" ziņoja par seksistiski orientētiem plakātiem, kas spēļu laikā attēloja sievietes kā pasīvus seksualizētus objektus dažādās ainās, kā arī atspoguļoja meitenes iesaistītas kautiņā.<ref name="lvportals"/> == Skatīt arī == * [[Aktīvisms]] * [[Diskriminācija]] * [[Feminisms]] * [[Heteroseksisms]] * [[Homofobija]] * [[Ksenofobija]] * [[Progresīvisms]] * [[Rasisms]] == Atsauces == {{Atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Commons|Category:Sexism|Seksisms}} * [https://eige.europa.eu/publications/sexism-at-work-handbook/part-1-understand/what-sexism Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ieraksts] {{en ikona}} * [https://www.britannica.com/topic/sexism ''Encyclopaedia Britannica'' ieraksts] {{en ikona}} {{Sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Diskriminācija]] tflibr9ry8mwqsj8pfag14gvn85xn6h 3675144 3675088 2022-08-24T14:58:08Z Maranello Prime 49485 Added links wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cologne Germany Cologne-Gay-Pride-2015 Parade-36.jpg|thumb|Aktīvistu demonstrācija pret seksismu [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]], 2015. gads.]] '''Seksisms''' (no {{val|la|sexus}} – "dzimums") sevī ietver dažādus [[aizspriedums|aizspriedumus]] un apzinātu [[diskriminācija|diskrimināciju]] pret kādu no [[dzimums|dzimumiem]], ar ko visbiežāk sastopas tieši [[sieviete]]s. Šī iemesla dēļ to nereti mēdz saukt arī par '''dzimumdiskrimināciju''', kur vainīgā persona tiek apzīmētā par seksistu. == Kopsavilkums == Seksisms sevī ietver dažādus [[aizspriedums|aizspriedumus]] un apzinātu [[diskriminācija|diskrimināciju]] pret kādu no [[dzimums|dzimumiem]].<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/topic/sexism|title=Sexism|first=Gina|last=Masequesmay|work=britannica.com|publisher=[[Encyclopaedia Britannica]]|accessdate=30 October 2021}}</ref> Savā galējā formā tas var ietvert [[seksuālā uzmākšanās|seksuālo uzmākšanos]] vai arī gluži pretēji — naida izrādīšanu pret [[sieviete|sievietēm]] ([[misogīnija]]), vai [[vīrietis|vīriešiem]] ([[misandrija]]).<ref name="britannica"/><ref name="europa">{{tīmekļa atsauce|url=https://eige.europa.eu/publications/sexism-at-work-handbook/part-1-understand/what-sexual-harassment|title=Sexism at work|work=eige.europa.eu|publisher=[[Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts]] |date=|accessdate=30 October 2021}}</ref> Seksisms var izpausties kā pārliecība, ka viens dzimums ir pārāks vai vairāk nozīmīgs nekā otrs.<ref name="britannica"/> Tāpat tas var uzlikt zināmas "robežas", ko katram no attiecīgajiem dzimumiem vajadzētu un drīkstētu darīt, kas galvenokārt izpaužas kā dažādu [[stereotips|stereotipu]] uzturēšana un veicināšana sabiedrībā.<ref name="britannica"/><ref name="lvportals">{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/306045-par-ikdienas-seksismu-plakatiem-un-to-kapec-svarigi-nekluset-2019|title=Par ikdienas seksismu, plakātiem un to, kāpēc svarīgi neklusēt|first=Madara|last=Kanasta|work=lvportals.lv|publisher=[[Resursu centrs sievietēm "Marta"|Centrs "MARTA"]]|date=9 July 2019|accessdate=30 October 2021}}</ref> Lai gan no seksisma var ciest gan vīrieši, gan sievietes, visbiežāk ar to saskaras tieši sievietes un [[meitene]]s.<ref name="britannica"/><ref name="lsm"/> Seksismu var demonstrēt dažādi — tie var būt [[žesti]], verbāli izteikumi gan rakstveidā, gan mutvārdos, [[video]], [[attēls|attēli]], kā arī specifiska rīcība no attiecīgās personas.<ref name="lsm"/> Seksistiski izteicieni ir problemātiski, jo tie sevī ietver neveselīgu vēstījumu izplatīšanu, kuru mērķis ir vai nu apklusināt, vai aizskart kāda dzimuma cieņu un vietu sabiedrībā.<ref name="lvportals"/><ref name="lsm"/> == Vēsture == Vēsturiski seksisms mūsdienu izpratnē ir pastāvējis gandrīz katrā sabiedrībā kopš [[neolītiskā revolūcija|agrārās revolūcija]]s sākuma, kad, attīstoties [[lauksaimniecība|lauksaimniecībai]] un izveidojoties pirmajām [[civilizācija|civilizācijām]], vīriešu kārtas pārstāvji pakāpeniski ieguva lielākas priekšrocības attiecībā pret sievietēm.<ref name="sapiensi">{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=109|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> Tā, piemēram, daudzās seno laiku sabiedrībās sievietes bija pielīdzināmas vīrieša [[īpašums|īpašumam]], kuras dzīvi lielākoties noteica [[tēvs]], [[vīrs]] vai [[brālis]].<ref name="sapiensi"/> [[Hammurapi likumi]], kas tika izstrādāti ap 18. gs. p.m.ē, parāda dzimumu nevienlīdzības ainu, kāda no tiesiskā aspekta pastāvēja [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], kur par vienkāršas sievietes slepkavību varmākai bija jāsamaksā 30 [[sudrabs|sudraba]] [[šekelis|šekeļi]], iekams par vīrieša slepkavību — 60 sudraba šekeļi.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=82.-83|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] 5. gs. p.m.ē., nostiprinoties [[tiešā demokrātija|tiešās demokrātija]]s principiem, sievietes turpināja izjust [[diskriminācija|diskrimināciju]] — tās nevarēja piedalīties tautas sapulcē, vēlēt vai kļūt par tiesnesi, tām bija liegta pienācīga [[izglītība]], kā arī nebija tiesību [[tirdzniecība|tirgoties]] un piedalīties [[filozofija|filozofiskos]] disputos.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=110.-111|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> Arī [[Senā Roma|Senajā Romā]] attieksme pret sievietēm bija līdzīga — tās galvenokārt atradās tēva vai vīra aizgādībā, nedrīkstēja ieņemt lielāko daļu no valsts amatiem un piedalīties [[vēlēšanas|vēlēšanās]]. Tiesa, sākot ar vēlo [[Romas republika|republika]]s posmu, sievietes ieguva plašākas tiesības veidot savu [[bizness|biznesu]] un rūpēties par savu finansiālo stāvokli.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Handbook To Life in Ancient Rome|first=Lesley|last=Adkins|first2=Roy A.|last2=Adkins|place=New York|publisher=Facts On File|edition=2.|year=2004|page=376.-377|isbn=0-8160-5026-0}}</ref> == Sabiedrībā == === Pasaulē === Seksisms spēlē būtisku lomu mūsdienu [[sabiedrība|sabiedrībā]], kur tas ir novērojams gandrīz katrā valstī. Tā, piemēram, 2021. gada martā britu laikraksts ''[[The Guardian]]'' ziņoja, ka tūkstošiem britu studentu un skolēnu bija iesnieguši sūdzības par piedzīvotu seksistisku attieksmi [[skola|skolās]] un [[universitāte|univeristātēs]], kur galvenie upuri bija tieši nepilngadīgas meitenes, jaunas sievietes un skolotājas.<ref name="theguardian">{{tīmekļa atsauce|url= https://amp.theguardian.com/education/2021/mar/20/government-still-has-no-strategy-for-tackling-sexism-in-schools-say-teachers|title= Government still has no strategy for tackling sexism in schools, say teachers|first=Jessica|last=Murray|work=amp.theguardian.com|publisher=[[The Guardian]]|date=20 March 2021|accessdate=31 October 2021}}</ref> Ziņojumā bija norādīts, ka meitenes regulāri sastopas ar pēkšņu svārku pacelšanu no puišu puses, tiek prasītas kailfotogrāfijas, kā arī piedāvātas nepamatotas [[dzimumattiecības]] dažādos ārpusstundu pasākumos.<ref name="theguardian"/> Tāpat starp cietējām bija arī atsevišķas skolotājas, kuras bija saskārušās ar [[seksuālā uzmākšanās|seksuālo uzmākšanos]] no vīriešu kārtas audzēkņu puses.<ref name="theguardian"/> Saskaņā ar atsevišķu [[feminisms|feministu]] pausto viedokli ''[[The Moscow Times]]'' tīmekļa vietnē, [[Krievija|Krievijā]] vēl joprojām pastāv pilnīgi [[patriarhija|patriarhāla]] sabiedrība, kurā sievietēm ir otršķirīga loma.<ref name="themoscowtimes">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2020/03/09/russia-celebrates-misogyny-not-equality-on-womens-day-a69564|title=Russia Celebrates Misogyny, Not Equality on Women's Day|first=Zalina|last=Marshenkulova|work=themoscowtimes.com|publisher=The Moscow Times|date=9 March 2020|accessdate=31 October 2021}}</ref> Feministes uzsver, ka Krievijā ir salīdzinoši augsti [[vardarbība]]s rādītāji pret sievietēm, kas no varasiestāžu puses netiek pilnvērtīgi rīsināti, jo sabiedrībā ir iesakņojušies dažādi [[aizspriedums|aizspriedumi]] par to kādai būtu jābūt sievietes lomai ikdienas dzīvē.<ref name="themoscowtimes"/> === Latvijā === Seksisms ir novērojams arī [[Latvija]]s sabiedrībā, kur no tā visbiežāk cieš tieši [[sieviete]]s. Saskaņā ar [[Latvijas Cilvēktiesību centrs|Latvijas Cilvēktiesību centra]] publicēto informāciju ar seksismu un naida runu galvenokārt nākas saskarties sievietēm, kas atrodas [[politika|politikā]], [[žurnālistika|žurnālistikā]], nodarbojas ar [[aktīvisms|aktīvismu]], vai ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem.<ref name="lsm">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cilvektiesibu-centra-direktore-pedejos-gados-pieaug-seksisms-un-naida-runa-pret-sievietem.a428001/|title= Cilvēktiesību centra direktore: Pēdējos gados pieaug seksisms un naida runa pret sievietēm|first=Paula|last=Dēvica|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=30 October 2021|accessdate=30 October 2021}}</ref> Latvijā ir zināmi gadījumi, kad žurnālistes un redzamas aktīvistes vērsušās [[policija|policijā]] par naida runu uz dzimumu pamata, bet līdz šim neviens kriminālprocess nav ierosināts.<ref name="lsm"/> Viena no aktīvākajām organizācijām, kas Latvijā seko līdzi seksisma pārkāpumiem, ir biedrība [[Resursu centrs sievietēm "Marta"|"Centrs MARTA"]]. Tā, piemēram, 2017. gada maijā biedrība nosūtīja publisku vēstuli [[uzņēmums|uzņēmumam]] AS "[[Cēsu alus]]", kurā tika uzsvērts, ka atsevišķu pudeļu korķīšu dizains [[mārketings|mārketinga]] nolūkos izcēlās ar izteiktiem seksisma elementiem, attēlojot atkailinātas sievietes ķermeņa daļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://marta.lv/lv/marta-runa/seksisms-produkta-dizaina/|title=Seksisms produkta dizainā|work=marta.lv|publisher=[[Resursu centrs sievietēm "Marta"|"Centrs MARTA"]]|date=19 May 2017|accessdate=30 October 2021}}</ref> Tāpat 2019. gada vasarā rezonansi guva arī notikumi [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]], [[Rīga|Rīgā]], kad ''Ghetto Games'' ietvaros "Centrs MARTA" ziņoja par seksistiski orientētiem plakātiem, kas spēļu laikā attēloja sievietes kā pasīvus seksualizētus objektus dažādās ainās, kā arī atspoguļoja meitenes iesaistītas kautiņā.<ref name="lvportals"/> == Skatīt arī == * [[Aktīvisms]] * [[Diskriminācija]] * [[Feminisms]] * [[Heteroseksisms]] * [[Homofobija]] * [[Ksenofobija]] * [[Progresīvisms]] * [[Rasisms]] == Atsauces == {{Atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Commons|Category:Sexism|Seksisms}} * [https://eige.europa.eu/publications/sexism-at-work-handbook/part-1-understand/what-sexism Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ieraksts] {{en ikona}} * [https://www.britannica.com/topic/sexism ''Encyclopaedia Britannica'' ieraksts] {{en ikona}} {{Sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Diskriminācija]] jhe0lxiylrxle4sjyil0d61tkt6y8wr 0 69703 3675067 3644293 2022-08-24T13:12:51Z Bendžamins 76862 /* Dzimuši */ wikitext text/x-wiki '''17. novembris''' ir gada 320. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (321. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 45 dienas. == Vārda dienas == [[Hugo (personvārds)|Hugo]], [[Uga]], [[Uģis]] == Notikumi == * [[1869. gads]] — atklāts [[Suecas kanāls]] [[Ēģipte|Ēģiptē]], kas savienoja [[Vidusjūra|Vidusjūru]] ar [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]]. * [[1903. gads]]: ** [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] sadalījās [[boļševiki|boļševikos]] un [[meņševiki|meņševikos]]. ** [[Benina|Dahomeja]] (tagad [[Benina]]) kļuva par [[Francija]]s protektorātu. * [[1918. gads]] — izveidota [[Tautas padome|Latvijas Tautas padome]], kura nākamajā dienā proklamēja Latvijas valsti. * [[1922. gads]] — pēdējais [[Osmaņu impērija]]s [[sultāns]] [[Mehmeds VI]] devās trimdā uz [[Itālija|Itāliju]]. * [[1983. gads]] — dibināta [[Zapatistas Nacionālā atbrīvošanas armija]]. * [[1989. gads]] — [[Aukstais karš]]: sākās [[Samta revolūcija]]: [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] armija apspieda studentu demonstrāciju [[Prāga|Prāgā]]. Tas izraisīja sacelšanos pret komunistisko valdību (tā guva panākumu 29. decembrī). * [[2020. gads]]: ** pasaulē ar ''[[COVID-19]]'' oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|55000000}}. ** uzsākta ''[[Rail Baltica]]'' Rīgas centrālā mezgla būvniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/novembri-saks-rail-baltica-rigas-centrala-mezgla-buvniecibu.a378475/|title=Novembrī sāks «Rail Baltica» Rīgas centrālā mezgla būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|language=lv}}</ref> == Dzimuši == * [[9. gads]] — [[Vespasiāns]] (''Vespasianus''), Romas imperators (miris 79. gadā) * [[1503. gads]] — [[Anjolo Bronzino]] (''Agnolo Bronzino''), Florences mākslinieks (miris 1572. gadā) * [[1587. gads]] — [[Josts van den Vondels]] (''Joost van den Vondel''), nīderlandiešu dzejnieks (miris 1679. gadā) * [[1749. gads]] — [[Nikolā Apērs]] (''Nicolas Appert''), franču šefpavārs un izgudrotājs (miris 1841. gadā) * [[1755. gads]] — [[Luijs XVIII]] (''Louis XVIII''), Francijas karalis (miris 1824. gadā) * [[1765. gads]] — [[Žaks Makdonalds]] (''Jacques Macdonald''), Francijas maršals (miris 1840. gadā) * [[1849. gads]] — [[Edvards Hors]] (''Edward Hore''), britu burātājs (miris ''nav zināms'') * [[1852. gads]] — [[Ežēns Mužēns]] (''Eugène Mougin''), franču loka šāvējs (miris 1923. gadā) * [[1881. gads]] — [[Ežēns Bess]] (''Eugène Besse''), franču vieglatlēts (miris 1919. gadā) * [[1887. gads]] — [[Bernards Montgomerijs]] (''Bernard Montgomery''), britu feldmaršals (miris 1976. gadā) * [[1895. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|5}}) — [[Mihails Bahtins]] (''Михаил Бахтин''), krievu filozofs, literatūrzinātnieks un mākslas teorētiķis (miris 1975. gadā) * [[1896. gads]] — [[Ļevs Vigotskis]] (''Лев Выго́тский''), krievu psihologs (miris 1934. gadā) * [[1901. gads]]: ** [[Valters Halšteins]] (''Walter Hallstein''), vācu politiķis (miris 1982. gadā) ** [[Lī Strasbergs]] (''Lee Strasberg''), amerikāņu teātra pedagogs (miris 1982. gadā) * [[1925. gads]] — [[Roks Hadsons]] (''Rock Hudson''), amerikāņu aktieris (miris 1985. gadā) * [[1942. gads]] — [[Mārtins Skorsēze]] (''Martin Scorsese''), ASV kinorežisors * [[1944. gads]] — [[Denijs DeVito]] (''Danny DeVito''), amerikāņu aktieris, komiķis, režisors un producents * [[1967. gads]] — [[Domeniko Skiatarella]] (''Domenico Schiattarella''), Itālijas autosportists * [[1983. gads]]: ** [[Edijs Brahmanis]], latviešu hokejists ** [[Kateržina Emonsa]] (''Kateřina Emmons''), čehu sportiste, šāvēja == Miruši == * [[1231. gads]] — [[Ungārijas Elizabete]] (''Heilige Elisabeth von Thüringen''), katoļu svētā (dzimusi 1207. gadā) * [[1494. gads]] — [[Džovanni Piko della Mirandola]] (''Giovanni Pico della Mirandola''), itāļu filozofs (dzimis 1463. gadā) * [[1592. gads]] — [[Juhans III]] (''Johan III''), Zviedrijas karalis (dzimis 1537. gadā) * [[1624. gads]] — [[Jākobs Bēme]] (''Jakob Böhme''), vācu mistiķis (dzimis 1575. gadā) * [[1796. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|6}}) — [[Katrīna II Lielā|Katrīna II]] (''Екатерина II''), Krievijas imperatore (dzimusi 1729. gadā) * [[1808. gads]] — [[Mustafa IV]] (مصطفى رابع), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1779. gadā) * [[1818. gads]] — [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]] (''Charlotte of Mecklenburg-Strelitz''), Lielbritānijas karaliene (dzimusi 1744. gadā) * [[1912. gads]] — [[Georgs Armitsteds]] (''George Armitstead''), britu izcelsmes Rīgas pilsētas galva (dzimis 1847. gadā) * [[1917. gads]] — [[Ogists Rodēns]] (''Auguste Rodin''), franču tēlnieks (dzimis 1840. gadā) * [[1941. gads]] — [[Ernsts Udets]] (''Ernst Udet''), vācu lidotājs (dzimis 1896. gadā) * [[1955. gads]] — [[Helmuts Veidlings]] (''Helmuth Weidling''), vācu ģenerālis (dzimis 1891. gadā) * [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — [[Andrejs Upīts]], latviešu rakstnieks, kritiķis un literatūrzinātnieks (dzimis 1877. gadā) * [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — [[Ausma Pormale]], latviešu dzejniece (dzimusi 1939. gadā) * [[2006. gads]] — [[Ferencs Puškāšs]] (''Ferenc Puskás''), ungāru futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[2013. gads]] — [[Dorisa Lesinga]] (''Doris Lessing''), britu rakstniece (dzimusi 1919. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Starptautiskā [[students|studentu]] diena == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Novembris]] ewe1zs5vuw64shotwcy08g9daiyn4n3 0 74148 3675434 2927628 2022-08-25T08:07:35Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: ref>. → ref>, [[Atlasa kalni| → [[Atlass (kalni)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Perissodactyla | kārta_lv =Nepārnadži | dzimta =Equidae | dzimta_lv =Zirgu dzimta | ģints =Equus | ģints_lv =Zirgi | apakšģints =Asinus | apakšģints_lv =Ēzeļi | suga =Equus africanus | suga_lv =Āfrikas savvaļas ēzelis | pasuga=Equus africanus atlanticus | pasuga_lv=Atlasa savvaļas ēzelis | binomial =† Equus africanus atlanticus }} '''Atlasa savvaļas ēzelis''' jeb '''Alžīrijas savvaļas ēzelis''' (''Equus africanus atlanticus'') ir [[zirgi|zirgu dzimtas]] (''Equidae'') [[ēzeļi|ēzeļu]] apakšģints (''Asinus'') [[āfrikas savvaļas ēzelis|Āfrikas savvaļas ēzeļu]] sugas (''Equus africanus'') viena no pasugām. Atlasa savvaļas ēzelis izmira jau [[Senā Roma|Senās Romas]] laikā. Tas tika nežēlīgi izmantots Romas izklaidēm, medību spēlēm arēnā. Atlasa savvaļas ēzelis kādreiz apdzīvoja [[Atlass (kalni)|Atlasa kalnus]] [[Alžīrija|Alžīrijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uwsp.edu/geo/faculty/heywood/geog358/extinctm/ALWilAss.htm |title=Extinction: Algerian Wild Ass UWSP GEOG358 [Heywood&#93;<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081122161913/http://www.uwsp.edu/geo/faculty/heywood/geog358/extinctm/ALWilAss.htm |archivedate={{dat|2008|11|22||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Zirgi]] [[Kategorija:Alžīrija]] 5lj9a9rwmej5hqpn3ejttfrbxfswh66 3675435 3675434 2022-08-25T08:08:04Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Perissodactyla | kārta_lv =Nepārnadži | dzimta =Equidae | dzimta_lv =Zirgu dzimta | ģints =Equus | ģints_lv =Zirgi | apakšģints =Asinus | apakšģints_lv =Ēzeļi | suga =Equus africanus | suga_lv =Āfrikas savvaļas ēzelis | pasuga=Equus africanus atlanticus | pasuga_lv=Atlasa savvaļas ēzelis | binomial =† Equus africanus atlanticus }} '''Atlasa savvaļas ēzelis''' jeb '''Alžīrijas savvaļas ēzelis''' (''Equus africanus atlanticus'') ir [[zirgi|zirgu dzimtas]] (''Equidae'') [[ēzeļi|ēzeļu]] apakšģints (''Asinus'') [[āfrikas savvaļas ēzelis|Āfrikas savvaļas ēzeļu]] sugas (''Equus africanus'') viena no pasugām. Atlasa savvaļas ēzelis izmira jau [[Senā Roma|Senās Romas]] laikā. Tas tika nežēlīgi izmantots Romas izklaidēm, medību spēlēm arēnā. Atlasa savvaļas ēzelis kādreiz apdzīvoja [[Atlass (kalni)|Atlasa kalnus]] [[Alžīrija|Alžīrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uwsp.edu/geo/faculty/heywood/geog358/extinctm/ALWilAss.htm |title=Extinction: Algerian Wild Ass UWSP GEOG358 [Heywood&#93;<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081122161913/http://www.uwsp.edu/geo/faculty/heywood/geog358/extinctm/ALWilAss.htm |archivedate={{dat|2008|11|22||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Zirgi]] [[Kategorija:Alžīrija]] c5yv1mttswamu8ll844qswf76bqpgoc 0 74740 3675151 2759608 2022-08-24T15:26:48Z Baisulis 11523 /* Notikumi */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1655. gadu|1655 (nozīmju atdalīšana)|1655}} {{Gadu navigācija|1655}} {{Gads citos kalendāros|1655}} '''1655'''. ({{Rom sk gadam|1655}}) bija parastais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Marts === * [[25. marts]] — [[Kristiāns Heigenss]] atklāja [[Saturns (planēta)|Saturna]] lielāko pavadoni [[Titāns (pavadonis)|Titānu]]. === Jūnijs === * [[27. jūnijs]] — par [[Ungārijas karalis|Ungārijas karali]] kronēts [[Leopolds I Hābsburgs]]. === Augusts === * [[8. augusts]] — norisinājās [[Viļņas kauja (1655)|Viļņas kauja]]. == Dzimuši == == Miruši == * [[7. janvāris]] — [[Inocents X]] (''Innocentius X''), Romas pāvests (dzimis [[1574]].) * [[25. maijs]] - [[Pauls Einhorns]] (''Paul Einhorn''), vācbaltu luterāņu mācītājs (dzimšanas gads nav zināms) {{commonscat|1655}} [[Kategorija:1655. gads| ]] rkoeq10pbxl6xi2auojrj2bdkoeu6be 0 79632 3675440 3265959 2022-08-25T08:08:45Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni| → [[Atlass (kalni)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Speckled Wood butterfly male.jpg | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | klase =Insecta | klase_lv =Kukaiņi | kārta =Lepidoptera | kārta_lv =Zvīņspārņi | dzimta =Nymphalidae | dzimta_lv =Raibeņu dzimta | apakšdzimta =Satyrinae | apakšdzimta_lv = Samteņu apakšdzimta | cilts = Elymniini | cilts_lv = Palmu samteņu cilts | ģints =Pararge | ģints_lv = Eglāju samteņi | suga =P. aegeria | suga_lv =Eglāju samtenis | binomial =Pararge aegeria <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas=nē }} '''Eglāju samtenis''' (''Pararge aegeria'') ir [[raibeņu dzimta]]s (''Nymphalidae'') [[Latvija|Latvijā]] dzīvojoša tauriņu suga, kas sastopama lielākajā daļā [[Eiropa]]s, izņemot [[Skandināvija]]s arktisko reģionu. Ārpus Eiropas tas mājo arī [[Atlass (kalni)|Atlasa kalnos]] [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Āzija]]s rietumos līdz [[Urāli|Urālu kalnu]] centrālajai daļai.<ref name=ei>[http://www.learnaboutbutterflies.com/Britain%20-%20Pararge%20aegeria.htm Butterflies of Britain & Europe: Speckled Wood]</ref> Latvijā eglāju samtenis ir diezgan bieži sastopams tauriņš visā valsts teritorijā. Tas mājo mežmalās, [[mežs|mežos]], gar stigām un ceļmalās.<ref name=la>[http://www.latvijasdaba.lv/taurini/pararge-aegeria-linnaeus-1758/ Latvijas Daba: Eglāju samtenis (Pararge aegeria)]</ref> == Morfoloģija == [[Attēls:Butterfly April 2008-2.jpg|left|thumb|220px|Spārnu apakšpuse]] [[Attēls:Pararge aegeria (Bont zandoogje).jpg|thumb|left|220px|Kāpurs ir gaiši zaļš ar blāvākām garenjoslām]] Eglāju samtenis ir vidēji liels dienas tauriņš, kura [[spārnu plētums]] ir 35—45 [[Milimetrs|mm]].<ref name=tur>[http://turismenatural.obsam.cat/wp-content/uploads/papallones/en/n-pararge-aegeria.pdf Nymphalidae: Pararge aegeria]</ref> Tā spārni ir tumši [[Brūnā krāsa|brūni]] gan no virspuses, gan apakšpuses. Virspusē uz priekšspārniem ir gaiši plankumi, kas var būt, sākot ar [[Oranžā krāsa|oranžu]] toni un beidzot ar krēmīgi [[Baltā krāsa|baltu]].<ref>[http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?ftips1=43&fdzv=342 Dziedava: Eglāju samtenis]</ref> Uz aizmugurējiem spārniem gaišie plankumi veido rindu gar spārna malu. Aizmugurējā spārna trīs plankumu centrā ir tumšs punkts vai tumšs gredzens ar gaišu punktu vidū, veidojot dekoratīvas, gredzenveida actiņas, bet priekšpārna stūrī ir tikai viena šāda dekoratīva actiņa. No apakšas spārniem nosacīti ir identisks raksts ar virspusi, vienīgā atšķirība ir tā, ka no apakšpuses krāsas nav tik kontrastainas. Turklāt aizmugurējo spārnu raibumi ir samērā tumši un izplūduši.<ref name=tur/> Kāpuri ir gaiši [[Zaļā krāsa|zaļi]] ar blāvām, smalkām garenjoslām. Tie ir labi maskēti un grūti pamanāmi uz graudzāļu stiebriem.<ref name=ei/> ==Ekoloģija== [[Attēls:Speckled Wood (Pararge aegeria) Billy Lindblom.jpg|thumb|240px|Aukstās dienās eglāju samteņi slēpjas eglītēs vai citos skujkokos]] [[Attēls:Butterflies of Turkey.jpg|thumb|240px|Saulainās dienās tēviņš jau no paša rīta, gaidot mātīti, ieņem saules apspīdētu novērošanas laukumiņu]] Eglāju samtneis ir tipiska [[mežs|mežu]] tauriņu suga, kas izvēlas mitras vietas. To var novērot mežos, mežmalās, nelielās mežu laucītēs un stigās. Pļavās to var novērot apmākušās dienās, kad citi tauriņi nelido.<ref name=ei/> Pieaugušie tauriņi galvenokārt barojas ar [[laputis|laputu]] izdalījumiem, izvēloties laputis, kas mājo uz [[ozoli|ozolu]], [[oši|ošu]] un [[lazda|lazdu]] lapām.<ref name=ei/> Naktīs un aukstās dienās eglāju samteņi slēpjas krūmos, [[egles|eglītēs]] un citu [[skujkoki|skujkoku]] zaru biezoknī.<ref name=ei/> [[Kāpurs]] dzīvo uz dažādām graudzālēm, barojoties ar jaunākām, mīkstākām lapām. Iecienītākie [[augi]] ir [[parastā kamolzāle]], [[ložņu vārpata]], [[mīkstā meduszāle]], [[villainā meduszāle]], [[izplestā ēnsmilga]] un [[birztalas skarene]].<ref name=ei/> ===Tēviņu savstarpējās cīņas=== Eglāju samteņu [[tēviņš|tēviņiem]] ir ieradums saulainās dienās ieņemt kādu savu, īpašo apmešanās vietu uz kāda saules apspīdēta [[koks|koka]] stumbra, zara vai lapām. Izvēlētā vieta ir apmēram koka lapas lielumā. No šī laukumiņa tēviņš vēro apkārtni un gaida, kad garām lidos [[mātīte]]. Tā kā [[saule]]s gaisma mežā nomainās, katram tēviņam ir vairākas apmešanās vietas. Katrs tēviņš aizstāv savu iecienīto vērošanas laukumiņu un, ja divi tēviņi satiekas, sākas nosacīta cīņa, abiem spirālveidā lidojot vienam ap otru līdz pat koku galotnēm. Šāds lidojums demonstrē katra indivīda spēku un izveicību, kā arī, iespējams, šādi tēviņi sūta viens otram arī smaržu vēstis.<ref name=ei/> Pēc lidošanas sacensībām uzvarētājs ieņem iekāroto novērošanas vietu. Novērojumos noskaidrojies, ka visbiežāk uzvar laukumiņa iepriekšējais saimnieks. Reizēm savstarpējā cīņā ilgst vairākas minūtes, īpaši, ja abi tēviņi uzskata, ka tiem abiem ir tiesības uz saulaino laukumiņu.<ref name=ei/> Daži tēviņi izvēlas atšķirīgu taktiku mātītes meklējumos. Tie lido pa mežu, meklējot mātītes. Novērojumos noskaidrojies, ka tēviņi, kuriem uz aizmugurējo spārnu virspuses ir 4 raibumi, visbiežāk izvēlas sēdēt uz saulaina koka stumbra, bet tie, kuriem uz spārniem ir 3 raibumi, biežāk lidinās pa mežu.<ref name=ei/> Eglāju samteņi vienmēr noreaģē uz citiem eglāju samteņiem, bet nepievērš uzmanību citām tauriņu sugām. Kad tēviņam garām lido mātīte un tai tēviņš šķiet pievilcīgs, tā nosēžas netālu uz kādas koka lapas un izpleš spārnus.<ref name=ei/> ===Dzīves cikls=== Gadā eglāju samtenim ir divas paaudzes, bet iespējams, ka siltās vasarās arī trīs paaudzes.<ref name=ei/> Ikviens kāpurs, kas saņem 12 un vairāk [[stunda]]s saules gaismas, iekūņojas un kļūst par pieaugušo rauriņu tajā pašā sezonā. Tie, kas saņem mazāk gaismas, pārzieno vai nu [[tauriņa kāpurs|kāpura]] stadijā, vai kūniņas.<ref name=ei/> Pieaugušie tauriņi Latvijā parādās maijā un lido līdz jūnijam.<ref name=la/> Pirmās paaudzes tauriņi pārklājas ar otrās paaudzes tauriņiem, kas lido no jūnija līdz augustam. Tauriņa mūžs ir apmēram 7—20 dienas.<ref name=ei/> Olas mātīte var izdēt vai nu uz graudaugu lapām, olas "pielīmējot" lapu apakšā, vai lidojot pāri pļavai un vienlaicīgi dējot.<ref name=ei/> Olas mātīte dēj noēnotā vietā zem kokiem vai [[krūmi]]em. Kāpuri izšķiļas apmēram pēc vienas nedēļas. Lielākā daļa tauriņu kāpuru barojas naktīs, bet eglāju sateņu kāpuri barojas dienas laikā.<ref name=ei/> ==Atsauces== {{atsauces}} == Literatūra == * Povilas Ivinskis, Jonas Augustauskas. ''Lietuvos dieniniai drugiai''. Kaunas: Lututė, 2004. {{ISBN|9955-575-41-7}} == Ārējās saites == {{Commons|Pararge aegeria|Eglāju samtenis}} * [https://web.archive.org/web/20160619015747/https://dabasfoto.wordpress.com/taurini/samteni/eglaju-samtenis/ Dabas foto: Eglāju samtenis] * [http://upiterans.blogspot.com/2010/06/jubilejas-taurenis-un-eiropa-apdraudeta.html Jubilejas taurenis un Eiropā apdraudēta spāre] * [https://web.archive.org/web/20140304161327/http://www.arkive.org/speckled-wood/pararge-aegeria/ ARKive: Speckled wood (Pararge aegeria)] * [https://web.archive.org/web/20101227230331/http://lepiforum.de/cgi-bin/lepiwiki.pl?Pararge_Aegeria Pararge aegeria (LINNAEUS, 1758) - Waldbrettspiel] [[Kategorija:Eglāju samteņi]] [[Kategorija:Latvijas kukaiņi]] [[Kategorija:Eiropas kukaiņi]] [[Kategorija:Āzijas kukaiņi]] [[Kategorija:Āfrikas kukaiņi]] hupsyubvkj4j3b4nbhlr8ulzaiu32yr 0 81481 3675429 2589782 2022-08-25T07:55:40Z Verters 85934 Ieliktas vikisaites, papildināts un rediģēts teksts. wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}} {{vikisaites+}} [[Attēls:Passivhaus thermogram gedaemmt ungedaemmt.png|thumbnail|235px|Ēku termogrāfija]] '''Termogrāfija''', '''siltuma attēlveidošana''' jeb '''siltuma video''' ir [[Infrasarkanais starojums|infrasarkana]] attēla veidošana. Termogrāfiskas ierīces nosaka starojumu [[Elektromagnētiskais spektrs|elektromagnētiskā spektra]] robežās (aptuveni 900 -1400 [[Nanometrs|nm]] jeb 0,9 — 1,4 [[Mikrometrs|μm]]) un dod šī starojuma attēlu. Tā kā infrasarkano starojumu izstaro visi priekšmeti, kuru temperatūra nav [[absolūtā nulle]] (t.t. visi reālajā dzīvē sastopami priekšmeti), tad saskaņā ar melnā ķermeņa starojuma likumu, termogrāfija ļauj “redzēt” apkārtējo vidi arī bez cilvēka acij [[Redzamā gaisma|redzamās gaismas]]. Izstaroto infrasarkano staru intensitāte palielinas paaugstinoties temperatūrai, tādēļ termogrāfija ļauj saskatīt temperatūras izmaiņas laikā un dažādu objektu temperatūru starpības. Lietojot termogrāfisko ierīci var redzēt cik labi silti priekšmeti izceļas uz vēsāka fona, piemēram, cilvēki un siltasiņu dzīvnieki apkārtnē kļūst viegli saskatāmi gan dienā, gan naktī, bet nekvalitatīvi nosiltinātas ēku fasādes vietas ir radikāli citā krāsā nekā fasāde, ļaujot ieraudzīt tā sauktos "termiskos tiltus" - vietas, kur noplūst siltums. == Termogrāfijas pielietojums == Siltumnoplūdes apskate ar infrasarkano staru kameras (termokameras) palīdzību dod iespēju laikus konstatēt nekvalitatīvi veiktus būvniecības vai remonta darbus, avārijas vietas, kuras radušās dzīvojamo un ražošanas ēku ekspluatācijas gaitā, bojājumus siltuma un elektroinstalācijas tīklos, ārsienu uzstādīšanas defektus, paviršu siltumizolācijas instalāciju ēku sienām un jumtiem, kondensēšanās vietas, elektrisko tīklu defektus, bojātas izolatoru savienojuma vietas, elektrisko un siltumtehnisko ierīču (transformatoru, elektroģeneratoru, katlu agregātu u.c.) bojājumus, oderējuma un siltumizolācijas defektus. [[Kategorija:Elektromagnētisms]] [[Kategorija:Termodinamika]] 72afq1two13bgz9xqsts1t1oluc6z4w 0 84655 3675423 3422888 2022-08-25T07:37:47Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Arturs Rubinšteins | vārds_orig = ''Arthur Rubinstein'' | attēls = Arturrubenstein.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1887 | dz_mēnesis = 01 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Lodza]], [[Attēls:Military ensign of Vistula Flotilla of Congress Poland.svg|22px|border]] [[Kongresa Polija]]<br />(tagad {{POL}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1982 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Ženēva]], {{CHE}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ebrejs]] | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = | mācījies = [[Joahims Jozefs]] | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Arturs Rubinšteins''' ({{val-en|Arthur Rubinstein}}, dzimis {{dat|1887|01|28}}, miris {{dat|1982|12|20}}) bija [[Polija]]s [[ebrejs|ebreju]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] pianists. Tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem XX gadsimta pianistiem<ref>[[Jean-Pierre Thiollet]], ''88 notes pour piano solo'', "Solo nec plus ultra", Neva Editions, 2015, p.50. ISBN 978 2 3505 5192 0.</ref>. Sevišķi izcilas bija Rubinšteina [[Frederiks Šopēns|Frederika Šopēna]], [[Jahanness Brāmss|Johannesa Brāmsa]], kā arī [[Spānija|spāņu]] mūzikas interpretācijas. == Dzīvesgājums == Dzimis 1887. gadā [[Lodza|Lodzā]] kā astotais bērns ebreju uzņēmēja ģimenē. Jau agrā bērnībā parādījās Rubinšteina dotības klavierspēlē. Mācījās [[Varšava|Varšavā]] un [[Berlīne|Berlīnē]]. 1900. gadā (13 gadu vecumā) debitēja ar [[Berlīnes filharmoniķi]]em. 1904. gadā pārcēlās uz [[Parīze|Parīzi]], kur iepazīnās ar [[Moriss Ravēls|Morisu Ravēlu]], [[Pols Dikā|Polu Dikā]] un [[Žaks Tibo|Žaku Tibo]], kā arī sadraudzējās ar [[Karols Šimanovskis|Karolu Šimanovski]]. 1906. gadā uzstājās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Karnegī zāle|Karnegī zālē]]. Vēlāk devās koncertceļojumos pa visu pasauli. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā uzturējās [[Londona|Londonā]], bieži koncertējot ar vijolnieku [[Ežēns Izajī|Ežēnu Izajī]]. 1916. un 1917. gadā devās pirmajos koncertceļojumos uz [[Spānija|Spāniju]] un [[Latīņamerika|Latīņameriku]] un iecienīja tādu komponistu kā [[Enrike Granadoss|Enrikes Granadosa]], [[Isāks Albeniss|Isāka Albenisa]], [[Manuels de Falja|Manuela de Faljas]] un [[Eitors Villa-Loboss|Eitora Villas-Lobosa]] mūziku. Pirmā pasaules kara gadi atsvešināja Rubinšteinu no Vācijas un kopš 1914. gada viņš šeit vairs nekad neuzstājās. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tika izlaupīta Rubinšteina māja [[Parīze|Parīzē]] un viņa darbība koncentrējās ASV. 1946. gadā kļuva par ASV pilsoni. 1970. gadā sāka pasliktināties Rubinšteina redze, un 1976. gadā viņš uzstājās pēdējā koncertā, kas notika [[Vigmoras zāle|Vigmoras zālē]] Londonā. Miris 1982. gadā [[Šveice|Šveicē]]. Pēc viņa vēlēšanās urnu ar Rubinšteina pelniem apglabāja [[Jeruzāleme|Jeruzālemē]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rubinszteins Arturs}} [[Kategorija:Polijas pianisti]] [[Kategorija:ASV pianisti]] [[Kategorija:Ebreju pianisti]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Lodzas vojevodistē dzimušie]] 7p1v5l4gv912ik4rxin6jjokpl87zwv 0 90876 3675052 3648324 2022-08-24T12:47:55Z 80.89.73.172 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Rojas novads | karte = Rojas novada karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Rojas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Rojas novada ģerbonis | karoga_attēls = Rojas pagasta karogs.svg | karoga_nosaukums = Rojas novada karogs | centrs = Roja | platība = 200,5 | iedzīvotāji = 3340<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits01072019.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2019. |access-date=19.10.2019 |archive-date=25.07.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190725145723/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits01072019.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2022 | blīvums = {{#expr: 4115 / 200.5 round 1}} | izveidots = 2008 | likvidēts = 2021 | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.roja.lv }} '''Rojas novads''' bija pašvaldība [[Kurzeme]]s ziemeļos, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, kurā 2008. gadā apvienoti bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajona]] [[Mērsraga pagasts|Mērsraga]] un [[Rojas pagasts|Rojas]] pagasti. 2010. gada beigās novada iedzīvotāji nobalsoja par tā sadalīšanu Mērsraga un Rojas novados. Robežojās ar [[Dundagas novads|Dundagas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]], [[Talsu novads (2009—2021)|Talsu]] un [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]] novadu. Lielākās apdzīvotās vietas bija [[Roja]] (novada centrs), [[Rude (Rojas pagasts)|Rude]], [[Kaltene]], [[Melnsils]], [[Ģipka]], [[Valgalciems]]. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam [[Talsu novads|Talsu novadam]]. == Daba == Atrodas [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]] — [[Engures līdzenums|Engures līdzenumā]]. Augstākā vieta — 23,5 m vjl. — rietumos no Rojas. === Upes === [[Attēls:Kaltenes jurmala.jpg|thumb|260px|[[Kaltene]]s jūrmala]] * [[Mazupīte (Roja)|Mazupīte]] * [[Melnsilupe]] * [[Pilsupe]] * [[Roja (upe)|Roja]] ** [[Jūrenvalks]] ** [[Plančvalks]] ** [[Rudiķvalks]] ** [[Velkumupe]] (savieno Roju un Pilsupi) ** [[Zušvalks]] * [[Silupīte]] === Purvi === * [[Mazais Uļu purvs]] (daļa atrodas [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]] teritorijā). == Vēsture == 1945. gadā [[Lubezeres pagasts|Lubezeres pagastā]] izveidoja '''Rojupes ciema padomi'''. 1950. gadā Rojupes ciemam pievienoja daļu [[Jaunciema ciems|Jaunciema ciema]] un [[Jūrmalas ciems|Jūrmalas ciema]], 1954. gadā — lielāko daļu [[Lubezeres ciems|Lubezeres ciema]], 1963. gadā — daļu [[Kaļķu ciems|Kaļķu ciema]]. 1969. gadā Rojupes ciemā esošajai [[Roja]]i piešķīra [[pilsētciemats|pilsētciemata]] statuss, bet ciemu pievienoja Rojai kā lauku teritoriju. 1991. gadā Rojai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2008. gadā [[Rojas pagasts]] apvienojās ar [[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagastu]] un izveidoja Rojas novadu. 2010. gada janvārī Mērsraga iedzīvotāji kopsapulcē izlēma izstāties no Rojas novada un izveidot atsevišķu [[Mērsraga novads|Mērsraga novadu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191395|title=Mērsraga iedzīvotāji nolemj izstāties no Rojas novada|accessdate={{dat|2010|9|15||bez}}|date={{dat|2010|1|16|SK}}|publisher=Apollo.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100219065800/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191395|archivedate={{dat|2010|02|19||bez}}}}</ref> 2010. gada septembrī [[Saeima]] pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot Mērsraga novada izveidi. Rojas un Mērsraga novadu domju vēlēšanas bija paredzētas {{dat|2010|10|30|L|bez}}, bet notika tikai {{dat|2010|12|18|L|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.cvk.lv/pub/public/29719.html |title=CVK mājas lapa |access-date={{dat|2011|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110227102903/http://web.cvk.lv/pub/public/29719.html |archivedate={{dat|2011|02|27||bez}} }}</ref> 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam [[Talsu novads|Talsu novadam]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Rojas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2019. gadā<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB01072019.pdf Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2019.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2866) |green|90.2}} {{bar percent|[[Krievi]] (142) |red|4.5}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (71) |violet|2.2}} {{bar percent|[[Poļi]] (42) |black|1.3}} {{bar percent|Cita tautība (57) |purple|1.8}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |[[Latvijas Zaļā partija]] |884 |57.07 |5 |- |[[Latvijas Zemnieku savienība]] |391 |25.24 |2 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |255 |16.46 |2 |} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} Rojas sporta klubi: * [[BK Roja]] — basketbola klubs, spēlē LBL; * [[FK Roja]] — futbola klubs, meiteņu komandas spēlē Latvijas čempionātā == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami cilvēki == {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Jānis Bickis]] (1877—1933), agronoms * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991), kinooperators == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rojas novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Ģipkas bāka]] == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.roja.lv}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Talsu rajons}} [[Kategorija:Rojas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] pdj201rdw1wgvx5btjcfvekix6sfzru 3675063 3675052 2022-08-24T12:54:28Z 80.89.73.172 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Rojas novads | karte = Rojas novada karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Rojas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Rojas novada ģerbonis | karoga_attēls = Rojas pagasta karogs.svg | karoga_nosaukums = Rojas novada karogs | centrs = Roja | platība = 200,5 | iedzīvotāji = 3340<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits01072019.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2019. |access-date=19.10.2019 |archive-date=25.07.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190725145723/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits01072019.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2022 | blīvums = {{#expr: 4115 / 200.5 round 1}} | izveidots = 2008 | likvidēts = 2021 | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.roja.lv }} '''Rojas novads''' bija pašvaldība [[Kurzeme]]s ziemeļos, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, kurā 2008. gadā apvienoti bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajona]] [[Mērsraga pagasts|Mērsraga]] un [[Rojas pagasts|Rojas]] pagasti. 2010. gada beigās novada iedzīvotāji nobalsoja par tā sadalīšanu Mērsraga un Rojas novados. Robežojās ar [[Dundagas novads|Dundagas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]], [[Talsu novads (2009—2021)|Talsu]] un [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]] novadu. Lielākās apdzīvotās vietas bija [[Roja]] (novada centrs), [[Rude (Rojas pagasts)|Rude]], [[Kaltene]], [[Melnsils]], [[Ģipka]], [[Valgalciems]]. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam [[Talsu novads|Talsu novadam]]. == Daba == Atrodas [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]] — [[Engures līdzenums|Engures līdzenumā]]. Augstākā vieta — 23,5 m vjl. — rietumos no Rojas. === Upes === [[Attēls:Kaltenes jurmala.jpg|thumb|260px|[[Kaltene]]s jūrmala]] * [[Mazupīte (Roja)|Mazupīte]] * [[Melnsilupe]] * [[Pilsupe]] * [[Roja (upe)|Roja]] ** [[Jūrenvalks]] ** [[Plančvalks]] ** [[Rudiķvalks]] ** [[Velkumupe]] (savieno Roju un Pilsupi) ** [[Zušvalks]] * [[Silupīte]] === Purvi === * [[Mazais Uļu purvs]] (daļa atrodas [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]] teritorijā). == Vēsture == 1945. gadā [[Lubezeres pagasts|Lubezeres pagastā]] izveidoja '''Rojupes ciema padomi'''. 1950. gadā Rojupes ciemam pievienoja daļu [[Jaunciema ciems|Jaunciema ciema]] un [[Jūrmalas ciems|Jūrmalas ciema]], 1954. gadā — lielāko daļu [[Lubezeres ciems|Lubezeres ciema]], 1963. gadā — daļu [[Kaļķu ciems|Kaļķu ciema]]. 1969. gadā Rojupes ciemā esošajai [[Roja]]i piešķīra [[pilsētciemats|pilsētciemata]] statuss, bet ciemu pievienoja Rojai kā lauku teritoriju. 1991. gadā Rojai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2008. gadā [[Rojas pagasts]] apvienojās ar [[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagastu]] un izveidoja Rojas novadu. 2010. gada janvārī Mērsraga iedzīvotāji kopsapulcē izlēma izstāties no Rojas novada un izveidot atsevišķu [[Mērsraga novads|Mērsraga novadu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191395|title=Mērsraga iedzīvotāji nolemj izstāties no Rojas novada|accessdate={{dat|2010|9|15||bez}}|date={{dat|2010|1|16|SK}}|publisher=Apollo.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100219065800/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191395|archivedate={{dat|2010|02|19||bez}}}}</ref> 2010. gada septembrī [[Saeima]] pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot Mērsraga novada izveidi. Rojas un Mērsraga novadu domju vēlēšanas bija paredzētas {{dat|2010|10|30|L|bez}}, bet notika tikai {{dat|2010|12|18|L|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.cvk.lv/pub/public/29719.html |title=CVK mājas lapa |access-date={{dat|2011|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110227102903/http://web.cvk.lv/pub/public/29719.html |archivedate={{dat|2011|02|27||bez}} }}</ref> 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam [[Talsu novads|Talsu novadam]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Rojas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2019. gadā<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB01072019.pdf Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2019.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2866) |green|90.2}} {{bar percent|[[Krievi]] (142) |red|4.5}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (71) |violet|2.2}} {{bar percent|[[Poļi]] (42) |black|1.3}} {{bar percent|Cita tautība (57) |purple|1.8}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |[[Latvijas Zaļā partija]] |884 |57.07 |5 |- |[[Latvijas Zemnieku savienība]] |391 |25.24 |2 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |255 |16.46 |2 |} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} Rojas sporta klubi: * [[BK Roja]] — basketbola klubs, spēlē LBL; * [[FK Roja]] — futbola klubs, meiteņu komandas spēlē Latvijas čempionātā == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami cilvēki == {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Jānis Bickis]] (1877—1933), agronoms * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991), kinooperators == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rojas novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Ģipkas bāka]] * [[Ģipkas baznīca]] * [[Pūrciema Baltā kāpa]] * [[Rojas Luterāņu baznīca]] * [[Kaltenes kalvas]] * [[Kaltenes Luterāņu baznīca]] * [[Kaltenes akmeņainā pludmale]] * [[Rojas Jūras Zvejniecības muzejs]] == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.roja.lv}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Talsu rajons}} [[Kategorija:Rojas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] df87yov1bkj2wlnd6qrtoitnpxtnn6h 3675071 3675063 2022-08-24T13:17:58Z 80.89.73.172 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Rojas novads | karte = Rojas novada karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Rojas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Rojas novada ģerbonis | karoga_attēls = Rojas pagasta karogs.svg | karoga_nosaukums = Rojas novada karogs | centrs = Roja | platība = 200,5 | iedzīvotāji = 3340<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits01072019.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2019. |access-date=19.10.2019 |archive-date=25.07.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190725145723/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits01072019.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2022 | blīvums = {{#expr: 4115 / 200.5 round 1}} | izveidots = 2008 | likvidēts = 2021 | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.roja.lv }} '''Rojas novads''' bija pašvaldība [[Kurzeme]]s ziemeļos, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, kurā 2008. gadā apvienoti bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajona]] [[Mērsraga pagasts|Mērsraga]] un [[Rojas pagasts|Rojas]] pagasti. 2010. gada beigās novada iedzīvotāji nobalsoja par tā sadalīšanu Mērsraga un Rojas novados. Robežojās ar [[Dundagas novads|Dundagas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]], [[Talsu novads (2009—2021)|Talsu]] un [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]] novadu. Lielākās apdzīvotās vietas bija [[Roja]] (novada centrs), [[Rude (Rojas pagasts)|Rude]], [[Kaltene]], [[Melnsils]], [[Ģipka]], [[Valgalciems]]. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam [[Talsu novads|Talsu novadam]]. == Daba == Atrodas [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]] — [[Engures līdzenums|Engures līdzenumā]]. Augstākā vieta — 23,5 m vjl. — rietumos no Rojas. === Upes === [[Attēls:Kaltenes jurmala.jpg|thumb|260px|[[Kaltene]]s jūrmala]] * [[Mazupīte (Roja)|Mazupīte]] * [[Melnsilupe]] * [[Pilsupe]] * [[Roja (upe)|Roja]] ** [[Jūrenvalks]] ** [[Plančvalks]] ** [[Rudiķvalks]] ** [[Velkumupe]] (savieno Roju un Pilsupi) ** [[Zušvalks]] * [[Silupīte]] === Purvi === * [[Mazais Uļu purvs]] (daļa atrodas [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]] teritorijā). == Vēsture == 1945. gadā [[Lubezeres pagasts|Lubezeres pagastā]] izveidoja '''Rojupes ciema padomi'''. 1950. gadā Rojupes ciemam pievienoja daļu [[Jaunciema ciems|Jaunciema ciema]] un [[Jūrmalas ciems|Jūrmalas ciema]], 1954. gadā — lielāko daļu [[Lubezeres ciems|Lubezeres ciema]], 1963. gadā — daļu [[Kaļķu ciems|Kaļķu ciema]]. 1969. gadā Rojupes ciemā esošajai [[Roja]]i piešķīra [[pilsētciemats|pilsētciemata]] statuss, bet ciemu pievienoja Rojai kā lauku teritoriju. 1991. gadā Rojai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2008. gadā [[Rojas pagasts]] apvienojās ar [[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagastu]] un izveidoja Rojas novadu. 2010. gada janvārī Mērsraga iedzīvotāji kopsapulcē izlēma izstāties no Rojas novada un izveidot atsevišķu [[Mērsraga novads|Mērsraga novadu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191395|title=Mērsraga iedzīvotāji nolemj izstāties no Rojas novada|accessdate={{dat|2010|9|15||bez}}|date={{dat|2010|1|16|SK}}|publisher=Apollo.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100219065800/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191395|archivedate={{dat|2010|02|19||bez}}}}</ref> 2010. gada septembrī [[Saeima]] pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot Mērsraga novada izveidi. Rojas un Mērsraga novadu domju vēlēšanas bija paredzētas {{dat|2010|10|30|L|bez}}, bet notika tikai {{dat|2010|12|18|L|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.cvk.lv/pub/public/29719.html |title=CVK mājas lapa |access-date={{dat|2011|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110227102903/http://web.cvk.lv/pub/public/29719.html |archivedate={{dat|2011|02|27||bez}} }}</ref> 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam [[Talsu novads|Talsu novadam]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Rojas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2019. gadā<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB01072019.pdf Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2019.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2866) |green|90.2}} {{bar percent|[[Krievi]] (142) |red|4.5}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (71) |violet|2.2}} {{bar percent|[[Poļi]] (42) |black|1.3}} {{bar percent|Cita tautība (57) |purple|1.8}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |[[Latvijas Zaļā partija]] |884 |57.07 |5 |- |[[Latvijas Zemnieku savienība]] |391 |25.24 |2 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |255 |16.46 |2 |} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == * [[Rojas vidusskola]] * [[PII Zelta zivtiņa]] - Pirmsskolas izglītības iestāde Rojā; * [[PII Saulespuķe]] - Pirmsskolas izglītības iestāde Rudē == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} Rojas sporta klubi: * [[BK Roja]] — basketbola klubs, spēlē LBL; * [[FK Roja]] — futbola klubs, meiteņu komandas spēlē Latvijas čempionātā == Kultūra == * [[Rojas Kultūras centrs]] * [[Rojas Brīvdabas estrāde]] == Reliģija == * [[Rojas Luterāņu baznīca]] * [[Kaltenes Luterāņu baznīca]] * [[Ģipkas baznīca]] * [[Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīca]] == Ievērojami cilvēki == {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Miķelis Lisments]] (1926-1998), Bij. Kolhoza "Banga" priekšsēdētājs * [[Jānis Bickis]] (1877—1933), agronoms * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991), kinooperators * [[Ivars Stonins]] (1971), aktieris == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rojas novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Ģipkas bāka]] * [[Ģipkas baznīca]] * [[Pūrciema Baltā kāpa]] * [[Rojas Luterāņu baznīca]] * [[Kaltenes kalvas]] * [[Kaltenes Luterāņu baznīca]] * [[Kaltenes akmeņainā pludmale]] * [[Rojas Jūras Zvejniecības muzejs]] == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.roja.lv}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Talsu rajons}} [[Kategorija:Rojas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] dltwir9tt3yhfiptqnjgk2u3mowm77k 3675172 3675071 2022-08-24T16:21:29Z Egilus 27634 /* Ievērojami cilvēki */ saīsināju aprakstu wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Rojas novads | karte = Rojas novada karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Rojas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Rojas novada ģerbonis | karoga_attēls = Rojas pagasta karogs.svg | karoga_nosaukums = Rojas novada karogs | centrs = Roja | platība = 200,5 | iedzīvotāji = 3340<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits01072019.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2019. |access-date=19.10.2019 |archive-date=25.07.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190725145723/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits01072019.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2022 | blīvums = {{#expr: 4115 / 200.5 round 1}} | izveidots = 2008 | likvidēts = 2021 | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.roja.lv }} '''Rojas novads''' bija pašvaldība [[Kurzeme]]s ziemeļos, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, kurā 2008. gadā apvienoti bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajona]] [[Mērsraga pagasts|Mērsraga]] un [[Rojas pagasts|Rojas]] pagasti. 2010. gada beigās novada iedzīvotāji nobalsoja par tā sadalīšanu Mērsraga un Rojas novados. Robežojās ar [[Dundagas novads|Dundagas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]], [[Talsu novads (2009—2021)|Talsu]] un [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]] novadu. Lielākās apdzīvotās vietas bija [[Roja]] (novada centrs), [[Rude (Rojas pagasts)|Rude]], [[Kaltene]], [[Melnsils]], [[Ģipka]], [[Valgalciems]]. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam [[Talsu novads|Talsu novadam]]. == Daba == Atrodas [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]] — [[Engures līdzenums|Engures līdzenumā]]. Augstākā vieta — 23,5 m vjl. — rietumos no Rojas. === Upes === [[Attēls:Kaltenes jurmala.jpg|thumb|260px|[[Kaltene]]s jūrmala]] * [[Mazupīte (Roja)|Mazupīte]] * [[Melnsilupe]] * [[Pilsupe]] * [[Roja (upe)|Roja]] ** [[Jūrenvalks]] ** [[Plančvalks]] ** [[Rudiķvalks]] ** [[Velkumupe]] (savieno Roju un Pilsupi) ** [[Zušvalks]] * [[Silupīte]] === Purvi === * [[Mazais Uļu purvs]] (daļa atrodas [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]] teritorijā). == Vēsture == 1945. gadā [[Lubezeres pagasts|Lubezeres pagastā]] izveidoja '''Rojupes ciema padomi'''. 1950. gadā Rojupes ciemam pievienoja daļu [[Jaunciema ciems|Jaunciema ciema]] un [[Jūrmalas ciems|Jūrmalas ciema]], 1954. gadā — lielāko daļu [[Lubezeres ciems|Lubezeres ciema]], 1963. gadā — daļu [[Kaļķu ciems|Kaļķu ciema]]. 1969. gadā Rojupes ciemā esošajai [[Roja]]i piešķīra [[pilsētciemats|pilsētciemata]] statuss, bet ciemu pievienoja Rojai kā lauku teritoriju. 1991. gadā Rojai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2008. gadā [[Rojas pagasts]] apvienojās ar [[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagastu]] un izveidoja Rojas novadu. 2010. gada janvārī Mērsraga iedzīvotāji kopsapulcē izlēma izstāties no Rojas novada un izveidot atsevišķu [[Mērsraga novads|Mērsraga novadu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191395|title=Mērsraga iedzīvotāji nolemj izstāties no Rojas novada|accessdate={{dat|2010|9|15||bez}}|date={{dat|2010|1|16|SK}}|publisher=Apollo.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100219065800/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191395|archivedate={{dat|2010|02|19||bez}}}}</ref> 2010. gada septembrī [[Saeima]] pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot Mērsraga novada izveidi. Rojas un Mērsraga novadu domju vēlēšanas bija paredzētas {{dat|2010|10|30|L|bez}}, bet notika tikai {{dat|2010|12|18|L|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.cvk.lv/pub/public/29719.html |title=CVK mājas lapa |access-date={{dat|2011|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110227102903/http://web.cvk.lv/pub/public/29719.html |archivedate={{dat|2011|02|27||bez}} }}</ref> 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam [[Talsu novads|Talsu novadam]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Rojas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2019. gadā<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB01072019.pdf Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2019.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2866) |green|90.2}} {{bar percent|[[Krievi]] (142) |red|4.5}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (71) |violet|2.2}} {{bar percent|[[Poļi]] (42) |black|1.3}} {{bar percent|Cita tautība (57) |purple|1.8}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |[[Latvijas Zaļā partija]] |884 |57.07 |5 |- |[[Latvijas Zemnieku savienība]] |391 |25.24 |2 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |255 |16.46 |2 |} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == * [[Rojas vidusskola]] * [[PII Zelta zivtiņa]] - Pirmsskolas izglītības iestāde Rojā; * [[PII Saulespuķe]] - Pirmsskolas izglītības iestāde Rudē == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} Rojas sporta klubi: * [[BK Roja]] — basketbola klubs, spēlē LBL; * [[FK Roja]] — futbola klubs, meiteņu komandas spēlē Latvijas čempionātā == Kultūra == * [[Rojas Kultūras centrs]] * [[Rojas Brīvdabas estrāde]] == Reliģija == * [[Rojas Luterāņu baznīca]] * [[Kaltenes Luterāņu baznīca]] * [[Ģipkas baznīca]] * [[Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīca]] == Ievērojami cilvēki == {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Miķelis Lisments]] (1926—1998), kolhoza priekšsēdētājs * [[Jānis Bickis]] (1877—1933), agronoms * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991), kinooperators * [[Ivars Stonins]] (1971), aktieris == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rojas novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Ģipkas bāka]] * [[Ģipkas baznīca]] * [[Pūrciema Baltā kāpa]] * [[Rojas Luterāņu baznīca]] * [[Kaltenes kalvas]] * [[Kaltenes Luterāņu baznīca]] * [[Kaltenes akmeņainā pludmale]] * [[Rojas Jūras Zvejniecības muzejs]] == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.roja.lv}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Talsu rajons}} [[Kategorija:Rojas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] elij5bmqu3kf43vk3bbstx7her5nvde 3675173 3675172 2022-08-24T16:22:03Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Rojas novads | karte = Rojas novada karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Rojas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Rojas novada ģerbonis | karoga_attēls = Rojas pagasta karogs.svg | karoga_nosaukums = Rojas novada karogs | centrs = Roja | platība = 200,5 | iedzīvotāji = 3340<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits01072019.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2019. |access-date=19.10.2019 |archive-date=25.07.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190725145723/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits01072019.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2022 | blīvums = {{#expr: 4115 / 200.5 round 1}} | izveidots = 2008 | likvidēts = 2021 | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.roja.lv }} '''Rojas novads''' bija pašvaldība [[Kurzeme]]s ziemeļos, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, kurā 2008. gadā apvienoti bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajona]] [[Mērsraga pagasts|Mērsraga]] un [[Rojas pagasts|Rojas]] pagasti. 2010. gada beigās novada iedzīvotāji nobalsoja par tā sadalīšanu Mērsraga un Rojas novados. Robežojās ar [[Dundagas novads|Dundagas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]], [[Talsu novads (2009—2021)|Talsu]] un [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]] novadu. Lielākās apdzīvotās vietas bija [[Roja]] (novada centrs), [[Rude (Rojas pagasts)|Rude]], [[Kaltene]], [[Melnsils]], [[Ģipka]], [[Valgalciems]]. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam [[Talsu novads|Talsu novadam]]. == Daba == Atrodas [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]] — [[Engures līdzenums|Engures līdzenumā]]. Augstākā vieta — 23,5 m vjl. — rietumos no Rojas. === Upes === [[Attēls:Kaltenes jurmala.jpg|thumb|260px|[[Kaltene]]s jūrmala]] * [[Mazupīte (Roja)|Mazupīte]] * [[Melnsilupe]] * [[Pilsupe]] * [[Roja (upe)|Roja]] ** [[Jūrenvalks]] ** [[Plančvalks]] ** [[Rudiķvalks]] ** [[Velkumupe]] (savieno Roju un Pilsupi) ** [[Zušvalks]] * [[Silupīte]] === Purvi === * [[Mazais Uļu purvs]] (daļa atrodas [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]] teritorijā). == Vēsture == 1945. gadā [[Lubezeres pagasts|Lubezeres pagastā]] izveidoja '''Rojupes ciema padomi'''. 1950. gadā Rojupes ciemam pievienoja daļu [[Jaunciema ciems|Jaunciema ciema]] un [[Jūrmalas ciems|Jūrmalas ciema]], 1954. gadā — lielāko daļu [[Lubezeres ciems|Lubezeres ciema]], 1963. gadā — daļu [[Kaļķu ciems|Kaļķu ciema]]. 1969. gadā Rojupes ciemā esošajai [[Roja]]i piešķīra [[pilsētciemats|pilsētciemata]] statuss, bet ciemu pievienoja Rojai kā lauku teritoriju. 1991. gadā Rojai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2008. gadā [[Rojas pagasts]] apvienojās ar [[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagastu]] un izveidoja Rojas novadu. 2010. gada janvārī Mērsraga iedzīvotāji kopsapulcē izlēma izstāties no Rojas novada un izveidot atsevišķu [[Mērsraga novads|Mērsraga novadu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191395|title=Mērsraga iedzīvotāji nolemj izstāties no Rojas novada|accessdate={{dat|2010|9|15||bez}}|date={{dat|2010|1|16|SK}}|publisher=Apollo.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100219065800/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/191395|archivedate={{dat|2010|02|19||bez}}}}</ref> 2010. gada septembrī [[Saeima]] pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot Mērsraga novada izveidi. Rojas un Mērsraga novadu domju vēlēšanas bija paredzētas {{dat|2010|10|30|L|bez}}, bet notika tikai {{dat|2010|12|18|L|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.cvk.lv/pub/public/29719.html |title=CVK mājas lapa |access-date={{dat|2011|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110227102903/http://web.cvk.lv/pub/public/29719.html |archivedate={{dat|2011|02|27||bez}} }}</ref> 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam [[Talsu novads|Talsu novadam]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Rojas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2019. gadā<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB01072019.pdf Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2019.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2866) |green|90.2}} {{bar percent|[[Krievi]] (142) |red|4.5}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (71) |violet|2.2}} {{bar percent|[[Poļi]] (42) |black|1.3}} {{bar percent|Cita tautība (57) |purple|1.8}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |[[Latvijas Zaļā partija]] |884 |57.07 |5 |- |[[Latvijas Zemnieku savienība]] |391 |25.24 |2 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |255 |16.46 |2 |} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == * [[Rojas vidusskola]] * [[PII Zelta zivtiņa]] - Pirmsskolas izglītības iestāde Rojā; * [[PII Saulespuķe]] - Pirmsskolas izglītības iestāde Rudē == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} Rojas sporta klubi: * [[BK Roja]] — basketbola klubs, spēlē LBL; * [[FK Roja]] — futbola klubs, meiteņu komandas spēlē Latvijas čempionātā == Kultūra == * [[Rojas Kultūras centrs]] * [[Rojas Brīvdabas estrāde]] == Reliģija == * [[Rojas Luterāņu baznīca]] * [[Kaltenes Luterāņu baznīca]] * [[Ģipkas baznīca]] * [[Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīca]] == Ievērojami cilvēki == {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Miķelis Lisments]] (1926—1998), kolhoza priekšsēdētājs * [[Jānis Bickis]] (1877—1933), agronoms * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991), kinooperators * [[Ivars Stonins]] (1971), aktieris == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rojas novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Ģipkas bāka]] * [[Ģipkas baznīca]] * [[Pūrciema Baltā kāpa]] * [[Rojas Luterāņu baznīca]] * [[Kaltenes kalvas]] * [[Kaltenes Luterāņu baznīca]] * [[Kaltenes akmeņainā pludmale]] * [[Rojas Jūras Zvejniecības muzejs]] == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.roja.lv}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Talsu rajons}} [[Kategorija:Rojas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] 0fa14lx9bxavk7ie46cbrc8rn5dow10 0 91089 3675354 3575905 2022-08-24T21:54:18Z Андрей Романенко 6046 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | krāsa = | vārds = Edmunds Huserls | vārds_orig = Edmund Husserl | attēls = Edmund_Husserl_1900.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Edmunds Huserls 1900. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1859 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Prostejova|Prosnica]], [[Austrijas impērija]] (tagad Prostejova, {{CZE}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Freiburga]], [[Trešais reihs]] (tagad {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ebreji|ebrejs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | skola = [[fenomenoloģija]] | intereses = [[epistemoloģija]], [[matemātika]] | alma_mater = [[Leipcigas Universitāte]], [[Berlīnes Humbolta Universitāte]], [[Vīnes Universitāte]] | skolotājs = | skolnieks = [[Teodors Celms]] | ietekme_no = | ietekmējis = | darbi = | valoda = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Edmunds Gustavs Albrehts Huserls''' ({{val|de|Edmund Gustav Albrecht Husserl}}; dzimis {{dat|1859|4|8}}, miris {{dat|1938|4|26}}) bija [[Filozofija|filozofs]] un [[Matemātika|matemātiķis]], [[Fenomenoloģija|fenomenoloģiskās]] skolas aizsācējs, profesors [[Getingenes Universitāte|Getingenes]] un [[Freiburgas Universitāte|Freiburgas Universitātēs]]. Viņa galvenie darbi ir "Pētījumi loģikas jomā" (1900—1901), "Eiropas zinātņu krīze un transcendentālā fenomenoloģija" (1936), "Pirmā filozofija" (1936—1939). == Dzīvesgājums == Dzimis [[Prostejova|Prosnicā]] [[Morāvija|Morāvijā]] [[cepurnieks|cepurnieka]] ģimenē. No 1876. gada studēja matemātiku, astronomiju, fiziku un filozofiju [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]], studijas 1878. gadā turpināja [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīnes Universitātē]], kur apguva matemātiku un filozofiju, 1881. gadā iestājās [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitātē]], kur stažējās matemātikas zinātnē un 1882. gadā aizstāvēja disertāciju. 1886. pieņēma kristietību (luterānismu). 1901. gadā uzsāka pasniedzēja karjeru [[Getingenes Universitāte|Getingenes Universitātē]]. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Huserlam piedāvāja katedru Freiburgas Universitātē, ko viņš pieņēma. Pēc kara beigām viens no viņa skolniekiem no 1922. līdz 1925. gadam bija [[Teodors Celms]]. Miris no [[Pleirīts|pleirīta]] 1938. gada 26. aprīlī Breisgavas Freiburgā (''Freiburg im Breisgau''). == Idejas == Huserla uzskatu pamatā ir [[Platons|Platona]], [[Leibnics|Leibnica]] un [[Brentāno]] mācības. Teorētiskais mērķis ir pārvērst filozofiju precīzā zinātnē, balstīt to zinātniskajās atziņas uz tīrās [[loģika]]s pamatiem. Tāpēc Huserls mēģināja izdalīt loģikas kategorijas un likumus. Pretendējot uz pasaules uzskata ziņā neitrālu pozīciju filozofijā, Huserls centās izdalīt "tīro apziņu", kas būtu nošķirta no konkrētā subjekta (indivīda) esamības un apziņas, lai panāktu "tīras būtības" Platona objektīvā ideālisma garā. Būtībām "ir nozīme", taču pašām par sevi tām nav esamības. Huserla skatījumā izziņas priekšmets, tās objekts ārpus uz to vērstās subjekta apziņas neeksistē. Priekšmets atklājas (un tiek radīts) uz to vērstās intuīcijas rezultātā. Patiesības kritērijs ir subjekta personīgie pārdzīvojumi. Huserla idejas stipri ietekmēja Rietumu filozofijas tālāko attīstību, kļūstot par pamatu [[Nikolajs Hartmanis|Hartmaņa]] "kritiskajai ontoloģijai", amerikāņu un britu neoreālisma skolām un lielā mērā vācu [[Eksistenciālisms|eksistenciālismam]]. Nozīmīgi ir arī tas, ka Huslera sekretāre bija svētā [[Edīte Šteina]], kuru vēlāk pāvests [[Jānis Pāvils II]] pasludināja par Eiropas līdzaizbildni un kas ir devusi lielu ieguldījumu [[fenomenoloģija]]s attīstībā == Darbi == * 1887. ''Über den Begriff der Zahl. Psychologische Analysen'' (habilitācijas darbs) * 1891. ''Philosophie der Arithmetik. Psychologische und logische Untersuchungen'' * 1900. ''Logische Untersuchungen. Erster Teil: Prolegomena zur reinen Logik'' * 1901. ''Logische Untersuchungen. Zweiter Teil: Untersuchungen zur Phänomenologie und Theorie der Erkenntnis'' * 1911. ''Philosophie als strenge Wissenschaft'' * 1913. ''Ideen zu einer reinen Phänomenologie und phänomenologischen Philosophie. Erstes Buch: Allgemeine Einführung in die reine Phänomenologie'' * 1923—1924. ''Erste Philosophie. Zweiter Teil: Theorie der phänomenologischen Reduktion'' * 1925. ''Erste Philosophie. Erster Teil: Kritische Ideengeschichte'' * 1928. ''Vorlesungen zur Phänomenologie des inneren Zeitbewusstseins'' * 1929. ''Formale und transzendentale Logik. Versuch einer Kritik der logischen Vernunft'' * 1930. ''Nachwort zu meinen „Ideen zu einer reinen Phänomenologie und phänomenologischen Philosophie“'' * 1936. ''Die Krisis der europäischen Wissenschaften und die transzendentale Phänomenologie: Eine Einleitung in die phänomenologische Philosophie'' * 1939. ''Erfahrung und Urteil. Untersuchungen zur Genealogie der Logik.'' * 1950. ''Cartesianische Meditationen'' * 1952. ''Ideen II: Phänomenologische Untersuchungen zur Konstitution'' * 1952. ''Ideen III: Die Phänomenologie und die Fundamente der Wissenschaften'' ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == * [[Fenomenoloģija]] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Filo-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Huserls Edmunds}} [[Kategorija:Filozofi]] [[Kategorija:Olomoucas apgabalā dzimušie]] 5y0uhf8xjydmsett74ijtm8izkpjwgj 0 97023 3675443 3603596 2022-08-25T08:09:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni| → [[Atlass (kalni)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Wild Boar Habbitat 3.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Artiodactyla | kārta_lv = Pārnadži | dzimta = Suidae | dzimta_lv = Cūku dzimta | ģints = Sus | ģints_lv = Cūkas | suga = Sus scrofa | suga_lv = Meža cūka | binomial = Sus scrofa <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Sus scrofa range map.jpg|center|250px]]<br /> {{legend|#008000|Dabiskais meža cūkas izplatības areāls}} {{legend|#008080|Teritorijas, kurās meža cūka introducēta}} | kategorijas = nē }} '''Meža cūka''' jeb '''mežacūka''' (''Sus scrofa'') ir [[pārnadži|pārnadžu]] kārtas (''Artiodactyla'') [[cūku dzimta]]s (''Suidae'') [[cūkas|cūku ģints]] (''Sus'') dzīvnieks. Meža cūku sugai ir 16 [[pasuga]]s, un viena no tām ir [[mājas cūka]] (''Sus scrofa domestica''), jo meža cūka ir mājas cūkas savvaļas priekštece. [[Latvijas Dabas muzejs]] meža cūku ir izraudzījies par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2015. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ziemellatvija.diena.lv/cilvekzinas/citas-zinas/par-2015-gada-dzivnieku-ir-izveleta-meza-cuka-93990 |title=Par 2015. gada dzīvnieku ir izvēlēta Meža cūka |access-date={{dat|2015|01|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150801151046/http://ziemellatvija.diena.lv/cilvekzinas/citas-zinas/par-2015-gada-dzivnieku-ir-izveleta-meza-cuka-93990 |archivedate={{dat|2015|08|01||bez}} }}</ref> == Izplatība == [[Attēls:Bache001.jpg|thumb|left|180px|Meža cūka Latvijā ir plaši izplatīts zīdītājs]] Meža cūka ir plaši izplatīts [[zīdītājs]] visā [[Eiropa|Eiropā]]. Tā dzīvo arī [[Āzija|Āzijā]] līdz pat [[Indonēzija]]s dienvidiem, kā arī [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Atlass (kalni)|Atlasa kalnos]]. Meža cūka savvaļā vairs nav sastopama [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Īrija|Īrijā]] un [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Tā bija izmirusi, bet pēc tam atkal tika reintroducēta [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref name="zoo"/> Meža cūkas ir introducētas mākslīgi dažādas pasaules vietās, kā, piemēram, [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], galvenokārt, [[Medniecība|medību]] dēļ. == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] saskaņā ar 2002. gada statistikas datiem dzīvo apmēram 30 400 mežacūkas.<ref name="da">{{Tīmekļa atsauce |url=http://raksti.daba.lv/referaati/2007/lberga/meza_cuka.html |title=Raksti.daba.lv: Meža cūka (Sus scrofa) |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111118093041/http://raksti.daba.lv/referaati/2007/lberga/meza_cuka.html }}</ref> Meža cūka apdzīvo visdažādākos biotopus. Tās var sastapt gan ielejās, gan [[kalns|kalnos]] līdz 3000—4000 m virs jūras līmeņa. Latvijā visvairāk meža cūkām patīk lapkoku un jauktie [[mežs|meži]].<ref name="zoo"/> Latvijā sastopama nominālā pasuga ''Sus scrofa scrofa''.<ref name="zoo">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigazoo.lv/public/29381.html |title=Rīgas zoo: Meža cūka |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100731161409/http://www.rigazoo.lv/public/29381.html |archivedate={{dat|2010|07|31||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100731161409/http://www.rigazoo.lv/public/29381.html |date={{dat|2010|07|31||bez}} }}</ref> == Izskats == Meža cūkas ķermenis ir kompakts, masīvs un muskuļains,<ref name="da"/> [[galva]] liela, bet [[kājas]] relatīvi īsas. Tās kažoku veido stingras un rupjas akotspalvas vasarā, kas spēcīgāk attīstītas skausta apvidū un muguras viduslīnijā. Ziemai sākoties uzaug brūna pavilna, kas ir mīksta un smalki matota. Kažoka [[krāsa]] variē, sākot ar tumši pelēku un beidzot ar [[Melnā krāsa|melnu]] vai tumši [[Brūnā krāsa|brūnu]], bet meža cūkas var būt arī gaišas, gandrīz [[Baltā krāsa|baltas]], piemēram, tādas dzīvo [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. [[ziema|Ziemā]] kažoks ir blīvs un biezs. Ziemas apmatojumu pirmie nomet kuiļi, un jaunais apmatojums tiem izaug jau [[jūlijs|jūlijā]]. Jaunais apmatojums kuiļiem ir gandrīz sudrabots. Cūku mātes apmatojumu maina pamazām, tām vēl [[vasara|vasarā]] ir garš, tumšs, biezs apmatojums. Vairumā gadījumu cūku mātes ir tumšākas nekā kuiļi.<ref name="me">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.home.lv/animalplanet/cuka.html |title=Meža cūka |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071231012653/http://www.home.lv/animalplanet/cuka.html |archivedate={{dat|2007|12|31||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071231012653/http://www.home.lv/animalplanet/cuka.html |date={{dat|2007|12|31||bez}} }}</ref> Meža cūku mazuļu kažoki ir gaiši brūni ar tumši brūnām šķērsvirziena joslām pār muguru. Pieaugusi meža cūka ir 120—180 [[Centimetrs|cm]] gara, tās augstums skaustā 90 cm. Vidējais svars 50—90 [[Kilograms|kg]], bet tām ir iespējamas lielas svara atšķirības, atkarībā kādā ģeogrāfiskā vietā tās dzīvo. [[Itālija|Itālijā]] to vidējais svars ir apmēram 80—100 kg, ir datētas meža cūkas, kas ir svērušas 150 kg. [[Francija|Francijā]] [[1999]]. gadā ir nomedīta meža cūka, kas ir svērusi 227 kg. Arī [[Karpati|Karpatu]] kalnos meža cūkas sver apmēram 200 kg, bet [[Krievija|Krievijā]] un [[Rumānija|Rumānijā]] ir datētas meža cūkas, kas ir svērušas 300 kg. [[Attēls:Young wild boar.jpg|thumb|260px|right|Ziemā meža cūkai uzaug biezs kažoks]] Latvijā tēviņi sver apmēram 250 kg, mātītes 150 kg.<ref name="da"/> Bet lielākā meža cūka Latvijā tika nomedīta {{g_dek|1980|L}} [[Subate|Subatē]], tā svēra apmēram 300 kg.<ref name="lat">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2003/12/5/16517 |title=Latgales laiks: Mežacūka — viltīgs un bīstams dzīvnieks |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305001757/http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2003/12/5/16517 }}</ref> Kopumā var teikt, jo meža cūkas dzīvo vairāk uz [[dienvidi]]em, tuvāk tropiem, tās kļūst mazākas, bet virzienā uz [[ziemeļi]]em, tās ir lielākas un ar mazākām [[ausis|ausīm]]. Meža cūkas svaram ir arī sezonāls raksturs. Masas starpība vienam īpatnim var sasniegt pat 50 kg. Vissmagākie tie ir [[oktobris|oktobrī]], bet visvieglākie [[aprīlis|aprīlī]].<ref name="me"/> Kuiļiem, tuvojoties [[riests|riesta]] laikam, uz ķermeņa priekšdaļas sāniem veidojas biezs saistaudu slānis, kuras sauc par bruņām. Bruņas sargā kuili no nopietniem savainojumiem riesta cīņās.<ref name="vid"/> Meža cūkai ir spēcīgi attīstīti, trīsšķautņaini [[ilkņi]], kas aug visu mūžu.<ref name="da"/> Ilkņi tai kalpo gan kā aizsardzības ierocis, gan kā darba rīks, uzrokot zemi. Meža cūkas ir vienīgie pārnadži, kas rok alas.<ref name="zoo"/> Apakšējie ilkņi kuiļiem ir apmēram 20 cm gari, reizēm 30 cm gari. Augšējie ilkņi tēviņiem ir izliekti uz augšu, un izvirzās uz āru, paceļot augšlūpu. To malas pret apakšējiem ilkņiem uzasinās asas kā naži. Mātītēm ilkņi ir mazāki, un to augšējie ilkņi ir uzliekti uz augšu tikai nedaudz. Vislabāk attīstītie ilkņi ir 6—8 gadus veciem kuiļiem. Vecākiem dzīvniekiem tie vairs nav tik izturīgi un var būt stipri aplauzti.<ref name="me"/> == Uzvedība == [[Attēls:Frischlinge mit Bachen.jpg|thumb|260px|Meža cūku mātītes veido lielus barus. Vienā barā dzīvo 2—3 sivēnmātes ar saviem mazuļiem un dzimumbriedumu nesasniegušiem jaunuļiem]] [[Attēls:Bache mit Frischlingen 2010.JPG|thumb|260px|Meža cūkām ļoti patīk peldes un dubļu vannas]] Pieauguši kuiļi ir vientuļnieki un klejotāji. Vecākie kuiļi ir ārkārtīgi piesardzīgi, vienā vietā uzturas ne vairāk kā divas [[diennakts|diennaktis]].<ref name="me"/> Toties jaunās mežacūkas dzīvo baros mātes ģimenē, kuras vada cūku māte; pārvietojoties tā parasti iet pirmā.<ref name="vid">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=97&what=36 |title=Videsvēstis: Mežacūka |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090209024242/http://videsvestis.lv/content.asp?ID=97&what=36 |archivedate={{dat|2009|02|09||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090209024242/http://videsvestis.lv/content.asp?ID=97&what=36 |date={{dat|2009|02|09||bez}} }}</ref> Grupā dzīvo apmēram 20 meža cūkas, reizēm ir novēroti bari, kuros ir pat 50 cūku. Barā ir 2—3 sivēnmātes, no kurām viena ir dominantā mātīte. Grupas struktūra visu laiku ir mainīga, atkarībā no pirmā gada sivēnu daudzuma, grupai ik pa laikam mēdz pievienoties kāds tēviņš. Ja tiek apdraudēta, meža cūka enerģiski aizstāvas, it sevišķi sivēnmāte ar mazuļiem. Meža cūku uzbrukumi [[cilvēki]]em parasti nav letāli, bet var radīt nopietnas traumas.<ref name="zoo"/> Ja meža cūka ir ievainota un jūt, ka tiek izsekota, tā ir īpaši agresīva un bīstama. Meža cūka ir ne tikai bīstama, bet arī viltīga. Tā spēj ne tikai izlikties beigta, bet arī māk noslēpties grūti pieejamās vietās.<ref name="lat"/> Meža cūkas ir apveltītas ar labu atmiņu un ilgi atceras vietas, kur sajutušas draudus.<ref>[http://www.tvnet.lv/viriesiem/hobiji/335333-medniekiem_cukas_jau_rok Medniekiem: cūkas jau rok]</ref> Baram ir raksturīgs nometnieku dzīves veids, ar noteiktu teritoriju.<ref name="me"/> [[Vasara]]s un [[rudens]] periodā, kad ir bagātīga [[veģetācija]], teritorija ir lielāka. Dienā bars noiet 2—15 [[Kilometrs|km]]. Ziemā bars pārvietojas minimāli, dažus simtus [[metrs|metrus]] vai [[kilometrs|kilometrus]], atkarībā no [[sniegs|sniega]] segas dziļuma. Savu teritoriju bars izstaigā pa iestaigātām takām. Atstājot un atgriežoties guļvietā, meža cūkas iet pret [[vējš|vēju]]. Gulēšanai meža cūkas iekārto migu, ko rudenī un ziemā iekārto ļoti rūpīgi. Tā parasti ir lēzena, taisnstūrveida bedre ar noapaļotiem stūriem. Miga tiek izklāta ar [[egles|egļu]] zariem, sausu zāli, niedrēm. Cūku māte migu iekārto kopā ar mazajiem sivēniem. Iepriekšējā gada sivēni migas taisa vairāku desmitu metru attālumā. Migas parasti tiek iekārtotas labi noslēptās vietās; biezā mežā kāda klajumiņa malā, zem lielām, kuplām eglēm, žagaru kaudzēs, [[niedres|niedru]] sanesumos vai iedobēs zem mazām eglītēm. Ziemā, ja ir dziļš sniegs, cūkas migas izmanto ilgāku laiku. Kuiļi guļ vieni, bieži apmetas [[Skudru dzimta|skudru]] pūžņos, reizēm iekārtojas salmu kaudzēs. Meža cūku apdzīvotās vietās vienmēr ir dubļu vannas un novērojami [[koki]], gar kuriem cūkas berzējas. Meža cūkas labi peld. Karstā vasarā tās vārtās īpaši intensīvi.<ref name="me"/> Meža cūka kopumā ir [[diena]]s [[dzīvnieks]], un tā ir aktīva no ausmas līdz rietam. Dienas laikā tā mēdz atpūsties, kā arī [[nakts|naktīs]] meža cūkas guļ. Meža cūkai ir vāja [[redze]], toties tai ir ļoti labi attīstīta [[dzirde]] un [[oža]]. Tā var saost kukaiņu kāpurus augsnē pat līdz 10 cm dziļumam, bet cilvēku siltā, bezvēja laikā tā saož līdz 500 soļu attālumam.<ref name="me"/> Galvenie meža cūku dabiskie ienaidnieki ir [[pelēkais vilks]], [[tīģeris]] un [[svītrainā hiēna]]. Mazuļus medī lielās [[čūska]]s, plēsīgie [[putni]] un dažādi savvaļas [[kaķi]]. == Barība == Meža cūkas ir visēdājas un ēd gandrīz jebko, ko var atrast, bet 90% barības ir augu izcelsmes.<ref name="zoo"/> Barība tiek meklēta, rakņājoties [[augsne|augsnē]]. Uzrušinātajās vietās sadīgst dažādi [[augi]]. Niedrājos meža cūkas meklē niedru saknes, ierobežojot [[ūdens|ūdeņu]] aizaugšanu.<ref name="vid"/> Kopumā tās barojas ar [[zālaugi|zāli]], ozolzīlēm, [[rieksti]]em, [[sēklas|sēklām]], [[ogas|ogām]], [[saknes|saknēm]], gumiem, [[kukaiņi]]em, [[slieka|sliekām]], [[gliemji]]em, maziem [[rāpuļi]]em, [[putni]]em un to [[ola|olām]], ievainotiem dzīvniekiem, [[maita|maitu]] un atkritumiem.<ref name="zoo"/> Garšo visi kultūraugi: [[kukurūza]]s graudi, [[zirņi]], [[auzas]], [[kvieši]], [[kartupeļi]], arī [[tauriņzieži]], [[graudzāle]]s un [[krustzieži]]. Diennaktī patērē 2,5—6 kg barības. Smagos barošanās apstākļos novēro kanibālismu.<ref name="vid"/> Reizēm meža cūkas nomedī jaunus briedēnus. [[Austrālija|Austrālijā]] ir zināmi gadījumi, kad tās medī [[aita|jērus]]. == Vairošanās == [[Attēls:Sus scrofa piglet.jpg|thumb|left|220px|Lai gan mazuļi parasti dzimst pavasarī, reizēm tie piedzimst rudenī]] [[Riests]] meža cūkām sākas [[novembris|novembrī]] un beidzas [[decembris|decembrī]].<ref name="vid"/> Starp tēviņiem notiek asas riesta cīņas.<ref name="zoo"/> Riesta beigās kuiļi ir stipri novārguši, zaudējot pat līdz 20% no masas.<ref name="me"/> Meža cūkām ir [[poligāmija|poligāmas]] attiecības; viens kuilis parasti apaugļo 1—3 cūkas. Visbiežāk cūku riesta barā ir vairāki vaislas spējīgi kuiļi, no kuriem viens ir vadošais. Riesta bars ir ļoti kustīgs, dzīvnieki reti atpūšas vai ēd.<ref name="me"/> Dzimumbriedumu mātītes sasniedz 1,5 gadu vecumā, kuiļi 3 gadu vecumā. Grūsnība ilgst 120—130 dienas. Mazuļi dzimst [[aprīlis|aprīlī]] vai [[maijs|maija]] sākumā, bet novēroti arī ļoti vēli metieni, kad mazus, svītrainus sivēnus sastop vēl vēlu rudenī.<ref name="zoo"/> Visbiežāk šie sivēni iet bojā.<ref name="me"/> Mātīte pirms mazuļu dzimšanas iekārto migu, metienā dzimst 5—7 sivēni, reizēm 12.<ref name="vid"/> Mazuļus māte zīda ar pienu 2,5—3,5 mēnešus, bet, kad mazuļi ir 2—3 nedēļas veci, tie parādās ārpus midzeņa un sāk mācīties meklēt barību.<ref name="zoo"/> Meža cūkas dzīvo 10—12 gadus, bet zināmi arī 27 gadus nodzīvojuši dzīvnieki.<ref name="zoo"/> == Klasifikācija == Meža cūkām kopumā ir 4 pasugu grupas: '''rietumu grupa''', kas dzīvo [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]; '''Indijas grupa''', kas dzīvo [[Indija|Indijā]], [[Himalaji|Himalajos]], [[Irāna|Irānā]] un [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]; '''austrumu grupa''', kas dzīvo [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrtumāzijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Mongolija|Mongolijā]] un [[Sibīrija|Sibīrijā]]; '''Indoķīnas grupa''', kas dzīvo [[Indonēzija|Indonēzijā]], [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Sumatra|Sumatrā]] un [[Malaizija|Malaizijā]]. Grupās tās tiek iedalītas, vadoties pēc [[asaru kauls|asaru kaula]] izmēra un formas. === Rietumu grupa === * '''[[Eiropas meža cūka]]''' (''Sus scrofa scrofa''): visbiežāk sastopamā meža cūka, sākot ar [[Francija|Franciju]] rietumos un beidzot ar [[Urāli|Urālu]] kalniem [[Krievija|Krievijā]]. Šī pasuga ir introducēta arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]].<ref name="Nera">Scheggi, Massimo, La Bestia Nera: Caccia al Cinghiale fra Mito, Storia e Attualità, 1999, {{ISBN|88-253-7904-8}}</ref> * '''[[Ibērijas meža cūka]]''' (''Sus scrofa baeticus''): neliela auguma meža cūku pasuga, sastopama [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]].<ref name="Nera"/> * '''[[Kastīlijas meža cūka]]''' (''Sus scrofa castilianus''): nedaudz lielāka kā Ibērijas meža cūka, apdzīvo [[Spānija]]s ziemeļus.<ref name="Nera" /> * '''[[Sardīnijas meža cūka]]''' (''Sus scrofa meridionalis''): maza auguma, gandrīz bez krēpēm, dzīvo [[Korsika|Korsikā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]] un [[Andalūzija|Andalūzijā]].<ref name=Groves>Colin Groves (2008), ''Current views on the taxonomy and zoogeography of the genus Sus.'' Pp. 15-29 ''in'' Albarella, U., Dobney, K, Ervynck, A. & Rowley-Conwy, P. Eds. (2008). ''Pigs and Humans: 10,000 Years of Interaction''. Oxford University Press. {{ISBN|978-0-19-920704-6}}</ref> * '''[[Itālijas meža cūka]]''' (''Sus scrofa majori''): mazāka par Eiropas meža cūku, bet ar augstāku un platāku galvaskausu. Dzīvo [[Itālija]]s centrālajā un dienvidu daļā. Kopš {{g_dek|1950|D}} tiek intensīvi krustota ar Eiropas meža cūkām.<ref name="Nera"/> * '''[[Kaukāza meža cūka]]''' (''Sus scrofa attila''): Liela auguma pasuga, garām krēpēm, dzeltenbrūnu kažoku. Dzīvo, sākot ar [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] un beidzot ar [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Irāna|Irānu]] ietverot.<ref name=Groves/> * '''[[Magribas meža cūka]]''' (''Sus scrofa algira''): tuvu radniecīga Eiropas meža cūkai, bet ir par to mazāka un ar garākiem ilkņiem, dzīvo [[Ziemeļāfrika]]s [[Magriba]]s terotorijās. Iespējams šī nav atsevišķa pasuga, bet pieder Eiropas meža cūku pasugai.<ref name=Kingdon>Kingdon, J. (1997). The Kingdon Guide to African Mammals. Academic Press Limited. {{ISBN|0-12-408355-2}}</ref> * '''[[Balkānu meža cūka]]''' (''Sus scrofa lybica''): maza auguma, gaiši matota un gandrīz bez krēpēm, dzīvo [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Nīla]]s deltā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Balkānu pussala|Balkānos]].<ref name=Groves/> * '''[[Sudānas meža cūka]]''' (''Sus scrofa sennaarensis''): dzīvo [[Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Sudāna]]s ziemeļos. Populācija izmira {{g_dek|1900|L}}, introducēta no jauna, izmantojot Eiropas meža cūkas, tādēļ jaunā populācija ir piederīga Eiropas meža cūku saimei, un ''S. s. sennaarensis'' ir sinonīms ''S. s. scrofa''.<ref name=Kingdon/> Toties mūsdienu meža cūkas, kas dzīvo Sudānā ir pārmežojušās [[mājas cūka]]s.<ref name=Kingdon/> * '''[[Tjanšana meža cūka]]''' (''Sus scrofa nigripes''): gaiši matotas meža cūkas ar tumšām kājām, dzīvo [[Tjanšana kalni|Tjanšana kalnos]] un [[Centrālāzija|Centrālāzijā]].<ref name=Groves/> === Indijas grupa === [[Attēls:Sus scrofa cristatus Ranthambore 0.jpg|thumb|220px|[[Indijas meža cūka]] (''Sus scrofa cristatus'')]] * '''[[Indijas meža cūka]]''' (''Sus scrofa cristatus''): ķermeņa uzbūve vieglāka kā Eiropas meža cūkai, [[galva]] lielāka un šņukurs smailāks, [[ausis]] mazākas un smailākas. Matojums garš, melnas akotspalvas. Piere plakana, toties Eiropas meža cūkai piere izliekta.<ref name=Groves/><ref name= Sterndale>[http://www.gutenberg.org/files/19550/19550-h/19550-h.htm#ill116 ''Natural History of the Mammalia of India and Ceylon'', by Robert A. Sterndale]</ref> Dzīvo, sākot ar [[Himalaji]]em un beidzot ar [[Indija]]s centrālo un dienvidu daļu, kā arī apdzīvo teritorijas virzienā uz austrumiem līdz [[Indoķīnas pussala|Indoķīnai]].<ref name=Groves/> * '''[[Dienvidindijas meža cūka]]''' (''Sus scrofa affinis''): mazāka par Indijas meža cūku, dzīvo Indijas dienvidos un [[Šrilanka|Šrilankā]].<ref name=Groves/> * '''[[Irānas meža cūka]]''' (''Sus scrofa davidi''): maza auguma, garām krēpēm, gaiši brūna, dzīvo [[Irāna]]s dienvidos, [[Gudžarāta|Gudžarātā]] un iespējams [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]].<ref name=Groves/> === Austrumu grupa === * '''[[Mandžūrijas meža cūka]]''' (''Sus scrofa ussuricus''): vislielākā meža cūku pasuga, gandrīz bez krēpēm, ar biezu kažoku, kas vasarā ir melns, bet ziemā dzeltenpelēks.<ref name=Groves/> Dzīvo [[Mandžūrija|Mandžūrijā]] un [[Koreja|Korejā]].<ref name=Groves/> * '''[[Japānas meža cūka]]''' (''Sus scrofa leucomystax''): maza auguma, gandrīz bez krēpēm, kažoks dzletenbrūns, dzīvo [[Japāna|Japanā]], izņemot [[Hokaido]] salu un [[Rjūkjū salas]].<ref name=Groves/> * '''[[Rjūkjū meža cūka]]''' (''Sus scrofa riukiuanus''): maza auguma, dzīvo [[Rjūkjū salas|Rjūkjū salās]].<ref name=Groves/> * '''[[Taivānas meža cūka]]''' (''Sus scrofa taivanus''): maza auguma, melnīgsnēja meža cūka, dzīvo [[Taivāna (sala)|Taivānā]].<ref name=Groves/> * '''[[Ķīnas meža cūka]]''' (''Sus scrofa moupinensis''): maza auguma, īsām krēpēm, apdzīvo lielāko daļu [[Ķīna]]s un [[Vjetnama|Vjetnamu]]. Pasugai ir ievērojamas atšķirības atkarībā no ģeogrāfiskās vietas, iespējams tās ir vairākas pasugas, kas šobrīd tiek klasificētas kā viena pasuga.<ref name=Groves/> * '''[[Sibīrijas meža cūka]]''' (''Sus scrofa sibiricus''): maza auguma, dzīvo [[Mongolija|Mongolijā]] un [[Aizbaikāls|Aizbaikālā]].<ref name=Groves/> === Indoķīnas grupa === * '''[[Lentes meža cūka]]''' (''Sus scrofa vittatus''): neliela auguma, īsu purnu un reti matota, uz purna tai ir balti matota lente.<ref name=Groves/><ref>Francis, C. M. (2008). ''A Guide to the Mammals of Southeast Asia.'' Princeton University Press. {{ISBN|978-0-691-13551-9}}</ref> Dzīvo [[Malakas pussala|Malakas pussalā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]], sākot ar [[Sumatra|Sumatru]] un [[Java (sala)|Javu]] austrumos un beidzot ar [[Komodo|Komodo salu]] rietumos.<ref name=Groves/> === Mājas cūka === [[mājas cūka|Mājas cūku]] (''Sus scrofa domestica'') vienmēr nodala no pārējām pasugu grupām, izdalot to atsevišķi vienu pašu. == Mitoloģija, reliģija un vēsture == [[Attēls:Varahadev.jpg|thumb|220px|[[Višnu]] avatārs Varaha, [[12. gadsimts]]]] [[Attēls:Calydonian hunt.jpg|220px|thumb|Kalidonas mežakuiļa medības]] [[Grieķu]] mitoloģijā ir pazīstamas divas cūkas: [[Kalidonas mežakuilis]] un [[Erimanta mežakuilis]]. Negantākais ir bijis Kalidonas mežakuilis. [[Artemīda]] apvainojās uz [[Kalidona]]s pilsētas valdnieku Oineju, jo tas nebija ziedojis Artemīdai labāko daļu no jaunās ražas. Par sodu Artemīda uzsūtīja milzīgu mežakuili, kas izpostīja laukus UN nogalināja cilvēkus. Oinejs sarīkoja medības, lai noķertu neganto mežakuili. Medības vadīja viņa dēls Meleagrs un tajās piedalījās izcilākie [[Grieķija]]s varoņi. Kad suņi izdzina mežakuili no meža, tas uzbruka medniekiem un daudzus ievainoja. Zvēru beidzot ar šķēpu nogalināja Meleagrs.<ref name="zoo"/> Arī Erimanta mežakuilis bija mežonīgs dzīvnieks. Tas dzīvojis Erimanta kalnā un izpostīja gandrīz visu Arkādiju. [[Hērakls]] saņēma [[Mikēnas|Mikēnu]] valdnieka Eristeja devis uzdevumu, noķert zvēru. Hērakls paveica uzdevumu un savu ceturto varoņdarbu. Viņš trenkāja kuili tik ilgi pa kalnu dziļo sniegu, kamēr tas nokusa, tad sasēja un aizveda zvēru uz Mikēnām.<ref name="zoo"/> [[ķelti|Ķeltu]] mitoloģijā meža cūka vienmēr tika ziedota [[galli|Gallu]] dievietei [[Arduina]]i. Medības ir atspoguļotas vairākos ķeltu un [[īri|īru]] mitoloģiskajos stāstos. [[Hindu]] mitoloģijā trešais [[Višnu]] avatārs (iemiesošanās veids) bija Varaha — mežakuilis. Ķīnas [[horoskops|horoskopā]] viena no 12 [[zodiaks|zodiaka]] zīmēm ir mežakuilis, lai gan [[latviešu valoda|latviešu valodā]] to parasti tulko kā [[Cūkas gads|cūkas gadu]]. [[Tacits]] savā aprakstā par zemēm ārpus [[Senā Roma|Romas]] valsts apraksta arī [[balti|baltus]] — aistus. Tacits raksta: "Kā sava kulta emblēmu viņi (aisti) valkā mežakuiļa masku, kas aizstāj bruņas un aizsardzību, un nodrošina tās dievinātāju pat starp ienaidniekiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/T/ta/tacits/teksts/fragm_latv.htm |title=Kornēlija Tacita De Germania |access-date={{dat|2010|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080419135642/http://www.historia.lv/alfabets/T/ta/tacits/teksts/fragm_latv.htm |archivedate={{dat|2008|04|19||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080419135642/http://www.historia.lv/alfabets/T/ta/tacits/teksts/fragm_latv.htm |date={{dat|2008|04|19||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20101027121112/http://www.bbc.co.uk/nature/species/Wild_boar BBC: Wild Boar] * [http://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/suidae/ Latvijas daba: Mežacūka] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cūkas]] [[Kategorija:Latvijas zīdītāji]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes fauna]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu fauna]] [[Kategorija:Centrālāzijas fauna]] [[Kategorija:Dienvidāzijas fauna]] [[Kategorija:Dienvidaustrumāzijas fauna]] [[Kategorija:Austrumāzijas fauna]] [[Kategorija:Austrālijas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] [[Kategorija:Indijas fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] [[Kategorija:Ķīnas fauna]] [[Kategorija:Taivānas fauna]] [[Kategorija:Mjanmas fauna]] [[Kategorija:Laosas fauna]] [[Kategorija:Taizemes fauna]] [[Kategorija:Malaizijas fauna]] [[Kategorija:Indonēzijas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] 8i5xw1k6zmzbuz0gun0dvcjqb0afv5t 0 104952 3675194 3674927 2022-08-24T17:04:35Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|bijušo trolejbusu maršrutu Rīgā|20. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 20. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Latvijas Universitāte]] |uz = [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |karte = [[File:20trol.png|20trol]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|1980|09|29|L}} |slēgts = {{dat|2018|03|05|L}} |kopējais garums = 6,7 km<br />(3,1 km / 3,6 km) |pieturu skaits = 10 (6 / 4) |transporta vienīb = 1 (darbdienās) 1 (brīvdienās) |apkalpoja = [[Rīgas satiksme]]<br>1. trolejbusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 55 317 (2015) <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru], rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} |plānots atklāt=2022. gada 1. septembrī (atjaunošana)}} '''20. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tika pārvadāti no [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma apkārtnes pilsētas centrā, blakus [[Latvijas Universitāte]]i (galapunkts saucās ''Latvijas Universitāte''), pa [[Salu tilts|Salu tiltu]] līdz [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas Televīzijas administratīvajai ēkai]] [[Zaķusala|Zaķusalā]] (galapunkts – ''Televīzijas centrs''). [[Attēls:20. maršruta trolejbuss 04.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss iegriežas galapunktā Zaķusalā. 2018. gads]] [[Attēls:20. maršruta trolejbuss 01.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss uz nobrauktuves no Salu tilta. 2018. gads]] [[Attēls:20. maršruta trolejbuss 07.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss galapunktā Inženieru ielā. 2018. gads]] 20. trolejbusu maršruta kopējais garums bija 6,7 km, tādējādi tas uzskatāms par tobrīd visīsāko trolejbusu satiksmes līniju, virziena ''Latvijas Universitāte'' — ''Televīzijas centrs'' kopējais garums sasniedza 3,1 km, bet virziena ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' - 3,6 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> 20. trolejbusu maršrutā uz slēgšanas brīdi kursēja tikai 1 trolejbuss, kurš laika posmā no plkst. 7:18 līdz plkst. 23:56 veica 52 reisus dienā. Tāpat arī brīvdienās - tikai 1 trolejbuss, kurš no plkst. 15:32 līdz plkst. 23:56 veica 26 reisus. Pasažieru pārvadājumus maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 1. trolejbusu parks. Maršrutu slēdza 2018. gada 5. martā. 20. trolejbusu maršruts tika atjaunots 2022 .gada 1. septembrī, vienlaikus slēdzot [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}</ref> == Vēsture == 20. trolejbusu maršruts atklāts [[1980]]. gada [[29. septembris|29. septembrī]], sākotnēji pārvadājumi tika veikti no [[Ganību dambis|Ganību dambja]], [[Pētersalas iela|Pētersalas]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielas]] krustojuma apkārtnes tagadējās [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] dienvidos gar [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālo dzelzceļa staciju]], pa [[Avotu iela (Rīga)|Avotu ielu]] līdz apgriešanās lokam pie [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara]] un [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielas]] krustojuma [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]] (līnijas nosaukums: ''Pētersalas iela'' — ''1905. gada parks'').<ref name="RS grāmata">Andris Biedriņš un Edvīns Liepiņš. ''Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām''. Rīga, 2015. 227. lpp. {{ISBN|978-9934-14-715-9}}</ref> Veicot izmaiņas sabiedriskā transporta tīklā, [[1985]]. gadā maršruts no Grīziņkalna tika saīsināts līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai (''Pētersalas iela'' — ''Centrālā stacija'').<ref name="RS grāmata" /> No [[1988]]. gada [[20. marts|20. marta]] darbdienās trolejbusi uzsāka kursēt no Pētersalas ielas galapunkta cauri centram pa [[Salu tilts|Salu tiltu]] līdz [[Mūkusalas rotācijas aplis|Mūkusalas rotācijas aplim]], nodrošinot biežāku kursēšanas intervālu līdz plastmasas izstrādājumu rūpnīcai "[[Ausma (uzņēmums)|Ausma]]" [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatves]] sākumā (''Pētersalas iela'' — ''Rūpnīca "Ausma"''), bet brīvdienās - līdz parfimērijas un kosmētikas rūpnīcai "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" [[Mālu iela (Rīga)|Mālu ielā]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]] (''Pētersalas iela'' — ''Rūpnīca "Dzintars"'').<ref name="RS grāmata" /> [[1980. gadi|1980. gadu]] otrajā pusē, pabeidzot [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas Televīzijas administratīvā kompleksa]] būvniecību [[Zaķusala|Zaķusalā]], radās nepieciešamība nodrošināt tur strādājošos ar ērtu sabiedriskā transporta satiksmi līdz pilsētas centrālajai daļai, tā tika nolemts izbūvēt aptuveni 900 metru garu trolejbusu kontakttīkla atzaru no Salu tilta pa estakādēm līdz jaunās televīzijas ēkas pakājei. Līnijas atklāšanā finansiāli palīdzēja arī pati [[Latvijas Televīzija]]. Tā [[1990]]. gada [[22. decembris|22. decembrī]] tika izmainīts 20. trolejbusu maršruts, saīsinot to no galapunkta ''Pētersalas iela'' līdz [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojumam blakus [[Latvijas Universitāte]]i, tālāk novirzot to no Salu tilta uz jauno televīzijas kompleksu Zaķusalā, [[Zaķusalas krastmala|Zaķusalas krastmalā]]. Izmaiņas attiecās gan uz darbdienu, gan brīvdienu kustības sarakstiem.<ref name="RS grāmata" /> [[2018]]. gada [[Februāris|februāra]] vidū, pamatojoties uz veiktajiem pasažieru plūsmas mērījumiem, pieņemts lēmums no [[5. marts|5. marta]] slēgt maršrutu, tā vietā turpmāk norīkots [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. maršruta autobuss]], kurā pasažierus pārvadā „[[Rīgas satiksme|Rīgas satiksmes]]” apakšuzņēmējs „[[Rīgas mikroautobusu satiksme]]” ar mazākas ietilpības transportlīdzekļiem - minibusiem.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|2|21|SK}}</ref> Līdz slēgšanas brīdim 20. trolejbusu maršruts bija vismazāk noslogotais sabiedriskā transporta maršruts Rīgā.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/janvari-tramvajos-trolejbusos-un-autobusos-parvadati-11-816-668-pasazieri/ Janvārī tramvajos, trolejbusos un autobusos pārvadāti 11 816 668 pasažieri]{{Novecojusi saite}}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|2|28|SK}}</ref> Pēdējais trolejbuss no Zaķusalas TV centra reisā devās 2018. gada [[4. marts|4. martā]] plkst. 23:30. 2022. gada 20. augustā tika paziņots, ka maršruts tiks atjaunots sākot ar 1. septembri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}</ref> To padarīja iespējamu tas, ka 2018. gadā slēgtajā posmā Zaķusalā netika noņemts [[kontakttīkls]].<ref name=":0" /> == Maršruts == Virzienā ''[[Latvijas Universitāte]]'' — ''[[Latvijas Televīzijas augstceltne| Televīzijas centrs]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]] un [[Zaķusalas krastmala]]. Virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Zaķusalas krastmala, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] un Inženieru iela. === Pieturvietas === [[Attēls:20. trolejbuss Inženieru ielā.JPG|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss pagriezienā no Merķeļa ielas uz Inženieru ielu (galapunkts - ''Latvijas Universitāte''). 2010. gads]] [[Attēls:20. trolejbuss Zakusalaa.JPG|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss galapunktā Zaķusalā. 2009. gads]] 20. trolejbusu maršrutā bija 10 pieturas, virzienā ''Latvijas Universitāte'' — ''Televīzijas centrs'' - 6 pieturas, savukārt virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' – tikai 4 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Latvijas Universitāte |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 4 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 6 | Televīzijas centrs |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Televīzijas centrs |- | align="center" | 2 | Gogoļa iela |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija |- | align="center" | 4 | Latvijas Universitāte |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā ''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])'' — ''Ganību dambis'' — ''[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]] un [[Zaķusalas krastmala]]. Virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Ganību dambis'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Zaķusalas krastmala, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris, Pulkveža Brieža iela, Ganību dambis un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. === Pieturvietas === Virzienā ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' — ''Ganību dambis'' — ''Televīzijas centrs'' bija 13 pieturas, tikpat daudz pieturu tika apkalpotas arī atpakaļceļā ''Televīzijas centrs'' — ''Ganību dambis'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 7 | Raiņa bulvāris |- | align="center" | 8 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 11 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 13 | Televīzijas centrs |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Televīzijas centrs |- | align="center" | 2 | Gogoļa iela |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija |- | align="center" | 4 | Merķeļa iela |- | align="center" | 5 | Inženieru iela |- | align="center" | 6 | [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 7 | Dzirnavu iela |- | align="center" | 8 | Pētersalas iela |- | align="center" | 9 | Lugažu iela |- | align="center" | 10 | Rankas iela |- | align="center" | 11 | Rāmuļu iela |- | align="center" | 12 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 13 | Ganību dambis |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ RP SIA "Rīgas satiksme" oficiālā mājaslapa] * {{youtube|LKgtLJViKWg|20. trolejbusu maršruts virzienā "Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs" 2010. gada augustā}} * {{youtube|W6ovxM9paXY|20. trolejbusu maršruts virzienā "Televīzijas centrs — Latvijas Universitāte" 2010. gada augustā}} * {{youtube|mp2wTFiNBn8|20. trolejbusu maršruts virzienā "Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs" ziemā (filmēts caur salona logu)}} * {{youtube|g9tzVYWE5Fw|20. trolejbusu maršruts virzienā "Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs" 2012. gada martā (filmēts caur salona logu)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|20]] rhh911is0lehlxq8bfj0wp217a3q5nx 0 109663 3675385 3674955 2022-08-25T05:29:04Z ScAvenger 1630 /* Vēsture */ varēja saprast, ka kursēja no laukuma līdz piemineklim wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 6. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] |uz = [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 9,7 km<br />(5,1 km / 4,6 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 20 (10 / 10) |transporta vienības = 3 (darbadienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |apkalpoja = [[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|TTP]]<br>2. trolejbusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''6. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tika pārvadāti no [[Piemineklis Latviešu strēlniekiem|Pieminekļa Latviešu strēlniekiem]] pakājes [[Latviešu strēlnieku laukums|Latviešu strēlnieku laukumā]] netālu no [[Akmens tilts|Akmens tilta]], [[11. novembra krastmala]]s, [[Grēcinieku iela]]s un [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielas]] krustojuma no vienas puses un [[Latvijas Okupācijas muzejs|Latvijas Okupācijas muzeju]], [[Melngalvju nams|Melngalvju namu]] un [[Rātsnams (Rīga)|Rātsnamu]] ar tā [[Rātslaukums (Rīga)|laukumu]] no otras puses (galapunkts saucās ''Rātslaukums'') [[Vecrīga|Vecrīgā]] pāri Akmens tiltam cauri [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]] līdz galapunktam [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielā]] blakus [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai]] (galapunkts saucās ''Klīniskā slimnīca''). 6. trolejbusu maršruta kopējais garums bija 9,7 km, virziena ''Rātslaukums — Klīniskā slimnīca'' garums sasniedza 5,1 km, bet virziena ''Klīniskā slimnīca — Rātslaukums'' - 4,6 km. Pasažieru pārvadājumus maršrutā veica RP SIA ''[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde]]'' 2. trolejbusu parks. == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1958. gadā un kursēja no Klīniskās slimnīcas līdz [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma ielai]] [[Teika (Rīga)|Teikas]] mikrorajonā. Vēlāk to saīsināja līdz Rūpnīcai "[[VEF]]", braukšanai virzienā uz Klīnisko slimnīcu trolejbusi apgriezās [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Struktoru iela|Struktoru ielu]] krustojumā. Ap 1966. gadu maršrutu pagarināja pa Biķernieku, [[Kastrānes iela|Kastrānes]] un [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielām]] līdz [[Purvciems (Rīga)|Purvciemam]], apgriešanas loks atradās [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]] un Vaidavas ielu krustojumā. Vēlāk maršrutu saīsināja līdz [[Brīvības piemineklis|Brīvības piemineklim]], bet 1980. gadu beigās, likvidējot trolejbusu satiksmi [[Vecrīga|Vecrīgā]], saīsināja līdz [[Latviešu strēlnieku laukums|Latviešu strēlnieku laukumam]]. 1996. gadā maršrutu vēl nedaudz saīsināja no Klīniskās slimnīcas līdz [[Piemineklis Latviešu strēlniekiem|Latviešu strēlnieku piemineklim]].<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1996/1996_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1996. — 2000.], riga.mashke.org</ref> Maršruts tika slēgts [[2004]]. gada [[1. augusts|1. augustā]], apvienojot to ar [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5. trolejbusu maršrutu]] (''[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] — [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]'').<ref name="RS grāmata">Andris Biedriņš un Edvīns Liepiņš. ''Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām''. Rīga, 2015. 227. lpp. {{ISBN|978-9934-14-715-9}}</ref> == Maršruts == Virzienā ''[[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]'' — ''[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: [[Latviešu strēlnieku laukums]], [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu iela]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Mazā Bezdelīgu iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] un [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu iela]]. Virzienā ''Klīniskā slimnīca'' — ''Rātslaukums'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Pilsoņu iela, [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], Mārupes iela, Nometņu iela, Lapu iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Daugavgrīvas iela, Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts un Latviešu strēlnieku laukums. === Pieturvietas === 6. trolejbusu maršrutā bija 20 pieturas, katrā virzienā pa 10 pieturām. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Rātslaukums |- | align="center" | 2 | [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]] |- | align="center" | 3 | Kalnciema iela |- | align="center" | 4 | Baložu iela |- | align="center" | 5 | Melnsila iela |- | align="center" | 6 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center" | 7 | Nometņu iela |- | align="center" | 8 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 9 | Tukuma iela |- | align="center" | 10 | Klīniskā slimnīca |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Klīniskā slimnīca |- | align="center" | 2 | Tukuma iela |- | align="center" | 3 | Āgenskalna tirgus |- | align="center" | 4 | Lapu iela |- | align="center" | 5 | Kapseļu iela |- | align="center" | 6 | Kalnciema iela |- | align="center" | 7 | Daugavgrīvas iela |- | align="center" | 8 | Uzvaras bulvāris |- | align="center" | 9 | Kuģu iela |- | align="center" | 10 | Rātslaukums |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|06]] qc9dna4t733dsyruhv97yj219a0p05f 0 114336 3675181 2822411 2022-08-24T16:44:43Z Kaamis007 67303 par nosaukumu vēsturi wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Krustabaznīcas iela | attēls = Krustabaznīcas iela.jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = Riga Krustabaznicas iela karte.png | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apkaime = [[Teika (Rīga)|Teika]] | ielas garums = 1070 m | atklāta = | vēst nosaukumi = {{ubl|Huzāru iela|Nākotnes iela}} | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = [[Rīgas Krusta baznīca]] | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = nav }} '''Krustabaznīcas iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Teika (Rīga)|Teikas]] un [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimēs. Krustabaznīcas iela sākas pie [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatves]] un beidzas pie [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu ielas]] krustojuma. Krustabaznīcas ielā ir 2 braukšanas joslas. Ielas kopējais garums ir 1070 metru. == Vēsture == Ielu sarakstos Krustabaznīcas iela minēta 1914. gadā kā '''Huzāru iela'''. 1936. gadā pirmo reizi iela tika pārsaukta par '''Krustabaznīcas ielu''', pie tās esošās [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīcas]] vārdā. 1940. gadā, līdz ar padomju okupāciju, tā ieguva jaunu nosaukumu — '''Nākotnes iela''', bet vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, atguva Krustabaznīcas ielas nosaukumu. 1944. gadā, atkal mainoties režīmam, atgriežas Nākotnes ielas nosaukums. 1992. gadā iela atguva Krustabaznīcas ielas nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/infrastruktura/ielas/|title=Čiekurkalna līnijas un šķērslīnijas|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-24}}</ref> == Ielu savienojumi == Krustabaznīcas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] * [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] * [[Bērzpils iela (Rīga)|Bērzpils iela]] * [[Čiekurkalna 2. līnija (Rīga)|Čiekurkalna 2. līnija]] * [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] == Skatīt arī == * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Teika (Rīga)|Teika]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Teikā]] [[Kategorija:Ielas Čiekurkalnā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 28ecstukzqkt2a5b1gkz97v1fpj5kfi 3675471 3675181 2022-08-25T09:09:45Z Kaamis007 67303 atsauces wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Krustabaznīcas iela | attēls = Krustabaznīcas iela.jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = Riga Krustabaznicas iela karte.png | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apkaime = [[Teika (Rīga)|Teika]] | ielas garums = 1070 m | atklāta = | vēst nosaukumi = {{ubl|Huzāru iela|Nākotnes iela}} | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = [[Rīgas Krusta baznīca]] | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = nav }} '''Krustabaznīcas iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Teika (Rīga)|Teikas]] un [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimēs. Krustabaznīcas iela sākas pie [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatves]] un beidzas pie [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu ielas]] krustojuma. Krustabaznīcas ielā ir 2 braukšanas joslas. Ielas kopējais garums ir 1070 metru. == Vēsture == Ielu sarakstos Krustabaznīcas iela minēta 1914. gadā kā '''Huzāru iela'''. 1936. gadā pirmo reizi iela tika pārsaukta par '''Krustabaznīcas ielu''', pie tās esošās [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīcas]] vārdā. 1940. gadā, līdz ar padomju okupāciju, tā ieguva jaunu nosaukumu — '''Nākotnes iela''', bet vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, atguva Krustabaznīcas ielas nosaukumu. 1944. gadā, atkal mainoties režīmam, atgriežas Nākotnes ielas nosaukums. 1992. gadā iela atguva Krustabaznīcas ielas nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/infrastruktura/ielas/|title=Čiekurkalna līnijas un šķērslīnijas|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-24}}</ref> == Ielu savienojumi == Krustabaznīcas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] * [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] * [[Bērzpils iela (Rīga)|Bērzpils iela]] * [[Čiekurkalna 2. līnija (Rīga)|Čiekurkalna 2. līnija]] * [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] == Atsauces == <references /> == Skatīt arī == * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Teika (Rīga)|Teika]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Teikā]] [[Kategorija:Ielas Čiekurkalnā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] gnjph3eiggu5bx9zix946d87g4f9vbg 3675472 3675471 2022-08-25T09:13:23Z Kaamis007 67303 precizēju tekstu wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Krustabaznīcas iela | attēls = Krustabaznīcas iela.jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = Riga Krustabaznicas iela karte.png | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apkaime = [[Teika (Rīga)|Teika]] | ielas garums = 1070 m | atklāta = | vēst nosaukumi = {{ubl|Huzāru iela|Nākotnes iela}} | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = [[Rīgas Krusta baznīca]] | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = nav }} '''Krustabaznīcas iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Teika (Rīga)|Teikas]] un [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] apkaimēs. Krustabaznīcas iela sākas pie [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatves]] un beidzas pie [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu ielas]] krustojuma. Krustabaznīcas ielā ir 2 braukšanas joslas. Ielas kopējais garums ir 1070 metru. == Vēsture == Ielu sarakstos Krustabaznīcas iela minēta 1914. gadā kā '''Huzāru iela'''. 1936. gadā pirmo reizi iela tika pārsaukta par '''Krustabaznīcas ielu''', pie tās esošās [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīcas]] vārdā. 1940. gadā, līdz ar padomju okupāciju, tā kļuva par '''Nākotnes ielu''', bet vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, atguva Krustabaznīcas ielas nosaukumu. 1944. gadā, atkal mainoties režīmam, atgriezās Nākotnes ielas nosaukums. 1992. gadā iela atguva Krustabaznīcas ielas nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/infrastruktura/ielas/|title=Čiekurkalna līnijas un šķērslīnijas|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-24}}</ref> == Ielu savienojumi == Krustabaznīcas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] * [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] * [[Bērzpils iela (Rīga)|Bērzpils iela]] * [[Čiekurkalna 2. līnija (Rīga)|Čiekurkalna 2. līnija]] * [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] == Atsauces == <references /> == Skatīt arī == * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Teika (Rīga)|Teika]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Teikā]] [[Kategorija:Ielas Čiekurkalnā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] qzfd8hoot6wz36ikesc3r7yw6ztipkf 0 116322 3675362 3669778 2022-08-25T01:59:30Z Kwamikagami 5467 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Peace symbol (bold).svg|right|thumb|Pacifistu zīme]] '''Pacifisms''' ({{val-la|pacificus}} — ‘samierināšana’) ir politiska kustība, kas nosoda [[karš|karu]] un cīnās par to nepieļaušanu. Pacifisma piekritēji noliedz jebkāda kara vajadzību, tostarp, pat atbrīvošanas cīņās tā amorālās dabas dēļ. Pacifisti uzskata, ka kari jānovērš ar tā amorālo aspektu skaidrošanu, miera [[manifestācija|manifestācijām]]. Pacifisms ir bijis dažādu austrumu [[reliģija|reliģiju]], piemēram, [[budisms|budisma]] sastāvdaļa. Arī agrīnajā [[kristietība|kristietībā]] pacifistiskām idejām bija nozīmīga loma. Pirmās politiskās kustības, kuras propagandēja pacifismu, radās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās Eiropā un ASV. {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politiski termini]] psor9ueyrbppluwny38ohiqnpnoupux 0 120582 3675038 3563708 2022-08-24T12:33:06Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Oskars Grīgs | attēls = Grigs Oskars.JPG | apraksts = | amats = [[5. Saeima|5.]], [[6. Saeima|6.]] un [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1993]]. gads | term_beigas = [[2002]]. gads | dzim_dati = {{dat|1943|01|20}} | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Kandava|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2017|04|21|1943|01|20}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]<br />[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|TB]]<br />[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]]<br />[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]]<br />[[Par prezidentālu republiku|PPR]] <small>(no 2010)</small> | dzīvesb = precējies | bērni = Gatis, Gita, Jurğis, Agne | profesija = tehniķis mehāniķis, lauksaimnieks | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Oskars Grīgs''' (dzimis {{dat|1943|01|20}},<ref name="bio"/> miris {{dat|2017|04|21}}<ref name="nekropole"/>) bija latviešu politiķis, vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. == Biogrāfija == Dzimis [[Kandava|Kandavā]].<ref name="bio" /> 1980. gadā pabeidzis [[Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums|Kandavas sovhoztehnikumu]], iegūstot specialitāti automobiļu tehniskajā apkope un remontā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=55&cbutton=60042933276|title=8.Saeimas vēlēšanas — ziņas par deputāta kandidātu|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate=2010. gada 30. jūlijā}}</ref> Četrus gadus kā inženieris tehniķis dienējis [[Padomju Savienība|PSRS]] kara flotē.<ref name="bio" /> Grīgs bija viens no pirmajiem zemniekiem fermeriem Latvijā.<ref name="apr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4725555/aizdomas-par-dizeldegvielas-zadzibu-aiztur-bijuso-deputatu-grigu-papildinata|title=Aizdomās par dīzeļdegvielas zādzību aiztur bijušo deputātu Grīgu.|publisher=[[Apollo (portāls)|apollo.lv]]|date=2005-04-27|accessdate=2019. gada 3. novembrī}}</ref> Bijis [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzē]] kopš tās pirmsākumiem. 1993. gadā no [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienības]] saraksta ievēlēts [[5. Saeima|5. Saeimā]], bet vēlāk pievienojies [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] frakcijai. [[6. Saeima|6. Saeimā]] 1995. gadā Grīgs tika ievēlēts no [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] saraksta. 1998. gadā viņu ievēlēja [[7. Saeima|7. Saeimā]] no [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] saraksta, bet jau 1999. gada septembrī viņu izslēdza no šīs partijas. 2000. gada novembrī Grīgs pievienojās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] partijai un frakcijai Saeimā.<ref name="bio" /> Visos Saeimas sasaukumos, kuros bija ievēlēts, viņš bija Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedrs. [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], kas norisinājās 2002. gadā, netika ievēlēts Saeimā. Arī kandidēšana [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] bija neveiksmīga.<ref name="apr" /> 2005. gada aprīļa beigās Grīgu aizturēja "aizdomās par nelegālu pieslēgumu dīzeļdegvielas vadam Polocka-Ventspils, nelikumīgu ieroču glabāšanu un mēģinājumu piekukuļot Tukuma rajona Ceļu policijas priekšnieku Vilni Vecriņķi, kuram Grīgs esot solījis maksāt 4000 latu mēnesī, lai Tukuma rajonā noteiktā ceļa posmā neatrastos Ceļu policijas patruļas, kad tiks transportēta nelegālā dīzeļdegviela."<ref name="aiz">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/213597-grigam_piespriez_tris_gadu_nosacitu_brivibas_atnemsanu|title=Grīgam piespriež trīs gadu nosacītu brīvības atņemšanu.|publisher=[[tvnet.lv]]|date=2006-10-12|accessdate=2010. gada 30. jūlijā}}</ref> Maijā Grīga zemnieku saimniecībā "Atmiņas" [[Irlavas pagasts|Irlavas pagastā]] un vairākos slēpņos tās apkārtnē atrada ievērojamu ieroču un munīcijas arsenālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/article.php?id=11252234|title=Pie bijušā deputāta Grīga atrod granātmetējus un ložmetēju.|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|date=2005-05-20|accessdate=2010. gada 30. jūlijā}}</ref> 2006. gada oktobrī par iepriekšminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem Grīgam tiesa piesprieda 2 gadus cietumsoda nosacīti.<ref name="aiz" /> 2010. gada Saeimas vēlēšanās startēja no partijas [[Par prezidentālu republiku]] saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/lat/politics/hot/partija-par-prezidentalu-republiku-iesniedz-sarakstu-startes-ari-margeris-martinsons-un-zigerista-lidzgaitnieks-kostanda|title=Partija "Par prezidentālu republiku" iesniedz sarakstu, startēs arī Marģeris Martinsons un Zīgerista līdzgaitnieks Kostanda.|publisher=[[Diena (laikraksts)|diena.lv]]|date=2010-07-23|accessdate=2010. gada 30. jūlijā}}</ref> partijas sarakstam nepārvarot 5% barjeru. Grīgs ir apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.<ref name="gr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gramata21.lv/baricad-index.html|title=Barikāžu dalībnieki|publisher=Virtuālā enciklopēdija. Latvijas ļaudis uz 21. gadsimts sliekšņa|accessdate=2010. gada 15. jūlijā|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100213093422/http://www.gramata21.lv/baricad-index.html|archivedate={{dat|2010|02|13||bez}}}}</ref> Bija precējies, dēls Gatis.<ref name="bio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=7&cbutton=60042933276|title=Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija — ziņas par deputāta kandidātu|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate=2010. gada 30. jūlijā.|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160316084333/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=7&cbutton=60042933276|archivedate={{dat|2016|03|16||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227386-oskars_grigs_attistis_lauku_turismu |title= Oskars Grīgs attīstīs lauku tūrismu. |publisher= [[tvnet.lv]] |date=2002-10-16 |accessdate=2010. gada 30. jūlijā }}</ref> <ref name="nekropole">{{tīmekļa atsauce | url= https://nekropole.info/lv/Oskars-Grigs | title= Oskars Grīgs | publisher= nekropole.lv | accessdate= 2017. gada 24. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> }} {{5. Saeima}} {{6. Saeima}} {{7. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Grīgs, Oskars}} [[Kategorija:1943. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kandavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:"Tēvzemei un Brīvībai" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas politiķi]] [[Kategorija:"Par prezidentālu republiku" politiķi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] 4h0orxk9cslk2g9tc1gp4ihtuklwv3a 0 120717 3675159 3475601 2022-08-24T15:44:31Z Misters32 101716 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Oasis in Lybia.JPG|thumb|250px|right|Oāze [[Lībija|Lībijā]]]] [[Attēls:HueyCreekAntarctica2001.jpg|thumb|250px|[[Sausās ielejas|Sauso ieleju]] oāze [[Antarktīda|Antarktīdā]]]] '''Oāze''' (no {{val-el|ὄασις}}, ''óasis'', kas savukārt aizgūts no [[ēģiptiešu valoda]]s) ir [[tuksnesis|tuksnešainā]] apvidū pie dabīga [[ūdens]] avota ar [[augājs|augāju]] klāta teritorija. Dabiskās oāzes veidojas vietās ar augstāku [[gruntsūdens]] līmeni, nekā apkārtējā teritorijā, kā arī [[avots|avotu]] izplūdes vai [[upe|upju]] periodiskas applūšanas vietās.<ref>{{LPE|7|267}}</ref> Mākslīgās oāzēs ūdens tiek piegādāts no [[artēziskā aka|artēziskajiem urbumiem]] vai kanāliem. Oāžu lielums svārstās no dažiem [[hektārs|hektāriem]] līdz desmitiem tūkstošu kvadrātkilometru. [[Antarktīda|Antarktīdā]] par oāzēm sauc teritorijas, kas brīvas no pastāvīgas [[ledus]] segas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeogrāfija]] kuoz7ybq3n2zqdc25klyx3y242r9pdh 0 120833 3675031 3377410 2022-08-24T12:11:10Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste | Bilde = [[Attēls:Comas lm2005.jpg|200px]] | Paraksts = | Taut = {{FRA}} | Kom = [[Ligier]], [[Larrousse]] | Sez = {{f1|1991}}—{{f1|1994}} | Sac = 63 (59 starti) | Čemp = 0 | Uzv = 0 | Pjed = 0 | Pole = 0 | Apl = 0 | Pirm = {{f1|1991}}. gada {{f1gp|ASV}} | Pēd = {{f1|1994}}. gada {{f1gp|Japānas}} | Dzim = 1963 | Dzim_m = 9 | Dzim_d = 28 }} ''' Ēriks Komā '''({{val-fr|Érik Comas}}; dzimis {{dat|1963|9|28}} [[Dromā]], [[Francija|Francijā]]) - franču sacīkšu braucējs, bijušais [[Formula 1]] pasaules čempionāta dalībnieks. [[1990]].gada [[Formula 3000]] čempions. No [[1982]].gada piedalās [[kartings|kartingu]] sacensībās, bet [[1983]].gadā kļuva par Francijas kartinga čempionu. [[1986]].gadā kļuva Francijas [[Formula Renault]] čempionu, bet nākamajā gadā pārgāja uz [[Francijas F3]] čempionātu. [[1988]].gadā kļuva par šī čempionāta uzvarētāju. Nākamajā sezonā startēja [[Formula 3000]] čempionātā, kļūstot par ''Formula 3000'' vicečempionu, bet vēl pēc gada kļuva par čempionu. [[1991. gada F1 sezona|1991]].gadā debitēja ''F1'' pārstāvot ''[[Ligier]]'' komandu. ''Ligier'' komandā turpināja startēt arī nākamajā sezonā. [[1992. gada F1 sezona|1992]].gada [[Beļģijas GP]] treniņbraucienos piedzīvoja avāriju un nespēja piedalīties sacensībās. [[1993. gada F1 sezona|1993]].gadā pārgāja uz ''[[Larrousse]]'' komandu, kur sezonas pēdējā posmā tika aizstāts ar [[Hideki Noda|Hideki Nodu]]. Pēc ''F1'' sacensību atstāšanas piedalījās [[Japānas GT čempionāts|Japānas GT čempionātā]] un [[izturības brauciens|izturības braucienos]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{motor-aizmetnis}} {{sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Koma, Eriks}} [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Formula 3 piloti]] [[Kategorija:Formula 3000 piloti]] [[Kategorija:Francijas autosportisti]] [[Kategorija:Dromā dzimušie]] ktgb8jdw4lhm8ssobz863u3yoni70sh 0 120928 3675029 3675020 2022-08-24T12:09:53Z Ludis21345 50146 /* Pirms F1 */ tiešā saite. wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste | Bilde = | Paraksts = | Taut = {{FRA}} | Kom = [[Minardi]], [[Simtek]] | Sez = {{f1|1993}}—{{f1|1994}} | Sac = 9 | Čemp = 0 | Uzv = 0 | Pjed = 0 | Pole = 0 | Apl = 0 | Pirm = [[1993. gada F1 sezona|1993. gada]] [[Japānas GP]] | Pēd = [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Portugāles GP]] | Dzim = 1963 | Dzim_m = 1 | Dzim_d = 1 }} '''Žans Marks Gunons''' ({{val-fr|Jean-Marc Gounon}}, {{dat|1963|1|1}}, [[Obena|Obenā]], [[Francija|Francijā]]) - franču sacīkšu braucējs, [[Formula 1]] čempionāta dalībnieks no [[1993. gada F1 sezona|1993]]. - [[1994. gada F1 sezona|1994]].gadam. == Pirms F1 == No [[1985]]. - [[1987]].gadam piedalījās Francijas [[Formula Renault]] čempionātā. [[1986]]. un [[1987]].gadā kļuva par šī čempionāta vicečempionu. [[1988]].gadā pārgāja uz [[Francijas F3]] pārstāvot komandu ''[[Promatecme]]'', izcīnot 4.vietu kopvērtējumā. [[1989]].gadā pārstāvot komandu ''[[ORECA]]'' kļuva par Francijas F3 čempionu, izcīnot 5 uzvaras. [[1990]].gadā devās uz [[Formula 3000]] čempionātu, finišēja 3.vietā [[Hokenheima|Hokenheimā]] un kopvērtējumā izcīnot 9.vietu. [[1991]]. un [[1992]].gadā kopvērtējumā izcīnija 6.vietu kopvērtējumā, uzvarot [[Po (pilsēta)|Po]] un [[Maņikūra|Maņikūrā]]. == Formula 1 == [[1993. gada F1 sezona|1993]].gadā debitēja Formulā 1 pārstāvot [[Minardi]] komandu 2 posmos, aizstājot [[Kristians Fitipaldi|Kristianu Fitipaldi]]. [[Japānas GP]] startēja no 24.starta vietas, bet [[Austrālijas GP]] no 22.starta vietas. Abas reizes piedzīvoja izstāšanos. [[1994. gada F1 sezona|1994]].gadā 7 posmus pārstāvēja [[Simtek]] komandu. Labākais sasniegums 9.vieta [[Francijas GP]]. Šajā pašā gadā arī izcīnija 5.vietu kopvērtējumā Francijas [[Salonautomobiļu sacensības|salonautomobīļu čempionātā]]. == Pēc F1 == Pēc ''F1'' pilota karjeras beigšanas pievērsās sporta mašīnu sacensībām. no [[1996]]. - [[1999]].gadam piedalījās GT sacensībās. 1999.gadā piedalījās ''[[FIA Sportscar]]'' sacensībās, izcīnot 4 uzvaras un 6.vietu kopvērtējumā. [[2000. gads|2000]].gadā piedalījās ''[[ALMS]]'' sacensībās. Regulāri piedalās arī [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacensībās]]. == F1 rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:95%" ! Gads ! Komanda ! Šasija ! Dzinējs ! 1 ! 2 ! 3 ! 4 ! 5 ! 6 ! 7 ! 8 ! 9 ! 10 ! 11 ! 12 ! 13 ! 14 ! 15 ! 16 ! Vieta ! Punkti |- | [[1993. gada F1 sezona|1993]] ! [[Minardi|Minardi Team]] ! [[Minardi]] [[M193]] ! [[Ford Motor Company|Ford]] [[V8 dzinējs|V8]] |[[Dienvidāfrikas Grand Prix|RSA]]<br /><small></small> |[[Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br /><small></small> |[[Eiropas Grand Prix|EUR]]<br /><small></small> |[[Sanmarīno Grand Prix|SMR]]<br /><small></small> |[[Spānijas Grand Prix|ESP]]<br /><small></small> |[[Monako Grand Prix|MON]]<br /><small></small> |[[Kanādas Grand Prix|CAN]]<br /><small></small> |[[Francijas Grand Prix|FRA]]<br /><small></small> |[[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br /><small></small> |[[Vācijas Grand Prix|GER]]<br /><small></small> |[[Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br /><small></small> |[[Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br /><small></small> |[[Itālijas Grand Prix|ITA]]<br /><small></small> |[[Portugāles Grand Prix|POR]]<br /><small></small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[Japānas Grand Prix|JPN]]<br /><small>NF</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br /><small>NF</small> ! - ! 0 |- | [[1994. gada F1 sezona|1994]] ! [[MTV]] [[Simtek]] [[Ford Motor Company|Ford]] ! [[Simtek]] [[Simtek S941|S941]] ! [[Ford Motor Company|Ford]] [[V8 dzinējs|V8]] | [[Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br /><small></small> | [[Klusā Okeāna Grand Prix|PAC]]<br /><small></small> | [[Sanmarīno Grand Prix|SMR]]<br /><small></small> | [[Monako Grand Prix|MON]]<br /><small></small> | [[Spānijas Grand Prix|ESP]]<br /><small></small> | [[Kanādas Grand Prix|CAN]]<br /><small></small> | bgcolor="#CFCFFF"| [[Francijas Grand Prix|FRA]]<br /><small>9</small> | bgcolor="#CFCFFF"| [[Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br /><small>16</small> | bgcolor="#EFCFFF"| [[Vācijas Grand Prix|GER]]<br /><small>NF</small> | bgcolor="#EFCFFF"| [[Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br /><small>NF</small> | bgcolor="#CFCFFF"| [[Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br /><small>11</small> | bgcolor="#EFCFFF"| [[Itālijas Grand Prix|ITA]]<br /><small>NF</small> | bgcolor="#CFCFFF"| [[Portugāles Grand Prix|POR]]<br /><small>15</small> | [[Eiropas Grand Prix|EUR]]<br /><small></small> | [[Japānas Grand Prix|JPN]]<br /><small></small> | [[Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br /><small></small> ! - ! 0 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://wildsoft.ru/drv.php?l=G&id=199315023|Žans Marks Gunons Wildsoft.ru] {{DEFAULTSORT:Gunons Zzans Marks}} [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Formula 3 piloti]] [[Kategorija:Formula 3000 piloti]] [[Kategorija:Francijas autosportisti]] [[Kategorija:Ardēšā dzimušie]] g92ctkwutj5i96ayq35oom6bcb69oz7 0 122626 3675082 3097743 2022-08-24T13:51:58Z Bai-Bot 60304 /* Dziesmu saraksts */sīkumi, replaced: {{cite news → {{ziņu atsauce using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''One of the Boys'' | Izpildītājs = [[Keitija Perija|Keitijas Perijas]] 2. studijas albums | Vāks = Katyboyscover.jpg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{dat|2008|6|17|N}} | Ierakstīts = 2007—2008 | Žanrs = [[Poproks]],<ref>http://rateyourmusic.com/release/album/katy_perry/one_of_the_boys/</ref> [[Popmūzika|pops]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/album/one-of-the-boys-r1388803|title=Allmusic: One of the Boys > Overview|accessdate= 2009-06-04|last= Erlewine|first=Stephen Thomas|publisher= [[Allmusic]]}}</ref> | Garums = 43:52 | Skaits = | Valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | Kataloga Nr. = | Ierakstu kompānija = [[Capitol Records|Capitol]] | Producents = | Izpildītājsģen = [[Keitija Perija|Keitijas Perijas]] albumu | Iepriekšējais albums = ''[[Katy Hudson]]''<br />(2001) | Šis albums = '''''One of the Boys'''''<br />(2008) | Nākamais albums = ''[[Teenage Dream]]''<br />(2010) | Singls1 = [[Ur So Gay]] | Singls1 datums = {{dat|2007|11|20|sk}} | Singls2 = [[I Kissed a Girl]] | Singls2 datums = {{dat|2008|05|06|sk}} | Singls3 = [[Hot n Cold]] | Singls3 datums = {{dat|2008|09|30|sk}} | Singls4 = [[Thinking of You]] | Singls4 datums = {{dat|2009|01|13|sk}} | Singls5 = [[Waking Up in Vegas]] | Singls5 datums = {{dat|2009|04|21|sk}} }} '''''One of the Boys''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] dziedātājas [[Keitija Perija|Keitijas Perijas]] otrais studijas albums. Tas tika izdots {{dat|2008|6|17}} sadarbībā ar ierakstu kompāniju [[Capitol Records]]. Līdz 2010. gada jūnijam tas ir ticis pārdots vairāk nekā 7 miljonos kopiju visā pasaulē.<ref>[http://avaxhome.ws/music/pop/KatyPerry_One_Of_The_Boys.html<!-- Bot generated title -->]</ref> Albumā ir iekļautas [[Billboard|''Billboard'' Hot 100]] topa augšgalā iekļuvušās dziesmas un albuma singli "[[I Kissed a Girl]]", "[[Hot n Cold]]" un "[[Waking Up in Vegas]]". Albums tika sertificēts ASV ar platīna disku pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas.<ref>[http://riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=1&table=SEARCH_RESULTS&action=&title=One%20of%20the%20Boys&artist=katy%20perry&format=&debutLP=&category=&sex=&releaseDate=&requestNo=&type=&level=&label=&company=&certificationDate=&awardDescription=&catalogNo=&aSex=&rec_id=&charField=&gold=&platinum=&multiPlat=&level2=&certDate=&album=&id=&after=&before=&startMonth=1&endMonth=1&startYear=1958&endYear=2009&sort=Artist&perPage=25 RIAA - Gold & Platinum - November 17, 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924151606/http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=1 |date={{dat|2015|09|24||bez}} }}. [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|Recording Industry Association of America]].Retrieved on 2009-11-17.</ref> Albums tika nominēts divām [[Grammy balva|Grammy balvām]]. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts | writing_credits = no | title1 = One of the Boys | writer1 = Katy Perry | producer1 = Butch Walker | length1 = 4:09 | title2 = [[I Kissed a Girl]] | writer2 = Perry, [[Dr. Luke|Lukasz Gottwald]], [[Max Martin]], [[Cathy Dennis]] | producer2 = Dr. Luke | length2 = 3:01 | title3 = [[Waking Up in Vegas]] | writer3 = Perry, [[Desmond Child]], [[Andreas Carlsson]] | producer3 = Greg Wells, Katy Perry | length3 = 3:24 | title4 = [[Thinking of You]] | writer4 = Perry | producer4 = Butch Walker | length4 = 4:09 | title5 = Mannequin | writer5 = Perry | producer5 = Greg Wells | length5 = 3:19 | title6 = [[Ur So Gay]] | writer6 = Perry, [[Greg Wells]] | producer6 = Greg Wells | length6 = 3:39 | title7 = [[Hot n Cold]] | writer7 = Perry, Gottwald, Martin | producer7 = Dr. Luke | length7 = 3:42 | title8 = If You Can Afford Me | writer8 = Perry, Dave Katz, Sam Hollander | producer8 = S*A*M & SLUGGO | length8 = 3:21 | title9 = Lost | writer9 = Perry, [[Ted Bruner]] | producer9 = Ted Bruner | length9 = 4:18 | title10 = Self Inflicted | writer10 = Perry, Scott Cutler, Anne Preven | producer10 = Scott Cutler, Anne Preven | length10 = 3:27 | title11 = I'm Still Breathing | writer11 = Perry, [[David A. Stewart|David Stewart]], Matthew Thiessen | producer11 = Dave Stewart | length11 = 3:48 | title12 = Fingerprints | writer12 = Perry, Wells | producer12 = Greg Wells | length12 = 3:44 }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = no | headline = Juanā izdevuma papildu dziesmas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amazon.com/Boys-Special-Incl-Bonus-Tracks/dp/B002FRNCP6/ref=pd_bxgy_m_img_b |title=One of the Boys (Special Edition) (Incl. Bonus |publisher=Amazon |accessdate=2010-07-01}}</ref> | writing_credits = no | title13 = Hot n Cold (Manhattan Clique Remix Radio Edit) | title14 = I Kissed a Girl (Morgan Page Remix - Main) | title15 = I Kissed a Girl (music video) | title16 = Hot n Cold (music video) | title17 = Thinking of You (music video) }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = iTunes papildu dziesma | writing_credits = no | title13 = I Think I'm Ready | length13 = 2:37 | writer13 = Katy Perry, Ted Bruner }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = Wal-Mart papildu dziesmas | writing_credits = no | title13 = A Cup of Coffee | length13 = 4:14 | writer13 = Katy Perry, Glen Ballard, Matt Thiessen }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = Eiropas izdevuma papildu dziesmas | writing_credits = no | title13 = I Kissed a Girl (Rock Mix) | length13 = 3:01 | writer13 = Katy Perry, Lukasz Gottwald, Max Martin, Cathy Dennis }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = Japānas izdevums <ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.emimusic.jp/intl/katyperry/disco.htm|title=DISCOGRAPHY ｜ KATY PERRY / ケイティ・ペリー|work=EMI Music Japan|accessdate=2010-06-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080822105424/http://www.emimusic.jp/intl/katyperry/disco.htm|archivedate=2008-08-22}}</ref> | writing_credits = no | title13 = Hot n Cold (Manhattan Clique Remix) | length13 = | title14 = I Kissed a Girl (Morgan Page Remix) | length14 = }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = Austrālijas tūres izdevums (Disc 2) | writing_credits = no | title1 = Electric Feel | length1 = 3:30 | writer1 = | title2 = Black And Gold | length2 = 3:26 | writer2 = | title3 = I Think I'm Ready | length3 = 4:51 | writer3 = | title4 = Thinking of You (Acoustic Version) | length4 = 2:37 | writer4 = | title5 = Waking Up in Vegas (Calvin Harris Remix Edit) | length5 = 3:43 | writer5 = | title6 = I Kissed a Girl (Dr. Luke & Benny Blanco Remix) | length6 = 3:29 | writer6 = | title7 = Hot n Cold (Bimbo Jones Remix Radio Edit) | length7 = 3:50 | writer7 = | title8 = Ur So Gay (DJ Skeet Skeet & Cory Enemy Remix) | length8 = 4:00 | writer8 = }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100527193552/http://www.katyperry.com/ Keitijas Perijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.metacritic.com/music/artists/perrykaty/oneoftheboys Metacritic profils] {{en ikona}} {{mūzikas albums-aizmetnis}} [[Kategorija:2008. gada albumi]] [[Kategorija:Keitijas Perijas albumi]] 6a2jc9jan9nbwra28qsl8478fsh4rxk 0 123046 3675298 3666416 2022-08-24T19:04:31Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Alotene | tips = stacija | attēls = File:Alotenes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Alotenes pieturas punkts 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] | atvērta = 1930 | citi_nosaukumi = ''Klintene'' <small>(1930.-[[1942]]. g.)</small> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = augstās platformas | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Alotene, Klintaines pag.,<br />Aizkraukles nov., LV-5129 | latd = 56 | latm = 38 | lats = 01 | latNS = N | longd = 25 | longm = 34 | longs = 39 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Koknese (stacija)|Koknese]] (8 km) <br /> [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]] (10 km) <br /> [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] (19 km) (slēgta) <br /> [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]] (20 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Spīgana (stacija)|Spīgana]] (19 km) <br /> [[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]] (24 km) | attālums_līdz_Rīgai = 102 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Alotene''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Klintaines pagasts|Klintaines pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]]. Stacijas kods 10401 (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] klasifikācijas). Pieturas punkta ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja, tajā nav biļešu kases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> == Vēsture == [[1930]]. gadā [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] 106. kilometrā tika atvērts [[pieturas punkts]] «Klintene». [[1942]]. gadā [[izmaiņas punkts|izmaiņas punkta]] «Klintene», kurš tolaik atradās līnijas 101. kilometrā, nosaukums tika mainīts uz «Alotene».<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]</ref> 1948. gada atlantā stacija «Alotene» tiek norādīta līnijas 104. kilometrā, bet pašlaik stacija atrodas Rīgas—Krustpils dzelzceļa līnijas 102. kilometrā. Ir vērts atzīmēt arī to, ka tikai [[1963]]. gadā stacijā parādījās elektrisks apgaismojums.<ref>[http://www.subbota.com/2010/06/30/lu010.html?r=2& Наш Царьград — Историческое путешествие по железнодорожной линии Рига—Даугавпилс]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}}</ref> Pēc otrā sliežu ceļa posmā Skrīveri—Krustpils izbūves pabeigšanas Alotenes staciju pārveidoja par pieturas punktu, kas atrodas 700 m Krustpils virzienā no iepriekšējā stacijas perona, pie autoceļa V947 pārbrauktuves. {{dat|2014|08|12}} bija uzsākta divceļu kustība posmā līdz Pļaviņām; Rīgas virzienā tajā laikā dīzeļvilcieni pieturēja pie jaunā perona, bet Krustpils virzienā — pie vecā, pretim stacijas ēkai. 2015. gadā abos virzienos vilcieni pietur pie jaunajiem peroniem. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Alotenes stacija 2.JPG|<center><small>Alotenes stacijas ēka [[2011]]. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Alotenē.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Alotenē 2.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Krustpils virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Klintaines pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] iy3h049vjjox1pbq19oilobhqcsum6d 3675391 3675298 2022-08-25T05:58:02Z ScAvenger 1630 Spīgana arī sen slēgta wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Alotene | tips = stacija | attēls = File:Alotenes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Alotenes pieturas punkts 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] | atvērta = 1930 | citi_nosaukumi = ''Klintene'' <small>(1930.-[[1942]]. g.)</small> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = augstās platformas | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Alotene, Klintaines pag.,<br />Aizkraukles nov., LV-5129 | latd = 56 | latm = 38 | lats = 01 | latNS = N | longd = 25 | longm = 34 | longs = 39 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Koknese (stacija)|Koknese]] (8 km) <br /> [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]] (10 km) <br /> [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]] (20 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Spīgana (stacija)|Spīgana]] (19 km) (slēgta) <br /> [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] (19 km) (slēgta) <br />[[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]] (24 km) | attālums_līdz_Rīgai = 102 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Alotene''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Klintaines pagasts|Klintaines pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]]. Stacijas kods 10401 (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] klasifikācijas). Pieturas punkta ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja, tajā nav biļešu kases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> == Vēsture == [[1930]]. gadā [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] 106. kilometrā tika atvērts [[pieturas punkts]] «Klintene». [[1942]]. gadā [[izmaiņas punkts|izmaiņas punkta]] «Klintene», kurš tolaik atradās līnijas 101. kilometrā, nosaukums tika mainīts uz «Alotene».<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]</ref> 1948. gada atlantā stacija «Alotene» tiek norādīta līnijas 104. kilometrā, bet pašlaik stacija atrodas Rīgas—Krustpils dzelzceļa līnijas 102. kilometrā. Ir vērts atzīmēt arī to, ka tikai [[1963]]. gadā stacijā parādījās elektrisks apgaismojums.<ref>[http://www.subbota.com/2010/06/30/lu010.html?r=2& Наш Царьград — Историческое путешествие по железнодорожной линии Рига—Даугавпилс]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}}</ref> Pēc otrā sliežu ceļa posmā Skrīveri—Krustpils izbūves pabeigšanas Alotenes staciju pārveidoja par pieturas punktu, kas atrodas 700 m Krustpils virzienā no iepriekšējā stacijas perona, pie autoceļa V947 pārbrauktuves. {{dat|2014|08|12}} bija uzsākta divceļu kustība posmā līdz Pļaviņām; Rīgas virzienā tajā laikā dīzeļvilcieni pieturēja pie jaunā perona, bet Krustpils virzienā — pie vecā, pretim stacijas ēkai. 2015. gadā abos virzienos vilcieni pietur pie jaunajiem peroniem. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Alotenes stacija 2.JPG|<center><small>Alotenes stacijas ēka [[2011]]. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Alotenē.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Alotenē 2.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Krustpils virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Klintaines pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] 5yhuthitwesk03sajb4ye3k3lpea3hf 0 128229 3675225 3498336 2022-08-24T18:08:34Z 87.110.168.180 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Jana Hermane | Attēls = Jana_hermann.jpg | Att_izm = | Apraksts = Jana Hermane 2010. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = ''Jana Hermann'' | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1981|06|11}} | Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]], [[alternatīvais pops]], [[psihodēliskais pops]] | Nodarbošanās = ierakstu producente, dziesmu un tekstu autore, izpildītāja | Instrumenti = [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]], [[personālais dators]], [[balss]] | Gadi = 2005—''pašlaik'' | Izdevējkompānija = ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' | Darbojies_arī = [[Enijs Maiks]] | Mlapa = [http://www.elektrikelderz.com elektrikelderz.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Jana Hermane''' (dzimusi {{dat|1981|06|11}}), pseidonīms '''''Jana Hermann''''', ir latviešu [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] izpildītāja, ierakstu producente, dziedātāja, dziesmu un tekstu autore, neatkarīgās ierakstu izdevniecības ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' līdzdibinātāja. Izdevusi četrus albumus — ''[[Disco Discovert]]'', ''[[Trilingual]]'' EP, ''[[Metal Rooster]]'' EP, ''[[The Playlist]]'' EP, labāko dziesmu izlasi ''[[The Collection 2007-2017]]'' un divus albumus — ''[[Totally Unnecessary]]'', ''[[II]]'' grupas [[Elektrik Elderz]] sastāvā. Piecas reizes nominēta [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]i. Tai skaitā dziesmas ''[[Glamour Cool Antishock]]'' [[2007. gads|2007]]. gadā un ''[[Revolution]]'' [[2008. gads|2008]]. gadā kategorijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūzikas video klips|labākais mūzikas video klips]]. ''[[Revolution]]'' arī trīs nedēļas pavadīja [[Latvijas Mūzikas kanāls|Latvijas Mūzikas kanāla]] topa pirmajā vietā. Dziesmas ''[[Saules grieži]]'' videoklips kļuva par ''The Artists Forum'' (Ņujorka) ''magazine'' [[2010. gads|2010]]. gada [[novembris|novembra]] mēneša video.{{nepieciešama atsauce}} Savukārt ''The Artists Forum'' ikgadējā starptautiskajā dziesmu konkursā ''[[Saules grieži]]'' iekļuva pirmajā desmitniekā.{{nepieciešama atsauce}} Tā bija vienīgā godalgotā dziesma, kas nebija angļu valodā.{{nepieciešama atsauce}} [[2011. gads|2011]]. gada [[janvāris|janvārī]] ''[[Saules grieži]]'' nokļuva Rietumu Radio topa pirmajā vietā un pavadīja tur divas nedēļas, kopumā kļūstot par RR [[janvāris|janvāra]] dziesmu Nr.1.{{nepieciešama atsauce}} == Vēsture == [[2009. gads|2009]]. gadā Jana Hermane kā projekta līdzautore un dalībniece kopā ar mūziķi un ierakstu producentu [[Enijs Maiks|Eniju Maiku]] un vairākiem viesvokālistiem izdeva EP formāta studijas ierakstu ''[[Limited Delight]]'', ko Japānā pārdeva ar nosaukumu ''[[Up With Northern Soul]]''. Šo projektu prezentēja video singls ''[[Too Late]]''. [[2012. gads|2012]]. gada [[februāris|februārī]] publicēts video singls ''[[Errortica]]''. Tas ir jau otrais Janas videoklips, kurš kļūst par ''The Artists Forum magazine'' mēneša video.{{nepieciešama atsauce}} [[2014. gads|2014]]. gada 4. [[oktobris|oktobra]] [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] Jana Hermane bija deputātu kandidāts no politiskās partijas "[[Latvijas Attīstībai]]" saraksta.<ref>[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/fe70b5f2e249.html CVK]</ref> [[2017. gads|2017]]. gadā Jana Hermane un [[Enijs Maiks]] nolēma turpmākos ierakstus izdot kopīgi ar nosaukumu [[Elektrik Elderz]], pirmais pilnformāta albums ''[[Totally Unnecessary]]'' publicēts [[2018. gads|2018]]. gadā, otrais albums ''[[II]]'' publicēts [[2019. gads|2019]]. gadā. [[2020. gads|2020]]. gadā seko 6 dziesmu minialbums ''Pop Life'', [[2021. gads|2021]]. gadā 6 dziesmu minialbums ''[[Pacifik]]'', bet [[2022. gads|2022]]. gadā trešais pilnformāta albums ''[[Low Diskow Longplay]]''. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Disco Discovert]]'' (2008) [[Elektrik Elderz]] sastāvā * ''[[Totally Unnecessary]]'' (2018) * ''[[II]]'' (2019) === Izlases === * ''[[The Collection 2007-2017]]'' (2017) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Playground" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:26 |- | 2. || "Too Late" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:37 |- | 3. || "Domino Princips II" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|0:36 |- | 4. || "Smoke And Flowers" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:19 |- | 5. || "Revolution" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:22 |- | 6. || "1981" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:54 |- | 7. || "Glitch Witch Pop" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:10 |- | 8. || "Vinils Un Data" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:15 |- | 9. || "Groovy People" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:16 |- | 10. || "Saules Griezhi" ||align=center|Jana Hermann / Jānis Rainis ||align=center|3:45 |- | 11. || "The Main Thing" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:32 |- | 12. || "Errortica (Is 'Not Erotica')" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:31 |- | 13. || "I Remember" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:54 |- | 14. || "Beyond Remedy" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:26 |- | 15. || "Glamour Cool Antishock" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|4:00 |- | 16. || "Zhara" ||align=center|Jana Hermann / Uncle Gena ||align=center|3:39 |- | 17. || "High And Low" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:10 |- | 18. || "Kults" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:38 |- | 19. || "Karma Boyfriend" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|4:20 |- | 20. || "When I Went To Jamaica" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|2:57 |} === EP ieraksti === * ''[[Trilingual]]'' (2010) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Black Food" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:45 |- | 2. || "Saules Griezhi" ||align=center|Jana Hermann / [[Rainis|Jānis Rainis]] ||align=center|3:45 |- | 3. || "Church Of The Modern Times" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|3:31 |- | 4. || "Zhara" ||align=center|Enijs Maiks / Uncle Gena ||align=center|3:38 |- | 5. || "1981" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:54 |- | 6. || "Seryi Den" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:53 |} * ''[[Metal Rooster]]'' (2013) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Errortica (Is "Not Erotica")" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:31 |- | 2. || "Beyond Remedy" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:25 |- | 3. || "Groovy People" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:16 |- | 4. || "Fun Fur Funk" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:47 |- | 5. || "Playground" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:25 |- | 6. || "010101" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:08 |} * ''[[The Playlist]]'' (2015) {| class="wikitable" !# !Dziesma !Autori !Ilgums |- |1. |"It's About Heart" |Jana Hermann |1:27 |- |2. |"The Joy Of The B-Side" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:31 |- |3. |"Neima" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:00 |- |4. |"Glitch Witch Pop" |Jana Hermann |3:09 |- |5. |"High And Low" |Jana Hermann |3:10 |- |6. |"It's About Faith" |Jana Hermann |2:09 |} [[Elektrik Elderz]] sastāvā * ''Pop Life'' (2020) {| class="wikitable" !# !Dziesma !Autori !Ilgums |- |1. |"Big Mistake (Intro)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |1:02 |- |2. |"Tikai 1 Nakc" |Enijs Maiks |3:33 |- |3. |"Pop Life (Out Of Community)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:15 |- |4. |"Fine Time" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:29 |- |5. |"Peace Is Boring" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:14 |- |6. |"Big Mistake (Outro)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:43 |} * ''Pacifik'' (2021) {| class="wikitable" !# !Dziesma !Autori !Ilgums |- |1. |"Pacifik" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:43 |- |2. |"Broken Birdz" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:50 |- |3. |"Poetik?" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:33 |- |4. |"Troublez In Paradise" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:17 |- |5. |"Ordinary Secretary (What She Can Do)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:03 |- |6. |"Pacifik Again" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:07 |} === Janas Hermann veidotie remiksi === * [[Elektrik Elderz]] — "Nostalgia (Jana Hermann Remix)" (2017) * [[Riga Reggae]] — "Mostieties (Jana Hermann Remix)" (2018) * [[Jānis Bukums (grupa)|Jānis Bukums]] — "Deg Baznīcas (Jana Hermann Remix)" (2019) == Videoklipi == * ''[[Glamour Cool Antishock]]'' (2007) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=q-r1jrb3HXI Revolution]'' (2008) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=REm7s2QYNhk Too Late]'' (2009) (projekta [[Folkie PC]] ietvaros) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=P5BNkk6VhCE Saules grieži]'' (2010) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=UDBJivereyk Errortica]'' (2012) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=TJJLSZZJrSg Revision]'' (2013) (ar [[Enijs Maiks]] un [[Santa Mic]]) * ''[[Neima]]'' (2014) * [https://www.youtube.com/watch?v=QI4-3t1JSq8 ''Domino princips II''] (2017) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=PbRWtkdREOU ''Less Acid More Sugar''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=cDow6fXvyAQ ''Slow Travel To Lucidity''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=MVDqFFLWut8 ''Peace Is Boring''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=8ntIHa9Ume4 ''Fine Time''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=NGoDp1-cREc ''Broken Birdz''] (2020) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=jUNlbfaMNRU ''Kur Tu Teci''] (2021) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) == Ārējās saites == * [http://elektrikelderz.com Oficiālā mājaslapa] * ''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ YouTube]''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ kanāls] {{en ikona}} * [https://archive.today/20130703050541/http://www.fhm.lv/blogojam/jana/?topic_id=169&topic_page=0 FHM raksts] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jana Hermann}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Elektroniskā mūzika]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] noeo9abqnnchgo2hcv87phhd4rq1mtn 3675226 3675225 2022-08-24T18:09:12Z 87.110.168.180 wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Jana Hermane | Attēls = Jana_hermann.jpg | Att_izm = | Apraksts = Jana Hermane 2010. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = ''Jana Hermann'' | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1981|06|11}} | Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]], [[alternatīvais pops]], [[psihodēliskais pops]] | Nodarbošanās = ierakstu producente, dziesmu un tekstu autore, izpildītāja | Instrumenti = [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]], [[personālais dators]], [[balss]] | Gadi = 2005—''pašlaik'' | Izdevējkompānija = ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' | Darbojies_arī = [[Enijs Maiks]] | Mlapa = [http://www.elektrikelderz.com elektrikelderz.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Jana Hermane''' (dzimusi {{dat|1981|06|11}}), pseidonīms '''''Jana Hermann''''', ir latviešu [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] izpildītāja, ierakstu producente, dziedātāja, dziesmu un tekstu autore, neatkarīgās ierakstu izdevniecības ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' līdzdibinātāja. Izdevusi četrus albumus — ''[[Disco Discovert]]'', ''[[Trilingual]]'' EP, ''[[Metal Rooster]]'' EP, ''[[The Playlist]]'' EP, labāko dziesmu izlasi ''[[The Collection 2007-2017]]'' un divus albumus — ''[[Totally Unnecessary]]'', ''[[II]]'' grupas [[Elektrik Elderz]] sastāvā. Piecas reizes nominēta [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]i. Tai skaitā dziesmas ''[[Glamour Cool Antishock]]'' [[2007. gads|2007]]. gadā un ''[[Revolution]]'' [[2008. gads|2008]]. gadā kategorijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūzikas video klips|labākais mūzikas video klips]]. ''[[Revolution]]'' arī trīs nedēļas pavadīja [[Latvijas Mūzikas kanāls|Latvijas Mūzikas kanāla]] topa pirmajā vietā. Dziesmas ''[[Saules grieži]]'' videoklips kļuva par ''The Artists Forum'' (Ņujorka) ''magazine'' [[2010. gads|2010]]. gada [[novembris|novembra]] mēneša video.{{nepieciešama atsauce}} Savukārt ''The Artists Forum'' ikgadējā starptautiskajā dziesmu konkursā ''[[Saules grieži]]'' iekļuva pirmajā desmitniekā.{{nepieciešama atsauce}} Tā bija vienīgā godalgotā dziesma, kas nebija angļu valodā.{{nepieciešama atsauce}} [[2011. gads|2011]]. gada [[janvāris|janvārī]] ''[[Saules grieži]]'' nokļuva Rietumu Radio topa pirmajā vietā un pavadīja tur divas nedēļas, kopumā kļūstot par RR [[janvāris|janvāra]] dziesmu Nr.1.{{nepieciešama atsauce}} == Vēsture == [[2009. gads|2009]]. gadā Jana Hermane kā projekta līdzautore un dalībniece kopā ar mūziķi un ierakstu producentu [[Enijs Maiks|Eniju Maiku]] un vairākiem viesvokālistiem izdeva EP formāta studijas ierakstu ''[[Limited Delight]]'', ko Japānā pārdeva ar nosaukumu ''[[Up With Northern Soul]]''. Šo projektu prezentēja video singls ''[[Too Late]]''. [[2012. gads|2012]]. gada [[februāris|februārī]] publicēts video singls ''[[Errortica]]''. Tas ir jau otrais Janas videoklips, kurš kļūst par ''The Artists Forum magazine'' mēneša video.{{nepieciešama atsauce}} [[2014. gads|2014]]. gada 4. [[oktobris|oktobra]] [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] Jana Hermane bija deputātu kandidāts no politiskās partijas "[[Latvijas Attīstībai]]" saraksta.<ref>[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/fe70b5f2e249.html CVK]</ref> [[2017. gads|2017]]. gadā Jana Hermane un [[Enijs Maiks]] nolēma turpmākos ierakstus izdot kopīgi ar nosaukumu [[Elektrik Elderz]], pirmais pilnformāta albums ''[[Totally Unnecessary]]'' publicēts [[2018. gads|2018]]. gadā, otrais albums ''[[II]]'' publicēts [[2019. gads|2019]]. gadā. [[2020. gads|2020]]. gadā seko 6 dziesmu minialbums ''Pop Life'', [[2021. gads|2021]]. gadā 6 dziesmu minialbums ''[[Pacifik]]'', bet [[2022. gads|2022]]. gadā trešais pilnformāta albums ''[[Low Diskow Longplay]]''. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Disco Discovert]]'' (2008) [[Elektrik Elderz]] sastāvā * ''[[Totally Unnecessary]]'' (2018) * ''[[II]]'' (2019) === Izlases === * ''[[The Collection 2007-2017]]'' (2017) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Playground" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:26 |- | 2. || "Too Late" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:37 |- | 3. || "Domino Princips II" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|0:36 |- | 4. || "Smoke And Flowers" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:19 |- | 5. || "Revolution" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:22 |- | 6. || "1981" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:54 |- | 7. || "Glitch Witch Pop" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:10 |- | 8. || "Vinils Un Data" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:15 |- | 9. || "Groovy People" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:16 |- | 10. || "Saules Griezhi" ||align=center|Jana Hermann / Jānis Rainis ||align=center|3:45 |- | 11. || "The Main Thing" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:32 |- | 12. || "Errortica (Is 'Not Erotica')" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:31 |- | 13. || "I Remember" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:54 |- | 14. || "Beyond Remedy" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:26 |- | 15. || "Glamour Cool Antishock" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|4:00 |- | 16. || "Zhara" ||align=center|Jana Hermann / Uncle Gena ||align=center|3:39 |- | 17. || "High And Low" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:10 |- | 18. || "Kults" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:38 |- | 19. || "Karma Boyfriend" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|4:20 |- | 20. || "When I Went To Jamaica" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|2:57 |} === EP ieraksti === * ''[[Trilingual]]'' (2010) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Black Food" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:45 |- | 2. || "Saules Griezhi" ||align=center|Jana Hermann / [[Rainis|Jānis Rainis]] ||align=center|3:45 |- | 3. || "Church Of The Modern Times" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|3:31 |- | 4. || "Zhara" ||align=center|Enijs Maiks / Uncle Gena ||align=center|3:38 |- | 5. || "1981" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:54 |- | 6. || "Seryi Den" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:53 |} * ''[[Metal Rooster]]'' (2013) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Errortica (Is "Not Erotica")" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:31 |- | 2. || "Beyond Remedy" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:25 |- | 3. || "Groovy People" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:16 |- | 4. || "Fun Fur Funk" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:47 |- | 5. || "Playground" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:25 |- | 6. || "010101" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:08 |} * ''[[The Playlist]]'' (2015) {| class="wikitable" !# !Dziesma !Autori !Ilgums |- |1. |"It's About Heart" |Jana Hermann |1:27 |- |2. |"The Joy Of The B-Side" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:31 |- |3. |"Neima" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:00 |- |4. |"Glitch Witch Pop" |Jana Hermann |3:09 |- |5. |"High And Low" |Jana Hermann |3:10 |- |6. |"It's About Faith" |Jana Hermann |2:09 |} [[Elektrik Elderz]] sastāvā * ''Pop Life'' (2020) {| class="wikitable" !# !Dziesma !Autori !Ilgums |- |1. |"Big Mistake (Intro)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |1:02 |- |2. |"Tikai 1 Nakc" |Enijs Maiks |3:33 |- |3. |"Pop Life (Out Of Community)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:15 |- |4. |"Fine Time" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:29 |- |5. |"Peace Is Boring" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:14 |- |6. |"Big Mistake (Outro)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:43 |} * ''Pacifik'' (2021) {| class="wikitable" !# !Dziesma !Autori !Ilgums |- |1. |"Pacifik" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:43 |- |2. |"Broken Birdz" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:50 |- |3. |"Poetik?" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:33 |- |4. |"Troublez In Paradise" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:17 |- |5. |"Ordinary Secretary (What She Can Do)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:03 |- |6. |"Pacifik Again" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:07 |} == Videoklipi == * ''[[Glamour Cool Antishock]]'' (2007) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=q-r1jrb3HXI Revolution]'' (2008) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=REm7s2QYNhk Too Late]'' (2009) (projekta [[Folkie PC]] ietvaros) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=P5BNkk6VhCE Saules grieži]'' (2010) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=UDBJivereyk Errortica]'' (2012) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=TJJLSZZJrSg Revision]'' (2013) (ar [[Enijs Maiks]] un [[Santa Mic]]) * ''[[Neima]]'' (2014) * [https://www.youtube.com/watch?v=QI4-3t1JSq8 ''Domino princips II''] (2017) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=PbRWtkdREOU ''Less Acid More Sugar''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=cDow6fXvyAQ ''Slow Travel To Lucidity''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=MVDqFFLWut8 ''Peace Is Boring''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=8ntIHa9Ume4 ''Fine Time''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=NGoDp1-cREc ''Broken Birdz''] (2020) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=jUNlbfaMNRU ''Kur Tu Teci''] (2021) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) == Ārējās saites == * [http://elektrikelderz.com Oficiālā mājaslapa] * ''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ YouTube]''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ kanāls] {{en ikona}} * [https://archive.today/20130703050541/http://www.fhm.lv/blogojam/jana/?topic_id=169&topic_page=0 FHM raksts] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jana Hermann}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Elektroniskā mūzika]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] 4j7nfsoni6z5jhtqy4zpgrxln7lga52 3675240 3675226 2022-08-24T18:24:38Z 87.110.168.180 /* Studijas albumi */ wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Jana Hermane | Attēls = Jana_hermann.jpg | Att_izm = | Apraksts = Jana Hermane 2010. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = ''Jana Hermann'' | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1981|06|11}} | Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]], [[alternatīvais pops]], [[psihodēliskais pops]] | Nodarbošanās = ierakstu producente, dziesmu un tekstu autore, izpildītāja | Instrumenti = [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]], [[personālais dators]], [[balss]] | Gadi = 2005—''pašlaik'' | Izdevējkompānija = ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' | Darbojies_arī = [[Enijs Maiks]] | Mlapa = [http://www.elektrikelderz.com elektrikelderz.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Jana Hermane''' (dzimusi {{dat|1981|06|11}}), pseidonīms '''''Jana Hermann''''', ir latviešu [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] izpildītāja, ierakstu producente, dziedātāja, dziesmu un tekstu autore, neatkarīgās ierakstu izdevniecības ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' līdzdibinātāja. Izdevusi četrus albumus — ''[[Disco Discovert]]'', ''[[Trilingual]]'' EP, ''[[Metal Rooster]]'' EP, ''[[The Playlist]]'' EP, labāko dziesmu izlasi ''[[The Collection 2007-2017]]'' un divus albumus — ''[[Totally Unnecessary]]'', ''[[II]]'' grupas [[Elektrik Elderz]] sastāvā. Piecas reizes nominēta [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]i. Tai skaitā dziesmas ''[[Glamour Cool Antishock]]'' [[2007. gads|2007]]. gadā un ''[[Revolution]]'' [[2008. gads|2008]]. gadā kategorijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūzikas video klips|labākais mūzikas video klips]]. ''[[Revolution]]'' arī trīs nedēļas pavadīja [[Latvijas Mūzikas kanāls|Latvijas Mūzikas kanāla]] topa pirmajā vietā. Dziesmas ''[[Saules grieži]]'' videoklips kļuva par ''The Artists Forum'' (Ņujorka) ''magazine'' [[2010. gads|2010]]. gada [[novembris|novembra]] mēneša video.{{nepieciešama atsauce}} Savukārt ''The Artists Forum'' ikgadējā starptautiskajā dziesmu konkursā ''[[Saules grieži]]'' iekļuva pirmajā desmitniekā.{{nepieciešama atsauce}} Tā bija vienīgā godalgotā dziesma, kas nebija angļu valodā.{{nepieciešama atsauce}} [[2011. gads|2011]]. gada [[janvāris|janvārī]] ''[[Saules grieži]]'' nokļuva Rietumu Radio topa pirmajā vietā un pavadīja tur divas nedēļas, kopumā kļūstot par RR [[janvāris|janvāra]] dziesmu Nr.1.{{nepieciešama atsauce}} == Vēsture == [[2009. gads|2009]]. gadā Jana Hermane kā projekta līdzautore un dalībniece kopā ar mūziķi un ierakstu producentu [[Enijs Maiks|Eniju Maiku]] un vairākiem viesvokālistiem izdeva EP formāta studijas ierakstu ''[[Limited Delight]]'', ko Japānā pārdeva ar nosaukumu ''[[Up With Northern Soul]]''. Šo projektu prezentēja video singls ''[[Too Late]]''. [[2012. gads|2012]]. gada [[februāris|februārī]] publicēts video singls ''[[Errortica]]''. Tas ir jau otrais Janas videoklips, kurš kļūst par ''The Artists Forum magazine'' mēneša video.{{nepieciešama atsauce}} [[2014. gads|2014]]. gada 4. [[oktobris|oktobra]] [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] Jana Hermane bija deputātu kandidāts no politiskās partijas "[[Latvijas Attīstībai]]" saraksta.<ref>[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/fe70b5f2e249.html CVK]</ref> [[2017. gads|2017]]. gadā Jana Hermane un [[Enijs Maiks]] nolēma turpmākos ierakstus izdot kopīgi ar nosaukumu [[Elektrik Elderz]], pirmais pilnformāta albums ''[[Totally Unnecessary]]'' publicēts [[2018. gads|2018]]. gadā, otrais albums ''[[II]]'' publicēts [[2019. gads|2019]]. gadā. [[2020. gads|2020]]. gadā seko 6 dziesmu minialbums ''Pop Life'', [[2021. gads|2021]]. gadā 6 dziesmu minialbums ''[[Pacifik]]'', bet [[2022. gads|2022]]. gadā trešais pilnformāta albums ''[[Low Diskow Longplay]]''. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Disco Discovert]]'' (2008) [[Elektrik Elderz]] sastāvā * ''[[Totally Unnecessary]]'' (2018) * ''[[II]]'' (2019) * ''[[Low Diskow Longplay]]'' (2022) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Righteous Sadness" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:59 |- | 2. || "Stray Cats" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:09 |- | 3. || "Something Was Not Right" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:47 |- | 4. || "In The Mood Of Low Diskow" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:58 |- | 5. || "Sweet Clarity" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:26 |- | 6. || "Kur Tu Teci" ||align=center|Trad. arr. by Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:32 |- | 7. || "Boot Out" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:19 |- | 8. || "Quiet Angels" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:44 |- | 9. || "Underground People In A Mainstream World" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|2:35 |- | 10. || "The Moon And The Sun" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann||align=center|3:18 |- | 11. || "Easy, Breezy, Beautiful" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|1:11 |- | 12. || "Low Diskow Techniquez" (Part 1,2,3) ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|7:16 |- | 13. || "Arlabunakti" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|3:04 |} === Izlases === * ''[[The Collection 2007-2017]]'' (2017) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Playground" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:26 |- | 2. || "Too Late" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:37 |- | 3. || "Domino Princips II" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|0:36 |- | 4. || "Smoke And Flowers" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:19 |- | 5. || "Revolution" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:22 |- | 6. || "1981" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:54 |- | 7. || "Glitch Witch Pop" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:10 |- | 8. || "Vinils Un Data" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:15 |- | 9. || "Groovy People" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:16 |- | 10. || "Saules Griezhi" ||align=center|Jana Hermann / Jānis Rainis ||align=center|3:45 |- | 11. || "The Main Thing" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:32 |- | 12. || "Errortica (Is 'Not Erotica')" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:31 |- | 13. || "I Remember" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:54 |- | 14. || "Beyond Remedy" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:26 |- | 15. || "Glamour Cool Antishock" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|4:00 |- | 16. || "Zhara" ||align=center|Jana Hermann / Uncle Gena ||align=center|3:39 |- | 17. || "High And Low" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:10 |- | 18. || "Kults" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:38 |- | 19. || "Karma Boyfriend" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|4:20 |- | 20. || "When I Went To Jamaica" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|2:57 |} === EP ieraksti === * ''[[Trilingual]]'' (2010) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Black Food" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:45 |- | 2. || "Saules Griezhi" ||align=center|Jana Hermann / [[Rainis|Jānis Rainis]] ||align=center|3:45 |- | 3. || "Church Of The Modern Times" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|3:31 |- | 4. || "Zhara" ||align=center|Enijs Maiks / Uncle Gena ||align=center|3:38 |- | 5. || "1981" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:54 |- | 6. || "Seryi Den" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:53 |} * ''[[Metal Rooster]]'' (2013) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Errortica (Is "Not Erotica")" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:31 |- | 2. || "Beyond Remedy" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:25 |- | 3. || "Groovy People" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:16 |- | 4. || "Fun Fur Funk" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:47 |- | 5. || "Playground" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:25 |- | 6. || "010101" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:08 |} * ''[[The Playlist]]'' (2015) {| class="wikitable" !# !Dziesma !Autori !Ilgums |- |1. |"It's About Heart" |Jana Hermann |1:27 |- |2. |"The Joy Of The B-Side" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:31 |- |3. |"Neima" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:00 |- |4. |"Glitch Witch Pop" |Jana Hermann |3:09 |- |5. |"High And Low" |Jana Hermann |3:10 |- |6. |"It's About Faith" |Jana Hermann |2:09 |} [[Elektrik Elderz]] sastāvā * ''Pop Life'' (2020) {| class="wikitable" !# !Dziesma !Autori !Ilgums |- |1. |"Big Mistake (Intro)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |1:02 |- |2. |"Tikai 1 Nakc" |Enijs Maiks |3:33 |- |3. |"Pop Life (Out Of Community)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:15 |- |4. |"Fine Time" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:29 |- |5. |"Peace Is Boring" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:14 |- |6. |"Big Mistake (Outro)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:43 |} * ''Pacifik'' (2021) {| class="wikitable" !# !Dziesma !Autori !Ilgums |- |1. |"Pacifik" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:43 |- |2. |"Broken Birdz" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:50 |- |3. |"Poetik?" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:33 |- |4. |"Troublez In Paradise" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:17 |- |5. |"Ordinary Secretary (What She Can Do)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:03 |- |6. |"Pacifik Again" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:07 |} == Videoklipi == * ''[[Glamour Cool Antishock]]'' (2007) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=q-r1jrb3HXI Revolution]'' (2008) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=REm7s2QYNhk Too Late]'' (2009) (projekta [[Folkie PC]] ietvaros) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=P5BNkk6VhCE Saules grieži]'' (2010) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=UDBJivereyk Errortica]'' (2012) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=TJJLSZZJrSg Revision]'' (2013) (ar [[Enijs Maiks]] un [[Santa Mic]]) * ''[[Neima]]'' (2014) * [https://www.youtube.com/watch?v=QI4-3t1JSq8 ''Domino princips II''] (2017) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=PbRWtkdREOU ''Less Acid More Sugar''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=cDow6fXvyAQ ''Slow Travel To Lucidity''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=MVDqFFLWut8 ''Peace Is Boring''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=8ntIHa9Ume4 ''Fine Time''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=NGoDp1-cREc ''Broken Birdz''] (2020) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=jUNlbfaMNRU ''Kur Tu Teci''] (2021) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) == Ārējās saites == * [http://elektrikelderz.com Oficiālā mājaslapa] * ''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ YouTube]''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ kanāls] {{en ikona}} * [https://archive.today/20130703050541/http://www.fhm.lv/blogojam/jana/?topic_id=169&topic_page=0 FHM raksts] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jana Hermann}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Elektroniskā mūzika]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] pfo63ok7pc7y80cjgv7hdjxwecmr4ry 3675253 3675240 2022-08-24T18:33:10Z 87.110.168.180 /* Videoklipi */ wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Jana Hermane | Attēls = Jana_hermann.jpg | Att_izm = | Apraksts = Jana Hermane 2010. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = ''Jana Hermann'' | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1981|06|11}} | Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]], [[alternatīvais pops]], [[psihodēliskais pops]] | Nodarbošanās = ierakstu producente, dziesmu un tekstu autore, izpildītāja | Instrumenti = [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]], [[personālais dators]], [[balss]] | Gadi = 2005—''pašlaik'' | Izdevējkompānija = ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' | Darbojies_arī = [[Enijs Maiks]] | Mlapa = [http://www.elektrikelderz.com elektrikelderz.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Jana Hermane''' (dzimusi {{dat|1981|06|11}}), pseidonīms '''''Jana Hermann''''', ir latviešu [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] izpildītāja, ierakstu producente, dziedātāja, dziesmu un tekstu autore, neatkarīgās ierakstu izdevniecības ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' līdzdibinātāja. Izdevusi četrus albumus — ''[[Disco Discovert]]'', ''[[Trilingual]]'' EP, ''[[Metal Rooster]]'' EP, ''[[The Playlist]]'' EP, labāko dziesmu izlasi ''[[The Collection 2007-2017]]'' un divus albumus — ''[[Totally Unnecessary]]'', ''[[II]]'' grupas [[Elektrik Elderz]] sastāvā. Piecas reizes nominēta [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]i. Tai skaitā dziesmas ''[[Glamour Cool Antishock]]'' [[2007. gads|2007]]. gadā un ''[[Revolution]]'' [[2008. gads|2008]]. gadā kategorijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūzikas video klips|labākais mūzikas video klips]]. ''[[Revolution]]'' arī trīs nedēļas pavadīja [[Latvijas Mūzikas kanāls|Latvijas Mūzikas kanāla]] topa pirmajā vietā. Dziesmas ''[[Saules grieži]]'' videoklips kļuva par ''The Artists Forum'' (Ņujorka) ''magazine'' [[2010. gads|2010]]. gada [[novembris|novembra]] mēneša video.{{nepieciešama atsauce}} Savukārt ''The Artists Forum'' ikgadējā starptautiskajā dziesmu konkursā ''[[Saules grieži]]'' iekļuva pirmajā desmitniekā.{{nepieciešama atsauce}} Tā bija vienīgā godalgotā dziesma, kas nebija angļu valodā.{{nepieciešama atsauce}} [[2011. gads|2011]]. gada [[janvāris|janvārī]] ''[[Saules grieži]]'' nokļuva Rietumu Radio topa pirmajā vietā un pavadīja tur divas nedēļas, kopumā kļūstot par RR [[janvāris|janvāra]] dziesmu Nr.1.{{nepieciešama atsauce}} == Vēsture == [[2009. gads|2009]]. gadā Jana Hermane kā projekta līdzautore un dalībniece kopā ar mūziķi un ierakstu producentu [[Enijs Maiks|Eniju Maiku]] un vairākiem viesvokālistiem izdeva EP formāta studijas ierakstu ''[[Limited Delight]]'', ko Japānā pārdeva ar nosaukumu ''[[Up With Northern Soul]]''. Šo projektu prezentēja video singls ''[[Too Late]]''. [[2012. gads|2012]]. gada [[februāris|februārī]] publicēts video singls ''[[Errortica]]''. Tas ir jau otrais Janas videoklips, kurš kļūst par ''The Artists Forum magazine'' mēneša video.{{nepieciešama atsauce}} [[2014. gads|2014]]. gada 4. [[oktobris|oktobra]] [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] Jana Hermane bija deputātu kandidāts no politiskās partijas "[[Latvijas Attīstībai]]" saraksta.<ref>[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/fe70b5f2e249.html CVK]</ref> [[2017. gads|2017]]. gadā Jana Hermane un [[Enijs Maiks]] nolēma turpmākos ierakstus izdot kopīgi ar nosaukumu [[Elektrik Elderz]], pirmais pilnformāta albums ''[[Totally Unnecessary]]'' publicēts [[2018. gads|2018]]. gadā, otrais albums ''[[II]]'' publicēts [[2019. gads|2019]]. gadā. [[2020. gads|2020]]. gadā seko 6 dziesmu minialbums ''Pop Life'', [[2021. gads|2021]]. gadā 6 dziesmu minialbums ''[[Pacifik]]'', bet [[2022. gads|2022]]. gadā trešais pilnformāta albums ''[[Low Diskow Longplay]]''. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Disco Discovert]]'' (2008) [[Elektrik Elderz]] sastāvā * ''[[Totally Unnecessary]]'' (2018) * ''[[II]]'' (2019) * ''[[Low Diskow Longplay]]'' (2022) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Righteous Sadness" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:59 |- | 2. || "Stray Cats" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:09 |- | 3. || "Something Was Not Right" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:47 |- | 4. || "In The Mood Of Low Diskow" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:58 |- | 5. || "Sweet Clarity" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:26 |- | 6. || "Kur Tu Teci" ||align=center|Trad. arr. by Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:32 |- | 7. || "Boot Out" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:19 |- | 8. || "Quiet Angels" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:44 |- | 9. || "Underground People In A Mainstream World" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|2:35 |- | 10. || "The Moon And The Sun" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann||align=center|3:18 |- | 11. || "Easy, Breezy, Beautiful" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|1:11 |- | 12. || "Low Diskow Techniquez" (Part 1,2,3) ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|7:16 |- | 13. || "Arlabunakti" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|3:04 |} === Izlases === * ''[[The Collection 2007-2017]]'' (2017) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Playground" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:26 |- | 2. || "Too Late" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:37 |- | 3. || "Domino Princips II" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|0:36 |- | 4. || "Smoke And Flowers" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:19 |- | 5. || "Revolution" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:22 |- | 6. || "1981" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:54 |- | 7. || "Glitch Witch Pop" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:10 |- | 8. || "Vinils Un Data" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:15 |- | 9. || "Groovy People" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:16 |- | 10. || "Saules Griezhi" ||align=center|Jana Hermann / Jānis Rainis ||align=center|3:45 |- | 11. || "The Main Thing" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:32 |- | 12. || "Errortica (Is 'Not Erotica')" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:31 |- | 13. || "I Remember" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:54 |- | 14. || "Beyond Remedy" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:26 |- | 15. || "Glamour Cool Antishock" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|4:00 |- | 16. || "Zhara" ||align=center|Jana Hermann / Uncle Gena ||align=center|3:39 |- | 17. || "High And Low" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:10 |- | 18. || "Kults" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:38 |- | 19. || "Karma Boyfriend" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|4:20 |- | 20. || "When I Went To Jamaica" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|2:57 |} === EP ieraksti === * ''[[Trilingual]]'' (2010) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Black Food" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:45 |- | 2. || "Saules Griezhi" ||align=center|Jana Hermann / [[Rainis|Jānis Rainis]] ||align=center|3:45 |- | 3. || "Church Of The Modern Times" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|3:31 |- | 4. || "Zhara" ||align=center|Enijs Maiks / Uncle Gena ||align=center|3:38 |- | 5. || "1981" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:54 |- | 6. || "Seryi Den" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:53 |} * ''[[Metal Rooster]]'' (2013) {| class="wikitable" ! # ! Dziesma ! Autori ! Ilgums |- | 1. || "Errortica (Is "Not Erotica")" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|2:31 |- | 2. || "Beyond Remedy" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:25 |- | 3. || "Groovy People" ||align=center|Enijs Maiks / Jana Hermann ||align=center|3:16 |- | 4. || "Fun Fur Funk" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:47 |- | 5. || "Playground" ||align=center|Jana Hermann ||align=center|3:25 |- | 6. || "010101" ||align=center|Enijs Maiks ||align=center|2:08 |} * ''[[The Playlist]]'' (2015) {| class="wikitable" !# !Dziesma !Autori !Ilgums |- |1. |"It's About Heart" |Jana Hermann |1:27 |- |2. |"The Joy Of The B-Side" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:31 |- |3. |"Neima" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:00 |- |4. |"Glitch Witch Pop" |Jana Hermann |3:09 |- |5. |"High And Low" |Jana Hermann |3:10 |- |6. |"It's About Faith" |Jana Hermann |2:09 |} [[Elektrik Elderz]] sastāvā * ''Pop Life'' (2020) {| class="wikitable" !# !Dziesma !Autori !Ilgums |- |1. |"Big Mistake (Intro)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |1:02 |- |2. |"Tikai 1 Nakc" |Enijs Maiks |3:33 |- |3. |"Pop Life (Out Of Community)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:15 |- |4. |"Fine Time" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:29 |- |5. |"Peace Is Boring" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:14 |- |6. |"Big Mistake (Outro)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:43 |} * ''Pacifik'' (2021) {| class="wikitable" !# !Dziesma !Autori !Ilgums |- |1. |"Pacifik" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:43 |- |2. |"Broken Birdz" |Enijs Maiks / Jana Hermann |2:50 |- |3. |"Poetik?" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:33 |- |4. |"Troublez In Paradise" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:17 |- |5. |"Ordinary Secretary (What She Can Do)" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:03 |- |6. |"Pacifik Again" |Enijs Maiks / Jana Hermann |3:07 |} == Videoklipi == * ''[[Glamour Cool Antishock]]'' (2007) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=q-r1jrb3HXI Revolution]'' (2008) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=REm7s2QYNhk Too Late]'' (2009) (projekta [[Folkie PC]] ietvaros) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=P5BNkk6VhCE Saules grieži]'' (2010) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=UDBJivereyk Errortica]'' (2012) * ''[[Neima]]'' (2014) * [https://www.youtube.com/watch?v=QI4-3t1JSq8 ''Domino princips II''] (2017) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=PbRWtkdREOU ''Less Acid More Sugar''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=cDow6fXvyAQ ''Slow Travel To Lucidity''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=MVDqFFLWut8 ''Peace Is Boring''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=8ntIHa9Ume4 ''Fine Time''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=NGoDp1-cREc ''Broken Birdz''] (2020) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=jUNlbfaMNRU ''Kur Tu Teci''] (2021) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) == Ārējās saites == * [http://elektrikelderz.com Oficiālā mājaslapa] * ''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ YouTube]''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ kanāls] {{en ikona}} * [https://archive.today/20130703050541/http://www.fhm.lv/blogojam/jana/?topic_id=169&topic_page=0 FHM raksts] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jana Hermann}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Elektroniskā mūzika]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] inon28vz9s0qx70x82zb3m29nu5b6qz 0 135062 3675373 3558927 2022-08-25T04:13:25Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Tauriņdeja | attēls = Attēls:Taurindeja.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = | režisors = [[Oļģerts Dunkers]] | producents = | scenārija autors = [[Zigmunds Skujiņš]] | galvenajās lomās = [[Bruno Oja]]<br />[[Astrīda Kairiša]] | mūzika = [[Raimonds Pauls]] | operators = [[Miks Zvirbulis]] | montāža = [[Ērika Meškovska]] | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{dat|1971|2|19}} | ilgums = 89 minūtes | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = }} '''"Tauriņdeja"''' ir [[1971]]. gada [[Latvijas PSR]] spēlfilma, kas uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. Filmas režisors ir [[Oļģerts Dunkers]]. Filma uzņemta pēc [[Zigmunds Skujiņš|Zigmunda Skujiņa]] stāsta "Karjera" motīviem. == Sižets == Talantīgs cilvēks, Harijs Maurs, dzenoties pakaļ veiksmei, ir gatavs uz visu. Sekmes sporta nodarbībās un uzstāšanās muzikālajā ansamblī nesola viņam vēlamos rezultātus, un viņš pamet šīs nodarbes. Nejauši viņš iepazīstas ar Nino, slavena režisora, kas atbraucis uz [[Rīga|Rīgu]] uzņemt kino, sievu. Nekaunoties Harijs izmanto savu pazīšanos, lai iegūtu lomu filmā. Pēc kāda laika Harija Maura vārds parādās uz pašu ienesīgāko filmu afišām. Bijušie kolēģi ir pārsteigti par tik veiksmīgu karjeru. Elegants kostīms un jauns ārzemju automobilis rada sajūsmu pielūdzējās. Tomēr drīzumā noskaidrojas, ka zem veiksmes lutekļa maskas slēpjas vienkāršs patmīlīgs melis.<ref>{{Atsauce|title=Танец мотылька (1971)|url=https://www.kino-teatr.ru/kino/movie/sov/8515/annot/|accessdate=2022-08-25}}</ref> == Lomās == * [[Bruno Oja]] — ''Harijs Maurs'' (ierunājis [[Uldis Dumpis]]) * [[Astrīda Kairiša]] — ''Ieva'' * [[Vija Artmane]] — ''Nino'' * [[Elza Radziņa]] — ''Annas kundze'' * [[Kārlis Sebris]] — ''Filips'' * Mihails Hižņakovs — ''Moriss Jakovļevičs'' == Filmēšanas grupa == * Scenārija autors: [[Zigmunds Skujiņš]] * Režisors: [[Oļģerts Dunkers]] * Operators: [[Miks Zvirbulis]] * Mākslinieks: [[Gunārs Zemgals]] * Komponists: [[Raimonds Pauls]] * Montāžas režisore: [[Ērika Meškovska]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/2286/|title=Tauriņdeja (1971)|website=Filmas.lv|access-date=2022-08-25|language=lv-LV}}</ref> == Interesanti fakti == * Latviešu valodā Bruno Ojas tekstu ierunājis Uldis Dumpis, bet dziesmas latviski dzied pats Bruno Oja. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1971. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] [[Kategorija:Oļģerta Dunkera filmas]] 3khjyof7wnatnfaoy9hj3d2yrpoa8gh 3675374 3675373 2022-08-25T04:14:15Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Tauriņdeja | attēls = Attēls:Taurindeja.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = | režisors = [[Oļģerts Dunkers]] | producents = | scenārija autors = [[Zigmunds Skujiņš]] | galvenajās lomās = [[Bruno Oja]]<br />[[Astrīda Kairiša]] | mūzika = [[Raimonds Pauls]] | operators = [[Miks Zvirbulis]] | montāža = [[Ērika Meškovska]] | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{dat|1971|2|19}} | ilgums = 89 minūtes | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = }} '''"Tauriņdeja"''' ir [[1971]]. gada [[Latvijas PSR]] spēlfilma, kas uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. Filmas režisors ir [[Oļģerts Dunkers]]. Filma uzņemta pēc [[Zigmunds Skujiņš|Zigmunda Skujiņa]] stāsta "Karjera" motīviem. == Sižets == Talantīgs cilvēks, Harijs Maurs, dzenoties pakaļ veiksmei, ir gatavs uz visu. Sekmes sporta nodarbībās un uzstāšanās muzikālajā ansamblī nesola viņam vēlamos rezultātus, un viņš pamet šīs nodarbes. Nejauši viņš iepazīstas ar Nino, slavena režisora, kas atbraucis uz [[Rīga|Rīgu]] uzņemt kino, sievu. Nekaunoties Harijs izmanto savu pazīšanos, lai iegūtu lomu filmā. Pēc kāda laika Harija Maura vārds parādās uz pašu ienesīgāko filmu afišām. Bijušie kolēģi ir pārsteigti par tik veiksmīgu karjeru. Elegants kostīms un jauns ārzemju automobilis rada sajūsmu pielūdzējās. Tomēr drīzumā noskaidrojas, ka zem veiksmes lutekļa maskas slēpjas vienkāršs patmīlīgs melis.<ref>{{Atsauce|title=Танец мотылька (1971)|url=https://www.kino-teatr.ru/kino/movie/sov/8515/annot/|accessdate=2022-08-25}}</ref> == Lomās == * [[Bruno Oja]] — ''Harijs Maurs'' (ierunājis [[Uldis Dumpis]]) * [[Astrīda Kairiša]] — ''Ieva'' * [[Vija Artmane]] — ''Nino'' * [[Elza Radziņa]] — ''Annas kundze'' * [[Kārlis Sebris]] — ''Filips'' * Mihails Hižņakovs — ''Moriss Jakovļevičs'' == Filmēšanas grupa == * Scenārija autors: [[Zigmunds Skujiņš]] * Režisors: [[Oļģerts Dunkers]] * Operators: [[Miks Zvirbulis]] * Mākslinieks: [[Gunārs Zemgals]] * Komponists: [[Raimonds Pauls]] * Montāžas režisore: [[Ērika Meškovska]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/2286/|title=Tauriņdeja (1971)|website=Filmas.lv|access-date=2022-08-25|language=lv-LV}}</ref> == Interesanti fakti == * Latviešu valodā Bruno Ojas tekstu ierunājis Uldis Dumpis, bet dziesmas latviski dzied pats Bruno Oja. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1971. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] [[Kategorija:Oļģerta Dunkera filmas]] li9omsqym6zhtjozl8yyiphzyzz7ztm 0 137430 3675436 3464584 2022-08-25T08:08:12Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni| → [[Atlass (kalni)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Axis axis Kanha 4kl.jpg | att_nosaukums=[[Aksisbriedis]] (''Axis axis'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Artiodactyla | kārta_lv =Pārnadži | apakškārta=Ruminantia | apakškārta_lv=Atgremotāju apakškārta | dzimta =Cervidae | dzimta_lv =Briežu dzimta | apakšdzimta=Cervinae | apakšdzimta_lv=Briežu apakšdzimta | binomial=Cervinae <small>([[Goldfuss]], 1820)</small> | kategorijas =nē | iedalījums= * [[Aksisbrieži]] (''Axis'') * [[Baltpurna brieži]] (''Przewalskium'') * [[Brieži]] (''Cervus'') * [[Dambrieži]] (''Dama'') * [[Dāvida brieži]] (''Elaphurus'') * [[Dienvidāzijas brieži]] (''Rucervus'') * [[Samarbrieži]] (''Rusa'') }} '''Briežu apakšdzimta''' (''Cervinae'') ir viena no [[briežu dzimta]]s (''Cervidae'') apakšdzimtām, kas apvieno īstos briežus. Pazīstamākie ir [[staltbriedis|staltbrieži]], [[vapiti|Kanādas brieži]], [[dambrieži]] un [[Dāvida brieži]]. Briežu apakšdzimtā ir 17 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s, kas sistematizētas 7 [[Ģints (bioloģija)|ģintīs]]. Lielākā daļa briežu apakšdzimtas sugu dzīvo [[Eirāzija|Eirāzijā]]. Tikai 2 sugas ir sastopamas ārpus Eirāzijas: [[vapiti]] (''Cervus canadensis''), kura dabīgais izplatības areāls aptver gan [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], gan [[Āzija]]s austrumus,<ref name=viens>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ultimateungulate.com/cetartiodactyla/Cervinae.html |title=Subfamily Cervinae |access-date={{dat|2011|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180123091949/http://www.ultimateungulate.com/Cetartiodactyla/Cervinae.html }}</ref> un [[staltbriedis]] (''Cervus elaphus''), kura dabīgais izplatības areāls aptver gan Eirāziju, gan nelielu reģionu [[Atlass (kalni)|Atlasa kalnos]] [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Briežu apakšdzimtas sugas mājo gan [[mežs|mežos]], gan atklātās ainavās, gan [[purvs|purvos]] un purvainās, applūdušās [[pļava|pļavās]]. Tikai dažas sugas ir sastopamas [[kalns|kalnos]].<ref name=viens/> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama tikai viena briežu apakšdzimtas suga - [[staltbriedis]] (''Cervus elaphus''). == Klasifikācija == * Briežu apakšdzimta (''Cervinae'') ** ģints [[Aksisbrieži]] (''Axis'') *** apakšģints (''Axis'') **** [[Aksisbriedis]] (''Axis axis'') *** apakšģints (''Hyelaphus'') **** [[Filipīnu aksisbriedis]] (''Axis calamianensis'') **** [[Indoķīnas aksisbriedis]] (''Axis porcinus'') **** [[Kūla aksisbriedis]] (''Axis kuhlii'') ** ģints [[Baltpurna brieži]] (''Przewalskium'') *** [[Baltpurna briedis]] (''Przewalskium albirostris'') ** ģints [[Brieži]] (''Cervus'') *** [[Kanādas briedis]] (''Cervus canadensis'') *** [[Plankumainais briedis]] (''Cervus nippon'') *** [[Staltbriedis]] (''Cervus elaphus'') *** [[Tibetas staltbriedis]] (''Cervus wallichi'') ** ģints [[Dambrieži]] (''Dama'') *** [[Dambriedis]] (''Dama dama'') **** [[Persijas dambriedis]] (''Dama dama mesopotamica'') *** †[[Sicīlijas dambriedis]] (''Dama carburangelensis'') ** ģints [[Dāvida brieži]] (''Elaphurus'') *** [[Dāvida briedis]] (''Elaphurus davidianus'') ** ģints [[Dienvidāzijas brieži]] (''Rucervus'') *** [[Barasinga]] (''Rucervus duvaucelii'') *** [[Līrragu briedis]] (''Rucervus eldii'') *** †[[Šomburga briedis]] (''Rucervus schomburgki'') ** ģints [[Sambarbrieži]] (''Rusa'') *** [[Sambarbriedis]] (''Rusa unicolor'') *** [[Filipīnu sambarbriedis]] (''Rusa mariannus'') *** [[Filipīnu plankumainais briedis]] (''Rusa alfredi'') *** [[Javas briedis]] (''Rusa timorensis'') ** †ģints [[Milzu brieži]] (''Megaloceros'') *** †[[Īrijas staltbriedis]] (''Megaloceros giganteus'') <ref name=giant_deer>[http://www.nature.com/nature/journal/v438/n7069/abs/nature04134.html The phylogenetic position of the 'giant deer' Megaloceros giganteus.] Letter in ''Nature'' 438, 850–853 (2005-12-08).</ref> *** †[[Sardīnijas pundurbriedis]] (''Megaloceros cazioti'') == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Briežu dzimta]] gf2xxbx87t6vct46azequzsrvcfh8ko 0 137804 3675446 3033335 2022-08-25T08:10:25Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni| → [[Atlass (kalni)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Red deer stag 2009 denmark.jpg | att_nosaukums=Staltbrieža bullis | attēls2=Zoo-Dortmund-IMG 5549-a.jpg | att2_nosaukums=Staltbrieža govs | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Artiodactyla | kārta_lv = Pārnadži | apakškārta=Ruminantia | apakškārta_lv=Atgremotāju apakškārta | dzimta = Cervidae | dzimta_lv = Briežu dzimta | apakšdzimta=Cervinae | apakšdzimta_lv=Briežu apakšdzimta | ģints = Cervus | ģints_lv = Brieži | suga = Cervus elaphus | suga_lv = Staltbriedis | binomial = Cervus elaphus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Red_deer_(Cervus_elaphus)_reconstructed_and_recent.png|240px]] | kategorijas = nē }} '''Staltbriedis''' (''Cervus elaphus'') ir liela auguma [[briežu dzimta]]s (''Cervidae'') [[pārnadži|pārnadzis]] (''Artiodactyla''), kas pieder [[brieži|briežu ģintij]] (''Cervus''). Staltbriedis ir sastopams lielākajā daļā [[Eiropa]]s, [[Latvija|Latviju]] ieskaitot, [[Mazāzija|Mazāzijā]], [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģionā, dažos reģionos [[Āzija]]s rietumos un [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], kā arī [[Atlass (kalni)|Atlasa kalnu]] reģionā starp [[Maroka|Maroku]] un [[Tunisija|Tunisiju]] [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Staltbriedis ir vienīgā briežu dzimtas suga, kas dzīvo [[Āfrika|Āfrikā]]. Tas ir ticis introducēts [[Austrālija|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Čīle|Čīlē]].<ref name=zoo/> To audzē briežu fermās, pamatā, lai iegūtu [[gaļa|gaļu]]. Eiropā dzīvojošās staltbrieža pasugas ir piemērojušās dzīvei [[mežs|mežā]].<ref name=tomas>Thomas, Jack Ward; Dale Toweill (2002). Elk of North America, Ecology and Management. New York: HarperCollins. {{ISBN|1-58834-018-X}}.</ref> Vēl nesenā pagātnē tika pieņemts, ka staltbriedis un [[vapiti]] (''Cervus canadensis'') ir vienas sugas divas pasugas, bet veicot [[DNS]] pētījumus, noskaidrojās, ka tās ir divas atšķirīgas [[suga]]s. Daudzos informācijas avotos tās abas joprojām tiek sauktas par ''Cervus elaphus''. [[Zinātnieki]] uzskata, ka suga ir izveidojusies un attīstījusies Centrālāzijā pirms tā izplatījās tālāk uz [[rietumi]]em. Iespējams, ka [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] dzīvojošais [[plankumainais briedis]] (''Cervus nippon'') ir tuvu radniecīgs staltbriedim.<ref name=geist>Geist, Valerius (1998). Deer of the World: Their Evolution, Behavior, and Ecology. Mechanicsburg, Pa: Stackpole Books. {{ISBN|0-8117-0496-3}}.</ref> == Staltbriedis Latvijā == [[Attēls:Silz cerf11.jpg|thumb|left|240px|Latvijā arvien populārāki kļūst briežu dārzi]] Staltbrieži [[Baltija]]s teritorijā sāka ieceļot pirms apmēram 9000 gadu. To vislielākais skaits mūsu teritorijā bija pirms 5000 – 6000 gadiem, tad to skaits samazinājās. Ap mūsu ēras 1. gadu tūkstoša beigām staltbrieži Latvijas teritorijā bija izzuduši. [[vācieši|Vācu]] muižnieki sugu Latvijā introducēja no jauna, ierīkojot iršu dārzus ([[brieži|briežu]] aplokus). Pirmie iršu dārzi tika ierīkoti jau [[16. gadsimts|16. gadsimtā]].<ref name=irsis/> Līdz [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumam Latvijas teritorijā īsāku vai garāku laiku pastāvēja vismaz 13 iršu dārzi. Lielākā daļa no tiem bija ierīkoti [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Zemgale|Zemgalē]]. No vairākiem aplokiem [[Cīrava|Cīravā]], [[Tome|Tomē]] un citur [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās savvaļā izkļuva vairāki staltbrieži, kas izdzīvoja un sekmīgi vairojās. Vēlākos gados staltbrieži ir tikuši vairākkārtīgi introducēti Latvijas dabā.<ref name=zoo>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigazoo.lv/public/29393.html |title=Eiropas staltbriedis |access-date={{dat|2011|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101013215858/http://rigazoo.lv/public/29393.html |archivedate={{dat|2010|10|13||bez}} }}</ref> Arī mūsdienās Latvijā darbojas vairāk nekā 40 briežu dārzu, kuros bez staltbriežiem tiek audzēti arī [[dambriedis|dambrieži]], [[baltais staltbriedis|baltie staltbrieži]], [[stirna]]s, [[ziemeļbrieži]] un [[mufloni]], kas pieder [[dobradžu dzimta]]i (''Bovidae'').<ref name=lepn>[http://ilustretajunioriem.wordpress.com/2010/02/01/latviajs-lepnums-stalbriedis/ Latvijas lepnums – staltbriedis]</ref> Sakarā ar to, ka Latvijā staltbriežus ieveda no dažādām Eiropas vietām, un to sākotnējās ģeogrāfisko formu atšķirības ir pilnībā izzudušas, ir pieņemts, ka Latvijā sastopamais staltbriedis pieder [[Rietumeiropas staltbriedis|Rietumeiropas staltbrieža]] (''Cervus elaphus elaphus'') pamatpasugai.<ref name=irsis>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/format.asp?ID=109&what=32 |title=Mežmalā vaid irsis |access-date={{dat|2011|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043526/http://www.videsvestis.lv/format.asp?ID=109&what=32 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:CervoMontevecchio.jpg|thumb|left|240px|[[Korsikas staltbriedis]] (''Cervus elaphus corsicanus'') ir vismazākā staltbriežu pasuga]] [[Attēls:Silz cerf24.jpg|thumb|left|240px|Rudenī pirms riesta ragi kļūst cieti, un briedis norīvē samtaino ādiņu, kas klāj ragus, tam izaug arī biezas kakla krēpes]] Staltbriedis ir viens no lielākajiem dzīvniekiem briežu dzimtā. Tas ir mazāks tikai par [[alnis|alni]], [[sambarbriedis|sambarbriedi]] un [[vapiti]]. Ārēji tas ir ļoti līdzīgs vapiti, tādēļ tos ilgu laiku uzskatīja par vienu sugu. Staltbriedim ir īsa [[aste]], salīdzinot ar citiem briežu dzimtas dzīvniekiem. Tā pasugas viena no otras atšķiras gan augumā, gan ragu formā. Vismazākā staltbrieža pasuga ir [[Korsikas staltbriedis]] (''Cervus elaphus corsicanus''). Tam ir visīsākās [[kājas]] un garākā aste. Arī tā ragi ir vienkārši un samērā īsi. Korsikas staltbrieža tēviņš sver 100—110 kg.<ref>Cervus elaphus corsicanus Exleben 1777: Le Cerf de Corse. French Ministry of Ecology, March 2010. (Natura 2000)</ref> Lielākais ir [[maralbriedis]] (''Cervus elaphus maral''), kura tēviņš sver apmēram 250 kg.<ref>[http://www.iranica.com/articles/red-deer-1 Red Deer, Maral]</ref> No [[Eiropa|Eiropā]] dzīvojošām pasugām vislielākais ir [[karpati|Karpatu]] [[Centrāleiropas staltbriedis]] (''Cervus elaphus hippelaphus'').<ref name=geist/> Tēviņi kopumā ir krietni lielāki nekā mātītes. Vidēji staltbrieža tēviņa ķermenis ir 175—230 cm garš, un tā svars ir 160—240 kg. Mātītes ķermeņa garums ir 160—210 cm, svars 120—170 kg. Augstums skaustā ir 105—120 cm, astes garums 12—19 cm. Staltbrieža apmatojums vasarā ir sarkanbrūns, dažiem indivīdiem uz muguras ir nelieli gaiši lāsumi. Rudeņos daudzu staltbrieža pasugu tēviņiem uzaug [[kakls|kakla]] krēpes. Visbiezākās un garākās krēpes aug [[Britu salas|Britu salu]] [[Skotijas staltbriedis|Skotijas staltbriedim]] (''Cervus elaphus scoticus'') un [[Norvēģijas staltbriedis|Norvēģijas staltbriedim]] (''Cervus elaphus atlanticus''). [[Maralbriedis|Maralbriedim]] (''Cervus elaphus maral'') un [[Spānijas staltbriedis|Spānijas staltbriedim]] (''Cervus elaphus hispanicus''), kā arī visu pasugu mātītēm kakla krēpes neaug. Kopumā visu pasugu tēviņiem kakli ir spēcīgāki un masīvāki kā mātītēm. Atnākot vēsākam laikam rudenī, abiem dzimumiem izaug biezs ziemas kažoks. Ziemā kažoks ir pelēkāks, gaišāks, ne tik sarkans. Atnākot pavasarim, staltbrieži nomet ziemas kažoku, un tiem izaug jauns vasaras matojums. Lai ātrāk atbrīvotos no ziemas matojuma, tie rīvējas gar koku stumbriem un citiem raupjiem objektiem. Kā visiem [[pārnadži]]em un [[atgremotāji]]em, tā [[pēda]] atbalstās uz 2 [[pirksti]]em un [[kuņģis|kuņģim]] ir 4 kambari. === Ragi === [[Attēls:Kottenforst-Rothirsch.jpg|thumb|240px|Visu vasaru, kamēr ragi aug, tie ir klāti ar samtainu ādiņu]] Ragi aug tikai tēviņiem. Katru pavasari staltbriedim izaug jauni ragi, un katru gadu [[ziema]]s beigās ragi tiek nomesti. Ragi aug ātri, dienā izaug apmēram 2,5 cm. Sākumā tie ir mīksti un klāti ar pūkainu, samtainu ādu, kas jaunos ragus pasargā no ārējiem apstākļiem. Rudenī pirms riesta ragi nokaļķojas un kļūst cieti. Salīdzinot ar [[alnis|alni]], staltbriedim ragu kronis veidojas no samērā cilindriskas formas ragu zariem. Dažām pasugām neveidojas žuburs — kronis, kā, piemēram, Korsikas staltbriedim. Tā ragi ir samērā taisni un stāvi. Arī Kaspijas staltbrieža ragi, salīdzinot ar [[Rietumeiropas staltbriedis|Rietumeiropas staltbrieža]] (''Cervus elaphus elaphus'') ragiem, ir mazāk žuburoti. Tie aug slīpi uz atpakaļu ar nelielu žuburojumu, vairāk atgādinot [[vapiti]] ragus. Ragu augšanu ietekmē [[testosterons|testosterona]] līmenis [[asinis|asinīs]]. Kad ziemā pēc [[riests|riesta]] testosterona līmenis krītas, tēviņš nomet ragus, un kādu laiku jauni ragi neaug.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tallgrass.org/elks.html |title=Friends of the Prairie Learning Center |access-date={{dat|2006|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110831215738/http://www.tallgrass.org/elks.html |archivedate={{dat|2011|08|31||bez}} }}</ref> Jo vecāks briedis, jo krāšņāki tā ragi, bet tā žuburojumu neietekmē tikai vecums. Tas ir atkarīgs arī no pasugas un individuālām īpašībām. == Uzvedība == [[Attēls:Hirschkampf.jpg|thumb|left|240px|Tikai spēcīgs un nobriedis staltbrieža bullis spēj izveidot harēmu]] Mātītes dzīvo baros — ģimenēs, kurās vadošā loma ir vecākajai mātītei. Riesta laikā brieži veido jauktos barus, kurus vada spēcīgākais tēviņš. Ārpus riesta perioda vecākie briežu buļļi ir vientuļnieki, bet jaunie veido vecpuišu barus.<ref name=dien>[http://diena.lv/lat/dzive/daba/traks-netirs-bet-mils Staltbrieži ļaujas mīlestībai]</ref> Riesta laikā spēcīgākie tēviņi izveido 3—5 mātīšu harēmus. Spēcīgam bullim var būt arī lielāks harēms.<ref name=dien/> [[Riests]] ilgst apmēram mēnesi, un tā kulminācija ir [[septembris|septembra]] beigās, [[oktobris|oktobra]] sākumā. Starp pieaugušiem tēviņiem notiek riesta cīņas. Pirms uzsākt saķeršanos ar ragiem, brieži staigā viens gar otru un salīdzinās ar augumiem un ragiem. Ja neviens no pretiniekiem neatkāpjas, tad sākas cīņa. Reizēm kāds no pretiniekiem tiek nopietni savainots vai nogalināts.<ref>[http://raksti.daba.lv/referaati/2007/lberga/briedis.html Staltbriedis (Cervus elaphus)]</ref> [[harēms|Harēmu]] spēj izveidot tikai spēcīgs, nobriedis staltbrieža bullis. Tēviņš visur seko savām mātītēm un sargā tās no citiem konkurentiem. Tēviņam ir ļoti skaļš sauciens, ko var salīdzināt ar [[lauva]]s rēkšanu. Mātītes izvēlas tādu tēviņu, kas sauc skaļi un bieži. Bullis zemē izkasa bedri, kurā urinē, un tad izvārtās "aromatizētajos" dubļos. Jo spēcīgāk tēviņš smird, jo interesantāks un iekārojamāks tas ir mātītēm.<ref name=dien/> == Barība == Staltbriedis ir augēdājs. Galvenā barība vasarā un rudenī ir lakstaugi: [[graudzāle]]s, [[augļi]] un [[sēkla]]s, [[koks|koku]] jaunie dzinumi, [[lapas]], bet ziemā sīkkrūmi — mētras, koku zariņi un miza, brūklenāji, mellenāji, [[skujkoks|skuju koku]] dzinumi.<ref name=lepn/> Reģistrētas apmēram 226 barības augu sugas, no tām 146 [[zālaugi|zālaugu]], 51 [[koks|kokaugu]], 8 [[ķērpji|ķērpju]], 6 [[mētras|mētru]], 3 [[Paparžaugi|paparžu]] un 2 [[sēnes|sēņu]] sugas. Staltbriedis vasarā diennaktī patērē 9—30 kg, ziemā 1,5—6 kg barības.<ref name=zoo/> == Vairošanās == [[Attēls:Cerbiatto.JPG|thumb|220px|Pirmās divas nedēļas māte mazuli slēpj, līdz tas ir nostiprinājies un var visur sekot mātei un baram]] Dzimumbriedumu staltbrieži sasniedz 2—3 gadu vecumā.<ref name=zoo/> Bet pirms tēviņš spēj izveidot savu harēmu, tam ir bijuši 12 vai vairāk mēģinājumu to izdarīt. Staltbriežiem dzimst 1 vai 2 mazuļi, pirmajā grūsnībā parasti tikai viens. Grūsnības periods ilgst 240—262 dienas. Piedzimstot mazulis sver 15 kg, un tā kažoks ir sarkanbrūns ar gaišiem lāsumiem. Vasaras beigās lāsumi parasti ir izzuduši, lai gan reizēm lāsumi saglabājas arī pieaugušiem indivīdiem.<ref name=geist/> Dzemdības notiek klusā, vientuļā vietā, prom no bara. Kamēr mazulis ir mazs un nevarīgs tas tiek slēpts drošā vietā, arī māte pie tā pavada laiku tikai, lai pazīdītu. Apmēram pēc 2 nedēļām, kad briedēns ir paaudzies un nostiprinājies, māte ar mazuli pievienojas ģimenes baram. Māte to baro ar [[piens|pienu]] apmēram 5 mēnešus, un mazulis kopā ar māti dzīvo 11 mēnešus<ref name=zoo/> līdz nākamā mazuļa dzimšanai.<ref name=tomas/> Dzīves ilgums 10–15 gadi, nebrīvē līdz 20 gadiem.<ref name=zoo/> == Klasifikācija == Staltbriedim ir 10 pasugas: * [[Rietumeiropas staltbriedis]] (''Cervus elaphus elaphus'') — [[Rietumeiropa]]; * [[Centrāleiropas staltbriedis]] (''Cervus elaphus hippelaphus'') — [[Centrāleiropa]], [[Balkānu pussala|Balkāni]], [[Austrumeiropa]]; * [[Buhāras staltbriedis]] (''Cervus elaphus bactrianus'') — [[Afganistāna]], [[Kazahstāna]], [[Turkmenistāna]], [[Uzbekistāna]] un [[Tadžikistāna]]; * [[Jarkandas staltbriedis]] (''Cervus elaphus yarkandensis'') — [[Centrālāzija]], [[Siņdzjana]]s provinve [[Ķīna|Ķīnā]]; * [[Kašmiras staltbriedis]] (''Cervus elaphus hanglu'') — [[Kašmira]]; * [[Korsikas staltbriedis]] (''Cervus elaphus corsicanus'') — [[Korsika]], [[Sardīnija]]; * [[Skotijas staltbriedis]] (''Cervus elaphus scoticus'') — [[Britu salas]]; * [[Maralbriedis]] (''Cervus elaphus maral'') — [[Mazāzija]], [[Krima]], [[Kaukāzs]] un [[Irāna]]s ziemeļrietumi; * [[Spānijas staltbriedis]] (''Cervus elaphus hispanicus'') — [[Pireneju pussala]]; * [[Norvēģijas staltbriedis]] (''Cervus elaphus atlanticus'') — [[Skandināvija]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Cervus elaphus|Staltbriedis}} * [http://vesture.eu/index.php/Irsis Irsis - Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca] * [http://cerfs.free.fr/english/identitepays-e.php3?genus=Cervus&&region1=asia Cervus (asia)] * [https://web.archive.org/web/20110420042037/http://www.arkive.org/red-deer/cervus-elaphus/#text=All Red deer (Cervus elaphus)] * [https://web.archive.org/web/20110408000957/http://www.allforhunt.com/lv/gallery/780/2303 Staltbrieža foto galerija] (allforhunt) [[Kategorija:Brieži]] [[Kategorija:Latvijas zīdītāji]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu fauna]] [[Kategorija:Centrālāzijas fauna]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] [[Kategorija:Austrālijas fauna]] [[Kategorija:Jaunzēlandes fauna]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] [[Kategorija:Ķīnas fauna]] psd3qhlelbrmkvr4cot6imjsv2h4fa0 1 145241 3675141 3674921 2022-08-24T14:37:05Z Titāns 34176 wikitext text/x-wiki {{arhīvi|search=yes}} == Plašākas pārmaiņas sākumlapā == labvakar, kolēģi! :gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas. :{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst. :{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums. :{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva... :4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu? :{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu. :gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST) ::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri. ::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu "<nowiki>[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]</nowiki>", lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu. ::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā "kaimiņus" - ok. ::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST) :::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST) ::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST) :::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST) ::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST) :::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST) ::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&platform=all-access&range=last-week&excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST) :::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST) ::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 <small>(EEST)</small> :::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST) :par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST) ::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST) :Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST) ::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST) :::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST) ::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST) :šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST) ::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST) :::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST) ::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka "regulārie viesi" jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST) :::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST) ::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 <small>(EEST)</small> :::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST) ::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST) :::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}} == "Izveido lapu" lauks == Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST) :Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST) ::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST) :::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST) :vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas "vandalizē jau uzreiz no sākumlapas" nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST) ::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST) == Croatian Wikipedia == Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET) ==Šī diena vēsturē== To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus ->[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}} :{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET) ::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET) :::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai "man negribas". Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET) ::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 <small>(EEST)</small> :::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET) Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}} :Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST) == Portāli == Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET) :Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET) :: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET) :::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET) ::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET) ::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu "norakšana" nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET) ::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET) :::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET) :::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET) :::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET) ::::::::::piekrītu Papuasam. ::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. ::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET) == Vikikrātuves dienas attēls == Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST) :50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) == Bloku izvietojums == manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku "Vērtīgs raksts" ar bloku "Vai tu zināji ka". un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET) :Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET) == Bloku izvietojums atkal == pats rosināju likt uz "pirmā bloka" vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ "pirmajā" vietā "Vai tu zināji ka", zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST) :Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST) ::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST) == Labojuma pieprasījums (27-11-2020) == Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}} :Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET) == Labojuma pieprasījums (27-02-2021) == Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET) :{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET) == Labojuma pieprasījums 27-02-2021 == [[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) :Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET) ::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET) == Labojuma pieprasījums (24-07-2021) == Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST) == Labojuma pieprasījums (11-01-2022) == Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts "Šī diena vēsturē". --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET) :izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET) == Bloku izvietojums atkal atkal == kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar "Vai tu zināji ka". zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt "Vai tu zināji" rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST) :{{ping|Papuass|Edgars2007|Pirags}} jūsu viedoklis? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 06.37 (EEST) ::nav iebildumu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.35 (EEST) :::tad varbūt pārliksi? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 09.23 (EEST) == Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! == Iesaku kādam no jums nobloķēt lietotāju "[[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]]". Viņš raksta pārāk daudz nepatiesas ziņas un sabojā vikipēdijas rakstus. Runa ir par autobusu maršrutiem, kuri it kā pēc viņa domām tiks pārtaisīti par trolejbusiem, bet tādas informācijas nekur nav atrodamas ne RS mājaslapā, ne jauns.lv vai kādos citos ļoti pazīstamos ziņu portālos. Man godīgi sakot nav skaidrs, no kurienes viņš šādu informāciju ir dabūjis, jo nekur tas nav parādīts. Ļoti liels lūgums viņu nobloķēt, citādāk mierā, izskatās, viņš neliksies. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.11 (EEST) :Informācija nāk no Vadima Faļkova posta feisbukā. Protams, feisbuks (atšķirībā no tvitera un tamlīdzīgiem soctīkliem) mums skaitās nepilnvērtīgs avots, bet diezi vai Faļkovs augustā dzīs aprīļa jokus. Viņš atsaucas uz svaigu rakstu bb.lv, bet tas serveris šobrīd ir daunā. :Cits jautājums, ka man vispār nepatīk informācija šeit par vēl nenotikušām lietām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) ::Runājot par Faļkova postu, viņš jau pirms 2 gadiem izdarīja to pašu ar 40. autobusu un es jau tad brīdināju, ka tas nebūs nekas patīkams. Es Faļkovu vienreiz satiku vienā sanāksmē, kas jau ar bija pirms 2 gadiem un kad bija protests par 40. autobusa saglabāšanu un toreiz jau neviens nevēlējās, lai šis 40. autobuss tiktu aizstāsts ar trolejbusu, kā tika pats Faļkovs to bija vēlējies. Un toreiz jau teicu, ka tas novedīs pie ļoti nepatīkamām sekām. Bet izskatās, ka Faļkovam ar to nav bijis gana. Viņš grib pastrādāt vēl lielākus nedarbus un sadusmot rīdziniekus, tai skaitā mani, kas noteikti nav par šādām izmaiņām. Bet cerēsim, ka šīs izmaiņas tomēr nenotiks, kā tas jau bija ar 40. autobusu. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 22. augusts, plkst. 10.51 (EEST) ::es domāju ka vār būt jau drīz būs ielikta ziņa par izmaiņam rīgas satiksme [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.44 (EEST) :paskatieties šeit https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.36 (EEST) :un varat seit ari paskatities https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.37 (EEST) ::Es neticu tādām mājaslapām. Ja būs kaut kur citur tāda informācija, tad domāsim un skatīsimies, bet šobrīd nav nekā tāda. Tā kā vēlāk redzēsim. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 06.44 (EEST) :::Jebkurā gadījumā to sola tikai no 1. septembra, tā ka pagaidām šāda reālajam stāvoklim vēl neatbilstoša informācija Vikipēdijā rada tikai jucekli - gan pieņemot, ka vispār kāds no malas šos rakstus par trolejbusu maršrutiem skatās. Pašlaik pat labot viņus nav jēgas (tā, par 34. maršrutu vienlaikus uzrakstīts tagadnes formā, ka viņš jau ir, bet divus teikumus tālāk - ka vēl tikai būs. Pieņemu gan, ka tā ir vienkārši valodas nepietiekama zināšana.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 07.26 (EEST) ::::Tieši tā. Tā arī ir nepietiekama valodas zināšana. Un tos rakstus reizēm jau labo, pirms vēl kaut kas reāli ir noticis. Protams, es gan ceru, ka šis gadījums tomēr nenotiks. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 19.22 (EEST) :rekur informācija Rīgas satiksme https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/ [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 12.58 (EEST) ::Es šodien to pamanīju. Kaut kāds murgs. Tagad gandrīz vispār vairs nebūs ar ko braukt. Nāksies vēl vairāk braukt ar savu auto nekā tas bija pirms tam. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 17.37 (EEST) Tieši tā. Tās lietas, kas vēl nav notikušas un jau publicē. Tas man galīgi nepatīk. Ja jau tā būtu tāda lieta, kas tiešām notiktu un notiks, tad tā, bet tad lai nosūta kaut kādu saiti, kur tā ir publicēta. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.56 (EEST) Starp citu, manuprāt, visa šī sadaļa pārvietojama uz "Kopienas portālu" vai tamlīdzīgu vietu, jo sākumlapas diskusijā tā ir nevietā.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 17.34 (EEST) :jā, uz kopienas portālu vai tamlīdzīgu vietu. bet ja par tēmu - arī es būtu pret informācijas iekļaušanu vikipēdijā. {{tq|būs ielikta ziņa par izmaiņam rīgas satiksme}} - šis būs un tad arī ieliksim info vikipēdijā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 23. augusts, plkst. 20.38 (EEST) 83m8g9zfm3c1hnx7rptikkh7cv04vvn 0 156745 3675191 3526052 2022-08-24T17:00:50Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki '''Latvijas baltkrievi''' ir otrā lielākā mazākumtautība pēc [[krievi|Latvijas krievi]]em. 2012. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 76 tūkstoši [[baltkrievi|baltkrievu]], bet [[Baltkrievija]]s pilsoņu skaits bija tikai 2261.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2012/Latvija_VPD_010712.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības |access-date={{dat|2013|02|05||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305071246/http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2012/Latvija_VPD_010712.pdf }}</ref> Aptauju un tautas skaitīšanu dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas baltkrievu nesarunājas baltkrievu valodā un maz interesējas par savu nacionālo kultūru.<ref>[http://politika.lv/article/baltkrievu-saknes-un-integracija-latvija Baltkrievu saknes un integrācija Latvijā] Vjačka Celešs, 24.02.2004.</ref> Salīdzinājumā ar citām minoritātēm, oficiālais baltkrievu skaits [[Latvija|Latvijā]] dažādos laikos ļoti krasi mainījās (1897. — 80 tūkstoši, 1935. — 27 tūkstoši, 1989. — 120 tūkstoši, 2012. — 76 tūkstoši), jo dažādos periodos viņi tika pieskaitīti gan krieviem, gan [[poļi]]em, gan [[latvieši]]em. == Vēsture == Baltkrievu izcelsme notika slāvu un baltu etnisko kultūru sintēzes rezultātā. Vecbaltkrievu valoda ap 5. gadsimtu atdalījusies no kopīgā slāvu valodu zara un, tāpat, ka tas notika ar citām slāvu valodām – ukraiņu, poļu u.c., sākusi savu attīstību. Latvijas baltkrievu vēsture ciešāk saistīta ar [[Latgales vēsture|Latgales vēsturi]]. No aizvēsturiskiem laikiem [[kriviči|krivičus]] un [[letgaļi|letgaļus]] apvienoja [[Daugava]], kas bija kopīgais satiksmes un tirdzniecības ceļš. Baltkrievu ieceļošana Latvijā sākās pēc [[Livonijas ordeņa valsts]] likvidēšanas [[1562. gads|1562.gadā]], kad izzuda politiskā robeža starp baltkrievu apdzīvoto [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistes]], vēlāk [[Polijas-Lietuvas ūnija|Žečpospolitas]] teritoriju un Latgali. Lietuvas Lielkņazistes laikos oficiālā valsts valoda bija vecbaltkrievu, un šī loma saglabājusies līdz 17.gadsimtam, kad to nomainīja poļu valoda. Lietuvas Lielkņazistes laiks bija labvēlīgs vecbaltkrievu valodas un kultūras attīstībā. 19.gadsimtā notika baltkrievu atmoda, kad parādījušies tādi baltkrievu autori, kā [[Janka Kupala]], Maksims Bogdanovičš, Jakobs Kolass. Atmoda iespaidoja arī Latvijas baltkrievus, daudzie no kuriem brauca izglītoties uz [[Polocka|Polocku]], [[Vitebska|Vitebsku]], lai vēlāk atgrieztos Latvijā un izglītot citus. Tikai tajā laikā notika reāls darbs, lai veicinātu nacionālo identitāti. Migrāciju pastiprināja dzimtbūšanas atcelšana [[Krievija|Krievijā]] un liels pieprasījums pēc darbaspēka [[Rīga|Rīgā]] 19. gadsimta beigās. Latvijas neatkarības gadi pēc Pirmā pasaules kara baltkrieviem bija ļoti labvēlīgi, jo Latvijas baltkrieviem piešķīra mazākumtautības statusu. Baltkrievu inteliģence tikusi pie valsts finansējuma, nodibināja kultūras un izglītības biedrību „Tēvija” („Бацькаўшчына”) un atvēra vairāk nekā 50 baltkrievu skolu, kā arī ģimnāzijas. Šajā laikā publicēja preses izdevumus [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodā]], nodibināja baltkrievu biedrības, teātris. Šajā laika periodā baltkrievi sāka rūpēties par savas valodas aizsardzību un attīstību. [[1934. gads Latvijā|1934.gadā]] baltkrievu skolas likvidēja, sākās Latgales latviskošana. Dažas skolas no jauna tika atvērtas vācu okupācijas laikā, lai [[1944. gads Latvijā|1944.gadā]] tās atkal slēgtu. 20.gadsimta 50.—80.gados notika ievērojami liels baltkrievu migrācijas vilnis Latvijā, un tas jau bija saistīts ar padomju totalitārā režīma laiku. == Baltkrievu integrācija == Pēc 2011. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem Latvijā dzīvoja 78 890 baltkrievu, 31 092 no viņiem bija Latvijas pilsonība, bet 44 091 bija [[Latvijas nepilsoņi]]. Baltkrievu skaitam Latvijā ir tendence samazināties, tomēr baltkrievu kopiena Latvijā ir otrā lielākā mazākumtautību kopiena Latvijā: {{bar box |width = 400px |float = left |title = Latvijas lielākās etniskās minoritātes 2017. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2017. |access-date=13.08.2017 |archive-date=08.02.2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170208133156/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (557 618) |red|26.2}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] '''(69 298)''' |violet|3.3}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (51 158) |blue|2.4}} {{bar percent|[[Poļi]] (45 584) |black|2.1}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (26 555) |yellow|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (57 301) |purple|2.7}} {{bar percent|Nav izvēlēta (43 215) |pink|2.0}} }} {{-}} Darbojas kopiena "Belaja Rusj", Liepājas baltkrievu kopiena "Mara", Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības "Svitanak", "Spadčina", "Prameņ" un baltkrievu tautas dziesmu ansamblis. Kopienu darbības mērķi ir veicināt baltkrievu valodas, kultūras saglabāšanu un attīstību. Visas baltkrievu organizācijas Latvijā saglabā sakarus ar Baltkrieviju, ar savu etnisko dzimteni. Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem savās mājās lielākā daļa (79,7 %) baltkrievu pārsvarā runā [[krievu valoda|krieviski]], 9,3 % baltkrievu runā [[Latviešu valoda|latviski]], bet [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] ir norādījuši tikai 0,6 % baltkrievu. 10,2 % baltkrievu tautas skaitīšanā nav norādījuši sevis pārsvarā lietoto valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=TSG11-071&ti=TSG11-071.+PAST%C2V%CEGO+IEDZ%CEVOT%C2JU+TAUT%CEBU+SADAL%CEJUMS+PA+STATISTISKAJIEM+RE%CCIONIEM%2C++REPUBLIKAS+PILS%C7T%C2M+UN+NOVADIEM+P%C7C+M%C2J%C2S+P%C2RSVAR%C2+LIETOT%C2S+VALODAS+2011.GADA+1.MART%C2&path=..%2FDATABASE%2Ftautassk_11%2F2011.gada%20tautas%20skait%EE%F0anas%20gal%EEgie%20rezult%E2ti%2F&lang=16 |title=PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU TAUTĪBU SADALĪJUMS PA STATISTISKAJIEM REĢIONIEM, REPUBLIKAS PILSĒTĀM UN NOVADIEM PĒC MĀJĀS PĀRSVARĀ LIETOTĀS VALODAS 2011.GADA 1.MARTĀ |access-date={{dat|2021|12|24||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130723193957/http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=TSG11-071&ti=TSG11-071.+PAST%C2V%CEGO+IEDZ%CEVOT%C2JU+TAUT%CEBU+SADAL%CEJUMS+PA+STATISTISKAJIEM+RE%CCIONIEM%2C++REPUBLIKAS+PILS%C7T%C2M+UN+NOVADIEM+P%C7C+M%C2J%C2S+P%C2RSVAR%C2+LIETOT%C2S+VALODAS+2011.GADA+1.MART%C2&path=..%2FDATABASE%2Ftautassk_11%2F2011.gada%20tautas%20skait%EE%F0anas%20gal%EEgie%20rezult%E2ti%2F&lang=16 }}</ref> Latvijā ir tikai viena baltkrievu pamatskola, kuras mērķis ir palīdzēt baltkrievu bērniem saglabāt savu valodu un kultūru, integrēties Latvijas sabiedrībā. Skola diemžēl nevar piedāvāt vidusskolas izglītību. Nenoliedzami, iespēja izglītoties savā dzimtajā valodā ir labākā no iespējām. Baltkrievu biedrības dara visu iespējamo, lai saglabātu savu identitāti, popularizē tautas dziesmu tradīciju, valodas un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu starp Latvijā dzīvojošiem baltkrieviem, kā arī veicina sabiedrības integrāciju un starptautisko sadarbību. 2011. gadā [[Latvijas Baltkrievu savienība]] ar [[Rīgas dome]]s, Baltkrievijas vēstniecības, [[Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurga]] un [[Iļģuciems (alus un kvasa ražotne)|Iļģuciema]] atbalstu izdeva pirmo latviešu-baltkrievu, baltkrievu-latviešu vārdnīcu, ko bija sākusi veidot valodniece [[Mirdza Ābola]], taču pēc viņas nāves pabeidza un iespiešanai sagatavoja [[Baltkrievijas Zinātņu akadēmija]]s Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieka filoloģijas zinātņu kandidāta Ivana Lučica-Fedoreca vadībā.<ref>{{Laikraksta atsauce |url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/38973-apgut-baltkrievu-valodu-bez-starpniekvalodam.htm |title=Apgūt baltkrievu valodu bez starpniekvalodām |author=Juris Paiders |date=2011. gada 7. janvāris |publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |accessdate={{dat|2016|09|01|bez}} |journal= |archive-date=2018. gada 24. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20180824183220/https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/38973-apgut-baltkrievu-valodu-bez-starpniekvalodam.htm }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/prezente-pirmo-latviesu--baltkrievu-vardnicu-778159 |title= Prezentē pirmo latviešu – baltkrievu vārdnīcu |date=2011. gada 4. maijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |accessdate= {{dat|2016|09|01|bez}}}}</ref> == Baltismi baltkrievu valodā == Baltkrievi ir ļoti ietekmējusies no baltu tautām ([[Latvieši|latviešu]], [[Lietuvieši|lietuviešu]]) dažādu vēstures kontaktu periodos. To pierādījumi atrodami gan [[Antropoloģija|antropoloģijā]], gan valodas materiālos. Baltkrievu valoda ir mantojusi tā saucamos [[baltismi|baltismus]], kas izpaužas, piemēram, vietvārdos, hidronīmos, kā arī baltkrievu uzvārdos. Jāpiebilst, ka baltismi baltkrievu valodā vēl joprojām nav pietiekami izpētīti (baltkrievu valodā var atrast gan vecos baltismus, gan jaunākos, jau mūsdienu kontaktu rezultātus). Neskatoties uz ciešiem un ilgstošiem kontaktiem, šīs valodas nesaplūda vienā. Balto slāvu kontakti turpinās jau vairākus gadsimtus, un šajā laikā ne vienu reizi vien mainījās arī šo tautu vēsturiskie un socioloģiskie apstākļi, mainījās valsts valodas, dēļ kā baltkrievu valoda netika pienācīgi sargāta. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Apine I. Baltkrievi Latvijā. – Rīga, 1995. * Sedovs V. Balti senatnē. - Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2004. * Беларуска-латышскі, латышска-беларускі слоўнік. Mirdza Ābola, 2010.gads == Ārējās saites == * [http://zinas.nra.lv/latvija/politika/46743-izdota-pirma-latviesubaltkrievu-vardnica.htm Izdota pirmā Latviešu – baltkrievu vārdnīca] * [http://www.youtube.com/watch?v=DNQTegMY2xM/ Izdota pirmā Latviešu – baltkrievu vārdnīca - Video:] * [https://web.archive.org/web/20120502152707/http://www.svitanak.lv/ Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība Svitanak] {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas baltkrievi| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Baltkrievi]] 489o4b17y5g4trtby4ak9ne1flcnrcb 3675193 3675191 2022-08-24T17:02:34Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki '''Latvijas baltkrievi''' ir otrā lielākā mazākumtautība pēc [[krievi|Latvijas krievi]]em. 2012. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 76 tūkstoši [[baltkrievi|baltkrievu]], bet [[Baltkrievija]]s pilsoņu skaits bija tikai 2261.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2012/Latvija_VPD_010712.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības |access-date={{dat|2013|02|05||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305071246/http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2012/Latvija_VPD_010712.pdf }}</ref> Aptauju un tautas skaitīšanu dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas baltkrievu nesarunājas baltkrievu valodā un maz interesējas par savu nacionālo kultūru.<ref>[http://politika.lv/article/baltkrievu-saknes-un-integracija-latvija Baltkrievu saknes un integrācija Latvijā] Vjačka Celešs, 24.02.2004.</ref> Salīdzinājumā ar citām minoritātēm, oficiālais baltkrievu skaits [[Latvija|Latvijā]] dažādos laikos ļoti krasi mainījās (1897. — 80 tūkstoši, 1935. — 27 tūkstoši, 1989. — 120 tūkstoši, 2012. — 76 tūkstoši), jo dažādos periodos viņi tika pieskaitīti gan krieviem, gan [[poļi]]em, gan [[latvieši]]em. == Vēsture == Baltkrievu izcelsme notika slāvu un baltu etnisko kultūru sintēzes rezultātā. Vecbaltkrievu valoda ap 5. gadsimtu atdalījusies no kopīgā slāvu valodu zara un tāpat, kā tas notika ar citām slāvu valodām – ukraiņu, poļu u.c., sākusi savu attīstību. Latvijas baltkrievu vēsture ciešāk saistīta ar [[Latgales vēsture|Latgales vēsturi]]. No aizvēsturiskiem laikiem [[kriviči|krivičus]] un [[letgaļi|letgaļus]] apvienoja [[Daugava]], kas bija kopīgais satiksmes un tirdzniecības ceļš. Baltkrievu ieceļošana Latvijā sākās pēc [[Livonijas ordeņa valsts]] likvidēšanas [[1562. gads|1562. gadā]], kad izzuda politiskā robeža starp baltkrievu apdzīvoto [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistes]], vēlāk [[Polijas-Lietuvas ūnija|Žečpospolitas]] teritoriju un Latgali. Lietuvas Lielkņazistes laikos oficiālā valsts valoda bija vecbaltkrievu, un šī loma saglabājusies līdz 17.gadsimtam, kad to nomainīja poļu valoda. Lietuvas Lielkņazistes laiks bija labvēlīgs vecbaltkrievu valodas un kultūras attīstībā. 19.gadsimtā notika baltkrievu atmoda, kad parādījušies tādi baltkrievu autori, kā [[Janka Kupala]], Maksims Bogdanovičš, Jakobs Kolass. Atmoda iespaidoja arī Latvijas baltkrievus, daudzie no kuriem brauca izglītoties uz [[Polocka|Polocku]], [[Vitebska|Vitebsku]], lai vēlāk atgrieztos Latvijā un izglītot citus. Tikai tajā laikā notika reāls darbs, lai veicinātu nacionālo identitāti. Migrāciju pastiprināja dzimtbūšanas atcelšana [[Krievija|Krievijā]] un liels pieprasījums pēc darbaspēka [[Rīga|Rīgā]] 19. gadsimta beigās. Latvijas neatkarības gadi pēc Pirmā pasaules kara baltkrieviem bija ļoti labvēlīgi, jo Latvijas baltkrieviem piešķīra mazākumtautības statusu. Baltkrievu inteliģence tikusi pie valsts finansējuma, nodibināja kultūras un izglītības biedrību „Tēvija” („Бацькаўшчына”) un atvēra vairāk nekā 50 baltkrievu skolu, kā arī ģimnāzijas. Šajā laikā publicēja preses izdevumus [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodā]], nodibināja baltkrievu biedrības, teātris. Šajā laika periodā baltkrievi sāka rūpēties par savas valodas aizsardzību un attīstību. [[1934. gads Latvijā|1934.gadā]] baltkrievu skolas likvidēja, sākās Latgales latviskošana. Dažas skolas no jauna tika atvērtas vācu okupācijas laikā, lai [[1944. gads Latvijā|1944.gadā]] tās atkal slēgtu. 20.gadsimta 50.—80.gados notika ievērojami liels baltkrievu migrācijas vilnis Latvijā, un tas jau bija saistīts ar padomju totalitārā režīma laiku. == Baltkrievu integrācija == Pēc 2011. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem Latvijā dzīvoja 78 890 baltkrievu, 31 092 no viņiem bija Latvijas pilsonība, bet 44 091 bija [[Latvijas nepilsoņi]]. Baltkrievu skaitam Latvijā ir tendence samazināties, tomēr baltkrievu kopiena Latvijā ir otrā lielākā mazākumtautību kopiena Latvijā: {{bar box |width = 400px |float = left |title = Latvijas lielākās etniskās minoritātes 2017. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2017. |access-date=13.08.2017 |archive-date=08.02.2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170208133156/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (557 618) |red|26.2}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] '''(69 298)''' |violet|3.3}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (51 158) |blue|2.4}} {{bar percent|[[Poļi]] (45 584) |black|2.1}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (26 555) |yellow|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (57 301) |purple|2.7}} {{bar percent|Nav izvēlēta (43 215) |pink|2.0}} }} {{-}} Darbojas kopiena "Belaja Rusj", Liepājas baltkrievu kopiena "Mara", Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības "Svitanak", "Spadčina", "Prameņ" un baltkrievu tautas dziesmu ansamblis. Kopienu darbības mērķi ir veicināt baltkrievu valodas, kultūras saglabāšanu un attīstību. Visas baltkrievu organizācijas Latvijā saglabā sakarus ar Baltkrieviju, ar savu etnisko dzimteni. Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem savās mājās lielākā daļa (79,7 %) baltkrievu pārsvarā runā [[krievu valoda|krieviski]], 9,3 % baltkrievu runā [[Latviešu valoda|latviski]], bet [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] ir norādījuši tikai 0,6 % baltkrievu. 10,2 % baltkrievu tautas skaitīšanā nav norādījuši sevis pārsvarā lietoto valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=TSG11-071&ti=TSG11-071.+PAST%C2V%CEGO+IEDZ%CEVOT%C2JU+TAUT%CEBU+SADAL%CEJUMS+PA+STATISTISKAJIEM+RE%CCIONIEM%2C++REPUBLIKAS+PILS%C7T%C2M+UN+NOVADIEM+P%C7C+M%C2J%C2S+P%C2RSVAR%C2+LIETOT%C2S+VALODAS+2011.GADA+1.MART%C2&path=..%2FDATABASE%2Ftautassk_11%2F2011.gada%20tautas%20skait%EE%F0anas%20gal%EEgie%20rezult%E2ti%2F&lang=16 |title=PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU TAUTĪBU SADALĪJUMS PA STATISTISKAJIEM REĢIONIEM, REPUBLIKAS PILSĒTĀM UN NOVADIEM PĒC MĀJĀS PĀRSVARĀ LIETOTĀS VALODAS 2011.GADA 1.MARTĀ |access-date={{dat|2021|12|24||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130723193957/http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=TSG11-071&ti=TSG11-071.+PAST%C2V%CEGO+IEDZ%CEVOT%C2JU+TAUT%CEBU+SADAL%CEJUMS+PA+STATISTISKAJIEM+RE%CCIONIEM%2C++REPUBLIKAS+PILS%C7T%C2M+UN+NOVADIEM+P%C7C+M%C2J%C2S+P%C2RSVAR%C2+LIETOT%C2S+VALODAS+2011.GADA+1.MART%C2&path=..%2FDATABASE%2Ftautassk_11%2F2011.gada%20tautas%20skait%EE%F0anas%20gal%EEgie%20rezult%E2ti%2F&lang=16 }}</ref> Latvijā ir tikai viena baltkrievu pamatskola, kuras mērķis ir palīdzēt baltkrievu bērniem saglabāt savu valodu un kultūru, integrēties Latvijas sabiedrībā. Skola diemžēl nevar piedāvāt vidusskolas izglītību. Nenoliedzami, iespēja izglītoties savā dzimtajā valodā ir labākā no iespējām. Baltkrievu biedrības dara visu iespējamo, lai saglabātu savu identitāti, popularizē tautas dziesmu tradīciju, valodas un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu starp Latvijā dzīvojošiem baltkrieviem, kā arī veicina sabiedrības integrāciju un starptautisko sadarbību. 2011. gadā [[Latvijas Baltkrievu savienība]] ar [[Rīgas dome]]s, Baltkrievijas vēstniecības, [[Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurga]] un [[Iļģuciems (alus un kvasa ražotne)|Iļģuciema]] atbalstu izdeva pirmo latviešu-baltkrievu, baltkrievu-latviešu vārdnīcu, ko bija sākusi veidot valodniece [[Mirdza Ābola]], taču pēc viņas nāves pabeidza un iespiešanai sagatavoja [[Baltkrievijas Zinātņu akadēmija]]s Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieka filoloģijas zinātņu kandidāta Ivana Lučica-Fedoreca vadībā.<ref>{{Laikraksta atsauce |url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/38973-apgut-baltkrievu-valodu-bez-starpniekvalodam.htm |title=Apgūt baltkrievu valodu bez starpniekvalodām |author=Juris Paiders |date=2011. gada 7. janvāris |publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |accessdate={{dat|2016|09|01|bez}} |journal= |archive-date=2018. gada 24. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20180824183220/https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/38973-apgut-baltkrievu-valodu-bez-starpniekvalodam.htm }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/prezente-pirmo-latviesu--baltkrievu-vardnicu-778159 |title= Prezentē pirmo latviešu – baltkrievu vārdnīcu |date=2011. gada 4. maijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |accessdate= {{dat|2016|09|01|bez}}}}</ref> == Baltismi baltkrievu valodā == Baltkrievi ir ļoti ietekmējusies no baltu tautām ([[Latvieši|latviešu]], [[Lietuvieši|lietuviešu]]) dažādu vēstures kontaktu periodos. To pierādījumi atrodami gan [[Antropoloģija|antropoloģijā]], gan valodas materiālos. Baltkrievu valoda ir mantojusi tā saucamos [[baltismi|baltismus]], kas izpaužas, piemēram, vietvārdos, hidronīmos, kā arī baltkrievu uzvārdos. Jāpiebilst, ka baltismi baltkrievu valodā vēl joprojām nav pietiekami izpētīti (baltkrievu valodā var atrast gan vecos baltismus, gan jaunākos, jau mūsdienu kontaktu rezultātus). Neskatoties uz ciešiem un ilgstošiem kontaktiem, šīs valodas nesaplūda vienā. Balto slāvu kontakti turpinās jau vairākus gadsimtus, un šajā laikā ne vienu reizi vien mainījās arī šo tautu vēsturiskie un socioloģiskie apstākļi, mainījās valsts valodas, dēļ kā baltkrievu valoda netika pienācīgi sargāta. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Apine I. Baltkrievi Latvijā. – Rīga, 1995. * Sedovs V. Balti senatnē. - Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2004. * Беларуска-латышскі, латышска-беларускі слоўнік. Mirdza Ābola, 2010.gads == Ārējās saites == * [http://zinas.nra.lv/latvija/politika/46743-izdota-pirma-latviesubaltkrievu-vardnica.htm Izdota pirmā Latviešu – baltkrievu vārdnīca] * [http://www.youtube.com/watch?v=DNQTegMY2xM/ Izdota pirmā Latviešu – baltkrievu vārdnīca - Video:] * [https://web.archive.org/web/20120502152707/http://www.svitanak.lv/ Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība Svitanak] {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas baltkrievi| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Baltkrievi]] i4iczmdfcgqv0o2z1brm8a4jldl5fgo 3675201 3675193 2022-08-24T17:13:49Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki '''Latvijas baltkrievi''' ir otrā lielākā mazākumtautība pēc [[krievi|Latvijas krievi]]em. 2012. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 76 tūkstoši [[baltkrievi|baltkrievu]], bet [[Baltkrievija]]s pilsoņu skaits bija tikai 2261.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2012/Latvija_VPD_010712.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības |access-date={{dat|2013|02|05||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305071246/http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2012/Latvija_VPD_010712.pdf }}</ref> Aptauju un tautas skaitīšanu dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas baltkrievu nesarunājas [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodā]] un maz interesējas par savu nacionālo kultūru.<ref>[http://politika.lv/article/baltkrievu-saknes-un-integracija-latvija Baltkrievu saknes un integrācija Latvijā] Vjačka Celešs, 24.02.2004.</ref> Salīdzinājumā ar citām minoritātēm, oficiālais baltkrievu skaits [[Latvija|Latvijā]] dažādos laikos ļoti krasi mainījās (1897. — 80 tūkstoši, 1935. — 27 tūkstoši, 1989. — 120 tūkstoši, 2012. — 76 tūkstoši), jo dažādos periodos viņi tika pieskaitīti gan krieviem, gan [[poļi]]em, gan [[latvieši]]em. == Vēsture == Baltkrievu izcelsme notika slāvu un baltu etnisko kultūru sintēzes rezultātā. Vecbaltkrievu valoda ap 5. gadsimtu atdalījusies no kopīgā slāvu valodu zara un tāpat, kā tas notika ar citām slāvu valodām – ukraiņu, poļu u.c., sākusi savu attīstību. Latvijas baltkrievu vēsture ciešāk saistīta ar [[Latgales vēsture|Latgales vēsturi]]. No aizvēsturiskiem laikiem [[kriviči|krivičus]] un [[letgaļi|letgaļus]] apvienoja [[Daugava]], kas bija kopīgais satiksmes un tirdzniecības ceļš. Baltkrievu ieceļošana Latvijā sākās pēc [[Livonijas ordeņa valsts]] likvidēšanas [[1562. gads|1562. gadā]], kad izzuda politiskā robeža starp baltkrievu apdzīvoto [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistes]], vēlāk [[Polijas-Lietuvas ūnija|Žečpospolitas]] teritoriju un Latgali. Lietuvas Lielkņazistes laikos oficiālā valsts valoda bija vecbaltkrievu, un šī loma saglabājusies līdz 17.gadsimtam, kad to nomainīja poļu valoda. Lietuvas Lielkņazistes laiks bija labvēlīgs vecbaltkrievu valodas un kultūras attīstībā. 19.gadsimtā notika baltkrievu atmoda, kad parādījušies tādi baltkrievu autori, kā [[Janka Kupala]], [[Maksims Bogdanovičš]], [[Jakubs Kolass]]. Atmoda iespaidoja arī Latvijas baltkrievus, daudzi no kuriem brauca izglītoties uz [[Polocka|Polocku]], [[Vitebska|Vitebsku]], lai vēlāk atgrieztos Latvijā un izglītot citus. Tikai tajā laikā notika reāls darbs, lai veicinātu nacionālo identitāti. Migrāciju pastiprināja dzimtbūšanas atcelšana [[Krievijas Impērija|Krievijā]] un liels pieprasījums pēc darbaspēka [[Rīga|Rīgā]] 19. gadsimta beigās. Latvijas neatkarības gadi pēc Pirmā pasaules kara baltkrieviem bija ļoti labvēlīgi, jo Latvijas baltkrieviem piešķīra mazākumtautības statusu. Baltkrievu inteliģence tikusi pie valsts finansējuma, nodibināja kultūras un izglītības biedrību „Tēvija” („Бацькаўшчына”) un atvēra vairāk nekā 50 baltkrievu skolu, kā arī ģimnāzijas. Šajā laikā publicēja preses izdevumus baltkrievu valodā, nodibināja baltkrievu biedrības, teātris. Šajā laika periodā baltkrievi sāka rūpēties par savas valodas aizsardzību un attīstību. [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] baltkrievu skolas likvidēja, sākās Latgales latviskošana. Dažas skolas no jauna tika atvērtas vācu okupācijas laikā, lai [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] tās atkal slēgtu. 20.gadsimta 50.—80. gados notika ievērojami liels baltkrievu migrācijas vilnis Latvijā, un tas jau bija saistīts ar padomju totalitārā režīma laiku. == Baltkrievu integrācija == Pēc 2011. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem, Latvijā dzīvoja 78 890 baltkrievu, 31 092 no viņiem bija Latvijas pilsonība, bet 44 091 bija [[Latvijas nepilsoņi]]. Baltkrievu skaitam Latvijā ir tendence samazināties, tomēr baltkrievu kopiena Latvijā ir otrā lielākā mazākumtautību kopiena Latvijā: {{bar box |width = 400px |float = left |title = Latvijas lielākās etniskās minoritātes 2017. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2017. |access-date=13.08.2017 |archive-date=08.02.2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170208133156/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (557 618) |red|26.2}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] '''(69 298)''' |violet|3.3}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (51 158) |blue|2.4}} {{bar percent|[[Poļi]] (45 584) |black|2.1}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (26 555) |yellow|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (57 301) |purple|2.7}} {{bar percent|Nav izvēlēta (43 215) |pink|2.0}} }} {{-}} Darbojas kopiena "Belaja Rusj", Liepājas baltkrievu kopiena "Mara", Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības "Svitanak", "Spadčina", "Prameņ" un baltkrievu tautas dziesmu ansamblis. Kopienu darbības mērķi ir veicināt baltkrievu valodas, kultūras saglabāšanu un attīstību. Visas baltkrievu organizācijas Latvijā saglabā sakarus ar Baltkrieviju, ar savu etnisko dzimteni. Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem savās mājās lielākā daļa (79,7 %) baltkrievu pārsvarā runā [[krievu valoda|krieviski]], 9,3 % baltkrievu runā [[Latviešu valoda|latviski]], bet [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] ir norādījuši tikai 0,6 % baltkrievu. 10,2 % baltkrievu tautas skaitīšanā nav norādījuši sevis pārsvarā lietoto valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=TSG11-071&ti=TSG11-071.+PAST%C2V%CEGO+IEDZ%CEVOT%C2JU+TAUT%CEBU+SADAL%CEJUMS+PA+STATISTISKAJIEM+RE%CCIONIEM%2C++REPUBLIKAS+PILS%C7T%C2M+UN+NOVADIEM+P%C7C+M%C2J%C2S+P%C2RSVAR%C2+LIETOT%C2S+VALODAS+2011.GADA+1.MART%C2&path=..%2FDATABASE%2Ftautassk_11%2F2011.gada%20tautas%20skait%EE%F0anas%20gal%EEgie%20rezult%E2ti%2F&lang=16 |title=PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU TAUTĪBU SADALĪJUMS PA STATISTISKAJIEM REĢIONIEM, REPUBLIKAS PILSĒTĀM UN NOVADIEM PĒC MĀJĀS PĀRSVARĀ LIETOTĀS VALODAS 2011.GADA 1.MARTĀ |access-date={{dat|2021|12|24||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130723193957/http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=TSG11-071&ti=TSG11-071.+PAST%C2V%CEGO+IEDZ%CEVOT%C2JU+TAUT%CEBU+SADAL%CEJUMS+PA+STATISTISKAJIEM+RE%CCIONIEM%2C++REPUBLIKAS+PILS%C7T%C2M+UN+NOVADIEM+P%C7C+M%C2J%C2S+P%C2RSVAR%C2+LIETOT%C2S+VALODAS+2011.GADA+1.MART%C2&path=..%2FDATABASE%2Ftautassk_11%2F2011.gada%20tautas%20skait%EE%F0anas%20gal%EEgie%20rezult%E2ti%2F&lang=16 }}</ref> Latvijā ir tikai viena baltkrievu pamatskola, kuras mērķis ir palīdzēt baltkrievu bērniem saglabāt savu valodu un kultūru, integrēties Latvijas sabiedrībā. Skola diemžēl nevar piedāvāt vidusskolas izglītību. Nenoliedzami, iespēja izglītoties savā dzimtajā valodā ir labākā no iespējām. Baltkrievu biedrības dara visu iespējamo, lai saglabātu savu identitāti, popularizē tautas dziesmu tradīciju, valodas un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu starp Latvijā dzīvojošiem baltkrieviem, kā arī veicina sabiedrības integrāciju un starptautisko sadarbību. 2011. gadā [[Latvijas Baltkrievu savienība]] ar [[Rīgas dome]]s, Baltkrievijas vēstniecības, [[Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurga]] un [[Iļģuciems (alus un kvasa ražotne)|Iļģuciema]] atbalstu izdeva pirmo latviešu-baltkrievu, baltkrievu-latviešu vārdnīcu, ko bija sākusi veidot valodniece [[Mirdza Ābola]], taču pēc viņas nāves pabeidza un iespiešanai sagatavoja [[Baltkrievijas Zinātņu akadēmija]]s Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieka filoloģijas zinātņu kandidāta Ivana Lučica-Fedoreca vadībā.<ref>{{Laikraksta atsauce |url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/38973-apgut-baltkrievu-valodu-bez-starpniekvalodam.htm |title=Apgūt baltkrievu valodu bez starpniekvalodām |author=Juris Paiders |date=2011. gada 7. janvāris |publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |accessdate={{dat|2016|09|01|bez}} |journal= |archive-date=2018. gada 24. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20180824183220/https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/38973-apgut-baltkrievu-valodu-bez-starpniekvalodam.htm }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/prezente-pirmo-latviesu--baltkrievu-vardnicu-778159 |title= Prezentē pirmo latviešu – baltkrievu vārdnīcu |date=2011. gada 4. maijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |accessdate= {{dat|2016|09|01|bez}}}}</ref> == Baltismi baltkrievu valodā == Baltkrievi ir ļoti ietekmējusies no baltu tautām ([[Latvieši|latviešu]], [[Lietuvieši|lietuviešu]]) dažādu vēstures kontaktu periodos. To pierādījumi atrodami gan [[Antropoloģija|antropoloģijā]], gan valodas materiālos. Baltkrievu valoda ir mantojusi tā saucamos [[baltismi|baltismus]], kas izpaužas, piemēram, vietvārdos, hidronīmos, kā arī baltkrievu uzvārdos. Jāpiebilst, ka baltismi baltkrievu valodā vēl joprojām nav pietiekami izpētīti (baltkrievu valodā var atrast gan vecos baltismus, gan jaunākos, jau mūsdienu kontaktu rezultātus). Neskatoties uz ciešiem un ilgstošiem kontaktiem, šīs valodas nesaplūda vienā. Baltu un slāvu kontakti turpinās jau vairākus gadsimtus, un šajā laikā ne vienu reizi vien mainījās arī šo tautu vēsturiskie un socioloģiskie apstākļi, mainījās valsts valodas, kādēļ baltkrievu valoda netika pienācīgi sargāta. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Apine I. Baltkrievi Latvijā. – Rīga, 1995. * Sedovs V. Balti senatnē. - Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2004. * Беларуска-латышскі, латышска-беларускі слоўнік. Mirdza Ābola, 2010.gads == Ārējās saites == * [http://zinas.nra.lv/latvija/politika/46743-izdota-pirma-latviesubaltkrievu-vardnica.htm Izdota pirmā Latviešu – baltkrievu vārdnīca] * [http://www.youtube.com/watch?v=DNQTegMY2xM/ Izdota pirmā Latviešu – baltkrievu vārdnīca - Video:] * [https://web.archive.org/web/20120502152707/http://www.svitanak.lv/ Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība Svitanak] {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas baltkrievi| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Baltkrievi]] 4tbkr4vyfgbdglahnv6x7xhfupan61n 0 156787 3675357 3465218 2022-08-24T22:52:03Z Dukts 38889 /* Tulkojumi */ wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | attēls = | vārds = Māris Salējs | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Rīga]], {{flaga|Latvijas PSR}} [[Latvijas PSR]] | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | nodarbošanās = [[dzejnieks]], [[literatūrzinātnieks]] |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = kopš 1994 | žanri = dzeja, atdzeja, literatūrzinātne }} '''Māris Salējs''' (īstajā vārdā '''Marians Rižijs'''; dzimis {{dat|1971|01|13}}) ir latviešu dzejnieks un literatūrzinātnieks. == Biogrāfija == M. Salējs dzimis 1971. gada 13. janvārī [[Rīga|Rīgā]]. Mācījies [[Rīgas lietišķās mākslas vidusskola|Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā]] (1988-1992). Beidzis [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijas]] Tekstilmākslas nodaļu (1999). [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis filoloģijas doktora grādu (2011).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://garamantas.lv/lv/person/28186 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|11|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170617065111/http://garamantas.lv/lv/person/28186 |archivedate={{dat|2017|06|17||bez}} }}</ref> Strādājis Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēkā. No 2006. gada līdz 2015. gadam strādājis Latvijas Universitātes [[Literatūras, folkloras un mākslas institūts|Literatūras, folkloras un mākslas institūtā]]. Pētījis [[Uldis Bērziņš|Ulža Bērziņa]], Hermaņa Marģera Majevska u.c. dzejnieku daiļradi, kā arī mūsdienu latviešu [[Dzeja|dzeju]]. Atdzejojis no poļu, krievu un ukraiņu valodas. Kopkrājumos un periodikā publicējis poļu 20. gs. starpkaru perioda dzejnieku darbu atdzejojumus, tie iekļauti arī viņa dzejoļu krājumos "Māmiņ, es redzēju dziesmu" un "Nedaudz vairāk". Par otrā dzejoļu krājuma "Mana politika" manuskriptu saņēmis [[Annas Dagda]]s fonda balvu (2001). Monogrāfija par U. Bērziņu ieguvusi [[Literatūras gada balva]]s īpašo balvu. Krājumi "Nedaudz vairāk" un "Kā pirms pērkona" nominēti Literatūras gada balvai, bet krājums "Kā pirms pērkona" saņēmis [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmiju.<ref>Ojāra Vācieša prēmiju dzejā piešķir Mārim Salējam. http://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/ojara-vaciesa-premiju-dzeja-pieskir-marim-salejam-14159765</ref> == Bibliogrāfija == === Dzeja === * ''Māmiņ, es redzēju dziesmu''. Rīga: Enigma, 1999. * ''Mana politika''. Rīga: Pētergailis, 2001. * ''Nedaudz vairāk''. Rīga: Mansards, 2013. <small>Izdevums Braila (neredzīgo) rakstā - Rīga: Latvijas Neredzīgo bibliotēka, 2014.</small> * ''Kā pirms pērkona''. Rīga: Pētergailis, 2016. * ''Tuvošanās''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2018. === Pētījumi === * ''Versija par... Latviešu literatūra 2000 - 2006'' [līdzautors]. Rīga: Valters un Rapa, 2007. * ''Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika''. Rīga: LU LFMI, 2011. === Tulkojumi === * Ivans Franko. ''Dzejas'' [līdzautors]. Rīga: LUBA, 2006. * Česlavs Milošs. ''Dzimtā Eiropa''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011. * Oļegs Ļencojs. ''Pieceļas ieelpo...'' [kopā ar [[Andris Ogriņš|A. Ogriņu]]]. Rīga: Orbīta, 2014. * Andžejs Sapkovskis. ''Pēdējā vēlēšanās''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2016. * Julians Tuvims. ''Pans Trallalnieks''. Rīga: Liels un mazs, 2022. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Salejs, Maris}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] gknxr8xpyp2vskiga0i87hy36qd1h2l 0 167655 3675375 3384837 2022-08-25T04:38:31Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Frenks Millers | vārds_orig = ''Frank Miller'' | attēls = FrankMillerSanDiego.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = 2008. gadā [[San Diego Comic-Con International|''Comic-Con'']] izstādē. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Mērilenda|Onlija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flag|ASV}} | tautība = | nodarbošanās = Komiksu autors<br />[[kinorežisors]]<br />[[scenārists]]<br />[[aktieris]] | darbības_gadi = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Frenks Millers''' ({{val|en|Frank Miller}}; dzimis {{dat|1957|1|27}} [[Onlija|Onlijā]], [[Mērilenda|Mērilendā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu ilustrators, [[Komikss|komiksu]] autors un [[kinorežisors]], vairāk pazīstams ar saviem [[Grafiskais romāns|grafiskajiem romāniem]], kas izpildīti ''[[film noir]]'' stilā. Zināmākie Millera darbi ir "[[Pārgalvis]]" ({{val|en|Daredevil}}), "[[Elektra Natčjosa|Elektra]]" ({{val|en|Elektra}}), "[[Betmens: Tumsas Bruņinieks atgriežas]]" ({{val|en|Batman: The Dark Knight Returns}}), "[[Grēku pilsēta (komikss)|Grēku pilsēta]]" ({{val|en|Sin City}}) un "[[300 (komiks)|300]]". 2005. gadā [[Roberts Rodrigess]] un [[Kventins Tarantīno]] uzņēma filmu "[[Grēku pilsēta]]", filmas kadrējums pilnībā ir balstīts uz Millera zīmējumiem. Neskatoties uz to, ka pats Millers filmēšanā nepiedalījās, Rodrigess uzsāja, lai Millers filmas titros būtu norādīts kā viens no režisoriem. == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Frenks Millers}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Millers, Frenks}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mērilendā dzimušie]] [[Kategorija:Komiksu mākslinieki]] [[Kategorija:Komiksu rakstnieki]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] 7rxalwzrnytc9xd6dbiv0s8crqzy1um 3675394 3675375 2022-08-25T06:09:17Z Baisulis 11523 jaunāka bilde..... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Frenks Millers | vārds_orig = ''Frank Miller'' | attēls = FrankMiller JimLee DC's 2018PopUpShop2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Frenks Millers 2018. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Mērilenda|Onlija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flag|ASV}} | tautība = | nodarbošanās = komiksu autors<br />[[kinorežisors]]<br />[[scenārists]]<br />[[aktieris]] | darbības_gadi = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Frenks Millers''' ({{val|en|Frank Miller}}; dzimis {{dat|1957|1|27}} [[Onlija|Onlijā]], [[Mērilenda|Mērilendā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu ilustrators, [[Komikss|komiksu]] autors un [[kinorežisors]], vairāk pazīstams ar saviem [[Grafiskais romāns|grafiskajiem romāniem]], kas izpildīti ''[[film noir]]'' stilā. Zināmākie Millera darbi ir ''[[Daredevil: Born Again]]'', ''[[The Dark Knight Returns]]'', ''[[Batman: Year One]]'', "[[Grēku pilsēta (komikss)|Grēku pilsēta]]" (''Sin City'') un "[[300 (komiks)|300]]". Millers režisējis filmu "[[Gars (filma)|Gars]]", kopā ar [[Roberts Rodrigess|Robertu Rodrigesu]] režisējis filmas "[[Grēku pilsēta]]" un "[[Grēku pilsēta: Liktenīgā sieviete]]", un producējis filmu "[[300: Termopilu kauja]]". Filma "Grēku pilsēta" saņēma "[[Zelta palmas zars|Zelta palmas zara]]" nomināciju, kā arī ieguva vairākas komiksu industrijas balvas. 2015. gadā Millers iekļauts [[Villa Aisnera balva]]s Goda zālē. Viņš izveidojis [[Elektra Natčjosa|Elektras]] tēlu ''[[Marvel Comics]]'' sērijai par [[Pārgalvis|Pārgalvi]].. == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Frenks Millers}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Millers, Frenks}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mērilendā dzimušie]] [[Kategorija:Komiksu mākslinieki]] [[Kategorija:Komiksu rakstnieki]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] msoig0hfd8u668c8ioeroy3pl5k1o1t 0 168901 3675500 3574698 2022-08-25T11:07:36Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki [[Attēls:South Estonian language area.jpg|thumb|300px|Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gs. beigās.]] '''Ludzas igauņi''' jeb '''luci''' ({{val|et|lutsi}}) bija [[Vitebskas guberņa]]s [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]] dzīvojoša katoļticīgo [[Latvijas igauņi|Latvijas igauņu]] etniskā grupa. Lielākā daļa lucu dzīvoja tagadējo [[Pildas pagasts|Pildas]], [[Nirzas pagasts|Nirzas]] un [[Ņukšu pagasts|Ņukšu pagastu]] teritorijā. Mūsdienās liecības par šiem igauņiem saglabājušās vienīgi vietvārdos un pagastos pierakstītajās [[pasaka|pasakās]] un [[teika|teikās]].<ref>Oskar Kallas, Hannes Korjus. Ludzas igauņu pasakas. Latgales kultūras centra izdevniecība, 2003. 80 lpp.</ref> == Vēsture == Ludzas igauņu izcelsme nav precīzi zināma. Uzskata, ka igauņu zemnieki uz karu izpostīto Ludzas novadu pārcēlušies vai nu 17. vai 18. gadsimta sākumā un kļuvuši par [[katoļi]]em. 19. gadsimtā dievkalpojumi vairs nenotika [[igauņu valoda|igauņu valodā]] un luci pamazām [[pārlatviskošanās|pārlatviskojās]] vai [[pārkrievošanās|pārkrievojās]]. 1893. gadā igauņu etnogrāfa Oskara Kallasa pētījumā tika saskaitīti 4387 Ludzas igauņi. Līdz pat 1970. gadiem apmēram 20 cilvēki pratuši runāt dienvidigauņu dialektā, kurā bijuši apmēram 180 aizguvumi no [[latviešu valoda]]s. 2001. gadā ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu igauņu pētnieks Hanness Korjuss Pildas un Nirzas pagastos veica apsekojumu “Ludzas rajona igauņi 2001. gadā”, kurā konstatēja, ka ar Ludzas igauņiem savu izcelsmi saista Bulu, Germovu, Jakimenko, Jarošenko, Kalvu, Mekšu, Paideru, Poikānu, Soikānu, Undu, Zepu un citas dzimtas.<ref>[http://www.suri.ee/il/2004/1/lutsi.html Hannes Korjus. ''Lutsi maarahvas — 110 aastat hiljem'']</ref> 1892. gadā igauņu laikraksts ''Postimees'' (Nr. 202) publicēja rakstu "Par igauņu tautas aizmirstajiem radniecīgajiem atzariem". Raksts vēstīja, ka Vitebskas guberņā atrodas vairāki tūkstoši katoļticīgo igauņu, kas dzīvo līdztekus latviešu tautai.<ref name=":3">Oskar Kallas. 1894. ''Lutsi Maarahvas''. Helsinki: Suomalainen kirjallisuuden seuran kirjanpainossa.</ref> Šo rakstu izlasīja vairāki pētnieki, tostarp [[Oskars Kallass]] (''Oskar Kallas'') un nolēma pievērsties t.s. Ludzas igauņu (''lutsid'') pētīšanai. Kallass vairākkārt apmeklēja Ludzas igauņu apmešanās vietas. Viņš plaši apceļoja Ludzas apkārtni 1893. gadā un pierakstīja ziņas par tur mītošajiem igauņiem un viņu valodu. Pārskatu par redzēto Kallass laida klajā atsevišķi igauniski un vāciski. Ludzas igauņiem visnozīmīgākais ir viņa 1894. gadā izdotais darbs "Lutsi maarahvas" (''Ludzas igauņi'' [burtiski: ''Ludzas zemes ļaudis'']). Kallasa darbs sniedz ieskatu Ludzas igauņu valodas stāvoklī un lietojumā deviņpadsmitā gadsimta beigās.<ref name=":0" /> == Pētīšanas vēsture == Pirmo reizi plašāku informācija par Ludzas igauņiem tika publicēta avīzē ''Postimees'', kur tika publicēta informācija par Oskara Kallasa braucienu pie Ludzas igauņiem 1893. gadā, un šajā braucienā savāktie materiāli vēlāk tika apkopoti un izdoti grāmatā “Ludzas igauņi”. Virkne braucienu pie Ludzas igauņiem notika 20. gadsimta sākumā, kad tika publicēti vairāki raksti, piemēram, Heiki Ojansū (''Heiki Ojansuu'') 1912. gadā publicēja rakstu par igauņiem Latvijā, Pauloprīts Volaine (''Paulopriit Voolaine'') 1925. publicēja plašu rakstu par Ludzas igauņiem, kā arī H. Prants 1928. gadā publicēja rakstu par Ludzas igauņu izcelšanos. Vēlāk arī tika publicēti vairāki raksti, kas ir saistīti ar Ludzas igauņiem, tomēr tie ir sarakstīti, balstoties uz O. Kallasa pētījumiem un publicētajiem darbiem, tādi, piemēram, ir V. Reimans, M. J. Eisens, J. Meomutels un A. Nigols. Lielu ieguldījumu Ludzas igauņu pētīšanā ir devis Augusts Sangs (''August Sang''). Viņš pie Ludzas igauņiem devās 20.gs 30. gados, kura laikā pētījis Ludzas igauņu valodas morfoloģiju un fonoloģiju, kā arī uzņēmis vairākus fotoattēlus ar Ludzas igauņiem.<ref name=":4">August Sang. 1936. Lutsi maarahvas a. 1936. — Eesti Kirjandus, nr 9, lk 399-409.</ref> Mūsdienās Ludzas igauņus pēta Lembits Vaba (''Lembit Vaba''), Hanness Korjuss (''Hannes Korjus''), kā arī Uldis Balodis. == Apmešanās vietas == Oskars Kallass savā 1984. gada darbā atzīmē, ka Ludzas igauņu valodu runāja 53 ciemos četros tā laika pagastos — Mihalovas (pēc 1925. gada Mērdzenes), Pildas, Nirzas un Janovoles (pēc 1925. gada Brigu). Kallasa pētījums principā arī ietver visu, kas mums zināms par Ludzas igauņu valodas Mērdzenes izloksni, kur jau 1890. gados Ludzas igauņu valodu runāja vismazāk. Saskaņā ar Kallasa darbu, 19. gadsimtā Mihailovas pagastā dzīvoja 898 cilvēku, Pildas pagastā 1913 cilvēku, Nirzas pagastā 1156 cilvēku, bet Janoveles pagastā — 420 cilvēku. Kopējais Ludzas igauņu skaits četros pagastos bija 4387. Tomēr jau 19.gadsimtā Kallass norādīja, ka šis skaits ievērojami samazinās un Ludzas igauņu valodu apdraud izmiršana. Pētnieks norādīja, ka Mihailovas pagastā valoda izmirst visātrāk, un to aizvieto gan krievu, gan latviešu valoda. Aizvien vairāk Ludzas igauņu asimilējās, un valodu labi pārvaldīja vien vecāka gada gājuma cilvēku. Vidējā paaudze un jaunieši Ludzas igauņu valodu saprata ar lielām grūtībām, bet bērni šajā valodā nerunāja nemaz. Šajā reģionā bieža parādība bija daudzvalodība: Kallass norāda, ka pazinis kādu vīru, kas ar savu tēvu runājis igauniski, ar savu sievu — latviski, ar bērniem, kas mācījušies krievu skolā, — krieviski, bet baznīcā lietojis poļu valodu. Kallass raksta, ka valodas situāciju pasliktinājušas attiecības ar vietējiem latviešiem, kas Ludzas igauņu valodu nav pratuši. Ludzas igauņu valoda tika izsmieta, un tādējādi kritās tautas vērtība un nacionālā identitāte pašu Ludzas igauņu acīs. Vecāki uzskatīja, ka bērniem svarīgāk ir apgūt kādu no dominējošām valodām, krievu vai latviešu, lai viņi spētu labāk iekļauties sabiedrībā. Pieaugošā krievu valodas ietekme situāciju padarīja vēl nelabvēlīgāku. Daudzi Ludzas igauņu valodas vārdi tika aizstāti ar latviešu un krievu cilmes vārdiem, piemēram: s''pitska'' (sērkociņi), ''samavar'' (tējkanna), ''bulba'' (kartupelis).<ref name=":3" /> 1936. gadā Ludzas apkārtnē bija šādi Ludzas igauņu ciemi — Lielie Tjapši (Jaani), Šķirpāni (Kirbu) un Grēči (Greeki). Šajos ciemos, Ludzas igauņu valodas pratēji ir apmēram 200, tā tiek minēts 1936. gada publicētajā rakstā bez autora. 1936. gadā publicētajā rakstā avīzē ''“Uus Eesti”'' valodas pratēji ir 400, tomēr šajā skaitā ir arī tie, kuri Ludzas igauņu valodā prot tikai pāris vārdus. Ludzas igauņu valodas pratēju skaits ir aptuvens, jo bija grūti noteikt robežu starp valodas pratējiem un nepratējiem. Visvairāk cilvēku, kas prata Ludzas igauņu valodu, dzīvoja Lielajos Tjapšos, kur gandrīz katrā ģimenē vecāki prata Ludzas igauņu valodu. Tie, kuriem māte bija Ludzas igauniete, iemācījās valodu bērnībā. 1936. gadā Lielajos Tjapšos bija tikai divi bērni, kas prata Ludzas igauņu valodu apmierinoši, pārējie prata tikai sasveicināties un pateikt paldies.<ref name=":4" /> == Izloksne == Ludzas igauņu izloksne ir dienvidigauņu valodas paveids. Tiek uzskatīts, ka mūsdienās vairs nav iespējams sastapt cilvēkus, kas šo izloksni labi pārzinātu. Izloksne, kurā runāja Ludzas igauņi, bija cieši saistīts ar dienvidigauņu valodas austrumu veru dialektiem. Tajā bija aptuveni 180 aizguvumi no latviešu valodas un mazāk arī no krievu valodas. Ludzas igauņi apdzīvoja apvidu uz ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem no Ludzas. Ir svarīgi arī pieminēt, ka Ludzas igauņu valoda nekad nav īsti kalpojusi kā rakstīta valoda. Šī iemesla dēļ valodnieku darbs, pētot šo valodu, nekad nav bijis viegls.<ref name=":0">Uldis Balodis. 2015. www.lutsimaa.lv.</ref> '''Ludzas igauņu valodas rakstības un izrunas īpatnības'''<ref name=":0" />''':''' * Garie patskaņi tiek rakstīti ar garumzīmi: ā, ȳ, ǖ. * Garie līdzskaņi tiek rakstīti divkāršoti: kk, ļļ, tt. * Līdzskaņus pirms burta i vienmēr mīkstina, atskaitot vārda pirmajā zilbē: pinī (suns) izrunā kā ‘piņī’. Šai gadījumā n mīkstinās automātiski un netiek norādīts rakstībā, jo atrodas pirms ī. Vēl daži piemēri: nāņe (sieviete), taļvīne (ziemains). * Patskani ä izrunā tāpat kā latviešu plato e. * Patskani y izrunā kā igauņu õ. * Patskaņus ö un ü izrunā tāpat kā ö un ü igauniski vai vāciski. * Uzsvars netiek īpaši akcentēts, parasti tas ir uz pirmās zilbes. Par izņēmumu uzskatāmi darbības vārdi, kuros uzsvars ir uz nolieguma priedēkļa vārda galā: ole-eiq (nav). * Vārdi nolieguma formās tiek pierakstīti ar defisi starp darbības vārdu un nolieguma priedēkli. * Lokot darbības vārdus, jāņem vērā, ka ir tikai divi laiki — tagadne un pagātne. '''Ludzas igauņu valodas vārdi, kas raksturo'''<ref name=":0" />''':''' * Mājas un laukus: lammas (aita), lihm (govs), akna (logs), kommēn (skurstenis). * Cilvēku: silm (acs), kyrv (auss), sypr (draugs), mīs (vīrietis). * Dabu: pū (koks), kū (mēness), lumī (sniegs), vezī (ūdens). * Laiku: āstak (gads), kevväi (pavasaris), ēspäiv (pirmdiena). * Skaitļus: üțș (viens), kümme (desmit), sadā (simts). '''Darbības vārda olēma ‘olē͔ma’ (būt) locīšana tagadnes formā'''<ref name=":0" />''':''' {| class="wikitable" ! !Vienskaitlis !Daudzskaitlis |- |1, persona |ole (oлe͔) |olēm (oлē͔m) |- |2. persona |olt (oлt̀) |olt (oлt̀) |- |3. persona |um (um̅) |ummaq (um̆maˀ) |- | colspan="3" |Nolieguma forma: ole-eiq (oлe͔i·ˀ) |} '''Darbības vārda olēma (olē͔ma) ‘būt’ locīšana pagātnes formā'''<ref name=":0" />''':''' {| class="wikitable" ! !Vienskaitlis !Daudzskaitlis |- |1, persona |olli (ol̆’li) |ollīm (ol̆’līm) |- |2. persona |olliq (ol̆’liˀ) |olliq (ol̆’liˀ) |- |3. persona |oļ (ᵘol̅’) |olliq (ol̆’liˀ) |- | colspan="3" |Nolieguma forma: ole-es (ole͔e·s̀) |} === Izloksnes izzušana === Ludzas igauņu valodas izzušanā Oskars Kallas vaino tautu sajaukšanos. Igauņi sāka saprast latviešu valodu, savukārt latvieši nesāka apgūt vietējo igauņu valodu. Viens no būtiskākajiem iemesliem valodas izzušanai bija tas, ka igauņu priesteri mira, bet nebija kāds, kas spētu aizvietot viņus. Bija būtiski, ka Dieva vārds tiek saprasts, bet to nebija iespējams izdarīt, ja nebija zināma latviešu valoda, kurā notika lielākā daļa dievkalpojumu, un nebija priesteru, kas prastu igauņu valodu. O. Kallas tāpat min arī jaunu ģimeņu veidošanos, kad, piemēram, igauņu vīri nolēma precēties ar latvietēm, nevis viņu pašu tautietēm. Viņš uzsver, ka sievietes bija tās, kuras piespieda igauņu puišiem apgūt latviešu valodu, jo latvietēm Ludzas igauņu valoda šķita pārāk sarežģīta. Arī viņu tautasdziesmas sāka izzust, līdz ar to, ka ciemos mazāk skanēja igauņu valoda, un vietā nāca dziesmas krievu valodā. Krievu valoda ir vēl viens būtisks iemesls igauņu valodas izzušanai, jo tā ienāca un ieņēma visai nozīmīgu lomu saziņā Latgales teritorijā, kā arī bija viena no trim valodām, kurā notika mācības skolā. Trīs valodas Ludzas igauņu tautai bija pārāk daudz, un sanāca atteikt dzimtajai, lai vienkāršotu savu dzīvi un sazinātos valodās, kurām bija plašāks pielietojums Latvijas teritorijā. Oskars Kallas uzsver, ka krievu valoda nebija tā valoda, uz kuru galvenokārt pārgāja Ludzas igauņi, bet gan viņi pārgāja uz latviešu valodu, jo tā bija valdošā valoda Latvijas teritorijā jau toreiz.<ref name=":3" /> == Ikdienas dzīve == Ludzas apkārtni veido līdzena zeme, tās tuvumā kalnu nav nemaz, bet vietām sastopami pauguri. Lai gan tuvumā ir meži, to nav daudz un kādreiz to bija vēl vairāk, jo daļa mežu tika pielāgoti zemkopības vajadzībām. Par teritorijas piemērotību zemkopības vajadzībām nevar sūdzēties arī saistībā ar ūdeņiem, jo to apkārtnē ir pietiekami — gan strauti, gan ezeri, gan purvi. Kad ieradās Ludzas igauņu senči, pateicoties vides piemērotībai, viņi sāka galvenokārt nodarboties ar lauku apstrādi, kopšanu.<ref name=":3" /> Arī Ludzas igauņi tika pakļauti dzimtbūšanai, bet, kā savos pierakstos min pētnieks Oskars Kallas, kopā ar latviešiem Ludzas igauņi pretojās muižniekiem, lai panāktu dzimtbūšanas atcelšanu, līdz beigās viņi atguva savas sākotnēji apstrādātās zemes. Šīs pretošanās dēļ tajos laikos Vitebskas guberņas statistikā Ludzas igauņus krievu valodā mēdza dēvēt par “упрямый народ” (stūrgalvīga tauta) un par viņu dabu teica “буйный, неуживчивый характер” (vētrains, nesaticīgs raksturs). Pēc brīvības atgūšanas, vietējā igauņu tauta savā īpašumā ieguva arī lielākus zemes apgabalus pārvaldībai. Ludzas igauņu zemju pārvaldīšanai izveidojās hierarhija, kādā tā tika pārvaldīta, taču lielākā daļa amatnieku atšķirībā no muižniekiem nemācēja, piemēram, rakstīšanas prasmi, tā kā nebija izglītoti.<ref name=":3" /> Liels posts Ludzas igauņiem bija alkoholisko dzērienu lietošana, kas nonāca līdz tam, ka vietējo krogu nācās ar tiesu nama rīkojumu pat slēgt ciet. Par likuma pildīšanu šajā gadījumā Oskars Kallas izteicās, ka kroga aizzīmogošana ir “ļoti skaisti un mīļi” (“on väga ilus ja armas“), jo tas veicināja atturību. Bija gadījumi, kad tas tomēr netika ievērots un iedzīvotāji pulcējās mežā, apkārt ugunskuram, lai līdz rītam varētu nodarboties ar dažādu dzērienu lietošanu, pavadīt brīvo laiku šādā veidā. Pēc tam sekoja tiesu nama jeb ''kohtumaja'' sēdes, kur tas tika apspriests, bet tas pārāk daudz šķērdēja darbam atvēlēto laiku. O. Kallas kā risinājumu šai problēmai piedāvāja cīnīties par to, lai cilvēkiem būtu pieejama izglītība un viņi iepazītu citus veidus, kā atpūsties un izmantot savu brīvo laiku. Tas ne tikai mazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu, bet arī palīdzētu efektīvāk strādāt kā zemniekiem.<ref name=":3" /> == Ekonomiskais stāvoklis == Pēc 1925. gada '''Pauloprīta Volaines''' (''Paulopriit Voolaine'') datiem, Nirzas pagasta zemniekiem papildus saimniecībai bija 10-15 desetīnu zemes, Pildas un Mihailovas pagastā 10-15 desetīnu sliktākas zemes kā daļā Nirzas un Janoveles pagastu, kuros zemnieku sacelšanās dēļ 1840. gadā muižas zeme tika sadalīta un piešķirta tautai. Latvijas laikā zemes dalīšanā vairākums tautas palika bez zemes, tādējādi situācija bija grūtāka kā agrāk, kad varēja strādāt arī citur, ne tikai lauksaimniecībā, īpaši lielajās pilsētās. Mazo zemju platību un zemā kultūras līmeņa dēļ arī zemkopība bija primitīvā līmenī. Ekonomiskais stāvoklis sāka uzlaboties, kad ciemi tika sadalīti zemesgabalos. Pildas pagastā Šķirpānu ciemā un daļā Laizānu un Raibakozu saimniecības tika pilnībā sadalītas zemesgabalos. Nirzas pagastā esošais Ščastlivi ciems arī tika sadalīts, jo Grečos un Kolnagrečos jau 17 gadus bija attīstītas saimniecības. Mihailovas pagastā ir Baranovas, Kitkovas un Parsikovas saimniecības.<ref name=":1">Paulopriit Voolaine, 1925. Lutsi maarahvas 1925. a. — Eesti Kirjandus, nr 9, lk 372—379.</ref> == Izglītība == Ludzas igauņu izglītības sistēma bija salīdzinoši laba. Lutsiem pastāvēja četrgadīgās vai sešgadīgās skolas, bija sastopamas arī vidusskolas. Ludzas latviešu ģimnāzijā mācījās viens zēns no Nirzas pagasta Tjapšu ciema, viens no Grečiem, viens no Skrini, kā arī viens no Janoveles pagasta Abricki ciema. Tāpat viena meitene no Pildas pagasta Vārkaļu kolonijas un viens zēns no Mihailovas pagasta Baranovas saimniecības. Viens zēns no Baranovas mācījās Daugavpils skolotāju institūtā. Kāds zēns no Mihailovas pagasta Tabalovas ciema izstājās no ģimnāzijas slimības dēļ.<ref name=":1" /> Pēc Pauloprīta Volaines novērojumiem stundās un skolotāju teiktā, Ludzas igauņu bērni bija ļoti apdāvināti. Kāds jaunietis studēja Tartu universitātē, jo viņa tēvs līdz pat Vācijas okupācijai tur strādāja. Reti bija atrodami cilvēki, kas spētu savu vārdu igauniski uzrakstīt pareizi, vairāk vecāka gadugājuma cilvēki, galvenokārt sievietes, jo vīrieši kara dēļ vairāk bija mācījušies krievu valodu.<ref name=":1" /> Savukārt Ārzemju Igauņu biedrība bija igauņu pētnieku galvenais atbalstītājs. Ārzemju Igauņu biedrība ar igauņu pētnieka Pauloprīta Volaines starpniecību palīdzēja rīkot Ludzas igauņiem Ziemassvētku eglītes, sūtīja viņiem Igaunijas Republikas preses izdevumus un grāmatas igauņu valodā, tādējādi tos izglītījot. Šī palīdzība turpinājās līdz 1940. gadam. Tomēr jau 1939. gada decembrī, kad bija paredzētas kārtējās Ziemassvētku eglītes Ludzas igauņiem, Igaunijas Republikas valdība pārtrauca viņiem palīdzēt.<ref name=":2">Hannes Korjuss. 2003. Igauniskuma dimensija. Ludzas igauņu pasakas. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība.</ref> 20. gadsimta 20.-30. gados Igaunijas pētnieki, arī P. Volaine, nacionālā romantisma gara iedvesmoti, gandrīz katru vasaru viesojās pie Ludzas igauņiem. P. Volaine ierosināja Igaunijas Republikas Akadēmiskās dzimtās valodas biedrībai izdot Svētos Rakstus dienvidigauņu dialektā, kas bija vistuvāk Ludzas igauņu izloksnei.<ref name=":2" /> 20. gadsimta 20.—30. gados izveidojās tradīcija organizēt Ludzas igauņu bērniem nometnes Igaunijā, lai viņi varētu apgūt igauņu literāro valodu. Tomēr ar literārās igauņu valodas zināšanām Ludzas bērniem Latgalē radās jaunas problēmas. Nebija nekādas jēgas apgūt literāro igauņu valodu, jo neviens mājās to nesaprata. Visi runāja senā Ludzas igauņu izloksnē, kas Igaunijā (respektīvi Dienvidigaunijā) jau sen bija aizmirsta. Apgūstot Igaunijā literāro igauņu valodu, bērni pazaudēja prasmi runāt Ludzas igauņu izloksnē.<ref name=":2" /> == Skatīt arī == * [[Leivi]] * [[Latvijas igauņi]] * [[Krāsnas igauņi]] == Ārējās saites == * Väinö Klaus. [https://web.archive.org/web/20051224202155/http://www.lib.helsinki.fi/elektra/melasumeest.pdf ''Läti eestlased''] {{et ikona}} * Hannes Korjus. [http://www.suri.ee/il/2004/1/lutsi.html ''Lutsi maarahvas — 110 aastat hiljem''] {{et ikona}} * Rita Gruševa. [http://www.lakuga.lv/2013/09/20/isaverut-ludzys-igaunu-viesture/ Īsaverūt Ludzys igauņu viesturē] {{ltg ikona}} == Literatūra == * Oskar Kallas. ''Lutsi maarahvas.'' Helsinki, Suomalaisen Kirjallisuuden Seura, 1894., 151 lpp. * Oskar Kallas. ''Kaheksakümmend Lutsi Maarahva Muinasjuttu.'' 1900., 400 lpp. * Marjo Mela. ''Latvian virolaiset.'' Helsinki, Suomalaisen kirjallisuuden seura 2001, {{ISBN|951-746-301-4}} (somiski) * Ilmārs Mežs. ''Ludzas igauņi 1935. gada tautas skaitīšanas materiālos''. LZA Vēstis, nr. 4/2002. * Hannes Korjus. Zemes dieva dēls neatgriezīsies (''Maajumala poeg ei naase''). Läti TA akadeemiku, Dr.phil. Janīna Kursīte-Pakule juubelikogumik “Inkluzīvi”. 2012. * Hannes Korjus “Lutsidest ja lutsi maarahva seast võrsunud kunstnikest” Tartu Ülikooli Lõuna-Eesti keele-ja kultuuriuuringute keskuse aastaraamat VIII Tartu, 2009 * Hannes Korjus “Nirza valla lutsi maarahva päritoluga elanikud 2004. aastal.” Tartu Ülikooli Lõuna-Eesti keele-ja kultuuriuuringute keskuse aastaraamat IV, 2004. Tartu, 2005 == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ludza]] [[Kategorija:Latvijas igauņi]] t6t4a9l7iy78q0rm01q8kys0crarosk 3675503 3675500 2022-08-25T11:11:17Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki [[Attēls:South Estonian language area.jpg|thumb|300px|Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gs. beigās.]] '''Ludzas igauņi''' jeb '''luci''' ({{val|et|lutsi}}) bija [[Vitebskas guberņa]]s [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]] dzīvojoša katoļticīgo [[Latvijas igauņi|Latvijas igauņu]] etniskā grupa. Lielākā daļa lucu dzīvoja tagadējo [[Pildas pagasts|Pildas]], [[Nirzas pagasts|Nirzas]] un [[Ņukšu pagasts|Ņukšu pagastu]] teritorijā. Mūsdienās liecības par šiem igauņiem saglabājušās vienīgi vietvārdos un pagastos pierakstītajās [[pasaka|pasakās]] un [[teika|teikās]].<ref>Oskar Kallas, Hannes Korjus. Ludzas igauņu pasakas. Latgales kultūras centra izdevniecība, 2003. 80 lpp.</ref> == Vēsture == Ludzas igauņu izcelsme nav precīzi zināma. Uzskata, ka igauņu zemnieki uz karu izpostīto Ludzas novadu pārcēlušies vai nu 17. vai 18. gadsimta sākumā un kļuvuši par [[katoļi]]em. 19. gadsimtā dievkalpojumi vairs nenotika [[igauņu valoda|igauņu valodā]] un luci pamazām [[pārlatviskošanās|pārlatviskojās]] vai [[pārkrievošanās|pārkrievojās]]. 1893. gadā igauņu etnogrāfa Oskara Kallasa pētījumā tika saskaitīti 4387 Ludzas igauņi. Līdz pat 1970. gadiem apmēram 20 cilvēki pratuši runāt dienvidigauņu dialektā, kurā bijuši apmēram 180 aizguvumi no [[latviešu valoda]]s. 2001. gadā ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu igauņu pētnieks Hanness Korjuss Pildas un Nirzas pagastos veica apsekojumu “Ludzas rajona igauņi 2001. gadā”, kurā konstatēja, ka ar Ludzas igauņiem savu izcelsmi saista Bulu, Germovu, Jakimenko, Jarošenko, Kalvu, Mekšu, Paideru, Poikānu, Soikānu, Undu, Zepu un citas dzimtas.<ref>[http://www.suri.ee/il/2004/1/lutsi.html Hannes Korjus. ''Lutsi maarahvas — 110 aastat hiljem'']</ref> 1892. gadā igauņu laikraksts ''Postimees'' (Nr. 202) publicēja rakstu "Par igauņu tautas aizmirstajiem radniecīgajiem atzariem". Raksts vēstīja, ka Vitebskas guberņā atrodas vairāki tūkstoši katoļticīgo igauņu, kas dzīvo līdztekus latviešu tautai.<ref name=":3">Oskar Kallas. 1894. ''Lutsi Maarahvas''. Helsinki: Suomalainen kirjallisuuden seuran kirjanpainossa.</ref> Šo rakstu izlasīja vairāki pētnieki, tostarp [[Oskars Kallass]] (''Oskar Kallas'') un nolēma pievērsties t.s. Ludzas igauņu (''lutsid'') pētīšanai. Kallass vairākkārt apmeklēja Ludzas igauņu apmešanās vietas. Viņš plaši apceļoja Ludzas apkārtni 1893. gadā un pierakstīja ziņas par tur mītošajiem igauņiem un viņu valodu. Pārskatu par redzēto Kallass laida klajā atsevišķi igauniski un vāciski. Ludzas igauņiem visnozīmīgākais ir viņa 1894. gadā izdotais darbs "Lutsi maarahvas" (''Ludzas igauņi'' [burtiski: ''Ludzas zemes ļaudis'']). Kallasa darbs sniedz ieskatu Ludzas igauņu valodas stāvoklī un lietojumā deviņpadsmitā gadsimta beigās.<ref name=":0" /> == Pētīšanas vēsture == Pirmo reizi plašāku informācija par Ludzas igauņiem tika publicēta avīzē ''Postimees'', kur tika publicēta informācija par Oskara Kallasa braucienu pie Ludzas igauņiem 1893. gadā, un šajā braucienā savāktie materiāli vēlāk tika apkopoti un izdoti grāmatā “Ludzas igauņi”. Virkne braucienu pie Ludzas igauņiem notika 20. gadsimta sākumā, kad tika publicēti vairāki raksti, piemēram, Heiki Ojansū (''Heiki Ojansuu'') 1912. gadā publicēja rakstu par igauņiem Latvijā, Pauloprīts Volaine (''Paulopriit Voolaine'') 1925. publicēja plašu rakstu par Ludzas igauņiem, kā arī H. Prants 1928. gadā publicēja rakstu par Ludzas igauņu izcelšanos. Vēlāk arī tika publicēti vairāki raksti, kas ir saistīti ar Ludzas igauņiem, tomēr tie ir sarakstīti, balstoties uz O. Kallasa pētījumiem un publicētajiem darbiem, tādi, piemēram, ir V. Reimans, M. J. Eisens, J. Meomutels un A. Nigols. Lielu ieguldījumu Ludzas igauņu pētīšanā ir devis Augusts Sangs (''August Sang''). Viņš pie Ludzas igauņiem devās 20.gs 30. gados, kura laikā pētījis Ludzas igauņu valodas morfoloģiju un fonoloģiju, kā arī uzņēmis vairākus fotoattēlus ar Ludzas igauņiem.<ref name=":4">August Sang. 1936. Lutsi maarahvas a. 1936. — Eesti Kirjandus, nr 9, lk 399-409.</ref> Mūsdienās Ludzas igauņus pēta Lembits Vaba (''Lembit Vaba''), Hanness Korjuss (''Hannes Korjus''), kā arī Uldis Balodis. == Apmešanās vietas == Oskars Kallass savā 1984. gada darbā atzīmē, ka Ludzas igauņu valodu runāja 53 ciemos četros tā laika pagastos — Mihalovas (pēc 1925. gada Mērdzenes), Pildas, Nirzas un Janovoles (pēc 1925. gada Brigu). Kallasa pētījums principā arī ietver visu, kas mums zināms par Ludzas igauņu valodas Mērdzenes izloksni, kur jau 1890. gados Ludzas igauņu valodu runāja vismazāk. Saskaņā ar Kallasa darbu, 19. gadsimtā Mihailovas pagastā dzīvoja 898 cilvēku, Pildas pagastā 1913 cilvēku, Nirzas pagastā 1156 cilvēku, bet Janoveles pagastā — 420 cilvēku. Kopējais Ludzas igauņu skaits četros pagastos bija 4387. Tomēr jau 19.gadsimtā Kallass norādīja, ka šis skaits ievērojami samazinās un Ludzas igauņu valodu apdraud izmiršana. Pētnieks norādīja, ka Mihailovas pagastā valoda izmirst visātrāk, un to aizvieto gan krievu, gan latviešu valoda. Aizvien vairāk Ludzas igauņu asimilējās, un valodu labi pārvaldīja vien vecāka gada gājuma cilvēku. Vidējā paaudze un jaunieši Ludzas igauņu valodu saprata ar lielām grūtībām, bet bērni šajā valodā nerunāja nemaz. Šajā reģionā bieža parādība bija daudzvalodība: Kallass norāda, ka pazinis kādu vīru, kas ar savu tēvu runājis igauniski, ar savu sievu — latviski, ar bērniem, kas mācījušies krievu skolā, — krieviski, bet baznīcā lietojis poļu valodu. Kallass raksta, ka valodas situāciju pasliktinājušas attiecības ar vietējiem latviešiem, kas Ludzas igauņu valodu nav pratuši. Ludzas igauņu valoda tika izsmieta, un tādējādi kritās tautas vērtība un nacionālā identitāte pašu Ludzas igauņu acīs. Vecāki uzskatīja, ka bērniem svarīgāk ir apgūt kādu no dominējošām valodām, krievu vai latviešu, lai viņi spētu labāk iekļauties sabiedrībā. Pieaugošā krievu valodas ietekme situāciju padarīja vēl nelabvēlīgāku. Daudzi Ludzas igauņu valodas vārdi tika aizstāti ar latviešu un krievu cilmes vārdiem, piemēram: s''pitska'' (sērkociņi), ''samavar'' (tējkanna), ''bulba'' (kartupelis).<ref name=":3" /> 1936. gadā Ludzas apkārtnē bija šādi Ludzas igauņu ciemi — Lielie Tjapši (Jaani), Šķirpāni (Kirbu) un Grēči (Greeki). Šajos ciemos, Ludzas igauņu valodas pratēji ir apmēram 200, tā tiek minēts 1936. gada publicētajā rakstā bez autora. 1936. gadā publicētajā rakstā avīzē ''“Uus Eesti”'' valodas pratēji ir 400, tomēr šajā skaitā ir arī tie, kuri Ludzas igauņu valodā prot tikai pāris vārdus. Ludzas igauņu valodas pratēju skaits ir aptuvens, jo bija grūti noteikt robežu starp valodas pratējiem un nepratējiem. Visvairāk cilvēku, kas prata Ludzas igauņu valodu, dzīvoja Lielajos Tjapšos, kur gandrīz katrā ģimenē vecāki prata Ludzas igauņu valodu. Tie, kuriem māte bija Ludzas igauniete, iemācījās valodu bērnībā. 1936. gadā Lielajos Tjapšos bija tikai divi bērni, kas prata Ludzas igauņu valodu apmierinoši, pārējie prata tikai sasveicināties un pateikt paldies.<ref name=":4" /> == Izloksne == Ludzas igauņu izloksne ir dienvidigauņu valodas paveids. Tiek uzskatīts, ka mūsdienās vairs nav iespējams sastapt cilvēkus, kas šo izloksni labi pārzinātu. Izloksne, kurā runāja Ludzas igauņi, bija cieši saistīts ar dienvidigauņu valodas austrumu veru dialektiem. Tajā bija aptuveni 180 aizguvumi no latviešu valodas un mazāk arī no krievu valodas. Ludzas igauņi apdzīvoja apvidu uz ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem no Ludzas. Ir svarīgi arī pieminēt, ka Ludzas igauņu valoda nekad nav īsti kalpojusi kā rakstīta valoda. Šī iemesla dēļ valodnieku darbs, pētot šo valodu, nekad nav bijis viegls.<ref name=":0">Uldis Balodis. 2015. www.lutsimaa.lv.</ref> '''Ludzas igauņu valodas rakstības un izrunas īpatnības'''<ref name=":0" />''':''' * Garie patskaņi tiek rakstīti ar garumzīmi: ā, ȳ, ǖ. * Garie līdzskaņi tiek rakstīti divkāršoti: kk, ļļ, tt. * Līdzskaņus pirms burta i vienmēr mīkstina, atskaitot vārda pirmajā zilbē: pinī (suns) izrunā kā ‘piņī’. Šai gadījumā n mīkstinās automātiski un netiek norādīts rakstībā, jo atrodas pirms ī. Vēl daži piemēri: nāņe (sieviete), taļvīne (ziemains). * Patskani ä izrunā tāpat kā latviešu plato e. * Patskani y izrunā kā igauņu õ. * Patskaņus ö un ü izrunā tāpat kā ö un ü igauniski vai vāciski. * Uzsvars netiek īpaši akcentēts, parasti tas ir uz pirmās zilbes. Par izņēmumu uzskatāmi darbības vārdi, kuros uzsvars ir uz nolieguma priedēkļa vārda galā: ole-eiq (nav). * Vārdi nolieguma formās tiek pierakstīti ar defisi starp darbības vārdu un nolieguma priedēkli. * Lokot darbības vārdus, jāņem vērā, ka ir tikai divi laiki — tagadne un pagātne. '''Ludzas igauņu valodas vārdi, kas raksturo'''<ref name=":0" />''':''' * Mājas un laukus: lammas (aita), lihm (govs), akna (logs), kommēn (skurstenis). * Cilvēku: silm (acs), kyrv (auss), sypr (draugs), mīs (vīrietis). * Dabu: pū (koks), kū (mēness), lumī (sniegs), vezī (ūdens). * Laiku: āstak (gads), kevväi (pavasaris), ēspäiv (pirmdiena). * Skaitļus: üțș (viens), kümme (desmit), sadā (simts). '''Darbības vārda olēma ‘olē͔ma’ (būt) locīšana tagadnes formā'''<ref name=":0" />''':''' {| class="wikitable" ! !Vienskaitlis !Daudzskaitlis |- |1, persona |ole (oлe͔) |olēm (oлē͔m) |- |2. persona |olt (oлt̀) |olt (oлt̀) |- |3. persona |um (um̅) |ummaq (um̆maˀ) |- | colspan="3" |Nolieguma forma: ole-eiq (oлe͔i·ˀ) |} '''Darbības vārda olēma (olē͔ma) ‘būt’ locīšana pagātnes formā'''<ref name=":0" />''':''' {| class="wikitable" ! !Vienskaitlis !Daudzskaitlis |- |1, persona |olli (ol̆’li) |ollīm (ol̆’līm) |- |2. persona |olliq (ol̆’liˀ) |olliq (ol̆’liˀ) |- |3. persona |oļ (ᵘol̅’) |olliq (ol̆’liˀ) |- | colspan="3" |Nolieguma forma: ole-es (ole͔e·s̀) |} === Izloksnes izzušana === Ludzas igauņu valodas izzušanā Oskars Kallas vaino tautu sajaukšanos. Igauņi sāka saprast latviešu valodu, savukārt latvieši nesāka apgūt vietējo igauņu valodu. Viens no būtiskākajiem iemesliem valodas izzušanai bija tas, ka igauņu priesteri mira, bet nebija kāds, kas spētu aizvietot viņus. Bija būtiski, ka Dieva vārds tiek saprasts, bet to nebija iespējams izdarīt, ja nebija zināma latviešu valoda, kurā notika lielākā daļa dievkalpojumu, un nebija priesteru, kas prastu igauņu valodu. O. Kallas tāpat min arī jaunu ģimeņu veidošanos, kad, piemēram, igauņu vīri nolēma precēties ar latvietēm, nevis viņu pašu tautietēm. Viņš uzsver, ka sievietes bija tās, kuras piespieda igauņu puišiem apgūt latviešu valodu, jo latvietēm Ludzas igauņu valoda šķita pārāk sarežģīta. Arī viņu tautasdziesmas sāka izzust, līdz ar to, ka ciemos mazāk skanēja igauņu valoda, un vietā nāca dziesmas krievu valodā. Krievu valoda ir vēl viens būtisks iemesls igauņu valodas izzušanai, jo tā ienāca un ieņēma visai nozīmīgu lomu saziņā Latgales teritorijā, kā arī bija viena no trim valodām, kurā notika mācības skolā. Trīs valodas Ludzas igauņu tautai bija pārāk daudz, un sanāca atteikt dzimtajai, lai vienkāršotu savu dzīvi un sazinātos valodās, kurām bija plašāks pielietojums Latvijas teritorijā. Oskars Kallas uzsver, ka krievu valoda nebija tā valoda, uz kuru galvenokārt pārgāja Ludzas igauņi, bet gan viņi pārgāja uz latviešu valodu, jo tā bija valdošā valoda Latvijas teritorijā jau toreiz.<ref name=":3" /> == Ikdienas dzīve == Ludzas apkārtni veido līdzena zeme, tās tuvumā kalnu nav nemaz, bet vietām sastopami pauguri. Lai gan tuvumā ir meži, to nav daudz un kādreiz to bija vēl vairāk, jo daļa mežu tika pielāgoti zemkopības vajadzībām. Par teritorijas piemērotību zemkopības vajadzībām nevar sūdzēties arī saistībā ar ūdeņiem, jo to apkārtnē ir pietiekami — gan strauti, gan ezeri, gan purvi. Kad ieradās Ludzas igauņu senči, pateicoties vides piemērotībai, viņi sāka galvenokārt nodarboties ar lauku apstrādi, kopšanu.<ref name=":3" /> Arī Ludzas igauņi tika pakļauti dzimtbūšanai, bet, kā savos pierakstos min pētnieks Oskars Kallas, kopā ar latviešiem Ludzas igauņi pretojās muižniekiem, lai panāktu dzimtbūšanas atcelšanu, līdz beigās viņi atguva savas sākotnēji apstrādātās zemes. Šīs pretošanās dēļ tajos laikos Vitebskas guberņas statistikā Ludzas igauņus krievu valodā mēdza dēvēt par “упрямый народ” (stūrgalvīga tauta) un par viņu dabu teica “буйный, неуживчивый характер” (vētrains, nesaticīgs raksturs). Pēc brīvības atgūšanas, vietējā igauņu tauta savā īpašumā ieguva arī lielākus zemes apgabalus pārvaldībai. Ludzas igauņu zemju pārvaldīšanai izveidojās hierarhija, kādā tā tika pārvaldīta, taču lielākā daļa amatnieku atšķirībā no muižniekiem nemācēja, piemēram, rakstīšanas prasmi, tā kā nebija izglītoti.<ref name=":3" /> Liels posts Ludzas igauņiem bija alkoholisko dzērienu lietošana, kas nonāca līdz tam, ka vietējo krogu nācās ar tiesu nama rīkojumu pat slēgt ciet. Par likuma pildīšanu šajā gadījumā Oskars Kallas izteicās, ka kroga aizzīmogošana ir “ļoti skaisti un mīļi” (“on väga ilus ja armas“), jo tas veicināja atturību. Bija gadījumi, kad tas tomēr netika ievērots un iedzīvotāji pulcējās mežā, apkārt ugunskuram, lai līdz rītam varētu nodarboties ar dažādu dzērienu lietošanu, pavadīt brīvo laiku šādā veidā. Pēc tam sekoja tiesu nama jeb ''kohtumaja'' sēdes, kur tas tika apspriests, bet tas pārāk daudz šķērdēja darbam atvēlēto laiku. O. Kallas kā risinājumu šai problēmai piedāvāja cīnīties par to, lai cilvēkiem būtu pieejama izglītība un viņi iepazītu citus veidus, kā atpūsties un izmantot savu brīvo laiku. Tas ne tikai mazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu, bet arī palīdzētu efektīvāk strādāt kā zemniekiem.<ref name=":3" /> == Ekonomiskais stāvoklis == Pēc 1925. gada Pauloprīta Volaines (''Paulopriit Voolaine'') datiem, Nirzas pagasta zemniekiem papildus saimniecībai bija 10-15 desetīnu zemes, Pildas un Mihailovas pagastā 10-15 desetīnu sliktākas zemes kā daļā Nirzas un Janoveles pagastu, kuros zemnieku sacelšanās dēļ 1840. gadā muižas zeme tika sadalīta un piešķirta tautai. Latvijas laikā zemes dalīšanā vairākums tautas palika bez zemes, tādējādi situācija bija grūtāka kā agrāk, kad varēja strādāt arī citur, ne tikai lauksaimniecībā, īpaši lielajās pilsētās. Mazo zemju platību un zemā kultūras līmeņa dēļ arī zemkopība bija primitīvā līmenī. Ekonomiskais stāvoklis sāka uzlaboties, kad ciemi tika sadalīti zemesgabalos. Pildas pagastā Šķirpānu ciemā un daļā Laizānu un Raibakozu saimniecības tika pilnībā sadalītas zemesgabalos. Nirzas pagastā esošais Ščastlivi ciems arī tika sadalīts, jo Grečos un Kolnagrečos jau 17 gadus bija attīstītas saimniecības. Mihailovas pagastā ir Baranovas, Kitkovas un Parsikovas saimniecības.<ref name=":1">Paulopriit Voolaine, 1925. Lutsi maarahvas 1925. a. — Eesti Kirjandus, nr 9, lk 372—379.</ref> == Izglītība == Ludzas igauņu izglītības sistēma bija salīdzinoši laba. Lutsiem pastāvēja četrgadīgās vai sešgadīgās skolas, bija sastopamas arī vidusskolas. Ludzas latviešu ģimnāzijā mācījās viens zēns no Nirzas pagasta Tjapšu ciema, viens no Grečiem, viens no Skrini, kā arī viens no Janoveles pagasta Abricki ciema. Tāpat viena meitene no Pildas pagasta Vārkaļu kolonijas un viens zēns no Mihailovas pagasta Baranovas saimniecības. Viens zēns no Baranovas mācījās [[Daugavpils Valsts skolotāju institūts|Daugavpils Skolotāju institūtā]]. Kāds zēns no Mihailovas pagasta Tabalovas ciema izstājās no ģimnāzijas slimības dēļ.<ref name=":1" /> Pēc Pauloprīta Volaines novērojumiem stundās un skolotāju teiktā, Ludzas igauņu bērni bija ļoti apdāvināti. Kāds jaunietis studēja [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]], jo viņa tēvs līdz pat Vācijas okupācijai tur strādāja. Reti bija atrodami cilvēki, kas spētu savu vārdu igauniski uzrakstīt pareizi, vairāk vecāka gadugājuma cilvēki, galvenokārt sievietes, jo vīrieši kara dēļ vairāk bija mācījušies krievu valodu.<ref name=":1" /> Savukārt Ārzemju Igauņu biedrība bija igauņu pētnieku galvenais atbalstītājs. Ārzemju Igauņu biedrība ar igauņu pētnieka Pauloprīta Volaines starpniecību palīdzēja rīkot Ludzas igauņiem Ziemassvētku eglītes, sūtīja viņiem Igaunijas Republikas preses izdevumus un grāmatas igauņu valodā, tādējādi tos izglītījot. Šī palīdzība turpinājās līdz 1940. gadam. Tomēr jau 1939. gada decembrī, kad bija paredzētas kārtējās Ziemassvētku eglītes Ludzas igauņiem, Igaunijas Republikas valdība pārtrauca viņiem palīdzēt.<ref name=":2">Hannes Korjuss. 2003. Igauniskuma dimensija. Ludzas igauņu pasakas. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība.</ref> 20. gadsimta 20.—30. gados Igaunijas pētnieki, arī P. Volaine, nacionālā romantisma gara iedvesmoti, gandrīz katru vasaru viesojās pie Ludzas igauņiem. P. Volaine ierosināja Igaunijas Republikas Akadēmiskās dzimtās valodas biedrībai izdot Svētos Rakstus dienvidigauņu dialektā, kas bija vistuvāk Ludzas igauņu izloksnei.<ref name=":2" /> 20. gadsimta 20.—30. gados izveidojās tradīcija organizēt Ludzas igauņu bērniem nometnes Igaunijā, lai viņi varētu apgūt igauņu literāro valodu. Tomēr ar literārās igauņu valodas zināšanām Ludzas bērniem Latgalē radās jaunas problēmas. Nebija nekādas jēgas apgūt literāro igauņu valodu, jo neviens mājās to nesaprata. Visi runāja senā Ludzas igauņu izloksnē, kas Igaunijā (respektīvi, Dienvidigaunijā) jau sen bija aizmirsta. Apgūstot Igaunijā literāro igauņu valodu, bērni pazaudēja prasmi runāt Ludzas igauņu izloksnē.<ref name=":2" /> == Skatīt arī == * [[Leivi]] * [[Latvijas igauņi]] * [[Krāsnas igauņi]] == Ārējās saites == * Väinö Klaus. [https://web.archive.org/web/20051224202155/http://www.lib.helsinki.fi/elektra/melasumeest.pdf ''Läti eestlased''] {{et ikona}} * Hannes Korjus. [http://www.suri.ee/il/2004/1/lutsi.html ''Lutsi maarahvas — 110 aastat hiljem''] {{et ikona}} * Rita Gruševa. [http://www.lakuga.lv/2013/09/20/isaverut-ludzys-igaunu-viesture/ Īsaverūt Ludzys igauņu viesturē] {{ltg ikona}} == Literatūra == * Oskar Kallas. ''Lutsi maarahvas.'' Helsinki, Suomalaisen Kirjallisuuden Seura, 1894., 151 lpp. * Oskar Kallas. ''Kaheksakümmend Lutsi Maarahva Muinasjuttu.'' 1900., 400 lpp. * Marjo Mela. ''Latvian virolaiset.'' Helsinki, Suomalaisen kirjallisuuden seura 2001, {{ISBN|951-746-301-4}} (somiski) * Ilmārs Mežs. ''Ludzas igauņi 1935. gada tautas skaitīšanas materiālos''. LZA Vēstis, nr. 4/2002. * Hannes Korjus. Zemes dieva dēls neatgriezīsies (''Maajumala poeg ei naase''). Läti TA akadeemiku, Dr.phil. Janīna Kursīte-Pakule juubelikogumik “Inkluzīvi”. 2012. * Hannes Korjus “Lutsidest ja lutsi maarahva seast võrsunud kunstnikest” Tartu Ülikooli Lõuna-Eesti keele-ja kultuuriuuringute keskuse aastaraamat VIII Tartu, 2009 * Hannes Korjus “Nirza valla lutsi maarahva päritoluga elanikud 2004. aastal.” Tartu Ülikooli Lõuna-Eesti keele-ja kultuuriuuringute keskuse aastaraamat IV, 2004. Tartu, 2005 == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ludza]] [[Kategorija:Latvijas igauņi]] ld4jqr9hauklusl866n20l9rrwg5mk6 0 169376 3675270 3576919 2022-08-24T18:45:17Z Baisulis 11523 update ..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Rūperts Grints | vārds_orig = ''Rupert Grint'' | attēls = RupertGrint2018.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Rūperts Grints 2018. gadā | dz. vārds = Rūperts Aleksandrs Loids Grints | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|24}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Eseksa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1999—pašlaik | dzīvesbiedra_nosaukums = Partnere | dzīvesbiedrs = [[Džordžija Gruma]] (2011—pašlaik) | bērni = 1 | mājaslapa = | paraksts = Rupert Grint signature.svg | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Rūperts Aleksandrs Loids Grints''' ({{val|en|Rupert Alexander Lloyd Grint}};<ref name="gofbio">{{Tīmekļa atsauce |title=Ron Weasley (Note: Click appropriate actor's image, click "Actor Bio") |publisher=[[Warner Bros.]] |url=http://harrypotter.warnerbros.co.uk/gobletoffire/master/index.html |access-date=8 June 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20060410152155/http://harrypotter.warnerbros.co.uk/gobletoffire/master/index.html |archive-date=10 April 2006 |dead-url=yes}}</ref> dzimis {{dat|1988|8|24}}) ir [[angļi|angļu]] aktieris. Atpazīstamību ieguva ar [[Rons Vīzlijs|Rona Vīzlija]] lomu [[Harijs Poters (filmu sērija)|Harija Potera]] filmu sērijā, kur kopā ar [[Denjels Redklifs|Denjelu Redklifu]] un [[Emma Votsone|Emmu Votsoni]] ir galveno lomu atveidotāji. Viņš Rona Vīzlija lomai izraudzīts 11 gadu vecumā, pirms tam viņam nebija lielas aktiera pieredzes, bija tēlojis vienīgi skolas lugās un vietējā teātra grupā. Par Rona Vīzlija atveidošanu saņēmis vairākas balvas. Kopš tā laika viņš turpina filmēties kino, televīzijā un piedalīties teātra iestudējumos. Sākot ar 2002. gadu, viņš sāka filmēties filmās ārpus Harija Potera filmu sērijas, piedaloties filmā ''[[Thunderpants]]''. Atveidoja galvenās lomas 2006. gada komēdijdrāmas filmā ''[[Driving Lessons]]'' un 2010. gada drāmas filmā ''[[Cherrybomb]]''. Kopā ar [[Bills Nais|Billu Naiu]] un [[Emilija Blanta|Emiliju Blantu]] filmējās kinokomēdijā ''[[Wild Target]]''. Grinta pirmā filma, kurā viņš piedalījās pēc Harija Potera sērijas noslēguma, bija 2012. gada [[pretkara kustība|pretkara]] filmā ''[[Into the White]]''. 2013. gadā viņš filmējās filmā "[[CBGB]]" un vadīja [[CBS]] šovu ''Super Clyde''. Viņa skatuves debija bija 2013. gada oktobrī Džeza Batervorta izrādē ''Mojo'' Harolda Pintera teātrī Londonā.<ref name="Mojo">{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2013/legit/reviews/west-end-review-mojo-1200832832/ |title=West End Review: 'Mojo' |last=Benedict |first=David|date=14 November 2013 }}</ref> 2014. gadā viņš ierunāja Džoša tēlu animācijas filmā "[[Pastnieks Pets (filma)|Pastnieks Pets]]". No 2017. līdz 2018. gadam viņš bija seriāla "[[Ķēriens (seriāls)|Ķēriens]]" (''Snatch'') izpildproducents, kā arī pats tajā filmējās. Kopš 2019. gada viņš filmējas ''[[Apple TV+]]'' psiholoģiskajā šausmu seriālā ''[[Servant]]''. Grints atbalsta vairākus labdarības fondus. Kopš 2011. gada viņam ir attiecības ar aktrisi [[Džordžija Gruma|Džordžiju Grumu]], ar kuru viņam ir meita. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grints, Ruperts}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Eseksā dzimušie]] [[Kategorija:Britu kinoaktieri]] d2auru5hg6hr2vim3mvpv8d0baneubd 0 175991 3675188 2905198 2022-08-24T16:57:22Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kriņicazdroja | image_skyline =Uzdrowisko krynica front.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Sanatorija Kriņicazdrojā | image_flag = POL Krynica-Zdrój flag.svg | image_shield = POL Krynica-Zdrój COA.svg | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = top | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Mazpolijas vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Novi Sončas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1889 | area_total_km2 = 17 | population_as_of = 2006 | population_total = 11243 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 25 | lats = 18 | latNS = N | longd = 20 | longm = 57 | longs = 33 | longEW = E | elevation_m = 251 | website = http://www.krynica-zdroj.pl/ }} '''Kriņicazdroja''' ({{val|pl|Krynica-Zdrój}}) ir pilsēta [[Polija]]s dienvidos, [[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas vojevodistē]] uz dienvidaustrumiem no [[Novi Sonča]]s, [[Beskidi|Beskidos]] pie [[Slovākija]]s robežas. Kūrortpilsēta un ziemas sporta centrs. Daļa iedzīvotāju — [[Lemki (etniska grupa)|lemku]] minoritāte. 1931. gadā pilsētā notika [[Pasaules čempionāts hokejā]], bet 1958. un 1962. gadā — pasaules čempionāts [[kamaniņu sports|kamaniņu sportā]]. Kriņicazdroja ir poļu gleznotāja-naivista [[Ņikifors (gleznotājs)|Ņikifora]] (''Nikifor'', 1895—1968) dzimtā pilsēta. {{commonscat|Krynica-Zdrój|Kriņicazdroja}} {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mazpolijas vojevodistes pilsētas]] huujupqetrhztiokupsphixwsmf4yzx 0 183029 3675189 2984656 2022-08-24T16:58:38Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sanoka | image_skyline =Collage of views of Sanok.png | imagesize = 300px | image_caption = Sanoka | image_flag = POL Sanok flag.png | image_shield = POL Sanok COA.svg | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Piekarpatu vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Sanokas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1339 | area_total_km2 = 38.08 | population_as_of = 2015 | population_total = 40633 | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 33 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 12 | longs = 16 | longEW = E | elevation_m = 318 | website = http://www.sanok.pl/}} '''Sanoka''' ({{val-pl|Sanok}}, pilnā nosaukumā '''Karaliskā brīvpilsēta Sanoka''' ({{val-pl|Królewskie Wolne Miasto Sanok}})) ir pilsēta [[Polija]]s dienvidaustrumos, [[Piekarpatu vojevodiste|Piekarpatu vojevodistē]], [[Sana (upe)|Sanas]] krastos, vēsturiskā novada [[Galīcija]]s teritorijā. Vēsturiskās Sanokas Zemes (''ziemia sanocka'') centrs. Līdz Otrā pasaules kara beigām - [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[Lemki (etniska grupa)|lemku]] kultūras centrs. Par Sanokas Zemi ir ziņas no 981. gada, kad teritorijā iebruka [[Kijevas Krievzeme]]s kņazs [[Vladimirs Svjatoslavičs]]. Pati Sanoka pirmoreiz pieminēta 1150. gadā [[Ipatjevas hronika|Ipatjevas hronikā]]. 1339. gadā Galīcijas kņazs Boleslavs Ježijs piešķīra Sanokai [[Magdeburgas tiesības]]. Pilsēta attītījās kā tirdzniecības centrs ceļā no Polijas uz [[Ungārija|Ungāriju]] caur [[Lupkovas pāreja|Lupkovas pāreju]] [[Karpati|Karpatos]]. No 1772. līdz 1918. gadam pilsēta atradās [[Austrija]]s impērijas sastāvā. Pirmā pasaules kara gados 1915. gadā ap pilsētu notika sīvas cīņas starp uzbrūkošo [[Krievija]]s karaspēku un [[Austroungārija]]s spēkiem. Starp pasaules kariem Sanoka bija [[ukraiņi|ukraiņu]] [[nacionālisms|nacionālisma]] centrs. 1943. gadā tā bija viena no [[14. ieroču SS grenadieru divīzija (ukraiņu Nr. 1)]] veidošanas punktiem. Pēc Otrā pasaules kara daļa ukraiņu iedzīvotāju tika pārvietoti uz [[Padomju Savienība|PSRS]], bet atlikusī daļa - izvesti uz citiem Polijas rajoniem 1947. gadā [[Operācija "Visla"|operācijas "Visla]] ietvaros. Pilsētā atrodas liela [[gumija]]s izstrādājumu rūpnīca ''[[Stomil Sanok]]'', Polijas [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s kompānijas ''[[PGNiG]]'' struktūrvienība, kā arī [[autobuss|autobusu]] fabrika ''[[Autosan]]''. Pilsētā atrodas [[Muzeum Budownictwa Ludowego w Sanoku|etnogrāfiskais brīvdabas muzejs]] (''Muzeum Budownictwa Ludowego w Sanoku''), bet [[Sanokas pils|Sanokas pilī]] atrodas bagātīga [[ikona|ikonu]] kolekcija. Sanoka ir gleznotāja [[Zdzislavs Beksiņskis|Zdzislava Beksiņska]] (''Zdzisław Beksiński'', 1929 - 2005) dzimtā pilsēta. Pilsētas pievārtē dzimis katoļu misionārs [[Andžejs Bobola]] (''Andrzej Bobola'', 1591 - 1657). ==Apskates objekti== *[[Sanokas pils]] (''Zamek Królewski w Sanoku'') ==Galerija== <gallery> Sanok_Castle_2014_Bony_Street_1.jpg|Sanokas pils </gallery> {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Piekarpatu vojevodistes pilsētas]] 8as4ol4pm30zwvlpw7rk8sjnp56kl99 0 193453 3675081 3430947 2022-08-24T13:51:50Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{infobox character | name = Finns Hadsons | first = ''[[Pilot (Radīti skatuvei)|Pilot]]'' | last = ''[[Sweet Dreams]]'' | image =[[File:Cory Monteith at GLAAD Awards.jpg|245px]] | series = "[[Radīti skatuvei]]" | caption = Lomas atveidotājs [[Korijs Montīts]] | occupation = Mehāniķis<br>Universitātes students | portrayer = [[Korijs Montīts]] | creator = Raiens Mērfijs<br/>Breds Falčuks<br/>Jans Brennans | family = Kristofers Hadsons <small>(tēvs, miris)</small><br>[[Kerola Hadsone]] <small>(māte)</small><br>[[Bērts Hammels]] <small>(patēvs)</small><br />[[Kērts Hammels]] <small>(pusbrālis)</small> | significantother = [[Reičela Berija]]<br />[[Kvinna Fabreja]] }} '''Finns Hadsons''' ({{val|en|Finn Hudson}}) ir izdomāts tēls [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] televīzijas seriālā "[[Radīti skatuvei]]" (''Glee''). Viņu attēloja aktieris [[Korijs Montīts]]. Pirmoreiz televīzijā F. Hadsons parādījās seriāla ''pilot'' sērijā {{dat|2009|5|19||bez}}. Pēdējoreiz seriālā viņš piedalījās {{dat|2013|4|18||bez}} (tā paša gada jūlijā Montīts nomira). Viņa pēdējā izpildītā dziesma bija ''[[Don't Stop Believin']]''. Seriāla piektās sezonas trešā sērija ''[[The Quarterback]]'', kas tika pārraidīta {{dat|2013|10|10||bez}}, bija veltīta viņa piemiņai.<ref name="TVL720">{{tīmekļa atsauce|url=http://tvline.com/2013/07/20/ryan-murphy-glee-cory-monteith-death-season-5-delay/ |title=''Glee'' Boss Ryan Murphy Opens Up About Cory Monteith's Death, Finn Tribute Episode, How Grieving Lea Michele Has 'Been a Rock-' |last=Ausiello|first=Michael|work=[[TV Line]]|publisher=[[Mail.com Media]] |date=July 20, 2013 |accessdate=August 3, 2013}}</ref> Tēlu izveidoja un tālāk attīstīja "Radīti skatuvei" veidotāji Raiens Mērfijs, Breds Falčuks un Jans Brennans. F. Hadsons bija izdomātās Viljama Makinlija skolas ansambļa "Jaunais virziens" dalībnieks un viens no tā līderiem, kā arī skolas amerikāņu futbola komandas saspēles vadītājs. Seriāla laikā viņam ir bijušas attiecības ar vairākiem tēliem, ar vienu no ansambļa līderēm [[Reičela Berija|Reičelu Beriju]] (attēlo [[Lija Mišela]]) viņš arī saderinās. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņš iestājās bruņotajos spēkos, kur gan nepavadīja ilgu laiku, vēlāk palīdzot [[Vils Šusters|Vilam Šusteram]] vadīt ansambli. Lai arī pirms tēlošanas seriālā K. Montīts nav bijis dziedātājs, seriālā viņa attēlotais tēls izpilda vairākus solo un duetus ansamblī, tāpat ansamblī dažreiz spēlē [[bungas]]. Par lomas atveidošanu K. Montīts ir saņēmis [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] kā daļa no aktieru sastāva un ''[[Teen Choice Award]]'', tāpat bijis nominēts vairākām citām balvām. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100925072253/http://www.fox.com/glee/bios/cory-monteith/ Fox profils] {{en ikona}} * [http://www.imdb.com/character/ch0144743/ IMDb profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120719105533/http://www.imdb.com/character/ch0144743/ |date={{dat|2012|07|19||bez}} }} {{en ikona}} {{kultūra-aizmetnis}} {{Radīti skatuvei}} {{DEFAULTSORT:Hadsons, Finns}} [[Kategorija:Tēli]] [[Kategorija:Radīti skatuvei]] 2cc3j8fpamx0gp00fj0yowntdwyi7j6 0 193454 3675084 2253386 2022-08-24T13:53:24Z Baisulis 11523 +1 .... wikitext text/x-wiki '''Hadsons''' (sieviešu dzimtē '''Hadsone''') ir [[angļu valoda|angļu]] [[uzvārds]] ({{val|en|Hudson}}). Personas ar šādu uzvārdu: * [[Dženifere Hadsone]] — amerikāņu ierakstu māksliniece un aktrise; * [[Finns Hadsons]] — izdomāts tēls; * [[Henrijs Hadsons]] — angļu jūrasbraucējs; * [[Keita Hadsone]] — amerikāņu aktrise; * [[Keitija Perija|Ketrīna Elizabete Hadsone]] — amerikāņu mūziķes Keitijas Perijas īstais vārds; * [[Roks Hadsons]] — amerikāņu aktieris. {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] n9wbt2j1s5208u35d00zv0j5jpur6ug 0 206029 3675376 3673667 2022-08-25T04:49:37Z Egilus 27634 Piemetu šo to no krievu saitiem. wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Bruno Oja | attēls = Bruno Oja.jpg | attēla izmērs = 200px | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1933|2|12}} | dz. vieta = {{vieta|Igaunija|Tallina}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2002|10|9|1933|2|12}} | miršanas vieta = {{vieta|Igaunija|Tartu}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, dziedātājs | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | dzimums = V | apbalvojumi = }} '''Bruno Oja''' ({{Val-et|Bruno Oja}}, skatuves vārds '''''Bruno O’Ya'''''; {{dat|1933|2|12}} [[Tallina|Tallinā]] — {{dat|2002|10|9}} [[Tartu]]) bija [[Igaunija|igauņu]] un [[Padomju Savienība|padomju]] [[teātris|teātra]] un [[kino]] aktieris, kā arī dziedātājs. No 1960. gadu beigām dzīvoja un darbojās galvenokārt [[Polija|Polijā]]. Ievērojamu dzīves posmu nodzīvojis arī [[Rīga|Rīgā]]. == Izglītība un pirmie darba gadi == Bruno Oja dzimis Tallinā. No piecu gadu vecuma sācis mācīties klavierspēli pie igauņu komponista un pedagoga Eugena Kappa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stuki-druki.com/authors/oya-bruno.php|title=Бруно Оя - биография, новости, личная жизнь, фото|website=stuki-druki.com|access-date=2022-08-25|language=ru}}</ref> Vēlāk studējis un strādājis visdažādākajās darba vietās un arodos, tostarp brīvajā laikā aizrāvies ar mūziku, sportu, pantomīmu, aktierspēli. [[Tartu universitāte|Tartu universitātē]] un vēlāk [[Maskava|Maskavā]] studējis medicīnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tribuna.ee/tribute/bruno-oja/|title=Игорь Круглов: Бруно Оя и разнообразие его ролей|website=Tribuna.ee|access-date=2022-08-25|language=ru-RU}}</ref> Spēlējis [[PSRS basketbola izlase|PSRS]] (1952. gadā)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/3216/bio/|title=Бруно Оя|website=Кино-Театр.Ру|access-date=2022-08-25}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://russianshanson.info/catalog/51|title=Биография Бруно Оя. Профиль «Информационный портал шансона»|website=russianshanson.info|access-date=2022-08-25}}</ref> un [[Latvijas PSR]]<ref>{{LBV|269}}</ref> basketbola izlasēs, kā arī Latvijas PSR [[ūdenspolo]] izlasē. Līdz profesionāla aktiera karjeras uzsākšanai strādājis dažādus gadījuma darbus — pulētājs ([[VEF]]), krāvējs, u.c. Dzīvojot [[Rīga|Rīgā]], no darba un sporta brīvajā laikā aizrāvies ar mūziku (spēlējis ģitāru un kontrabasu, dziedājis), kā arī pantomīmu un aktiermākslu. No 1956. — 1964. gadam strādājis LPSR Skolotāju nama estrādes orķestrī, no 1959. gada kā solists. Vienlaikus spēlējis ģitāru un dziedājis dažādos muzikālos sastāvos vairākos Rīgas restorānos. == Kino karjera == Paralēli muzikālajai darbībai no 1959. gada uzsācis arī kinoaktiera gaitas. Strādājis pie lomām dažādās PSRS kinostudijās — ''[[Mosfilm]]'', ''[[Lenfilm]]'', [[Maksima Gorkija kinostudija|M. Gorkija kinostudijā]], ''[[Belarusfilm]]'', [[Lietuvas kinostudija|Lietuvas kinostudijā]], [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]], vēlāk, pārceļoties uz dzīvi [[Polija|Polijā]], strādājis dažādās Polijas kinokompānijās ([[Kamera (kinokompānija)|Kamera]], [[Iluzions (kinokompānija)|Iluzions]]), kā arī [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] kinokompānijā [[DEFA]]. Par Broņusa lomu spēlfilmā "Neviens negribēja mirt" (1966) saņēmis [[PSRS Valsts prēmija|PSRS Valsts prēmiju]].<ref name=":0" /> 1971. gadā filmējies Rīgas Kinostudijas spēlfilmā "[[Tauriņdeja]]", kas uzņemta pēc [[Zigmunds Skujiņš|Zigmunda Skujiņa]] romāna "Karjera" motīviem. Igauņu filmās sācis spēlēt tikai pēdējos dzīves gados 21. gadsimtā.<ref name=":1" /> == Privātā dzīve == Bruno Oja bija cilvēks ar daudziem talantiem un interesēm, kuras nemitīgi mainījās un lielā mērā veidoja viņa karjeru un dzīvi. Bieži Oja ir ticis uztverts kā dēkainis un avantūrists, kas apgrūtinājis viņa attiecības ar birokrātiju gan savā dzimtenē [[Igaunija|Igaunijā]], gan Maskavā. Bruno Ojas dzīvi var raksturot arī ar nemitīgu pārcelšanos no vienas dzīves vietas uz otru. No [[Tallina]]s uz [[Rīga|Rīgu]], no Rīgas uz [[Maskava|Maskavu]], no Maskavas uz [[Vroclava|Vroclavu]]. Rīgā Bruno Oja pirmām kārtām ieguva slavu kā harizmātisks un ekspresīvs deju vakaru vadītājs un dziedātājs. Vēlāk īpašu latviešu publikas atzinību ieguva arī filma ar Bruno Oju galvenajā lomā "Tauriņdeja", kurā scenārists aprakstījis paša Ojas vētraino dzīvi. 1966. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Polija]]s kopražojuma spēlfilmas uzņemšanas laikā Oja iepazinās ar poļu sievieti un nekavējoties ar to apprecējās, nodrošinot savu pārcelšanos no PSRS tuvāk Rietumiem, kas izsauca kritiku padomju iestādēs un apgrūtināja viņa turpmāko filmēšanos padomju filmās.<ref name=":1" /> Sākotnēji Oja strādāja [[Vroclava]]s kultūras centrā, bet drīz vien kļuva par pieprasītu kinolomu atveidotāju dažādās Polijas kinokompānijās. 1973. gadā viņš Somijā ierakstīja skaņuplati humoristiskā stilā krievu valodā "Es eju, eju, eju...".<ref name=":1" /> Bijis 4 reizes precējies, ir viena meita.<ref name=":1" /> Pēc [[Igaunija]]s neatkarības atjaunošanas Oja atgriezās Igaunijā. Izveidoja savu uzņēmumu, kas vēlāk bankrotēja.<ref name=":0" /> Mūža pēdējos gadus pavadījis klusu dzīvi [[Tartu]] pilsētā, strādājot bērnu un jauniešu interešu centrā par pasniedzēju un rakstot memuārus ("Viesis šajā zemē", 2000).<ref name=":0" /> Miris 2002. gada 9. oktobra rītā. == Filmogrāfija == *1960 [[Tava laime|"Tava laime"]], [[Rīgas Kinostudija]] *1961 "Tēva zeme", [[Telefilma-Rīga]] *1962 "49 dienas" ({{val-ru|49 дней}}) *1962 "Ceļš uz piestātni" ({{val-ru|Путь к причалу}}) *1963 "Ģenerālis un margrietiņas" ({{val-ru|Генерал и маргаритки}}) *1963 "Šāviens miglā" ({{val-ru|Выстрел в тумане}}) *1964 [[Mājiņa kāpās|"Mājiņa kāpās"]], [[Rīgas Kinostudija]] *1964 "Atceries, Kaspar!" ({{val-ru|Помни, Каспар!}}) *1964 "Cīrulītis" ({{val-ru|Жаворонок}}) *1965 "Laiks doties uz priekšu!" ({{val-ru|Время, вперёд!}}){{fact}} *1965 "Inženiera Garina hiperboloīds" ({{val-ru|Гиперболоид инженера Гарина}}) *1965 "Uz vienas planētas" ({{val-ru|На одной планете}}) *1966 "Neviens negribēja mirt" ({{val-lt|Niekas nenorėjo mirti}}), [[Lietuvas Kinostudija]] *1967 "Operācija "Trests"" ({{val-ru|Операция «Трест»}}) *1967 "Pavasaris pie Oderas" ({{val-ru|Весна на Одере}}) *1968 "Vilku atbalss" ({{val-pl|Wilcze echa}}) *1969 "Pans Volodijevskis" ({{val-pl|Pan Wołodyjowski}}) *1970 "Lamatas" ({{val-pl|Pułapka}}) *1971 "Melnie sausiņi" ({{val-ru|Чёрные сухари}}, {{val-de|Schwarzer Zwieback}}), [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] kopražojums *1971 [[Tauriņdeja|"Tauriņdeja"]], [[Rīgas Kinostudija]] *1972 "Koperniks" ({{val-pl|Kopernik}}), [[Polija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] kopražojums *1974 "Plūdi" ({{val-ru|Потоп}}, {{val-pl|Potop}}), [[Polija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] kopražojums, filma nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i *1977 "Ērgļa zīme" ({{val-pl|Znak orła}}) (TV seriāls) *1977 "Brīvības kareivji" ({{val-ru|Солдаты свободы}}), [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] kopražojums *1977 "Kentauri" ({{val-ru|Кентавры}}, {{val-hu|Kentaurok}}, {{val-cs|Kentauři}}), [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Ungārija]]s un [[Čehoslovākija]]s kopražojums *1984 "Bruņinieki un laupītāji" ({{val-pl|Rycerze i rabusie}}) *1985 "Ķiveres un kapuces" ({{val-pl|Przyłbice i kaptury}}) *1988 "Pans Kleks kosmosā" ({{val-pl|Pan Kleks w kosmosie}}), [[Polija]]s un [[Čehoslovākija]]s kopražojums == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/person/3772/ Bruno Oja] filmas.lv *[http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/3216/bio/ Kino-teatr profils] {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Oja, Bruno}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2002. gadā mirušie]] [[Kategorija:Igauņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Poļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] jp3jxhfs8zmm6avw9ohp6b0eikhxkz4 0 207078 3675275 3669374 2022-08-24T18:49:39Z Kikos 3705 /* Salas */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Kanādas Arktiskais arhipelāgs |attēls = Queen Elizabeth Islands 2009-08-27 (MODIS).jpg |attēla paraksts = [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = Canadian Arctic Archipelago.svg |mark = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu ledus okeāns]], [[Atlantijas okeāns]] |arhipelāgs = |latd=75|latm=0|lats=0|latNS=N |longd=90|longm=0|longs=0|longEW=W |platība = 1 424 500 |garums = 2400 |platums = 1900 |krasta līnija = |augstākais kalns = [[Barbo kalns]] |augstums = 2616 |salu skaits = 36 563 |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}}<br />{{CA-NT}} |iedzīvotāji = 14 000 |blīvums = 0,01 |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Ikaluita]] |piezīme = }} '''Kanādas Arktiskais arhipelāgs''' ({{val|en|Canadian Arctic Archipelago}}) ir [[arhipelāgs]] [[Kanāda]]s ziemeļos. Tas ir pasaulē lielākais arhipelāgs. Pie arhipelāga tiek pieskaitītas visas salas [[Nunavuta|Nunavutā]] un [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijās]] uz ziemeļiem no Kanādas kontinentālās daļas. == Ģeogrāfija == Uz [[ziemeļi]]em no arhipelāga atrodas [[Ziemeļu ledus okeāns]], uz [[rietumi]]em — [[Boforta jūra]], uz [[austrumi]]em — [[Bafina līcis]] un [[Grenlande]], bet uz [[dienvidi]]em — [[Hudzona līcis]] un [[Kanāda]]s cietzeme. == Salas == Arhipelāgs sastāv no 36 563 salām, no kurām 94 ir lielākas par 130 km². Lielākās arhipelāga salas ir: {| class="wikitable" |- ! rowspan=2 | Nosaukums !! rowspan=2 | Platība (km²) !! colspan=2 | Vieta pēc platības !! rowspan=2 | Iedzīvotāju<br/>skaits<br/>(2021) |- | Pasaulē || Kanādā |- | [[Bafina sala]] || 507451|| 5 || 1 || 13039 |- | [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] || 217291 || 9 || 2 || 2168 |- | [[Elsmīra]] || 193236 || 10 || 3 || 144 |- | [[Benksa sala]] || 70028 || 24 || 5 || 114 |- | [[Devona (sala)|Devona]] || 55247 || 27 || 6 || 0 |- | [[Aksela Heiberga sala]] || 43178 || 32 || 7 || 0 |- | [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] || 42149 ||33 || 8 || 0 |- | [[Sauthemptona (sala)|Sauthemptona]] || 41214 || 34 || 9 || 721 |- | [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]] || 33339 || 40 || 10 || 0 |- | [[Samerseta]] || 24786 || 46 || 12 || 0 |- | [[Batērsta sala]] || 16042 || 54 || 13 || 0 |- | [[Prinča Patrika sala]] || 15848 || 55 || 14 || 0 |- | [[Karaļa Viljama sala]] || 13111 || 61 || 15 || 1349 |- | [[Elefa Ringnesa sala]] || 11295 || 69 || 16 || 0 |- | [[Bailota sala]] || 11067 || 72 || 17 || 0 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kanadas Arktiskais arhipelags}} [[Kategorija:Arhipelāgi]] [[Kategorija:Kanādas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs| ]] om665x87zcsihmmcqum10xkkjio1899 0 207769 3675388 1852730 2022-08-25T05:41:04Z 83.99.242.109 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu|minerālu|Kaļķis}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kaļķis | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | flag_link = | flag_size = | image_shield = | shield_link = | shield_size = | pushpin_map = Latvija | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jelgavas novads]] | subdivision_name2 = [[Kalnciema pagasts]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | established_title3 = | established_date3 = | established_title4 = | established_date4 = | seat_type = | seat = | area_total_km2 = | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=25921&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 110 | population_density_km2 = {{#expr: 2137 / 2 round 1}} | latd = 56 | latm = 50| lats = 04| latNS = N | longd = 23 | longm = 33| longs = 10| longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 4 | website = | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-3016 Kaigi | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kaļķis''' (arī '''Plostmuiža''') ir [[ciems]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagastā]]. Izvietojies [[Lielupe]]s kreisajā krastā autoceļu [[A9]] un [[Autoceļš P101|P101]] krustojumā {{nobr|5,5 km}} no pagasta centra [[Kalnciems|Kalnciema]], {{nobr|27 km}} no novada centra [[Jelgava]]s un {{nobr|42 km}} no [[Rīga]]s centra. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Plostmuižas ''(Fährenhof)'' centra. 20. gadsimta pirmajā pusē Plostmuižas [[dolomīts|dolomīta]] lauztuvēs bija spaidu darbu nometne notiesātajiem.<ref>{{EncLP}}</ref> Kaļķī darbojas dolomīta šķembu ražotne SIA «Gneiss». == Atsauces == {{atsauces}} {{Kalnciema pagasta ciemi}} {{DEFAULTSORT:Kalzkzis (ciems)}} hlplo4mok9k8zyeh2ac5g8h1o6n3u9j 0 208351 3675438 3530471 2022-08-25T08:08:31Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni| → [[Atlass (kalni)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | binomial = Gypaetus barbatus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | attēls = Bartgeier Gypaetus barbatus front Richard Bartz.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Accipitriformes | kārta_lv = Vanagveidīgie | dzimta = Accipitridae | dzimta_lv = Vanagu dzimta | apakšdzimta = Gypaetinae | apakšdzimta_lv = Bārdaino grifu apakšdzimta | ģints = Gypaetus | ģints_lv = Bārdainie grifi | ģints_r = Bārdainais grifs | suga = G. barbatus | suga_lv = Bārdainais grifs | izplatība = [[Attēls:Gypaetus barbatus distr.png|235px|center]] | kategorijas = nē }} '''Bārdainais grifs''' (''Gypaetus barbatus'') ir [[plēsīgais putns|plēsīgais]] [[maitas putns]], kas ir vienīgā suga '''bārdaino grifu ģintī''' (''Gypaetus''), kas savukārt ietilpst [[bārdaino grifu apakšdzimta|bārdaino grifu apakšdzimtā]] (''Gypaetinae'').<ref name=perso>[http://www-personal.umich.edu/~hlerner/LM2005.pdf Phylogeny of eagles, Old World vultures, and other Accipitridae based on nuclear and mitochondrial DNA]</ref> Šie [[putni]] ir sastopami [[Āfrika|Āfrikā]], [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Tie galvenokārt mājo [[kalns|kalnainos]] apvidos, parasti augstāk nekā 1500 m [[virs jūras līmeņa]]. ==Izplatība== [[Attēls:Gypaetus barbatus Mürren 3.jpg|thumb|left|220px|Bārdainais grifs [[Šveice|Šveicē]] [[Alpi|Alpos]]]] [[Attēls:Bartgeier Gypaetus barbatus closeup2 Richard Bartz.jpg|thumb|left|220px|Zem zoda bārdainajam grifam ir melna bārdiņa]] [[Attēls:Gypaetus-barbatus-bearded-vulture-0a.jpg|thumb|left|220px|Jauniem putniem viss ķermenis un galva ir tumšā krāsā]] Bārdainajam grifam ir samērā plaša izplatība [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]], aptverot lielāko daļu kalnu masīvu. [[Eirāzija|Eirāzijā]] tas sastopams [[Pireneji|Pirenejos]], [[Alpi|Alpos]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Zāgross|Zāgrosa kalnos]], [[Elburss|Elbursa kalnos]], [[Altajs|Altajā]], [[Himalaji|Himalajos]], [[Arābijas pussala|Arābijas pussalā]] un [[Ķīna]]s rietumos un centrālajā daļā. Āfrikā bārdainais grifs mājo [[Atlass (kalni)|Atlasa kalnos]], [[Etiopijas kalniene|Etiopijas kalnienē]] un uz dienvidiem no [[Sudāna]]s līdz [[Zaira]]s ziemeļaustrumiem, centrālajai [[Kenija]]i un [[Tanzānija]]s ziemeļiem. Neliela, izolēta populācija mājo [[Drakonu kalni|Drakonu kalnos]] [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]].<ref name=fer>Ferguson-Lees, James; Christie, David A. (2001). Raptors of the World. Illustrated by Kim Franklin, David Mead, and Philip Burton. Houghton Mifflin. {{ISBN|978-0-618-12762-7}}. Retrieved 2011-05-29417.</ref> ==Izskats== Bārdainais grifs ir viens no lielākajiem un krāšņākajiem [[grifi]]em.<ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/lammergeier/gypaetus-barbatus/ |title=ARKive: Lammergeier (Gypaetus barbatus) |access-date={{dat|2013|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121026114929/http://www.arkive.org/lammergeier/gypaetus-barbatus/ |archivedate={{dat|2012|10|26||bez}} }}</ref> Tā kopējais ķermeņa garums ir 100—120 [[centimetrs|cm]], masa 4,5—7 [[kilograms|kg]].<ref name=ark/> Eirāzijā dzīvojošie bārdainie grifi ir lielāki nekā Āfrikā dzīvojošie, turklāt Himalajos dzīvojošie ir vislielākie.<ref name=fer/> Kā tas vanagu dzimtai raksturīgs [[mātīte]]s ir nedaudz lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]]. Bārdainajam grifam ir ļoti gari, slaidi [[spārni]], to garums ir 71,5—92 cm. Arī [[aste]] ir gara, kas sasniedz 42,7—52 cm. Tik lielam putnam rumpis (bez galvas, kakla un astes) ir salīdzinoši īss, tikai 8,8—10 cm.<ref name=fer/> Atšķirībā no citiem maitas putniem bārdainajam grifam [[galva]] nav kaila. Tā galva proporcionāli ir neliela, bet [[kakls]] spēcīgs un salīdzinoši masīvs. Arī pēdas ir lielas un spēcīgas. Pieaugušam bārdainajam grifam ir pelēkbrūna, rudi brūna vai gaiši pelēka galva, [[vēders]] un kājas. Mugura tumši brūna, reizēm gandrīz melna. Spārni un aste tumši pelēki. Piere gaišā smilšu krāsā, kas spilgti kontrastē ar tumšo joslu ap [[acis|acīm]] un zodu, zem kura veidojas neliela, [[melns|melna]] bārda.<ref name=ark/> Jaunie putni ir tumši viscauri. Pieauguša putna apspalvojuma krāsu tie sasniedz 5 gadu vecumā.<ref name=fer/> ==Uzvedība un barošanās== Kā visi citi [[maitas putni]] bārdainais grifs pamatā pārtiek no [[maita]]s, bet tas priekšroku dod kaulu smadzenēm nevis [[gaļa]]i. No visas apēstās barības 85—90% ir kaulu smadzenes. Bārdainais grifs ir vienīgais putns pasaulē, kas specializējies [[kauli|kaulu]] smadzeņu ēšanā.<ref name=fer/> Mazākus kaulus tas norij veselus vai lielākus pārlauztus. Kaulus bārdainais grifs lauž dažādos veidos. Vidēja izmēra kaulus (līdz [[aita|aitu]] stilba diametra kauliem)<ref>[http://www.pbs.org/edens/bhutan/a_lv.htm Lammergeier Vulture]</ref> tas salauž ar knābi un, ja nepieciešams, tos iespīlē starp akmeņiem.<ref name=fer/> Spēcīgajā [[kuņģis|kuņģa]] sulā kauli ātri izšķīst. Bārdainais grifs ir iemācījies lielākus kaulus, kurus pats nespēj salauzt ar knābi un kurus nevar norīt veselus, pacelt gaisā līdz 50—150 metriem un nomest zemē uz klintīm un akmeņiem, kur tie sašķīst mazākos gabalos. Tas spēj pacelt gaisā kaulus, kuru diametrs ir līdz 10 cm un svars vairāk kā 4 kg.<ref name=fer/> Pēc kaulu nomešanas bārdainais grifs tos pārbauda un, ja nepieciešams, kaulu mešanu pret akmeņiem atkārto. Jaunie putni šo kaulu smalcināšanas paņēmienu iemācās no saviem vecākiem. Paiet apmēram 7 gadi līdz šis iemaņas tiek pilnībā apgūtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/nature/life/Bearded_Vulture |title=BBC: Bearded_Vulture |access-date={{dat|2013|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130125075036/http://www.bbc.co.uk/nature/life/Bearded_Vulture |archivedate={{dat|2013|01|25||bez}} }}</ref> Reizēm bārdainais grifs uzbrūk dzīviem upuriem, iespējams, daudz biežāk kā citi [[grifi]]. Medījums tiek noķerts, pacelts gaisā un nomests zemē.<ref name=fer/> ==Ligzdošana== [[Attēls:Gypaetus barbatus qtl2.jpg|thumb|220px|Ligzda parasti tiek ierīkota uz klints malas vai nelielā alā]] Bārdainie grifi veido monogāmus pārus. Katram pārim ir liela teritorija. Ligzda parasti tiek būvēta uz kādas klints radzes vai nelielā alā, celtniecībai tiek izmantoti palieli zari. Ligzda no iekšpuses tiek izklāta ar [[vilna|vilnu]], [[āda|ādu]] vai reizēm ar dažādiem cilvēku atkritumiem. Atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona ligzdošanas laiks ir atšķirīgs. [[Riests|Riesta]] laikā pāris viens otram izrāda uzmanību, izpildot dažādus kopīgus akrobātiskus lidojumus.<ref name=ark/> Dējumā ir 1—2 [[ola|olām]], kuras tiek perētas 53—60 dienas. Mazuļi no ligzdas izlido pēc 100—130 dienām, bet ir atkarīgi no vecākiem līdz gada vecumam.<ref name=ark/> ==Sistemātika== Kopumā dažādos informācijas avotos tiek atzīmētas 13 bārdainā grifa pasugas, tomēr tikai 2 no tām tiek atzītas oficiāli:<ref name=ark/> *Eirāzijas bārdainais grifs (''Gypaetus barbatus barbatus'') *Āfrikas bārdainais grifs (''Gypaetus barbatus meridionalis'') <gallery> Gypaète barbu MHNT.jpg|''Gypaetus barbatus aureus'' ola Gypaetus barbatus hemachalanus MHNT.jpg|''Gypaetus barbatus hemachalanus'' ola </gallery> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== *[https://web.archive.org/web/20110405060802/http://rigazoo.lv/public/29432.html Rīgas zoo: Bārdainais grifs] *[http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=3370 Bird Life: LCLammergeier Gypaetus barbatus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130311002521/http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=3370 |date={{dat|2013|03|11||bez}} }} *[https://web.archive.org/web/20120621212539/http://www.vulture-territory.com/bearded.html Vulture Territory Facts and Characteristics: Bearded Vulture] *[https://web.archive.org/web/20121029071234/http://www.iberianature.com/material/lammergeyer.html The Lammergeier in Spain] *[https://web.archive.org/web/20190103175505/http://www.cam3001.com/SEITEN/GypaetusFr.html Cine and photo work about the Bearded Vulture in the Alps] [[Kategorija:Bārdaino grifu apakšdzimta]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] 8sq3ooepl2llaknbf0ypds48c95wqh3 0 212337 3675034 3674893 2022-08-24T12:23:17Z АнИгМа 43863 /* Demontāža */ statujas nosaukuma precizējums wikitext text/x-wiki {{Pieminekļa infokaste |monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem |native_name = |image = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg |caption = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013. gads) |map_image = Rīga |map_text = |latd = 56|latm = 56|lats = 12.49|latNS = N |longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E |location = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}} |designer = |type = |material = |length = |width = |height = 79 m |begin = |complete = |open = |dedicated_to = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā |extra = }} '''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}</ref> (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref>) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa atlikusī daļa jeb centrālā stēla ir 79 metrus augsta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> == Raksturojums == Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atrodas 79 m augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekalti gadskaitļi ''1941 • 1945'', kas simbolizē [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā Dzimtene — māte. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.<ref>[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.</ref> Latvijas sabiedrībā pastāv pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizē ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc ir nepieciešama tā demontāža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.<ref>[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]</ref> == Vēsture == Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī</ref> Bronzas skulptūras "Karavīri atbrīvotāji" autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.<ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim. [[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]] Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title="Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī</ref> 2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu "okupanti".<ref>[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais "Uzvaras piemineklis"] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī</ref> 2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]</ref> Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.<ref>[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]</ref> 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.<ref name="LA30.martā">[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā</ref> 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā</ref> == Demontāža == 2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.<ref name="LA30.martā"/> 14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā: # pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai; # izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija; # vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā; # domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.<ref>[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> 22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā</ref> 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī [[Māte Dzimtene sauc|Mātes Dzimtenes]] tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}</ref> 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā Mātes Dzimtenes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}} * [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Rīgas pieminekļu profils] * [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils] * [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli] {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]] ebtqa31ui4uskqg1k51wc4cy9yipeei 3675175 3675034 2022-08-24T16:25:58Z Egilus 27634 Īstais raksta nosaukums saitē nav jālabo, ja vien to neprasa veselais saprāts :) wikitext text/x-wiki {{Pieminekļa infokaste |monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem |native_name = |image = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg |caption = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013. gads) |map_image = Rīga |map_text = |latd = 56|latm = 56|lats = 12.49|latNS = N |longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E |location = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}} |designer = |type = |material = |length = |width = |height = 79 m |begin = |complete = |open = |dedicated_to = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā |extra = }} '''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}</ref> (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref>) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa atlikusī daļa jeb centrālā stēla ir 79 metrus augsta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> == Raksturojums == Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atrodas 79 m augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekalti gadskaitļi ''1941 • 1945'', kas simbolizē [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā Dzimtene — māte. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.<ref>[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.</ref> Latvijas sabiedrībā pastāv pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizē ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc ir nepieciešama tā demontāža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.<ref>[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]</ref> == Vēsture == Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī</ref> Bronzas skulptūras "Karavīri atbrīvotāji" autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.<ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim. [[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]] Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title="Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī</ref> 2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu "okupanti".<ref>[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais "Uzvaras piemineklis"] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī</ref> 2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]</ref> Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.<ref>[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]</ref> 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.<ref name="LA30.martā">[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā</ref> 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā</ref> == Demontāža == 2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.<ref name="LA30.martā"/> 14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā: # pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai; # izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija; # vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā; # domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.<ref>[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> 22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā</ref> 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī [[Māte Dzimtene sauc|Mātes Dzimtenes]] tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}</ref> 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}} * [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Rīgas pieminekļu profils] * [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils] * [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli] {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]] l5dy2fypil6vghkg1rfkt4tr1k8gnix 3675177 3675175 2022-08-24T16:29:34Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Pieminekļa infokaste |monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem |native_name = |image = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg |caption = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013. gads) |map_image = Rīga |map_text = |latd = 56|latm = 56|lats = 12.49|latNS = N |longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E |location = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}} |designer = |type = |material = |length = |width = |height = 79 m |begin = |complete = |open = |dedicated_to = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā |extra = }} '''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}</ref> (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref>) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa atlikusī daļa jeb centrālā stēla ir 79 metrus augsta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> == Raksturojums == Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atrodas 79 m augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekalti gadskaitļi ''1941 • 1945'', kas simbolizē [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā Dzimtene — māte. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.<ref>[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.</ref> Latvijas sabiedrībā pastāv pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizē ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc ir nepieciešama tā demontāža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.<ref>[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]</ref> == Vēsture == Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī</ref> Bronzas skulptūras "Karavīri atbrīvotāji" autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.<ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim. [[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]] Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title="Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī</ref> 2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu "okupanti".<ref>[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais "Uzvaras piemineklis"] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī</ref> 2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]</ref> Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.<ref>[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]</ref> 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.<ref name="LA30.martā">[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā</ref> 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā</ref> == Demontāža == 2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.<ref name="LA30.martā"/> 14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā: # pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai; # izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija; # vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā; # domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.<ref>[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> 22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā</ref> 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}</ref> 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}} * [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Rīgas pieminekļu profils] * [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils] * [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli] {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]] 3v42d1xlnk8e48tf8xeir5m4wgz89eg 3675204 3675177 2022-08-24T17:21:30Z Pirags 3757 /* Raksturojums */ wikitext text/x-wiki {{Pieminekļa infokaste |monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem |native_name = |image = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg |caption = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013. gads) |map_image = Rīga |map_text = |latd = 56|latm = 56|lats = 12.49|latNS = N |longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E |location = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}} |designer = |type = |material = |length = |width = |height = 79 m |begin = |complete = |open = |dedicated_to = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā |extra = }} '''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}</ref> (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref>) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa atlikusī daļa jeb centrālā stēla ir 79 metrus augsta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> == Raksturojums == Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atrodas 79 m augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekalti gadskaitļi ''1941 • 1945'', kas simbolizē [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.<ref>[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.</ref> Latvijas sabiedrībā pastāv pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizē ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc ir nepieciešama tā demontāža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.<ref>[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]</ref> == Vēsture == Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī</ref> Bronzas skulptūras "Karavīri atbrīvotāji" autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.<ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim. [[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]] Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title="Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī</ref> 2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu "okupanti".<ref>[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais "Uzvaras piemineklis"] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī</ref> 2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]</ref> Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.<ref>[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]</ref> 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.<ref name="LA30.martā">[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā</ref> 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā</ref> == Demontāža == 2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.<ref name="LA30.martā"/> 14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā: # pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai; # izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija; # vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā; # domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.<ref>[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> 22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā</ref> 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}</ref> 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}} * [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Rīgas pieminekļu profils] * [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils] * [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli] {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]] rrh60abjdwawpfr66xf3ojb6ih2qhcl 3675329 3675204 2022-08-24T19:42:25Z GrIgMaNN 105941 Memoriālā ir konkrēts nosaukums “sievietei”- tas ir Dzimtene Māte wikitext text/x-wiki {{Pieminekļa infokaste |monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem |native_name = |image = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg |caption = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013. gads) |map_image = Rīga |map_text = |latd = 56|latm = 56|lats = 12.49|latNS = N |longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E |location = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}} |designer = |type = |material = |length = |width = |height = 79 m |begin = |complete = |open = |dedicated_to = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā |extra = }} '''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}</ref> (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref>) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa atlikusī daļa jeb centrālā stēla ir 79 metrus augsta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> == Raksturojums == Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atrodas 79 m augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekalti gadskaitļi ''1941 • 1945'', kas simbolizē [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.<ref>[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.</ref> Latvijas sabiedrībā pastāv pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizē ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc ir nepieciešama tā demontāža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.<ref>[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]</ref> == Vēsture == Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī</ref> Bronzas skulptūras "Karavīri atbrīvotāji" autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.<ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim. [[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]] Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title="Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī</ref> 2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu "okupanti".<ref>[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais "Uzvaras piemineklis"] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī</ref> 2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]</ref> Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.<ref>[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]</ref> 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.<ref name="LA30.martā">[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā</ref> 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā</ref> == Demontāža == 2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.<ref name="LA30.martā"/> 14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā: # pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai; # izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija; # vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā; # domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.<ref>[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> 22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā</ref> 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī [[Māte Dzimtene sauc|Mātes Dzimtenes]] tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}</ref> 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā Mātes Dzimtenes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}} * [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Rīgas pieminekļu profils] * [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils] * [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli] {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]] l7hgi8nmedoy3xx40jv79px7uq7swlo 3675338 3675329 2022-08-24T19:53:58Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/GrIgMaNN|GrIgMaNN]] ([[User talk:GrIgMaNN|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3675329 Te tiek citēts virsraksts saitā, nevis memoriāla nosaukums. (Un pārlogoties nevajag aizmirst...) wikitext text/x-wiki {{Pieminekļa infokaste |monument_name = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem |native_name = |image = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg |caption = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (2013. gads) |map_image = Rīga |map_text = |latd = 56|latm = 56|lats = 12.49|latNS = N |longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E |location = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}} |designer = |type = |material = |length = |width = |height = 79 m |begin = |complete = |open = |dedicated_to = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā |extra = }} '''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}</ref> (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref>) bija [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Pieminekļa atlikusī daļa jeb centrālā stēla ir 79 metrus augsta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> == Raksturojums == Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atrodas 79 m augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekalti gadskaitļi ''1941 • 1945'', kas simbolizē [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauda prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija bija interpretēta kā [[Dzimtene]] — [[māte]]. Ideoloģiskās cenzūras dēļ netika īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.<ref>[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.</ref> Latvijas sabiedrībā pastāv pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizē ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc ir nepieciešama tā demontāža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.<ref>[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]</ref> == Vēsture == Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī</ref> Bronzas skulptūras "Karavīri atbrīvotāji" autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.<ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim. [[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]] Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title="Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī</ref> 2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu "okupanti".<ref>[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais "Uzvaras piemineklis"] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī</ref> 2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]</ref> Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.<ref>[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]</ref> 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.<ref name="LA30.martā">[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā</ref> 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā</ref> == Demontāža == 2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.<ref name="LA30.martā"/> 14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā: # pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai; # izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija; # vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā; # domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.<ref>[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> 22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu, objekta apkārtnē ieviesa gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus, tad sāka sagatavošanās darbus baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai, skulptūru un obeliska demontāžai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzvaras-parka-pieminekli-nespridzinas-nojauksanas-tehniku-teritorija-ievedis-rit.a470318/ Uzvaras parka pieminekli nespridzinās; nojaukšanas tehniku teritorijā ievedīs rīt] lsm.lv 2022. gada 22. augustā</ref> 23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, tika demontēts karavīru statujas un sākta sievietes tēla statujas nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7589664/video-nogaztas-visas-padomju-karaviru-skulpturas-pardaugava-sak-brucinat-ari-sievietes-tela-statuju|title=Video &#10217; Nogāztas visas padomju karavīru skulptūras Pārdaugavā; sāk brucināt arī sievietes tēla statuju|website=Latvijā|access-date=2022-08-24|date=2022-08-23|language=lv}}</ref> 24. augustā turpinājās pieminekļa postamenta un sievietes tēla statujas nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-uzvaras-parka-pieminekla-demontaza-nogazta-ari-kompleksa-esosa-sievietes-tela-statuja.a470681/|title=FOTO. Uzvaras parka pieminekļa demontāža: Nogāzta arī kompleksā esošā sievietes tēla statuja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}} * [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Rīgas pieminekļu profils] * [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils] * [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli] {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]] rrh60abjdwawpfr66xf3ojb6ih2qhcl 0 213923 3675199 3672100 2022-08-24T17:10:07Z Kaamis007 67303 atsauces wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Salaspils iela |attēls = Salaspils iela 2.JPG |attēla paraksts = Salaspils iela 2013. gada janvārī |pilsēta lokatīvā = Rīgā |karte = Riga Salaspils iela karte.png |kartes paraksts = |pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]], [[Ķengarags]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = Vilhelma Knoriņa iela (1965—1991) |joslu skaits = 3 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]]. |trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]]. |tramvajs = |mikroautobuss = [[216. mikroautobusu maršruts (Rīga)|216.]] |cits = }} '''Salaspils iela''' ir [[iela]] [[Rīga|Rīgā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]] un [[Ķengarags|Ķengaragā]]. Tajā ir 3 braukšanas joslas. Apbūvē ielas vienā pusē pārsvarā dominē daudzstāvu ēkas, bet otrā puse ielai paralēli iet [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]]. == Vēsture == Salaspils iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā minēta 1965. gadā ar nosaukumu '''Vilhelma Knoriņa iela''', tika nosaukta par godu revolucionārās kustības darbiniekam [[Vilhelms Knoriņš|V. Knoriņam]]. 1991. gadā tā tika pārsaukta par Salaspils ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/4/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (S – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref>[[Attēls:Salaspils iela.JPG|thumb|left|225px|Salaspils iela netālu no [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] dzelzceļa stacijas 2010. gadā]] == Ielas raksturojums == Iela sākas pie [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielas]] gājēju pārvada pār dzelzceļa līniju Rīga—Daugavpils un turpinās dienvidaustrumu virzienā, iet zem [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]], gar bijušo [[Rīgas Keramikas rūpnīca|Rīgas Keramikas rūpnīcu]] un [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] dzelzceļa staciju līdz [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu ielai]], kur tā turpinās kā [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]]. Ielas garums ir 2620 metri. == Ielas novietojums == Salaspils iela krustojas ar: * [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes ielu]] ("T" veida krustojums), * [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu ielu]], * [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu ielu]] ("T" veida krustojums). == Atsauces == <references />{{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] a2ulncwo597e36lgrun658thboqnfsf 0 223777 3675202 3237393 2022-08-24T17:15:16Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki '''Baltisms''' ir [[aizguvums]] no [[baltu valodas]] kādā citā valodā. Tie ir visizplatītākie [[balti]]em ģeogrāfiski tuvākajās valodās, piemēram, [[slāvu valodas|slāvu]], [[ģermāņu valodas|ģermāņu]], [[somugru valodas|somugru valodās]].<ref name="VPSV">{{Grāmatas atsauce |title=Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca |editor=Valentīna Skujiņa |editorlink=Valentīna Skujiņa |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0308028366%7carticle:DIVL158%7cpage:65 |year=2007 |publisher=[[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts|Latviešu valodas institūts]] |location=Rīga |isbn=978-9984-98-369-1 |page=61 |accessdate={{dat|2020|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0308028366%7carticle:DIVL158%7cpage:65 |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> Daudz baltismu ir [[somu valoda|somu valodā]], kur sastopami tādi aizguvumi kā „lohi” ({{val|lv|lasis}}; {{val|lt|lašis}}, ''lašiša''; [[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''lasasso''), „kelta”, „keltainen” ({{val|lv|dzeltens}}; {{val|lt|geltas}}, ''geltonas''; [[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''geltaynan''), „taivas” ({{val|lv|dievs}}; {{val|lt|dievas}}; [[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''deivas''), „halla” ({{val|lv|salna}}; {{val|lt|šalna}}; [[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''salta''), „hanhi” ({{val|lv|zoss}}; {{val|lt|žąsis}}; [[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''sansy'') un „vuohi” ({{val|lv|āzis}}; {{val|lt|ožys}}; [[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''wosee'').<ref>{{Laikraksta atsauce |author= Velta Draviņa |authorlink=Velta Rūķe-Draviņa |date=1994. gada oktobris |title= Vilius Pēteraitis, ''Mažoji Lietuva ir Tvanksta'' |issue = Nr.198 |publisher= [[Jaunā Gaita]] |url= http://zagarins.net/jg/jg198/JG198_gramatas_Dravina.htm |language= latviski |accessdate= 2013. gada 13. maijā}}</ref> Ir arī baltismi, kas sastopami uzreiz vairākās baltu kaimiņu valodās, piemēram, [[krievu valoda|krievu]] „ковш” un [[zviedru valoda|zviedru]] „kaus”, kam atbilst [[latviešu valoda|latviešu]] „kauss” un [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] „kaušas”, kā arī somu un [[igauņu valoda|igauņu]] „kirves”, kam atbilst latviešu „cirvis” un lietuviešu „kirvis”.<ref name="VPSV" /> == Skatīt arī == * [[Letisms]] * [[Lituānisms]] == Atsauces == {{atsauces}} {{valoda-aizmetnis}} [[Kategorija:Baltu valodas]] [[Kategorija:Aizguvumi]] 9dvsfhrehyg5qsmqgxppkjohu0it1bv 0 225994 3675336 3674707 2022-08-24T19:53:41Z Algonkins 30993 /* Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. 1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, [[Ganerskveina]]s un [[Egreta]]s saliņās ir reintroducētas un rūpīgi uzraudzītas jaunas šo rāpuļu populācijas. Džērsijā sekmīgi vairojas arī citas apdraudētas sugas – [[oranžastes scinks]], [[Sērpentas gekons]] un [[Boutona scinks]]. ;Salu iguānas [[Karību reģions|Karību]] [[iguānu dzimta|iguānas]] izjūt milzīgu spiedienu no cilvēku puses. Džērsijā tiek turēta [[Mazo Antiļu iguāna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/10800/122936983 Lesser Antillean Iguana ''Iguana delicatissima''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Kubas iguāna]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/6030/12338655 Clouded Rock Iguana ''Cyclura nubila''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Trests sadarbojas ar vairākām Karību salām, sniedzot konsultācijas par iguānu pavairošanu nebrīvē un izlaišanu savvaļā drošās, no plēsējiem brīvās piekrastes saliņās. [[Sentlūsija|Sentlūsijā]] trests fokusē uzmanību endēmai [[Sentlūsijas iguāna]]i – lielākam vietējam sauszemes dzīvniekam, kas deva salai sākotnējo [[aravaku valoda|aravaku]] nosaukumu "Iyanola" – Iguānas zeme. Aizsargātās Sentlūsijas teritorijās izlaistas vairāk nekā 1000 nebrīvē izšķīlušās iguānas, kas ir viena no sekmīgākajām atjaunošanas programmām pasaulē. Gūtā pieredze tiek piemērota līdzīgām sugām. Tāpat Darela zoodārzs [[Kaimanu salas|Kaimanu salās]] atbalsta [[zilā iguāna|zilās iguānas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44275/2994409 Grand Cayman Blue Iguana ''Cyclura lewisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> aizsardzības programmu. Tā mērķēta gan uz [[Lielā Kaimanu sala|Lielās Kaimanu salas]] iguānu, gan [[Mazās Kaimanu salas iguāna|Mazās Kaimanu salas iguānu]] un [[Kaimanu Brakas iguāna|Kaimanu Brakas iguānu]]. ;Abinieki [[Maļorkas olnēsējkrupis]] sastopams [[Maļorka]]s salas dienvidrietumos [[ūdenskritums|ūdenskritumu]] dīķos dziļās, grūti sasniedzamās aizās. Sugu uzskatīja par izmirušu, kad 1977. gadā tika atklātas un aprakstītas [[fosilijas]]. Tomēr 1980. gadā jaunatklāja vairākas mazas, savstarpēji izolētas populācijas. Darela tresta ekspedīcija ievāca un pārveda uz Džērsiju vairākus eksemplārus, kur tie vairojas kopš 1987. gada. 1989. gadā tika palaisti dzimtajā vidē pirmie 76 kurkuļi, kas bija nākuši pasaulē Džērsijā. Lai nostiprinātu savvaļas populācijas, zoodārzs ir izlaidis brīvībā tūkstošiem īpatņu. No nebrīvē pavairotiem krupjiem izveidotas divpadsmit jaunas, vairoties spējīgas populācijas. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> Džērsijas trestam bija izšķiroša loma [[zeltgalvas lauvtamarīni|zeltgalvas lauvtamarīnu]] aizsardzībā. Darels sekmīgi iesaistījās [[Unas rezervāts|Unas rezervāta]] izveidošanā 1980. gadā, kur dzīvo vairāki simti šīs sugas pārstāvju. Lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās apdraud aizsargājamās teritorijas. Sadarbībā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fondu]] un vides aizsardzības organizācijām Amerikā un Kanādā, trests finansēja divu plašu meža masīvu iegādi ārpus Unas rezervāta. Viens no tiem ir meža koridora veidā, sasaistot rezervāta divas daļas. Otrs būtiski palielina aizsargājamo areālu, kas pieejams zeltgalvas lauvtamarīniem. Tāpat apkārt rezervātam tika izveidota buferzona. Džērsijā apmācības centra absolventi no Brazīlijas darbojas vides izglītības programmās ar Unas apkārtnes komūnām un zemes īpašniekiem. 2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija. ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā tās parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== [[Attēls:Northern_bald_ibis_aviary_Jersey.JPG|thumb|250px|[[Kailgalvas vientuļniekibisi|Kailgalvas vientuļniekibisu]] aviārijs]] Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697488/130895601 Northern Bald Ibis ''Geronticus eremita''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== Kopš 1970. gadu vidus zoodārzs iesaistījās [[Borneo orangutans|Borneo orangutana]] un [[Sumatras orangutans|Sumatras orangutanu]] pavairošanā. Džērsijā piedzima vairākas paaudzes, un trests materiāli veicināja dzīvotspējīgu, pašpietiekamu nebrīvē mītošu populāciju izveidošanu. Trests norādīja, ka zoodārziem būtu jāizvairās no [[orangutans|orangutanu]] [[pasuga|pasugu]] hibridizācijas. 1993. gadā atlikušos Borneo orangutanus pārveda uz vienu no Francijas zoodārziem, paturot divus Sumatras pasugas pārus. Lai uzlabotu orangutanu grupas 'dzīves kvalitāti', zoodārza dienvidrietumu stūrī "Le Clos de Richard" tika izveidota jauna ekspozīcija. Tā iekļauj publiskai apskatei paredzētu pussalu, 7,6 m augstu iekštelpu ēku un divas plašas, ar grāvi nodalītas ainaviskas salas. Viena aizņem aptuveni 1500 m², otra – 850 m². Ekspozīcija piesātināta ar kāpelēšanai paredzētām struktūrām, platformām, tīklojumu un virvēm, atdarinot savvaļas orangutanu 'koku galotņu ceļus'. Tas palīdz zoodārza populācijai maksimāli uzturēt sugai raksturīgo uzvedību un iemaņas. Starp vairāk nekā simts iestādītajām augu sugām un šķirnēm raksturīgi bambusi, kontrastējošas platlapju un šaurlapu lapotnes, mūžzaļie un liellapu augi.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Trust – 1994. The Design of the Sumatran Orang-utan ''Pongo pygmaeus abelii'' 'Home-habitat' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 30: 15–32, 1994</ref> Sumatras pasuga ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls. ===Lemuri=== ;Mežu lemuri [[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā. ;Mitrāju lemurs [[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1994. Development of a Captive-bred Infant Alaotran Lemur ''Hapalemur griseus alaotrensis''. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 30: 47–57, 1994</ref> ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet turpmākajos gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 3byocwq2unomc6jxe4sh57cw5s3fqhr 3675351 3675336 2022-08-24T21:19:11Z Algonkins 30993 /* Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. 1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, [[Ganerskveina]]s un [[Egreta]]s saliņās ir reintroducētas un rūpīgi uzraudzītas jaunas šo rāpuļu populācijas. Džērsijā sekmīgi vairojas arī citas apdraudētas sugas – [[oranžastes scinks]], [[Sērpentas gekons]] un [[Boutona scinks]]. ;Salu iguānas [[Karību reģions|Karību]] [[iguānu dzimta|iguānas]] izjūt milzīgu spiedienu no cilvēku puses. Džērsijā tiek turēta [[Mazo Antiļu iguāna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/10800/122936983 Lesser Antillean Iguana ''Iguana delicatissima''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Kubas iguāna]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/6030/12338655 Clouded Rock Iguana ''Cyclura nubila''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Trests sadarbojas ar vairākām Karību salām, sniedzot konsultācijas par iguānu pavairošanu nebrīvē un izlaišanu savvaļā drošās, no plēsējiem brīvās piekrastes saliņās. [[Sentlūsija|Sentlūsijā]] trests fokusē uzmanību endēmai [[Sentlūsijas iguāna]]i – lielākam vietējam sauszemes dzīvniekam, kas deva salai sākotnējo [[aravaku valoda|aravaku]] nosaukumu "Iyanola" – Iguānas zeme. Aizsargātās Sentlūsijas teritorijās izlaistas vairāk nekā 1000 nebrīvē izšķīlušās iguānas, kas ir viena no sekmīgākajām atjaunošanas programmām pasaulē. Gūtā pieredze tiek piemērota līdzīgām sugām. Tāpat Darela zoodārzs [[Kaimanu salas|Kaimanu salās]] atbalsta [[zilā iguāna|zilās iguānas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44275/2994409 Grand Cayman Blue Iguana ''Cyclura lewisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> aizsardzības programmu. Tā mērķēta gan uz [[Lielā Kaimanu sala|Lielās Kaimanu salas]] iguānu, gan [[Mazās Kaimanu salas iguāna|Mazās Kaimanu salas iguānu]] un [[Kaimanu Brakas iguāna|Kaimanu Brakas iguānu]]. ;Abinieki [[Maļorkas olnēsējkrupis]] sastopams [[Maļorka]]s salas dienvidrietumos [[ūdenskritums|ūdenskritumu]] dīķos dziļās, grūti sasniedzamās aizās. Sugu uzskatīja par izmirušu, kad 1977. gadā tika atklātas un aprakstītas [[fosilijas]]. Tomēr 1980. gadā jaunatklāja vairākas mazas, savstarpēji izolētas populācijas. Darela tresta ekspedīcija ievāca un pārveda uz Džērsiju vairākus eksemplārus, kur tie vairojas kopš 1987. gada. 1989. gadā tika palaisti dzimtajā vidē pirmie 76 kurkuļi, kas bija nākuši pasaulē Džērsijā. Lai nostiprinātu savvaļas populācijas, zoodārzs ir izlaidis brīvībā tūkstošiem īpatņu. No nebrīvē pavairotiem krupjiem izveidotas divpadsmit jaunas, vairoties spējīgas populācijas. 1999. gadā uz Džērsiju tika pārvestas vairākas [[Montserratas kalnu varde]]s.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/57125/3055585 Mountain Chicken ''Leptodactylus fallax''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Šos iespaidīga izmēra abiniekus apdraud medības, infekcijas un vulkāniskā darbība. Pēc vairākkārtējiem eksperimentiem 2000. gadā zoodārzs panāca pirmo sugas vairošanos nebrīvē, ar [[infrasarkanais starojums|infrasarkanās]] kameras palīdzību atklājot reprodukcijas noslēpumus. Tā, mātītes iznērš tūkstošiem sīciņu oliņu, lai barotu savus kurkuļus. Nebrīvē bija pat iespējams pārliecināt mātītes uzņemties 'rūpes' par ligzdām, kuras pametušas citas mātītes. Zināšanas par savdabīgo un unikālo vairošanās stratēģiju ļauj trestam vadīt konsultācijas un cerēt salā atjaunot Montserratas kalnu varžu populācijas. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> Džērsijas trestam bija izšķiroša loma [[zeltgalvas lauvtamarīni|zeltgalvas lauvtamarīnu]] aizsardzībā. Darels sekmīgi iesaistījās [[Unas rezervāts|Unas rezervāta]] izveidošanā 1980. gadā, kur dzīvo vairāki simti šīs sugas pārstāvju. Lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās apdraud aizsargājamās teritorijas. Sadarbībā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fondu]] un vides aizsardzības organizācijām Amerikā un Kanādā, trests finansēja divu plašu meža masīvu iegādi ārpus Unas rezervāta. Viens no tiem ir meža koridora veidā, sasaistot rezervāta divas daļas. Otrs būtiski palielina aizsargājamo areālu, kas pieejams zeltgalvas lauvtamarīniem. Tāpat apkārt rezervātam tika izveidota buferzona. Džērsijā apmācības centra absolventi no Brazīlijas darbojas vides izglītības programmās ar Unas apkārtnes komūnām un zemes īpašniekiem. 2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija. ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā tās parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== [[Attēls:Northern_bald_ibis_aviary_Jersey.JPG|thumb|250px|[[Kailgalvas vientuļniekibisi|Kailgalvas vientuļniekibisu]] aviārijs]] Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697488/130895601 Northern Bald Ibis ''Geronticus eremita''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== Kopš 1970. gadu vidus zoodārzs iesaistījās [[Borneo orangutans|Borneo orangutana]] un [[Sumatras orangutans|Sumatras orangutanu]] pavairošanā. Džērsijā piedzima vairākas paaudzes, un trests materiāli veicināja dzīvotspējīgu, pašpietiekamu nebrīvē mītošu populāciju izveidošanu. Trests norādīja, ka zoodārziem būtu jāizvairās no [[orangutans|orangutanu]] [[pasuga|pasugu]] hibridizācijas. 1993. gadā atlikušos Borneo orangutanus pārveda uz vienu no Francijas zoodārziem, paturot divus Sumatras pasugas pārus. Lai uzlabotu orangutanu grupas 'dzīves kvalitāti', zoodārza dienvidrietumu stūrī "Le Clos de Richard" tika izveidota jauna ekspozīcija. Tā iekļauj publiskai apskatei paredzētu pussalu, 7,6 m augstu iekštelpu ēku un divas plašas, ar grāvi nodalītas ainaviskas salas. Viena aizņem aptuveni 1500 m², otra – 850 m². Ekspozīcija piesātināta ar kāpelēšanai paredzētām struktūrām, platformām, tīklojumu un virvēm, atdarinot savvaļas orangutanu 'koku galotņu ceļus'. Tas palīdz zoodārza populācijai maksimāli uzturēt sugai raksturīgo uzvedību un iemaņas. Starp vairāk nekā simts iestādītajām augu sugām un šķirnēm raksturīgi bambusi, kontrastējošas platlapju un šaurlapu lapotnes, mūžzaļie un liellapu augi.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Trust – 1994. The Design of the Sumatran Orang-utan ''Pongo pygmaeus abelii'' 'Home-habitat' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 30: 15–32, 1994</ref> Sumatras pasuga ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls. ===Lemuri=== ;Mežu lemuri [[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā. ;Mitrāju lemurs [[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1994. Development of a Captive-bred Infant Alaotran Lemur ''Hapalemur griseus alaotrensis''. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 30: 47–57, 1994</ref> ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet turpmākajos gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] ivaax29t4ost2x0d07upey4pn0uhgdv 0 227008 3675276 3367006 2022-08-24T18:50:41Z Kikos 3705 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Aleksandra arhipelāgs |attēls = Shelter Island 4288.png |attēla paraksts = Šeltera sala |attēla izmērs = |vietaskarte = Aļaska#Ziemeļamerika |mark = Orange pog.svg |label = Aleksandra<br />arhipelāgs |reljefa_karte = jā |position = bottom |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |arhipelāgs = |latd=57|latm=29|lats=0|latNS=N |longd=135|longm=06|longs=0|longEW=W |platība = 35 000 |garums = 480 |platums = 160 |krasta līnija = |augstākais kalns = [[Venjaminova smaile]] |augstums = 1643 |salu skaits = ~1100 |valsts = ASV |valsts adm vienības tips = Pavalsts |valsts adm vienība = [[Aļaska]] |iedzīvotāji = 37 159 |blīvums = 1,1 |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Sitka]] |piezīme = }} '''Aleksandra arhipelāgs''' ({{val|en|Alexander Archipelago}}) ir ap 480 km garš un līdz 160 km plats klinšainu salu [[arhipelāgs]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļaustrumos [[Ziemeļamerika]]s piekrastē. Ietilpst [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[Aļaska]]s pavalstī. Veidojies kā iegrimis [[Piekrastes kalni|Piekrastes kalnu]] grēdas atzars, kura augstākais kalns [[Venjaminova smaile]] [[Baranova sala|Baranova salā]] sniedzas līdz 1643 m vjl. Sastāv no vairāk kā 1100 salām un klintīm, lielākās no kurām ir [[Velsas Prinča sala (ASV)|Velsas Prinča sala]], [[Čičagova sala]], [[Admiralitātes sala]], Baranova sala.<ref>{{PZT|27}}</ref> [[Diksona šaurums]] dienvidos to atdala no [[Karalienes Šarlotes salas|Karalienes Šarlotes salām]]. Salas pirmiedzīvotāji ir [[tlingiti|tlingitu]] un [[haidi|haidu]] indiāņi. Pirmie no eiropiešiem to atklāja [[Vituss Berings|Vitusa Beringa]] ekspedīcija 1741. gadā. Nosaukts par godu tirgotājam un [[Krievu Amerika]]s pārvaldniekam (1790-1818) Aleksandram Baranovam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Alexander Archipelago|Aleksandra arhipelāgs}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Arhipelāgi]] [[Kategorija:ASV ģeogrāfija]] [[Kategorija:Klusais okeāns]] [[Kategorija:Aļaska]] 2f1gzmem51wyr60rgcdfx8werpnkbhi 10 235896 3675171 2091140 2022-08-24T16:16:35Z Kadee02 108490 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Naruto | title = "[[Naruto]]" | state = {{{state|autocollapse}}} | listclass = hlist | group1 = Manga | list1 = *[[Sējumu saraksts mangai "Naruto"|Sējumi]] **[[Naruto nodaļas (1. daļa)|1. daļa]] **[[Naruto nodaļas (2. daļa)|2. daļa]] *''[[Boruto: Naruto Next Generations]]'' |group2 = Anime |list2 = *[[Naruto sēriju saraksts|Naruto]] *''[[Naruto: Shippuden]]'' *''[[Rock Lee & His Ninja Pals]]'' *[[Boruto: Naruto Next Generations sērijas]] | group3 = Filmas | list3 = *''[[Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow|Ninja Clash in the Land of Snow]]'' *''[[Naruto the Movie: Legend of the Stone of Gelel|Legend of the Stone of Gelel]]'' *''[[Naruto the Movie: Guardians of the Crescent Moon Kingdom|Guardians of the Crescent Moon Kingdom]]'' *''[[Naruto Shippuden the Movie]]'' *''[[Naruto Shippuden the Movie: Bonds|Bonds]]'' *''[[Naruto Shippuden the Movie: The Will of Fire|The Will of Fire]]'' *''[[Naruto Shippuden the Movie: The Lost Tower|The Lost Tower]]'' *''[[Naruto the Movie: Blood Prison|Blood Prison]]'' *''[[Road to Ninja: Naruto the Movie|Road to Ninja]]'' *''[[Naruto Shippuden the Movie: 7]]'' | group4 = Datorspēles | list4 = *''[[Naruto: Clash of Ninja|Clash of Ninja]]'' *''[[Naruto Ninja Council 2|Ninja Council 2]]'' *''[[Naruto: Ultimate Ninja|Ultimate Ninja]]'' *''[[Naruto: Ultimate Ninja Storm|Storm]]'' *''[[Naruto Shippuden: Ultimate Ninja Storm 2|2]]'' *''[[Naruto Shippuden: Ultimate Ninja Storm Generations|Storm Generations]]'' *''[[Naruto Shippuden: Ultimate Ninja Storm 3|3]]'' *''[[Naruto: Rise of a Ninja|Rise of a Ninja]]'' *''[[Naruto: The Broken Bond|The Broken Bond]]'' *''[[Naruto Shippūden 3D: The New Era|3D: The New Era]]'' | group5 = Tēli | list5 = *[[Naruto Udzumaki]] *[[Sakura Haruno]] *[[Saske Učiha]] *[[Kakaši Hatake]] }} <noinclude> [[Category:Naruto]] </noinclude> 3hbbbyvlud32livbst6whkum0yuz1ah 0 239163 3675358 3559731 2022-08-24T23:06:09Z Dukts 38889 /* Kopš 2018. gada */ wikitext text/x-wiki '''Latviešu dzeja''' ir nozīmīga [[latviešu rakstniecība]]s vēstures sastāvdaļa kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrās puses, daudzi dzejnieki bijuši nacionāli nozīmīgi publicisti un politiski darbinieki. == 19. gadsimts == === Tautiskais romantisms === [[Attēls:Dziesmusvetku plakats 1873.jpg|thumb|250px|[[Indriķis Alunāns|Indriķa Alunāna]] izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli „Nevis slinkojot un pūstot” (mākslinieks H. Šics, 1873.)]] Par latviešu mākslas [[dzeja]]s aizsākumu tiek uzskatīts [[Juris Alunāns|Jura Alunāna]] krājums „[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas|Dziesmiņas]]” (1. daļa, 1856), kurā līdzās viņa paša dzejoļiem bija [[Atdzeja|atdzejojumi]] no citām valodām. Sekoja tautiskā romantisma virziens, kura pārstāvji [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]], [[Andrejs Pumpurs]] un citi rakstīja par latviešu teiksmaino pagātni un mitoloģiskām būtnēm, tā stiprinādami tautas nacionālo apziņu. 1888. gadā publicēta A. Pumpura [[poēma]] „[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]”, kas tiek uzskatīta par latviešu tautas eposu. === 19. gadsimta beigas === Pēc tautiskā romantisma beigām uzplauka sentimentālais romantisms, kura pārstāvji dzejoja galvenokārt par savām individuālajām izjūtām, bieži neveiklā veidā. Šādus dzejoļus rakstīja [[Esenberģu Jānis]], [[Vensku Edvards]], [[Edvards Treimanis-Zvārgulis]] un citi. 19. gadsimta beigās par spilgtiem dzejas talantiem kļuva [[Eduards Veidenbaums]] un [[Aspazija]] ar krājumu „Sarkanās puķes”. Revolucionārs patoss un protests pret netaisnību ir arī [[Rainis|Raiņa]] dzejas nozīmīga daļa — viņa pirmais krājums „Tālas noskaņas zilā vakarā” gan iznāk tikai 1903. gadā. == 20. gadsimts == === Dekadence === [[Attēls:Rozentāls Zemes dēls.jpg|150px|right|thumb|[[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejoļu krājuma „Zemes dēls” (1911) vāks (mākslinieks [[Janis Rozentāls]])]] [[1905. gada revolūcija]]s un tās sagrāves laikā latviešu literatūrā uzplauka [[dekadence (māksla)|dekadences]] virziens. Tā tika dēvēti jaunās paaudzes literāti, kas 1906. gada augustā parakstīja manifestu „Mūsu mākslas motīvi”: [[Jānis Akuraters]], [[Kārlis Skalbe]], [[Zemgaliešu Biruta]], [[Kārlis Krūza]], [[Kārlis Štrāls]], [[Kārlis Jēkabsons]] un citi. Viņi akcentēja radošas personas neatkarību un vajadzību brīvi paust savus uzskatus, ietekmējās no Rietumeiropas un Krievijas simbolistiem. Nozīmīgi autori, kuru vārdi saistīti ar dekadenci, ir arī [[Viktors Eglītis]], [[Edvarts Virza]] un [[Antons Austriņš]]. 1907. gadā iznāk nozīmīgi dekadences krājumi — E. Virzas „Biķeris” un V. Eglīša „Elēģijas”. Tomēr vēlāk šī kustība apsīkst. Laikā līdz Pirmajam pasaules karam par nozīmīgu dzejnieku kļūst jaunromantiķis [[Fricis Bārda]] ar krājumu „Zemes dēls” (1911), panākumus gūst arī K. Skalbe ar vairākiem krājumiem („Sapņi un teikas”, „Saule un sirds”, u.c.). Tehniski meistarīgas un emocionālas balādes un poēmas raksta [[Vilis Plūdons]]. === Modernisms === Pēc Pirmā pasaules kara latviešu dzejā ienāk vairāk ietekmju no citu tautu literatūras. Nozīmīgākais virziens ir [[ekspresionisms]], kura iezīmes izmanto gan [[Jānis Sudrabkalns]], gan [[Pēteris Ērmanis]], gan [[Linards Laicens]] un citi jauni autori. [[Aleksandrs Čaks]], kas pirmās 4 neliela apjoma grāmatas izdod 1928.—29. gadā, nāk ar [[imažisms|imažisma]] un [[futūrisms|futūrisma]] ietekmēm, huligāna jeb „apaša” tēlu, kā arī ar interesi par vienkāršo nomales cilvēku dzīvi un tēliem, kurus pirms viņa latviešu dzejā atzina par „nepoētiskiem” — noteku cauruli, afišu stabu, krogus dzērājiem, kara invalīdiem. Kreisi noskaņotie rakstnieki pulcējās ap žurnāliem „Domas” un „Trauksme” (vēlāk „Jauno Trauksme”). Starp tiem līdzās A. Čakam bija arī [[Jānis Plaudis]], [[Jānis Grots]], [[Austra Skujiņa]], [[Valdis Grēviņš]], [[Pāvils Vīlips]] un citi. Īpatnēju modernisma un pagātnes dzejas sintēzi izstrādāja [[Eriks Ādamsons]]. Pēc 1934. gada kreiso uzskatu paušana un sabiedrības kritika tika krasi ierobežota. === Pozitīvisms === 30. gadu vidū un otrajā pusē [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|autoritārā Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā attīstījās apliecinoša, dzimtenes skaistumu un varenību slavinoša literatūra. Edvarts Virza sarakstīja poēmu prozā „Straumēni” un klasicisma estētikas ietekmētus dzejoļus un poēmas. [[Jānis Medenis]] veidoja īpašus „Medeņa metrus”, kas bija darināti uz latviešu tautasdziesmu un antīko pantmēru pamata. Šajā laikā debitēja nozīmīgās dzejnieces [[Zinaīda Lazda]] un [[Veronika Strēlerte]], kā arī [[Andrejs Eglītis]] un [[Vilis Cedriņš]], Kurzemes dabu un cilvēkus aprakstīja [[Fricis Dziesma]]. === Sociālistiskais reālisms === Pēc 2. pasaules kara Staļina laika literatūrā valdīja prasības pēc ideoloģiskuma, harmonijas, partijas un komunisma nozīmes uzsvēršanas un tautu draudzības. Šādus dzejoļus publicēja gan [[Mirdza Ķempe]] un [[Jānis Sudrabkalns]], gan arī [[Valdis Lukss]], [[Andrejs Balodis]] un citi dzejnieki. === „Elles ķēķis” === 50. gadu sākumā parādījās jauna latviešu dzejnieku paaudze — [[Velta Sniķere]] Anglijā, [[Dzintars Sodums]] Zviedrijā, [[Andrejs Pablo Mierkalns]] Francijā, [[Ojārs Jēgens]] Dānijā. 50. gadu sākumā Ņujorkā nodibinājās neformāls rakstnieku un mākslinieku grupējums „[[Elles ķēķis]]”, kura nozīmīgākie pārstāvji dzejā bija [[Gunars Saliņš]] un [[Linards Tauns]]. Viņi slavināja moderno pilsētu, tās ātros ritmus un daudzkrāsainību, tomēr vienmēr salīdzināja to ar dzimtenes atmiņām. Šajā grupējumā piedalījās arī Jānis Krēsliņš vecākais, [[Rita Gāle]], [[Baiba Bičole]] un citi dzejnieki. Pēc L. Tauna nāves 1963. gadā grupējums apsīka. === 60. gadu paaudze === Pēc J. Staļina nāves 1953. gadā sākās totalitārā režīma noziegumu atklāšana un zināma padomju dzīves liberalizācija, tā dēvētais [[Hruščova atkusnis]]. Tā laikā bija iespējams publicēt grāmatas, kurās dzejnieki raksta par individuāliem, subjektīviem pārdzīvojumiem. Jaunā dzejnieku paaudze 60. gados kļuva par aktīviem polemizētājiem ar oficiālo ideoloģiju, tāpēc par to vairākkārt saņēma pārmetumus. Starp nozīmīgākajiem 60. gadu dzejniekiem minami [[Ojārs Vācietis]], [[Vizma Belševica]], [[Imants Ziedonis]], [[Imants Auziņš]], [[Vitauts Ļūdēns]], [[Māris Čaklais]], savu dzejas stilistiku kardināli mainīja [[Monta Kroma]], desmitgades beigās debitēja arī [[Jānis Peters]]. Viņu dzeja uzrunāja plašu auditoriju un kļuva ļoti populāra. 1968. gada [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasara]] notikumi un PSRS iekšpolitika nesa vilšanos „sociālismā ar cilvēcīgu seju”, arī šie dzejnieki dažbrīd piedzīvoja aizliegumus publicēties vai saņēma komunistiskās partijas līderu pārmetumus. Šajā laikā ļoti populāra kļūst [[Ārija Elksne|Ārijas Elksnes]] dzeja, kas emocionāli izteica sievietes iekšējo pasauli, līdzīgā manierē rakstīja arī [[Olga Lisovska]] un [[Lija Brīdaka]]. Trimdā šajā laikā debitē „Elles ķēķa” poētikas ietekmētie dzejnieki [[Olafs Stumbrs]], [[Aina Kraujiete]], kā arī [[Astrīde Ivaska]]. Austrālijā 1961. gadā iznāca piecu jauno dzejnieku kopkrājums „Kvintets”, vairumam tā dalībnieku iznāca arī atsevišķas grāmatas. === 70. gadu debitanti === 1969. gadā dzejnieks [[Knuts Skujenieks]] atgriezās no ieslodzījuma un turpmākajos gados kļuva par neformāla „nepadomju” dzejnieku grupējuma garīgo iedvesmotāju — šie dzejnieki necentās atklāti oponēt oficiālajai ideoloģijai, bet tiecās izveidot tādu poētiku, kas būtu maksimāli brīva no šīs ideoloģijas. Šādu uzskatu ietekmē dzeju rakstīja arī [[Uldis Bērziņš]], [[Jānis Rokpelnis]], [[Leons Briedis]] un [[Juris Kunnoss]], tam tuvi ir arī Laimas Līvenas, Hermaņa Marģera Majevska, arī Jura Helda dzejoļi. Savrupā, romantisma ietekmētā manierē strādāja [[Egils Plaudis]] un [[Velga Krile]]. Trimdā šajā laikā debitē dzejnieki, kuri vai nu atstājuši Latviju agrā bērnībā, vai arī jau dzimuši trimdā. 70. gadu sākumā debitē [[Juris Kronbergs]] un [[Margita Gūtmane]]. Grāmatas publicē arī Pāvils Johansons, Sniedze Ruņģe (Dīna Rauna) un citi dzejnieki, taču aktīvu dzejnieka darbību viņi neturpina. === 80. gadi === 80. gados debitē daudzveidīgu dzejnieku paaudze, kuras centrā ir [[Klāvs Elsbergs]], [[Māris Melgalvs]], [[Amanda Aizpuriete]], [[Guntars Godiņš]], [[Anna Rancāne]], [[Inese Zandere]] un [[Pēters Brūveris]]. Laikmetam raksturīgā ironija sastopama gan Elsberga un Melgalva, gan arī Egila Zirņa, [[Andris Breže|Andra Žebera]] un [[Einārs Pelšs|Eināra Pelša]] dzejā. Šajā laikā ap žurnāla "Avots" krievu izdevumu "Rodņik" veidojas neformāls jaunās paaudzes krievu dzejnieku grupējums, kura nozīmīgākais pārstāvis ir [[Oļegs Zolotovs]]. Šajā desmitgadē par populāru nacionālu dzejnieci kļūst [[Māra Zālīte]]. Atmodas notikumu iespaidā kļūst iespējams publicēt dzejoļus, ko sarakstījuši represēti un padomju laikā noklusēti autori, piemēram, [[Broņislava Martuževa]] un [[Paulis Kalva]]. Latvijā iznāk trimdas dzejnieku darbu izlases. === 90. gadi === 90. gadu sākumu raksturo ekonomiskā krīze, PSRS izdevējdarbības sistēmas sabrukums un intereses samazināšanās par dzeju. Nozīmīgākās dzejas izdevniecības šajā laikā ir "Preses nams" un "Nordik". Aizsākas K. Elsberga prēmijas laureātu grāmatu sērija, kā arī A. Dagdas prēmijas konkursa laureātu grāmatu izdošana, gadsimtu mijā "Preses nama" konkursā tiek apbalvoti un izdoti arī dzejoļu krājumi. 90. gadu debitanti izvairās no atklātas sabiedrisko notikumu aprakstīšanas, eksperimentējot ar fragmentāru formu un postmodernisma kategorijām, piemēram, [[Edvīns Raups]], [[Eduards Aivars]], [[Maira Asare]] un [[Liāna Langa]]. Pirmās grāmatas izdod arī [[Jānis Elsbergs]] (Jānis Ramba), [[Andris Akmentiņš]], [[Ieva Rupenheite]] un [[Inguna Jansone]], neilgi pēc pirmās grāmatas publicēšanas dzīvi beidz [[Ieva Roze]]. 90. gados aktivizējas Latgales jaunās paaudzes dzejnieki, kas raksta dzeju latgaliski. 1999. gadā iznāk kopkrājums "Pagrauda". Nozīmīgākie autori: [[Oskars Seiksts]], [[Valentīns Lukaševičs]], [[Jānis Riučāns]], [[Ingrida Tārauda]], Līga Seiksta (Gagaine). 1999. gadā Rīgā nodibināta krievu dzejnieku tekstgrupa „[[Orbīta (tekstgrupa)|Orbīta]]”, kuras dalībnieki savos multimediālajos projektos sadarbojas arī ar latviešu dzejniekiem. == 21. gadsimts == === Gadsimtu mija un pirmā desmitgade === Jau 90. gadu otrajā pusē debitē dzejnieces [[Anna Auziņa]], Jo un [[Inga Gaile]], kas dzejoļos spilgti attēlo sievietes iekšējo pasauli. Drīz viņām piepulcējas arī [[Marts Pujāts]], [[Kārlis Vērdiņš]], [[Ingmāra Balode]], [[Pēteris Draguns]], [[Rihards Bargais]], [[Ronalds Briedis]], un [[Agnese Krivade]], kuru darbus vieno emocionāla atvērtība, intimitāte, arī ironija un sižetiskums. Pilsētvidi savos darbos spilgti tēlojušas [[Andra Manfelde]], [[Rūta Mežavilka]] un Ērika Bērziņa. Par nozīmīgāko dzejas izdevēju kļūst apgāds "Neputns". === 2009. - 2018. === 21. gadsimta pirmās desmitgades beigās ekonomiskās krīzes iespaidā samazinās izdoto dzejas grāmatu nosaukumu skaits un tirāžas. Šajā laikā pirmās grāmatas iznāk jaunai dzejnieku paaudzei, kuras redzami pārstāvji ir [[Arvis Viguls]] un [[Artis Ostups]]. Pirmos krājumus izdevuši arī Gaiķu Māris, [[Andris Ogriņš]], Jānis Hvoinskis un Alise Zariņa. Līdzās "Neputna" izdevumiem vairāki nozīmīgi dzejas krājumi iznāk arī apgādos "Mansards", "Pētergailis" un "Orbīta". Starp šā laika debijas grāmatām minamas [[Krišjānis Zeļģis|Krišjāņa Zeļģa]] „Visas tās lietas” (2010), [[Jānis Vādons|Jāņa Vādona]] "Virve" (2011), Annas Fomas „Jaunā Vāgnera klusēšana” (2012), [[Toms Treibergs|Toma Treiberga]] „Gaismas apstākļi” (2012), Henrika Eliasa Zēgnera „Elementi” (2013), [[Katrīna Rudzīte|Katrīnas Rudzītes]] „Saulesizplūdums” (2014), Anitas Mileikas „Mūžīgā nepārtikusī stirna” (2015), Elīnas Bākules-Veiras „Zilonis Okeāns” (2015), Justīnes Janpaules „Tālsaruna” (2015), [[Madara Gruntmane|Madaras Gruntmanes]] "Narkozes" (2015), Jāņa Tomaša "Melnie darba cimdi" (2016), Aivara Madra "Zonas" (2019) un Ligijas Purinašas "Sīvīte" (2019). Dzejnieku Kikōnes un [[Andis Surgunts|Anda Surgunta]] darbi jau pēc viņu nāves apkopoti krājumos, kas līdz ar citām grāmatām iznākušas sērijā "Orbītas bibliotēka". Starp dažādu paaudžu dzejniekiem ievērību guva [[Daina Sirmā]], [[Ruta Štelmahere]] un [[Gunta Šnipke]]. Izdots Ināras Kaijas Eglītes dzejas apkopojums "Kliedziens starp āboliem" (2018). === Kopš 2018. gada === Šajā laikā izdevējdarbībai pievēršas Valters Dakša, kurš publicē vairākas eksperimentālās dzejas grāmatas. 2018. gadā izdots jauno dzejnieku kopkrājums "Kā pārvarēt niezi galvaskausā?", kurā apkopoti septiņu jaunākās paaudzes dzejnieku darbi. Šim krājumam seko atsevišķi krājumi: [[Raimonds Ķirķis|Raimonda Ķirķa]] krājums "Kartes" (2019), Laura Veipa "Interesantās dienas" (2020), Lotes Vilmas Vītiņas "Meitene" (2020), Edvarda Kuka "Vadi" (2021), Annas Belkovskas "Veranda" (2021) un Marijas Luīzes Meļķes "Nerealizēto potenciālu klubs" (2022). Šajā laikā iznāk arī citas debijas grāmatas: Elvīras Blomas "Izdzēstie attēli" (2020), Baibas Dambergas "Es un cit Es" (2020), Lienes Rūces "Atspulga balss" (2020) un Ivara Šteinberga "Strops" (2020). == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} [[Kategorija:Literatūras vēsture]] [[Kategorija:Literatūrzinātne]] [[Kategorija:Latviešu literatūra]] m1enq89c0ootqh5mo4d2stv0x1vq4kv 0 240355 3675363 3648178 2022-08-25T01:59:49Z Kwamikagami 5467 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Norske nobelinstiutt 1.jpg|250px|thumbnail|Norvēģijas Nobela institūts. Šis institūts palīdz Norvēģijas Nobela komitejai izvēlēties Nobela miera prēmijas laureātus, kā arī organizēt ikgadējo apbalvojuma pasniegšanas ceremoniju Oslo.]] '''Nobela miera prēmiju''' katru gadu piešķir [[Norvēģija]]s Nobela komiteja. Prēmija tiek piešķirta par nopelniem, kas veicinājuši valstu, tautu un citu organizāciju mieru un savstarpējo sadarbību, kā arī personām, kas kādas tautas vai valsts labā īstenojušas nozīmīgus miera pasākumus. Prēmiju pasniedz kopš [[1901]]. gada (kā pirmie to saņēma [[Frederiks Pasī]] un [[Anrī Dināns]]), tā tiek pasniegta Norvēģijas galvaspilsētā [[Oslo]] [[10. decembris|10. decembrī]], kas ir arī [[Alfrēds Nobels|Alfrēda Nobela]] nāves diena. Nobela prēmiju piešķir [[Norvēģijas Nobela komiteja]], kuru veido 5 cilvēki, kas ir ievēlēti no [[Norvēģijas Parlaments|Norvēģijas Parlamenta]]. == Daži fakti == * [[Nobela miera prēmija]] tiek uzskatīta par visstrīdīgāko no Nobela prēmijām. Vairāki cilvēki, kas saņēmuši šo apbalvojumu, ir kritizēti par apbalvojuma piešķiršanas lietderību tieši viņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Øyvind |last=Tønnesson |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/controversies/index.html |title=Controversies and Criticisms |publisher=Nobel Foundation |date=2000-06-29 |accessdate=2011-10-06 |archive-date=2011-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111006050005/http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/controversies/index.html }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Clare |last=Murphy |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/3724734.stm |title=The Nobel: Dynamite or damp squib? |publisher=[[BBC News]] |date=2000-10-08 |accessdate=2011-10-06}}</ref> * [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] Nobela miera prēmijai tika nominēts 5 reizes, taču tā arī nevienu reizi tā viņam netika pasniegta. Pēc Gandija slepkavības 1948. gadā Nobela komiteja gribēja piešķirt viņam šo prēmiju, taču tas nebija juridiski iespējams, jo Gandijam nebija ne mantinieku, ne arī viņš bija kādas organizācijas pārstāvis. Tāpēc komisija nolēma, ka šajā gadā miera prēmija netiks piešķirta, ar paskaidrojumu, ka "nav piemērota kandidāta starp dzīvajiem".<ref name="gandhi">{{Tīmekļa atsauce |first=Øyvind |last=Tønnesson |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/gandhi/index.html |title=Controversies Mahatma Gandhi, the Missing Laureate |publisher=Nobel Foundation |date=1999-12-01 |accessdate=2011-10-06 |archive-date=2011-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111006045345/http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/gandhi/index.html }}</ref> * [[Dāgs Hammaršelds]] 1961. gadā ir viens no četriem cilvēkiem, kas šo apbalvojumu saņēmuši pēc nāves.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/|title=Nobel Prize Facts|publisher=}}</ref> Pēc šī gadījuma Nobela komiteja mainīja statūtus, lai nākotnē mirušam cilvēkam šo apbalvojumu būtu gandrīz neiespējami saņemt.<ref name="Lundestad">{{Tīmekļa atsauce |first=Geir |last=Lundestad |authorlink=Geir Lundestad |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/lundestad-review/index.html |title=The Nobel Peace Prize, 1901–2000 |publisher=Nobel Foundation |date=2001-03-15 |accessdate=2011-10-06 |archive-date=2018-12-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226103455/https://www.nobelprize.org/prizes/uncategorized/the-nobel-peace-prize-1901-2000-2/ }}</ref> * [[Le Diks Tho]] (''Lê Đức Thọ'') 1973. gadā atteicās no apbalvojuma, uzskatot, ka viņš nevar to pieņemt, par iemeslu minot situāciju [[Vjetnama|Vjetnamā]]."<ref name="NobelFacts">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/ |title=Nobel Laureates Facts |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> * [[Lainuss Polings]] ir vienīgais cilvēks, kas saņēmis 2 Nobela apbalvojumus abas reizes kā vienīgais laureāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/chemistry/index.html |title=Facts on the Nobel Prize |publisher=Nobel Foundation}}</ref> 1954. gadā viņš saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] un 1962. gadā Nobela miera prēmiju.<ref name="NobelFacts"/> * Šo apbalvojumu saņēmušas 18 sievietes, kas ir vairāk nekā citās Nobela prēmijas kategorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/lists/women.html |title=Women Nobel Laureates |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> * Tikai 2 no laureātiem ir Nobela miera prēmiju saņēmuši vairākkārt. [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] Nobela miera prēmiju saņēmusi 3 reizes ([[1917]]., [[1944]]. un [[1963]]. gadā). [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) Nobela miera prēmiju saņēmis 2 reizes ([[1954]] un [[1981]]. gadā).<ref name="NobelFacts"/> * Jaunākā laureāte, kas saņēmusi Nobela miera prēmiju, bija [[Malāla Jūsafzaja]] (2014), kas saņēma Nobela miera prēmiju 17 gadu vecumā. * Vecākais laureāts, kas saņēmis Nobela miera prēmiju, bija [[Juzefs Rotblats]] (1995), kas saņēma Nobela miera prēmiju 87 gadu vecumā. * Nobela miera prēmija nav pasniegta 19 reizes (tas noticis biežāk nekā ar citām Nobela prēmijām). * Līdz 2021. gadam Nobela miera prēmija ir piešķirta 102 reizes. Tā pasniegta 137 laureātiem (109 personām un 28 organizācijām). == Laureāti == === 1901—1910 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan=2| 1901 | [[Anrī Dināns]]<br />(1828—1910) | {{SUI}} | "Par viņa lomu, dibinot [[Starptautiskais Sarkanais Krusts|Starptautisko Sarkano Krustu]]".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1901">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1901/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1901 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Jean Henri Dunant.jpg|75px]] |- | [[Frederiks Pasī]]<br />(1822—1912) | {{FRA}} | "Viens no galvenajiem [[Starpparlamentu savienības]] dibinātājiem, kā arī Pirmā [[Pasaules Miera kongress|Pasaules Miera kongresa]] galvenais organizators".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1901"/> | [[Attēls:Frederic Passy.jpg|75px]] |- | rowspan=2| 1902 | [[Elī Dikomēns]]<br />(1833—1906) | rowspan=2| {{SUI}} | "[[Starptautiskais Miera birojs|Starptautiskā Miera biroja]] ''(Bureau international de la paix'') pirmais direktors".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1902">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1902/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1902 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Ducommun.jpg|75px]] |- | [[Šarls Albērs Gobā]]<br />(1843—1914) | "Pirmais Starpparlamentu savienības ģenerālsekretārs".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1902"/> | [[Attēls:Charles Albert Gobat2.jpg|75px]] |- | 1903 | [[Viljams Randals Krēmers]]<br />(1828—1908) | {{GBR}} | "Starpparlamentu savienības ''pirmais tēvs''".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1903/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1903 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Cremer.jpg|75px]] |- | 1904 | [[Starptautisko tiesību institūts]] | {{BEL}} | "Par tās centieniem neoficiālajām iestādēm formulēt starptautiskās tiesību zinātnes vispārējos principus".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1904/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1904 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Logo of Institut de Droit International.svg|75px]] |- | 1905 | [[Berta fon Zutnere]]<br />(1843—1914) | [[Attēls:Flag of Austria-Hungary (1869-1918).svg|25px]] [[Austroungārija]] | "Par miera veicināšanu un par pretkara romānu "[[Nost ar ieročiem!]]" (''Die Waffen nieder!'')".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1905/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1905 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Bertha von Suttner nobel.jpg|75px]] |- | 1906 | [[Teodors Rūzvelts]]<br />(1858—1919) | {{USA}} | "Par starpniecību [[Krievu - japāņu karš|Krievu — japāņu kara]] izbeigšanā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1906/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1906 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> Viņš ir pirmais amerikānis, kurš saņēmis Nobela prēmiju. | [[Attēls:President Theodore Roosevelt, 1904.jpg|75px]] |- | rowspan=2| 1907 | [[Ernesto Moneta]]<br />(1833—1918) | {{ITA}} | "Itālijas miera kustības galvenais vadītājs".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1907">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1907/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1907 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Ernesto Teodoro Moneta.jpg|75px]] |- | [[Luijs Reno]]<br />(1843—1918) | {{FRA}} | "Vadošais franču starptautiskais jurists un [[Hāga]]s Šķīrējtiesas Patstāvīgais loceklis".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1907"/> | [[Attēls:Louis Renault jurist.gif|75px]] |- | rowspan=2| 1908 | [[Klāss Pontuss Arnoldsons]]<br />(1844—1916) | {{SWE}} | "[[Zviedrija]]s Miera un arbitrāžas biedrības (''Svenska freds- och skiljedomsföreningen'') dibinātājs".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1908">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1908/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1908 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:KParnoldson.jpg|75px]] |- | [[Fredriks Bajers]]<br />(1837—1922) | {{DEN}} | "Galvenais miera advokāts [[Skandināvija|Skandināvijā]], apvienojot ar darbu [[Starpparlamentu savienība|Starpparlamentu savienībā]], un arī Starptautiskā miera biroja pirmais prezidents".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1908"/> | [[Attēls:Fredrik Bajer nobel.jpg|75px]] |- | rowspan=2| 1909 | [[Augusts Bērments]]<br />(1829—1912) | {{BEL}} | "[[Hāgas konference]]s pārstāvjus un vadošā figūra Starpparlamentu savienībā"<ref name="Lundestad"/><ref name="N1909">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1909/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1909 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Beernaert.gif|75px]] |- | [[Pols Anrī Benžamins d'Esturnels de Konstāns]]<br />(1852—1924) | {{FRA}} | "Par Francijas—Vācija un Francijas—Lielbritānijas diplomātisko attiecību veicināšanu un karjeru Starptautiskajā šķīrējtiesā".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1909"/> | [[Attēls:PaulBalluet.gif|75px]] |- | 1910 | [[Starptautiskais Miera birojs]] | {{SUI}} | "Par miera saiknes attīstību un veidošanu dažādās pasaules valstīs"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1910/press.html |title=Award Ceremony Speech (1910) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1910/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1910 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:IPB logo.svg|75px]] |} === 1911—1920 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan=2| 1911 | [[Tobiass Asers]]<br />(1838—1913) | {{NED}} | "Šķīrējtiesas loceklis, kā arī Starptautisko privāttiesību konferenču iniciators".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1911">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1911/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1911 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:TMCasser.jpg|75px]] |- | [[Alfrēds Hermans Frieds]]<br />(1864—1921) | [[Attēls:Flag of Austria-Hungary (1869-1918).svg|25px]] [[Austroungārija]] | "[[Vācijas Miera biedrība]]s dibinātājs".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1911"/> | [[Attēls:Alfred Hermann Fried nobel.jpg|75px]] |- | 1912 | [[Elihu Rūts]]<br />(1845—1937) | {{USA}} | "Par viņa lielo ieinteresētību Starptautiskajā šķīrējtiesā un viņa Pasaules tiesas plānu".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1912">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1912/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1912 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Elihu Root, bw photo portrait, 1902.jpg|75px]] |- | 1913 | [[Anrī Lafontēns]]<br />(1854—1943) | {{BEL}} | "Par darbu Starptautiskā miera biroja vadītāja amatā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1913/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1913 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:HenriLaFontaine.jpg|75px]] |- | 1914 | colspan="4" rowspan="3" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1915 |- | 1916 |- | 1917 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | {{SUI}} | "Par organizācijas milzīgo ieguldījumu, cenšoties aizsargāt [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] karagūstekņus visās pusēs, tostarp veidojot kontaktus ar savām ģimenēm, kas bija šķirtas".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1917/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1917 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the ICRC.svg|75px]] |- | 1918 | colspan="4" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1919 | [[Vudro Vilsons]]<br />(1856—1924) | {{USA}} | "Par viņa nozīmīgo lomu [[Tautu Savienība]]s veidošanā un darbībā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1919/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1919 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:President Woodrow Wilson portrait December 2 1912.jpg|75px]] |- | 1920 | [[Leons Buržuā]]<br />(1851—1925) | {{FRA}} | "Par viņa ieguldījumu [[1899]]. un [[1907]]. Hāgas konferencēs un par viņa darbu pret Tautu Savienību, kļūstot par ''garīgo tēvu''".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1920/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1920 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Léon Bourgeois.jpg|75px]] |} === 1921—1930 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan="2" | 1921 | [[Hjalmars Brantings]]<br />(1860—1925) | {{SWE}} | "Par viņa darbu Tautas Savienības labā".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1921">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1921/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1921 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Hjalmar branting stor bild.jpg|75px]] |- | [[Kristiāns Lange]]<br />(1869—1938) | {{NOR}} | "Par viņa darbu kā Norvēģijas Nobela komitejas pirmajam sekretāram un Starpparlamentu savienības ģenerālsekretāram".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1921"/> | [[Attēls:Christian Lous Lange.jpg|75px]] |- | 1922 | [[Fritjofs Nansens]]<br />(1861—1930) | {{NOR}} | "Par viņa darbu, palīdzot Pirmā pasaules kara un ar to saistīto konfliktu [[bēgļi]]em".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Fredrik |last=Stang |authorlink=Fredrik Stang |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1922/press.html |title=Award Ceremony Speech (1922) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1922/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1922 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Fridtjof Nansen LOC 03377u-3.jpg|75px]] |- | 1923 | colspan="4" rowspan="2" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1924 |- | rowspan="2" | 1925 | [[Ostins Čemberlens]]<br />(1863—1937) | {{GBR}} | "Par [[Lokarno līgumi|Lokarno līgumu]] izstrādi un ieviešanu".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1925">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1925/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1925 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Austen Chamberlain nobel.jpg|75px]] |- | [[Čārlzs Doss]]<br />(1865—1951) | {{USA}} | "Par darbu pie [[Dosa plāns|Dosa plānu]] par [[Vācija]]s reparācijām, kas tika uzskatīts par vienu no ekonomiskajiem pamatojumiem [[1925]]. gada Lokarno līguma izveidei".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1925"/> | [[Attēls:Charles Dawes, Bain bw photo portrait.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1926 | [[Aristids Briāns]]<br />(1862—1932) | {{FRA}} | rowspan="2" | "Par miera atjaunošanu Eiropā un sadarbības veicināšanu starp tautām, kā arī par Lokarno līgumu noslēgšanu un darbību tajā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1926/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1926 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Aristide Briand 2.jpg|75px]] |- | [[Gustavs Štrēzemanis]]<br />(1878—1929) | {{GER}} | [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1989-040-27, Gustav Stresemann.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1927 | [[Ferdinands Bisons]]<br />(1841—1932) | {{FRA}} | rowspan="2" | "Par ieguldījumu [[Francija]]s un [[Vācija]]s tautu izlīguma veicināšanā".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1927">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1927/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1927 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> |[[Attēls:Ferdinand Buisson 1924.jpg|75px]] |- | [[Ludvigs Kvide]]<br />(1858—1941) | {{GER}} | [[Attēls:Ludwig Quidde nobel.jpg|75px]] |- | 1928 | colspan="4" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1929 | [[Frenks Kellogs]]<br />(1856—1937) | {{USA}} | "Par viņa darbu [[Kelloga-Briāna pakts|Kelloga-Briāna pakta]] izveidē".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1929">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1929/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1929 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:FrankKellogg.jpg|75px]] |- | 1930 | [[Nātans Sēderblums]]<br />(1856—1937) | {{SWE}} | "Par viņa centieniem iesaistīt [[kristīgā baznīca|baznīcas]] darbību ne tikai ekumeniskā vienotībā, bet arī miera veicināšanā pasaulē".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1930/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1930 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Nathan Söderblom nobel.jpg|75px]] |} === 1931—1940 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan="2" | 1931 | [[Džeina Adamsa]]<br />(1860—1935) | rowspan="2" | {{USA}} | "Par viņas sociālo reformu darbu un [[Starptautiskā sieviešu līga par mieru un brīvību|Starptautiskās sieviešu līgas par mieru un brīvību]] vadīšanu".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1931">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1931/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1931 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Jane Addams profile.jpg|75px]] |- | [[Nikolass Murrejs Batlers]]<br />(1862—1947) | "Par viņa darbu [[Kelloga-Briāna pakts|Kelloga-Briāna pakta]] izveidē un par darbu Amerikāņu miera kustībā".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1931"/> | [[Attēls:Nicholas Murray Butler ppmsca.03668.jpg|75px]] |- | 1932 | colspan="4" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1933 | [[Normans Endžels]]<br />(1872—1967) | {{GBR}} | "Par rakstu "Lielās ilūzijas" un par Tautu Savienības atbalstīšanu; arī ietekmīgs publicists, pedagogs, veicinot miera attīstību pasaulē".<ref name="N1933">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1933/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1933 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Norman Angell 01.jpg|75px]] |- | 1934 | [[Artūrs Hendersons]]<br />(1863—1935) | {{GBR}} | "Par viņa darbu Tautu Savienībā, jo īpaši par viņa atbruņošanās centieniem".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1934/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1934 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref><ref name = "BBC_2013_04_03">[http://www.bbc.co.uk/news/uk-england-tyne-22008819 BBC News: ''Nobel Peace Prize medal stolen in Newcastle'' 3 April 2013, accessed 3 April 2013]</ref> | [[Attēls:1910 Arthur Henderson.jpg|75px]] |- | 1935 | [[Kārlis fon Oseckis]]<br />(1889—1938) | {{GER}} | "Par cīņu pret [[Vācija]]s apbruņošanos".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1935/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1935 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Carl von Ossietzky.jpg|75px]] |- | 1936 | [[Karloss Saavedra Lamass]]<br />(1878—1959) | {{ARG}} | "Par viņa starpniecību starp [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Bolīvija|Bolīviju]] [[Čako karš|Čako kara]] laikā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1936/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1936 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Carlos Saavedra Lamas.jpg|75px]] |- | 1937 | [[Roberts Sesils (jurists)|Roberts Sesils]]<br />(1864—1958) | {{GBR}} | "Par viņa darba Tautu Savienībā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1937/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1937 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Robert Cecil, 1st Viscount Cecil of Chelwood - Project Gutenberg eText 15306.jpg|75px]] |- | 1938 | [[Nansena Starptautiskais bēgļu birojs]] | [[Tautu Savienība]] | "Par darbu, palīdzot bēgļiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Fredrik |last=Stang |authorlink=Fredrik Stang |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1938/press.html |title=Award Ceremony Speech (1938) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Flag of the League of Nations (1939–1941).svg|75px]] |- | 1939 | colspan="4" rowspan="2" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1940 |} === 1941—1950 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1941 | colspan="4" rowspan="3" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1942 |- | 1943 |- | 1944 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | {{SUI}} | "Par lielo darbu, ko tā veikusi cilvēces vārdā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Gunnar |last=Jahn |authorlink=Gunnar Jahn |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1944/press.html |title=Award Ceremony Speech (1944) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the ICRC.svg|75px]] |- | 1945 | [[Kordels Halls]]<br />(1871—1955) | {{USA}} | "Par viņa cīņu pret izolacionismu ASV, viņa centieniem izveidot miera bloku starp valstīm un par viņa darbību [[ANO]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Gunnar |last=Jahn |authorlink=Gunnar Jahn |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1945/press.html |title=Award Ceremony Speech (1945) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Hull-Cordell-LOC.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1946 | [[Emīlija Grīna Bolča]]<br />(1867—1961) | rowspan="2" | {{USA}} | "Agrāk vēstures un socioloģijas profesore, Starptautiskā Goda prezidente Starptautiskajā sieviešu līgā par mieru un brīvību".<ref name="N1946">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1946/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1946 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:EmilyGreeneBalch.jpg|75px]] |- | [[Džons Mots]]<br />(1865—1955) | "Starptautiskās Misionāru padomes priekšsēdētājs un Pasaules alianses par Jauno kristiešu vīriešu asociācijas prezidents".<ref name="N1946"/> | [[Attēls:John Raleigh Mott, 1910.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1947 | [[Draugu biedrības padome]] | {{GBR}} | rowspan="2" | "Par labestību pret citiem un vēlmi viņiem palīdzēt".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Gunnar |last=Jahn |authorlink=Gunnar Jahn |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1947/press.html |title=Award Ceremony Speech (1947) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | rowspan="2" | [[Attēls:Quaker star-T.svg|75px]] |- | [[Amerikāņu draugu biedrības komiteja]] | {{USA}} |- | 1948 | colspan="4" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts, jo "nebija piemērota dzīva kandidāta."''<br />(Izrādot cieņu nesen nogalinātajam [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mohandāsam Karamčandam Gandijam]] (Mahatmam Gandijam).<ref name="gandhi"/> |- | 1949 | [[Džons Boids Ors]]<br />(1880—1971) | {{GBR}} | "Ārsts, [[Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]s organizators un direktors, kā arī [[Nacionāla Miera Padome|Nacionālas Miera Padomes]] un Pasaules miera organizācijas savienības prezidents".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1949/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1949 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> |[[Attēls:John Boyd Orr nobel.jpg|75px]] |- | 1950 | [[Ralfs Bunčs]]<br />(1903—1971) | {{USA}} | "Harvārdas Universitātes profesors; starpnieks [[1948]].gadā [[Palestīna|Palestīnā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1950/index.html |publisher=Nobel Foundation |title=The Nobel Peace Prize 1950 |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Ralph Bunche - 1963 March on Washington.jpg|75px]] |} === 1951—1960 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1951 | [[Leons Žou]]<br />(1879—1954) | {{FRA}} | "[[Starptautiskā Brīvo arodbiedrību konfederācija|Starptautiskās Brīvo arodbiedrību konfederācijas]] viceprezidents, [[Pasaules Brīvo arodbiedrību federācija]]s viceprezidents, ILO Padomes loceklis".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1951/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1951 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Léon Jouhaux nobel.jpg|75px]] |- | 1952 | [[Alberts Šveicers]]<br />(1875—1965) | {{FRA}} | "Misionārs—ķirurgs, [[Gabona]]s pilsētas [[Lamberēna]]s dibinātājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1952/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1952 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-D0116-0041-019, Albert Schweitzer.jpg|75px]] |- | 1953 | [[Džordžs Māršals]]<br />(1880—1959) | {{USA}} | "Amerikas Sarkanā Krusta ģenerāldirektors, valsts aizsardzības ministrs, ANO delegāts un [[Māršala plāns|Māršala plāna]] autors".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1953/index.html |publisher=Nobel Foundation |title=The Nobel Peace Prize 1953 |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:General George C. Marshall, official military photo, 1946.JPEG|75px]] |- | 1954 | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) | [[ANO]] | "Starptautiskā palīdzības organizācija dibināta 1950. gadā un atrodas ANO paspārnē".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1954/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1954 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | |- | 1955 | colspan="4" rowspan="2" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1956 |- | 1957 | [[Lesters Pīrsons]]<br />(1897—1972) | {{CAN}} | "Par ieguldījumu, organizējot ANO iesaistīšanos [[Suecas krīze]]s noregulēšanā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1957/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1957 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Lester B. Pearson with a pencil.jpg|75px]] |- | 1958 | [[Dominiks Pīrs]]<br />(1910—1969) | {{BEL}} | "Dominikāņu ordeņa ''tēvs'', bēgļu glābšanas organizācijas ''"L'Europe du Coeur au Service du Monde"'' līderis".<ref name="The Nobel Peace Prize 1958">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1958/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1958 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> |[[Attēls:Georges Pire 1958.jpg|75px]] |- | 1959 | [[Filips Noels-Beikers]]<br />(1889—1982) | {{GBR}} | "Parlamenta loceklis, mūža kaislība bija starptautiskais miers un sadarbība".<ref name="The Nobel Peace Prize 1959">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1959/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1959 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> |[[Attēls:Philip Noel-Baker 1942.jpg|75px]] |- | 1960 | [[Alberts Lutuli]]<br />(1898—1967) | {{ZAF}} | [[Āfrikas Nacionālais kongress|Āfrikas Nacionālā kongresa]] prezidents,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1960/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1960 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> kā arī bija pašā priekšgalā cīņā pret aparteīdu DĀR.<ref name="Lundestad"/> | [[Attēls:Albert Lutuli nobel.jpg|75px]] |} === 1961—1970 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1961 | [[Dāgs Hammaršelds]]<br />(1905—1961) | {{SWE}} | "ANO ģenerālsekretārs, apbalvojums piešķirts, lai stiprinātu organizāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1961/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1961 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Dag Hammarskjöld.jpg|75px]] |- | 1962 | [[Lainuss Polings]]<br />(1901—1994) | {{USA}} | Par viņa cīņu pret kodolieroču testēšanu".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1962/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1962 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Pauling.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1963 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | rowspan="2" |{{SUI}} | rowspan="2" | "Par darbu cilvēktiesību aizsardzībā šajā SSKK 100 gadu pastāvēšanas laikā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1963/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1963 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the ICRC.svg|75px]] |- | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā pusmēness biedrības federācija|Sarkanā pusmēness biedrība]] | [[Attēls:Emblem of the IFRC.svg|75px]] |- | 1964 | [[Mārtins Luters Kings]]<br />(1929—1968) | {{USA}} | Afroamerikāņu cilvēktiesību kustības aktīvists, "pirmais cilvēks, kas Rietumu pasaulē pierādīja, ka cīņa var būt arī bez vardarbības".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1964/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1964 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Martin Luther King Jr NYWTS.jpg|75px]] |- | 1965 | [[UNICEF]] (Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds) | [[ANO]] | "Starptautiskā palīdzības organizācija".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1965/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1965 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | |- | 1966 | colspan=4 rowspan=2 align=center|''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1967 |- | 1968 | [[Renē Kasīns]] | {{FRA}} | "Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1968/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1968 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:René Cassin nobel.jpg|75px]] |- | 1969 | [[Starptautiskā Darba organizācija]] | [[ANO]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1969/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1969 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Flag of ILO.svg|75px]] |- | 1970 | [[Normans Borlougs]] | {{USA}} | "Starptautiskais kukurūzas un kviešu uzlabošanas centrs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1970/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1970 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> tiek uzskatīts par "[[zaļā revolūcija]]s" ''tēvu'' un šī programmas ieviesējs [[Āzija|Āzijā]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikā]].<ref name="Lundestad"/> | [[Attēls:Norman Borlaug (cropped).jpg|75px]] |} === 1971—1980 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1971 | [[Villijs Brants]]<br />(1913—1992) | {{GER}} | [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvās Republikas]] kanclers un ''[[Ostpolitik]]'' — attiecību normalizēšana ar [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]], [[Polija|Poliju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1971/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1971 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Bundesarchiv B 145 Bild-F057884-0009, Willy Brandt.jpg|75px]] |- | 1972 | colspan=4 align=center|''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | rowspan=2| 1973 | [[Henrijs Kisindžers]] (dz. 1923) | {{USA}} | rowspan=2| "Par [[1973]]. gada Parīzes nolīguma izveidošanu, kuras mērķis bija panākt pamieru [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un amerikāņu spēku atsaukšanu no Vjetnamas".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1973">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1973/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1973 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> Taču Le Diks Tho no šī apbalvojuma atteicās. | [[Attēls:Henry Kissinger.jpg|75px]] |- | [[Le Diks Tho]] (1911—1990) | [[Attēls:Flag of North Vietnam (1945-1955).svg|20px]] [[Ziemeļvjetnama]] | [[Attēls:LeDucTho1973.jpg|75px]] |- | rowspan=2| 1974 | [[Šons Makbraids]] (1904—1988) | {{IRL}} | "Starptautiskā miera biroja prezidents, Namībijas komisijas priekšsēdētājs, par viņa spēcīgo interesi par cilvēktiesībām".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1974">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1974/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1974 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Seán MacBride 1984.jpg|75px]] |- | [[Eisaku Sato]] (1901—1975) | {{JAP}} | "Japānas premjerministrs,<ref name="N1974"/> par viņa atteikšanos no kodolieročiem Japānā un centieniem samierināt reģionu".<ref name="Lundestad"/> | [[Attēls:Satō Eisaku.jpg|75px]] |- | 1975 | [[Andrejs Saharovs]] (1921—1989) | {{USSR}} | "Par viņa cīņu par cilvēktiesībām, par atbruņošanos un sadarbības veicināšanu starp tautām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1975/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1975 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:RIAN archive 25981 Academician Sakharov.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1976 | [[Betija Viljamsa]] (dz. 1943) | rowspan="2" | {{GBR}}/{{IRL}} | rowspan="2" |"Ziemeļīrijas miera kustības dibinātājas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1976/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1976|accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Betty Williams.jpg|75px]] |- | [[Meirida Korigena]] (dz. 1944) | [[Attēls:Mairead Corrigan Gaza crop.jpg|75px]] |- | 1977 | ''[[Amnesty International]]'' | {{GBR}} | "Par ieslodzīto cilvēktiesību aizsardzību".<ref name="The Nobel Peace Prize 1978">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1978/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1978 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Peace symbol (bold).svg|75px]] |- | rowspan="2" | 1978 | [[Anvars Sādāts]] (1918—1981) | {{EGY}} | rowspan="2" | "par Ēģiptes un Izraēlas mieru sarunu veidošanu".<ref name="The Nobel Peace Prize 1978"/> | [[Attēls:Anwar Sadat cropped.jpg|75px]] |- | [[Menahems Begins]] (1913—1992) | {{ISR}} | [[Attēls:Menachem Begin 2.jpg|75px]] |- | 1979 | [[Māte Terēze]] (1910—1997) | {{IND}} | ""Misionāri par labdarību" dibinātāja".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1979/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1979|accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:MotherTeresa 090.jpg|75px]] |- | 1980 | [[Adolfo Peress Eskivels]] (dz. 1931) | {{ARG}} | "Cilvēktiesību līderis,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1980/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1980 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> dibinājis nevardarbīgu cilvēktiesību organizāciju, lai cīnītos ar militāro huntu, kas valdīja viņa valstī (Argentīnā).<ref name="Lundestad"/> | [[Attēls:Adolfo Pérez Esquivel agosto 2011.jpg|75px]] |} === 1981—1990 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1981 | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) | [[ANO]] | "Starptautiskā palīdzības organizācija".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1981/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1981 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | |- | rowspan=2| 1982 | [[Alva Mirdāla]]<br />(1902—1986) | {{SWE}} | rowspan=2| "Par viņu lielisko darbu sarunās ar ANO, kur viņiem abiem bija izšķiroša nozīme, iegūstot atzinību par starptautiskās atbruņošanās centieniem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1982/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1982 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1982/press.html |title=The Nobel Peace Prize 1982–Presentation Speech |accessdate=2008-12-03|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:ARB-Alva-Myrdal.jpg|75px]] |- | [[Alfonso Garsija Robless]]<br />(1911—1991) | {{MEX}} | [[Attēls:Alfonso Garcia Robles 1981.jpg|75px]] |- | 1983 | [[Lehs Valensa]]<br />(dz. 1943) | {{POL}} | "''[[Solidaritāte]]s'' dibinātājs, cilvēktiesību atbalstītājs un cīnītājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1983/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1983 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Lech Walesa OAF Visit.jpg|75px]] |- | 1984 | [[Dezmonds Tutu]]<br />(dz. 1931) | {{ZAF}} | [[Johannesburga]]s bīskaps un Dienvidāfrikas baznīcu padomes priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1984/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1984 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Desmond tutu 20070607 2.jpg|75px]] |- | 1985 | [[Starptautiskā ārstu organizācija atomkara novēršanai]] | {{USA}} | "Par autoritatīvo informāciju, kas radīja izpratni par atomieroču sekām un katastrofu. Komiteja uzskata, ka tā veicina sabiedrības spiedienu pret atomieroču izplatīšanu un pielietošanu. Uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāpievērš veselībai un humānās palīdzības jautājumiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1985/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1985 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> |[[Attēls:Peace sign.svg|75px]] |- | 1986 | [[Elijs Vīzels]]<br />(1928—2016) | {{USA}} | "[[Holokausts|Holokausta]] komisijas priekšsēdētājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1986/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1986 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Elie Wiesel.jpg|75px]] |- | 1987 | [[Oskars Ariass]]<br />(dz. 1940) | {{flaga|Kostarika}} [[Kostarika]] | "Par viņa darbu miera veicināšanā [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], kas izraisīja vienošanās parakstīšanu [[1987]].gada [[7. augusts|7. augustā]] [[Gvatemala|Gvatemalā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1987/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1987 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:OscarArias.jpg|75px]] |- | 1988 | [[ANO Miera glābšanas karaspēks]] | [[ANO]] | "Par centieniem, kas ir devuši nozīmīgu ieguldījumu [[ANO]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1988/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1988 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1988/press.html |title=The Nobel Peace Prize 1988–Press release|accessdate=2008-11-28|date=1988-09-29|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the United Nations.svg|75px]] |- | 1989 | [[Tenzins Gjaco]] (14. Dalailama)<br />(dz. 1935) | [[Attēls:Flag of Tibet.svg|20px]] [[Tibeta]] | "Cīņa pat Tibetas atbrīvošanu, kurā viņš konsekventi ir bijis pret vardarbību. Viņš atbalstīja miermīlīgus risinājumus, pamatojoties uz iecietību un savstarpējo cieņu, lai saglabātu savas tautas vēsturisko un kultūras mantojumu".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1989/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1989 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1989/press.html|title=The Nobel Peace Prize 1989–Press release|accessdate=2008-11-28|date=1989-10-05|publisher=Nobel Foundation}}</ref> |[[Attēls:Dalai Lama at WhiteHouse (cropped).jpg|75px]] |- | 1990 | [[Mihails Gorbačovs]]<br />(dz. 1931) | {{USSR}} | "PSKP CK ģenerālsekretārs un PSRS prezidents, par viņa vadošo lomu miera procesu veicināšanā, kas mūsdienās ir nozīmīga daļa no starptautiskas sabiedrības".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1990/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1990 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> |[[Attēls:Mikhail Gorbachev 1987.jpg|75px]] |} === 1991—2000 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1991 | [[Auna Sana Su Či]]<br />(dz. 1945) | {{flaga|Mjanma}} [[Mjanma]] | "Par viņas nevardarbīgu cīņu par demokrātiju un cilvēktiesībām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1991/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1991 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Aung San Suu Kyi.jpg|75px]] |- | 1992 | [[Rigoverta Menču]]<br />(dz. 1959) | {{flaga|Gvatemala}} [[Gvatemala]] | "Par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etno-kultūras izlīgumā, kas balstās uz pamatiedzīvotāju tiesībām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1992/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1992 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Rigoberta Menchu Tum.JPG|75px]] |- | rowspan="2" | 1993 | [[Nelsons Mandela]]<br />(1918—2013) | rowspan="2" | {{ZAF}} | rowspan="2" | "Par darbu aparteīda režīma izbeigšanā un pamatu ielikšanai jaunai demokrātiskai DĀR".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1993/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1993 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Nelson Mandela-2008.jpg|75px]] |- | [[Frederiks Vilems de Klerks]]<br />(1936—2021) | [[Attēls:Frederik Willem de Klerk.jpg|75px]] |- | rowspan="3" | 1994 | [[Jāsirs Arafāts]]<br />(1929—2004) | {{flaga|Palestīna}} [[Palestīna]] | rowspan="3" |"Goda politiskais akts, kas prasīja lielu drosmi no abām pusēm un pavēra jaunu iespēju virzīties uz brālību [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1994/press.html|title=Press Release- The Nobel Peace Prize 1994 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:ArafatEconomicForum.jpg|75px]] |- | [[Ichaks Rabins]]<br />(1922—1995) | rowspan="2" | {{ISR}} | [[Attēls:Yitzhak Rabin (1986) cropped.jpg|75px]] |- | [[Šimons Peress]]<br />(1923—2016) | [[Attēls:Shimon Peres World Economic Forum 2007.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1995 | [[Juzefs Rotblats]]<br />(1908—2005) | {{GBR}} | rowspan="2" | "Par centieniem samazināt kodolieroču ietekmi starptautiskajā politikā un ilgtermiņā izskaustu šādus ieročus".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1995/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1995 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Josef Rotblat ID badge.png|75px]] |- | [[Paguošas konference]] | {{CAN}} | [[Attēls:Peace sign.svg|75px]] |- | rowspan="2" | 1996 | [[Karlušs Belu]]<br />(dz. 1948) | rowspan="2" | {{flaga|Austrumtimora}} [[Austrumtimora]] | rowspan="2" | "Par darbu taisnīga un mierīga konfliktu risinājuma panākšanā Austrumtimorā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1996/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1996 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Carlosbelo.jpg|75px]] |- | [[Žozē Ramušs-Orta]]<br />(dz. 1949) | [[Attēls:EastTimor.JoseRamosHorta.01.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1997 | [[Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai]] | {{SUI}} | rowspan="2" | "Par darbu [[pretkājnieku mīna|pretkājnieku mīnu]] aizliegšanā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1997/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1997 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | |- | [[Džodija Viljamsa]]<br />(dz. 1950) | {{USA}} | [[Attēls:JodyWilliamsMay2010.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1998 | [[Džons Hjūms]]<br />(1937—2020) | {{IRL}} | rowspan="2" | "Par centieniem rast miermīlīgu risinājumu [[Ziemeļīrija]]s konfliktā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1998/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1998 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:John Hume 2008.jpg|75px]] |- | [[Dāvids Trimbls]]<br />(dz. 1944) | {{GBR}} | [[Attēls:David Trimble at Lisburn Seed Group benefit, Hillsborough Castle, Christmas 2007 crop.jpg|75px]] |- | 1999 | [[Ārsti bez robežām]] | {{SUI}} | "Atzīstot organizācijas celmlaužu humāno darbu vairākos kontinentos".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1999/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1999 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Msf logo.gif|75px]] |- | 2000 | [[Kims Tedžuns]]<br />(1925—2009) | {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]] | "Par darbu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] un miera veicināšanu, īpaši ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2000/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2000 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Kim Dae-jung (Cropped).png|75px]] |} === 2001—2010 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan="2" | 2001 | [[ANO]] | ANO | rowspan="2" | "Par darbu labāk organizētas un mierīgākas pasaules labā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2001/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2001 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the United Nations.svg|75px]] |- | [[Kofi Annans]]<br /> (dz. 1938) | {{flaga|Gana}} [[Gana]] | [[Attēls:Kofi Annan4 2007 04 20.jpg|75px|Kofi Annan, Photo: Harry Wad]] |- | 2002 | [[Džimijs Kārters]]<br /> (dz. 1924) | {{USA}} | "Par viņa nenogurstošajām pūlēm šajā desmitgadē, lai rastu miermīlīgus risinājumus starptautiskajos konfliktus, veicinot demokrātiju un cilvēktiesības, kā arī lai veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2002/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2002 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Jimmy Carter.jpg|75px]] |- | 2003 | [[Širina Ebādi]]<br /> (dz. 1947) | {{IRN}} | "Par viņas centieniem demokrātijā un cilvēktiesību jomā. Viņas darbība ir īpaši vērsta uz cīņu par sieviešu un bērnu tiesībām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2003/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2003 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Ebadi.jpg|75px]] |- | 2004 | [[Vangari Maatai]]<br />(1940—2011) | {{KEN}} | "Par viņas ieguldījumu demokrātijas un miera ilgtspējīgā attīstībā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2004/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2004 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Wangari Maathai portrait by Martin Rowe.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 2005 | [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]] | [[ANO]] | rowspan="2" | "Par centieniem novērst to, ka kodolieroči tiek izmantoti militārajiem mērķiem, un nodrošināt to, ka kodolenerģiju izmanto tikai miermīlīgiem mērķiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2005/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2005 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Flag of IAEA.svg|75px]] |- | [[Mohameds El Barādeī]]<br /> (dz. 1942) | {{EGY}} | [[Attēls:Mohamed ElBaradei.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 2006 | [[Muhammads Junuss]]<br /> (dz. 1940) | rowspan="2" | {{BAN}} | rowspan="2" | "Par ekonomisko un sociālo iespēju attīstīšanu nabadzīgajiem, it īpaši sievietēm, ar savu darbu mikrokredītu jomā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2006/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2006 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Grameen Yunus Dec 04.jpg|75px]] |- | ''[[Grameen Bank]]'' | [[Attēls:Peace sign.svg|75px]] |- | rowspan="2" | 2007 | [[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]] | [[ANO]] | rowspan="2" |"Par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par klimata pārmaiņām, ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2007/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2007 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Flag of the World Meteorological Organization.svg|75px]] |- | [[Els Gors]]<br /> (dz. 1948) | {{USA}} | [[Attēls:Al Gore.jpg|75px]] |- | 2008 | [[Marti Ahtisāri]]<br /> (dz. 1937) | {{FIN}} | "Par centieniem risināt starptautiskus konfliktus vairāk nekā trīs desmitgades".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2008/ |title= The Nobel Peace Prize 2008 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-10-10}}</ref> | [[Attēls:Martti Ahtisaari.jpg|75px]] |- | 2009 | [[Baraks Obama]]<br /> (dz. 1961) | {{USA}} | "Par viņa centieniem stiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp tautām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2009/press.html |title= The Nobel Peace Prize 2009 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2009-10-09}}</ref> | [[Attēls:Official portrait of Barack Obama.jpg|75px]] |- | 2010 | [[Liu Sjaobo]]<br /> (dz. 1955) | {{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]] | "Par ilgu un nevardarbīgu cīņu par cilvēktiesībām Ķīnā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2010/press.html |title=The Nobel Peace Prize 2010 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2010-10-08 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131104232549/http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2010/press.html |archivedate=2013-11-04 }}</ref> | |} === 2011—2020 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan="3" | 2011 | [[Elēna Džonsone Sirlīfa]]<br />(dz. 1938) | rowspan="2" | {{flaga|Libērija}} [[Libērija]] | rowspan="3" | "Par nevardarbīgo cīņu par sieviešu drošību un par sieviešu tiesībām pilnā mērā piedalīties miera veidošanas darbā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2011/press.html |title=The Nobel Peace Prize 2011 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-07}}</ref> | [[Attēls:Ellen Johnson-Sirleaf, April 2010.jpg|75px]] |- | [[Leimaha Gbovī]]<br />(dz. 1972) | [[Attēls:Leymah-gbowee-at-emu-press-conference.jpg|75px]] |- | [[Tevekula Kermāna]]<br />(dz. 1979) | {{YEM}} | [[Attēls:Tawakkul Karman (2011).jpg|75px]] |- | 2012 | [[Eiropas Savienība]] | [[Eiropa]] | "Par 60 gadu ilgu darbību, kas veicina miera un saskaņas attīstību, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu Eiropā".<ref name="nobel-2012">{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 2012|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2012/|publisher=Nobel Foundation|accessdate=12 October 2012}}</ref> | [[Attēls:Flag of Europe.svg|75px]] |- | 2013 | [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] | Starptautiska | "Par plašajiem centieniem mazināt ķīmisko ieroču izmantošanu".<ref name="nobel-2013">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2013/press.pdf |title=The Nobel Peace Prize 2013 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2013-10-11}}</ref> | [[Attēls:OPCW-Logo.svg|75px]] |- | rowspan="2" | 2014 | [[Malāla Jūsafzaja]]<br />(dz. 1997) | {{PAK}} | rowspan="2" | "Par cīņu pret bērnu un jauniešu apspiešanu un par bērnu tiesībām uz izglītību".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2014/yousafzay-facts.html |title=The Nobel Peace Prize 2014 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2014-10-10}}</ref> | [[Attēls:Malala Yousafzai at Girl Summit 2014.jpg|75px]] |- | [[Kailašs Satjarti]]<br />(dz. 1954) | {{IND}} | [[Attēls:Kailash Satyarthi.jpg|75px]] |- | 2015 | [[Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets]] | {{TUN}} | "Par tā izšķirošo ieguldījumu plurālistiskas [[demokrātija]]s veidošanā pēc 2011.gada revolūcijas"<ref name="nobel-2015">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2015/press.html|title=The Nobel Peace Prize 2015 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2015-10-09}}</ref> | [[Attēls:Tunisian national dialogue (October 2012).jpg|75px]] |- | 2016 | [[Huans Manuels Santoss]]<br />(dz. 1951) | {{COL}} | "Par apņēmīgajiem centieniem izbeigt vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru valstī"<ref name="nobel-2016">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2016/press.html|title=The Nobel Peace Prize 2016 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=17 December 2016}}</ref> | [[Attēls:Juan Manuel Santos and Lula (cropped).jpg|75px]] |- | 2017 | [[Starptautiskā kodolieroču likvidēšanas kampaņa]] | {{SUI}} | "Par tās darbu, pievēršot uzmanību kodolieroču pielietošanas katastrofālajām humānajām sekām, un centieniem panākt šādu ieroču aizliegšanu ar līgumu"<ref name="nobel-2017">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2017/press.html|title=The Nobel Peace Prize 2017 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=23 December 2017}}</ref> | |- |rowspan="2" | 2018 |[[Denis Mukwege|Deni Mukvege]] (dz. 1955) |{{COD}} |rowspan="2" | "Par viņu centieniem izbeigt seksuālās vardarbības izmantošanu kā kara un bruņota konflikta ieroci"<ref name="nobel-2018">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2018/summary/|title=The Nobel Peace Prize 2018|publisher=Nobel Foundation|accessdate=20 December 2019}}</ref> |[[Attēls:Denis_Mukwege_par_Claude_Truong-Ngoc_novembre_2014.jpg|75px]] |- |[[Nadija Murada]] (dz. 1993) |{{IRQ}} |[[Attēls:Nadia_Murad_in_Washington_-_2018_(42733243785)_(cropped).jpg|75px]] |- |2019 |[[Abiy Ahmed|Abijs Ahmeds]]<br />(dz. 1976) |{{ETH}} |"Par par viņa centieniem panākt mieru un starptautisko sadarbību un jo īpaši par viņa izlēmīgo iniciatīvu atrisināt robežkonfliktu ar kaimiņvalsti [[Eritreja|Eritreju]]"<ref name="nobel-2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2019/summary/|title=The Nobel Peace Prize 2019|publisher=Nobel Foundation|accessdate=20 December 2019}}</ref> |[[Attēls:Abiy Ahmed during state visit of Reuven Rivlin to Ethiopia, May 2018.jpg|75px]] |- |2020 |[[Pasaules Pārtikas programma]]<br />(dibināta 1961) |[[ANO]] |"par centieniem apkarot badu, par ieguldījumu miera apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajās teritorijās un par virzošo spēku, lai novērstu bada kā kara un konflikta ieroci izmantošanu"<ref name="nobel-2020">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2020/summary/|title=The Nobel Peace Prize 2020|publisher=Nobel Foundation|accessdate=8 December 2020}}</ref> |[[Attēls:World Food Programme Logo Simple.svg|75px]] |} === 2021—pašlaik === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- |rowspan="2" | 2021 |[[Dmitrijs Muratovs]] (dz. 1961) |{{RUS}} |rowspan="2" | "Par viņu centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir demokrātijas un ilgstoša miera priekšnosacījums"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2021/summary/|title=The Nobel Peace Prize 2021|publisher=Nobel Foundation|accessdate=31 October 2021}}</ref> |[[Attēls:Dmitry Muratov Four Freedoms Award 2010.jpg|75px]] |- |[[Marija Resa]] (dz. 1963) |{{PHI}} |[[Attēls:Maria Ressa.jpg|75px]] |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{Nobela prēmija}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti| ]] 4l3s4xnw9a7j792a0rnplesgfjq5qa0 3675365 3675363 2022-08-25T02:05:08Z Kwamikagami 5467 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Norske nobelinstiutt 1.jpg|250px|thumbnail|Norvēģijas Nobela institūts. Šis institūts palīdz Norvēģijas Nobela komitejai izvēlēties Nobela miera prēmijas laureātus, kā arī organizēt ikgadējo apbalvojuma pasniegšanas ceremoniju Oslo.]] '''Nobela miera prēmiju''' katru gadu piešķir [[Norvēģija]]s Nobela komiteja. Prēmija tiek piešķirta par nopelniem, kas veicinājuši valstu, tautu un citu organizāciju mieru un savstarpējo sadarbību, kā arī personām, kas kādas tautas vai valsts labā īstenojušas nozīmīgus miera pasākumus. Prēmiju pasniedz kopš [[1901]]. gada (kā pirmie to saņēma [[Frederiks Pasī]] un [[Anrī Dināns]]), tā tiek pasniegta Norvēģijas galvaspilsētā [[Oslo]] [[10. decembris|10. decembrī]], kas ir arī [[Alfrēds Nobels|Alfrēda Nobela]] nāves diena. Nobela prēmiju piešķir [[Norvēģijas Nobela komiteja]], kuru veido 5 cilvēki, kas ir ievēlēti no [[Norvēģijas Parlaments|Norvēģijas Parlamenta]]. == Daži fakti == * [[Nobela miera prēmija]] tiek uzskatīta par visstrīdīgāko no Nobela prēmijām. Vairāki cilvēki, kas saņēmuši šo apbalvojumu, ir kritizēti par apbalvojuma piešķiršanas lietderību tieši viņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Øyvind |last=Tønnesson |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/controversies/index.html |title=Controversies and Criticisms |publisher=Nobel Foundation |date=2000-06-29 |accessdate=2011-10-06 |archive-date=2011-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111006050005/http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/controversies/index.html }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Clare |last=Murphy |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/3724734.stm |title=The Nobel: Dynamite or damp squib? |publisher=[[BBC News]] |date=2000-10-08 |accessdate=2011-10-06}}</ref> * [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] Nobela miera prēmijai tika nominēts 5 reizes, taču tā arī nevienu reizi tā viņam netika pasniegta. Pēc Gandija slepkavības 1948. gadā Nobela komiteja gribēja piešķirt viņam šo prēmiju, taču tas nebija juridiski iespējams, jo Gandijam nebija ne mantinieku, ne arī viņš bija kādas organizācijas pārstāvis. Tāpēc komisija nolēma, ka šajā gadā miera prēmija netiks piešķirta, ar paskaidrojumu, ka "nav piemērota kandidāta starp dzīvajiem".<ref name="gandhi">{{Tīmekļa atsauce |first=Øyvind |last=Tønnesson |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/gandhi/index.html |title=Controversies Mahatma Gandhi, the Missing Laureate |publisher=Nobel Foundation |date=1999-12-01 |accessdate=2011-10-06 |archive-date=2011-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111006045345/http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/gandhi/index.html }}</ref> * [[Dāgs Hammaršelds]] 1961. gadā ir viens no četriem cilvēkiem, kas šo apbalvojumu saņēmuši pēc nāves.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/|title=Nobel Prize Facts|publisher=}}</ref> Pēc šī gadījuma Nobela komiteja mainīja statūtus, lai nākotnē mirušam cilvēkam šo apbalvojumu būtu gandrīz neiespējami saņemt.<ref name="Lundestad">{{Tīmekļa atsauce |first=Geir |last=Lundestad |authorlink=Geir Lundestad |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/lundestad-review/index.html |title=The Nobel Peace Prize, 1901–2000 |publisher=Nobel Foundation |date=2001-03-15 |accessdate=2011-10-06 |archive-date=2018-12-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226103455/https://www.nobelprize.org/prizes/uncategorized/the-nobel-peace-prize-1901-2000-2/ }}</ref> * [[Le Diks Tho]] (''Lê Đức Thọ'') 1973. gadā atteicās no apbalvojuma, uzskatot, ka viņš nevar to pieņemt, par iemeslu minot situāciju [[Vjetnama|Vjetnamā]]."<ref name="NobelFacts">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/ |title=Nobel Laureates Facts |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> * [[Lainuss Polings]] ir vienīgais cilvēks, kas saņēmis 2 Nobela apbalvojumus abas reizes kā vienīgais laureāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/chemistry/index.html |title=Facts on the Nobel Prize |publisher=Nobel Foundation}}</ref> 1954. gadā viņš saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] un 1962. gadā Nobela miera prēmiju.<ref name="NobelFacts"/> * Šo apbalvojumu saņēmušas 18 sievietes, kas ir vairāk nekā citās Nobela prēmijas kategorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/lists/women.html |title=Women Nobel Laureates |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> * Tikai 2 no laureātiem ir Nobela miera prēmiju saņēmuši vairākkārt. [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] Nobela miera prēmiju saņēmusi 3 reizes ([[1917]]., [[1944]]. un [[1963]]. gadā). [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) Nobela miera prēmiju saņēmis 2 reizes ([[1954]] un [[1981]]. gadā).<ref name="NobelFacts"/> * Jaunākā laureāte, kas saņēmusi Nobela miera prēmiju, bija [[Malāla Jūsafzaja]] (2014), kas saņēma Nobela miera prēmiju 17 gadu vecumā. * Vecākais laureāts, kas saņēmis Nobela miera prēmiju, bija [[Juzefs Rotblats]] (1995), kas saņēma Nobela miera prēmiju 87 gadu vecumā. * Nobela miera prēmija nav pasniegta 19 reizes (tas noticis biežāk nekā ar citām Nobela prēmijām). * Līdz 2021. gadam Nobela miera prēmija ir piešķirta 102 reizes. Tā pasniegta 137 laureātiem (109 personām un 28 organizācijām). == Laureāti == === 1901—1910 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan=2| 1901 | [[Anrī Dināns]]<br />(1828—1910) | {{SUI}} | "Par viņa lomu, dibinot [[Starptautiskais Sarkanais Krusts|Starptautisko Sarkano Krustu]]".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1901">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1901/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1901 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Jean Henri Dunant.jpg|75px]] |- | [[Frederiks Pasī]]<br />(1822—1912) | {{FRA}} | "Viens no galvenajiem [[Starpparlamentu savienības]] dibinātājiem, kā arī Pirmā [[Pasaules Miera kongress|Pasaules Miera kongresa]] galvenais organizators".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1901"/> | [[Attēls:Frederic Passy.jpg|75px]] |- | rowspan=2| 1902 | [[Elī Dikomēns]]<br />(1833—1906) | rowspan=2| {{SUI}} | "[[Starptautiskais Miera birojs|Starptautiskā Miera biroja]] ''(Bureau international de la paix'') pirmais direktors".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1902">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1902/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1902 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Ducommun.jpg|75px]] |- | [[Šarls Albērs Gobā]]<br />(1843—1914) | "Pirmais Starpparlamentu savienības ģenerālsekretārs".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1902"/> | [[Attēls:Charles Albert Gobat2.jpg|75px]] |- | 1903 | [[Viljams Randals Krēmers]]<br />(1828—1908) | {{GBR}} | "Starpparlamentu savienības ''pirmais tēvs''".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1903/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1903 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Cremer.jpg|75px]] |- | 1904 | [[Starptautisko tiesību institūts]] | {{BEL}} | "Par tās centieniem neoficiālajām iestādēm formulēt starptautiskās tiesību zinātnes vispārējos principus".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1904/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1904 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Logo of Institut de Droit International.svg|75px]] |- | 1905 | [[Berta fon Zutnere]]<br />(1843—1914) | [[Attēls:Flag of Austria-Hungary (1869-1918).svg|25px]] [[Austroungārija]] | "Par miera veicināšanu un par pretkara romānu "[[Nost ar ieročiem!]]" (''Die Waffen nieder!'')".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1905/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1905 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Bertha von Suttner nobel.jpg|75px]] |- | 1906 | [[Teodors Rūzvelts]]<br />(1858—1919) | {{USA}} | "Par starpniecību [[Krievu - japāņu karš|Krievu — japāņu kara]] izbeigšanā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1906/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1906 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> Viņš ir pirmais amerikānis, kurš saņēmis Nobela prēmiju. | [[Attēls:President Theodore Roosevelt, 1904.jpg|75px]] |- | rowspan=2| 1907 | [[Ernesto Moneta]]<br />(1833—1918) | {{ITA}} | "Itālijas miera kustības galvenais vadītājs".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1907">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1907/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1907 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Ernesto Teodoro Moneta.jpg|75px]] |- | [[Luijs Reno]]<br />(1843—1918) | {{FRA}} | "Vadošais franču starptautiskais jurists un [[Hāga]]s Šķīrējtiesas Patstāvīgais loceklis".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1907"/> | [[Attēls:Louis Renault jurist.gif|75px]] |- | rowspan=2| 1908 | [[Klāss Pontuss Arnoldsons]]<br />(1844—1916) | {{SWE}} | "[[Zviedrija]]s Miera un arbitrāžas biedrības (''Svenska freds- och skiljedomsföreningen'') dibinātājs".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1908">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1908/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1908 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:KParnoldson.jpg|75px]] |- | [[Fredriks Bajers]]<br />(1837—1922) | {{DEN}} | "Galvenais miera advokāts [[Skandināvija|Skandināvijā]], apvienojot ar darbu [[Starpparlamentu savienība|Starpparlamentu savienībā]], un arī Starptautiskā miera biroja pirmais prezidents".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1908"/> | [[Attēls:Fredrik Bajer nobel.jpg|75px]] |- | rowspan=2| 1909 | [[Augusts Bērments]]<br />(1829—1912) | {{BEL}} | "[[Hāgas konference]]s pārstāvjus un vadošā figūra Starpparlamentu savienībā"<ref name="Lundestad"/><ref name="N1909">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1909/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1909 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Beernaert.gif|75px]] |- | [[Pols Anrī Benžamins d'Esturnels de Konstāns]]<br />(1852—1924) | {{FRA}} | "Par Francijas—Vācija un Francijas—Lielbritānijas diplomātisko attiecību veicināšanu un karjeru Starptautiskajā šķīrējtiesā".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1909"/> | [[Attēls:PaulBalluet.gif|75px]] |- | 1910 | [[Starptautiskais Miera birojs]] | {{SUI}} | "Par miera saiknes attīstību un veidošanu dažādās pasaules valstīs"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1910/press.html |title=Award Ceremony Speech (1910) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1910/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1910 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:IPB logo.svg|75px]] |} === 1911—1920 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan=2| 1911 | [[Tobiass Asers]]<br />(1838—1913) | {{NED}} | "Šķīrējtiesas loceklis, kā arī Starptautisko privāttiesību konferenču iniciators".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1911">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1911/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1911 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:TMCasser.jpg|75px]] |- | [[Alfrēds Hermans Frieds]]<br />(1864—1921) | [[Attēls:Flag of Austria-Hungary (1869-1918).svg|25px]] [[Austroungārija]] | "[[Vācijas Miera biedrība]]s dibinātājs".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1911"/> | [[Attēls:Alfred Hermann Fried nobel.jpg|75px]] |- | 1912 | [[Elihu Rūts]]<br />(1845—1937) | {{USA}} | "Par viņa lielo ieinteresētību Starptautiskajā šķīrējtiesā un viņa Pasaules tiesas plānu".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1912">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1912/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1912 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Elihu Root, bw photo portrait, 1902.jpg|75px]] |- | 1913 | [[Anrī Lafontēns]]<br />(1854—1943) | {{BEL}} | "Par darbu Starptautiskā miera biroja vadītāja amatā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1913/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1913 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:HenriLaFontaine.jpg|75px]] |- | 1914 | colspan="4" rowspan="3" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1915 |- | 1916 |- | 1917 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | {{SUI}} | "Par organizācijas milzīgo ieguldījumu, cenšoties aizsargāt [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] karagūstekņus visās pusēs, tostarp veidojot kontaktus ar savām ģimenēm, kas bija šķirtas".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1917/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1917 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the ICRC.svg|75px]] |- | 1918 | colspan="4" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1919 | [[Vudro Vilsons]]<br />(1856—1924) | {{USA}} | "Par viņa nozīmīgo lomu [[Tautu Savienība]]s veidošanā un darbībā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1919/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1919 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:President Woodrow Wilson portrait December 2 1912.jpg|75px]] |- | 1920 | [[Leons Buržuā]]<br />(1851—1925) | {{FRA}} | "Par viņa ieguldījumu [[1899]]. un [[1907]]. Hāgas konferencēs un par viņa darbu pret Tautu Savienību, kļūstot par ''garīgo tēvu''".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1920/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1920 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Léon Bourgeois.jpg|75px]] |} === 1921—1930 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan="2" | 1921 | [[Hjalmars Brantings]]<br />(1860—1925) | {{SWE}} | "Par viņa darbu Tautas Savienības labā".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1921">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1921/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1921 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Hjalmar branting stor bild.jpg|75px]] |- | [[Kristiāns Lange]]<br />(1869—1938) | {{NOR}} | "Par viņa darbu kā Norvēģijas Nobela komitejas pirmajam sekretāram un Starpparlamentu savienības ģenerālsekretāram".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1921"/> | [[Attēls:Christian Lous Lange.jpg|75px]] |- | 1922 | [[Fritjofs Nansens]]<br />(1861—1930) | {{NOR}} | "Par viņa darbu, palīdzot Pirmā pasaules kara un ar to saistīto konfliktu [[bēgļi]]em".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Fredrik |last=Stang |authorlink=Fredrik Stang |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1922/press.html |title=Award Ceremony Speech (1922) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1922/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1922 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Fridtjof Nansen LOC 03377u-3.jpg|75px]] |- | 1923 | colspan="4" rowspan="2" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1924 |- | rowspan="2" | 1925 | [[Ostins Čemberlens]]<br />(1863—1937) | {{GBR}} | "Par [[Lokarno līgumi|Lokarno līgumu]] izstrādi un ieviešanu".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1925">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1925/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1925 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Austen Chamberlain nobel.jpg|75px]] |- | [[Čārlzs Doss]]<br />(1865—1951) | {{USA}} | "Par darbu pie [[Dosa plāns|Dosa plānu]] par [[Vācija]]s reparācijām, kas tika uzskatīts par vienu no ekonomiskajiem pamatojumiem [[1925]]. gada Lokarno līguma izveidei".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1925"/> | [[Attēls:Charles Dawes, Bain bw photo portrait.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1926 | [[Aristids Briāns]]<br />(1862—1932) | {{FRA}} | rowspan="2" | "Par miera atjaunošanu Eiropā un sadarbības veicināšanu starp tautām, kā arī par Lokarno līgumu noslēgšanu un darbību tajā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1926/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1926 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Aristide Briand 2.jpg|75px]] |- | [[Gustavs Štrēzemanis]]<br />(1878—1929) | {{GER}} | [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1989-040-27, Gustav Stresemann.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1927 | [[Ferdinands Bisons]]<br />(1841—1932) | {{FRA}} | rowspan="2" | "Par ieguldījumu [[Francija]]s un [[Vācija]]s tautu izlīguma veicināšanā".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1927">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1927/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1927 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> |[[Attēls:Ferdinand Buisson 1924.jpg|75px]] |- | [[Ludvigs Kvide]]<br />(1858—1941) | {{GER}} | [[Attēls:Ludwig Quidde nobel.jpg|75px]] |- | 1928 | colspan="4" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1929 | [[Frenks Kellogs]]<br />(1856—1937) | {{USA}} | "Par viņa darbu [[Kelloga-Briāna pakts|Kelloga-Briāna pakta]] izveidē".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1929">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1929/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1929 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:FrankKellogg.jpg|75px]] |- | 1930 | [[Nātans Sēderblums]]<br />(1856—1937) | {{SWE}} | "Par viņa centieniem iesaistīt [[kristīgā baznīca|baznīcas]] darbību ne tikai ekumeniskā vienotībā, bet arī miera veicināšanā pasaulē".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1930/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1930 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Nathan Söderblom nobel.jpg|75px]] |} === 1931—1940 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan="2" | 1931 | [[Džeina Adamsa]]<br />(1860—1935) | rowspan="2" | {{USA}} | "Par viņas sociālo reformu darbu un [[Starptautiskā sieviešu līga par mieru un brīvību|Starptautiskās sieviešu līgas par mieru un brīvību]] vadīšanu".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1931">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1931/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1931 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Jane Addams profile.jpg|75px]] |- | [[Nikolass Murrejs Batlers]]<br />(1862—1947) | "Par viņa darbu [[Kelloga-Briāna pakts|Kelloga-Briāna pakta]] izveidē un par darbu Amerikāņu miera kustībā".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1931"/> | [[Attēls:Nicholas Murray Butler ppmsca.03668.jpg|75px]] |- | 1932 | colspan="4" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1933 | [[Normans Endžels]]<br />(1872—1967) | {{GBR}} | "Par rakstu "Lielās ilūzijas" un par Tautu Savienības atbalstīšanu; arī ietekmīgs publicists, pedagogs, veicinot miera attīstību pasaulē".<ref name="N1933">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1933/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1933 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Norman Angell 01.jpg|75px]] |- | 1934 | [[Artūrs Hendersons]]<br />(1863—1935) | {{GBR}} | "Par viņa darbu Tautu Savienībā, jo īpaši par viņa atbruņošanās centieniem".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1934/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1934 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref><ref name = "BBC_2013_04_03">[http://www.bbc.co.uk/news/uk-england-tyne-22008819 BBC News: ''Nobel Peace Prize medal stolen in Newcastle'' 3 April 2013, accessed 3 April 2013]</ref> | [[Attēls:1910 Arthur Henderson.jpg|75px]] |- | 1935 | [[Kārlis fon Oseckis]]<br />(1889—1938) | {{GER}} | "Par cīņu pret [[Vācija]]s apbruņošanos".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1935/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1935 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Carl von Ossietzky.jpg|75px]] |- | 1936 | [[Karloss Saavedra Lamass]]<br />(1878—1959) | {{ARG}} | "Par viņa starpniecību starp [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Bolīvija|Bolīviju]] [[Čako karš|Čako kara]] laikā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1936/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1936 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Carlos Saavedra Lamas.jpg|75px]] |- | 1937 | [[Roberts Sesils (jurists)|Roberts Sesils]]<br />(1864—1958) | {{GBR}} | "Par viņa darba Tautu Savienībā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1937/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1937 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Robert Cecil, 1st Viscount Cecil of Chelwood - Project Gutenberg eText 15306.jpg|75px]] |- | 1938 | [[Nansena Starptautiskais bēgļu birojs]] | [[Tautu Savienība]] | "Par darbu, palīdzot bēgļiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Fredrik |last=Stang |authorlink=Fredrik Stang |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1938/press.html |title=Award Ceremony Speech (1938) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Flag of the League of Nations (1939–1941).svg|75px]] |- | 1939 | colspan="4" rowspan="2" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1940 |} === 1941—1950 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1941 | colspan="4" rowspan="3" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1942 |- | 1943 |- | 1944 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | {{SUI}} | "Par lielo darbu, ko tā veikusi cilvēces vārdā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Gunnar |last=Jahn |authorlink=Gunnar Jahn |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1944/press.html |title=Award Ceremony Speech (1944) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the ICRC.svg|75px]] |- | 1945 | [[Kordels Halls]]<br />(1871—1955) | {{USA}} | "Par viņa cīņu pret izolacionismu ASV, viņa centieniem izveidot miera bloku starp valstīm un par viņa darbību [[ANO]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Gunnar |last=Jahn |authorlink=Gunnar Jahn |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1945/press.html |title=Award Ceremony Speech (1945) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Hull-Cordell-LOC.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1946 | [[Emīlija Grīna Bolča]]<br />(1867—1961) | rowspan="2" | {{USA}} | "Agrāk vēstures un socioloģijas profesore, Starptautiskā Goda prezidente Starptautiskajā sieviešu līgā par mieru un brīvību".<ref name="N1946">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1946/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1946 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:EmilyGreeneBalch.jpg|75px]] |- | [[Džons Mots]]<br />(1865—1955) | "Starptautiskās Misionāru padomes priekšsēdētājs un Pasaules alianses par Jauno kristiešu vīriešu asociācijas prezidents".<ref name="N1946"/> | [[Attēls:John Raleigh Mott, 1910.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1947 | [[Draugu biedrības padome]] | {{GBR}} | rowspan="2" | "Par labestību pret citiem un vēlmi viņiem palīdzēt".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Gunnar |last=Jahn |authorlink=Gunnar Jahn |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1947/press.html |title=Award Ceremony Speech (1947) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | rowspan="2" | [[Attēls:Quaker star-T.svg|75px]] |- | [[Amerikāņu draugu biedrības komiteja]] | {{USA}} |- | 1948 | colspan="4" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts, jo "nebija piemērota dzīva kandidāta."''<br />(Izrādot cieņu nesen nogalinātajam [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mohandāsam Karamčandam Gandijam]] (Mahatmam Gandijam).<ref name="gandhi"/> |- | 1949 | [[Džons Boids Ors]]<br />(1880—1971) | {{GBR}} | "Ārsts, [[Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]s organizators un direktors, kā arī [[Nacionāla Miera Padome|Nacionālas Miera Padomes]] un Pasaules miera organizācijas savienības prezidents".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1949/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1949 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> |[[Attēls:John Boyd Orr nobel.jpg|75px]] |- | 1950 | [[Ralfs Bunčs]]<br />(1903—1971) | {{USA}} | "Harvārdas Universitātes profesors; starpnieks [[1948]].gadā [[Palestīna|Palestīnā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1950/index.html |publisher=Nobel Foundation |title=The Nobel Peace Prize 1950 |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Ralph Bunche - 1963 March on Washington.jpg|75px]] |} === 1951—1960 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1951 | [[Leons Žou]]<br />(1879—1954) | {{FRA}} | "[[Starptautiskā Brīvo arodbiedrību konfederācija|Starptautiskās Brīvo arodbiedrību konfederācijas]] viceprezidents, [[Pasaules Brīvo arodbiedrību federācija]]s viceprezidents, ILO Padomes loceklis".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1951/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1951 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Léon Jouhaux nobel.jpg|75px]] |- | 1952 | [[Alberts Šveicers]]<br />(1875—1965) | {{FRA}} | "Misionārs—ķirurgs, [[Gabona]]s pilsētas [[Lamberēna]]s dibinātājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1952/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1952 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-D0116-0041-019, Albert Schweitzer.jpg|75px]] |- | 1953 | [[Džordžs Māršals]]<br />(1880—1959) | {{USA}} | "Amerikas Sarkanā Krusta ģenerāldirektors, valsts aizsardzības ministrs, ANO delegāts un [[Māršala plāns|Māršala plāna]] autors".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1953/index.html |publisher=Nobel Foundation |title=The Nobel Peace Prize 1953 |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:General George C. Marshall, official military photo, 1946.JPEG|75px]] |- | 1954 | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) | [[ANO]] | "Starptautiskā palīdzības organizācija dibināta 1950. gadā un atrodas ANO paspārnē".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1954/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1954 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | |- | 1955 | colspan="4" rowspan="2" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1956 |- | 1957 | [[Lesters Pīrsons]]<br />(1897—1972) | {{CAN}} | "Par ieguldījumu, organizējot ANO iesaistīšanos [[Suecas krīze]]s noregulēšanā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1957/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1957 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Lester B. Pearson with a pencil.jpg|75px]] |- | 1958 | [[Dominiks Pīrs]]<br />(1910—1969) | {{BEL}} | "Dominikāņu ordeņa ''tēvs'', bēgļu glābšanas organizācijas ''"L'Europe du Coeur au Service du Monde"'' līderis".<ref name="The Nobel Peace Prize 1958">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1958/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1958 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> |[[Attēls:Georges Pire 1958.jpg|75px]] |- | 1959 | [[Filips Noels-Beikers]]<br />(1889—1982) | {{GBR}} | "Parlamenta loceklis, mūža kaislība bija starptautiskais miers un sadarbība".<ref name="The Nobel Peace Prize 1959">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1959/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1959 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> |[[Attēls:Philip Noel-Baker 1942.jpg|75px]] |- | 1960 | [[Alberts Lutuli]]<br />(1898—1967) | {{ZAF}} | [[Āfrikas Nacionālais kongress|Āfrikas Nacionālā kongresa]] prezidents,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1960/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1960 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> kā arī bija pašā priekšgalā cīņā pret aparteīdu DĀR.<ref name="Lundestad"/> | [[Attēls:Albert Lutuli nobel.jpg|75px]] |} === 1961—1970 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1961 | [[Dāgs Hammaršelds]]<br />(1905—1961) | {{SWE}} | "ANO ģenerālsekretārs, apbalvojums piešķirts, lai stiprinātu organizāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1961/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1961 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Dag Hammarskjöld.jpg|75px]] |- | 1962 | [[Lainuss Polings]]<br />(1901—1994) | {{USA}} | Par viņa cīņu pret kodolieroču testēšanu".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1962/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1962 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Pauling.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1963 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | rowspan="2" |{{SUI}} | rowspan="2" | "Par darbu cilvēktiesību aizsardzībā šajā SSKK 100 gadu pastāvēšanas laikā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1963/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1963 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the ICRC.svg|75px]] |- | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā pusmēness biedrības federācija|Sarkanā pusmēness biedrība]] | [[Attēls:Emblem of the IFRC.svg|75px]] |- | 1964 | [[Mārtins Luters Kings]]<br />(1929—1968) | {{USA}} | Afroamerikāņu cilvēktiesību kustības aktīvists, "pirmais cilvēks, kas Rietumu pasaulē pierādīja, ka cīņa var būt arī bez vardarbības".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1964/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1964 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Martin Luther King Jr NYWTS.jpg|75px]] |- | 1965 | [[UNICEF]] (Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds) | [[ANO]] | "Starptautiskā palīdzības organizācija".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1965/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1965 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | |- | 1966 | colspan=4 rowspan=2 align=center|''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1967 |- | 1968 | [[Renē Kasīns]] | {{FRA}} | "Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1968/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1968 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:René Cassin nobel.jpg|75px]] |- | 1969 | [[Starptautiskā Darba organizācija]] | [[ANO]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1969/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1969 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Flag of ILO.svg|75px]] |- | 1970 | [[Normans Borlougs]] | {{USA}} | "Starptautiskais kukurūzas un kviešu uzlabošanas centrs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1970/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1970 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> tiek uzskatīts par "[[zaļā revolūcija]]s" ''tēvu'' un šī programmas ieviesējs [[Āzija|Āzijā]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikā]].<ref name="Lundestad"/> | [[Attēls:Norman Borlaug (cropped).jpg|75px]] |} === 1971—1980 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1971 | [[Villijs Brants]]<br />(1913—1992) | {{GER}} | [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvās Republikas]] kanclers un ''[[Ostpolitik]]'' — attiecību normalizēšana ar [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]], [[Polija|Poliju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1971/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1971 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Bundesarchiv B 145 Bild-F057884-0009, Willy Brandt.jpg|75px]] |- | 1972 | colspan=4 align=center|''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | rowspan=2| 1973 | [[Henrijs Kisindžers]] (dz. 1923) | {{USA}} | rowspan=2| "Par [[1973]]. gada Parīzes nolīguma izveidošanu, kuras mērķis bija panākt pamieru [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un amerikāņu spēku atsaukšanu no Vjetnamas".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1973">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1973/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1973 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> Taču Le Diks Tho no šī apbalvojuma atteicās. | [[Attēls:Henry Kissinger.jpg|75px]] |- | [[Le Diks Tho]] (1911—1990) | [[Attēls:Flag of North Vietnam (1945-1955).svg|20px]] [[Ziemeļvjetnama]] | [[Attēls:LeDucTho1973.jpg|75px]] |- | rowspan=2| 1974 | [[Šons Makbraids]] (1904—1988) | {{IRL}} | "Starptautiskā miera biroja prezidents, Namībijas komisijas priekšsēdētājs, par viņa spēcīgo interesi par cilvēktiesībām".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1974">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1974/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1974 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Seán MacBride 1984.jpg|75px]] |- | [[Eisaku Sato]] (1901—1975) | {{JAP}} | "Japānas premjerministrs,<ref name="N1974"/> par viņa atteikšanos no kodolieročiem Japānā un centieniem samierināt reģionu".<ref name="Lundestad"/> | [[Attēls:Satō Eisaku.jpg|75px]] |- | 1975 | [[Andrejs Saharovs]] (1921—1989) | {{USSR}} | "Par viņa cīņu par cilvēktiesībām, par atbruņošanos un sadarbības veicināšanu starp tautām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1975/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1975 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:RIAN archive 25981 Academician Sakharov.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1976 | [[Betija Viljamsa]] (dz. 1943) | rowspan="2" | {{GBR}}/{{IRL}} | rowspan="2" |"Ziemeļīrijas miera kustības dibinātājas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1976/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1976|accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Betty Williams.jpg|75px]] |- | [[Meirida Korigena]] (dz. 1944) | [[Attēls:Mairead Corrigan Gaza crop.jpg|75px]] |- | 1977 | ''[[Amnesty International]]'' | {{GBR}} | "Par ieslodzīto cilvēktiesību aizsardzību".<ref name="The Nobel Peace Prize 1978">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1978/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1978 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Peace symbol (bold).svg|75px]] |- | rowspan="2" | 1978 | [[Anvars Sādāts]] (1918—1981) | {{EGY}} | rowspan="2" | "par Ēģiptes un Izraēlas mieru sarunu veidošanu".<ref name="The Nobel Peace Prize 1978"/> | [[Attēls:Anwar Sadat cropped.jpg|75px]] |- | [[Menahems Begins]] (1913—1992) | {{ISR}} | [[Attēls:Menachem Begin 2.jpg|75px]] |- | 1979 | [[Māte Terēze]] (1910—1997) | {{IND}} | ""Misionāri par labdarību" dibinātāja".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1979/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1979|accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:MotherTeresa 090.jpg|75px]] |- | 1980 | [[Adolfo Peress Eskivels]] (dz. 1931) | {{ARG}} | "Cilvēktiesību līderis,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1980/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1980 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> dibinājis nevardarbīgu cilvēktiesību organizāciju, lai cīnītos ar militāro huntu, kas valdīja viņa valstī (Argentīnā).<ref name="Lundestad"/> | [[Attēls:Adolfo Pérez Esquivel agosto 2011.jpg|75px]] |} === 1981—1990 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1981 | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) | [[ANO]] | "Starptautiskā palīdzības organizācija".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1981/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1981 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | |- | rowspan=2| 1982 | [[Alva Mirdāla]]<br />(1902—1986) | {{SWE}} | rowspan=2| "Par viņu lielisko darbu sarunās ar ANO, kur viņiem abiem bija izšķiroša nozīme, iegūstot atzinību par starptautiskās atbruņošanās centieniem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1982/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1982 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1982/press.html |title=The Nobel Peace Prize 1982–Presentation Speech |accessdate=2008-12-03|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:ARB-Alva-Myrdal.jpg|75px]] |- | [[Alfonso Garsija Robless]]<br />(1911—1991) | {{MEX}} | [[Attēls:Alfonso Garcia Robles 1981.jpg|75px]] |- | 1983 | [[Lehs Valensa]]<br />(dz. 1943) | {{POL}} | "''[[Solidaritāte]]s'' dibinātājs, cilvēktiesību atbalstītājs un cīnītājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1983/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1983 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Lech Walesa OAF Visit.jpg|75px]] |- | 1984 | [[Dezmonds Tutu]]<br />(dz. 1931) | {{ZAF}} | [[Johannesburga]]s bīskaps un Dienvidāfrikas baznīcu padomes priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1984/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1984 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Desmond tutu 20070607 2.jpg|75px]] |- | 1985 | [[Starptautiskā ārstu organizācija atomkara novēršanai]] | {{USA}} | "Par autoritatīvo informāciju, kas radīja izpratni par atomieroču sekām un katastrofu. Komiteja uzskata, ka tā veicina sabiedrības spiedienu pret atomieroču izplatīšanu un pielietošanu. Uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāpievērš veselībai un humānās palīdzības jautājumiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1985/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1985 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> |[[Attēls:Peace symbol (bold).svg|75px]] |- | 1986 | [[Elijs Vīzels]]<br />(1928—2016) | {{USA}} | "[[Holokausts|Holokausta]] komisijas priekšsēdētājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1986/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1986 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Elie Wiesel.jpg|75px]] |- | 1987 | [[Oskars Ariass]]<br />(dz. 1940) | {{flaga|Kostarika}} [[Kostarika]] | "Par viņa darbu miera veicināšanā [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], kas izraisīja vienošanās parakstīšanu [[1987]].gada [[7. augusts|7. augustā]] [[Gvatemala|Gvatemalā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1987/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1987 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:OscarArias.jpg|75px]] |- | 1988 | [[ANO Miera glābšanas karaspēks]] | [[ANO]] | "Par centieniem, kas ir devuši nozīmīgu ieguldījumu [[ANO]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1988/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1988 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1988/press.html |title=The Nobel Peace Prize 1988–Press release|accessdate=2008-11-28|date=1988-09-29|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the United Nations.svg|75px]] |- | 1989 | [[Tenzins Gjaco]] (14. Dalailama)<br />(dz. 1935) | [[Attēls:Flag of Tibet.svg|20px]] [[Tibeta]] | "Cīņa pat Tibetas atbrīvošanu, kurā viņš konsekventi ir bijis pret vardarbību. Viņš atbalstīja miermīlīgus risinājumus, pamatojoties uz iecietību un savstarpējo cieņu, lai saglabātu savas tautas vēsturisko un kultūras mantojumu".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1989/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1989 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1989/press.html|title=The Nobel Peace Prize 1989–Press release|accessdate=2008-11-28|date=1989-10-05|publisher=Nobel Foundation}}</ref> |[[Attēls:Dalai Lama at WhiteHouse (cropped).jpg|75px]] |- | 1990 | [[Mihails Gorbačovs]]<br />(dz. 1931) | {{USSR}} | "PSKP CK ģenerālsekretārs un PSRS prezidents, par viņa vadošo lomu miera procesu veicināšanā, kas mūsdienās ir nozīmīga daļa no starptautiskas sabiedrības".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1990/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1990 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> |[[Attēls:Mikhail Gorbachev 1987.jpg|75px]] |} === 1991—2000 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1991 | [[Auna Sana Su Či]]<br />(dz. 1945) | {{flaga|Mjanma}} [[Mjanma]] | "Par viņas nevardarbīgu cīņu par demokrātiju un cilvēktiesībām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1991/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1991 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Aung San Suu Kyi.jpg|75px]] |- | 1992 | [[Rigoverta Menču]]<br />(dz. 1959) | {{flaga|Gvatemala}} [[Gvatemala]] | "Par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etno-kultūras izlīgumā, kas balstās uz pamatiedzīvotāju tiesībām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1992/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1992 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Rigoberta Menchu Tum.JPG|75px]] |- | rowspan="2" | 1993 | [[Nelsons Mandela]]<br />(1918—2013) | rowspan="2" | {{ZAF}} | rowspan="2" | "Par darbu aparteīda režīma izbeigšanā un pamatu ielikšanai jaunai demokrātiskai DĀR".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1993/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1993 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Nelson Mandela-2008.jpg|75px]] |- | [[Frederiks Vilems de Klerks]]<br />(1936—2021) | [[Attēls:Frederik Willem de Klerk.jpg|75px]] |- | rowspan="3" | 1994 | [[Jāsirs Arafāts]]<br />(1929—2004) | {{flaga|Palestīna}} [[Palestīna]] | rowspan="3" |"Goda politiskais akts, kas prasīja lielu drosmi no abām pusēm un pavēra jaunu iespēju virzīties uz brālību [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1994/press.html|title=Press Release- The Nobel Peace Prize 1994 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:ArafatEconomicForum.jpg|75px]] |- | [[Ichaks Rabins]]<br />(1922—1995) | rowspan="2" | {{ISR}} | [[Attēls:Yitzhak Rabin (1986) cropped.jpg|75px]] |- | [[Šimons Peress]]<br />(1923—2016) | [[Attēls:Shimon Peres World Economic Forum 2007.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1995 | [[Juzefs Rotblats]]<br />(1908—2005) | {{GBR}} | rowspan="2" | "Par centieniem samazināt kodolieroču ietekmi starptautiskajā politikā un ilgtermiņā izskaustu šādus ieročus".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1995/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1995 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Josef Rotblat ID badge.png|75px]] |- | [[Paguošas konference]] | {{CAN}} | [[Attēls:Peace symbol (bold).svg|75px]] |- | rowspan="2" | 1996 | [[Karlušs Belu]]<br />(dz. 1948) | rowspan="2" | {{flaga|Austrumtimora}} [[Austrumtimora]] | rowspan="2" | "Par darbu taisnīga un mierīga konfliktu risinājuma panākšanā Austrumtimorā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1996/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1996 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Carlosbelo.jpg|75px]] |- | [[Žozē Ramušs-Orta]]<br />(dz. 1949) | [[Attēls:EastTimor.JoseRamosHorta.01.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1997 | [[Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai]] | {{SUI}} | rowspan="2" | "Par darbu [[pretkājnieku mīna|pretkājnieku mīnu]] aizliegšanā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1997/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1997 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | |- | [[Džodija Viljamsa]]<br />(dz. 1950) | {{USA}} | [[Attēls:JodyWilliamsMay2010.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 1998 | [[Džons Hjūms]]<br />(1937—2020) | {{IRL}} | rowspan="2" | "Par centieniem rast miermīlīgu risinājumu [[Ziemeļīrija]]s konfliktā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1998/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1998 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:John Hume 2008.jpg|75px]] |- | [[Dāvids Trimbls]]<br />(dz. 1944) | {{GBR}} | [[Attēls:David Trimble at Lisburn Seed Group benefit, Hillsborough Castle, Christmas 2007 crop.jpg|75px]] |- | 1999 | [[Ārsti bez robežām]] | {{SUI}} | "Atzīstot organizācijas celmlaužu humāno darbu vairākos kontinentos".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1999/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1999 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Msf logo.gif|75px]] |- | 2000 | [[Kims Tedžuns]]<br />(1925—2009) | {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]] | "Par darbu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] un miera veicināšanu, īpaši ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2000/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2000 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Kim Dae-jung (Cropped).png|75px]] |} === 2001—2010 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan="2" | 2001 | [[ANO]] | ANO | rowspan="2" | "Par darbu labāk organizētas un mierīgākas pasaules labā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2001/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2001 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the United Nations.svg|75px]] |- | [[Kofi Annans]]<br /> (dz. 1938) | {{flaga|Gana}} [[Gana]] | [[Attēls:Kofi Annan4 2007 04 20.jpg|75px|Kofi Annan, Photo: Harry Wad]] |- | 2002 | [[Džimijs Kārters]]<br /> (dz. 1924) | {{USA}} | "Par viņa nenogurstošajām pūlēm šajā desmitgadē, lai rastu miermīlīgus risinājumus starptautiskajos konfliktus, veicinot demokrātiju un cilvēktiesības, kā arī lai veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2002/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2002 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Jimmy Carter.jpg|75px]] |- | 2003 | [[Širina Ebādi]]<br /> (dz. 1947) | {{IRN}} | "Par viņas centieniem demokrātijā un cilvēktiesību jomā. Viņas darbība ir īpaši vērsta uz cīņu par sieviešu un bērnu tiesībām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2003/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2003 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Ebadi.jpg|75px]] |- | 2004 | [[Vangari Maatai]]<br />(1940—2011) | {{KEN}} | "Par viņas ieguldījumu demokrātijas un miera ilgtspējīgā attīstībā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2004/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2004 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Wangari Maathai portrait by Martin Rowe.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 2005 | [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]] | [[ANO]] | rowspan="2" | "Par centieniem novērst to, ka kodolieroči tiek izmantoti militārajiem mērķiem, un nodrošināt to, ka kodolenerģiju izmanto tikai miermīlīgiem mērķiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2005/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2005 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Flag of IAEA.svg|75px]] |- | [[Mohameds El Barādeī]]<br /> (dz. 1942) | {{EGY}} | [[Attēls:Mohamed ElBaradei.jpg|75px]] |- | rowspan="2" | 2006 | [[Muhammads Junuss]]<br /> (dz. 1940) | rowspan="2" | {{BAN}} | rowspan="2" | "Par ekonomisko un sociālo iespēju attīstīšanu nabadzīgajiem, it īpaši sievietēm, ar savu darbu mikrokredītu jomā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2006/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2006 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Grameen Yunus Dec 04.jpg|75px]] |- | ''[[Grameen Bank]]'' | [[Attēls:Peace symbol (bold).svg|75px]] |- | rowspan="2" | 2007 | [[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]] | [[ANO]] | rowspan="2" |"Par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par klimata pārmaiņām, ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2007/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2007 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Flag of the World Meteorological Organization.svg|75px]] |- | [[Els Gors]]<br /> (dz. 1948) | {{USA}} | [[Attēls:Al Gore.jpg|75px]] |- | 2008 | [[Marti Ahtisāri]]<br /> (dz. 1937) | {{FIN}} | "Par centieniem risināt starptautiskus konfliktus vairāk nekā trīs desmitgades".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2008/ |title= The Nobel Peace Prize 2008 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-10-10}}</ref> | [[Attēls:Martti Ahtisaari.jpg|75px]] |- | 2009 | [[Baraks Obama]]<br /> (dz. 1961) | {{USA}} | "Par viņa centieniem stiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp tautām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2009/press.html |title= The Nobel Peace Prize 2009 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2009-10-09}}</ref> | [[Attēls:Official portrait of Barack Obama.jpg|75px]] |- | 2010 | [[Liu Sjaobo]]<br /> (dz. 1955) | {{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]] | "Par ilgu un nevardarbīgu cīņu par cilvēktiesībām Ķīnā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2010/press.html |title=The Nobel Peace Prize 2010 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2010-10-08 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131104232549/http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2010/press.html |archivedate=2013-11-04 }}</ref> | |} === 2011—2020 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan="3" | 2011 | [[Elēna Džonsone Sirlīfa]]<br />(dz. 1938) | rowspan="2" | {{flaga|Libērija}} [[Libērija]] | rowspan="3" | "Par nevardarbīgo cīņu par sieviešu drošību un par sieviešu tiesībām pilnā mērā piedalīties miera veidošanas darbā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2011/press.html |title=The Nobel Peace Prize 2011 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-07}}</ref> | [[Attēls:Ellen Johnson-Sirleaf, April 2010.jpg|75px]] |- | [[Leimaha Gbovī]]<br />(dz. 1972) | [[Attēls:Leymah-gbowee-at-emu-press-conference.jpg|75px]] |- | [[Tevekula Kermāna]]<br />(dz. 1979) | {{YEM}} | [[Attēls:Tawakkul Karman (2011).jpg|75px]] |- | 2012 | [[Eiropas Savienība]] | [[Eiropa]] | "Par 60 gadu ilgu darbību, kas veicina miera un saskaņas attīstību, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu Eiropā".<ref name="nobel-2012">{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 2012|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2012/|publisher=Nobel Foundation|accessdate=12 October 2012}}</ref> | [[Attēls:Flag of Europe.svg|75px]] |- | 2013 | [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] | Starptautiska | "Par plašajiem centieniem mazināt ķīmisko ieroču izmantošanu".<ref name="nobel-2013">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2013/press.pdf |title=The Nobel Peace Prize 2013 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2013-10-11}}</ref> | [[Attēls:OPCW-Logo.svg|75px]] |- | rowspan="2" | 2014 | [[Malāla Jūsafzaja]]<br />(dz. 1997) | {{PAK}} | rowspan="2" | "Par cīņu pret bērnu un jauniešu apspiešanu un par bērnu tiesībām uz izglītību".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2014/yousafzay-facts.html |title=The Nobel Peace Prize 2014 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2014-10-10}}</ref> | [[Attēls:Malala Yousafzai at Girl Summit 2014.jpg|75px]] |- | [[Kailašs Satjarti]]<br />(dz. 1954) | {{IND}} | [[Attēls:Kailash Satyarthi.jpg|75px]] |- | 2015 | [[Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets]] | {{TUN}} | "Par tā izšķirošo ieguldījumu plurālistiskas [[demokrātija]]s veidošanā pēc 2011.gada revolūcijas"<ref name="nobel-2015">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2015/press.html|title=The Nobel Peace Prize 2015 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2015-10-09}}</ref> | [[Attēls:Tunisian national dialogue (October 2012).jpg|75px]] |- | 2016 | [[Huans Manuels Santoss]]<br />(dz. 1951) | {{COL}} | "Par apņēmīgajiem centieniem izbeigt vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru valstī"<ref name="nobel-2016">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2016/press.html|title=The Nobel Peace Prize 2016 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=17 December 2016}}</ref> | [[Attēls:Juan Manuel Santos and Lula (cropped).jpg|75px]] |- | 2017 | [[Starptautiskā kodolieroču likvidēšanas kampaņa]] | {{SUI}} | "Par tās darbu, pievēršot uzmanību kodolieroču pielietošanas katastrofālajām humānajām sekām, un centieniem panākt šādu ieroču aizliegšanu ar līgumu"<ref name="nobel-2017">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2017/press.html|title=The Nobel Peace Prize 2017 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=23 December 2017}}</ref> | |- |rowspan="2" | 2018 |[[Denis Mukwege|Deni Mukvege]] (dz. 1955) |{{COD}} |rowspan="2" | "Par viņu centieniem izbeigt seksuālās vardarbības izmantošanu kā kara un bruņota konflikta ieroci"<ref name="nobel-2018">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2018/summary/|title=The Nobel Peace Prize 2018|publisher=Nobel Foundation|accessdate=20 December 2019}}</ref> |[[Attēls:Denis_Mukwege_par_Claude_Truong-Ngoc_novembre_2014.jpg|75px]] |- |[[Nadija Murada]] (dz. 1993) |{{IRQ}} |[[Attēls:Nadia_Murad_in_Washington_-_2018_(42733243785)_(cropped).jpg|75px]] |- |2019 |[[Abiy Ahmed|Abijs Ahmeds]]<br />(dz. 1976) |{{ETH}} |"Par par viņa centieniem panākt mieru un starptautisko sadarbību un jo īpaši par viņa izlēmīgo iniciatīvu atrisināt robežkonfliktu ar kaimiņvalsti [[Eritreja|Eritreju]]"<ref name="nobel-2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2019/summary/|title=The Nobel Peace Prize 2019|publisher=Nobel Foundation|accessdate=20 December 2019}}</ref> |[[Attēls:Abiy Ahmed during state visit of Reuven Rivlin to Ethiopia, May 2018.jpg|75px]] |- |2020 |[[Pasaules Pārtikas programma]]<br />(dibināta 1961) |[[ANO]] |"par centieniem apkarot badu, par ieguldījumu miera apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajās teritorijās un par virzošo spēku, lai novērstu bada kā kara un konflikta ieroci izmantošanu"<ref name="nobel-2020">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2020/summary/|title=The Nobel Peace Prize 2020|publisher=Nobel Foundation|accessdate=8 December 2020}}</ref> |[[Attēls:World Food Programme Logo Simple.svg|75px]] |} === 2021—pašlaik === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- |rowspan="2" | 2021 |[[Dmitrijs Muratovs]] (dz. 1961) |{{RUS}} |rowspan="2" | "Par viņu centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir demokrātijas un ilgstoša miera priekšnosacījums"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2021/summary/|title=The Nobel Peace Prize 2021|publisher=Nobel Foundation|accessdate=31 October 2021}}</ref> |[[Attēls:Dmitry Muratov Four Freedoms Award 2010.jpg|75px]] |- |[[Marija Resa]] (dz. 1963) |{{PHI}} |[[Attēls:Maria Ressa.jpg|75px]] |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{Nobela prēmija}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti| ]] fnvequrb75gmo6d4vrrmzq7k813mv90 0 244745 3675154 3612853 2022-08-24T15:33:07Z Pirags 3757 /* Izglītības programmas */ atj wikitext text/x-wiki {{Infobox school | name = Rīgas 13. vidusskola | logo = | seal_image = | image = Rīgas 13.vidusskola.jpg | image size = | caption = | location = [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 25, [[Rīga]] , {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 20 | longEW = E | established = 1951 | headmaster = Liveta Sprūde-Kalme | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 710 (2021) | language = krievu, latviešu | revenue = | homepage = {{url|http://www.r13vsk.lv}} }} '''Rīgas 13. vidusskola''' ir [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldības]] dibināta vispārizglītojošā mācību iestāde, kas atrodas [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielā]] 25, [[Rīga]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]]. Skola īsteno 4 pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas: pamatizglītības mazākumtautību programmu, pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmu (matemātika), vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programmu, kā arī vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmu (matemātika, datori, svešvalodas). == Vēsture == Skolas ēku projektēja arhitekts [[Alfrēds Pūpols]], viņu konsultēja arhitekts [[Aleksandrs Birzenieks]], bet celtniecības darbus vadīja inženieris celtnieks A. Sorokins. Rīgas 13. vidusskola darbību uzsāka 1951. gada 1. septembrī. No 1957. līdz 1964. gadam tās nosaukums bija '''Rīgas 13. darba politehniskā skola'''. Rīgas 13. vidusskolu vadījuši šādi direktori:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.school13.lv/index.php/lv/par-skolu/48-par-skolu/skolas-vsture/37-rgas-13-vidusskolas-vsture |title=Rīgas 13. vidusskolas vēsture |access-date={{dat|2014|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141018004622/http://www.school13.lv/index.php/lv/par-skolu/48-par-skolu/skolas-vsture/37-rgas-13-vidusskolas-vsture }}</ref> # N. Gendriks (1951. – 1958.) # N. Liksašina (1958. – 1962.) # J. Celova (1962. – 1970.) # M. Kurašova (1970. – 1979.) # N. Dņeprovska (1979. – 1983.) # I. Freidenfelds (1983. – 1984.) # L. Krutikova (1984.- 2020) #L.Sprūde-Kalme (no 2020.) ==Izglītības programmas== Skola īsteno šādas izglītības programmas:<ref>[http://dati.e-skola.lv/Iestade/R13VS Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD)]</ref> * Pamatizglītības mazākumtautību programma; * Pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika); * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma; * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika, datori, svešvalodas); Skola apvieno mazākumtautību pamatizglītības programmu ar izglītības programmu, kurā papildus iekļauj nepieciešamo saturu etniskās kultūras apguvei un integrācijai Latvijas sabiedrībā. Skolā var apgūt 5 valodas: [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], [[Krievu valoda|krievu valodu]], [[Angļu valoda|angļu valodu]], [[Franču valoda|franču valodu]] un [[Vācu valoda|vācu valodu]]. Skola īsteno vairākas interešu izglītības programmas: angļu, franču un vācu valodas fakultatīvās nodarbības, skolas vēstures pulciņš "[[Frīdrihs Briedis|Pulkveža Fr. Brieža muzejs]]" u.c. == Atsauces == {{atsauces}} {{Izglītība-aizmetnis}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] amu15mgxiuq2m1bg7c8psyy76hv8sbv 3675155 3675154 2022-08-24T15:33:58Z Pirags 3757 dublējas wikitext text/x-wiki {{Infobox school | name = Rīgas 13. vidusskola | logo = | seal_image = | image = Rīgas 13.vidusskola.jpg | image size = | caption = | location = [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 25, [[Rīga]] , {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 20 | longEW = E | established = 1951 | headmaster = Liveta Sprūde-Kalme | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 710 (2021) | language = krievu, latviešu | revenue = | homepage = {{url|http://www.r13vsk.lv}} }} '''Rīgas 13. vidusskola''' ir [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldības]] dibināta vispārizglītojošā mācību iestāde, kas atrodas [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielā]] 25, [[Rīga]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]]. Skola īsteno 4 pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. == Vēsture == Skolas ēku projektēja arhitekts [[Alfrēds Pūpols]], viņu konsultēja arhitekts [[Aleksandrs Birzenieks]], bet celtniecības darbus vadīja inženieris celtnieks A. Sorokins. Rīgas 13. vidusskola darbību uzsāka 1951. gada 1. septembrī. No 1957. līdz 1964. gadam tās nosaukums bija '''Rīgas 13. darba politehniskā skola'''. Rīgas 13. vidusskolu vadījuši šādi direktori:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.school13.lv/index.php/lv/par-skolu/48-par-skolu/skolas-vsture/37-rgas-13-vidusskolas-vsture |title=Rīgas 13. vidusskolas vēsture |access-date={{dat|2014|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141018004622/http://www.school13.lv/index.php/lv/par-skolu/48-par-skolu/skolas-vsture/37-rgas-13-vidusskolas-vsture }}</ref> # N. Gendriks (1951. – 1958.) # N. Liksašina (1958. – 1962.) # J. Celova (1962. – 1970.) # M. Kurašova (1970. – 1979.) # N. Dņeprovska (1979. – 1983.) # I. Freidenfelds (1983. – 1984.) # L. Krutikova (1984.- 2020) #L.Sprūde-Kalme (no 2020.) ==Izglītības programmas== Skola īsteno šādas izglītības programmas:<ref>[http://dati.e-skola.lv/Iestade/R13VS Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD)]</ref> * Pamatizglītības mazākumtautību programma; * Pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika); * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma; * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika, datori, svešvalodas); Skola apvieno mazākumtautību pamatizglītības programmu ar izglītības programmu, kurā papildus iekļauj nepieciešamo saturu etniskās kultūras apguvei un integrācijai Latvijas sabiedrībā. Skolā var apgūt 5 valodas: [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], [[Krievu valoda|krievu valodu]], [[Angļu valoda|angļu valodu]], [[Franču valoda|franču valodu]] un [[Vācu valoda|vācu valodu]]. Skola īsteno vairākas interešu izglītības programmas: angļu, franču un vācu valodas fakultatīvās nodarbības, skolas vēstures pulciņš "[[Frīdrihs Briedis|Pulkveža Fr. Brieža muzejs]]" u.c. == Atsauces == {{atsauces}} {{Izglītība-aizmetnis}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] pa2nxf7s9861hv1ta0lc40ynv78fdmf 3675156 3675155 2022-08-24T15:34:53Z Pirags 3757 /* Izglītības programmas */ wikitext text/x-wiki {{Infobox school | name = Rīgas 13. vidusskola | logo = | seal_image = | image = Rīgas 13.vidusskola.jpg | image size = | caption = | location = [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 25, [[Rīga]] , {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 20 | longEW = E | established = 1951 | headmaster = Liveta Sprūde-Kalme | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 710 (2021) | language = krievu, latviešu | revenue = | homepage = {{url|http://www.r13vsk.lv}} }} '''Rīgas 13. vidusskola''' ir [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldības]] dibināta vispārizglītojošā mācību iestāde, kas atrodas [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielā]] 25, [[Rīga]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]]. Skola īsteno 4 pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. == Vēsture == Skolas ēku projektēja arhitekts [[Alfrēds Pūpols]], viņu konsultēja arhitekts [[Aleksandrs Birzenieks]], bet celtniecības darbus vadīja inženieris celtnieks A. Sorokins. Rīgas 13. vidusskola darbību uzsāka 1951. gada 1. septembrī. No 1957. līdz 1964. gadam tās nosaukums bija '''Rīgas 13. darba politehniskā skola'''. Rīgas 13. vidusskolu vadījuši šādi direktori:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.school13.lv/index.php/lv/par-skolu/48-par-skolu/skolas-vsture/37-rgas-13-vidusskolas-vsture |title=Rīgas 13. vidusskolas vēsture |access-date={{dat|2014|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141018004622/http://www.school13.lv/index.php/lv/par-skolu/48-par-skolu/skolas-vsture/37-rgas-13-vidusskolas-vsture }}</ref> # N. Gendriks (1951. – 1958.) # N. Liksašina (1958. – 1962.) # J. Celova (1962. – 1970.) # M. Kurašova (1970. – 1979.) # N. Dņeprovska (1979. – 1983.) # I. Freidenfelds (1983. – 1984.) # L. Krutikova (1984.- 2020) #L.Sprūde-Kalme (no 2020.) ==Izglītības programmas== Skola īsteno šādas izglītības programmas:<ref>[http://dati.e-skola.lv/Iestade/R13VS Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD)]</ref> * Pamatizglītības mazākumtautību programma; * Pamatizglītības mazākumtautību matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika); * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma; * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika, datori, svešvalodas); Skola apvieno mazākumtautību pamatizglītības programmu ar izglītības programmu, kurā papildus iekļauj nepieciešamo saturu etniskās kultūras apguvei un integrācijai Latvijas sabiedrībā. Skolā var apgūt 5 valodas: [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], [[Krievu valoda|krievu valodu]], [[Angļu valoda|angļu valodu]], [[Franču valoda|franču valodu]] un [[Vācu valoda|vācu valodu]]. Skola īsteno vairākas interešu izglītības programmas: angļu, franču un vācu valodas fakultatīvās nodarbības, skolas vēstures pulciņš "[[Frīdrihs Briedis|Pulkveža Fr. Brieža muzejs]]" u.c. == Atsauces == {{atsauces}} {{Izglītība-aizmetnis}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 1di5n0nmip71wy9znn3dwj8jhf7pk9d 0 247993 3675142 3563496 2022-08-24T14:37:32Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Vārsbergs | attēls = Varsbergs Janis.PNG | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Tautas padome]]s | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums2 = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1922|11|7|N|bez}} <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1879|5|5}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Praulienas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = {{mdv|1961|2|23|1879|5|5}} | mir_vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Latviešu zemnieku savienība]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Jūlija Vārsberga (dzimusi Eizenberga) | bērni = | profesija = agronoms | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jānis Vārsbergs''' (1879-1961) bija latviešu agronoms, speciālists augkopībā, pļavu un ganību kopšanā. [[Tautas padome]]s (1918) un [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] (1920) deputāts. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1879. gada 5. maijā [[Praulienas pagasts|Praulienas pagastā]] Drikājos lauksaimnieku Jēkaba un Līzes (dzim. Tursas) Vārsbergu ģimenē. Mācījās Praulienas pagasta skolā, [[Ļaudona]]s draudzes skolā, [[Jēkabpils]] pilsētas skolā, [[Millera reālskola|Kārļa Millera (Zariņa) vadītajā Cēsu privātskolā]] un [[Jelgava]]s reālskolā (1896–1901). Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] Lauksaimniecības nodaļā (1903-1908), iestājās studentu korporācijā „[[Talavija]]”. 1910. gada sākumā papildinājās pļavkopībā un purvkultūrā Vīnē, Admontā (Austroungārijā), Brēmenē, Minhenē, Bernavā (Vācijā) un Jončepingā (Zviedrijā). Pēc tam strādāja Petrozavodskā Oloņecas guberņā. Pēc tam Vārsbergs atgriezās Rīgā, kur vadīja Zemes kultūras biroju. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā viņš pārcēlās uz Cēsīm, kur vadīja Bēgļu apgādāšanas biroju un organizēja siena iepirkšanu armijas vajadzībām. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada martā–aprīlī piedalījās [[Latviešu zemnieku savienība]]s veidošanā, bija tās pirmais sekretārs, arī laikraksta „[[Brīvā Zeme]]” redaktors. 1918. gadā vadīja [[Priekuļu muiža]]s saimniecību, piedalījās [[Tautas padome]]s dibināšanas sanāksmē 1918. gada 17. novembrī, bija Finanšu un budžeta komisijas priekšsēdētājs, darbojās arī Izglītības komisijā. 1919. gada 5. septembrī Latvijas izglītības ministrs Jāni Vārsbergu apstiprināja par [[Latvijas Augstskola]]s Lauksaimniecības fakultātes mācībspēku, tad par docentu (1920) un Augkopības katedras vadītāju. 1920. gadā J. Vārsbergu ievēlēja [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]]. Bija Lauksaimniecības fakultātes dekāns (1926-1928), Vecauces izmēģinājumu un praktisko darbu saimniecības vadītājs. 1932. gada 26. maijā viņš aizstāvēja doktora disertāciju „Zāļāju augu sabiedrības – augu ārējo augšanas apstākļu veidojums” un tika ievēlēts par profesoru. Kad 1939. gadā izveidoja Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju (JLA), tika ievēlēts par akadēmijas padomes un valdes sekretāru. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada rudenī viņu atlaida no darba. Uzrakstīja manuskriptu “Seno latviešu laika pareģošana”, kurā apkopoja un aprakstīja dažādus ticējumus par laika apstākļiem, izmantojot profesora [[Pēteris Šmits|Pētera Šmita]] un Latviešu folkloras krātuves materiālus. Viņa dēlu [[Ivars Vārsbergs|Ivaru Vārsbergu]] (1913–1941) 1941. gada 15. aprīlī arestēja par piederību pretpadomju grupai “Latviešu tautas apvienība” un piesprieda nāvessodu. Otrā pasaules kara beigās J. Vārsbergs 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur bija līdzstrādnieks Valsts sēklu kontroles stacijā (1945–1950). Pēc pensionēšanās publicēja rakstu “Seno latviešu zemkopība”, lasīja lekcijas Stokholmas Universitātes Baltijas institūtā, bija Stokholmas latviešu draudzes priekšnieks, Stokholmas Zemnieku kluba priekšsēdis, iesaistījās latviešu akadēmisko mācībspēku un agronomu kopās.<ref>Indulis Zvirgzdiņš. LU Lauksaimniecības fakultātes profesors Jānis Vārsbergs (1879–1961). Latvijas Universitātes raksti. 2008, 738. sēj.: Zinātņu vēsture un muzejniecība 139.–145. lpp.</ref> 1953. gadā viņu ievēlēja Zviedrijas Latviešu centrālajā padomē. Jānis Vārsbergs miris 1961. gada 23. februārī Stokholmā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Varsbergs, Jānis}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1961. gadā mirušie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latviešu zinātnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] etq7mg2u8wtvkm4uet118lufvri9mbb 0 252846 3675392 3666109 2022-08-25T06:03:50Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrība).jpg|thumb|300px|Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrības nams, 1782.-1863.), kurā darbojās [[Rihards Vāgners]]]] [[Attēls:Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gs.jpg|thumb|300px|Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gs]] [[Attēls:National Opera House Riga.jpg|thumb|300px|Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā]] '''Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātris''', dibināts kā '''Rīgas pilsētas teātris''' ({{val|de|Rigaer Stadttheater}}), bija 1782. gadā dibinātais senākais [[Rīga]]s pilsētas teātris. Repertuārā bija arī [[opera]]s izrādes un koncerti. No 1837. gada līdz 1839. gadam teātrī strādāja komponists [[Rihards Vāgners]], koncertēja [[Ferencs Lists]] (1842), [[Klāra Vīka-Šūmane]] (1844), [[Antons Rubinšteins]] (1844) un [[Ektors Berliozs]] (1847). Tagad kādreizējās Muses biedrības nams Riharda Vāgnera ielā 4 ir pārbūvēts, bet Rīgas 1. pilsētas vācu teātra jaunajā ēkā no 1919. gada darbojas [[Latvijas Nacionālā opera]]. == Vēsture == {{galvenais|Muses nams}} Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc [[Hāberlands|Hāberlanda]] projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām, ko sauca arī par [[Muses nams|Muses namu]]. Tā direktors [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo [[simfoniskais orķestris|simfonisko orķestri]]. Par koncertu un operu koncertmeistaru un diriģentu tika uzaicināts [[Konrāds Feige]], kurš iestudēja izrādes ne tikai Rīgā, bet arī Pēterburgā, [[Rēvele|Rēvelē]] un [[Tērbata|Tērbatā]]. Kad 1788. gadā Fītinghofs pārcēlās uz Pēterburgu, par Muses nama direktoru kļuva aktieris Meierers. [[1815]]. gadā Muses biedrība (''die Gesellschaft der Musse'') ēku atpirka no Fītinghofu ģimenes. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]]. 1860.-1863. gadā uzcēla jaunu Rīgas pilsētas teātra ēku ar gandrīz 2000 skatītāju vietām, kuru atklāja ar [[Frīdrihs Šillers|Frīdriha Šillera]] "Vallenšteina nometnes" un [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] "Fidelio" iestudējumiem. Ēka celta pēc arhitekta [[Ludvigs Bonštets|Ludviga Bonšteta]] (1822—1885) projekta kā helenizēta [[klasicisms|klasicisma]] stila celtne, 1882.-1887. gadā pēc pilsētas arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta ugunsgrēkā izdegušo ēku atjaunoja. Pirmā pasaules kara laikā teātri slēdza un kā Pilsētas Vācu teātris (''Deutsches Stadttheater'') savu darbību tas atsāka tikai pēc [[Rīgas operācija|vācu karaspēka ienākšanas Rīgā]] 1917. gadā. 1919. gada 23. janvārī ar [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Izglītības komisariāta mākslas departamenta vadītāja [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] rīkojumu uz Rīgas pilsētas vācu teātra ēku pārcēlās "Latvju operas" kolektīvs, 9. februārī "Latvju opera" tika pārdēvēta par "Padomju Latvijas operu". No 1919. gada maija līdz augustam Rīgas 1. pilsētas teātra ēkā atkal darbojās Vācu teātra trupa, pēc tam tajā atkal ievācās Latvju opera.<ref>Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932., 707. lpp.</ref> 1919. gada 23. septembrī Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē tika pieņemti "Noteikumi par nacionālo operu", bet 2. decembrī Latvijas Nacionālajā operā uzveda Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" izrādi, ko pieņemts svinēt kā Latvijas Nacionālās operas izveidošanas dienu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] to pārdēvēja par "Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātri", bet [[Ostlande|nacistiskās Vācijas okupācijas laikā]] (1941—1944) par "Rīgas operteātri", pēc tam atkal atjaunoja iepriekšējo nosaukumu. 1989. gada 24. aprīlī notika jau Latvijas Nacionālās operas 70 gadu jubilejas svinības un atgriešanās pie starpkaru periodā lietotā nosaukuma. == Teātra vadītāji un mākslinieciskie vadītāji == Zināms, ka pirmais Rīgas pilsētas teātra vadītājs 1782.-1788. gadā bija [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]]. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]], 1844.—1855. un 1859.—1862. gadā [[Johans Šrameks]] (''Schramek, Šrámek''),<ref>[http://www.biographien.ac.at/oebl/oebl_S/Schramek_Johann-Josef_1814_1874.xml ]</ref> 1863.-1865. gadā [[Ernsts Katenhūzens]] (''Catenhusen''), 1865.-1866. gadā [[Eduards Augusts Molnārs]] (''Molnar''), 1898.-1900. gadā [[Bruno Valters]]. == Literatūra == * Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.music.lv/opera/latviski/Vesture/op_vesture.htm Ieskats Latvijas Nacionālās operas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070602144700/http://www.music.lv/opera/latviski/Vesture/op_vesture.htm |date={{dat|2007|06|02||bez}} }} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Operteātri]] [[Kategorija:Teātri Rīgā]] r01so47jdnl3ur5etorrlwqpcdrsuf9 3675413 3675392 2022-08-25T07:17:32Z Pirags 3757 pārnesu uz jaunu lapu wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gs.jpg|thumb|300px|Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gs]] [[Attēls:National Opera House Riga.jpg|thumb|300px|Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā]] '''Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātris''', dibināts kā '''Rīgas pilsētas teātris''' ({{val|de|Rigaer Stadttheater}}), bija 1782. gadā dibinātais senākais [[Rīga]]s pilsētas teātris. Repertuārā bija arī [[opera]]s izrādes un koncerti. No 1837. gada līdz 1839. gadam teātrī strādāja komponists [[Rihards Vāgners]], koncertēja [[Ferencs Lists]] (1842), [[Klāra Vīka-Šūmane]] (1844), [[Antons Rubinšteins]] (1844) un [[Ektors Berliozs]] (1847). Tagad kādreizējās Muses biedrības nams Riharda Vāgnera ielā 4 ir pārbūvēts, bet Rīgas 1. pilsētas vācu teātra jaunajā ēkā no 1919. gada darbojas [[Latvijas Nacionālā opera]]. == Vēsture == {{galvenais|Muses nams}} Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc [[Hāberlands|Hāberlanda]] projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām, ko sauca arī par [[Muses nams|Muses namu]]. Tā direktors [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo [[simfoniskais orķestris|simfonisko orķestri]]. Par koncertu un operu koncertmeistaru un diriģentu tika uzaicināts [[Konrāds Feige]], kurš iestudēja izrādes ne tikai Rīgā, bet arī Pēterburgā, [[Rēvele|Rēvelē]] un [[Tērbata|Tērbatā]]. Kad 1788. gadā Fītinghofs pārcēlās uz Pēterburgu, par Muses nama direktoru kļuva aktieris Meierers. [[1815]]. gadā Muses biedrība (''die Gesellschaft der Musse'') ēku atpirka no Fītinghofu ģimenes. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]]. 1860.-1863. gadā uzcēla jaunu Rīgas pilsētas teātra ēku ar gandrīz 2000 skatītāju vietām, kuru atklāja ar [[Frīdrihs Šillers|Frīdriha Šillera]] "Vallenšteina nometnes" un [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] "Fidelio" iestudējumiem. Ēka celta pēc arhitekta [[Ludvigs Bonštets|Ludviga Bonšteta]] (1822—1885) projekta kā helenizēta [[klasicisms|klasicisma]] stila celtne, 1882.-1887. gadā pēc pilsētas arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta ugunsgrēkā izdegušo ēku atjaunoja. Pirmā pasaules kara laikā teātri slēdza un kā Pilsētas Vācu teātris (''Deutsches Stadttheater'') savu darbību tas atsāka tikai pēc [[Rīgas operācija|vācu karaspēka ienākšanas Rīgā]] 1917. gadā. 1919. gada 23. janvārī ar [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Izglītības komisariāta mākslas departamenta vadītāja [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] rīkojumu uz Rīgas pilsētas vācu teātra ēku pārcēlās "Latvju operas" kolektīvs, 9. februārī "Latvju opera" tika pārdēvēta par "Padomju Latvijas operu". No 1919. gada maija līdz augustam Rīgas 1. pilsētas teātra ēkā atkal darbojās Vācu teātra trupa, pēc tam tajā atkal ievācās Latvju opera.<ref>Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932., 707. lpp.</ref> 1919. gada 23. septembrī Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē tika pieņemti "Noteikumi par nacionālo operu", bet 2. decembrī Latvijas Nacionālajā operā uzveda Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" izrādi, ko pieņemts svinēt kā Latvijas Nacionālās operas izveidošanas dienu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] to pārdēvēja par "Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātri", bet [[Ostlande|nacistiskās Vācijas okupācijas laikā]] (1941—1944) par "Rīgas operteātri", pēc tam atkal atjaunoja iepriekšējo nosaukumu. 1989. gada 24. aprīlī notika jau Latvijas Nacionālās operas 70 gadu jubilejas svinības un atgriešanās pie starpkaru periodā lietotā nosaukuma. == Teātra vadītāji un mākslinieciskie vadītāji == Zināms, ka pirmais Rīgas pilsētas teātra vadītājs 1782.-1788. gadā bija [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]]. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]], 1844.—1855. un 1859.—1862. gadā [[Johans Šrameks]] (''Schramek, Šrámek''),<ref>[http://www.biographien.ac.at/oebl/oebl_S/Schramek_Johann-Josef_1814_1874.xml ]</ref> 1863.-1865. gadā [[Ernsts Katenhūzens]] (''Catenhusen''), 1865.-1866. gadā [[Eduards Augusts Molnārs]] (''Molnar''), 1898.-1900. gadā [[Bruno Valters]]. == Literatūra == * Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.music.lv/opera/latviski/Vesture/op_vesture.htm Ieskats Latvijas Nacionālās operas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070602144700/http://www.music.lv/opera/latviski/Vesture/op_vesture.htm |date={{dat|2007|06|02||bez}} }} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Operteātri]] [[Kategorija:Teātri Rīgā]] cb6ng6n9fak41riv2djqklp0vsxb9b9 0 256651 3675364 3471147 2022-08-25T02:00:36Z Kwamikagami 5467 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nobela_preemijas_medalja.jpg|thumbnail|200px|Nobela prēmijas medaļa.]] Šajā sarakstā ir uzskaitītas organizācijas, kas apbalvotas ar kādu no [[Nobela prēmija|Nobela prēmijām]] ({{val-sv|Nobelpriset}}, {{val-no|Nobelprisen}}). Ikgadējās starptautiskās balvas pasniedz kopš [[1901]]. gada — [[Nobela prēmija fizikā|fizikā]], [[Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā|fizioloģijā un medicīnā]], [[Nobela prēmija ķīmijā|ķīmijā]], [[Nobela prēmija literatūrā|literatūrā]] un [[Nobela miera prēmija|miera veicināšanā]]. Kopš [[1969]]. gada tiek pasniegta arī [[Nobela prēmija ekonomikā]] (Zviedrijas Riksbankas prēmija ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai). Nobela prēmijas tiek pasniegtas [[10. decembris|10. decembrī]] ([[Alfrēds Nobels|Alfrēda Nobela]] nāves dienā). Laikā no 1901. līdz 2020. gadam pavisam 962 laureātiem ir pasniegtas 603 Nobela prēmijas. 28 reizes Nobela prēmija piešķirta organizācijām.<ref name="facts">{{tīmekļa atsauce | title = Nobel Prize Facts | publisher = Nobel Foundation|url = http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/}}</ref> == Daži fakti == * Visas organizācijas, kas apbalvotas ar Nobela prēmiju, to ir saņēmušas nominācijā "[[Nobela miera prēmija|Miera veicināšana]]". * Pirmā organizācija, kas saņēma Nobela miera prēmiju, bija [[Starptautisko tiesību institūts]] (1904. gadā). * 1947. gadā Nobela miera prēmija tika pasniegta uzreiz 2 organizācijām — [[Draugu biedrības padome]]i un [[Amerikāņu draugu biedrības komiteja]]i. * Arī 1963. gadā Nobela miera prēmija tika pasniegta 2 organizācijām — [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]]i un [[Sarkanā pusmēness biedrība]]i. * Trīs reizes Nobela miera prēmija piešķirta [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]]i (1917, 1944, 1963. gadā), bet divas reizes — [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojam bēgļu jautājumos) (1954. un 1981. gadā).<ref name="facts" /> == Organizācijas == {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1904 | [[Starptautisko tiesību institūts]] | {{BEL}} | "par tās centieniem neoficiālajām iestādēm formulēt starptautiskās tiesību zinātnes vispārējos principus"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1904/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1904 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref>. | [[Attēls:Logo of Institut de Droit International.svg|75px]] |- | 1910 | [[Starptautiskais Miera birojs]] | {{SUI}} | "par miera saiknes attīstību un veidošanu dažādās pasaules valstīs"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1910/press.html |title=Award Ceremony Speech (1910) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1910/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1910 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:IPB logo.svg|75px]] |- | 1917 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | {{SUI}} | "par organizācijas milzīgo ieguldījumu, cenšoties aizsargāt [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] karagūstekņus visas pusēs, tostarp veidojot kontaktus ar savām ģimenēm, kas bija šķirtas"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1917/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1917 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref>. | [[Attēls:Emblem of the ICRC.svg|75px]] |- | 1938 | [[Nansena Starptautiskais bēgļu birojs]] | [[Tautu Savienība]] | "par savu darbu palīdzot bēgļiem"<ref>{{tīmekļa atsauce |first=Fredrik |last=Stang |authorlink=Fredrik Stang |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1938/press.html |title=Award Ceremony Speech (1938) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref>. | [[Attēls:Flag of the League of Nations (1939–1941).svg|75px]] |- | 1944 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | {{SUI}} | "par lielo darbu, ko tā veikusi cilvēces vārdā [[II Pasaules karš|II Pasaules kara]] laikā"<ref>{{tīmekļa atsauce |first=Gunnar |last=Jahn |authorlink=Gunnar Jahn |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1944/press.html |title=Award Ceremony Speech (1944) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref>. | [[Attēls:Emblem of the ICRC.svg|75px]] |- | rowspan="2" | 1947 | [[Draugu biedrības padome]] | {{GBR}} | rowspan="2" | "par labestību pret citiem un vēlmi viņiem palīdzēt"<ref>{{tīmekļa atsauce |first=Gunnar |last=Jahn |authorlink=Gunnar Jahn |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1947/press.html |title=Award Ceremony Speech (1947) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref>. | rowspan="2" | [[Attēls:Quaker star-T.svg|75px]] |- | [[Amerikāņu draugu biedrības komiteja]] | {{USA}} |- | 1954 | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) | [[ANO]] | "Starptautiskā palīdzības organizācija dibināta 1950. gadā un atrodas ANO paspārnē"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1954/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1954 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref>. | |- | rowspan="2" | 1963 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | rowspan="2" |{{SUI}} | rowspan="2" | "par savu darbu cilvēktiesību aizsardzībā šajā SSKK 100 gadu pastāvēšanas laikā"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1963/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1963 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref>. | [[Attēls:Emblem of the ICRC.svg|75px]] |- | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā pusmēness biedrības federācija|Sarkanā pusmēness biedrība]] | [[Attēls:Emblem of the IFRC.svg|75px]] |- | 1965 | [[UNICEF]] (Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds) | [[ANO]] | "Starptautiskā palīdzības organizācija"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1965/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1965 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref>. | |- | 1969 | [[Starptautiskā Darba organizācija]] | [[ANO]] | <ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1969/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1969 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Flag of ILO.svg|75px]] |- | 1977 | ''[[Amnesty International]]'' | {{GBR}} | "par ieslodzīto cilvēktiesību aizsardzību"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1978/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1978 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref>. | [[Attēls:Peace symbol (bold).svg|75px]] |- | 1981 | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) | [[ANO]] | "Starptautiskā palīdzības organizācija"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1981/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1981 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref>. | |- | 1985 | [[Starptautiskā ārstu organizācija atomkara novēršanai]] | {{USA}} | "par autoritatīvo informāciju, kas radīja izpratni par atomieroču sekām un katastrofu. Komiteja uzskata, ka tā veicina sabiedrības spiedienu pretestībā par atomieroču izplatīšanu un pielietošanu. Uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāpievērš veselībai un humānās palīdzības jautājumos"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1985/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1985 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref>. |[[Attēls:Peace symbol (bold).svg|75px]] |- | 1988 | [[ANO Miera glābšanas karaspēks]] | [[ANO]] | "par centieniem, kas ir devusi nozīmīgu ieguldījumu [[ANO]]"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1988/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1988 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1988/press.html |title=The Nobel Peace Prize 1988–Press release|accessdate=2008-11-28|date=1988-09-29|publisher=Nobel Foundation}}</ref>. | [[Attēls:Emblem of the United Nations.svg|75px]] |- | 1995 | [[Paguošas konference]] | {{CAN}} | "par centieniem samazināt kodolieroču ietekmi starptautiskajā politikā un ilgtermiņā izskaustu šādus ieročus"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1995/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1995 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref>. | [[Attēls:Peace symbol (bold).svg|75px]] |- | 1997 | [[Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai]] | {{SUI}} | "par savu darbu [[pretkājnieku mīna|pretkājnieku mīnu]] aizliegšanā"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1997/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1997 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref>. | |- | 1999 | [[Ārsti bez robežām]] | {{SUI}} | "atzīstot organizācijas celmlaužu humāno darbu vairākos kontinentos"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1999/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1999 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref>. | [[Attēls:Msf logo.gif|75px]] |- | 2001 | [[ANO]] | ANO | "par savu darbu labāk organizētas un mierīgākas pasaules dēļ"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2001/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2001 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref>. | [[Attēls:Emblem of the United Nations.svg|75px]] |- | 2005 | [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]] | [[ANO]] | "par centieniem novērst to ka kodolieroči tiek izmantoti militārajiem mērķiem, un nodrošināt to, ka kodolenerģiju izmanto tikai miermīlīgiem mērķiem"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2005/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2005 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref>. | [[Attēls:Flag of IAEA.svg|75px]] |- | 2006 | ''[[Grameen Bank]]'' | {{BAN}} | "lai attīstītu ekonomiskās un sociālās iespējas nabadzīgajiem, it īpaši sievietēm, ar savu darbu mikrokredītu jomā"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2006/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2006 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref>. | [[Attēls:Peace symbol (bold).svg|75px]] |- | 2007 | [[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]] | [[ANO]] | "par viņu centieniem izplatīt un vairot zināšanas par klimata pārmaiņām, ko izraisa cilvēka darbība, kā arī likt pamatus pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērst šādas izmaiņas"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2007/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2007 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref>. | [[Attēls:Flag of the World Meteorological Organization.svg|75px]] |- | 2012 | [[Eiropas Savienība]] | [[Eiropa]] | "par 60 gadu ilgu darbību, kas veicina miera un saskaņas attīstību, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu Eiropā"<ref name="nobel-2012">{{tīmekļa atsauce|title=The Nobel Peace Prize 2012|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2012/|publisher=Nobel Foundation|accessdate=12 October 2012}}</ref>. | [[Attēls:Flag of Europe.svg|75px]] |- | 2013 | [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] | Starptautiska | "par saviem plašajiem centieniem mazināt ķīmisko ieroču izmantošanu"<ref name="nobel-2013">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2013/press.pdf |title=The Nobel Peace Prize 2013 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2013-10-11}}</ref>. | [[Attēls:OPCW-Logo.svg|75px]] |- | 2015 | [[Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets]] | {{TUN}} | "par tā izšķirošo ieguldījumu plurālistiskas [[demokrātija]]s veidošanā pēc [[2011]].gada revolūcijas"<ref name="nobel-2015">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2015/press.html|title=The Nobel Peace Prize 2015 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2015-10-09}}</ref> | |- | 2017 | [[Starptautiskā kodolieroču likvidēšanas kampaņa]] | {{SUI}} | "par ar tās darbu, pievēršot uzmanību kodolieroču pielietošanas katastrofālajām humānajām sekām, un centieniem panākt šādu ieroču aizliegšanu ar līgumu"<ref name="nobel-2017">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2017/press.html|title=The Nobel Peace Prize 2017 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=23 December 2017}}</ref> | |- | 2020 | [[Pasaules Pārtikas programma]] | [[ANO]] | "par centieniem apkarot badu, par ieguldījumu miera apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajās teritorijās un par virzošo spēku, lai novērstu bada kā kara un konflikta ieroci izmantošanu"<ref name="nobel-2020">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2020/press.html|title=The Nobel Peace Prize 2020|publisher=Nobel Foundation|accessdate=8 December 2020}}{{Novecojusi saite}}</ref> | [[Attēls:World Food Programme Logo Simple.svg|75px]] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Nobela prēmija}} [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti| ]] ttrrj8kcacbhriqfvj2qppk1gu08gub 828 257391 3675405 3671103 2022-08-25T06:35:25Z Baisulis 11523 nosaukums.... Scribunto text/plain -- Load dependencies. local getArgs = require('Module:Arguments').getArgs local htmlBuilder = require( 'Module:HtmlBuilder' ) local makeNavbar = require( 'Module:Navbar' )._navbar local numToRoman = require( 'Module:Roman' ).main local numToArmenian = require( 'Module:Armenian' ).main -- Define constants. local lang = mw.language.getContentLanguage() local currentYear = tonumber( lang:formatDate( 'Y' ) ) -------------------------------------------------------------------- -- Helper functions -------------------------------------------------------------------- local function isInteger( num ) -- Checks if a value is an integer. If so, returns the value converted to a number. -- If not, returns false. num = tonumber( num ) if num and math.floor( num ) == num and num ~= math.huge then return num else return false end end local function BCToNum( s ) -- Converts strings of the format "n BC" to their corresponding -- numerical values. if type( s ) ~= 'string' then return nil end s = mw.ustring.match( mw.ustring.upper( s ), '^([1-9]%d*)%s*BC$' ) if not s then return nil end local num = tonumber( s ) num = ( num - 1 ) * -1 return num end local function numToBC( num ) -- For BC years, returns a string with the year name appended with " BC". -- Otherwise returns nil. num = isInteger( num ) if not num then return end if num <= 0 then return mw.ustring.format( '%d. gads p.m.ē.', 1 - num ) end end local function formatNegative(s) -- Replaces hyphens in a string with minus signs if the hyphen comes before a number. s = mw.ustring.gsub( s, '%-(%d)', '−%1' ) return s end -------------------------------------------------------------------- -- Calendar box class definition -------------------------------------------------------------------- local calendarBox = {} calendarBox.__index = calendarBox function calendarBox:new( init ) init = type( init ) == 'table' and init or {} local obj = {} local pagename = mw.title.getCurrentTitle().text -- Set the year. If the year is specified as an argument, use that. -- Otherwise, use the page name if it is valid. If the pagename isn't -- valid, use the current year. local yearNum = isInteger( init.year ) if yearNum then -- First, see if the year parameter is a number. self.year = yearNum else local yearBC = BCToNum( init.year ) if yearBC then -- Second, see if the year parameter is a "yyyy BC" string. self.year = yearBC else local pageNum = isInteger( pagename ) if pageNum then -- Third, see if the pagename is an integer. self.year = pageNum else local pageBC = BCToNum( pagename ) if pageBC then -- Fourth, see if the pagename is a "yyyy BC" string. self.year = pageBC else self.year = currentYear -- If none of the above apply, use the current year. end end end end -- Set year text values. self.BCYearName = numToBC( self.year ) if self.BCYearName then self.yearText = self.BCYearName else self.yearText = tostring( self.year ) end -- Set other fields. self.caption = self.yearText self.footnotes = init.footnotes self.navbar = init.navbar return setmetatable( obj, { __index = self }) end function calendarBox:setCaption( s ) -- Sets the calendar box caption. if type( s ) ~= 'string' or s == '' then return end self.caption = s end function calendarBox:addCalendar( obj ) -- Adds a calendar or a calendar group. if type( obj ) ~= 'table' and type( obj.new ) ~= 'function' then return end -- Exit if the object is invalid. self.calendars = self.calendars or {} table.insert( self.calendars, obj ) end -- Add an alias for adding calendar groups. The function is the same, but it might be confusing for users -- to have to use the name "addCalendar" for a calendar group. calendarBox.addCalendarGroup = calendarBox.addCalendar function calendarBox:export() -- Outputs the calendar box wikitext. local root = htmlBuilder.create( 'table' ) -- Export the calendar box headers. root .addClass( 'infobox' ) .addClass( 'vevent' ) .css( 'width', '18%' ) .tag( 'caption' ) .css( 'font-size', '115%' ) .tag( 'span' ) .css( 'font-weight', 'bold' ) .addClass( 'summary' ) .addClass( 'dtstart' ) .wikitext( self.caption ) -- Export the calendars and calendar groups. "calendar:export()" works for both kinds -- of objects. Some export functions can return nil, so we need to check for that. if type( self.calendars ) == 'table' then for i, calendar in ipairs( self.calendars ) do local calendarText = calendar:export() if type( calendarText ) == 'string' then root.wikitext( calendarText ) end end end -- Add footnotes. if type( self.footnotes ) == 'string' and self.footnotes ~= '' then root .tag( 'tr' ) .tag( 'td' ) .attr( 'colspan', '2' ) .wikitext( mw.ustring.format( '<small>%s</small>', self.footnotes ) ) end -- Add navbar. if type( self.navbar ) == 'string' and self.navbar ~= '' then root .tag( 'tr' ) .tag( 'td' ) .attr( 'colspan', '2' ) .css( 'text-align', 'center' ) .wikitext( makeNavbar{ self.navbar } ) end return tostring( root ) end -------------------------------------------------------------------- -- Calendar group class definition -------------------------------------------------------------------- -- Calendar groups are used to group different calendars together. -- Previously, the template did this by including a table row with -- no year value. By using objects we can do the same thing more -- semantically. local calendarGroup = {} calendarGroup.__index = calendarGroup function calendarGroup:new( init ) init = type( init ) == 'table' and init or {} local obj = {} -- Get the heading and throw an error if it is invalid. obj.heading = init.heading if type( obj.heading ) ~= 'string' then error( 'calendarGroup: no heading detected' ) end -- Set the metatable and return the object. self.__index = self return setmetatable( obj, { __index = self }) end function calendarGroup:addCalendar( calendar ) -- Adds a calendar object to the calendar group. self.calendars = self.calendars or {} if type( calendar ) == 'table' and type( calendar.getLink ) == 'function' then table.insert( self.calendars, calendar ) end end function calendarGroup:export() -- Exports the calendar group's wikitext. -- Indent and italicise each calendar's link if it exists. for i, calendar in ipairs( self.calendars ) do local link = calendar:getLink() if type( link ) == 'string' then self.calendars[ i ]:setRawLink( mw.ustring.format( "&nbsp;- ''%s''", link ) ) end end -- Create the heading row html and export the calendar objects. local ret = htmlBuilder.create() ret .tag( 'tr' ) .tag( 'td' ) .wikitext( self.heading ) .done() .tag( 'td' ) -- Use a blank tag to make the html look nice. .allDone() for i, calendar in ipairs( self.calendars ) do ret.wikitext( calendar:export() ) end return tostring( ret ) end -------------------------------------------------------------------- -- Calendar class definition -------------------------------------------------------------------- local calendar = {} calendar.__index = calendar calendar.type = 'calendar' function calendar:new() local obj = {} return setmetatable( obj, { __index = self }) end function calendar:setLink( link, display ) -- Sets the calendar's wikilink, with optional display text and italics. if type( link ) ~= 'string' or link == '' then return end display = type( display ) == 'string' and display ~= '' and display if display then self.link = mw.ustring.format( '[[%s|%s]]', link, display ) else self.link = mw.ustring.format( '[[%s]]', link ) end end function calendar:setRawLink( s ) -- Sets the calendar's wikilink as raw wikitext. if type( s ) ~= 'string' or s == '' then return end self.link = s end function calendar:getLink() -- Returns the calendar's link value. return self.link end function calendar:setYear( year ) -- Sets a single year. Can be passed either a string or a number. -- If passed as a number, it is formatted with minus signs instead of hyphens. -- If passed as a string, no minus-sign formatting occurs; this should be done in the individual calendar definitions. if type( year ) == 'number' then year = tostring( year ) self.year = formatNegative( year ) elseif type( year ) == 'string' then self.year = year end end function calendar:setYearRange( year1, year2 ) -- Sets a year range. Must be passed two numbers. if type( year1 ) == 'number' and type( year2 ) == 'number' then local year if year1 < 0 or year2 < 0 then -- Leave a gap for negative years to avoid having a minus sign and a dash right next to each other. year = mw.ustring.format( '%d — %d', year1, year2 ) year = formatNegative( year ) else year = mw.ustring.format( '%d—%d', year1, year2 ) end self.year = year end end function calendar:export() -- Outputs the calendar wikitext. -- Exit if no link has been specified. local link = self.link if type( link ) ~= 'string' or link == '' then return end -- If no year has been specified, set the year value to N/A. local year = self.year if type( year ) ~= 'string' or year == '' then year = "''N/A''" end -- Build the table row. local ret = htmlBuilder.create() ret .tag( 'tr' ) .tag( 'td' ) .wikitext( link ) .done() .tag( 'td' ) .wikitext( year ) .allDone() return tostring( ret ) end -------------------------------------------------------------------- -- Build the box -------------------------------------------------------------------- local function makeCalendarBox( args ) -- Initiate the box and get the year values. local init = args init.navbar = 'Gads citos kalendāros' local box = calendarBox:new( init ) local year = box.year local yearText = box.yearText -- Set the caption. box:setCaption( box.caption .. '. gads citos kalendāros' ) ---------------------------------------------------------------------- -- Gregorian calendar ---------------------------------------------------------------------- local gregorian = calendar:new() gregorian:setLink( 'Gregora kalendārs' ) -- Get the year link. local gregcal = args.gregcal if type( gregcal ) == 'string' and gregcal ~= '' then gregorian.yearLink = mw.ustring.format( '[[%s|%s]]', gregcal, yearText ) else gregorian.yearLink = yearText end -- Set the year. gregorian.romanYear = numToRoman{ year } if gregorian.romanYear then gregorian:setYear( mw.ustring.format( [[%s<br /><span style="font-family: serif;">''%s''</span>]], gregorian.yearLink, gregorian.romanYear ) ) else gregorian:setYear( gregorian.yearLink ) end box:addCalendar( gregorian ) ---------------------------------------------------------------------- -- Ab urbe condita ---------------------------------------------------------------------- local abUrbe = calendar:new() abUrbe:setLink( 'Ab urbe condita' ) abUrbe:setYear( year + 753 ) box:addCalendar( abUrbe ) ---------------------------------------------------------------------- -- Armenian calendar ---------------------------------------------------------------------- local armenian = calendar:new() armenian:setLink( 'Armēņu kalendārs' ) if year > 551 then local armenianYear = year - 551 armenian:setYear( mw.ustring.format( '%s<br />ԹՎ %s', armenianYear, numToArmenian( armenianYear ) ) ) end box:addCalendar( armenian ) ---------------------------------------------------------------------- -- Assyrian calendar ---------------------------------------------------------------------- local assyrian = calendar:new() assyrian:setLink( 'Asīriešu kalendārs' ) assyrian:setYear( year + 4750 ) box:addCalendar( assyrian ) ---------------------------------------------------------------------- -- Bahá'í calendar ---------------------------------------------------------------------- local bahai = calendar:new() bahai:setLink( "Bahāju kalendārs" ) bahai:setYearRange( year - 1844, year - 1843 ) box:addCalendar( bahai ) ---------------------------------------------------------------------- -- Bengali calendar ---------------------------------------------------------------------- local bengali = calendar:new() bengali:setLink( 'Bengāliešu kalendārs' ) bengali:setYear( year - 593 ) box:addCalendar( bengali ) ---------------------------------------------------------------------- -- Berber calendar ---------------------------------------------------------------------- local berber = calendar:new() berber:setLink( 'Berberu kalendārs' ) berber:setYear( year + 950 ) box:addCalendar( berber ) ---------------------------------------------------------------------- -- Buddhist calendar ---------------------------------------------------------------------- local buddhist = calendar:new() buddhist:setLink( 'Budistu kalendārs' ) buddhist:setYear( year + 544 ) box:addCalendar( buddhist ) ---------------------------------------------------------------------- -- Burmese calendar ---------------------------------------------------------------------- local burmese = calendar:new() burmese:setLink( 'Tradicionālais birmiešu kalendārs', 'Birmiešu kalendārs' ) burmese:setYear( year - 638 ) box:addCalendar( burmese ) ---------------------------------------------------------------------- -- Byzantine calendar ---------------------------------------------------------------------- local byzantine = calendar:new() byzantine:setLink( 'Bizantiešu kalendārs' ) byzantine:setYearRange( year + 5508, year + 5509 ) box:addCalendar( byzantine ) ---------------------------------------------------------------------- -- Chinese calendar ---------------------------------------------------------------------- local chinese = calendar:new() chinese:setLink( 'Ķīniešu kalendārs' ) -- Define the information for the "heavenly stems" and "earthly branches" year cycles. -- See [[Chinese calendar#Cycle of years]] for information. local heavenlyStems = { { '甲', 'Koka' }, -- 1 { '乙', 'Koka' }, -- 2 { '丙', 'Uguns' }, -- 3 { '丁', 'Uguns' }, -- 4 { '戊', 'Zemes' }, -- 5 { '己', 'Zemes' }, -- 6 { '庚', 'Metāla' }, -- 7 { '辛', 'Metāla' }, -- 8 { '壬', 'Ūdens' }, -- 9 { '癸', 'Ūdens' } -- 10 } local earthlyBranches = { { '子', '[[Žurka (zodiaks)|žurka]]' }, -- 1 { '丑', '[[Vērsis (zodiaks)|vērsis]]' }, -- 2 { '寅', '[[Tīģeris (zodiaks)|tīģeris]]' }, -- 3 { '卯', '[[Trusis (zodiaks)|trusis]]' }, -- 4 { '辰', '[[Drakons (zodiaks)|drakons]]' }, -- 5 { '巳', '[[Čūska (zodiaks)|čūska]]' }, -- 6 { '午', '[[Zirgs (zodiaks)|zirgs]]' }, -- 7 { '未', '[[Kaza (zodiaks)|kaza]]' }, -- 8 { '申', '[[Pērtiķis (zodiaks)|pērtiķis]]' }, -- 9 { '酉', '[[Gailis (zodiaks)|gailis]]' }, -- 10 { '戌', '[[Suns (zodiaks)|suns]]' }, -- 11 { '亥', '[[Cūka (zodiaks)|cūka]]' } -- 12 } -- Calculate the cycle numbers from the year. The first sexagenary year corresponds to the ''previous'' year's entry -- in [[Chinese calendar correspondence table]], as the Chinese New Year doesn't happen until Jan/Feb in -- Gregorian years. local sexagenaryYear1 = ( year - 4 ) % 60 local sexagenaryYear2 = ( year - 3 ) % 60 local heavenlyNum1 = sexagenaryYear1 % 10 local heavenlyNum2 = sexagenaryYear2 % 10 local earthlyNum1 = sexagenaryYear1 % 12 local earthlyNum2 = sexagenaryYear2 % 12 -- If the value is 0 increase it by one cycle so that we can use it with Lua arrays. if heavenlyNum1 == 0 then heavenlyNum1 = 10 end if heavenlyNum2 == 0 then heavenlyNum2 = 10 end if earthlyNum1 == 0 then earthlyNum1 = 12 end if earthlyNum2 == 0 then earthlyNum2 = 12 end -- Get the data tables for each permutation. local heavenlyTable1 = heavenlyStems[ heavenlyNum1 ] local heavenlyTable2 = heavenlyStems[ heavenlyNum2 ] local earthlyTable1 = earthlyBranches[ earthlyNum1 ] local earthlyTable2 = earthlyBranches[ earthlyNum2 ] -- Work out the continously-numbered year. (See [[Chinese calendar#Continuously numbered years]].) local year1 = year + 2696 local year2 = year + 2697 local year1Alt = year1 - 60 local year2Alt = year2 - 60 -- Format any negative numbers. year1 = formatNegative( tostring( year1 ) ) year2 = formatNegative( tostring( year2 ) ) year1Alt = formatNegative( tostring( year1Alt ) ) year2Alt = formatNegative( tostring( year2Alt ) ) -- Return all of that data in a (hopefully) reader-friendly format. chinese:setYear( mw.ustring.format( [=[%s%s年 <small>(%s&nbsp;%s)</small><br />%s vai %s<br />&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;''—&nbsp;līdz&nbsp;—''<br />%s%s年 <small>(%s&nbsp;%s)</small><br />%s vai %s]=], heavenlyTable1[ 1 ], earthlyTable1[ 1 ], heavenlyTable1[ 2 ], earthlyTable1[ 2 ], year1, year1Alt, heavenlyTable2[ 1 ], earthlyTable2[ 1 ], heavenlyTable2[ 2 ], earthlyTable2[ 2 ], year2, year2Alt ) ) box:addCalendar( chinese ) ---------------------------------------------------------------------- -- Coptic calendar ---------------------------------------------------------------------- local coptic = calendar:new() coptic:setLink( 'Koptu kalendārs' ) coptic:setYearRange( year - 284, year - 283 ) box:addCalendar( coptic ) ---------------------------------------------------------------------- -- Ethiopian calendar ---------------------------------------------------------------------- local ethiopian = calendar:new() ethiopian:setLink( 'Etiopu kalendārs' ) ethiopian:setYearRange( year - 8, year - 7 ) box:addCalendar( ethiopian ) ---------------------------------------------------------------------- -- Hebrew calendar ---------------------------------------------------------------------- local hebrew = calendar:new() hebrew:setLink( 'Ebreju kalendārs' ) hebrew:setYearRange( year + 3760, year + 3761 ) box:addCalendar( hebrew ) ---------------------------------------------------------------------- -- Hindu calendars ---------------------------------------------------------------------- local hindu = calendarGroup:new{ heading = '[[Hindu kalendārs|Hindu kalendāri]]' } -- Vikram Samvat local vikramSamvat = calendar:new() vikramSamvat:setLink( 'Vikram Samvat' ) vikramSamvat:setYearRange( year + 56, year + 57 ) hindu:addCalendar( vikramSamvat ) -- Shaka Samvat local shakaSamvat = calendar:new() shakaSamvat:setLink( 'Indijas nacionālais kalendārs', 'Shaka Samvat' ) if year - 76 > 0 then shakaSamvat:setYearRange( year - 78, year - 77 ) end hindu:addCalendar( shakaSamvat ) -- Kali Yuga local kaliYuga = calendar:new() kaliYuga:setLink( 'Kali Juga' ) -- use italics kaliYuga:setYearRange( year + 3101, year + 3102 ) hindu:addCalendar( kaliYuga ) box:addCalendarGroup( hindu ) ---------------------------------------------------------------------- -- Holocene calendar ---------------------------------------------------------------------- local holocene = calendar:new() holocene:setLink( 'Holocēna kalendārs' ) holocene:setYear( year + 10000 ) box:addCalendar( holocene ) ---------------------------------------------------------------------- -- Igbo calendar ---------------------------------------------------------------------- -- In the old template this was a calendar group with just one calendar; intentionally adding this as a single -- calendar here, as the previous behaviour looked like a mistake. local igbo = calendar:new() igbo:setLink( 'Igbo kalendārs' ) igbo:setYearRange( year - 1000, year - 999 ) box:addCalendar( igbo ) ---------------------------------------------------------------------- -- Iranian calendar ---------------------------------------------------------------------- local iranian = calendar:new() iranian:setLink( 'Irānas kalendārs' ) if year - 621 > 0 then iranian:setYearRange( year - 622, year - 621 ) else iranian:setYear( mw.ustring.format( '%d BP&nbsp;– %d BP', 622 - year, 621 - year ) ) end box:addCalendar( iranian ) ---------------------------------------------------------------------- -- Islamic calendar ---------------------------------------------------------------------- local islamic = calendar:new() islamic:setLink( 'Islāma kalendārs' ) local islamicMult = 1.030684 -- the factor to multiply by local islamicSub = 621.5643 -- the factor to subtract by if year - 621 > 0 then local year1 = math.floor( islamicMult * ( year - islamicSub ) ) local year2 = math.floor( islamicMult * ( year - islamicSub + 1 ) ) islamic:setYearRange( year1, year2 ) else local year1 = math.ceil( -islamicMult * ( year - islamicSub ) ) local year2 = math.ceil( -islamicMult * ( year - islamicSub + 1 ) ) islamic:setYear( mw.ustring.format( '%d BH&nbsp;– %d BH', year1, year2 ) ) end box:addCalendar( islamic ) ---------------------------------------------------------------------- -- Julian calendar ---------------------------------------------------------------------- local julian = calendar:new() julian:setLink( 'Jūlija kalendārs' ) julian.yearVals = { { 1901, 'Gregora kalendārs mīnus 13 dienas' }, { 1900, 'Gregora kalendārs mīnus 12 vai 13 dienas'}, { 1801, 'Gregora kalendārs mīnus 12 dienas' }, { 1800, 'Gregora kalendārs mīnus 11 vai 12 dienas' }, { 1701, 'Gregora kalendārs mīnus 11 dienas' }, { 1700, 'Gregora kalendārs mīnus 10 vai 11 dienas' }, { 1582, 'Gregora kalendārs mīnus 10 dienas' }, { -45, gregorian.year } } for i, t in ipairs( julian.yearVals ) do if year >= t[ 1 ] then julian:setYear( t[ 2 ] ) break end end box:addCalendar( julian ) ---------------------------------------------------------------------- -- Korean calendar ---------------------------------------------------------------------- local korean = calendar:new() korean:setLink( 'Korejas kalendārs' ) korean:setYear( year + 2333 ) box:addCalendar( korean ) ---------------------------------------------------------------------- -- Unix time ---------------------------------------------------------------------- local unix = calendar:new() local function getUnixTime( year ) if year < 1970 then return end local noError, unixTime = pcall( lang.formatDate, lang, 'U', '1 Jan ' .. tostring( year ) ) if not noError or noError and not unixTime then return end unixTime = tonumber( unixTime ) if unixTime and unixTime >= 0 then return unixTime end end unix.thisYear = getUnixTime( year ) unix.nextYear = getUnixTime( year + 1 ) if unix.thisYear and unix.nextYear then unix:setLink( 'UNIX laiks' ) unix:setYearRange( unix.thisYear, unix.nextYear - 1 ) end box:addCalendar( unix ) return box:export() end -------------------------------------------------------------------- -- Process arguments from #invoke -------------------------------------------------------------------- local p = {} function p.main( frame ) -- Process the arguments and pass them to the box-building function. local args = getArgs( frame ) return makeCalendarBox( args ) end return p c7vwhyn4938gphoukyyx0c0td9yjxyi 0 259287 3675487 3574697 2022-08-25T09:57:29Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki {{Infobox ethnic group |group = Leivi |image = [[Attēls:South Estonian language area.jpg|250px]] |caption = Dienvidigauņu valodas izplatība, leivi redzami Latvijas ziemeļaustrumos |population = |regions = {{Flag|Latvija}} |languages = [[igauņu valoda]], [[latviešu valoda]] |religions = [[luterānisms]] |related = citas [[Baltijas somi|Baltijas somu]] tautas }} '''Leivi''', arī '''Vidzemes igauņi''',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/727.pdf |title=Vēlreiz par potenciālajiem somugrismiem (pēc ''Latvijas vietvārdu vārdnīca. Pilaci–Pracapole'' materiāliem) |accessdate=2014-08-21 |author=Laimute Balode |publisher=Helsinku Universitāte, Slāvistikas un baltistikas katedra |quote=Šajā vietvārdu sējumā ir arī vairāki cilmes ziņā somugriski apdzīvotu vietu nosaukumi (oikonīmi) un mikrotoponīmi. Tie ir gan seni lībiešu cilmes vārdi, gan derivāti no Vidzemes igauņu (tā saucamo leivu) valodas, gan Igaunijas pierobežas aizguvumi.}}</ref> ({{val|et|leivud, Koiva maarahvas}} — 'Gaujas igauņi') līdzās [[Ludzas igauņi|luciem]] ir viena no divām izzudušām [[igauņu valoda]]s salām [[Latvija]]s teritorijā. Leivu pēcteči, kas vēl pratuši šo valodu (Kārlis Būmanis, Antons Boks, Artūrs Pētersons u.c.) bijuši atrodami vēl 20. gadsimta 60. gados [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagastā]].<ref name="Ilzene">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aluksne.lv/01_03_04_01.php |title=Ilzenes vēsture |accessdate=2014-08-21 |publisher=aluksne.lv |quote=Viena no versijām stāsta, ka lībieši no Kurzemes, glābdamies no mēra uz Ilzeni nākuši pa Gauju un pēc tam pa Melnupi. (..) Līvu (leivu) valoda kā valoda sāka izzust 20.gs. vidū, sakarā ar ražošanas attīstību. Vēl līdz pat 20.gs. 60-tajiem gadiem Ilzenē bijuši līvu pēcteči, kas pratuši šo valodu: Būmanis Kārlis, Boks Antons, Pētersons Artūrs u.c., bet viņu vecvecāki līdz 20.gs. 20-tajiem gadiem sarunājušies tikai līvu valodā. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305044245/http://www.aluksne.lv/01_03_04_01.php |archivedate=2016-03-05 }}</ref> == Izcelsme un nosaukuma etimoloģija == Saskaņā ar Mauno Koski, leivu nosaukums cēlies no vārda ''līvis'', kas ''ī'' > ''ei'' pārvirzes rezultātā pārtapis par ''leivis''. Izloksnes nosaukums ''leivu'' balstās uz daudzskaitļa ģenitīva formas latviešu valodā.<ref name="lvvk">Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu ('''2013'''), ''Lībieši: vēsture, valoda un kultūra'', Rīga: Līvõ Kultūr sidām, {{ISBN|978-9984-49-730-3}}</ref> Kaut arī latvieši kļūdaini saistījuši leivus ar [[līvi|lībieši]]em, leivu valodas sala [[Atzele|Atzelē]] (mūsdienās [[Gulbene]] un [[Alūksne]]) cēlusies no [[veriešu valoda|Veru izloksnēm]].<ref name="lvvk" /> Pēc citas versijas leivi ir Kurzemes lībieši, kas mūsdienu Alūksnes novadā nonākuši, glābdamies no [[mēris|mēra]].<ref name="Ilzene" /> == Leivu pētniecības vēsture == Pirmā reize, kad leivu tauta tika pieminēta rakstu darbā, bija 1782. gada [[Augusts Vilhelms Hūpels|Augusta Vilhema Hupela]] grāmatā. Hupels leivus dēvēja par igauņiem. Viņš nezināja neko par leivu izcelsmes vietu. Hupels minēja, ka leivi 1782. gadā bija vairāki tūkstoši. Hupels savā grāmatā nosauc arī vairākus ciemus, kuros dzīvoja leivi; tie bija [[Kalnamuiža]], [[Zeltiņi]], Alūksne, Trepene un [[Gaujiena]].<ref name=":0">Valter Niilus. 1935. Leivu rahvas. ''Eesti Kirjandus'', Nr. 8., 365.—381. lpp.</ref> 1841. gadā [[Haralds fon Brakels]] (''Harald von Brackel'') raksta par leiviem savā darbā. Brakels leivu tautu sauca par savādo somu cilti, bet nezināja teikt, vai tie ir lībieši vai igauņi. Brakels savā darbā nemaz neskāra noskaidrot, no kurienes leivi ir cēlušies. Viņš rakstīja, ka leivi ir igauņiem līdzīga tauta vai pat lībieši. Viņa piezīmēs ir atrodama interesanta piezīme par leivu tautu, norādot teritoriju, kur viņi dzīvoja: „Alūksnē un Gulbenē, Zeltiņos un Lejasciemā, Livonijas galējā pierobežā, kur tā saskaras ar [[Pleskavas guberņa|Pleskavas]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņu]]. Kur tā ir nosegta ar daudz mežiem un purviem, dzīvo savāda somu tauta, Latvijas iedzīvotāju vidū.”<ref name=":0" /> 1851. gadā [[Andress Jūhans Šēgrēns]] (''Andres Johan Sjögren'') publicēja pirmo nedaudz plašāku rakstu avīzē par leiviem. Šēgrēns veica līdz šim nopietnāko zinātnisko leivu izpēti. Savā rakstā viņš rakstīja īpašus faktus par leivu valodu. Viņš uzskatīja, ka leivi nav lībieši. Tomēr leivi nezināja daudz par savu izcelsmi, viņu paražas un valoda ir tuvākas igauņiem nekā lībiešiem. Šēgrēns raksta, ka Lejasciems, Alūksne, Ilzene, kā arī Kalnamuiža ir ciemi, kuros dzīvoja leivi. Šēgrēna darbā ir rakstīts, ka leivu kopumā ir apmēram 2600.<ref name=":0" /> 1869. gadā tika publicēts [[Ferdinands Johans Vīdemans|Ferdinanda Johana Vīdemana]] (''Ferdinand Johann Wiedemann'') raksts par leivu valodu. Viņš leivus sauca par igauņiem, jo uzskatīja, ka leivi ir daļa no igauņiem. Vīdemans rakstīja, ka leivu valoda nav lībiešu valoda vai dienvidigauņu valodas dialekts. Viņš ticēja, ka leivi varēja atceļot no [[Hargla]]s (''Hargla''), [[Meniste]]s (''Mõniste''), [[Karula]]s (''Karula'') un [[Roosa]]s (''Roosa''). Imigrēšana notika 1601. un 1602. gadā, kad Baltijā plosījās mēris, un vēlāk 1700. gadā, kad norisinājās Ziemeļu karš. Savā darbā Vīdemanis raksta, ka 1868. gadā leivu ir mazliet vairāk kā 2000.<ref name=":0" /> 1911. gadā somu valodnieks [[Heiki Ojansū]] (''Heikki Ojansuu'') bija pirmais no valodniekiem, kurš uzturējās pie leiviem ilgāku laiku. Ojansū leivus uzskatīja par daļu no igauņiem. Savā darbā viņš deva vispusīgu pārskatu par leivu tautu un tās paražām. Heiki Ojansū devās personīgi pie leivu valodas runātājiem uz Ilzeni un Kalnamuižu un Alsviķiem, toties nosaucot Lejasciemu par lībiešu ciemu. Pēc Ojansū ziņām, ir iespējas, ka leivu dzīvojamā teritorija bija vēl lielāka. Tomēr viņa darbā nav skaidrs leivu skaits, kā viņš pats ir minējis, ka vajadzētu būt vairāk, bet secina, ka daļa slēpjas.<ref name=":0" /> 1920. gada sākumā pirmais igauņu valodnieks, kurš devās pie leiviem, bija students [[Pauloprīts Volaine]] (''Paulopriit Voolaine''). Viņa darbā var atrast atsauces uz autoru darbiem, kas jau bija pētījuši leivu tautu, bet var arī atrast jaunu informāciju. Viņš leivus dēvē par Gaujas tautu. Volaine raksta, ka pēdējie leivu valodas pratēji dzīvoja galvenokārt Ilzenē. Volaine sniedz daudz un arī pretrunīgus datus par leivu izcelsmes vietu. Viņš raksta, ka 1927. gadā Ilzenē dzīvo 25 leivu valodas runātāji un 50 cilvēki, kuri šo valodu tikai saprot.<ref name=":0" /> Personīgi pie leiviem devās arī profesors [[Lauri Ketunens]] (''Lauri Kettunen''). Viņš kopā ar Pauloprītu Volaini devās un uzturējās pie leiviem ļoti neilgu laiku. Pētījumus viņš veica tikai pāris desmit stundās. Viņa darbā tiek pausta droša nostāja, ka leivu valoda nav līdzīga lībiešu valodai, bet ir igauņu valoda. Ketunens uzskata, ka tā ir dienvidigauņu kolonijā, kam varēja būt saskarsme ar lībiešiem.<ref name=":0" /> Arī [[Valters Nīluss]] (''Valter Niilus'') ir pētījis leivu tautu, viņu atrašanas vietas un valodu. Viņš savas ekspedīcijas laikā 1930. gados apmeklēja tādus ciemus kā Lejasciems, Dūre, Līves, Ilzene, Kalnamuiža, Alsviķi, Trapene un Zeltiņi. Šajos ciematos dzīvoja vai bija dzīvojuši leivi. 1930. gados Nīluss secināja, ka Ilzenē un tās apkārtnē bija 131 cilvēks, kas spēja sarunāties leivu valodā. Tieši Ilzene un tās muiža bija vieta, kurā visvairāk arī dzīvoja leivi. Lejasciemā, Ķibās, Andriņos, Dūrē, Līvēs un Alsviķos bija konstatēti diezgan daudz cilvēki, kas prata leivu valodu. Lejasciems un Dūre arī skaitās kā apdzīvotas vietas, kurās bija apmeties salīdzinoši liels leivu skaits. Nīluss raksta, ka vairāk uz Austrumu pusi situācija bija kļuvusi skumjāka. Kalnamuižā 1930. gadā vairs nebija palicis neviens cilvēks, kas sevi sauktu par leivu vai igauni un runātu leivu valodā. Zeltiņos, kas ir netālu no Ilzenes, trūka informācijas par leiviem šajā ciemā.<ref name=":0" /> Savas ekspedīcijas laikā Nīluss satika vairākus leivus un to ģimenes. Vieni no pēdējiem leiviem Ilzenē bija Kārļa Pētersona ģimene, sieva Alide un bērni Lilija un Artūrs. Kārlis un viņa ģimene runāja savā starpā runāja leivu valodā, bet paralēli lietoja arī latviešu valodu. Kārklupē dzīvoja Mihkela Boka sieva Jule, kura bija latviete, bet, kad apprecējās ar Mihkelu, iemācījās arī leivu valodu. Viņa leivu valodā runāja brīvi un mācēja noskaitīt vecās rūnu dziesmas. Viņiem arī bija mazmeitas, kas ļoti labi runāja leivu valodā. Arī šī ģimene paralēli runāja latviešu valodā bez problēmām. Kārlis Vecins, kas arī dzīvoja [[Kārklupe]]s ciemā, stāstīja, ka leivi esot nākuši no Zviedrijas, tā bija runājuši un stāstījuši vecie cilvēki. Vēl Nīluss noskaidrojis, ka leivs Pēteris Melets savas dzīves laikā bija dzīvojis trīs leivu ciemos — Ilzenē, Kalnamuižā un Lejasciemā. Toties Ivans Melets no Siveci ciema, satiekoties ar Valteru Nīlusu, stāstījis, ka daudzi ieradušies sen, sen atpakaļ, lielā kara laikā, kā trīs ''bēgļu grupas''. Viņi esot ieradušies no Lietuvas puses. Vieni esot apmetušies Ilzenes muižā, otri Lejasciemā Gaujas pusē un trešie ap Alsviķu ciemu. Aleksandrs Bumans, no tā paša ciema, kur dzīvoja I. Melets, atceras, ka leivi nākuši no Kurzemes, kur dzīvoja lībieši, kā arī no [[Gaujas senleja]]s. Kā arī Frits Petersons no Brūniņiem runāja, ka leivi nākuši no Kurzemes. Vēl viens leivs Julius Melets, stāstījis, ka leivi cēlušies Kurzemē un ieradušies Vidzemes Ziemeļos.<ref name=":0" /> == Leivu izloksne == Atsaucoties uz igauņu valodnieka [[Salmes Nigolas]] (''Salme Nigol'') grāmatu "Märkmeid matkalt Leivu keelesaarele", leivu izloksnei ir sava īpaša gramatiskā struktūra. Tomēr viņa saskata līdzības ar dažu desmitu kilometru attālumā sastopamo Harglas-Menistes (''Hargla-Mõniste'') izloksni. Nigola uzsver, ka neatkarīgi no tā, ka ziņas par leivu dialekta morfoloģiskajām un citām pazīmēm ir niecīgas, leivu dialektā ir sastopami daudz latviešu valodas aizguvumi; piemēram, nâne ᵘom slima ‘naine on haige’ (sieviete ir slima) un bagata mîž ‘rikas mees’ (bagāts vīrietis).<ref>Salme Nigol. 1955. Märkmeid matkalt Leivu keelesaarele. ''Emakeele Seltsi aastaraamat'' I. 149.-150. lpp.</ref> Leivu izloksnes izrunas īpatnības: * Ja īsais patskanis ir zilbes sākumā, tad tas tiek izrunāts kā garais patskanis: mùnà ‘muna’ (ola). * Vidēji augstie patskaņi var diftongizēties: pièza ‘pesa’ (ligzda) uom̀ ‘on’ (ir), vieži ‘vesi’ (ūdens). * Vidēji augstie patskaņi var diftongizēties arī kā garie patskaņi: kiĕle ‘keele’, skuoĺi ‘kooli’. * Gluži tāpat kā dienvidveru izloksnē, garie augstie patskaņi var diftongizēties: köǜz ‘kuus’ (seši), veìma ‘viima’ (nest). * Plašs burta h zudums: ambaq aigõzõ ‘hambad valutavad’ (sāp zobi). * Arī vārda sākumā novērojams burta h zudums: ᵘòp̆pe͔n ‘hobune’ (zirgs). Leivu dialekta morfoloģiskās pazīmes: * Illatīva locījums beidzas ar izskaņu -de: kam̀bride ‘tuppa’ (uz istabu). * Inesīva locījums beidzas ar burtu n: me̮t̆san ‘metsas’ (mežā). * Translatīva locījuma beigās parādās tradicionālā izskaņa -st: ter̀vest ‘terveks’ (kļūt veselam). Vārdu krājuma īpatnības leivu dialektā: * Leivu valodas vārdu krājums ir ietekmējies no latviešu valodas austrumu dialekta. Tiek uzskatīts, ka leivu valodā ir aptuveni 750 latviešu valodas aizguvumu. * Vārdu pārmaiņās izmanto latviešu valodas priedēkļus: pa/laku ‘lakkuda’ (lakt), pie/andaˀ ‘andestada’ (piedot). * No latviešu valodas aizgūti vairāki bieži sastopami saikļi: un ‘ja’, bet ‘aga’; arī prievārdi: bes ‘ilma’ (bez). * Sastopami aizguvumi arī no krievu valodas: det̄ ‘vanaisa’ (vectēvs), but̀ka ‘hurtsik’ (būda). * Vēl daži latviešu valodas aizguvumi leivu valodā: bikšid ‘püksid’ (bikses), kriitna ‘korralik’(krietns/kārtīgs), passel ‘maailm’ (pasaule). == Leivu pārlatviskošanās iemesli == {{POV}} 1935. gadā Valters Nīluss min dažus iemeslus, kādēļ leivu skaits strauji samazinājās. Viens no iemesliem bija karš, kura laikā daudz nomira. Daudzi integrējās latviešu vidē, vairs nelietoja savu valodu, bet runāja jau latviešu valodā, kā arī sāka veidot ģimenes ar latviešiem. Daudz leivu arī devās dzīvot uz Igauniju.<ref name=":0" /> 19. un 20. gadsimtu mijas laikā notika aktīva leivu tautas pārlatviskošanās. Pārlatviskošanās galvenais iemesls bija tas, ka skolās mācības notika latviešu valodā. Kamēr nebija skolas saistības, leivu valoda vēl bija dzīvotspējīga. Leivu bērni, kuri mācījās latviešu skolā, pamazām aizmirsa savu valodu, tās lietojums kļuva aizvien retāks. Latviešu skolotāji labprāt un samērā bieži izsmēja leivu bērnus, kuri, saprotams, latviešu valodā runāja nepilnīgi, ar kļūdām.<ref name=":0" /> Nīluss apraksta, ka pat svētdienās pie baznīcas latvieši kritizēja leivus. Latvieši baumoja, ka tikko sadzirdot leivu valodu, tā zina, ka gaidāms lietus. Latvieši leivu valodu zākāja par „zirgu valodu”. Taču diezgan maz leivu sirmgalvju atceras laikus, kad latviešu valodu savā zemē bija dzirdējuši tik reti, ka leivi smejoties tieši to sauca par „zirgu valodu”. Būtībā leivi bija spiesti apgūt latviešu valodu, jo bija kauns, ka tos nomelno savas īpatnējās un latviešiem nepazīstamās valodas dēļ, tādēļ vairākums leivu pakļāvās latviešu spiedienam un latviskojās.<ref name=":0" /> Nīluss secina, ka skola un baznīca latviešu valodā, jauktās laulības, kā arī tautiskās sajūtas un zināšanu trūkums — tas viss noveda pie šīs jau tā mazās tautas samazināšanās. Lielākā daļa leivu sāka sevi saukt par latviešiem, pat viņu identitātes kartēs sāka atzīmēt „latvietis”.<ref name=":0" /> == Leivu ticība == Pēc A. J. Šēgrēna datiem leivu ticība bija līdzīga igauņu reliģijai. Dievi bijuši daudzi un dažādi. Katram no dieviem tika sniegti upuri, piemēram, maize, gaļa u.c. Upurēšanas un lūgšanas vieta galvenokārt bija mežs. Vēlāk, kad jau bija baznīca, upurus nesa un novietoja arī pie baznīcas mūra. Tādā veidā tika kopā sajauktas vecā un jaunā ticība. Leivi uz ceļiem lūdzās gan baznīcā, gan mežā pie kokiem.<ref name=":0" /> Ilgu jo ilgu laiku tika sacīts, ka Senais Dievs jeb [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]] dzīvo un savas dusmas dārdina mežā. Par Pērkona labo roku tika dēvēts Varavīksnes dievs, kas radīja dzeramo ūdeni no zemes. No Velna aizsargājās ar pīlādžkoka zariem, kas tika novietoti vāzē istabā. No pīlādžu zariem veidotus krustus nevarēja šķērsot neviens ļaunais gars — tas uzreiz izgaisa nebūtībā. Lauru zaru krusti aizsargāja pret zibeni.<ref name=":0" /> No Sosāres ciemata nākušais Peters Melets apgalvoja, ka galvenokārt viss tika lūgts kokiem. Maizi nesa uz mežu un novietoja uz akmens, kura aizmugurē bija novietots uz augšu vērsts krusts. Vissvētākie koki bija ozoli un priedes. Vēl leivu tauta ticēja laimescimdu spēkam. Laimescimdus ieguva sveču mēnesī (februārī) slepeni dodoties uz kaimiņa aitu klēti, kur vienai no aitām galvas rajonā nocirpa vilnu. No nocirptās vilnas adīja siltus un biezus cimdus. Ja šos cimdus valkāja medus stropu tīrīšanas laikā, tad tika garantēts, ka nākamā gada medus daudzums divkāršosies.<ref name=":0" /> == Skatīt arī == *[[Ludzas igauņi]] *[[Latvijas igauņi]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas igauņi]] [[Kategorija:Vidzeme]] e33wqgknnicov30e856xjx4id3o5gfn 0 259457 3675389 3460584 2022-08-25T05:53:34Z ScAvenger 1630 /* Ķīmiskā uzbūve */ stils wikitext text/x-wiki {{vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Nicotinic acid.svg|150px]]<br />Nikotīnskābes struktūrformula<br />[[Attēls:Niacin-3D-spacefill.png|190px]]<br />Nikotīnskābes molekulas modelis | citi nosaukumi = PP vitamīns, niacīns,<br />3-piridīnkarbonskābe,<br />B₃ vitamīns,<br />B₅ vitamīns,<br>antipelagras vitamīns,<br>antipelagras faktors | CAS numurs = 59-67-6 | ķīmiskā formula = C₆H₅NO₂ | molmasa = 123,11 | blīvums = 1470 | kušanas temperatūra = 236,6 °C | viršanas temperatūra = | šķīdība ūdenī = 1,8 g/100 ml (20 °C) | citi = }} '''Nikotīnskābe''' ir svarīgs ūdenī šķīstošs [[vitamīns]], kura atvasinājums — [[nikotīnamīds]] — ietilpst svarīgu [[ferments|fermentu]] — [[dehidrogenāzes|dehidrogenāžu]] — [[koferments|kofermentu]] sastāvā un nepieciešams [[oksidēšanās]] procesu nodrošināšanai organismā. [[Nikotīnamīds]] (nikotīnskābes [[amīdi|amīds]]) organismā viegli veidojas no nikotīnskābes fermentatīvās amidēšanās ceļā, tādēļ bioloģiskā vērtība abām vielām ir vienāda. Nikotīnskābi un nikotīnamīdu sauc arī par '''PP vitamīnu''' jeb '''niacīnu'''. PP vitamīns pieder pie B grupas vitamīniem un to senāk dēvēja arī par B₃ vai B₅ vitamīnu. Terminus 'B₃ vitamīns' vai 'B₅ vitamīns' nav ieteicams lietot, jo dažādos avotos šādi dēvēta arī [[pantotēnskābe]]. Nikotīnskābe ir balta pulverveida viela bez smaržas, ar vāji skābu garšu. Tās trūkums organismā izraisa smagu slimību — [[pelagra|pelagru]]. Dzīvnieku organismā PP vitamīns var veidoties no aminoskābes [[triptofāns|triptofāna]], tādēļ triptofāna nepietiekamība uzturā arī var novest pie PP avitaminozes. Organismā PP vitamīns uzsūcas [[tievā zarna|tievajā zarnā]]. == Vēsture == Pelagra bija jau senos laikos pazīstama slimība, tā raksturīga nabadzīgiem cilvēkiem, kuri uzturā lieto galvenokārt [[kukurūza]]s miltus un cūku taukus. 19. gadsimtā ar to slimoja arī daudzās [[Eiropa]]s valstīs. Eksperimentējot ar [[suņi]]em, 20. gadsimta 30. gados tika noskaidrots, ka pelagra attīstās, ja uzturā ir nepietiekams [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] daudzums un it īpaši — ja ir maz triptofānu saturošu olbaltumvielu. Bez tam noskaidrojās, ka organisma normālai darbībai nepieciešams ne tikai triptofāns, bet arī kāda viela, ko nosauca par '''antipelagras vitamīnu''' vai PP vitamīnu ('''''P'''ellagra '''P'''reventing''). == Ķīmiskā uzbūve == Nikotīnskābe ir samērā vienkāršs savienojums — [[piridīns|piridīna]] karboksiatvasinājums jeb piridīnkarbonskābe. Organiskajā ķīmijā šī viela bija pazīstama jau 19. gadsimtā, bet nebija zināma tās lielā bioloģiskā nozīme, ko noskaidroja 1934. gadā.<ref>J. G. Wooley, W. H. Sebrell: „Niacin (Nicotinic Acid), an Essential Growth Factor for Rabbits [...]“, Division of Physiology, National Institute of Health, U.S. Public Health Service, Bethesda, Maryland, 1944. {{angliski}}</ref> Nikotīnskābes nosaukums cēlies no alkaloīda [[nikotīns|nikotīna]], no kura to viegli iegūt, oksidējot laboratorijas apstākļos ar [[slāpekļskābe|slāpekļskābi]]. Pirmo reizi tas tika veikts 1867. gadā.<ref>L. F. Fieser, M. Fieser: ''Organische Chemie.'' Verlag Chemie, Weinheim 1965, S.&nbsp;1675–1676. {{vāciski}}</ref> Cilvēkam nav fermentu, kas spētu šādi oksidēt nikotīnu, tādēļ nikotīna uzņemšana [[smēķēšana|smēķējot]] nekādi nepapildina PP vitamīna krājumus organismā. Nikotīnskābei ir divi struktūr[[izomēri]] — [[pikolīnskābe]] un [[izonikotīnskābe]], kam nav bioloģiskas nozīmes. Šie izomēri atšķiras ar karboksilgrupas novietojumu piridīna gredzenā. == Iegūšana == Nikotīnskābi ķīmiski sintezē no piridīna caur tā ciānatvasinājumu jeb nikotīnskābes [[nitrili|nitrilu]]. Vispirms piridīnu [[sulfurēšana|sulfurē]], pēc tam sulfosāli sakausē ar nātrija vai [[kālija cianīds|kālija cianīdu]]. Piridīnu var arī bromēt un no iegūtā brompiridīnu maisījuma [[destilācija|destilējot]] atdalīt 3-brompiridīnu, kuru reakcijā ar [[vara(I) cianīds|vara(I) cianīdu]] pārvērš nikotīnskābes nitrilā. Hidratējot šo nitrilu, rodas nikotīnskābes amīds. Nitrilu var arī [[hidrolīze|hidrolizēt]] par nikotīnskābi.<ref>A. Strakovs, J. Dzenītis, N. Jevharitska. Ārstniecības vielu ķīmija un tehnoloģija. R:, RTU izdevniecība, 2007, 156. lpp.</ref> Var vienkārši iegūt no [[hinolīns|hinolīna]], to oksidējot līdz hinolīnkarbonskābei ar [[kālija permanganāts|kālija permanganātu]] un daļēji dekarboksilējot.<ref>Andrew Streitwieser, Clayton H. Heathcock, Edward M. Kosower: ''Organische Chemie.'' 2. Auflage. Wiley-VCH, Weinheim 1994, {{ISBN|3-527-29005-2}}, S.&nbsp;1227. {{vāciski}}</ref> :[[Attēls:Synthesis_Niacin_I.svg|440px]] Vēl vieglāk nikotīnskābi iegūt, ar permanganātu oksidējot 3-[[pikolīni|pikolīnu]] jeb metilpiridīnu.<ref>Harold Hart, Leslie E. Craine, David J. Hart, Christopher M. Hadad: ''Organische Chemie.'' ins Deutsche übersetzt von Nicole Kindler. 3. Auflage. Wiley-VCH, Weinheim 2007, {{ISBN|978-3-527-31801-8}}, S.&nbsp;494. {{vāciski}}</ref> :[[Attēls:Synthesis Niacin II.svg|250px]] Sintētisko kristālisko nikotīnskābi sauc par niacīnu; tas ir lēts produkts, ar ko var bagātināt kukurūzas miltus (pārtikas piedeva '''E375''') un izmantot kā efektīvu līdzekli pelagras ārstēšanā. == Atrašanās pārtikas produktos == Visvairāk PP vitamīna satur cūku [[aknas]] — līdz 15,7 mg uz 100 g. Gandrīz tikpat daudz šī vitamīna ir liellopu aknās. Labi PP vitamīna avoti ir [[nieres]], [[skumbrijas]], svaigas [[sēnes]], [[siļķes]], cūkgaļa, zirņi, pupas, arī [[maize]]. Augu valsts produktos atrodama galvenokārt nikotīnskābe, dzīvnieku izcelsmes produktos — nikotīnamīds. Cilvēkam nepieciešams 15—20 mg PP vitamīna dienā. Jāņem vērā, ka organismā no 60 mg triptofāna var rasties 1 mg PP vitamīna. Lai izvērtētu PP vitamīna daudzumu uzturā, lieto jēdzienu 'niacīnekvivalents', kas ir tīrais PP vitamīns + PP vitamīns, kas radies no triptofāna. PP vitamīns ir visai stabila viela, tā nesadalās temperatūras un vairāku citu faktoru iedarbībā, pārtiku apstrādājot. == Bioloģiskā nozīme == Nikotīnskābe nepieciešama dehidrogenāžu kofermentu biosintēzei. Tā ietilpst [[Nikotīnamīda adenīndinukleotīds|nikotīnamīda adenīndinukleotīda]] (NAD) un tā [[fosforilēšanās]] produkta [[NADF]] sastāvā. Audos nikotīnskābes amīds savienojas ar ribozofosfātu, bet radies mononukleotīds tālāk reaģē ar [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]], veidojoties NAD un [[pirofosforskābe]]i.<ref>D. Ferdmans. Bioķīmija. Rīga, Zvaigzne, 1971, 118. lpp.</ref> Ja nikotīnskābes organismā pietrūkst, oksidēšanās procesi tiek traucēti un attīstās PP avitaminoze — pelagra. Sevišķi raksturīga pelagras pazīme ir [[āda]]s iekaisumi — [[dermatīts|dermatīti]]. Attīstās arī kuņģa un zarnu trakta bojājumi, smagos gadījumos — nervu sistēmas darbības traucējumi, līdz pat plānprātībai. Mūsdienās Eiropā sastopama pelagrai līdzīga kaite — pelagroīds, kam raksturīgas tikai ādas pārmaiņas.<ref>Zariņš, L. Neimane. Uztura mācība. R:, LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 45.—46. lpp., {{ISBN|978-9984-45-074-2}}</ref> Pārdozējot nikotīnskābes preparātus, rodas ādas apsārtums un dedzināšanas sajūta, kas ātri pāriet. Ilgstoši pārdozējot, iespējami aknu darbības traucējumi. Liekā nikotīnskābe izdalās ar [[urīns|urīnu]] N¹-metilnikotīnamīda veidā. Šim savienojumam nepiemīt vitamīna īpašības un, tam veidojoties, tiek patērētas [[metionīns|metionīna]] metilgrupas, tādēļ PP hipervitaminoze noved pie metionīna trūkuma organismā. Lielās devās (ap 500 mg) nikotīnskābi izmanto kā medikamentu, kas samazina [[holesterīns|holesterīna]] līmeni, paplašina [[asinsvadi|asinsvadus]], palielina asiņu fibrinolītisko efektu. Tomēr nikotīnskābe, atšķirībā no nikotīnskābes amīda, ir vairāk alerģiska. == Atsauces == {{commonscat|Niacin|niacīns}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Vitamīni]] [[Kategorija:Karbonskābes]] [[Kategorija:Heterocikliskie savienojumi]] [[Kategorija:Pārtikas piedevas]] sg5gevx3fr4j0weutisk7g7snrgz2ly 0 260098 3675295 3674558 2022-08-24T19:00:42Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Aktieri */ wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kā arī [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. Salaba ar Robertu. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — pašlaik) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. Uzlabojās attiecības ar Renāru. 10. sezonā gāja bojā autoavārijā. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. 10. sezonā satikās ar Martu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 7dhbbl1ahfnwocu5vbhcwjejacegu6k 3675335 3675295 2022-08-24T19:50:52Z 81.198.24.54 /* Aktieri */ wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kā arī [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. Salaba ar Robertu. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — 10.sezona) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. Uzlabojās attiecības ar Renāru. 10. sezonā gāja bojā autoavārijā Mirusi. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. 10. sezonā satikās ar Martu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 45prybhuc3r3t5oj88zp2dfkp9tgtvt 3675359 3675335 2022-08-24T23:32:51Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kā arī [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. Salaba ar Robertu. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — 10.sezona) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. Uzlabojās attiecības ar Renāru. 10. sezonā gāja bojā autoavārijā. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. 10. sezonā satikās ar Martu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] p1x4c3av343mzuglx6o81inlwhs8zsa 3675371 3675359 2022-08-25T03:58:33Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Aktieri */ wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kā arī [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. Salaba ar Robertu. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — 10.sezona) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. Uzlabojās attiecības ar Renāru. 10. sezonā gāja bojā autoavārijā. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Oksana''' (8. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — Olgas draudzene, palīdzēja viņas plānos pret Konstantīnu. Īsu brīdi tikās ar Robertu. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. Oksanas draudzene. 10. sezonā ir šķīrusies no Konstantīna. * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. 10. sezonā satikās ar Martu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] cysygm3jsuw7bi6g5u7q2yttb8dew92 3675372 3675371 2022-08-25T04:01:46Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kā arī [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. Salaba ar Robertu. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana Riebiņa''' (9. sezona — 10.sezona) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. Uzlabojās attiecības ar Renāru. 10. sezonā gāja bojā autoavārijā. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Oksana''' (8. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — Olgas draudzene, palīdzēja viņas plānos pret Konstantīnu. Īsu brīdi tikās ar Robertu. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. Oksanas draudzene. 10. sezonā ir šķīrusies no Konstantīna. * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. 10. sezonā satikās ar Martu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 2o76r5mao9zghpi78a2a3lbjo20much 0 263372 3675157 3666374 2022-08-24T15:41:19Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jūlija Stepaņenko | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868633025).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Jūlija Stepaņenko 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = 13. [[Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = 12. [[Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] [[Raimonds Vējonis]] | premjers2 = [[Laimdota Straujuma]] [[Māris Kučinskis]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|1}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[ukrainiete]] | partija = * [[Gods kalpot Rīgai]] (?—2020) * [[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]] (2021) * [[Latvija pirmajā vietā]] (2021—2022) * [[Suverēnā vara]] (2022—pašlaik) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Vjačeslavs Stepaņenko]] | bērni = 4 bērni | profesija = [[juriste]], [[advokāte]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jūlija Stepaņenko''' (dzimusi '''Jūlija Fedotova''' {{dat|1977|9|1}}) ir [[Latvija]]s [[ukraiņi|ukraiņu]]<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/julija-stepanenko Jūlija Stepaņenko] 14. Saeimas vēlēšanas</ref> [[juriste]], [[advokāte]] un politiķe. [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]" biedre un Saeimā darbojas kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" un partijā "[[Latvija pirmajā vietā]]" (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja),<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/355084-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.htm|title=Partijas "Latvija pirmajā vietā" Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=LETA|website=nra.lv|access-date=2021-10-04|date=2021-08-14|language=lv}}</ref> šobrīd darbojas partijas "[[Suverēnā vara]]" valdē. == Dzīvesgājums == Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā. Izaugusi Pierīgā, Rīgas matemātikas skolotājas ģimenē. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Ķīmija|ķīmiju]] un [[Bioloģija|bioloģiju]] gan latviešu, gan krievu valodā. Skolas gados Jūlija nodarbojās ar deju un [[Zīmēšana|zīmēšanu]], arī daudz klausījusies klasisko mūziku.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|title=Jūlija Stepaņenko|last=Zvaigznīte|first=Baiba|publisher=ReTV|access-date=2021-10-04|date=2015-12-16}}</ref> 1996. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija|Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā]], 2001. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tiesību zinātņu specialitātē.<ref name="cvk12s">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/e23c2d7ba2c4.html|title=Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}</ref> Strādāja uzņēmumā "[[Latvijas Finieris]]" par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|title=Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu|publisher=At.gov.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141934/http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> == Politiskā darbība == [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju "[[Gods kalpot Rīgai]]". Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-4-Strukt-2.html|title=12.Saeimas vēlēšanas|publisher=Centrālā vēlēšanas komisija|website=sv2014.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2014-10-20}}</ref> 2018. gada rudenī J. Stepaņenko tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru un atkal saņēma lielu atbalstu (12 154 plusi un tikai 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu starp deputātu kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==&locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|title="Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanas komisija|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2018-10-19}}</ref> Vēl nesākoties Saeimas darbam, frakcijas "Saskaņa" vadība aicināja viņu kļūt par pie frakcijām nepiederošu deputāti, kam J. Stepaņenko piekrita, noslēdzot īpašu vienošanos par turpmāko sadarbību. J. Stepaņenko 13. Saeimā darbojas Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|last=Stepaņenko|first=Julija|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2021-10-04|language=lv}}</ref> 2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem izstājusies no partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/ No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi] LSM</ref> 2021. gada 8. janvārī kļuva par vienu no politiskās partijas "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" dibinātājām un kopā ar deputātu [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] par tās līdzpriekšsēdētāju. Jūnija beigās no partijas izstājusies. 2021. gada augustā J. Stepaņenko bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] veidotās partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" dibinātāju skaitā un tika nosaukta kā partijas [[Valsts prezidents (Latvija)|Valsts prezidenta]] amata kandidāte. Plānots, ka [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada 1. oktobrī viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref name=":0" /> 2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko bija viena no trim (sākotnēji nosaukti četri) Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināti no darba Saeimā ar speciāli izstrādāto likumu. Saeimas opozīcijas pārstāvji un Saeimas Juridiskais birojs ir brīdinājuši par to, ka šāda norma varētu konfliktēt ar Satversmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/363719-julija-stepanenko-turpmak-man-darbs-salidzinot-ar-deputatiem-kas-var-kluset-visu-sasaukuma-laiku-neatskirsies|title=Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies|last=LASMANIS|first=JĀNIS|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-11-16|language=lv}}</ref> [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]] tika izslēgtas no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja viņas partijas biedra A. Šlesera iniciēto sanāksmi, kurā tika apspriesta viņas kolēģes un partijas biedres Ļ. Švecovas iespējamā izslēgšana no partijas rindām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> J. Stepaņenko skaidroja, ka viņas un viņas kolēģes Ļ. Švecovas izstumšana no parijas rindām, iespējams, bija saistīta ar partijas līdzdibinātāja A. Šlesera bailēm par savu biznesu ar Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] pietuvināto oligarhu [[Dmitrijs Mazepins|Dmitriju Mazepinu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/493319-sankcijas-pret-krieviju-skar-ari-slesera-un-skeles-biznesu|title=Sankcijas pret Krieviju skar arī Šlesera un Šķēles biznesu|website=Jauns.lv|access-date=2022-05-11|language=lv}}</ref> tādējādi A. Šlesers cerēja, ka krievvalodīgo līderu izstumšana no partijas rindām varēs mazināt uzraugošo iestāžu interesi par viņu pašu. 2022. gada jūlijā J. Stepaņenko tika iekļauta partijas "[[Suverēnā vara]]" valdē, kurā jau darbojās viņas vīrs [[Vjačeslavs Stepaņenko]].<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli.d?id=54515034 Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli] Delfi</ref> == Ģimene == J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru<ref name=":1" /> juristu, politķi, [[Rīgas dome]]s deputātu un partijas biedru [[Vjačeslavs Stepaņenko|Vjačeslavu Stepaņenko]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes Stepaņenko no 1. marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs] TVnet</ref> Ģimenē ir četri bērni.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Jūlija}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Gods kalpot Rīgai!" politiķi]] [[Kategorija:"Likums un kārtība" politiķi]] [[Kategorija:"Latvija pirmajā vietā" politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] ougs0va4z35on2wbj4vy1mi82wnbjaa 103 271115 3675486 2352311 2022-08-25T09:45:04Z ScAvenger 1630 /* Brīvības piemineklis */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki Kāpēc neizmantot normālu latviešu valodas vārdu "piemineklis"? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:00, 25 janvārī, 2015 (EET) : Mana vaina. Lūdzu parvietot lapu. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 13:22, 25 janvārī, 2015 (EET) ::Tev jau pašam arī jābūt pieejamai pārvietošanas pogai. Skatīt zem tā tā trijstūra. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:27, 25 janvārī, 2015 (EET) == Briest mēsli Eiropas parlamentā == [[:commons:Commons:Freedom of Panorama 2015|Freedom of Panorama 2015]]. Iesāktā autortiesību reforma EP rezultējās ar pretreakciju, ka tika iekļauts priekšlikums par FoP noteikšanu visā ES tādu kā tas ir Latvijā - nekomerciāliem mērķiem. Daudzas valstis no tā cietīs, mums tā ir iespēja panākt pretējo. Vajadzētu sekot līdzi aktivitātēm un popularizēt šo ideju Latvijā, rakstīt mūsu EP deputātiem par problēmu. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 19:34, 18 jūnijā, 2015 (EEST) :Tu taču apgrozies kaut kādās fotogrāfu aprindās (arī ir iesaistītās personas), tur nevar padot ziņu par šo? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:37, 19 jūnijā, 2015 (EEST) ::Raksts par tēmu [[:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2015-06-17/In focus|Vikiavīzē]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:47, 20 jūnijā, 2015 (EEST) :::Neizskatās tas viss diez ko labi... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 16:11, 20 jūnijā, 2015 (EEST) == Brīvības piemineklis == Pašlaik Vikikrātuvē notiek [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Deletion_requests/Files_in_Category:Freedom_monument_(Riga) diskusija] :( [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 12.45 (EEST) le7d92fg7ja2xkba68qjt5kb0cxpjm2 3675491 3675486 2022-08-25T10:46:22Z Edgars2007 9590 /* Brīvības piemineklis */ Atbilde wikitext text/x-wiki Kāpēc neizmantot normālu latviešu valodas vārdu "piemineklis"? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:00, 25 janvārī, 2015 (EET) : Mana vaina. Lūdzu parvietot lapu. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 13:22, 25 janvārī, 2015 (EET) ::Tev jau pašam arī jābūt pieejamai pārvietošanas pogai. Skatīt zem tā tā trijstūra. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:27, 25 janvārī, 2015 (EET) == Briest mēsli Eiropas parlamentā == [[:commons:Commons:Freedom of Panorama 2015|Freedom of Panorama 2015]]. Iesāktā autortiesību reforma EP rezultējās ar pretreakciju, ka tika iekļauts priekšlikums par FoP noteikšanu visā ES tādu kā tas ir Latvijā - nekomerciāliem mērķiem. Daudzas valstis no tā cietīs, mums tā ir iespēja panākt pretējo. Vajadzētu sekot līdzi aktivitātēm un popularizēt šo ideju Latvijā, rakstīt mūsu EP deputātiem par problēmu. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 19:34, 18 jūnijā, 2015 (EEST) :Tu taču apgrozies kaut kādās fotogrāfu aprindās (arī ir iesaistītās personas), tur nevar padot ziņu par šo? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:37, 19 jūnijā, 2015 (EEST) ::Raksts par tēmu [[:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2015-06-17/In focus|Vikiavīzē]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:47, 20 jūnijā, 2015 (EEST) :::Neizskatās tas viss diez ko labi... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 16:11, 20 jūnijā, 2015 (EEST) == Brīvības piemineklis == Pašlaik Vikikrātuvē notiek [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Deletion_requests/Files_in_Category:Freedom_monument_(Riga) diskusija] :( [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 12.45 (EEST) :sliktākajā keisā var pārvietot uz lvwiki [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 13.46 (EEST) 1uhvpcextug7yafsr9qz7b9mjewcfwe 0 274598 3675504 3600504 2022-08-25T11:11:53Z Eba.lace 108505 /* ievads */ Teksta papildināšana, informācijas atjaunošana wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2015. gada aprīlī,}} {{atsauces+}} {{vikisaites+}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Infobox company | name = ''KRONUS'' | type = Privāts uzņēmums | foundation = 1995 | area_served = | location_city = [[Ulbroka]], [[Stopiņu novads]] | location_country = [[Latvija]] | founder = | industry = Koka iepakojuma ražošana, kokapstrādes rūpniecībā | products = Palešu apmales, paletes, palešu apmaļu vāki | net_income = {{increase}} {{€|50 miljoni}} (2018) | num_employees = 600 (2022) | parent = | homepage = {{url|http://www.kronus.eu}} | footnotes = }} KRONUS ir kompānija Latvijā, kas nodarbojas ar koka iepakojuma ražošanu un pārdošanu, koka mājiņu izgatavošanu un dārza piederumu un kastu izstrādi. KRONUS ir arī lielākais palešu apmaļu ražotājs visā pasaulē. Uzņēmuma ražotne atrodas Ulbrokā, kur ir arī galvenais birojs. ==Vēsture== Uzņēmumu dibinājis Aleksandrs Minajevs, Kronus uzsāka biznesa darbību kā pārvadājumu kompānija, kas organizēja kravu pārvadājumus un pārdeva lietotas paletes. Turpmākā attīstība norisinājās šādi: * 1998. gadā uzņēmums uzsāka jaunu palešu ražošanu, bet pēc diviem gadiem pievērsās palešu apmaļu ražošanai. Šādu virzienu uzņēmums izvēlējās pēc darbinieka Dmitrija Titova iniciatīvas. * 1999. gadā uzņēmums sāka ražot palešu apmales. * 2003. gadā Kronus pārcēla ražošanu uz jaunām telpām Ulbrokā, kur turpina iesākto darbu arī šodien. * 2006. gadā tika uzstādīta pirmā automātiskā ražošanas līnija. * 2013. gadā uzņēmums piedzīvoja tiek veikts 'rebrendings' un attīstīts uzņēmuma [[mārketings]]. * 2016. gadā tiek atvērta pārstāvniecība [[Ķīna|Ķīnā]]. * 2020. gadā tiek uzsākti divi jauni darbības virzieni - zāģmateriālu un dārzkopības prešu ražošana/pārdošana. * 2022. gada sākumā tiek atklāts jauns moderns papildu birojs T/C Sāga. ==Darbība== Uzņēmums Kronus nodarbojas ar koka iepakojumu ražošanu un tirdzniecību. Uzsvars ražošanā tiek likts uz koka palešu, palešu apmaļu un dažādu piemērotu aksesuāru ražošanu. Šie koka iepakojumi tiek izmantoti, lai uzglabātu un transportētu dažāda veida produktus. Uzņēmuma galvenie klienti ir saistīti ar inženierijas industriju un dažāda veida metāla apstrādi. Kronus savu produkciju pārdod vairāk kā 53 valstīs visā pasaulē un saražo vairāk kā 8 miljonus produkcijas vienību gadā. Ražošanas platība ir 65 000 kvadrātmetru liela. 2014. gadā uzņēmums ir veicis [[investīcijas]] 2 miljonu apmērā, jaunu ražošanas telpu izveidē, [[Infrastruktūra|infrastruktūrā]] un energoefektivitātes uzlabošanā. [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] s2smrs82z8t0v0pi5bfe94w37jibgll 3675507 3675504 2022-08-25T11:18:14Z Eba.lace 108505 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2015. gada aprīlī,}} {{atsauces+}} {{vikisaites+}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Infobox company | name = ''KRONUS'' | type = Privāts uzņēmums | foundation = 1995 | area_served = | location_city = [[Ulbroka]], [[Stopiņu novads]] | location_country = [[Latvija]] | founder = | industry = Koka iepakojuma ražošana, kokapstrādes rūpniecībā | products = Palešu apmales, paletes, palešu apmaļu vāki | net_income = {{increase}} {{€|50 miljoni}} (2018) | num_employees = 600 (2022) | parent = | homepage = {{url|http://www.kronus.eu}} | footnotes = }} KRONUS ir kompānija Latvijā, kas nodarbojas ar koka iepakojuma ražošanu un pārdošanu, koka mājiņu izgatavošanu un dārza piederumu un kastu izstrādi. KRONUS ir arī lielākais palešu apmaļu ražotājs visā pasaulē. Uzņēmuma ražotne atrodas Ulbrokā, kur ir arī galvenais birojs. ==Vēsture== Uzņēmumu dibinājis Aleksandrs Minajevs, Kronus uzsāka biznesa darbību kā pārvadājumu kompānija, kas organizēja kravu pārvadājumus un pārdeva lietotas paletes. Turpmākā attīstība norisinājās šādi: * 1998. gadā uzņēmums uzsāka jaunu palešu ražošanu. * 1999. gadā uzņēmums sāka ražot palešu apmales. * 2003. gadā Kronus pārcēla ražošanu uz jaunām telpām Ulbrokā, kur turpina iesākto darbu arī šodien. * 2006. gadā tika uzstādīta pirmā automātiskā ražošanas līnija. * 2013. gadā uzņēmums piedzīvoja 'rebrendingu' un attīstīja uzņēmuma [[mārketings|mārketingu]]. * 2016. gadā tiek atvērta pārstāvniecība [[Ķīna|Ķīnā]]. * 2020. gadā tiek uzsākti divi jauni darbības virzieni - zāģmateriālu un dārzkopības preču ražošana un pārdošana. * 2022. gada sākumā tiek atklāts jauns moderns birojs T/C Sāga. ==Darbība== Uzņēmums Kronus nodarbojas ar koka iepakojumu ražošanu un tirdzniecību. Uzsvars ražošanā tiek likts uz koka palešu, palešu apmaļu un dažādu piemērotu aksesuāru ražošanu. Šie koka iepakojumi tiek izmantoti, lai uzglabātu un transportētu dažāda veida produktus. Uzņēmuma galvenie klienti ir saistīti ar inženierijas industriju un dažāda veida metāla apstrādi. Kronus savu produkciju pārdod vairāk kā 53 valstīs visā pasaulē un saražo vairāk kā 8 miljonus produkcijas vienību gadā. Ražošanas platība ir 65 000 kvadrātmetru liela. 2014. gadā uzņēmums ir veicis [[investīcijas]] 2 miljonu apmērā, jaunu ražošanas telpu izveidē, [[Infrastruktūra|infrastruktūrā]] un energoefektivitātes uzlabošanā. Šobrīd KRONUS ir mātesuzņēmums DIY un dāzkopības brendam "Upyard", kas ražo dārza kastes, statīvus, dobju apmales un dārza mājiņas. [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 6k3617n4kk4sti7v8n9e8tmk4vzcvl9 0 275539 3675444 3355421 2022-08-25T08:09:28Z Maranello Prime 49485 ievaddaļas papildināšana wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|graudzāļu augli|Grauds (nozīmju atdalīšana)|Grauds}} [[Attēls:Dhaniyangal.jpg|thumb|300px|right|Dažādu augu graudi]] '''Graudi''' ir sausi [[graudzāļu dzimta]]s augu [[augļi|auglīši]], no kā, atdalot [[sēnalas]], iegūst [[uzturs|uzturā]] lietojamas [[grūbas]], ko var saskaldīt [[putraimi|putraimos]] un tālāk sasmalcināt [[milti|miltos]], bet graudus [[diedzēšana|diedzējot]] iegūst [[iesals|iesalu]], kas ir galvenā izejviela [[raudzētie dzērieni|raudzēto dzērienu]] ([[kvass|kvasa]], [[alus]]) un [[spirts|spirta]] rūpniecībā. Par [[pseidograudi]]em sauc augu graudiem līdzīgas [[sēklas]] vai [[augļi|augļus]], ko vēsturiski atsevišķi vai kopā ar graudiem izmanto [[putra|putru]] un dažādu miltu vai [[maize]]s izstrādājumu gatavošanā. {{sfn2|Kunkulberga, Segliņš|2010|p=75}} Vēsturiski graudi ir tikuši uzglabāti dažādās [[graudu noliktava|graudu noliktavās]]. == Anatomiskā uzbūve == [[Attēls:Kviesu grauda uzbuve un sastavs.png|300px|thumb|right|Kviešu grauda uzbūve un daļu uzturvērtība]] [[Labība|Labību]] graudiem ([[rudzi]]em, [[kvieši]]em, [[mieži]]em un [[auzas|auzām]]) ir 3 pamatdaļas — [[dīglītis]], [[endosperma]] jeb miltums un graudapvalki, ko sīkāk iedala augļapvalkā, [[sēklapvalks|sēklapvalkā]] un [[Aleirona slānis|aleirona slānī]].{{sfn2|Kunkulberga, Ruža|2008|p=9}} Plēkšņaino labību graudiem (miežiem, auzām un [[rīsi]]em) virs augļapvalka vēl ir ziedu plēksnes.{{sfn2|Ruža|1994|p=159}} No graudapvalkiem dziļākais ir aleirona slānis, kas aptver endospermu un kalpo kā grauda barības vielu krātuve. Endospermā atrodas dīglītis, ko no endospermas nodala [[vairodziņš]], pa kuru dīglītis grauda dīgšanas laikā no endospermas saņem vajadzīgās barības vielas.{{sfn2|Kunkulberga, Ruža|2008|p=9}} Atkarībā no [[ciete]]s graudiņu izmēra un izvietojuma endospermā, labību graudus var iedalīt vai nu miltainos vai stiklainos. Ja ciete labības grauda endospermā ir gandrīz tikai un vienīgi lielos graudos, kas cieši piekļaujas viens otram un kuru starptelpu lielākoties aizpilda [[olbaltumvielas]], bet mazo graudiņu tikpat kā nav{{sfn2|Ruža|1994|p=159}}, tad šādiem graudiem daļēji spīd cauri gaisma un tos sauc par stiklainiem.{{sfn2|Kunkulberga, Segliņš|2010|p=32}} Savukārt, miltaini graudi ir tādi, kuru endospermā cietes lielie graudi atrodas izklaidus un to starptelpu aizpilda gaiss un daudzi citi krietni sīkāka izmēra cietes graudiņi,{{sfn2|Ruža|1994|p=159}} bet [[gaisma]] [[gaismas izkliede|tās izkliedes]] dēļ cauri nespīd. Graudu stiklainība ir kviešu graudu kvalitātes rādītājs, jo šādu graudu miltos ir augstākas kvalitātes un lielāks [[lipeklis|lipekļa]] daudzums.{{sfn2|Kunkulberga, Segliņš|2010|p=32}} == Ķīmiskais sastāvs == Katrai no grauda daļām ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs. Grauda galveno daļu — endospermu — pamatā veido ciete (70—80%) un olbaltumvielas (12—14%), turklāt endospermas vidusdaļā vairāk koncentrējusies ciete, bet malās — olbaltumvielas. Aleirona slānī ir lielāks minerālvielu, [[šķiedrvielas|šķiedrvielu]] un ūdenī šķīstošo olbaltumvielu saturs. Sēklapvalku lielākoties veido šķiedrvielas ([[celuloze]], [[hemiceluloze]], [[pentozāni]], [[lignīns]]) un tas ir bagāts arī ar minerālvielām, bet augļapvalkā ir [[pigmenti]], kas veido grauda krāsu (rudziem — zili pelēcīgu, bet kviešiem — dzeltenīgi brūnu). Savukārt dīglītī ir salīdzinoši daudz šķīstošās olbaltumvielas, [[taukvielas]], [[B vitamīni]] un minerālvielas.{{sfn2|Kunkulberga, Segliņš|2010|p=32}}{{sfn2|Ruža|2004|p=138.—140}} {| class="wikitable" |+'''Dažādu graudu kultūru ķīmiskais sastāvs'''{{sfn2|Kunkulberga, Segliņš|2010|p=76}} |- ! Graudu veids !! Ūdens !! Olbaltumvielas !! Tauki !! Ogļhidrāti !! Kopējais šķiedrvielu daudzums !! Minerālvielas |- | Mieži (lobīti) || 11,7% || 9,8% || 2,1% || 64,3% || 9,8% || 2,25% |- | Auzas (lobītas) || 13% || 11,7% || 7,0% || 59,8% || 5,6% || 2,85% |- | [[Prosa]] || 12,1% || 9,8% || 3,9% || 68,8% || 3,8% || 1,6% |- | [[Kukurūza]] || 12,5% || 8,5% || 3,8% || 64,7% || 9,2% || 1,3% |- | [[Rīsi]] (nepulēti) || 12,9% || 6,8% || 0,6% || 77,7% || 1,4% || 0,53% |- !colspan=7|Pseidograudi |- | [[Griķi]] || 12,8% || 9,0% || 1,7% || 70,1% || 3,7% || 1,72% |- | [[Kaķastes]] || 11,1% || 14,6% || 8,8% || 56,8% || 3,25% || 2,6% |- | [[Kinoja]] || 12,7% || 13,8% || 5,4% || 60,8% || 4,4% || 3,33% |- |} == Fizikālie rādītāji == Graudu fizikālie rādītāji ir rādītāji, kas saistīti ar graudu morfoloģisko uzbūvi — graudu krāsa, smarža, tīrība, mitrums un [[tilpummasa]]. Lai graudus varētu uzskatīt par pārstrādei piemērotiem, tiem jābūt veseliem, nesilušiem, ar sugai vai šķirnei raksturīgu krāsu un smaržu, kā arī bez sasmakuma, [[iesals|iesala]], [[pelējums|pelējuma]] vai citām graudiem neraksturīgām smaržām.{{sfn2|Ruža|2004|p=138.—140}} === Smarža === Graudu lielu t.s. aktīvo virsmu veidojošās [[kapilāri]] sīkporainās uzbūves dēļ tiem raksturīga [[sorbcija]] jeb spēja saistīt gāzveida vielas, tāpēc graudus nedrīkst uzglabāt, pārvadāt vai citādi izmantot kopā ar tvertnēm, kur iepriekš bijuši dažādi [[naftas produkti]] vai citas ķīmiskas vielas ar spēcīgu un asu smaku, ko graudi varētu uzņemt. Līdzīgi sorbcijai var notikt arī pretēja norise — [[desorbcija]], kurā graudus pēc tam vēdinot, svešā smaka daļēji vai pilnībā izzūd. Kopā ar to daļēji gan var zust arī graudu sākotnējā svaigā smarža.{{sfn2|Ruža|2004|p=138.—140}} === Mitrums === Latvijas apstākļos augu graudos, atkarībā no šķirņu [[augšanas periods|augšanas perioda]], to novākšanas brīdī parasti ir 13—25% ūdens. Viss graudā esošais ūdens ir [[saistītais ūdens|saistītā veidā]], ko sīkāk iedala 3 paveidos — ķīmiski, fizikāli-ķīmiski un mehāniski saistītajā ūdenī. Ķīmiski saistītais ūdens ietilpst [[ķīmiskais savienojums|ķīmisko savienojumu]] sastāvā, un to var izdalīt vien sadalot vai pārveidojot šos savienojumus. Fizikāli-ķīmiski saistītais ūdens graudos ir saistīts ar koloīdiem sorbcijas ceļā vai [[osmoze|osmotiski]], savukārt mehāniski saistītais ūdens atrodas graudu makro- un mikrokapilāros. Graudus žāvējot, var aizvadīt visu mehāniski un gandrīz visu fizikāli-ķīmiski saistīto ūdeni (abus kopā dažkārt sauc arī par higroskopisko ūdeni). Starptautiski pieņemtais graudu bāzes mitrums ir 14%, taču, ja graudos parādās kaut nedaudz [[brīvais ūdens|brīvā ūdens]] un mitrums sasniedz vai pat pārsniedz graudu kritisko mitrumu 15,5—16%, strauji paātrinās grauda elpošana un tajā esošo mikroorganismu attīstība, kas saīsina graudu uzglabāšanas laiku.{{sfn2|Ruža|2004|p=138.—140}} === Tilpummasa === [[Attēls:Ungeschälter Langkornreis.JPG|250px|thumb|[[Gargraudu rīsi|Gargraudu rīsu]] masa ar negatavo (zaļo) un citu kultūru graudu piemaisījumu]] Tilpummasa ir noteiktu tilpumu aizņemošs graudu masas svars. [[Latvija|Latvijā]] un atsevišķās citās valstīs visizplatītākā tilpummasas mērvienība ir [[grams|grami]] uz [[litrs|litru]] (g/l), tomēr arvien vairāk sāk izmantot daudzās [[Eiropas Savienība]]s valstīs izplatīto mērvienību [[kilograms|kilogrami]] uz [[hektolitrs|hektolitru]] (kg/hl). Tilpummasa raksturo graudu sablīvēšanās spēju, un to ietekmē dažādi rādītāji, tostarp graudu rupjums, forma, virsmas gludums, nogatavošanās pakāpe, piemaisījumu daudzums un mitruma saturs. Vispārīgi runājot (ar atsevišķiem izņēmumiem starp šķirnēm), jo lielāka ir graudu tilpummasa, jo tie ir labāk nogatavojušies un ar barības rezerves vielām bagātāki, kas nozīmē, ka no tiem var iegūt lielāku miltu iznākumu.{{sfn2|Ruža|2004|p=138.—140}} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == {{Vikikrātuves kategorija|Grain|Graudi}} * {{Grāmatas atsauce |title= Augkopība |editor=Antons Ruža |year= 2004 |publisher= [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] |location= Jelgava |isbn= 9984-596-72-9|ref={{SfnRef|Ruža|2004}}}} * {{Grāmatas atsauce |title= Agronomijas pamati |editor=Antons Ruža |year= 1994 |publisher= [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] |location= Jelgava |isbn= |ref={{SfnRef|Ruža|1994}}}} * {{Grāmatas atsauce |title=Kviešu un rudzu graudu uzturvērtība un izmantošana maizes ražošanā |author=Daiga Kunkulberga, Antons Ruža |year=2008 |publisher=[[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] |location=Jelgava |isbn=978-9984-784-38-0|ref={{SfnRef|Kunkulberga, Ruža|2008}}}} * {{Grāmatas atsauce |title=Maizes ražošanas tehnoloģija |author=Daiga Kunkulberga, Valdis Segliņš |year=2010 |publisher=RTU izdevniecība |location=Rīga |isbn=978-9984-32-233-9|ref={{SfnRef|Kunkulberga, Segliņš|2010}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150924092534/http://agrario.lv/izglitojosi-raksti/graudi-un-rapsis/ Graudi un rapsis] {{lv ikona}}. ''Agrario''. Atjaunināts: 2015. gada 24. martā. [[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]] [[Kategorija:Rieksti un sēklas]] mw718ziejmv3kxlcl5r7d3mek5te79z 0 278175 3675103 3561048 2022-08-24T14:09:25Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jezups Kindzulis | attēls =Jezups Kindzulis.jpg | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1883|04|16}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Dricānu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati =1941. gadā (57—58 gadu vecumā) | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Jezups Kindzulis''' ({{dat|1883|04|16|N|bez}} — {{dat|1941|||N|bez}}), zināms arī kā '''Čenču Jezups''', bija [[Latvija]]s literāts un politiķis. Bija [[Tautas padome]]s loceklis, [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts un [[Latvijas iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1883|04|16||bez}} [[Dricānu pagasts|Dricānu pagasta]] "Kuzmās".<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Jezups Kindzuļs | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 21. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/197 }}</ref><ref name="dv">{{Ziņu atsauce | title = Jezupu Kindzuli pieminot | last = V. G. | publisher = Daugavpils Vēstnesis | date = 1943. gada 13. jūnijā | accessdate = 2015. gada 20. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dave1943n137{{!}}article:DIVL193{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dave1943n137{{!}}article:DIVL193{{!}}issueType:P }}</ref> Mācījās pagasta skolā, [[Rēzekne]]s pilsētas skolā, [[Pēterburga]]s ģimnāzijā, vēlāk studēja [[Pēterburgas Universitāte]]s Dabaszinātņu fakultātē.<ref name="dv" /><ref name="ldg">{{LDG 1918|57}}</ref> 1903. gadā piedalījās "Pēterburgas latviešu muzikāliskās sabiedrības" teātra trupas dibināšanā.<ref name="dv" /> Darbojās žurnālistikā, bija [[latgaliešu valoda|latgaliski]] rakstošā laikraksta "[[Drywa]]" līdzstrādnieks un laikraksta "Latgolas Zemkūpis" redaktors.<ref name="ld" /> Savus rakstus parakstīja ar pseidonīmu "Dzirkste".<ref name="dv" /> Piedalījies [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] kā sanitārs, apbalvots ar 4. un 3. pakāpes [[Jura medaļa|Sv. Jura medaļām]].<ref name="ld" /> Pēc [[Oktobra revolūcija]]s kļuva par Rēzeknes Tirdzniecības skolas direktoru un skolotāju,<ref name="ldg" /> bija [[Latgales pagaidu zemes padome]]s loceklis, tad [[Tautas padome]]s loceklis (1918-1920). No 1920. līdz 1922. gadam — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts no [[Latgales Zemnieku partija]]s. Tāpat no 1920. gada jūnija līdz 1921. gada jūnijam bija [[Latvijas iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] biedrs ar balstiesībām valdībā.<ref name="ld" /> Ar pseidonīmu Čenču Jezups sarakstīja pirmo romānu latgaliešu valodā — "Pīters Vylāns".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Balvu reģiona enciklopēdija | publisher = Balvu Centrālā bibliotēka | accessdate = 2015. gada 21. martā | url = http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=938 }}</ref> {{dat|1941|05|28||bez}} [[Daugavpils|Daugavpilī]] arestēts un ieslodzīts cietumā, par tālāko likteni nav ziņu. Tiek uzskatīts, ka viņš gāja bojā cietumā.<ref name="ld" /><ref>{{Ziņu atsauce | title = Jezupa Kindzuļa piemiņai | last = M. Bukšs | publisher = Dzeive | date = 1961. gada jūlijā | accessdate = 2015. gada 20. martā }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Radio Liberty latgaļu raidejumi | publisher = Latgolas Balss | date = 1978. gada 22. aprīlī | accessdate = 2015. gada 20. martā }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Kindzulis, Jezups}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latgales Zemnieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latgaliski rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] lfxo9s4jotf8oqly3yfqh3wlepo62k0 0 282431 3675136 3610556 2022-08-24T14:35:17Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Vilis Tode | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1920|12|6|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1873|01|27}} | dzim_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1920|12|6|1873|1|27}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vilis Tode''' ({{dat|1873|01|27|N|bez}} — {{dat|1920|12|06|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, pārstāvēja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]]. == Biogrāfija == Vilis Tode piedzima {{dat|1873|01|27||bez}}.<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce | title = T_dižcilts | publisher = Biographien | accessdate = 2015. gada 27. aprīlī | url = http://biographien.lv/T_dizc.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20150406160643/http://biographien.lv/T_dizc.html | archivedate = 2015. gada 6. Aprīlis }}</ref> No 1904. gada darbojies strādnieku organizācijās.<ref name="lauk">{{Ziņu atsauce | title = Satv. sap. loc. b. Vilis Tode | publisher = Laukstrādnieks | date = 1920. gada 9. decembrī | accessdate = 2015. gada 27. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_laur1920n42{{!}}article:DIVL14{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_laur1920n42{{!}}article:DIVL14{{!}}issueType:P }}</ref> Bija [[Liepāja]]s pilsētas valdes ierēdnis.<ref name="bio" /> 1920. gadā [[Liepāja|Liepājā]] ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] saraksta.<ref name="bio" /><ref name="lauk" /> Miris {{dat|1920|12|06||bez}} plkst. 15.30 [[Rīga]]s slimnīcā.<ref name="lauk" /> Apglabāts {{dat||12|12||bez}} Liepājā.<ref name="lauk" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tode, Vilis}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1920. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] nfllrfez8l72ss3xz5098j1ihvxvlhd 0 282489 3675046 3410634 2022-08-24T12:40:37Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Ruvins Cvi | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = [[1920]]. gads | term_beigas = [[1921]]. gads | dzim_dati ={{dat|1859|05|18}} | dzim_vieta = | mir_dati ={{mdv|1932|12|15|1859|05|18}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Daugavpils}} | tautība =[[ebreji|ebrejs]] | partija =[[Ebreju nacionāldemokrātu partija]] | dzīvesb = | profesija =advokāts | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ruvins Cvi''' ({{dat|1859|05|18|N|bez}} — {{dat|1932|12|15|N|bez}}) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, pārstāvēja [[Ebreju nacionāldemokrātu partija|Ebreju nacionāldemokrātu partiju]]. == Biogrāfija == Ruvins Cvi piedzima {{dat|1859|05|18||bez}}.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 27. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:48{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:48{{!}}issueType:P }}</ref> Strādāja par privātadvokātu.<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Ruvins Cvi | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 27. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/7757 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304230241/http://latgalesdati.du.lv/persona/7757 | archivedate = 2016. gada 4. Marts }}</ref> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Ebreju nacionāldemokrātu partija]]s saraksta. 1921. gadā nolika mandātu.<ref name="ss" /> Bija arī [[Daugavpils]] domes deputāts.<ref name="ld" /> Miris {{dat|1932|12|15||bez}} Daugavpilī.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Cvi, Ruvins}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1932. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} hzubc6f7hsxa6i2jop5bl3txjz80ax0 10 286204 3675367 3674733 2022-08-25T03:05:05Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--16. datums -->|16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--17. datums -->|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--18. datums -->|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT; tur 20. aprīlī tika smagi ievainots un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--19. datums -->|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Māris Možvillo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--20. datums -->|20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[gupija|gupiju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--21. datums -->|21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--22. datums -->|22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--23. datums -->|23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small>}} atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--24. datums -->|24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--25. datums -->|25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]]}} * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--26. datums -->|26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> h29cxf84jqkodfj11afxphdg3m82qic 0 287661 3675424 3455513 2022-08-25T07:39:37Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Royal Standard of the Tsar of Poland (1815–1830).svg|thumbnail|right|Karalistes karogs līdz 1831. gadam]] [[Attēls:Karte kongresspolen.png|thumbnail|right|Polijas teritoriju sadalīšana 19. gs. sākumā]] [[Attēls:Administrative divisions of Congress Poland in 1830 ENG.png|thumbnail|right|Karalistes administratīvais dalījums, 1830]] [[Attēls:1860. Карта Царства Польского.jpg|thumb|Polijas karaliste, 1860]] '''Polijas Karaliste (1815—1915)''' ({{val|pl|Królestwo Polskie}}) jeb '''Polijas cariste''' ({{val|ru|Царство Польское}}), bieži saukta arī par '''Kongresa Poliju''', bija [[Konstitucionālisms|konstitucionāla monarhija]], kas tika radīta 1815. gada [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] kā [[Krievijas Impērija]]s sastāvā esoša autonoma poļu karaliste [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Krievijas impērija]]s ķeizaru kā Polijas karali. Pēc [[Novembra sacelšanās|1830.-1831. gada sacelšanās]] tika atcelta 1815. gada konstitūcija, pēc [[Janvāra sacelšanās|1863. gada sacelšanās]] apspiešanas karalistes autonomija faktiski tika likvidēta 1867. gadā, taču juridiski tā turpināja pastāvēt līdz 1915. gadam, kad [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pasludināja [[Polijas Karaliste (1916.-1918.)|Polijas Karalistes]] izveidošanu. == Nosaukums == Atsaucoties uz valsts izveidošanu Vīnes kongresā, tā bieži tiek saukta par ''Kongresa Poliju''. Krievijas Impērijas dokumentos tā tiek saukta par ''Polijas caristi''. Pēc 1867. gada Krievijas oficiālajos dokumentos to sauc par ''Polijas caristes guberņām'' vai ''Pievislas guberņām''. [[Pārkrievošana]]s laikā ar 1870. gada 5. marta [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] pavēli bija oficiāli jālieto nosaukums ''Polijas caristes guberņas''. Pēc 1887. gada visbiežāk tika lietoti nosaukumi ''Pievislas apgabala guberņas'', ''Pievislas guberņas'' un ''[[Pievislas apgabals]]''. 1897. gada janvārī [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] izdeva rīkojumu ar kuru nosaukumi ''Polijas cariste'' un ''Polijas caristes guberņas'' bija jālieto tikai galējās nepieciešamības gadījumos. == Teritorija un iedzīvotāju skaits == Sākotnēji karalistes teritorija bija 128 500 km² ar 3,2 miljoniem iedzīvotāju. 1870. gadā iedzīvotāju skaits bija 6,1 miljons, 1894. gadā — 8,8 miljoni, 1900. gadā sasniedza 10 miljonus bet 1910. gadā — jau 12,1 miljonu. == Izveidošana un Aleksandra I valdīšana == Pēc Napoleona sagrāves Krievijā, 1813. gada februāra beigās krievu karaspēks ieņēma [[Polijas Karalistes ģenerālkonfederācija]]s zemes. Tajās izveidoja krievu pārvaldi ar ģenerālgubernatoru Lanski un bruņotajiem spēkiem [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli|Barklaja de Tolli]] vadībā. 1815. gadā Vīnes kongress pēc asām sarunām, kas gandrīz izraisīja ieinteresēto Eiropas lielvaru jaunu karu, izlēma bijušās [[Varšavas hercogiste]]s teritorijās izveidot autonomu poļu karalisti ar savu konstitūciju, parlamentu, armiju, muitas robežu, valūtu, vārda un preses brīvību, kas atrastos personālūnijā ar Krievijas imperatoru, kura funkcijas karalistē pildītu vicekaralis (''namestņiks''). Polijas teritorijā notika jau ceturtā dalīšana, kad [[Krakova]] pārgāja [[Austrijas impērija]]s, bet [[Poznaņa]] [[Prūsijas karaliste]]s īpašumā. 1815. gada 20. jūnijā publiskotā Karalistes konstitūcija bija viena no liberālākajām tā laika Eiropā. Šajā periodā liberālais Krievijas imperators [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] sākotnēji cienīja poļu brīvības, taču Krievijas impērijas autokrātiskais pārvaldes modelis 15 gadu laikā tās apspieda aizvien smagāk. 1819. gadā tika izbeigta preses brīvība un ieviesta [[cenzūra]]. 1820. gadā tika aizliegta [[Masoni|masonu]] darbība. No 1825. gada [[Sejms|Sejma]] sēdes vairs nenotika publiski un tika arestēts opozīcijas vadītājs. Sāka darboties nelegālas opozīcijas organizācijas. == 1830. gada sacelšanās un Nikolaja I valdīšana == {{galvenais|Novembra sacelšanās}} Aleksandra I pēctecis [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] tika kronēts par Polijas karali 1829. gada 24. maijā, taču radās neskaidrības par viņa solījumu ievērot konstitūciju. 1830. gadā sasauktais Sejms iesniedza virkni lūgumu par cenzūras atvieglošanu, opozīcijas vadoņu atbrīvošanu un citus, kas sadusmoja valdnieku. Nesaskaņu rezultātā 1830. gada novembrī Varšavas garnizonā sākās sacelšanās, un 1831. gada janvārī Sejms gāza Nikolaju I no Polijas troņa. Sacelšanās tika apspiesta 1831. gada septembrī. Vairāk nekā 6000 poļu patriotu bēga trimdā uz Franciju. Pēc sacelšanās apspiešanās tika likvidētas daudzas no poļu brīvībām un karalistes autonomija beidz pastāvēt. 1832. gada februārī tika izdoti Polijas Karalistes organiskie pamatstatūti, kas izbeidza poļu konstitūcijas, armijas un parlamenta darbību, kā arī atcēla turpmāku Krievijas imperatoru kronēšanu par Polijas karaļiem. Valstī pastiprinājās [[pārkrievošana]] un pareizticīgās baznīcas, kā imperiālās pārvaldes instrumenta, vara. Daudzus poļu aktīvistus deportēja uz citām Krievijas guberņām. Tika izbeigta poļu tradīcija par vēlētajiem amatiem. Ierēdņus tagad iecēla centralizēti. 1832. gadā [[Zlots|zlota]] vietā ieviests rublis, metriskā sistēma nomainīta uz Krievijas impērijas mērvienībām. Tika slēgtas [[Varšavas universitāte]] un [[Viļņas universitāte]]. Izglītībā notika pāreja uz krievu valodu. 1837. gadā vojevodistes pārveidotas par guberņām un iekļautas Krievijas administratīvajā pārvaldē. 1841. gadā likvidēta Valsts padome. == 1863. gada sacelšanās un Aleksandra II valdīšana == {{galvenais|Janvāra sacelšanās}} Savā runā 1856. gadā, Varšavas apmeklējuma laikā, jaunais imperators [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] uzsvēra, ka turpinās sava tēva iesākto politiku. Taču līdzšinējais cenzūras un politiskās kontroles režīms tika nedaudz liberalizēts. Uz poļu patriotiem lielu iespaidu atstāja [[Risordžimento|Itālijas apvienošanās]]. Varšavā sāka notikt demonstrācijas. 1861. gada 27. februārī karaspēks, šaujot uz pūli, nogalināja 5 cilvēkus. Krievijas iestādes veica vairākus soļus autonomijas atjaunošanai — ar 1861. gada 26. marta pavēli tika atjaunota Valsts padome, izveidotas vietējā līmeņa pašvaldības, no jauna atvērtas visas izglītības iestādes. Taču 1861. gada 8. aprīlī, izklīdinot kārtējo poļu demonstrāciju, tika nogalināti 200 cilvēki. Poļu aktīvistu apspiešana gāja roku rokā ar imperiālās pārvaldes liberalizāciju. Poļu sacelšanās sākās 1863. gada janvārī un turpinājās apmēram 15 mēnešus. Pēc 1863. gada sacelšanās apspiešanas vēl palikušās poļu brīvības tika likvidētas un karaliste iekļauta Krievijas impērijas administratīvajā guberņu sastāvā. 19. gs. beigās pat karalistes nosaukums vairs netiek lietots, un no 1887. gada to oficiāli sauca par [[Pievislas apgabals|Pievislas apgabalu]]. == Valdība == 1815. gada konstitūcija noteica, ka Krievijas imperators ir Polijas karalis, un vietējo pārvaldi vada viņa iecelts vicekaralis, kas vadīja Valsts padomes un Administratīvās padomes sēdes. Viņš arī izvirzīja kandidātus augstākajiem ierēdniecības un baznīcas amatiem. Pēc Polijas autonomijas likvidācijas, vicekaraļa postenis netika likvidēts, taču pēc pēdējā vicekaraļa [[Frīdrihs fon Bergs|Frīdriha Vilhelma Remberta fon Berga]] nāves 1874. gadā, jauns vairs netika iecelts. Viņa funkcijas pārņēma Varšavas Kara apgabala vadītājs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Personālūnijas]] r95vtklbj5bo5szldleed14aamoqn5w 0 290140 3675125 3411084 2022-08-24T14:28:49Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Īzaks Rabinovičs | attēls =Īzaks Rabinovičs.png | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1884|11|29}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kauņas guberņa|Telši|td=Lietuva}} | mir_dati ={{mdv|1941|06|18|1884|11|29}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS}} | tautība =[[ebreji|ebrejs]] | partija =[[Bunds]] | dzīvesb = | profesija =[[ekonomika|ekonomists]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Īzaks Rabinovičs''' ({{dat|1884|11|29|N|bez}} — {{dat|1941|06|18|N|bez}}) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts, sociāldemokrātiskās organizācijas «[[Bunds]]» biedrs. == Biogrāfija == Īzaks Rabinovičs piedzima {{dat|1884|11|29||bez}}. Ieguva augstāko izglītību [[ekonomika|ekonomikā]].<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 9. augustā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref> Rabinovičs bija ebreju sociāldemokrātiskās organizācijas «[[Bunds]]» biedrs. Viņš piedalījās [[Tautas padome|Tautas padomē]], kā arī no 1920. līdz 1922. gadam bija [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts (ievēlēts no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] saraksta).<ref name="ss" /> Vēlāk bija [[Rīgas dome]]s deputāts. No 1928. līdz 1934. gadam bija [[Rīga]]s Diskonto bankas valdes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = R_dižcilts | publisher = Biographien | accessdate = 2015. gada 9. augustā | url = http://biographien.lv/R_dizc.html }}</ref> [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnijā izsūtīts]] uz Sibīriju. Miris {{dat||06|18||bez}} ceļā uz nometinājuma vietu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Rabinovičs, Īzaks}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] n9rvl57qcemg57a6w4i9nvhnbw550c9 0 290271 3675047 3560612 2022-08-24T12:41:04Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jēkabs Dārznieks | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1873|02|15}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Vecpiebalgas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1927|06|24|1873|02|15}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb =Meta Dārzniece (dz. Kraukle) | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jēkabs Dārznieks''' ({{dat|1873|02|15|N|bez}} — {{dat|1927|06|24|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs. == Biogrāfija == Jēkabs Dārznieks piedzima {{dat|1873|02|15||bez}} [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagastā]]. Mācījies draudzes skolā, nodarbojās ar lauksaimniecību.<ref>{{LDG 1918|43}}</ref><ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 9. augustā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref> Dārznieks piedalījās [[Tautas padome|Tautas padomē]], kā arī no 1920. līdz 1922. gadam vairākus mēnešus bija [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts [[Latviešu zemnieku savienība]]s frakcijā.<ref name="ss" /> Miris [[Rīga|Rīgā]] {{dat|1927|06|24||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = D_dižcilts | publisher = Biographien | accessdate = 2015. gada 11. augustā | url = http://biographien.lv/D_dizc.html }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Dārznieks, Jēkabs}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} mab51jzia4j9cvckyphmu7qwm6vwghk 0 290472 3675319 3561912 2022-08-24T19:29:11Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jānis Zankevics | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1891|06|16}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Svitenes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati =[[1968]]. gada martā (76 gadu vecumā) | mir_vieta ={{vieta|ASV|Ņujorka|Kolumbija|2s=Ņujorka (štats)|3s=Kolumbija (Ņujorka)}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Mazinieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Zankevics''' ({{dat|1891|06|16|N|bez}} — 1968. gada marts) bija [[Latvija]]s policists un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Mazinieku partija]]s biedrs. == Biogrāfija == Jānis Zankevics piedzima {{dat|1891|06|16||bez}} [[Svitenes pagasts|Svitenes pagastā]]. Mācījies [[Bauska]]s pilsētas skolā un [[Pleskava]]s mērniecības skolā.<ref name="biog">{{Tīmekļa atsauce | title = Z_dižcilts | publisher = Biographien | accessdate = 2015. gada 14. augustā | url = http://biographien.lv/Z_dizc.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20131114043944/http://biographien.lv/Z_dizc.html | archivedate = 2013. gada 14. Novembris }}</ref><ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 14. augustā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref> No 1920. līdz 1922. gadam Zankevics bija [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts. Ievēlēts no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] saraksta, drīz pēc ievēlēšanas pievienojās [[Mazinieku partija|partijas mazākuma frakcijai]].<ref name="ss" /><ref>{{LDG 1918|84}}</ref> Pēc tam strādājis par policistu: 1925. gadā bija Rīgas prefektūras 10. iecirkņa priekšnieks, 1939. gadā iecelts par 7. iecirkņa priekšnieku. No 1939. līdz 1940. gadam bija Rīgas policijas darbinieku biedrības valdes loceklis.<ref name="biog" /> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā devies trimdā. Miris [[Kolumbija (Ņujorka)|Kolumbijas]] mazpilsētā [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1968. gada martā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Zankevics, Jānis}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1968. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Mazinieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:ASV latvieši]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} 3f6rsw43bnhi2josk4vgoa57x0ydmoe 0 291561 3675050 3560655 2022-08-24T12:45:28Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Viktors Dombrovskis | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1889|11|19}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Mazinieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Viktors Dombrovskis''' (dzimis {{dat|1889|11|19}}, miršanas datums nav zināms) bija [[Latvija]]s lauksaimnieks un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Mazinieku partija]]s biedrs. == Biogrāfija == Viktors Dombrovskis piedzima {{dat|1889|11|19||bez}}.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 25. augustā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2%7carticle:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2%7carticle:DIVL5 }}</ref> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] saraksta. Frakcijai šķeļoties, Dombrovskis pievienojās [[Mazinieku partija|Mazinieku frakcijai]] (vēlākajai arī partijai). 1922. un 1925. gadā kandidējis Saeimas vēlēšanās no Mazinieku partijas saraksta.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Apvienotais soc.-dem. mazinieku partijas un Laukstrādnieku Savienības kandidātu saraksts | publisher = Laukstrādnieks | date = 1922. gada 5. oktobrī | accessdate = 2015. gada 25. augustā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_laur1922n40{{!}}article:DIVL115 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_laur1922n40{{!}}article:DIVL115 }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Apvienotais sociāldemokrātu mazinieku partijas un laukstrādnieku savienības kandidātu saraksts | publisher = Darba Balss | date = 1925. gada 18. augustā | accessdate = 2015. gada 25. augustā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dabl1925n59%7carticle:DIVL150 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dabl1925n59%7carticle:DIVL150 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Dombrovskis, Viktors}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Mazinieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} 298j41zm8j4naw3ing4kt8o83xgkx9f 0 291660 3675106 3560764 2022-08-24T14:10:51Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Vincents Kursītis | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1892|12|20}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Līksnas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1974|3|3|1892|12|20}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Višķi|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Darba partija]] | dzīvesb = | profesija =[[jurisprudence|jurists]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vincents Kursītis''' (arī '''Kursišs'''; {{dat|1892|12|20|N|bez}} — {{dat|1974|03|03|N|bez}}) bija [[Latvija]]s jurists un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Darba partija]]s biedrs. [[Antons Kursītis|Antona Kursīša]] brālis. == Biogrāfija == Vincents Kursītis piedzima {{dat|1892|12|20||bez}} [[Līksnas pagasts|Līksnas pagasta]] «Augšguļānos».<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Vincents Kursītis (Kursišs) | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 26. augustā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/6176 }}</ref> 1920. gadā piedalījās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], būdams [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] sastāvā, [[Krima]]s pussalā pie [[Perekopa šaurums|Perekopa šauruma]].<ref name="ld" /> Tajā pašā gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latvijas Darba partija]]s saraksta. [[Latvijas PSR]] laikā bija tiesnesis. Miris {{dat|1974|03|03||bez}} [[Višķi|Višķos]]. Apglabāts Višķu kapos.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Kursītis, Vincents}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1974. gadā mirušie]] [[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Darba partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas tiesneši]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} 9oti1479b1yob5kz7y0fz7vs83rx5os 0 291899 3675313 3561176 2022-08-24T19:25:22Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jānis Velmers | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1875|09|02}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Vaives pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latviešu zemnieku savienība]], [[Latvijas Jaunzemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Velmers''' (dzimis {{dat|1875|09|02||bez}}, miršanas datums nav zināms) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Jaunzemnieku savienība|Bezpartijisko bezzemnieku un mazsaimnieku grupas]] pārstāvis. == Biogrāfija == Jānis Velmers piedzima {{dat|1875|09|02||bez}} [[Vaives pagasts|Vaives pagasta]] «Jukānos». Mācījies [[Bauska]]s pilsētas skolā un [[Pleskava]]s mērniecības skolā.<ref name="ldg">{{LDG 1918|82}}</ref><ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 14. augustā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref> Velmers pabeidza [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas skolu, grāmatvedības kursus [[Pēterburga|Pēterburgā]] un lauksaimniecības kursus Cēsīs. Kā grāmatvedis piedalījies [[Bologoje]]s—[[Pleskava]]s dzelzceļa būvniecībā.<ref name="ldg" /> No 1908. līdz 1911. gadam vadījis saimniecību muižā «Lielie Kuivoči». No 1911. līdz 1917. gadam vadījis saimniecību «Ļesnaja ferma Benuā». No [[Latvijas SPR]] spēku atkāpšanās 1919. gadā līdz Satversmes sapulces sanākšanai 1920. gadā Velmers bija [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] valsts zemju inspekcijas grāmatvedis.<ref name="ldg" /> No 1920. līdz 1922. gadam Velmers bija [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts. Ievēlēts no [[Latviešu zemnieku savienība]]s saraksta, 1921. gadā kopā ar vairākiem frakcijas biedriem no partijas izstājies un izveidojis Bezpartijisko bezzemnieku un mazsaimnieku grupu (vēlāko [[Latvijas Jaunzemnieku savienība|Latvijas Jaunzemnieku savienību]]).<ref name="ss" /> Pēc tam strādājis par valsts [[Valmiera]]s fermas pārzini.<ref name="ldg" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Velmers, Jānis}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Latvijas Jaunzemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} 2yys13wbyz7cg7pgfnrkdp6pt7jz5l0 2 292117 3675183 3674195 2022-08-24T16:46:02Z Egilus 27634 /* Visādi komentāru rakstiņi */ wikitext text/x-wiki <!-- <div style="position:absolute; top:-9.6em; left:-13em; background:#f6f6f6; z-index:1;">[[Attēls:Flag of Latvia.svg|130px]]</div> --> {{Administrators}} {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 1ex; width: 242px; border: 1px solid #99B3FF; clear: right" |- | {{#babel:lv|ru-4|en-2|eo-2|id-1|pt-1}} |- |} {{vairāki attēli | width = 120 | footer = <center>Dažas nopelnu zvaigznītes</center> | image1 = WikiGnome Barnstar5.svg | caption1 = <center>VikiRūķis</center> | image2 = CEE Barnstar.png | caption2 = <center>CAE pavasaris</center> }} {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 1ex; width: 242px; border: 1px solid #99B3FF; clear: right" |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{Uzrunāt uz tu}} |- | {{Alkohols-0}} |- |{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}} |- |{{userbox|#ffffaa|white|[[Attēls:Pores icon.png|42px]]|Šis dalībnieks toties [[sēņošana|lasa sēnes]].}} |- |{{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}} |- |{{userbox|#77ddff|white|[[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|42px]]|Šis dalībnieks ir no [[Rīga]]s.}} |- |{{userbox|#ffffaa|white|[[Attēls:Lagos Flag.png|42px]]|Šis dalībnieks ir [[Lagosa]]s goda ru-vikipilsonis.}} |- | {{Neviens nav perfekts}} |- |} Tehnisku iemeslu dēļ sākotnēji necerēju būt ilgstoši efektīvs šai vietnē, bet izrādījās citādi. Bet vienalga — lai cik laika šeit nepavadītu, vienalga tas ir simtiem reižu par maz, lai izdarītu visu, ko gribētos. == Sajēga == * Trīs gadi Izraēlā; * Pieci gadi Erudītu Līgā; * 25 gadi [[galda hokejs|galda hokejā]]; * 55+ gadi pilnā bezjēgā. == Praktiskā lietderība == === Vikiprojekti, kur esmu darījies vai ceru ko izdarīt === (un kuri parasti tā izmētāti, ka jāliek te saite, lai kaut ko atrastu): * [[:Kategorija:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā|Kultūras pieminekļi Vikipēdijā]] * [[Dabas skati Vikipēdijā]] * [[:m:100wikidays|#100wikidays]] * [[:Kategorija:CEE Spring pēc gada|CEE Spring]] * [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2021|Āzijas mēnesis]] === Laika zīmes === * '''2019''': gribēju uzrakstīt miljons zīmju 200 dienās — [[Dalībnieks:Egilus/Miljons-2019]]. Neizdevās. Pārāk daudz vēlmes tika iztērēts uz pretdarbības pārvarēšanu. * '''2020''': nebija speciālu plānu. Padarītais: [[Dalībnieks:Egilus/2020]] (pavisam +1,674 MB, neskaitot sīkumus un atcelšanas). T. sk. martā-jūnijā uzspēlēju [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-2|#100wikidays]]. * '''2021''': tai pašā garā uz priekšu, kamēr dzīve dod laiku un iespējas vikipēžot. Nevar zināt, kurā dienā tas haļavas vadzis lūzīs. Info par aktivitātēm: [[Dalībnieks:Egilus/2021]]. Un jā, [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-3|#100wikidays]] arī bija, šoreiz jau no janvāra. * '''2022''': vēl viss turpinās. Info par darbību: [[Dalībnieks:Egilus/2022]]. Un jā, #100wikidays no janvāra atkal... bet šoreiz [[:eo:Uzanto:Egilus/100wikidays|esperanto versijā]], lai kaut cik uzturētu savu attiecīgās valodas prasmi. Un sākumā nācās ar katru dienu labāk saprast, cik viņa man draņķīga. Beigās, jāpiezīmē, arī - bet pabeigts tika. == Tēmas == Gugli lietot es protu un tātad varu skrīvēt par visu ko, ja ir noskaņojums. Tomēr pirmām kārtām es šeit esmu, atbilstoši savam vaļaspriekam, galda hokeja lapas un tam pakārtoto lapu uzturēšanai. Citādi — es labprāt rakstu par sēnēm (jo acīmredzami sajēdzu tur vairāk kā citi, lai gan arī pārāk maz,- bet mikologi saka, ka kļūdu manos tekstos neesot, un ar to laikam pietiek), bet visu laiku kaut kas atrauj no šīs nodarbes. Ceru vasarā atkal [[Dalībnieks:Egilus/Sēņu sistemātika|nopietni pastrādāt]] pie šīs lietas (šī frāze atkārtojas ik gadus...). Pa reizei fotografēju — ne labi, toties daudz. Ja man apmaksā ceļu vai aizved, varu aizbraukt uz kādu caurumu un to iemūžināt. Vai cilvēku. Vai vienalga ko. Savs tūkstotis manu bilžu dažādu valodu Vikipēdijās jau top lietots. Paretam ierakstu kaut ko citās Vikipēdijās, piemēram, [[:mad:Spesial:Contributions/Egilus|maduriešu]] vai [[:eo:Special:Contributions/Egilus|esperanto]]. Vai vienkārši humora pēc nodemonstrēju klātbūtni, atceldams acīmredzamu vandālismu vai kļūdu kādā nejauši uzietas nesaprotamas valodas versijā. === Visādi komentāru rakstiņi === Savus ierobežoti politkorektos pierakstus uz Vikipēdijas malām bieži ievietoju smilšu kastes apakšlapās, lai pasvītrotu, ka Wiki par tām nav atbildīga. * [[Dalībnieks:Egilus/Smilšu kaste/23.07.2017|Vikiekspedīcija Limbažu rajonā]] * [[Dalībnieks:Egilus/Smilšu_kaste/Sēnes|Par sēņu rakstu pagatavošanu]] * [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-3|100wikidays — veids, kā padarīt Vikipēdiju par ienīstu pienākumu]] * [[Dalībnieks:Egilus/Smilšu_kaste/CEE_Spring_2019|CEE Spring konkursi]] * [[Dalībnieks:Egilus/Eseja: Kā spēlēt Vikipēdiju|Kā spēlēt Vikipēdiju]] * [[Dalībnieka diskusija:Egilus/Piezīmes uz Vikipēdijas malām|Dažas augstprātīgas stila pamācības]] {| width=666px align=center style="border: solid 1px #307030; "background-color: #ffffaa;" |- | {| class="toccolours collapsible collapsed" width=666px align=center style="border: solid 1px #307030; background-color: #ffffaa;" |- |<center>'''<big>Visādi nieciņi paša vajadzībām</big>'''</center> |} {| class="toccolours collapsible collapsed" width=666px align=center style="border: solid 1px #307030; background-color: #ffffaa;" |- ! Mans devums dažādās Viki |- | [[:commons:Special:ListFiles/Egilus|Foto]] |- | Galda hokejam svarīgajās versijās: |- | [[Special:Contributions/Egilus|LV]], [[:ru:Special:Contributions/Egilus|RU]], [[:en:Special:Contributions/Egilus|EN]], [[:et:Special:Contributions/Egilus|ET]], [[:de:Special:Contributions/Egilus|DE]], [[:eo:Special:Contributions/Egilus|EO]],[[:lt:Special:Contributions/Egilus|LT]], [[:be:Special:Contributions/Egilus|BE]], [[:bg:Special:Contributions/Egilus|BG]], [[:cs:Special:Contributions/Egilus|CS]], [[:da:Special:Contributions/Egilus|DA]], [[:es:Especial:Contribuciones/Egilus|ES]], [[:fi:Special:Contributions/Egilus|FI]], [[:it:Speciale:Contributi/Egilus|IT]], [[:no:Special:Contributions/Egilus|NO]], [[:pl:Special:Contributions/Egilus|PL]], [[:ro:Special:Contributions/Egilus|RO]], [[:sk:Special:Contributions/Egilus|SK]], [[:sl:Special:Contributions/Egilus|SL]], [[:sr:Special:Contributions/Egilus|SR]], [[:sv:Special:Contributions/Egilus|SV]]. |- | Niekošanās un pozitīvais huligānisms: |- | [[:af:Special:Contributions/Egilus|AF]], [[:id:Istimewa:Kontribusi_pengguna/Egilus|ID]], [[:ltg:Seviškuo:Contributions/Egilus|LTG]], [[:nl:Special:Contributions/Egilus|NL]], [[:pt:Special:Contributions/Egilus|PT]], [[:uk:Special:Contributions/Egilus|UK]], [[:ca:Special:Contributions/Egilus|CA]], [[:mad:Spesial:Contributions/Egilus|MAD]], [[:ms:Khas:Sumbangan/Egilus|MS]], [[:simple:Special:Contributions/Egilus|SMP]], [[:tl:Special:Contributions/Egilus|TL]], [[:vi:Special:Contributions/Egilus|VI]], [[:bi:Special:Contributions/Egilus|BI]], [[:fo:Special:Contributions/Egilus|FO]], [[:ht:Special:Contributions/Egilus|HT]], [[:ie:Special:Contributions/Egilus|IE]], [[:ku:Special:Contributions/Egilus|KU]],[[:mi:Special:Contributions/Egilus|MI]], [[:min:Istimewa:SuntiangPangguno/Egilus|MIN]], [[:sah:Special:Contributions/Egilus|SAH]], [[:vo:Special:Contributions/Egilus|VO]]. |} {| class="toccolours collapsible collapsed" width=666px align=center style="border: solid 1px #307030; background-color: #ffffaa;" |- ! Grūti atrodamais vajadzīgais |- | [[Vikiprojekts:Rīgas_ielu_attēli|Rīgas ielu attēli]], [[:ru:Википедия:Список Википедий|Vikipēdiju saraksts]] |- ! Kur ko vajag |- | [[Veidne:Skatītākie_raksti_Vikipēdijā/Statistika|Nedēļas skatītākie]],<br>[http://lv.wikiscan.org/?menu=live&filter=main&sort=hits&date=12&list=pages Pēdējo stundu skatītākie],<br>[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie raksti]],<br>[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti/Visas sarkanās saites|Visas sarkanās saites]],<br>[[:Kategorija:Raksti bez fotoattēliem|Raksti bez foto]],<br>[[Dalībnieks:Edgars2007/Īsākie raksti/Cita versija|Raksti ar īsāko lasāmo tekstu]],<br>[https://tools.wmflabs.org/edgars/missing/ lvwiki neesošie raksti],<br>[[Vikipēdija:Raksti, kuriem vajadzētu būt visu valodu Vikipēdijās|Raksti, kuriem jābūt visās valodās]],<br>[[Vikipēdija:Nozīmīgi raksti/Paplašinātais saraksts/Pilnais saraksts|Nozīmīgie raksti]],<br>[https://tools.wmflabs.org/citationhunt/lv Nejaušs teksts ar atsauces trūkumu] |- | |} |} gxv6ltsujhm2pks45fcruw2lnzvoulx 0 293633 3675041 3561039 2022-08-24T12:36:45Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Donats Bicāns | attēls =Bicans Donats.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1878|05|18}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rušonas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1960|11|15|1878|05|18}} | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Donats Bicāns''' ({{val|ltg|Donats Bycāns}}; {{dat|1878|05|18|N|bez}} — {{dat|1960|11|15|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Zemnieku partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Donats Bicāns piedzima {{dat|1878|05|18||bez}} [[Rušonas pagasts|Rušonas pagastā]]. Izglītību ieguvis pašmācības ceļā.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 18. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="pgb">{{Tīmekļa atsauce | title = Novadnieku enciklopēdija | publisher = Preiļu Galvenā bibliotēka | accessdate = 2015. gada 18. septembrī | url = http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=2 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160307010501/http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=2 | archivedate = 2016. gada 7. Marts }}</ref> Bicāns ir piedalījies [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]], dienējis cara galmā un izlases karaspēkā. Atgriežoties [[Latvija|Latvijā]], viņš strādāja [[Kastīres muiža|Kastīres muižā]]. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Latgales Zemnieku partija|Latgales Zemnieku partiju]].<ref name="pgb" /> Miris {{dat|1960|11|15||bez}}. Apbedīts Rušonas pagasta Eikša kapos.<ref name="pgb" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Bicāns, Donats}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latgales Zemnieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} 0txwj0escaqfhzmh2r3xkm19u4gctxy 0 293663 3675258 3498758 2022-08-24T18:37:13Z Kurmis24 82430 Papildināts wikitext text/x-wiki {{Purva infokaste | nosaukums = Aizkraukles purvs | attēls = Aizkraukles purvs.JPG | attēla apraksts = | citi nosaukumi = | vietaskarte = Latvija |vietaskartes_izmērs = | reljefa_vietaskarte = jā | atrašanās vieta = {{vieta|Latvija|Aizkraukles novads}} | plat_d = 56 | plat_m = 40 | plat_s = 48 | plat_NS = N | gar_d = 25 | gar_m = 16 | gar_s = 29 | gar_EW = E | tips = [[augstais purvs]] | platība = 2662 ha | kūdra = 4,4—6,5 m | augi = | dzīvnieki = | ezeri = | akači = | citas_daļas = }} '''Aizkraukles purvs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=282432.050&y=578078.4&lx=4187.0&ly=3017.688&l=22,23,24,25,26,27 |title=LĢIA karšu serveris |access-date={{dat|2015|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306175150/http://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=282432.050&y=578078.4&lx=4187.0&ly=3017.688&l=22,23,24,25,26,27 |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> jeb '''Aklais purvs'''<ref>{{Latvijas daba|1|29|Aizkraukles purvs}}</ref> ir augstā tipa [[purvs]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles pagastā]] un [[Kokneses pagasts|Kokneses pagastā]]. Izvietojies uz dienvidiem no autoceļa [[P80]], platība 2662 ha. Kopējie [[kūdra]]s krājumi ap 77,6 mlj m³, rūpnieciski izmantojami 43,4 mlj m³, 450 ha platībā notiek kūdras ieguve. Purvs atrodas ūdensšķirtnu rajonā un veidojies, pārpurvojoties sauszemei. No Aizkraukles purva sākas vairākas [[Daugava]]s baseina upes: [[Brasla (Dīvajas satekupe)|Brasla]], [[Maizīte]], [[Atradze]]. Aizkraukles purvs ir [[augstais purvs]] ar pārejas un zemā purva elementiem. Purvā vairākas salas ar dažādiem meža tipiem — [[gārša|gāršu]], [[vēris|vēri]], [[dumbrājs|dumbrāju]]. Lielākajā purva salā veca liepu gārša mistrojumā ar ošiem. Ligzdo vairāku retu sugu putni. Daudz retu augu un bezmugurkaulnieku sugu. Kopš 1999. gada purva centrālā un rietumu daļa 1532 ha platībā iekļauta dabas liegumā «Aizkraukles purvs un meži».<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/aizkraukles_purvs_un_mezi/%22%22/ |title=Dabas aizsardzības pārvalde. Aizkraukles purvs un meži |access-date={{dat|2015|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304223944/http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/aizkraukles_purvs_un_mezi/%22%22/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> [[Natura 2000]] teritorija. == Purva veidošanās == Aizkraukles purva attīstība sākusies pēcleduslaikmeta agrajā boreāla periodā. Pirms apmēram 8000–9000 gadu plašās ieplakas dziļākajās vietās izveidojās sekli ezeri. Iestājoties siltam un mitram klimatam, ezeri aizauga, un no atmirušajām augu daļām sāka veidoties kūdra. Visintensīvākā kūdras slāņa veidošanās sākusies subatlantiskajā periodā pirms aptuveni 2800 gadiem un joprojām turpinās mūsdienās, sasniedzot 7,9 metru biezumu.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Baroniņa|first=V.|date=2011|title=Daba liegums "Aizkraukles purvs un meži"|url=|journal=: LIFE 08NAT/LV/000449 „Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā”|pages=4|via=Latvijas Universitāte}}</ref> Senākās ziņas par Aizkraukles purvu ir minētas 17. gs. zviedru laiku kartēs. Vēl 20. gs. sākumā purvs bijis daudz plašāks un klajāks.<ref name=":0" /> [[Purvs]] ir veidojies gan aizaugot seklām ūdenstilpēm purva ieplakas pazeminājumos, jo vietām zem kūdras ir sastopams sapropelis, gan arī pārpurvojoties minerālgruntij uz ieplakas pacēlumiem. Lielākais konstatētais kūdras slāņa biezums sasniedz 6,5 m, vidējais aprēķināts 4,4 m, bet pēc 2010. gada vasaras pētījumiem konstatēts, ka tas sasniedz pat 7,9 m biezumu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/1224/download|title=Dabas lieguma aizsardzības plāns}}</ref> == Ģeogrāfiskais raksturojums == === Klimats === [[Dabas liegums|Dabas lieguma]] “Aizkraukles purvs un meži” teritorija pēc klimatiskās rajonēšanas<ref>Kalniņa A. 1995. Klimatiskā rajonēšana. Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. Latvijas daba. 2. sēj. Rīga, Preses nams, 245. lpp.</ref> atrodas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienes]] klimatiskā rajona dienvidrietumu daļā. Rajona vidējais [[nokrišņu daudzums]] gadā sastāda 745 mm, no tiem siltajā periodā (aprīlī - septembrī) izkrīt - 502 mm. Gada vidējā temperatūra ir 3,5 °C, visaukstākais mēnesis ir janvāris, kad gaisa vidējā temperatūra ir – 5,9 °C. Absolūtais temperatūras minimums ir – 38 °C, kas ir novērots februārī. Gada siltākais mēnesis ir jūlijs ar gaisa vidējo temperatūru +17,1 °C un absolūto maksimumu + 34 °C. Pēdējās pavasara salnas vidēji novērotas 19. maijā, pirmās rudens salnas - 29. septembrī. Bezsala periods ilgst vidēji 130-140 dienas.<ref name=":1" /> Visbiežāk pūš dienvidu virzienu vēji, tai skaitā dienvidrietumu vēji – 19 %, dienvidu un dienvidaustrumu vēji katrs pa 16 % gadā. Gada vidējais vēja ātrums sastāda 3,8 m/sek. Vislēnākais (3,0 m/sek.) vējš ir jūlijā-augustā, vislielākais vēja vidējais ātrums ir ziemā - 4,1 – 4,2 m/sek.<ref name=":1" /> Vienlaidus sniega sega izveidojas decembra otrajā dekādē un pastāv vidēji 117 dienas, līdz marta trešās dekādes vidum. Augsnes sasalšanas vidējais dziļums ir 48 cm, maksimālais – 118 cm.<ref name=":1" /> === Ģeoloģija un ģeomorfoloģija === Purva ieplaka izveidojusies ledāja darbības rezultātā, jo purva ieplaku zem [[kūdras]] klāj pēdējā apledojuma morēna un tās kušanas ūdeņu veidoti nogulumi. Ģeoloģiskās izpētes urbumos atsegti zemkvartāra virsā atsegti devona sistēmas jūras, lagūnu un kontinentālie nogulumi. [[Augšdevons|Augšdevona]] nogulumi veido nelīdzenu pirmskvartāra virsmu, absolūtās atzīmes svārstās robežās no 60 m līdz 80 m v. j. l., atsegti [[Gauja|Gaujas]], [[Amata|Amatas]], Pļaviņu, [[Daugava|Daugavas]] un Ogres svītas nogulumi.<ref>Meirons Z., Misāns J., Mūrnieks A. 2002. Latvijas ģeoloģiskā karte. Mērogs 1 : 200000. 33.lapa (Ogre). Paskaidrojumua teksts un kartes. Rīga, Valsts ģeoloģijas dienests 52 lpp</ref> Nogulumiežu slāņkopu pārsedz kvartāra nogulumi, kuru biezums mainās robežās no 10 – 20 m. Zem Aizkraukles purva nogulumiem ieguļ ledāju kušanas ūdeņu veidots smiltāju līdzenums. Purva ieplakas nelīdzenais reljefs nosaka atšķirīgus ģeoloģiskos apstākļus un reljefu pat nelielā attālumā.<ref name=":1" /> Purva veidošanās sākusies jau holocēna sākumā pirms apmēram 9000 gadu, kad dziļākajās ieplakas daļās pārmitros apstākļos sāka uzkrāties zemā tipa kūdra, mainoties augu barošanās apstākļiem, zāļu, grīšļu un koku zemā tipa kūdras nomainīja augstā tipa sūnu kūdras.<ref name=":1" /> === Hidroloģija === Aizkraukles purvs un meži atrodas Daugavas lielbaseinā, pārsvarā Daugavas baseinā, un tikai lieguma austrumu mala iestiepjas Ogres upes baseinā, Lantupītes apakšbaseinā. Daugavas baseinā Aizkraukles purvs atrodas uz ūdensšķirtnes starp Braslas – Dīvajas apakšbaseinu un Maizītes apakšbaseinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kartes.geo.lu.lv/|title=Upju baseini}}</ref> Purvi ir ievērojami mitruma uzkrājēji, purvā ir 89–94% ūdens un tikai 6-11% sausnas, ko veido kūdra. Ūdens ir saistīts ar kūdru veidojošo sausnu, un smaguma spēka iespaidā aizplūst tikai kūdrā esošais brīvais ūdens. Purvi, atkarībā no to veida, ūdeni saņem no atmosfēras nokrišņiem un gruntsūdeņiem. Augstajiem purviem, kāds ir arī Aizkraukles purvs, ir raksturīga papildināšanās ar atmosfēras ūdeņiem kupola daļā, un virszemes un pazemes ūdeņiem un atmosfēras nokrišņiem perifērijā, kupolam piegulošajās zemā vai pārejas purva daļās.<ref name=":1" /> === Augsne === Aizkraukles purvs un meži atrodas Viduslatvijas zemienes un Sēlijas paugurvaļņa augšņu rajonā<ref name=":2">Āva R. 1971. Augsnes. Grām.: Pūriņš V. (red.). Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga, Zvaigzne, 79.-85. lpp.</ref><ref name=":3">Āva R. 1994a. Augstā purva kūdraugsnes. Grām.: Kavacs G. Enciklopēdija „Latvijas daba”, 1. sējums. Rīga, Latvijas enciklopēdija, 84. lpp</ref> , Vidus un Ziemeļlatvijas zemienes lielu un vidēju augstā tipa kūdrāju kūdras rajonā.<ref>Druvietis R. (red.) 1963. Latvijas PSR kūdras fonds pēc izpētes datiem uz 1962. gada 1. janvāri. Jelgava, Latvijas hidrotehnikas un meliorācijas zinātniski pētnieciskais institūts, 856 lpp</ref> Purva teritorijā, atbilstoši Latvijā lietotajai [[Augšņu klasifikācija|augšņu klasifikācijai]], sastopamas zemā, pārejas un augstā purva kūdraugsnes, pēc FAO klasifikācijas – histosoli, kurās kūdras slānis biezāks par 30 cm, bet piegulošajos mežos sastopamas pushidromorfās jeb purvainās augsnes (glejaugsnes un podzolētās glejaugsnes) un velēnu podzolētās augsnes. Augsnes Aizkraukles purva teritorijā veidojušās pastāvīga lieka mitruma apstākļos, pārpurvojoties sauszemei un pārkūdrojoties galvenokārt sfagnu sūnām. Purvā dominē augstā purva kūdraugsnes, un tām raksturīga stipri skāba vides reakcija (pH 2,0-3,5), mazs pelnvielu (ap 1%) un slāpekļa (ap 1%) saturs, un tās ir maz piemērotas iekultivēšanai.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> == Antropogēnā slodze uz teritoriju == Antropogēnā slodze uz teritoriju ir neliela – tikai rudeņos tā pieaug, jo purvu apmeklē ogotāji - pēc mednieku kolektīva novērojumiem dzērveņu laikā purvu apmeklē apm. 1000 ogotāju, kas tomēr ir būtisks nemiera faktors dzīvniekiem, bet netika novērota īpaša negatīvā ietekme uz purva [[Biotops|biotopiem]]. Teritorijai raksturīgi pārmitri un purvaini meži, kas nav piemēroti rekreācijai, turklāt pārvietošanos apgrūtina daudzie [[Meliorācija|meliorācijas grāvji]], bebru darbības pārmitrās vietas. Zināms, ka tuvākajā nākotnē tiks paplašināti kūdras ieguves lauki, kas robežojas ar dabas liegumu, un tas atstās zināmu negatīvu ietekmi uz dabas lieguma teritoriju tās austrumu daļā. Uz ziemeļiem no dabas lieguma notiek intensīva jaunā ceļa [[Eiropas autoceļš E22|E22]] būvniecība Rīga-Koknese, kas, iespējams, palielinās rekreācijas slodzi uz teritoriju.<ref name=":1" /> == Ainavas == Dabas liegumā “Aizkraukles purvs un meži” dominē nozīmīgas augstā purva un meža ainavas, kuru raksturu mūsdienās nosaka to veidošanās apstākļi, attīstoties augstajam purvam. Teritorija atrodas salīdzinoši mazapdzīvotā vietā. Purva ainavai kopumā ir raksturīga augstā purva ainava ar pārejas purva elementiem. Purva teritorija austrumos robežojas ar ekspluatācijā esošiem kūdras ieguves laukiem.<ref name=":1" /> Purva ieplakas sarežģītā uzbūve nosaka to, ka arī mūsdienās purva ainavā ir vērojamas izteiktas atšķirības. Purva hipsometriski augstāko augstā purva tipa daļu, kas atrodas lieguma austrumos, veido klaja, slapja, akačaina teritorija un plakans, reljefā vāji izteikts kupols. Tā apkārtnei ir raksturīga atklāta augstā purva ainava ar nelielām, skraji augošām priedītēm un izteiktu ciņu– lāmu un ciņu-ieplaku reljefu.<ref name=":1" /><ref>Nikodemus O. 2000. Latvijas ainavas. Ainavu aizsardzība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai. Jumava, Rīgā. 30 lpp</ref> Purvā ir vairākas minerālzemes salas, uz kurām izveidojusies salīdzinoši slēgta dažādu meža tipu – gāršas, vēra, dumbrāja – ainava. Lielākajā purva salā slēgtu ainavu veido liepu gārša mistrojumā ar ošiem. Apkārtējo mežu ainavas raksturu nosaka daudzveidīgi meža augšanas apstākļi, kā rezultātā izveidojusies mozaīkveida ainava, kurā dažādas ainavas nomaina cita citu. Atklātas purvu ainavas nomaina meža ainavas, kuras savā starpā arī ir atšķirīgas, bet kopumā veido noslēgtu ainavu. Aptuveni 25% purva platības apaugusi ar kokiem un krūmiem, bet purva apkaimē stiepjas plaši mežu masīvi. Tiem raksturīgi ļoti daudzveidīgi meža augšanas apstākļu tipi, kas nomaina cits citu un kuros ir liela meža augšanas apstākļu tipu daudzveidība.<ref>Nikodemus O., Kalniņš G. 2000. Ainavu aizsardzība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai. Jumava, Rīgā. 91 lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dabas liegumi}} [[Kategorija:Latvijas purvi]] [[Kategorija:Aizkraukles pagasts]] [[Kategorija:Natura 2000]] 9c4ihjo9jtbb0augiqcl649s4dlem91 0 294202 3675109 3562055 2022-08-24T14:18:44Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jēkabs Landaus | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1860|12|25||bez}} | dzim_vieta = | mir_dati =1941. gadā (80—81 gadu vecumā) | mir_vieta ={{vieta|Ostlande|td=Latvija}} | tautība =[[ebreji|ebrejs]] | partija =[[Ebreju nacionāldemokrātu partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jēkabs Landaus''' ({{dat|1860|12|25|N|bez}} — 1941. gads) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Ebreju nacionāldemokrātu partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Jēkabs Landaus piedzima {{dat|1860|12|25||bez}}. Ieguvis augstāko izglītību, strādājis ebreju skolā.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 24. septembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="pgb">{{Tīmekļa atsauce | title = Novadnieku enciklopēdija | publisher = Preiļu Galvenā bibliotēka | accessdate = 2015. gada 18. septembrī | url = http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=2 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160307010501/http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=2 | archivedate = 2016. gada 7. Marts }}</ref> Bijis [[Tautas padome]]s loceklis. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Ebreju nacionāldemokrātu partija|Ebreju nacionāldemokrātu partiju]].<ref name="ss" /> Miris 1941. gadā [[Latvijas okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Landaus, Jēkabs}} [[Kategorija:1860. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Ebreju nacionāldemokrātu partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} n90jqdh59lzlk0fr3nksik02iur2tif 0 295572 3675453 3234106 2022-08-25T08:16:31Z Kurmis24 82430 Papildināts wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Ābeļi | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = | photo_width = | photo_caption = | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd =56 | latm =24 | lats =15 | latNS = N | longd =25 | longm =58 | longs =3 | longEW = E | type = [[dabas liegums]] | prot_category = | location = [[Jēkabpils novads]] | nearest_city = | area = {{mērv|ha=3227}} | established = 1999 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | website = | footnotes = | embedded = }} '''Ābeļi''' ir [[dabas liegums]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]]. Izvietojies [[Aknīstes nolaidenums|Aknīstes nolaidenumā]] novada dienvidaustrumos [[Ābeļu pagasts|Ābeļu]], [[Dignājas pagasts|Dignājas]], [[Kalna pagasts|Kalna]] un [[Leimaņu pagasts|Leimaņu]] pagastos. Aizņem 32,27 km²<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DL_Abeli-06.pdf |title=Dabas lieguma “Ābeļi” dabas aizsardzības plāns |access-date={{dat|2015|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304224148/http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DL_Abeli-06.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> teritorijas, iekļaujot [[Kraukļu purvs (Ābeļu pagasts)|Kraukļu purvu]] un mežu masīvus [[Ziemeļsusēja]]s vidustecē. Izveidots 1999. gadā, apvienojot 1987. gadā dibināto Kraukļu purva liegumu un 1997. gadā dibināto Ābeļu mežu dabas liegumu. Teritorijā ir vairāki nozīmīgi mežu biotopi (boreālie meži, melnalkšņu staignāji, pārejas purvi un slīkšņas, purvaini meži), tā ievērojamu platību aizņem Kraukļu purvs, kas ir neskarts [[augstais purvs]] ar [[pārejas purvs|pārejas purvu]] apmalēs. Lieguma teritorija ir nozīmīgākā lielo zīdītāju ([[lūši|lūsis]], [[Pelēkais vilks|vilks]] u.c.) uzturēšanās vieta visā [[Sēlija|Sēlijā]]. Ļoti daudz retu augu ([[laksis]], [[divsēklu grīslis]], [[apdzira]], [[spilvainais ancītis]], [[lietuvas ūdenszāle]]) un dzīvnieku ([[melnais stārķis]], [[ķīķis]], [[mazais ērglis]], [[mežirbe]], [[dzeltenais tārtiņš]], [[purva tilbīte]], [[apodziņš]], [[urālpūce]], [[ūdrs]], [[meža cauna]] u.c.) sugu. Liegums ir iekļauts ''[[Natura 2000]]'' — [[Eiropa]]s nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/abeli/%22%22/ |title=Dabas aizsardzības pārvalde. Ābeļi |access-date={{dat|2015|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150627121314/http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/abeli/%22%22/ |archivedate={{dat|2015|06|27||bez}} }}</ref> == Fiziski ģeogrāfiskais raksturojums == === Klimats === Ābeļi atrodas Lubānas zemienes un [[Latgales augstiene|Latgales augstienes]] klimatiskā rajona līdzenuma apakšrajonā. Klimatiskie apstākļi ir mēreni kontinentāli un raksturojas ar vienu no garākajiem [[Bezsala periods|bezsala periodiem]] Latvijā. Gada vidējā [[temperatūra]] ir +6°C, siltākais mēnesis ir [[jūlijs]] ar [[diennakts]] vidējo temperatūru +17,3°C, bet visaukstākais – [[februāris]] ar diennakts vidējos temperatūru –6,5 līdz –7°C.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/1304/download|title=Dabas aizsardzības plāns}}</ref> Pirmās rudens salnas tiek novērotas ap 30. [[Septembris|septembri]], bet gaisa vidējā diennakts temperatūra zem +5°C pazeminās ap 20. [[Oktobris|oktobri]], savukārt pēdējās pavasara salnas novērojamas ap 15. [[Maijs|maiju]]. Salīdzinot ar citām Latvijas paugurainēm, piemēram, Sēlijas paugurvalni, nokrišņu norma ir zemāka un svārstās robežās no 620 līdz 650 mm gadā.<ref name=":1" /> Pastāvīga [[Sniegs|sniega sega]] turas līdz 106 dienām gadā, tā izveidojas ap 20. [[Decembris|decembri]], bet sairst ap 25. [[Marts|martu]]. [[Augsne|Augsnes]] sasaluma sākums novērojams no 10. līdz 20. decembrim, bet pilnīga augsnes atkušana vērojama no 10. līdz 15. [[Aprīlis|aprīlim]]. Teritorijas lielais mežainums un zemienēm tipiskie reljefa apstākļi nosaka nelielu klimata sezonālo kontrastainību.<ref name=":1" /> === Ģeomorfoloģija un ģeoloģija === Dabas liegums atrodas [[Austrumlatvijas zemiene|Austrumlatvijas zemienes]] Aknīstes nolaidenuma ziemeļaustrumu daļas, [[Limnoglaciālās reljefa formas|limnoglaciālā līdzenuma]] apvidū. Teritorijas virsa kopumā ir lēzena ar absolūtajiem augstumiem robežās no 87-100 m v.j.l. Tas ir vidēji viļņains līdzenums ar maz saposmotiem (nelieli relatīvie augstumi un lieli nogāžu garumi) reljefa apstākļiem, kur var izšķirt atsevišķus izolētus sīkpaugurus ar vidēji 10 m augstumu. Viegli viļņota reljefa apstākļi ir lieguma centrālajā daļā ap [[Ziemeļsusēja|Ziemeļsusēju]]. Ledāju izgrebtajos un limnoglaciālo baseinu pazeminājumos ir izveidojušies augstie purvi.<ref name=":1" /> Teritorijā pamatiežus veido augšdevona [[Frānas stāvs|Frānas stāva]], Apakšfrānas pastāva [[Pļaviņu svīta|Pļaviņu]] un [[Salaspils svīta|Salaspils svītas]] [[Dolomīts|dolomīti]], [[Domerīts|domerīti]], [[Māls|māli]], [[Ģipsis|ģipši]], [[Smilšakmens|smilšakmeņi]], [[Aleirolīts|aleirolīti]] un [[Kaļķakmens|kaļķakmeņi]]. Pamatiežos novērojams daudz dažādu [[Fosilijas|fosilo]] dzīvnieku – [[Bruņuzivis|bruņuzivju]], [[Vēžskorpioni|vēžskorpjonu]], [[Brahiopodi|brahiopodu]] – atliekas. Pamatiežu virsa ir ar lēzenu slīpumu Daugavas virzienā. To saposmo pirmsledāju senās ielejas, kuru dziļums var pārsniegt 200 m zjl. Pamatiežus pārsedz 10-30 m biezi kvartāra nogulumi: morēnsmilšmāls, [[Smiltis|smilts]], [[grants]], māls. Ielejveida iegrauzumos šo nogulumu slāņa biezums var pārsniegt arī 300 m. Ledāja nogulumus vietām pārsedz purvu, aluviālie, eolie un avotu nogulumi.<ref name=":1" /> === Hidroloģija === Teritorija atrodas Daugavas baseina Sēlijas upju hidroloģiskajā rajonā un to atūdeņo Ziemeļsusēja, kas ir Daugavas kreisā krasta pieteka. Kopējā Ziemeļsusējas sateces baseina platība ir 491 km², gada notece – 0,12 km³. Dabas lieguma “Ābeļi” teritorijā atrodas arī viens Ziemeļsusējas kreisā krasta pietekas Aldaunīcas posms. Teritorijas ziemeļu daļa, Kraukļu purva teritorijā ir sastopami daudzi sīki akači un distrofi purva ezeriņi. Pārsvarā tie koncentrējas purva vidusdaļā.<ref name=":1" /> Teritoriju, izņemot Kraukļu purvu, aptver seklu grāvju tīkls. Kraukļu purvam grāvji ir veidoti gar tā malām. [[Meliorācija|Meliorācijas sistēma]] veidota jau 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. To galvenais uzdevums bija novadīt liekos virsūdeņus, lai uzlabotu mežistrādes apstākļus. Pēc [[Otrais pasaules karš|otrā pasaules kara]] intensīva mežu meliorācija lieguma teritoriju skārusi maz, salīdzinoši ar citiem reģiona slapjajiem mežiem.<ref name=":1" /> === Augsnes === Augšņu cilmiežus galvenokārt veido smilšmāla, māla un mālsmilts nogulumi. Dabas leiguma teritorijā pārsvarā izplatītas vidēji un stipri podzolētās velēnu podzolaugsnes, kas mijas ar velēnpodzolētajām glejaugsnēm un purvu kūdras augsnēm, veidojot savdabīgu augteņu mozaīku ar auglīgiem mežiem uz automorfajām un mežiem uz pushidromorfajām un hidromorfajām augsnēm. Savukārt Ziemeļsusējas palienēs, īpaši lieguma dienvidu un centrālajā daļā veidojušās bagātīgas aluviālās (upju sanesumu) augsnes, kas nosaka auglīgu palieņu pļavu biotopu veģetācijas veidošanos.<ref name=":1" /> Pēc FAO augšņu klasifikācijas teritorijā pārsvarā sastopamas šādas augsnes: ''Haplic podzols'' un ''Gleyic Podzols''. Atsevišķās vietās Ziemeļsusējas kreisajā krastā reljefa paaugstinājumos sastopamas ''Haplic Luvisols, Stagnic Luvisols, Eutric Podzoluvisols'', bet reljefa pazeminājumos – ''Eutric Gleysols, Mollic Gleysols''.<ref name=":1" /> == Flora == Dabas liegums atrodas Ziemeļaustrumu [[Ģeobotāniskie rajoni|ģeobotāniskajā rajonā]]. === Meža flora === Lielākoties teritorijā sastopami boreālie [[Skuju koki|skuju koku meži]]. Pārsvarā izplatīti [[Parastā apse|apšu]], apšu ar [[Egles|egli]] otrajā stāvā, apšu-bērzu un bērzu-egļu meži. Lielas vienlaidus platības aizņem egļu jaunaudzes, kas stādītas pēdējo 30 gadu laikā, izcirsto apšu un bērzu mežu vietā.<ref name=":0" /> Tipiskākās lakstaugu sugas šādos mežos ir [[Eiropas septiņstarīte]], [[trejdaivu koraļļsakne]], [[sirdsveida divlape]], [[vienziedu sūnactiņa]], [[Apdziru dzimta|apdzira]], tumšplēkšņainā ozolpaparde, [[meža zaķskābene]], [[divlapu žagatiņa]] un [[laimes palēcīte]]. No sūnām visizplatītākās ir [[Šrēbera rūsaine]] un [[spīdīgā stāvaine]].<ref name=":0" /> Purvu malās un sausākajos pauguros izveidojušās priežu audzes, taču to īpatsvars ir neliels. Purvu malās esošajos mitrajos un pārmitrajos priežu mežos sastopami arī [[āra bērzs]] un [[purva bērzs]]. Zemsedzi šajos mežos veido vasarzaļi un mūžzaļi sīkkrūmi – [[purva vaivariņš]], [[Mellenes|mellene]], zilene, [[brūklene]], [[melnā vistene]] un dažādas [[dzērvenes]], kā arī [[parastā niedre]], dažādas spilvju, [[Sfagni|sfagnu]] un [[Dzegužlini|dzegužlinu]] sugas.<ref name=":1" /> === Pļavu flora === Dominējošās sugas ir molīnija, [[pļavas bitene]], [[sāres grīslis]], [[dzirkstelīte]], [[Parastā vīgrieze|vīgrieze]], [[zilā kāpnīte]], ciņusmilga, [[zāļlapu virza]], [[ziemeļu madara]], purvu virza, [[pļavas vilkmēle]], stāvā vilkakūla. Atsevišķās vietās lieguma vidusdaļā ir parkveida pļavu elementi – bioloģiski veci [[Parastais ozols|parastie ozoli]].<ref name=":1" /> === Purvu flora === Sūnu purvos augi ir pielāgojušies oligotrofiem apstākļiem. Vietās, kur sastopama priede, zemsedzē galvenokārt aug purva vaivariņš, zilene, melnā vistene un lācene. No sūnām sastopams Magelāna sfagns un šaurlapu sfagns. Klajās vietas purvā ir ar vai bez ciņiem, galvenokārt ar lāmām un slīkšņām. Uz ciņiem dominējošās sugas ir sila virsis, makstainā spilve, brūnais sfagns un Magelāna sfagns. Lāmās galvenokārt sastopama [[polijlapu andromeda]] un [[baltmeldrs]], bet slīkšņās – [[purva šeihcērija]] un [[dūkstu grīslis]].<ref name=":1" /> === Aizsargājamās sugas === Dabas liegumā ir sastopamas sekojošas aizsargājamās sugas<ref name=":1" />: * [[Laksis]]; * [[Divsēklu grīslis]]; * [[Sīpoliņu zobainīte]]; * [[Lietuvas ūdenszāle]]; * Apdzira; * [[Gada staipeknis]]; * Spilvainais ancītis; * [[Jumstiņu gladiola]]; * [[Odu gimnadēnija|Odu gimnodēnija]]; * [[Platlapu cinna]]; * [[Sfagnu somenīte]]. == Fauna == === Bezmugurkaulnieki === Dabas liegumā sastopamās aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas<ref name=":1" />: * Vītolu slaidkoksngrauzis; * Apšgrauzis; * Lapkoku praulgrauzis; * Marmora rožvabole; * Sarkanais plakanis; * Lielais asmalis; * Lielā krāšņvabole; * Gludais adatgliemezis; * Graciozais vārpstiņgliemezis; * Asribu vārpstiņgliemezis; * Margainais vārpstiņgliemezis; * Taisnmutes vārpstiņgliemezis; * Pelēkais vārpstiņgliemezis; * Tumšais kailgliemezis; * Krastu medniekzirneklis. === Zivis === Ziemeļsusējā ir sastopama viena aizsargājama apaļmutnieku suga – [[strauta nēģis]] – un viena aizsargājama zivju suga – [[Platgalvju apakškārta|platgalve]]. Šīs abas sugas ir iekļautas ES Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā, bet strauta nēģis ir iekļauts arī Bernes konvencijas III pielikumā.<ref name=":1" /> === Putni === Teritorijā sastopamās aizsargājamās putnu sugas<ref name=":1" />: * [[Melnais stārķis]]; * [[Mazais ērglis]]; * [[Dzērve]]; * [[Grieze]]; * [[Dzeltenais tārtiņš]]; * [[Purva tilbīte]]; * [[Urālpūce]]; * [[Baltmuguras dzenis]]; * [[Melnā dzilna]]; * [[Lielā čakste]]; * [[Mazais mušķērājs]]. === Zīdītāji === Teritorijā sastopamās aizsargājamās zīdītāju sugas ir [[baltais zaķis]], [[Eirāzijas bebrs|bebrs]], [[Pelēkais vilks|vilks]], [[Ūdri|ūdrs]], [[meža cauna]] un [[Eirāzijas lūsis|lūsis]]. Baltais zaķis, vilks un meža cauna Latvijā ir ierobežoti izmantojamas īpaši aizsargājamas sugas. Tas nozīmē, ka normatīvo aktu kārtībā ir atļauta to medīšana. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dabas liegumi}} [[Kategorija:Ābeļu pagasts]] [[Kategorija:Dignājas pagasts]] [[Kategorija:Kalna pagasts]] [[Kategorija:Leimaņu pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]] [[Kategorija:Natura 2000]] i2fcp0wngf4i6qiwcs7udp44wv0xqyw 0 296696 3675138 3417272 2022-08-24T14:36:01Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Žano Trons | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati = {{dat|1865|12|25||bez}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava}} (tagad {{LVA}}) | mir_dati = {{dat|1939||||bez}} | mir_vieta = [[Haifa]], [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā]] | tautība = [[ebreji|ebrejs]] | partija = [[Žīdu cionistes partija]]<br>[[Vispārējā cionistu partija]]<br>''[[Histadrut-Hacionit]]'' | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Žano Trons''' (dzimis {{dat|1865|12|25||bez}}, miris [[1939. gads|1939. gadā]]<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Dribins|first=Leo|date=2019. gads|title=Latvijas nacionālo minoritāšu sākotne, 1918–1922|url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/73_4/2_Leo%20Dribins.pdf|journal=Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis|volume=73|pages=25; 27|via=}}{{Novecojusi saite}}</ref>) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Žīdu cionistes partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Žano Trons piedzima {{dat|1865|12|25||bez}} (pēc citām ziņām - 1864. gadā). Ieguvis augstāko izglītību, strādāja par advokātu.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 16. oktobrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref> Bijis [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1925. gads|title=Deputatu personu rādītājs|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_sast1920n2&#124;article:DIVL5&#124;query:Trons%20Zano%20Trons%20%C5%BDano&#124;issueType:P|journal=Saeimas stenogrammas|volume=2|pages=162|via=periodika.lnb.lv|access-date={{dat|2020|05|01||bez}}|archive-date={{dat|2020|02|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}query:Trons%20Zano%20Trons%20%C5%BDano{{!}}issueType:P}}</ref> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Žīdu cionistes partija|Žīdu cionistes partiju]], pieslejoties Cionistu bloka frakcijai.<ref name="ss" /> Literatūrā minēts arī kā [[Vispārējā cionistu partija|Vispārējās cionistu partijas]] biedrs laika posmā no 1918. līdz 1920. gadam.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Trons, Žano}} [[Kategorija:1865. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} [[Kategorija:1939. gadā mirušie]] eyw58j8xgwov5mst2yuafb4777y8wvy 0 296860 3675448 3621336 2022-08-25T08:12:15Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni]] → [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Salmo trutta.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | kārta = Salmoniformes | kārta_lv = Lašveidīgās | kārta_r = Lašu dzimta | dzimta = Salmonidae | dzimta_lv = Lašu dzimta | apakšdzimta = Salmoninae |apakšdzimta_lv = Lašu apakšdzimta | ģints = Salmo | ģints_lv = Atlantijas laši | suga = Salmo trutta | suga_lv = Taimiņš | binomial = Salmo trutta <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Taimiņš''' (''Salmo trutta'') ir [[lašu dzimta]]s (''Salmonidae'') zivju suga, kas pieder [[Atlantijas laši|Atlantijas lašu]] (''Salmo'') ģintij. Angļu valodas ietekmē taimiņu bieži mēdz saukt par '''jūras foreli''' (''sea trout''). == Sistemātikas izmaiņas == Taimiņam ir 3 pasugas un nominālpasugai ir 3 morfas: divas saldūdens morfas — [[strauta forele]] (''Salmo trutta m. fario'') un [[Eiropas ezera forele]] (''Salmo trutta m. lacustris''), kuras mājo tikai saldūdenī, un [[anadroms|anadromā]] morfa — taimiņš (''Salmo trutta m. trutta''), kurš ir migrējošs un periodiski dzīvo vai nu [[jūra|jūrā]] un [[okeāns|okeānā]], lai barotos, vai [[saldūdens|saldūdenī]], lai nārstotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.troutlet.com/Trout-Science-W30C54.aspx |title=Trout Science |access-date={{dat|2015|10|19||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170623185737/http://www.troutlet.com/Trout-Science-W30C54.aspx }}</ref> Eiropas ezera forele, kas mājo [[ezers|ezeros]], arī ir migrējoša morfa, kas nārstot dodas uz upēm, lai gan nārstošana novērota arī seklākās ezeru piekrastēs. Būtu jāatzīmē fakts, ka okeānā dzīvojošais taimiņš nārsta laikā mīt vienās un tajās pašās upītēs, kurās mājo strauta forele. Abas morfas ir [[ģenētika|ģenētiski]] vienādas, bet [[zinātnieki]]em nav izskaidrojuma, kādēļ viena morfa nekad nepamet saldūdeni, bet otra migrē uz jūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alr-journal.org/component/article?access=doi&doi=10.1051%2Falr%3A2005006 |title=Lack of genetic differentiation between anadromous and resident sympatric brown trout (Salmo trutta) in a Normandy population |access-date={{dat|2021|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210512110248/https://www.alr-journal.org/component/article?access=doi&doi=10.1051%2Falr%3A2005006 }}</ref> == Izplatība == Taimiņa dabīgais izplatības areāls saistīts ar [[Eiropa|Eiropu]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]] un [[Āzija]]s rietumiem, bet tas veiksmīgi introducēts gandrīz visur pasaulē. Taimiņa dabīgais izplatības areāls aptver Eiropas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Ziemeļu ledus okeāns|Ziemeļu ledus okeāna]] piekrastes un saistīto jūru krastus, sākot ar [[Norvēģija]]s ziemeļiem un [[Krievija]]s [[Baltā jūra|Balto jūru]] un beidzot ar [[Atlass (kalni)|Atlasa kalniem]] Ziemeļāfrikā. Izplatības areāla rietumu robeža sasniedz [[Islande|Islandi]], bet austrumu robeža sasniedz [[Arāla jūra|Arāla jūru]] un [[Amudarja]]s baseinu [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]].<ref>Behnke, Robert J.; Williams, Ted (2007). "Brown Trout-Winter 1986". About Trout: The Best of Robert J. Behnke from Trout Magazine. Guilford, CT: Globe Pequot. pp. 45—50. {{ISBN|978-1-59921-203-6}}.</ref> Taimiņš mājo arī [[Latvija]]s jūras piekrastē. Lai nārstotu, tas ienāk upēs. Latvijā sastopama arī taimiņa saldūdens morfa — strauta forele.<ref name=lat>[http://www.latvijasdaba.lv/zivis/salmo-trutta-l/ Latvijas Daba: Taimiņš]</ref> Strauta forele un ezera forele mājo Eiropas iekšzemes baseinos, īpaši bieži strauta foreles sastopamas kalnainu apvidu avotos. === Introdukcijas vēsture === Taimiņš ir introducēts daudzviet pasaulē: [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālāzija|Austrālāzijā]], [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika]]s austrumos un dienvidos. Suga ir veiksmīgi iedzīvojusies un jaunajās teritorijās izveidojusi stabilas populācijas.<ref>[http://www.issg.org/database/species/distribution.asp?si=78&fr=1&sts=&lang=EN "Global Invasive Species Database-Salmo trutta-Distribution"]. Invasive Species Specialist Group (ISSG) of the IUCN Species Survival Commission. Retrieved 2014-02-01.</ref> Pirmās introdukcijas notika [[Austrālija|Austrālijā]] 1864. gadā, kad no [[Anglija]]s tika atvesti 1500 ikri, no kuriem garajā ceļā izdzīvoja 300. 1866. gadā taimiņš mājoja arī [[Tasmanija]]s upēs, bet 1868. gadā ikri tika izlaisti arī [[Jaunzēlande]]s upēs.<ref name=hea>Heacox, Cecil E. (1974). "Back Cast". The Complete Brown Trout. New York: Winchester Press. pp. 7—23. {{ISBN|0-87691-129-7}}.</ref> [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] taimiņš tika introducēts 1890. gadā, bet 1909. gadā tas jau mājoja [[Kenija]]s kalnu avotos. [[Himalaji|Himalaju]] upītēs [[Indija]]s rietumos taimiņš tika palaists 1868. gadā un 1900. gadā tā populācija jau bija nostiprinājusies [[Kašmira]]s un [[Čennai|Madrasas]] reģionos.<ref>Newton, Chris (2013). "The Trout in India". The Trout's Tale – The Fish That Conquered an Empire. Ellesmere, Shropshire: Medlar Press. pp. 79–95. {{ISBN|978-1-907110-44-3}}.</ref> Pirmās introdukcijas Ziemeļamerikā notika 1886. gadā [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Mūsdienās vienīgās Kanādas teritorijas, kurās taimiņš nemājo, ir [[Jukona (teritorija)|Jukona]] un [[Ziemeļrietumu Teritorijas]]. Introdukcija Dienvidamerikā sākās 1904. gadā [[Argentīna|Argentīnā]]. Mūsdienās taimiņš mājo arī [[Čīle]]s, [[Peru]] un [[Folklenda Salas|Folklenda Salu]] upēs.<ref name=hea/> == Izskats == [[Attēls:Salmo_trutta_fario-1.jpg|thumb|240px|Taimiņam uz sāniem ir nelieli melni un sārti punktiņi, kas atrodas gan virs, gan zem viduslīnijas]] [[Attēls:Close up view of a brown trout fish.jpg|thumb|240px|Mute ir liela un augšžokļa gali sniedzas aiz acu aizmugurējās malas]] Taimiņa ķermenis ir slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. [[Mute]] liela, ar asiem [[zobi]]em, vērsta uz priekšu, augšžokļa gali sniedzas aiz acu aizmugurējās malas.<ref name=lat/> Mugura zilganpelēka vai zeltaini brūna, sāni un vēders sudrabains. Uz sāniem virs un zem sānu līnijas nelieli, [[melns|melni]] x-veida plankumi. Uz muguras spuras un [[aste]]s spuras augšdaļas melni plankumiņi. Taimiņam līdzīgi kā lasim ir taukspura.<ref name=lat/> Mazuļu taukspura ir [[oranžs|oranža]] vai ar sārtu galu.<ref name=viv/> === Taimiņš (''Salmo trutta m. trutta'') === Pieaudzis taimiņš visbiežāk ir nedaudz mazāks par [[lasis|lasi]]. Parasti tas ir 40—60 [[centimetrs|cm]] garš un sver līdz 10 [[kilograms|kg]].<ref name=viv>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=96&what=48 |title=Dabiskais vai mākslīgais lasis vai taimiņš? |access-date={{dat|2015|10|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304215611/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=96&what=48 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Tomēr taimiņš var izaugt līdz 140 cm un sasniegt 30,5 kg. Latvijā lielākie taimiņi sasniedz 97 cm garumu un 10 kg svaru.<ref name=lat/> Pirms nārsta tēviņam uz ķermeņa izveidojas sārti plankumiņi, bet apakšžoklis kāšveidīgi izliecas.<ref name=lat/> === Ezera forele (''Salmo trutta m. lacustris'') === Līdzīgi kā taimiņš, ezera forele parasti ir 40—80 cm gara, bet lielākie īpatņi sasniedz 150 cm garumu<ref>[http://www.infish.com.pl/wydawnictwo/Archives/Fasc/work_pdf/Vol16Fasc2/Vol16-Fasc2%20-%20w02.pdf Some characteristics of lake trout salmo trutta m. lacustris]</ref> un 27,2 kg svaru.<ref>[http://self.gutenberg.org/articles/salmo_trutta_lacustris Salmo trutta lacustris — Project Gutenberg Consortia Center]</ref> === Strauta forele (''Salmo trutta m. fario'') === Strauta forele vides ietekmē neizaug tik liela kā taimiņš. Pieaudzis īpatnis ir 30—50 cm garš un sver līdz 3 kg.<ref name=viv/> Strauta forele ir arī daudz krāsaināka nekā taimiņš. Tai ir tumša, zaļganbrūna mugura un gaišāki, dzeltenīgāki sāni un vēders. Abās pusēs sānu līnijai izvietoti gan melni, gan sarkani punktiņi, kas ir arī uz muguras spuras. Atšķirībā no okeānā dzīvojošā taimiņa strauta forele pirms nārsta izskatu daudz nemaina.<ref name=viv/> Strauta foreles mazuļus praktiski nav iespējams atšķirt no taimiņa mazuļiem, kas pirmos dzīves gadus pavada upē. Tie visi ir izraibināti ar melniem un sarkaniem punktiņiem.<ref name=viv/> == Bioloģija == Saldūdens morfas visu dzīvi pavada saldūdenī, bet anadromā morfa galvenokārt mājo jūrā un okeānā, ierodoties upēs uz nārstu. Pirmo reizi nārstot taimiņš dodas 1—7 gadu vecumā. Anadromās morfas mazuļi upēs pavada 1—7 gadus (Latvijā vairums 2 gadus), līdz sasniedz 10—19 cm garumu.<ref name=lat/> Kad taimiņš no saldūdens nokļūst jūrā, tā organismā izmainās vielmaiņas procesi. Tas sāk medīt citas zivis un pārvietoties lielākos attālumos, lai gan pamatā tas uzturas piekrastē, ne tālāk kā 3 km no krasta. Taimiņam ir novērota līdz 600 [[kilometrs|km]] tāla migrācija no dzimtās upes ietekas. Taimiņa pārvietošanās ātrums ir apmēram 28 km diennaktī. Šī zivs ir vienpate un neveido barus.<ref name=lat/> Pieaugušie īpatņi jūrā barojas galvenokārt ar [[reņģe|reņģēm]] un [[brētliņa|brētliņām]], kā arī ar [[stagars|stagariem]], [[salaka|salakām]] un citām nelielām [[zivis|zivīm]] un [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]].<ref name=lat/><ref name=viv/> Jūras apstākļos taimiņš strauji aug un pieņemas svarā. Turpretī saldūdens foreles, kas dzīvo upēs un ezeros, pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, kurus medī gan ūdenstilpes dibenā, gan uzlasa no ūdens virsmas. Tās barojas arī ar citiem bezmugurkaulniekiem, [[vardes|vardēm]], [[kurkulis|kurkuļiem]] un mazām zivtiņām.<ref name=viv/> == Vairošanās == Dzimumgatavība taimiņam iestājas 2—7 gadu vecumā, kad tas sasniedz 25—50 cm garumu. Taimiņi nārsto laikā no [[septembris|septembra]] līdz [[marts|martam]], Latvijā [[oktobris|oktobrī]] un [[novembris|novembrī]], kad ūdens [[temperatūra]] ir 0—9 °C. Nārsts notiek 0,25—3,5 [[metrs|metru]] dziļumā. Taimiņiem raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kurā piedalās arī [[upe|upēs]] nobriedušie maza auguma tēviņi. Mātīte veido ligzdu, nēršot 2000—30 000 [[ikri|ikru]], ierokot tos oļainā gultnē. Ikru attīstība ilgst 60—170 dienas.<ref name=lat/> Latvijas upēs taimiņa kāpuri izšķiļas pavasarī, [[aprīlis|aprīlī]] un [[maijs|maijā]], kad [[ūdens]] iesilst. Kāpuri pārtiek no sava dzeltenuma maisiņa. Kad tas izlietots, mazulis izlien no oļiem un sāk meklēt barību. Iesākumā tie ir sīki ūdens [[bezmugurkaulnieki]], paaugoties tiek medīti lielāki [[kukaiņi]], [[kāpuri]], [[tārpi]] un vēžveidīgie.<ref name=viv/> Pirmajā dzīves gadā mazuļi uzturas savas dzimšanas vietas apkārtnē, pavisam nelielā upes teritorijā, slēpjoties aiz akmeņiem un bedrītēs. Ziemu tie pārlaiž zem akmeņiem. Gadu veci mazuļi parasti neizaug garāki par 12 cm, kaut gan to izmērs var būt diezgan atšķirīgs. Parasti upē tie pavada vēl vienu gadu.<ref name=viv/> Savvaļā tiek veidoti hibrīdi ar [[lasis|lasi]] un [[avotu palija|avota paliju]].<ref name=lat/> Pēc otrās ziemas anadromās morfas taimiņi dodas uz jūru. Šāda vecuma taimiņus sauc par smoltiem, tie ir kļuvuši sudrabaini un sasnieguši gandrīz 20 cm garumu.<ref name=lat/><ref name=viv/> Savvaļā taimiņš var sasniegt 38 gadu vecumu.<ref>[http://www.fishbase.org/summary/238 Fish Base: Salmo trutta Linnaeus, 1758]</ref> == Sistemātika == '''Taimiņam''' (''Salmo trutta'') ir papildu divas pasugas:<ref>[http://www.fishbase.se/Nomenclature/ScientificNameSearchList.php? Fish Base: Salmo]</ref> * [[Amudarjas forele]] (''Salmo trutta oxianus'') * [[Arāla forele]] (''Salmo trutta aralensis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijasdaba.lv/zivis/salmo-trutta-fario-l/ Latvijas daba: Strauta forele] * [https://web.archive.org/web/20150815113221/http://www.arkive.org/brown-trout/salmo-trutta-fario/ ARKive: Brown trout (Salmo trutta fario)] * [http://animaldiversity.org/accounts/Salmo_trutta/ ADW: Salmo trutta] * [http://www.issg.org/database/species/ecology.asp?si=78 Salmo trutta (fish)] [[Kategorija:Atlantijas laši]] [[Kategorija:Latvijas zivis]] [[Kategorija:Eiropas zivis]] [[Kategorija:Islandes fauna]] [[Kategorija:Āzijas zivis]] [[Kategorija:Āfrikas zivis]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas zivis]] [[Kategorija:Dienvidamerikas zivis]] [[Kategorija:Austrālijas zivis]] [[Kategorija:Jaunzēlandes zivis]] [[Kategorija:Baltijas jūras fauna]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna fauna]] gq7zeuza99y1tplurf7rimknkfd3rvx 2 297405 3675182 3589663 2022-08-24T16:45:13Z Maranello Prime 49485 /* Graudu noliktava */ wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> == Graudu noliktava == == Dioksīns == [[Attēls:Grobal-warming.jpg|thumb|[[Rūpniecība]] — galvenais dioksīna avots.]] '''Dioksīns''' ir [[indīga viela]], kam piemīt spēcīga [[teratogēns|teratogēna]], [[mutagēns|mutagēna]] un [[kancerogēns|kancerogēna]] iedarbība, kā galvenais avots ir [[rūpniecība]] — [[hlorēts|hlorētu]] savienojumu ražošana, [[metalurģija]], [[papīrs|papīra]] balināšana un [[atkritumi|atkritumu]] dedzināšana.<ref name="la">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/baltijas-lasi-tikai-pa-kripatinai-dioksins%E2%80%A9|title= Baltijas lasis satur daudz dioksīna; ēst drīkst tikai pa kripatiņai
|first=Ilze|last=Lavrinoviča|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=11 August 2014|accessdate=26 March 2022}}</ref><ref name="lsmradio">{{tīmekļa atsauce|url= https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/dioksiina-daudzums-ziviis.a791/|title= Dioksīna daudzums zivīs|first=Valters|last=Krauze|first2=Elvis|last2=Jansons|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=10 June 2013|accessdate=26 March 2022}}</ref> == Muskete == [[Attēls:Flintlock rifle-Jacod Guignard-circa 1785-1.jpg|thumb|[[Kramenīca]]s musketes attēlojums no 18. gadsimta beigām]] '''Muskete''' ({{val|fr|mousquette}}) ir no stobra gala pielādējams [[šaujamierocis]], kas darbojas uz [[šaujampulveris|šaujampulvera]] mehānisma. Karavīri, kas no 16. līdz 19. gadsimtam bija apbruņoti ar šāda veida šaujamieročiem, tika dēvēti par [[musketieris|musketieriem]]. === Vēsture === === Raksturojums === ==== Uzbūve ==== ==== Munīcija ==== ==== Pielietojums ==== === Iedalījums === ==== Pēc aizdedzes atslēgas ==== ===== Kvēldegļa atslēgas muskete ===== ===== Rata atslēgas muskete ===== ===== Krama atslēgas muskete ===== ==== Pēc stobra ==== ===== Gludstobra muskete ===== ===== Vītņstobra muskete ===== === Kultūrā === === Attēlu galerija === === Skatīt arī === === Atsauces === === Ārējās saites === == Gladiuss == [[Attēls:Uncrossed gladius.jpg|thumb|Gladiusa rekonstrukcija.]] '''Gladiuss''' ({{val|la|gladius}}) ir vārds, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "[[zobens]]" (visa veida — gan īss, gan garš), taču vēsturiski šaurākā izpratnē ar to parasti saprot specifiski īsu darinātu zobenu, kas aktīvi tika izmantots [[Senā Roma|Senajā Romā]].<ref name="Gladius p6">{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=6|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref> Paralēli šķēpam (''[[pilums|pilum]]'') un vairogam (''scutum'') tas sastādīja daļu no [[Senās Romas armija|romiešu karaspēka]] pamataprīkojuma vēlajā [[Romas republika|republikas]] un agrajā [[Romas impērija|impērijas]] periodā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Pilum: The Roman Heavy Javelin|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Oprey Publishing|year=2017|page=6|isbn=978 1 4728 1589 7}}</ref> === Izcelsme === Romiešu autoru atstātie darbi norāda, ka gladiuss visticamāk tika aizgūts no [[ķelti|ķeltu]] [[cilts|ciltīm]], kas [[senie laiki|senajos laikos]] apdzīvoja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]] mūsdienu [[Spānija]]s teritorijā.<ref name="Galdius p6and9">{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=6.-9|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref> [[Kartāga]]s armija labprāt algoja ķeltu karotājus, kas līdzās citām bruņotām vienībām 3. gadsimtā p.m.ē. piedalījās pirmajos divos [[pūniešu kari|pūniešu karos]] pret [[Senā Roma|Romu]].<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Gladius_Hispaniensis/|title=Gladius Hispaniensis|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=15 June 2017|accessdate=28 January 2022}}</ref> Ne velti rakstiskajos [[vēstures avoti|vēstures avotos]] tas tiek devēts par "spāņu zobenu" (''gladius Hispaniensis'').<ref name="Galdius p6and9"/> [[Arheoloģiskie izrakumi]] apliecina faktu, ka ķeltu ciltis Spānijas teritorijā izmantoja īsus zobenus, taču tie arī parāda, ka no [[bronza]]s darināti īsi zobeni jau bija pazīstami [[Halštates kultūra|Halštates kultūrā]] 1. tūkstošgadē p.m.ē., no kuras vēlāk, iespējams, atdalījās ķelti un kas laika posmā no aptuveni 1200. līdz 450. gadam p.m.ē. apdzīvoja [[Viduseiropa|Viduseiropu]].<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=8.-9|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Hallstatt_Culture/|title=Hallstatt Culture|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=30 March 2021|accessdate=28 January 2022}}</ref> [[Senās Romas armija|Senās Romas karaspēks]] gladiusu sāka izmantot pēc pūniešu kariem, kad, sākot ar 2. gadsimtu p.m.ē., tas pakāpeniski kļuva par galveno zobenu [[leģionārs (Senā Roma)|leģionāru]] bruņojumā.<ref name="worldhistory"/> Tomēr ne visi karavīri bija aprīkoti ar gladiusu — [[kavalērija|jātnieku]] vienības deva priekšroku garāka veida zobenam (''spatha''), kas mūsu ēras 3. gadsimtā pamazām aizstāja gladiusu arī kājnieku rindās.<ref name="worldhistory"/> === Pielietojums === Vizuālās liecības no romiešu atstātajām [[mozaīka|mozaīkām]], [[sienu zīmējums|sienu zīmējumiem]] un [[kapakmens|kapakmeņu]] [[skulptūra|skulptūrām]] norāda, ka gladiuss tika turēts zobenam paredzētā makstī, kas [[leģionārs (Senā Roma)|leģionāriem]] atradās labajā pusē, bet [[centurions|centurioniem]] un citiem komandieriem — kreisajā pusē.<ref name="worldhistory"/> == Sarkanais punduris == '''Sarkanais punduris''' ir mazākā iespējamā [[galvenās secības zvaigzne]], kuras iekšienē norisinās [[kodolsintēze]]s process. Zvaigžņu klasifikācijā tās pieder pie M [[spektra klase]]s, kas nozīmē, ka savu relatīvi nelielo izmēru dēļ ir samērā blāvas un vēsas, taču ar ievērojami lielāku mūža ciklu apveltītas pundurzvaigznes. Red dwarf stars have masses from about 0.08 to 0.6 times that of the Sun. (Objects smaller than red dwarf stars are called brown dwarfs and do not shine through the thermonuclear fusion of hydrogen.) == Magņitogorska == [[Attēls:Magnitnaya gora.jpg|thumb|Magņitnajas kalna virsotne.]] '''Magņitnajas kalns''' ({{val|ru| Магнитная}}) ir [[paugurs]], kas atrodas [[Urāli|Dienvidurālu]] austrumu nogāzē, [[Krievija]]s [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabalā]], netālu no [[Magņitogorska]]s. Kalna augstums ir 610 m, kuru veido [[granīts|granīti]], [[profirīts|profirīti]], [[marmors|marmori]], kā arī [[dzelzs rūda]]s atradnes. == Romiešu kavalērija == [[Attēls: LMA Grabstein Reitersoldat.jpg|thumb|Senās Romas jātnieka attēlojums uz kapakmeņa plāksnes.]] '''[[Senā Roma|Senās Roma]]s [[kavalērija]]''' jeb '''romiešu kavalērija''' ({{val|la|equites Romani}}) bija apbruņotas jātnieku vienības, kas paralēli kājniekiem veidoja daļu no kopējās [[Senās Romas armija]]s.<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Roman_Cavalry/|title=Roman cavalry|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=14 May 2014|accessdate=5 December 2021}}</ref> == Kopsavilkums == Kopā ar kājniekiem un jūras floti kavalērija jeb zirgu mugurā karojošas jātnieku vienības veidoja daļu no Senās Romas armijas. {{Commons category|Roman cavalry|Senās Romas kavalērija}} * [https://www.worldhistory.org/Roman_Cavalry/ Pasaules vēstures enciklopēdijas ieraksts] {{en ikona}} == Migrantu krīze == {| class="wikitable infobox" style="margin: 0.5em 0 0.5em 1em; width: 22em;" |- |+ 2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas | style="text-align:center;" | |- ! colspan="2" style="background: white;" style="text-align:center;" | [[Attēls: 2021 Belarus-EU border crisis - general map.png |border|250px|]] |- | style="text-align:center;" | Migrantu krīzes galvenie ceļu virzieni, no kurienes tie nonāk Baltkrievijā, lai pēc tam dotos uz Eiropas Savienības robežu. |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Apraksts |- | '''Datums:''' || 2021. gada 7. jūlijs – šobrīd |- | '''Vieta:''' || [[Baltkrievija]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Polija]] |- | '''Cēlonis:''' || [[Eiropas Savienība]]s ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju pēc [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām]] un [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju protestiem 2020. un 2021. gadā]] |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Iesaistītās puses |- | {{flaga|Baltkrievija}} '''Baltkrievija''' || {{flaga|Latvija}} '''Latvija''' <br> {{flaga|Lietuva}} '''Lietuva''' <br> {{flaga|Polija}} '''Polija''' |- | • Apzināti iedrošina migrantus no Tuvajime Austrumiem ieceļot Baltkrievijā, lai pēc tam mudinātu tos caur valsts rietumu robežu migrēt Eiropas Savienībā. || • Nostiprina savas austrumu robežas ar Baltkrieviju, lai tādejādi nepieļautu nelegālo migrantu plūsmu savu valstu teritorijās. <br> • Apvaino Baltkrieviju apzināta hibrīdkara īstenošanā pret Eiropas Savienību, lai tādejādi atriebtos par tās uzliktajām ekonomiskajām sankcijām pret [[Aleksandrs Lukašenko|Aleksandra Lukošenko]] režīmu. |- ! colspan="5" style="text-align:center;" | Zaudējumi |- | |- | |- | |} '''2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas''' ir [[krīze|saspīlēts notikums]] uz [[Baltkrievija]]s un vairāku [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu ([[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Polija]]s) robežām, kuras ietvaros galvenokārt neskaitāmi [[imigrants|imigranti]] no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], mēģinot izbēgt no nabadzības vai kara apstākļiem savā valstī, cenšas nelegāli caur Baltkrievijas teritoriju nokļūt Eiropas Savienībā, tādejādi apdraudot ne tikai [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona, bet arī visas Eiropas Savienības ārējo drošību. == Kredīts == Kredītsaistībām ir salīdzinoši liela ietekme uz [[pašnāvība|pašnāvību]] mēģinājumiem viscaur pasaulē, kur, piemēram, [[Anglija|Anglijā]] gandrīz katru gadu vairāk kā 100 000 cilvēku mēģina izdarīt pašnāvību parādu dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.bbc.com/news/business-46428756|title= Debt despair: 'I’m just going to end it'|work=bbc.com|publisher=[[BBC News]]|first=Simon|last=Read|date=3 December 2018|accessdate=6 August 2021}}</ref> Arī [[Latvija|Latvijā]] ir konstatēti pašnāvību gadījumi, kas ir saistīti ar nespēju apmaksāt [[ātrais kredīts|ātros kredītus]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/arsti-par-psihiatrijas-registru-un-jauniesu-pasnavibam-kreditu-del|title= Ārsti diskutē par psihiatrijas reģistru un jauniešu pašnāvībām kredītu dēļ|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|first=Māra|last=Libeka|date=29 December 2018|accessdate=6 August 2021}}</ref> 2021. gada 4. augustā Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu [[vakcinācija|vakcināciju]]", kurā tika pausta neapmierinātība ar [[Saeima|Saeimā]] konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez [[Covid-19]] sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]]s puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-administrativo-lietu-pret-gobzemu-par-nesankcionetu-protestu-pret-obligatu-vakcinaciju.a415725/|title= Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=5 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> == Kredītvēsture == '''Kredītvēsture''' ir personas [[parāds|finansiālo saistību]] pārskats, kurā tiek uzskaitītas gan esošās, gan jau izpildītās finansiālās saistības, kas tādējādi ļauj noteikt arī attiecīgās personas [[kredītreitings|kredītreitingu]].<ref name="diena">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/ir-verts-labi-parzinat-savu-kreditvesturi-14255452|title= Ir vērts labi pārzināt savu kredītvēsturi|work=diena.lv|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|first=Artis|last=Spertāls|date=19 January 2021|accessdate=23 August 2021}}</ref> == Markomāņu kari == [[Attēls:Column of Marcus Aurelius - detail4.jpg|thumb|Markomāņu karu attēlojums uz [[Marka Aurēlija kolonna]]s mūsdienu Romā, Itālijā.]] '''Markomāņu kari''' ({{val|la|bellum Marcomannicum}}) jeb '''Ģermāņu–sarmatu kari''' (''bellum Germanicum et Sarmaticum'') bija trīs dažādi bruņoti konflikti starp [[Romas impērija|Romas impēriju]] un vairākām [[ģermāņi|ģermāņu]] un [[sarmati|sarmatu]] ciltīm laika posmā no 166. līdz 180. gadam, kas galvenokārt norisinājās Romas impērijas ziemeļu pierobežā gar [[Donava]]s upi un tās saistošajām [[Senās Romas province|provincēm]].<ref name="Kovacs pxvii,202">{{Grāmatas atsauce|title= Marcus Aurelius’ Rain Miracle and the Marcomannic Wars|first=Péter|last=Kovács|place=Leiden; Boston|publisher=Brill|year=2009|page=xvii., 202|isbn=978-90-04-16639-4}}</ref> Markomāņu kari bija lielākais un nozīmīgākais bruņotais konflikts Romas impērijas vēsturē, kuru galvenie izraisītāji bija vairākas ģermāņu un sarmatu ciltis kā [[markomāņi]], [[kvadi]] un [[jazigi]].<ref name="Kovacs pxvii,202"/> Karadarbība galvenokārt norisinājās [[Panonija]]s un [[Norika]]s provinču teritorijās, kā arī [[Senās Romas imperatori|imperatora]] [[Marks Aurēlijs|Marka Aurēlija]] valdīšanas posmā, kuras laikā tika sarakstīts viņa filozofiskais traktāts "[[Meditācijas (traktāts)|Meditācijas]]". == Eiropas aizvēsture == '''Eiropas aizvēsture''' aptver vissenāko laika periodu [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]] par kuru nepastāv nekādas [[vēstures avoti|rakstiskās liecības]] un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajiem izrakumiem]]. Tā sevī ietver laika periodu kopš [[Eiropa]]s teritorijā parādījās pirmie [[hominīni|hominīnu]] [[akmens darbarīki]] līdz [[rakstība]]s ieviešanas brīdim [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] beigās. Līdzīgi kā citviet pasaulē Eiropas [[aizvēsture]] tiek iedalīta trīs daļās — [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu [[kontinents|kontinentu]] aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās [[cilvēki|cilvēces]] aizvēstures. == Itālijas aizvēsture == [[Attēls: Cultura del Gaudo Paestum 05.JPG|thumb|[[Gaudo kultūra]]s keramikas izstrādājumi (4.–3. g. tūkst. p.m.ē.)]] '''Itālijas aizvēsture''' aptver vissenāko laika periodu [[Itālijas vēsture|Itālijas vēsturē]] par kuru nepastāv nekādas [[vēstures avoti|rakstiskās liecības]] un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajiem izrakumiem]]. Tā sevī ietver laika periodu kopš [[Itālija]]s teritorijā parādījās pirmie [[hominīni|hominīnu]] [[akmens darbarīki]] līdz [[rakstība]]s ieviešanas brīdim [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] beigās. Līdzīgi kā citviet pasaulē Itālijas [[aizvēsture]] tiek iedalīta trīs daļās — [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu [[Eiropa]]s valstu aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās [[Eiropas aizvēsture]]s. == Pilsētvalstis == [[Attēls:Volsinii, areadel.JPG|thumb|Paliekas no etrusku pilsētas drupām mūsdienu Itālijā.]] Līdzīgi kā [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], arī etrusku civilizācija un tās apdzīvotā teritorija sastāvēja no vairākām neatkarīgām [[pilsētvalsts|pilsētvalstīm]], kuras savā starpā vienoja kopīgā kultūra un tirdzniecība.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=69|isbn=9781118352748}}</ref> Ne visas etrusku [[pilsēta]]s bija vienādā lielumā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=60|isbn=9781118352748}}</ref> [[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] pētījumi rāda, ka sākotnējās Etrūrijas apmetnes izplatījušās mūsdienu [[Toskāna]]s piejūras zemienēs ap 9. gadsimta p.m.ē. beigām.{{fact}} Ap 6. gadsimtu p.m.ē. jau bija izveidojušās spēcīgas Etrūrijas pilsētas — [[Tarkvīnija]] (''Tarquinii''), [[Veija]] (''Veii'') u.c., kuras pārvaldīja vietējie [[Aristokrātija|aristokrāti]] un, kuras izveidoja divpadsmit [[Pilsēta|pilsētu]] [[Konfederācija|konfederāciju]].{{fact}} Etruski savu ietekmi pakāpeniski izplatīja pa visu [[Po (upe)|Po]] upes ieleju līdz [[Adrijas jūra]]i, kur vēlāk tika dibinātas tādas pilsētas kā [[Adrija]] un [[Spina]].<ref name="Turfa p11">{{grāmatas atsauce|title=The Etruscan world|first=Jean M.|last=Turfa|place=London; New York|publisher=Routledge|year=2013|page=11|isbn=978-0-415-67308-2}}</ref> Arī [[Roma]] savas attīstības sākumā uz kādu laika posmu nonāca etrusku kontrolē 6. gadsimtā p.m.ē.<ref name="Turfa p11"/> Atšķirībā no [[Senā Grieķija|senajiem grieķiem]] un [[Feniķija|feniķiešiem]] etruski nebija īpaši aktīvi koloniju (jaunu [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]]) veidotāji [[Vidusjūra]]s reģionā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=67|isbn=9781118352748}}</ref> == Nodokļi == === Kopsavilkums === === Vēsture === No [[vēsture|vēsturiskā]] viedokļa nodokļi ir tikuši ieviesti un maksāti jau kopš pirmo [[civilizācija|civilizāciju]] parādīšanās [[senie laiki|senajos laikos]], kur norēķināšanās veids parasti sevī ietvēra samaksu [[darbaspēks|darbaspēka]], [[graudi|graudu]], kā arī vēlāk [[monēta|monetārā]] formā.<ref name="BurgPviii">{{grāmatas atsauce|title=A World History of Tax Rebellions|first=David F.|last=Burg|place=New York, London|publisher=Routledge|year=2004|page=vi.-viii|isbn=0-203-57510-5}}</ref> [[Vēstures avoti]] norāda, ka dažādi nodokļi un to nomaksāšanas veidi tika ieviesti jau [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]].<ref name="BurgPviii"/> [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] (1775.–1783.) viens no galvenajiem cēloņiem bija pārlieku lielie nodokļi, ko [[Britu impērija]] uzlika savām [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadmsit kolonijām]], lai tādejādi palīdzētu segt tās militāros izdevumus citviet pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/event/American-Revolution|title= American Revolution|first=Willard M.|last=Wallace|work=britannica.com|publisher=[[Encyclopædia Britannica]]|accessdate=2 January 2021}}</ref> == Sabiedriskais sektors == [[Attēls:Minnesota State Capitol night.jpg|thumb|[[Minesotas štata kapitolijs]] (vieta, kurā tiekas [[Minesota]]s likumdevējs, daļa no [[ASV]] un Minesotas tautsaimniecības sabiedriskā sektora).]] '''Sabiedriskais sektors''' jeb '''publiskais sektors''' (saukts arī par '''valsts sektoru''') ir tā [[tautsaimniecība]]s daļa, kurā ietilpst visa veida [[valsts]] un [[pašvaldība]]s struktūras un to pārziņā esošās [[valsts uzņēmums|komercsabiedrība]]s. kā arī tās komercsabiedrības, kurās vismaz 50% un vairāk [[akcija (vērtspapīrs)|kapitāldaļu]] pieder valstij vai pašvaldībai. == Veģetatīvā distonija == == Nākotne == Tā kā Saule ir [[galvenās secības zvaigzne]], tās kodolā ik sekundi [[kodolsintēze]]s procesa rezultātā [[ūdeņradis]] tiek pārvērsts [[hēlijs|hēlijā]], kur līdzšinējie aprēķini norāda, ka reizi miljards gados tā kļūst par aptuveni 10% lielāka un spožāka.<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/place/Sun/Evolution|title=Sun|first=Harold|last=Zirin|work=britannica.com|publisher= [[Encyclopædia Britannica]]|accessdate=18 March 2021}}</ref> Šī iemesla dēļ tiek paredzēts, ka tuvāko miljardu gadu laikā Saule pakāpeniski pārvērtīsies par [[sarkanais milzis|sarkano milzi]], kas savu attīstības maksimumu sasniegs pēc 7,6 miljardiem gadu, kad tās kopējais spožums būs teju 3000 reizes lielāks nekā šobrīd un virsma izpletīsies par 20% tālāk nekā esošā [[Zeme]]s [[orbīta]], sasniedzot 1,2 [[astronomiskā vienība|astronomisko vienību]] (AU) atzīmi un iznīcinot savā ceļā tādas planētas kā [[Merkurs (planēta)|Merkuru]], [[Venera (planēta)|Venēru]] un, iespējams, arī Zemi.<ref name="scientificamerican">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.scientificamerican.com/article/the-sun-will-eventually-engulf-earth-maybe/#|title= The Sun Will Eventually Engulf Earth–Maybe|first=David|last=Appell|work=scientificamerican.com|publisher=Scientific American|date=1 September 2008|accessdate=18 March 2021}}</ref> == Džeimsa Veba kosmiskais teleskops == === Misija === Zinātniskās misijas ilgums varētu būt mērāms no 5 līdz 10 gadiem, kuras laikā ir paredzēts īstenot 4 būtiskus mērķus:<ref name="key facts"/> * Meklēt pirmās [[zvaigzne]]s un agrīnās [[galaktika]]s, kas izveidojušās uzreiz pēc [[Lielais sprādziens|Lielā sprādziena]]; * Noskaidrot kā agrīnās galaktikas attīstījušās līdz mūsdienām; * Novērot agrīno zvaigžņu un [[planēta|planētu]] veidošanās procesu pēc Lielā sprādziena; * Izpētīt fizikālo un ķīmisko sastāvu [[citplanēta|citplanētām]], kas atrodas orbītā ap citām zvaigznēm, kā meklēt pazīmes pēc [[ārpuszemes dzīvība]]s esamības [[Visums|Visumā]]. == Senā Roma == [[Romas impērija]]s pirmā imperatora [[Oktaviāns Augusts|Oktaviāna Augusta]] valdīšanas laikā tika izveidota pastāvīga un profesionāla [[karaspēks|armija]], kas kopā ar palīgvienībām un jūras floti mūsu ēras 1. gadsimta sākumā veidoja ap 250 000 vīru lielu karaspēku. == Seksisms == Vēsturiski seksisms mūsdienu izpratnē ir pastāvējis gandrīz katrā sabiedrībā kopš [[neolītiskā revolūcija|agrārās revolūcija]]s sākuma, kad, attīstoties [[lauksaimniecība|lauksaimniecībai]] un izveidojoties pirmajām [[civilizācija|civilizācijām]], vīriešu kārtas pārstāvji pakāpeniski ieguva lielākas priekšrocības attiecībā pret sievietēm.<ref name="sapiensi">{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=109|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> Tā, piemēram, daudzās seno laiku sabiedrībās sievietes bija pielīdzināmas vīrieša [[īpašums|īpašumam]], kuras dzīvi lielākoties noteica [[tēvs]], [[vīrs]] vai [[brālis]].<ref name="sapiensi"/> [[Hammurapi likumi]], kas tika izstrādāti ap 18. gs. p.m.ē, parāda dzimumu nevienlīdzības ainu, kāda no tiesiskā aspekta pastāvēja [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], kur par vienkāršas sievietes slepkavību varmākai bija jāsamaksā 30 [[sudrabs|sudraba]] [[šekelis|šekeļi]], iekams par vīrieša slepkavību — 60 sudraba šekeļi.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=82.-83|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] 5. gs. p.m.ē., nostiprinoties [[tiešā demokrātija|tiešās demokrātija]]s principiem, sievietes turpināja izjust [[diskriminācija|diskrimināciju]] — tās nevarēja piedalīties tautas sapulcē, vēlēt vai kļūt par tiesnesi, tām bija liegta pienācīga [[izglītība]], kā arī nebija tiesību [[tirdzniecība|tirgoties]] un piedalīties [[filozofija|filozofiskos]] disputos.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=110.-111|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> [[viduslaiki|Viduslaikos]] sievietes lomu sabiedrībā galvenokārt noteica [[Baznīca]] un [[aristokrātija]].<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/article/1345/women-in-the-middle-ages/|title= Women in the Middle Ages|first=Joshua J.|last=Mark|work=worldhistory.com|publisher=World History Encyclopedia|date=18 March 2019|accessdate=31 October 2021}}</ref> == Cits == === Tukuma novads === 2022. gada februāra beigās Apšuciemā ieradās vairākas ukraiņu ģimenes, kas [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Ukrainas kara]] rezultātā bija spiestas doties [[bēglis|bēgļu]] gaitās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apsuciema-izmitinas-vairakas-tur-stradajoso-ukrainu-celtnieku-gimenes.a445744/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title= Apšuciemā izmitinās vairākas tur strādājošo ukraiņu celtnieku ģimenes|first=Aija|last=Kinca|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 February 2022|accessdate=1 March 2022}}</ref> {{Bar box |title= Iedzīvotāju skaits Tukuma novada pilsētās un pagastos (01.01.2021.) |titlebar=#DDD |left1= |right2= |width=400px |bars= {{bar percent|[[Tukums]]|orange|38.2|18 154}} {{bar percent|[[Kandava]]|orange|7.7|3657}} {{bar percent|[[Engures pagasts]]|orange|5.4|2553}} {{bar percent|[[Smārdes pagasts]]|orange|5.2|2477}} {{bar percent|[[Lapmežciema pagasts]]|orange|2|2351}} {{bar percent|[[Jaunpils pagasts]]|orange|1|1946}} {{bar percent|[[Slampes pagasts]]|orange|1|1861}} {{bar percent|[[Tumes pagasts]]|orange|1|1746}} {{bar percent|[[Pūres pagasts]]|orange|1|1404}} {{bar percent|[[Džūkstes pagasts]]|orange|1|1404}} {{bar percent|[[Irlavas pagasts]]|orange|1|1373}} {{bar percent|[[Kandavas pagasts]]|orange|1|1326}} {{bar percent|[[Sēmes pagasts]]|orange|1|1229}} {{bar percent|[[Jaunsātu pagasts]]|orange|1|885}} {{bar percent|[[Vānes pagasts]]|orange|1|800}} {{bar percent|[[Zemītes pagasts]]|orange|1|667}} {{bar percent|[[Degoles pagasts]]|orange|1|665}} {{bar percent|[[Lestenes pagasts]]|orange|1|605}} {{bar percent|[[Matkules pagasts]]|orange|1|562}} {{bar percent|[[Zantes pagasts]]|orange|1|525}} {{bar percent|[[Zentenes pagasts]]|orange|1|508}} {{bar percent|[[Cēres pagasts]]|orange|1|502}} {{bar percent|[[Viesatu pagasts]]|orange|1|356}} |caption= }} [[Attēls: Cinevilla - panoramio - Modris Putns (3).jpg|thumb|Skats uz daļu no kinopilsētas "''Cinevilla''" uzstādītās senlaiku cietokšņa montāžas, kas tika izmantota kinofilmas "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]" filmēšanas laikā.]] * '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= [[Tukuma tūrisma informācijas centrs]] |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> Kinopilsētas teritorija ir atvērta arī apmeklētājiem, kur papildus uzstādītajiem apskates objektiem ir pieejami dažādi izklaides pasākumi. === Latvijas apdzīvotās vietas === '''Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums''' {| class="wikitable sortable" ! Nr. ! Nosaukums ! Statuss ! Iedzīvotāju skaits 2020. gadā ! Pieaugums/ kritums kopš 2019. gada |- | 1. || [[Rīga]] || Republikas pilsēta || 627 487 || {{Decrease}} 5127 (0,82%) |- | 2. || [[Daugavpils]] || Republikas pilsēta || 82 046 || {{Decrease}} 558 (0,68%) |- | 3. || [[Liepāja]] || Republikas pilsēta || 68 535 || {{Decrease}} 410 (0,6%) |- | 4. || [[Jelgava]] || Republikas pilsēta || 56 062 || {{Increase}} 90 (0,16%) |- | 5. || [[Jūrmala]] || Republikas pilsēta || 49 687 || {{Increase}} 362 (0,73%) |- | 6. || [[Ventspils]] || Republikas pilsēta || 33 906 || {{Decrease}} 471 (1,39%) |- | 7. || [[Rēzekne]] || Republikas pilsēta || 27 613 || {{Decrease}} 207 (0,75%) |- | 8. || [[Ogre]] || pilsēta || 23 273 || {{Increase}} 41 (0,18%) |- | 9. || [[Valmiera]] || Republikas pilsēta || 23 050 || {{Decrease}} 75 (0,33%) |- | 10. || [[Jēkabpils]] || Republikas pilsēta || 21 928 || {{Decrease}} 148 (0,67%) |- | 11. || [[Salaspils]] || pilsēta || 17 977 || {{Decrease}} 34 (0,19%) |- | 12. || [[Tukums]] || pilsēta || 16 896 || {{Decrease}} 103 (0,61%) |- | 13. || [[Mārupe]] || lielciems || 16 033 || |} == Atsauces == {{reflist|30em}} if5baq1tizrxftatp1vg42mopc43125 3675184 3675182 2022-08-24T16:50:02Z Maranello Prime 49485 /* Graudu noliktava */ wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> == Graudu noliktava == [[Attēls:Zaprice One cell granary 03.JPG|thumb|Graudu glabātuve [[Slovēnija|Slovēnijā]] no 19. gadsimta sākuma.]] '''Graudu noliktava''' jeb '''graudu glabātuve''' ir specifiska [[ēka]] vai atsevišķa telpa [[klēts|klētī]], kur pastāvīgi tiek uzglabāti dažādi [[graudi]]. == Dioksīns == [[Attēls:Grobal-warming.jpg|thumb|[[Rūpniecība]] — galvenais dioksīna avots.]] '''Dioksīns''' ir [[indīga viela]], kam piemīt spēcīga [[teratogēns|teratogēna]], [[mutagēns|mutagēna]] un [[kancerogēns|kancerogēna]] iedarbība, kā galvenais avots ir [[rūpniecība]] — [[hlorēts|hlorētu]] savienojumu ražošana, [[metalurģija]], [[papīrs|papīra]] balināšana un [[atkritumi|atkritumu]] dedzināšana.<ref name="la">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/baltijas-lasi-tikai-pa-kripatinai-dioksins%E2%80%A9|title= Baltijas lasis satur daudz dioksīna; ēst drīkst tikai pa kripatiņai
|first=Ilze|last=Lavrinoviča|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=11 August 2014|accessdate=26 March 2022}}</ref><ref name="lsmradio">{{tīmekļa atsauce|url= https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/dioksiina-daudzums-ziviis.a791/|title= Dioksīna daudzums zivīs|first=Valters|last=Krauze|first2=Elvis|last2=Jansons|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=10 June 2013|accessdate=26 March 2022}}</ref> == Muskete == [[Attēls:Flintlock rifle-Jacod Guignard-circa 1785-1.jpg|thumb|[[Kramenīca]]s musketes attēlojums no 18. gadsimta beigām]] '''Muskete''' ({{val|fr|mousquette}}) ir no stobra gala pielādējams [[šaujamierocis]], kas darbojas uz [[šaujampulveris|šaujampulvera]] mehānisma. Karavīri, kas no 16. līdz 19. gadsimtam bija apbruņoti ar šāda veida šaujamieročiem, tika dēvēti par [[musketieris|musketieriem]]. === Vēsture === === Raksturojums === ==== Uzbūve ==== ==== Munīcija ==== ==== Pielietojums ==== === Iedalījums === ==== Pēc aizdedzes atslēgas ==== ===== Kvēldegļa atslēgas muskete ===== ===== Rata atslēgas muskete ===== ===== Krama atslēgas muskete ===== ==== Pēc stobra ==== ===== Gludstobra muskete ===== ===== Vītņstobra muskete ===== === Kultūrā === === Attēlu galerija === === Skatīt arī === === Atsauces === === Ārējās saites === == Gladiuss == [[Attēls:Uncrossed gladius.jpg|thumb|Gladiusa rekonstrukcija.]] '''Gladiuss''' ({{val|la|gladius}}) ir vārds, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "[[zobens]]" (visa veida — gan īss, gan garš), taču vēsturiski šaurākā izpratnē ar to parasti saprot specifiski īsu darinātu zobenu, kas aktīvi tika izmantots [[Senā Roma|Senajā Romā]].<ref name="Gladius p6">{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=6|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref> Paralēli šķēpam (''[[pilums|pilum]]'') un vairogam (''scutum'') tas sastādīja daļu no [[Senās Romas armija|romiešu karaspēka]] pamataprīkojuma vēlajā [[Romas republika|republikas]] un agrajā [[Romas impērija|impērijas]] periodā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Pilum: The Roman Heavy Javelin|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Oprey Publishing|year=2017|page=6|isbn=978 1 4728 1589 7}}</ref> === Izcelsme === Romiešu autoru atstātie darbi norāda, ka gladiuss visticamāk tika aizgūts no [[ķelti|ķeltu]] [[cilts|ciltīm]], kas [[senie laiki|senajos laikos]] apdzīvoja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]] mūsdienu [[Spānija]]s teritorijā.<ref name="Galdius p6and9">{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=6.-9|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref> [[Kartāga]]s armija labprāt algoja ķeltu karotājus, kas līdzās citām bruņotām vienībām 3. gadsimtā p.m.ē. piedalījās pirmajos divos [[pūniešu kari|pūniešu karos]] pret [[Senā Roma|Romu]].<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Gladius_Hispaniensis/|title=Gladius Hispaniensis|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=15 June 2017|accessdate=28 January 2022}}</ref> Ne velti rakstiskajos [[vēstures avoti|vēstures avotos]] tas tiek devēts par "spāņu zobenu" (''gladius Hispaniensis'').<ref name="Galdius p6and9"/> [[Arheoloģiskie izrakumi]] apliecina faktu, ka ķeltu ciltis Spānijas teritorijā izmantoja īsus zobenus, taču tie arī parāda, ka no [[bronza]]s darināti īsi zobeni jau bija pazīstami [[Halštates kultūra|Halštates kultūrā]] 1. tūkstošgadē p.m.ē., no kuras vēlāk, iespējams, atdalījās ķelti un kas laika posmā no aptuveni 1200. līdz 450. gadam p.m.ē. apdzīvoja [[Viduseiropa|Viduseiropu]].<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=8.-9|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Hallstatt_Culture/|title=Hallstatt Culture|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=30 March 2021|accessdate=28 January 2022}}</ref> [[Senās Romas armija|Senās Romas karaspēks]] gladiusu sāka izmantot pēc pūniešu kariem, kad, sākot ar 2. gadsimtu p.m.ē., tas pakāpeniski kļuva par galveno zobenu [[leģionārs (Senā Roma)|leģionāru]] bruņojumā.<ref name="worldhistory"/> Tomēr ne visi karavīri bija aprīkoti ar gladiusu — [[kavalērija|jātnieku]] vienības deva priekšroku garāka veida zobenam (''spatha''), kas mūsu ēras 3. gadsimtā pamazām aizstāja gladiusu arī kājnieku rindās.<ref name="worldhistory"/> === Pielietojums === Vizuālās liecības no romiešu atstātajām [[mozaīka|mozaīkām]], [[sienu zīmējums|sienu zīmējumiem]] un [[kapakmens|kapakmeņu]] [[skulptūra|skulptūrām]] norāda, ka gladiuss tika turēts zobenam paredzētā makstī, kas [[leģionārs (Senā Roma)|leģionāriem]] atradās labajā pusē, bet [[centurions|centurioniem]] un citiem komandieriem — kreisajā pusē.<ref name="worldhistory"/> == Sarkanais punduris == '''Sarkanais punduris''' ir mazākā iespējamā [[galvenās secības zvaigzne]], kuras iekšienē norisinās [[kodolsintēze]]s process. Zvaigžņu klasifikācijā tās pieder pie M [[spektra klase]]s, kas nozīmē, ka savu relatīvi nelielo izmēru dēļ ir samērā blāvas un vēsas, taču ar ievērojami lielāku mūža ciklu apveltītas pundurzvaigznes. Red dwarf stars have masses from about 0.08 to 0.6 times that of the Sun. (Objects smaller than red dwarf stars are called brown dwarfs and do not shine through the thermonuclear fusion of hydrogen.) == Magņitogorska == [[Attēls:Magnitnaya gora.jpg|thumb|Magņitnajas kalna virsotne.]] '''Magņitnajas kalns''' ({{val|ru| Магнитная}}) ir [[paugurs]], kas atrodas [[Urāli|Dienvidurālu]] austrumu nogāzē, [[Krievija]]s [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabalā]], netālu no [[Magņitogorska]]s. Kalna augstums ir 610 m, kuru veido [[granīts|granīti]], [[profirīts|profirīti]], [[marmors|marmori]], kā arī [[dzelzs rūda]]s atradnes. == Romiešu kavalērija == [[Attēls: LMA Grabstein Reitersoldat.jpg|thumb|Senās Romas jātnieka attēlojums uz kapakmeņa plāksnes.]] '''[[Senā Roma|Senās Roma]]s [[kavalērija]]''' jeb '''romiešu kavalērija''' ({{val|la|equites Romani}}) bija apbruņotas jātnieku vienības, kas paralēli kājniekiem veidoja daļu no kopējās [[Senās Romas armija]]s.<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Roman_Cavalry/|title=Roman cavalry|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=14 May 2014|accessdate=5 December 2021}}</ref> == Kopsavilkums == Kopā ar kājniekiem un jūras floti kavalērija jeb zirgu mugurā karojošas jātnieku vienības veidoja daļu no Senās Romas armijas. {{Commons category|Roman cavalry|Senās Romas kavalērija}} * [https://www.worldhistory.org/Roman_Cavalry/ Pasaules vēstures enciklopēdijas ieraksts] {{en ikona}} == Migrantu krīze == {| class="wikitable infobox" style="margin: 0.5em 0 0.5em 1em; width: 22em;" |- |+ 2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas | style="text-align:center;" | |- ! colspan="2" style="background: white;" style="text-align:center;" | [[Attēls: 2021 Belarus-EU border crisis - general map.png |border|250px|]] |- | style="text-align:center;" | Migrantu krīzes galvenie ceļu virzieni, no kurienes tie nonāk Baltkrievijā, lai pēc tam dotos uz Eiropas Savienības robežu. |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Apraksts |- | '''Datums:''' || 2021. gada 7. jūlijs – šobrīd |- | '''Vieta:''' || [[Baltkrievija]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Polija]] |- | '''Cēlonis:''' || [[Eiropas Savienība]]s ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju pēc [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām]] un [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju protestiem 2020. un 2021. gadā]] |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Iesaistītās puses |- | {{flaga|Baltkrievija}} '''Baltkrievija''' || {{flaga|Latvija}} '''Latvija''' <br> {{flaga|Lietuva}} '''Lietuva''' <br> {{flaga|Polija}} '''Polija''' |- | • Apzināti iedrošina migrantus no Tuvajime Austrumiem ieceļot Baltkrievijā, lai pēc tam mudinātu tos caur valsts rietumu robežu migrēt Eiropas Savienībā. || • Nostiprina savas austrumu robežas ar Baltkrieviju, lai tādejādi nepieļautu nelegālo migrantu plūsmu savu valstu teritorijās. <br> • Apvaino Baltkrieviju apzināta hibrīdkara īstenošanā pret Eiropas Savienību, lai tādejādi atriebtos par tās uzliktajām ekonomiskajām sankcijām pret [[Aleksandrs Lukašenko|Aleksandra Lukošenko]] režīmu. |- ! colspan="5" style="text-align:center;" | Zaudējumi |- | |- | |- | |} '''2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas''' ir [[krīze|saspīlēts notikums]] uz [[Baltkrievija]]s un vairāku [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu ([[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Polija]]s) robežām, kuras ietvaros galvenokārt neskaitāmi [[imigrants|imigranti]] no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], mēģinot izbēgt no nabadzības vai kara apstākļiem savā valstī, cenšas nelegāli caur Baltkrievijas teritoriju nokļūt Eiropas Savienībā, tādejādi apdraudot ne tikai [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona, bet arī visas Eiropas Savienības ārējo drošību. == Kredīts == Kredītsaistībām ir salīdzinoši liela ietekme uz [[pašnāvība|pašnāvību]] mēģinājumiem viscaur pasaulē, kur, piemēram, [[Anglija|Anglijā]] gandrīz katru gadu vairāk kā 100 000 cilvēku mēģina izdarīt pašnāvību parādu dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.bbc.com/news/business-46428756|title= Debt despair: 'I’m just going to end it'|work=bbc.com|publisher=[[BBC News]]|first=Simon|last=Read|date=3 December 2018|accessdate=6 August 2021}}</ref> Arī [[Latvija|Latvijā]] ir konstatēti pašnāvību gadījumi, kas ir saistīti ar nespēju apmaksāt [[ātrais kredīts|ātros kredītus]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/arsti-par-psihiatrijas-registru-un-jauniesu-pasnavibam-kreditu-del|title= Ārsti diskutē par psihiatrijas reģistru un jauniešu pašnāvībām kredītu dēļ|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|first=Māra|last=Libeka|date=29 December 2018|accessdate=6 August 2021}}</ref> 2021. gada 4. augustā Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu [[vakcinācija|vakcināciju]]", kurā tika pausta neapmierinātība ar [[Saeima|Saeimā]] konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez [[Covid-19]] sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]]s puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-administrativo-lietu-pret-gobzemu-par-nesankcionetu-protestu-pret-obligatu-vakcinaciju.a415725/|title= Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=5 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> == Kredītvēsture == '''Kredītvēsture''' ir personas [[parāds|finansiālo saistību]] pārskats, kurā tiek uzskaitītas gan esošās, gan jau izpildītās finansiālās saistības, kas tādējādi ļauj noteikt arī attiecīgās personas [[kredītreitings|kredītreitingu]].<ref name="diena">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/ir-verts-labi-parzinat-savu-kreditvesturi-14255452|title= Ir vērts labi pārzināt savu kredītvēsturi|work=diena.lv|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|first=Artis|last=Spertāls|date=19 January 2021|accessdate=23 August 2021}}</ref> == Markomāņu kari == [[Attēls:Column of Marcus Aurelius - detail4.jpg|thumb|Markomāņu karu attēlojums uz [[Marka Aurēlija kolonna]]s mūsdienu Romā, Itālijā.]] '''Markomāņu kari''' ({{val|la|bellum Marcomannicum}}) jeb '''Ģermāņu–sarmatu kari''' (''bellum Germanicum et Sarmaticum'') bija trīs dažādi bruņoti konflikti starp [[Romas impērija|Romas impēriju]] un vairākām [[ģermāņi|ģermāņu]] un [[sarmati|sarmatu]] ciltīm laika posmā no 166. līdz 180. gadam, kas galvenokārt norisinājās Romas impērijas ziemeļu pierobežā gar [[Donava]]s upi un tās saistošajām [[Senās Romas province|provincēm]].<ref name="Kovacs pxvii,202">{{Grāmatas atsauce|title= Marcus Aurelius’ Rain Miracle and the Marcomannic Wars|first=Péter|last=Kovács|place=Leiden; Boston|publisher=Brill|year=2009|page=xvii., 202|isbn=978-90-04-16639-4}}</ref> Markomāņu kari bija lielākais un nozīmīgākais bruņotais konflikts Romas impērijas vēsturē, kuru galvenie izraisītāji bija vairākas ģermāņu un sarmatu ciltis kā [[markomāņi]], [[kvadi]] un [[jazigi]].<ref name="Kovacs pxvii,202"/> Karadarbība galvenokārt norisinājās [[Panonija]]s un [[Norika]]s provinču teritorijās, kā arī [[Senās Romas imperatori|imperatora]] [[Marks Aurēlijs|Marka Aurēlija]] valdīšanas posmā, kuras laikā tika sarakstīts viņa filozofiskais traktāts "[[Meditācijas (traktāts)|Meditācijas]]". == Eiropas aizvēsture == '''Eiropas aizvēsture''' aptver vissenāko laika periodu [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]] par kuru nepastāv nekādas [[vēstures avoti|rakstiskās liecības]] un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajiem izrakumiem]]. Tā sevī ietver laika periodu kopš [[Eiropa]]s teritorijā parādījās pirmie [[hominīni|hominīnu]] [[akmens darbarīki]] līdz [[rakstība]]s ieviešanas brīdim [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] beigās. Līdzīgi kā citviet pasaulē Eiropas [[aizvēsture]] tiek iedalīta trīs daļās — [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu [[kontinents|kontinentu]] aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās [[cilvēki|cilvēces]] aizvēstures. == Itālijas aizvēsture == [[Attēls: Cultura del Gaudo Paestum 05.JPG|thumb|[[Gaudo kultūra]]s keramikas izstrādājumi (4.–3. g. tūkst. p.m.ē.)]] '''Itālijas aizvēsture''' aptver vissenāko laika periodu [[Itālijas vēsture|Itālijas vēsturē]] par kuru nepastāv nekādas [[vēstures avoti|rakstiskās liecības]] un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajiem izrakumiem]]. Tā sevī ietver laika periodu kopš [[Itālija]]s teritorijā parādījās pirmie [[hominīni|hominīnu]] [[akmens darbarīki]] līdz [[rakstība]]s ieviešanas brīdim [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] beigās. Līdzīgi kā citviet pasaulē Itālijas [[aizvēsture]] tiek iedalīta trīs daļās — [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu [[Eiropa]]s valstu aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās [[Eiropas aizvēsture]]s. == Pilsētvalstis == [[Attēls:Volsinii, areadel.JPG|thumb|Paliekas no etrusku pilsētas drupām mūsdienu Itālijā.]] Līdzīgi kā [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], arī etrusku civilizācija un tās apdzīvotā teritorija sastāvēja no vairākām neatkarīgām [[pilsētvalsts|pilsētvalstīm]], kuras savā starpā vienoja kopīgā kultūra un tirdzniecība.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=69|isbn=9781118352748}}</ref> Ne visas etrusku [[pilsēta]]s bija vienādā lielumā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=60|isbn=9781118352748}}</ref> [[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] pētījumi rāda, ka sākotnējās Etrūrijas apmetnes izplatījušās mūsdienu [[Toskāna]]s piejūras zemienēs ap 9. gadsimta p.m.ē. beigām.{{fact}} Ap 6. gadsimtu p.m.ē. jau bija izveidojušās spēcīgas Etrūrijas pilsētas — [[Tarkvīnija]] (''Tarquinii''), [[Veija]] (''Veii'') u.c., kuras pārvaldīja vietējie [[Aristokrātija|aristokrāti]] un, kuras izveidoja divpadsmit [[Pilsēta|pilsētu]] [[Konfederācija|konfederāciju]].{{fact}} Etruski savu ietekmi pakāpeniski izplatīja pa visu [[Po (upe)|Po]] upes ieleju līdz [[Adrijas jūra]]i, kur vēlāk tika dibinātas tādas pilsētas kā [[Adrija]] un [[Spina]].<ref name="Turfa p11">{{grāmatas atsauce|title=The Etruscan world|first=Jean M.|last=Turfa|place=London; New York|publisher=Routledge|year=2013|page=11|isbn=978-0-415-67308-2}}</ref> Arī [[Roma]] savas attīstības sākumā uz kādu laika posmu nonāca etrusku kontrolē 6. gadsimtā p.m.ē.<ref name="Turfa p11"/> Atšķirībā no [[Senā Grieķija|senajiem grieķiem]] un [[Feniķija|feniķiešiem]] etruski nebija īpaši aktīvi koloniju (jaunu [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]]) veidotāji [[Vidusjūra]]s reģionā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=67|isbn=9781118352748}}</ref> == Nodokļi == === Kopsavilkums === === Vēsture === No [[vēsture|vēsturiskā]] viedokļa nodokļi ir tikuši ieviesti un maksāti jau kopš pirmo [[civilizācija|civilizāciju]] parādīšanās [[senie laiki|senajos laikos]], kur norēķināšanās veids parasti sevī ietvēra samaksu [[darbaspēks|darbaspēka]], [[graudi|graudu]], kā arī vēlāk [[monēta|monetārā]] formā.<ref name="BurgPviii">{{grāmatas atsauce|title=A World History of Tax Rebellions|first=David F.|last=Burg|place=New York, London|publisher=Routledge|year=2004|page=vi.-viii|isbn=0-203-57510-5}}</ref> [[Vēstures avoti]] norāda, ka dažādi nodokļi un to nomaksāšanas veidi tika ieviesti jau [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]].<ref name="BurgPviii"/> [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] (1775.–1783.) viens no galvenajiem cēloņiem bija pārlieku lielie nodokļi, ko [[Britu impērija]] uzlika savām [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadmsit kolonijām]], lai tādejādi palīdzētu segt tās militāros izdevumus citviet pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/event/American-Revolution|title= American Revolution|first=Willard M.|last=Wallace|work=britannica.com|publisher=[[Encyclopædia Britannica]]|accessdate=2 January 2021}}</ref> == Sabiedriskais sektors == [[Attēls:Minnesota State Capitol night.jpg|thumb|[[Minesotas štata kapitolijs]] (vieta, kurā tiekas [[Minesota]]s likumdevējs, daļa no [[ASV]] un Minesotas tautsaimniecības sabiedriskā sektora).]] '''Sabiedriskais sektors''' jeb '''publiskais sektors''' (saukts arī par '''valsts sektoru''') ir tā [[tautsaimniecība]]s daļa, kurā ietilpst visa veida [[valsts]] un [[pašvaldība]]s struktūras un to pārziņā esošās [[valsts uzņēmums|komercsabiedrība]]s. kā arī tās komercsabiedrības, kurās vismaz 50% un vairāk [[akcija (vērtspapīrs)|kapitāldaļu]] pieder valstij vai pašvaldībai. == Veģetatīvā distonija == == Nākotne == Tā kā Saule ir [[galvenās secības zvaigzne]], tās kodolā ik sekundi [[kodolsintēze]]s procesa rezultātā [[ūdeņradis]] tiek pārvērsts [[hēlijs|hēlijā]], kur līdzšinējie aprēķini norāda, ka reizi miljards gados tā kļūst par aptuveni 10% lielāka un spožāka.<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/place/Sun/Evolution|title=Sun|first=Harold|last=Zirin|work=britannica.com|publisher= [[Encyclopædia Britannica]]|accessdate=18 March 2021}}</ref> Šī iemesla dēļ tiek paredzēts, ka tuvāko miljardu gadu laikā Saule pakāpeniski pārvērtīsies par [[sarkanais milzis|sarkano milzi]], kas savu attīstības maksimumu sasniegs pēc 7,6 miljardiem gadu, kad tās kopējais spožums būs teju 3000 reizes lielāks nekā šobrīd un virsma izpletīsies par 20% tālāk nekā esošā [[Zeme]]s [[orbīta]], sasniedzot 1,2 [[astronomiskā vienība|astronomisko vienību]] (AU) atzīmi un iznīcinot savā ceļā tādas planētas kā [[Merkurs (planēta)|Merkuru]], [[Venera (planēta)|Venēru]] un, iespējams, arī Zemi.<ref name="scientificamerican">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.scientificamerican.com/article/the-sun-will-eventually-engulf-earth-maybe/#|title= The Sun Will Eventually Engulf Earth–Maybe|first=David|last=Appell|work=scientificamerican.com|publisher=Scientific American|date=1 September 2008|accessdate=18 March 2021}}</ref> == Džeimsa Veba kosmiskais teleskops == === Misija === Zinātniskās misijas ilgums varētu būt mērāms no 5 līdz 10 gadiem, kuras laikā ir paredzēts īstenot 4 būtiskus mērķus:<ref name="key facts"/> * Meklēt pirmās [[zvaigzne]]s un agrīnās [[galaktika]]s, kas izveidojušās uzreiz pēc [[Lielais sprādziens|Lielā sprādziena]]; * Noskaidrot kā agrīnās galaktikas attīstījušās līdz mūsdienām; * Novērot agrīno zvaigžņu un [[planēta|planētu]] veidošanās procesu pēc Lielā sprādziena; * Izpētīt fizikālo un ķīmisko sastāvu [[citplanēta|citplanētām]], kas atrodas orbītā ap citām zvaigznēm, kā meklēt pazīmes pēc [[ārpuszemes dzīvība]]s esamības [[Visums|Visumā]]. == Senā Roma == [[Romas impērija]]s pirmā imperatora [[Oktaviāns Augusts|Oktaviāna Augusta]] valdīšanas laikā tika izveidota pastāvīga un profesionāla [[karaspēks|armija]], kas kopā ar palīgvienībām un jūras floti mūsu ēras 1. gadsimta sākumā veidoja ap 250 000 vīru lielu karaspēku. == Seksisms == Vēsturiski seksisms mūsdienu izpratnē ir pastāvējis gandrīz katrā sabiedrībā kopš [[neolītiskā revolūcija|agrārās revolūcija]]s sākuma, kad, attīstoties [[lauksaimniecība|lauksaimniecībai]] un izveidojoties pirmajām [[civilizācija|civilizācijām]], vīriešu kārtas pārstāvji pakāpeniski ieguva lielākas priekšrocības attiecībā pret sievietēm.<ref name="sapiensi">{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=109|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> Tā, piemēram, daudzās seno laiku sabiedrībās sievietes bija pielīdzināmas vīrieša [[īpašums|īpašumam]], kuras dzīvi lielākoties noteica [[tēvs]], [[vīrs]] vai [[brālis]].<ref name="sapiensi"/> [[Hammurapi likumi]], kas tika izstrādāti ap 18. gs. p.m.ē, parāda dzimumu nevienlīdzības ainu, kāda no tiesiskā aspekta pastāvēja [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], kur par vienkāršas sievietes slepkavību varmākai bija jāsamaksā 30 [[sudrabs|sudraba]] [[šekelis|šekeļi]], iekams par vīrieša slepkavību — 60 sudraba šekeļi.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=82.-83|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] 5. gs. p.m.ē., nostiprinoties [[tiešā demokrātija|tiešās demokrātija]]s principiem, sievietes turpināja izjust [[diskriminācija|diskrimināciju]] — tās nevarēja piedalīties tautas sapulcē, vēlēt vai kļūt par tiesnesi, tām bija liegta pienācīga [[izglītība]], kā arī nebija tiesību [[tirdzniecība|tirgoties]] un piedalīties [[filozofija|filozofiskos]] disputos.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=110.-111|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> [[viduslaiki|Viduslaikos]] sievietes lomu sabiedrībā galvenokārt noteica [[Baznīca]] un [[aristokrātija]].<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/article/1345/women-in-the-middle-ages/|title= Women in the Middle Ages|first=Joshua J.|last=Mark|work=worldhistory.com|publisher=World History Encyclopedia|date=18 March 2019|accessdate=31 October 2021}}</ref> == Cits == === Tukuma novads === 2022. gada februāra beigās Apšuciemā ieradās vairākas ukraiņu ģimenes, kas [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Ukrainas kara]] rezultātā bija spiestas doties [[bēglis|bēgļu]] gaitās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apsuciema-izmitinas-vairakas-tur-stradajoso-ukrainu-celtnieku-gimenes.a445744/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title= Apšuciemā izmitinās vairākas tur strādājošo ukraiņu celtnieku ģimenes|first=Aija|last=Kinca|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 February 2022|accessdate=1 March 2022}}</ref> {{Bar box |title= Iedzīvotāju skaits Tukuma novada pilsētās un pagastos (01.01.2021.) |titlebar=#DDD |left1= |right2= |width=400px |bars= {{bar percent|[[Tukums]]|orange|38.2|18 154}} {{bar percent|[[Kandava]]|orange|7.7|3657}} {{bar percent|[[Engures pagasts]]|orange|5.4|2553}} {{bar percent|[[Smārdes pagasts]]|orange|5.2|2477}} {{bar percent|[[Lapmežciema pagasts]]|orange|2|2351}} {{bar percent|[[Jaunpils pagasts]]|orange|1|1946}} {{bar percent|[[Slampes pagasts]]|orange|1|1861}} {{bar percent|[[Tumes pagasts]]|orange|1|1746}} {{bar percent|[[Pūres pagasts]]|orange|1|1404}} {{bar percent|[[Džūkstes pagasts]]|orange|1|1404}} {{bar percent|[[Irlavas pagasts]]|orange|1|1373}} {{bar percent|[[Kandavas pagasts]]|orange|1|1326}} {{bar percent|[[Sēmes pagasts]]|orange|1|1229}} {{bar percent|[[Jaunsātu pagasts]]|orange|1|885}} {{bar percent|[[Vānes pagasts]]|orange|1|800}} {{bar percent|[[Zemītes pagasts]]|orange|1|667}} {{bar percent|[[Degoles pagasts]]|orange|1|665}} {{bar percent|[[Lestenes pagasts]]|orange|1|605}} {{bar percent|[[Matkules pagasts]]|orange|1|562}} {{bar percent|[[Zantes pagasts]]|orange|1|525}} {{bar percent|[[Zentenes pagasts]]|orange|1|508}} {{bar percent|[[Cēres pagasts]]|orange|1|502}} {{bar percent|[[Viesatu pagasts]]|orange|1|356}} |caption= }} [[Attēls: Cinevilla - panoramio - Modris Putns (3).jpg|thumb|Skats uz daļu no kinopilsētas "''Cinevilla''" uzstādītās senlaiku cietokšņa montāžas, kas tika izmantota kinofilmas "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]" filmēšanas laikā.]] * '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= [[Tukuma tūrisma informācijas centrs]] |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> Kinopilsētas teritorija ir atvērta arī apmeklētājiem, kur papildus uzstādītajiem apskates objektiem ir pieejami dažādi izklaides pasākumi. === Latvijas apdzīvotās vietas === '''Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums''' {| class="wikitable sortable" ! Nr. ! Nosaukums ! Statuss ! Iedzīvotāju skaits 2020. gadā ! Pieaugums/ kritums kopš 2019. gada |- | 1. || [[Rīga]] || Republikas pilsēta || 627 487 || {{Decrease}} 5127 (0,82%) |- | 2. || [[Daugavpils]] || Republikas pilsēta || 82 046 || {{Decrease}} 558 (0,68%) |- | 3. || [[Liepāja]] || Republikas pilsēta || 68 535 || {{Decrease}} 410 (0,6%) |- | 4. || [[Jelgava]] || Republikas pilsēta || 56 062 || {{Increase}} 90 (0,16%) |- | 5. || [[Jūrmala]] || Republikas pilsēta || 49 687 || {{Increase}} 362 (0,73%) |- | 6. || [[Ventspils]] || Republikas pilsēta || 33 906 || {{Decrease}} 471 (1,39%) |- | 7. || [[Rēzekne]] || Republikas pilsēta || 27 613 || {{Decrease}} 207 (0,75%) |- | 8. || [[Ogre]] || pilsēta || 23 273 || {{Increase}} 41 (0,18%) |- | 9. || [[Valmiera]] || Republikas pilsēta || 23 050 || {{Decrease}} 75 (0,33%) |- | 10. || [[Jēkabpils]] || Republikas pilsēta || 21 928 || {{Decrease}} 148 (0,67%) |- | 11. || [[Salaspils]] || pilsēta || 17 977 || {{Decrease}} 34 (0,19%) |- | 12. || [[Tukums]] || pilsēta || 16 896 || {{Decrease}} 103 (0,61%) |- | 13. || [[Mārupe]] || lielciems || 16 033 || |} == Atsauces == {{reflist|30em}} 14av0jeej4ng50ahvtypvchskbhmpw7 3675185 3675184 2022-08-24T16:54:41Z Maranello Prime 49485 /* Graudu noliktava */ wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> == Graudu noliktava == [[Attēls:Zaprice One cell granary 03.JPG|thumb|Graudu glabātuve [[Slovēnija|Slovēnijā]] no 19. gadsimta sākuma.]] '''Graudu noliktava'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://m.db.lv/zinas/jauna-graudu-noliktava-liepaja-investe-tris-miljonus-eiro-502449|title= Jaunā graudu noliktavā Liepājā investē trīs miljonus eiro|first=|last=|work=db.lv|publisher=[[Dienas Bizness]]|date=10 May 2021|accessdate=24 August 2022}}</ref> jeb '''graudu glabātuve''' ir specifiska [[ēka]] vai atsevišķa telpa [[klēts|klētī]], kur pastāvīgi tiek uzglabāti dažādi [[graudi]]. == Dioksīns == [[Attēls:Grobal-warming.jpg|thumb|[[Rūpniecība]] — galvenais dioksīna avots.]] '''Dioksīns''' ir [[indīga viela]], kam piemīt spēcīga [[teratogēns|teratogēna]], [[mutagēns|mutagēna]] un [[kancerogēns|kancerogēna]] iedarbība, kā galvenais avots ir [[rūpniecība]] — [[hlorēts|hlorētu]] savienojumu ražošana, [[metalurģija]], [[papīrs|papīra]] balināšana un [[atkritumi|atkritumu]] dedzināšana.<ref name="la">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/baltijas-lasi-tikai-pa-kripatinai-dioksins%E2%80%A9|title= Baltijas lasis satur daudz dioksīna; ēst drīkst tikai pa kripatiņai
|first=Ilze|last=Lavrinoviča|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=11 August 2014|accessdate=26 March 2022}}</ref><ref name="lsmradio">{{tīmekļa atsauce|url= https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/dioksiina-daudzums-ziviis.a791/|title= Dioksīna daudzums zivīs|first=Valters|last=Krauze|first2=Elvis|last2=Jansons|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=10 June 2013|accessdate=26 March 2022}}</ref> == Muskete == [[Attēls:Flintlock rifle-Jacod Guignard-circa 1785-1.jpg|thumb|[[Kramenīca]]s musketes attēlojums no 18. gadsimta beigām]] '''Muskete''' ({{val|fr|mousquette}}) ir no stobra gala pielādējams [[šaujamierocis]], kas darbojas uz [[šaujampulveris|šaujampulvera]] mehānisma. Karavīri, kas no 16. līdz 19. gadsimtam bija apbruņoti ar šāda veida šaujamieročiem, tika dēvēti par [[musketieris|musketieriem]]. === Vēsture === === Raksturojums === ==== Uzbūve ==== ==== Munīcija ==== ==== Pielietojums ==== === Iedalījums === ==== Pēc aizdedzes atslēgas ==== ===== Kvēldegļa atslēgas muskete ===== ===== Rata atslēgas muskete ===== ===== Krama atslēgas muskete ===== ==== Pēc stobra ==== ===== Gludstobra muskete ===== ===== Vītņstobra muskete ===== === Kultūrā === === Attēlu galerija === === Skatīt arī === === Atsauces === === Ārējās saites === == Gladiuss == [[Attēls:Uncrossed gladius.jpg|thumb|Gladiusa rekonstrukcija.]] '''Gladiuss''' ({{val|la|gladius}}) ir vārds, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "[[zobens]]" (visa veida — gan īss, gan garš), taču vēsturiski šaurākā izpratnē ar to parasti saprot specifiski īsu darinātu zobenu, kas aktīvi tika izmantots [[Senā Roma|Senajā Romā]].<ref name="Gladius p6">{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=6|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref> Paralēli šķēpam (''[[pilums|pilum]]'') un vairogam (''scutum'') tas sastādīja daļu no [[Senās Romas armija|romiešu karaspēka]] pamataprīkojuma vēlajā [[Romas republika|republikas]] un agrajā [[Romas impērija|impērijas]] periodā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Pilum: The Roman Heavy Javelin|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Oprey Publishing|year=2017|page=6|isbn=978 1 4728 1589 7}}</ref> === Izcelsme === Romiešu autoru atstātie darbi norāda, ka gladiuss visticamāk tika aizgūts no [[ķelti|ķeltu]] [[cilts|ciltīm]], kas [[senie laiki|senajos laikos]] apdzīvoja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]] mūsdienu [[Spānija]]s teritorijā.<ref name="Galdius p6and9">{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=6.-9|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref> [[Kartāga]]s armija labprāt algoja ķeltu karotājus, kas līdzās citām bruņotām vienībām 3. gadsimtā p.m.ē. piedalījās pirmajos divos [[pūniešu kari|pūniešu karos]] pret [[Senā Roma|Romu]].<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Gladius_Hispaniensis/|title=Gladius Hispaniensis|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=15 June 2017|accessdate=28 January 2022}}</ref> Ne velti rakstiskajos [[vēstures avoti|vēstures avotos]] tas tiek devēts par "spāņu zobenu" (''gladius Hispaniensis'').<ref name="Galdius p6and9"/> [[Arheoloģiskie izrakumi]] apliecina faktu, ka ķeltu ciltis Spānijas teritorijā izmantoja īsus zobenus, taču tie arī parāda, ka no [[bronza]]s darināti īsi zobeni jau bija pazīstami [[Halštates kultūra|Halštates kultūrā]] 1. tūkstošgadē p.m.ē., no kuras vēlāk, iespējams, atdalījās ķelti un kas laika posmā no aptuveni 1200. līdz 450. gadam p.m.ē. apdzīvoja [[Viduseiropa|Viduseiropu]].<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=8.-9|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Hallstatt_Culture/|title=Hallstatt Culture|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=30 March 2021|accessdate=28 January 2022}}</ref> [[Senās Romas armija|Senās Romas karaspēks]] gladiusu sāka izmantot pēc pūniešu kariem, kad, sākot ar 2. gadsimtu p.m.ē., tas pakāpeniski kļuva par galveno zobenu [[leģionārs (Senā Roma)|leģionāru]] bruņojumā.<ref name="worldhistory"/> Tomēr ne visi karavīri bija aprīkoti ar gladiusu — [[kavalērija|jātnieku]] vienības deva priekšroku garāka veida zobenam (''spatha''), kas mūsu ēras 3. gadsimtā pamazām aizstāja gladiusu arī kājnieku rindās.<ref name="worldhistory"/> === Pielietojums === Vizuālās liecības no romiešu atstātajām [[mozaīka|mozaīkām]], [[sienu zīmējums|sienu zīmējumiem]] un [[kapakmens|kapakmeņu]] [[skulptūra|skulptūrām]] norāda, ka gladiuss tika turēts zobenam paredzētā makstī, kas [[leģionārs (Senā Roma)|leģionāriem]] atradās labajā pusē, bet [[centurions|centurioniem]] un citiem komandieriem — kreisajā pusē.<ref name="worldhistory"/> == Sarkanais punduris == '''Sarkanais punduris''' ir mazākā iespējamā [[galvenās secības zvaigzne]], kuras iekšienē norisinās [[kodolsintēze]]s process. Zvaigžņu klasifikācijā tās pieder pie M [[spektra klase]]s, kas nozīmē, ka savu relatīvi nelielo izmēru dēļ ir samērā blāvas un vēsas, taču ar ievērojami lielāku mūža ciklu apveltītas pundurzvaigznes. Red dwarf stars have masses from about 0.08 to 0.6 times that of the Sun. (Objects smaller than red dwarf stars are called brown dwarfs and do not shine through the thermonuclear fusion of hydrogen.) == Magņitogorska == [[Attēls:Magnitnaya gora.jpg|thumb|Magņitnajas kalna virsotne.]] '''Magņitnajas kalns''' ({{val|ru| Магнитная}}) ir [[paugurs]], kas atrodas [[Urāli|Dienvidurālu]] austrumu nogāzē, [[Krievija]]s [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabalā]], netālu no [[Magņitogorska]]s. Kalna augstums ir 610 m, kuru veido [[granīts|granīti]], [[profirīts|profirīti]], [[marmors|marmori]], kā arī [[dzelzs rūda]]s atradnes. == Romiešu kavalērija == [[Attēls: LMA Grabstein Reitersoldat.jpg|thumb|Senās Romas jātnieka attēlojums uz kapakmeņa plāksnes.]] '''[[Senā Roma|Senās Roma]]s [[kavalērija]]''' jeb '''romiešu kavalērija''' ({{val|la|equites Romani}}) bija apbruņotas jātnieku vienības, kas paralēli kājniekiem veidoja daļu no kopējās [[Senās Romas armija]]s.<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Roman_Cavalry/|title=Roman cavalry|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=14 May 2014|accessdate=5 December 2021}}</ref> == Kopsavilkums == Kopā ar kājniekiem un jūras floti kavalērija jeb zirgu mugurā karojošas jātnieku vienības veidoja daļu no Senās Romas armijas. {{Commons category|Roman cavalry|Senās Romas kavalērija}} * [https://www.worldhistory.org/Roman_Cavalry/ Pasaules vēstures enciklopēdijas ieraksts] {{en ikona}} == Migrantu krīze == {| class="wikitable infobox" style="margin: 0.5em 0 0.5em 1em; width: 22em;" |- |+ 2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas | style="text-align:center;" | |- ! colspan="2" style="background: white;" style="text-align:center;" | [[Attēls: 2021 Belarus-EU border crisis - general map.png |border|250px|]] |- | style="text-align:center;" | Migrantu krīzes galvenie ceļu virzieni, no kurienes tie nonāk Baltkrievijā, lai pēc tam dotos uz Eiropas Savienības robežu. |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Apraksts |- | '''Datums:''' || 2021. gada 7. jūlijs – šobrīd |- | '''Vieta:''' || [[Baltkrievija]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Polija]] |- | '''Cēlonis:''' || [[Eiropas Savienība]]s ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju pēc [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām]] un [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju protestiem 2020. un 2021. gadā]] |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Iesaistītās puses |- | {{flaga|Baltkrievija}} '''Baltkrievija''' || {{flaga|Latvija}} '''Latvija''' <br> {{flaga|Lietuva}} '''Lietuva''' <br> {{flaga|Polija}} '''Polija''' |- | • Apzināti iedrošina migrantus no Tuvajime Austrumiem ieceļot Baltkrievijā, lai pēc tam mudinātu tos caur valsts rietumu robežu migrēt Eiropas Savienībā. || • Nostiprina savas austrumu robežas ar Baltkrieviju, lai tādejādi nepieļautu nelegālo migrantu plūsmu savu valstu teritorijās. <br> • Apvaino Baltkrieviju apzināta hibrīdkara īstenošanā pret Eiropas Savienību, lai tādejādi atriebtos par tās uzliktajām ekonomiskajām sankcijām pret [[Aleksandrs Lukašenko|Aleksandra Lukošenko]] režīmu. |- ! colspan="5" style="text-align:center;" | Zaudējumi |- | |- | |- | |} '''2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas''' ir [[krīze|saspīlēts notikums]] uz [[Baltkrievija]]s un vairāku [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu ([[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Polija]]s) robežām, kuras ietvaros galvenokārt neskaitāmi [[imigrants|imigranti]] no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], mēģinot izbēgt no nabadzības vai kara apstākļiem savā valstī, cenšas nelegāli caur Baltkrievijas teritoriju nokļūt Eiropas Savienībā, tādejādi apdraudot ne tikai [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona, bet arī visas Eiropas Savienības ārējo drošību. == Kredīts == Kredītsaistībām ir salīdzinoši liela ietekme uz [[pašnāvība|pašnāvību]] mēģinājumiem viscaur pasaulē, kur, piemēram, [[Anglija|Anglijā]] gandrīz katru gadu vairāk kā 100 000 cilvēku mēģina izdarīt pašnāvību parādu dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.bbc.com/news/business-46428756|title= Debt despair: 'I’m just going to end it'|work=bbc.com|publisher=[[BBC News]]|first=Simon|last=Read|date=3 December 2018|accessdate=6 August 2021}}</ref> Arī [[Latvija|Latvijā]] ir konstatēti pašnāvību gadījumi, kas ir saistīti ar nespēju apmaksāt [[ātrais kredīts|ātros kredītus]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/arsti-par-psihiatrijas-registru-un-jauniesu-pasnavibam-kreditu-del|title= Ārsti diskutē par psihiatrijas reģistru un jauniešu pašnāvībām kredītu dēļ|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|first=Māra|last=Libeka|date=29 December 2018|accessdate=6 August 2021}}</ref> 2021. gada 4. augustā Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu [[vakcinācija|vakcināciju]]", kurā tika pausta neapmierinātība ar [[Saeima|Saeimā]] konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez [[Covid-19]] sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]]s puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-administrativo-lietu-pret-gobzemu-par-nesankcionetu-protestu-pret-obligatu-vakcinaciju.a415725/|title= Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=5 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> == Kredītvēsture == '''Kredītvēsture''' ir personas [[parāds|finansiālo saistību]] pārskats, kurā tiek uzskaitītas gan esošās, gan jau izpildītās finansiālās saistības, kas tādējādi ļauj noteikt arī attiecīgās personas [[kredītreitings|kredītreitingu]].<ref name="diena">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/ir-verts-labi-parzinat-savu-kreditvesturi-14255452|title= Ir vērts labi pārzināt savu kredītvēsturi|work=diena.lv|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|first=Artis|last=Spertāls|date=19 January 2021|accessdate=23 August 2021}}</ref> == Markomāņu kari == [[Attēls:Column of Marcus Aurelius - detail4.jpg|thumb|Markomāņu karu attēlojums uz [[Marka Aurēlija kolonna]]s mūsdienu Romā, Itālijā.]] '''Markomāņu kari''' ({{val|la|bellum Marcomannicum}}) jeb '''Ģermāņu–sarmatu kari''' (''bellum Germanicum et Sarmaticum'') bija trīs dažādi bruņoti konflikti starp [[Romas impērija|Romas impēriju]] un vairākām [[ģermāņi|ģermāņu]] un [[sarmati|sarmatu]] ciltīm laika posmā no 166. līdz 180. gadam, kas galvenokārt norisinājās Romas impērijas ziemeļu pierobežā gar [[Donava]]s upi un tās saistošajām [[Senās Romas province|provincēm]].<ref name="Kovacs pxvii,202">{{Grāmatas atsauce|title= Marcus Aurelius’ Rain Miracle and the Marcomannic Wars|first=Péter|last=Kovács|place=Leiden; Boston|publisher=Brill|year=2009|page=xvii., 202|isbn=978-90-04-16639-4}}</ref> Markomāņu kari bija lielākais un nozīmīgākais bruņotais konflikts Romas impērijas vēsturē, kuru galvenie izraisītāji bija vairākas ģermāņu un sarmatu ciltis kā [[markomāņi]], [[kvadi]] un [[jazigi]].<ref name="Kovacs pxvii,202"/> Karadarbība galvenokārt norisinājās [[Panonija]]s un [[Norika]]s provinču teritorijās, kā arī [[Senās Romas imperatori|imperatora]] [[Marks Aurēlijs|Marka Aurēlija]] valdīšanas posmā, kuras laikā tika sarakstīts viņa filozofiskais traktāts "[[Meditācijas (traktāts)|Meditācijas]]". == Eiropas aizvēsture == '''Eiropas aizvēsture''' aptver vissenāko laika periodu [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]] par kuru nepastāv nekādas [[vēstures avoti|rakstiskās liecības]] un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajiem izrakumiem]]. Tā sevī ietver laika periodu kopš [[Eiropa]]s teritorijā parādījās pirmie [[hominīni|hominīnu]] [[akmens darbarīki]] līdz [[rakstība]]s ieviešanas brīdim [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] beigās. Līdzīgi kā citviet pasaulē Eiropas [[aizvēsture]] tiek iedalīta trīs daļās — [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu [[kontinents|kontinentu]] aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās [[cilvēki|cilvēces]] aizvēstures. == Itālijas aizvēsture == [[Attēls: Cultura del Gaudo Paestum 05.JPG|thumb|[[Gaudo kultūra]]s keramikas izstrādājumi (4.–3. g. tūkst. p.m.ē.)]] '''Itālijas aizvēsture''' aptver vissenāko laika periodu [[Itālijas vēsture|Itālijas vēsturē]] par kuru nepastāv nekādas [[vēstures avoti|rakstiskās liecības]] un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajiem izrakumiem]]. Tā sevī ietver laika periodu kopš [[Itālija]]s teritorijā parādījās pirmie [[hominīni|hominīnu]] [[akmens darbarīki]] līdz [[rakstība]]s ieviešanas brīdim [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] beigās. Līdzīgi kā citviet pasaulē Itālijas [[aizvēsture]] tiek iedalīta trīs daļās — [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu [[Eiropa]]s valstu aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās [[Eiropas aizvēsture]]s. == Pilsētvalstis == [[Attēls:Volsinii, areadel.JPG|thumb|Paliekas no etrusku pilsētas drupām mūsdienu Itālijā.]] Līdzīgi kā [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], arī etrusku civilizācija un tās apdzīvotā teritorija sastāvēja no vairākām neatkarīgām [[pilsētvalsts|pilsētvalstīm]], kuras savā starpā vienoja kopīgā kultūra un tirdzniecība.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=69|isbn=9781118352748}}</ref> Ne visas etrusku [[pilsēta]]s bija vienādā lielumā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=60|isbn=9781118352748}}</ref> [[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] pētījumi rāda, ka sākotnējās Etrūrijas apmetnes izplatījušās mūsdienu [[Toskāna]]s piejūras zemienēs ap 9. gadsimta p.m.ē. beigām.{{fact}} Ap 6. gadsimtu p.m.ē. jau bija izveidojušās spēcīgas Etrūrijas pilsētas — [[Tarkvīnija]] (''Tarquinii''), [[Veija]] (''Veii'') u.c., kuras pārvaldīja vietējie [[Aristokrātija|aristokrāti]] un, kuras izveidoja divpadsmit [[Pilsēta|pilsētu]] [[Konfederācija|konfederāciju]].{{fact}} Etruski savu ietekmi pakāpeniski izplatīja pa visu [[Po (upe)|Po]] upes ieleju līdz [[Adrijas jūra]]i, kur vēlāk tika dibinātas tādas pilsētas kā [[Adrija]] un [[Spina]].<ref name="Turfa p11">{{grāmatas atsauce|title=The Etruscan world|first=Jean M.|last=Turfa|place=London; New York|publisher=Routledge|year=2013|page=11|isbn=978-0-415-67308-2}}</ref> Arī [[Roma]] savas attīstības sākumā uz kādu laika posmu nonāca etrusku kontrolē 6. gadsimtā p.m.ē.<ref name="Turfa p11"/> Atšķirībā no [[Senā Grieķija|senajiem grieķiem]] un [[Feniķija|feniķiešiem]] etruski nebija īpaši aktīvi koloniju (jaunu [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]]) veidotāji [[Vidusjūra]]s reģionā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=67|isbn=9781118352748}}</ref> == Nodokļi == === Kopsavilkums === === Vēsture === No [[vēsture|vēsturiskā]] viedokļa nodokļi ir tikuši ieviesti un maksāti jau kopš pirmo [[civilizācija|civilizāciju]] parādīšanās [[senie laiki|senajos laikos]], kur norēķināšanās veids parasti sevī ietvēra samaksu [[darbaspēks|darbaspēka]], [[graudi|graudu]], kā arī vēlāk [[monēta|monetārā]] formā.<ref name="BurgPviii">{{grāmatas atsauce|title=A World History of Tax Rebellions|first=David F.|last=Burg|place=New York, London|publisher=Routledge|year=2004|page=vi.-viii|isbn=0-203-57510-5}}</ref> [[Vēstures avoti]] norāda, ka dažādi nodokļi un to nomaksāšanas veidi tika ieviesti jau [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]].<ref name="BurgPviii"/> [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] (1775.–1783.) viens no galvenajiem cēloņiem bija pārlieku lielie nodokļi, ko [[Britu impērija]] uzlika savām [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadmsit kolonijām]], lai tādejādi palīdzētu segt tās militāros izdevumus citviet pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/event/American-Revolution|title= American Revolution|first=Willard M.|last=Wallace|work=britannica.com|publisher=[[Encyclopædia Britannica]]|accessdate=2 January 2021}}</ref> == Sabiedriskais sektors == [[Attēls:Minnesota State Capitol night.jpg|thumb|[[Minesotas štata kapitolijs]] (vieta, kurā tiekas [[Minesota]]s likumdevējs, daļa no [[ASV]] un Minesotas tautsaimniecības sabiedriskā sektora).]] '''Sabiedriskais sektors''' jeb '''publiskais sektors''' (saukts arī par '''valsts sektoru''') ir tā [[tautsaimniecība]]s daļa, kurā ietilpst visa veida [[valsts]] un [[pašvaldība]]s struktūras un to pārziņā esošās [[valsts uzņēmums|komercsabiedrība]]s. kā arī tās komercsabiedrības, kurās vismaz 50% un vairāk [[akcija (vērtspapīrs)|kapitāldaļu]] pieder valstij vai pašvaldībai. == Veģetatīvā distonija == == Nākotne == Tā kā Saule ir [[galvenās secības zvaigzne]], tās kodolā ik sekundi [[kodolsintēze]]s procesa rezultātā [[ūdeņradis]] tiek pārvērsts [[hēlijs|hēlijā]], kur līdzšinējie aprēķini norāda, ka reizi miljards gados tā kļūst par aptuveni 10% lielāka un spožāka.<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/place/Sun/Evolution|title=Sun|first=Harold|last=Zirin|work=britannica.com|publisher= [[Encyclopædia Britannica]]|accessdate=18 March 2021}}</ref> Šī iemesla dēļ tiek paredzēts, ka tuvāko miljardu gadu laikā Saule pakāpeniski pārvērtīsies par [[sarkanais milzis|sarkano milzi]], kas savu attīstības maksimumu sasniegs pēc 7,6 miljardiem gadu, kad tās kopējais spožums būs teju 3000 reizes lielāks nekā šobrīd un virsma izpletīsies par 20% tālāk nekā esošā [[Zeme]]s [[orbīta]], sasniedzot 1,2 [[astronomiskā vienība|astronomisko vienību]] (AU) atzīmi un iznīcinot savā ceļā tādas planētas kā [[Merkurs (planēta)|Merkuru]], [[Venera (planēta)|Venēru]] un, iespējams, arī Zemi.<ref name="scientificamerican">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.scientificamerican.com/article/the-sun-will-eventually-engulf-earth-maybe/#|title= The Sun Will Eventually Engulf Earth–Maybe|first=David|last=Appell|work=scientificamerican.com|publisher=Scientific American|date=1 September 2008|accessdate=18 March 2021}}</ref> == Džeimsa Veba kosmiskais teleskops == === Misija === Zinātniskās misijas ilgums varētu būt mērāms no 5 līdz 10 gadiem, kuras laikā ir paredzēts īstenot 4 būtiskus mērķus:<ref name="key facts"/> * Meklēt pirmās [[zvaigzne]]s un agrīnās [[galaktika]]s, kas izveidojušās uzreiz pēc [[Lielais sprādziens|Lielā sprādziena]]; * Noskaidrot kā agrīnās galaktikas attīstījušās līdz mūsdienām; * Novērot agrīno zvaigžņu un [[planēta|planētu]] veidošanās procesu pēc Lielā sprādziena; * Izpētīt fizikālo un ķīmisko sastāvu [[citplanēta|citplanētām]], kas atrodas orbītā ap citām zvaigznēm, kā meklēt pazīmes pēc [[ārpuszemes dzīvība]]s esamības [[Visums|Visumā]]. == Senā Roma == [[Romas impērija]]s pirmā imperatora [[Oktaviāns Augusts|Oktaviāna Augusta]] valdīšanas laikā tika izveidota pastāvīga un profesionāla [[karaspēks|armija]], kas kopā ar palīgvienībām un jūras floti mūsu ēras 1. gadsimta sākumā veidoja ap 250 000 vīru lielu karaspēku. == Seksisms == Vēsturiski seksisms mūsdienu izpratnē ir pastāvējis gandrīz katrā sabiedrībā kopš [[neolītiskā revolūcija|agrārās revolūcija]]s sākuma, kad, attīstoties [[lauksaimniecība|lauksaimniecībai]] un izveidojoties pirmajām [[civilizācija|civilizācijām]], vīriešu kārtas pārstāvji pakāpeniski ieguva lielākas priekšrocības attiecībā pret sievietēm.<ref name="sapiensi">{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=109|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> Tā, piemēram, daudzās seno laiku sabiedrībās sievietes bija pielīdzināmas vīrieša [[īpašums|īpašumam]], kuras dzīvi lielākoties noteica [[tēvs]], [[vīrs]] vai [[brālis]].<ref name="sapiensi"/> [[Hammurapi likumi]], kas tika izstrādāti ap 18. gs. p.m.ē, parāda dzimumu nevienlīdzības ainu, kāda no tiesiskā aspekta pastāvēja [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], kur par vienkāršas sievietes slepkavību varmākai bija jāsamaksā 30 [[sudrabs|sudraba]] [[šekelis|šekeļi]], iekams par vīrieša slepkavību — 60 sudraba šekeļi.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=82.-83|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] 5. gs. p.m.ē., nostiprinoties [[tiešā demokrātija|tiešās demokrātija]]s principiem, sievietes turpināja izjust [[diskriminācija|diskrimināciju]] — tās nevarēja piedalīties tautas sapulcē, vēlēt vai kļūt par tiesnesi, tām bija liegta pienācīga [[izglītība]], kā arī nebija tiesību [[tirdzniecība|tirgoties]] un piedalīties [[filozofija|filozofiskos]] disputos.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=110.-111|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> [[viduslaiki|Viduslaikos]] sievietes lomu sabiedrībā galvenokārt noteica [[Baznīca]] un [[aristokrātija]].<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/article/1345/women-in-the-middle-ages/|title= Women in the Middle Ages|first=Joshua J.|last=Mark|work=worldhistory.com|publisher=World History Encyclopedia|date=18 March 2019|accessdate=31 October 2021}}</ref> == Cits == === Tukuma novads === 2022. gada februāra beigās Apšuciemā ieradās vairākas ukraiņu ģimenes, kas [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Ukrainas kara]] rezultātā bija spiestas doties [[bēglis|bēgļu]] gaitās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apsuciema-izmitinas-vairakas-tur-stradajoso-ukrainu-celtnieku-gimenes.a445744/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title= Apšuciemā izmitinās vairākas tur strādājošo ukraiņu celtnieku ģimenes|first=Aija|last=Kinca|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 February 2022|accessdate=1 March 2022}}</ref> {{Bar box |title= Iedzīvotāju skaits Tukuma novada pilsētās un pagastos (01.01.2021.) |titlebar=#DDD |left1= |right2= |width=400px |bars= {{bar percent|[[Tukums]]|orange|38.2|18 154}} {{bar percent|[[Kandava]]|orange|7.7|3657}} {{bar percent|[[Engures pagasts]]|orange|5.4|2553}} {{bar percent|[[Smārdes pagasts]]|orange|5.2|2477}} {{bar percent|[[Lapmežciema pagasts]]|orange|2|2351}} {{bar percent|[[Jaunpils pagasts]]|orange|1|1946}} {{bar percent|[[Slampes pagasts]]|orange|1|1861}} {{bar percent|[[Tumes pagasts]]|orange|1|1746}} {{bar percent|[[Pūres pagasts]]|orange|1|1404}} {{bar percent|[[Džūkstes pagasts]]|orange|1|1404}} {{bar percent|[[Irlavas pagasts]]|orange|1|1373}} {{bar percent|[[Kandavas pagasts]]|orange|1|1326}} {{bar percent|[[Sēmes pagasts]]|orange|1|1229}} {{bar percent|[[Jaunsātu pagasts]]|orange|1|885}} {{bar percent|[[Vānes pagasts]]|orange|1|800}} {{bar percent|[[Zemītes pagasts]]|orange|1|667}} {{bar percent|[[Degoles pagasts]]|orange|1|665}} {{bar percent|[[Lestenes pagasts]]|orange|1|605}} {{bar percent|[[Matkules pagasts]]|orange|1|562}} {{bar percent|[[Zantes pagasts]]|orange|1|525}} {{bar percent|[[Zentenes pagasts]]|orange|1|508}} {{bar percent|[[Cēres pagasts]]|orange|1|502}} {{bar percent|[[Viesatu pagasts]]|orange|1|356}} |caption= }} [[Attēls: Cinevilla - panoramio - Modris Putns (3).jpg|thumb|Skats uz daļu no kinopilsētas "''Cinevilla''" uzstādītās senlaiku cietokšņa montāžas, kas tika izmantota kinofilmas "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]" filmēšanas laikā.]] * '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= [[Tukuma tūrisma informācijas centrs]] |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> Kinopilsētas teritorija ir atvērta arī apmeklētājiem, kur papildus uzstādītajiem apskates objektiem ir pieejami dažādi izklaides pasākumi. === Latvijas apdzīvotās vietas === '''Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums''' {| class="wikitable sortable" ! Nr. ! Nosaukums ! Statuss ! Iedzīvotāju skaits 2020. gadā ! Pieaugums/ kritums kopš 2019. gada |- | 1. || [[Rīga]] || Republikas pilsēta || 627 487 || {{Decrease}} 5127 (0,82%) |- | 2. || [[Daugavpils]] || Republikas pilsēta || 82 046 || {{Decrease}} 558 (0,68%) |- | 3. || [[Liepāja]] || Republikas pilsēta || 68 535 || {{Decrease}} 410 (0,6%) |- | 4. || [[Jelgava]] || Republikas pilsēta || 56 062 || {{Increase}} 90 (0,16%) |- | 5. || [[Jūrmala]] || Republikas pilsēta || 49 687 || {{Increase}} 362 (0,73%) |- | 6. || [[Ventspils]] || Republikas pilsēta || 33 906 || {{Decrease}} 471 (1,39%) |- | 7. || [[Rēzekne]] || Republikas pilsēta || 27 613 || {{Decrease}} 207 (0,75%) |- | 8. || [[Ogre]] || pilsēta || 23 273 || {{Increase}} 41 (0,18%) |- | 9. || [[Valmiera]] || Republikas pilsēta || 23 050 || {{Decrease}} 75 (0,33%) |- | 10. || [[Jēkabpils]] || Republikas pilsēta || 21 928 || {{Decrease}} 148 (0,67%) |- | 11. || [[Salaspils]] || pilsēta || 17 977 || {{Decrease}} 34 (0,19%) |- | 12. || [[Tukums]] || pilsēta || 16 896 || {{Decrease}} 103 (0,61%) |- | 13. || [[Mārupe]] || lielciems || 16 033 || |} == Atsauces == {{reflist|30em}} ceu71rdpz4snxr83ks7709wwc6uajy3 3675192 3675185 2022-08-24T17:00:56Z Maranello Prime 49485 /* Graudu noliktava */ wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> == Graudu noliktava == [[Attēls:Zaprice One cell granary 03.JPG|thumb|Graudu glabātuve [[Slovēnija|Slovēnijā]] no 19. gadsimta sākuma.]] '''Graudu noliktava'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://m.db.lv/zinas/jauna-graudu-noliktava-liepaja-investe-tris-miljonus-eiro-502449|title= Jaunā graudu noliktavā Liepājā investē trīs miljonus eiro|first=|last=|work=db.lv|publisher=[[Dienas Bizness]]|date=10 May 2021|accessdate=24 August 2022}}</ref> jeb '''graudu glabātuve'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://nra.lv/pasaule/181499-zem-milzigas-graudu-kaudzes-igaunija-mirst-cilveks.htm|title= Zem milzīgas graudu kaudzes Igaunijā mirst cilvēks|first=|last=|work=nra.lv|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|date=12 August 2016|accessdate=24 August 2022}}</ref> ir specifiska [[ēka]] vai atsevišķa telpa [[klēts|klētī]], kur pastāvīgi tiek uzglabāti dažādi [[graudi]]. == Dioksīns == [[Attēls:Grobal-warming.jpg|thumb|[[Rūpniecība]] — galvenais dioksīna avots.]] '''Dioksīns''' ir [[indīga viela]], kam piemīt spēcīga [[teratogēns|teratogēna]], [[mutagēns|mutagēna]] un [[kancerogēns|kancerogēna]] iedarbība, kā galvenais avots ir [[rūpniecība]] — [[hlorēts|hlorētu]] savienojumu ražošana, [[metalurģija]], [[papīrs|papīra]] balināšana un [[atkritumi|atkritumu]] dedzināšana.<ref name="la">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/baltijas-lasi-tikai-pa-kripatinai-dioksins%E2%80%A9|title= Baltijas lasis satur daudz dioksīna; ēst drīkst tikai pa kripatiņai
|first=Ilze|last=Lavrinoviča|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=11 August 2014|accessdate=26 March 2022}}</ref><ref name="lsmradio">{{tīmekļa atsauce|url= https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/dioksiina-daudzums-ziviis.a791/|title= Dioksīna daudzums zivīs|first=Valters|last=Krauze|first2=Elvis|last2=Jansons|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=10 June 2013|accessdate=26 March 2022}}</ref> == Muskete == [[Attēls:Flintlock rifle-Jacod Guignard-circa 1785-1.jpg|thumb|[[Kramenīca]]s musketes attēlojums no 18. gadsimta beigām]] '''Muskete''' ({{val|fr|mousquette}}) ir no stobra gala pielādējams [[šaujamierocis]], kas darbojas uz [[šaujampulveris|šaujampulvera]] mehānisma. Karavīri, kas no 16. līdz 19. gadsimtam bija apbruņoti ar šāda veida šaujamieročiem, tika dēvēti par [[musketieris|musketieriem]]. === Vēsture === === Raksturojums === ==== Uzbūve ==== ==== Munīcija ==== ==== Pielietojums ==== === Iedalījums === ==== Pēc aizdedzes atslēgas ==== ===== Kvēldegļa atslēgas muskete ===== ===== Rata atslēgas muskete ===== ===== Krama atslēgas muskete ===== ==== Pēc stobra ==== ===== Gludstobra muskete ===== ===== Vītņstobra muskete ===== === Kultūrā === === Attēlu galerija === === Skatīt arī === === Atsauces === === Ārējās saites === == Gladiuss == [[Attēls:Uncrossed gladius.jpg|thumb|Gladiusa rekonstrukcija.]] '''Gladiuss''' ({{val|la|gladius}}) ir vārds, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "[[zobens]]" (visa veida — gan īss, gan garš), taču vēsturiski šaurākā izpratnē ar to parasti saprot specifiski īsu darinātu zobenu, kas aktīvi tika izmantots [[Senā Roma|Senajā Romā]].<ref name="Gladius p6">{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=6|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref> Paralēli šķēpam (''[[pilums|pilum]]'') un vairogam (''scutum'') tas sastādīja daļu no [[Senās Romas armija|romiešu karaspēka]] pamataprīkojuma vēlajā [[Romas republika|republikas]] un agrajā [[Romas impērija|impērijas]] periodā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Pilum: The Roman Heavy Javelin|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Oprey Publishing|year=2017|page=6|isbn=978 1 4728 1589 7}}</ref> === Izcelsme === Romiešu autoru atstātie darbi norāda, ka gladiuss visticamāk tika aizgūts no [[ķelti|ķeltu]] [[cilts|ciltīm]], kas [[senie laiki|senajos laikos]] apdzīvoja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]] mūsdienu [[Spānija]]s teritorijā.<ref name="Galdius p6and9">{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=6.-9|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref> [[Kartāga]]s armija labprāt algoja ķeltu karotājus, kas līdzās citām bruņotām vienībām 3. gadsimtā p.m.ē. piedalījās pirmajos divos [[pūniešu kari|pūniešu karos]] pret [[Senā Roma|Romu]].<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Gladius_Hispaniensis/|title=Gladius Hispaniensis|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=15 June 2017|accessdate=28 January 2022}}</ref> Ne velti rakstiskajos [[vēstures avoti|vēstures avotos]] tas tiek devēts par "spāņu zobenu" (''gladius Hispaniensis'').<ref name="Galdius p6and9"/> [[Arheoloģiskie izrakumi]] apliecina faktu, ka ķeltu ciltis Spānijas teritorijā izmantoja īsus zobenus, taču tie arī parāda, ka no [[bronza]]s darināti īsi zobeni jau bija pazīstami [[Halštates kultūra|Halštates kultūrā]] 1. tūkstošgadē p.m.ē., no kuras vēlāk, iespējams, atdalījās ķelti un kas laika posmā no aptuveni 1200. līdz 450. gadam p.m.ē. apdzīvoja [[Viduseiropa|Viduseiropu]].<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=8.-9|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Hallstatt_Culture/|title=Hallstatt Culture|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=30 March 2021|accessdate=28 January 2022}}</ref> [[Senās Romas armija|Senās Romas karaspēks]] gladiusu sāka izmantot pēc pūniešu kariem, kad, sākot ar 2. gadsimtu p.m.ē., tas pakāpeniski kļuva par galveno zobenu [[leģionārs (Senā Roma)|leģionāru]] bruņojumā.<ref name="worldhistory"/> Tomēr ne visi karavīri bija aprīkoti ar gladiusu — [[kavalērija|jātnieku]] vienības deva priekšroku garāka veida zobenam (''spatha''), kas mūsu ēras 3. gadsimtā pamazām aizstāja gladiusu arī kājnieku rindās.<ref name="worldhistory"/> === Pielietojums === Vizuālās liecības no romiešu atstātajām [[mozaīka|mozaīkām]], [[sienu zīmējums|sienu zīmējumiem]] un [[kapakmens|kapakmeņu]] [[skulptūra|skulptūrām]] norāda, ka gladiuss tika turēts zobenam paredzētā makstī, kas [[leģionārs (Senā Roma)|leģionāriem]] atradās labajā pusē, bet [[centurions|centurioniem]] un citiem komandieriem — kreisajā pusē.<ref name="worldhistory"/> == Sarkanais punduris == '''Sarkanais punduris''' ir mazākā iespējamā [[galvenās secības zvaigzne]], kuras iekšienē norisinās [[kodolsintēze]]s process. Zvaigžņu klasifikācijā tās pieder pie M [[spektra klase]]s, kas nozīmē, ka savu relatīvi nelielo izmēru dēļ ir samērā blāvas un vēsas, taču ar ievērojami lielāku mūža ciklu apveltītas pundurzvaigznes. Red dwarf stars have masses from about 0.08 to 0.6 times that of the Sun. (Objects smaller than red dwarf stars are called brown dwarfs and do not shine through the thermonuclear fusion of hydrogen.) == Magņitogorska == [[Attēls:Magnitnaya gora.jpg|thumb|Magņitnajas kalna virsotne.]] '''Magņitnajas kalns''' ({{val|ru| Магнитная}}) ir [[paugurs]], kas atrodas [[Urāli|Dienvidurālu]] austrumu nogāzē, [[Krievija]]s [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabalā]], netālu no [[Magņitogorska]]s. Kalna augstums ir 610 m, kuru veido [[granīts|granīti]], [[profirīts|profirīti]], [[marmors|marmori]], kā arī [[dzelzs rūda]]s atradnes. == Romiešu kavalērija == [[Attēls: LMA Grabstein Reitersoldat.jpg|thumb|Senās Romas jātnieka attēlojums uz kapakmeņa plāksnes.]] '''[[Senā Roma|Senās Roma]]s [[kavalērija]]''' jeb '''romiešu kavalērija''' ({{val|la|equites Romani}}) bija apbruņotas jātnieku vienības, kas paralēli kājniekiem veidoja daļu no kopējās [[Senās Romas armija]]s.<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Roman_Cavalry/|title=Roman cavalry|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=14 May 2014|accessdate=5 December 2021}}</ref> == Kopsavilkums == Kopā ar kājniekiem un jūras floti kavalērija jeb zirgu mugurā karojošas jātnieku vienības veidoja daļu no Senās Romas armijas. {{Commons category|Roman cavalry|Senās Romas kavalērija}} * [https://www.worldhistory.org/Roman_Cavalry/ Pasaules vēstures enciklopēdijas ieraksts] {{en ikona}} == Migrantu krīze == {| class="wikitable infobox" style="margin: 0.5em 0 0.5em 1em; width: 22em;" |- |+ 2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas | style="text-align:center;" | |- ! colspan="2" style="background: white;" style="text-align:center;" | [[Attēls: 2021 Belarus-EU border crisis - general map.png |border|250px|]] |- | style="text-align:center;" | Migrantu krīzes galvenie ceļu virzieni, no kurienes tie nonāk Baltkrievijā, lai pēc tam dotos uz Eiropas Savienības robežu. |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Apraksts |- | '''Datums:''' || 2021. gada 7. jūlijs – šobrīd |- | '''Vieta:''' || [[Baltkrievija]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Polija]] |- | '''Cēlonis:''' || [[Eiropas Savienība]]s ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju pēc [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām]] un [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju protestiem 2020. un 2021. gadā]] |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Iesaistītās puses |- | {{flaga|Baltkrievija}} '''Baltkrievija''' || {{flaga|Latvija}} '''Latvija''' <br> {{flaga|Lietuva}} '''Lietuva''' <br> {{flaga|Polija}} '''Polija''' |- | • Apzināti iedrošina migrantus no Tuvajime Austrumiem ieceļot Baltkrievijā, lai pēc tam mudinātu tos caur valsts rietumu robežu migrēt Eiropas Savienībā. || • Nostiprina savas austrumu robežas ar Baltkrieviju, lai tādejādi nepieļautu nelegālo migrantu plūsmu savu valstu teritorijās. <br> • Apvaino Baltkrieviju apzināta hibrīdkara īstenošanā pret Eiropas Savienību, lai tādejādi atriebtos par tās uzliktajām ekonomiskajām sankcijām pret [[Aleksandrs Lukašenko|Aleksandra Lukošenko]] režīmu. |- ! colspan="5" style="text-align:center;" | Zaudējumi |- | |- | |- | |} '''2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas''' ir [[krīze|saspīlēts notikums]] uz [[Baltkrievija]]s un vairāku [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu ([[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Polija]]s) robežām, kuras ietvaros galvenokārt neskaitāmi [[imigrants|imigranti]] no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], mēģinot izbēgt no nabadzības vai kara apstākļiem savā valstī, cenšas nelegāli caur Baltkrievijas teritoriju nokļūt Eiropas Savienībā, tādejādi apdraudot ne tikai [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona, bet arī visas Eiropas Savienības ārējo drošību. == Kredīts == Kredītsaistībām ir salīdzinoši liela ietekme uz [[pašnāvība|pašnāvību]] mēģinājumiem viscaur pasaulē, kur, piemēram, [[Anglija|Anglijā]] gandrīz katru gadu vairāk kā 100 000 cilvēku mēģina izdarīt pašnāvību parādu dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.bbc.com/news/business-46428756|title= Debt despair: 'I’m just going to end it'|work=bbc.com|publisher=[[BBC News]]|first=Simon|last=Read|date=3 December 2018|accessdate=6 August 2021}}</ref> Arī [[Latvija|Latvijā]] ir konstatēti pašnāvību gadījumi, kas ir saistīti ar nespēju apmaksāt [[ātrais kredīts|ātros kredītus]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/arsti-par-psihiatrijas-registru-un-jauniesu-pasnavibam-kreditu-del|title= Ārsti diskutē par psihiatrijas reģistru un jauniešu pašnāvībām kredītu dēļ|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|first=Māra|last=Libeka|date=29 December 2018|accessdate=6 August 2021}}</ref> 2021. gada 4. augustā Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu [[vakcinācija|vakcināciju]]", kurā tika pausta neapmierinātība ar [[Saeima|Saeimā]] konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez [[Covid-19]] sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]]s puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-administrativo-lietu-pret-gobzemu-par-nesankcionetu-protestu-pret-obligatu-vakcinaciju.a415725/|title= Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=5 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> == Kredītvēsture == '''Kredītvēsture''' ir personas [[parāds|finansiālo saistību]] pārskats, kurā tiek uzskaitītas gan esošās, gan jau izpildītās finansiālās saistības, kas tādējādi ļauj noteikt arī attiecīgās personas [[kredītreitings|kredītreitingu]].<ref name="diena">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/ir-verts-labi-parzinat-savu-kreditvesturi-14255452|title= Ir vērts labi pārzināt savu kredītvēsturi|work=diena.lv|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|first=Artis|last=Spertāls|date=19 January 2021|accessdate=23 August 2021}}</ref> == Markomāņu kari == [[Attēls:Column of Marcus Aurelius - detail4.jpg|thumb|Markomāņu karu attēlojums uz [[Marka Aurēlija kolonna]]s mūsdienu Romā, Itālijā.]] '''Markomāņu kari''' ({{val|la|bellum Marcomannicum}}) jeb '''Ģermāņu–sarmatu kari''' (''bellum Germanicum et Sarmaticum'') bija trīs dažādi bruņoti konflikti starp [[Romas impērija|Romas impēriju]] un vairākām [[ģermāņi|ģermāņu]] un [[sarmati|sarmatu]] ciltīm laika posmā no 166. līdz 180. gadam, kas galvenokārt norisinājās Romas impērijas ziemeļu pierobežā gar [[Donava]]s upi un tās saistošajām [[Senās Romas province|provincēm]].<ref name="Kovacs pxvii,202">{{Grāmatas atsauce|title= Marcus Aurelius’ Rain Miracle and the Marcomannic Wars|first=Péter|last=Kovács|place=Leiden; Boston|publisher=Brill|year=2009|page=xvii., 202|isbn=978-90-04-16639-4}}</ref> Markomāņu kari bija lielākais un nozīmīgākais bruņotais konflikts Romas impērijas vēsturē, kuru galvenie izraisītāji bija vairākas ģermāņu un sarmatu ciltis kā [[markomāņi]], [[kvadi]] un [[jazigi]].<ref name="Kovacs pxvii,202"/> Karadarbība galvenokārt norisinājās [[Panonija]]s un [[Norika]]s provinču teritorijās, kā arī [[Senās Romas imperatori|imperatora]] [[Marks Aurēlijs|Marka Aurēlija]] valdīšanas posmā, kuras laikā tika sarakstīts viņa filozofiskais traktāts "[[Meditācijas (traktāts)|Meditācijas]]". == Eiropas aizvēsture == '''Eiropas aizvēsture''' aptver vissenāko laika periodu [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]] par kuru nepastāv nekādas [[vēstures avoti|rakstiskās liecības]] un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajiem izrakumiem]]. Tā sevī ietver laika periodu kopš [[Eiropa]]s teritorijā parādījās pirmie [[hominīni|hominīnu]] [[akmens darbarīki]] līdz [[rakstība]]s ieviešanas brīdim [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] beigās. Līdzīgi kā citviet pasaulē Eiropas [[aizvēsture]] tiek iedalīta trīs daļās — [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu [[kontinents|kontinentu]] aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās [[cilvēki|cilvēces]] aizvēstures. == Itālijas aizvēsture == [[Attēls: Cultura del Gaudo Paestum 05.JPG|thumb|[[Gaudo kultūra]]s keramikas izstrādājumi (4.–3. g. tūkst. p.m.ē.)]] '''Itālijas aizvēsture''' aptver vissenāko laika periodu [[Itālijas vēsture|Itālijas vēsturē]] par kuru nepastāv nekādas [[vēstures avoti|rakstiskās liecības]] un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajiem izrakumiem]]. Tā sevī ietver laika periodu kopš [[Itālija]]s teritorijā parādījās pirmie [[hominīni|hominīnu]] [[akmens darbarīki]] līdz [[rakstība]]s ieviešanas brīdim [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] beigās. Līdzīgi kā citviet pasaulē Itālijas [[aizvēsture]] tiek iedalīta trīs daļās — [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu [[Eiropa]]s valstu aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās [[Eiropas aizvēsture]]s. == Pilsētvalstis == [[Attēls:Volsinii, areadel.JPG|thumb|Paliekas no etrusku pilsētas drupām mūsdienu Itālijā.]] Līdzīgi kā [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], arī etrusku civilizācija un tās apdzīvotā teritorija sastāvēja no vairākām neatkarīgām [[pilsētvalsts|pilsētvalstīm]], kuras savā starpā vienoja kopīgā kultūra un tirdzniecība.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=69|isbn=9781118352748}}</ref> Ne visas etrusku [[pilsēta]]s bija vienādā lielumā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=60|isbn=9781118352748}}</ref> [[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] pētījumi rāda, ka sākotnējās Etrūrijas apmetnes izplatījušās mūsdienu [[Toskāna]]s piejūras zemienēs ap 9. gadsimta p.m.ē. beigām.{{fact}} Ap 6. gadsimtu p.m.ē. jau bija izveidojušās spēcīgas Etrūrijas pilsētas — [[Tarkvīnija]] (''Tarquinii''), [[Veija]] (''Veii'') u.c., kuras pārvaldīja vietējie [[Aristokrātija|aristokrāti]] un, kuras izveidoja divpadsmit [[Pilsēta|pilsētu]] [[Konfederācija|konfederāciju]].{{fact}} Etruski savu ietekmi pakāpeniski izplatīja pa visu [[Po (upe)|Po]] upes ieleju līdz [[Adrijas jūra]]i, kur vēlāk tika dibinātas tādas pilsētas kā [[Adrija]] un [[Spina]].<ref name="Turfa p11">{{grāmatas atsauce|title=The Etruscan world|first=Jean M.|last=Turfa|place=London; New York|publisher=Routledge|year=2013|page=11|isbn=978-0-415-67308-2}}</ref> Arī [[Roma]] savas attīstības sākumā uz kādu laika posmu nonāca etrusku kontrolē 6. gadsimtā p.m.ē.<ref name="Turfa p11"/> Atšķirībā no [[Senā Grieķija|senajiem grieķiem]] un [[Feniķija|feniķiešiem]] etruski nebija īpaši aktīvi koloniju (jaunu [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]]) veidotāji [[Vidusjūra]]s reģionā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=67|isbn=9781118352748}}</ref> == Nodokļi == === Kopsavilkums === === Vēsture === No [[vēsture|vēsturiskā]] viedokļa nodokļi ir tikuši ieviesti un maksāti jau kopš pirmo [[civilizācija|civilizāciju]] parādīšanās [[senie laiki|senajos laikos]], kur norēķināšanās veids parasti sevī ietvēra samaksu [[darbaspēks|darbaspēka]], [[graudi|graudu]], kā arī vēlāk [[monēta|monetārā]] formā.<ref name="BurgPviii">{{grāmatas atsauce|title=A World History of Tax Rebellions|first=David F.|last=Burg|place=New York, London|publisher=Routledge|year=2004|page=vi.-viii|isbn=0-203-57510-5}}</ref> [[Vēstures avoti]] norāda, ka dažādi nodokļi un to nomaksāšanas veidi tika ieviesti jau [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]].<ref name="BurgPviii"/> [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] (1775.–1783.) viens no galvenajiem cēloņiem bija pārlieku lielie nodokļi, ko [[Britu impērija]] uzlika savām [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadmsit kolonijām]], lai tādejādi palīdzētu segt tās militāros izdevumus citviet pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/event/American-Revolution|title= American Revolution|first=Willard M.|last=Wallace|work=britannica.com|publisher=[[Encyclopædia Britannica]]|accessdate=2 January 2021}}</ref> == Sabiedriskais sektors == [[Attēls:Minnesota State Capitol night.jpg|thumb|[[Minesotas štata kapitolijs]] (vieta, kurā tiekas [[Minesota]]s likumdevējs, daļa no [[ASV]] un Minesotas tautsaimniecības sabiedriskā sektora).]] '''Sabiedriskais sektors''' jeb '''publiskais sektors''' (saukts arī par '''valsts sektoru''') ir tā [[tautsaimniecība]]s daļa, kurā ietilpst visa veida [[valsts]] un [[pašvaldība]]s struktūras un to pārziņā esošās [[valsts uzņēmums|komercsabiedrība]]s. kā arī tās komercsabiedrības, kurās vismaz 50% un vairāk [[akcija (vērtspapīrs)|kapitāldaļu]] pieder valstij vai pašvaldībai. == Veģetatīvā distonija == == Nākotne == Tā kā Saule ir [[galvenās secības zvaigzne]], tās kodolā ik sekundi [[kodolsintēze]]s procesa rezultātā [[ūdeņradis]] tiek pārvērsts [[hēlijs|hēlijā]], kur līdzšinējie aprēķini norāda, ka reizi miljards gados tā kļūst par aptuveni 10% lielāka un spožāka.<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/place/Sun/Evolution|title=Sun|first=Harold|last=Zirin|work=britannica.com|publisher= [[Encyclopædia Britannica]]|accessdate=18 March 2021}}</ref> Šī iemesla dēļ tiek paredzēts, ka tuvāko miljardu gadu laikā Saule pakāpeniski pārvērtīsies par [[sarkanais milzis|sarkano milzi]], kas savu attīstības maksimumu sasniegs pēc 7,6 miljardiem gadu, kad tās kopējais spožums būs teju 3000 reizes lielāks nekā šobrīd un virsma izpletīsies par 20% tālāk nekā esošā [[Zeme]]s [[orbīta]], sasniedzot 1,2 [[astronomiskā vienība|astronomisko vienību]] (AU) atzīmi un iznīcinot savā ceļā tādas planētas kā [[Merkurs (planēta)|Merkuru]], [[Venera (planēta)|Venēru]] un, iespējams, arī Zemi.<ref name="scientificamerican">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.scientificamerican.com/article/the-sun-will-eventually-engulf-earth-maybe/#|title= The Sun Will Eventually Engulf Earth–Maybe|first=David|last=Appell|work=scientificamerican.com|publisher=Scientific American|date=1 September 2008|accessdate=18 March 2021}}</ref> == Džeimsa Veba kosmiskais teleskops == === Misija === Zinātniskās misijas ilgums varētu būt mērāms no 5 līdz 10 gadiem, kuras laikā ir paredzēts īstenot 4 būtiskus mērķus:<ref name="key facts"/> * Meklēt pirmās [[zvaigzne]]s un agrīnās [[galaktika]]s, kas izveidojušās uzreiz pēc [[Lielais sprādziens|Lielā sprādziena]]; * Noskaidrot kā agrīnās galaktikas attīstījušās līdz mūsdienām; * Novērot agrīno zvaigžņu un [[planēta|planētu]] veidošanās procesu pēc Lielā sprādziena; * Izpētīt fizikālo un ķīmisko sastāvu [[citplanēta|citplanētām]], kas atrodas orbītā ap citām zvaigznēm, kā meklēt pazīmes pēc [[ārpuszemes dzīvība]]s esamības [[Visums|Visumā]]. == Senā Roma == [[Romas impērija]]s pirmā imperatora [[Oktaviāns Augusts|Oktaviāna Augusta]] valdīšanas laikā tika izveidota pastāvīga un profesionāla [[karaspēks|armija]], kas kopā ar palīgvienībām un jūras floti mūsu ēras 1. gadsimta sākumā veidoja ap 250 000 vīru lielu karaspēku. == Seksisms == Vēsturiski seksisms mūsdienu izpratnē ir pastāvējis gandrīz katrā sabiedrībā kopš [[neolītiskā revolūcija|agrārās revolūcija]]s sākuma, kad, attīstoties [[lauksaimniecība|lauksaimniecībai]] un izveidojoties pirmajām [[civilizācija|civilizācijām]], vīriešu kārtas pārstāvji pakāpeniski ieguva lielākas priekšrocības attiecībā pret sievietēm.<ref name="sapiensi">{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=109|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> Tā, piemēram, daudzās seno laiku sabiedrībās sievietes bija pielīdzināmas vīrieša [[īpašums|īpašumam]], kuras dzīvi lielākoties noteica [[tēvs]], [[vīrs]] vai [[brālis]].<ref name="sapiensi"/> [[Hammurapi likumi]], kas tika izstrādāti ap 18. gs. p.m.ē, parāda dzimumu nevienlīdzības ainu, kāda no tiesiskā aspekta pastāvēja [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], kur par vienkāršas sievietes slepkavību varmākai bija jāsamaksā 30 [[sudrabs|sudraba]] [[šekelis|šekeļi]], iekams par vīrieša slepkavību — 60 sudraba šekeļi.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=82.-83|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] 5. gs. p.m.ē., nostiprinoties [[tiešā demokrātija|tiešās demokrātija]]s principiem, sievietes turpināja izjust [[diskriminācija|diskrimināciju]] — tās nevarēja piedalīties tautas sapulcē, vēlēt vai kļūt par tiesnesi, tām bija liegta pienācīga [[izglītība]], kā arī nebija tiesību [[tirdzniecība|tirgoties]] un piedalīties [[filozofija|filozofiskos]] disputos.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=110.-111|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> [[viduslaiki|Viduslaikos]] sievietes lomu sabiedrībā galvenokārt noteica [[Baznīca]] un [[aristokrātija]].<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/article/1345/women-in-the-middle-ages/|title= Women in the Middle Ages|first=Joshua J.|last=Mark|work=worldhistory.com|publisher=World History Encyclopedia|date=18 March 2019|accessdate=31 October 2021}}</ref> == Cits == === Tukuma novads === 2022. gada februāra beigās Apšuciemā ieradās vairākas ukraiņu ģimenes, kas [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Ukrainas kara]] rezultātā bija spiestas doties [[bēglis|bēgļu]] gaitās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apsuciema-izmitinas-vairakas-tur-stradajoso-ukrainu-celtnieku-gimenes.a445744/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title= Apšuciemā izmitinās vairākas tur strādājošo ukraiņu celtnieku ģimenes|first=Aija|last=Kinca|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 February 2022|accessdate=1 March 2022}}</ref> {{Bar box |title= Iedzīvotāju skaits Tukuma novada pilsētās un pagastos (01.01.2021.) |titlebar=#DDD |left1= |right2= |width=400px |bars= {{bar percent|[[Tukums]]|orange|38.2|18 154}} {{bar percent|[[Kandava]]|orange|7.7|3657}} {{bar percent|[[Engures pagasts]]|orange|5.4|2553}} {{bar percent|[[Smārdes pagasts]]|orange|5.2|2477}} {{bar percent|[[Lapmežciema pagasts]]|orange|2|2351}} {{bar percent|[[Jaunpils pagasts]]|orange|1|1946}} {{bar percent|[[Slampes pagasts]]|orange|1|1861}} {{bar percent|[[Tumes pagasts]]|orange|1|1746}} {{bar percent|[[Pūres pagasts]]|orange|1|1404}} {{bar percent|[[Džūkstes pagasts]]|orange|1|1404}} {{bar percent|[[Irlavas pagasts]]|orange|1|1373}} {{bar percent|[[Kandavas pagasts]]|orange|1|1326}} {{bar percent|[[Sēmes pagasts]]|orange|1|1229}} {{bar percent|[[Jaunsātu pagasts]]|orange|1|885}} {{bar percent|[[Vānes pagasts]]|orange|1|800}} {{bar percent|[[Zemītes pagasts]]|orange|1|667}} {{bar percent|[[Degoles pagasts]]|orange|1|665}} {{bar percent|[[Lestenes pagasts]]|orange|1|605}} {{bar percent|[[Matkules pagasts]]|orange|1|562}} {{bar percent|[[Zantes pagasts]]|orange|1|525}} {{bar percent|[[Zentenes pagasts]]|orange|1|508}} {{bar percent|[[Cēres pagasts]]|orange|1|502}} {{bar percent|[[Viesatu pagasts]]|orange|1|356}} |caption= }} [[Attēls: Cinevilla - panoramio - Modris Putns (3).jpg|thumb|Skats uz daļu no kinopilsētas "''Cinevilla''" uzstādītās senlaiku cietokšņa montāžas, kas tika izmantota kinofilmas "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]" filmēšanas laikā.]] * '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= [[Tukuma tūrisma informācijas centrs]] |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> Kinopilsētas teritorija ir atvērta arī apmeklētājiem, kur papildus uzstādītajiem apskates objektiem ir pieejami dažādi izklaides pasākumi. === Latvijas apdzīvotās vietas === '''Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums''' {| class="wikitable sortable" ! Nr. ! Nosaukums ! Statuss ! Iedzīvotāju skaits 2020. gadā ! Pieaugums/ kritums kopš 2019. gada |- | 1. || [[Rīga]] || Republikas pilsēta || 627 487 || {{Decrease}} 5127 (0,82%) |- | 2. || [[Daugavpils]] || Republikas pilsēta || 82 046 || {{Decrease}} 558 (0,68%) |- | 3. || [[Liepāja]] || Republikas pilsēta || 68 535 || {{Decrease}} 410 (0,6%) |- | 4. || [[Jelgava]] || Republikas pilsēta || 56 062 || {{Increase}} 90 (0,16%) |- | 5. || [[Jūrmala]] || Republikas pilsēta || 49 687 || {{Increase}} 362 (0,73%) |- | 6. || [[Ventspils]] || Republikas pilsēta || 33 906 || {{Decrease}} 471 (1,39%) |- | 7. || [[Rēzekne]] || Republikas pilsēta || 27 613 || {{Decrease}} 207 (0,75%) |- | 8. || [[Ogre]] || pilsēta || 23 273 || {{Increase}} 41 (0,18%) |- | 9. || [[Valmiera]] || Republikas pilsēta || 23 050 || {{Decrease}} 75 (0,33%) |- | 10. || [[Jēkabpils]] || Republikas pilsēta || 21 928 || {{Decrease}} 148 (0,67%) |- | 11. || [[Salaspils]] || pilsēta || 17 977 || {{Decrease}} 34 (0,19%) |- | 12. || [[Tukums]] || pilsēta || 16 896 || {{Decrease}} 103 (0,61%) |- | 13. || [[Mārupe]] || lielciems || 16 033 || |} == Atsauces == {{reflist|30em}} 2gz8202nlg8cqno99oka0po3ovqk81a 3675205 3675192 2022-08-24T17:21:38Z Maranello Prime 49485 /* Graudu noliktava */ wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> == Graudu noliktava == [[Attēls:Zaprice One cell granary 03.JPG|thumb|Graudu glabātuve [[Slovēnija|Slovēnijā]] no 19. gadsimta sākuma.]] '''Graudu noliktava'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://m.db.lv/zinas/jauna-graudu-noliktava-liepaja-investe-tris-miljonus-eiro-502449|title= Jaunā graudu noliktavā Liepājā investē trīs miljonus eiro|first=|last=|work=db.lv|publisher=[[Dienas Bizness]]|date=10 May 2021|accessdate=24 August 2022}}</ref> jeb '''graudu glabātuve'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://nra.lv/pasaule/181499-zem-milzigas-graudu-kaudzes-igaunija-mirst-cilveks.htm|title= Zem milzīgas graudu kaudzes Igaunijā mirst cilvēks|first=|last=|work=nra.lv|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|date=12 August 2016|accessdate=24 August 2022}}</ref> ir specifiska [[ēka]] vai atsevišķa telpa [[klēts|klētī]], kur pastāvīgi tiek uzglabāti dažādi [[graudi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.phmc.state.pa.us/portal/communities/agriculture/field-guide/granary.html|title=Granary|work=phmc.state.pa.us|publisher=Pennsylvania Historical & Museum Commission|date=|accessdate=24 August 2022}}</ref> == Dioksīns == [[Attēls:Grobal-warming.jpg|thumb|[[Rūpniecība]] — galvenais dioksīna avots.]] '''Dioksīns''' ir [[indīga viela]], kam piemīt spēcīga [[teratogēns|teratogēna]], [[mutagēns|mutagēna]] un [[kancerogēns|kancerogēna]] iedarbība, kā galvenais avots ir [[rūpniecība]] — [[hlorēts|hlorētu]] savienojumu ražošana, [[metalurģija]], [[papīrs|papīra]] balināšana un [[atkritumi|atkritumu]] dedzināšana.<ref name="la">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/baltijas-lasi-tikai-pa-kripatinai-dioksins%E2%80%A9|title= Baltijas lasis satur daudz dioksīna; ēst drīkst tikai pa kripatiņai
|first=Ilze|last=Lavrinoviča|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=11 August 2014|accessdate=26 March 2022}}</ref><ref name="lsmradio">{{tīmekļa atsauce|url= https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/dioksiina-daudzums-ziviis.a791/|title= Dioksīna daudzums zivīs|first=Valters|last=Krauze|first2=Elvis|last2=Jansons|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=10 June 2013|accessdate=26 March 2022}}</ref> == Muskete == [[Attēls:Flintlock rifle-Jacod Guignard-circa 1785-1.jpg|thumb|[[Kramenīca]]s musketes attēlojums no 18. gadsimta beigām]] '''Muskete''' ({{val|fr|mousquette}}) ir no stobra gala pielādējams [[šaujamierocis]], kas darbojas uz [[šaujampulveris|šaujampulvera]] mehānisma. Karavīri, kas no 16. līdz 19. gadsimtam bija apbruņoti ar šāda veida šaujamieročiem, tika dēvēti par [[musketieris|musketieriem]]. === Vēsture === === Raksturojums === ==== Uzbūve ==== ==== Munīcija ==== ==== Pielietojums ==== === Iedalījums === ==== Pēc aizdedzes atslēgas ==== ===== Kvēldegļa atslēgas muskete ===== ===== Rata atslēgas muskete ===== ===== Krama atslēgas muskete ===== ==== Pēc stobra ==== ===== Gludstobra muskete ===== ===== Vītņstobra muskete ===== === Kultūrā === === Attēlu galerija === === Skatīt arī === === Atsauces === === Ārējās saites === == Gladiuss == [[Attēls:Uncrossed gladius.jpg|thumb|Gladiusa rekonstrukcija.]] '''Gladiuss''' ({{val|la|gladius}}) ir vārds, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "[[zobens]]" (visa veida — gan īss, gan garš), taču vēsturiski šaurākā izpratnē ar to parasti saprot specifiski īsu darinātu zobenu, kas aktīvi tika izmantots [[Senā Roma|Senajā Romā]].<ref name="Gladius p6">{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=6|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref> Paralēli šķēpam (''[[pilums|pilum]]'') un vairogam (''scutum'') tas sastādīja daļu no [[Senās Romas armija|romiešu karaspēka]] pamataprīkojuma vēlajā [[Romas republika|republikas]] un agrajā [[Romas impērija|impērijas]] periodā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Pilum: The Roman Heavy Javelin|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Oprey Publishing|year=2017|page=6|isbn=978 1 4728 1589 7}}</ref> === Izcelsme === Romiešu autoru atstātie darbi norāda, ka gladiuss visticamāk tika aizgūts no [[ķelti|ķeltu]] [[cilts|ciltīm]], kas [[senie laiki|senajos laikos]] apdzīvoja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]] mūsdienu [[Spānija]]s teritorijā.<ref name="Galdius p6and9">{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=6.-9|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref> [[Kartāga]]s armija labprāt algoja ķeltu karotājus, kas līdzās citām bruņotām vienībām 3. gadsimtā p.m.ē. piedalījās pirmajos divos [[pūniešu kari|pūniešu karos]] pret [[Senā Roma|Romu]].<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Gladius_Hispaniensis/|title=Gladius Hispaniensis|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=15 June 2017|accessdate=28 January 2022}}</ref> Ne velti rakstiskajos [[vēstures avoti|vēstures avotos]] tas tiek devēts par "spāņu zobenu" (''gladius Hispaniensis'').<ref name="Galdius p6and9"/> [[Arheoloģiskie izrakumi]] apliecina faktu, ka ķeltu ciltis Spānijas teritorijā izmantoja īsus zobenus, taču tie arī parāda, ka no [[bronza]]s darināti īsi zobeni jau bija pazīstami [[Halštates kultūra|Halštates kultūrā]] 1. tūkstošgadē p.m.ē., no kuras vēlāk, iespējams, atdalījās ķelti un kas laika posmā no aptuveni 1200. līdz 450. gadam p.m.ē. apdzīvoja [[Viduseiropa|Viduseiropu]].<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=8.-9|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Hallstatt_Culture/|title=Hallstatt Culture|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=30 March 2021|accessdate=28 January 2022}}</ref> [[Senās Romas armija|Senās Romas karaspēks]] gladiusu sāka izmantot pēc pūniešu kariem, kad, sākot ar 2. gadsimtu p.m.ē., tas pakāpeniski kļuva par galveno zobenu [[leģionārs (Senā Roma)|leģionāru]] bruņojumā.<ref name="worldhistory"/> Tomēr ne visi karavīri bija aprīkoti ar gladiusu — [[kavalērija|jātnieku]] vienības deva priekšroku garāka veida zobenam (''spatha''), kas mūsu ēras 3. gadsimtā pamazām aizstāja gladiusu arī kājnieku rindās.<ref name="worldhistory"/> === Pielietojums === Vizuālās liecības no romiešu atstātajām [[mozaīka|mozaīkām]], [[sienu zīmējums|sienu zīmējumiem]] un [[kapakmens|kapakmeņu]] [[skulptūra|skulptūrām]] norāda, ka gladiuss tika turēts zobenam paredzētā makstī, kas [[leģionārs (Senā Roma)|leģionāriem]] atradās labajā pusē, bet [[centurions|centurioniem]] un citiem komandieriem — kreisajā pusē.<ref name="worldhistory"/> == Sarkanais punduris == '''Sarkanais punduris''' ir mazākā iespējamā [[galvenās secības zvaigzne]], kuras iekšienē norisinās [[kodolsintēze]]s process. Zvaigžņu klasifikācijā tās pieder pie M [[spektra klase]]s, kas nozīmē, ka savu relatīvi nelielo izmēru dēļ ir samērā blāvas un vēsas, taču ar ievērojami lielāku mūža ciklu apveltītas pundurzvaigznes. Red dwarf stars have masses from about 0.08 to 0.6 times that of the Sun. (Objects smaller than red dwarf stars are called brown dwarfs and do not shine through the thermonuclear fusion of hydrogen.) == Magņitogorska == [[Attēls:Magnitnaya gora.jpg|thumb|Magņitnajas kalna virsotne.]] '''Magņitnajas kalns''' ({{val|ru| Магнитная}}) ir [[paugurs]], kas atrodas [[Urāli|Dienvidurālu]] austrumu nogāzē, [[Krievija]]s [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabalā]], netālu no [[Magņitogorska]]s. Kalna augstums ir 610 m, kuru veido [[granīts|granīti]], [[profirīts|profirīti]], [[marmors|marmori]], kā arī [[dzelzs rūda]]s atradnes. == Romiešu kavalērija == [[Attēls: LMA Grabstein Reitersoldat.jpg|thumb|Senās Romas jātnieka attēlojums uz kapakmeņa plāksnes.]] '''[[Senā Roma|Senās Roma]]s [[kavalērija]]''' jeb '''romiešu kavalērija''' ({{val|la|equites Romani}}) bija apbruņotas jātnieku vienības, kas paralēli kājniekiem veidoja daļu no kopējās [[Senās Romas armija]]s.<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Roman_Cavalry/|title=Roman cavalry|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=14 May 2014|accessdate=5 December 2021}}</ref> == Kopsavilkums == Kopā ar kājniekiem un jūras floti kavalērija jeb zirgu mugurā karojošas jātnieku vienības veidoja daļu no Senās Romas armijas. {{Commons category|Roman cavalry|Senās Romas kavalērija}} * [https://www.worldhistory.org/Roman_Cavalry/ Pasaules vēstures enciklopēdijas ieraksts] {{en ikona}} == Migrantu krīze == {| class="wikitable infobox" style="margin: 0.5em 0 0.5em 1em; width: 22em;" |- |+ 2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas | style="text-align:center;" | |- ! colspan="2" style="background: white;" style="text-align:center;" | [[Attēls: 2021 Belarus-EU border crisis - general map.png |border|250px|]] |- | style="text-align:center;" | Migrantu krīzes galvenie ceļu virzieni, no kurienes tie nonāk Baltkrievijā, lai pēc tam dotos uz Eiropas Savienības robežu. |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Apraksts |- | '''Datums:''' || 2021. gada 7. jūlijs – šobrīd |- | '''Vieta:''' || [[Baltkrievija]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Polija]] |- | '''Cēlonis:''' || [[Eiropas Savienība]]s ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju pēc [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām]] un [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju protestiem 2020. un 2021. gadā]] |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Iesaistītās puses |- | {{flaga|Baltkrievija}} '''Baltkrievija''' || {{flaga|Latvija}} '''Latvija''' <br> {{flaga|Lietuva}} '''Lietuva''' <br> {{flaga|Polija}} '''Polija''' |- | • Apzināti iedrošina migrantus no Tuvajime Austrumiem ieceļot Baltkrievijā, lai pēc tam mudinātu tos caur valsts rietumu robežu migrēt Eiropas Savienībā. || • Nostiprina savas austrumu robežas ar Baltkrieviju, lai tādejādi nepieļautu nelegālo migrantu plūsmu savu valstu teritorijās. <br> • Apvaino Baltkrieviju apzināta hibrīdkara īstenošanā pret Eiropas Savienību, lai tādejādi atriebtos par tās uzliktajām ekonomiskajām sankcijām pret [[Aleksandrs Lukašenko|Aleksandra Lukošenko]] režīmu. |- ! colspan="5" style="text-align:center;" | Zaudējumi |- | |- | |- | |} '''2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas''' ir [[krīze|saspīlēts notikums]] uz [[Baltkrievija]]s un vairāku [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu ([[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Polija]]s) robežām, kuras ietvaros galvenokārt neskaitāmi [[imigrants|imigranti]] no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], mēģinot izbēgt no nabadzības vai kara apstākļiem savā valstī, cenšas nelegāli caur Baltkrievijas teritoriju nokļūt Eiropas Savienībā, tādejādi apdraudot ne tikai [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona, bet arī visas Eiropas Savienības ārējo drošību. == Kredīts == Kredītsaistībām ir salīdzinoši liela ietekme uz [[pašnāvība|pašnāvību]] mēģinājumiem viscaur pasaulē, kur, piemēram, [[Anglija|Anglijā]] gandrīz katru gadu vairāk kā 100 000 cilvēku mēģina izdarīt pašnāvību parādu dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.bbc.com/news/business-46428756|title= Debt despair: 'I’m just going to end it'|work=bbc.com|publisher=[[BBC News]]|first=Simon|last=Read|date=3 December 2018|accessdate=6 August 2021}}</ref> Arī [[Latvija|Latvijā]] ir konstatēti pašnāvību gadījumi, kas ir saistīti ar nespēju apmaksāt [[ātrais kredīts|ātros kredītus]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/arsti-par-psihiatrijas-registru-un-jauniesu-pasnavibam-kreditu-del|title= Ārsti diskutē par psihiatrijas reģistru un jauniešu pašnāvībām kredītu dēļ|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|first=Māra|last=Libeka|date=29 December 2018|accessdate=6 August 2021}}</ref> 2021. gada 4. augustā Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu [[vakcinācija|vakcināciju]]", kurā tika pausta neapmierinātība ar [[Saeima|Saeimā]] konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez [[Covid-19]] sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]]s puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-administrativo-lietu-pret-gobzemu-par-nesankcionetu-protestu-pret-obligatu-vakcinaciju.a415725/|title= Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=5 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> == Kredītvēsture == '''Kredītvēsture''' ir personas [[parāds|finansiālo saistību]] pārskats, kurā tiek uzskaitītas gan esošās, gan jau izpildītās finansiālās saistības, kas tādējādi ļauj noteikt arī attiecīgās personas [[kredītreitings|kredītreitingu]].<ref name="diena">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/ir-verts-labi-parzinat-savu-kreditvesturi-14255452|title= Ir vērts labi pārzināt savu kredītvēsturi|work=diena.lv|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|first=Artis|last=Spertāls|date=19 January 2021|accessdate=23 August 2021}}</ref> == Markomāņu kari == [[Attēls:Column of Marcus Aurelius - detail4.jpg|thumb|Markomāņu karu attēlojums uz [[Marka Aurēlija kolonna]]s mūsdienu Romā, Itālijā.]] '''Markomāņu kari''' ({{val|la|bellum Marcomannicum}}) jeb '''Ģermāņu–sarmatu kari''' (''bellum Germanicum et Sarmaticum'') bija trīs dažādi bruņoti konflikti starp [[Romas impērija|Romas impēriju]] un vairākām [[ģermāņi|ģermāņu]] un [[sarmati|sarmatu]] ciltīm laika posmā no 166. līdz 180. gadam, kas galvenokārt norisinājās Romas impērijas ziemeļu pierobežā gar [[Donava]]s upi un tās saistošajām [[Senās Romas province|provincēm]].<ref name="Kovacs pxvii,202">{{Grāmatas atsauce|title= Marcus Aurelius’ Rain Miracle and the Marcomannic Wars|first=Péter|last=Kovács|place=Leiden; Boston|publisher=Brill|year=2009|page=xvii., 202|isbn=978-90-04-16639-4}}</ref> Markomāņu kari bija lielākais un nozīmīgākais bruņotais konflikts Romas impērijas vēsturē, kuru galvenie izraisītāji bija vairākas ģermāņu un sarmatu ciltis kā [[markomāņi]], [[kvadi]] un [[jazigi]].<ref name="Kovacs pxvii,202"/> Karadarbība galvenokārt norisinājās [[Panonija]]s un [[Norika]]s provinču teritorijās, kā arī [[Senās Romas imperatori|imperatora]] [[Marks Aurēlijs|Marka Aurēlija]] valdīšanas posmā, kuras laikā tika sarakstīts viņa filozofiskais traktāts "[[Meditācijas (traktāts)|Meditācijas]]". == Eiropas aizvēsture == '''Eiropas aizvēsture''' aptver vissenāko laika periodu [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]] par kuru nepastāv nekādas [[vēstures avoti|rakstiskās liecības]] un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajiem izrakumiem]]. Tā sevī ietver laika periodu kopš [[Eiropa]]s teritorijā parādījās pirmie [[hominīni|hominīnu]] [[akmens darbarīki]] līdz [[rakstība]]s ieviešanas brīdim [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] beigās. Līdzīgi kā citviet pasaulē Eiropas [[aizvēsture]] tiek iedalīta trīs daļās — [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu [[kontinents|kontinentu]] aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās [[cilvēki|cilvēces]] aizvēstures. == Itālijas aizvēsture == [[Attēls: Cultura del Gaudo Paestum 05.JPG|thumb|[[Gaudo kultūra]]s keramikas izstrādājumi (4.–3. g. tūkst. p.m.ē.)]] '''Itālijas aizvēsture''' aptver vissenāko laika periodu [[Itālijas vēsture|Itālijas vēsturē]] par kuru nepastāv nekādas [[vēstures avoti|rakstiskās liecības]] un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajiem izrakumiem]]. Tā sevī ietver laika periodu kopš [[Itālija]]s teritorijā parādījās pirmie [[hominīni|hominīnu]] [[akmens darbarīki]] līdz [[rakstība]]s ieviešanas brīdim [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] beigās. Līdzīgi kā citviet pasaulē Itālijas [[aizvēsture]] tiek iedalīta trīs daļās — [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu [[Eiropa]]s valstu aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās [[Eiropas aizvēsture]]s. == Pilsētvalstis == [[Attēls:Volsinii, areadel.JPG|thumb|Paliekas no etrusku pilsētas drupām mūsdienu Itālijā.]] Līdzīgi kā [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], arī etrusku civilizācija un tās apdzīvotā teritorija sastāvēja no vairākām neatkarīgām [[pilsētvalsts|pilsētvalstīm]], kuras savā starpā vienoja kopīgā kultūra un tirdzniecība.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=69|isbn=9781118352748}}</ref> Ne visas etrusku [[pilsēta]]s bija vienādā lielumā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=60|isbn=9781118352748}}</ref> [[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] pētījumi rāda, ka sākotnējās Etrūrijas apmetnes izplatījušās mūsdienu [[Toskāna]]s piejūras zemienēs ap 9. gadsimta p.m.ē. beigām.{{fact}} Ap 6. gadsimtu p.m.ē. jau bija izveidojušās spēcīgas Etrūrijas pilsētas — [[Tarkvīnija]] (''Tarquinii''), [[Veija]] (''Veii'') u.c., kuras pārvaldīja vietējie [[Aristokrātija|aristokrāti]] un, kuras izveidoja divpadsmit [[Pilsēta|pilsētu]] [[Konfederācija|konfederāciju]].{{fact}} Etruski savu ietekmi pakāpeniski izplatīja pa visu [[Po (upe)|Po]] upes ieleju līdz [[Adrijas jūra]]i, kur vēlāk tika dibinātas tādas pilsētas kā [[Adrija]] un [[Spina]].<ref name="Turfa p11">{{grāmatas atsauce|title=The Etruscan world|first=Jean M.|last=Turfa|place=London; New York|publisher=Routledge|year=2013|page=11|isbn=978-0-415-67308-2}}</ref> Arī [[Roma]] savas attīstības sākumā uz kādu laika posmu nonāca etrusku kontrolē 6. gadsimtā p.m.ē.<ref name="Turfa p11"/> Atšķirībā no [[Senā Grieķija|senajiem grieķiem]] un [[Feniķija|feniķiešiem]] etruski nebija īpaši aktīvi koloniju (jaunu [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]]) veidotāji [[Vidusjūra]]s reģionā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=67|isbn=9781118352748}}</ref> == Nodokļi == === Kopsavilkums === === Vēsture === No [[vēsture|vēsturiskā]] viedokļa nodokļi ir tikuši ieviesti un maksāti jau kopš pirmo [[civilizācija|civilizāciju]] parādīšanās [[senie laiki|senajos laikos]], kur norēķināšanās veids parasti sevī ietvēra samaksu [[darbaspēks|darbaspēka]], [[graudi|graudu]], kā arī vēlāk [[monēta|monetārā]] formā.<ref name="BurgPviii">{{grāmatas atsauce|title=A World History of Tax Rebellions|first=David F.|last=Burg|place=New York, London|publisher=Routledge|year=2004|page=vi.-viii|isbn=0-203-57510-5}}</ref> [[Vēstures avoti]] norāda, ka dažādi nodokļi un to nomaksāšanas veidi tika ieviesti jau [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]].<ref name="BurgPviii"/> [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] (1775.–1783.) viens no galvenajiem cēloņiem bija pārlieku lielie nodokļi, ko [[Britu impērija]] uzlika savām [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadmsit kolonijām]], lai tādejādi palīdzētu segt tās militāros izdevumus citviet pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/event/American-Revolution|title= American Revolution|first=Willard M.|last=Wallace|work=britannica.com|publisher=[[Encyclopædia Britannica]]|accessdate=2 January 2021}}</ref> == Sabiedriskais sektors == [[Attēls:Minnesota State Capitol night.jpg|thumb|[[Minesotas štata kapitolijs]] (vieta, kurā tiekas [[Minesota]]s likumdevējs, daļa no [[ASV]] un Minesotas tautsaimniecības sabiedriskā sektora).]] '''Sabiedriskais sektors''' jeb '''publiskais sektors''' (saukts arī par '''valsts sektoru''') ir tā [[tautsaimniecība]]s daļa, kurā ietilpst visa veida [[valsts]] un [[pašvaldība]]s struktūras un to pārziņā esošās [[valsts uzņēmums|komercsabiedrība]]s. kā arī tās komercsabiedrības, kurās vismaz 50% un vairāk [[akcija (vērtspapīrs)|kapitāldaļu]] pieder valstij vai pašvaldībai. == Veģetatīvā distonija == == Nākotne == Tā kā Saule ir [[galvenās secības zvaigzne]], tās kodolā ik sekundi [[kodolsintēze]]s procesa rezultātā [[ūdeņradis]] tiek pārvērsts [[hēlijs|hēlijā]], kur līdzšinējie aprēķini norāda, ka reizi miljards gados tā kļūst par aptuveni 10% lielāka un spožāka.<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/place/Sun/Evolution|title=Sun|first=Harold|last=Zirin|work=britannica.com|publisher= [[Encyclopædia Britannica]]|accessdate=18 March 2021}}</ref> Šī iemesla dēļ tiek paredzēts, ka tuvāko miljardu gadu laikā Saule pakāpeniski pārvērtīsies par [[sarkanais milzis|sarkano milzi]], kas savu attīstības maksimumu sasniegs pēc 7,6 miljardiem gadu, kad tās kopējais spožums būs teju 3000 reizes lielāks nekā šobrīd un virsma izpletīsies par 20% tālāk nekā esošā [[Zeme]]s [[orbīta]], sasniedzot 1,2 [[astronomiskā vienība|astronomisko vienību]] (AU) atzīmi un iznīcinot savā ceļā tādas planētas kā [[Merkurs (planēta)|Merkuru]], [[Venera (planēta)|Venēru]] un, iespējams, arī Zemi.<ref name="scientificamerican">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.scientificamerican.com/article/the-sun-will-eventually-engulf-earth-maybe/#|title= The Sun Will Eventually Engulf Earth–Maybe|first=David|last=Appell|work=scientificamerican.com|publisher=Scientific American|date=1 September 2008|accessdate=18 March 2021}}</ref> == Džeimsa Veba kosmiskais teleskops == === Misija === Zinātniskās misijas ilgums varētu būt mērāms no 5 līdz 10 gadiem, kuras laikā ir paredzēts īstenot 4 būtiskus mērķus:<ref name="key facts"/> * Meklēt pirmās [[zvaigzne]]s un agrīnās [[galaktika]]s, kas izveidojušās uzreiz pēc [[Lielais sprādziens|Lielā sprādziena]]; * Noskaidrot kā agrīnās galaktikas attīstījušās līdz mūsdienām; * Novērot agrīno zvaigžņu un [[planēta|planētu]] veidošanās procesu pēc Lielā sprādziena; * Izpētīt fizikālo un ķīmisko sastāvu [[citplanēta|citplanētām]], kas atrodas orbītā ap citām zvaigznēm, kā meklēt pazīmes pēc [[ārpuszemes dzīvība]]s esamības [[Visums|Visumā]]. == Senā Roma == [[Romas impērija]]s pirmā imperatora [[Oktaviāns Augusts|Oktaviāna Augusta]] valdīšanas laikā tika izveidota pastāvīga un profesionāla [[karaspēks|armija]], kas kopā ar palīgvienībām un jūras floti mūsu ēras 1. gadsimta sākumā veidoja ap 250 000 vīru lielu karaspēku. == Seksisms == Vēsturiski seksisms mūsdienu izpratnē ir pastāvējis gandrīz katrā sabiedrībā kopš [[neolītiskā revolūcija|agrārās revolūcija]]s sākuma, kad, attīstoties [[lauksaimniecība|lauksaimniecībai]] un izveidojoties pirmajām [[civilizācija|civilizācijām]], vīriešu kārtas pārstāvji pakāpeniski ieguva lielākas priekšrocības attiecībā pret sievietēm.<ref name="sapiensi">{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=109|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> Tā, piemēram, daudzās seno laiku sabiedrībās sievietes bija pielīdzināmas vīrieša [[īpašums|īpašumam]], kuras dzīvi lielākoties noteica [[tēvs]], [[vīrs]] vai [[brālis]].<ref name="sapiensi"/> [[Hammurapi likumi]], kas tika izstrādāti ap 18. gs. p.m.ē, parāda dzimumu nevienlīdzības ainu, kāda no tiesiskā aspekta pastāvēja [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], kur par vienkāršas sievietes slepkavību varmākai bija jāsamaksā 30 [[sudrabs|sudraba]] [[šekelis|šekeļi]], iekams par vīrieša slepkavību — 60 sudraba šekeļi.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=82.-83|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] 5. gs. p.m.ē., nostiprinoties [[tiešā demokrātija|tiešās demokrātija]]s principiem, sievietes turpināja izjust [[diskriminācija|diskrimināciju]] — tās nevarēja piedalīties tautas sapulcē, vēlēt vai kļūt par tiesnesi, tām bija liegta pienācīga [[izglītība]], kā arī nebija tiesību [[tirdzniecība|tirgoties]] un piedalīties [[filozofija|filozofiskos]] disputos.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=110.-111|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> [[viduslaiki|Viduslaikos]] sievietes lomu sabiedrībā galvenokārt noteica [[Baznīca]] un [[aristokrātija]].<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/article/1345/women-in-the-middle-ages/|title= Women in the Middle Ages|first=Joshua J.|last=Mark|work=worldhistory.com|publisher=World History Encyclopedia|date=18 March 2019|accessdate=31 October 2021}}</ref> == Cits == === Tukuma novads === 2022. gada februāra beigās Apšuciemā ieradās vairākas ukraiņu ģimenes, kas [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Ukrainas kara]] rezultātā bija spiestas doties [[bēglis|bēgļu]] gaitās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apsuciema-izmitinas-vairakas-tur-stradajoso-ukrainu-celtnieku-gimenes.a445744/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title= Apšuciemā izmitinās vairākas tur strādājošo ukraiņu celtnieku ģimenes|first=Aija|last=Kinca|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 February 2022|accessdate=1 March 2022}}</ref> {{Bar box |title= Iedzīvotāju skaits Tukuma novada pilsētās un pagastos (01.01.2021.) |titlebar=#DDD |left1= |right2= |width=400px |bars= {{bar percent|[[Tukums]]|orange|38.2|18 154}} {{bar percent|[[Kandava]]|orange|7.7|3657}} {{bar percent|[[Engures pagasts]]|orange|5.4|2553}} {{bar percent|[[Smārdes pagasts]]|orange|5.2|2477}} {{bar percent|[[Lapmežciema pagasts]]|orange|2|2351}} {{bar percent|[[Jaunpils pagasts]]|orange|1|1946}} {{bar percent|[[Slampes pagasts]]|orange|1|1861}} {{bar percent|[[Tumes pagasts]]|orange|1|1746}} {{bar percent|[[Pūres pagasts]]|orange|1|1404}} {{bar percent|[[Džūkstes pagasts]]|orange|1|1404}} {{bar percent|[[Irlavas pagasts]]|orange|1|1373}} {{bar percent|[[Kandavas pagasts]]|orange|1|1326}} {{bar percent|[[Sēmes pagasts]]|orange|1|1229}} {{bar percent|[[Jaunsātu pagasts]]|orange|1|885}} {{bar percent|[[Vānes pagasts]]|orange|1|800}} {{bar percent|[[Zemītes pagasts]]|orange|1|667}} {{bar percent|[[Degoles pagasts]]|orange|1|665}} {{bar percent|[[Lestenes pagasts]]|orange|1|605}} {{bar percent|[[Matkules pagasts]]|orange|1|562}} {{bar percent|[[Zantes pagasts]]|orange|1|525}} {{bar percent|[[Zentenes pagasts]]|orange|1|508}} {{bar percent|[[Cēres pagasts]]|orange|1|502}} {{bar percent|[[Viesatu pagasts]]|orange|1|356}} |caption= }} [[Attēls: Cinevilla - panoramio - Modris Putns (3).jpg|thumb|Skats uz daļu no kinopilsētas "''Cinevilla''" uzstādītās senlaiku cietokšņa montāžas, kas tika izmantota kinofilmas "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]" filmēšanas laikā.]] * '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= [[Tukuma tūrisma informācijas centrs]] |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> Kinopilsētas teritorija ir atvērta arī apmeklētājiem, kur papildus uzstādītajiem apskates objektiem ir pieejami dažādi izklaides pasākumi. === Latvijas apdzīvotās vietas === '''Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums''' {| class="wikitable sortable" ! Nr. ! Nosaukums ! Statuss ! Iedzīvotāju skaits 2020. gadā ! Pieaugums/ kritums kopš 2019. gada |- | 1. || [[Rīga]] || Republikas pilsēta || 627 487 || {{Decrease}} 5127 (0,82%) |- | 2. || [[Daugavpils]] || Republikas pilsēta || 82 046 || {{Decrease}} 558 (0,68%) |- | 3. || [[Liepāja]] || Republikas pilsēta || 68 535 || {{Decrease}} 410 (0,6%) |- | 4. || [[Jelgava]] || Republikas pilsēta || 56 062 || {{Increase}} 90 (0,16%) |- | 5. || [[Jūrmala]] || Republikas pilsēta || 49 687 || {{Increase}} 362 (0,73%) |- | 6. || [[Ventspils]] || Republikas pilsēta || 33 906 || {{Decrease}} 471 (1,39%) |- | 7. || [[Rēzekne]] || Republikas pilsēta || 27 613 || {{Decrease}} 207 (0,75%) |- | 8. || [[Ogre]] || pilsēta || 23 273 || {{Increase}} 41 (0,18%) |- | 9. || [[Valmiera]] || Republikas pilsēta || 23 050 || {{Decrease}} 75 (0,33%) |- | 10. || [[Jēkabpils]] || Republikas pilsēta || 21 928 || {{Decrease}} 148 (0,67%) |- | 11. || [[Salaspils]] || pilsēta || 17 977 || {{Decrease}} 34 (0,19%) |- | 12. || [[Tukums]] || pilsēta || 16 896 || {{Decrease}} 103 (0,61%) |- | 13. || [[Mārupe]] || lielciems || 16 033 || |} == Atsauces == {{reflist|30em}} hwtojm398uru0c05l39r3o35od8b4yj 0 297594 3675140 3561865 2022-08-24T14:36:37Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Oskars Valdmanis | attēls =Valdmanis Oskars.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1888|09|6||N}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Jaunjelgavas apriņķis|Elkšņu pagasts}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1942|3|7|1888|8|25}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Usoļlags|td=Krievija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Republikāņu partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Krišjānis Ludvigs Oskars Valdmanis''' ({{dat VS|{{dat|1888|9|6|N}}|{{dat||8|25}}}} — {{dat|1942|03|07|N|bez}}) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Republikāņu partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Krišjānis Ludvigs Oskars Valdmanis piedzima {{dat|1888|9|6}} (pēc vecā stila — {{dat||08|25}}) [[Elkšņu pagasts|Elkšņu pagasta]] skrīvera Jāņa Valdmaņa un Annas dzimušas Biernans ģimenē.<ref>Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 20. apr., 2425. l</ref><ref>Saukas-Elkšņu ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1888.g. - Nr.158</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031106{{!}}article:DIVL88{{!}}page:82{{!}}query:Valdmans%20Oskars{{!}}issueType:B |title=Latvijas darbinieku galerija. 1918-1928. - 80.lpp. |access-date={{dat|2020|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031106{{!}}article:DIVL88{{!}}page:82{{!}}query:Valdmans%20Oskars{{!}}issueType:B }}</ref> Ieguvis augstāko izglītību, bija zvērināts advokāts.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 26. oktobrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Latvijas Republikāņu partija|Latvijas Republikāņu partiju]]. Līdz tam darbojies [[Tautas padome|Tautas padomē]].<ref name="ss" /> 1930. gadu sākumā Valdmanis bija viens no laikraksta «Rīga» izdevējiem. Pēc tam, kad laikraksta redakcija mēģināja izspiest naudu, lai nepublicētu kompromitējošu rakstu, apgabaltiesa piesprieda Valdmanim 5 mēnešu cietumsodu.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Par izspiešanu notiesāti bij. laikraksta «Rīga» izdevēji | publisher = Pēdējā Brīdī | date = 1934. gada 19. septembrī | accessdate = 2015. gada 26. oktobrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pebr1934n231b{{!}}article:DIVL27 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pebr1934n231b{{!}}article:DIVL27 }}</ref> Vēlāk tiesu palāta Valdmaņa sodu saīsināja līdz 4 mēnešiem cietumā, bet [[Latvijas Senāts]] Valdmani attaisnoja.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Zvēr. adv. Valdmanis attaisnots | publisher = Pēdējā Brīdī | date = 1934. gada 17. novembrī | accessdate = 2015. gada 26. oktobrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pebr1934n285{{!}}article:DIVL324 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pebr1934n285{{!}}article:DIVL324 }}</ref> [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnijā]] deportēts uz [[Krievijas PFSR]]. Nogādāts [[Usoļlags|Usoļjes labošanas darbu nometnē]], kur miris {{dat|1942|03|07||bez}}.<ref>[https://timenote.info/lv/Oskars-Valdmanis Timenote.info]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Valdmanis, Oskars}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Republikāņu partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} iqxuwenxbk3zw9nf9mfbgxslvnoxxt7 0 297654 3675148 3463949 2022-08-24T15:23:11Z Baisulis 11523 /* Dzīvesgājums */ : wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jonušs Radvils | vārds_orig = ''Jonušas Radvila/Janusz Radziwiłł/Януш Радзівіл'' | attēls = Januš Radzivił. Януш Радзівіл (B. Strobel, 1634).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1634. gada glezna | dz_dat_alt = | dz_gads = 1612 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Papile]], [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />([[Biržu rajona pašvaldība]], {{LTU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1655 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 31 | m_vieta = [[Tikocina]], [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />([[Bjalistokas apriņķis]], [[Podlases vojevodiste]], {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = augstmanis, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jonušs Radvils''' ({{val|lt|Jonušas Radvila}}, {{val|la|Johannes Radivillus}}), arī '''Janušs II Radzivils''' ({{val|pl|Janusz Radziwiłł}}, {{val|be|Януш Радзівіл}}, dzimis {{dat|1612|12|2}}, miris {{dat|1655|12|31}}) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valstsvīrs un karavadonis no [[Radvilu dzimta]]s. [[Žemaitijas ģenerālstārasts]] (1646-1653), [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivads]] (no 1653), Lietuvas lielhetmanis (no 1654). Lietuvas karaspēka pavēlnieks [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā, [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]] 1655. gada 18. augustā parakstīja Zviedrijas-Lietuvas līgumu, kas anulēja līdz tam pastāvošo [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas savienību]]. Atbalstīja 20. oktobrī Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveides līgumu ar Kārli X Gustavu kā Lietuvas lielhercogu. Viņam piederošā [[Senā Krievzeme|Senās Krievzemes]] hronika tiek dēvēta par "[[Radzivila hronika|Radzivila hroniku]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1612. gada 2. decembrī Papiles muižā netālu no [[Birži (Lietuva)|Birži]]em Lietuvas lielhetmaņa [[Kristaps Radvils|Kristapa Radvila]] (1585—1640) un viņa sievas Annas Kiškas ģimenē. Mācījās [[Slucka (pilsēta)|Slucka]]s [[kalvinisms|kalvinistu]] ģimnāzijā, studēja [[Leipciga]]s, Altdorfas un [[Leidene]]s universitātēs. 1632. gadā kļuva par Polijas-Lietuvas sūtni Anglijā un Nīderlandē 1633. gadā atgriezās Lietuvā un piedalījās [[Smoļenska]]s karā pret Krievijas caristi (1632—1634). 1637. gadā viņu ievēlēja par [[Varšava]]s [[Polijas-Lietuvas Sejms|Sejma]] deputātu. 1646. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas hetmani un Žemaitijas ģenerālstārastu. 1646. un 1651. gadā viņa vadītais Lietuvas karaspēks sakāva sacēlušos [[Ukraina]]s kazaku karaspēku, 1654. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas lielhetmani. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara laikā]] vadīja Lietuvas karaspēka aizstāvēšanos pret Krievijas caristes iebrukumu (1654—1667), [[Viļņas kauja (1655)|nesekmīgi aizstāvēja Viļņas pilsētu]], pēc kuras krišanas 1655. gada 20. septembrī Ķēdaiņos noslēdza ūniju ar Zviedrijas karali Kārli X Gustavu. Tomēr vairums Lietuvas magnātu Pāvila Jāņa Sapehas vadībā atteicās viņu atbalstīt. 1655. gada novembrī Jonušs Radvils kopā ar savu brālēnu Boguslavu Radvilu atkāpās uz tagadējās [[Podlases vojevodiste]]s teritoriju, kur nocietinājās Tikocinas pilī. Neskaidros apstākļos miris naktī no 30. uz 31. decembri. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Jonušs}} [[Kategorija:1612. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1655. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Radvilu dzimta]] qmzjwaftymohlv9l8tywpam1ginryxe 0 297873 3675042 3422029 2022-08-24T12:37:36Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Krišs Birznieks | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1883|10|07||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Aizputes apriņķis|Tāšu Padures pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1929|12|28|1883|10|07}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Vaiņodes pagasts}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Krišs Birznieks''' ({{dat|1883|10|07|N|bez}} — {{dat|1929|12|28|N|bez}}) bija latviešu lauksaimnieks un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] pārstāvis. == Biogrāfija == Krišs (Krists) Birznieks piedzima {{dat|1883|10|07||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||09|24||bez}}) [[Tāšu Padures pagasts|Tāšu Padures pagasta]] "Ēriņģu" saimnieka Jāņa Birznieka (Birzenieka) un Annas ģimenē.<ref>Valtaiķu ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1883.g. - Nr.185.</ref>. Skolots mājās. Piedalījies [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]], 1906. gadā sodīts ar 8 mēnešiem cietumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_atbl1906n06{{!}}article:DIVL22{{!}}query:Kri%C5%9Fchs%20Birsneeks{{!}}issueType:P |title=Atbalss. - 1906.g. 21.maijs |access-date={{dat|2020|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_atbl1906n06{{!}}article:DIVL22{{!}}query:Kri%C5%9Fchs%20Birsneeks{{!}}issueType:P }}</ref> Nodarbojies ar lauksaimniecību [[Vaiņodes pagasts|Vaiņodes pagastā]].<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 30. oktobrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref>{{LDG 1918|38}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_stav1920n062{{!}}article:DIVL21{{!}}query:Krischis%20Birsneeks{{!}}issueType:P |title=Strādnieku Avīze. - 1920.g. 16.marts |access-date={{dat|2020|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_stav1920n062{{!}}article:DIVL21{{!}}query:Krischis%20Birsneeks{{!}}issueType:P }}</ref> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]].<ref name="ss" /> [[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķa]] valdes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_stav1929n294{{!}}article:DIVL43{{!}}query:Birsneeku{{!}}issueType:P |title=Strādnieku Avīze. - 1929.g. 31.decembris |access-date={{dat|2020|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_stav1929n294{{!}}article:DIVL43{{!}}query:Birsneeku{{!}}issueType:P }}</ref> Vaiņodes apkārtnes kooperatīva ilggadīgs valdes un padomes loceklis, Bātes - Vaiņodes krāj-aizdevu sabiedribas valdes loceklis un grāmatvedis, Bātes - Vaiņodes lauksaimniecības biedrības un Bātes - Vaiņodes biškopības biedrības „Bite" biedrs.<ref name="kopdarbiba-1930-g-nr-2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_kopd1930n02{{!}}article:DIVL95{{!}}query:Kri%C5%9Fchs%20Birsneek%20Krischs%20Birsneeks%20Birsneeks{{!}}issueType:P |title=Kopdarbība. - 1930.g. - Nr.2 |access-date={{dat|2020|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_kopd1930n02{{!}}article:DIVL95{{!}}query:Kri%C5%9Fchs%20Birsneek%20Krischs%20Birsneeks%20Birsneeks{{!}}issueType:P }}</ref> Miris pēc ilgas slimošanas savās lauku mājās "Pauzeros"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_tmve1926n11-12{{!}}article:DIVL234{{!}}query:Kri%C5%A1a%20Birznieka{{!}}issueType:P |title=Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. - 1926.g. - Nr.11./12. |access-date={{dat|2020|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_tmve1926n11-12{{!}}article:DIVL234{{!}}query:Kri%C5%A1a%20Birznieka{{!}}issueType:P }}</ref> [[Vaiņodes pagasts|Vaiņodes pagastā]] {{dat|1929|12|28||bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Krišs Birznieks | publisher = [[Valdības Vēstnesis]] | date = 1929. gada 30. decembrī | accessdate = 2015. gada 30. oktobrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1929n294 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1929n294 }}</ref><ref name="kopdarbiba-1930-g-nr-2" /> Apglabāts Veldas kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_stav1930n005{{!}}article:DIVL77{{!}}query:Kr%20Birzneeka%20Kr{{!}}issueType:P |title=Strādnieku Avīze. - 1930.g. 8.janvārī |access-date={{dat|2020|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_stav1930n005{{!}}article:DIVL77{{!}}query:Kr%20Birzneeka%20Kr{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Birznieks, Krišs}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1929. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] 1hnb4fzqxlugfolj3u4zpjc5c5i91pe 0 297891 3675322 3610578 2022-08-24T19:29:51Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Artūrs Žers | attēls =Artūrs Žers.jpg | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1885|04|11}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Rāmuļu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1942|1|7|1885|04|11}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Kirova|td=Krievija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater =[[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Artūrs Vilhelms Žers''' (arī '''Šers'''; {{dat|1885|04|11|N|bez}} — {{dat|1942|01|07|N|bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis, [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts un [[Rāmuļu pagasts|Rāmuļu pagasta]] vecākais, [[Latviešu zemnieku savienība]]s pārstāvis. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1885|04|11||bez}} [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Rāmuļu pagasts|Rāmuļu pagasta]] "Veitos" (tagad [[Vaives pagasts]]) zemnieku Pētera un Annas Žeru ģimenē.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0306114727|page:563|issueType:B Es viņu pazīstu (1975)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306114727{{!}}page:563{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} - 559.lpp.</ref><ref name="ldg">{{LDG 1918|77}}</ref> Mācījies Millera reālskolā [[Cēsis|Cēsīs]].<ref name="biog">{{Tīmekļa atsauce | title = Ž | publisher = Biographien | accessdate = 2015. gada 30. oktobrī | url = http://biographien.lv/Zsch_dizc.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20150925211412/http://biographien.lv/Zsch_dizc.html | archivedate = {{dat|2015|09|25||bez}} }}</ref> Ieguvis augstāko izglītību [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (pēc citiem datiem — [[Leipciga]]s Lauksaimniecības institūtā<ref name="biog" />), nodarbojies ar lauksaimniecību.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 30. oktobrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref> 1918. gada novembrī Artūrs Žers bija viens no [[Tautas padome]]s dibinātājiem, piedalījās [[Latvijas Republika]]s proklamēšanā {{dat|1918|11|18||bez}}. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Latviešu zemnieku savienība|Latviešu zemnieku savienību]].<ref name="ss" /> Artūrs Žers ir bijis [[Rāmuļu pagasts|Rāmuļu pagasta]] vecākais.<ref name="ldg" /> 1939. gadā kļuva par [[Iļģuciema stikla fabrika]]s valdes priekšsēdētāju.<ref name="biog" /> [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā Rīgā apcietināts un deportēts uz [[Vjatlags|Vjatlagu]], kur 1941. gada 21. oktobrī viņam piesprieda nāvessodu nošaujot, kas izpildīts {{dat|1942|01|07||bez}} Kirovas pilsētas cietumā.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/atskats-vesture-latvijas-valsts-dibinataji-1941-gada-represiju-upuri.d?id=51189085&page=6 Atskats vēsturē. Latvijas valsts dibinātāji – 1941. gada represiju upuri]</ref><ref>[http://doc.mod.gov.lv/lv/gramatas/VJATLAG/files/vjatlag_2006.pdf Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956] Sastādītāji [[Heinrihs Strods]], Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Žers, Artūrs}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] qvwyfhxstveom2w3t1d3i8mpgn8v206 0 298130 3675131 3411496 2022-08-24T14:32:20Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Indriķis Segliņš | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1879|01|08||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Snēpeles pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Indriķis Segliņš''' (dzimis {{dat|1879|01|08||bez}}, miršanas datums nav zināms) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] pārstāvis. == Biogrāfija == Indriķis Segliņš piedzima {{dat|1879|01|08||bez}} (1878. gada 26. decembrī - pēc vecā stila) [[Snēpeles pagasts|Snēpeles pagasta]] "Aploku" saimnieka Anša un Līzes Segliņu ģimenē.<ref>Snēpeles ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1879.g. - Nr.1</ref> Ieguvis vidējo izglītību.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 1. novembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]].<ref name="ss" /> Amatā bija līdz 1922. gadam. 1941. gada augustā vēl saimniekoja Snēpeles pagasta "Remešos".<ref>Iedzīvotāju reģistrs. - Snepeles pagasts. - 1941.g. augusts - — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1308. f., 15. apr., 3005. l</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Segliņš, Indriķis}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} lvvk4jrsmak98uybelhnkj800fmfwic 0 300503 3675045 3560897 2022-08-24T12:39:51Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Zelma Cēsniece-Freidenfelde | attēls =Cesniece Zelma.jpg | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāte]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1892|02|17}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Zaļenieku pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1929|12|22|1892|02|17}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[latvieši|latviete]] | partija =[[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālais centrs]] | dzīvesb =Žanis Freidenfelds | profesija = | alma_mater =<!-- [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskais institūts]] --> | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Zelma Cēsniece-Freidenfelde''' (dzimusi '''Cēsniece'''; {{dat|1892|02|17|N|bez}} — {{dat|1929|12|22|N|bez}}) bija latviešu ārste un politiķe. Bijusi [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāte, «[[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālā centra]]» biedre. == Biogrāfija == Zelma Cēsniece-Freidenfelde piedzima {{dat|1892|02|17||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||02|05||bez}}) [[Zaļenieku pagasts|Zaļenieku pagasta]] "Kantuļos" Jāņa Cēsnieka un Annas dzimušas Ozolas ģimenē.<ref>[https://www.geni.com/people/Zelma-C%C4%93snieks-Freudenfelds/6000000039940921956 Zelma Cēsnieks-Freudenfelds]</ref><ref name="ldg">{{LDG 1918|43}}</ref> Ieguvusi augstāko izglītību medicīnā, strādājusi par ārsti.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2015. gada 25. novembrī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref> 1920. gadā ievēlēta [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja Bezpartijisko grupu.<ref name="ss" /> Amatā bija līdz 1922. gadam. Bezpartijisko grupas pārstāvji, to skaitā Cēsniece-Freidenfelde, izveidoja partiju «[[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Bezpartejiskais nacionālais centrs]]». Partija vēlāk bija zināma ar nosaukumu «Nacionālais centrs». No 1921. līdz 1926. gadam Cēsniece-Freidenfelde darbojās partijas padomē.<ref name="jkp">{{Tīmekļa atsauce | title = Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa | first = Edmunds | last = Griģis | publisher = [[Jaunā konservatīvā partija]] | date = 2015. gada 28. janvārī | accessdate = 2015. gada 25. novembrī | url = http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-4-dala/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160123225045/http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-4-dala/ | archivedate = 2016. gada 23. Janvāris }}</ref> 1922. gadā kļuva par Latvju sieviešu nacionālās līgas pirmo vadītāju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Pirmais ievērojamo latviešu sieviešu «tops» | first = Ineta | last = Lipša | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2007. gada 11. martā | accessdate = 2015. gada 25. novembrī | url = http://apollo.tvnet.lv/zinas/pirmais-ieverojamo-latviesu-sieviesu-tops/350959 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Mirusi {{dat|1929|12|22||bez}}.<ref name="jkp" /> Iekļauta Minnas Šmites 1933. gadā Čikāgā izdotajā grāmatā ''400 Outstanding Women of the World and Costumology of Their Time'' ({{val|lv|{{noitalics|«400 izcilas pasaules sievietes un viņu laika kostimoloģija»}}}}).<ref name="jkp" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Cēsniece-Freidenfelde, Zelma}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1929. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} t3gu8dnz6r416e58iob7ukyzz09gfmd 0 303674 3675117 3562178 2022-08-24T14:24:15Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Juris Naķelis | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1867|04|01||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Seces pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1928|07|28|1867|04|01|bez}} | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latviešu zemnieku savienība]], [[Latvijas Jaunzemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Juris Naķelis''' ({{dat|1867|04|01|N|bez}} — {{dat|1928|07|28|N|bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs. == Biogrāfija == Juris Naķelis piedzima {{dat|1867|04|01||bez}} [[Seces pagasts|Seces pagastā]].<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 8. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ldg">{{LDG 1918|66}}</ref> Mācījies draudzes skolā.<ref name="ldg" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Latviešu zemnieku savienība|Latviešu zemnieku savienību]].<ref name="ss" /> Amatā bija līdz 1922. gadam. [[Agrārā reforma Latvijā|Agrārajā reformā]] ieguva zemi [[Codes pagasts|Codes pagastā]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kad zemi dalīja... | publisher = Latvija | date = 1930. gada 11. novembrī | accessdate = 2016. gada 8. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lati1930n85%7carticle:DIVL127 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lati1930n85%7carticle:DIVL127 }}</ref> Vēlāk pievienojās [[Latvijas Jaunzemnieku savienība]]i, kuras sastāvā kandidēja 1928. gada [[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķa]] vēlēšanās.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Jaunzemnieku savienības pabalstāmie kandidātu saraksti apriņķu pašvaldību vēlēšanās 1928. g. 25. un 26. februārī | publisher = Latvis | date = 1928. gada 7. februārī | accessdate = 2016. gada 8. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lids1928n001%7carticle:DIVL152 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lids1928n001%7carticle:DIVL152 }}</ref> Miris {{dat|1928|07|28||bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jelgavas apgabaltiesa | publisher = [[Valdības Vēstnesis]] | date = 1929. gada 10. janvārī | accessdate = 2016. gada 8. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1929n8%7carticle:DIVL164 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1929n8%7carticle:DIVL164 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Naķelis, Juris}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1928. gadā mirušie]] [[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Jaunzemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} k6qoym53jw5fjd1d6pro3p0ba0fvrtw 0 303744 3675055 3562181 2022-08-24T12:51:14Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Oto Hasmanis | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1873|08|20||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Lugažu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1941|08|14|1873|08|20|bez}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Sverdlovskas apgabals|td=Krievija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Oto Hasmanis''' ({{dat|1873|08|20|N|bez}} — {{dat|1941|08|14|N|bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts un [[Lugažu pagasts|Lugažu pagasta]] valdes priekšsēdētājs, [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs. == Biogrāfija == Oto Hasmanis piedzima {{dat|1873|08|20||bez}} [[Lugažu pagasts|Lugažu pagasta]] Lielajā muižā.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 8. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref> Beidzis [[Valka]]s pilsētas skolu, apguvis praktisko lauksaimniecību [[Lānemetsa]]s muižā [[Igaunija|Igaunijā]].<ref name="am">{{Tīmekļa atsauce | title = Oto HASMANIS | publisher = [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] | accessdate = 2016. gada 8. janvārī | url = http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/padomju-un-nacisma-okupacijas-varas-represetie-latvijas-republikas-arlietu-dienesta-darbinieki/oto-hasmanis | archive-date = 2020. gada 28. Novembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20201128042642/https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/padomju-un-nacisma-okupacijas-varas-represetie-latvijas-republikas-arlietu-dienesta-darbinieki/oto-hasmanis }}</ref> No 1897. līdz 1905. gadam Hasmanis bija vairāku muižu pārvaldnieks Igaunijā un [[Latvija]]s ziemeļos. 1906. gadā sāka saimniekot Lugažu pagasta «Lukstiņos».<ref name="am" /> 1919. gada februārī Hasmanis tika ievēlēts par [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] zemes padomes priekšsēdētāju, piedalījās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s bruņoto spēku organizēšanā Latvijas ziemeļos. 1919. gada maijā kļuva par Valkas apriņķa priekšnieku.<ref name="am" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Latviešu zemnieku savienība|Latviešu zemnieku savienību]].<ref name="ss" /> Amatā bija līdz 1922. gadam. 1924. gadā kļuva par Lugažu pagasta padomes priekšsēdētāju, vēlāk — par valdes priekšsēdētāju. Amatā bija līdz 1928. gadam. No 1928. līdz 1931. gadam strādāja Valkas apriņķa valdē.<ref name="am" /> No 1930. gada jūnija līdz 1940. gada februārim bija Latvijas konsuls Igaunijā, no dienesta atbrīvots vecuma dēļ. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Hasmanis [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnijā tika deportēts]] uz Severouraļskas soda nometni [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievijas PFSR]]. Miris {{dat|1941|08|14||bez}}.<ref name="am" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Hasmanis, Oto}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valkas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas diplomāti]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} n55dovpu595286jiimwtpf9tm9w9mbu 0 303785 3675096 3562186 2022-08-24T14:06:36Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Aleksandrs Jaunbērzs | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1882|08|10||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Dzelzavas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1969|06|30|1882|08|10|bez}} | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Aleksandrs Jaunbērzs''' ({{dat|1882|08|10|N|bez}} — {{dat|1969|06|30|N|bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts un [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] valdes priekšsēdētājs, [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs. == Biogrāfija == Aleksandrs Jaunbērzs piedzima {{dat|1882|08|10||bez}} [[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagastā]].<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 9. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ldg">{{LDG 1918|52}}</ref><ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce | title = J_dižcilts | publisher = Biographien | accessdate = 2016. gada 9. janvārī | url = http://biographien.lv/J_dizc.html }}</ref> Mācījies pilsētas skolā, vēlāk pašmācības ceļā apguvis grāmatvedību.<ref name="ldg" /> 1907. gadā kļuva par kara ierēdni [[Krievijas armija]]s Kājnieku 24. divīzijas štābā.<ref name="bio" /> No 1911. gada bija [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] valdes un tiesas rakstvedis, strādāja arī par grāmatvedi vietējās biedrībās.<ref name="ldg" /> No 1915. līdz 1918. gadam bija Daugavgrīvas [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] bataljona (vēlāk — pulka) ierēdnis. Par dienestu 1916. gada augustā apbalvots ar Sudraba medaļu uz Sv. Staņislava ordeņa lentes.<ref name="bio" /> Pēc kara 1919. gadā kļuva par [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] valdes priekšsēdētāju, amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="bio" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Latviešu zemnieku savienība|Latviešu zemnieku savienību]].<ref name="ss" /> Amatā bija līdz 1922. gadam. No 1922. līdz 1940. gadam bija [[Ikšķile]]s draudzes valdes loceklis<ref name="bio" />. No 1928. līdz 1934. gadam Jaunbērzs bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s Rīgas apriņķa pārvaldes Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, no 1934. līdz 1938. gadam — Pašvaldības departamenta Pilsētu nodaļas vadītājs. 1938. gadā devies pensijā. No 1930. līdz 1940. gadam dienēja [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargos]].<ref name="bio" /> 1943. gadā Ikšķiles draudzes priekšnieks, dzīvoja Tīnūžu «[[Dobelnieki|Dobelniekos]]»<ref>"Apstiprināto baznīcas valžu un pārvalžu un to priekšnieku 2. saraksts", [[Baznīcas Ziņas]], Nr. 22, [[1943]], [[23. maijs]], 2. lpp.</ref>. Miris {{dat|1969|06|30||bez}}, apglabāts [[Ropaži|Ropažu]] kapos.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Aleksandrs Jaunbērzs | publisher = Laiks | date = 1970. gada 21. novembrī | accessdate = 2016. gada 9. janvārī }}</ref> == Ģimene == Jaunbērza laulībā ar Aleksandru Irmu Vilhelmīni Jaunbērzu (dzimušu Perlbahu) dzimis dēls Ēriks Jaunbērzs un meitas Aina Eleonora Zalcmane (dzimusi 1913.. gada 2. jūnijā, mirusi 1998. gada 15. martā) un Ērika Šabeļņikova (pirmajā laulībā Ruģēna) (dzimusi 1922. gada 6. jūnijā, mirusi 1966. gada 1. septembrī<ref>''[[Laiks]]'', [[1970]], [[21. novembris]]</ref>). Jaunbērza mazbērni ir - Ērikas laulībā ar Bruno Ruģēnu dzimušais Andris Ruģēns, Ainas Eleonoras bērni laulībā ar Latvijas Bankas darbinieku, kolhoza grāmatvedi Zigfrīdu Zalcmani - Juris Zalcmanis un Maruta Solvita Iveta Naudiņa<ref>[https://www.doctus.lv/2013/6/maruta-solvita-iveta-naudina {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171019221824/http://www.doctus.lv/2013/6/maruta-solvita-iveta-naudina |date={{dat|2017|10|19||bez}} }} Vāvere, V. Mediķa talants. Neiroloģe Maruta Solvita Iveta Naudiņa. [[Doctus]], [[2013]]]</ref> Mūža nogalē Aleksandrs Jaunbērzs audzinājis mazdēlu Andri Ruģēnu [[Carnikava|Carnikavā]], pie [[Laveru ezers|Laveru ezera]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/164492-brivmurnieka-andra-rugena-parsteidzosa-dzive "Brīvmūrnieka Andra Ruģēna pārsteidzošā dzīve", [[Kasjauns]], [[2012]], [[26. februāris]].]</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Jaunbērzs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1969. gadā mirušie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} hqrtcx2t4iwmza07dmjidpkqxecr8ql 0 303811 3675130 3562187 2022-08-24T14:32:09Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Pēteris Sauleskalns | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1876|12|17||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Mētrienas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1975|09|15|1876|12|17|bez}} | mir_vieta ={{vieta|ASV}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater =[[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Pēteris Sauleskalns''' ({{dat|1876|12|17|N|bez}} — {{dat|1975|09|15|N|bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs. == Biogrāfija == Pēteris Sauleskalns piedzima {{dat|1876|12|17||bez}} [[Mētrienas pagasts|Mētrienas pagasta]] «Aizjošniekos».<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 9. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Pēteris Sauleskalns | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 9. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/1273 }}</ref> Mācījies pagasta skolā un [[Ļaudona]]s draudzes skolā. Vēlāk ieguvis izglītību Krievijā, Gorku vidējā zemkopības skolā. Ieguvis augstāko izglītību [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] Lauksaimniecības nodaļā.<ref name="lb">{{Tīmekļa atsauce | title = Sauleskalns Pēteris | publisher = Ludzas bibliotēka | accessdate = 2016. gada 9. janvārī | url = http://www.ludzasbiblio.lv/lv/vecaks/novadnieki/izglitibas-darbinieki/sauleskalns-peteris }}{{Novecojusi saite}}</ref> Sauleskalns strādāja par muižas pārvaldnieku un skolotāju [[Krievija|Krievijā]], kā arī [[Priekuļi|Priekuļu]] Lauksaimniecības vidusskolā.<ref name="lb" /> Pēc [[Latvijas Republika]]s dibināšanas iesaistījās pagaidu parlamenta — [[Tautas padome]]s — darbībā, strādāja tajā līdz 1920. gadam.<ref name="ld" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Latviešu zemnieku savienība|Latviešu zemnieku savienību]].<ref name="ss" /> Amatā bija līdz 1922. gadam. Pēteris Sauleskalns bija [[Malnava]]s Lauksaimniecības vidusskolas dibinātājs un pirmais direktors (amatā no 1921. līdz 1940. gadam), Malnavas Piensaimniecības sabiedrības priekšsēdētājs un [[Kārsava]]s Lauksaimniecības biedrības priekšsēdētājs.<ref name="ld" /> Apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="ld" /> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā devies trimdā, dzīves pēdējos gadus pavadījis pie meitas Laimas Bērziņas [[Pitsburga|Pitsburgā]]. Miris {{dat|1975|09|15||bez}}.<ref name="ld" /><ref>{{Ziņu atsauce | title = Pa skuju ceļu | last = J. V. | publisher = Laiks | date = 1975. gada 24. septembrī | accessdate = 2016. gada 9. janvārī }}</ref> == Apbalvojumi == * Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira Nr.321 (1927)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1927n259{{!}}article:DIVL10{{!}}page:3{{!}}query:P%C4%93teris%20Sauleskalns{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr. 259 (17.11.1927), 3. lpp. |access-date=12.01.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1927n259{{!}}article:DIVL10{{!}}page:3{{!}}query:P%C4%93teris%20Sauleskalns{{!}}issueType:P }}</ref> * Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira Nr.631 (1931)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1931n259{{!}}article:DIVL18{{!}}page:2{{!}}query:P%C4%93teris%20Sauleskalns{{!}}issueType:P |title=Valdības vēstnesis Nr. 259 (17.11.1931), 2. lpp. |access-date=12.01.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1931n259{{!}}article:DIVL18{{!}}page:2{{!}}query:P%C4%93teris%20Sauleskalns{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Sauleskalns, Pēteris}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1975. gadā mirušie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:ASV latvieši]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} 0crm8izleu6irmtiv9j11fsw06dmi34 0 303823 3675316 3597847 2022-08-24T19:27:35Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Artūrs Vīgants | attēls =Vigants Voldemars Arturs.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1880|07|02||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Rankas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1935|6|23|1880|07|02}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater =[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Voldemārs Artūrs Vīgants''' ({{dat|1880|07|02|N|bez}} — {{dat|1935|06|23|N|bez}}) bija latviešu advokāts un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs. == Biogrāfija == Voldemārs Artūrs Vīgants piedzima {{dat|1880|07|02}} (pēc vecā stila — {{dat||06|20}}) [[Rankas pagasts|Rankas pagasta]] "Vecbirzuļu" saimnieka Jāņa Vīganta un Lienes dzimušas Galliņ ģimenē.<ref>Jaunpiebalgas ev. lut draudzes kristīto reģistrs. - 1880.g. - Nr.147</ref><ref name="ReferenceA">Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 20. apr., 16189. l</ref> <ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 9. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ldg">{{LDG 1918|82}}</ref> Pēc vidējās izglītības iegūšanas sākotnēji nodarbojies ar lauksaimniecību, vēlāk iestājās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kur absolvēja Juridisko fakultāti.<ref name="ldg" /> Pēc [[Latvijas Republika]]s dibināšanas iesaistījās pagaidu parlamenta — [[Tautas padome]]s — darbībā, strādāja tajā līdz 1920. gadam.<ref name="ldg" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Latviešu zemnieku savienība|Latviešu zemnieku savienību]].<ref name="ss" /> Amatā bija līdz 1922. gadam. Strādājis arī [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] padomē.<ref name="ldg" /> Strādājis par zvērināta advokāta palīgu. 1934. gada vasarā Rīgas apgabaltiesa Vīgantam piesprieda 2 gadu cietumsods par 43 vekseļu viltošanu uz radinieku vārda un par obligāciju piesavināšanos. Pēc prokurora apelācijas novembrī Tiesu palāta apstiprināja sākotnējo spriedumu.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Tiesa | last = S. | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1934. gada 25. novembrī | accessdate = 2016. gada 9. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1934n267{{!}}article:DIVL355 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1934n267{{!}}article:DIVL355 }}</ref> Miris 1935. gada 23. jūnijā [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]].<ref name="ReferenceA"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_smzi1935n30{{!}}article:DIVL113{{!}}query:Wihgants%20Wihgants{{!}}issueType:P |title=Smiltenes Ziņas. - 1935.g. 26.jūlijs |access-date={{dat|2020|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_smzi1935n30{{!}}article:DIVL113{{!}}query:Wihgants%20Wihgants{{!}}issueType:P }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_smzi1935n30{{!}}article:DIVL113{{!}}query:Wihgants%20Wihgants{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|09|16||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Vīgants, Artūrs}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1935. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Latvijas noziedznieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} coiu3g62yghthpp1mh9y86hkxpsbb3u 0 303876 3675095 3562185 2022-08-24T14:06:02Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jēkabs Jansons | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1884|10|28||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Smiltenes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latviešu zemnieku savienība]], [[Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija]] | dzīvesb = | profesija =agronoms | alma_mater =Maskavas Lauksaimniecības institūts | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jēkabs Jansons''' (dzimis {{dat|1884|10|28||bez}}, miršanas datums nav zināms) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs. == Biogrāfija == Jēkabs Jansons piedzima {{dat|1884|10|28||bez}} [[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]] «Vecčakstēs».<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 10. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="latv">{{Ziņu atsauce | title = Mūsu partijas Saeimas kandidātu dzīves apraksti | last = A. Binders | publisher = Latvija | date = 1928. gada 27. septembrī | accessdate = 2016. gada 10. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lati1928n39{{!}}article:DIVL230 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lati1928n39{{!}}article:DIVL230 }}</ref><ref name="ldg">{{LDG 1918|52}}</ref> 1908. gadā pabeidza [[Pleskava]]s Mērniecības skolu. 1909. gadā iestājās Maskavas Lauksaimniecības institūtā, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dēļ bija spiests pārtraukt studijas.<ref name="latv" /> 1914. gadā mobilizēts kā rezerves virsnieks. Maskavā iesāktās studijas pabeidza Latvijā pēc [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] programmas.<ref name="latv" /> Pēc augstskolas pabeigšanas Jansons strādāja par mērnieku.<ref name="ldg" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Latviešu zemnieku savienība|Latviešu zemnieku savienību]].<ref name="ss" /> Amatā bija līdz 1922. gadam. 1928. gadā kandidēja [[3. Saeimas vēlēšanas|3. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija]]s saraksta.<ref name="latv" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Jansons, Jēkabs}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Smiltenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} j2hgwguoew7b4rjnsbqoluxe2jcd8ur 0 303908 3675102 3610720 2022-08-24T14:08:55Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Juris Ķēmanis | attēls =Juris Ķēmanis.png | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1883|03|14||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Biržu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1937|8|7|1883|3|14|bez}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīgas Jūrmala}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālā apvienība]] | dzīvesb = | profesija =jurists | alma_mater =[[Maskavas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Juris Ķēmanis''' ({{dat|1883|03|14|N|bez}} — {{dat|1937|08|07|N|bez}}) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts un [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] biedrs (1920—1922), [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālās apvienība]]s pārstāvis. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1883|03|14||bez}} [[Biržu pagasts|Biržu pagasta]] «Zānos».<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 10. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce | title = K_dižcilts | publisher = Biographien | accessdate = 2016. gada 10. janvārī | url = http://biographien.lv/K_dizc.html }}</ref><ref name="jkp">{{Tīmekļa atsauce | title = Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa | first = Edmunds | last = Griģis | publisher = [[Jaunā konservatīvā partija]] | date = 2015. gada 28. janvārī | accessdate = 2016. gada 10. janvārī | url = http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-4-dala/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160123225045/http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-4-dala/ | archivedate = 2016. gada 23. Janvāris }}</ref> Mācījās Biržu pagasta skolā, 1901. gadā pabeidza [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija|Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāziju]], 1905. gadā — [[Maskavas Universitāte]]s Juridisko fakultāti.<ref name="bio" /> No 1905. līdz 1909. gadam strādāja [[Rīgas apgabaltiesa|Rīgas apgabaltiesā]], bija tiesu amatu kandidāts. No 1909. līdz 1914. gadam bija zvērināta advokāta palīgs [[Rīga|Rīgā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā (no 1914. līdz 1918. gadam) [[Pēterburga|Pēterburgā]] bija [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s vicepriekšsēdētājs.<ref name="bio" /><ref name="jkp" /> Darbojies [[Latviešu Pagaidu nacionālā padome|Latviešu Pagaidu nacionālās padome]]s Ārlietu nodaļā.<ref name="jkp" /> 1918. gadā atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bija Tiesu palātas loceklis.<ref name="bio" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja Bezpartijisko grupu.<ref name="ss" /> Paralēli darbam parlamentā bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] biedrs. Abos amatos bija līdz 1922. gadam. Bezpartijisko grupas pārstāvji, to skaitā Ķēmanis, izveidoja partiju «[[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Bezpartejiskais nacionālais centrs]]». Partija vēlāk bija zināma ar nosaukumu «Nacionālais centrs», darbības pēdējos gados — «Nacionālā apvienība». Ķēmanis bija ilggadējs partijas padomes dalībnieks.<ref name="jkp" /> 1922. gada oktobrī Ķēmanis kļuva par zvērinātu advokātu.<ref name="bio" /> 1925. gadā kļuva par Zvērinātu advokātu padomes locekli. 1935. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]]s juristu konsultācijas pastāvīgo locekli.<ref name="bio" /> Miris [[Asari (Jūrmala)|Asaros]] {{dat|1937|08|07||bez}} pēc ilgas slimības.<ref name="bio" /><ref name="jkp" /> Apbedīts {{dat||08|11||bez}} [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Miris zvēr. advokāts Juris Ķēmanis | publisher = [[Jaunākās Ziņas]] | date = 1937. gada 9. augustā | accessdate = 2016. gada 10. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jazi1937n176{{!}}article:DIVL1231 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jazi1937n176{{!}}article:DIVL1231 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Ķēmanis, Juris}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] nav94hdihiacs0sbx1o5ioa8ld43lnv 0 303979 3675135 3610708 2022-08-24T14:34:35Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jānis Taube | attēls =Jānis Taube.png | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1879|08|01||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1928|12|3|1879|8|1|bez}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālais centrs]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Taube''' ({{dat|1879|08|01|N|bez}} — {{dat|1928|12|03|N|bez}}) bija latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, «[[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālā centra]]» pārstāvis. == Biogrāfija == Jānis Taube piedzima {{dat|1879|08|01||bez}} [[Rīga|Rīgā]].<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 11. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="jkp">{{Tīmekļa atsauce | title = Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa | first = Edmunds | last = Griģis | publisher = [[Jaunā konservatīvā partija]] | date = 2015. gada 28. janvārī | accessdate = 2016. gada 11. janvārī | url = http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-4-dala/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160123225045/http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-4-dala/ | archivedate = 2016. gada 23. Janvāris }}</ref><ref name="ldg">{{LDG 1918|78}}</ref> Bērnību pavadīja [[Grenču pagasts|Grenču pagastā]], pabeidza [[Irlava]]s skolotāju semināru un [[Tukums|Tukuma]] pilsētas skolu, pēc tam pārcēlās uz dzīvi Rīgā.<ref name="ldg" /> Taube nodarbojās ar uzņēmējdarbību, dibināja ādas siksnu rūpnīcu un apdrošināšanas sabiedrību «Latvijas Lloids».<ref name="ldg" /><ref name="lk">{{Ziņu atsauce | title = Atkal latvju censoņa nāve | last = T. | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1928. gada 6. decembrī | accessdate = 2016. gada 11. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1928n278{{!}}article:DIVL170 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1928n278{{!}}article:DIVL170 }}</ref> Taube darbojās [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības banka]]s un izdevniecības «[[Valters un Rapa]]» valdē, kā arī bija Latvijas Sporta biedrības goda priekšsēdētājs.<ref name="lk" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja Bezpartijisko grupu.<ref name="ss" /> Amatā bija līdz 1922. gadam. Bezpartijisko grupas pārstāvji, to skaitā Taube, izveidoja partiju «[[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Bezpartejiskais nacionālais centrs]]». Partija vēlāk bija zināma ar nosaukumu «Nacionālais centrs». Taube līdz 1926. gadam bija partijas padomes dalībnieks.<ref name="jkp" /> 1920. gadā Taube bija Latvijas konsuls [[Pēterburga|Ļeņingradā]].<ref name="ldg" /><ref name="lk" /> Miris [[Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca|Rīgas Sarkankalna slimnīcā]] {{dat|1928|12|03||bez}}.<ref name="jkp" /> Apbedīts {{dat||08|07||bez}} [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref name="lk" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Taube, Jānis}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1928. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 4tc07s7410v83kotdqizmjmiy7si8us 0 304352 3675043 3561894 2022-08-24T12:38:15Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Miķelis Bružis | attēls =Miķelis Bružis.png | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1868|04|20||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Bārtas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1941|11|5|1868|4|20|bez}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Usoļlags|td=Krievija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latviešu demokrātiskā partija]], [[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija]], [[Latvju demokrātu savienība]], [[Latvijas Tautas partija]] | dzīvesb = | profesija =inženieris ķīmiķis | alma_mater =[[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Miķelis Bružis''' (arī '''Bruža'''; {{dat|1868|04|20|N|bez}} — {{dat|1941|11|05|N|bez}}) bija latviešu inženieris un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis un piedalījies [[Latvijas Republika]]s proklamēšanas sēdē, pārstāvot [[Latviešu demokrātiskā partija|Latviešu demokrātisko partiju]]. Vēlāk bija [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Tautas partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Miķelis Bružis piedzima {{dat|1868|04|20||bez}}.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 15. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ldg">{{LDG 1918|41}}</ref> 1894. gadā pabeidza [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehnisko institūtu]], ieguva inženiera ķīmiķa specialitāti.<ref name="ldg" /> Līdz 1909. gadam Bružis strādāja [[Turkestāna]]s rūpnīcās, bija [[Šimkenta]]s sabiedriskā kluba vadītājs. Šajā laikā apceļoja [[Tālie Austrumi|Tālos Austrumus]] un [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]].<ref name="ldg" /> 1913. gadā kandidēja Rīgas pilsētas vēlēšanās. Bružis bija [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisijas vadītājs, darbojās vairākās citās biedrībās. Piedalījies [[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija|Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas]] dibināšanā.<ref name="ldg" /> {{dat|1918|11|17||bez}} piedalījās [[Tautas padome]]s pirmajā sēdē, pārstāvot [[Latviešu demokrātiskā partija|Latviešu demokrātisko partiju]]. Nākamajā dienā Bružis piedalījās [[Latvijas Republika]]s proklamēšanā kā Tautas padomes loceklis. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latvju demokrātu savienība]]s saraksta.<ref name="ss" /> 1921. gadā līdz ar citiem frakcijas biedriem pievienojās [[Latvijas Tautas partija]]i un izveidoja tās frakciju parlamentā.<ref name="ss" /> Vēlāk bija Latvijas Hipotēku bankas direktors.<ref name="ldg" /> [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnijā deportēts]] uz Krieviju. Miris {{dat|1941|11|05||bez}} [[Usoļlags|Usoļjes labošanas darbu nometnē]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Bružis, Miķelis}} [[Kategorija:1868. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu Demokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvju demokrātu savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Tautas partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] pk0fjol264jsrsi60i68m0st3hnygki 0 304637 3675128 3560765 2022-08-24T14:30:14Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Satversmes sapulces deputātu|Tautas Saeimas deputātu|Antons Rubins (1898)}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Antons Rubins | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1885|01|09||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Kalupes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati =1964. gadā (78—79 gadu vecumā) | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Bauska|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]], [[Latvijas Darba partija]] | dzīvesb = Anele Konstancija Rubina | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Antons Rubins''' ({{val|ltg|Ontons Rubyns}}; {{dat|1885|01|09|N|bez}} — {{dat|1964|||N|bez}}) bija latviešu literāts (pseidonīmi '''Bite''', '''Bīdrs''') un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Darba partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Antons Rubins piedzima {{dat|1885|01|09||bez}} [[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]] [[Pudāni|Pudānu]] ciemā Jura Rubina un Māras Rubinas (dzim. Aizbalta) ģimenē.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 18. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Antons Rubins (Ontons Rubyns) | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 18. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/4081 | archive-date = 2020. gada 15. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20200815130849/https://latgalesdati.du.lv/persona/4081 }}</ref> [[Brāļi Skrindas]] ir viņa brālēni no mātes puses. Viņam bija nepabeigta vidējā izglītība.<ref name="ss" /> Rubins strādāja [[Latgales apgabaltiesa|Latgales apgabaltiesā]].<ref name="ld" /> Viņš nodarbojās ar rakstniecību un publicistiku, sarakstīja vienu no pirmajiem oriģinālstāstiem latgaliešu literatūrā. Izmantoja pseidonīmus Bite un Bīdrs.<ref name="ld" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. 1921. gadā līdz ar vairākiem frakcijas biedriem atšķēlās un pievienojās [[Latvijas Darba partija]]i un tās parlamentārajai frakcijai.<ref name="ss" /> Miris 1964. gadā [[Bauska|Bauskā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Rubins, Antons}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1964. gadā mirušie]] [[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latgales Zemnieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Darba partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] q5wwptygt2vqyffhzzoxexyh4xj03gi 0 304662 3675119 3560929 2022-08-24T14:25:15Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Staņislavs Ozoliņš | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1889|07|01||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rugāju pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Staņislavs Ozoliņš''' (arī '''Uzuliņš'''; dzimis {{dat|1889|07|01||bez}}, miršanas datums nav zināms) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Staņislavs Ozoliņš piedzima {{dat|1889|07|01||bez}} [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]].<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 18. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Staņislavs Ozoliņš (Uzuliņš) | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 18. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/2927 }}</ref><ref name="jkp">{{Tīmekļa atsauce | title = Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 2. daļa | publisher = [[Jaunā konservatīvā partija]] | first = Edmunds | last = Griģis | date = 2015. gada 9. janvārī | accessdate = 2016. gada 18. janvārī | url = http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-2-dala/ }}</ref> Izglītību ieguvis ārpus skolām.<ref name="ss" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> Ozoliņš bija Balvu patērētāju biedrības «Skudra» veikala vadītājs un grāmatvedis, [[Latgales Akciju banka]]s ierēdnis un Latgales Kristīgo zemnieku savienības [[Rēzekne]]s nodaļas priekšsēdētāja biedrs.<ref name="jkp" /> Liktenis pēc 1934. gada nav zināms.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Staņislavs}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Kristīgo zemnieku un katoļu partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] bm3ustpm3qtot64mp3ytigx65c9657w 0 304709 3675139 3560932 2022-08-24T14:36:16Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Ādams Turkupols | attēls =Ādams Turkupols.jpg | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1890|03|14||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Preiļu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1969|05|30|1890|03|14|bez}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]], [[Latgales Demokrātu partija]] | dzīvesb =Alise Turkupole (dzimusi Strazdiņa) | profesija =agronoms | alma_mater =Novoaleksandrovskas Zemkopības institūts | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ādams Turkupols''' ({{val-ltg|Odums Turkopuļs}}; {{dat|1890|03|14|N|bez}} — {{dat|1969|05|30|N|bez}}) bija latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Ādams Turkupols piedzima {{dat|1890|03|14||bez}} [[Preiļu pagasts|Preiļu pagasta]] [[Bindari|Bindaru ciema]] Dēļupē.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce | title = T_dižcilts | publisher = Biographien | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://biographien.lv/T_dizc.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20150406160643/http://biographien.lv/T_dizc.html | archivedate = 2015. gada 6. Aprīlis }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Ādams Turkopuls (Odums Turkopuļs) | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/794 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160402104520/http://latgalesdati.du.lv/persona/794 | archivedate = 2016. gada 2. Aprīlis }}</ref> 1913. gadā pabeidza [[Novoaleksandrovska]]s Zemkopības institūtu. No 1913. līdz 1914. gadam bija [[Krievija]]s Zemkopības departamenta ierēdnis, [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] (no 1914. līdz 1917. gadam) dienēja [[Krievijas armija|Krievijas armijā]].<ref name="bio" /> 1915. gadā tika ievainots un krita vācu gūstā.<ref name="ld" /> No 1918. līdz 1920. gadam darbojās [[Latvijas Republika]]s pagaidu parlamentā — [[Tautas padome|Tautas padomē]] — latgaliešu frakcijā.<ref name="bio" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> Turkupols darbojās vairākās Latvijas Republikas struktūrās: īslaicīgi bija [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] Latgales darīšanas nodaļas vadītājs, kā arī Latgales lietu departamenta vicedirektors, no 1920. līdz 1921. gadam bija [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] biedrs.<ref name="bio" /> 1924. gadā piedalījās [[Latgales Demokrātu partija]]s dibināšanā. 1933. gadā tika apsvērta Turkupola kandidatūra [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]] amatam [[Bļodnieka Ministru kabinets|Bļodnieka Ministru kabinetā]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Vai daiļās dāmas vainīgas, ka līdz šim kavējas valdības sastādīšana? | publisher = Pēdējā Brīdī | date = 1933. gada 24. martā | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pebr1933n068b{{!}}article:DIVL272 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pebr1933n068b{{!}}article:DIVL272 }}</ref> 1922. gada oktobrī iecelts par [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] vidusskolas direktoru. Tajā pašā gadā kļuva par [[Rekova]]s lauksaimniecības skolas pirmo vadītāju. Darbojies vairākos uzņēmumos: 1923. gadā dibināja akciju sabiedrību «Kalkūni» un līdz 1940. gadam darbojās tās valdē. 1924. gadā dibināja akciju sabiedrību «Lini», 1925. gadā — akciju sabiedrību «Grauds».<ref name="bio" /> No 1929. līdz 1940. gadam bija Latgales lauksaimniecības kooperatīva direktors. 1931. gadā piedalījās akciju sabiedrības «Lion», 1933. gadā — akciju sabiedrības «Sildokarbo» dibināšanā. No 1935. līdz 1940. gadam bija [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s locekļa kandidāts, no 1937. līdz 1940. gadam pilnsabiedrības «Latgales Lauksaimnieks» direktors rīkotājs.<ref name="bio" /> Miris {{dat|1969|05|30||bez}} [[Rīga|Rīgā]]. Apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas II Meža kapos]].<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Turkupols, Ādams}} [[Kategorija:1890. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1969. gadā mirušie]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Kristīgo zemnieku un katoļu partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] tvqry2t6sx3gxwsrbrqp1372tbige7x 0 304775 3675097 3561043 2022-08-24T14:07:02Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Heliodors Jozāns | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1888|05|27||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Ružinas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1925|05|29|1888|05|27|bez}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Daugavpils}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]] | dzīvesb =Aleksandra Jozāne | profesija =jurists | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Heliodors Jozāns''' ({{dat|1888|05|27|N|bez}} — {{dat|1925|05|29|N|bez}}) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Zemnieku partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Heliodors Jozāns piedzima {{dat|1888|05|27||bez}} [[Ružinas pagasts|Ružinas pagastā]].<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Heliodors Jozāns (Jozans) | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/352 }}</ref> Beidzis pamatskolu, tālāko izglītību ieguva pašmācības ceļā. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> Jozāns [[Daugavpils|Daugavpilī]] līdz 1924. gadam strādāja par miertiesnesi. No 1924. līdz 1925. gadam bija notārs.<ref name="ld" /> Miris {{dat|1925|05|29||bez}} Daugavpilī. Apglabāts Daugavpils kapos.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Jozāns, Heliodors}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1925. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latgales Zemnieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} o1lbj0noj8g8o1058ygacjz5b3u2nf2 0 304874 3675111 3558287 2022-08-24T14:21:13Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Apolonija Laurinoviča | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1886|08|02||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Andrupenes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1967|07|11|1886|08|02|bez}} | mir_vieta ={{vieta|ASV|Losandželosa}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater =[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Apolonija Laurinoviča''' ({{dat|1886|08|02|N|bez}} — {{dat|1967|07|11|N|bez}}) bija latviešu politiķe. Bijusi [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāte, [[Latgales Zemnieku partija]]s pārstāve. Politiķa [[Jezups Laurinovičs|Jezupa Laurinoviča]] māsa. == Biogrāfija == Apolonija Laurinoviča piedzima {{dat|1886|08|02||bez}} [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagastā]].<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 20. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Apolonija Laurinoviča | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 20. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/493 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160329153821/http://latgalesdati.du.lv/persona/493 | archivedate = 2016. gada 29. Marts }}</ref> No 1905. līdz 1917. gadam Laurinoviča bija [[Pēterburga]]s Sv. Katrīnas elementārskolas skolotāja. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā bija vīriešu un sieviešu ģimnāzijas skolotāja, Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrības un skolas kuratore. No 1924. līdz 1940. gadam Laurinoviča bija Daugavpils skolotāju institūta anatomijas un fizioloģijas pasniedzēja.<ref name="ld" /> Strādājusi žurnāla «Latgolas Škola» redakcijā.<ref name="ld" /> No 1917. līdz 1918. gadam Laurinoviča bija Latgales Pagaidu zemes padomes locekle. 1920. gadā ievēlēta [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> No 1924. līdz 1927. gadam Laurinoviča bija [[Daugavpils slimnīca]]s ārste. No 1926. līdz 1938. gadam bija Daugavpils Kalkūnu bērnu zīdaiņu nama direktore.<ref name="ld" /> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules laikā]] devusies trimdā. Mirusi {{dat|1967|07|11||bez}} [[Losandželosa|Losandželosā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Laurinoviča, Apolonija}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1967. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālistes]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:ASV latvieši]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} g4gt9dbq349cxqfwqzaaqrkl5rxk4pa 0 304880 3675112 3558289 2022-08-24T14:21:29Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jezups Laurinovičs | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1893|04|24||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Andrupenes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1942|06|29|1893|04|24|bez}} | mir_vieta ={{vieta|Ostlande|Daugavpils|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]] | dzīvesb =[[Helēna Laurinoviča]] | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jezups Laurinovičs''' ({{dat|1893|04|24|N|bez}} — {{dat|1942|06|29|N|bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Zemnieku partija]]s pārstāvis. Politiķes [[Apolonija Laurinoviča|Apolonijas Laurinovičas]] brālis. == Biogrāfija == Jezups Laurinovičs piedzima {{dat|1893|04|24||bez}} [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagasta]] Klismetu sādžā (pēc citiem datiem — [[Pēterburga|Pēterburgā]]).<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 20. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Jezups Laurinovičs | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 20. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/494 }}</ref> Līdz 1920. gadam Laurinovičs bija Andrupenes pagasta vecākais. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> 1925. gadā kļuvis par Valsts zemes bankas [[Rēzekne]]s nodaļas priekšnieku.<ref name="ld" /> Miris pēc smagas slimības {{dat|1942|06|29||bez}} [[Daugavpils slimnīca|Daugavpils slimnīcā]].<ref name="ld" /> Apbedīts [[Aglona]]s kapos, kur {{dat|1943|08|15||bez}} atklāts piemineklis.<ref name="ld" /> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 4. šķira, Nr.1239 (1932. g.)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1932n96{{!}}page:1{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr.96 (30.04.1932), 1. lpp. |access-date=22.01.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1932n96{{!}}page:1{{!}}issueType:P }}</ref> * [[Aizsargu Nopelnu krusts]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=13 |title=Preiļu Galvenā bibliotēka. Novadnieku enciklopēdija. Laurinovičs Jāzeps. |access-date={{dat|2016|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141107113319/http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=13 |archivedate={{dat|2014|11|07||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Laurinovičs, Jezups}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} rd3h7nb0i34l22gxcl0zsaiq330vnoe 0 304946 3675320 3610550 2022-08-24T19:29:31Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Pēteris Zvagulis | attēls =Zvagulis Peteris.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1886|01|29}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Planicas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1957|04|18|1886|01|29}} | mir_vieta ={{vieta|Kanāda|Ontario|Landona}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]] | dzīvesb = | profesija =skolotājs | alma_mater = | reliģija =[[katolicisms|katolis]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Pēteris Zvagulis''' ({{dat|1886|01|29|N|bez}} — {{dat|1957|04|18|N|bez}}) bija latviešu pedagogs un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Zemnieku partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Pēteris Zvagulis piedzima {{dat|1886|01|29||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||01|17||bez}}) [[Planicas pagasts|Planicas pagasta]] zemnieku Kaspara Zvaguļa un Trīnes dzimušas Zvejnieces ģimenē.<ref>Kuldīgas katoļu draudzes kristīto reģistrs. - 1886.g. - Nr.3.</ref><ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 21. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Pēteris Zvagulis | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 21. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/2928 }}</ref> Zvagulis mācījās [[Kuldīga]]s Romas katoļu baznīcas skolā, 2-klasīgajā ministrijas skolā, pēc tam — Baltijas skolotāju seminārā, kuru pabeidza 1906. gadā.<ref name="rv">{{Ziņu atsauce | title = Piecdesmit mūža gadi | publisher = Rīgas Vēstnesis | date = 1957. gada 24. aprīlī | accessdate = 2016. gada 21. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_rgve1936n05{{!}}article:DIVL216 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_rgve1936n05{{!}}article:DIVL216 }}</ref> Darba gaitas uzsāka Kuldīgas Romas katoļu baznīcas skolā, kuru pats pirms vairākiem gadiem pabeidza. 1907. gadā pārcēlās uz [[Alsunga]]s divklasīgo ministrijas skolu.<ref name="rv" /> Iesaistījās sabiedriskajā dzīvē, dibināja vietējo izglītības biedrību, kas radīja bibliotēku, rīkoja teātra izrādes un koncertus. Vēlāk dibināja Alsungas krājaizdevu sabiedrību. Zvagulis spēlēja ērģeles vietējā katoļu draudzē. 1912. gadā kļuva par Alsungas skolas pārzini.<ref name="rv" /> 1914. gadā, sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], iesaukts [[Krievijas armija|Krievijas armijā]]. Lielāko daļu kara pavadīja [[Latgale|Latgalē]]. Pēc kara nevarēja atgriezties Kurzemē, tāpēc uzsāka dzīvi [[Varakļāni|Varakļānos]].<ref name="rv" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> Vairākus gadus strādājis [[Rīgas 37. pamatskola|Rīgas 37. pamatskolā]] par skolas pārzini.<ref name="laiks">{{Ziņu atsauce | title = Negadījumā nonāvēts audzinātājs | first = Juris | last = Pudāns | publisher = Laiks | date = 1957. gada 24. aprīlī | accessdate = 2016. gada 21. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_xlak1957n033{{!}}article:DIVL383 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_xlak1957n033{{!}}article:DIVL383 }}</ref> 1938. gadā apbalvots ar V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Valsts svētkos apbalvotie | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1938. gada 4. decembrī | accessdate = 2016. gada 21. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1938n276{{!}}article:DIVL78 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1938n276{{!}}article:DIVL78 }}</ref><ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/0309016741|article:DIVL4382|page:415|issueType:B Baltijas skolotāju seminārs:1870-1919. (1940)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/0309016741{{!}}article:DIVL4382{{!}}page:415{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} - 411.lpp.</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā devās trimdā, pārcēlās uz [[Kanāda|Kanādu]].<ref name="laiks" /> Gājis bojā ceļu satiksmes negadījumā {{dat|1957|04|18||bez}} [[Landona|Landonā]], [[Ontārio|Ontario provincē]], [[Kanāda|Kanādā]]. Apbedīts Landonas Sv. Pētera kapos {{dat||04|22||bez}}.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Zvagulis, Pēteris}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] c22rllig16lflnxjwvzyx1wxy5pkf97 0 304987 3675114 3410553 2022-08-24T14:22:13Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Pēteris Lazdāns | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1891|07|18||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Kalupes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1960|3|5|1891|7|18|bez}} | mir_vieta ={{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]] | dzīvesb = | profesija =farmaceits | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Pēteris Lazdāns''' ({{dat|1891|07|18|N|bez}} — {{dat|1960|03|05|N|bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Zemnieku partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Pēteris Lazdāns piedzima {{dat|1886|01|29||bez}} [[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]] «Lazdānos» (mūsdienās atrodas [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]).<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 21. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Pēteris Lazdāns | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 21. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/484}}</ref> Lazdāns bija 1917. gada [[Rēzekne]]s kongresa dalībnieks no Kalupes pagasta, bija kongresa protokolētājs. No 1917. līdz 1918. gadam — Latgales Pagaidu zemes padomes loceklis.<ref name="ld" /> Lazdāns bija [[Latvijas Republika]]s pagaidu parlamenta — [[Tautas padome]]s — loceklis, pārstāvēja latgaliešu frakciju. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> 1920. gadā bija [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] pagaidu valdes priekšsēdētājs.<ref name="ld" /> 1926. gadā apbalvots ar V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. Lazdānam piederēja aptieka «Pie lielā tilta» [[Kalpaka iela (Rēzekne)|Kalpaka ielā]] 4 Rēzeknē. 1924. gadā Lazdāns iegādājās pusi šīs aptiekas no [[Vladislavs Rubulis|Vladislava Rubuļa]]. 1936. gadā aptieka tika pārdota Zamuelam Zilberam un Izraelim Šuram. <ref name="ld" /> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā devās trimdā, pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Miris [[Ņujorka|Ņujorkā]] {{dat|1960|03|05||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Novadnieku enciklopēdija | publisher = Preiļu Galvenā bibliotēka | accessdate = 2016. gada 21. janvārī | url = http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=13 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20141107113319/http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=13 | archivedate = 2014. gada 7. Novembris }}</ref> Apbedīts Sv. Kārļa kapos.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Lazdāns, Pēteris}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Vārkavas novadā dzimušie]] 40sh2s7vb3tkg0xpv0v2qrjjn088uv1 0 305108 3675107 3561855 2022-08-24T14:12:43Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Antons Laizāns | attēls =Antons Laizāns.jpg | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1884|06|10||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Sakstagala pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1954|6|2|1884|6|10|bez}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]] | dzīvesb = | profesija =jurists | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Antons Laizāns''' ({{val-ltg|Ontons Laizāns}}; {{dat|1884|06|10|N|bez}} — {{dat|1954|06|02|N|bez}}) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Zemnieku partija]]s pārstāvis. Politiķa [[Pāvils Laizāns|Pāvila Laizāna]] brālis. == Biogrāfija == Antons Laizāns piedzima {{dat|1884|06|10||bez}} [[Sakstagala pagasts|Sakstagala pagastā]].<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 22. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Ontons Laizāns | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 22. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/485 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160831004020/http://latgalesdati.du.lv/persona/485 | archivedate = 2016. gada 31. Augustsss }}</ref> Studējis jurisprudenci [[Pēterburgas Universitāte|Pēterburgas Universitātē]]. Nodarbojās ar publicistiku ar pseidonīmiem Mateiss Olutēņš un Zīmels, rakstīja prozu un feļetonus, nodarbojās ar tulkošanu.<ref name="ld" /> No 1912. līdz 1914. gadam bija laikraksta «Drywa» līdzstrādnieks.<ref name="ld" /> No 1917. līdz 1920. gadam Laizāns bija [[Latgales Pagaidu zemes padome]]s loceklis.<ref name="ld" /> [[Tautas padome]]s loceklis, pārstāvēja latgaliešu frakciju. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> Pēc tam Laizāns bija advokāts [[Rēzekne|Rēzeknē]]. No 1941. līdz 1945. gadam [[Rīga|Rīgā]] strādāja par juristu.<ref name="ld" /> Miris Rīgā {{dat|1954|06|02||bez}}.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Laizāns, Antons}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1954. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latgales Zemnieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] dgnzohlmpsogmynm2wim0dfyqm6qydu 0 305110 3675108 3561857 2022-08-24T14:13:04Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Pāvils Laizāns | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1888|11|02||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Sakstagala pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1933|11|27|1888|11|02|bez}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija =jurists | alma_mater =[[Pēterburgas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Pāvils Laizāns''' ({{val-ltg|Pōvuls Laizāns}}; {{dat|1888|11|02|N|bez}} — {{dat|1933|11|27|N|bez}}) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]]s pārstāvis. Politiķa [[Antons Laizāns|Antona Laizāna]] brālis. == Biogrāfija == Pāvils Laizāns piedzima {{dat|1888|11|02||bez}} [[Sakstagala pagasts|Sakstagala pagastā]].<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 22. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Pōvuls Laizāns | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 22. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/488}}</ref> Divu gadu vecumā kļuva par bāreni. Mācības uzsāka 11 gadu vecumā skolā [[Pēterburga|Pēterburgā]].<ref name="lz">{{Ziņu atsauce | title = Pāvils Laizāns † | last = Vairogs | publisher = Latgales Ziņas | date = 1933. gada 1. decembrī | accessdate = 2016. gada 22. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lgzi1933n48{{!}}article:DIVL51 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lgzi1933n48{{!}}article:DIVL51 }}</ref> Vēlāk iestājās [[Pēterburgas Universitāte|Pēterburgas Universitātē]], kur sākotnēji studēja dabaszinības. Vēlāk pārgāja jurisprudences programmā un augstskolu pabeidza. Piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]].<ref name="lz" /> Laizāns bija [[Otrais Latgales kongress|1917. gada Latgales kongresa]] prezidija loceklis,<ref>{{LKV|X.|19 872}}</ref> [[Rēzekne]]s zemstes valdes loceklis. No 1918. līdz 1920. gadam bija [[Latvijas Republika]]s pagaidu parlamenta — [[Tautas padome]]s — loceklis, pārstāvēja latgaliešu frakciju.<ref name="ld" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]]s saraksta. 1921. gadā kopā ar [[Pēteris Zadvinskis|Pēteri Zadvinski]] izstājās no frakcijas un izveidoja Latgaliešu bezpartijisko grupu. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> No 1923. līdz 1925. gadam Laizāns bija [[Latgales apgabaltiesa]]s loceklis. No 1925. līdz 1933. gadam strādāja par notāru [[Daugavpils|Daugavpilī]].<ref name="ld" /> Nodarbojās ar publicistiku, tulkoja darbus ar pseidonīmiem Lopsu Jākubs un P. Smylgs. Bija laikraksta «Jaunas Zinias» redaktors, Daugavpils Latviešu biedrības valdes loceklis, [[Francis Trasuns|Franča Trasuna]] piemiņas fonda priekšsēdētājs un [[Daugavpils teātris|Daugavpils dramatiskā teātra]] valdes priekšsēdētājs.<ref name="ld" /> Miris pēc kuņģa slimības [[Rīgas 1. slimnīca|Rīgas 1. slimnīcā]] {{dat|1933|11|27||bez}}. Apbedīts Daugavpils kapos.<ref name="ld" /> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 4. šķira Nr. 239 (1927)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1927n94{{!}}article:DIVL5{{!}}query:P%C4%81vuls%20Laiz%C4%81ns{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr. 94 (30.04.1927), 1. lpp. |access-date=28.01.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1927n94{{!}}article:DIVL5{{!}}query:P%C4%81vuls%20Laiz%C4%81ns{{!}}issueType:P }}</ref> * [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]] — 4. šķira.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1933n237{{!}}article:DIVL5{{!}}query:Laiz%C4%81nam{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr.237 (20.10.1933), 1.lpp. |access-date=28.01.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1933n237{{!}}article:DIVL5{{!}}query:Laiz%C4%81nam{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Laizāns, Pāvils}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1933. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Kristīgo zemnieku un katoļu partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] ec08ktiz37ysy71u1kwjnubyohqcn42 0 305228 3675318 3561861 2022-08-24T19:28:31Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pēteris Zadvinskis | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati = {{dat|1891|04|13||bez}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Ružinas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = {{mdv|1965|05|22|1891|04|13|bez}} | mir_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]] | dzīvesb = Sholastika Zadvinska | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = | bērni = [[Pēteris Daugavietis]] (dz. Zadvinskis)<br />Romāns Zadvinskis<br />[[Antoņina Masiļūne]]<br />Zigfrīds Zadvinskis }} '''Pēteris Zadvinskis''' ({{dat|1891|04|13|N|bez}} — {{dat|1965|05|22|N|bez}}) bija latviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Pēteris Zadvinskis piedzima {{dat|1891|04|13||bez}} [[Ružinas pagasts|Ružinas pagastā]].<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 23. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Pēteris Zadvinskis | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 22. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/871}}</ref> Zadvinskis bija [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] valdes priekšsēdētājs, kā arī Latgales obligātās ēku apdrošināšanas savienības priekšsēdētājs.<ref name="ld" /> [[Tautas padome]]s loceklis. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]]s saraksta. 1921. gadā kopā ar [[Pāvils Laizāns|Pāvilu Laizānu]] izstājās no frakcijas un izveidoja Latgaliešu bezpartijisko grupu. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> Bija [[Rēzekne]]s Tautas pils biedrības valdes loceklis.<ref name="ld" /> [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada martā izsūtīts]] uz Krieviju. Pēc vairākiem gadiem atgriezās Latvijā, dzīvoja [[Mērsrags|Mērsragā]].<ref name="ld" /> Miris [[Rīga|Rīgā]] {{dat|1965|05|22||bez}}. Apbedīts [[Pļavnieku kapi|Ulbrokas kapos]].<ref name="ld" /> ===Ģimene=== Bijis precēts ar Sholastiku Zadvinsku (1895—1977), laulībā dzimuši četri bērni: Amerikas Latviešu katoļu apvienības (ALKA) prezidents Pēteris Zadvinskis (vēlāk Daugavietis), Romāns Zadvinskis, kulināre un pavārgrāmātu autore [[Antoņina Masiļūne|Antoņina jeb Ņina Masiļūne]] un ārsts Zigfrīds Zadvinskis.<ref name="ld" /> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 4. šķira Nr.436 (1928. g.)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1928n262{{!}}article:DIVL53{{!}}page:4{{!}}query:P%C4%93teris%20Zadvinskis{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr.262 (17.11.1928), 4. lpp. |access-date=23.01.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1928n262{{!}}article:DIVL53{{!}}page:4{{!}}query:P%C4%93teris%20Zadvinskis{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Zadvinskis, Pēteris}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1965. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Kristīgo zemnieku un katoļu partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] [[Kategorija:Pļavnieku kapos apbedītie]] l7gld4yq2o2ho4pzebgofi2vat3wkqk 0 305499 3675132 3561935 2022-08-24T14:32:55Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Nikolajs Skangels | attēls = | amats =[[Rēzekne]]s pilsētas galva | term_sākums ={{dat|1932|04|05|N|bez}} | term_beigas ={{dat|1935|||N|bez}} | amats2 = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums2 = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | priekštecis =[[Jezups Rubulis]] | pēctecis =[[Mārtiņš Priedulāns]] | dzim_dati ={{dat|1880|09|13||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Makašēnu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1942|04|11|1880|09|13|bez}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Vjatlags|td=Krievija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija = | dzīvesb =Jadviga Skangele (dzimusi Stankeviča) | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Nikolajs Skangels''' ({{dat|1880|09|13|N|bez}} — {{dat|1942|04|11|N|bez}}) bija latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Rēzekne]]s pilsētas galva no 1932. līdz 1935. gadam. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1880|09|13||bez}} [[Makašēnu pagasts|Makašēnu pagastā]] zemnieka Donāta Skangeļa ģimenē.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 25. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Nikolajs Skangals [Skangels] | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 25. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/2923}}</ref> Mācījās [[Rēzekne]]s pilsētas skolā.<ref name="ss" /> Skangels strādāja par [[Maltas pagasts|Maltas pagasta]] darbveža palīgu, no 1899. līdz 1902. gadam bija Rēzeknes miertiesneša kancelejas darbinieks. 1900. gadā kļuva par kantoristu [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu]] dzelzceļa ekspluatācijas iecirknī, pēc tam bija vecākais strādnieks remontdarbos dzelzceļa iecirknī. 1903. gadā bija noliktavu un darbu pārzinis [[Daugava]]s tilta būvdarbos pie [[Krustpils]]. 1904. gadā bija vecākais darbu pārzinis [[Volhova]]s tilta būvdarbos [[Pēterburga]]s guberņā. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no Latgales Poļu mazsaimnieku un mazgruntnieku savienības saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> No 1932. līdz 1935. gadam bija Rēzeknes pilsētas galva. Pēc 1935. gada nodarbojās ar uzņēmējdarbību, Skangelam piederēja Makašēnu pagastā reģistrēts linu un kaņepju uzpirkšanas uzņēmums.<ref name="ld" /> [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā viņu Makašēnu pagastā apcietināja un deportēja uz [[Vjatlags|Vjatlagu]], kur viņš miris {{dat|1942|04|11||bez}}.<ref name="ld" /><ref>[http://doc.mod.gov.lv/lv/gramatas/VJATLAG/files/vjatlag_2006.pdf Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956] Sastādītāji [[Heinrihs Strods]], Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006</ref> == Apbalvojumi == Apbalvots ar [[Aizsargu Nopelnu krusts|Aizsargu Nopelnu krustu]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Skangels, Nikolajs}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] 1gwd4oc2fo69amgyo2qmzpoiul80amx 0 309561 3675243 3530817 2022-08-24T18:26:22Z 87.110.168.180 wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Enijs Maiks (''Annie Mike'') | Attēls = Enijs_Maiks_2016_foto_Igors_Linga.jpg | Att_izm = | Apraksts = 2016. gadā | Dz_vārds = Ainārs Micītis | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1965|02|8}} | Vieta_dz = {{Vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]], [[alternatīvais pops]], [[psihodēliskais pops]] | Nodarbošanās = ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, izpildītājs | Instrumenti = [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]], [[sitamie instrumenti]], [[personālais dators]], [[balss]] | Gadi = 1980—''pašlaik'' |Izdevējkompānija = ''[[MicRec]]''<br />''[[Mapl]]''<br />''[[Studija Mix]]''<br />''[[Estrada Chart Music]]''<br />''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.elektrikelderz.com elektrikelderz.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Enijs Maiks''' ({{val|en|Annie Mike}}; īstajā vārdā '''Ainārs Micītis'''; dzimis {{dat|1965|02|08}}) ir latviešu [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] un [[popmūzika]]s izpildītājs, ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, neatkarīgās ierakstu izdevniecības ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' līdzdibinātājs. Ar dažādiem pseidonīmiem izdevis sešpadsmit albumu. Producējis dziesmas un virkni albumu arī citiem izpildītājiem, tai skaitā ar [[Jana Hermane|Janu Hermani]]. == Biogrāfija == No 12 gadu vecuma Ainārs sāka apzināti un ļoti nopietni interesēties par tā laika aktuālo mūziku un krāt mūzikas ierakstus. Paralēli apguva akustiskās ģitāras spēles pamatprincipus. [[1980. gads|1980. gada]] rudenī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus [[smagais roks|smagā roka]]/[[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupā ''Joks'', kuras kodols bija [[Ainārs Bertrands]] (soloģitāra) un [[Ainārs Betlers]] (basģitāra). Grupu pameta [[1983. gads|1983. gada]] sākumā. Tā paša gada vasarā viņš pieņēma pseidonīmu ''Annie Mike'', kura sākuma burti saturēja īstā vārda pirmos burtus AM, un bija tieša atsauce uz grupas ''[[Eurythmics]]'' vokālisti [[Enija Lenoksa|''Annie Lennox'']] un ''[[Radio Luxembourg]]'' dīdžeju ''[[Mike Hollis]]''. No [[1983. gads|1983. gada]] novembra līdz [[1985. gads|1985. gada]] decembrim Micītis bija iesaukts [[Padomju armija]]s karadienestā. [[1986. gads|1986. gada]] pavasarī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus grupā [[Slaisti]]. [[1987. gads|1987. gadā]] grupa pievienojas [[Latvijas Universitāte|LVU]] studentu roka klubam. Slaisti uzstājas skolās, iestādēs un pagrīdes festivālos, bet ne pārāk aktīvi. Šajā laikā Enijs Maiks sacerēja gandrīz divus desmitus dziesmu, kuras pārējie grupas dalībnieki neakceptēja stilistisku iemeslu dēļ, kā rezultātā viņš ar divu magnetofonu palīdzību sāka veikt solo ierakstus vienatnē, pakāpeniski ierakstot visus instrumentus un balsi, līdz [[1989. gads|1989. gadā]] pameta Slaistus uz visiem laikiem. Ar [[Hiphops|hiphopa]] un [[hausmūzika]]s/[[tehno]] eksploziju 1980. gadu otrajā pusē Enijs Maiks arvien vairāk sliecās uz [[Elektroniskā mūzika|elektronisko]], ierakstu studijās tapušo mūziku. [[1991. gads|1991. gada]] sākumā viņš iegādājās savu pirmo [[sintezators|sintezatoru]] un kopā ar [[Sintpops|sintpopa]] grupas ''Spogulis'' taustiņnieku Viesturu Biti izveidoja kopprojektu ar sākotnējo mērķi ieviest un popularizēt [[Latvija|Latvijā]] pašmāju [[Elektroniskā deju mūzika|elektronisko deju mūziku]]. Gada beigās ar nosaukumu [[Happy Hi]] viņi ierakstīja 6 demo dziesmas. Nejaušas sagadīšanās pēc viena no dziesmām ''[[Mana mīļā dara to labāk]]'' [[1992. gads|1992. gadā]] nokļuva [[Zvaigznīšu brīdis|Zvaigznīšu brīža]] topa pirmajā vietā. [[1993. gads|1993. gadā]] Enijs Maiks ar dziesmu'' [[Tikai 1 Nakc]]'' kļuva par Mikrofona Muzikālā Vakara Favorītu, latviskoja pseidonīmu par ''Enijs Maiks'' [[1994. gads|1994. gadā]] Enijs Maiks ar nosaukumu [[Fat Annie's Band]] (latviski: Resnās Enijas Blice) ieraksta vairākas dziesmas un saņem [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Mikrofona Gada Balvu]] kategorijā Spožākā debija [[Mikrofona aptauja|Mikrofona rokaptaujā]]. [[1999. gads|1999. gadā]] Enijs Maiks bija viens no ierakstu studijas un izdevniecības [[Estrada Chart Music]] līdzdibinātājiem. [[2001. gads|2001. gadā]] izdod pirmo oficiālo (licencēto) Latvijas neatkarīgās mūzikas izlasi "[[Sound & Vision]]". [[2003. gads|2003. gada]] sākumā leibls [[Estrada Chart Music]] beidz pastāvēt. [[2006. gads|2006. gadā]] Enijs Maiks ar jauniem domubiedriem dibināja ierakstu leiblu ''One Man And A Drum Machine'', vēlāko ''[[Elektrikana Rekordz]]'', kurā līdz pat šim brīdim darbojas kā izdevējs, ierakstu producents un mūzikas video klipu veidotājs. [[2009. gads|2009. gadā]] Enijs Maiks veidoja trokšņu un skaņu partitūru vienam no gaismas festivāla [[Staro Rīga]] visvairāk apmeklētākajiem objektiem "Laika grieži".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4832961/staro-riga-gaismas-un-skanas-uzvedums-laika-griezi|title="Staro Rīga" gaismas un skaņas uzvedums "Laika grieži"|date=2009. gada 9. nov.|website=TVNET}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rekurzeme.lv/vietejas-zinas/latvijas-zinas/pirmajas-divas-dienas-staro-riga-apmeklejusi-vairak-neka-100-000-skatitaju-41133|title=Pirmajās divās dienās "Staro Rīga" apmeklējuši vairāk nekā 100 000 skatītāju|website=Rekurzeme.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2017. gads|2017. gadā]] Enijs Maiks un [[Jana Hermane]] nolēma turpmākos ierakstus izdot kopīgi ar nosaukumu [[Elektrik Elderz]], pirmais pilnformāta albums ''[[Totally Unnecessary]]'' publicēts [[2018. gads|2018]]. gadā, otrais albums ''[[II]]'' publicēts [[2019. gads|2019]]. gadā. [[2020. gads|2020]]. gadā seko 6 dziesmu minialbums ''Pop Life'', bet [[2021. gads|2021]]. gadā 6 dziesmu minialbums ''[[Pacifik]]''. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Pareizā kombinācija]]'' (ierakstīts: 1992-1994, izdots: 1994, izdevējs [[MicRec]]) * ''[[Franču skūpsts ‘96]]'' (ierakstīts un izdots: 1995, izdevējs [[Mapl]]) * ''[[Jaunais albūms]]'' (ierakstīts: 1995, izdots: 1998, izdevējs [[Studija Mix]]) * ''[[Augstāk tikai zvaigznes]]'' (ierakstīts: 1997-1999, izdots: 2000, izdevējs [[Estrada Chart Music]]) * ''[[Kramskis]]'' (ierakstīts: 2000-2002, izdots: 2002, izdevējs [[Estrada Chart Music]]) * ''[[Kramskis-2]]'' (ierakstīts: 2002-2003, izdots: 2003, pašizdots) * ''[[Church Of The Modern Times]]'' (ierakstīts un pašizdots: 2005) * ''[[Big Love]]'' (ierakstīts: 2004-2006, izdots: 2006, pašizdots) * ''[[The Wonders Of Jam]]'' (ierakstīts: 2013-2015, izdots: 2015, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Totally Unnecessary]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2017-2018, izdots: 2018, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[II]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2017-2019, izdots: 2019, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) === EP ieraksti === * ''[[Sliktas manieres]]'' (ierakstīts: 1995, izdotas tikai atsevišķas dziesmas izlasēs) * ''[[Astral Coffee]]'' (ierakstīts: 2006-2008, izdots: 2008, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Cancelled Thunder]]'' (ierakstīts: 2009-2011, izdots: 2011, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''Pop Life'' (izdots: 2020, [[Elektrik Elderz]] sastāvā, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Pacifik]]'' (izdots: 2021, [[Elektrik Elderz]] sastāvā, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) === Enija Maika veidotie remiksi === * [[Mazie smirdīgie kociņi]] — "Čukurs (Enijs Maiks Remix)" (2007) * [[Otra Puse]] — "Dejo ar lietu (Enijs Maiks Remix)" (2014) * [[Agris Semēvics]] — "Prāts ar mežģīnēm (Enijs Maiks Remix)" (2014) * [[Otra Puse]] — "Mana pilsēta (Enijs Maiks Remix)" (2014) * ''[[Jana Hermane|Jana Hermann]]'' — "Neima (Enijs Maiks Remix)" (2014) * [[PaulaDHeart]] — "Tu liec (Enijs Maiks Remix)" (2015) * [[Inokentijs Mārpls]] — "Mēs esam viens (Enijs Maiks Remix)" (2015) * [[Ansamblis Manta|Manta]] — "K13 (Enijs Maiks Remix)" (2015) * [[Linga (grupa)|Linga]] — "Stari (Enijs Maiks Remix)" (2015) * [[Otra Puse]] x [[Antra Stafecka]] — "Kopā (Enijs Maiks Remix)" (2016) * ''[[Riga Reggae]]'' — "Mostieties (Enijs Maiks Remix)" (2018) == Videoklipi == * ''[[Arlabunakti]]'' (1998) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=iBSsi-oHdUs Charming]'' (2008) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=REm7s2QYNhk Too Late]'' (2009) (projekta [[Folkie PC]] ietvaros) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=VZwiLrT9GC4 Clearcut]'' (2011) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=vuBdf-KTiug I Sway]'' (2011) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=TJJLSZZJrSg Revision]'' (2013) (ar [[Santa Mic]] un [[Jana Hermane|Jana Hermann]]) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=v7tsCWHJ0u0 New Day Rising II]'' (2014) * '' [https://www.youtube.com/watch?v=QI4-3t1JSq8 Domino princips II]'' (2017) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=PbRWtkdREOU ''Less Acid More Sugar''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=cDow6fXvyAQ ''Slow Travel To Lucidity''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=MVDqFFLWut8 ''Peace Is Boring''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=8ntIHa9Ume4 ''Fine Time''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=NGoDp1-cREc ''Broken Birdz''] (2020) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=jUNlbfaMNRU ''Kur Tu Teci''] (2021) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) == Ārējās saites == * [http://elektrikelderz.com Oficiālā mājaslapa] * ''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ YouTube]''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ kanāls] {{en ikona}}{{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Enijs Maiks}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Elektroniskās mūzikas mūziķi]] [[Kategorija:Popmūziķi]] [[Kategorija:Mūzikas producenti]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] 8t230raxibdb6lgby660x5dc33eahm1 3675244 3675243 2022-08-24T18:26:42Z 87.110.168.180 wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Enijs Maiks (''Annie Mike'') | Attēls = Enijs_Maiks_2016_foto_Igors_Linga.jpg | Att_izm = | Apraksts = 2016. gadā | Dz_vārds = Ainārs Micītis | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1965|02|8}} | Vieta_dz = {{Vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]], [[alternatīvais pops]], [[psihodēliskais pops]] | Nodarbošanās = ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, izpildītājs | Instrumenti = [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]], [[sitamie instrumenti]], [[personālais dators]], [[balss]] | Gadi = 1980—''pašlaik'' |Izdevējkompānija = ''[[MicRec]]''<br />''[[Mapl]]''<br />''[[Studija Mix]]''<br />''[[Estrada Chart Music]]''<br />''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.elektrikelderz.com elektrikelderz.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Enijs Maiks''' ({{val|en|Annie Mike}}; īstajā vārdā '''Ainārs Micītis'''; dzimis {{dat|1965|02|08}}) ir latviešu [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] un [[popmūzika]]s izpildītājs, ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, neatkarīgās ierakstu izdevniecības ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' līdzdibinātājs. Ar dažādiem pseidonīmiem izdevis sešpadsmit albumu. Producējis dziesmas un virkni albumu arī citiem izpildītājiem, tai skaitā ar [[Jana Hermane|Janu Hermani]]. == Biogrāfija == No 12 gadu vecuma Ainārs sāka apzināti un ļoti nopietni interesēties par tā laika aktuālo mūziku un krāt mūzikas ierakstus. Paralēli apguva akustiskās ģitāras spēles pamatprincipus. [[1980. gads|1980. gada]] rudenī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus [[smagais roks|smagā roka]]/[[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupā ''Joks'', kuras kodols bija [[Ainārs Bertrands]] (soloģitāra) un [[Ainārs Betlers]] (basģitāra). Grupu pameta [[1983. gads|1983. gada]] sākumā. Tā paša gada vasarā viņš pieņēma pseidonīmu ''Annie Mike'', kura sākuma burti saturēja īstā vārda pirmos burtus AM, un bija tieša atsauce uz grupas ''[[Eurythmics]]'' vokālisti [[Enija Lenoksa|''Annie Lennox'']] un ''[[Radio Luxembourg]]'' dīdžeju ''[[Mike Hollis]]''. No [[1983. gads|1983. gada]] novembra līdz [[1985. gads|1985. gada]] decembrim Micītis bija iesaukts [[Padomju armija]]s karadienestā. [[1986. gads|1986. gada]] pavasarī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus grupā [[Slaisti]]. [[1987. gads|1987. gadā]] grupa pievienojas [[Latvijas Universitāte|LVU]] studentu roka klubam. Slaisti uzstājas skolās, iestādēs un pagrīdes festivālos, bet ne pārāk aktīvi. Šajā laikā Enijs Maiks sacerēja gandrīz divus desmitus dziesmu, kuras pārējie grupas dalībnieki neakceptēja stilistisku iemeslu dēļ, kā rezultātā viņš ar divu magnetofonu palīdzību sāka veikt solo ierakstus vienatnē, pakāpeniski ierakstot visus instrumentus un balsi, līdz [[1989. gads|1989. gadā]] pameta Slaistus uz visiem laikiem. Ar [[Hiphops|hiphopa]] un [[hausmūzika]]s/[[tehno]] eksploziju 1980. gadu otrajā pusē Enijs Maiks arvien vairāk sliecās uz [[Elektroniskā mūzika|elektronisko]], ierakstu studijās tapušo mūziku. [[1991. gads|1991. gada]] sākumā viņš iegādājās savu pirmo [[sintezators|sintezatoru]] un kopā ar [[Sintpops|sintpopa]] grupas ''Spogulis'' taustiņnieku Viesturu Biti izveidoja kopprojektu ar sākotnējo mērķi ieviest un popularizēt [[Latvija|Latvijā]] pašmāju [[Elektroniskā deju mūzika|elektronisko deju mūziku]]. Gada beigās ar nosaukumu [[Happy Hi]] viņi ierakstīja 6 demo dziesmas. Nejaušas sagadīšanās pēc viena no dziesmām ''[[Mana mīļā dara to labāk]]'' [[1992. gads|1992. gadā]] nokļuva [[Zvaigznīšu brīdis|Zvaigznīšu brīža]] topa pirmajā vietā. [[1993. gads|1993. gadā]] Enijs Maiks ar dziesmu'' [[Tikai 1 Nakc]]'' kļuva par Mikrofona Muzikālā Vakara Favorītu, latviskoja pseidonīmu par ''Enijs Maiks'' [[1994. gads|1994. gadā]] Enijs Maiks ar nosaukumu [[Fat Annie's Band]] (latviski: Resnās Enijas Blice) ieraksta vairākas dziesmas un saņem [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Mikrofona Gada Balvu]] kategorijā Spožākā debija [[Mikrofona aptauja|Mikrofona rokaptaujā]]. [[1999. gads|1999. gadā]] Enijs Maiks bija viens no ierakstu studijas un izdevniecības [[Estrada Chart Music]] līdzdibinātājiem. [[2001. gads|2001. gadā]] izdod pirmo oficiālo (licencēto) Latvijas neatkarīgās mūzikas izlasi "[[Sound & Vision]]". [[2003. gads|2003. gada]] sākumā leibls [[Estrada Chart Music]] beidz pastāvēt. [[2006. gads|2006. gadā]] Enijs Maiks ar jauniem domubiedriem dibināja ierakstu leiblu ''One Man And A Drum Machine'', vēlāko ''[[Elektrikana Rekordz]]'', kurā līdz pat šim brīdim darbojas kā izdevējs, ierakstu producents un mūzikas video klipu veidotājs. [[2009. gads|2009. gadā]] Enijs Maiks veidoja trokšņu un skaņu partitūru vienam no gaismas festivāla [[Staro Rīga]] visvairāk apmeklētākajiem objektiem "Laika grieži".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4832961/staro-riga-gaismas-un-skanas-uzvedums-laika-griezi|title="Staro Rīga" gaismas un skaņas uzvedums "Laika grieži"|date=2009. gada 9. nov.|website=TVNET}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rekurzeme.lv/vietejas-zinas/latvijas-zinas/pirmajas-divas-dienas-staro-riga-apmeklejusi-vairak-neka-100-000-skatitaju-41133|title=Pirmajās divās dienās "Staro Rīga" apmeklējuši vairāk nekā 100 000 skatītāju|website=Rekurzeme.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2017. gads|2017. gadā]] Enijs Maiks un [[Jana Hermane]] nolēma turpmākos ierakstus izdot kopīgi ar nosaukumu [[Elektrik Elderz]], pirmais pilnformāta albums ''[[Totally Unnecessary]]'' publicēts [[2018. gads|2018]]. gadā, otrais albums ''[[II]]'' publicēts [[2019. gads|2019]]. gadā. [[2020. gads|2020]]. gadā seko 6 dziesmu minialbums ''Pop Life'', bet [[2021. gads|2021]]. gadā 6 dziesmu minialbums ''[[Pacifik]]''. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Pareizā kombinācija]]'' (ierakstīts: 1992-1994, izdots: 1994, izdevējs [[MicRec]]) * ''[[Franču skūpsts ‘96]]'' (ierakstīts un izdots: 1995, izdevējs [[Mapl]]) * ''[[Jaunais albūms]]'' (ierakstīts: 1995, izdots: 1998, izdevējs [[Studija Mix]]) * ''[[Augstāk tikai zvaigznes]]'' (ierakstīts: 1997-1999, izdots: 2000, izdevējs [[Estrada Chart Music]]) * ''[[Kramskis]]'' (ierakstīts: 2000-2002, izdots: 2002, izdevējs [[Estrada Chart Music]]) * ''[[Kramskis-2]]'' (ierakstīts: 2002-2003, izdots: 2003, pašizdots) * ''[[Church Of The Modern Times]]'' (ierakstīts un pašizdots: 2005) * ''[[Big Love]]'' (ierakstīts: 2004-2006, izdots: 2006, pašizdots) * ''[[The Wonders Of Jam]]'' (ierakstīts: 2013-2015, izdots: 2015, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Totally Unnecessary]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2017-2018, izdots: 2018, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[II]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2017-2019, izdots: 2019, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) === EP ieraksti === * ''[[Sliktas manieres]]'' (ierakstīts: 1995, izdotas tikai atsevišķas dziesmas izlasēs) * ''[[Astral Coffee]]'' (ierakstīts: 2006-2008, izdots: 2008, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Cancelled Thunder]]'' (ierakstīts: 2009-2011, izdots: 2011, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''Pop Life'' (izdots: 2020, [[Elektrik Elderz]] sastāvā, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Pacifik]]'' (izdots: 2021, [[Elektrik Elderz]] sastāvā, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) == Videoklipi == * ''[[Arlabunakti]]'' (1998) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=iBSsi-oHdUs Charming]'' (2008) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=REm7s2QYNhk Too Late]'' (2009) (projekta [[Folkie PC]] ietvaros) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=VZwiLrT9GC4 Clearcut]'' (2011) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=vuBdf-KTiug I Sway]'' (2011) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=TJJLSZZJrSg Revision]'' (2013) (ar [[Santa Mic]] un [[Jana Hermane|Jana Hermann]]) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=v7tsCWHJ0u0 New Day Rising II]'' (2014) * '' [https://www.youtube.com/watch?v=QI4-3t1JSq8 Domino princips II]'' (2017) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=PbRWtkdREOU ''Less Acid More Sugar''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=cDow6fXvyAQ ''Slow Travel To Lucidity''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=MVDqFFLWut8 ''Peace Is Boring''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=8ntIHa9Ume4 ''Fine Time''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=NGoDp1-cREc ''Broken Birdz''] (2020) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=jUNlbfaMNRU ''Kur Tu Teci''] (2021) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) == Ārējās saites == * [http://elektrikelderz.com Oficiālā mājaslapa] * ''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ YouTube]''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ kanāls] {{en ikona}}{{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Enijs Maiks}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Elektroniskās mūzikas mūziķi]] [[Kategorija:Popmūziķi]] [[Kategorija:Mūzikas producenti]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] ngqjp5erbqg843ri4tj98qmh7eqltkv 3675245 3675244 2022-08-24T18:27:13Z 87.110.168.180 /* Biogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Enijs Maiks (''Annie Mike'') | Attēls = Enijs_Maiks_2016_foto_Igors_Linga.jpg | Att_izm = | Apraksts = 2016. gadā | Dz_vārds = Ainārs Micītis | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1965|02|8}} | Vieta_dz = {{Vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]], [[alternatīvais pops]], [[psihodēliskais pops]] | Nodarbošanās = ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, izpildītājs | Instrumenti = [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]], [[sitamie instrumenti]], [[personālais dators]], [[balss]] | Gadi = 1980—''pašlaik'' |Izdevējkompānija = ''[[MicRec]]''<br />''[[Mapl]]''<br />''[[Studija Mix]]''<br />''[[Estrada Chart Music]]''<br />''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.elektrikelderz.com elektrikelderz.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Enijs Maiks''' ({{val|en|Annie Mike}}; īstajā vārdā '''Ainārs Micītis'''; dzimis {{dat|1965|02|08}}) ir latviešu [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] un [[popmūzika]]s izpildītājs, ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, neatkarīgās ierakstu izdevniecības ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' līdzdibinātājs. Ar dažādiem pseidonīmiem izdevis sešpadsmit albumu. Producējis dziesmas un virkni albumu arī citiem izpildītājiem, tai skaitā ar [[Jana Hermane|Janu Hermani]]. == Biogrāfija == No 12 gadu vecuma Ainārs sāka apzināti un ļoti nopietni interesēties par tā laika aktuālo mūziku un krāt mūzikas ierakstus. Paralēli apguva akustiskās ģitāras spēles pamatprincipus. [[1980. gads|1980. gada]] rudenī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus [[smagais roks|smagā roka]]/[[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupā ''Joks'', kuras kodols bija [[Ainārs Bertrands]] (soloģitāra) un [[Ainārs Betlers]] (basģitāra). Grupu pameta [[1983. gads|1983. gada]] sākumā. Tā paša gada vasarā viņš pieņēma pseidonīmu ''Annie Mike'', kura sākuma burti saturēja īstā vārda pirmos burtus AM, un bija tieša atsauce uz grupas ''[[Eurythmics]]'' vokālisti [[Enija Lenoksa|''Annie Lennox'']] un ''[[Radio Luxembourg]]'' dīdžeju ''[[Mike Hollis]]''. No [[1983. gads|1983. gada]] novembra līdz [[1985. gads|1985. gada]] decembrim Micītis bija iesaukts [[Padomju armija]]s karadienestā. [[1986. gads|1986. gada]] pavasarī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus grupā [[Slaisti]]. [[1987. gads|1987. gadā]] grupa pievienojas [[Latvijas Universitāte|LVU]] studentu roka klubam. Slaisti uzstājas skolās, iestādēs un pagrīdes festivālos, bet ne pārāk aktīvi. Šajā laikā Enijs Maiks sacerēja gandrīz divus desmitus dziesmu, kuras pārējie grupas dalībnieki neakceptēja stilistisku iemeslu dēļ, kā rezultātā viņš ar divu magnetofonu palīdzību sāka veikt solo ierakstus vienatnē, pakāpeniski ierakstot visus instrumentus un balsi, līdz [[1989. gads|1989. gadā]] pameta Slaistus uz visiem laikiem. Ar [[Hiphops|hiphopa]] un [[hausmūzika]]s/[[tehno]] eksploziju 1980. gadu otrajā pusē Enijs Maiks arvien vairāk sliecās uz [[Elektroniskā mūzika|elektronisko]], ierakstu studijās tapušo mūziku. [[1991. gads|1991. gada]] sākumā viņš iegādājās savu pirmo [[sintezators|sintezatoru]] un kopā ar [[Sintpops|sintpopa]] grupas ''Spogulis'' taustiņnieku Viesturu Biti izveidoja kopprojektu ar sākotnējo mērķi ieviest un popularizēt [[Latvija|Latvijā]] pašmāju [[Elektroniskā deju mūzika|elektronisko deju mūziku]]. Gada beigās ar nosaukumu [[Happy Hi]] viņi ierakstīja 6 demo dziesmas. Nejaušas sagadīšanās pēc viena no dziesmām ''[[Mana mīļā dara to labāk]]'' [[1992. gads|1992. gadā]] nokļuva [[Zvaigznīšu brīdis|Zvaigznīšu brīža]] topa pirmajā vietā. [[1993. gads|1993. gadā]] Enijs Maiks ar dziesmu'' [[Tikai 1 Nakc]]'' kļuva par Mikrofona Muzikālā Vakara Favorītu, latviskoja pseidonīmu par ''Enijs Maiks'' [[1994. gads|1994. gadā]] Enijs Maiks ar nosaukumu [[Fat Annie's Band]] (latviski: Resnās Enijas Blice) ieraksta vairākas dziesmas un saņem [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Mikrofona Gada Balvu]] kategorijā Spožākā debija [[Mikrofona aptauja|Mikrofona rokaptaujā]]. [[1999. gads|1999. gadā]] Enijs Maiks bija viens no ierakstu studijas un izdevniecības [[Estrada Chart Music]] līdzdibinātājiem. [[2001. gads|2001. gadā]] izdod pirmo oficiālo (licencēto) Latvijas neatkarīgās mūzikas izlasi "[[Sound & Vision]]". [[2003. gads|2003. gada]] sākumā leibls [[Estrada Chart Music]] beidz pastāvēt. [[2006. gads|2006. gadā]] Enijs Maiks ar jauniem domubiedriem dibināja ierakstu leiblu ''One Man And A Drum Machine'', vēlāko ''[[Elektrikana Rekordz]]'', kurā līdz pat šim brīdim darbojas kā izdevējs, ierakstu producents un mūzikas video klipu veidotājs. [[2009. gads|2009. gadā]] Enijs Maiks veidoja trokšņu un skaņu partitūru vienam no gaismas festivāla [[Staro Rīga]] visvairāk apmeklētākajiem objektiem "Laika grieži".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4832961/staro-riga-gaismas-un-skanas-uzvedums-laika-griezi|title="Staro Rīga" gaismas un skaņas uzvedums "Laika grieži"|date=2009. gada 9. nov.|website=TVNET}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rekurzeme.lv/vietejas-zinas/latvijas-zinas/pirmajas-divas-dienas-staro-riga-apmeklejusi-vairak-neka-100-000-skatitaju-41133|title=Pirmajās divās dienās "Staro Rīga" apmeklējuši vairāk nekā 100 000 skatītāju|website=Rekurzeme.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2017. gads|2017. gadā]] Enijs Maiks un [[Jana Hermane]] nolēma turpmākos ierakstus izdot kopīgi ar nosaukumu [[Elektrik Elderz]], pirmais pilnformāta albums ''[[Totally Unnecessary]]'' publicēts [[2018. gads|2018]]. gadā, otrais albums ''[[II]]'' publicēts [[2019. gads|2019]]. gadā. [[2020. gads|2020]]. gadā seko 6 dziesmu minialbums ''Pop Life'', [[2021. gads|2021]]. gadā 6 dziesmu minialbums ''[[Pacifik]]'', bet [[2022. gads|2022]]. gadā trešais pilnformāta albums ''[[Low Diskow Longplay]]''. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Pareizā kombinācija]]'' (ierakstīts: 1992-1994, izdots: 1994, izdevējs [[MicRec]]) * ''[[Franču skūpsts ‘96]]'' (ierakstīts un izdots: 1995, izdevējs [[Mapl]]) * ''[[Jaunais albūms]]'' (ierakstīts: 1995, izdots: 1998, izdevējs [[Studija Mix]]) * ''[[Augstāk tikai zvaigznes]]'' (ierakstīts: 1997-1999, izdots: 2000, izdevējs [[Estrada Chart Music]]) * ''[[Kramskis]]'' (ierakstīts: 2000-2002, izdots: 2002, izdevējs [[Estrada Chart Music]]) * ''[[Kramskis-2]]'' (ierakstīts: 2002-2003, izdots: 2003, pašizdots) * ''[[Church Of The Modern Times]]'' (ierakstīts un pašizdots: 2005) * ''[[Big Love]]'' (ierakstīts: 2004-2006, izdots: 2006, pašizdots) * ''[[The Wonders Of Jam]]'' (ierakstīts: 2013-2015, izdots: 2015, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Totally Unnecessary]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2017-2018, izdots: 2018, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[II]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2017-2019, izdots: 2019, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) === EP ieraksti === * ''[[Sliktas manieres]]'' (ierakstīts: 1995, izdotas tikai atsevišķas dziesmas izlasēs) * ''[[Astral Coffee]]'' (ierakstīts: 2006-2008, izdots: 2008, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Cancelled Thunder]]'' (ierakstīts: 2009-2011, izdots: 2011, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''Pop Life'' (izdots: 2020, [[Elektrik Elderz]] sastāvā, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Pacifik]]'' (izdots: 2021, [[Elektrik Elderz]] sastāvā, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) == Videoklipi == * ''[[Arlabunakti]]'' (1998) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=iBSsi-oHdUs Charming]'' (2008) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=REm7s2QYNhk Too Late]'' (2009) (projekta [[Folkie PC]] ietvaros) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=VZwiLrT9GC4 Clearcut]'' (2011) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=vuBdf-KTiug I Sway]'' (2011) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=TJJLSZZJrSg Revision]'' (2013) (ar [[Santa Mic]] un [[Jana Hermane|Jana Hermann]]) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=v7tsCWHJ0u0 New Day Rising II]'' (2014) * '' [https://www.youtube.com/watch?v=QI4-3t1JSq8 Domino princips II]'' (2017) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=PbRWtkdREOU ''Less Acid More Sugar''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=cDow6fXvyAQ ''Slow Travel To Lucidity''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=MVDqFFLWut8 ''Peace Is Boring''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=8ntIHa9Ume4 ''Fine Time''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=NGoDp1-cREc ''Broken Birdz''] (2020) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=jUNlbfaMNRU ''Kur Tu Teci''] (2021) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) == Ārējās saites == * [http://elektrikelderz.com Oficiālā mājaslapa] * ''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ YouTube]''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ kanāls] {{en ikona}}{{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Enijs Maiks}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Elektroniskās mūzikas mūziķi]] [[Kategorija:Popmūziķi]] [[Kategorija:Mūzikas producenti]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] hd810emtj9lxrfhmvx1666dazahc8vj 3675249 3675245 2022-08-24T18:28:14Z 87.110.168.180 /* Studijas albumi */ wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Enijs Maiks (''Annie Mike'') | Attēls = Enijs_Maiks_2016_foto_Igors_Linga.jpg | Att_izm = | Apraksts = 2016. gadā | Dz_vārds = Ainārs Micītis | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1965|02|8}} | Vieta_dz = {{Vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]], [[alternatīvais pops]], [[psihodēliskais pops]] | Nodarbošanās = ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, izpildītājs | Instrumenti = [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]], [[sitamie instrumenti]], [[personālais dators]], [[balss]] | Gadi = 1980—''pašlaik'' |Izdevējkompānija = ''[[MicRec]]''<br />''[[Mapl]]''<br />''[[Studija Mix]]''<br />''[[Estrada Chart Music]]''<br />''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.elektrikelderz.com elektrikelderz.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Enijs Maiks''' ({{val|en|Annie Mike}}; īstajā vārdā '''Ainārs Micītis'''; dzimis {{dat|1965|02|08}}) ir latviešu [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] un [[popmūzika]]s izpildītājs, ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, neatkarīgās ierakstu izdevniecības ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' līdzdibinātājs. Ar dažādiem pseidonīmiem izdevis sešpadsmit albumu. Producējis dziesmas un virkni albumu arī citiem izpildītājiem, tai skaitā ar [[Jana Hermane|Janu Hermani]]. == Biogrāfija == No 12 gadu vecuma Ainārs sāka apzināti un ļoti nopietni interesēties par tā laika aktuālo mūziku un krāt mūzikas ierakstus. Paralēli apguva akustiskās ģitāras spēles pamatprincipus. [[1980. gads|1980. gada]] rudenī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus [[smagais roks|smagā roka]]/[[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupā ''Joks'', kuras kodols bija [[Ainārs Bertrands]] (soloģitāra) un [[Ainārs Betlers]] (basģitāra). Grupu pameta [[1983. gads|1983. gada]] sākumā. Tā paša gada vasarā viņš pieņēma pseidonīmu ''Annie Mike'', kura sākuma burti saturēja īstā vārda pirmos burtus AM, un bija tieša atsauce uz grupas ''[[Eurythmics]]'' vokālisti [[Enija Lenoksa|''Annie Lennox'']] un ''[[Radio Luxembourg]]'' dīdžeju ''[[Mike Hollis]]''. No [[1983. gads|1983. gada]] novembra līdz [[1985. gads|1985. gada]] decembrim Micītis bija iesaukts [[Padomju armija]]s karadienestā. [[1986. gads|1986. gada]] pavasarī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus grupā [[Slaisti]]. [[1987. gads|1987. gadā]] grupa pievienojas [[Latvijas Universitāte|LVU]] studentu roka klubam. Slaisti uzstājas skolās, iestādēs un pagrīdes festivālos, bet ne pārāk aktīvi. Šajā laikā Enijs Maiks sacerēja gandrīz divus desmitus dziesmu, kuras pārējie grupas dalībnieki neakceptēja stilistisku iemeslu dēļ, kā rezultātā viņš ar divu magnetofonu palīdzību sāka veikt solo ierakstus vienatnē, pakāpeniski ierakstot visus instrumentus un balsi, līdz [[1989. gads|1989. gadā]] pameta Slaistus uz visiem laikiem. Ar [[Hiphops|hiphopa]] un [[hausmūzika]]s/[[tehno]] eksploziju 1980. gadu otrajā pusē Enijs Maiks arvien vairāk sliecās uz [[Elektroniskā mūzika|elektronisko]], ierakstu studijās tapušo mūziku. [[1991. gads|1991. gada]] sākumā viņš iegādājās savu pirmo [[sintezators|sintezatoru]] un kopā ar [[Sintpops|sintpopa]] grupas ''Spogulis'' taustiņnieku Viesturu Biti izveidoja kopprojektu ar sākotnējo mērķi ieviest un popularizēt [[Latvija|Latvijā]] pašmāju [[Elektroniskā deju mūzika|elektronisko deju mūziku]]. Gada beigās ar nosaukumu [[Happy Hi]] viņi ierakstīja 6 demo dziesmas. Nejaušas sagadīšanās pēc viena no dziesmām ''[[Mana mīļā dara to labāk]]'' [[1992. gads|1992. gadā]] nokļuva [[Zvaigznīšu brīdis|Zvaigznīšu brīža]] topa pirmajā vietā. [[1993. gads|1993. gadā]] Enijs Maiks ar dziesmu'' [[Tikai 1 Nakc]]'' kļuva par Mikrofona Muzikālā Vakara Favorītu, latviskoja pseidonīmu par ''Enijs Maiks'' [[1994. gads|1994. gadā]] Enijs Maiks ar nosaukumu [[Fat Annie's Band]] (latviski: Resnās Enijas Blice) ieraksta vairākas dziesmas un saņem [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Mikrofona Gada Balvu]] kategorijā Spožākā debija [[Mikrofona aptauja|Mikrofona rokaptaujā]]. [[1999. gads|1999. gadā]] Enijs Maiks bija viens no ierakstu studijas un izdevniecības [[Estrada Chart Music]] līdzdibinātājiem. [[2001. gads|2001. gadā]] izdod pirmo oficiālo (licencēto) Latvijas neatkarīgās mūzikas izlasi "[[Sound & Vision]]". [[2003. gads|2003. gada]] sākumā leibls [[Estrada Chart Music]] beidz pastāvēt. [[2006. gads|2006. gadā]] Enijs Maiks ar jauniem domubiedriem dibināja ierakstu leiblu ''One Man And A Drum Machine'', vēlāko ''[[Elektrikana Rekordz]]'', kurā līdz pat šim brīdim darbojas kā izdevējs, ierakstu producents un mūzikas video klipu veidotājs. [[2009. gads|2009. gadā]] Enijs Maiks veidoja trokšņu un skaņu partitūru vienam no gaismas festivāla [[Staro Rīga]] visvairāk apmeklētākajiem objektiem "Laika grieži".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4832961/staro-riga-gaismas-un-skanas-uzvedums-laika-griezi|title="Staro Rīga" gaismas un skaņas uzvedums "Laika grieži"|date=2009. gada 9. nov.|website=TVNET}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rekurzeme.lv/vietejas-zinas/latvijas-zinas/pirmajas-divas-dienas-staro-riga-apmeklejusi-vairak-neka-100-000-skatitaju-41133|title=Pirmajās divās dienās "Staro Rīga" apmeklējuši vairāk nekā 100 000 skatītāju|website=Rekurzeme.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2017. gads|2017. gadā]] Enijs Maiks un [[Jana Hermane]] nolēma turpmākos ierakstus izdot kopīgi ar nosaukumu [[Elektrik Elderz]], pirmais pilnformāta albums ''[[Totally Unnecessary]]'' publicēts [[2018. gads|2018]]. gadā, otrais albums ''[[II]]'' publicēts [[2019. gads|2019]]. gadā. [[2020. gads|2020]]. gadā seko 6 dziesmu minialbums ''Pop Life'', [[2021. gads|2021]]. gadā 6 dziesmu minialbums ''[[Pacifik]]'', bet [[2022. gads|2022]]. gadā trešais pilnformāta albums ''[[Low Diskow Longplay]]''. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Pareizā kombinācija]]'' (ierakstīts: 1992-1994, izdots: 1994, izdevējs [[MicRec]]) * ''[[Franču skūpsts ‘96]]'' (ierakstīts un izdots: 1995, izdevējs [[Mapl]]) * ''[[Jaunais albūms]]'' (ierakstīts: 1995, izdots: 1998, izdevējs [[Studija Mix]]) * ''[[Augstāk tikai zvaigznes]]'' (ierakstīts: 1997-1999, izdots: 2000, izdevējs [[Estrada Chart Music]]) * ''[[Kramskis]]'' (ierakstīts: 2000-2002, izdots: 2002, izdevējs [[Estrada Chart Music]]) * ''[[Kramskis-2]]'' (ierakstīts: 2002-2003, izdots: 2003, pašizdots) * ''[[Church Of The Modern Times]]'' (ierakstīts un pašizdots: 2005) * ''[[Big Love]]'' (ierakstīts: 2004-2006, izdots: 2006, pašizdots) * ''[[The Wonders Of Jam]]'' (ierakstīts: 2013-2015, izdots: 2015, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Totally Unnecessary]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2017-2018, izdots: 2018, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[II]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2017-2019, izdots: 2019, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Low Diskow Longplay]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2021-2022, izdots: 2022, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) === EP ieraksti === * ''[[Sliktas manieres]]'' (ierakstīts: 1995, izdotas tikai atsevišķas dziesmas izlasēs) * ''[[Astral Coffee]]'' (ierakstīts: 2006-2008, izdots: 2008, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Cancelled Thunder]]'' (ierakstīts: 2009-2011, izdots: 2011, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''Pop Life'' (izdots: 2020, [[Elektrik Elderz]] sastāvā, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Pacifik]]'' (izdots: 2021, [[Elektrik Elderz]] sastāvā, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) == Videoklipi == * ''[[Arlabunakti]]'' (1998) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=iBSsi-oHdUs Charming]'' (2008) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=REm7s2QYNhk Too Late]'' (2009) (projekta [[Folkie PC]] ietvaros) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=VZwiLrT9GC4 Clearcut]'' (2011) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=vuBdf-KTiug I Sway]'' (2011) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=TJJLSZZJrSg Revision]'' (2013) (ar [[Santa Mic]] un [[Jana Hermane|Jana Hermann]]) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=v7tsCWHJ0u0 New Day Rising II]'' (2014) * '' [https://www.youtube.com/watch?v=QI4-3t1JSq8 Domino princips II]'' (2017) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=PbRWtkdREOU ''Less Acid More Sugar''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=cDow6fXvyAQ ''Slow Travel To Lucidity''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=MVDqFFLWut8 ''Peace Is Boring''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=8ntIHa9Ume4 ''Fine Time''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=NGoDp1-cREc ''Broken Birdz''] (2020) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=jUNlbfaMNRU ''Kur Tu Teci''] (2021) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) == Ārējās saites == * [http://elektrikelderz.com Oficiālā mājaslapa] * ''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ YouTube]''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ kanāls] {{en ikona}}{{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Enijs Maiks}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Elektroniskās mūzikas mūziķi]] [[Kategorija:Popmūziķi]] [[Kategorija:Mūzikas producenti]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] aglh1jjijz5op0jyg7fhfrhzkpcnl19 3675252 3675249 2022-08-24T18:32:29Z 87.110.168.180 /* Videoklipi */ wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Enijs Maiks (''Annie Mike'') | Attēls = Enijs_Maiks_2016_foto_Igors_Linga.jpg | Att_izm = | Apraksts = 2016. gadā | Dz_vārds = Ainārs Micītis | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1965|02|8}} | Vieta_dz = {{Vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]], [[alternatīvais pops]], [[psihodēliskais pops]] | Nodarbošanās = ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, izpildītājs | Instrumenti = [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]], [[sitamie instrumenti]], [[personālais dators]], [[balss]] | Gadi = 1980—''pašlaik'' |Izdevējkompānija = ''[[MicRec]]''<br />''[[Mapl]]''<br />''[[Studija Mix]]''<br />''[[Estrada Chart Music]]''<br />''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.elektrikelderz.com elektrikelderz.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Enijs Maiks''' ({{val|en|Annie Mike}}; īstajā vārdā '''Ainārs Micītis'''; dzimis {{dat|1965|02|08}}) ir latviešu [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] un [[popmūzika]]s izpildītājs, ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, neatkarīgās ierakstu izdevniecības ''[[Elektrikana Rekordz]] (One Man And A Drum Machine)'' līdzdibinātājs. Ar dažādiem pseidonīmiem izdevis sešpadsmit albumu. Producējis dziesmas un virkni albumu arī citiem izpildītājiem, tai skaitā ar [[Jana Hermane|Janu Hermani]]. == Biogrāfija == No 12 gadu vecuma Ainārs sāka apzināti un ļoti nopietni interesēties par tā laika aktuālo mūziku un krāt mūzikas ierakstus. Paralēli apguva akustiskās ģitāras spēles pamatprincipus. [[1980. gads|1980. gada]] rudenī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus [[smagais roks|smagā roka]]/[[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupā ''Joks'', kuras kodols bija [[Ainārs Bertrands]] (soloģitāra) un [[Ainārs Betlers]] (basģitāra). Grupu pameta [[1983. gads|1983. gada]] sākumā. Tā paša gada vasarā viņš pieņēma pseidonīmu ''Annie Mike'', kura sākuma burti saturēja īstā vārda pirmos burtus AM, un bija tieša atsauce uz grupas ''[[Eurythmics]]'' vokālisti [[Enija Lenoksa|''Annie Lennox'']] un ''[[Radio Luxembourg]]'' dīdžeju ''[[Mike Hollis]]''. No [[1983. gads|1983. gada]] novembra līdz [[1985. gads|1985. gada]] decembrim Micītis bija iesaukts [[Padomju armija]]s karadienestā. [[1986. gads|1986. gada]] pavasarī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus grupā [[Slaisti]]. [[1987. gads|1987. gadā]] grupa pievienojas [[Latvijas Universitāte|LVU]] studentu roka klubam. Slaisti uzstājas skolās, iestādēs un pagrīdes festivālos, bet ne pārāk aktīvi. Šajā laikā Enijs Maiks sacerēja gandrīz divus desmitus dziesmu, kuras pārējie grupas dalībnieki neakceptēja stilistisku iemeslu dēļ, kā rezultātā viņš ar divu magnetofonu palīdzību sāka veikt solo ierakstus vienatnē, pakāpeniski ierakstot visus instrumentus un balsi, līdz [[1989. gads|1989. gadā]] pameta Slaistus uz visiem laikiem. Ar [[Hiphops|hiphopa]] un [[hausmūzika]]s/[[tehno]] eksploziju 1980. gadu otrajā pusē Enijs Maiks arvien vairāk sliecās uz [[Elektroniskā mūzika|elektronisko]], ierakstu studijās tapušo mūziku. [[1991. gads|1991. gada]] sākumā viņš iegādājās savu pirmo [[sintezators|sintezatoru]] un kopā ar [[Sintpops|sintpopa]] grupas ''Spogulis'' taustiņnieku Viesturu Biti izveidoja kopprojektu ar sākotnējo mērķi ieviest un popularizēt [[Latvija|Latvijā]] pašmāju [[Elektroniskā deju mūzika|elektronisko deju mūziku]]. Gada beigās ar nosaukumu [[Happy Hi]] viņi ierakstīja 6 demo dziesmas. Nejaušas sagadīšanās pēc viena no dziesmām ''[[Mana mīļā dara to labāk]]'' [[1992. gads|1992. gadā]] nokļuva [[Zvaigznīšu brīdis|Zvaigznīšu brīža]] topa pirmajā vietā. [[1993. gads|1993. gadā]] Enijs Maiks ar dziesmu'' [[Tikai 1 Nakc]]'' kļuva par Mikrofona Muzikālā Vakara Favorītu, latviskoja pseidonīmu par ''Enijs Maiks'' [[1994. gads|1994. gadā]] Enijs Maiks ar nosaukumu [[Fat Annie's Band]] (latviski: Resnās Enijas Blice) ieraksta vairākas dziesmas un saņem [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Mikrofona Gada Balvu]] kategorijā Spožākā debija [[Mikrofona aptauja|Mikrofona rokaptaujā]]. [[1999. gads|1999. gadā]] Enijs Maiks bija viens no ierakstu studijas un izdevniecības [[Estrada Chart Music]] līdzdibinātājiem. [[2001. gads|2001. gadā]] izdod pirmo oficiālo (licencēto) Latvijas neatkarīgās mūzikas izlasi "[[Sound & Vision]]". [[2003. gads|2003. gada]] sākumā leibls [[Estrada Chart Music]] beidz pastāvēt. [[2006. gads|2006. gadā]] Enijs Maiks ar jauniem domubiedriem dibināja ierakstu leiblu ''One Man And A Drum Machine'', vēlāko ''[[Elektrikana Rekordz]]'', kurā līdz pat šim brīdim darbojas kā izdevējs, ierakstu producents un mūzikas video klipu veidotājs. [[2009. gads|2009. gadā]] Enijs Maiks veidoja trokšņu un skaņu partitūru vienam no gaismas festivāla [[Staro Rīga]] visvairāk apmeklētākajiem objektiem "Laika grieži".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4832961/staro-riga-gaismas-un-skanas-uzvedums-laika-griezi|title="Staro Rīga" gaismas un skaņas uzvedums "Laika grieži"|date=2009. gada 9. nov.|website=TVNET}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rekurzeme.lv/vietejas-zinas/latvijas-zinas/pirmajas-divas-dienas-staro-riga-apmeklejusi-vairak-neka-100-000-skatitaju-41133|title=Pirmajās divās dienās "Staro Rīga" apmeklējuši vairāk nekā 100 000 skatītāju|website=Rekurzeme.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2017. gads|2017. gadā]] Enijs Maiks un [[Jana Hermane]] nolēma turpmākos ierakstus izdot kopīgi ar nosaukumu [[Elektrik Elderz]], pirmais pilnformāta albums ''[[Totally Unnecessary]]'' publicēts [[2018. gads|2018]]. gadā, otrais albums ''[[II]]'' publicēts [[2019. gads|2019]]. gadā. [[2020. gads|2020]]. gadā seko 6 dziesmu minialbums ''Pop Life'', [[2021. gads|2021]]. gadā 6 dziesmu minialbums ''[[Pacifik]]'', bet [[2022. gads|2022]]. gadā trešais pilnformāta albums ''[[Low Diskow Longplay]]''. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Pareizā kombinācija]]'' (ierakstīts: 1992-1994, izdots: 1994, izdevējs [[MicRec]]) * ''[[Franču skūpsts ‘96]]'' (ierakstīts un izdots: 1995, izdevējs [[Mapl]]) * ''[[Jaunais albūms]]'' (ierakstīts: 1995, izdots: 1998, izdevējs [[Studija Mix]]) * ''[[Augstāk tikai zvaigznes]]'' (ierakstīts: 1997-1999, izdots: 2000, izdevējs [[Estrada Chart Music]]) * ''[[Kramskis]]'' (ierakstīts: 2000-2002, izdots: 2002, izdevējs [[Estrada Chart Music]]) * ''[[Kramskis-2]]'' (ierakstīts: 2002-2003, izdots: 2003, pašizdots) * ''[[Church Of The Modern Times]]'' (ierakstīts un pašizdots: 2005) * ''[[Big Love]]'' (ierakstīts: 2004-2006, izdots: 2006, pašizdots) * ''[[The Wonders Of Jam]]'' (ierakstīts: 2013-2015, izdots: 2015, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Totally Unnecessary]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2017-2018, izdots: 2018, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[II]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2017-2019, izdots: 2019, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Low Diskow Longplay]]'' (ierakstīts [[Elektrik Elderz]] sastāvā: 2021-2022, izdots: 2022, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) === EP ieraksti === * ''[[Sliktas manieres]]'' (ierakstīts: 1995, izdotas tikai atsevišķas dziesmas izlasēs) * ''[[Astral Coffee]]'' (ierakstīts: 2006-2008, izdots: 2008, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Cancelled Thunder]]'' (ierakstīts: 2009-2011, izdots: 2011, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''Pop Life'' (izdots: 2020, [[Elektrik Elderz]] sastāvā, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) * ''[[Pacifik]]'' (izdots: 2021, [[Elektrik Elderz]] sastāvā, izdevējs [[Elektrikana Rekordz]]) == Videoklipi == * ''[[Arlabunakti]]'' (1998) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=iBSsi-oHdUs Charming]'' (2008) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=REm7s2QYNhk Too Late]'' (2009) (projekta [[Folkie PC]] ietvaros) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=VZwiLrT9GC4 Clearcut]'' (2011) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=vuBdf-KTiug I Sway]'' (2011) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=TJJLSZZJrSg Revision]'' (2013) * ''[https://www.youtube.com/watch?v=v7tsCWHJ0u0 New Day Rising II]'' (2014) * '' [https://www.youtube.com/watch?v=QI4-3t1JSq8 Domino princips II]'' (2017) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=PbRWtkdREOU ''Less Acid More Sugar''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=cDow6fXvyAQ ''Slow Travel To Lucidity''] (2018) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=MVDqFFLWut8 ''Peace Is Boring''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=8ntIHa9Ume4 ''Fine Time''] (2019) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=NGoDp1-cREc ''Broken Birdz''] (2020) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) * [https://www.youtube.com/watch?v=jUNlbfaMNRU ''Kur Tu Teci''] (2021) ([[Elektrik Elderz]] sastāvā) == Ārējās saites == * [http://elektrikelderz.com Oficiālā mājaslapa] * ''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ YouTube]''[https://www.youtube.com/channel/UChOTxxaMd1gG3ppDYpqiOmQ kanāls] {{en ikona}}{{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Enijs Maiks}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Elektroniskās mūzikas mūziķi]] [[Kategorija:Popmūziķi]] [[Kategorija:Mūzikas producenti]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] kat022gejnkpuyuyg3yzmv62ocodzjg 0 314222 3675508 2614953 2022-08-25T11:21:43Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki [[Attēls:South Estonian language area.jpg|thumb|300px|Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gs. beigās.]] '''Krāsnas igauņi''' ({{val-et|Kraasna maarahvas}}) bija [[Krievija|Krievijā]], [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] dzīvojoša [[igauņi|igauņu]] etniskā grupa. 19. un 20. gadsimta mijā ekspedīciju pie Krāsnas igauņiem veica pētnieks [[Oskars Kallass]] (''Oskar Kallas''), kas par to ir uzrakstījis grāmatu ''Kraasna maarahvas'' ('Krāsnas igauņi" [burtiski: Krāsnas zemes ļaudis]). Pēc viņa uzskata, Krāsnas igauņi ir cēlušies no Dienvidaustrumigaunijas ([[Setumā]]). == Vieta == Krāsna (mūsdienās — [[Krasnogorodska]]) ir neliela pilsēta, kas atrodas Pleskavas apgabala rietumu daļā, 120 km uz dienvidiem no [[Pleskava]]s, 51 km no [[Pitalova]]s un 28 km uz austrumiem no [[Opočka]]s. Pirmo reizi tā minēta 1464. gadā. == Vēsture == Nav precīzas atbildes uz jautājumu, kad Krāsnas igauņi pārcēlušies no [[Setumaa|Setumā]]. Mūsdienu Igaunijas teritorijā 1816. un 1819. gadā atcēla [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanu]]. Tas nozīmēja, ka zemniekiem bija tiesības nopirkt privātu nekustamu īpašumu, taču muižnieki vēlējās pārdot to diezgan dārgi, tādējādi zemnieki to nevarēja atļauties. Daudzi zemnieki palika bez īpašuma, tādēļ radās agrārā pārapdzīvotība un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] bija diezgan grūti izdzīvot. Igauņi sāka emigrēt uz Krievijas kaimiņu guberņām, piemēram, [[Pēterburgas guberņa|Pēterburgas guberņu]] vai [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņu]]. Jau 18. gs. igauņi bija sākuši pārcelties uz Krāsnas apkārtni. Iespējams, ka igauņi Krāsnā dzīvojuši arī agrāk.<ref name=":0">Kallas, Oskar. ''Kraasna maarahvas''. Helsinki: Soome kirjanduse seltsi trükikoja, 1903.</ref> Cilvēki ir pārcēlušies uz apgabalu, kur bija vairāk vietas un bija tukši ciemi. Nav zināms, vai cilvēki atnāca paši vai viņus piespieda pārcelties. Iespējams, ka dažiem muižniekiem bija muižas gan Setumā, gan Krāsnas apgabalos un igauņi bija piespiesti pārcelties. Iespējams, ka daži pārcēlās, kad uzzināja, ka ir iespēja dabūt zemi un ar to tikt pie labākas dzīves. Vietējie muižnieki ar prieku pieņēma zemniekus, kuriem šeit bija vieglāka dzīve nekā Setumā, kur cilvēku bija vairāk. Kallass piemin, ka, kaut sākumā tautai bija vieglāka dzīve nekā dzimtenē, tomēr laika gaitā viņi kļuva par dzimtcilvēkiem un tika atbrīvoti tikai 1861. gadā, kad visā Krievijā notika dzimtbūšanas atcelšana.<ref name=":0" /> Oskars Kalass savā grāmatā apraksta Krāsnas igauņu skaitu, dzīvi un īpaši apdzīvotas vietas. Viņs piemin tādus ciematus, kuri piederēja Krāsnas pagastam: Gorbunova (7 mājas), Žagireva (12 mājas), Hani (12 mājas), Hudaga (2 mājas), Isajeva (4 mājas), Kepe (10 mājas), Kostrova (12 mājas), Kriskohva (10 mājas), Makavina (5 mājas), Mihova (15 mājas), Mēiza (23 mājas), Naha (10 mājas), Paraskova (6 mājas), Pīrova (9 mājas), Poddubnaja (7 mājas), Poddubno (5 mājas), Rumuli (8 mājas), Seipolova (10 mājas), Sokolina (4 mājas), Sosedova (10 mājas), Siletive (10 mājas), Tamme (13 mājas), Tsehnova (5 mājas), Lielā Tanka (14 mājas), Mazā Tanka (4 mājas), Tsertseva (7 mājas), Tsesneva (3 mājas); savukārt pie [[Pokrovska pagasts|Pokrovska pagastam]] piederēja: Žerebina (8 mājas), Kraīne (6 mājas), Sēvernikova (4 mājas) un Seļnika (8 mājas). Kallass minēja arī Draudzes sistēmu (15 lpp.). Cilvēki no 18 ciematiem pieder pie Mihailovskas draudzes, cilvēki no 6 ciematiem pieder pie Nikolajevskas draudzes, cilvēki no 8 ciematiem ir sadalīti starp trim draudzēm: divi pieder pie Iljinskas draudzes, 3 ciemati pieder pie Pokrovskas draudzes un palikuša daļa pie Troitskas draudzes.<ref name=":0" /> Kopā ar Pokrovskas pagastu (4 ciemati) bija 32 igauņu ciemati, kuros dzīvoja 978 sievietes un 999 vīrieši, kopā veidojot 1977 cilvēku. Kalass piemin, ka tas var būt diezgan liels skaits un argumentē to ar cilvēcisko faktoru. Daļa no krievu sievietēm pārcēlās uz dzīvošanu Krāsnas apgabalā, arī daļa no igauņu sievietēm pārcēlās uz citiem apgabaliem. Īstenībā ir grūti pateikt, cik daudz igauņu ciematu bija sākotnēji Krāsnas apgabalā. Pēc pētnieka vārdiem, tur dzīvojuši cilvēki nevar pateikt precīzu skaitli, kas pastāvēja sākotnēji, jo kaut kādi ciemati bija pazuduši. Kallass arī piemin ciematu nosaukumus. Tie varēja būt abās valodās jeb igauniski un krieviski vai pārtulkoti no igauņu valodas krievu valodā, vai arī tiem bija tikai krieviskais nosaukums.<ref name=":0" /> Kallass ir novērojis, ka vislabāk piederība pie [[Seti (etnoss)|setu]] kultūras Krāsnas tautai bija redzama tērpos, kas izteikti līdzinājās setu tautastērpiem.<ref name=":0" /> == Krāsnas igauņu izloksne == Jau Oskara Kallasa ekspedīcijas laikā informācijas par Krāsnas izloksni bija maz. Valoda bija saglabājusies galvenokārt lūgšanās, dziesmās un mīklās. Spriežot pēc valodas piemēriem, var secināt, ka Krāsnas igauņu izloksne visvairāk līdzinās [[setu izloksne]]i. Setu valoda Krāsnas apgabala iedzīvotājiem bija viegli saprotama, tomēr citi igauņu dialekti viņiem radīja lielas grūtības. Atšķirības starp Setu un Krāsnas izloksnēm ir mazas.<ref name=":0" /> 20. gadsimta sākumā Krāsnas valoda vairs netika lietota ikdienā vai mācīta bērniem un dzimtās valodas vietu aizņēma [[krievu valoda]]. Tas notika pakāpeniski, vairākās paaudzēs tika apgūtas abas valodas, bet pēc laikā krievu valoda pilnīgi aizstāja igauņu izloksni, jo tā bija visapkārt. Sākumā bija aizgūti tikai vārdi, pēc tam frāzes, un soli pa solim viena valoda tika aizstāta ar otru.<ref name=":0" /> Kaut valoda 20. gadsimta sākumā vairs netika ikdienā lietota, Kallasa ekspedīcijas laikā 12 ciemos bija saglabājušies ap 100 igauņu valodas pratēju. Pēc viņa datiem, Meisa ciemā (''Mõisa küla'') dzīvoja 37 igauņu valodas pratēji, kas visi bija 30 vai vairāk gadu veci. Ciema iedzīvotāji ļoti slikti zināja krievu valodu, jo ciemā dzīvoja tikai viens krievs. Paraskovas ciemā (''Paraskova küla'') dzīvoja 15 valodas pratēji, kā arī viena krieviete, kura arī labi prata Krāsnas izloksni, jo viņas vīrs bija igaunis. Ivatsovas ciems (''Ivatsova küla'') bija tīri igauņu ciems, bet krievu valodas ietekme bija diezgan stipra un ekspedīcijas laikā dzimto valodu prata tikai 12 cilvēki. Pārējos ciemos bija vēl mazāk Krāsnas izloksnes pratēju.<ref name=":0" /> Krāsnas tautas dzimtā valoda bija igauņu, tomēr soli pa solim tā izzuda. Pēc Oskara Kallasa domām, nav pārsteigums, ka valoda tika zaudēta – Krāsna ir maza tauta, kura nokļuva citas valodas teritorijā, tomēr ir pārsteidzoši, ka Krāsnas izloksne izdzīvoja pāris simtu gadu.<ref name=":0" /> Tā kā jau pierakstīšanas laikā, 20. gadsimta sākumā, Krāsnas igauņu izloksnes pratēju bija maz un cilvēki pārgāja uz krievu valodas lietošanu, Krāsnas igauņu izloksnē ir vērojama krievu valodas ietekme.<ref name=":0" /> Krāsnas igauņu izloksnes raksturojošās pazīmes: * Sastopami daudz arhaiski vārdi:  '''''jelo''''' ‘elumaja’ (dzīvojamā māja), '''''mõistuz''''' ‘mõistatus’ (mīkla), '''''taidma''''' ‘oskama’ (prast). * Parādās patstāvīgs noliegums vārdu aizmugurē: '''''taija‿i''''' ‘ei oska’ (neprot), '''''tihka‿as''''' ‘ei tihanud, julgenud’ (neuzdrošināties). * Pēc gramatiskās uzbūves līdzīga Ludzas igauņu izloksnei. * Krievu valodas ietekmes attīstības rezultātā burts ''j'' parādās vārda sākumā pirms ''i'' un ''e'': '''''jimä''''' ‘ema’ (māte), '''''jezi''''' ‘ise’ (savs) , '''''jikk''''' ‘itkeb’ (viņš apraud). * Tā kā Krāsnas dialekta pratēji apdzīvoja Pleskavas guberņu, aizguvumi nāca gan no krievu, gan baltkrievu valodas: '''''abedna''''' ‘hommikupalvus’ (rīta lūgšana), '''''jarmak''''' ‘laat’ (gadatirgus), '''''melnitsa''''' ‘veski’ (dzirnavas), '''''pahl’opka''''' ‘leem’ (buljons), '''''proɫob''''' ‘jääauk’ (āliņģis). == Vietvārdi == Līdz mūsdienām saglabājušos saimniecību nosaukumus, kuras tika sauktas pašu saimnieku vārdos, meklēt Krāsnas apgabalā ir veltīgi. Tieši pretēji: saimniecība tika saukta nākamā īpašnieka vārdā. Ciemos blakus nosaukumiem krievu valodā bija arī igauņu nosaukumi, piemēram, Naha ciems, Tammo ciems, Hani ciems u.c.. Ir bijuši arī citi ciemu nosaukumi igauņu valodā, piemēram, Poddubnaja ciems, kas igauniski tika saukts savādāk, bet informācija par to nav saglabājusies. Ir arī ciemu nosaukumi, kas ir no krievu valodas igauniskoti, piemēram, ''Спирбва'' = ''Piirora'', ''Барашки'' = ''Paraskova'', ''Червицова'' = ''Tsertseva''. ''Pihkva'' (Pskova) un ''Petseri'' ([[Pečori]]) ir vienīgie pilsētu nosaukumi, kas ir saglabājušies Krāsnas igauņu valodā, pārējās ir nākušas no krievu valodas, piemēram, ''Kraasna'' (Krāsna), ''Opotska'' (Opočka) u.c.<ref name=":0" /> == Personvārdi un uzvārdi == Krāsnas igauņu un krievu uzvārdi ir reti sastopami. Krievijas Impērijas laikā gan Krievijā, gan Igaunijā uzvārdi netika cilvēkiem piešķirti. Bieži māju nosaukumus lika vārdam priekšā, ko varēja dēvēt par tā laika uzvārdu vai iesauku, piemēram, Mihails, kuram piederēja Mē saimniecība, sauca par Mē Mihailu, bet, ja viņš kļuva par Teneku saimniecības īpašnieku, viņš pārtapa par Teneku Mihailu. Tomēr pastāvēja arī saimniecības bez sava nosaukuma. Uzvārdu vietā bieži tika lietoti arī tēvu vārdi, piemēram, T’epa Andre jeb Andrejs Stepanopvičs ({{val-ru|Андрей Степановичъ}}). Kad ciemā dzīvoja vairāki cilvēki ar vienādiem vārdiem un tēva vārdiem, tad tika izmantoti citi paņēmieni, lai tos identificētu, piemēram — pirmais, otrais, jaunākais, vecākais u.c.. Kā piemēru var minēt muižā dzīvojošus divus vīriešus vārdā Jāša (''Jaasha''). Vienam no vīriem bija nodegusi māja, tāpēc to sauca ''Palanu Jaasha'' (Apdegušais Jāša), bet otru sauca vienkārši vārdā. Krāsnas igauņi pieder pie krievu kristīgās baznīcas, tāpēc to vārdi ir arī atvasināti no krievu vārdiem, daudzi ir bijuši saīsināti un jau tādā veidā ienākuši igauņu valodā.<ref name=":0" /> == Ikdienas dzīve == Pēc Kallasa datiem, Krāsnas igauņi bija zemnieki, viņiem nebija izglītības. Viņiem pašiem zeme nepiederēja, to vajadzēja nomāt, bet nomas maksa nebija liela. Par labu zemi maksāja 3 [[rubļi|rubļus]] un 40 [[kapeikas]] gadā, par sliktāku zemi – mazāk. Par problēmu kļuva nepietiekams zemes daudzums, visiem tās nepietika, tāpēc visiem ģimenes locekļiem nebija pietiekami daudz darba. Zeme nebija viena saimnieka īpašums, bet visa ciema īpašums. Ja kāds no saimniekiem vēlējās veikt kādus uzlabojumus vai apkopt zemi jaunā manierē, viņam bija jāprasa atļauja no visa ciema iedzīvotājiem. Zemi apstrādāja pašu spēkiem, bez mašīnu palīdzības. Bagātākie savu zemi arī iznomāja citiem, kā arī pirka no muižas sev papildu zemi. Šādos gadījumos palīdzēja zemnieku banka, kas deva aizdevumu 90% apmērā no zemes vērtības. Lielākā daļa Krāsnas igauņu visu dzīvi pavadīja savos dzimtajos ciemos, tiem bija diezgan šaura izpratne par pasauli. Krāsnas igauņi bija arī diezgan nabadzīgi. Tas bija saistīts ar darba, kā arī ar izglītības trūkumu. Kallass apraksta, ka viņi ir arī bijuši nevīžīgi, bieži staigāja netīri un nekopti. Pirtī arī tie devās reti, jo domāja, ka “kādēļ ir jāmazgājas, ja rīt tik un tā atkal jāiet strādāt”. Ar izglītību Krāsnā iepazinās caur baznīcu un to priesteriem, vēlāk tika uzcelta arī skola. Tomēr Krāsnas pusē baznīca ar tautas izglītošanas uzdevumu netika galā. Valodas pratēju nebija pietiekami daudz, tāpēc iedzīvotāji tā arī netika pietiekami izglītoti, bet Latvijā [[Ludza]]s pusē baznīca daudz labāk tika galā ar šo uzdevumu un [[Ludzas igauņi]]em bija dotas pamatzināšanas un iemācīta lasītprasme.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Ludzas igauņi]] [[Kategorija:Igauņi]] fk36s1pntng58khiiphv3qt3bxc99i1 0 318056 3675123 3560663 2022-08-24T14:27:50Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Emīls Prauliņš | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati ={{dat|1878|02|06||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Kaplavas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1929|03|19|1878|02|06|bez}} | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Mazinieku partija]] | dzīvesb = | profesija =metāllējējs | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Emīls Prauliņš''' ({{dat|1878|02|06|N|bez}} — {{dat|1929|03|19|N|bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts un [[Kaplavas pagasts|Kaplavas pagasta]] padomes priekšsēdētājs, [[Mazinieku partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Emīls Prauliņš piedzima {{dat|1878|02|06||bez}} [[Kaplavas pagasts|Kaplavas pagasta]] «Braģišķos».<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 30. maijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ldg">{{LDG 1918|70}}</ref> Mācījies vietējā draudzes skolā.<ref name="ldg" /> 1896. gadā Prauliņš kļuva par mācekli [[Daugavpils]] dzelzceļa darbnīcā, apguva metāllējēja profesiju. Līdz 1919. gadam strādāja par metāllējēju. Darbojies Daugavpils dzelzceļnieku kooperatīva valdē un revīzijas komisijā, Daugavpils un [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] Latviešu biedrībā.<ref name="ldg" /> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā strādāja bēgļu komitejā vispirms Daugavpilī, bet no 1916. gada [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]].<ref name="ldg" /> 1918. gadā Prauliņš atgriezās Daugavpilī un tika ievēlēts pilsētas domē. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (LSDSP) saraksta, īsi pēc ievēlēšanas kopā ar vairākiem partijas biedriem atšķēlies no LSDSP parlamentārās frakcijas un izveidoja [[Mazinieku partija|Mazinieku partiju]]. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> Pēc tam atgriezies Kaplavas pagastā, kur ievēlēts par pagasta padomes priekšsēdētāju. Darbojies vairākās biedrībās, bija pagasta tiesas priekšsēdētājs un žurnālists.<ref name="ldg" /> Miris {{dat|1929|03|19||bez}}, apbedīts {{dat||03|24||bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Prauliņš Emilis | last = A. G. | publisher = Lauku Dzīve | date = 1929. gada 28. martā | accessdate = 2016. gada 30. maijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ladz1929n08{{!}}article:DIVL218 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ladz1929n08{{!}}article:DIVL218 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Prauliņš, Emīls}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1929. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Mazinieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] l6aobkv6pznfl45raf70cqvlroz4637 0 321417 3675127 3560664 2022-08-24T14:29:54Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Satversmes sapulces deputātu|Juris Riekstiņš|Juris Riekstiņš}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Juris Riekstiņš | attēls =Riekstins Juris.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati ={{dat|1891|10|14}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Turlavas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1939|6|22|1891|10|14}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Mazinieku partija]] | dzīvesb = | profesija =elektrotehniķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Juris Riekstiņš''' (dzimis {{dat|1891|10|14||bez}}, miris {{dat|1939|6|22||bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Mazinieku partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Juris Riekstiņš piedzima {{dat|1891|10|14||bez}} [[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]] "Jaunzemu" (tagad [[Laidu pagasts]]) saimnieka Anša un Ievas Riekstiņu ģimenē.<ref>Lipaiķu ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1891.g. - Nr.65</ref><ref name="ReferenceA">Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 16. apr., 11725. l</ref><ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 16. jūnijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ldg">{{LDG 1918|72}}</ref> Mācījies vidusskolā, strādājis par elektrotehniķi.<ref name="ss" /> Piedalījies arodbiedrību organizēšanā [[Liepāja|Liepājā]] un tās apkārtnē.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Mūsu kandidāti uz Saeimas vēlēšanām | publisher = Laukstrādnieks | date = 1922. gada 5. oktobrī | accessdate = 2016. gada 16. jūnijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_001_laur1922n40{{!}}article:DIVL133 | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_001_laur1922n40{{!}}article:DIVL133 }}</ref> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (LSDSP) saraksta, īsi pēc ievēlēšanas kopā ar vairākiem partijas biedriem atšķēlies no LSDSP parlamentārās frakcijas un izveidoja [[Mazinieku partija|Mazinieku partiju]]. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> Miris 1939. gada 22. jūnijā Rīgā.<ref name="ReferenceA"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Riekstiņš, Juris}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Mazinieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] 5dgfp9gjnp8jazs1yoalsfuoadum6v6 0 322180 3675314 3560759 2022-08-24T19:25:45Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Fricis Venevics | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati ={{dat|1894|11|16}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Lutriņu pagasts}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Darba partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Fricis Venevics''' (dzimis {{dat|1894|11|16}}, miršanas datums nezināms) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Darba partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Fricis Venevics piedzima {{dat|1894|11|16}} (pēc vecā stila — {{dat||11|4}}) [[Lutriņu pagasts|Lutriņu pagastā]].<ref>Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 20. apr., 12929. l</ref><ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 25. jūnijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no Bezzemnieku agrārās savienības saraksta, īsi pēc ievēlēšanas pievienojies [[Latvijas Darba partija]]i un tās parlamentārajai frakcijai. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Venevics, Fricis}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Darba partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} 2waqqjuvyfg803nvq58uimjps5qzax1 10 326752 3675369 3674735 2022-08-25T03:05:24Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Ukrainas neatkarības diena]]''| ''[[Ukraina]]''| ''[[Arnolds Deglavs]]''| ''[[Boriss Berezovskis]]''| ''[[Izcelšanās Normandijā]]''| ''[[Latvijas okupācija (1940)]]''| ''[[Otrais pasaules karš]]''| ''[[Krievija]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/24 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 788naqrih32dcvkz2tjmimeont5eofn 0 327477 3675098 3055625 2022-08-24T14:07:26Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Klāra Kalniņa | vārds_orģ = | attēls =Klāra Kalniņa.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | term_sākums = | term_beigas = | vietnieks = | prezidents = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dat|1874|2|25}} | dzim_vieta = [[Jēkabnieku pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | mir_dati = {{mdv|1964|11|21|1874|2|25}} | mir_vieta = [[Stokholma]], {{SWE}}) | tautība = [[Latvieši|latviete]] | partija = [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | dzīvesb = [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] | profesija = zobārste | alma_mater = [[Tartu Universitāte|Tērbatas universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Klāra Anna Luīze Kalniņa''' (dzimusi '''Veilande''') (1874–1964) bija latviešu zobārste un sabiedriskā darbiniece. [[Tautas padome]]s locekle (1918), [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāte. [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Paula Kalniņa]] dzīvesbiedre, [[Bruno Kalniņš|Bruno Kalniņa]] māte.<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Kalni%C5%86a%20Kl%C4%81ra%20Anna%20Lu%C4%ABze letonika.lv]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1874. gada 25. februārī [[Jēkabnieku pagasts|Jēkabnieku pagastā]] „Vanču” mājās zemnieka Veilanda ģimenē. Mācījās privātajā vācu Jelgavas Dorotejas skolā un Jelgavas sieviešu ģimnāzijā (1894-1896). Ģimnāzijas laikā Klāra iestājas skolnieču pulciņā „Austra”, iesaistās [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas sociālistiskajā kustībā]] un 1895. gadā pirmo reizi satika savu nākamo vīru [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Paulu Kalniņu]]. Sāka studēt zobārstniecību [[Sanktpēterburga|Pēterpilī]], bet studijas pabeidza Tērbatas Universitātē. 1901. gadā Kalniņu ģimene apmetās uz dzīvi Jelgavā, iestājās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā]] (LSDSP) un piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] notikumos. Reakcijas laikā 1906. gadā kopā ar vīru devās uz [[Cīrihe|Cīrihi]] Šveicē, kur tikās ar [[Jānis Akuraters|Jāni Akurateru]], [[Kārlis Skalbe|Kārli Skalbi]], [[Rainis|Raini]] un [[Aspazija|Aspaziju]]. Tā paša gada decembrī Kalniņi atgriezās dzimtenē, kur turpināja politisko darbību LSDSP Centrālajā komitejā un laikraksta "[[Neatkarīgā Rīta Avīze|Cīņa]]" redakcijā. Pirmā pasaules kara laikā pārcēlās uz [[Pēterpils|Pēterpili]], kur darbojās [[Latviešu Bēgļu Centrālā komiteja|Latviešu Bēgļu Centrālās komitejas]] preses nodaļā. [[Attēls:Klāra, Bruno un Pauls Kalniņi 1929.jpg|thumb|200px|left|Klāra, Bruno un Pauls Kalniņi 1929. gadā.]] Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā kopā ar dēlu Bruno atgriezās Rīgā, tika 28. augustā ievēlēta par [[Rīgas dome]]s deputāti, bet jau 3. septembrī Domes darbību pārtrauca [[Rīgas operācija|Rīgas vācu okupācija]]. 1918. gada 17. jūnijā viņa bija viena no LSDSP darbības atjaunotājām. 1918. gadā bija [[Tautas padome]]s locekle, piedalījās [[Latvijas valsts pasludināšana]]s aktā 18. novembrī. 1920. gadā ievēlēta par Latvijas Satversmes sapulces deputāti. Vēlāk bija LSDSP Rīgas komitejas locekle, vadīja partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] Sieviešu sekciju un bija Sociālistu internacionāles sieviešu komitejas locekle.<ref>[http://zagarins.net/jg/JG246/JG246_Cielena.htm Izabella Cielēna FEMINISTE KLĀRA KALNIŅA] Jaunā Gaita nr. 246, 2006. gada septembris </ref> Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās. {{dat|1945|08|26}} Becavas ciemā pie Lustenavas, Sabiedroto okupētajā [[Austrija|Austrijā]] nomira viņas vīrs Pauls Kalniņš.<ref name="bulmanis">[http://www.zagarins.net/JG/jg213/JG213_Bulmanis.htm Lustenavas vasara], Nikolajs Bulmanis, raksts laikrakstā "[[Jaunā Gaita]]" Nr. 213, 1998. gada jūnijs, publicēts portālā zagarins.net</ref> Pēc vīra nāves pārcēlās uz dzīvi [[Zviedrija|Zviedrijā]], piedalījās latviešu sociāldemokrātu Stokholmas grupas darbā, Sociālistu internacionāles atjaunošanas kongresā Frankfurtē (1951) un Sociālistisko sieviešu sapulcē Vīnē (1957). Publicējās mēnešrakstā "Brīvība", bija Latvijas PEN Kluba biedre. Mirusi 1964. gada 21. novembrī Stokholmā. Apglabāta Heselbijas kapos. == Darbi == * Par ko jābalso sievietēm. Rīga, 1925 * Liesmainie gadi: atmiņu vija. LSDSP Ārzemju komitejas izdevums, 1964 - 141 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalniņa, Klāra}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1964. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] ltjzvj3h6vvt6xxjfbta3ovthwjqxja 3675100 3675098 2022-08-24T14:07:53Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Klāra Kalniņa | vārds_orģ = | attēls =Klāra Kalniņa.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāte]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | vietnieks = | prezidents = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dat|1874|2|25}} | dzim_vieta = [[Jēkabnieku pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | mir_dati = {{mdv|1964|11|21|1874|2|25}} | mir_vieta = [[Stokholma]], {{SWE}}) | tautība = [[Latvieši|latviete]] | partija = [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] | dzīvesb = [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] | profesija = zobārste | alma_mater = [[Tartu Universitāte|Tērbatas universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Klāra Anna Luīze Kalniņa''' (dzimusi '''Veilande''') (1874–1964) bija latviešu zobārste un sabiedriskā darbiniece. [[Tautas padome]]s locekle (1918), [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāte. [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Paula Kalniņa]] dzīvesbiedre, [[Bruno Kalniņš|Bruno Kalniņa]] māte.<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Kalni%C5%86a%20Kl%C4%81ra%20Anna%20Lu%C4%ABze letonika.lv]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1874. gada 25. februārī [[Jēkabnieku pagasts|Jēkabnieku pagastā]] „Vanču” mājās zemnieka Veilanda ģimenē. Mācījās privātajā vācu Jelgavas Dorotejas skolā un Jelgavas sieviešu ģimnāzijā (1894-1896). Ģimnāzijas laikā Klāra iestājas skolnieču pulciņā „Austra”, iesaistās [[Jaunā strāva|Jaunās strāvas sociālistiskajā kustībā]] un 1895. gadā pirmo reizi satika savu nākamo vīru [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Paulu Kalniņu]]. Sāka studēt zobārstniecību [[Sanktpēterburga|Pēterpilī]], bet studijas pabeidza Tērbatas Universitātē. 1901. gadā Kalniņu ģimene apmetās uz dzīvi Jelgavā, iestājās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā]] (LSDSP) un piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] notikumos. Reakcijas laikā 1906. gadā kopā ar vīru devās uz [[Cīrihe|Cīrihi]] Šveicē, kur tikās ar [[Jānis Akuraters|Jāni Akurateru]], [[Kārlis Skalbe|Kārli Skalbi]], [[Rainis|Raini]] un [[Aspazija|Aspaziju]]. Tā paša gada decembrī Kalniņi atgriezās dzimtenē, kur turpināja politisko darbību LSDSP Centrālajā komitejā un laikraksta "[[Neatkarīgā Rīta Avīze|Cīņa]]" redakcijā. Pirmā pasaules kara laikā pārcēlās uz [[Pēterpils|Pēterpili]], kur darbojās [[Latviešu Bēgļu Centrālā komiteja|Latviešu Bēgļu Centrālās komitejas]] preses nodaļā. [[Attēls:Klāra, Bruno un Pauls Kalniņi 1929.jpg|thumb|200px|left|Klāra, Bruno un Pauls Kalniņi 1929. gadā.]] Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā kopā ar dēlu Bruno atgriezās Rīgā, tika 28. augustā ievēlēta par [[Rīgas dome]]s deputāti, bet jau 3. septembrī Domes darbību pārtrauca [[Rīgas operācija|Rīgas vācu okupācija]]. 1918. gada 17. jūnijā viņa bija viena no LSDSP darbības atjaunotājām. 1918. gadā bija [[Tautas padome]]s locekle, piedalījās [[Latvijas valsts pasludināšana]]s aktā 18. novembrī. 1920. gadā ievēlēta par Latvijas Satversmes sapulces deputāti. Vēlāk bija LSDSP Rīgas komitejas locekle, vadīja partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] Sieviešu sekciju un bija Sociālistu internacionāles sieviešu komitejas locekle.<ref>[http://zagarins.net/jg/JG246/JG246_Cielena.htm Izabella Cielēna FEMINISTE KLĀRA KALNIŅA] Jaunā Gaita nr. 246, 2006. gada septembris </ref> Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās. {{dat|1945|08|26}} Becavas ciemā pie Lustenavas, Sabiedroto okupētajā [[Austrija|Austrijā]] nomira viņas vīrs Pauls Kalniņš.<ref name="bulmanis">[http://www.zagarins.net/JG/jg213/JG213_Bulmanis.htm Lustenavas vasara], Nikolajs Bulmanis, raksts laikrakstā "[[Jaunā Gaita]]" Nr. 213, 1998. gada jūnijs, publicēts portālā zagarins.net</ref> Pēc vīra nāves pārcēlās uz dzīvi [[Zviedrija|Zviedrijā]], piedalījās latviešu sociāldemokrātu Stokholmas grupas darbā, Sociālistu internacionāles atjaunošanas kongresā Frankfurtē (1951) un Sociālistisko sieviešu sapulcē Vīnē (1957). Publicējās mēnešrakstā "Brīvība", bija Latvijas PEN Kluba biedre. Mirusi 1964. gada 21. novembrī Stokholmā. Apglabāta Heselbijas kapos. == Darbi == * Par ko jābalso sievietēm. Rīga, 1925 * Liesmainie gadi: atmiņu vija. LSDSP Ārzemju komitejas izdevums, 1964 - 141 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalniņa, Klāra}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1964. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] 3vxq3dmxbfv1wi38ickqpsiqudu1zxm 2 328991 3675361 3671356 2022-08-25T01:49:14Z Xqbot 11826 Bot: Fixing broken redirect to moved target page [[Dalībnieks:G(x)-former]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieks:G(x)-former]] jpmpycgrpokzu3n0cf2adl5f199n0x7 0 329038 3675301 3578084 2022-08-24T19:06:23Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Olga Auguste | vārds_orģ = | attēls = Auguste Olga.PNG | att_izm = 160px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Tautas Saeima]]s deputāte | term_sākums = | term_beigas = | vietnieks = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1896|8|2}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Viskaļu pagasts}} (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|1973|6|29|1896|8|2}} | mir_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Olga Auguste''', arī '''Olga Auguste-Gulbis''' (1896—1973) bija latviešu komuniste un [[Tautas Saeima]]s deputāte (1940). == Dzīvesgājums == Dzimusi {{dat|1896|8|2}} (pēc vecā stila — {{dat||7|21}}) [[Viskāļi|Viskaļu]] skolā (tagad [[Krapes pagasts|Krapes pagastā]]), skolotāja Mārtiņa Augusta un Emmas ģimenē.<ref>Kokneses-Krapes ev. lut. draudzes kristīto saraksts. - 1896.g. - Nr.97</ref> Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā kopā ar "Uniona" fabriku evakuēta uz [[Harkova|Harkovu]], kur no 1925. gada darbojās [[VK(b)P]]. Pēc Komunistiskās universitātes beigšanas 1935. gadā iesūtīta Latvijā, darbojās nelegālajā [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskajā partijā]]. 1939. gadā arestēta. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 21. jūnijā atbrīvota un iecelta par Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretāri. [[Tautas Saeima]]s deputāte (1940),<ref>[https://docviewer.yandex.ru/view/0/?page=70&*=iXd3H83btw7qOOZ8ZA0BVHHRMLR7InVybCI6InlhLWRpc2stcHVibGljOi8vNE11eEVVNmUra3RYTEgvT3NPQ2R1T1RYdG9Oem9tbGtzZlZ2akQxMnlGaz0iLCJ0aXRsZSI6Ik1hbmEgYXRiaWxkZShLLlNpbGpha292cykuZmIyIiwibm9pZnJhbWUiOmZhbHNlLCJ1aWQiOiIwIiwidHMiOjE2NDM4MjYxNjMyMjksInl1IjoiMjYyNjkzNjAxMTY0MzgxOTk4MSJ9 Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.] Apgāds Gauja, 1982. — 199 lpp.]</ref> vēlāk [[Latvijas PSR]] Augstākās padomes (AP) locekle. Otrā pasaules kara laikā darbojās LKP CK Operatīvajā grupā, pēc kara beigām O. Auguste līdz [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] sagrāvei 1959. gadā bija LPSR AP priekšsēdētāja vietniece.<ref>{{LPE|1|504}}</ref> Mirusi 1973. gada 29. jūnijā [[Rīga|Rīgā]]. Apglabāta [[Rīgas Meža kapi|Rīgas 1. Meža kapos]]<ref>[https://www.cemety.lv/public/deceaseds/947355?type=deceased Olga Auguste - cemety.lv]</ref>. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tautas Saeima}} {{DEFAULTSORT:Auguste, Olga}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} 5nswwg13bali40lornkecjlnmi9ihzp 3675302 3675301 2022-08-24T19:07:20Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Olga Auguste | vārds_orģ = | attēls = Auguste Olga.PNG | att_izm = 160px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Tautas Saeima]]s deputāte | term_sākums = | term_beigas = | vietnieks = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1896|8|2}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Viskaļu pagasts}} (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|1973|6|29|1896|8|2}} | mir_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Olga Auguste''', arī '''Olga Auguste-Gulbis''' (1896—1973) bija latviešu komuniste un [[Tautas Saeima]]s deputāte (1940). == Dzīvesgājums == Dzimusi {{dat|1896|8|2}} (pēc vecā stila — {{dat||7|21}}) [[Viskāļi|Viskaļu]] skolā (tagad [[Krapes pagasts|Krapes pagastā]]), skolotāja Mārtiņa Augusta un Emmas ģimenē.<ref>Kokneses-Krapes ev. lut. draudzes kristīto saraksts. - 1896.g. - Nr.97</ref> Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā kopā ar "Uniona" fabriku evakuēta uz [[Harkiva|Harkivu]], kur no 1925. gada darbojās [[VK(b)P]]. Pēc Komunistiskās universitātes beigšanas 1935. gadā iesūtīta Latvijā, darbojās nelegālajā [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskajā partijā]]. 1939. gadā arestēta. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 21. jūnijā atbrīvota un iecelta par Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretāri. [[Tautas Saeima]]s deputāte (1940),<ref>[https://docviewer.yandex.ru/view/0/?page=70&*=iXd3H83btw7qOOZ8ZA0BVHHRMLR7InVybCI6InlhLWRpc2stcHVibGljOi8vNE11eEVVNmUra3RYTEgvT3NPQ2R1T1RYdG9Oem9tbGtzZlZ2akQxMnlGaz0iLCJ0aXRsZSI6Ik1hbmEgYXRiaWxkZShLLlNpbGpha292cykuZmIyIiwibm9pZnJhbWUiOmZhbHNlLCJ1aWQiOiIwIiwidHMiOjE2NDM4MjYxNjMyMjksInl1IjoiMjYyNjkzNjAxMTY0MzgxOTk4MSJ9 Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.] Apgāds Gauja, 1982. — 199 lpp.]</ref> vēlāk [[Latvijas PSR]] Augstākās padomes (AP) locekle. Otrā pasaules kara laikā darbojās LKP CK Operatīvajā grupā, pēc kara beigām O. Auguste līdz [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] sagrāvei 1959. gadā bija LPSR AP priekšsēdētāja vietniece.<ref>{{LPE|1|504}}</ref> Mirusi 1973. gada 29. jūnijā [[Rīga|Rīgā]]. Apglabāta [[Rīgas Meža kapi|Rīgas 1. Meža kapos]]<ref>[https://www.cemety.lv/public/deceaseds/947355?type=deceased Olga Auguste - cemety.lv]</ref>. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tautas Saeima}} {{DEFAULTSORT:Auguste, Olga}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} 890lrkttqkn9sonnwbrjlwb3gkhecpc 0 338279 3675473 2822474 2022-08-25T09:14:02Z Kaamis007 67303 agrāk Smiltenes iela wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Vidrižu iela |attēls = Vidrižu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Teika (Rīga)|Teika]] |ielas garums = 277 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Smiltenes iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vidrižu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Teika (Rīga)|Teikā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvi]]. Ielas garums ir 277 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Vidrižu iela krustojas ar: * [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielu]] * [[Piebalgas iela (Rīga)|Piebalgas ielu]] * [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvi]] == Skatīt arī == * [[Teika (Rīga)|Teika]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Teikā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] mz9ecbjho6tinxxnlffv8175pff8z7o 0 341103 3675410 2643647 2022-08-25T07:06:11Z 122telorens 108500 /* Atskaites nepieciešamība */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2017. gada janvāris}} '''Transportlīdzekļa vēstures atskaite''' ir avots, kas sniedz informāciju par [[Transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] pagātni, ietverot informāciju par nozīmīgākajiem notikumiem tā ekspluatācijas laikā, kā arī transportlīdzekļa potenciālajiem pircējiem noderīgu informāciju. Katram transportlīdzeklim tā ekspluatācijas laikā ir notikumi, kurus piesaista tā [[VIN numurs|unikālajam identifikācijas numuram]] - '''VIN'''. Pēc [[Transportlīdzekļa numura zīme|valsts numurzīmes]] vai šī '''VIN''' ('''V'''ehicle '''I'''dentification '''N'''umber) numura jebkurā [[Valsts|valstī]] par transportlīdzekļu reģistrāciju atbildīgā iestāde vai [[organizācija]] (piemēram, [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]) fiksē automašīnas [[Tehniskā apskate|tehniskās apskates]] vēsturi. Transportlīdzekļu reģistri fiksē informāciju tikai par transportlīdzekļu reģistrācijas procesu un tehniskajās apskatēs fiksēto nobraukumu. Katra transportlīdzekļa negadījumu vēsturi fiksē konkrētās valsts [[apdrošināšana]]s asociācijas vai atbildīgās organizācijas. Katrs apdrošinātājs veido un uzkrāj savu [[Datubāze|datubāzi]] un uzglabā tur pieejamo informāciju. == Informācijas apkopošana == Pasaulē ir vairākas lietotu automašīnu datubāzes, kas sniedz auto pārbaudes pakalpojumus. [[Latvija|Latvijā]] un [[Eiropa|Eiropā]] viens no lielākajām šādu auto nozares pakalpojumu sniedzējiem ir AutoDNA<ref>[http://nra.lv/latvija/188449-sogad-latvija-no-skandinavijas-ievestas-automasinas-kuram-dzesti-nobrauktie-kilometri.htm Šogad Latvijā no Skandināvijas ievestas automašīnas, kurām dzēsti nobrauktie kilometri]</ref>, kas piedāvā transportlīdzekļu vēstures atskaites, API un citus auto nozares risinājumus, kas atvieglo darbu ar [[Automašīna|automašīnu]] VIN numuru datu apstrādi un uzglabāšanu. == Auto vēstures atskaitēs ietvertā informācija == * Transportlīdzekļu zādzības pārbaude uzticamos avotos (piem., [[Interpol (grupa)|Interpols]]) * VIN numura patiesuma pārbaude pēc īpaši izveidota [[Algoritms|algoritma]] * Informācija par transportlīdzekli, tā specifikācija, tehniskais raksturojums * Negadījumu vēstures pārbaude * Pēdējie fiksētie nobraukuma dati (piem., no transportlīdzekļu reģistriem) * [[Arhīvs|Arhīva]] dokumentu vēsture * Informācija par ražotāju * Transportlīdzekļa [[Aprīkojums|aprīkojuma]] liste * [[Oglekļa dioksīds|CO2]] emisijas novērtējums * Transportlīdzekļu šasijas [[virsbūve]] * Informācija par [[Dzinējs|dzinēju]] un tā jaudu * Ražotāja atsaukumi no avotiem (piem., VOSA) Šī informācija tiek atkodēta no VIN numura (17 rakstzīmju kombinācija) un pasniegta pārskatāmā [[Pdf|PDF]] formātā. == Kā iegūt transportlīdzekļa vēstures pārskatu? == Transportlīdzekļa vēstures pārskatos ir sīki aprakstītas automašīnas īpašumtiesības, titula statuss, negadījumu vēsture un daudz kas cits. Lai iegūtu informāciju par automašīnu, kuru vēlaties iegādāties, jums parasti ir nepieciešams tās 17 ciparu transportlīdzekļa identifikācijas numurs vai VIN. VIN var atrast uz vadītāja puses paneļa pie vējstikla. Izmantojot šo numuru, ir vairākas vietnes, kuras varat apmeklēt un pārbaudīt jūs interesējošo [https://towingservices.us/north-dakota transportlīdzekli]. == Atskaites nepieciešamība == Transportlīdzekļu vēstures atskaites tiek izmantotas, lai pirms transportlīdzekļa iegādes pārliecinātos par tā vēsturi. Iegūtā informācija palīdz izvairīties no liekiem izdevumiem (piem., auto remontā). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Autotransports]] 2alqpvyiquhmzssvnjhjxoxb5rgumcp 3675490 3675410 2022-08-25T10:17:16Z Egilus 27634 /* Kā iegūt transportlīdzekļa vēstures pārskatu? */ Ārsaites tekstā neliek. Reklāmu arī. wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2017. gada janvāris}} '''Transportlīdzekļa vēstures atskaite''' ir avots, kas sniedz informāciju par [[Transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] pagātni, ietverot informāciju par nozīmīgākajiem notikumiem tā ekspluatācijas laikā, kā arī transportlīdzekļa potenciālajiem pircējiem noderīgu informāciju. Katram transportlīdzeklim tā ekspluatācijas laikā ir notikumi, kurus piesaista tā [[VIN numurs|unikālajam identifikācijas numuram]] - '''VIN'''. Pēc [[Transportlīdzekļa numura zīme|valsts numurzīmes]] vai šī '''VIN''' ('''V'''ehicle '''I'''dentification '''N'''umber) numura jebkurā [[Valsts|valstī]] par transportlīdzekļu reģistrāciju atbildīgā iestāde vai [[organizācija]] (piemēram, [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]) fiksē automašīnas [[Tehniskā apskate|tehniskās apskates]] vēsturi. Transportlīdzekļu reģistri fiksē informāciju tikai par transportlīdzekļu reģistrācijas procesu un tehniskajās apskatēs fiksēto nobraukumu. Katra transportlīdzekļa negadījumu vēsturi fiksē konkrētās valsts [[apdrošināšana]]s asociācijas vai atbildīgās organizācijas. Katrs apdrošinātājs veido un uzkrāj savu [[Datubāze|datubāzi]] un uzglabā tur pieejamo informāciju. == Informācijas apkopošana == Pasaulē ir vairākas lietotu automašīnu datubāzes, kas sniedz auto pārbaudes pakalpojumus. [[Latvija|Latvijā]] un [[Eiropa|Eiropā]] viens no lielākajām šādu auto nozares pakalpojumu sniedzējiem ir AutoDNA<ref>[http://nra.lv/latvija/188449-sogad-latvija-no-skandinavijas-ievestas-automasinas-kuram-dzesti-nobrauktie-kilometri.htm Šogad Latvijā no Skandināvijas ievestas automašīnas, kurām dzēsti nobrauktie kilometri]</ref>, kas piedāvā transportlīdzekļu vēstures atskaites, API un citus auto nozares risinājumus, kas atvieglo darbu ar [[Automašīna|automašīnu]] VIN numuru datu apstrādi un uzglabāšanu. == Auto vēstures atskaitēs ietvertā informācija == * Transportlīdzekļu zādzības pārbaude uzticamos avotos (piem., [[Interpol (grupa)|Interpols]]) * VIN numura patiesuma pārbaude pēc īpaši izveidota [[Algoritms|algoritma]] * Informācija par transportlīdzekli, tā specifikācija, tehniskais raksturojums * Negadījumu vēstures pārbaude * Pēdējie fiksētie nobraukuma dati (piem., no transportlīdzekļu reģistriem) * [[Arhīvs|Arhīva]] dokumentu vēsture * Informācija par ražotāju * Transportlīdzekļa [[Aprīkojums|aprīkojuma]] liste * [[Oglekļa dioksīds|CO2]] emisijas novērtējums * Transportlīdzekļu šasijas [[virsbūve]] * Informācija par [[Dzinējs|dzinēju]] un tā jaudu * Ražotāja atsaukumi no avotiem (piem., VOSA) Šī informācija tiek atkodēta no VIN numura (17 rakstzīmju kombinācija) un pasniegta pārskatāmā [[Pdf|PDF]] formātā. == Kā iegūt transportlīdzekļa vēstures pārskatu? == Transportlīdzekļa vēstures pārskatos ir sīki aprakstītas automašīnas īpašumtiesības, titula statuss, negadījumu vēsture un daudz kas cits. Lai iegūtu informāciju par automašīnu, kuru vēlaties iegādāties, jums parasti ir nepieciešams tās 17 ciparu transportlīdzekļa identifikācijas numurs vai VIN. VIN var atrast uz vadītāja puses paneļa pie vējstikla. Izmantojot šo numuru, ir vairākas vietnes, kuras varat apmeklēt un pārbaudīt jūs interesējošo transportlīdzekli. == Atskaites nepieciešamība == Transportlīdzekļu vēstures atskaites tiek izmantotas, lai pirms transportlīdzekļa iegādes pārliecinātos par tā vēsturi. Iegūtā informācija palīdz izvairīties no liekiem izdevumiem (piem., auto remontā). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Autotransports]] rhi6q3p3d4bdgn613840apfllke430w 0 351820 3675072 3162450 2022-08-24T13:24:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2017. gada jūnijs}} '''Eiropas Farmakopeja''' (''Pharmacopoeia Europaea, Ph. Eur'') ir [[farmakopeja]], kas nodrošina kopīgus kvalitātes standartus farmācijas nozarē to valstu vidū, kuras parakstījušas [[Konvencija|Konvenciju]] par Eiropas Farmakopejas ieviešanu,<ref name="wiki">{{Tīmekļa atsauce|url= https://en.wikipedia.org/wiki/European_Pharmacopoeia|title= European Pharmacopoeia|accessdate= {{dat|2017|5|27}}|publisher= wikipedia.com}} {{en ikona}}</ref><ref name="157th Session">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.edqm.eu/sites/default/files/edqm_press_release_pheur_comm_157th_session_march_2017.pdf|title= Outcome of the 157th Session of the European Pharmacopeia Commission|accessdate= {{dat|2017|5|27}}|publisher= EDQM}} {{en ikona}}</ref> lai kontrolētu zāļu un citu vielu, kuras izmanto zāļu ražošanā, kvalitāti. Eiropas Farmakopeja ir publicētu [[monogrāfija|monogrāfiju]] kopums, kas ietver gan atsevišķus, gan vispārējus zāļu sastāvdaļu, zāļu formu un kvalitātes kontroles analīžu kvalitātes standartus. Šie standarti attiecas gan uz cilvēkiem paredzētām zālēm, gan uz veterinārām zālēm.<ref name="wiki" /><ref name="guideline">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ema.europa.eu/docs/en_GB/document_library/Scientific_guideline/2012/06/WC500128997.pdf|title= Guideline on requirements for the production and control of immunological veterinary medicinal products |accessdate= {{dat|2017|5|27}}|publisher= European Medicines Agency}} {{en ikona}}</ref><ref name="background">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.edqm.eu/en/european-pharmacopoeia-background-50.html|title= Background and Mission|accessdate= {{dat|2017|5|27}}|publisher= EDQM|archive-date= {{dat|2017|05|24||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20170524221756/http://www.edqm.eu/en/european-pharmacopoeia-background-50.html}} {{en ikona}}</ref> == Mērķis == Eiropas Farmakopejā publicētie oficiālie standarti nodrošina tiesisku un zinātnisku kvalitātes kontroles pamatojumu zāļu attīstības, ražošanas un realizēšanas procesos. Kvalitātes standarti attiecināmi un apraksta zāļu, [[sintēze|sintēzes]] [[starpprodukts|starpproduktu]] un [[izejviela|izejvielu]], ko izmanto zāļu ražošanā, kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu un kvalitātes kontroles analīžu testus.<ref name="background"/> Eiropas Farmakopejas mērķis ir veicināt sabiedrības veselību, piemērojot atzītus kvalitātes standartus. Šādu standartu esamība atvieglo brīvu zāļu apriti Eiropā un ārpus tās. Eiropas Farmakopejas monogrāfijas un citi ietvertie teksti ir sagatavoti, lai būtu atbilstoši uzraugošo iestāžu, zāļu un to sastāvdaļu kvalitātes kontroles veicēju, zāļu un atsevišķo komponentu ražotāju vajadzībām.<ref name="background"/> == Juridiskais pamats == Eiropas Farmakopeja ir juridiski saistoši kvalitātes standarti, kas ir atsauces avots zāļu kvalitātes kontrolē un ir viena no normatīvo prasību daļām, kas jāievēro, lai iegūtu cilvēkiem paredzētu vai veterināro [[zāļu reģistrācijas apliecība|zāļu reģistrācijas apliecību]].<ref name="background"/> Šie kvalitātes standarti piemērojami visā zāļu dzīves ciklā visās 38 Eiropas Farmakopejas Komisijas valstīs, kas parakstījušas Konvenciju par Eiropas Farmakopejas izveidi.<ref name="157th Session"/> Vairāki juridiskie teksti nosaka, ka Eiropas Farmakopejas ir obligāta: * Eiropas Padomes izstrādātā Konvencija par Eiropas Farmakopejas izveidi, ko 1964. gadā pieņēma [[Eiropas Padome]] un kas noteica, ka Eiropas Farmakopeja kļūs par oficiālu standartu un būs spēkā visās valstīs, kas parakstīs Konvenciju,<ref name="background"/><ref name="Treaty No.050">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list/-/conventions/treaty/050|title= Treaty No.050|accessdate= {{dat|2017|5|27}}|publisher= Council of Europe}} {{en ikona}}</ref><ref name="history">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.edqm.eu/en/History-1964-1997-1562.html|title= History of the EDQM from 1964 to 1997|accessdate= {{dat|2017|5|27}}|publisher= EDQM}} {{en ikona}}</ref> * 1994. gadā pieņemtais Protokols, ar kuru groza Konvenciju, lai sagatavotos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] pievienošanās prcesam Konvencijai un nosaka kārtību Eiropas Savienības dalībai Eiropas Farmakopejas komisijā,<ref name="background"/><ref name="Treaty No.134">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list/-/conventions/treaty/134|title= Treaty No.134|accessdate= {{dat|2017|5|27}}|publisher= Council of Europe}} {{en ikona}}</ref> * Eiropas Savienības Direktīvas [[2001/82/EK]], [[2001/83/EK]] un [[2003/63/EK]] (ar grozījumiem) cilvēkiem paredzētām un veterinārām zālēm. Šajās Direktīvās noteikts, ka Eiropas Farmakopejas monogrāfiju ievērošana ir obligāta, lai iegūtu cilvēkiem paredzētu vai veterināro zāļu reģistrācijas apliecību.<ref name="background"/> == Eiropas Farmakopejas komisija == Eiropas Farmakopejas komisija ir Eiropas Farmakopejas lēmumus pieņemošā struktūra un ir atbildīga par kvalitātes standartu satura izstrādi un uzturēšanu, kā arī pieņem visus Eiropas Farmakopejā publicējamos tekstus.<ref name="EPC"/> Savukārt Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāts (EDQM) ir Eiropas Padomes direktorāts, kas sniedz zinātnisko un administratīvo atbalstu.<ref name="wiki"/> Eiropas Farmakopejas komisija izvērtē priekšlikumus monogrāfiju un vispārīgo sadaļu iekļaušanai Eiropas Farmakopejā, pārskatīšanai vai noraidīšanai, monogrāfiju sagatavošanai nosaka Ekspertu un Darba grupu kritērijus ekspertu un speciālistu izvēlei un tos ieceļ, regulāri uzrauga vispārējo darba progresu.<ref name="EPC">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.edqm.eu/en/european-pharmacopoeia-commission|title= The European Pharmacopoeia Commission|accessdate= {{dat|2017|5|27}}|publisher= EDQM}} {{en ikona}}</ref> Komisija tiekas [[Starsbūra|Strasbūrā]], [[Francija|Francijā]] EDQM telpās trīs reizes gadā, parasti martā, jūnijā un novembrī, lai pieņemtu ekspertu un darba grupu izstrādātos tekstus un lemtu par darba programmu.<ref name="wiki"/><ref name="EPC"/> Eiropas Farmakopejas komisija sastāv no 40 delegācijām, kas pārstāv 38 Eiropas Farmakopejas Komisijas valstis, kas parakstījušas Konvenciju par Eiropas Farmakopejas izveidi.<ref name="EPC"/> Eiropas Farmakopejas komisijas zinātniskajā darbā var piedalīties arī novērotāji. Komisija ar vienprātīgu balsojumu var atzīt atbilstoši kvalificētus novērotājus: no Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas nav Konvencijas sadarbības partneri, no valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, no starptautiskām starpvaldību organizācijām un no starptautiskām nevalstiskām organizācijām.<ref name="EPC"/> Katrai delegācijai ir viena balss, novērotājiem nav balss tiesību.<ref name="wiki"/> == Publicēšana == Eiropas Farmakopeja ir pieejama grāmatas, tiešsaistes un lejupielādējamā formātā, visi formāti ir pieejami angļu un franču valodās.<ref name="9th"/> Tulkojumus citās valodās nodrošina katra dalībvalsts pēc nepieciešamības.<ref name="wiki"/> Pirmais Eiropas Farmakopejas izdevums tika publicēts 1969. gadā un sastāvēja no 120 tekstiem, 9. izdevums publicēts 2016. gada jūlijā un stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī.<ref name="wiki"/><ref name="9th"/> Jaunu izdevumu publicē ik pēc trim gadiem.<ref name="wiki"/> 9. izdevumā publicētas 2351 monogrāfijas, 361 vispārīgās sadaļas un aptuveni 2670 [[reaģents|reaģentu]] apraksti, pievienoti 121 jauni un pārskatīti 1403 teksti un kopumā vairāk kā 50 % no 9. izdevuma satura ir mainīti teksti salīdzinājumā ar 8. izdevumu.<ref name="9th">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.edqm.eu/en/european-pharmacopoeia-9th-edition|title= European Pharmacopoeia (Ph. Eur.) 9th Edition|accessdate= {{dat|2017|5|27}}|publisher= EDQM|archiveurl= https://web.archive.org/web/20170524221528/http://www.edqm.eu/en/european-pharmacopoeia-9th-edition|archivedate= {{dat|2017|05|24||bez}}}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.EDQM.eu EDQM] {{en ikona}} *[http://www.CoE.int/en/web/portal/home Council of Europe] *[http://www.EMA.Europa.eu/ema/ European Medicines Agency (EMA)] [[Kategorija:Farmācija]] si92m7277szq6jm7swnbtq109zar2a1 0 362614 3675304 3674414 2022-08-24T19:11:05Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ilze Liepa | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Ilze Lieckalniņa | dz. datums = {{ddv|1978|11|19}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = * [[Imants Strads]] (šķīrusies) * [[Mārtiņš Liepa]] (2022 - pašlaik) | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ilze Liepa''' (dzimusi '''Ilze Lieckalniņa''' {{dat|1978|11|19}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un teātra režisore. Aktrises māte ir vitrāžiste un grafiķe [[Inese Lieckalniņa]]. 1996. gadā beigusi [[Rīgas 3. vidusskola|Rīgas 3. vidusskolu]] un [[Latvijas Nacionālais Kinematogrāfijas centrs|Latvijas Nacionālā Kinematogrāfijas centra]] Kinoaktieru studiju. 2000. gadā absolvējusi [[Liepājas Pedagoģijas akadēmija]]s aktieru nodaļu. Ir strādājusi [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], [[Valmieras teātris|Valmieras teātrī]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/lieckalnina-ilze|title=Ilze Lieckalniņa|publisher=Valmieras drāmas teātris|access-date={{dat|2017|10|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171112164247/http://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/lieckalnina-ilze|archivedate={{dat|2017|11|12||bez}}}}</ref> 2022. gadā apprecējusies ar aktieri Mārtiņu Liepu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/517126-apprecejusies-aktieri-martins-liepa-un-ilze-lieckalnina|title=Apprecējušies aktieri Mārtiņš Liepa un Ilze Lieckalniņa|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lieckalniņa, Ilze}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 5qgg0glag4gnbvnmffw981xyel6vbyy 3675309 3675304 2022-08-24T19:17:04Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Ilze Lieckalniņa]] uz [[Ilze Liepa (aktrise)]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ilze Liepa | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Ilze Lieckalniņa | dz. datums = {{ddv|1978|11|19}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = * [[Imants Strads]] (šķīrusies) * [[Mārtiņš Liepa]] (2022 - pašlaik) | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ilze Liepa''' (dzimusi '''Ilze Lieckalniņa''' {{dat|1978|11|19}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un teātra režisore. Aktrises māte ir vitrāžiste un grafiķe [[Inese Lieckalniņa]]. 1996. gadā beigusi [[Rīgas 3. vidusskola|Rīgas 3. vidusskolu]] un [[Latvijas Nacionālais Kinematogrāfijas centrs|Latvijas Nacionālā Kinematogrāfijas centra]] Kinoaktieru studiju. 2000. gadā absolvējusi [[Liepājas Pedagoģijas akadēmija]]s aktieru nodaļu. Ir strādājusi [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], [[Valmieras teātris|Valmieras teātrī]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/lieckalnina-ilze|title=Ilze Lieckalniņa|publisher=Valmieras drāmas teātris|access-date={{dat|2017|10|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171112164247/http://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/lieckalnina-ilze|archivedate={{dat|2017|11|12||bez}}}}</ref> 2022. gadā apprecējusies ar aktieri Mārtiņu Liepu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/517126-apprecejusies-aktieri-martins-liepa-un-ilze-lieckalnina|title=Apprecējušies aktieri Mārtiņš Liepa un Ilze Lieckalniņa|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lieckalniņa, Ilze}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 5qgg0glag4gnbvnmffw981xyel6vbyy 3675312 3675309 2022-08-24T19:22:10Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas aktrisi|Ilze Liepa|Ilze Liepa}} {{Aktiera infokaste | vārds = Ilze Liepa | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Ilze Lieckalniņa | dz. datums = {{ddv|1978|11|19}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = * [[Imants Strads]] (šķīrusies) * [[Mārtiņš Liepa]] (2022 - pašlaik) | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ilze Liepa''' (dzimusi '''Ilze Lieckalniņa''' {{dat|1978|11|19}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un teātra režisore. Aktrises māte ir vitrāžiste un grafiķe [[Inese Lieckalniņa]]. 1996. gadā beigusi [[Rīgas 3. vidusskola|Rīgas 3. vidusskolu]] un [[Latvijas Nacionālais Kinematogrāfijas centrs|Latvijas Nacionālā Kinematogrāfijas centra]] Kinoaktieru studiju. 2000. gadā absolvējusi [[Liepājas Pedagoģijas akadēmija]]s aktieru nodaļu. Ir strādājusi [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], [[Valmieras teātris|Valmieras teātrī]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/lieckalnina-ilze|title=Ilze Lieckalniņa|publisher=Valmieras drāmas teātris|access-date={{dat|2017|10|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171112164247/http://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/lieckalnina-ilze|archivedate={{dat|2017|11|12||bez}}}}</ref> 2022. gadā apprecējusies ar aktieri Mārtiņu Liepu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/517126-apprecejusies-aktieri-martins-liepa-un-ilze-lieckalnina|title=Apprecējušies aktieri Mārtiņš Liepa un Ilze Lieckalniņa|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lieckalniņa, Ilze}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 1uvhu53sowjsihd4mb2nlbuow5qmg9a 0 362681 3675209 3186145 2022-08-24T17:28:30Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dace Everss | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1954|5|19}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Braslava|3s=Braslava (ciems)|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Dace Everss''' (dzimusi {{dat|1954|5|19}} [[Braslava (ciems)|Braslavā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. 1972. gadā beigusi [[Siguldas 1. vidusskola|Siguldas 1.vidusskolu]], bet trīs gadus vēlāk - [[Rīgas kultūras un izglītības tehnikums|Rīgas kultūras un izglītības tehnikuma]] Režijas nodaļu. Dace Everss [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] nokļuva laikā, kad viņa mācījās tehnikumā - tobrīd tur tika meklēti izrāžu vadītāji. Viņa tika pieņemta teātrī kā otrās kategorijas aktrise un no 1975. gada līdz 1982. gadam strādāja par režisora palīdzi. Pirmo lielo lomu teātrī Everss ieguva 1981. gadā. Zināma arī ar savām kino lomām. Par Emīla mātes lomu filmā "[[Emīla nedarbi]]" ieguvusi "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]]" balvu nominācijā "Labākā aktrise otrā plāna lomā". 2021. gadā piedalījās itāļu kabaeļtelevīzijas [[SKY Atlantic]] veidotajā seriālā [[Kamora]] (Gomorra - La serie), epizodiskā lomā. 2006. gadā saņēmusi [[Triju zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeņa]] goda zīmi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/eversa-dace|title=Dace Everss|publisher=Valmieras drāmas teātris}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Everss, Dace}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]] js6f1w51e3e42spzgvqeoo1e2rfsv21 3675210 3675209 2022-08-24T17:29:16Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dace Everss | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1954|5|19}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Braslava|3s=Braslava (ciems)|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Dace Everss''' (dzimusi {{dat|1954|5|19}} [[Braslava (ciems)|Braslavā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. 1972. gadā beigusi [[Siguldas 1. vidusskola|Siguldas 1.vidusskolu]], bet trīs gadus vēlāk - [[Rīgas kultūras un izglītības tehnikums|Rīgas kultūras un izglītības tehnikuma]] Režijas nodaļu. Dace Everss [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] nokļuva laikā, kad viņa mācījās tehnikumā - tobrīd tur tika meklēti izrāžu vadītāji. Viņa tika pieņemta teātrī kā otrās kategorijas aktrise un no 1975. gada līdz 1982. gadam strādāja par režisora palīdzi. Pirmo lielo lomu teātrī Everss ieguva 1981. gadā. Zināma arī ar savām kino lomām. Par Emīla mātes lomu filmā "[[Emīla nedarbi]]" ieguvusi "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]]" balvu nominācijā "Labākā aktrise otrā plāna lomā". 2021. gadā piedalījās itāļu kabaeļtelevīzijas [[SKY Atlantic]] veidotajā seriālā [["Kamora"]] (Gomorra - La serie), epizodiskā lomā. 2006. gadā saņēmusi [[Triju zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeņa]] goda zīmi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/eversa-dace|title=Dace Everss|publisher=Valmieras drāmas teātris}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Everss, Dace}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]] k6btir6obskkxo21umm66j1110axdy2 3675214 3675210 2022-08-24T17:33:40Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dace Everss | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1954|5|19}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Braslava|3s=Braslava (ciems)|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Dace Everss''' (dzimusi {{dat|1954|5|19}} [[Braslava (ciems)|Braslavā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. 1972. gadā beigusi [[Siguldas 1. vidusskola|Siguldas 1.vidusskolu]], bet trīs gadus vēlāk - [[Rīgas kultūras un izglītības tehnikums|Rīgas kultūras un izglītības tehnikuma]] Režijas nodaļu. Dace Everss [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] nokļuva laikā, kad viņa mācījās tehnikumā - tobrīd tur tika meklēti izrāžu vadītāji. Viņa tika pieņemta teātrī kā otrās kategorijas aktrise un no 1975. gada līdz 1982. gadam strādāja par režisora palīdzi. Pirmo lielo lomu teātrī Everss ieguva 1981. gadā. Zināma arī ar savām kino lomām. Par Emīla mātes lomu filmā "[[Emīla nedarbi]]" ieguvusi "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]]" balvu nominācijā "Labākā aktrise otrā plāna lomā". 2021. gadā piedalījās itāļu kabaeļtelevīzijas [[SKY Atlantic]] veidotajā seriālā [["Gomorra"]] (Gomorra - La serie), epizodiskā lomā. 2006. gadā saņēmusi [[Triju zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeņa]] goda zīmi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/aktieri/eversa-dace|title=Dace Everss|publisher=Valmieras drāmas teātris}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Everss, Dace}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]] 4gv300wiw74asfsg5tpy76osphd9s7p 0 362945 3675416 2746948 2022-08-25T07:25:42Z MarchTo49 108501 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Doraemon volume 1 cover.jpg|thumbnail|200px|''Doraemon'' 1. izdevuma vāks]] '''''Doraemon''''' ({{val|ja|ドラえもん}}) ir japāņu mākslinieka [[Fudzio Fudziko]] veidota [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] žanra [[manga]]s sērija par robotkaķi Doraemonu, kurš ir [[ceļošana laikā|ceļojis laikā]] no 22. gadsimta, lai palīdzētu zēnam Nobitam Nobi. Pirmo reizi manga ''Doraemon'' tika publicēta 1969. gadā vairākos žurnālos. To beidza publicēt 1996. gadā. Balstoties uz šo mangu, ir izveidotas arī [[videospēle]]s, pilnmetrāžas filmas un īsfilmas. == Filmas == * [[Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021]] (2022) {{manga-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Manga]] [[Kategorija:Fantāzijas žanra anime un manga]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]] n64r2gwznjk0j3ol0cxaz1cb16bzdg2 0 372855 3675470 3656998 2022-08-25T09:09:14Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{izolēts raksts|date=2018. gada februāris}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = Solists | Vārds = ''Lil Uzi Vert'' | Vārds_orig = Saimere Bisils Vudss | Attēls = Lil Uzi Vert 2021.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Lil Uzi Vert'' 2021. gadā | Dz_vārds = Saimere Bisils Vudss | Pseidonīms = {{hlist|Sealab Vertical|Renji|Baby Pluto|Uzi Vert|Sasuke|Uzi London}} | Dzimis = {{dat|1994|7|31}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Hiphops]] | Nodarbošanās = Reperis, dziedātājs, mūzikas autors | Instrumenti = balss | Gadi = 2010-pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Atlantic Records]]'' | Darbojies_arī = [[Future]]<br />[[Playboi Carti]]<br />[[Migos]] | Mlapa = {{URL|www.liluziofficial.com}} | Dzimums = V }} '''Saimere Bisils Vudss''' (dzimis 1995. gada 31. jūlijā), profesionāli pazīstams kā '''Lil Uzi Vert''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Vudsu raksturo viņa [[Tetovējums|sejas tetovējumi]], sejas [[Pīrsings|pīrsingi]], ekscentriskas frizūras un androgīna mode, tēli, kas balstīti uz melodisku emo pieeju lamatam. Dzimis un audzis [[Filadelfija|Filadelfijā]], Lil Uzi Vert ieguva sākotnējo atpazīstamību pēc komerciālā miksteipa "''[[Luv Is Rage]]"'' (2015) izdošanas, kā rezultātā tika noslēgts ierakstu līgums ar ''[[Atlantic Records]]'', ar kuru viņš parakstīja līgumu ar [[DJ Drama]] ierakstu ''Generation Now''. Lil Uzi Vert piesaistīja galveno uzmanību pēc viņa debijas singla "''Money Longer''" izdošanas 2016. gadā. Dziesma darbosies kā galvenais singls nākamajam miksteipam "[[Lil Uzi Vert vs. The World|''Lil Uzi Vert vs. The World'']]" (2016), kurā bija arī dziesma "''You Was Right''". Pēc divu papildu miksteipu izdošanas 2016. un 2017. gadā, tostarp viena sadarbībā ar [[Gucci Mane]], Lil Uzi Vert tika iekļauts [[Billboard Hot 100]] topā esošā [[Migos]] singlā “''Bad and Boujee''”. Vēlāk viņš nodrošināja savu pirmo desmit labāko singlu ar "''[[XO Tour Llif3]]''", kas ieguva [[MTV]] video mūzikas balvu par vasaras dziesmu. "''[[XO Tour Llif3]]''" bija galvenais singls Lil Uzi Vert debijas studijas albumā "''[[Luv Is Rage 2]]''" (2017), kas debitēja [[Billboard 200]] pirmajā vietā, un [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija]] (RIAA) to sertificēja ar dubulto platīnu. 2018. gada [[Grammy balva|GRAMMY]] balvu pasniegšanas ceremonijā Lil Uzi Vert tika nominēts kā labākais jaunais mākslinieks. Viņa otrais studijas albums "''[[Eternal Atake]]''" (2020) bija viens no visvairāk gaidītajiem albumiem mūsdienu slazdā un repā, kad tas beidzot tika izdots pēc gadiem ilgas kavēšanās. "''[[Eternal Atake]]''", līdzīgi kā "''[[Luv Is Rage 2]]''", debitēja pirmajā vietā [[Billboard 200]]. == Jaunība == Saimere Vudss dzimis 1995. gada 31. jūlijā [[Filadelfija|Ziemeļfiladelfijas]] Fransisvilas apkaimē. Viņš uzauga, klausoties [[Mike Jones]] un [[Ying Yang Twins]]; Džonsa debijas albums bija pirmais albums, ko viņš iegādājās. Vēlāk Vudss sāka klausīties [[Wiz Khalifa]] un [[Meek Mill]], kas ietekmēja viņa turpmāko stilu. Viņš arī sāka klausīties [[Merilinu Mensonu]], [[Paramore]], [[Smash Mouth]], [[The Rocket Summer]], [[Simian]], My Chemical Romance un The All-American Rejects, kad viņam bija 13 gadu, un ir teicis, ka ir "liels Merilina Mensona fans" un zvanīja. Mechanical Animals viņa mīļākais albums. Vudss sāka repot 10. klasē, dēvējot sevi par "parastu bērnu, es īsti negribēju repot", pēc tam, kad bija dzirdējis klasesbiedru Viljama Astona frīstailu pār pārtaisīto [[Kriss Brauns|Krisa Brauna]] instrumentālu. Vudss, Astons un vēl viens draugs izveidoja repa grupu Steaktown, kas izjuka, kad Vudsam bija 17 gadi. Vudss pameta skolu un drīz sāka strādāt Bottom Dollar veikalā, taču pēc četrām dienām viņš pameta darbu, un viņa māte viņu izraidīja no mājām. Situācija noveda pie tā, ka Vudss ieguva savu pirmo sejas tetovējumu, zem matu līnijas uzrakstu "Faith", kas viņu pamudināja nopietni uztvert repa karjeru. 2021. gada jūlijā Vudss [[Twitter]] atklāja, ka viņa dzimšanas apliecība liecina, ka viņš ir dzimis 1995. gadā, jo kļūdaini uzskatīja, ka dzimis gadu agrāk — 1994. gadā. == Diskogrāfija == '''Studijas albumi''' * [[Luv Is Rage 2|''Luv Is Rage 2'']] (2017) * [[Eternal Atake|''Eternal Atake'']] (2020) '''Miksteipi''' * ''The Real Uzi'' (2014) * [[Luv Is Rage|''Luv Is Rage'']] (2015) * ''[[Lil Uzi Vert vs. The World]]'' (2016) * [[The Perfect Luv Tape|''The Perfect LUV Tape'']] (2016) * ''THE P!NK TAPE'' (TBA) {{DEFAULTSORT:Lil Uzi Vert}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] j9l1ovpnu1iz2essj4whq3zsc2kgn8u 0 374564 3675190 3618408 2022-08-24T16:59:10Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada februāris}} Vēsturiskais reģions ir ģeogrāfiska teritorija, kas vēsturiski bijis kulturāli, etniski, lingvistiski vai politiski vienots, neatkarīgi no mūsdienu teritoriālajām robežām. Vēsturisko reģionus mēdz izmantot, lai pētītu un analizētu noteikta laika perioda konkrēta reģiona sociālo un kultūras attīstību, neatsaucoties uz mūsdienu politiskajām, ekonomiskajām vai sociālajām robežām. Pats reģiona jēdziens nav viennozīmīgs un var variēt. Ar reģionu var apzīmēt makroreģionus, piemēram, Eiropu, tradicionālās valstu robežas vai mazākus mikroreģionus. Ģeogrāfiskais tuvums bieži vien ir galvenais priekšnosacījums reģionālās identitātes rašanās procesam. == Eiropas vēsturisko reģionu uzskatījums pēc valsts == === Albānija === * Dienvidalbānija ** Aromāņu reģions * Ziemeļalbānija === Apvienotā Karaliste === * [[Anglija]] ** [[Austrumanglija]] ** [[Eseksa]] ** [[Kambrija]] ** [[Kenta]] ** [[Kornvola]] ** [[Mersija]] ** [[Nortambrija]] ** [[Saseksa]] ** [[Veseksu dinastija|Veseksa]] * [[Olstera]] jeb [[Ziemeļīrija]] (*daļēji mūsdienu Īrijas teritorijā) * [[Skotija]] ** [[Menas Sala]] ** [[Skotijas augstiene]] ** [[Skotijas zemiene]] ** [[Šetlendas salas]] * [[Velsa]] === Austrija === * [[Augšaustrija]] * [[Burgenlande]] * [[Forarlberga]] * [[Karintija]] (*daļēji mūsdienu Slovēnijas teritorijā) * [[Lejasaustrija]] * [[Štīrija]] (*daļēji mūsdienu Slovēnijas teritorijā) * [[Tirole]] (*daļēji mūsdienu Itālijas teritorijā) * [[Zalcburga (zeme)|Zalcburga]] === Baltkrievija === * [[Baltā Rutēnija]] * [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuva]] (*daļēji mūsdienu Lietuvas teritorijā) * [[Melnā Rutēnija]] * [[Podlases vojevodiste|Podlase]] (*daļēji mūsdienu Polijas teritorijā) * [[Poļesje]] (*daļēji mūsdienu Polijas un Ukrainas teritorijā) * [[Poņizovje]] === Beļģija === * [[Flandrija]] * [[Valonija]] === Bosnija un Hercegovina === * [[Bosnija un Hercegovina|Bosnija]] ** Centrālā Bosnija ** Rietumu Bosnija ** Ziemeļu Bosnija * [[Hercegovinas vilājets|Hercegovina]] * [[Serbu Republika|Serbu zeme]] ** Austrumu serbu zeme ** Rietumu serbu zeme === Bulgārija === * Balkānu kalnu reģions * [[Dobruja]] (*daļēji mūsdienu Rumānijas teritorijā) * [[Maķedonijas vēsture|Maķedonija]] (*daļēji mūsdienu Maķedonijas un Grieķijas teritorijā) * Piekrastes reģions * [[Rodopi]] * [[Strandža]] * [[Šopu]] zeme * [[Trāķija]] (*daļēji mūsdienu Grieķijas un Turcijas teritorijā) * Ziemeļu reģions === Čehija === * [[Bohēmija]] * [[Morāvija]] * [[Silēzija]] (*daļēji mūsdienu Polijas un Vācijas teritorijā) === Dānija === * [[Fēru Salas]] * [[Jitlande]] * [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsviga]] (*daļēji mūsdienu Vācijas teritorijā) * [[Zēlande (sala)|Zēlande]] === Francija === * [[Akvitānija]] * [[Artuā]] * [[Bretaņa]] * [[Burgundija]] ** [[Franškontē]] * [[Elzasa]] * [[Ildefransa]] * [[Korsika]] * [[Lotringa]] * [[Oksitāņu valoda|Oksitānija]] ** [[Dofinē]] ** [[Gastoņa]] ** [[Langdoka-Rusijona|Langdoka]] ** [[Limuzēna]] ** [[Lionē]] ** [[Overņa]] ** [[Provansa]] ** [[Savoja]] * [[Pikardija]] * [[Puatū-Šaranta|Puatū]] * [[Normandija]] * [[Šampaņa-Ardēni|Šampana]] * [[Centrs-Valdeluāra|Valdeluāra]] === Grieķija === * Centrālā Grieķija * Egejas jūras salas * [[Epīra]] * [[Krēta]] * [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedonija]] (daļēji mūsdienu Bulgārijā un Maķedonijā) * [[Peloponesa|Peleponesa]] * [[Tesālija]] * [[Trāķija]] (*daļēji mūsdienu Bulgārijas un Turcijas teritorijā) === Horvātija === * [[Centrālā Horvātija]] * [[Dalmācija]] * [[Istrija]] * [[Kvarnera]] * [[Lika]] * [[Slavonija]] === Igaunija === * [[Dienvidigaunija]] ** [[Mulgimā]] ** [[Seti (etnoss)|Setomā]] (*daļēji mūsdienu Krievijā) ** [[Veru apriņķis|Verumā]] * [[Rietumigaunija]] * [[Igaunijas salas|Salas]] * [[Ziemeļigaunija]] === Islande === * Austrumu teritorijas * Dienvidu teritorijas * Rietumu teritorijas * Ziemeļu teritorijas === Itālija === * [[Dienviditālija]] ** [[Abruco]] ** [[Apūlija]] ** [[Bazilikata]] ** [[Kalabrija]] ** [[Kampānija]] ** [[Molize]] * [[Lacio]] * [[Ladīnija]] ** [[Dienvidtirole|Tirole]] (*daļēji mūsdienu Austrijas teritorijā) * [[Ligūrija]] * [[Lombardija]] * [[Marke]] * [[Pjemonta]] * [[Emīlija-Romanja|Romanja]] * [[Sardīnija]] * [[Sicīlija]] * [[Toskāna]] * [[Udīnes province|Udīne]] * [[Umbrija]] * [[Valledaosta]] * [[Veneto]] === Īrija === * [[Kevana]] * [[Lenstera]] * [[Monahana]] * [[Olstera]] jeb [[Ziemeļīrija]] (*daļēji mūsdienu Apvienotās Karalistes teritorijā) === Kosova === * [[Kosova]] * [[Metohija]] [[Attēls:Sami flag large.png|thumb|378x378px|Sāmu karogs]] [[Attēls:Ingria flag large.png|thumb|377x377px|Ingrijas karogs]] === Krievija (Eiropas daļa) === * [[Baškortostāna|Baškorostāna]] * [[Čuvašija]] * [[Donas kazaku zemes]] * [[Ingrija]] * [[Karēlija]] (*daļēji mūsdienu Somijas teritorijā) * [[Kalmikija]] * [[Komi]] * [[Komi - permaku zeme]] * [[Kubaņa]] * [[Galējie ziemeļi]] ** [[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]] (*daļēji arī mūsdienu Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas teritorijā) ** [[Ņencu autonomais apvidus|Ņencu zeme]] * [[Marijela]] * [[Melnzemes reģions]] * [[Mordvija]] * [[Pievolga]] * [[Tatarstāna]] * [[Udmurtija]] * [[Urālu kazaki|Urālu kazaku zemes]] * [[Ziemeļkaukāzs]] ** [[Čečenija]] ** [[Dagestāna]] ** [[Ingušija]] ** [[Kabarda-Balkārija]] ** [[Karačaja-Čerkesija]] ** [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetija]] [[Attēls:Latvian regions and latvians.png|thumb|375x375px|Latvijas vēsturisko reģionu karte]] === Latvija === * [[Kurzeme]] * [[Latgale]] * [[Sēlija]] jeb [[Augšzeme]] * [[Vidzeme]] * [[Zemgale]] [[Attēls:Lithuania regions map.png|thumb|374x374px|Lietuvas vēsturisko reģionu karte]] === Lietuva === * [[Aukštaitija]] * [[Dzūkija]] * [[Mazā Lietuva]] jeb [[Klaipēdas apgabals]] (*daļa no Austrumprūsijas reģiona) * [[Suvalkija]] (*daļēji mūsdienu Polijas teritorijā) * [[Žemaitija]] === Maķedonija === * [[Maķedonijas vēsture|Maķedonija]] (*daļēji mūsdienu Bulgārijas un Grieķijas teritorijā) ** [[Vardara]] === Moldova === * [[Besarābija]] (*daļēji mūsdienu Ukrainas teritorijā) ** [[Gagauzija]] ** [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestra]] === Nīderlande === * [[Brabante]] * [[Frīzija]] (*daļēji mūsdienu Vācijas teritorijā) * [[Holande]] * [[Lejassaksija]] (*daļēji mūsdienu Vācijas teritorijā) * [[Limburga (Nīderlande)|Limburga]] === Norvēģija === * [[Agdere]] * [[Ākešhusa]] * [[Buskeruda]] * [[Finnmarka]] * [[Hēdmarka]] * [[Hordalanne|Hordlanne]] * [[Mēre un Rumsdāle]] * [[Nūrlanne]] * [[Oplanne]] * [[Rūgalanne]] * [[Sogna un Fjūrane]] * [[Telemarka]] * [[Trendēlāga]] * [[Trumse (filke)|Trumse]] * [[Vestfolla]] [[Attēls:Poland historical regions en.png|thumb|369x369px|Polijas vēsturisko reģionu karte]] === Polija === * [[Austrumu Pomerānija]] jeb Pomerēlija, arī Graņskas Pomerānija ** [[Kašūbija]] ** [[Slupskas apriņķis|Slupska]] ** [[Helmno apriņķis|Helmno]] * [[Austrumprūsija]] (*daļēji mūsdienas Krievijas un Lietuvas sastāvā) ** [[Mazūrija]] * [[Krajna]] * [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste|Kujāvija]] * [[Lielpolija]] ** [[Seradza]] * [[Lubušas vojevodiste|Lubuša]] * [[Lužica]] (*daļēji mūsdienu Vācijas teritorijā) ** Augšlužica ** Lejaslužica * [[Mazovija]] * [[Mazpolija]] * [[Orava]] (*daļēji mūsdienu Slovākijas teritorijā) * [[Podlases vojevodiste|Podlase]] (*daļēji mūsdienu Baltkrievijas teritorijā) * [[Poļesje]] (*daļēji mūsdienu Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā) * [[Pomerānija|Rietumu Pomerānija]] (*daļēji mūsdienu Vācijas teritorijā) * [[Sarkanā Rutēnija]] (*daļēji mūsdienu Ukrainas teritorijā) * [[Silēzija]] (*daļēji mūsdienu Čehijas un Vācijas teritorijā) ** Augšsilēzija ** Lejassilēzija * [[Spiša]] (*daļēji mūsdienu Slovākijas teritorijā) * [[Suvalkija]] (*daļēji mūsdienu Lietuvas teritorijā) * [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste|Varmija]] === Portugāle === * [[Alentejo]] * [[Algarve]] * [[Beira]] * [[Douru]] * [[Estremadura]] * [[Miņu]] === Rumānija === * [[Banata]] (*daļēji mūsdienu Ungārijas un Serbijas teritorijā) * [[Bukovina]] (*daļēji mūsdienu Ukrainas teritorijā) * [[Dobruja]] (*daļēji mūsdienu Bulgārijas teritorijā) * [[Krišana]] (*daļēji mūsdienu Ungārijas teritorijā) * [[Maramureša]] (*daļēji mūsdienu Ukrainas teritorijā) * [[Moldāvija]] * [[Oltēnija]] * [[Transilvānija]] ** [[Sekeji|Sekeju]] zeme * [[Valahijas kņaziste|Valahija]] === Serbija === * [[Vojvodina|Vovjodina]] ** [[Bačka]] ** [[Banata]] (*daļēji mūsdienu Rumānijas un Ungārijas teritorijā) ** [[Sirmija]] * [[Serbija]] ** [[Dienvidu Pomoravje]] ** [[Podrinje]] un [[Posavina]] ** [[Rasina]] un [[Toplica]] ** [[Raška]] ** [[Šopluka]] ** [[Šumadija]] ** [[Timoka]] un [[Braničeva]] === Slovākija === * Austrumslovākija ** [[Abova]] ** [[Gemera]] ** [[Spiša]] (*daļēji mūsdienu Polijas teritorijā) ** [[Šariša]] ** [[Uga]] ** [[Zemplina]] * Rietumslovākija ** [[Bratislava]] ** [[Estergoma]] ** [[Honta]] ** [[Liptovski Mikulāšas apriņķis|Liptova]] ** [[Nitras apgabals|Nitra]] ** [[Novograda]] ** [[Orava]] (*daļēji mūsdienu Polijas teritorijā) ** [[Tekova]] ** [[Trenčīnas apgabals|Trenčina]] ** [[Turieca]] ** [[Zvolenas apriņķis|Zvolena]] === Slovēnija === * [[Karintija]] (*daļēji mūsdienu Autrijas teritorijā) * [[Karniola]] ** [[Augškarniola]] ** [[Iekškarniola]] ** [[Lejaskarniola]] * [[Štīrija]] (*daļēji mūsdienu Austrijas teritorijā) * Piekrastes reģions * [[Prekmurje]] === Somija === * [[Esterlande]] jeb "Austrumu zeme" ** [[Olande|Ālandu salas]] ** [[Īstā Somija]] ** [[Karēlija]] (*daļēji mūsdienu Krievijas teritorijā) ** [[Satakunta]] ** [[Savonija]] ** [[Tavastija]] ** [[Ūsimā]] jeb [[Nīlande]] * [[Norlande]] jeb "Ziemeļu zeme" ** [[Lapzeme]] (*daļēji mūsdienu Zviedrijas teritorijā) ** [[Pohjanmā]] jeb [[Austrumbotnija]] (*daļēji Zviedrijas teritorijā) === Spānija === * [[Andalūzija]] * [[Aragona]] * [[Astūrija]] * [[Baleāru Salas]] * [[Basku Zeme]] * [[Estremadura]] * [[Galisija|Galīsija]] * [[Jaunā Kastīlija]] * [[Kanāriju Salas]] * [[Kantabrija]] * [[Katalonija]] * [[Leonas karaliste|Leona]] * [[Mursija]] * [[Navarra]] * [[Valensijas province|Valensija]] * [[Vecā Kastīlija]] === Šveice === * [[Grišuna]] jeb Retoromāņu Šveice * [[Romandija]] jeb Franču Šveice * Itāļu Šveice * Vācu Šveice === Ukraina === * [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatija]] * [[Besarābija]] (*daļēji mūsdienu Moldovas teritorijā) ** [[Budžaka]] * [[Bukovina]] (*daļēji mūsdienu Rumānijas teritorijā) * [[Donbass]] * [[Sarkanā Rutēnija]] (*daļēji mūsdienu Polijas teritorijā) ** [[Galīcija]] *** [[Gucuļi|Gucuļu]] zeme *** [[Piekarpatija]] **** [[Boiki|Boiku]] zeme **** [[Lemki (etniska grupa)|Lemku]] zeme ** [[Volīnija]] * [[Maramureša]] (*daļēji mūsdienu Rumānijas teritorijā) * Piejūras zeme * [[Podolija]] * [[Poļesje]] (*daļēji mūsdienu Polijas un Baltkrievijas teritorijā) * [[Sloboda]] (*daļēji mūsdienu Krievijas teritorijā) * [[Taurija]] ** [[Krima]] * [[Zaporožjes Seča|Zaporožje]] * [[Ziemeļu Dņepras zeme]] ** Labā krasta Dņepras zeme ** Kreisā krasta Dņepras zeme * [[Ziemeļu zeme]] === Ungārija === * [[Augšungārija]] * [[Banata]] (*daļēji mūsdienu Rumānijas un Serbijas teritorijā) * [[Dundanubija]] ** Rietumu Dundanubija ** Dienvidu Dundabubija * [[Krišana]] (*daļēji mūsdienu Rumānijas teritorijā) * [[Lielais Ungārijas līdzenums]] [[Attēls:Ukraine-Historical regions uk.png|thumb|392x392px|Ukrainas vēsturisko reģionu karte]] === Vācija === * [[Bavārija]] * [[Bādene-Virtemberga|Bādene]] * [[Brandenburga]] * [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] * [[Frankija]] * [[Frīzija]] (*daļēji mūsdienu Nīderlandes teritorijā) * [[Hamburga]] * [[Hesene]] * [[Holšteina]] * [[Lejassaksija]] (*daļēji mūsdienu Nīderlandes teritorijā) * [[Lippe]] * [[Lužica]] (*daļēji mūsdienu Polijas teritorijā) ** Augšlužica ** Lejaslužica * [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga]] * [[Pfalca]] * [[Pomerānija]] (*daļēji mūsdienu Polijas teritorijā) * [[Reinzeme]] * [[Saksija]] * [[Saksija-Anhalte]] * [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsviga]] (*daļēji mūsdienu Dānijas teritorijā) * [[Švābija]] * [[Tīringene]] * [[Vestfālene]] * [[Virtemberga]] [[Attēls:Historical provinces of sweden no national borders.png|thumb|400x400px|Somijas un Zviedrijas vēsturiskie reģioni]] === Zviedrija === * [[Svēlande]] ** [[Dalarna]] ** [[Nērke]] ** [[Sēdermanlandes lēne|Sēdermanlande]] ** [[Uplande]] ** [[Vermlandes lēne|Vermlande]] ** [[Vestmanlandes lēne|Vestmanlande]] * [[Jētelande]] ** [[Austrumjētlande]] ** [[Rietumjētlande]] ** [[Dālslande]] ** [[Smolande]] ** [[Ēlande]] ** [[Bohuslēne]] ** [[Blēkinges lēne|Blēkinge]] ** [[Gotlande]] ** [[Hallandes lēne|Hallande]] ** [[Skones lēne|Skone]] * [[Norlande]] jeb "Ziemeļu zeme" ** [[Ongermanlande]] ** [[Jestriklande]] ** [[Elsinglande]] ** [[Herjedālene]] ** [[Jemtlandes lēne|Jemtlande]] ** [[Lapzeme]] (*daļēji mūsdienu Somijas teritorijā) ** [[Medelpada]] ** [[Austrumbotnija]] (*daļēji mūsdienu Somijas teritorijā) ** [[Rietumbotnija]] [[Kategorija:Eiropa]] [[Kategorija:Vēsturiski reģioni]] kh9dr6dxabwvram48golptri90jv8wl 0 380343 3675395 3580262 2022-08-25T06:11:23Z Future-Trunks 104095 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Marks Solers | image = Marc_Soler.jpg | vārds_orig = ''Marc Soler'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image_size = 250px | caption = Marks Solers | fullname = Marks Solers Himeness | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|11|22}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Vilanova i la Heltru}} | height = 186 cm | weight = 68 kg | currentteam = {{ct|MOV}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = kalnu braucējs | amateuryear 1 = 2012–2014 | amateurteam 1 = Lizarte | proyear 1 = 2015–2021 | proteam 1 = {{ct|MOV|2015}} | proyear 2 = 2022– | proteam 2 = {{ct|UAE|2022}} | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]''' :''[[Vuelta a España]]'' ::2 posmi ([[2020. gada Vuelta a España|2020]], [[2022. gada Vuelta a España|2022]]) '''[[Daudzdienu sacensības]]''' :[[Parīze—Nica]] ([[2018. gada Parīze—Nica|2018]]) :''[[Tour de l'Avenir]]'' (2015) | medaltemplates = | show-medals = | updated = }} '''Marks Solers Himeness''' ({{val|es|Marc Soler Gimènez}}; dzimis {{dat|1993|11|22}} [[Vilanova i la Heltru]]) ir [[Spānija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kurš šobrīd pārstāv ''{{ct|MOV}}''.<ref name="ProCyclingStats.com">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.procyclingstats.com/rider/Marc_Soler | title=Marc Soler | accessdate=23 October 2014}}</ref> == Karjera == 2015. gadā uzvarējis ''[[Tour de l'Avenir]]'' kopvērtējumā. 2017. gadā Solers ''[[2017 Volta a Catalunya|Volta a Catalunya]]'' sacensību kopvērtējumā finišēja trešais aiz komandas biedra [[Alehandro Valverde]]s un [[Alverto Kontadors|Alverto Kontadora]], uzvarot jauno braucēju klasifikācijā. Togad vēlāk viņš tika iekļauts [[2017. gada Vuelta a España]] starta sarakstā.<ref name="2017Vuelta">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.procyclingstats.com/race/Vuelta_a_Espana_2017_Startlist | title=2017 > 72nd Vuelta a España > Startlist | accessdate=17 August 2017| work= ProCyclingStats}}</ref> 2018. gada martā viņš uzvarēja [[2018 Paris–Nice|Parīze—Nica]] daudzdienu sacensībās.<ref name="CW">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.cyclingweekly.com/news/racing/marc-soler-grabs-paris-nice-title-four-seconds-simon-yates-final-stage-372464 | title=Marc Soler grabs Paris-Nice title by four seconds from Simon Yates on final stage | accessdate=11 March 2018| work=Cycling Weekly}}</ref><ref name="WP">{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.washingtonpost.com/sports/marc-soler-upsets-simon-yates-to-win-paris-nice-by-4-seconds/2018/03/11/dc4245e8-253f-11e8-a227-fd2b009466bc_story.html?utm_term=.5dfa5c281c5f | title=Marc Soler upsets Simon Yates to win Paris-Nice by 4 seconds | accessdate=11 March 2018 | work=Washington Post | archive-date={{dat|2018|03|12||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20180312083127/https://www.washingtonpost.com/sports/marc-soler-upsets-simon-yates-to-win-paris-nice-by-4-seconds/2018/03/11/dc4245e8-253f-11e8-a227-fd2b009466bc_story.html?utm_term=.5dfa5c281c5f }}</ref> Iesācis pēdējo posmu 37 sekundes aiz sacensību līdera [[Saimons Jeitss|Saimona Jeitsa]] (''{{ct|MTS|2018}}'') kopvērtējuma sestajā vietā, Solers posma vidusdaļā kopā ar tautieti [[Davids de la Kruss|Davidu de la Krusu]] (''{{ct|SKY|2018}}'') veica uzbrukumu, noķerot atrāvienā esošo [[Omars Fraile|Omaru Fraili]] (''{{ct|AST|2018}}'') un trijatā līdz [[Nica]]i noturot nepieciešamo pārsvaru pār sekotājiem. De la Krusam un Frailem sadalot posma uzvarētāja laurus, Solers finišēja trešais, iegūstot četras bonusa sekundes finišā papildu trijām starpfinišā iegūtajām un ar 35 sekunžu atstarpi līdz Jeitsam un citiem kopvērtējuma pretendentiem pietika, lai Solers gūtu uzvaru ar četru sekunžu pārsvaru pār Jeitsu. 2021. gada augustā paziņoja par pievienošanos ''{{ct|UAE|2021}}'' komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2021/08/marc-soler-is-headed-for-uae-team-emirates/|title=Marc Soler is headed for UAE Team Emirates|website=CyclingTips|access-date=2021-08-09|date=2021-08-08|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Solers, Marks}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] tlq32jbehpb4xoz5w3gnragcnq8pfg6 0 395109 3675099 2865087 2022-08-24T14:07:33Z Baisulis 11523 nozīmju atdalīšana.... wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Dern''''' var būt: * [[Brūss Derns]] (''Bruce Dern''; dzimis 1936. gadā), amerikāņu aktieris; * [[Lora Derna]] (''Laura Dern''; dzimusi 1967. gadā), amerikāņu aktrise un kinorežisore. {{nozīmju atdalīšana}} hhuffk6n5vexgc0kmjlwlmco14ho2sz 0 402671 3675349 3383522 2022-08-24T20:58:54Z Makenzis 56205 /* Sasniegumi */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FDE910 | bg_color = #120a8f | nos = ''La Fiorita'' | logo = File:SP La Fiorita 1967.png|200px | pilns = ''Società Polisportiva La Fiorita'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Sanmarīno|Montedžardīno}} | līga = [[Sanmarīno čempionāts futbolā]] | sez = 2019.—2020. | poz = 4. vieta | dib = 1967 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Stadio Igor Crescentini'' | ietilp = 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Sanmarīno}} Alans Gasperoni | tren = {{flaga|Sanmarīno}} Nikola Berardi | kapteinis = | mediji = {{URL|www.lafiorita.sm/}} | sadarbojas = |pattern_b1=_navystripes |body1=FDE910 |pattern_la1=_yellow_border |leftarm1=120a8f |pattern_ra1=_yellow_border |rightarm1=120a8f |pattern_sh1= |shorts1=120a8f |pattern_so1=_blue_navy_yellow_stripes |socks1=120a8f |pattern_b2= |body2=FFA500 |pattern_la2= |leftarm2=FFA500 |pattern_ra2= |rightarm2=FFA500 |pattern_sh2= |shorts2=FFFFFF |pattern_so2= |socks2=FFA500 }} '''''Società Polisportiva La Fiorita''''', plašāk pazīstams vienkārši kā '''''La Fiorita''''', ir [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubs no [[Montedžardīno]]. Klubs ir dibināts [[1967. gads|1967]]. gadā, pašlaik spēlē [[Sanmarīno čempionāts futbolā|Sanmarīno čempionāta]] A grupā. Kluba futbolisti ir piecas reizes kļuvuši par Sanmarīno čempioniem un piecas reizes izcīnījuši Sanmarīno kausu (''Coppa Titano''). Kopš 2012. gada komanda regulāri piedalās [[UEFA]] klubu sacensībās. == Sasniegumi == * '''[[Sanmarīno čempionāts futbolā|Sanmarīno čempionāts]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sanmchamp.html |title=San Marino - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2018|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (6): 1986–87, 1989–90, 2013–14, 2016–17, 2017–18, 2021–22 ** Vicečempioni (6): 1988–89, 1993–94, 1994–95, 1996–97, 2015–16, 2018–19 * '''Sanmarīno kauss''' (''Coppa Titano'')<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sanmcuphist.html |title=San Marino - List of Cup Winners |language=en |accessdate={{dat|2018|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1986, 2012, 2013, 2016, 2018 ** Finālisti (3): 1988, 1989, 2017 * '''''Trofeo Federale'''''<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (3): 1986, 1987, 2007 * '''Sanmarīno superkauss'''<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (1): 2012 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{itāliski}} * [https://www.fsgc.sm/club/fiorita/ Kluba profils FSGC vietnē] {{itāliski}} * [https://int.soccerway.com/teams/san-marino/societa-polisportiva-la-fiorita/1885/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{angliski}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sanmarīno futbola klubi]] 4kosns5v443jmp9dwd0bjbaz16ebkyd 3675350 3675349 2022-08-24T20:59:47Z Makenzis 56205 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FDE910 | bg_color = #120a8f | nos = ''La Fiorita'' | logo = [[File:SP La Fiorita 1967.png|200px]] | pilns = ''Società Polisportiva La Fiorita'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Sanmarīno|Montedžardīno}} | līga = [[Sanmarīno čempionāts futbolā]] | sez = 2021.—2022. | poz = 1. vieta | dib = 1967 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Stadio Igor Crescentini'' | ietilp = 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Sanmarīno}} Alans Gasperoni | tren = {{flaga|Sanmarīno}} Nikola Berardi | kapteinis = | mediji = {{URL|www.lafiorita.sm/}} | sadarbojas = |pattern_b1=_navystripes |body1=FDE910 |pattern_la1=_yellow_border |leftarm1=120a8f |pattern_ra1=_yellow_border |rightarm1=120a8f |pattern_sh1= |shorts1=120a8f |pattern_so1=_blue_navy_yellow_stripes |socks1=120a8f |pattern_b2= |body2=FFA500 |pattern_la2= |leftarm2=FFA500 |pattern_ra2= |rightarm2=FFA500 |pattern_sh2= |shorts2=FFFFFF |pattern_so2= |socks2=FFA500 }} '''''Società Polisportiva La Fiorita''''', plašāk pazīstams vienkārši kā '''''La Fiorita''''', ir [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubs no [[Montedžardīno]]. Klubs ir dibināts [[1967. gads|1967]]. gadā, pašlaik spēlē [[Sanmarīno čempionāts futbolā|Sanmarīno čempionāta]] A grupā. Kluba futbolisti ir piecas reizes kļuvuši par Sanmarīno čempioniem un piecas reizes izcīnījuši Sanmarīno kausu (''Coppa Titano''). Kopš 2012. gada komanda regulāri piedalās [[UEFA]] klubu sacensībās. == Sasniegumi == * '''[[Sanmarīno čempionāts futbolā|Sanmarīno čempionāts]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sanmchamp.html |title=San Marino - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2018|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (6): 1986–87, 1989–90, 2013–14, 2016–17, 2017–18, 2021–22 ** Vicečempioni (6): 1988–89, 1993–94, 1994–95, 1996–97, 2015–16, 2018–19 * '''Sanmarīno kauss''' (''Coppa Titano'')<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sanmcuphist.html |title=San Marino - List of Cup Winners |language=en |accessdate={{dat|2018|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1986, 2012, 2013, 2016, 2018 ** Finālisti (3): 1988, 1989, 2017 * '''''Trofeo Federale'''''<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (3): 1986, 1987, 2007 * '''Sanmarīno superkauss'''<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (1): 2012 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{itāliski}} * [https://www.fsgc.sm/club/fiorita/ Kluba profils FSGC vietnē] {{itāliski}} * [https://int.soccerway.com/teams/san-marino/societa-polisportiva-la-fiorita/1885/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{angliski}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sanmarīno futbola klubi]] 6z8fu92ipq05c4iydgm0toplgfzzl5u 0 408608 3675449 3523911 2022-08-25T08:12:22Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Atlasa kalni| → [[Atlass (kalni)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 260px | attēls = Eurasian_White-fronted_Dipper,_C_cinclus.JPG | att_nosaukums = [[Ūdensstrazds]] (''Cinclus cinclus'') | att_izmērs = 220px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Cinclidae | dzimta_lv = Ūdensstrazdu dzimta | dzimta_r = Ūdensstrazdi | ģints = Cinclus | ģints_lv = Ūdensstrazdi | binomial = Cinclus <small>([[Moritz Balthasar Borkhausen|Borkhausen]], 1797)</small> | kategorijas = nē | izplatība = }} '''Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints''' (''Cinclus'') ir vienīgā '''ūdensstrazdu dzimtas''' (''Cinclidae'') ģints, kas apvieno 5 [[dziedātājputni|dziedātājputnu]] sugas. Sastopami [[Vecā pasaule|Vecajā]] un [[Jaunā pasaule|Jaunajā pasaulē]].<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/dippers/ World Bird List: Dippers, leafbirds, flowerpeckers, sunbirds, 2018]</ref><ref name=ois>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oiseaux-birds.com/page-family-cinclidae.html |title=Oiseaux-birds: Dippers of genus Cinclus |access-date={{dat|2018|10|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191030134004/http://www.oiseaux-birds.com/page-family-cinclidae.html }}</ref> Tie ir vienīgie [[zvirbuļveidīgie]] putni, kas spēj nirt un peldēt zem [[ūdens]]. == Izplatība == [[Attēls:Cinclus_mexicanus_FWS.jpg|thumb|left|220px|[[Amerikas ūdensstrazds]] (''Cinclus mexicanus'')]] [[Attēls:Cinclus_pallasii_(side).JPG|thumb|left|220px|[[Āzijas ūdensstrazds]] (''Cinclus pallasii'')]] Ūdensstrazdi sastopami [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Amerika|Amerikā]], piemērotu [[saldūdens]] ūdenstilpju krastos. [[Āfrika|Āfrikā]] mājo tikai [[Atlass (kalni)|Atlasa kalnos]] [[Maroka|Marokā]]. Ligzdošanai izvēlas ātri plūstošu, aukstu, dzidru kalnu [[upe|upju]] un upīšu krastus, līdz 5000 m [[virs jūras līmeņa]]. Ārpus vairošanās sezonas apmetas arī [[ezers|ezeru]] un [[jūra]]s krastos.<ref name=ois/><ref name=tyl>Tyler, Stephanie J.; & Ormerod, Stephen J. (1994). The Dippers. Poyser: London. {{ISBN|0-85661-093-3}}</ref> == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena ūdensstrazdu ģints suga — [[ūdensstrazds]] (''Cinclus cinclus''). Pārsvarā pie mums atlido ziemotāji no [[Skandināvija]]s;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.putni.lv/index_udensstrazds.htm |title=Putni LV: Ūdensstrazda ziemošana |access-date={{dat|2018|10|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170123235632/http://www.putni.lv/index_udensstrazds.htm |archivedate={{dat|2017|01|23||bez}} }}</ref> reti, tomēr regulāri šie putni mēdz pavasarī palikt Latvijā un ligzdot. == Kopīgās īpašības == Ūdensstrazdi ir mazi, kompakti, vienlaicīgi masīvi (muskuļoti) veidoti putni ar īsu [[aste|asti]], īsiem [[spārns|spārniem]] un spēcīgām [[kāja|kājām]]. To apspalvojums kopumā ir vienkrāsaini tumši [[brūnā krāsa|brūns]] (reizēm gandrīz [[melnā krāsa|melns]]) vai brūns ar baltu. Izņēmums ir [[Argentīnas ūdensstrazds]] (''Cinclus schulzii''), kura apspalvojums ir brūns ar rudu. Ķermeņa garums ūdensstrazdiem ir 14—22 [[centimetrs|cm]], svars 40—90 [[grams|g]]. Tēviņi ir nedaudz lielāki un tumšāki nekā mātītes. Jaunie putni savukārt ir bālāki, pelēcīgāki. Tā kā spārni ir īsi, tad lidojot šķiet, ka ūdensstrazdi gaisā virpuļo.<ref name=ois/><ref name=tyl/><ref>Whistler, Hugh. (2007). Popular Handbook of Indian Birds. British Museum Natural History: London. 4th edition. {{ISBN|1-4067-4576-6}}</ref><ref>Robbins, C.S.; Bruun, B.; & Zim, H.S. (1966). Birds of North America. Western Publishing Company: New York.</ref> Ienirstot zem ūdens, putnu sedz plāna, sudrabaina [[gaiss|gaisa]] kārtiņa, kas veidojas no sīkiem gaisa burbulīšiem, kas ieslēgti [[spalva|spalvu]] virsmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.no/books?id=qf1zMnX60d4C&pg=PA23&lpg=PA23&dq=dippers+silvery+appearance+underwater&source=bl&ots=C8bzKgzVNY&sig=MLhYiPStbXEC8tjvarmm26fUSGA&hl=en&sa=X&ved=0CB0Q6AEwAGoVChMI2Y7YvZvxyAIVIo9yCh0-0Qug#v=onepage&q=dippers%20silvery%20appearance%20underwater&f=false |title=The Dippers |access-date={{dat|2018|10|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170525110256/https://books.google.no/books?id=qf1zMnX60d4C&pg=PA23&lpg=PA23&dq=dippers+silvery+appearance+underwater&source=bl&ots=C8bzKgzVNY&sig=MLhYiPStbXEC8tjvarmm26fUSGA&hl=en&sa=X&ved=0CB0Q6AEwAGoVChMI2Y7YvZvxyAIVIo9yCh0-0Qug#v=onepage&q=dippers%20silvery%20appearance%20underwater&f=false |archivedate={{dat|2017|05|25||bez}} }}</ref> === Piemērošanās dzīvei ūdenī === Atšķirībā no daudziem citiem [[ūdensputni]]em ūdensstrazdi kopumā atgādina [[sauszeme]]s putnus. Piemēram, tiem pirkstus nesavieno peldplēve. Tomēr ūdensstrazdiem ir vairākas morfoloģiskas un psiholoģiskas iezīmes, kas atspoguļo to dzīves veidu ūdens vidē. Spārni ir relatīvi īsi, bet ļoti muskuļoti. Zem ūdens putni tos izmanto kā airus. To [[kauli]] ir blīvi, nevis ar tukšu vidu. Tādējādi putni spēj uzturēties zem ūdens.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tonykeenebirds.co.uk/bbirds/whitethroateddipper.html |title=White-throated Dipper |access-date={{dat|2018|10|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170525110525/http://www.tonykeenebirds.co.uk/bbirds/whitethroateddipper.html |archivedate={{dat|2017|05|25||bez}} }}</ref> To apspalvojums ir ļoti blīvs ar biezu dūnu slāni. [[uzastes dziedzeris|Uzastes dziedzeri]] labi attīstīti un lieli. Ar to izdalīto eļļaino sekrētu ūdensstrazdi tīra un ietauko savas spalvas, tās padarot ūdensdrošas. Kājas savukārt ir reatīvi garas ar asiem, līkiem [[nagi]]em. Tādējādi ūdensstrazdi spēj cieši pieķerties pie akmeņiem straujā upes ūdenī. [[acs|Acīm]] ir labi attīstīti fokusēšanas [[muskuļi]], kas izmaina acs [[lēca]]s liekumu, lai putns varētu redzēt arī zem ūdens.<ref name=ois/><ref>Goodge, W.R. (1960). "Adaptations for amphibious vision in the Dipper (Cinclus mexicanus)". J. Morphol. 107: 79–91. doi:10.1002/jmor.1051070106. PMID 13707012</ref> Ienirstot nāsis noslēdzas ar īpašām ādas krokām, neļaujot ūdenim ieplūst [[plaušas|plaušās]]. Ūdensstrazdiem ir plakstiņi ar baltu apspalvojumu, un, mirkšķinot acis, tie zibina kā ar baltu gaismu.<ref name=ois/> [[Asinis]] ūdensstrazdam bagātinātas ar [[hemoglobīns|hemoglobīnu]], tādējādi tās satur daudz vairāk [[skābeklis|skābekļa]] kā citiem putniem. Līdz ar to ūdensstrazds var atrasties zem ūdens 30 vai vairāk [[sekunde]]s.<ref name=tyl/> Vielmaiņa savukārt ir apmēram par ⅓ lēnāka kā citiem dziedātājputniem ar līdzīgu ķermeņa masu.<ref>Murrish, David E.; ‘Responses to Temperature in the Dipper, Cinclus mexicanus’; Comparative Biochemical Physiology; 1970, vol. 34, pp. 859 to 869</ref> Piemēram, nelielas [[Sibīrija|Sibīrijā]] ziemojošas [[ūdensstrazds|ūdensstrazda]] populācijas īpatņi spēj ienirt un baroties zem ūdens, kad virszemē gaisa [[temperatūra]] noslīdējusi pat līdz -55 °C.<ref>Dinets, V. (2001) Brown Dipper Cinclus pallasi wintering in Suntar-Hayata Mountains of Yakutia. Ornitologia 29: 326 (in Russian with English summary).</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Cinclus_lecocephalus_(Mirlo_acuático)_(14643388391).jpg|thumb|240px|[[Baltgalvas ūdensstrazds]] (''Cinclus leucocephalus'')]] Ūdensstrazdi mājo strauju kalnu upju un avotu krastos, meklējot un medījot nelielus sauszemes un ūdens [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulniekus]], galvenokārt [[kukaiņi|kukaiņus]] un to [[kāpuri|kāpurus]], arī [[moluski|moluskus]] un [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]], kā arī mazas [[zivis|zivtiņas]] un [[ikri|ikrus]]. Tie stāv uz kāda akmens un vēro ūdeni vai bradā pa krastu, kā arī, cieši pieķeroties pie upes gultnes akmeņiem, pasoļo zem ūdens, meklējot barību zem mazākiem akmeņtiņiem vai sakritušiem koku un lapu gabaliņiem. Ūdensstrazdi spēj zem ūdens (līdz 1 m) arī peldēt, izmantojot spārnus kā airus. Abas [[Dienvidamerika]]s sugas nepeld un nenirst. Šo abu sugu ūdensstrazdi tikai pabāž zem ūdens galvu un ar knābi pārmeklē upītes gultni.<ref name=ois/><ref name=tyl/> Ūdensstrazdi ir teritoriāli gan ligzdošanas sezonā, gan ārpus tās. Reizēm bagātīgās barošanās vietās veidojas nelielas grupas. Aukstā ziemā mēdz pulcēties, lai kopīgi nakšņotu, cieši piespiežoties vienam pie otra. Ligzdo upju krastos, izmantojot klinšu spraugas, akmeņu krāvumus vai cilvēku veidotas akmens konstrukcijas. Bumbveida ligzda būvēta no [[sūnas|sūnām]] un [[zālaugi|zāles]]. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki.<ref name=ois/> == Sistemātika == [[Attēls:Cinclus_schulzii_Tucuman_1.jpg|thumb|240px|[[Argentīnas ūdensstrazds]] (''Cinclus schulzii'')]] '''Ūdensstrazdu dzimta''' (''Cinclidae'') *'''Ūdensstrazdu ģints''' (''Cinclus'') **[[Amerikas ūdensstrazds]] (''Cinclus mexicanus'') **[[Argentīnas ūdensstrazds]] (''Cinclus schulzii'') **[[Āzijas ūdensstrazds]] (''Cinclus pallasii'') **[[Baltgalvas ūdensstrazds]] (''Cinclus leucocephalus'') **[[Ūdensstrazds]] (''Cinclus cinclus'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20170529163154/http://putnidaba.lv/wp-content/uploads/2015/02/Putni_daba_4_pielikums.pdf Putni dabā] *[https://www.britannica.com/animal/Cinclus Britannica: Cinclus] *[https://www.xeno-canto.org/explore/taxonomy?g=Cinclus Xeno-Canto: Cinclus] [[Kategorija:Ūdensstrazdu dzimta| ]] 4ux9d7pfml6mq65msrpawk3qvuk11sz 10 413574 3675220 3674530 2022-08-24T18:01:05Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-08-24 18:01:05{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 37 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 23 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || Nav pamatota nozīmība || |- | {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 21 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}</nowiki> || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022) |- | {{page-multi|page=Artis Ozoliņš|t|h|d}} || 2022-08-22 08:38:23 || 2 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|maznozīmīgs]] || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> nrbrafk4zska0t5hn5jrcgwmgyjtcxn 0 416567 3675092 3632981 2022-08-24T14:03:45Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2019|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par 2019. gadā iznākušajām Latvijas un ārzemju filmām, ienesīgākajām filmām, apbalvošanas ceremonijām un notikušajiem kinofestivāliem. Par godu "[[Latvija 100]]", 2017. un 2018. gadā tika plānots filmu projekts "Latvijas filmas Latvijas simtgadei". Tajā tika plānotas 16 pilnmetrāžas filmu pirmizrādes — sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās filmas un divas animācijas filmas. Divas no šīm filmām tika izdotas jau 2017. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Latvijas filmas Latvijas simtgadei | publisher = Nacionālais kino centrs | url = http://nkc.gov.lv/category/latvijas-filmas-latvijas-simtgadei | accessdate = 2017-05-05 | archive-date = 2017-08-02 | archive-url = https://web.archive.org/web/20170802154931/http://nkc.gov.lv/category/latvijas-filmas-latvijas-simtgadei/ }}</ref> == Latvijas kino == === Janvāris — marts === <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! "[[Latvija 100|LV100]]" ! Atsauce |- ! style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" |J<br />A<br />N<br />V. | style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 19 | "[[Vecā dārza noslēpums]]" || [[F.O.R.M.A.]] || [[Olafs Okonovs]], [[Gunita Groša]] (režisori); [[Mihkels Ulmans]] (scenārists); [[Roze Baumane]], [[Niks Rapšs]], [[Emīls Pohorželskis]], [[Emīlija Jakubāne]], [[Agris Māsēns]], [[Lauris Subatnieks]], [[Imants Strads]], [[Armands Berģis]], [[Inga Alsiņa-Lasmane]], [[Gatis Gāga]] || drāma, ģimenes filma || || {{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Vīnbergs |first1=Vents |title=Pirmizrādi piedzīvos Latvijā tapusī ģimenes filma «Vecā dārza noslēpums» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/pirmizradi-piedzivos-latvija-tapusi-gimenes-filma-veca-darza-noslepums.a306409/ |accessdate={{dat|2019|1|18||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|17||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="4" style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" |F<br />E<br />B<br />R<br />U<br />Ā<br />R<br />I<br />S | style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 1 | "[[Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi]]" || ''[[Atom Art]]'',<br />''[[Letko]]'' ({{POL}}) || [[Edmunds Jansons]] (režisors); [[Līga Gaisa]] (scenārists); [[Andris Keišs]], [[Gatis Gāga]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Nora Džumā]], [[Eduards Olekts]], [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]], [[Eduards Zilberts]], [[Māra Liniņa]] || animācija || <center>{{jā}}</center> || |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 4 | "[[Zorjana Horobraja]]" || || [[Elita Kļaviņa]] (režisore); Zorjana Horobraja, Edgars Dapševics, Nadežda Horobraja || dokumentālā filma || || {{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Strenga |first1=Ilze |title=Pirmizrādi piedzīvos Elitas Kļaviņas debija dokumentālajā kino – filma «Zorjana Horobraja» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/pirmizradi-piedzivos-elitas-klavinas-debija-dokumentalaja-kino--filma-zorjana-horobraja.a307525/ |accessdate={{dat|2019|1|29||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|28||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 14 | "[[Klases salidojums]]" || [[Platforma Filma]] || [[Andrejs Ēķis]] (režisors); [[Ainārs Ančevskis]], [[Imants Strads]], [[Juris Kaukulis]], [[Elīna Vāne]], [[Ieva Puķe]], [[Mārtiņš Egliens]], [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]|| komēdija || || {{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Ekskluzīvi: Pirmais ieskats Ēķa atklātajā komēdijā "Klases salidojums" |url=https://www.delfi.lv/izklaide/kino/ekskluzivi-pirmais-ieskats-eka-atklataja-komedija-klases-salidojums.d?id=50658569 |accessdate={{dat|2019|1|12||bez}} |agency=[[delfi (portāls)|delfi.lv]] |date={{dat|2018|12|11||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 21 | "[[Lote un pazudušie pūķi]]"<br />(''Lotte ja kadunud lohed'') || ''[[Eesti Joonusfilm]]'' ({{EST}}) , ''[[Rija Films]]'' || [[Janno Poldmā]], [[Heiki Ernits]] (režisori); [[Lueta Meldere]], [[Amēlija Barone]], [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]], [[Gundars Āboliņš]], [[Anita Sproģe]], [[Jānis Jarāns]] || animācija || || {{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Animācijas filma «Lote un pazudušie pūķi» iekļauta Berlīnes kinofestivāla programmā |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/animacijas-filma-lote-un-pazudusie-puki-ieklauta-berlines-kinofestivala-programma.a303580/ |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2018|12|19||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#98fb98; textcolor:#000;" |M<br />A<br />R<br />T<br />S | style="text-align:center; background:#e0f9e0;" |1 | "[[Blakus]]" || ''[[MF Production]]'' || [[Alise Zariņa]] (režisors); Alise Zariņa, [[Marta Elīna Martinsone]] (scenāristi); [[Anta Aizupe]], [[Āris Matesovičs]] || komēdija, drāma || || {{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Martā kinoteātros sāks demonstrēt režisores Alises Zariņas debijas pilnmetrāžas filmu «Blakus» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/marta-kinoteatros-saks-demonstret-rezisores-alises-zarinas-debijas-pilnmetrazas-filmu-blakus.a305024/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#e0f9e0;"|5 | "[[No Ghetto uz Olimpiādi]]" || ''[[Ghetto TV]]'' || [[Edgars Gertners]] (režisors); [[Agnis Čavars]], [[Nauris Miezis]], [[Kārlis Pauls Lasmanis]], [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]] || dokumentālā filma || ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Noskaties: filmas "No Ghetto uz Olimpiādi" treileris |url=https://www.tvnet.lv/6515950/noskaties-filmas-no-ghetto-uz-olimpiadi-treileris |accessdate={{dat|2019|2|15||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2019|2|5||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#e0f9e0;"|15 | "[[1906 (filma)|1906]]" || [[Tanka (studija)|Tanka]] || [[Gatis Šmits]] (režisors); Gatis Šmits, [[Inga Rozentāle]] (scenāristi); [[Mārtiņš Kalita]], [[Inese Pudža]], [[Toms Auniņš]] || drāma || <center>{{jā}}</center> || {{center|<ref name="escape-room">{{tīmekļa atsauce|title=Escape Room|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=escaperoom.htm|website=BoxOfficeMojo|accessdate=October 21, 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.forumcinemas.lv/news/MovieNews/2019-01-11/3722/Latvijas-Simtgades-filmu-programma-noslegsies-ar-kriminaldramu-1906/ |title=Arhivēta kopija |access-date=2019-01-16 |archive-date=2019-01-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190120110623/http://forumcinemas.lv/news/MovieNews/2019-01-11/3722/Latvijas-Simtgades-filmu-programma-noslegsies-ar-kriminaldramu-1906/ }}</ref>}} |} === Aprīlis — jūnijs === <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="4" style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" |A<br />P<br />R<br />Ī<br />L<br />I<br />S | style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 11 | "[[Kaza kāpa debesīs]]" || || [[Laima Žurgina]] (režisore) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3476 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190406224014/http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3476 }}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 18 | "[[Latvijas volejbola leģendas]]" || || [[Ilze Kunga-Melgaile]] (režisore) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3478 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190406224012/http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3478 }}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 23 | "[[Humorists]]"<br />(''Юморист'') || ''[[Metrafilms]]'' ({{RUS}}), ''[[Sirena Film]]'' ({{CZE}}) ''[[Tasse Film]]'' || [[Mikhael Idov]] (režisors, scenārists); [[Aleksejs Agranovičs]], [[Juris Kolokovnikovs]], [[Alisa Hazanova]], [[Pāvels Iļjins]], [[Arems Volobuevs]], [[Polina Auga]], [[Semens Šteinbergs]], [[Vilma Kutavičute]] || drāma, biogrāfija || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3491 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190406224010/http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3491 }}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 29 | "[[Klusa upe]]"{{ref|LV pirmizrāde|LV}}<br />(''Ακίνητο Ποτάμι'') || ({{GRE}}) || [[Angelos Frantzis]] (režisors); [[Angelos Frantzis]], [[Spyros Kribalis]] (scenāristi); [[Katia Goulioni]], [[Andreas Konstantinou]], [[Indra Burkovska]], [[Juris Bartkevičs]], [[Guna Zariņa]], [[Katrīne Pasternaka]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Leonīds Lencs]], [[Ivars Puga]] || drāma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3492 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190406222312/http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3492 }}</ref>}} |- ! rowspan="8" style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" |M<br />A<br />I<br />J<br />S | rowspan="2" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 4 | "[[Zoodārzs Delta]]"<br />(''Spec. Žvėrynas'') || ''[[360 laipsnių filmai]]'' ({{LTU}}), "[[Tanka]]" || [[Andrius Lekavičius]] (režisors, scenārists) || animācijas filma, dokumentālā filma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/4053/|title=Zoodārzs Delta (Spec. Žvėrynas) (2019)|website=Filmas.lv}}</ref>}} |- | "[[2018 (filma)|2018]]" || ''[[VFS Films]]'' || [[Dainis Kļava]], [[Linda Olte]], [[Renārs Vimba]], [[Andrejs Verhoustinskis]], [[Pjotrs Karpuhins]], [[Krista Burāne]], [[Adriāna Roze]], [[Matīss Spaile]], [[Pauls Ķesteris]], [[Kaspars Goba]], [[Ivo Briedis]], [[Ivars Zviedris]], [[Sandijs Semjonovs]], [[Inese Kļava]], [[Uģis Olte]] (režisori); [[Matīss Gricmanis]] (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/4051/|title=2018 (2019)|website=Filmas.lv}}</ref>}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 5 | "[[Svētdienas sieva]]" || ''[[Propaganda production]]'' || [[Konstantīns Odarsts]] (režisors); [[Kristīne Belicka]], [[Armands Berģis]], [[Baiba Indriksone]], [[Anete Saulīte]] || drāma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/302675/title/svētdienas_sieva/|title=Forum Cinemas - Svētdienas sieva}}</ref>}} |- | "[[Ilmārs Blumbergs (filma)|Ilmārs Blumbergs]]" || || [[Dzintra Geka-Vaska]] (režisore) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3496/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|04|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190415065257/http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3496/ }}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 6 | "[[Brisele (filma)|Brisele]]" || || [[Inese Kļava]] (režisore) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3525 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190501121040/http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3525 }}</ref>}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 10 | "[[Meklējot Mr. Kauliņu]]" || ''[[SKUBA films]]'', ''[[Zorge Cinema]]'' || [[Kaspars Roga]] (režisors); [[Guntars Kļaviņš]] || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/302670/title/meklējot_mr_kauliņu/|title=Forum Cinemas - Meklējot Mr. Kauliņu}}</ref>}} |- | "[[Sestā diena]]" || || [[Brigita Eglīte]] (režisore) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3522 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190501121042/http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/3522 }}</ref>}} |- | rowspan="1" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 17 | "[[Oļegs (filma)|Oļegs]]" || ''[[In Script]]'' ({{LTU}}), ''[[Tasse Film]]'', ''[[Iota Productions]]'' ({{BEL}}) || [[Juris Kursietis]] (režisors, scenārists); [[Valentīns Novopoļskis]], [[Dāvids Ogrodņiks]], [[Anna Pročņaka]], [[Ādams Šiškovskis]], [[Guna Zariņa]], [[Edgars Samītis]] || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nkc.gov.lv/iepazisti-filmas/toposas-filmas/olegs/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|01|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190124203606/http://nkc.gov.lv/iepazisti-filmas/toposas-filmas/olegs/ |archivedate={{dat|2019|01|24||bez}} }}</ref>}} |} === Jūlijs — septembris === <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" |A<br />U<br />G. | style="text-align:center; background:#d8d8d8" |16 | "[[TUR (filma)|TUR]]" || [[Latvijas Mobilais Telefons]], [[Labs Kino]] || [[Uldis Cipsts]] (režisors); [[Artūrs Dīcis]], [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Aleksejs Karaulovs]] (scenristi); [[Ilva Centere]], [[Regnārs Vaivars]], [[Artūrs Skrastiņš]], [[Ināra Slucka]], [[Kārlis Kušķis]] || zinātniskā fantastika || |- ! style="text-align:center; background:#98fb98; textcolor:#000;" rowspan=2|S<br />E<br />P<br />T<br />E<br />M<br />B<br />R<br />I<br />S | style="text-align:center; background:#e0f9e0" |5 | "[[Spiegs, kurš mans tēvs]]" || ''[[Mistrus Media]]'', ''[[Kick Films]]'' ({{DEU}}), ''[[8 Head Productions]]'' ({{CZE}}), "[[Pimik]]" ({{EST}}) || [[Alise ZaJāks Kilmi]], [[Gints Grūberiņa]] (režisori, scenristi) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.filmas.lv/movie/4055/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190802043230/https://www.filmas.lv/movie/4055/ |archivedate={{dat|2019|08|02||bez}} }}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#e0f9e0" |20 | "[[Jelgava 94 (filma)|Jelgava 94]]" || [[Jura Podnieka studija]] || [[Jānis Ābele]] (režisors); [[Matīss Gricmanis]] (scenrists); [[Bruno Bitenieks]], [[Alekss Tauriņš]], [[Endijs Žuks]], [[Elizabete Zviedre]], [[Alise Danovska]], [[Sandris Broks]], [[Ieva Puķe]], [[Kaspars Gods]], [[Māra Ķimele]], [[Andris Keišs]], [[Kaspars Aniņš]], [[Jānis Jarāns]], [[Ilze Pukinska]], [[Elīna Vaska]], [[Gļebs Beļikovs]], [[Igors Nazarenko]], [[Katrīna Puķe]], [[Jānis Gorškovs]], [[Mārcis Broks]] || spēlfilma || |} === Oktobris — decembris === <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" rowspan=4 |O<br />K<br />T<br />O<br />B<br />R<br />I<br />S | style="text-align:center; background:#ffdacc" | 9 | "[[Nekas mūs neapturēs]]" || ''[[Riverbed]]'' || [[Andris Gauja]] (režisors); [[Andris Keišs]], [[Kristīne Nevarauska]], [[Elza Gauja]], [[Dārta Stepanova]] || drāma || |- | style="text-align:center; background:#ffdacc" | 11 | "[[Izmisums]]" || [[Spektrs (studija)|Spektrs]] / ''[[Woodpecker Pictures]]'' / ''[[Red Dot Media]]'' || [[Kārlis Lesiņš]] (režisors/scenārists); [[Kaspars Zāle]], [[Alise Danovska]], [[Vita Vārpiņa]], [[Kaspars Gods]] || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Izmisums |url=https://rigaiff.lv/2019/lv/films-2019/izmisums/ |website=RIGA IFF 2019}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#ffdacc" | 17 | "[[Projām]]"<br />''Away'' || || [[Gints Zilbalodis]] (režisors) || animācijas filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Projām |url=https://rigaiff.lv/2019/lv/films-2019/projam// |website=RIGA IFF 2019}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#ffdacc" | 18 | "[[Suņi nevalkā bikses]]"<br />''Koirat Eivät Käytä Housuja'' || ({{FIN}}) || [[J. P. Valkeapē]] (režisors); [[Oona Airola]], [[Iiris Anttila]], [[Antons Baronskis]] || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Suņi nevalkā bikses |url=https://rigaiff.lv/2019/lv/films-2019/suni-nevalka-bikses/ |website=RIGA IFF 2019}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" rowspan=3 |N<br />O<br />V<br />E<br />M<br />B<br />R<br />I<br />S | style="text-align:center; background:#d8d8d8" | 4 | "[[Nemirstīgie (2019. gada filma)|Nemirstīgie]]" || ''[[VEF Films]]'', ({{EST}}) || [[Ksenija Ohapkina]] (režisore); Ksenija Ohapkina, [[Pauls Bankovskis]], [[Kersti Uibo]] (scenāristi) || || |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8" | 8 | "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]" || [[Kultfilma]] || [[Dzintars Dreibergs]] (režisors); [[Boriss Frumins]] (scenārists, pēc [[Aleksandrs Grīns|Aleksandra Grīna]] romāna motīviem); [[Oto Brantevics]], [[Mārtiņš Vilsons]], [[Rēzija Kalniņa]], [[Raimonds Celms]], [[Gatis Gāga]], [[Jēkabs Reinis]], [[Renārs Zeltiņš]], [[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]], [[Vilis Daudziņš]] || kara filma, drāma || {{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Filmas «Dvēseļu putenis» pirmizrāde notiks 2019. gada Lāčplēša dienā |url=https://apollo.tvnet.lv/5974438/filmas-dveselu-putenis-pirmizrade-notiks-2019-gada-lacplesa-diena |publisher=apollo.tvnet.lv |date={{dat|2016|11|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/izveleti-galvenie-aktieri-filmai-dveselu-putenis.a235697/|title=Izvēlēti galvenie aktieri filmai «Dvēseļu putenis»|website=www.lsm.lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8" | 18 | "[[Katra diena simtgadē. Gadalaiki]]" || [[Sibīrijas bērni (fonds)|Sibīrijas bērni]] || [[Dzintra Geka-Vaska]] (režisore); [[Elīna Veira]] (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Tapusi filma, kurā iemūžināta katra Latvijas simtgades gada diena |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/tapusi-filma-kura-iemuzinata-katra-latvijas-simtgades-gada-diena.a337722/ |accessdate={{dat|2019|11|9||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|11|8||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:#98fb98; textcolor:#000;" rowspan=2|D<br />E<br />C<br />E<br />M. | style="text-align:center; background:#e0f9e0" |1 | "[[Valkātājs]]" || || [[Ivars Zviedris]] (režisors) || dokumentālā filma || |- | style="text-align:center; background:#e0f9e0" |6 | "[[Jaungada taksometrs 2]]" || || [[Māris Martinsons]] (režisors); [[Lauris Reiniks]], [[Anete Krasovska]], [[Nauris Brikmanis]], [[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]], [[Zane Dombrovska]], [[Andris Bulis]], [[Valters Krauze]], [[Baiba Sipeniece-Gavare]], [[Anna Lieckalniņa]] || romantiska komēdija || |} === Piezīmes === {{refbegin}} {{note|LV pirmizrāde|}} '''LV''' Filma ir kopražojums. Sarakstā norādīta filmas pirmizrāde Latvijā. Ārzemēs filmas pirmizrāde notika agrāk. {{refend}} == Ienesīgākās filmas == Šis ir 2019. gadā izdoto pasaules ienesīgāko filmu saraksts.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/yearly/chart/?view2=worldwide&yr=2019&p=.htm|title=2019 Yearly Box Office Results|website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb.com, Inc.]]|accessdate=April 29, 2021}}</ref> {| class="wikitable" style="margin:auto; margin:auto;" |- ! #!! Nosaukums !! Izplatītājs !! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | "[[Atriebēji: Noslēgums]]" (''Avengers: Endgame'') | rowspan=3|''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|2797501328}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" (''Lion King'') | ${{sk|1656943394}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Ledus sirds 2]]" (''Frozen 2'') | ${{sk|1450026933}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]" (''Spider-Man: Far From Home'') | ''[[Sony Pictures|Sony]]'' | ${{sk|1131927996}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Kapteine Mārvela]]" (''Captain Marvel'') | ''Disney'' | ${{sk|1128274794}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" (''Joker'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|1074251311}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]" (''Star Wars: The Rise of Skywalker'') | rowspan=3|''Disney'' | ${{sk|1074144248}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" (''Toy Story 4'') | ${{sk|1073394593}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]" (''Aladdin'') | ${{sk|1050693953}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Džumandži: Nākamais līmenis]]" (''Jumanji: The Next Level'') | ''Sony'' | ${{sk|800059707}} |} "[[Atriebēji: Noslēgums]]" ir kļuvusi par piekto filmu, kas ir nopelnījusi vairāk kā 2 miljardus ASV dolāru un ir [[Visu laiku ienesīgākās filmas|otrā visu laiku ienesīgākā filma]]. Filmas "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]", "[[Ledus sirds 2]]", "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]", "[[Kapteine Mārvela]]", "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", "[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]", "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" un "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]" ir nopelnījušas vairāk kā 1 miljardu ASV dolāru un ierindojas visu laiku ienesīgākā filmu saraksta 7., 10., 25., 26., 31., 32., 33. un 37. vietā. === 2019. gada ienesīgāko filmu rekordi === * Līdz ar filmas "[[Kapteine Mārvela]]" iznākšanu ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' kļuva par pirmo filmu franšīzi, kas iekasējusi 18 miljardus ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/captain-marvel-box-office-mcu-18-billion/|title=Captain Marvel Carries the MCU to Over $18 Billion Worldwide Gross|date=2019. gada 13. marts|website=ScreenRant}}</ref> Mazāk kā divus mēnešus vēlāk, līdz ar "[[Atriebēji: Noslēgums]]" iznākšanu, MCU kļuva par pirmo filmu franšīzi, kas iekasējusi 20 miljardus ASV dolāru. "Atriebēji: Noslēgums" kļuva par otro MCU sērijas filmu (pirmā ir "[[Atriebēji: Bezgalības karš]]"), kas šķērsojusi divu miljardu robežu. Pēc filmas "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]", franšīze kopā jau ir nopelnījusi 22 miljardus ASV dolāru. * Ķīna 2019. gada februārī sasniegusi visas pasaules mērogā visu laiku lielāko viena mēneša filmu ieņēmumu rekordu nopelnot 1,63 miljardus ASV dolāru. Februāris ir [[Ķīniešu Jaunais gads|ķīniešu Jaunā gada]] laiks, un šī gada rekords pārspēja [[2018. gads kino|pagājušā gada]] februārī uzstādīto Ķīnas rekordu. Mēneša ienesīgākā filma bija pašmāju filma ''[[The Wandering Earth]]'', kamēr ienesīgākā ārzemju filma februārī bija "[[Alita: Kaujas eņģelis]]" (''Alita: Battle Angel'').<ref>{{ziņu atsauce |last1=Wong |first1=Silvia |title=China box office: 'Alita: Battle Angel' tops chart at end of record-breaking month |url=https://www.screendaily.com/news/china-box-office-alita-battle-angel-tops-chart-at-end-of-record-breaking-month/5137372.article |accessdate=7 March 2019 |work=[[Screen]] |date=4 March 2019 |language=en}}</ref> ==== Studiju rekordi ==== * ''[[Walt Disney Studios]]'' kļuva par pirmo studiju, kurai vairāku filmu ienākumi viena gada laikā ir pārsnieguši 1 miljarda ASV dolāru robežu, pašreiz tās ir piecas studijas filmas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2019/08/15/media/toy-story-4-billion-dollars-disney/index.html|title=Disney is the first studio to have five $1 billion movies in a year|date=August 15, 2019|publisher=CNN|access-date=August 17, 2019}}</ref> * "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]" ir ienesīgākā studijas ''Sony Pictures'' filma. * Ar filmu "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" ''[[Pixar Animation Studios|Pixar]]'' kļuva par pirmo animācijas filmu studiju, kurai ir četras animācijas filmas (kopā ar filmām "[[Rotaļlietu stāsts 3]]", "[[Meklējot Doriju]]" un "[[Lieliskie 2]]"), kas pasaulē nopelnījušas vairāk kā 1 miljardu ASV dolāru. ==== Filmu rekordi ==== * ''[[The Wandering Earth]]'' uzstādīja visu laiku ienesīgāko pirmizrādes nedēļas rekordu Ķīnā, nopelnot 349 miljonus ASV dolāru pirmajās septiņās dienās, kas ir arī otra pirmizrādes nedēļas pelnošākā filma visā pasaulē (uzreiz aiz "[[Zvaigžņu kari: Spēks mostas]]" Ziemeļamerikā).<ref>{{ziņu atsauce |last1=Sandwell |first1=Ian |title=Netflix has picked up the year's biggest movie (that you've never heard of) |url=https://www.digitalspy.com/movies/a26325893/wandering-earth-china-box-office-record/ |work=[[Digital Spy]] |date=21 February 2019}}</ref> ''The Wandering Earth'' tāpat uzstādīja jaunu rekordu kā pelnošākā Ķīnas filma [[IMAX]] kinoteātros.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Tartaglione |first1=Nancy |title=‘The Wandering Earth’ Hurtles To $298M At Chinese New Year Box Office |url=https://deadline.com/2019/02/chinese-new-year-box-office-2019-records-crazy-alien-wandering-earth-pegasus-new-king-of-comedy-peppa-pig-1202549958/ |accessdate=7 March 2019 |work=[[Deadline Hollywood]] |date=10 February 2019 |language=en}}</ref> * "[[Alita: Kaujas eņģelis]]" (''Alita: Battle Angel'') februārī uzstādīja jaunu [[IMAX]] rekordu Ķīnā, iekasējot {{ASV dolārs|9 miljonus}} (14%) no 603 IMAX ekrāniem.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Tartaglione |first1=Nancy |title='Alita: Battle Angel' Flies To $65M China Debut, Sets Fox & IMAX Records – International Box Office |url=https://deadline.com/2019/02/alita-battle-angel-record-china-opening-james-cameron-how-to-train-your-dragon-the-hidden-world-global-international-box-office-1202563648/ |accessdate=February 24, 2019 |work=[[Deadline Hollywood]] |date=February 24, 2019}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title='Alita: Battle Angel' Finds Success in China With $62 Million Opening |url=https://www.thewrap.com/alita-battle-angel-finds-success-in-china-with-62-million-opening/ |accessdate=February 24, 2019 |work=[[The Wrap]] |date=February 24, 2019}}</ref> * "[[Pokémon: Detektīvs Pikaču]]" ir Ziemeļamerikā visveiksmīgākā filmas pirmizrāde, kas veidota uz videospēļu sižeta, iekasējot {{ASV dolārs|58 miljonus}} pirmizrādēs.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Mendelson |first1=Scott |title=Box Office: 'Pokemon: Detective Pikachu' Nabs Record $58 Million Weekend |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2019/05/12/box-office-pokemon-detective-pikachu-nabs-record-58-million-weekend/ |accessdate=May 26, 2019 |work=[[Forbes]] |date=May 12, 2019}}</ref> {{dat|2019|6|14||bez}} filma kļuva par ienesīgāko videospēles kino adaptāciju Ziemeļamerikā apsteidzot 2001. gada filmu "[[Lara Krofta: Kapeņu izlaupītāja]]".<ref>{{ziņu atsauce |last1=Oller |first1=Jacob |title=Pokémon Detective Pikachu is now the highest-grossing video game adaptation ever |url=https://www.syfy.com/syfywire/pokemon-detective-pikachu-highest-grossing-video-game-adaptation-ever |accessdate=16 June 2019 |work=[[Syfy Wire]] |agency=[[Syfy]] |date=14 June 2019 |archive-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190617013704/https://www.syfy.com/syfywire/pokemon-detective-pikachu-highest-grossing-video-game-adaptation-ever }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Video Game Adaptation Movies at the Box Office |url=https://www.boxofficemojo.com/genres/chart/?id=videogameadaptation.htm |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate=16 June 2019 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190617013715/https://www.boxofficemojo.com/genres/chart/?id=videogameadaptation.htm |archivedate={{dat|2019|06|17||bez}} }}</ref> * {{dat|2019|5|16||bez}} "[[Kapernauma (filma)|Kapernauma]]" kļuva par visu laiku ienesīgāko [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] filmu, visā pasaulē nopelnot vairāk kā 50 miljonus ASV dolāru (tostarp 43,5 miljonus Ķīnā).<ref>{{ziņu atsauce |title='Capernaum' Director Nadine Labaki Celebrates $40M+ Chinese Box Office: "It's a Big Surprise" |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/capernaum-director-nadine-labaki-40m-chinese-box-office-1211193 |accessdate=19 May 2019 |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=16 May 2019}}</ref> * Jūnijā "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" kļuva par vispelnošako animācijas filmu tās pirmizrādes nedēļas nogalē, iekasējot 238 miljonus ASV dolāru, bet jau jūlijā to pārspēja filma "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" iekasējot 246 miljonus ASV dolāru. * "Karalis Lauva" ir [[visu laiku ienesīgākās animācijas filmas|visu laiku ienesīgākā animācijas filma]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Grauso|first1=Alisha|title=Box Office Insider: ‘Lion King’ Scores Roaring Debut; ‘Endgame’ Tops All-Time Box Office|url=https://www.atomtickets.com/movie-news/box-office-insider-lion-king-debut-avengers-endgame-all-time-record/|work=Atom Tickets|date=22 July 2019}}</ref> 29. jūlijā filmas ienākumi pārspēja filmu "[[Džungļu grāmata (2016. gada filma)|Džungļu grāmata]]" (2016), kļūstot par ienesīgāko [[Džons Favro|Džona Favro]] režisēto filmu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cnet.com/g00/news/the-lion-king-remake-has-already-beaten-the-original-lion-king-at-the-box-office/|title=The Lion King remake has already beaten the original Lion King at the box office|first=Daniel|last=Van Boom|date=July 29, 2019|accessdate=July 30, 2019|website=cnet.com|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190730033602/https://www.cnet.com/g00/news/the-lion-king-remake-has-already-beaten-the-original-lion-king-at-the-box-office/|archivedate={{dat|2019|07|30||bez}}}}</ref> 11. augustā tās ienākumi pārspēja filmu "[[Skaistule un briesmonis (2017. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]" (2017) un kļuva par visu laiku ienesīgāko rīmeiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/lion-king-disney-box-office-record/|title=Lion King Is Disney's Highest Grossing Non-Marvel/Star Wars Movie Ever|date=2019. gada 11. aug.|website=ScreenRant}}</ref> * 2019. gads ir pirmais gads, kad septiņas filmas šķērso miljards ASV dolāru robežu, tādējādi apsteidzot [[2015. gads kino|2015.]] un [[2018. gads kino|2018. gadu]], kad miljarda robežu sasniedza piecas filmas. * "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ir pirmā R reitinga filma, kuras ienākumi pārsnieguši vienu miljardu ASV dolāru. == Notikumi == === Apbalvošanas ceremonijas === {| class="wikitable" style="margin:auto; margin:auto;" |- ! style="width:10%;"| Datums ! style="width:32%;"| Ceremonija ! style="width:33%;"| Rīkotājs ! style="width:22%;"| Norises vieta ! style="width:3%;"| Atsauce |- | 6. janvāris | [[76. Zelta globusa balva]] | [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] | {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |{{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Andreeva |first1=Nellie |title=NBC To Remain Golden Globes Home With New 8-Year Deal |url=https://deadline.com/2018/09/nbc-golden-globes-8-year-deal-1202464911/ |accessdate=December 2, 2018 |work=Deadline |date=September 14, 2018}}</ref>}} |- | 27. janvāris | [[25. Ekrāna aktieru ģildes balva]] | [[SAG-AFTRA]] | {{vieta|Kalifornija|Losandželosa}} |{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Submissions for 25th Annual Screen Actors Guild Awards® Close on Monday, Oct. 22, 2018 |url=http://sagawards.org/media/news/releases/submissions-25th-annual-screen-actors-guild-awards®-close-monday-oct-22-2018 |accessdate=November 30, 2018 |work=[[SAG-AFTRA]] |date=October 18, 2018 |language=en}}</ref>}} |- | 17. februāris | [[23. Satelīta balva]] | [[Starptautiskā preses akadēmija]] | {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | |- | 23. februāris | [[34. Neatkarīgā Gara balva]] | [[Neatkarīgā gara balva]] | {{vieta|ASV|Kalifornija|Santamonika}} |{{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.filmindependent.org/press-releases/34th-film-independent-spirit-awards-nominations-announced/|title=34th Film Independent Spirit Awards Nominations Announced|publisher=Film Independent|date=November 16, 2018|accessdate=November 17, 2018}}</ref>}} |- | 24. februāris | [[91. Kinoakadēmijas balva]] | [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Holivuda|3s=Holivuda (Losandželosa)}} |{{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=McNary |first1=Dave |title=Oscars: Donna Gigliotti, Glenn Weiss to Produce Telecast |url=https://variety.com/2018/film/news/oscars-2019-producers-donna-gigliotti-glenn-weiss-1202988670/ |accessdate=October 22, 2018 |work=[[Variety]] |date=October 22, 2018 |language=en-US |deadurl=no |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180815032215/http://variety.com/2018/film/news/oscars-2019-producers-donna-gigliotti-glenn-weiss-1202988670/ |archivedate={{dat|2018|08|15||bez}} }}</ref>}} |- | 13. septembris | [[45. Saturna balva]] | [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] | {{vieta|ASV|Kalifornija|Holivuda|3s=Holivuda (Losandželosa)}} | |- | 12. novembris | [[2019. gada Lielā Kristapa balva]] | [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} | |} === Festivāli === {| class="wikitable sortable" |- ! Norises laiks ! Pasākums ! Rīkotājs ! Norises vieta ! Atsauce |- | 14. janvāris — 3. februāris | [[2019. gada Sandensas kinofestivāls]] | [[Sandensas institūts]] | {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}} | |- | 9. — 14. februāris | [[69. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} | |- | 14. — 25. maijs | [[2019. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} | |- | 28. augusts — 7. septembris | [[76. Venēcijas starptautiskais kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} | |- | 5. — 15. septembris | [[2019. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} | |} == Citas filmas == === Janvāris — marts === <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="7" style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" |J<br />A<br />N<br />V<br />Ā<br />R<br />I<br />S | style="text-align:center; background:#ffdacc;"|4 | "[[Izlaušanās spēle]]"<br />(''Escape Room'') || ''[[Columbia Pictures]]'' || [[Ādams Robitels]] (režisors); Bragi F. Šuts, Marija Melnika (scenāristi); [[Logans Millers]], [[Debora Enns Volla]], [[Teilors Rasels]], [[Tailers Lebins]], [[Džejs Elliss]], [[Niks Dodani]] || šausmu filma || {{center|<ref name="escape-room" />}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffdacc;" |11 | "[[Suņa ceļš mājup]]"<br />(''A Dog's Way Home'') || ''[[Columbia Pictures]]'' || [[Čārlzs Martins Smits]] (režisors); [[V. Brūss Kemerons]] (scenārists); [[Edvards Džeimss Olmoss]], [[Aleksandra Šips]], [[Ešlija Džada]], Džonahs Hors-Kings, [[Vess Studi]] || drāma, ģimenes filma || {{center|<ref name="announced">{{tīmekļa atsauce|title=Jason Momoa's 'The Crow' Sets 2019 Release Date|url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/crow-release-date-set-2019-1090317|website=The Hollywood Reporter|date=2 March 2018}}</ref>}} |- | "[[Reprodukcija (filma)|Reprodukcija]]"<br />(''Replicas'') || ''[[Entertainment Studios Motion Pictures]]'' || [[Džefrijs Načmanovs]] (režisors); Čads St. Džons (scenārists); [[Kiānu Rīvss]] || zinātniskā fantastika, trilleris ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.comingsoon.net/movies/trailers/1009967-official-replicas-trailer-poster-some-humans-unstoppable|title=Official Replicas Trailer & Poster: Some Humans Are Unstoppable|author=Kylie Hemmert|date=November 19, 2018|website=ComingSoon.net|access-date=May 23, 2019}}</ref>}} |- | "[[Pilnīgi nesaderīgi]]"<br />(''The Upside'') || ''[[STX Entertainment]]'' / ''[[Lantern Entertainment]]'' || [[Nīls Bērgers]] (režisors); Džons Hartmers (scenārijs); [[Braians Krenstons]], [[Kevins Hārts]], [[Nikola Kidmena]] || komēdija, drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2018/film/news/stx-kevin-hart-bryan-cranston-comedy-drama-upside-january-1202931229/|title=Kevin Hart-Bryan Cranston Drama 'The Upside' Gets January Release Date|first=Dave|last=McNary|date=September 6, 2018|accessdate=September 6, 2018|publisher=Variety}} </ref>}} |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;" |18 | "[[Misters Stikls]]"<br />(''Glass'') || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Buena Vista International]]'' / ''[[Blumhouse Productions]]'' || [[M. Naits Šjāmalāns]] (režisors/scenārists); [[Džeimss Makevojs]], [[Brūss Viliss]], [[Semjuels Džeksons]], [[Sāra Polsone]], [[Anja Teilore Džoja]], [[Spensers Trīts Klārks]], [[Čarleins Vūdards]] || supervaroņi, šausmas, trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=universalevent2019.htm|title=Glass|work=boxofficemojo.com|date=December 28, 2016|accessdate=December 28, 2016}}</ref>}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#ffdacc;" |25 | ''[[The Kid Who Would Be King]]'' || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' / ''[[Working Title Films]]'' || [[Džo Kornišs]] (režisors/scenārists); Luiss Ešborns Serkiss, Dīns Čaumū, [[Toms Teilors]], Rianna Dorisa, [[Enguss Imrijs]], [[Rebeka Fergusone]], [[Patriks Stjuarts]] || fantāzija, piedzīvojumu, ģimenes filma || {{center|<ref name="Delays">{{ziņu atsauce|url=http://deadline.com/2018/03/20th-century-fox-release-dates-bohemian-rhapsody-dark-phoenix-the-new-mutants-1202353890/|title=20th Century Fox Shuffles Release Dates For 'Bohemian Rhapsody,' 'Dark Phoenix' & More|last1=Ramos|first1=Dino-Ray|date=26 March 2018|accessdate=27 March 2018|website=Deadline Hollywood}}</ref>}} |- | "[[Pirms vētras]]"<br />(''Serenity'') || ''Aviron Pictures'' / ''[[Global Road Entertainment]]'' || [[Stīvens Naits]] (režisors/scenārists); [[Metjū Makonahijs]], [[Anna Hetaveja]], [[Daiena Leina]], [[Džeisons Klārks]] || drāma, trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=D'Alessandro |first1=Anthony |title=Jeremy Strong To Play Pot Kingpin In Guy Ritchie's 'Toff Guys' Gangster Pic |url=https://deadline.com/2018/11/pot-marijuana-kingpin-jeremy-strong-cast-guy-ritchie-toff-guys-movie-1202497663/ |website=Deadline.com |accessdate=2 December 2018}}</ref>}} |- ! rowspan="14" style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" |F<br />E<br />B<br />R<br />U<br />Ā<br />R<br />I<br />S | rowspan="2" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 1 | ''[[Miss Bala]]'' || ''[[Columbia Pictures]]'' || [[Ketrīna Hārdvika]] (režisors); Garets Danets Alkocers (scenārists); [[Džīna Rodrigesa]], [[Entonijs Makijs]], [[Mets Lorijs]] || kriminālfilma, drāma || {{center|<ref name="announced"/><ref>{{ziņu atsauce|first1=Erik|last1=Pedersen|accessdate=2018-10-21|title=Sony Moves 'Escape Room' Up By A Month & 'Miss Bala' By A Week|url=https://deadline.com/2018/10/escape-room-miss-bala-release-date-sony-gina-rodriguez-tyler-labine-1202482018/|newspaper=Deadline|date=October 12, 2018}}</ref>}} |- | "[[Ziņotājs]]"<br />(''The Informer'') || ''Aviron Pictures'' / ''[[Thunder Road Pictures]]'' || [[Andrea Di Stefano]] (režisors); Mets Kuks (scenārists); [[Ana de Armasa]], [[Rozamunda Paika]], [[Klaivs Ouens]], [[Juels Kinamans]], ''[[Common]]'' || spriedzes filma, trilleris || {{center|<ref name="three-seconds">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=threeseconds.htm|title=Three Seconds|website=BoxOfficeMojo|accessdate=30 June 2018}}</ref>}} |- | rowspan="4" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 8 | "[[LEGO filma 2]]"<br />(''The Lego Movie 2: The Second Part'') ||''[[Warner Bros.]]'' / ''[[Warner Animation Group]]'' || [[Maiks Mitčels]] (režisors); [[Fils Lords un Kristofers Millers|Fils Lords, Kristofers Millers]], [[Rafaels Bobs Vaksbergs]], Metjū Fogels (scenārijs); [[Kriss Prats]], [[Elizabete Benksa]], [[Tifānija Hediša]], [[Vils Arnets]], [[Stefānija Beatrise]], [[Čārlijs Dejs]], [[Elisone Brī]], [[Niks Ofermans]], [[Maija Rūdolfa]] || animācija, piedīvojumu filma, komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/tiffany-haddish-joins-lego-movie-2-1096269|title=Tiffany Haddish to Voice Star in 'Lego Movie 2'|publisher=The Hollywood Reporter|accessdate=23 March 2018}}</ref>}} |- | ''[[What Men Want]]'' || ''[[Paramount Players]]'' / ''[[Will Packer Productions]]'' || [[Ādams Šenkmans]] (režisors); [[Tīna Gordone Čisma]] (scenāriste); [[Taradži Hensone]], [[Treisijs Morgans]], [[Makss Grīnfīlds]], [[Eldiss Hodžs]], [[Vendi Maklendone Koveja]] || komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title='What Men Want': Taraji P. Henson Comedy Moves To Pre-Valentine's Weekend|url=https://deadline.com/2018/08/what-men-want-release-date-taraji-p-henson-valentines-day-week-2019-1202448743/|website=Deadline Hollywood|accessdate=20 August 2018}}</ref>}} |- | "[[Visi gali sniegā]]"<br />(''Cold Pursuit'') || ''[[Summit Entertainment]]'' / ''[[StudioCanal]]''|| [[Hanss Peters Molands]] (režisors); Frenks Boldvins (scenārists); [[Liams Nīsons]], [[Lora Derna]], [[Emmija Rosama]], [[Toms Beitmans]] || spriedzes filma, trilleris || {{center|<ref name="Summit">{{tīmekļa atsauce|title=Liam Neeson Snowplow Action Pic 'Hard Powder' To Make Trails This Winter; Charlize Theron-Seth Rogen Comedy 'Flarsky' Heads To Summer|url=https://deadline.com/2018/08/charlize-theron-seth-rogen-flarsky-release-date-liam-neeson-hard-powder-movie-release-date-1202446688/|date=16 August 2018|website=Deadline|accessdate=20 August 2018}}</ref>}} |- | ''[[The Prodigy (filma)|The Prodigy]]'' || ''[[Orion Pictures]]'' / ''[[XYZ Films]]'' || [[Nikolass Makkartijs]] (režisors); Džefs Balers (scenārists); [[Teilore Šilinga]], [[Pīters Mūnijs]], [[Kolms Fiori]] || šausmu filma, trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=theprodigy.htm|title=The Prodigy|website=BoxOfficeMojo|accessdate=9 July 2018}}</ref>}} |- | rowspan="5" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 14 |"[[Alita: Kaujas eņģelis]]"<br />(''Alita: Battle Angel'')||''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' / ''[[Lightstorm Entertainment]]''||[[Roberts Rodrigess]] (režisors); [[Džeimss Kemerons]], [[Laeta Kalogridis]] (scenāristi); [[Rouza Salazare]], [[Kristofs Valcs]], [[Dženifere Konelija]], [[Maheršala Ali]], [[Eds Skreins]], [[Džekijs Erls Heilijs]], Kīans Džonsons, [[Mišela Rodrigesa]]|| zinātniskā fantastika, spriedzes, piedzīvojumu filma, romantika ||{{center|<ref name="Dates">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.comingsoon.net/movies/news/922167-fox-pushes-back-alita-and-the-predator-dates-branaghs-death-on-the-nile|title=Fox Pushes Back Alita and The Predator, Dates Branagh's Death on the Nile|last=Staff|first=Comingsoon|date=February 13, 2018|publisher=Comingsoon.net|accessdate=February 13, 2018}}</ref>}} |- | ''[[Isn't It Romantic]]'' || ''[[Warner Bros.]]'' / ''[[New Line Cinema]]'' || [[Tods Štrauss Šulsons]] (režisors); [[Erīna Kardillo]], [[Deina Foksa]], Keitija Silbermane, [[Pola Pella]] (scenāristes); [[Rebela Vilsone]], [[Liams Hemsvorts]], [[Ādams Devains]], [[Prijanka Čopra]] || romantika, komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Liam Hemsworth, Adam Devine Join Rebel Wilson in 'Isn't It Romantic'|url=https://variety.com/2017/film/news/liam-hemsworth-adam-devine-rebel-wilson-isnt-it-romantic-1202423058/|website=Variety|accessdate=10 May 2017}}</ref>}} |- | "[[Daudz laimes nāves dienā 2]]"<br />(''Happy Death Day 2U'') || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Blumhouse Productions]]'' || [[Kristofers Lendons]] (režisors/scenārists); [[Džesika Rota]], [[Izraels Brūsārds]], [[Suradžs Šarma]], Sāra Jarkina, [[Rubija Modaina]] || šausmu filma, komēdija ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2018/film/news/happy-death-day-2-sequel-title-1202957521/|title=Universal Reveals 'Happy Death Day' Sequel Title|date=25 September 2018|website=Variety|accessdate=26 September 2018}}</ref>}} |- | "[[Septiņas vakariņas]]"<br />(''Семь ужинов'') || ''[[Enjoy Movies]]'' || [[Kirils Pletņovs]] (režisors); Aleksejs Zuzins (scenārists); [[Romāns Kurcins]], [[Poļina Maksimova]], [[Jeļena Jakovļeva]], [[Vladimirs Iļjins]], [[Aleksandrs Likovs]], [[Polina Maksimova]] || komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Septiņas vakariņas |url=https://www.forumcinemas.lv/event/302610/title/septiņas_vakariņas/ |website=forumcinemas.lv}}</ref>}} |- | "[[Skaļie sakari]]"<br />(''Громкая связь'') || ''[[Mars Media Entertaiment]]'' / ''[[Strela]]'' || [[Aleksejs Nužnijs]] (režisors); [[Sergejs Petreikovs]], [[Leonīds Baracs]], [[Rostislavs Haits]] (scenāristi); Leonīds Baracs, Rostislavs Haits, [[Kamils Larins]], [[Aleksandrs Demidovs]] || komēdija ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Громкая связь |url=https://www.kinopoisk.ru/film/1142619/ |website=kinopoisk.ru}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;" |21 | "[[Tobola]]"<br />(''Тобол'') || ''[[Yellow, Black and White]]'' / ''[[Solivs]]'' || [[Igors Zaicevs]] (režisors); [[Aleksejs Permjakovs]], [[Aleksejs Ivanovs]] (scenāristi); [[Iļja Malaņins]], [[Dmitrijs Djuževs]], [[Aleksejs Trocjuks]] || vēsturiskā drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Тобол |url=https://www.kinopoisk.ru/film/tobol-2018-1115736/ |website=kinopoisk.ru}}</ref>}} |- | rowspan="1" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" |22 | "[[Kā pieradināt pūķi 3]]"<br />(''How to Train Your Dragon: The Hidden World'') || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[DreamWorks Animation]]'' || [[Dīns Debluā]] (režisors/scenārists); [[Džejs Barušels]], [[Keita Blanšeta]], [[Kreigs Fergusons]], [[Amerika Ferrera]], [[Džona Hills]], [[Kristofers Mints Plass]], [[T. Dž. Millers]], [[Kristena Viga]], [[Kīts Heringtons]], [[F. Murejs Abrahams]], [[Džerards Batlers]] || animācija, piedzīvojumu filma, fantāzija || {{center|<ref>{{ziņu atsauce|last=D'Alessandro|first=Anthony|url=http://deadline.com/2017/11/how-to-train-your-dragon-3-f-murray-abraham-1202208367/|title=F. Murray Abraham To Get Evil For DreamWorks Animation's 'How to Train Your Dragon 3'|date=14 November 2017|website=Deadline Hollywood|accessdate=15 November 2017}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;" |28 | "[[Mīļākās]]"<br />(''Любовницы'') || ''[[Revolucija film]]''/ [[KVFilm-Producion]]'' || [[Jeļena Hazānova]] (režisore/scenāriste); [[Artjoms Vitkins]], [[Deniss Kuriševs]] (scenāristi); [[Aleksandra Bortiča]], [[Paulina Andrejeva]], [[Jūlija Aleksandrova]] || komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Любовницы |url=https://www.kinopoisk.ru/film/lyubovnitsy-2019-1100374/ |website=kinopoisk.ru}}</ref>}} |- ! rowspan="14" style="text-align:center; background:#98fb98; textcolor:#000;" |M<br />A<br />R<br />T<br />S | rowspan="3" style="text-align:center; background:#e0f9e0;"|1 | "[[Haosa spēle]]"<br />(''Chaos Walking'') || ''[[Lionsgate]]''|| [[Dags Laimans]] (režisors); [[Patriks Ness]], [[Čarlijs Kaufmans]], [[Džeimijs Lindens]], [[Džons Lī Henkoks]], Lindsija Bīra, Gerijs Spinelli (scenāristi); [[Toms Holands]], [[Deizija Ridlija]], [[Madss Mikelsens]], [[Demjans Biširs]], [[Kurts Saters]], [[Niks Džonass]], [[Sintija Erivo]], [[Oskars Haenada]], [[Deivids Ojelovo]]|| spriedzes, piedzīvojumu filma, zinātniskā fantastika, trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Chaos Walking Release Date and Synopsis Revealed|url=http://www.comingsoon.net/movies/news/867329-chaos-walking-release-date-and-synopsis-revealed/|website=ComingSoon.net|accessdate=11 July 2017}}</ref>}} |- | ''[[Tyler Perry's A Madea Family Funeral]]'' || ''[[Lionsgate]]'' || [[Tailers Perijs]] (režisors), Džeisons Rodžers (scenārists), Kortnija Barella, [[Patrīsija Lovlija]] || komēdija ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Perry|first=Tyler|title=Tyler Perry's a Madea Family Funeral|date=2019-03-01|url=http://www.imdb.com/title/tt7054636/|others=Courtney Burrell, Tyler Perry, Patrice Lovely|access-date=2018-08-07}}</ref>}} |- | ''[[Fighting with My Family]]'' || ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' || [[Stīvens Merčants]] (režisors/scenārists); [[Florense Pjū]], [[Lina Hidija]], [[Niks Frosts]], [[Džeks Loudens]], [[Dveins Džonsons]], [[Vinss Vons]] || komēdija, drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Dwayne Johnson’s Wrestling Drama ‘Fighting With My Family’ Moved Back to 2019|url=https://variety.com/2018/film/news/dwayne-johnson-fighting-with-my-family-2019-1202790528/|date=27 April 2018|website=Variety|accessdate=28 April 2018}}</ref>}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#e0f9e0;"|8 | "[[Kapteine Mārvela]]"<br />(''Captain Marvel'') || ''[[Marvel Studios]]'' || [[Anna Bodena]], [[Raiens Fleks]] (režisori/scenāristi); [[Ženēva Robertsone Dvoureta]], [[Žaka Šēfere]] (scenāristi); [[Bri Lārsone]], [[Semjuels Džeksons]], [[Bens Mendelsons]], [[Džimons Honsu]], [[Lī Peiss]], [[Lašana Linča]], [[Džemma Čana]], [[Annete Beninga]], [[Klarks Gregs]], [[Džūds Lo]] || Supervaroņu, spriedzes, piedzīvojumu filma, komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Verhoeven|first=Beatrice|url=https://www.thewrap.com/jude-law-captain-marvel-male-lead-role/|title=Jude Law Scores 'Captain Marvel' Male Lead Role|date=22 November 2017|publisher=The Wrap}}</ref>}} |- | ''[[Cliffs of Freedom]]'' || ''Round Hill Media'' || [[Vans Lings]] (režisors/scenārists); Marianna Metropolosa, Kevins Bernhards (scenāristi); [[Tanja Reimonda]], [[Jans Adins]], [[Raza Džefrijs]], [[Petija Lupone]], [[Kristofers Plamers]] || vēsturiskā drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://cliffsoffreedomfilm.com|title=Cliffs of Freedom Official Page}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://apostolospapapostolou.com/cliffs-of-freedom-movie/|title=CLIFFS OF FREEDOM MOVIE|website=apostolospapapostolou|accessdate=September 10, 2018}}</ref>}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#e0f9e0;"| 15 | "[[Mēs (filma)|Mēs]]" (''Us'') || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Monkeypaw Productions]]'' / ''[[Perfect World Pictures]]'' || [[Džordans Pīls]] (režisors/scenārists); [[Lupita Ņono]], [[Vinstons Djūks]], [[Elizabete Mossa]], [[Tims Haidekersr]], [[Jahja Abduls Matīns II]], [[Anna Diopa]] || šausmu filma, trilleris || {{center|<ref>{{ziņu atsauce|author1=Borys Kit|author2=Mia Galuppo|url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/winston-duke-lupita-nyong-o-elisabeth-moss-star-new-jordan-peele-movie-us-1110023|title=Winston Duke, Lupita Nyong'o, Elisabeth Moss Circling New Jordan Peele Movie 'Us' (Exclusive)|date=8 May 2018|website=The Hollywood Reporter|accessdate=9 May 2018}}</ref>}} |- | "[[Brīnumu parks]]"<br />(''Wonder Park'') || ''[[Paramount Pictures]]'' / ''[[Paramount Animation]]'' / ''[[Nickelodeon Movies]]'' / ''[[Ilion Animation Studios]]'' || [[Deivids Feiss]], [[Klēra Kilnere]], [[Roberts Iskouvs]] (režisori); [[Džošs Eplbaums]], [[Andre Nemecs]] (scenāristi); Braianna Denski, [[Kens Hadsons Kempbels]], [[Metjū Broderiks]], [[Dženifere Gārnere]], [[Kīnens Tompsons]], [[Kens Džongs]], [[Ričards Kainds]], [[Mila Kūnisa]], [[Deivids Kross]], [[Džons Olivers]] || animācija, piedzīvojumu filma, komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Masters|first1=Kim|url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/paramount-fires-amusement-park-director-inappropriate-conduct-1080270|title=Paramount Fires 'Amusement Park' Director Over "Inappropriate" Conduct Claim (Exclusive)|date=30 January 2018|website=The Hollywood Reporter|accessdate=30 January 2018}}</ref>}} |- | ''[[Never Grow Old]]'' || ''[[Saban Capital Group|Saban Films]]'' / ''[[Canal+]]'' / ''[[Ciné+]]'' || [[Aivans Kavanags]] (režisors/scenārists); [[Emīls Hiršs]], Tims Aerns, [[Debora Francuā]], [[Džons Kjūsaks]], [[Denijs Vebs]], [[Sems Luviks]] || vesterns, spriedzes filma, drāma ||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/never_grow_old |title=Never Grow Old (2019) |website=Rotten Tomatoes |accessdate=17 August 2019}}</ref></center> |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#e0f9e0;" | 22 | ''[[Greyhound]]'' || ''[[Columbia Pictures]]'' / ''[[Playtone]]'' || [[Ārons Šneiders]] (režisors); [[Toms Henkss]] (scenārists); Toms Henkss, [[Manuels Garsija Rulfo]], [[Elizabete Šū]], [[Robs Morgans]], [[Stīvens Greiems]] ||kara drāma || {{center|<ref name="New Shift">{{tīmekļa atsauce|first=Anthony|last=D'Alessandro|url=https://deadline.com/2018/07/tom-hanks-greyhound-release-date-change-overcomer-kendrick-brothers-opening-date-1202401609/|title='Greyhound' Release Date Changes Again As Sony Moves Tom Hanks WWII Pic To March – Update|website=Deadline|accessdate=2 July 2018}}</ref>}} |- |"[[Pludmales slaists]]" (''The Beach Bum'') ||''[[Neon]]'' || [[Harmonijs Korins]] (režisore), [[Metjū Makonahijs]], [[Zaks Efrons]], [[Džona Hills]], [[Aila Fišere]], [[Džimijs Bafets]], ''[[Snoop Dogg]]'', [[Mārtins Lorenss]] || komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Korine|first=Harmony|title=The Beach Bum|date=2018|url=http://www.imdb.com/title/tt6511932/|others=Matthew McConaughey, Snoop Dogg, Isla Fisher|access-date=2018-08-07}}</ref>}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#e0f9e0;"| 29 | "[[Dambo (2019. gada filma)|Dambo]]"<br />(''Dumbo'') || ''[[Walt Disney Pictures]]'' || [[Tims Bērtons]] (režisors); [[Ērens Krugers]] (scenārists); [[Kolins Ferels]], [[Maikls Kītons]], [[Denijs DeVito]], [[Eva Grīna]], [[Alans Ārkins]] || fantāzija || {{center|<ref>{{ziņu atsauce|last=Knapp|first=JD|title=Tim Burton’s Live-Action ‘Dumbo’ Lifts Off to March 2019 Release|url=https://variety.com/2017/film/news/dumbo-disney-live-action-tim-burton-march-2019-d23-1202496780/|publisher=''Variety''|accessdate=July 16, 2017|date=July 15, 2017}}</ref>}} |- | ''[[Captive State]]'' || ''[[Focus Features]]'' / ''[[Participant Media]]'' || [[Rūperts Vaiats]] (režisors/scenārists); Ērika Bīnija (scenāriste); [[Džons Gudmens]], [[Vera Fārmiga]], [[Eštons Sanderss]], [[Džonatans Meidžorss]] || zinātniskā fantastika, trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=captivestate.htm|title=Captive State|website=[[Box Office Mojo]]|accessdate=April 22, 2018}}</ref>}} |- | ''[[The Translation of Wounds]]'' || ''[[Annapurna Pictures]]'' || [[Babaks Anvari]] (režisors/scenārists); [[Ārmijs Hamers]], [[Dakota Džonsone]], [[Zazi Betsa]] || šausmu filma, trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Etan|last=Vlessing|title=Dakota Johnson, Zazie Beetz Join Armie Hammer in Thriller From Annapurna|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/dakota-johnson-zazie-beetz-join-armie-hammer-thriller-annapurna-1096246|date=21 March 2018|website=The Hollywood Reporter|accessdate=21 March 2018}}</ref>}} |} === Aprīlis — jūnijs === {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="14" style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" |A<br />P<br />R<br />Ī<br />L<br />I<br />S | rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 5 | "[[Šezam!]]"<br />(''Shazam!'') ||''[[Warner Bros.]]'' / ''[[New Line Cinema]]'' / ''[[DC Comics|DC Entertainment]]'' || [[Deivids Sandbergs]] (režisors); Henrijs Geidens, [[Darens Lemke]] (scenārists); [[Zaharijs Livais]], [[Ašers Endžels]], [[Marks Strongs]], [[Džeks Dilans Greizers]], [[Greisa Fultone]], [[Jans Čens]], Džovans Armands, Faits Hermans, [[Kūpers Endrūss]], Marta Milenss, [[Džimons Honsū]] || supervaroņu, spriedzes, piedzīvojumu filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Jenna|last=Anderson|url=http://comicbook.com/dc/2017/12/07/shazam-movie-2019-cast-jack-grazer-freddy-freeman/|title='Shazam!' Casts 'It' Star Jack Dylan Grazer as Freddy Freeman|date=6 December 2017|publisher=ComicBook.com|accessdate=7 December 2017}}</ref>}} |- | "[[Zvēru kapiņi (2019. gada filma)|Zvēru kapiņi]]"<br />(''Pet Sematary'') || ''[[Paramount Pictures]]'' || Deniss Vidmaiers, Kevins Kolšs (režisori); Džefs Bālers (scenārists); [[Džeisons Klārks]], [[Eimija Saimeca]], [[Džons Litgovs]] || šausmu filma || {{center|<ref name="shift">{{tīmekļa atsauce|first=Anthony|last=D'Alessandro|url=http://deadline.com/2018/05/rocketman-elton-john-biopic-movie-release-transformers-7-undated-1202396997/|title='Rocketman' Elton John Biopic Tunes Up For Next May; 'Transformers 7' Moved Off Calendar & More Paramount Release Dates|date=5 April 2018|website=Deadline Hollywood|accessdate=24 May 2018}}</ref>}} |- | ''[[The Best of Enemies]]'' || ''[[STX Entertainment]]'' || Robins Bisels (režisors/scenārists); [[Taradži Hensons]], [[Sems Rokvels]] || drāma || {{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=McNary |first1=Dave |title=Taraji P. Henson-Sam Rockwell Drama ‘Best of Enemies’ Sets Release Date |url=https://variety.com/2018/film/news/taraji-p-henson-sam-rockwell-drama-best-of-enemies-release-1202973989/ |accessdate=October 11, 2018 |work=Variety |date=October 9, 2018}}</ref>}} |- | rowspan="4" style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 12 | ''Little'' || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Will Packer Productions]]'' || [[Tīna Gordone]] (režisore); Kamilla Bleketa (scenāriste); [[Marsajs Martins]], [[Isa Rae]], [[Redžīna Hola]] || komēdija, ģimenes filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Anthony|last=D'Alessandro|title=‘The Voyage Of Doctor Dolittle’ Sails From Spring 2019 To MLK Weekend 2020|url=https://deadline.com/2018/10/robert-downey-jr-the-voyage-of-doctor-dolittle-mlk-weekend-2020-release-date-1202474357/|website=Deadline|date=1 October 2018}}</ref>}} |- | ''Breakthrough'' || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' || [[Roksana Dousona]] (režisore); [[Grants Nīports]] (scenārists); [[Krisija Metsa]], [[Džošs Lukass]], [[Tofers Greiss]], [[Maiks Kolters]], [[Marsels Ruiss]], [[Sems Tremels]], [[Deniss Heisberts]] || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Anita|last=Busch|title=Dennis Haysbert Joins Faith-Based ‘Breakthrough’ At Fox 2000|url=http://deadline.com/2018/04/dennis-haysbert-faith-based-breakthrough-the-impossible-fox-2000-1202376678/|date=28 April 2018|website=Deadline Hollywood|accessdate=21 May 2018}}</ref>}} |- | "[[Ellespuika (2019. gada filma)|Ellespuika]]"<br />(''Hellboy'') || ''[[Summit Entertainment]]'' / ''[[Millennium Films]]'' || [[Nīls Maršals]] (režisors); [[Maiks Minjola]], [[Endrū Kosbijs]], [[Kristofers Goldens]], [[Arons Eli Kolets]] (scenāristi); [[Deivids Harbors]], [[Milla Jovoviča]], [[Ians Makšeins]], [[Saša Leina]], [[Denjels De Kims]] || supervaroņu, šausmu filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://comicbook.com/movies/2018/09/26/hellboy-reboot-release-date-pushed-back/|title=Hellboy' Reboot Release Date Gets Pushed Back|publisher=Comicbook.com|date=26 September 2018}}</ref>}} |- | ''[[Missing Link]]'' || ''[[Annapurna Pictures]]'' / ''[[Laika (studija)|Laika]] || [[Kriss Batlers (režisors)|Kriss Batlers]] (režisors/scenārists); [[Hjū Džekmens]], [[Zaks Galifjanakis]], [[Zoja Saldana]], [[Timotijs Olifants]], [[Emma Tompsone]], [[Stīvens Fraijs]] || animācija, piedzīvojumu filma, komēdija ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title='Missing Link': Laika's Zach Galifianakis-Hugh Jackman-Zoe Saldana Toon Gets Release Date From Annapurna|url=https://deadline.com/2018/06/missing-link-laikas-zach-galifianakis-hugh-jackman-zoe-saldana-release-date-annapurna-1202419001/|accessdate=June 28, 2018|website=Deadline|date=June 28, 2018}}</ref>}} |- | rowspan="4" style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 19 | "[[Raudošās sievietes lāsts]]" <br />(''The Curse of La Llorona'') ||''[[Warner Bros.]]'' / ''[[New Line Cinema]]'' || [[Maikls Čavess]] (režisors); Mikijs Doutrijs, [[Tobiass Iaconis]] (scenārists); [[Linda Kardelīni]], [[Reimonds Krūzs]], [[Patrīsija Velaskesa]], Marisols Ramiress, [[Šons Patriks Tomass]] || šausmu filma || {{center|<ref name="Warnerbros">{{ziņu atsauce|url=http://deadline.com/2018/03/warner-bros-pegs-memorial-day-2019-for-six-billion-dollar-man-dates-other-films-1202308701/|title=Warner Bros. Pegs Memorial Day 2019 For ‘Six Billion Dollar Man,’ Dates Other Films|date=2 March 2018|website=Deadline Hollywood|accessdate=3 March 2018}}</ref>}} |- | "[[Zem sudraba ezera]]" || ''[[A24]] || [[Deivids Roberts Mitčels]] (režisors/scenārists); [[Endrū Gārfīlds]], [[Railija Kio]], [[Tofers Greiss]], [[Zase Memita]], [[Džimmijs Simpsons]], [[Lūks Beiness]], [[Patriks Fišlers]] || neo-noirs, kriminālfilma, trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Eric|last=Kohn|url=https://www.indiewire.com/2018/11/a24-under-the-silver-lake-release-date-2019-andrew-garfield-1202017214/|title=A24 Moves Andrew Garfield Noir ‘Under the Silver Lake’ to 2019, As It Searches For a Fresh Start — Exclusive|date=November 1, 2018|website=[[IndieWire]]|accessdate=November 1, 2018}}</ref>}} |- | ''Penguins'' || ''[[Disneynature]]'' ||[[Elasteirs Fotergils]] (režisors), [[Deins Dehans]] || dokumentālā filma || {{center|<ref name="breakdown">{{tīmekļa atsauce|first=Haleigh|last=Foutch|title=Disney Announces a Slew of New Marvel, Live-Action and Animation Release Dates Through 2023|url=http://collider.com/disney-marvel-animation-release-dates/|date=1 March 2018|website=Collider|accessdate=2 March 2018}}</ref>}} |- | "[[After. Pēc mūsu tikšanās]]" <br />(''After'') ||''Aviron Pictures'' || Dženija Geidža (režisors); Sjūzana Makmartina (scenāriste); Žozefīne Lengforda, [[Hiro Fainss Tifins]], [[Selma Blēra]], [[Pia Mia]], [[Pīters Galahers]] || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Patrick|last=Hipes|title='After’ Movie Based On Anna Todd’s YA Books Seals Aviron Pictures Deal, Gets 2019 Release Date|url=https://deadline.com/2018/07/after-movie-anna-todd-release-date-aviron-pictures-deal-1202431754/|website=Deadline|accessdate=23 July 2018}}</ref>}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 26 | "[[Atriebēji: Noslēgums]]" <br />(''Avengers: Endgame'') ||''[[Marvel Studios]]'' || [[Brāļi Russo|Entonijs Russo un Džo Russo]] (režisori); [[Kristofers Markuss un Stīvens Makfīlijs]] (scenāristi); [[Roberts Daunijs jaunākais]], [[Marks Rafalo]], [[Kriss Hemsvorts]], [[Kriss Evanss]], [[Skārleta Johansone]], [[Džeremijs Renners]], [[Džošs Brolins]], [[Bri Lārsone]], [[Toms Holands]], [[Čedviks Bousmens]], [[Elizabete Olsena]], [[Benedikts Kamberbačs]], [[Evandželīna Lilī]], [[Karena Gillana]], [[Toms Hidlstons]], [[Zoja Saldana]], [[Deivs Batista]], [[Pola Betanija]], [[Džons Favro]], [[Gvineta Paltrova]], [[Sebastjens Stens]], [[Dons Čīdls]], [[Poma Klementjeva]], [[Entonijs Makijs]], [[Pols Rads]], [[Kriss Prats]], [[Bredlijs Kūpers]], [[Frenks Grillo]], [[Letiša Raita]]|| supervaroņu, spriedzes, piedzīvojumu filma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://marvel.com/news/movies/23546/marvels_the_avengers_head_into_an_infinity_war|title=Marvel's The Avengers Head Into an Infinity War|author=Marc Strom|publisher=''[[Marvel Comics|Marvel]]''|date=October 28, 2014|accessdate=November 8, 2014}}</ref>}} |- | "[[Sekas (filma)|Sekas]]" <br />(''Aftermath'') ||''[[Searchlight Pictures|Fox Searchlight Pictures]]'' || Džeimss Kents (režisors); Džo Šrapnels, Anna Voterhausa (scenārists); [[Aleksandrs Skašgords]], [[Kīra Naitlija]], [[Džeisons Klārks]], Aleksandrs Šīrs || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Mia|last=Galuppo|title=Fox Searchlight Sets Date for Keira Knightley Post-War Drama 'The Aftermath'|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/fox-searchlight-dates-keira-knightley-post-war-drama-aftermath-1116170|date=May 31, 2018|website=The Hollywood Reporter|accessdate=June 8, 2018}}</ref>}} |- | ''[[The Intruder]]'' || ''[[Screen Gems]]'' || [[Dions Teilors]] (režisors); [[Deivids Loherijs]] (scenārists); [[Deniss Kveids]], [[Maikls Īlijs]], [[Migana Gūda]], [[Džozefs Sikora]] || trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title=The Intruder (2019)|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=theintruder2019.htm|website=Box Office Mojo|accessdate=12 October 2018}}</ref>}} |- ! rowspan="17" style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" |M<br />A<br />I<br />J<br />S |style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 3 | "[[Neglītās lellītes]]" <br />(''UglyDolls'') ||''[[STX Entertainment]]'' / ''[[OddLot Entertainment]]'' || [[Kellijs Esberijs]] (režisors); Bleisa Hemingveja, Ērika Rivinoja (scenāristes); [[Kellija Klarksone]], ''[[Pitbull]]'', [[Niks Džonass]], [[Vanda Saiksa]], [[Gebriels Iglesiass]], [[Bleiks Šeltons]], [[Žanelle Monē]], [[Emma Robertsa]], [[Vangs Līoms]], [[Bibi Reidža]], ''[[Charli XCX]]'', ''[[Lizzo]]''|| animācija, komēdija || {{center|<ref name="May">{{tīmekļa atsauce|title=STX's 'UglyDolls' To Launch First Weekend Of May|url=https://deadline.com/2018/12/stxs-uglydolls-to-launch-first-weekend-of-may-1202519937/|last=D'Alessandro|first=Anthony|work=[[Deadline Hollywood]]|publisher=Penske Business Media, LLC.|date=December 13, 2018}}</ref>}} |- | rowspan="5" style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 10 | "[[Pokémon: Detektīvs Pikaču]]"<br />(''Pokémon: Detective Pikachu'') || ''[[Warner Bros.]]'' / ''[[Legendary Entertainment]]'' / ''[[The Pokémon Company]]'' || [[Robs Letermans]] (režisors/scenārists); [[Nikola Perlmane]] (scenāriste); [[Raiens Renoldss]], [[Džastiss Smits]], [[Ketrina Ņūtone]], [[Kens Vatanabe]], [[Suki Voterhausa]], [[Kriss Gīrs]], [[Rita Ora]], [[Bills Naihijs]] || fantāzija, ģimenes filma, detektīvs, komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Borys|last=Kit|url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/suki-waterhouse-joins-ryan-reynolds-detective-pikachu-1080938|title=Suki Waterhouse Joins Ryan Reynolds in Pokemon Movie 'Detective Pikachu'(Exclusive)|date=1 February 2018|publisher=The Hollywood Reporter|accessdate=1 February 2018}}</ref>}} |- | ''[[The Rosie Project]]'' || ''[[TriStar Pictures]]'' || Bens Teilors (režisors); [[Skots Noistadters]], [[Maikls Vebers]] (scenārists) || romantika || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Sony Sets Dates for 'Spider-Man' Spinoff 'Silver & Black' and 'Sicario 2'|url=http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/sony-set-date-spider-man-spin-silver-black-sicario-2-1029051|date=11 August 2017|website=The Hollywood Reporter|accessdate=16 October 2017}}</ref>}} |- | "[[Krāpnieces]]" <br />(''The Hustle'') ||''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' || [[Kriss Adisons]] (režisors); [[Žaks Šaifers]] (scenārists); [[Anna Hetaveja]], [[Rebela Vilsone]], [[Alekss Šārps]] || komēdija ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Hilary|last=Lewis|title=Rebel Wilson Reveals New Title, Release Date for 'Dirty Rotten Scoundrels' Remake With Anne Hathaway|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/rebel-wilson-reveals-new-title-release-date-dirty-rotten-scoundrels-remake-anne-hathaway-1086880|date=February 21, 2018|work=The Hollywood Reporter|accessdate=February 21, 2018}}</ref>}} |- | ''[[Poms (filma)|Poms]]'' || ''[[STX Entertainment]]'' / ''[[Sierra/Affinity]]'' || Zara Hajesa (režisore/scenāriste); Šeins Atkinsons (scenārists); [[Daiena Kītone]], [[Džeki Vīvere]], [[Pema Grīra]], [[Rea Perlmane]], [[Selija Vestone]], [[Filisa Somervilla]] || komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Diane Keaton’s Cheerleader Comedy ‘Poms’ Set for Mother’s Day Weekend|url=https://variety.com/2019/film/news/diane-keaton-poms-release-date-1203104916/|date=10 January 2019|website=Variety|accessdate=11 January 2019}}</ref>}} |- | ''[[Tolkien (filma)|Tolkien]]'' || ''[[Searchlight Pictures|Fox Searchlight Pictures]]'' || [[Dome Karukoski]] (režisors); [[Deivids Glīsons]], [[Stīvens Beresfords]] (scenāristi) [[Nikolass Holts]], [[Lilija Kollinsa]], [[Kolms Mīnijs]], [[Toms Glins Karnijs]], [[Dereks Džekobi]], [[Pema Ferisa]] || biogrāfiskā filma || {{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/01/lily-collins-nicholas-hoult-tolkien-movie-may-release-date-lord-of-the-rings-1202537025/|title=Fox Searchlight’s ‘Tolkien’ Takes Early Summer Release Date|first1=Anthony|last1=D'Alessandro|first2=Anthony|last2=D'Alessandro|date=2019. gada 17. janv.}}</ref>}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 17 | "[[Suņa ceļojums]]" <br />(''A Dog's Journey'') ||''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Amblin Entertainment]]'' / ''[[Walden Media]]'' || [[Geils Mankuso]] (režisors); [[V. Brūss Kemerons]], [[Ketrīna Mičona]], [[Vollijs Volodarskijs]], [[Maija Forbsa]] (scenāristi); [[Deniss Kveids]], [[Džošs Geds]], [[Mārdža Helgenbergere]], [[Betija Gilpina]], Ketrina Preskota, Henrijs Lū || fantāzija, drāma || {{center|<ref>{{ziņu atsauce|first=Amanda|last=N'Dika|title='A Dog's Journey' Begins With Dennis Quaid & Josh Gad; Betty Gilpin Joins Sequel|url=https://deadline.com/2018/08/a-dogs-journey-production-start-dennis-quaid-josh-gad-betty-gilpin-henry-lau-cast-universal-amblin-alibaba-1202452447/|accessdate=29 August 2018|website=Deadline|date=26 August 2018}}</ref>}} |- | "[[Saule arī ir zvaigzne]]" <br />(''The Sun Is Also a Star'') ||''[[Warner Bros.]]'' / ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' || [[Ri Russo Janga]] (režisors); Treisija Olivera (scenāriste); [[Jara Šahidi]], Miriams Haimans, Kamruss Džonsons, [[Čārlzs Meltons]] || drāma || {{center|<ref>{{ziņu atsauce|first=Amanda|last=N'Dika|title='The Sun Is Also a Star' Adds Miriam A. Hyman; Nicole Amber Maines Toplines LGBTQ Indie 'Bit'|url=https://deadline.com/2018/06/the-sun-is-also-a-star-miriam-a-hyman-nicole-amber-maines-bit-movie-1202418853/|accessdate=30 June 2018|website=Deadline|date=29 June 2018}}</ref>}} |- | "[[Džons Viks 3: Parabellum]]" <br />(''John Wick 3: Parabellum'') ||''[[Summit Entertainment]]'' || [[Čads Stahelski]] (režisors); Dereks Kolsteds (scenārists); [[Kiānu Rīvss]], [[Halle Berija]], [[Lorencs Fišbērns]], [[Marks Dakaskoss]], [[Eiža Keita Dilone]], [[Lencs Rediks]], [[Saīds Tagmaaui]], [[Džeroms Flins]], [[Tobiass Sīgels]], [[Bobans Marjanovičs]], [[Andželika Hjūstone]], [[Ians Makšeins]] || neo-noirs, spriedzes filma, trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Halle Berry, Anjelica Huston Join Cast For 'John Wick: Chapter 3'|url=http://deadline.com/2018/05/halle-berry-anjelica-huston-john-wick-chapter-3-1202395314/|website=Deadline Hollywood|accessdate=21 May 2017}}</ref>}} |- | rowspan="5" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 24 | "[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]"<br />(''Aladdin'') || ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' || [[Gajs Ričijs]] (režisors/scenārists); [[Džons Ogasts]], [[Vanesa Teilore]] (scenāristi); [[Mena Masuds]], [[Naomi Skota]], [[Vills Smits]], [[Marvans Kenzari]], [[Navids Negabans]], [[Nasima Pedrada]], [[Billijs Magnusens]], [[Numans Akars]], [[Frenks Velkers]] || mūzikls, fantāzija, komēdija, romantika, piedzīvojumu filma || {{center|<ref name="StarWarsAladdin">{{tīmekļa atsauce|last=McClintock|first=Pamela|title=Disney Swaps Release Dates for 'Star Wars: Episode IX' and 'Aladdin'|url=http://www.hollywoodreporter.com/news/star-wars-episode-ix-aladdin-get-new-release-dates-1038125|website=Variety|date=September 12, 2017|accessdate=September 12, 2017}}</ref>}} |- | "[[Uz zvaigznēm]]" (''Ad Astra'') ||''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' / ''[[Regency Enterprises]]'' / ''[[Plan B Entertainment]]'' || [[Džeimss Grejs (režisors)|Džeimss Grejs]] (režisors/scenārists); [[Ītans Gross]] (scenārists); [[Breds Pits]], [[Tomijs Lī Džonss]], [[Ruta Nega]], [[Donalds Saterlends]], [[Džeimijs Kenedijs]] || zinātniskā fanastika, trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2017/film/news/brad-pitt-ad-astra-release-date-1202559836/|title=Brad Pitt’s Sci-Fi Movie ‘Ad Astra’ to Hit Theaters in January 2019|first=Dave|last=McNary|date=15 September 2017|publisher=Variety}}</ref>}} |- | "[[Brīnumbērns]]" <br />(''Brightburn'') ||''[[Screen Gems]]'' / ''[[Stage 6 Films]]'' / ''[[Sony Pictures Releasing]]'' || Deivids Jaroveskijs (režisors); [[Braians Gans]], [[Marks Gans]] (scenāristi); [[Elizabete Benksa]], [[Deivids Denmans]], Džeksons Dans, [[Mets Džouns]], [[Meredita Hagnere]] || šausmu, supervaroņu filma, zinatniskā fantastika || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Sony Pushes Back James Gunn Horror Movie to 2019|url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/james-gunn-movie-brightburn-open-may-2019-1150428|website=The Hollywood Reporter|accessdate=8 October 2018}}</ref>}} |- | ''[[The Kid]]'' || ''[[Lionsgate Films]]'' || [[Vinsents D'Onofrio]] (režisors); Endrū Lanhems (scenārists); [[Kriss Prats]], Vinsents D'Onofrio, [[Ītans Hoks]], [[Deins Dehans]], [[Ādams Boldvins]] || vesterns, drāma || {{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.imdb.com/calendar/?region=pt|title=Portugal Movie Release Dates|work=IMDb|access-date=2018-11-08}}</ref>}} |- | ''[[Booksmart]]'' || ''[[Annapurna Pictures]]'' / ''[[Gloria Sanchez Productions]]'' || [[Olīvija Vailda]] (režisore); Emīlija Halperna, [[Sāra Heskinsa]], Keitija Silbermane, [[Sjūzanna Fogele]] (scenāristes); [[Keitlīna Devere]], [[Bīnija Feldšteina]], [[Noass Gelvins]], [[Billija Lurda]], [[Līza Kudrova]], [[Vills Forte]], [[Džeisons Sudeikis]] || komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2018/film/news/olivia-wilde-booksmart-kaitlyn-dever-beanie-feldstein-1202702441/|title=Olivia Wilde Sets Directorial Debut ''Booksmart'' With Kaitlyn Dever and Beanie Feldstein to Star|website=[[Variety]]|first=Justin|last=Kroll|date=February 16, 2018|accessdate=May 3, 2018}}</ref>}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#d8d8d8;""| 31 | "[[Godzilla: Briesmoņu karalis]]" <br />(''Godzilla: King of the Monsters'') ||''[[Warner Bros.]]'' / ''[[Legendary Entertainment]]'' || [[Maikls Dohertijs]] (režisors/scenārists); Zeks Šīldss, [[Makss Borenšteins]] (scenāristi); [[Kails Čandlers]], [[Vera Fārmiga]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Kens Vatanabe]], [[Sallija Hokinsa]], [[Bredlijs Vitfords]], [[Čārlzs Denss]], [[Tomass Midldičs]], [[Aiša Hindsa]], [[O'Šea Džeksons jaunākais]], [[Deivids Streteirns]], [[Čžana Cji]] || spriedzes, piedzīvojumu filma, zinātniskāfantastika || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2018/film/news/mark-wahlberg-six-billion-dollar-man-moved-2020-1202820421/ |title=Mark Wahlberg’s ‘Six Billion Dollar Man’ Moved Back a Year to 2020|last=McNary|first=Dave|work=Variety|date=May 23, 2018|accessdate=May 23, 2018}}</ref>}} |- | ''[[Rocketman]]'' || ''[[Paramount Pictures]]'' / ''[[Marv Films]] || [[Deksters Fletčers]] (režisors); Lī Holls (scenārists); [[Tarons Edžertons]], [[Džeimijs Bells]], [[Ričards Medens]], [[Braisa Dalasa Hauarda]]|| biogrāfija, drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|last=McNary|first=Dave|url=https://deadline.com/2018/08/rocketman-elton-john-biopic-movie-release-transformers-7-undated-1202396997/|title='Rocketman': Elton John Biopic Moves Back Two Weeks|date=23 August 2018|website=Deadline|accessdate=24 August 2018}}</ref>}} |- | ''[[Ma (filma)|Ma]]'' || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Blumhouse Productions]]'' || [[Teits Teilors]] (režisors/scenārists); Skotijs Lendess (scenārists); [[Oktāvija Spensere]], [[Džuljeta Lūisa]], [[Daiana Silversa]], Korijs Fogelmanis, [[Lūks Evanss]] || šausmu filma, trilleris || {{center|<ref>{{ziņu atsauce||last=Hipes |first=Patrick |url=https://deadline.com/2019/02/ma-release-date-octavia-spencer-blumhouse-tate-taylor-universal-1202555522/ |title=Tate Taylor's Blumhouse Thriller 'Ma' Gets Summer Release Date |date=12 February 2019 |website=Deadline}}</ref>}} |- ! rowspan="13" style="text-align:center; background:#98fb98; textcolor:#000;" |J<br />Ū<br>N<br>I<br>J<br>S | rowspan="3" style="text-align:center; background:#c7f7df" | 7 |"[[X-cilvēki: Tumšais Fēnikss]]" <br />(''Dark Phoenix'') ||''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' / ''[[Marvel Entertainment]]'' ||[[Saimons Kinbergs]] (režisors/scenārists); [[Džeimss Makevojs]], [[Maikls Fasbenders]], [[Dženifere Lorensa]], [[Nikolass Holts]], [[Sofija Tērnere]], [[Taijs Šeridans]], [[Aleksandra Šipa]], [[Kodi Smits Makfī]], [[Evans Pīterss]], [[Džesika Česteina]] || superaroņu, spriedzes, piedzīvojumu filma || {{center|<ref name="Delays" />}} |- | "[[Mīluļu slepenā dzīve 2]]"<br />(''The Secret Life of Pets 2'') || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Illumination]]'' || [[Kriss Renods]] (režisors); [[Braians Linčs]] (scenārists); [[Petons Osvalts]], [[Ēriks Stounstrīts]], [[Kevins Hārts]], [[Dženija Sleita]], [[Elija Kempere]], [[Leika Bella]], [[Deins Kervijs]], [[Hanibals Baress]], [[Bobijs Moinahans]], [[Alberts Brūkss]], [[Tifānija Hediša]], [[Niks Krolls]], [[Pīts Holmss]], [[Harisons Fords]] || animācija, komēdija ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Harrison Ford Takes First Animated Role, In Illumination's 'The Secret Life Of Pets 2'|url=http://deadline.com/2018/04/harrison-ford-the-secret-life-of-pets-2-illumination-entertainment-tiffany-haddish-patton-oswalt-kevin-hart-chris-meledandri-1202376431/|website=Deadline Hollywood|accessdate=25 April 2018}}</ref>}} |- | ''[[Flarsky]]'' || ''[[Summit Entertainment]]'' / ''[[Good Universe]]'' / ''[[Point Grey Pictures]]'' || [[Džonatans Livains]] (režisors); [[Dens Sterlings]] (scenārists); [[Sets Rogens]], [[Šarlīze Terona]] || komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Kit|first=Borys|title=Alexander Skarsgard, Randall Park Join Seth Rogen in 'Flarsky' (Exclusive)|url=https://www.hollywoodreporter.com/amp/news/alexander-skarsgard-randall-park-join-seth-rogen-flarsky-1062084|website=The Hollywood Reporter|accessdate=28 November 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180612143121/https://www.hollywoodreporter.com/amp/news/alexander-skarsgard-randall-park-join-seth-rogen-flarsky-1062084|archivedate={{dat|2018|06|12||bez}}}}</ref>}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#c7f7df" | 14 | "[[Vīri melnā: Globālie draudi]]" <br />(''Men in Black: International'') ||''[[Columbia Pictures]]'' / ''[[Amblin Entertainment]]'' || [[F. Gerijs Grejs]] (režisors); [[Arts Markums un Mets Hollowejs]] (scenārists); [[Kriss Hemsvorts]], [[Tessa Tompsone]], [[Liams Nīsons]], [[Rebeka Fergusone]], [[Kumails Nandžiani]], [[Reifs Spolls]], [[Emma Tompsone]] || zinātniskā fantastika, komēdija, spriedzes filma || {{center|<ref>{{ziņu atsauce|first1=Anita|last1=Busch|accessdate=2018-10-23|title=‘Men In Black’ Spinoff Gets Summer 2019 Release Date Change|url=https://deadline.com/2018/01/men-in-black-untitled-spinoff-release-date-change-summer-2019-1202248296/|newspaper=Deadline|date=January 18, 2018}}</ref>}} |- | ''[[Son of Shaft]]'' || ''[[Warner Bros.]]'' / ''[[New Line Cinema]]'' || [[Tims Storijs]] (režisors); [[Kenijs Bariss]], Aleks Bernovs (scenāristi); [[Džesijs Ašers]], [[Semjuels Džeksons]], [[Aleksandra Šipa]], [[Redžina Holla]], ''[[Method Man]]'', [[Ričards Raundtrī]] || spriedzes filma, komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title='Shaft' Lands Prime Summer 2019 Release, Followed by 'The Goldfinch' in Fall|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/shaft-reboot-lands-prime-summer-2019-release-followed-by-goldfinch-fall-1062912|publisher=The Hollywood Reporter|date=30 November 2017}}</ref>}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#c7f7df"| 21 | "[[Rotaļlietu stāsts 4]]"<br />(''Toy Story 4'') || ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' / ''[[Pixar Animation Studios|Pixar]]'' || [[Džošs Kūlijs]] (režisors); Stefānija Folsoma (scenāriste); [[Toms Henkss]], [[Tims Allens]], [[Kristena Šāla]], [[Patrīcija Ārkete]], [[Lorija Metkalfa]], [[Voless Šons]], [[Ennija Potsa]], [[Tonijs Heils]], [[Kīgans Maikls Kī]], [[Džordans Pīls]] || piedzīvojumu, ģimenes filma, romantika, animācija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title='Toy Story 4': Black List Alum Stephany Folsom to Write Script|url=https://www.thewrap.com/toy-story-4-stephany-folsom/|date=18 January 2018|website=The Wrap|accessdate=19 January 2018}}</ref>}} |- | ''[[Grudge]]'' || ''[[Sony Pictures Releasing]]'' / ''[[Ghost House Pictures]]'' / ''[[Good Universe]]'' || Nikolass Peše (režisors/scenārists); Džefs Bālers (scenārists); [[Andrea Raisboro]], [[Demjans Biširs]], [[Džons Čo]], [[Lina Šeja]], [[Džeki Vīvere]] || šausmu filma, trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://bloody-disgusting.com/movie/3529117/grudge-set-curse-summer-audiences/|title='Grudge' Set to Curse Summer Audiences|date=23 October 2018|publisher=BloodyDisgusting|accessdate=24 October 2018}}</ref>}} |- | "[[Bērnu spēlītes]]" (''Child's Play'') ||''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' / ''[[Orion Pictures]]'' || Larss Klevbergs (režisors); Tailers Bērtons Smits (scenārists); [[Gebriels Beitmans]], [[Obrija Plaza]], [[Braians Tairī Henrijs]] || šausmu filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/11/chucky-woody-buzz-lightyear-childs-play-june-21-2019-toy-story-4-1202500331/|title=Doll Brawl: Chucky Vs. Woody & Buzz Lightyear As Orion Dates ‘Child’s Play’ Redo June 21, 2019 Against Toy Story 4′|date=12 November 2018|publisher=Deadline|accessdate=12 November 2018}}</ref>}} |- | rowspan="5" style="text-align:center; background:#c7f7df"| 28 | ''[[Untitled Danny Boyle/Richard Curtis film]]'' || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Working Title]]'' || [[Denijs Boils]] (režisors); [[Ričards Kērtiss]] (scenārists); [[Lilija Džeimsa]], [[Himešs Patels]], [[Keita Makinona]], [[Eds Šīrans]], [[Ana de Armasa]], [[Lamorns Moriss]] || mūzikls, komēdija || {{center|<ref name="Moving">{{tīmekļa atsauce|title=Danny Boyle-Richard Curtis Musical Comedy Tunes Up For Summer 2019 Release – Update|url=https://deadline.com/2018/09/danny-boyle-richard-curtis-comedy-eyes-sept-2019-release-two-months-before-james-bond-1202365674/|accessdate=20 September 2018|website=Deadline|date=19 September 2018}}</ref>}} |- |''[[Ford v. Ferrari]]'' || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' / ''[[Chernin Entertainment]]'' || [[Džeimss Mengolds]] (režisors/scenārists); [[Džezs Batervorts]], [[Džons Henrijs Batervorts]] (scenāristi); [[Kristians Beils]], [[Mets Deimons]], [[Džons Berntāls]], [[Noss Džups]] || spriedzes filma, drāma || {{center|<ref name="reschedule">{{tīmekļa atsauce|first=Katie|last=Kilkenny|url=http://www.comingsoon.net/movies/news/954321-fox-sets-release-dates-for-death-on-the-nile-spies-in-disguise-and-more|title=Fox Sets Release Dates For Death on The Nile, Spies in Disguise and More|date=23 June 2018|publisher=Comingsoon|accessdate=24 June 2018}}</ref>}} |- |''[[Limited Partners]]'' || ''[[Paramount Pictures]]'' / ''[[Paramount Players]]'' || [[Migels Arteta]] (režisors); Sems Pitmens, Adams Kouls Kellijs (scenāristi); [[Tifānija Hediša]], [[Rouza Birna]], [[Salma Hajeka]], [[Džesika Sentklēra]] || komēdija ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|last=Sneider|first=Jeff|url=http://collider.com/jessica-st-clair-limited-partners/|title=Exclusive: Jessica St. Clair Joins Tiffany Haddish in Paramount Comedy 'Limited Partners'|date=17 October 2018|website=Collider|accessdate=18 October 2018}}</ref>}} |- |''[[47 Meters Down: Uncaged]]'' || ''[[Entertainment Studios]]'' || [[Johaness Robertss]] (režisors/scenārists); Ernests Riera (scenārists); [[Džons Korbets]], [[Nia Longa]], [[Sofija Nelisse]], [[Koraina Foksa]], Sistaina Stallone, Braiana Tju, [[Deivi Santoss]], [[Kilins Rembo]], [[Breka Beisindžere]] || trilleris ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=http://bloody-disgusting.com/movie/3466958/48-meters-swims-summer-2019-release-date/|title=MOVIES’48 Meters Down’ Swims to a Summer 2019 Release Date|website=BloodyDisgusting.com|accessdate=26 October 2017}}</ref>}} |- | ''[[Killers Anonymous]]'' || ''[[Lionsgate Films|Lionsgate]]'' || Martins Ouens (režisors); Martins Ouens, Elizabete Morisa, Sets Džonsons (scenāristi); [[Gērijs Oldmens]], [[Džesika Alba]], [[Tomijs Flenagans]], [[Riona Nikola Brauna]], [[Mianna Bēringa]], [[Maikls Soka]], [[Tims Makinernijs]], [[Sems Hezeldains]] ||kriminālfilma, trilleris, mistērija ||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/killers_anonymous |title=Killers Anonymous (2019) |website=Rotten Tomatoes |accessdate=17 August 2019}}</ref></center> |} === Jūlijs — septembris === {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="7" style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" |J<br />Ū<br />L<br />I<br />J<br />S | style="text-align:center; background:#f7dfc7"| 3 | "[[Anabella 3]]" (''Annabelle Comes Home'') ||''[[Warner Bros.]]'' / ''[[New Line Cinema]]'' || [[Gerijs Dobermans]] (režisors/scenārists), [[Patriks Vilsons]], [[Vera Fārmiga]], [[Makkenna Greisa]], [[Medisona Aismane]] || Šausmu filma, trilleris, mistika || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Borys|last=Kit|url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/jumanji-breakout-madison-iseman-star-new-annabelle-movie-1148419|title='Jumanji' Actress Madison Iseman to Star in New 'Annabelle' Movie (Exclusive)|date=1 October 2018|publisher=The Hollywood Reporter|accessdate=2 October 2018}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#f7dfc7"| 5 | "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]"<br />(''Spider-Man: Far From Home'') ||''[[Columbia Pictures]]'' / ''[[Marvel Studios]]'' || [[Džons Vots]] (režisors); [[Kriss Makenna]], Ēriks Somerss (scenāristi); [[Toms Holands]], [[Semjuels Džeksons]], [[Zendaja]], [[Kobija Smaldersa]], [[Džons Favro]], [[Dž. B. Smūvs]], [[Džeikobs Batalons]], [[Martins Stars]], [[Marisa Tomei]], [[Džeiks Jillenhols]]|| Supervaroņu, piedzīvojumu, spriedzes filma || {{center|<ref name="follow">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ew.com/article/2016/12/09/spider-man-homecoming-2-bad-boys-4-summer-2019|title=Spider-Man: Homecoming 2, Bad Boys 4 set for Summer 2019|work=EW.com|date=December 9, 2016|accessdate=December 9, 2016}}</ref>}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#f7dfc7"|12 | ''[[17 Bridges]]'' || ''[[STX Entertainment]]'' || [[Braians Kirks]] (režisors); Adams Merviss (scenārists); [[Čedviks Bousmens]], [[Dž. K. Simonss]], [[Sjēna Millere]], [[Teilors Kitčs]], [[Stefans Džeimss]], [[Tobijs Hemingvejs]] || spriedzes filma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2018/film/news/j-k-simmons-sienna-miller-taylor-kitsch-chadwick-boseman-17-bridges-1202957972/|title=Chadwick Boseman's '17 Bridges' Adds J.K. Simmons, Sienna Miller, Taylor Kitsch|publisher=Variety|accessdate=28 April 2018}}</ref>}} |- | ''[[Stuber]]'' || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' || [[Maikls Douss]] (režisors); Tripers Klensijs (scenārists); [[Kumails Nandžiani]], [[Deivs Batista]], [[Iko Juvaiss]], [[Mira Sorvino]] || spriedzes filma, komēdija || {{center|<ref name="reschedule2">{{tīmekļa atsauce|first=Katie|last=Kilkenny|url=http://www.comingsoon.net/movies/news/954321-fox-sets-release-dates-for-death-on-the-nile-spies-in-disguise-and-more|title=Fox Sets Release Dates For Death on The Nile, Spies in Disguise and More|date=23 June 2018|publisher=ComingSoon.net|accessdate=24 June 2018}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#f7dfc7"|19 | "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]"<br />''The Lion King'' || ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' || [[Džons Favro]] (režisors); [[Džefs Natansons]] (scenārists); [[Donalds Glovers]], [[Čīvetels Edžiofors]], [[Sets Rogens]], [[Billijs Aikners]], [[Bejonse Noulza]], [[Džons Olivers]], [[Džeimss Erls Džonss]], [[Džons Kani]], [[Kīgens Maikls Kījs]], [[Ēriks Andrē]], [[Florense Kasumba]], [[Elfrija Vūdarda]] || mūzikls, drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://mobile.twitter.com/Jon_Favreau/status/856930957365977088/photo/1|title=July 19, 2019|work=[[Twitter]]|date=April 25, 2017|accessdate=April 25, 2017}}</ref>}} |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#f7dfc7"|26 | "[[Reiz Holivudā]]" (''Once Upon a Time in Hollywood'') ||''[[Columbia Pictures]]'' / ''[[Heyday Films]]'' || [[Kventins Tarantīno]] (režisors/scenārists); [[Leonardo Di Kaprio]], [[Breds Pits]], [[Margota Robija]], [[Tims Rots]], [[Timotijs Olifants]], [[Maikls Medsens]], [[Džeimss Mārsdens]], [[Dakota Faninga]], [[Als Pačīno]], [[Brūss Derns]], [[Emīls Hiršs]], [[Demjens Lūiss]], [[Kliftons Kollinss jaunākais]] || kriminālfilma, drāma, trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2018/film/news/once-upon-a-time-in-hollywood-release-date-quentin-tarantino-1202877521/|title=Quentin Tarantino's Manson Murders Movie Moves Up Two Weeks|date=18 July 2018|website=Variety|accessdate=18 July 2018}}</ref>}} |- | ''[[Wish Dragon]]'' || ''[[Columbia Pictures]]'' / ''[[Sony Pictures Animation]]'' / ''[[Flagship Entertainment Group]]'' / ''Boss Collaboration'' / ''[[Base FX]]'' || Kriss Epelhanss (režisors); [[Džekijs Čans]], [[Konstanse Vū]] || animācija, ģimenes filma, komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.deadline.com/2018/04/jackie-chan-Constance-wu-sony-animation-wish-dragon-1202366356/|title=Jackie Chan, Constance Wu & More Join The Sony/China Co-Produced Animated Film 'Wish Dragon'|website=Deadline Hollywood|accessdate=April 17, 2018|date=April 17, 2018}}</ref>}} |- ! rowspan="12" style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" |A<br />U<br />G<br />U<br />S<br />T<br />S | style="text-align:center; background:#dfc7f7"|2 | "[[Ātrs un bez žēlastības: Hobss un Šovs]]"<br />(''Fast & Furious Presents: Hobbs & Shaw'') ||''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Seven Bucks Productions]]'' || [[Deivids Lītčs]] (režisors); [[Kriss Morgans]] (scenārists); [[Dveins Džonsons]], [[Džeisons Steitems]], [[Idriss Elba]], [[Vanesa Kirbija]], [[Romans Reinss]], [[Eisa Gonsalesa]], [[Edijs Mārsans]], [[Klifs Kērtiss]], [[Helēna Mirena]] || spriedzes, piedzīvojumu filma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Kroll|first=Justin|url=https://variety.com/2018/film/news/idris-elba-fast-and-furious-spinoff-dwayne-johnson-jason-statham-1202852226/|title=Idris Elba to Play Villain in 'Fast & Furious' Spinoff Starring Dwayne Johnson (EXCLUSIVE)|website=Variety|accessdate=5 July 2018}}</ref>}} |- | rowspan="4" style="text-align:center; background:#dfc7f7"|9 |''[[Artemis Fowl]]''||''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]''||[[Kenets Brana]] (režisors); [[Konors Makfersons]] (scenārists); Ferdija Šova, Lara Makdonella, [[Nonso Anozi]], Tamāra Smārta, [[Hongs Čau]], [[Džošs Geds]], [[Džūdija Denča]]|| piedzīvojumu, zinātniskā fantastikas, fantāzijas filma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Spencer|last=Perry|url=http://www.comingsoon.net/movies/news/910745-walt-disney-pictures-confirms-artemis-fowl-cast|title=Walt Disney Pictures Confirms Artemis Fowl Cast|publisher=ComingSoon.net|date=20 December 2017}}</ref>}} |- | "[[Dora un zudusī zelta pilsēta]]"<br />(''Dora and the Lost City of Gold'') ||''[[Paramount Players]]'' / ''[[Nickelodeon Movies]]'' / ''[[Walden Media]]'' || [[Džeimss Bobins]] (režisors); [[Nikolass Stollers]], Denjēla Sančesa Vitsele (scenārists); [[Izabela Monera]], [[Euhenio Derbess]], [[Maikls Penja]], [[Eva Longorija]], [[Temuera Morisons]], [[Benisio del Toro]] || piedzīvojumu filma, komēdija ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Jeff|last=Sneider|url=http://collider.com/micke-moreno-dora-the-explorer-diego/|title=Exclusive: 'Dora the Explorer' Movie Casts Micke Moreno as Diego|accessdate=25 July 2018|website=Collider|date=24 July 2018}}</ref>}} |- | ''[[Scary Stories to Tell in the Dark]]'' || ''[[CBS Films]]'' / ''[[Entertainment One]]'' / ''[[Lionsgate]]'' || [[Andrē Ovredals]] (režisors); Dens Heidžmens, Kevins Heidžmens (scenāristi); Zoja Koleti, Maikls Garsa, [[Ostins Eibramss]], Gebriels Rašs, Ostins Zadžurs, Natalī Ganshorna, [[Dīns Noriss]] || šausmu filma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/12/guillermo-del-toro-scary-stories-to-tell-in-the-dark-1202520394/|title=Guillermo del Toro & André Øvredal’s ‘Scary Stories To Tell In The Dark’ Gets Summer Release Date|date=14 December 2018|website=Deadline|accessdate=15 December 2018}}</ref>}} |- | ''[[Where'd You Go, Bernadette]]'' || ''[[Annapurna Pictures]]'' || [[Ričards Linkleters]] (režisors/scenārists); [[Maikls Vēbers]], [[Skots Neistadters]] (scenāristi); [[Keita Blanšeta]], [[Billijs Krudaps]], [[Kristena Viga]], Emma Nelsone, [[Džeimss Urbanjaks]], [[Džūdija Grīra]], [[Troiena Bellisario]], [[Zoja Čao]], [[Lourenss Fišbērns]] || komēdija, drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/06/whered-you-go-bernadette-emma-nelson-cate-blanchett-richard-linklater-1202405604/|title=Newcomer Emma Nelson Joins As Daughter To Cate Blanchett For Richard Linklater's 'Where'd You Go Bernadette'|website=[[Deadline Hollywood]]|first=Anita|last=Busch|date=June 7, 2018|accessdate=June 7, 2018}}</ref>}} |- | rowspan="4" style="text-align:center; background:#dfc7f7"|16 | "[[Labie zēni]]" (''Good Boys'') ||''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Good Universe]]'' / ''[[Point Grey Pictures]]'' || [[Lī Eizenbergs]], [[Džīns Stupnitskis]] (režisori/scenāristi); [[Džeikobs Tramble]], [[Molija Gordone]] || komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://deadline.com/2018/05/seth-rogen-produced-good-boys-universal-release-date-1202380304/|title=Universal Releasing Point Grey’s ‘Good Boys’ In Late Summer 2019|website=Deadline Hollywood|accessdate=1 May 2018}}</ref>}} |- | "[[Dusmīgie putni. Filma 2]]"<br />(''The Angry Birds Movie 2'') ||''[[Columbia Pictures]]'' / ''[[Rovio Animation]]'' || [[Turops Van Ormans]] (režisors), [[Džons Raiss]] (līdzrežisors); [[Pīters Ekermans]] (scenārists); [[Džeisons Sudeikis]], [[Džošs Geds]], [[Denijs Makbraids]], [[Bills Heiders]], [[Pīters Dinklidžs]], [[Leslija Džonsa]], [[Sterlings Brauns]], [[Euhenio Derbess]], [[Zaks Vūdss]], [[Akvafina]], [[Lils Rels Houerijs]], [[Douva Kemerona]], [[Beks Benets]] || animācija, komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=D'Alessandro|first1=Antonio|title='Angry Birds 2’ To Fly In Late Summer 2019|url=https://deadline.com/2018/10/angry-birds-2-release-date-change-august-2019-1202484302/|website=Deadline|accessdate=20 April 2018}}</ref>}} |- | "[[Playmobil. Filma]]" (''Playmobil: The Movie'') || ''[[Lionsgate]]'' / ''[[Global Road Entertainment]]'' || [[Lino Disalvo]] (režisors); Bleiss Hemingvejs (scenārists); [[Anja Teilore Džoja]], [[Gebriels Beitmens]], [[Denjels Redklifs]], [[Džims Gafigans]], [[Megana Treinore]], [[Ādams Lamberts]] || animācija, fantāzija, piedzīvojumu filma, komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/10/anya-taylor-joy-meghan-trainor-adam-lambert-daniel-radcliffe-jim-gaffigan-gabriel-bateman-playmobil-movie-1202480054/|title=Anya Taylor-Joy, Meghan Trainor, Adam Lambert, Daniel Radcliffe, Jim Gaffigan & Gabriel Bateman Voice 'Playmobil' Pic|date=10 October 2018|website=Deadline|accessdate=11 October 2018}}</ref>}} |- | ''[[The Informer]]'' || ''Aviron Pictures'' / ''[[Thunder Road Pictures]]'' || [[Andrea Di Stefano]] (režisors); Mets Kuks (scenārists); [[Juels Kinamans]], [[Klaivs Ouens]], [[Rozamunda Paika]], [[Ana de Armasa]], ''[[Common]]'' || spriedzes filma, trilleris || {{center|<ref name="three-seconds" />}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#dfc7f7"|23 | ''[[Angel Has Fallen]]'' || ''[[Lionsgate]]'' || [[Riks Romans Vo]] (režisors); Kreigtons Rotenbergers, Ketrina Benedikta (scenāristi); [[Džerards Batlers]], [[Morgans Frīmens]], [[Džada Pinketa Smita]], [[Niks Nolti]], [[Lenss Rediks]] || spriedzes filma, trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/gerard-butlers-angel-has-fallen-gets-august-2019-release-date-1165125|title=Angel Has Fallen|website=The Hollywood Reporter|date=November 29, 2018|accessdate=November 29, 2018}}</ref>}} |- | "[[Slazdā (2019. gada filma)|Slazdā]]" (''Crawl'') ||''[[Paramount Pictures]]'' || [[Aleksandrs Aža]] (režisors/scenārists); Šons Rasmusens, Maikls Rasmusens (scenāristi); [[Kaja Skodelario]] || šausmu filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/01/paramount-crawl-playing-with-fire-loud-house-release-dates-1202537734/|title=Paramount Dates ‘Crawl’ & ‘Playing With Fire’, Moves ‘Loud House’ Off Schedule|website=Deadline|accessdate=19 January 2019}}</ref>}} |- | ''[[Overcomer]]'' || ''[[TriStar Pictures]]'' / ''[[Affirm Films|Sony Affirm]]'' || [[Aleks Kendriks]] (režisors/scenārists); [[Stīvens Kendriks]] (scenārists); Aleks Kendriks, [[Priscila Šairere]], Bens Deivss, Šari Rigbijs, Džeks Sterners|| drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=overcomer.htm|title=Overcomer|website=BoxOfficeMojo|accessdate=9 July 2018}}</ref>}} |- ! rowspan="7" style="text-align:center; background:#98fb98; textcolor:#000;" |S<br />E<br />P<br />T<br />E<br />M<br />B<br />R<br />I<br />S | rowspan="1" style="text-align:center; background:#e0f9e0"|6 | "[[Tas — otrā nodaļa|Tas — otrā nodaļa]]" (''It: Chapter Two'') |''[[Warner Bros.]]'' / ''[[New Line Cinema]]'' || [[Endijs Musketi]] (režisors); [[Gerijs Daubermans]] (scenārists); [[Džeimss Makavojs]], [[Džesika Česteina]], [[Džejs Raians]], [[Bills Heiders]], [[Izaija Mustafa]], [[Džeimss Rensons]], [[Endijs Bīns]], [[Bills Skašgords]] || šausmu filma || {{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://variety.com/2018/film/news/andy-bean-stanley-it-chapter-2-exclusive-1202812635/|title='It: Chapter 2' Taps Andy Bean to Play Stanley (EXCLUSIVE)|date=May 16, 2018|website=Variety|accessdate=21 May 2018}}</ref>}} |- | rowspan="1" style="text-align:center; background:#e0f9e0"|13 | "[[Dauntonas abatija (filma)|Dauntonas abatija]]" (''Downtown Abbey'') ||''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Focus Features]]'' / ''[[Carnival Films]]'' || [[Maikls Inglers]] (režisors); [[Džulians Felouss]] (scenārists); [[Hjū Bonevils]], [[Lora Kārmaikla]], [[Mišela Dokerija]], [[Džoanna Frogata]], [[Elizabete Makgoverna]], [[Megija Smita]] || drāma || {{center|<ref name="Moving"/>}} |- | style="text-align:center; background:#e0f9e0"|20 | ''[[The Kitchen]]'' || ''[[Warner Bros.]]'' / ''[[New Line Cinema]]'' || [[Andrea Berlofs]] (režisors/scenārists); [[Melisa Makārtija]], [[Tifānija Hediša]], [[Elizabete Mosa]], ''[[Common]]'', [[Donāls Glīsons]], [[Margo Martindeila]] || kriminālfilma, drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|first1=Borys|last=Kit|title=Margo Martindale Joins Melissa McCarthy in New Line Crime Drama 'The Kitchen' (Exclusive)|url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/margo-martindale-joins-melissa-mccarthy-new-line-crime-drama-kitchen-1098402|website=The Hollywood Reporter|accessdate=29 March 2018}}</ref>}} |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#e0f9e0"|27 | "[[Jetijs (filma)|Jetijs]]" (''Abominable'') ||''[[Universal Pictures]]'' / ''[[DreamWorks Animation]]'' / ''[[Pearl Studio]]'' || [[Džila Kaltone]] (režisors), Tods Vaildermens (līdzrežisors); [[Viljams Deiviss]] (scenārists); [[Hloja Beneta]], [[Tsai Čina]], [[Tenzing Norgay Trainor]], [[Alberts Tsai]], [[Klaudija Kima]] || animācija, fantāzija, piedzīvojumu filma, komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title='Agents of SHIELD' Star Chloe Bennet to Lead Pearl Studios' Animated 'Everest' (Exclusive)|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/agents-shield-star-chloe-bennet-lead-universal-pearl-studios-animated-everest-1096082|accessdate=21 March 2018|publisher=The Hollywood Reporter|date=21 March 2018}}</ref>}} |- | ''[[The Hunt]]'' || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Blumhouse Productions]]'' || [[Kreigs Zobels]] (režisors); [[Deimons Lindelofs]], Niks Kjūzs (scenārists) || spriedzes filma, trilleris || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=McClintock|first1=Pamela|title=Damon Lindelof's 'The Hunt' Lands Fall 2019 Release Date|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/damon-lindelofs-hunt-lands-fall-2019-release-date-1103986|accessdate=19 April 2018|publisher=The Hollywood Reporter|date=18 April 2018}}</ref>}} |- | ''[[The Art of Racing in the Rain]]'' || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' || [[Saimons Kērtiss]] (režisors); [[Marks Bombeks]] (scenārists); [[Mailo Ventimilja]], [[Amanda Saifreda]], [[Gerijs Kouls]], [[Kevins Kostners]] || komēdija || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=theartofracingintherain.htm|title=The Art of Racing in the World|website=''Box Office Mojo''|accessdate=December 23, 2018}}</ref>}} |} === Oktobris — decembris === {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%"| Nosaukums ! style="width:16%"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="14" style="text-align:center; background:#ffa07a" |O<br>K<br>T<br>O<br>B<br>R<br>I<br>S | rowspan="1" style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 4 | "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" (''Joker'') ||''[[Warner Bros.]]'' / ''[[Village Roadshow Pictures]]'' / ''[[DC Comics]]'' / ''[[Tods Filipss|Green Hat Films]]''|| [[Tods Filipss]] (režisors/scenārists); [[Skots Silvers]] (scenārists); [[Hoakins Fīnikss]], [[Roberts De Niro]], [[Zazī Bītsa]], [[Frensisa Konroja]], [[Marks Marons]], [[Bills Kemps]], [[Glena Flešlere]], [[Šī Vigams]], [[Brets Kallens]], [[Duglass Hodžs]], [[Džošs Peiss]], [[Braians Tairī Henrijs]] |supervaroņu, kriminālfilma, trilleris, šausmu filma||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/joker-origin-pic-lands-fall-2019-release-date-1128203 |title='Joker' Origin Movie Lands Fall 2019 Release Date |last1=McClintock |first1=Pamela |last2=Kit |first2=Borys |publisher=hollywoodreporter |date=July 18, 2018 |accessdate=July 18, 2018}}</ref></center> |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffdacc;" |11 | "[[Dvīnis (filma)|Dvīnis]]"<br />(''Gemini Man'') || ''[[Paramount Pictures]]'' / ''[[Skydance Media]]'' / ''[[Džerijs Brukhaimers|Jerry Bruckheimer Films]]'' || [[Ans Lī]] (režisors); [[Deivids Beniofs]], [[Billijs Rejs]], [[Darens Lemke]] (scenāristi); [[Vills Smits]], [[Merija Elizabeta Vinsteda]], [[Benedikts Vongs]], [[Klaivs Ouens]] |zinātniskā fantastika, spriedzes, trilleris||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |first=Borys |last=Kit |url=https://www.hollywoodreporter.com/amp/heat-vision/mary-elizabeth-winstead-star-opposite-will-smith-gemini-man-1075215 |title=Mary Elizabeth Winstead to Star Opposite Will Smith in 'Gemini Man' (Exclusive) |date=16 January 2017 |website=The Hollywood Reporter |accessdate=17 January 2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190603161933/https://www.hollywoodreporter.com/amp/heat-vision/mary-elizabeth-winstead-star-opposite-will-smith-gemini-man-1075215 |archivedate={{dat|2019|06|03||bez}} }}</ref></center> |- | "[[Adamsu ģimene (2019. gada filma)|Adamsu ģimene]]"<br />(''The Addams Family'') || ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' / ''The Jackal Group'' / ''[[Cinesite|Cinesite Studios]]'' || [[Konrads Vernons]], [[Gregs Tiernans]] (režisori); Mets Lībermans (scenārists); [[Oskars Aizeks]], [[Šarlīze Terona]], [[Hloja Greisa Moreca]], [[Finns Volfhārds]], [[Niks Krolls]], [[Bete Midlere]], [[Elisone Dženija]] |animācija, ģimenes filma, komēdija, šausmu filma||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |first=Anthony |last=D'Alessandro |url=https://deadline.com/2018/06/charlize-theron-addams-family-cast-bette-midler-allison-janney-1202403723/ |title='Addams Family' Movie Scares Up Charlize Theron, Bette Midler, Allison Janney & More For Voice Cast |date=5 June 2018 |website=Deadline Hollywood |accessdate=6 June 2018}}</ref></center> |- | ''[[Parasite]]'' || ''[[CJ E&M Film Business Division|CJ Entertainment]]'' / ''[[Neon]]'' || [[Pons Čons Ho]] (režisors/scenārists); Hans Jins Vons (scenārists); [[Sons Kans Ho]], [[Lī Suns Kuns]], [[Čo Jodžona]], [[Čoi Vū Šiks]], [[Parka Sodama]] |komēdija, trilleris|| <center><ref>{{tīmekļa atsauce |first=Mia |last=Galuppo |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/bong-joon-ho-s-palme-d-winner-parasite-get-awards-release-1214522 |title=Bong Joon Ho's Palme d'Or Winner 'Parasite' Will Release in Time for Awards Season |date=30 May 2019 |website=[[The Hollywood Reporter]] |accessdate=3 June 2019}}</ref></center> |- | rowspan="5" style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 18 | "[[Melnā feja Malefisenta: Tumsas valdniece]]"<br />(''Maleficent: Mistress of Evil'') || ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' || [[Johims Rūnnings]] (režisors); [[Linda Vūlvertone]], Micahs Fitcermans Blū, Noa Hārpsters (scenāristi); [[Andželīna Džolija]], [[Mišela Feifere]], [[Ella Feninga]], [[Sems Railijs]], [[Eds Skreins]], [[Hariss Dikinsons]], [[Imelda Stountone]], [[Džuno Templa]], [[Leslija Menvila]], [[Čīvetels Edžiofors]] |pasaka, piedzīvojumu filma||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Angelina Jolie Sequel 'Maleficent 2' Moves Up To Fall 2019 |url=https://deadline.com/2019/03/angelina-jolie-sequel-maleficent-2-moves-up-to-fall-2019-1202570373/ |website=Deadline |date=March 6, 2019 |accessdate=March 6, 2019}}</ref></center> |- | "[[Zombijzemē: Otrais šāviens]]" (''Zombieland: Double Tap'') ||''[[Columbia Pictures]]'' || [[Rūbens Fleišers]] (režisors); [[Rets Rīss]], [[Pols Verniks]], [[Deivids Kalahams]] (scenāristi); [[Vudijs Harelsons]], [[Džese Eizenbergs]], [[Emma Stouna]], [[Ebigeila Breslina]], [[Rozario Dousone]], [[Zoja Doiča]], [[Evans Džogija]], [[Tomass Midldičs]], [[Lūks Vilsons]], [[Bills Marijs]], [[Dens Eikroids]] |komēdija, spriedzes, šausmu filma||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/05/zombieland2-double-tap-black-and-blue-october-releases-1202612193/|title=Cult Classic Sequel 'Zombieland 2: Double Tap' And Cop Drama 'Black And Blue' Move To Late October Releases|last=Haring|first=Bruce|date=May 10, 2019|work=[[Deadline Hollywood]]|accessdate=May 10, 2019}}</ref></center> |- | "[[Trusis Džodžo]]" (''Jojo Rabbit'') || ''[[Searchlight Pictures|Fox Searchlight Pictures]]'' || [[Taika Vaititi]] (režisors/scenārists); [[Skārleta Johansone]], Romāns Grifins Deiviss, [[Tomasina Makenzī]], Taika Vaititi, [[Rebela Vilsone]], [[Stīvens Merčants]], [[Alfijs Allens]], [[Sems Rokvels]] |drāma, komēdija||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/05/taika-waititi-jojo-rabbit-release-date-1202613714/|title=Taika Waititi’s ‘Jojo Rabbit’ Hops Into Awards Season|first1=Anthony|last1=D'Alessandro|first2=Anthony|last2=D'Alessandro|date=May 13, 2019}}</ref></center> |- | ''[[Torrance]]'' || ''[[Warner Bros.]]'' / ''[[Pearl Street Films]]'' || [[Gevins O'Konors]] (režisors/scenārists); Breds Inglsbijs (scenārists); [[Bens Afleks]], [[Džanina Gavankara]], [[Als Madrigals]] |sporta filma, drāma||<center><ref name="release dates">{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2019/03/warner-bros-release-date-changes-the-goldfinch-goes-earlier-in-fall-superintelligence-shifts-ben-affleck-drama-dated-1202580958/ |title=Warner Bros. Release Date Changes: 'The Goldfinch' Goes Earlier In Fall, 'Superintelligence' Shifts & Ben Affleck Drama Dated |date=22 March 2019}}</ref></center> |- | "[[Auniņš Šons filma: Farmagedons]]" (''A Shaun the Sheep Movie: Farmageddon'') ||''[[Lionsgate Films]]'' / ''[[StudioCanal]]'' / ''[[Aardman Animations]]'' || Ričards Felans, Vills Bečers (režisori); Marks Bērtons, Džons Brauns (scenāristi): [[Džastins Fletčers]], [[Džons Spārkss]] |animācija, ģimenes filma, komēdija, zinātniskā fantastika||<center><ref>{{ziņu atsauce |title=A Shaun the Sheep Movie: Farmageddon' First Trailer: Aardman's Beloved Flock Goes to Space |url=https://www.indiewire.com/2018/12/a-shaun-the-sheep-mov0ie-farmageddon-first-trailer-aardman-1202027112/ |accessdate=13 December 2018 |newspaper=Indiewire |date=11 December 2018}}</ref></center> |- | rowspan="4" style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 25 | ''[[Black and Blue]]'' || ''[[Screen Gems]]'' || [[Deons Teilors]] (režisors/scenārists); [[Neomija Herisa]], [[Tairīzs Gibsons]], [[Maiks Kolters]], [[Reids Skots]], [[Bjūu Knaps]], [[Frenks Grillo]] |spriedzes filma, trilleris||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/05/zombieland2-double-tap-black-and-blue-october-releases-1202612193/|title=Cult Classic Sequel 'Zombieland 2: Double Tap' And Cop Drama 'Black And Blue' Move To Late October Releases|website=Deadline Hollywood|first=Bruce|last=Haring|date=May 10, 2019|accessdate=May 10, 2019}}</ref></center> |- | ''[[The Last Full Measure]]'' || ''[[Roadside Attractions]]'' || [[Tods Robinsons]] (režisors/scenārists); [[Sebastjens Stens]], [[Kristofers Plamers]], [[Viljams Hārts]], [[Eds Hariss]], [[Semjuels Džeksons]], [[Džeremijs Ērvins]], [[Pīters Fonda]], [[Bredlijs Vitfords]] |drāma, kara filma||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=lastfullmeasure.htm|title=The Last Full Measure|website=Box Office Mojo|accessdate=April 19, 2019}}</ref></center> |- | ''[[The Aeronauts]]'' || ''[[Amazon Studios]]'' || [[Toms Hārpers]] (režisors/scenārists); [[Džeks Torns]] (scenārists); [[Edijs Redmeins]], [[Felisita Džonsa]], [[Fībi Foksa]], [[Himešs Patels]], [[Vensans Peress]], [[Anna Reida]] |piedzīvojumu filma, drāma||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/05/the-aeronauts-will-have-one-week-imax-run-in-october-1202614664/|title=‘The Aeronauts’ Will Have One-Week Imax Run In October|first1=Denise|last1=Petski|first2=Denise|last2=Petski|date=May 14, 2019}}</ref></center> |- | ''[[Bad Trip]]'' || ''[[Orion Pictures]]'' || Kitao Sakurai (režisors); [[Džefs Tremeins]] (scenārists); [[Ēriks Andrē]], [[Lils Rels Hoverijs]] |komēdija, drāma||<center><ref name="October">{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/01/bad-trip-movie-release-date-eric-andre-lil-rel-howery-orion-pictures-1202544665/|title=Hidden-Camera Prank Pic 'Bad Trip' Gets Release Date Via Orion Pictures|date=January 29, 2019|website=Deadline|accessdate=January 29, 2019}}</ref></center> |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;" | 30 | "[[Doktors Miegs]]" (''Doctor Sleep'') ||''[[Warner Bros.]]'' / ''[[Intrepid Pictures]]'' || [[Maiks Flenagans]] (režisors/scenārists); [[Jūens Makgregors]], [[Rebeka Fergusone]], [[Kiliehs Karens]], [[Karls Lamblijs]], [[Zans Makklarnons]], [[Emīlija Alīna Linda]], [[Brūss Grīnvuds]], [[Džoselīna Donahjū]], [[Aleks Eso]], [[Klifs Kērtiss]] |šausmu filma, trilleris||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Matt Reeves' 'The Batman' Gets June 2021 Release Date |url=https://variety.com/2019/film/news/the-batman-release-date-1203124294/ |date=30 January 2019 |website=Variety |accessdate=30 January 2019}}</ref></center> |- ! rowspan="16" style="text-align:center; background:thistle" |N<br>O<br>V<br>E<br>M<br>B<br>R<br>I<br>S | rowspan="3" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 1 | "[[Terminators: Tumšais liktenis]]"<br />(''Terminator: Dark Fate'') || ''[[Paramount Pictures]]'' / ''[[Skydance Media]]'' / ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' / ''[[Tencent Pictures]]'' || [[Tims Millers]] (režisors); [[Deivids Gojers]], Džastins Rodss, [[Billijs Rejs]] (scenāristi); [[Linda Hemiltone]], [[Makenzija Deivisa]], [[Natālija Reisa]], [[Gebriels Luna]], [[Djego Boneta]], [[Arnolds Švarcenegers]] |zinātniskā fantastika, spriedzes, trilleris||<center><ref name="auto">{{ziņu atsauce |first1=Anthony |last1=D'Alessandro |accessdate=2018-10-23 |title='Terminator' To Square Off With 'Charlie's Angels' In Early November 2019 Following 'Wonder Woman 1984' Flight To 2020 |url=https://deadline.com/2018/10/wonder-woman-1984-leaves-november-creates-release-date-fight-terminator-charlies-angels-1202487956/ |newspaper=Deadline |date=October 23, 2018}}</ref></center> |- | ''[[Motherless Brooklyn]]'' || ''[[Warner Bros.]]'' || [[Edvards Nortons]] (režisors/scenārists); Edvards Nortons, [[Vilems Defo]], [[Gugu Mbata Rou]], [[Bobijs Kanavale]], [[Aleks Boldvins]], [[Leslija Manna]], [[Maikls Viljamss]], [[Brūss Viliss]] |kriminālfilma, trilleris, drāma||<center><ref name="deadline.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/02/warner-bros-dates-dune-for-november-2020-more-1202558747/|title=Warner Bros. Dates 'Dune' For November 2020 & More|first1=Anthony|last1=D'Alessandro|first2=Anthony|last2=D'Alessandro|date=16 February 2019|publisher=}}</ref></center> |- | ''[[Harriet]]'' || ''[[Focus Features]]'' || [[Kasi Lemonsa]] (režisors/scenārists); Gregorijs Allens Houards (scenārists); [[Sintija Erivo]], [[Leslijs Odoms jaunākais]], [[Džo Elvins]], [[Dženifera Netlsa]], [[Žanela Monē]] |biogrāfija, drāma||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.boxofficemojo.com/schedule/?view=changes&p=.htm|title=Harriet|website=[[Box Office Mojo]]|accessdate=May 8, 2019}}</ref></center> |- | rowspan="5" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 8 | ''[[Playing with Fire]]'' || ''[[Paramount Players]]'' / ''[[Tods Gārners|Broken Road Productions]]'' || [[Endijs Fikmens]] (režisors); Dens Īvens, Mets Lībermans (scenāristi); [[Džons Sina]], [[Džūdija Grīra]], [[Brianna Hildebranda]], [[Džons Legisamo]], [[Kīgans Maikls Kejs]] |ģimenes filma, drāma, komēdija||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Paramount Dates 'Crawl' & 'Playing With Fire', Moves 'Loud House' Off Schedule|url=https://deadline.com/2019/01/paramount-crawl-playing-with-fire-loud-house-release-dates-1202537734/|accessdate=19 January 2019|website=Deadline|date=18 January 2019}}</ref></center> |- | "[[Reiz Ziemassvētkos]]" (''Last Christmas'') ||''[[Universal Pictures]]'' || [[Pols Figs]] (režisors), [[Emma Tompsone]], [[Braionijs Kimingss]] (scenāristi); [[Emilija Klārka]], [[Henrijs Goldings]], [[Mišela Jeo]], Emma Tompsone |romantika, komēdija||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/04/emilia-clarke-henry-golding-romantic-comedy-last-christmas-to-unwrap-november-2019-1202490546/|title=Emilia Clarke & Henry Golding Romantic Comedy 'Last Christmas' Gets Release Date Shift – Update|first1=Anthony|last1=D'Alessandro|first2=Anthony|last2=D'Alessandro|date=19 April 2019|publisher=}}</ref></center> |- | "[[Kauja par Midveju]]" (''Midway'') ||''[[Lionsgate]]'' || [[Rolands Emerihs]] (režisors); Vess Tūks (scenārists); [[Eds Skreins]], [[Patriks Vilsons]], [[Lūks Evanss]], [[Ārons Ekharts]], [[Niks Džonass]], [[Mendija Mūra]], [[Deniss Kveids]], [[Vudijs Harelsons]] |kara filma, spriedzes filma, drāma, trilleris||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Roland Emmerich's WWII Epic 'Midway' To Open Veterans Day Weekend 2019 |url=https://deadline.com/2018/09/roland-emmerichs-wwii-epic-midway-to-open-veterans-day-weekend-2019-1202457811/ |date=5 September 2018 |website=Deadline |accessdate=6 September 2018}}</ref></center> |- | ''[[Arctic Justice: Thunder Squad|Arctic Dogs]]'' || ''[[Assemblage Entertainment]]'' || [[Ārons Vudlijs]] (režisors); [[Bobs Bārlens]], Kals Brankers, Ārons Vudlijs (scenāristi); [[Džeremijs Renners]], [[Džeimss Franko]], [[Heidija Kluma]], [[Aleks Boldvins]], [[Omārs Si]], [[Andželika Hjūstone]], [[Tomijs Lī Džonss]], [[Džons Klīzs]] |animācija, komēdija, piedzīvojumu filma ||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.rottentomatoes.com/m/arctic_dogs |title=Arctic Dogs - (2019) |website=Rotten Tomatoes |accessdate=4 July 2019}}</center></ref> |- | ''[[Honey Boy]]'' || ''[[Amazon Studios]]'' || [[Alma Harela]] (režisore); [[Šia Lebafs]] (scenārists); [[Lukass Hedžess]], Šia Lebafs, [[Noa Jupe]], ''[[FKA Twigs]]'', [[Nataša Lionna]], [[Maika Monro]], [[Martins Stars]] |drāma||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://movieweb.com/honey-boy-release-date-shia-labeouf-amazon-studios/|title=Shia LaBeouf's Autobiographical 'Honey Boy' Is Coming To Theaters This November|first=B. Alan|last=Orange|date=10 May 2019|publisher=MovieWeb}}</ref></center> |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 15 | "[[Čārlija eņģeļi (2019. gada filma)|Čārlija eņģeļi]]"<br />(''Charlie's Angels'') || ''[[Columbia Pictures]]'' || [[Elizabete Benksa]] (režisore); Džejs Basu (scenārists); [[Kristena Stjuarta]], [[Naomi Skota]], [[Ella Balinska]], Elizabete Benksa, [[Sems Klaflins]], [[Noa Sentineo]], [[Džonatans Takers]], [[Džimons Honsu]], [[Patriks Stjuarts]] |spriedzes filma, komēdija||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/03/kristen-stewart-charlies-angels-release-date-change-1202584681/|title='Charlie's Angels' Flies To Mid-November|first1=Anthony|last1=D'Alessandro|first2=Anthony|last2=D'Alessandro|date=28 March 2019|publisher=}}</ref></center> |- | "[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]"<br />(''Ford v Ferrari'') || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' / ''[[Chernin Entertainment]]'' || [[Džeimss Mengolds]] (režisors); [[Džezs Batervorts]], [[Džons Henrijs Batervorts]], [[Džeisons Kellers]] (scenāristi); [[Mets Deimons]], [[Kristians Beils]], [[Džons Berntāls]], [[Katrina Balfa]], [[Treisijs Letss]], [[Džošs Lukass]], [[Noa Jupe]], [[Remo Džirone]], [[Rejs Makkinons]] |biogrāfija, drāma, spriedzes filma||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |title=′Kingsman' Prequel Moves to Next February, Ryan Reynolds' 'Free Guy' Lands Summer 2020 Release |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/kingsman-prequel-moves-feb-2020-free-fall-lands-summer-release-1189367 |website=The Hollywood Reporter |accessdate=23 February 2019}}</ref></center> |- | ''[[The Good Liar]]'' || ''[[Warner Bros.]]'' / ''[[New Line Cinema]]'' || [[Bills Kondons]] (režisors); [[Džefrijs Hatčers]] (scenārists); [[Ians Makellens]], [[Helēna Mirena]], [[Rasells Tovijs]], [[Džims Kārters]] |drāma, trilleris||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2018/11/the-good-liar-release-date-ian-mckellen-helen-mirren-bill-condon-warner-bros-1202502323/ |title=Warner Bros Dates 'The Good Liar', Bill Condon's Grifter Drama Starring Helen Mirren & Ian McKellen |first1=Erik |last1=Pedersen |first2=Erik |last2=Pedersen |date=15 November 2018 |publisher=}}</ref></center> |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 22 | "[[Ledus sirds 2]]"<br />(''Frozen 2'') || ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' / ''[[Walt Disney Animation Studios]]'' || [[Dženifera Lī]], [[Kriss Baks]] (režisori); Dženifere Lī, [[Elisone Šrēdere]] (scenāristes); [[Idina Mencela]], [[Kristena Bella]], [[Džonatans Grofs]], [[Džošs Geds]], [[Evana Reičela Vuda]], [[Sterlings Brauns]] |animācija, pasaka, mūzikls||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |url=https://variety.com/2018/film/news/frozen-2-release-1203017475/ |title='Frozen 2' Release Moves Up a Week |website=Variety |accessdate=1 November 2018}}</ref></center> |- | "[[Brīnišķīga diena kaimiņos]]"<br />(''[[A Beautiful Day in the Neighborhood]]'') || ''[[TriStar Pictures]]'' || [[Mariella Hellere]] (režisore); Micahs Fitcermans Blū, Noa Hārpsters (scenāristi); [[Toms Henkss]], [[Metjū Rīzs]], [[Kriss Kūpers]] |biogrāfija, drāma||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2018/12/tom-hanks-sony-mister-rogers-film-title-1202526563/ |title=Tom Hanks' Mister Rogers Film Finally Gets A Title |website=[[Deadline Hollywood]] |first=Amanda |last=N'Duka |date=December 27, 2018 |accessdate=December 27, 2018}}</ref></center> |- | ''[[The Rhythm Section]]'' || ''[[Paramount Pictures]]'' / ''[[Eon Productions]]'' || [[Rīds Morano]] (režisors); Marks Bērnells (scenārists); [[Bleika Laivlija]], [[Džūds Lo]], [[Sterlings Brauns]] |spriedzes filma, trilleris||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2019/film/news/blake-lively-rhythm-section-releae-date-change-1203110803/ |title=Blake Lively's Action-Thriller'Rhythm Section' Moves to Thanksgiving (EXCLUSIVE) |website=[[Variety]] |first=Matt |last=Donnelly |date=January 25, 2019 |accessdate=January 25, 2019}}</ref></center> |- | rowspan="2" style="text-align:center; background:#d8d8d8;" | 27 | "[[Uz nažiem]]" (''Knives Out'') ||''[[Lionsgate]]'' || [[Raiana Džonsons]] (režisors/scenārists); [[Denjels Kreigs]], [[Kriss Evanss]], [[Ana de Armasa]], [[Džeimija Lī Kērtisa]], [[Toni Kolete]], [[Dons Džonsons]], [[Maikls Šenons]], [[Lakits Stenfīlds]], [[Ketrīna Lengforda]], [[Džeidens Martells]], [[Kristofers Plamers]] |mistika, kriminālfilma, trilleris, komēdija||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2018/12/knives-out-release-date-lionsgate-daniel-craig-rian-johnson-jamie-lee-curtis-chris-evans-michael-shannon-katherine-langford-lakeith-stanfield-1202519144/ |title=Thanksgiving 2019: Lionsgate To Release MRC's Rian Johnson Murder Mystery 'Knives Out' With Daniel Craig & Killer Cast |first1=Mike Fleming |last1=Jr |first2=Mike Fleming |last2=Jr |date=13 December 2018 |publisher=}}</ref></center> |- | ''[[Queen & Slim]]'' || ''[[Universal Pictures]]'' || [[Melina Matsukasa]] (režisore); [[Lina Veita]] (scenāriste); [[Denjels Kaluja]], Džodijs Tērnere Smita, [[Bokīms Vudbains]], [[Kloē Seviņī]] |drāma, trilleris||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2019/04/lena-waithe-queen-and-slim-first-look-1202055650/|title=Lena Waithe's 'Queen & Slim' Earns Breakout Buzz as Universal Previews Stunning First Look|author=Kate Erbland|date=April 3, 2019|website=IndieWire|access-date=May 25, 2019}}</ref></center> |- ! rowspan="13" style="text-align:center; background:#98fb98" |D<br>E<br>C<br>E<br>M<br>B<br>R<br>I<br>S | style="text-align:center; background:#e0f9e0;" | 6 | ''[[Daniel Isn't Real]]'' || ''[[Samuel Goldwyn Films]]'' || Ādama Edžipts Mortimers (režisors/scenārists); Braians DeLīvs (scenārists); [[Mailss Robinss]], [[Patriks Švarcenegers]], [[Saša Leina]], [[Hanna Marksa]], [[Ketija Čanga]], [[Mērija Stjuarte Mastersone]] |drāma ||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/title/tt8745960/|title=Daniel Isn't Real|via=www.imdb.com}}</ref> |- | rowspan="3" style="text-align:center; background:#e0f9e0;" | 13 | "[[Džumandži: Nākamais līmenis]]" (''Jumanji: Next Level'') |''[[Columbia Pictures]]'' || [[Džeiks Kesdans]] (režisors/scenārists); [[Skots Rozenbergs]], [[Džefs Pinkners]] (scenāristi); [[Dveins Džonsons]], [[Džeks Bleks]], [[Kevins Hārts]], [[Kārena Gillana]], [[Niks Džonass]], [[Akvafina]], [[Sers Dariuss Bleins]], [[Medisona Aismana]], [[Morgana Tērnera]], [[Alekss Volfs]], [[Denijs Glouvers]], [[Denijs DeVito]] |spriedzes, piedzīvojumu, komēdija, fantāzija||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/danny-devito-joins-jumanji-sequel-1173291 |title=Danny DeVito Joins Dwayne Johnson in 'Jumanji' Sequel |publisher=The Hollywood Reporter |date=4 January 2019}}</ref></center> |- | "[[Melnie Ziemassvētki (2019. gada filma)|Melnie Ziemassvētki]]"<br />(''Black Christmas'') || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Blumhouse Productions]]'' || [[Sofija Takala]] (režisore/scenāriste); Eiprila Volfa (scenāriste); [[Imodžena Pūtsa]], Elaiza Šenona, Britānija O'Greidija, Lilija Donohjū, Kalebs Eberhardts, [[Kerijs Elvess]] |šausmu filma, trilleris||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://collider.com/blumhouse-black-christmas-remake-sophia-takal-imogen-poots/|title=Blumhouse to Remake 'Black Christmas' with director Sophia Takal|last=Sneider|first=Jeff|website=[[Collider (website)|Collider]]|date=June 13, 2019|accessdate=June 14, 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190614002737/http://collider.com/blumhouse-black-christmas-remake-sophia-takal-imogen-poots/|archivedate=June 14, 2019}}</ref></center> |- | ''[[A Hidden Life]]'' || ''[[Searchlight Pictures|Fox Searchlight Pictures]]'' || [[Terenss Maliks]] (režisors/scenārists); [[Augusts Dīls]], [[Valērija Pahnere]], [[Maikls Nukvists]], [[Matiass Šonartss]], [[Jurgens Prohnovs]], [[Bruno Gancs]] |drāma||<center><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/06/terrence-malicks-a-hidden-life-lands-year-end-awards-season-release-1202638863/|title=Terrence Malick’s ‘A Hidden Life’ Lands Year-End Awards Season Release|first1=Anthony|last1=D'Alessandro|first2=Anthony|last2=D'Alessandro|date=June 27, 2019}}</ref></center> |- | rowspan="4" style="text-align:center; background:#e0f9e0;"| 20 | "[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]"<br />(''Star Wars: The Rise of Skywalker'') || ''[[Lucasfilm]]'' / ''[[Bad Robot]]'' || [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]] (režisors/scenārists), [[Kriss Terio]] (scenārists); [[Deizija Ridlija]], [[Ādams Draivers]], [[Džons Bojega]], [[Oskars Aizeks]], [[Lupita Ņono]], [[Donalls Glīsons]], [[Kellija Mērija Trena]], [[Jonass Suotamo]], [[Billija Lurda]], [[Naomi Ekija]], [[Ričards Grants]], [[Kerija Rasela]], [[Marks Hemils]], [[Entonijs Denjelss]], [[Billijs Dī Viljamss]], [[Kerija Fišere]], [[Jans Makdermids]] |spriedzes, piedzīvojumu, fantāzija, zinātniskā fantastika||<center><ref name="NewReleaseDate">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/jj-abrams-replace-colin-trevorrow-as-star-wars-episode-ix-writer-director-1037933 |title=J.J. Abrams to Replace Colin Trevorrow as 'Star Wars: Episode IX' Writer and Director |last=Parker |first=Ryan |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=September 12, 2017 |accessdate=September 1, 2018}}</ref></center> |- | ''[[Cats]]'' || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[Amblin Entertainment]]'' / ''[[Working Title Films]]'' || [[Toms Hūpers]] (režisors/scenārists); [[Lī Holla]] (scenāriste); [[Dženifere Hadsone]], [[Teilora Svifta]], [[Džeimss Kordens]], [[Idriss Elba]], [[Rebela Vilsone]], [[Džeisons Derūlo]], [[Ians Makellens]], [[Džūdija Denča]] |Musical, Fantasy, komēdija, drāma ||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2018/film/news/cats-musical-movie-wicked-1202923412/ |title='Cats' Lands December 2019 Release Date, 'Wicked' Delayed |website=variety |last=Lang |first=Brent |date=August 31, 2018 |accessdate=August 31, 2018}}</ref></center> |- | [[Nenosaukts Čārlza Rendolfa projekts]] || ''[[Lionsgate]]'' || [[Džejs Roučs]] (režisors); [[Čārlzs Rendolfs]] (scenārists); [[Šarlīze Terona]], [[Nikola Kidmena]], [[Margota Robija]], [[Džons Litgovs]], [[Elisone Dženija]], [[Keita Makinona]], [[Malkolms Makdauels]], [[Marks Dapless]], [[Elisa Īva]] |drāma, biogrāfija||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |first1=Dave |last1=McNary |title=Charlize Theron's Roger Ailes Movie Gets Awards Season Release Date |url=https://variety.com/2019/film/news/roger-ailes-movie-release-date-charlize-theron-1203155917/ |date=5 March 2019 |website=Variety |accessdate=6 March 2019}}</ref></center> |- | ''[[Super Intelligence]]'' || ''[[Warner Bros.]]'' / ''[[New Line Cinema]]''|| [[Bens Falkone]] (režisors); Stīvs Mallorijs (scenārists); [[Melisa Makartija]], [[Bobijs Kanavale]], [[Džeimss Kordens]], [[Braians Tairī Henrijs]], [[Džīna Smārta]] |komēdija, zinātniskā fantastika, spriedzes||<center><ref name="release dates"/></center> |- | rowspan="4" style="text-align:center; background:#e0f9e0;"| 25 | "[[Maskētie spiegi]]" (''Spies in Disguise'') || ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' / ''[[Blue Sky Studios]]'' || Niks Bruno, Trojs Kveins (režisori); Kristena Orlando, Mišela Peinčada (scenāristes); [[Vills Smits]], [[Toms Holands]], [[Bens Mendelsons]], [[Rašida Džonsa]], [[Kārena Gillana]], ''[[DJ Khaled]]'', [[Masi Oka]] |animācija, ģimenes filma, spriedzes, komēdija||<center><ref name="Deadline201905StarWars">{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/05/star-wars-movies-new-mutants-disney-fox-release-schedule-1202608933/|title=Disney-Fox Updates Release Schedule: Sets Three Untitled ‘Star Wars’ Movies, ‘Avatar’ Sequels To Kick Off In 2021 & More|first1=Anthony|last1=D'Alessandro|first2=Anthony|last2=D'Alessandro|date=May 7, 2019}}</ref></center> |- | "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]"<br />(''Little Women'') || ''[[Columbia Pictures]]'' / ''[[Regency Enterprises|New Regency Pictures]]'' || [[Greta Gērviga]] (režisore/scenāriste); [[Merila Strīpa]], [[Sērša Runena]], [[Emma Votsone]], [[Florense Pjū]], [[Elaisa Skanlena]], [[Timotijs Šalame]], [[Luiss Garels]], [[Džeimss Nortons]], [[Lora Derna]], [[Bobs Odenkērks]], [[Kriss Kūpers]] |drāma, romantika||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |first=Erik |last=Pedersen |title=Sony Moves Tarantino's Manson Pic, Dates 'Zombieland 2' & 'Little Women' |url=https://deadline.com/2018/07/quentin-tarantino-zombieland-2-little-women-white-boy-rick-sony-release-dates-1202429051/ |date=18 July 2018 |website=Deadline |accessdate=19 July 2018}}</ref></center> |- | "[[1917 (filma)|1917]]" || ''[[Universal Pictures]]'' / ''[[DreamWorks Pictures]]'' || [[Sems Mendess]] (režisors/scenārists); Kristija Vilsone Keirnsa (scenāriste); [[Benedikts Kamberbačs]], [[Kolins Fērts]], [[Marks Strongs]], [[Ričards Medens]], [[Džordžs Makejs]], [[Dīns Čārlzs Čapmans]], [[Endrū Skots]] |kara, spriedzes filma, drāma, trilleris||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |first=Mia |last1=Galupo |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/colin-firth-benedict-cumberbatch-join-sam-mendes-wwi-movie-1917-1197679 |title=Colin Firth, Benedict Cumberbatch Join Sam Mendes' WWI Movie '1917' |date=28 March 2019 |work=The Hollywood Reporter}}</ref></center> |- | ''[[Just Mercy]]'' || ''[[Warner Bros.]]'' || [[Destins Denjels Kretons]] (režisors/scenārists), Endrū Lanams (scenārists); [[Maikls Džordans]], [[Džeimijs Fokss]], [[Bri Lārsone]], [[O'Šea Džksons jaunākais]], [[Tims Bleiks Nelsons]] |drāma||<center><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/michael-b-jordans-just-mercy-lands-year-end-awards-release-sesame-street-pushed-1224638/|title=Michael B. Jordan’s ‘Just Mercy’ Lands Year-End Awards Release; ‘Sesame Street’ Officially Pushed|first1=Pamela|last1=McClintock|first2=Pamela|last2=McClintock|date=2019. gada 16. jūl.}}</ref></center> |- | style="text-align:center; background:#e0f9e0;"| 27 | ''[[Clemency]]'' || ''[[Neon]]'' || Činonje Čukvu (režisors/scenārists); [[Elfrija Vudarda]], [[Vendells Pīrss]], [[Eldiss Hodžs]], [[Ričards Šifs]], [[Denjela Brūkss]] |drāma||<center><ref>{{tīmekļa atsauce |first=Wilson |last=Morales |url=https://www.blackfilm.com/read/2019/04/chinonye-chukwus-clemency-starring-alfre-woodard-to-hit-theaters-dec-27/| title=Chinonye Chukwu's 'Clemency' Starring Alfre Woodard To Hit Theaters December 27 |date=26 April 2019 |work=Black Film}}</ref></center> |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} [[Kategorija:2019. gads kino| ]] 8eqhbw0ukll0p9i4gno4ma6iv1ocjdl 10 417424 3675028 3000569 2022-08-24T12:08:36Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Meksika olimpiskajās spēlēs | title = {{flaga|Meksika}} [[Meksika olimpiskajās spēlēs]] |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * {{font|color=#808080|text=1896}} * [[Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * {{font|color=#808080|text=1904 — 1920}} * [[Meksika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Meksika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Meksika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Meksika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Meksika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Meksika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Meksika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Meksika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Meksika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Meksika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Meksika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Meksika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Meksika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Meksika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Meksika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Meksika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Meksika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] * [[Meksika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] * [[Meksika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] * [[Meksika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] * [[Meksika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] * [[Meksika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] * [[Meksika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] | group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]] | list2 = * {{font|color=#808080|text=1924}} * [[Meksika 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] * {{font|color=#808080|text=1932 — 1980}} * [[Meksika 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Meksika 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Meksika 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Meksika 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]] * {{font|color=#808080|text=1988}} * [[Meksika 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]] * {{font|color=#808080|text=2006}} * [[Meksika 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] * [[Meksika 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] * [[Meksika 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]] * [[Meksika 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]] | group3 = Skatīt arī | list3 = * [[Meksikas Olimpiskā komiteja]] * [[Meksikas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]] * [[Meksikas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]] | below = '''treknrakstā''' — olimpisko spēļu rīkotājvalsts }}<noinclude> [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] </noinclude> 5lws78ucaad5abkgdxojgwcjgrftu0o 3675030 3675028 2022-08-24T12:10:46Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Meksika olimpiskajās spēlēs | title = {{flaga|Meksika}} [[Meksika olimpiskajās spēlēs]] |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * {{font|color=#808080|text=1896}} * [[Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * {{font|color=#808080|text=1904 — 1920}} * [[Meksika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Meksika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Meksika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Meksika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Meksika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Meksika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Meksika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Meksika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Meksika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Meksika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Meksika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Meksika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Meksika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Meksika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Meksika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Meksika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Meksika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] * [[Meksika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] * [[Meksika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] * [[Meksika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] * [[Meksika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] * [[Meksika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] * [[Meksika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] | group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]] | list2 = * {{font|color=#808080|text=1924}} * [[Meksika 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] * {{font|color=#808080|text=1932 — 1980}} * [[Meksika 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Meksika 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Meksika 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Meksika 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]] * {{font|color=#808080|text=1988}} * [[Meksika 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]] * {{font|color=#808080|text=2006}} * [[Meksika 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] * [[Meksika 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] * [[Meksika 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]] * [[Meksika 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]] | group3 = Skatīt arī | list3 = * [[Meksikas Olimpiskā komiteja]] * [[Meksikas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]] * [[Meksikas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]] | below = ''Meksika rīkojusi [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. (Mehiko)]] gada vasaras olimpiskās spēles.'' }}<noinclude> [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] </noinclude> 13hzpj64m3ild8wp6h67x127wnvjbl2 3675037 3675030 2022-08-24T12:28:51Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Meksika olimpiskajās spēlēs | title = {{flaga|Meksika}} [[Meksika olimpiskajās spēlēs]] |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * {{font|color=#808080|text=1896}} * [[Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * {{font|color=#808080|text=1904 — 1920}} * [[Meksika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Meksika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Meksika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Meksika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Meksika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Meksika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Meksika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Meksika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Meksika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Meksika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Meksika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Meksika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Meksika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Meksika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Meksika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Meksika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Meksika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] * [[Meksika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] * [[Meksika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] * [[Meksika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] * [[Meksika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] * [[Meksika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] * [[Meksika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] | group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]] | list2 = * {{font|color=#808080|text=1924}} * [[Meksika 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] * {{font|color=#808080|text=1932 — 1980}} * [[Meksika 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Meksika 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Meksika 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Meksika 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]] * {{font|color=#808080|text=1988}} * [[Meksika 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]] * {{font|color=#808080|text=2006}} * [[Meksika 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] * [[Meksika 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] * [[Meksika 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]] * [[Meksika 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]] | group3 = Skatīt arī | list3 = * [[Meksikas Olimpiskā komiteja]] * [[Meksikas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]] * [[Meksikas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]] | below = ''Meksika rīkojusi [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada (Mehiko) vasaras olimpiskās spēles]].'' }}<noinclude> [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] </noinclude> 69i302x9gtlcrxz0kzdo5otiya3irf2 0 422328 3675160 3657007 2022-08-24T15:49:21Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Lil Pump'' | Vārds_orig = Gazī Garsija | Attēls = Lil Pump 2019.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Lil Pump'' 2019. gadā | Dz_vārds = Gazī Garsija | Pseidonīms = Pump {{!}} Jetski {{!}} Pump Hefner | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|17}}<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL">{{Cite news|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/08/happy-birthday-lil-pump/|title=Happy Birthday, Lil Pump! - XXL|work=XXL Mag|access-date=2018-11-07|language=en}}</ref> | Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Maiami]], [[Florida]], [[ASV]] | Vieta = [[Florida]] | Žanrs = [[Hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, dziesmu autors | Instrumenti = balss | Gadi = [[2016. gads|2016]] - pašlaik | Izdevējkompānija = Tha Lights Global, [[Warner Bros. Records]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [https://unhappy.com/ unhappy.com] | Dzimums = V }} '''Gazī Garsija''' ({{val|en|Gazzy Garcia}}; dzimis {{dat|2000|8|17}})<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL" />, plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Lil Pump''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] reperis. Visplašāk pazīstams ar savu 2017. gada dziesmu ''[[Gucci Gang]]'', kas sasniedza 3. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' mūzikas topā. Savu debijas albumu ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' izlaida {{dat|2017|10|6}}. {{dat|2019|2|22}} iznāca viņa otrais albums ''[[Harverd Dropout]]''. Viņa dziesma ''[[Welcome to the Party]]'' tika iekļauta filmas [[Dedpūls 2]] skaņu celiņā. == Biogrāfija == Gazī Garsija dzimis 2000. gada 17. augustā [[Maiami]], [[Florida|Floridā]]. 2018. gada intervijā ar [[J. Cole]] Garsija paziņoja, ka viņa vecāki ir no [[Kolumbija]]s un izšķīrušies, kad viņam bija seši gadi. Kad Garsija bija trīspadsmit gadus vecs, viņa māsīca Lil Ominous iepazīstināja viņu ar Omaru Pineiro, labāk pazīstamu kā [[Smokepurpp]]; abi galu galā kļuva par līdzstrādniekiem. Garsija un Pineiro tika izslēgti no vairāku apgabalu skolām. Pēc tam Garsija iestājās vidusskolā, bet desmitajā klasē tika izslēgts par cīņu un nekārtību kūdīšanu. == Diskogrāfija == === Albūmi === * ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' (2017) * ''[[Harverd Dropout]]'' (2019) * ''No Name'' (ar Ronny J) (2021) * ''Lil Pump 2'' (TBA) === Singli === * ''Lil Pump'' (2016) * D Rose (2017 * Boss (2017) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] 69tugmx0dokdzd5islt73joj1j2sfm2 3675161 3675160 2022-08-24T15:50:24Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Lil Pump'' | Vārds_orig = Gazī Garsija | Attēls = Lil Pump 2019.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Lil Pump'' 2019. gadā | Dz_vārds = Gazī Garsija | Pseidonīms = Pump {{!}} Jetski {{!}} Pump Hefner | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|17}}<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL">{{Cite news|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/08/happy-birthday-lil-pump/|title=Happy Birthday, Lil Pump! - XXL|work=XXL Mag|access-date=2018-11-07|language=en}}</ref> | Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Maiami]], [[Florida]], [[ASV]] | Vieta = [[Florida]] | Žanrs = [[Hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, dziesmu autors | Instrumenti = balss | Gadi = [[2016. gads|2016]] - pašlaik | Izdevējkompānija = Tha Lights Global, [[Warner Bros. Records]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [https://unhappy.com/ unhappy.com] | Dzimums = V }} '''Gazī Garsija''' ({{val|en|Gazzy Garcia}}; dzimis {{dat|2000|8|17}})<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL" />, plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Lil Pump''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] reperis. Visplašāk pazīstams ar savu 2017. gada dziesmu ''[[Gucci Gang]]'', kas sasniedza 3. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' mūzikas topā. Savu debijas albumu ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' izlaida {{dat|2017|10|6}}. {{dat|2019|2|22}} iznāca viņa otrais albums ''[[Harverd Dropout]]''. Viņa dziesma ''[[Welcome to the Party]]'' tika iekļauta filmas [[Dedpūls 2]] skaņu celiņā. == Biogrāfija == Gazī Garsija dzimis 2000. gada 17. augustā [[Maiami]], [[Florida|Floridā]]. 2018. gada intervijā ar [[J. Cole]] Garsija paziņoja, ka viņa vecāki ir no [[Kolumbija]]s un izšķīrušies, kad viņam bija seši gadi. Kad Garsija bija trīspadsmit gadus vecs, viņa māsīca Lil Ominous iepazīstināja viņu ar Omaru Pineiro, labāk pazīstamu kā [[Smokepurpp]]; abi galu galā kļuva par līdzstrādniekiem. Garsija un Pineiro tika izslēgti no vairāku apgabalu skolām. Pēc tam Garsija iestājās vidusskolā, bet desmitajā klasē tika izslēgts par cīņu un nekārtību kūdīšanu. == Diskogrāfija == === Albūmi === * ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' (2017) * ''[[Harverd Dropout]]'' (2019) * ''No Name'' (ar Ronny J) (2021) * ''Lil Pump 2'' (TBA) === Singli === * ''Lil Pump'' (2016) * D Rose (2017 * Boss (2017) * Flex Like Ouu (2017) * Next ( == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] p8fqj2woaym2f9wbs4qujiybx7vp60k 3675165 3675161 2022-08-24T16:02:30Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Lil Pump'' | Vārds_orig = Gazī Garsija | Attēls = Lil Pump 2019.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Lil Pump'' 2019. gadā | Dz_vārds = Gazī Garsija | Pseidonīms = Pump {{!}} Jetski {{!}} Pump Hefner | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|17}}<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL">{{Cite news|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/08/happy-birthday-lil-pump/|title=Happy Birthday, Lil Pump! - XXL|work=XXL Mag|access-date=2018-11-07|language=en}}</ref> | Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Maiami]], [[Florida]], [[ASV]] | Vieta = [[Florida]] | Žanrs = [[Hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, dziesmu autors | Instrumenti = balss | Gadi = [[2016. gads|2016]] - pašlaik | Izdevējkompānija = Tha Lights Global, [[Warner Bros. Records]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [https://unhappy.com/ unhappy.com] | Dzimums = V }} '''Gazī Garsija''' ({{val|en|Gazzy Garcia}}; dzimis {{dat|2000|8|17}})<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL" />, plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Lil Pump''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] reperis. Visplašāk pazīstams ar savu 2017. gada dziesmu ''[[Gucci Gang]]'', kas sasniedza 3. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' mūzikas topā. Savu debijas albumu ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' izlaida {{dat|2017|10|6}}. {{dat|2019|2|22}} iznāca viņa otrais albums ''[[Harverd Dropout]]''. Viņa dziesma ''[[Welcome to the Party]]'' tika iekļauta filmas [[Dedpūls 2]] skaņu celiņā. == Biogrāfija == Gazī Garsija dzimis 2000. gada 17. augustā [[Maiami]], [[Florida|Floridā]]. 2018. gada intervijā ar [[J. Cole]] Garsija paziņoja, ka viņa vecāki ir no [[Kolumbija]]s un izšķīrušies, kad viņam bija seši gadi. Kad Garsija bija trīspadsmit gadus vecs, viņa māsīca Lil Ominous iepazīstināja viņu ar Omaru Pineiro, labāk pazīstamu kā [[Smokepurpp]]; abi galu galā kļuva par līdzstrādniekiem. Garsija un Pineiro tika izslēgti no vairāku apgabalu skolām. Pēc tam Garsija iestājās vidusskolā, bet desmitajā klasē tika izslēgts par cīņu un nekārtību kūdīšanu. == Diskogrāfija == === Albūmi === * ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' (2017) * ''[[Harverd Dropout]]'' (2019) * ''No Name'' (ar Ronny J) (2021) * ''Lil Pump 2'' (TBA) === Singli === * ''Lil Pump'' (2016) * ''Elementry'' (2016) * ''D Rose'' (2017 * ''Boss'' (2017) * ''Flex Like Ouu'' (2017) * ''Next'' (piedāvā [[Rich The Kid]]) (2017) * ''Molly'' (2017) * ''Gucci Gang'' (2017) * ''Designer'' (2018) * ''i Shyne'' (2018) * ''ESSKEETIT'' (2018) * ''Drug Addicts'' (2018) * ''I Love It'' (ar [[Kanye West]]) (2018) * ''Multi Millionaire'' (piedaloties [[Lil Uzi Vert]]) (2018) * ''Arms Around You'' (ar [[XXXTENTACION]]) (2018) * ''Butterfly Doors'' (2019) * ''Racks on Racks'' (2019) * ''Pose To Do'' (piedaloties [[French Montana]] un [[Quavo]]) (2019) * ''Uno (Remix)'' (ar [[Ambjaay]] un [[Tyga]]) (2019) * ''Coronao Now'' (ar [[El Alfa]]) (2019) * ''Illuminati'' (ar [[Anuel AA]]) (2020) * ''Life Like Me'' (2020) * ''Goyard Batman'' (ar [[The Plug]] un [[Aitch]]) (2020) * ''WATAFUK?!'' (ar [[Morgenstern|MORGENSHTERN]]) (2020) * ''Racks to the Ceiling'' (piedaloties [[Tory Lanez]]) (2021) * ''Contacto'' (piedaloties [[Nesi]]) (2021) * ''Mona Lisa'' (ar [[Soulja Boy]]) (2022) * ''Toco Toco To (Remix)'' (ar [[Dixson Waz]]) (2022) * ''All The Sudden'' (2022) * ''1ST OFF'' (2022) * ''Splurgin'' (2022) * ''Casanova'' (ar [[Yo Yo Honey Singh]] un [[DJ Shadow Dubai]]) * ''I'm Back'' (2022) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] i9tw5ppwjxqqjl9ljur56as1i8dj9ik 3675166 3675165 2022-08-24T16:03:20Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Lil Pump'' | Vārds_orig = Gazī Garsija | Attēls = Lil Pump 2019.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Lil Pump'' 2019. gadā | Dz_vārds = Gazī Garsija | Pseidonīms = Pump {{!}} Jetski {{!}} Pump Hefner | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|17}}<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL">{{Cite news|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/08/happy-birthday-lil-pump/|title=Happy Birthday, Lil Pump! - XXL|work=XXL Mag|access-date=2018-11-07|language=en}}</ref> | Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Maiami]], [[Florida]], [[ASV]] | Vieta = [[Florida]] | Žanrs = [[Hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, dziesmu autors | Instrumenti = balss | Gadi = [[2016. gads|2016]] - pašlaik | Izdevējkompānija = Tha Lights Global, [[Warner Bros. Records]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [https://unhappy.com/ unhappy.com] | Dzimums = V }} '''Gazī Garsija''' ({{val|en|Gazzy Garcia}}; dzimis {{dat|2000|8|17}})<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL" />, plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Lil Pump''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] reperis. Visplašāk pazīstams ar savu 2017. gada dziesmu ''[[Gucci Gang]]'', kas sasniedza 3. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' mūzikas topā. Savu debijas albumu ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' izlaida {{dat|2017|10|6}}. {{dat|2019|2|22}} iznāca viņa otrais albums ''[[Harverd Dropout]]''. Viņa dziesma ''[[Welcome to the Party]]'' tika iekļauta filmas [[Dedpūls 2]] skaņu celiņā. == Biogrāfija == Gazī Garsija dzimis 2000. gada 17. augustā [[Maiami]], [[Florida|Floridā]]. 2018. gada intervijā ar [[J. Cole]] Garsija paziņoja, ka viņa vecāki ir no [[Kolumbija]]s un izšķīrušies, kad viņam bija seši gadi. Kad Garsija bija trīspadsmit gadus vecs, viņa māsīca Lil Ominous iepazīstināja viņu ar Omaru Pineiro, labāk pazīstamu kā [[Smokepurpp]]; abi galu galā kļuva par līdzstrādniekiem. Garsija un Pineiro tika izslēgti no vairāku apgabalu skolām. Pēc tam Garsija iestājās vidusskolā, bet desmitajā klasē tika izslēgts par cīņu un nekārtību kūdīšanu. == Diskogrāfija == === Albūmi === * ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' (2017) * ''[[Harverd Dropout]]'' (2019) * ''No Name'' (ar Ronny J) (2021) * ''Lil Pump 2'' (TBA) === Singli === * ''Lil Pump'' (2016) * ''Elementry'' (2016) * ''D Rose'' (2017 * ''Boss'' (2017) * ''Flex Like Ouu'' (2017) * ''Next'' (piedāvā [[Rich The Kid]]) (2017) * ''Molly'' (2017) * ''Gucci Gang'' (2017) * ''Designer'' (2018) * ''i Shyne'' (2018) * ''ESSKEETIT'' (2018) * ''Drug Addicts'' (2018) * ''I Love It'' (ar [[Kanye West]]) (2018) * ''Multi Millionaire'' (piedaloties [[Lil Uzi Vert]]) (2018) * Arms Around You (ar [[XXXTentacion|XXXTENTACION]]) (2018) * ''Butterfly Doors'' (2019) * ''Racks on Racks'' (2019) * ''Pose To Do'' (piedaloties [[French Montana]] un [[Quavo]]) (2019) * ''Uno (Remix)'' (ar [[Ambjaay]] un [[Tyga]]) (2019) * ''Coronao Now'' (ar [[El Alfa]]) (2019) * ''Illuminati'' (ar [[Anuel AA]]) (2020) * ''Life Like Me'' (2020) * ''Goyard Batman'' (ar [[The Plug]] un [[Aitch]]) (2020) * ''WATAFUK?!'' (ar [[Morgenstern|MORGENSHTERN]]) (2020) * ''Racks to the Ceiling'' (piedaloties [[Tory Lanez]]) (2021) * ''Contacto'' (piedaloties [[Nesi]]) (2021) * ''Mona Lisa'' (ar [[Soulja Boy]]) (2022) * ''Toco Toco To (Remix)'' (ar [[Dixson Waz]]) (2022) * ''All The Sudden'' (2022) * ''1ST OFF'' (2022) * ''Splurgin'' (2022) * ''Casanova'' (ar [[Yo Yo Honey Singh]] un [[DJ Shadow Dubai]]) * ''I'm Back'' (2022) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] 9q2lhwvt0g6zkhmy3mep69r8unf56id 3675456 3675166 2022-08-25T08:37:33Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Lil Pump'' | Vārds_orig = Gazī Garsija | Attēls = Lil Pump 2019.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Lil Pump'' 2019. gadā | Dz_vārds = Gazī Garsija | Pseidonīms = Pump {{!}} Jetski {{!}} Pump Hefner | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|17}}<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL">{{Cite news|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/08/happy-birthday-lil-pump/|title=Happy Birthday, Lil Pump! - XXL|work=XXL Mag|access-date=2018-11-07|language=en}}</ref> | Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Maiami]], [[Florida]], [[ASV]] | Vieta = [[Florida]] | Žanrs = [[Hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, dziesmu autors | Instrumenti = balss | Gadi = [[2016. gads|2016]] - pašlaik | Izdevējkompānija = Tha Lights Global, [[Warner Bros. Records]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [https://unhappy.com/ unhappy.com] | Dzimums = V }} '''Gazī Garsija''' ({{val|en|Gazzy Garcia}}; dzimis {{dat|2000|8|17}})<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL" />, plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Lil Pump''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] reperis. Visplašāk pazīstams ar savu 2017. gada dziesmu ''[[Gucci Gang]]'', kas sasniedza 3. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' mūzikas topā. Savu debijas albumu ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' izlaida {{dat|2017|10|6}}. {{dat|2019|2|22}} iznāca viņa otrais albums ''[[Harverd Dropout]]''. Viņa dziesma ''[[Welcome to the Party]]'' tika iekļauta filmas [[Dedpūls 2]] skaņu celiņā. == Biogrāfija == Gazī Garsija dzimis 2000. gada 17. augustā [[Maiami]], [[Florida|Floridā]]. 2018. gada intervijā ar [[J. Cole]] Garsija paziņoja, ka viņa vecāki ir no [[Kolumbija]]s un izšķīrušies, kad viņam bija seši gadi. Kad Garsija bija trīspadsmit gadus vecs, viņa māsīca Lil Ominous iepazīstināja viņu ar Omaru Pineiro, labāk pazīstamu kā [[Smokepurpp]]; abi galu galā kļuva par līdzstrādniekiem. Garsija un Pineiro tika izslēgti no vairāku apgabalu skolām. Pēc tam Garsija iestājās vidusskolā, bet desmitajā klasē tika izslēgts par cīņu un nekārtību kūdīšanu. == Diskogrāfija == === Albūmi === * ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' (2017) * ''[[Harverd Dropout]]'' (2019) * ''No Name'' (ar Ronny J) (2021) * ''Lil Pump 2'' (TBA) === Singli === * ''Lil Pump'' (2016) * ''Elementry'' (2016) * ''D Rose'' (2017 * ''Boss'' (2017) * ''Flex Like Ouu'' (2017) * ''Next'' (piedāvā [[Rich The Kid]]) (2017) * ''Molly'' (2017) * ''Gucci Gang'' (2017) * ''Designer'' (2018) * ''i Shyne'' (2018) * ''ESSKEETIT'' (2018) * ''Drug Addicts'' (2018) * ''I Love It'' (ar [[Kanye West]]) (2018) * ''Multi Millionaire'' (piedaloties [[Lil Uzi Vert]]) (2018) * Arms Around You (ar [[XXXTentacion|XXXTENTACION]]) (2018) * ''Butterfly Doors'' (2019) * ''Racks on Racks'' (2019) * ''Pose To Do'' (piedaloties [[French Montana]] un [[Quavo]]) (2019) * ''Uno (Remix)'' (ar [[Ambjaay]] un [[Tyga]]) (2019) * ''Coronao Now'' (ar [[El Alfa]]) (2019) * ''Illuminati'' (ar [[Anuel AA]]) (2020) * ''Life Like Me'' (2020) * ''Goyard Batman'' (ar [[The Plug]] un [[Aitch]]) (2020) * ''WATAFUK?!'' (ar [[MORGENSHTERN]]) (2020) * ''Racks to the Ceiling'' (piedaloties [[Tory Lanez]]) (2021) * ''Contacto'' (piedaloties [[Nesi]]) (2021) * ''Mona Lisa'' (ar [[Soulja Boy]]) (2022) * ''Toco Toco To (Remix)'' (ar [[Dixson Waz]]) (2022) * ''All The Sudden'' (2022) * ''1ST OFF'' (2022) * ''Splurgin'' (2022) * ''Casanova'' (ar [[Yo Yo Honey Singh]] un [[DJ Shadow Dubai]]) * ''I'm Back'' (2022) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] mfckeagky4culgsnev5sey097re6031 3675474 3675456 2022-08-25T09:16:51Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Lil Pump'' | Vārds_orig = Gazī Garsija | Attēls = Lil Pump 2019.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Lil Pump'' 2019. gadā | Dz_vārds = Gazī Garsija | Pseidonīms = Pump {{!}} Jetski {{!}} Pump Hefner | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|17}}<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL">{{Cite news|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/08/happy-birthday-lil-pump/|title=Happy Birthday, Lil Pump! - XXL|work=XXL Mag|access-date=2018-11-07|language=en}}</ref> | Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Maiami]], [[Florida]], [[ASV]] | Vieta = [[Florida]] | Žanrs = [[Hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, dziesmu autors | Instrumenti = balss | Gadi = [[2016. gads|2016]] - pašlaik | Izdevējkompānija = Tha Lights Global, [[Warner Bros. Records]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [https://unhappy.com/ unhappy.com] | Dzimums = V }} '''Gazī Garsija''' ({{val|en|Gazzy Garcia}}; dzimis {{dat|2000|8|17}})<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL" />, plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Lil Pump''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] reperis. Visplašāk pazīstams ar savu 2017. gada dziesmu ''[[Gucci Gang]]'', kas sasniedza 3. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' mūzikas topā. Savu debijas albumu ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' izlaida {{dat|2017|10|6}}. {{dat|2019|2|22}} iznāca viņa otrais albums ''[[Harverd Dropout]]''. Viņa dziesma ''[[Welcome to the Party]]'' tika iekļauta filmas [[Dedpūls 2]] skaņu celiņā. == Biogrāfija == Gazī Garsija dzimis 2000. gada 17. augustā [[Maiami]], [[Florida|Floridā]]. 2018. gada intervijā ar [[J. Cole]] Garsija paziņoja, ka viņa vecāki ir no [[Kolumbija]]s un izšķīrušies, kad viņam bija seši gadi. Kad Garsija bija trīspadsmit gadus vecs, viņa māsīca Lil Ominous iepazīstināja viņu ar Omaru Pineiro, labāk pazīstamu kā [[Smokepurpp]]; abi galu galā kļuva par līdzstrādniekiem. Garsija un Pineiro tika izslēgti no vairāku apgabalu skolām. Pēc tam Garsija iestājās vidusskolā, bet desmitajā klasē tika izslēgts par cīņu un nekārtību kūdīšanu. == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' (2017) * ''[[Harverd Dropout]]'' (2019) * ''No Name'' (ar Ronny J) (2021) * ''Lil Pump 2'' (TBA) === Singli === * ''Lil Pump'' (2016) * ''Elementry'' (2016) * ''D Rose'' (2017 * ''Boss'' (2017) * ''Flex Like Ouu'' (2017) * ''Next'' (piedāvā [[Rich The Kid]]) (2017) * ''Molly'' (2017) * ''Gucci Gang'' (2017) * ''Designer'' (2018) * ''i Shyne'' (2018) * ''ESSKEETIT'' (2018) * ''Drug Addicts'' (2018) * ''I Love It'' (ar [[Kanye West]]) (2018) * ''Multi Millionaire'' (piedaloties [[Lil Uzi Vert]]) (2018) * Arms Around You (ar [[XXXTentacion|XXXTENTACION]]) (2018) * ''Butterfly Doors'' (2019) * ''Racks on Racks'' (2019) * ''Pose To Do'' (piedaloties [[French Montana]] un [[Quavo]]) (2019) * ''Uno (Remix)'' (ar [[Ambjaay]] un [[Tyga]]) (2019) * ''Coronao Now'' (ar [[El Alfa]]) (2019) * ''Illuminati'' (ar [[Anuel AA]]) (2020) * ''Life Like Me'' (2020) * ''Goyard Batman'' (ar [[The Plug]] un [[Aitch]]) (2020) * ''WATAFUK?!'' (ar [[MORGENSHTERN]]) (2020) * ''Racks to the Ceiling'' (piedaloties [[Tory Lanez]]) (2021) * ''Contacto'' (piedaloties [[Nesi]]) (2021) * ''Mona Lisa'' (ar [[Soulja Boy]]) (2022) * ''Toco Toco To (Remix)'' (ar [[Dixson Waz]]) (2022) * ''All The Sudden'' (2022) * ''1ST OFF'' (2022) * ''Splurgin'' (2022) * ''Casanova'' (ar [[Yo Yo Honey Singh]] un [[DJ Shadow Dubai]]) * ''I'm Back'' (2022) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] qm6ow9qgaz7m87acp859eknl5asge3t 0 429505 3675021 3675019 2022-08-24T11:59:30Z Kleivas 2704 /* Medaļnieki */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = BOH | NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 20 | gold = 0 | silver = 1 | bronze = 1 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} [[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]] '''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja. Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref> [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} | — | '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]<ref>Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].</ref> }} | '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 6 || 1 || 7 |} == Medaļu ieguvēji == * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |} ; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''[[Hedviga Rozenbaumova]]''<ref>Kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu ― [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]]</ref> || ''{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}}'' || ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]]'' || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Jauktā komanda">Izcīnīja pārstāvot [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jaukto komandu]].</ref> || '''2''' |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- ! Kopā ([[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|20. vieta]]): || 0 || 1 || 1 || 2 |} == Rezultāti == === [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === * Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 <small>(1. grupa)</small>|| colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] | [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1–6; 1–6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]]'' || ''[[Hedviga Rozenbaumova]] un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}}''<ref>Startēja kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji.</ref> || align=center|''{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2)'' || align=center|''{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6)'' || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] | [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 <small>(3. grupa)</small> || colspan="4" {{n/a| }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || colspan="6" {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Laukuma disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Františeks Janda-Suks]] || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}} |} === [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana === * Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] | [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]] 6vremak3soxm78pgl91srmugjh3ld2p 0 436620 3675168 3657337 2022-08-24T16:05:35Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = XXXTentacion | Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Attēls = Xxxtentacion (cropped).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = XXXTentacion 2016. gadā | Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick | Dzimis = {{dat|1998|1|23}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]] | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2013—2018 | Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}} | Dzimums = V }} '''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTentacion''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis. == Biogrāfija == Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.<ref name="5ThingsToKnow22">{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}</ref> Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu "''[[Look at Me|Look at Me!]]"'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}</ref> {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}</ref> 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''. Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis "nozīmīgas muzikālas pēdas".<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}</ref> Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}</ref> kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}</ref> Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].<ref name="YoungSadboys">{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}</ref> Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}</ref> Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}</ref> Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's "17" Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}</ref> Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}</ref> tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional "17" Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}</ref> ''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}</ref> Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}</ref> strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.<ref name="TheBreakPresentsSki22">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}</ref> 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.<ref name="Pitchfork">{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}</ref> Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery & Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}</ref> tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}</ref> 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}</ref> 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}</ref> 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.<ref name="OnHouseArrest">{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}</ref> 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support "?" Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}</ref> {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.<ref name="Hogan">{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}</ref> Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}</ref> {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}</ref> == Nāve == {{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}</ref> Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}</ref> Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}</ref> == Diskogrāfija == '''Studijas albumi''' * ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017) * ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018) '''Pēcnāves studijas albumi''' * ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018) * ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019) '''Kompilācijas albums''' * ''Revenge'' (2017) * ''Look at Me: The Album'' (2022) '''Sadarbības albums''' * ''Members Only, Vol. 4'' (2019) (kā of ''Members Only'') == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Floridā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Nogalinātie reperi]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] i8def1oxpmqn44iukjratn72895ws7u 3675170 3675168 2022-08-24T16:09:16Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = XXXTentacion | Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Attēls = Xxxtentacion (cropped).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = XXXTentacion 2016. gadā | Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick | Dzimis = {{dat|1998|1|23}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]] | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2013—2018 | Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}} | Dzimums = V }} '''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTentacion''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis. == Biogrāfija == Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.<ref name="5ThingsToKnow22">{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}</ref> Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu "''[[Look at Me|Look at Me!]]"'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}</ref> {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}</ref> 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''. Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis "nozīmīgas muzikālas pēdas".<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}</ref> Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}</ref> kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}</ref> Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].<ref name="YoungSadboys">{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}</ref> Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}</ref> Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}</ref> Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's "17" Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}</ref> Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}</ref> tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional "17" Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}</ref> ''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}</ref> Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}</ref> strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.<ref name="TheBreakPresentsSki22">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}</ref> 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.<ref name="Pitchfork">{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}</ref> Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery & Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}</ref> tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}</ref> 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}</ref> 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}</ref> 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.<ref name="OnHouseArrest">{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}</ref> 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support "?" Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}</ref> {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.<ref name="Hogan">{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}</ref> Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}</ref> {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}</ref> == Nāve == {{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}</ref> Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}</ref> Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}</ref> == Diskogrāfija == '''Studijas albumi''' * ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017) * ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018) '''Pēcnāves studijas albumi''' * ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018) * ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019) '''Kompilācijas albums''' * ''Revenge'' (2017) * ''Look at Me: The Album'' (2022) '''Sadarbības albums''' * ''Members Only, Vol. 1'' (kā ''Members Only'') (2015) * ''Members Only, Vol. 2'' (kā ''Members Only'') (2015) * ''Members Only, Vol. 3'' (kā ''Members Only'') (2017) * ''Members Only, Vol. 4'' (kā ''Members Only'') (2019) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Floridā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Nogalinātie reperi]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] 3trtr6ykoiu7ke08p3u3celr87ilxpq 3675174 3675170 2022-08-24T16:23:23Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = XXXTentacion | Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Attēls = Xxxtentacion (cropped).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = XXXTentacion 2016. gadā | Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick | Dzimis = {{dat|1998|1|23}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]] | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2013—2018 | Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}} | Dzimums = V }} '''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTentacion''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis. == Biogrāfija == Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.<ref name="5ThingsToKnow22">{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}</ref> Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu "''[[Look at Me|Look at Me!]]"'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}</ref> {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}</ref> 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''. Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis "nozīmīgas muzikālas pēdas".<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}</ref> Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}</ref> kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}</ref> Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].<ref name="YoungSadboys">{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}</ref> Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}</ref> Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}</ref> Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's "17" Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}</ref> Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}</ref> tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional "17" Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}</ref> ''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}</ref> Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}</ref> strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.<ref name="TheBreakPresentsSki22">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}</ref> 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.<ref name="Pitchfork">{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}</ref> Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery & Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}</ref> tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}</ref> 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}</ref> 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}</ref> 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.<ref name="OnHouseArrest">{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}</ref> 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support "?" Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}</ref> {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.<ref name="Hogan">{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}</ref> Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}</ref> {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}</ref> == Nāve == {{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}</ref> Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}</ref> Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017) * ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018) '''Pēcnāves studijas albumi''' * ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018) * ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019) '''Kompilācijas albums''' * ''Revenge'' (2017) * ''Look at Me: The Album'' (2022) '''Sadarbības albums''' * ''Members Only, Vol. 1'' (kā ''Members Only'') (2015) * ''Members Only, Vol. 2'' (kā ''Members Only'') (2015) * ''Members Only, Vol. 3'' (kā ''Members Only'') (2017) * ''Members Only, Vol. 4'' (kā ''Members Only'') (2019) === Singli === * ''Look At Me!'' (2017) * ''What In XXXTarnation'' (piedaloties [[Ski Mask The Slump God]]) (2017) * Gospel (ar [[Rich Brian]] un [[Keith Ape]]) (2017) * Revenge (2017) * Falling Down (ar [[Lil Peep]]) (2018) * Arms Around You (ar [[Lil Pump]]) (2018) * BAD! (2018) * RUN IT BACK! (ar [[Craig Xen]]) (2019) * Royalty (piedaloties [[Ky-Mani Marley]], [[Stefflon Don]] un [[Vybz Kartel]]) (2019) * #PROUDCATOWNERREMIX (piedaloties [[Rico Nasty]]) (2019) * HEARTEATER (2019) * bad vibes forever (piedaloties [[Trippie Redd]] un [[PnB Rock]]) (2019 * Riot (2020) * Vice City (2014 / 2022) * True Love (ar [[Kanye West]]) (2022) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Floridā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Nogalinātie reperi]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] l3znplr61xb2c9xv959aw3518yx6t48 3675457 3675174 2022-08-25T08:38:55Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = XXXTentacion | Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Attēls = Xxxtentacion (cropped).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = XXXTentacion 2016. gadā | Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick | Dzimis = {{dat|1998|1|23}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]] | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2013—2018 | Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}} | Dzimums = V }} '''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTentacion''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis. == Biogrāfija == Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.<ref name="5ThingsToKnow22">{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}</ref> Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu "''[[Look at Me|Look at Me!]]"'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}</ref> {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}</ref> 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''. Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis "nozīmīgas muzikālas pēdas".<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}</ref> Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}</ref> kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}</ref> Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].<ref name="YoungSadboys">{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}</ref> Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}</ref> Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}</ref> Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's "17" Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}</ref> Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}</ref> tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional "17" Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}</ref> ''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}</ref> Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}</ref> strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.<ref name="TheBreakPresentsSki22">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}</ref> 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.<ref name="Pitchfork">{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}</ref> Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery & Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}</ref> tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}</ref> 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}</ref> 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}</ref> 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.<ref name="OnHouseArrest">{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}</ref> 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support "?" Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}</ref> {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.<ref name="Hogan">{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}</ref> Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}</ref> {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}</ref> == Nāve == {{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}</ref> Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}</ref> Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017) * ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018) '''Pēcnāves studijas albumi''' * ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018) * ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019) '''Kompilācijas albums''' * ''Revenge'' (2017) * ''Look at Me: The Album'' (2022) '''Sadarbības albums''' * ''Members Only, Vol. 1'' (kā ''Members Only'') (2015) * ''Members Only, Vol. 2'' (kā ''Members Only'') (2015) * ''Members Only, Vol. 3'' (kā ''Members Only'') (2017) * ''Members Only, Vol. 4'' (kā ''Members Only'') (2019) === Singli === * ''Look At Me!'' (2017) * ''What In XXXTarnation'' (piedaloties [[Ski Mask The Slump God]]) (2017) * ''Gospel'' (ar [[Rich Brian]] un [[Keith Ape]]) (2017) * ''Revenge'' (2017) * ''Falling Down'' (ar [[Lil Peep]]) (2018) * ''Arms Around You'' (ar [[Lil Pump]]) (2018) * ''BAD!'' (2018) * ''RUN IT BACK!'' (ar [[Craig Xen]]) (2019) * ''Royalty'' (piedaloties [[Ky-Mani Marley]], [[Stefflon Don]] un [[Vybz Kartel]]) (2019) * ''#PROUDCATOWNERREMIX'' (piedaloties [[Rico Nasty]]) (2019) * ''HEARTEATER'' (2019) * ''bad vibes forever'' (piedaloties [[Trippie Redd]] un [[PnB Rock]]) (2019 * ''Riot'' (2020) * ''Vice City'' (2014 / 2022) * ''True Love'' (ar [[Kanye West]]) (2022) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Floridā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Nogalinātie reperi]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] aakxyrcyixb5j7l4m9u1jbdlwhgls1b 3675464 3675457 2022-08-25T08:57:40Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = XXXTentacion | Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Attēls = Xxxtentacion (cropped).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = XXXTentacion 2016. gadā | Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick | Dzimis = {{dat|1998|1|23}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]] | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2013—2018 | Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}} | Dzimums = V }} '''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTentacion''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis. == Biogrāfija == Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.<ref name="5ThingsToKnow22">{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}</ref> Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu "''[[Look at Me|Look at Me!]]"'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}</ref> {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}</ref> 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''. Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis "nozīmīgas muzikālas pēdas".<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}</ref> Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}</ref> kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}</ref> Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].<ref name="YoungSadboys">{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}</ref> Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}</ref> Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}</ref> Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's "17" Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}</ref> Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}</ref> tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional "17" Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}</ref> ''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}</ref> Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}</ref> strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.<ref name="TheBreakPresentsSki22">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}</ref> 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.<ref name="Pitchfork">{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}</ref> Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery & Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}</ref> tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}</ref> 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}</ref> 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}</ref> 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.<ref name="OnHouseArrest">{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}</ref> 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support "?" Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}</ref> {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.<ref name="Hogan">{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}</ref> Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}</ref> {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}</ref> == Nāve == {{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}</ref> Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}</ref> Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017) * ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018) '''Pēcnāves studijas albumi''' * ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018) * ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019) '''Kompilācijas albums''' * ''Revenge'' (2017) * ''Look at Me: The Album'' (2022) '''Sadarbības albums''' * ''Members Only, Vol. 1'' (kā ''Members Only'') (2015) * ''Members Only, Vol. 2'' (kā ''Members Only'') (2015) * ''Members Only, Vol. 3'' (kā ''Members Only'') (2017) * ''Members Only, Vol. 4'' (kā ''Members Only'') (2019) === Singli === * ''Look At Me!'' (2017) * ''What In XXXTarnation'' (piedaloties [[Ski Mask The Slump God]]) (2017) * ''Gospel'' (ar [[Rich Brian]] un [[Keith Ape]]) (2017) * ''Revenge'' (2017) * ''Falling Down'' (ar [[Lil Peep]]) (2018) * ''Arms Around You'' (ar [[Lil Pump]]) (2018) * ''BAD!'' (2018) * ''RUN IT BACK!'' (ar [[Craig Xen]]) (2019) * ''Royalty'' (piedaloties [[Ky-Mani Marley]], [[Stefflon Don]] un [[Vybz Kartel]]) (2019) * ''#PROUDCATOWNERREMIX'' (piedaloties [[Rico Nasty]]) (2019) * ''HEARTEATER'' (2019) * ''bad vibes forever'' (piedaloties [[Trippie Redd]] un [[PnB Rock]]) (2019 * ''Riot'' (2020) * ''Vice City'' (2014 / 2022) * ''True Love'' (ar [[Kanye West]]) (2022) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Floridā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Nogalinātie reperi]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] 43wvt5e7vmqj6tm4kvldn6cha89bydh 3675465 3675464 2022-08-25T08:59:03Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = XXXTentacion | Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Attēls = Xxxtentacion (cropped).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = XXXTentacion 2016. gadā | Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick | Dzimis = {{dat|1998|1|23}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]] | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2013—2018 | Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}} | Dzimums = V }} '''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTentacion''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis. == Biogrāfija == Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.<ref name="5ThingsToKnow22">{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}</ref> Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu "''[[Look at Me|Look at Me!]]"'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}</ref> {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}</ref> 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''. Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis "nozīmīgas muzikālas pēdas".<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}</ref> Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}</ref> kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}</ref> Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].<ref name="YoungSadboys">{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}</ref> Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}</ref> Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}</ref> Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's "17" Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}</ref> Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}</ref> tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional "17" Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}</ref> ''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}</ref> Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}</ref> strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.<ref name="TheBreakPresentsSki22">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}</ref> 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.<ref name="Pitchfork">{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}</ref> Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery & Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}</ref> tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}</ref> 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}</ref> 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}</ref> 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.<ref name="OnHouseArrest">{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}</ref> 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support "?" Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}</ref> {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.<ref name="Hogan">{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}</ref> Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}</ref> {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}</ref> == Nāve == {{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}</ref> Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}</ref> Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017) * ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018) '''Pēcnāves studijas albumi''' * ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018) * ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019) '''Kompilācijas albūmi''' * ''Look at Me: The Album'' (2022) '''Sadarbības albūmi''' * ''Members Only, Vol. 1'' (ar [[Ski Mask The Slump God]]) (2015) * ''Members Only, Vol. 2'' (ar Members Only) (2015) * ''Members Only, Vol. 3'' (ar Members Only) (2017) * ''Members Only, Vol. 4'' (ar Members Only) (2019) === Singli === * ''Look At Me!'' (2017) * ''What In XXXTarnation'' (piedaloties [[Ski Mask The Slump God]]) (2017) * ''Gospel'' (ar [[Rich Brian]] un [[Keith Ape]]) (2017) * ''Revenge'' (2017) * ''Falling Down'' (ar [[Lil Peep]]) (2018) * ''Arms Around You'' (ar [[Lil Pump]]) (2018) * ''BAD!'' (2018) * ''RUN IT BACK!'' (ar [[Craig Xen]]) (2019) * ''Royalty'' (piedaloties [[Ky-Mani Marley]], [[Stefflon Don]] un [[Vybz Kartel]]) (2019) * ''#PROUDCATOWNERREMIX'' (piedaloties [[Rico Nasty]]) (2019) * ''HEARTEATER'' (2019) * ''bad vibes forever'' (piedaloties [[Trippie Redd]] un [[PnB Rock]]) (2019 * ''Riot'' (2020) * ''Vice City'' (2014 / 2022) * ''True Love'' (ar [[Kanye West]]) (2022) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Floridā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Nogalinātie reperi]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] aa9n4uxmk2t04aq9dulaw1a0gfsfbsl 3675467 3675465 2022-08-25T09:03:30Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = XXXTentacion | Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Attēls = Xxxtentacion (cropped).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = XXXTentacion 2016. gadā | Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick | Dzimis = {{dat|1998|1|23}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]] | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2013—2018 | Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}} | Dzimums = V }} '''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTentacion''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis. == Biogrāfija == Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.<ref name="5ThingsToKnow22">{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}</ref> Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu "''[[Look at Me|Look at Me!]]"'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}</ref> {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}</ref> 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''. Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis "nozīmīgas muzikālas pēdas".<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}</ref> Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}</ref> kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}</ref> Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].<ref name="YoungSadboys">{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}</ref> Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}</ref> Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}</ref> Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's "17" Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}</ref> Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}</ref> tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional "17" Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}</ref> ''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}</ref> Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}</ref> strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.<ref name="TheBreakPresentsSki22">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}</ref> 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.<ref name="Pitchfork">{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}</ref> Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery & Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}</ref> tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}</ref> 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}</ref> 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}</ref> 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.<ref name="OnHouseArrest">{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}</ref> 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support "?" Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}</ref> {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.<ref name="Hogan">{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}</ref> Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}</ref> {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}</ref> == Nāve == {{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}</ref> Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}</ref> Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017) * ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018) '''Pēcnāves studijas albumi''' * ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018) * ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019) '''Kompilācijas albūmi''' * ''Look at Me: The Album'' (2022) '''Sadarbības albūmi''' * ''Members Only, Vol. 1'' (ar [[Ski Mask The Slump God]]) (2015) * ''Members Only, Vol. 2'' (ar Members Only) (2015) * ''Members Only, Vol. 3'' (ar Members Only) (2017) * ''Members Only, Vol. 4'' (ar Members Only) (2019) === Mikstepi === * ''XXX - Unmastered'' (2014) * ''Revenge'' (2017) === EPs === * ''Ice Hotel'' (2014) * ''The Fall'' (2014) * ''♡ ^{r a r e} ♡'' (2014) * ''ItWasntEnough'' (2016) * ''Willy Wonka Was a Child Murderer'' (2016) * ''A Ghetto Christmas Carol'' (2017) === Singli === * ''Look At Me!'' (2017) * ''What In XXXTarnation'' (piedaloties [[Ski Mask The Slump God]]) (2017) * ''Gospel'' (ar [[Rich Brian]] un [[Keith Ape]]) (2017) * ''Revenge'' (2017) * ''Falling Down'' (ar [[Lil Peep]]) (2018) * ''Arms Around You'' (ar [[Lil Pump]]) (2018) * ''BAD!'' (2018) * ''RUN IT BACK!'' (ar [[Craig Xen]]) (2019) * ''Royalty'' (piedaloties [[Ky-Mani Marley]], [[Stefflon Don]] un [[Vybz Kartel]]) (2019) * ''#PROUDCATOWNERREMIX'' (piedaloties [[Rico Nasty]]) (2019) * ''HEARTEATER'' (2019) * ''bad vibes forever'' (piedaloties [[Trippie Redd]] un [[PnB Rock]]) (2019 * ''Riot'' (2020) * ''Vice City'' (2014 / 2022) * ''True Love'' (ar [[Kanye West]]) (2022) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Floridā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Nogalinātie reperi]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] 2vw6zjr59z9jjk8fd4r91y79d8pd8kv 0 448529 3675058 3674952 2022-08-24T12:52:26Z Lasks 38532 /* A grupa */ wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2017. gada Pasaules čempionāts hokejā 1. divīzija | valsts = {{UKR}} {{GBR}} | pilsēta = [[Kijiva]] un [[Belfāsta]] | laiks = 22.—29. aprīlis | komandu_skaits = 12 | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | pag_sez = [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2016]] | nak_sez = [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2018]] }} '''2017. gada Pasaules čempionāts hokejā 1. divīzija''' bija [[Hokejs|hokeja]] sacensības, kas laika posmā no 22. līdz 29. aprīlim norisinājās [[Kijiva|Kijivā]] un [[Belfāsta|Belfāstā]]. A grupas pirmo divu vietu ieguvēji iekļuva [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificējās uz A grupu. Šajā čempionātā A grupā uzvarēja [[Austrijas hokeja izlase|Austrija]] un [[Dienvidkorejas hokeja izlase|Dienvidkoreja]]. == A grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2017. gada Pasaules čempionāts hokejā 1. divīzija A grupa | valsts = {{UKR}} | pilsēta = [[Kijiva]] | laiks = 22.—28. aprīlis | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = 15 | vārti = 70 | skatītāji = 51851 | rezultatīvākais = {{flaga|Kazahstāna}} [[Naidžels Doss]]<br /><small>(9 punkti)</small> | mvp = {{flaga|Austrija}} [[Tomass Rafls]] }} * {{ih|HUN}}▼ * {{ih|KAZ}}▼ * {{ih|POL}}* * {{ih|AUT}}* * {{ih|KOR}}* * {{ih|UKR}}†^ : ''<nowiki>*</nowiki> automātiski kvalificējas 2017. gada Pasaules hokeja čempionāta 1. divīzijas A grupā'' : ''^ kvalificējas, uzvarot vai iegūstot 2. vietu 2016. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijas B grupā'' : ''^† rīkotāji'' : ''▼ kvalificējās izkrītot no 2016. gada Pasaules čempionāta hokejā elites divīzijas'' {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=complete |source=[http://stats.iihf.com/Hydra/617/IHM617000_FINAL_RANKING_1_0.pdf IIHF] |team1=AUT |team2=KOR |team3=KAZ |team4=POL |team5=HUN |team6=UKR |win_HUN=1 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=4 |gf_HUN=8|ga_HUN=14 |win_KAZ=3 |OTwin_KAZ=1 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=1 |gf_KAZ=13|ga_KAZ=10 |win_POL=2 |OTwin_POL=0 |OTloss_POL=1 |loss_POL=2 |gf_POL=6|ga_POL=17 |win_AUT=4 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=22|ga_AUT=4|status_AUT=P |win_KOR=3 |OTwin_KOR=1 |OTloss_KOR=0 |loss_KOR=1 |gf_KOR=14 |ga_KOR=11|status_KOR=P |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=1 |loss_UKR=4 |gf_UKR=7|ga_UKR=14|status_UKR=H(R) |hth_KAZ=Kazahstāna 2–5 Dienvidkoreja |hth_KOR=KAZ |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |name_POL={{ih|POL}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_KOR={{ih|KOR}} |name_UKR={{ih|UKR}} <!--Update team qualifications here (defined below)--> |result1=PR |result2=PR |result6=REL |res_col_header=QR |col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]] |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināta uz [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|B grupa]] }} <!-- AG BEGIN --> {| style="width:100%;" cellspacing="1" |- !width=25%| !width=2%| !width=6%| !width=2%| !width=25%| |- |22. aprīlis |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|UKR}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 3:5 || ||{{ih|HUN}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|KOR}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 4:2 || ||{{ih|POL}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|AUT}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 2:3 || ||{{ih|KAZ}}|| |- style="font-size:95%;" |- |23. aprīlis |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|KAZ}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 2:5 || ||{{ih|KOR}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|POL}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 2:1 || ||{{ih|UKR}}|| |- |24. aprīlis |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|HUN}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 1:3 || ||{{ih|AUT}}|| |- |25. aprīlis |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|KAZ}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 1:0 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})|| ||{{ih|POL}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|HUN}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 1:3|| ||{{ih|KOR}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|UKR}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 0:1|| ||{{ih|AUT}}|| |- |26. aprīlis |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|KAZ}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 4:2|| ||{{ih|UKR}}|| |- |27. aprīlis |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|POL}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 2:0|| ||{{ih|HUN}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|AUT}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 5:0|| ||{{ih|KOR}}|| |- style="font-size:95%;" |- |28. aprīlis |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|HUN}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 1:3|| ||{{ih|KAZ}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|POL}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 0:11|| ||{{ih|AUT}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|KOR}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 2:1 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}})|| ||{{ih|UKR}}|| |} <!-- AG END --> == B grupa == * {{ih|JPN}}▼ * {{ih|GBR}}†* * {{ih|LTU}}* * {{ih|CRO}}* * {{ih|EST}}* * {{ih|NED}}^ : ''<nowiki>*</nowiki> automātiski kvalificējas 2017. gada Pasaules hokeja čempionāta 1. divīzijas B grupā'' : ''^ kvalificējas, uzvarot 2016. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas A grupā'' : ''^† rīkotāji'' : ''▼ kvalificējās izkrītot no 2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas A grupas'' {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija B grupa | valsts = {{GBR}} | pilsēta = [[Belfāsta]] | laiks = 23.—29. aprīlis | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = 15 | vārti = 103 | skatītāji = 21208 | rezultatīvākais = {{flaga|Japāna}} [[Daisuke Obara]]<br /><small>(10 punkti)</small> }} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=complete |source=[http://stats.iihf.com/Hydra/618/IHM618000_FINAL_RANKING_1_0.pdf IIHF] <!--Update team positions here--> |team1=GBR |team2=JPN |team3=LTU |team4=EST |team5=CRO |team6=NED <!--Update team results here and then (if needed positions above). Don't forget to update the date above (update parameter)--> |win_JPN=4 |OTwin_JPN=0 |OTloss_JPN=0 |loss_JPN=1 |gf_JPN=22|ga_JPN=11 |win_GBR=5 |OTwin_GBR=0 |OTloss_GBR=0 |loss_GBR=0 |gf_GBR=32|ga_GBR=5|status_GBR=H(P) |win_LTU=3 |OTwin_LTU=0 |OTloss_LTU=0 |loss_LTU=2 |gf_LTU=18|ga_LTU=12 |win_CRO=1 |OTwin_CRO=0 |OTloss_CRO=0 |loss_CRO=4 |gf_CRO=14|ga_CRO=17 |win_EST=2 |OTwin_EST=0 |OTloss_EST=0 |loss_EST=3 |gf_EST=11|ga_EST=20 |win_NED=1 |OTwin_NED=0 |OTloss_NED=0 |loss_NED=4 |gf_NED=6|ga_NED=38|status_NED=R |name_JPN={{ih|JPN}} |name_GBR={{ih|GBR}} |name_LTU={{ih|LTU}} |name_CRO={{ih|CRO}} |name_EST={{ih|EST}} |name_NED={{ih|NED}} <!--Update team qualifications here (defined below)--> |result1=PR |result6=REL |res_col_header=QR |col_PR=green1 |text_PR=Paaugstināta uz [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|A grupu]] |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināta uz [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas A grupu]] }} <!-- BG BEGIN --> {| style="width:100%;" cellspacing="1" |- !width=25%| !width=2%| !width=6%| !width=2%| !width=25%| |- |23. aprīlis |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|NED}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 1:6 || ||{{ih|JPN}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|CRO}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 2:4 || ||{{ih|GBR}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|EST}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 0:3 || ||{{ih|LTU}}|| |- style="font-size:95%;" |- |24. aprīlis |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|JPN}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 4:2 || ||{{ih|CRO}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|LTU}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 8:0 || ||{{ih|NED}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|GBR}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 5:1 || ||{{ih|EST}}|| |- |26. aprīlis |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|JPN}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 6:2 || ||{{ih|EST}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|NED}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 2:6 || ||{{ih|CRO}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|GBR}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 5:2 || ||{{ih|LTU}}|| |- style="font-size:95%;" |- |28. aprīlis |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|LTU}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 2:6 || ||{{ih|JPN}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|CRO}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 3:4 || ||{{ih|EST}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|GBR}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 14:0 || ||{{ih|NED}}|| |- |29. aprīlis |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|LTU}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 3:1 || ||{{ih|CRO}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|EST}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 4:3 || ||{{ih|NED}}|| |- style="font-size:95%;" |align=right|{{ih-rt|JPN}}|| ||style="text-align:center; font-weight:bold;" | 0:4 || ||{{ih|GBR}}|| |} <!-- BG END --> == Atsauces == {{Atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2017. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]] nuq9umircsh7wa1vtyfrwm71e66o1rv 0 448565 3675492 3422388 2022-08-25T10:48:15Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Juice WRLD | Vārds_orig = | Attēls = Juice Wrld Interview.png | Att_izm = | Ainava = https://www.imdb.com/name/nm9954423/mediaviewer/rm714441217?context=default&ref_=nm_phs_md_6 | Apraksts = Juice WRLD 2018. gada jūlijā | Dz_vārds = Džarads Entonijs Higinss | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1998|12|2}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | Miris = {{mdv|2019|12|8|1998|12|2}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Ouklouna}} | Vieta = | Žanrs = [[Hiphops]], ''[[trap]]'', emo reps | Nodarbošanās = | Instrumenti = | Gadi = 2015—2019 | Izdevējkompānija = ''Grade A'', ''[[Interscope Records|Interscope]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Džarads Entonijs Higinss''' ({{val-en|Jarad Anthony Higgins}}; dzimis {{dat|1998|12|2}}, miris {{dat|2019|12|8}}), plašāk zināms ar pseidonīmu '''''Juice WRLD''''', bija [[ASV|amerikāņu]] [[reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Popularitāti ieguvis ar [[singls|singliem]] "All Girls Are the Same" un "Lucid Dreams", no kuriem otrais sasniedza 2. vietu [[Billboard Hot 100]] mūzikas topā,<ref name="Lucid Dreams peak">{{cite web|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8463605/cardi-b-i-like-it-hot-100-number-one-j-balvin-bad-bunny|title=Cardi B Becomes First Female Rapper With Two Billboard Hot 100 No. 1s, as 'I Like It', With Bad Bunny & J Balvin, Follows 'Bodak Yellow' to the Top|work=Billboard}}</ref> Viņa pirmais [[mūzikas albums|studijas albums]] "Goodbye & Good Riddance" tika izdots {{dat|2018|5|23||bez}} un tas ieguva [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] platīna sertifikāciju.<ref>[https://www.riaa.com/gold-platinum/?tab_active=default-award&ar=juice+wrld&ti=&lab=&genre=&format=&date_option=release&from=&to=&award=&type=&category=&adv=SEARCH#search_section]</ref> {{dat|2018|10|19||bez}} tika izdots viņa un repera ''[[Future]]'' sadarbības projekts "Wrld on Drugs".<ref>{{Cite web |url=https://www.hotnewhiphop.com/future-and-juice-wrld-share-album-cover-and-release-date-for-wrld-on-drugs-news.62472.html |title=Future & Juice WRLD Share Album Cover & Release Date For "WRLD on Drugs" |website=HotNewHipHop |accessdate=October 18, 2018}}</ref> ''Juice Wrld'' otrais studijas albums, "Death Race for Love", tika izdots {{dat|2019|3|8||bez}}.<ref name="deathrace">{{cite web |last1=Bloom |first1=Madison |title=Juice WRLD Announces New Album A Deathrace for Love |url=https://pitchfork.com/news/juice-wrld-announces-new-album-a-deathrace-for-love/ |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 8, 2019|date=February 8, 2019}}</ref> Tas sasniedza pirmo vietu [[Billboard 200]] albumu topā.<ref name="BB200">{{cite web|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8502815/juice-wrld-billboard-200-no-1-album-death-race-for-love|title=Juice WRLD Scores First No. 1 Album on Billboard 200 With 'Death Race for Love'|work=Billboard|last=Caulfield|first=Keith|date=March 17, 2019|accessdate=March 18, 2019}}</ref>"Legends Never Die" ir Juice Wrld trešais studijas albums, kas pēc nāves tika izdots 2020. gada 10. jūlijā, izmantojot Grade A Productions un Interscope Records. Albumā ir viesizrādes no The Weeknd, Trippie Redd, Marshmello, Polo G, The Kid Laroi un Halsey. "Legends Never Die" vispārīgi saņema pozitīvas atsauksmes un pirmajā nedēļā debitēja ASV Billboard 200 virsotnē ar 497 000 albumiem ekvivalentu vienību. Tas arī sasniedza pirmo vietu vairākās citās valstīs, tostarp Kanādā un Lielbritānijā. Albumu atbalstīja seši singli: "Righteous", "Tell Me U Luv Me", "Life's a Mess", "Come & Go", "Wishing Well" un "Smile". ''Juice Wrld'' uzskata par vienu no emo repa spilgtākajiem pārstāvjiem. Viņa mūzikā ir manāmas dažādu mūzikas žanru, piemēram, [[roks|roka]] un repa, ietekme.<ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.gulf-times.com/story/601209/Juice-Wrld-s-music-is-confusing-but-popular|title=Juice Wrld's music is confusing but popular|date=July 30, 2018|work=Gulf Times|accessdate=August 20, 2018}}</ref> Viņš bieži izveidoja dziesmas dažās minūtēs ierakstīšanas procesā brīvā stilā.<ref name="Rindner">{{cite web|author=Rindner, Grant|url=https://www.complex.com/pigeons-and-planes/2018/12/juice-wrld-freestyle-interview|title=Juice WRLD is Setting Himself Apart by Embracing Rap's Trends and Traditions|work=[[Complex (magazine)|Complex]]| publisher=Complex Media, LLC|date=December 11, 2018}}</ref> Viņa populārākās dziesmas izceļas ar melodisku repošanu, melanholiskām tēmām, tomēr viņš veidoja arī mūziku klasiskā repa stilā. Viņa dziesmu saturs balstās uz personīgu pieredzi.<ref name="Maduakolam">{{cite web | author=Maduakolam, Emmanuel| title=Juice WRLD Talks &quot;Lucid Dreams&quot; and Emo Rap| url=https://hypebeast.com/2018/7/juice-wrld-interview-goodbye-and-good-riddance|work=Hypebeast|publisher=Hypebeast Limited| date=July 31, 2018| accessdate=August 20, 2018}}</ref> ''Juice Wrld'' atklāti runāja par savām problēmām ar [[narkotikas|narkotikām]].<ref name="NYTimes">{{cite news|url=https://www.nytimes.com/2018/07/25/arts/music/juice-wrld-goodbye-good-riddance.html|title=The Chart-Topping Deep Feelings of Juice WRLD|last1=Caramanica|first1=Jon|date=July 25, 2018|work=The New York Times|accessdate=December 8, 2019}}</ref> {{dat|2019|12|8||bez}} ''Juice Wrld'' ar privāto lidmašīnu ieradās [[Midvejas starptautiskā lidosta|Čikāgas Midvejas lidostā]]. Viņam sākās konvulsijas un [[Epilepsija|epileptiskā lēkme]]. Viņš tika pārvests uz tuvējo slimnīcu, kur viņš tika atzīts par mirušu.<ref>{{Cite web|url=https://www.xxlmag.com/news/2019/12/juice-wrld-dead/|title=Juice Wrld Dead at 21 After Suffering Seizure|last=Coleman II|first=C. Vernon|date=December 8, 2019|work=[[XXL (magazine)|XXL]]|access-date=December 8, 2019}}</ref><ref>{{Cite news|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/music/news/juice-wrld-death-age-cause-seizure-lucid-dreams-a9238041.html|title=Juice Wrld death: Chicago-born rapper dies aged 21|last=White|first=Adam|date=December 8, 2019|work=Independent|access-date=December 8, 2019}}</ref> Viņa menedžmenta pārstāvji liecinājuši, ka viņš lidmašīnā esot lietojis "vairākas nezināmas tabletes".<ref name="TMZ">{{Cite web|url=https://www.tmz.com/2019/12/09/juice-wrld-private-jet-drugs-70-pounds-marijuana-arrests-feds/|title=Juice WRLD Allegedly Popped Pills on Private Jet, 70 lbs. Marijuana Seized|website=TMZ|access-date=December 9, 2019}}</ref> Juice Wrld pats vairākkārt ir sacījis par to cik daudz neizlaistu dziesmu viņam ir. Nav zināms precīzs skaitlis, taču viņa vārdos ir 2000-2500 dziesmas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://soundcloud.com/uiceheidd ''SoundCloud'' profils] * {{IMDb name|9954423|Juice WRLD}} * {{Instagram|juicewrld999}} {{mūziķis-aizmetnis}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] a7nwsxs1aodhsnq4z408n10bg7u3h4m 3675493 3675492 2022-08-25T10:48:59Z Yungchains 107090 Yungchains pārvietoja lapu [[Juice Wrld]] uz [[Juice WRLD]], pārrakstot pāradresācijas lapu: To change articles name. wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Juice WRLD | Vārds_orig = | Attēls = Juice Wrld Interview.png | Att_izm = | Ainava = https://www.imdb.com/name/nm9954423/mediaviewer/rm714441217?context=default&ref_=nm_phs_md_6 | Apraksts = Juice WRLD 2018. gada jūlijā | Dz_vārds = Džarads Entonijs Higinss | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1998|12|2}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | Miris = {{mdv|2019|12|8|1998|12|2}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Ouklouna}} | Vieta = | Žanrs = [[Hiphops]], ''[[trap]]'', emo reps | Nodarbošanās = | Instrumenti = | Gadi = 2015—2019 | Izdevējkompānija = ''Grade A'', ''[[Interscope Records|Interscope]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Džarads Entonijs Higinss''' ({{val-en|Jarad Anthony Higgins}}; dzimis {{dat|1998|12|2}}, miris {{dat|2019|12|8}}), plašāk zināms ar pseidonīmu '''''Juice WRLD''''', bija [[ASV|amerikāņu]] [[reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Popularitāti ieguvis ar [[singls|singliem]] "All Girls Are the Same" un "Lucid Dreams", no kuriem otrais sasniedza 2. vietu [[Billboard Hot 100]] mūzikas topā,<ref name="Lucid Dreams peak">{{cite web|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8463605/cardi-b-i-like-it-hot-100-number-one-j-balvin-bad-bunny|title=Cardi B Becomes First Female Rapper With Two Billboard Hot 100 No. 1s, as 'I Like It', With Bad Bunny & J Balvin, Follows 'Bodak Yellow' to the Top|work=Billboard}}</ref> Viņa pirmais [[mūzikas albums|studijas albums]] "Goodbye & Good Riddance" tika izdots {{dat|2018|5|23||bez}} un tas ieguva [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] platīna sertifikāciju.<ref>[https://www.riaa.com/gold-platinum/?tab_active=default-award&ar=juice+wrld&ti=&lab=&genre=&format=&date_option=release&from=&to=&award=&type=&category=&adv=SEARCH#search_section]</ref> {{dat|2018|10|19||bez}} tika izdots viņa un repera ''[[Future]]'' sadarbības projekts "Wrld on Drugs".<ref>{{Cite web |url=https://www.hotnewhiphop.com/future-and-juice-wrld-share-album-cover-and-release-date-for-wrld-on-drugs-news.62472.html |title=Future & Juice WRLD Share Album Cover & Release Date For "WRLD on Drugs" |website=HotNewHipHop |accessdate=October 18, 2018}}</ref> ''Juice Wrld'' otrais studijas albums, "Death Race for Love", tika izdots {{dat|2019|3|8||bez}}.<ref name="deathrace">{{cite web |last1=Bloom |first1=Madison |title=Juice WRLD Announces New Album A Deathrace for Love |url=https://pitchfork.com/news/juice-wrld-announces-new-album-a-deathrace-for-love/ |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 8, 2019|date=February 8, 2019}}</ref> Tas sasniedza pirmo vietu [[Billboard 200]] albumu topā.<ref name="BB200">{{cite web|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8502815/juice-wrld-billboard-200-no-1-album-death-race-for-love|title=Juice WRLD Scores First No. 1 Album on Billboard 200 With 'Death Race for Love'|work=Billboard|last=Caulfield|first=Keith|date=March 17, 2019|accessdate=March 18, 2019}}</ref>"Legends Never Die" ir Juice Wrld trešais studijas albums, kas pēc nāves tika izdots 2020. gada 10. jūlijā, izmantojot Grade A Productions un Interscope Records. Albumā ir viesizrādes no The Weeknd, Trippie Redd, Marshmello, Polo G, The Kid Laroi un Halsey. "Legends Never Die" vispārīgi saņema pozitīvas atsauksmes un pirmajā nedēļā debitēja ASV Billboard 200 virsotnē ar 497 000 albumiem ekvivalentu vienību. Tas arī sasniedza pirmo vietu vairākās citās valstīs, tostarp Kanādā un Lielbritānijā. Albumu atbalstīja seši singli: "Righteous", "Tell Me U Luv Me", "Life's a Mess", "Come & Go", "Wishing Well" un "Smile". ''Juice Wrld'' uzskata par vienu no emo repa spilgtākajiem pārstāvjiem. Viņa mūzikā ir manāmas dažādu mūzikas žanru, piemēram, [[roks|roka]] un repa, ietekme.<ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.gulf-times.com/story/601209/Juice-Wrld-s-music-is-confusing-but-popular|title=Juice Wrld's music is confusing but popular|date=July 30, 2018|work=Gulf Times|accessdate=August 20, 2018}}</ref> Viņš bieži izveidoja dziesmas dažās minūtēs ierakstīšanas procesā brīvā stilā.<ref name="Rindner">{{cite web|author=Rindner, Grant|url=https://www.complex.com/pigeons-and-planes/2018/12/juice-wrld-freestyle-interview|title=Juice WRLD is Setting Himself Apart by Embracing Rap's Trends and Traditions|work=[[Complex (magazine)|Complex]]| publisher=Complex Media, LLC|date=December 11, 2018}}</ref> Viņa populārākās dziesmas izceļas ar melodisku repošanu, melanholiskām tēmām, tomēr viņš veidoja arī mūziku klasiskā repa stilā. Viņa dziesmu saturs balstās uz personīgu pieredzi.<ref name="Maduakolam">{{cite web | author=Maduakolam, Emmanuel| title=Juice WRLD Talks &quot;Lucid Dreams&quot; and Emo Rap| url=https://hypebeast.com/2018/7/juice-wrld-interview-goodbye-and-good-riddance|work=Hypebeast|publisher=Hypebeast Limited| date=July 31, 2018| accessdate=August 20, 2018}}</ref> ''Juice Wrld'' atklāti runāja par savām problēmām ar [[narkotikas|narkotikām]].<ref name="NYTimes">{{cite news|url=https://www.nytimes.com/2018/07/25/arts/music/juice-wrld-goodbye-good-riddance.html|title=The Chart-Topping Deep Feelings of Juice WRLD|last1=Caramanica|first1=Jon|date=July 25, 2018|work=The New York Times|accessdate=December 8, 2019}}</ref> {{dat|2019|12|8||bez}} ''Juice Wrld'' ar privāto lidmašīnu ieradās [[Midvejas starptautiskā lidosta|Čikāgas Midvejas lidostā]]. Viņam sākās konvulsijas un [[Epilepsija|epileptiskā lēkme]]. Viņš tika pārvests uz tuvējo slimnīcu, kur viņš tika atzīts par mirušu.<ref>{{Cite web|url=https://www.xxlmag.com/news/2019/12/juice-wrld-dead/|title=Juice Wrld Dead at 21 After Suffering Seizure|last=Coleman II|first=C. Vernon|date=December 8, 2019|work=[[XXL (magazine)|XXL]]|access-date=December 8, 2019}}</ref><ref>{{Cite news|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/music/news/juice-wrld-death-age-cause-seizure-lucid-dreams-a9238041.html|title=Juice Wrld death: Chicago-born rapper dies aged 21|last=White|first=Adam|date=December 8, 2019|work=Independent|access-date=December 8, 2019}}</ref> Viņa menedžmenta pārstāvji liecinājuši, ka viņš lidmašīnā esot lietojis "vairākas nezināmas tabletes".<ref name="TMZ">{{Cite web|url=https://www.tmz.com/2019/12/09/juice-wrld-private-jet-drugs-70-pounds-marijuana-arrests-feds/|title=Juice WRLD Allegedly Popped Pills on Private Jet, 70 lbs. Marijuana Seized|website=TMZ|access-date=December 9, 2019}}</ref> Juice Wrld pats vairākkārt ir sacījis par to cik daudz neizlaistu dziesmu viņam ir. Nav zināms precīzs skaitlis, taču viņa vārdos ir 2000-2500 dziesmas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://soundcloud.com/uiceheidd ''SoundCloud'' profils] * {{IMDb name|9954423|Juice WRLD}} * {{Instagram|juicewrld999}} {{mūziķis-aizmetnis}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] a7nwsxs1aodhsnq4z408n10bg7u3h4m 3675495 3675493 2022-08-25T10:57:44Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Juice WRLD | Vārds_orig = | Attēls = Juice Wrld Interview.png | Att_izm = | Ainava = https://www.imdb.com/name/nm9954423/mediaviewer/rm714441217?context=default&ref_=nm_phs_md_6 | Apraksts = Juice WRLD 2018. gada jūlijā | Dz_vārds = Džarads Entonijs Higinss | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1998|12|2}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | Miris = {{mdv|2019|12|8|1998|12|2}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Ouklouna}} | Vieta = | Žanrs = [[Hiphops]], ''[[trap]]'', emo reps | Nodarbošanās = | Instrumenti = | Gadi = 2015—2019 | Izdevējkompānija = ''Grade A'', ''[[Interscope Records|Interscope]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Džarads Entonijs Higinss''' ({{val-en|Jarad Anthony Higgins}}; dzimis {{dat|1998|12|2}}, miris {{dat|2019|12|8}}), plašāk zināms ar pseidonīmu '''Juice WRLD''', bija [[ASV|amerikāņu]] [[reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. == Biogrāfija == Popularitāti ieguvis ar [[singls|singliem]] "''All Girls Are the Same''" un "''Lucid Dreams''", no kuriem otrais sasniedza 2. vietu [[Billboard Hot 100]] mūzikas topā,<ref name="Lucid Dreams peak">{{cite web|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8463605/cardi-b-i-like-it-hot-100-number-one-j-balvin-bad-bunny|title=Cardi B Becomes First Female Rapper With Two Billboard Hot 100 No. 1s, as 'I Like It', With Bad Bunny & J Balvin, Follows 'Bodak Yellow' to the Top|work=Billboard}}</ref> Viņa pirmais [[mūzikas albums|studijas albums]] "''Goodbye & Good Riddance''" tika izdots {{dat|2018|5|23||bez}} un tas ieguva [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] platīna sertifikāciju.<ref>[https://www.riaa.com/gold-platinum/?tab_active=default-award&ar=juice+wrld&ti=&lab=&genre=&format=&date_option=release&from=&to=&award=&type=&category=&adv=SEARCH#search_section]</ref> {{dat|2018|10|19||bez}} tika izdots viņa un repera [[Future]] sadarbības projekts "''WRLD On Drugs''".<ref>{{Cite web |url=https://www.hotnewhiphop.com/future-and-juice-wrld-share-album-cover-and-release-date-for-wrld-on-drugs-news.62472.html |title=Future & Juice WRLD Share Album Cover & Release Date For "WRLD on Drugs" |website=HotNewHipHop |accessdate=October 18, 2018}}</ref> Juice WRLD otrais studijas albums, "''Death Race For Love''", tika izdots {{dat|2019|3|8||bez}}.<ref name="deathrace">{{cite web |last1=Bloom |first1=Madison |title=Juice WRLD Announces New Album A Deathrace for Love |url=https://pitchfork.com/news/juice-wrld-announces-new-album-a-deathrace-for-love/ |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 8, 2019|date=February 8, 2019}}</ref> Tas sasniedza pirmo vietu [[Billboard 200]] albumu topā.<ref name="BB200">{{cite web|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8502815/juice-wrld-billboard-200-no-1-album-death-race-for-love|title=Juice WRLD Scores First No. 1 Album on Billboard 200 With 'Death Race for Love'|work=Billboard|last=Caulfield|first=Keith|date=March 17, 2019|accessdate=March 18, 2019}}</ref>"''Legends Never Die''" ir Juice WRLD trešais studijas albums, kas pēc nāves tika izdots 2020. gada 10. jūlijā, izmantojot ''Grade A Productions'' un ''[[Interscope Records]]''. Albumā ir viesizrādes no [[The Weeknd]], [[Trippie Redd]], [[Marshmello]], [[Polo G]], [[The Kid Laroi]] un [[Halsey]]. "''Legends Never Die''" vispārīgi saņema pozitīvas atsauksmes un pirmajā nedēļā debitēja ASV Billboard 200 virsotnē ar 497 000 albumiem ekvivalentu vienību. Tas arī sasniedza pirmo vietu vairākās citās valstīs, tostarp Kanādā un Lielbritānijā. Albumu atbalstīja seši singli: "''Righteous''", "''Tell Me U Luv Me''", "''Life's a Mess''", "''Come & Go''", "''Wishing Well''" un "''Smile''". Juice WRLD uzskata par vienu no emo repa spilgtākajiem pārstāvjiem. Viņa mūzikā ir manāmas dažādu mūzikas žanru, piemēram, [[roks|roka]] un repa, ietekme.<ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.gulf-times.com/story/601209/Juice-Wrld-s-music-is-confusing-but-popular|title=Juice Wrld's music is confusing but popular|date=July 30, 2018|work=Gulf Times|accessdate=August 20, 2018}}</ref> Viņš bieži izveidoja dziesmas dažās minūtēs ierakstīšanas procesā brīvā stilā.<ref name="Rindner">{{cite web|author=Rindner, Grant|url=https://www.complex.com/pigeons-and-planes/2018/12/juice-wrld-freestyle-interview|title=Juice WRLD is Setting Himself Apart by Embracing Rap's Trends and Traditions|work=[[Complex (magazine)|Complex]]| publisher=Complex Media, LLC|date=December 11, 2018}}</ref> Viņa populārākās dziesmas izceļas ar melodisku repošanu, melanholiskām tēmām, tomēr viņš veidoja arī mūziku klasiskā repa stilā. Viņa dziesmu saturs balstās uz personīgu pieredzi.<ref name="Maduakolam">{{cite web | author=Maduakolam, Emmanuel| title=Juice WRLD Talks &quot;Lucid Dreams&quot; and Emo Rap| url=https://hypebeast.com/2018/7/juice-wrld-interview-goodbye-and-good-riddance|work=Hypebeast|publisher=Hypebeast Limited| date=July 31, 2018| accessdate=August 20, 2018}}</ref> == Nāve == Juice WRLD atklāti runāja par savām problēmām ar [[narkotikas|narkotikām]].<ref name="NYTimes">{{cite news|url=https://www.nytimes.com/2018/07/25/arts/music/juice-wrld-goodbye-good-riddance.html|title=The Chart-Topping Deep Feelings of Juice WRLD|last1=Caramanica|first1=Jon|date=July 25, 2018|work=The New York Times|accessdate=December 8, 2019}}</ref> {{dat|2019|12|8||bez}} Juice WRLD ar privāto lidmašīnu ieradās [[Midvejas starptautiskā lidosta|Čikāgas Midvejas lidostā]]. Viņam sākās konvulsijas un [[Epilepsija|epileptiskā lēkme]]. Viņš tika pārvests uz tuvējo slimnīcu, kur viņš tika atzīts par mirušu.<ref>{{Cite web|url=https://www.xxlmag.com/news/2019/12/juice-wrld-dead/|title=Juice Wrld Dead at 21 After Suffering Seizure|last=Coleman II|first=C. Vernon|date=December 8, 2019|work=[[XXL (magazine)|XXL]]|access-date=December 8, 2019}}</ref><ref>{{Cite news|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/music/news/juice-wrld-death-age-cause-seizure-lucid-dreams-a9238041.html|title=Juice Wrld death: Chicago-born rapper dies aged 21|last=White|first=Adam|date=December 8, 2019|work=Independent|access-date=December 8, 2019}}</ref> Viņa menedžmenta pārstāvji liecinājuši, ka viņš lidmašīnā esot lietojis "vairākas nezināmas tabletes".<ref name="TMZ">{{Cite web|url=https://www.tmz.com/2019/12/09/juice-wrld-private-jet-drugs-70-pounds-marijuana-arrests-feds/|title=Juice WRLD Allegedly Popped Pills on Private Jet, 70 lbs. Marijuana Seized|website=TMZ|access-date=December 9, 2019}}</ref> Juice WRLD pats vairākkārt ir sacījis par to cik daudz neizlaistu dziesmu viņam ir. Nav zināms precīzs skaitlis, taču viņa vārdos ir 2000-2500 dziesmas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://soundcloud.com/uiceheidd ''SoundCloud'' profils] * {{IMDb name|9954423|Juice WRLD}} * {{Instagram|juicewrld999}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] qlo4uap9zx9dasckqjm9kj5ntohkqhs 3675496 3675495 2022-08-25T10:58:10Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Juice WRLD | Vārds_orig = | Attēls = Juice Wrld Interview.png | Att_izm = | Ainava = https://www.imdb.com/name/nm9954423/mediaviewer/rm714441217?context=default&ref_=nm_phs_md_6 | Apraksts = Juice WRLD 2018. gada jūlijā | Dz_vārds = Džarads Entonijs Higinss | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1998|12|2}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | Miris = {{mdv|2019|12|8|1998|12|2}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Ouklouna}} | Vieta = | Žanrs = [[Hiphops]], ''[[trap]]'', emo reps | Nodarbošanās = | Instrumenti = | Gadi = 2015—2019 | Izdevējkompānija = ''Grade A'', ''[[Interscope Records|Interscope]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Džarads Entonijs Higinss''' ({{val-en|Jarad Anthony Higgins}}; dzimis {{dat|1998|12|2}}, miris {{dat|2019|12|8}}), plašāk zināms ar pseidonīmu '''Juice WRLD''', bija [[ASV|amerikāņu]] [[reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. == Biogrāfija == Popularitāti ieguvis ar [[singls|singliem]] "''All Girls Are the Same''" un "''Lucid Dreams''", no kuriem otrais sasniedza 2. vietu [[Billboard Hot 100]] mūzikas topā,<ref name="Lucid Dreams peak">{{cite web|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8463605/cardi-b-i-like-it-hot-100-number-one-j-balvin-bad-bunny|title=Cardi B Becomes First Female Rapper With Two Billboard Hot 100 No. 1s, as 'I Like It', With Bad Bunny & J Balvin, Follows 'Bodak Yellow' to the Top|work=Billboard}}</ref> Viņa pirmais [[mūzikas albums|studijas albums]] "''Goodbye & Good Riddance''" tika izdots {{dat|2018|5|23||bez}} un tas ieguva [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] platīna sertifikāciju.<ref>[https://www.riaa.com/gold-platinum/?tab_active=default-award&ar=juice+wrld&ti=&lab=&genre=&format=&date_option=release&from=&to=&award=&type=&category=&adv=SEARCH#search_section]</ref> {{dat|2018|10|19||bez}} tika izdots viņa un repera [[Future]] sadarbības projekts "''WRLD On Drugs''".<ref>{{Cite web |url=https://www.hotnewhiphop.com/future-and-juice-wrld-share-album-cover-and-release-date-for-wrld-on-drugs-news.62472.html |title=Future & Juice WRLD Share Album Cover & Release Date For "WRLD on Drugs" |website=HotNewHipHop |accessdate=October 18, 2018}}</ref> Juice WRLD otrais studijas albums, "''Death Race For Love''", tika izdots {{dat|2019|3|8||bez}}.<ref name="deathrace">{{cite web |last1=Bloom |first1=Madison |title=Juice WRLD Announces New Album A Deathrace for Love |url=https://pitchfork.com/news/juice-wrld-announces-new-album-a-deathrace-for-love/ |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 8, 2019|date=February 8, 2019}}</ref> Tas sasniedza pirmo vietu [[Billboard 200]] albumu topā.<ref name="BB200">{{cite web|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8502815/juice-wrld-billboard-200-no-1-album-death-race-for-love|title=Juice WRLD Scores First No. 1 Album on Billboard 200 With 'Death Race for Love'|work=Billboard|last=Caulfield|first=Keith|date=March 17, 2019|accessdate=March 18, 2019}}</ref>"''Legends Never Die''" ir Juice WRLD trešais studijas albums, kas pēc nāves tika izdots 2020. gada 10. jūlijā, izmantojot ''Grade A Productions'' un ''[[Interscope Records]]''. Albumā ir viesizrādes no [[The Weeknd]], [[Trippie Redd]], [[Marshmello]], [[Polo G]], [[The Kid Laroi]] un [[Halsey]]. "''Legends Never Die''" vispārīgi saņema pozitīvas atsauksmes un pirmajā nedēļā debitēja ASV Billboard 200 virsotnē ar 497 000 albumiem ekvivalentu vienību. Tas arī sasniedza pirmo vietu vairākās citās valstīs, tostarp Kanādā un Lielbritānijā. Albumu atbalstīja seši singli: "''Righteous''", "''Tell Me U Luv Me''", "''Life's a Mess''", "''Come & Go''", "''Wishing Well''" un "''Smile''". Juice WRLD uzskata par vienu no emo repa spilgtākajiem pārstāvjiem. Viņa mūzikā ir manāmas dažādu mūzikas žanru, piemēram, [[roks|roka]] un repa, ietekme.<ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.gulf-times.com/story/601209/Juice-Wrld-s-music-is-confusing-but-popular|title=Juice Wrld's music is confusing but popular|date=July 30, 2018|work=Gulf Times|accessdate=August 20, 2018}}</ref> Viņš bieži izveidoja dziesmas dažās minūtēs ierakstīšanas procesā brīvā stilā.<ref name="Rindner">{{cite web|author=Rindner, Grant|url=https://www.complex.com/pigeons-and-planes/2018/12/juice-wrld-freestyle-interview|title=Juice WRLD is Setting Himself Apart by Embracing Rap's Trends and Traditions|work=[[Complex (magazine)|Complex]]| publisher=Complex Media, LLC|date=December 11, 2018}}</ref> Viņa populārākās dziesmas izceļas ar melodisku repošanu, melanholiskām tēmām, tomēr viņš veidoja arī mūziku klasiskā repa stilā. Viņa dziesmu saturs balstās uz personīgu pieredzi.<ref name="Maduakolam">{{cite web | author=Maduakolam, Emmanuel| title=Juice WRLD Talks &quot;Lucid Dreams&quot; and Emo Rap| url=https://hypebeast.com/2018/7/juice-wrld-interview-goodbye-and-good-riddance|work=Hypebeast|publisher=Hypebeast Limited| date=July 31, 2018| accessdate=August 20, 2018}}</ref> == Nāve == Juice WRLD atklāti runāja par savām problēmām ar [[narkotikas|narkotikām]].<ref name="NYTimes">{{cite news|url=https://www.nytimes.com/2018/07/25/arts/music/juice-wrld-goodbye-good-riddance.html|title=The Chart-Topping Deep Feelings of Juice WRLD|last1=Caramanica|first1=Jon|date=July 25, 2018|work=The New York Times|accessdate=December 8, 2019}}</ref> {{dat|2019|12|8||bez}} Juice WRLD ar privāto lidmašīnu ieradās [[Midvejas starptautiskā lidosta|Čikāgas Midvejas lidostā]]. Viņam sākās konvulsijas un [[Epilepsija|epileptiskā lēkme]]. Viņš tika pārvests uz tuvējo slimnīcu, kur viņš tika atzīts par mirušu.<ref>{{Cite web|url=https://www.xxlmag.com/news/2019/12/juice-wrld-dead/|title=Juice Wrld Dead at 21 After Suffering Seizure|last=Coleman II|first=C. Vernon|date=December 8, 2019|work=[[XXL (magazine)|XXL]]|access-date=December 8, 2019}}</ref><ref>{{Cite news|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/music/news/juice-wrld-death-age-cause-seizure-lucid-dreams-a9238041.html|title=Juice Wrld death: Chicago-born rapper dies aged 21|last=White|first=Adam|date=December 8, 2019|work=Independent|access-date=December 8, 2019}}</ref> Viņa menedžmenta pārstāvji liecinājuši, ka viņš lidmašīnā esot lietojis "vairākas nezināmas tabletes".<ref name="TMZ">{{Cite web|url=https://www.tmz.com/2019/12/09/juice-wrld-private-jet-drugs-70-pounds-marijuana-arrests-feds/|title=Juice WRLD Allegedly Popped Pills on Private Jet, 70 lbs. Marijuana Seized|website=TMZ|access-date=December 9, 2019}}</ref> Juice WRLD pats vairākkārt ir sacījis par to cik daudz neizlaistu dziesmu viņam ir. Nav zināms precīzs skaitlis, taču viņa vārdos ir 2000-2500 dziesmas. == Diskogrāfija == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://soundcloud.com/uiceheidd ''SoundCloud'' profils] * {{IMDb name|9954423|Juice WRLD}} * {{Instagram|juicewrld999}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] 00p7beq3lkc3it6lil81obd3yregirw 3675502 3675496 2022-08-25T11:09:50Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Juice WRLD | Vārds_orig = Džarads Entonijs Higinss | Attēls = Juice Wrld Interview.png | Att_izm = | Ainava = https://www.imdb.com/name/nm9954423/mediaviewer/rm714441217?context=default&ref_=nm_phs_md_6 | Apraksts = Juice WRLD 2018. gada jūlijā | Dz_vārds = Džarads Entonijs Higinss | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1998|12|2}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | Miris = {{mdv|2019|12|8|1998|12|2}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Ouklouna}} | Vieta = | Žanrs = [[Hiphops]], ''[[trap]]'', emo reps | Nodarbošanās = | Instrumenti = | Gadi = 2015—2019 | Izdevējkompānija = ''Grade A'', ''[[Interscope Records|Interscope]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Džarads Entonijs Higinss''' ({{val-en|Jarad Anthony Higgins}}; dzimis {{dat|1998|12|2}}, miris {{dat|2019|12|8}}), plašāk zināms ar pseidonīmu '''Juice WRLD''', bija [[ASV|amerikāņu]] [[reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. == Biogrāfija == Popularitāti ieguvis ar [[singls|singliem]] "''All Girls Are the Same''" un "''Lucid Dreams''", no kuriem otrais sasniedza 2. vietu [[Billboard Hot 100]] mūzikas topā,<ref name="Lucid Dreams peak">{{cite web|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8463605/cardi-b-i-like-it-hot-100-number-one-j-balvin-bad-bunny|title=Cardi B Becomes First Female Rapper With Two Billboard Hot 100 No. 1s, as 'I Like It', With Bad Bunny & J Balvin, Follows 'Bodak Yellow' to the Top|work=Billboard}}</ref> Viņa pirmais [[mūzikas albums|studijas albums]] "''Goodbye & Good Riddance''" tika izdots {{dat|2018|5|23||bez}} un tas ieguva [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] platīna sertifikāciju.<ref>[https://www.riaa.com/gold-platinum/?tab_active=default-award&ar=juice+wrld&ti=&lab=&genre=&format=&date_option=release&from=&to=&award=&type=&category=&adv=SEARCH#search_section]</ref> {{dat|2018|10|19||bez}} tika izdots viņa un repera [[Future]] sadarbības projekts "''WRLD On Drugs''".<ref>{{Cite web |url=https://www.hotnewhiphop.com/future-and-juice-wrld-share-album-cover-and-release-date-for-wrld-on-drugs-news.62472.html |title=Future & Juice WRLD Share Album Cover & Release Date For "WRLD on Drugs" |website=HotNewHipHop |accessdate=October 18, 2018}}</ref> Juice WRLD otrais studijas albums, "''Death Race For Love''", tika izdots {{dat|2019|3|8||bez}}.<ref name="deathrace">{{cite web |last1=Bloom |first1=Madison |title=Juice WRLD Announces New Album A Deathrace for Love |url=https://pitchfork.com/news/juice-wrld-announces-new-album-a-deathrace-for-love/ |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 8, 2019|date=February 8, 2019}}</ref> Tas sasniedza pirmo vietu [[Billboard 200]] albumu topā.<ref name="BB200">{{cite web|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8502815/juice-wrld-billboard-200-no-1-album-death-race-for-love|title=Juice WRLD Scores First No. 1 Album on Billboard 200 With 'Death Race for Love'|work=Billboard|last=Caulfield|first=Keith|date=March 17, 2019|accessdate=March 18, 2019}}</ref>"''Legends Never Die''" ir Juice WRLD trešais studijas albums, kas pēc nāves tika izdots 2020. gada 10. jūlijā, izmantojot ''Grade A Productions'' un ''[[Interscope Records]]''. Albumā ir viesizrādes no [[The Weeknd]], [[Trippie Redd]], [[Marshmello]], [[Polo G]], [[The Kid Laroi]] un [[Halsey]]. "''Legends Never Die''" vispārīgi saņema pozitīvas atsauksmes un pirmajā nedēļā debitēja ASV Billboard 200 virsotnē ar 497 000 albumiem ekvivalentu vienību. Tas arī sasniedza pirmo vietu vairākās citās valstīs, tostarp Kanādā un Lielbritānijā. Albumu atbalstīja seši singli: "''Righteous''", "''Tell Me U Luv Me''", "''Life's a Mess''", "''Come & Go''", "''Wishing Well''" un "''Smile''". Juice WRLD uzskata par vienu no emo repa spilgtākajiem pārstāvjiem. Viņa mūzikā ir manāmas dažādu mūzikas žanru, piemēram, [[roks|roka]] un repa, ietekme.<ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.gulf-times.com/story/601209/Juice-Wrld-s-music-is-confusing-but-popular|title=Juice Wrld's music is confusing but popular|date=July 30, 2018|work=Gulf Times|accessdate=August 20, 2018}}</ref> Viņš bieži izveidoja dziesmas dažās minūtēs ierakstīšanas procesā brīvā stilā.<ref name="Rindner">{{cite web|author=Rindner, Grant|url=https://www.complex.com/pigeons-and-planes/2018/12/juice-wrld-freestyle-interview|title=Juice WRLD is Setting Himself Apart by Embracing Rap's Trends and Traditions|work=[[Complex (magazine)|Complex]]| publisher=Complex Media, LLC|date=December 11, 2018}}</ref> Viņa populārākās dziesmas izceļas ar melodisku repošanu, melanholiskām tēmām, tomēr viņš veidoja arī mūziku klasiskā repa stilā. Viņa dziesmu saturs balstās uz personīgu pieredzi.<ref name="Maduakolam">{{cite web | author=Maduakolam, Emmanuel| title=Juice WRLD Talks &quot;Lucid Dreams&quot; and Emo Rap| url=https://hypebeast.com/2018/7/juice-wrld-interview-goodbye-and-good-riddance|work=Hypebeast|publisher=Hypebeast Limited| date=July 31, 2018| accessdate=August 20, 2018}}</ref> == Nāve == Juice WRLD atklāti runāja par savām problēmām ar [[narkotikas|narkotikām]].<ref name="NYTimes">{{cite news|url=https://www.nytimes.com/2018/07/25/arts/music/juice-wrld-goodbye-good-riddance.html|title=The Chart-Topping Deep Feelings of Juice WRLD|last1=Caramanica|first1=Jon|date=July 25, 2018|work=The New York Times|accessdate=December 8, 2019}}</ref> {{dat|2019|12|8||bez}} Juice WRLD ar privāto lidmašīnu ieradās [[Midvejas starptautiskā lidosta|Čikāgas Midvejas lidostā]]. Viņam sākās konvulsijas un [[Epilepsija|epileptiskā lēkme]]. Viņš tika pārvests uz tuvējo slimnīcu, kur viņš tika atzīts par mirušu.<ref>{{Cite web|url=https://www.xxlmag.com/news/2019/12/juice-wrld-dead/|title=Juice Wrld Dead at 21 After Suffering Seizure|last=Coleman II|first=C. Vernon|date=December 8, 2019|work=[[XXL (magazine)|XXL]]|access-date=December 8, 2019}}</ref><ref>{{Cite news|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/music/news/juice-wrld-death-age-cause-seizure-lucid-dreams-a9238041.html|title=Juice Wrld death: Chicago-born rapper dies aged 21|last=White|first=Adam|date=December 8, 2019|work=Independent|access-date=December 8, 2019}}</ref> Viņa menedžmenta pārstāvji liecinājuši, ka viņš lidmašīnā esot lietojis "vairākas nezināmas tabletes".<ref name="TMZ">{{Cite web|url=https://www.tmz.com/2019/12/09/juice-wrld-private-jet-drugs-70-pounds-marijuana-arrests-feds/|title=Juice WRLD Allegedly Popped Pills on Private Jet, 70 lbs. Marijuana Seized|website=TMZ|access-date=December 9, 2019}}</ref> Juice WRLD pats vairākkārt ir sacījis par to cik daudz neizlaistu dziesmu viņam ir. Nav zināms precīzs skaitlis, taču viņa vārdos ir 2000-2500 dziesmas. == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''Goodbye & Good Riddance'' (2018) * ''Death Race For Love'' (2019) ==== Pēcnāves albūmi ==== * ''Legends Never Die'' (2020) * ''Fighting Demons'' (2021) === Miksteipi === * ''What Is Love?'' (kā JuicetheKidd) (2015) * ''WRLD On Drugs'' (ar [[Future]]) (2018) === EPs === * ''Juiced Up the EP'' (kā JuicetheKidd) (2016) * ''Twilight Zone EP'' (kā JuicetheKidd) (2016) * ''Affliction'' (kā Juice) (2017) * ''Heartbroken In Hollywood 9 9 9'' (2017) * ''9 9 9'' (2017) * ''BingeDrinkingMusic'' (2017) * ''Nothings Different </3'' (2017) * ''KILL's WRLD'' (ar Kill.Zero) (2018) * ''Too Soon..'' (2018) * ''Up Next Session: Juice WRLD'' (2018) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://soundcloud.com/uiceheidd ''SoundCloud'' profils] * {{IMDb name|9954423|Juice WRLD}} * {{Instagram|juicewrld999}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] ftygwtcov5ofs0v4d4vvngojrjiit4j 3675506 3675502 2022-08-25T11:14:34Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Juice WRLD | Vārds_orig = Džarads Entonijs Higinss | Attēls = Juice WRLD.jpg | Att_izm = | Ainava = https://www.imdb.com/name/nm9954423/mediaviewer/rm714441217?context=default&ref_=nm_phs_md_6 | Apraksts = Juice WRLD 2018. gada jūlijā | Dz_vārds = Džarads Entonijs Higinss | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1998|12|2}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | Miris = {{mdv|2019|12|8|1998|12|2}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Ouklouna}} | Vieta = | Žanrs = [[Hiphops]], ''[[trap]]'', emo reps | Nodarbošanās = | Instrumenti = | Gadi = 2015—2019 | Izdevējkompānija = ''Grade A'', ''[[Interscope Records|Interscope]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Džarads Entonijs Higinss''' ({{val-en|Jarad Anthony Higgins}}; dzimis {{dat|1998|12|2}}, miris {{dat|2019|12|8}}), plašāk zināms ar pseidonīmu '''Juice WRLD''', bija [[ASV|amerikāņu]] [[reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. == Biogrāfija == Popularitāti ieguvis ar [[singls|singliem]] "''All Girls Are the Same''" un "''Lucid Dreams''", no kuriem otrais sasniedza 2. vietu [[Billboard Hot 100]] mūzikas topā,<ref name="Lucid Dreams peak">{{cite web|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8463605/cardi-b-i-like-it-hot-100-number-one-j-balvin-bad-bunny|title=Cardi B Becomes First Female Rapper With Two Billboard Hot 100 No. 1s, as 'I Like It', With Bad Bunny & J Balvin, Follows 'Bodak Yellow' to the Top|work=Billboard}}</ref> Viņa pirmais [[mūzikas albums|studijas albums]] "''Goodbye & Good Riddance''" tika izdots {{dat|2018|5|23||bez}} un tas ieguva [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] platīna sertifikāciju.<ref>[https://www.riaa.com/gold-platinum/?tab_active=default-award&ar=juice+wrld&ti=&lab=&genre=&format=&date_option=release&from=&to=&award=&type=&category=&adv=SEARCH#search_section]</ref> {{dat|2018|10|19||bez}} tika izdots viņa un repera [[Future]] sadarbības projekts "''WRLD On Drugs''".<ref>{{Cite web |url=https://www.hotnewhiphop.com/future-and-juice-wrld-share-album-cover-and-release-date-for-wrld-on-drugs-news.62472.html |title=Future & Juice WRLD Share Album Cover & Release Date For "WRLD on Drugs" |website=HotNewHipHop |accessdate=October 18, 2018}}</ref> Juice WRLD otrais studijas albums, "''Death Race For Love''", tika izdots {{dat|2019|3|8||bez}}.<ref name="deathrace">{{cite web |last1=Bloom |first1=Madison |title=Juice WRLD Announces New Album A Deathrace for Love |url=https://pitchfork.com/news/juice-wrld-announces-new-album-a-deathrace-for-love/ |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 8, 2019|date=February 8, 2019}}</ref> Tas sasniedza pirmo vietu [[Billboard 200]] albumu topā.<ref name="BB200">{{cite web|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8502815/juice-wrld-billboard-200-no-1-album-death-race-for-love|title=Juice WRLD Scores First No. 1 Album on Billboard 200 With 'Death Race for Love'|work=Billboard|last=Caulfield|first=Keith|date=March 17, 2019|accessdate=March 18, 2019}}</ref>"''Legends Never Die''" ir Juice WRLD trešais studijas albums, kas pēc nāves tika izdots 2020. gada 10. jūlijā, izmantojot ''Grade A Productions'' un ''[[Interscope Records]]''. Albumā ir viesizrādes no [[The Weeknd]], [[Trippie Redd]], [[Marshmello]], [[Polo G]], [[The Kid Laroi]] un [[Halsey]]. "''Legends Never Die''" vispārīgi saņema pozitīvas atsauksmes un pirmajā nedēļā debitēja ASV Billboard 200 virsotnē ar 497 000 albumiem ekvivalentu vienību. Tas arī sasniedza pirmo vietu vairākās citās valstīs, tostarp Kanādā un Lielbritānijā. Albumu atbalstīja seši singli: "''Righteous''", "''Tell Me U Luv Me''", "''Life's a Mess''", "''Come & Go''", "''Wishing Well''" un "''Smile''". Juice WRLD uzskata par vienu no emo repa spilgtākajiem pārstāvjiem. Viņa mūzikā ir manāmas dažādu mūzikas žanru, piemēram, [[roks|roka]] un repa, ietekme.<ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.gulf-times.com/story/601209/Juice-Wrld-s-music-is-confusing-but-popular|title=Juice Wrld's music is confusing but popular|date=July 30, 2018|work=Gulf Times|accessdate=August 20, 2018}}</ref> Viņš bieži izveidoja dziesmas dažās minūtēs ierakstīšanas procesā brīvā stilā.<ref name="Rindner">{{cite web|author=Rindner, Grant|url=https://www.complex.com/pigeons-and-planes/2018/12/juice-wrld-freestyle-interview|title=Juice WRLD is Setting Himself Apart by Embracing Rap's Trends and Traditions|work=[[Complex (magazine)|Complex]]| publisher=Complex Media, LLC|date=December 11, 2018}}</ref> Viņa populārākās dziesmas izceļas ar melodisku repošanu, melanholiskām tēmām, tomēr viņš veidoja arī mūziku klasiskā repa stilā. Viņa dziesmu saturs balstās uz personīgu pieredzi.<ref name="Maduakolam">{{cite web | author=Maduakolam, Emmanuel| title=Juice WRLD Talks &quot;Lucid Dreams&quot; and Emo Rap| url=https://hypebeast.com/2018/7/juice-wrld-interview-goodbye-and-good-riddance|work=Hypebeast|publisher=Hypebeast Limited| date=July 31, 2018| accessdate=August 20, 2018}}</ref> == Nāve == Juice WRLD atklāti runāja par savām problēmām ar [[narkotikas|narkotikām]].<ref name="NYTimes">{{cite news|url=https://www.nytimes.com/2018/07/25/arts/music/juice-wrld-goodbye-good-riddance.html|title=The Chart-Topping Deep Feelings of Juice WRLD|last1=Caramanica|first1=Jon|date=July 25, 2018|work=The New York Times|accessdate=December 8, 2019}}</ref> {{dat|2019|12|8||bez}} Juice WRLD ar privāto lidmašīnu ieradās [[Midvejas starptautiskā lidosta|Čikāgas Midvejas lidostā]]. Viņam sākās konvulsijas un [[Epilepsija|epileptiskā lēkme]]. Viņš tika pārvests uz tuvējo slimnīcu, kur viņš tika atzīts par mirušu.<ref>{{Cite web|url=https://www.xxlmag.com/news/2019/12/juice-wrld-dead/|title=Juice Wrld Dead at 21 After Suffering Seizure|last=Coleman II|first=C. Vernon|date=December 8, 2019|work=[[XXL (magazine)|XXL]]|access-date=December 8, 2019}}</ref><ref>{{Cite news|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/music/news/juice-wrld-death-age-cause-seizure-lucid-dreams-a9238041.html|title=Juice Wrld death: Chicago-born rapper dies aged 21|last=White|first=Adam|date=December 8, 2019|work=Independent|access-date=December 8, 2019}}</ref> Viņa menedžmenta pārstāvji liecinājuši, ka viņš lidmašīnā esot lietojis "vairākas nezināmas tabletes".<ref name="TMZ">{{Cite web|url=https://www.tmz.com/2019/12/09/juice-wrld-private-jet-drugs-70-pounds-marijuana-arrests-feds/|title=Juice WRLD Allegedly Popped Pills on Private Jet, 70 lbs. Marijuana Seized|website=TMZ|access-date=December 9, 2019}}</ref> Juice WRLD pats vairākkārt ir sacījis par to cik daudz neizlaistu dziesmu viņam ir. Nav zināms precīzs skaitlis, taču viņa vārdos ir 2000-2500 dziesmas. == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''Goodbye & Good Riddance'' (2018) * ''Death Race For Love'' (2019) ==== Pēcnāves albūmi ==== * ''Legends Never Die'' (2020) * ''Fighting Demons'' (2021) === Miksteipi === * ''What Is Love?'' (kā JuicetheKidd) (2015) * ''WRLD On Drugs'' (ar [[Future]]) (2018) === EPs === * ''Juiced Up the EP'' (kā JuicetheKidd) (2016) * ''Twilight Zone EP'' (kā JuicetheKidd) (2016) * ''Affliction'' (kā Juice) (2017) * ''Heartbroken In Hollywood 9 9 9'' (2017) * ''9 9 9'' (2017) * ''BingeDrinkingMusic'' (2017) * ''Nothings Different </3'' (2017) * ''KILL's WRLD'' (ar Kill.Zero) (2018) * ''Too Soon..'' (2018) * ''Up Next Session: Juice WRLD'' (2018) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://soundcloud.com/uiceheidd ''SoundCloud'' profils] * {{IMDb name|9954423|Juice WRLD}} * {{Instagram|juicewrld999}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] 41g74gz6vjgycpngljns1qonpqxgk73 0 449391 3675040 3674034 2022-08-24T12:34:48Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Edvīns Kide | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = | term_beigas = | prezidents = | apraksts2 = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = [[1993]]. gads | term_beigas2 = [[1995]]. gads | prezidents2 = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1934|1|19|}} | dzim_vieta = [[Rūjiena]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Sarmīte Kide | bērni = Sandra Kide | profesija = inženieris | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Edvīns Kide''' (dzimis {{dat|1934|1|19||bez}} [[Rūjiena|Rūjienā]]) ir latviešu inženieris mehāniķis, skolotājs, politiķis un valsts darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1934|1|19||bez}} [[Rūjiena|Rūjienā]] tirgotāja ģimenē. Mācījās [[Rūjienas vidusskola|Rūjienas vidusskolā]], [[1949. gada marta deportācijas]] laikā viņu kopā ar vecākiem izsūtīja uz Krievijas Tālajiem Austrumiem, kur viņš pēc mācībām [[Blagoveščenska]]s lauksaimniecības tehnikumā strādāja par mehāniķi. 1958. gadā E. Kide atgriezās Latvijā un strādāja par mācību meistaru un skolotāju [[Priekuļu tehnikums|Jāņmuižas arodskolā]]. Līdztekus 1964. gadā neklātienē beidza studijas [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Lauksaimniecības mehānizācijas fakultātē un kopš 1976. gada bija Jāņmuižas lauksaimniecības skolas direktors. Bija [[PSKP]] biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 11. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}</ref> [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā E. Kidi kā [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstīto kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 114. Cēsu vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Latvijas Izglītības biedrības valdes loceklis, Latvijas Tautas frontes II kongresa delegāts. [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] E. Kide tika ievēlēts [[5. Saeima|5. Saeimā]] no "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai" saraksta, bija frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšsēdētājs (1993—1995). 1994. gadā, pēc Saeimas frakcijas sašķelšanās, E. Kide piedalījās [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] dibināšanā, bija partijas priekšsēdētājs. Neveiksmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no Tautsaimnieku politiskās apvienības saraksta "Tautsaimnieks" un [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta (tajā E. Kide iestājās 1996. gadā). Kopš 1999. gada Kide bija Priekuļu lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas un testēšanas centra galvenais speciālists.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1518 |title=biblioteka.cesis.lv |access-date={{dat|2020|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200810023341/http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1518 }}</ref> 2005. gadā E. Kide tika ievēlēts [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagasta]] padomē. == Apbalvojumi == * Darba Sarkanā karoga ordenis * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Navboxes | title = Latvijas parlaments | list = {{LR Augstākā Padome}} {{5. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Kide, Edvīns}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rūjienā dzimušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventi]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] epevt1l9zyblshiw6pqcax4f9gxo6lv 2 450362 3675366 3674732 2022-08-25T03:01:01Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|08|24|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:House of the Dragon|House of the Dragon]] (31 iw) — 268874 skatījumu * [[:en:Manti Te'o|Manti Te'o]] (8 iw) — 232908 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (18 iw) — 210971 skatījumu * [[:en:Fayum mummy portraits|Fayum mummy portraits]] (34 iw) — 195036 skatījumu * [[:en:Charlie Crist|Charlie Crist]] (28 iw) — 132449 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 131733 skatījumu * [[:en:John McAfee|John McAfee]] (39 iw) — 114412 skatījumu * [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (13 iw) — 112589 skatījumu * [[:en:Vikram Vedha|Vikram Vedha]] (9 iw) — 96227 skatījumu * [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (24 iw) — 95492 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 89003 skatījumu * [[:en:Vikram Vedha (2022 film)|Vikram Vedha (2022 film)]] (2 iw) — 86511 skatījumu * [[:en:Len Dawson|Len Dawson]] (9 iw) — 80441 skatījumu * [[:en:Emma D'Arcy|Emma D'Arcy]] (15 iw) — 80165 skatījumu * [[:en:Milly Alcock|Milly Alcock]] (13 iw) — 76709 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 76454 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 75225 skatījumu * [[:en:Anna Mani|Anna Mani]] (23 iw) — 68648 skatījumu * [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 67222 skatījumu * [[:en:Karthikeya 2|Karthikeya 2]] (3 iw) — 64868 skatījumu * [[:en:Liger (film)|Liger (film)]] (3 iw) — 63596 skatījumu * [[:en:Orphan: First Kill|Orphan: First Kill]] (15 iw) — 63396 skatījumu * [[:en:The Lord of the Rings: The Rings of Power|The Lord of the Rings: The Rings of Power]] (27 iw) — 62896 skatījumu * [[:en:She-Hulk: Attorney at Law|She-Hulk: Attorney at Law]] (31 iw) — 58971 skatījumu * [[:en:Jennifer Flavin|Jennifer Flavin]] (8 iw) — 52426 skatījumu * [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 49600 skatījumu * [[:en:Ron DeSantis|Ron DeSantis]] (30 iw) — 49424 skatījumu * [[:en:Erfurt latrine disaster|Erfurt latrine disaster]] (15 iw) — 48486 skatījumu * [[:en:Echoes (miniseries)|Echoes (miniseries)]] (5 iw) — 48088 skatījumu * [[:en:CJK Unified Ideographs (Unicode block)|CJK Unified Ideographs (Unicode block)]] (6 iw) — 48011 skatījumu * [[:en:Olivia Cooke|Olivia Cooke]] (32 iw) — 43438 skatījumu * [[:en:Laura Loomer|Laura Loomer]] (5 iw) — 43352 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (22 iw) — 42969 skatījumu * [[:en:Pell Grant|Pell Grant]] (2 iw) — 41960 skatījumu * [[:en:Paddy Considine|Paddy Considine]] (27 iw) — 41703 skatījumu * [[:en:New York's 19th congressional district|New York's 19th congressional district]] (4 iw) — 40685 skatījumu * [[:en:Saints Row (2022 video game)|Saints Row (2022 video game)]] (7 iw) — 40109 skatījumu * [[:en:Shaquem Griffin|Shaquem Griffin]] (4 iw) — 40050 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 39931 skatījumu * [[:en:Hanyu Shuiping Kaoshi|Hanyu Shuiping Kaoshi]] (21 iw) — 39896 skatījumu * [[:en:2022 BWF World Championships|2022 BWF World Championships]] (10 iw) — 39442 skatījumu * [[:en:Fire & Blood (novel)|Fire & Blood (novel)]] (13 iw) — 39084 skatījumu * [[:en:XNXX|XNXX]] (12 iw) — 37682 skatījumu * [[:en:2022 Asia Cup|2022 Asia Cup]] (6 iw) — 36431 skatījumu * [[:en:AND1|AND1]] (12 iw) — 35856 skatījumu * [[:en:John Fetterman|John Fetterman]] (9 iw) — 35852 skatījumu * [[:en:Google Classroom|Google Classroom]] (33 iw) — 35751 skatījumu * [[:en:Sage Stallone|Sage Stallone]] (29 iw) — 34328 skatījumu * [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (40 iw) — 33924 skatījumu * [[:en:Gabbie Hanna|Gabbie Hanna]] (3 iw) — 33672 skatījumu * [[:en:Never Have I Ever (TV series)|Never Have I Ever (TV series)]] (23 iw) — 32879 skatījumu * [[:en:Darya Dugina|Darya Dugina]] (25 iw) — 32838 skatījumu * [[:en:1982 World Snooker Championship|1982 World Snooker Championship]] (8 iw) — 31147 skatījumu * [[:en:The Next 365 Days|The Next 365 Days]] (5 iw) — 30995 skatījumu * [[:en:Antony (footballer, born 2000)|Antony (footballer, born 2000)]] (25 iw) — 30796 skatījumu * [[:en:Nick Cannon|Nick Cannon]] (30 iw) — 30774 skatījumu * [[:en:Carolyn Maloney|Carolyn Maloney]] (13 iw) — 30238 skatījumu * [[:en:Jerry Nadler|Jerry Nadler]] (13 iw) — 30153 skatījumu * [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (21 iw) — 30134 skatījumu * [[:en:Leon Edwards|Leon Edwards]] (10 iw) — 29747 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (16 iw) — 29236 skatījumu * [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 28957 skatījumu * [[:en:Whitey Bulger|Whitey Bulger]] (28 iw) — 28432 skatījumu * [[:en:Asia Cup|Asia Cup]] (13 iw) — 28250 skatījumu * [[:en:365 Days (2020 film)|365 Days (2020 film)]] (26 iw) — 28040 skatījumu * [[:en:Paolo Montalbán|Paolo Montalbán]] (5 iw) — 27917 skatījumu * [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (27 iw) — 27764 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 27606 skatījumu * [[:en:Isabelle Fuhrman|Isabelle Fuhrman]] (38 iw) — 27587 skatījumu * [[:en:Emory Tate|Emory Tate]] (6 iw) — 27347 skatījumu * [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (2 iw) — 27169 skatījumu * [[:en:Worlds Collide (2022)|Worlds Collide (2022)]] (2 iw) — 27168 skatījumu * [[:en:Judith Barsi|Judith Barsi]] (31 iw) — 27108 skatījumu * [[:en:Sack of Rome (410)|Sack of Rome (410)]] (30 iw) — 27102 skatījumu * [[:en:Saints Row|Saints Row]] (14 iw) — 26228 skatījumu * [[:en:Aleksandr Dugin|Aleksandr Dugin]] (47 iw) — 25941 skatījumu * [[:en:Dead Island 2|Dead Island 2]] (7 iw) — 25926 skatījumu * [[:en:Brownie (folklore)|Brownie (folklore)]] (21 iw) — 25353 skatījumu * [[:en:WWE Clash at the Castle|WWE Clash at the Castle]] (8 iw) — 25109 skatījumu * [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 25092 skatījumu * [[:en:Don't Worry Darling|Don't Worry Darling]] (20 iw) — 24926 skatījumu * [[:en:Brahmāstra: Part One – Shiva|Brahmāstra: Part One – Shiva]] (9 iw) — 24908 skatījumu * [[:en:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 24902 skatījumu * [[:en:Sarah Hyland|Sarah Hyland]] (40 iw) — 24865 skatījumu * [[:en:Pinocchio (2022 live-action film)|Pinocchio (2022 live-action film)]] (17 iw) — 24671 skatījumu * [[:en:Dave Mustaine|Dave Mustaine]] (52 iw) — 24657 skatījumu * [[:en:Vijay Deverakonda|Vijay Deverakonda]] (14 iw) — 24651 skatījumu * [[:en:Dragon Ball Super: Super Hero|Dragon Ball Super: Super Hero]] (13 iw) — 24596 skatījumu * [[:en:2022 Asian Women's Volleyball Cup|2022 Asian Women's Volleyball Cup]] (3 iw) — 24584 skatījumu * [[:en:Raindrop cake|Raindrop cake]] (18 iw) — 24361 skatījumu * [[:en:Katie Archibald|Katie Archibald]] (21 iw) — 23818 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 23527 skatījumu * [[:en:2022 BWF World Championships – Men's singles|2022 BWF World Championships – Men's singles]] (3 iw) — 23491 skatījumu * [[:en:Kamaru Usman|Kamaru Usman]] (21 iw) — 23391 skatījumu * [[:en:Sistine Stallone|Sistine Stallone]] (8 iw) — 23360 skatījumu * [[:en:Tyson Fury|Tyson Fury]] (33 iw) — 23288 skatījumu * [[:en:Pushkar–Gayathri|Pushkar–Gayathri]] (1 iw) — 23244 skatījumu * [[:en:Jacqueline Bisset|Jacqueline Bisset]] (63 iw) — 23170 skatījumu * [[:en:Jaimie Branch|Jaimie Branch]] (3 iw) — 23159 skatījumu * [[:en:Emily Carey|Emily Carey]] (20 iw) — 23067 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Bartholomäusnacht|Bartholomäusnacht]] (65 iw) — 19908 skatījumu * [[:de:Jaimie Branch|Jaimie Branch]] (3 iw) — 19150 skatījumu * [[:de:Lieberoser Wüste|Lieberoser Wüste]] (1 iw) — 18277 skatījumu * [[:de:Tashi Choden|Tashi Choden]] (2 iw) — 16433 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 16367 skatījumu * [[:de:Glossotherium|Glossotherium]] (10 iw) — 15212 skatījumu * [[:de:Natriumdithionit|Natriumdithionit]] (23 iw) — 14725 skatījumu * [[:de:Karen Uhlenbeck|Karen Uhlenbeck]] (44 iw) — 12953 skatījumu * [[:de:Mehran Karimi Nasseri|Mehran Karimi Nasseri]] (23 iw) — 12686 skatījumu * [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 11810 skatījumu * [[:de:Olli Schulz|Olli Schulz]] (3 iw) — 11785 skatījumu * [[:de:Zoropsis spinimana|Zoropsis spinimana]] (15 iw) — 11054 skatījumu * [[:de:Caren Miosga|Caren Miosga]] (3 iw) — 10980 skatījumu * [[:de:Javelin Medium Antiarmor Weapon System|Javelin Medium Antiarmor Weapon System]] (33 iw) — 10168 skatījumu * [[:de:Fredy Studer|Fredy Studer]] (2 iw) — 10151 skatījumu * [[:de:Unabhängigkeitserklärung der Ukraine|Unabhängigkeitserklärung der Ukraine]] (23 iw) — 9976 skatījumu * [[:de:L’Œuf électrique|L’Œuf électrique]] (2 iw) — 9290 skatījumu * [[:de:Wirtschaftskrise von 1857|Wirtschaftskrise von 1857]] (14 iw) — 9024 skatījumu * [[:de:Corinna Harfouch|Corinna Harfouch]] (25 iw) — 8984 skatījumu * [[:de:Wir beide (Film)|Wir beide (Film)]] (14 iw) — 8403 skatījumu * [[:de:Gülcan Kamps|Gülcan Kamps]] (4 iw) — 8356 skatījumu * [[:de:Jella Haase|Jella Haase]] (9 iw) — 8267 skatījumu * [[:de:Nilam Farooq|Nilam Farooq]] (5 iw) — 7961 skatījumu * [[:de:Karl May|Karl May]] (50 iw) — 7932 skatījumu * [[:de:Dürre in Mitteleuropa 1540|Dürre in Mitteleuropa 1540]] (5 iw) — 7903 skatījumu * [[:de:Creed Taylor|Creed Taylor]] (14 iw) — 7583 skatījumu * [[:de:John McAfee|John McAfee]] (39 iw) — 7222 skatījumu * [[:de:Leony|Leony]] (1 iw) — 7145 skatījumu * [[:de:Vulcano (Munition)|Vulcano (Munition)]] (2 iw) — 7133 skatījumu * [[:de:Tim Page|Tim Page]] (5 iw) — 6868 skatījumu * [[:de:Coccinelle (Entertainerin)|Coccinelle (Entertainerin)]] (10 iw) — 6731 skatījumu * [[:de:Nuestra Señora de las Maravillas (Schiff)|Nuestra Señora de las Maravillas (Schiff)]] (1 iw) — 6718 skatījumu * [[:de:Michael Kretschmer|Michael Kretschmer]] (16 iw) — 6526 skatījumu * [[:de:Gamescom|Gamescom]] (19 iw) — 6321 skatījumu * [[:de:Im Westen nichts Neues (2022)|Im Westen nichts Neues (2022)]] (3 iw) — 6134 skatījumu * [[:de:Barbara Sukowa|Barbara Sukowa]] (22 iw) — 6104 skatījumu * [[:de:Carey Lowell|Carey Lowell]] (27 iw) — 6065 skatījumu * [[:de:Darja Alexandrowna Dugina|Darja Alexandrowna Dugina]] (25 iw) — 6047 skatījumu * [[:de:Milly Alcock|Milly Alcock]] (13 iw) — 5786 skatījumu * [[:de:Emma D’Arcy|Emma D’Arcy]] (15 iw) — 5648 skatījumu * [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (24 iw) — 5633 skatījumu * [[:de:Fahri Yardım|Fahri Yardım]] (4 iw) — 5537 skatījumu * [[:de:Jerry Allison|Jerry Allison]] (11 iw) — 5533 skatījumu * [[:de:Robert Habeck|Robert Habeck]] (33 iw) — 5521 skatījumu * [[:de:Alexander Geljewitsch Dugin|Alexander Geljewitsch Dugin]] (47 iw) — 5267 skatījumu * [[:de:Fruchtbringende Gesellschaft|Fruchtbringende Gesellschaft]] (16 iw) — 5196 skatījumu * [[:de:Erfurter Latrinensturz|Erfurter Latrinensturz]] (15 iw) — 5069 skatījumu * [[:de:Quecksilbervergiftung|Quecksilbervergiftung]] (30 iw) — 4994 skatījumu * [[:de:Lucky Number Slevin|Lucky Number Slevin]] (29 iw) — 4860 skatījumu * [[:de:Ausschreitungen in Rostock-Lichtenhagen|Ausschreitungen in Rostock-Lichtenhagen]] (4 iw) — 4843 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 4737 skatījumu * [[:de:Im Westen nichts Neues|Im Westen nichts Neues]] (47 iw) — 4493 skatījumu * [[:de:Dimethylquecksilber|Dimethylquecksilber]] (29 iw) — 4474 skatījumu * [[:de:Der Herr der Ringe: Die Ringe der Macht|Der Herr der Ringe: Die Ringe der Macht]] (27 iw) — 4427 skatījumu * [[:de:Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022|Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022]] (3 iw) — 4403 skatījumu * [[:de:Marcel Reif|Marcel Reif]] (3 iw) — 4243 skatījumu * [[:de:Das Boot (Film)|Das Boot (Film)]] (40 iw) — 4095 skatījumu * [[:de:365 Tage|365 Tage]] (26 iw) — 4014 skatījumu * [[:de:IRIS-T|IRIS-T]] (26 iw) — 4001 skatījumu * [[:de:Joey Heindle|Joey Heindle]] (2 iw) — 3997 skatījumu * [[:de:Jewgeni Wadimowitsch Roisman|Jewgeni Wadimowitsch Roisman]] (16 iw) — 3948 skatījumu * [[:de:Annalena Baerbock|Annalena Baerbock]] (49 iw) — 3917 skatījumu * [[:de:Talisa Soto|Talisa Soto]] (29 iw) — 3813 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 3812 skatījumu * [[:de:Winnetou|Winnetou]] (28 iw) — 3780 skatījumu * [[:de:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 3682 skatījumu * [[:de:Stanley Tucci|Stanley Tucci]] (52 iw) — 3647 skatījumu * [[:de:Félix-Houphouët-Boigny-Friedenspreis|Félix-Houphouët-Boigny-Friedenspreis]] (16 iw) — 3620 skatījumu * [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 3581 skatījumu * [[:de:Kulturelle Aneignung|Kulturelle Aneignung]] (29 iw) — 3310 skatījumu * [[:de:Woke|Woke]] (25 iw) — 3306 skatījumu * [[:de:Marco Buschmann|Marco Buschmann]] (14 iw) — 3289 skatījumu * [[:de:Starlink|Starlink]] (49 iw) — 3277 skatījumu * [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3253 skatījumu * [[:de:Fantasy Island (Film)|Fantasy Island (Film)]] (23 iw) — 3129 skatījumu * [[:de:Trevor Rees-Jones|Trevor Rees-Jones]] (6 iw) — 3107 skatījumu * [[:de:Fantasy Island|Fantasy Island]] (12 iw) — 3042 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (52 iw) — 2960 skatījumu * [[:de:Die Akte Jane|Die Akte Jane]] (25 iw) — 2955 skatījumu * [[:de:Robert Davi|Robert Davi]] (28 iw) — 2933 skatījumu * [[:de:Figuren im Lied von Eis und Feuer|Figuren im Lied von Eis und Feuer]] (21 iw) — 2929 skatījumu * [[:de:Margarete von Valois|Margarete von Valois]] (51 iw) — 2903 skatījumu * [[:de:Nora Waldstätten|Nora Waldstätten]] (8 iw) — 2895 skatījumu * [[:de:Karl Lauterbach|Karl Lauterbach]] (19 iw) — 2869 skatījumu * [[:de:Neurodiversität|Neurodiversität]] (29 iw) — 2857 skatījumu * [[:de:The Walking Dead (Fernsehserie)/Staffel 11|The Walking Dead (Fernsehserie)/Staffel 11]] (10 iw) — 2847 skatījumu * [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 2786 skatījumu * [[:de:Elena Uhlig|Elena Uhlig]] (1 iw) — 2784 skatījumu * [[:de:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 2781 skatījumu * [[:de:Urutau-Tagschläfer|Urutau-Tagschläfer]] (25 iw) — 2766 skatījumu * [[:de:Ann-Katrin Berger|Ann-Katrin Berger]] (11 iw) — 2747 skatījumu * [[:de:Funk (Medienangebot)|Funk (Medienangebot)]] (7 iw) — 2732 skatījumu * [[:de:Lew Petrowitsch Pitajewski|Lew Petrowitsch Pitajewski]] (8 iw) — 2726 skatījumu * [[:de:Christian Lindner|Christian Lindner]] (38 iw) — 2707 skatījumu * [[:de:Don Byas|Don Byas]] (10 iw) — 2643 skatījumu * [[:de:Keto von Waberer|Keto von Waberer]] (1 iw) — 2604 skatījumu * [[:de:European Championships 2022|European Championships 2022]] (9 iw) — 2546 skatījumu * [[:de:Arte|Arte]] (44 iw) — 2536 skatījumu * [[:de:Marie-Agnes Strack-Zimmermann|Marie-Agnes Strack-Zimmermann]] (3 iw) — 2527 skatījumu * [[:de:Duke Kahanamoku|Duke Kahanamoku]] (31 iw) — 2507 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Jean-Luc Delarue|Jean-Luc Delarue]] (2 iw) — 161620 skatījumu * [[:fr:House of the Dragon|House of the Dragon]] (31 iw) — 20059 skatījumu * [[:fr:Naegleria fowleri|Naegleria fowleri]] (34 iw) — 13748 skatījumu * [[:fr:Joaquín Guzmán|Joaquín Guzmán]] (48 iw) — 11898 skatījumu * [[:fr:Jean-Jacques Goldman|Jean-Jacques Goldman]] (31 iw) — 11737 skatījumu * [[:fr:Inés Sastre|Inés Sastre]] (15 iw) — 11306 skatījumu * [[:fr:Massacre de la Saint-Barthélemy|Massacre de la Saint-Barthélemy]] (65 iw) — 10843 skatījumu * [[:fr:Marie Mouté|Marie Mouté]] (3 iw) — 9397 skatījumu * [[:fr:Sébastien Demorand|Sébastien Demorand]] (3 iw) — 8509 skatījumu * [[:fr:Mortal Engines (film)|Mortal Engines (film)]] (44 iw) — 8338 skatījumu * [[:fr:Grace de Capitani|Grace de Capitani]] (4 iw) — 8272 skatījumu * [[:fr:Les Sous-doués en vacances|Les Sous-doués en vacances]] (3 iw) — 8214 skatījumu * [[:fr:Les Sous-doués|Les Sous-doués]] (10 iw) — 8185 skatījumu * [[:fr:Guy Marchand|Guy Marchand]] (17 iw) — 7487 skatījumu * [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 7217 skatījumu * [[:fr:Deux (film, 2019)|Deux (film, 2019)]] (14 iw) — 7077 skatījumu * [[:fr:Frédéric Diefenthal|Frédéric Diefenthal]] (23 iw) — 7074 skatījumu * [[:fr:John McAfee|John McAfee]] (39 iw) — 6797 skatījumu * [[:fr:Éric Prat|Éric Prat]] (2 iw) — 6584 skatījumu * [[:fr:Christine and the Queens|Christine and the Queens]] (18 iw) — 6363 skatījumu * [[:fr:David Douillet|David Douillet]] (24 iw) — 6111 skatījumu * [[:fr:Juan Carlos Unzué|Juan Carlos Unzué]] (18 iw) — 6001 skatījumu * [[:fr:Flavie Flament|Flavie Flament]] (2 iw) — 5846 skatījumu * [[:fr:Rony Lopes|Rony Lopes]] (28 iw) — 5823 skatījumu * [[:fr:Francis Huster|Francis Huster]] (13 iw) — 5751 skatījumu * [[:fr:Mask Singer|Mask Singer]] (2 iw) — 5682 skatījumu * [[:fr:Coccinelle (artiste)|Coccinelle (artiste)]] (10 iw) — 5378 skatījumu * [[:fr:Les Volets verts (film)|Les Volets verts (film)]] (1 iw) — 5091 skatījumu * [[:fr:Barbara Sukowa|Barbara Sukowa]] (22 iw) — 4991 skatījumu * [[:fr:Bertrand Renard|Bertrand Renard]] (2 iw) — 4926 skatījumu * [[:fr:Marc Dutroux|Marc Dutroux]] (25 iw) — 4909 skatījumu * [[:fr:Sirima|Sirima]] (4 iw) — 4845 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4844 skatījumu * [[:fr:R-36|R-36]] (24 iw) — 4798 skatījumu * [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (24 iw) — 4681 skatījumu * [[:fr:Line Renaud|Line Renaud]] (18 iw) — 4656 skatījumu * [[:fr:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 4560 skatījumu * [[:fr:Milly Alcock|Milly Alcock]] (13 iw) — 4548 skatījumu * [[:fr:Benoît Duquesne|Benoît Duquesne]] (2 iw) — 4523 skatījumu * [[:fr:Theraphosa blondi|Theraphosa blondi]] (34 iw) — 4495 skatījumu * [[:fr:Emma D'Arcy|Emma D'Arcy]] (15 iw) — 4472 skatījumu * [[:fr:Jean-Pierre Elkabbach|Jean-Pierre Elkabbach]] (7 iw) — 4357 skatījumu * [[:fr:Keen'V|Keen'V]] (7 iw) — 4351 skatījumu * [[:fr:Rudy Molard|Rudy Molard]] (14 iw) — 4282 skatījumu * [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 4189 skatījumu * [[:fr:Marie-Christine Adam|Marie-Christine Adam]] (11 iw) — 4098 skatījumu * [[:fr:Daria Douguina|Daria Douguina]] (25 iw) — 4037 skatījumu * [[:fr:Christophe Dechavanne|Christophe Dechavanne]] (1 iw) — 4020 skatījumu * [[:fr:Martine Chevallier|Martine Chevallier]] (5 iw) — 3931 skatījumu * [[:fr:Andrew Tate|Andrew Tate]] (18 iw) — 3917 skatījumu * [[:fr:Alexandre Douguine|Alexandre Douguine]] (47 iw) — 3812 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3778 skatījumu * [[:fr:MasterChef (France)|MasterChef (France)]] (2 iw) — 3718 skatījumu * [[:fr:Patrick Bruel|Patrick Bruel]] (33 iw) — 3692 skatījumu * [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (27 iw) — 3628 skatījumu * [[:fr:She-Hulk : Avocate|She-Hulk : Avocate]] (31 iw) — 3578 skatījumu * [[:fr:Hydra (île)|Hydra (île)]] (42 iw) — 3533 skatījumu * [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 3505 skatījumu * [[:fr:Le Seigneur des anneaux : Les Anneaux de pouvoir|Le Seigneur des anneaux : Les Anneaux de pouvoir]] (27 iw) — 3465 skatījumu * [[:fr:Warwick Davis|Warwick Davis]] (43 iw) — 3437 skatījumu * [[:fr:Robert Sheehan|Robert Sheehan]] (31 iw) — 3399 skatījumu * [[:fr:Giorgia Meloni|Giorgia Meloni]] (35 iw) — 3373 skatījumu * [[:fr:Tonie Marshall|Tonie Marshall]] (22 iw) — 3373 skatījumu * [[:fr:Idris Elba|Idris Elba]] (61 iw) — 3357 skatījumu * [[:fr:Marianne James|Marianne James]] (4 iw) — 3318 skatījumu * [[:fr:René Lévesque|René Lévesque]] (19 iw) — 3237 skatījumu * [[:fr:Michelle Martin (affaire Dutroux)|Michelle Martin (affaire Dutroux)]] (2 iw) — 3223 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3215 skatījumu * [[:fr:Christine Angot|Christine Angot]] (11 iw) — 3201 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3164 skatījumu * [[:fr:Delphine Wespiser|Delphine Wespiser]] (11 iw) — 3154 skatījumu * [[:fr:Christophe Galtier|Christophe Galtier]] (27 iw) — 3145 skatījumu * [[:fr:Collines de Mendip|Collines de Mendip]] (15 iw) — 3142 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3123 skatījumu * [[:fr:Daniel Lévi|Daniel Lévi]] (6 iw) — 3123 skatījumu * [[:fr:Le Caméléon|Le Caméléon]] (17 iw) — 3069 skatījumu * [[:fr:Personnages du Trône de fer|Personnages du Trône de fer]] (21 iw) — 3028 skatījumu * [[:fr:Michele Morrone|Michele Morrone]] (19 iw) — 3003 skatījumu * [[:fr:Chantal Ladesou|Chantal Ladesou]] (5 iw) — 3000 skatījumu * [[:fr:Micheline Presle|Micheline Presle]] (23 iw) — 2994 skatījumu * [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (52 iw) — 2844 skatījumu * [[:fr:Vitaa|Vitaa]] (13 iw) — 2789 skatījumu * [[:fr:Saison 1 de House of the Dragon|Saison 1 de House of the Dragon]] (1 iw) — 2772 skatījumu * [[:fr:Virginie Despentes|Virginie Despentes]] (28 iw) — 2755 skatījumu * [[:fr:Virginie Calmels|Virginie Calmels]] (2 iw) — 2749 skatījumu * [[:fr:Âne|Âne]] (4 iw) — 2738 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 2719 skatījumu * [[:fr:Ultra-Trail du Mont-Blanc|Ultra-Trail du Mont-Blanc]] (13 iw) — 2696 skatījumu * [[:fr:Cyril Féraud|Cyril Féraud]] (6 iw) — 2665 skatījumu * [[:fr:Futbol Club Andorra|Futbol Club Andorra]] (21 iw) — 2664 skatījumu * [[:fr:Terry Tarpey III|Terry Tarpey III]] (4 iw) — 2644 skatījumu * [[:fr:Affaire Dutroux|Affaire Dutroux]] (2 iw) — 2643 skatījumu * [[:fr:David Douglas-Home (15e comte de Home)|David Douglas-Home (15e comte de Home)]] (8 iw) — 2631 skatījumu * [[:fr:Empire khmer|Empire khmer]] (66 iw) — 2589 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de Naruto Shippuden|Liste des épisodes de Naruto Shippuden]] (20 iw) — 2575 skatījumu * [[:fr:Feu et Sang|Feu et Sang]] (13 iw) — 2565 skatījumu * [[:fr:Gérald Darmanin|Gérald Darmanin]] (21 iw) — 2552 skatījumu * [[:fr:Prisca Thevenot|Prisca Thevenot]] (1 iw) — 2539 skatījumu * [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 2508 skatījumu * [[:fr:365 Jours|365 Jours]] (26 iw) — 2491 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Ройзман, Евгений Вадимович|Ройзман, Евгений Вадимович]] (16 iw) — 77579 skatījumu * [[:ru:Дугин, Александр Гельевич|Дугин, Александр Гельевич]] (47 iw) — 47365 skatījumu * [[:ru:Дом Дракона|Дом Дракона]] (31 iw) — 42438 skatījumu * [[:ru:Дугина, Дарья Александровна|Дугина, Дарья Александровна]] (25 iw) — 40083 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 19269 skatījumu * [[:ru:Х-22|Х-22]] (23 iw) — 18995 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 18790 skatījumu * [[:ru:NASAMS|NASAMS]] (18 iw) — 18364 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 15748 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 15625 skatījumu * [[:ru:Black Hornet Nano|Black Hornet Nano]] (17 iw) — 15274 skatījumu * [[:ru:Чаплино (Днепропетровская область)|Чаплино (Днепропетровская область)]] (11 iw) — 13951 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 13653 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 12939 skatījumu * [[:ru:Фьюри, Тайсон|Фьюри, Тайсон]] (33 iw) — 12671 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 11173 skatījumu * [[:ru:Х-101|Х-101]] (7 iw) — 10108 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 7671 skatījumu * [[:ru:Х-55|Х-55]] (16 iw) — 7654 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 7526 skatījumu * [[:ru:Д’Арси, Эмма|Д’Арси, Эмма]] (15 iw) — 7478 skatījumu * [[:ru:Ту-22М|Ту-22М]] (39 iw) — 7379 skatījumu * [[:ru:Геката|Геката]] (56 iw) — 7331 skatījumu * [[:ru:RQ-20 Puma|RQ-20 Puma]] (9 iw) — 7322 skatījumu * [[:ru:Панова, Аксана Рашидовна|Панова, Аксана Рашидовна]] (1 iw) — 7094 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (34 iw) — 7092 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 7078 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 6798 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6594 skatījumu * [[:ru:Хокенхалл, Джеймс|Хокенхалл, Джеймс]] (3 iw) — 6477 skatījumu * [[:ru:Золотая Орда (телесериал)|Золотая Орда (телесериал)]] (2 iw) — 6322 skatījumu * [[:ru:Миротворец (сайт)|Миротворец (сайт)]] (12 iw) — 6231 skatījumu * [[:ru:Трасс, Лиз|Трасс, Лиз]] (45 iw) — 6203 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 5661 skatījumu * [[:ru:Варфоломеевская ночь|Варфоломеевская ночь]] (65 iw) — 5613 skatījumu * [[:ru:Таргариены|Таргариены]] (10 iw) — 5408 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (22 iw) — 5097 skatījumu * [[:ru:Олкок, Милли|Олкок, Милли]] (13 iw) — 5007 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (49 iw) — 4944 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4914 skatījumu * [[:ru:Визит (фильм, 2015)|Визит (фильм, 2015)]] (27 iw) — 4909 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 4909 skatījumu * [[:ru:Ту-22|Ту-22]] (38 iw) — 4689 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 4627 skatījumu * [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (24 iw) — 4618 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 4496 skatījumu * [[:ru:Penis Envy|Penis Envy]] (3 iw) — 4406 skatījumu * [[:ru:Пономарёв, Илья Владимирович|Пономарёв, Илья Владимирович]] (15 iw) — 4344 skatījumu * [[:ru:Дебрянская, Евгения Евгеньевна|Дебрянская, Евгения Евгеньевна]] (3 iw) — 4308 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (54 iw) — 4302 skatījumu * [[:ru:Властелин колец: Кольца власти|Властелин колец: Кольца власти]] (27 iw) — 4240 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 4167 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (39 iw) — 4062 skatījumu * [[:ru:Лимитроф|Лимитроф]] (7 iw) — 4026 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3991 skatījumu * [[:ru:Единый день голосования 11 сентября 2022 года|Единый день голосования 11 сентября 2022 года]] (2 iw) — 3976 skatījumu * [[:ru:Пламя и кровь|Пламя и кровь]] (13 iw) — 3952 skatījumu * [[:ru:Взрывы на самолётах (2004)|Взрывы на самолётах (2004)]] (13 iw) — 3926 skatījumu * [[:ru:Ярослав Всеволодович (князь владимирский)|Ярослав Всеволодович (князь владимирский)]] (28 iw) — 3732 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 3580 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3574 skatījumu * [[:ru:Женя, Женечка и «катюша»|Женя, Женечка и «катюша»]] (9 iw) — 3547 skatījumu * [[:ru:Мир Дикого Запада (телесериал)|Мир Дикого Запада (телесериал)]] (44 iw) — 3504 skatījumu * [[:ru:Женщина-Халк: Адвокат|Женщина-Халк: Адвокат]] (31 iw) — 3411 skatījumu * [[:ru:Тринадцать жизней|Тринадцать жизней]] (17 iw) — 3410 skatījumu * [[:ru:Большой Стэн|Большой Стэн]] (17 iw) — 3406 skatījumu * [[:ru:GMLRS|GMLRS]] (3 iw) — 3329 skatījumu * [[:ru:Мотыль, Владимир Яковлевич|Мотыль, Владимир Яковлевич]] (15 iw) — 3320 skatījumu * [[:ru:Небензя, Василий Алексеевич|Небензя, Василий Алексеевич]] (14 iw) — 3306 skatījumu * [[:ru:Орлан-10|Орлан-10]] (20 iw) — 3302 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 3294 skatījumu * [[:ru:Пионтковский, Андрей Андреевич (публицист)|Пионтковский, Андрей Андреевич (публицист)]] (13 iw) — 3202 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3199 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 3123 skatījumu * [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 3103 skatījumu * [[:ru:Даль, Олег Иванович|Даль, Олег Иванович]] (11 iw) — 3074 skatījumu * [[:ru:Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон|Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон]] (40 iw) — 3068 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 3041 skatījumu * [[:ru:Присоединение Крыма к Российской Федерации|Присоединение Крыма к Российской Федерации]] (53 iw) — 2999 skatījumu * [[:ru:Дейенерис Таргариен|Дейенерис Таргариен]] (31 iw) — 2985 skatījumu * [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 2969 skatījumu * [[:ru:IRIS-T|IRIS-T]] (26 iw) — 2949 skatījumu * [[:ru:.torrent|.torrent]] (14 iw) — 2937 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (6 iw) — 2935 skatījumu * [[:ru:Один народ, один рейх, один фюрер|Один народ, один рейх, один фюрер]] (5 iw) — 2917 skatījumu * [[:ru:Терехова, Маргарита Борисовна|Терехова, Маргарита Борисовна]] (19 iw) — 2909 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 2887 skatījumu * [[:ru:Модификация билетов банка России (2022—2025)|Модификация билетов банка России (2022—2025)]] (1 iw) — 2886 skatījumu * [[:ru:Ту-95|Ту-95]] (50 iw) — 2865 skatījumu * [[:ru:Осень (фильм, 1974)|Осень (фильм, 1974)]] (10 iw) — 2837 skatījumu * [[:ru:Х-32|Х-32]] (3 iw) — 2834 skatījumu * [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (25 iw) — 2770 skatījumu * [[:ru:Террористический акт в Беслане|Террористический акт в Беслане]] (45 iw) — 2760 skatījumu * [[:ru:Ядерный клуб|Ядерный клуб]] (55 iw) — 2751 skatījumu * [[:ru:Слуцкий, Леонид Эдуардович|Слуцкий, Леонид Эдуардович]] (13 iw) — 2751 skatījumu * [[:ru:МиГ-31|МиГ-31]] (50 iw) — 2746 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 2712 skatījumu * [[:ru:Saints Row (игра, 2022)|Saints Row (игра, 2022)]] (7 iw) — 2655 skatījumu * [[:ru:Риттер, Скотт Уильям|Риттер, Скотт Уильям]] (10 iw) — 2647 skatījumu * [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (21 iw) — 2640 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 39 skatījumu * [[:be:Імператар Кокаку|Імператар Кокаку]] (41 iw) — 39 skatījumu * [[:be:Дзень Незалежнасці Рэспублікі Беларусь|Дзень Незалежнасці Рэспублікі Беларусь]] (10 iw) — 39 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 39 skatījumu * [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 34 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 31 skatījumu * [[:be:Статут Вялікага Княства Літоўскага 1588|Статут Вялікага Княства Літоўскага 1588]] (3 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Эпіляцыя|Эпіляцыя]] (11 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Загляне сонца і ў наша аконца|Загляне сонца і ў наша аконца]] (3 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Свяцілавічы (Веткаўскі раён)|Свяцілавічы (Веткаўскі раён)]] (5 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Андрусь Горват|Андрусь Горват]] (2 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Эрміёні|Эрміёні]] (20 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Нані Георгіеўна Брэгвадзэ|Нані Георгіеўна Брэгвадзэ]] (19 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Белы легіён|Белы легіён]] (2 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Пімен Панчанка|Пімен Панчанка]] (9 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Інструкцыя па транслітарацыі|Інструкцыя па транслітарацыі]] (6 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Канстанцін Стамаці|Канстанцін Стамаці]] (7 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Віленская беларуская гімназія|Віленская беларуская гімназія]] (5 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 17 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Гурына|Гурына]] (1 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Лодзьскае ваяводства (1945—1975)|Лодзьскае ваяводства (1945—1975)]] (1 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Лышчыцы|Лышчыцы]] (5 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Гімн Рыега|Гімн Рыега]] (23 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Дзень беларускага пісьменства|Дзень беларускага пісьменства]] (1 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Уніяцтва|Уніяцтва]] (18 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Старшы палкоўнік|Старшы палкоўнік]] (12 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Чэмпіянат свету па снукеры 1982|Чэмпіянат свету па снукеры 1982]] (8 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Беларуская дзяржаўная акадэмія сувязі|Беларуская дзяржаўная акадэмія сувязі]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Расійская акупацыя Мікалаеўскай вобласці|Расійская акупацыя Мікалаеўскай вобласці]] (4 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Лабірынт фаўна|Лабірынт фаўна]] (49 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Алесь Разанаў|Алесь Разанаў]] (8 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Соф’я Дзмітрыеўна Лі|Соф’я Дзмітрыеўна Лі]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Востраў скарбаў (мультфільм, 1988)|Востраў скарбаў (мультфільм, 1988)]] (17 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Жураўліны крык|Жураўліны крык]] (2 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Люблінскае ваяводства (1944—1975)|Люблінскае ваяводства (1944—1975)]] (2 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Вайна за кастыльскую спадчыну|Вайна за кастыльскую спадчыну]] (22 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года|Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Зянон Пазняк|Зянон Пазняк]] (12 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Ганскія|Ганскія]] (2 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Максім Багдановіч|Максім Багдановіч]] (28 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (17 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Allium euboicum|Allium euboicum]] (6 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Будаўнічая катастрофа ў Эрфурце (1184)|Будаўнічая катастрофа ў Эрфурце (1184)]] (15 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Allium eugenii|Allium eugenii]] (7 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Аляксей Мікалаевіч Чуканаў|Аляксей Мікалаевіч Чуканаў]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Ішчанка|Ішчанка]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Лодзьскае ваяводства (значэнні)|Лодзьскае ваяводства (значэнні)]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Сабакі Эўропы (раман)|Сабакі Эўропы (раман)]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Поразава|Поразава]] (12 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Вышыванка|Вышыванка]] (23 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Малыя Зводы|Малыя Зводы]] (5 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Allium erzincanicum|Allium erzincanicum]] (2 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)|Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)]] (6 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Allium durangoense|Allium durangoense]] (6 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Барысаглебская царква (Гродна)|Барысаглебская царква (Гродна)]] (13 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Дрыгавічы|Дрыгавічы]] (17 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Неўры|Неўры]] (18 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Антон Іванавіч Абрамовіч|Антон Іванавіч Абрамовіч]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Самара (прыток Дняпра)|Самара (прыток Дняпра)]] (30 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (13 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч|Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч]] (11 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Пасеа-дэль-Прада|Пасеа-дэль-Прада]] (21 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Уладзімір Аляксеевіч Арлоў|Уладзімір Аляксеевіч Арлоў]] (9 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Спадар|Спадар]] (20 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Хрыстос прызямліўся ў Гародні|Хрыстос прызямліўся ў Гародні]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Андрэй Гаштольд|Андрэй Гаштольд]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Гімн Іспаніі|Гімн Іспаніі]] (65 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Іван Віктаравіч Якавіна|Іван Віктаравіч Якавіна]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Allium elegans|Allium elegans]] (8 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Легіянерская авіяцыя|Легіянерская авіяцыя]] (11 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Пятрусь Макаль|Пятрусь Макаль]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Стаматыт|Стаматыт]] (30 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рэлігія ў Беларусі|Рэлігія ў Беларусі]] (14 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Андрэй Аляксандравіч Уцюрын|Андрэй Аляксандравіч Уцюрын]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Аляксей Мікалаевіч Сокал|Аляксей Мікалаевіч Сокал]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Шульман|Шульман]] (9 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Знайсці і знішчыць|Знайсці і знішчыць]] (16 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Allium eldivanense|Allium eldivanense]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Гістарычны факультэт БДУ|Гістарычны факультэт БДУ]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Віцебскі дзяржаўны медыцынскі ўніверсітэт|Віцебскі дзяржаўны медыцынскі ўніверсітэт]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Юрый Крыжаніч|Юрый Крыжаніч]] (16 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Allium elburzense|Allium elburzense]] (7 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Allium esfahanicum|Allium esfahanicum]] (2 iw) — 9 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Sara James|Sara James]] (3 iw) — 16425 skatījumu * [[:pl:Edward Osóbka-Morawski|Edward Osóbka-Morawski]] (18 iw) — 6802 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (14 iw) — 5572 skatījumu * [[:pl:Zdzisław Krasnodębski (socjolog)|Zdzisław Krasnodębski (socjolog)]] (5 iw) — 5495 skatījumu * [[:pl:Kolczak zbrojny|Kolczak zbrojny]] (18 iw) — 5125 skatījumu * [[:pl:Juan Carlos Unzué|Juan Carlos Unzué]] (18 iw) — 4888 skatījumu * [[:pl:Stanisław Małachowski|Stanisław Małachowski]] (7 iw) — 4706 skatījumu * [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 4208 skatījumu * [[:pl:Aleksandr Dugin|Aleksandr Dugin]] (47 iw) — 4178 skatījumu * [[:pl:Daria Dugina|Daria Dugina]] (25 iw) — 3792 skatījumu * [[:pl:Robert Karaś|Robert Karaś]] (1 iw) — 3167 skatījumu * [[:pl:Ród Smoka|Ród Smoka]] (31 iw) — 2871 skatījumu * [[:pl:Mariawityzm|Mariawityzm]] (12 iw) — 2835 skatījumu * [[:pl:Wojciech Roszkowski|Wojciech Roszkowski]] (5 iw) — 2729 skatījumu * [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 2619 skatījumu * [[:pl:Amerykański pitbulterier|Amerykański pitbulterier]] (36 iw) — 2183 skatījumu * [[:pl:PM10|PM10]] (4 iw) — 1978 skatījumu * [[:pl:Adrianna Sułek|Adrianna Sułek]] (9 iw) — 1822 skatījumu * [[:pl:Paweł Deląg|Paweł Deląg]] (10 iw) — 1735 skatījumu * [[:pl:John McAfee|John McAfee]] (39 iw) — 1733 skatījumu * [[:pl:Tekla Juniewicz|Tekla Juniewicz]] (12 iw) — 1730 skatījumu * [[:pl:America’s Got Talent|America’s Got Talent]] (26 iw) — 1683 skatījumu * [[:pl:Jarosław Jakimowicz|Jarosław Jakimowicz]] (2 iw) — 1627 skatījumu * [[:pl:Wojciech Olszański|Wojciech Olszański]] (2 iw) — 1608 skatījumu * [[:pl:U 311 Czerkasy|U 311 Czerkasy]] (6 iw) — 1604 skatījumu * [[:pl:Krzysztof Zalewski (piosenkarz)|Krzysztof Zalewski (piosenkarz)]] (3 iw) — 1567 skatījumu * [[:pl:Wincenty Witos|Wincenty Witos]] (25 iw) — 1555 skatījumu * [[:pl:Tyson Fury|Tyson Fury]] (33 iw) — 1553 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa świata w piłce siatkowej mężczyzn|Mistrzostwa świata w piłce siatkowej mężczyzn]] (36 iw) — 1537 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 1498 skatījumu * [[:pl:Agnieszka Włodarczyk|Agnieszka Włodarczyk]] (14 iw) — 1483 skatījumu * [[:pl:Maria Probosz|Maria Probosz]] (2 iw) — 1461 skatījumu * [[:pl:Quebonafide|Quebonafide]] (5 iw) — 1448 skatījumu * [[:pl:Leda z łabędziem|Leda z łabędziem]] (12 iw) — 1447 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1433 skatījumu * [[:pl:Pia Skrzyszowska|Pia Skrzyszowska]] (8 iw) — 1431 skatījumu * [[:pl:Tarantula ukraińska|Tarantula ukraińska]] (18 iw) — 1396 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1385 skatījumu * [[:pl:Mariusz Pudzianowski|Mariusz Pudzianowski]] (20 iw) — 1349 skatījumu * [[:pl:Mateusz Gessler|Mateusz Gessler]] (1 iw) — 1339 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1330 skatījumu * [[:pl:Andrew Tate|Andrew Tate]] (18 iw) — 1316 skatījumu * [[:pl:Wiesław Maniak|Wiesław Maniak]] (16 iw) — 1238 skatījumu * [[:pl:Robert Burneika|Robert Burneika]] (4 iw) — 1234 skatījumu * [[:pl:Jan Borysewicz|Jan Borysewicz]] (2 iw) — 1212 skatījumu * [[:pl:Black Hornet Nano|Black Hornet Nano]] (17 iw) — 1184 skatījumu * [[:pl:Kościół Starokatolicki Mariawitów w RP|Kościół Starokatolicki Mariawitów w RP]] (2 iw) — 1163 skatījumu * [[:pl:Lady Pank|Lady Pank]] (24 iw) — 1149 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 1135 skatījumu * [[:pl:Maria Dulębianka|Maria Dulębianka]] (9 iw) — 1130 skatījumu * [[:pl:HMHS Britannic|HMHS Britannic]] (40 iw) — 1126 skatījumu * [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 1123 skatījumu * [[:pl:Noc św. Bartłomieja|Noc św. Bartłomieja]] (65 iw) — 1113 skatījumu * [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 1083 skatījumu * [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (42 iw) — 1069 skatījumu * [[:pl:Eliza Rycembel|Eliza Rycembel]] (2 iw) — 1069 skatījumu * [[:pl:Linia M2 metra w Warszawie|Linia M2 metra w Warszawie]] (9 iw) — 1061 skatījumu * [[:pl:Gaspard II de Coligny|Gaspard II de Coligny]] (37 iw) — 1057 skatījumu * [[:pl:Władca Pierścieni: Pierścienie Władzy|Władca Pierścieni: Pierścienie Władzy]] (27 iw) — 1051 skatījumu * [[:pl:Fruczak gołąbek|Fruczak gołąbek]] (38 iw) — 1033 skatījumu * [[:pl:Perfect (zespół muzyczny)|Perfect (zespół muzyczny)]] (7 iw) — 1008 skatījumu * [[:pl:Magda Gessler|Magda Gessler]] (6 iw) — 1007 skatījumu * [[:pl:Margaret (piosenkarka)|Margaret (piosenkarka)]] (24 iw) — 1002 skatījumu * [[:pl:Piekielna głębia|Piekielna głębia]] (26 iw) — 996 skatījumu * [[:pl:Austeria (film)|Austeria (film)]] (4 iw) — 993 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 991 skatījumu * [[:pl:Anna Mani|Anna Mani]] (23 iw) — 990 skatījumu * [[:pl:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 968 skatījumu * [[:pl:Antonio Čolak|Antonio Čolak]] (18 iw) — 967 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 963 skatījumu * [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 962 skatījumu * [[:pl:Katastrofa ekologiczna na Odrze|Katastrofa ekologiczna na Odrze]] (13 iw) — 949 skatījumu * [[:pl:Krzysztof Stanowski (dziennikarz)|Krzysztof Stanowski (dziennikarz)]] (2 iw) — 947 skatījumu * [[:pl:Władysław Grabski|Władysław Grabski]] (23 iw) — 939 skatījumu * [[:pl:365 dni (film)|365 dni (film)]] (26 iw) — 938 skatījumu * [[:pl:Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn|Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn]] (28 iw) — 929 skatījumu * [[:pl:Och, Karol 2|Och, Karol 2]] (1 iw) — 928 skatījumu * [[:pl:Martyna Wojciechowska|Martyna Wojciechowska]] (5 iw) — 927 skatījumu * [[:pl:Anna-Maria Sieklucka|Anna-Maria Sieklucka]] (21 iw) — 920 skatījumu * [[:pl:Gąska sosnowa|Gąska sosnowa]] (30 iw) — 920 skatījumu * [[:pl:Liga Mistrzów UEFA (2022/2023)/Faza grupowa|Liga Mistrzów UEFA (2022/2023)/Faza grupowa]] (8 iw) — 905 skatījumu * [[:pl:Prezydenci Polski|Prezydenci Polski]] (34 iw) — 900 skatījumu * [[:pl:Michele Morrone|Michele Morrone]] (19 iw) — 899 skatījumu * [[:pl:Ogień i krew|Ogień i krew]] (13 iw) — 895 skatījumu * [[:pl:Alfabet polski|Alfabet polski]] (24 iw) — 893 skatījumu * [[:pl:Morfeusz|Morfeusz]] (47 iw) — 882 skatījumu * [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 880 skatījumu * [[:pl:Sebastian Fabijański|Sebastian Fabijański]] (3 iw) — 872 skatījumu * [[:pl:Sprawa Tomasza Komendy|Sprawa Tomasza Komendy]] (2 iw) — 869 skatījumu * [[:pl:Maria Niklińska|Maria Niklińska]] (7 iw) — 869 skatījumu * [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 860 skatījumu * [[:pl:Fernando Ricksen|Fernando Ricksen]] (22 iw) — 860 skatījumu * [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (36 iw) — 858 skatījumu * [[:pl:Ewa Minge|Ewa Minge]] (1 iw) — 855 skatījumu * [[:pl:Hanna Gucwińska|Hanna Gucwińska]] (1 iw) — 836 skatījumu * [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 834 skatījumu * [[:pl:Zbigniew Stonoga|Zbigniew Stonoga]] (3 iw) — 829 skatījumu * [[:pl:Czerkasy (1976)|Czerkasy (1976)]] (4 iw) — 825 skatījumu * [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 824 skatījumu * [[:pl:Sława Przybylska|Sława Przybylska]] (9 iw) — 822 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Jautì|Jautì]] (1 iw) — 612 skatījumu * [[:lt:Rokantiškės|Rokantiškės]] (1 iw) — 311 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 306 skatījumu * [[:lt:Šventojo Baltramiejaus diena|Šventojo Baltramiejaus diena]] (4 iw) — 251 skatījumu * [[:lt:Rokantiškės (Šatrininkai)|Rokantiškės (Šatrininkai)]] (3 iw) — 209 skatījumu * [[:lt:Audrius Butkevičius|Audrius Butkevičius]] (6 iw) — 178 skatījumu * [[:lt:Sausio 13 aukos|Sausio 13 aukos]] (1 iw) — 155 skatījumu * [[:lt:Lietuvos nepriklausomybės atkūrimo diena|Lietuvos nepriklausomybės atkūrimo diena]] (3 iw) — 149 skatījumu * [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 136 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 132 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Kuzminskas|Mindaugas Kuzminskas]] (22 iw) — 119 skatījumu * [[:lt:Rokas Žilinskas|Rokas Žilinskas]] (11 iw) — 119 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (25 iw) — 109 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 109 skatījumu * [[:lt:Kazimira Danutė Prunskienė|Kazimira Danutė Prunskienė]] (27 iw) — 102 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 100 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 93 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 91 skatījumu * [[:lt:Arvydas Anušauskas|Arvydas Anušauskas]] (11 iw) — 89 skatījumu * [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 88 skatījumu * [[:lt:Kazys Maksvytis|Kazys Maksvytis]] (5 iw) — 83 skatījumu * [[:lt:Vytautas Šustauskas|Vytautas Šustauskas]] (5 iw) — 82 skatījumu * [[:lt:Club YLA|Club YLA]] (3 iw) — 82 skatījumu * [[:lt:Inga Jankauskaitė|Inga Jankauskaitė]] (10 iw) — 81 skatījumu * [[:lt:Vytautas Landsbergis-Žemkalnis|Vytautas Landsbergis-Žemkalnis]] (5 iw) — 78 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 75 skatījumu * [[:lt:Ilgakojai uodai|Ilgakojai uodai]] (51 iw) — 75 skatījumu * [[:lt:Vytautas V. Landsbergis|Vytautas V. Landsbergis]] (4 iw) — 73 skatījumu * [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 73 skatījumu * [[:lt:Birutė Nedzinskienė|Birutė Nedzinskienė]] (2 iw) — 73 skatījumu * [[:lt:Šventojo Baltramiejaus naktis|Šventojo Baltramiejaus naktis]] (65 iw) — 73 skatījumu * [[:lt:FC Fémina White Star Woluwe|FC Fémina White Star Woluwe]] (2 iw) — 72 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 71 skatījumu * [[:lt:Eendracht Aalst (moterys)|Eendracht Aalst (moterys)]] (2 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 69 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:KRC Genk (moterys)|KRC Genk (moterys)]] (3 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Titanoboa cerrejonensis|Titanoboa cerrejonensis]] (9 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 63 skatījumu * [[:lt:Pievinis sfinksas|Pievinis sfinksas]] (30 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:2023 m. pasaulio krepšinio čempionatas|2023 m. pasaulio krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Achemos grupė|Achemos grupė]] (2 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Antanas Terleckas|Antanas Terleckas]] (1 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Borderkolis|Borderkolis]] (54 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Lendlizas|Lendlizas]] (51 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Vengrijos vyrų krepšinio rinktinė|Vengrijos vyrų krepšinio rinktinė]] (26 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Kristupas Žemaitis|Kristupas Žemaitis]] (3 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Ignas Vėgėlė|Ignas Vėgėlė]] (1 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Donatas Motiejūnas|Donatas Motiejūnas]] (22 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Bronislovas Lubys|Bronislovas Lubys]] (16 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Ramūnas Vyšniauskas|Ramūnas Vyšniauskas]] (5 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Vidmantas Urbonas (1958)|Vidmantas Urbonas (1958)]] (1 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Mykolas Biržiška|Mykolas Biržiška]] (16 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Smegenys|Smegenys]] (24 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:GJan|GJan]] (4 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Lietuvos elektrinė|Lietuvos elektrinė]] (10 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Madeira (sala)|Madeira (sala)]] (36 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:OnlyFans|OnlyFans]] (34 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Linas Pernavas|Linas Pernavas]] (1 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Loreta Asanavičiūtė|Loreta Asanavičiūtė]] (8 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Lietuvos ir Ukrainos santykiai|Lietuvos ir Ukrainos santykiai]] (7 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Bonfilscaleb Bimenyimana|Bonfilscaleb Bimenyimana]] (3 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Aleksandras Duginas|Aleksandras Duginas]] (47 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Andrius Tapinas|Andrius Tapinas]] (5 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Biplan|Biplan]] (4 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Cista|Cista]] (45 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Artūras Milaknis|Artūras Milaknis]] (11 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:SV Zulte Waregem (moterys)|SV Zulte Waregem (moterys)]] (3 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Tupolev Tu-144|Tupolev Tu-144]] (56 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Oud-Heverlee Leuven (moterys)|Oud-Heverlee Leuven (moterys)]] (4 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Independence|Independence]] (6 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Pilatesas|Pilatesas]] (36 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Rokas Jokubaitis|Rokas Jokubaitis]] (8 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Free Finga|Free Finga]] (1 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:LRT Opus|LRT Opus]] (2 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Eglė žalčių karalienė|Eglė žalčių karalienė]] (15 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:TV3|TV3]] (11 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:RSC Anderlecht (moterys)|RSC Anderlecht (moterys)]] (8 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Antisocialus asmenybės sutrikimas|Antisocialus asmenybės sutrikimas]] (44 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Lietuvos energetika|Lietuvos energetika]] (6 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Marius Grigonis|Marius Grigonis]] (13 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė|Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė]] (6 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Kuskusas|Kuskusas]] (63 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Romualdas Ozolas|Romualdas Ozolas]] (11 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Saldenė|Saldenė]] (3 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Darius Gerbutavičius|Darius Gerbutavičius]] (1 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Virginijus Druskis|Virginijus Druskis]] (1 iw) — 34 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Indrek Tarand|Indrek Tarand]] (11 iw) — 1776 skatījumu * [[:et:Aleksandr Rubel|Aleksandr Rubel]] (7 iw) — 641 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 452 skatījumu * [[:et:Jääretk|Jääretk]] (9 iw) — 399 skatījumu * [[:et:Männiheinik|Männiheinik]] (30 iw) — 301 skatījumu * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 298 skatījumu * [[:et:Fokker|Fokker]] (38 iw) — 272 skatījumu * [[:et:Pärtlipäev|Pärtlipäev]] (4 iw) — 257 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 208 skatījumu * [[:et:Maarjamäe memoriaal|Maarjamäe memoriaal]] (3 iw) — 203 skatījumu * [[:et:Valter Ojakäär|Valter Ojakäär]] (4 iw) — 203 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 192 skatījumu * [[:et:Harri Jõgisalu|Harri Jõgisalu]] (3 iw) — 166 skatījumu * [[:et:Mikk Marran|Mikk Marran]] (1 iw) — 148 skatījumu * [[:et:Mari Tarand|Mari Tarand]] (3 iw) — 147 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 130 skatījumu * [[:et:Peep Peterson|Peep Peterson]] (3 iw) — 129 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 126 skatījumu * [[:et:Carmen Mikiver|Carmen Mikiver]] (2 iw) — 124 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 120 skatījumu * [[:et:Õunasortide loend|Õunasortide loend]] (15 iw) — 120 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 115 skatījumu * [[:et:Ervin Abel|Ervin Abel]] (1 iw) — 115 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 111 skatījumu * [[:et:Viktoria Ladõnskaja-Kubits|Viktoria Ladõnskaja-Kubits]] (4 iw) — 110 skatījumu * [[:et:Darja Dugina|Darja Dugina]] (25 iw) — 107 skatījumu * [[:et:Lauri Pihlap|Lauri Pihlap]] (2 iw) — 104 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 101 skatījumu * [[:et:Kiisa avariireservelektrijaam|Kiisa avariireservelektrijaam]] (2 iw) — 99 skatījumu * [[:et:Kaili Närep|Kaili Närep]] (1 iw) — 98 skatījumu * [[:et:Kurna|Kurna]] (8 iw) — 91 skatījumu * [[:et:Kadri Simson|Kadri Simson]] (22 iw) — 88 skatījumu * [[:et:Tarmo Pihlap|Tarmo Pihlap]] (4 iw) — 87 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 83 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 81 skatījumu * [[:et:Urmas Sõõrumaa|Urmas Sõõrumaa]] (1 iw) — 80 skatījumu * [[:et:Heljo Sepp|Heljo Sepp]] (1 iw) — 78 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Rabasaare|Rabasaare]] (6 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Jevgeni Roizman|Jevgeni Roizman]] (16 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (54 iw) — 73 skatījumu * [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 73 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 70 skatījumu * [[:et:2023. aasta Riigikogu valimised|2023. aasta Riigikogu valimised]] (3 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Pianistide loend|Pianistide loend]] (3 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Tiit Madisson|Tiit Madisson]] (3 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Helicobacter pylori infektsioon|Helicobacter pylori infektsioon]] (1 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Kristjan Järvan|Kristjan Järvan]] (3 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Eesti filmide loend|Eesti filmide loend]] (2 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Damokles|Damokles]] (28 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Rahva teener (seriaal)|Rahva teener (seriaal)]] (42 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Ivo Linna|Ivo Linna]] (19 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Eesti taasiseseisvumine|Eesti taasiseseisvumine]] (7 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Ain Anger|Ain Anger]] (3 iw) — 54 skatījumu * [[:et:Jüri Parijõgi|Jüri Parijõgi]] (3 iw) — 54 skatījumu * [[:et:Mait Malmsten|Mait Malmsten]] (3 iw) — 54 skatījumu * [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Arne Mikk|Arne Mikk]] (1 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Richard Roht|Richard Roht]] (1 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Tantsude loend|Tantsude loend]] (12 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Ühikarotid|Ühikarotid]] (1 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Indrek Hargla|Indrek Hargla]] (7 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Lagle Parek|Lagle Parek]] (8 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Sven Grünberg|Sven Grünberg]] (7 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Taasiseseisvumispäev|Taasiseseisvumispäev]] (3 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Riina Solman|Riina Solman]] (5 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Muinastulede öö|Muinastulede öö]] (3 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Lihula monument|Lihula monument]] (3 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Jüri Tuulik|Jüri Tuulik]] (5 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Kevin Korjus|Kevin Korjus]] (9 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Punalutikas|Punalutikas]] (34 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Kristina Kallas|Kristina Kallas]] (2 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Ainepunkt|Ainepunkt]] (14 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Artur Sirk|Artur Sirk]] (12 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Enteroviirus|Enteroviirus]] (28 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Riina Sikkut|Riina Sikkut]] (6 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Tippdomeenide loend|Tippdomeenide loend]] (39 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Märt Avandi|Märt Avandi]] (8 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Heli Lääts|Heli Lääts]] (5 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Gordon Ramsay|Gordon Ramsay]] (49 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Juku-Kalle Raid|Juku-Kalle Raid]] (2 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Sulamite loend|Sulamite loend]] (15 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Tantsud tähtedega|Tantsud tähtedega]] (3 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Kalju Komissarov|Kalju Komissarov]] (3 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Meritokraatia|Meritokraatia]] (59 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 43 skatījumu {{div col end}} 3frszy4uddgqbuy6iw1zxatbpwjz8br 0 455805 3675387 3533110 2022-08-25T05:36:01Z Baisulis 11523 update ..... wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = SIA "Ogres rajona slimnīca" | org/group = | image = | alt = | image_size = | caption = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | logo = | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Ogre|Slimnīcas iela 2}} | healthcare = | funding = | type = lokālas nozīmes daudzprofilu slimnīca | speciality = | standards = | emergency = | helipad = | affiliation = | patron = | network = | beds = | founded = | closed = | demolished = | website = http://ogresslimnica.lv/ | other_links = }} '''Ogres rajona slimnīca''' ir trešā līmeņa [[pirmā palīdzība|neatliekamās medicīniskās palīdzības]] ārstniecības iestāde Slimnīcas ielā 2 [[Ogre|Ogrē]], kas ārstē arī [[Ogres novads|Ogres novada]] ambulatoros pacientus. Slimnīcā darbojas uzņemšanas nodaļa, ķirurģijas-traumatoloģijas nodaļa, internā (terapijas un neiroloģijas) nodaļa, ginekoloģijas-dzemdību nodaļa, intensīvās terapijas-reanimācijas nodaļa un rehabilitācijas nodaļa. == Vēsture == 2011. gadā uzbūvēja jaunu piecstāvu korpusu, kurā izvietotas gan stacionāra nodaļas, gan arī ambulatorā nodaļa un rehabilitācijas nodaļa. Slimnīca pārvalda arī Ogres pansionātu, kas nodrošina ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju personām, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nevar veikt ikdienas darbus un savu personīgo aprūpi, un kurām nepieciešamais aprūpes apjoms pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu.<ref>[https://ogresslimnica.lv/pansionats/ Ogres pansionāts]</ref> Bijusī Ogres rajona poliklīnikas ēka Miera ielā 2 pārveidota par slimnīcas dienesta viesnīcu. 2022. gada augustā uzsākta jaunās [[dzemdības|dzemdību]] nodaļas būvniecība.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ogres slimnīcas teritorijā sāk būvēt jauno dzemdību nodaļu |url=https://www.ogrenet.lv/index.php/policija-vugd-slimnica/item/4169-ogres-slimnicas-teritorija-sak-buvet-jauno-dzemdibu-nodalu |website=ogrenet.lv |accessdate={{dat|2022|8|25||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ogresslimnica.lv/ mājas lapa] {{aizmetnis}} [[Kategorija:III līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Ogre]] 74wg1qqdbo6rsee7bkf2ecibskevyda 0 464927 3675461 3673546 2022-08-25T08:48:08Z Waynelai10 63407 pievienota skolas fotogrāfija wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Daugavpils 9. vidusskola | logo = | seal_image = | image = Daugavpils 9. vidusskola.jpg | image size = | alt = | caption = Skolas ēkas, 2012. gads. | motto = | location = 18. Novembra iela 47, [[Daugavpils]], {{LAT}} | postcode = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | schooltype = vispārizglītojoša mācību iestāde | fundingtype = | religion = | denomination = | patron = | established = 1951. gads | approx = | founded = | opened = | founder = | status = izformēja | closed = 2022. gads | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | superintendent = | session = septembris—maijs | schoolnumber = | school code = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | director = | headmistress = | headmaster = Arturs Fedotovs (pēdējais) | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | custodian = | staff = | teaching_staff = 62 (2019./2020.)<ref name=":0">[https://www.daug9vsk.lv/7_publ_dokument/pasvertejuma_zinojums_2020.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2020.] — 3. lpp</ref> | employees = | key_people = | grades = 1. - 12. | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | pupils = 641 (2019./2020.)<ref name=":0" /> | avg_class_size = | ratio = | language = latviešu valoda, krievu valoda | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | colors = | slogan = | song = | sports = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | publication = | newspaper = The School Telegraph<ref>[https://www.daug9vsk.lv/skolenu-parlaments/24-the-school-telegraph The School Telegraph]</ref> | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | revenue = | graduates = | year = | alumni = | free_text = | homepage = {{URL|https://www.daug9vsk.lv/}} }} '''Daugavpils 9. vidusskola''' ir bijusī vispārizglītojošā mācību iestāde, kas atrodas 18. Novembra ielā 47 [[Daugavpils|Daugavpilī]]. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121) * Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programma (21013121) * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma (31013021) == Vēsture == Skola nodibināta 1951. gadā kā [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] pārvaldes pakļautības Daugavpils 12. vidusskola, 1953. gadā to pārdēvēja par Baltijas dzelzceļa pārvaldes pakļautības Daugavpils 4. vidusskolu, bet 1961. gadā par Daugavpils 9. vidusskolu. 1971. gadā skolā sāka padziļināti mācīt angļu valodu, literatūru un kultūru.<ref>[https://www.daug9vsk.lv/par-skolu/10-vesturiska-izzina Vēsturiskā izziņa]</ref> [[2022. gads|2022. gada]] [[27. janvāris|27. janvārī]] Daugavpils skolu reorganizācijas ietvaros pašvaldība nolēma apvienot 9. vidusskolu ar [[Daugavpils 3. vidusskola|3. vidusskolu]] un 1. bērnudārzu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/330348-vopros-obedineniya-polskoi-gimnazii-i-10-oi-s-12-oi-shkoloi-otlozhili|title=Школы объединили. Вопрос будущего 10-й и 12-й школы отложили на неделю (видео заседания)|work=gorod.lv|date=2022. gada 28. janvāris|language=krievu}}</ref> [[10. marts|10. martā]] jaunajai izglītības iestādei tika izvēlēts nosaukums — Daugavpils zinātņu vidusskola.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331428-novye-daugavpilsskie-uchebnye-zavedeniya-vybrali-sebe-nazvaniya|title=Новые даугавпилсские учебные заведения выбрали себе названия|work=gorod.lv|date=2022. gada 28. janvāris|language=krievu}}</ref> [[16. jūnijs|16. jūnijā]] par jauno Daugavpils zinātņu vidusskolas direktoru iecelts 3. vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs. Arturs Fedotovs tika atbrīvots no amata un iecelts par Daugavpils zinātņu vidusskolas mācību daļas vadītāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/333762-uvolili-direktorov-obedinennyh-uchebnyh-zavedenii|title=Уволили директоров объединенных учебных заведений|work=gorod.lv|date=2022. gada 16. jūnijs|language=krievu}}</ref> [[1. augusts|1. augustā]] Daugavpils 9. vidusskola beidza pastāvēt. === Direktori === * Ivans Noskovs (1951—1955) * Valentīna Ivanova (1955—1958) * Andrejs Petrovs (1958—1967) * Medards Juhnevičs (1967—1971) * Anna Petrova (1971—1976) * Anfisa Novikova (1976—1986) * Silvija Birjuļina (1986—2012) * Arturs Fedotovs (2012—2022) == Atsauces == {{Atsauces}} {{Daugavpils skolas}} {{Izglītība-aizmetnis}} [[Kategorija:Skolas Daugavpilī]] jnbyp9ff7urw7aggliet64fgsg5k19t 3675488 3675461 2022-08-25T10:12:50Z Egilus 27634 Bilde ir laba lieta, bet vienlaikus nodzēsās koordinātes... wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Daugavpils 9. vidusskola | logo = | seal_image = | image = Daugavpils 9. vidusskola.jpg | image size = | alt = | caption = Skolas ēkas, 2012. gads. | motto = | location = 18. Novembra iela 47, [[Daugavpils]], {{LAT}} | postcode = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 55 | latm = 52 | lats = 9 | latNS = N | longd = 26 | longm = 31 | longs = 58 | longEW = E | schooltype = vispārizglītojoša mācību iestāde | fundingtype = | religion = | denomination = | patron = | established = 1951. gads | approx = | founded = | opened = | founder = | status = izformēja | closed = 2022. gads | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | superintendent = | session = septembris—maijs | schoolnumber = | school code = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | director = | headmistress = | headmaster = Arturs Fedotovs (pēdējais) | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | custodian = | staff = | teaching_staff = 62 (2019./2020.)<ref name=":0">[https://www.daug9vsk.lv/7_publ_dokument/pasvertejuma_zinojums_2020.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2020.] — 3. lpp</ref> | employees = | key_people = | grades = 1. - 12. | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | pupils = 641 (2019./2020.)<ref name=":0" /> | avg_class_size = | ratio = | language = latviešu valoda, krievu valoda | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | colors = | slogan = | song = | sports = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | publication = | newspaper = The School Telegraph<ref>[https://www.daug9vsk.lv/skolenu-parlaments/24-the-school-telegraph The School Telegraph]</ref> | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | revenue = | graduates = | year = | alumni = | free_text = | homepage = {{URL|https://www.daug9vsk.lv/}} }} '''Daugavpils 9. vidusskola''' ir bijusī vispārizglītojošā mācību iestāde, kas atrodas 18. Novembra ielā 47 [[Daugavpils|Daugavpilī]]. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121) * Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programma (21013121) * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma (31013021) == Vēsture == Skola nodibināta 1951. gadā kā [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] pārvaldes pakļautības Daugavpils 12. vidusskola, 1953. gadā to pārdēvēja par Baltijas dzelzceļa pārvaldes pakļautības Daugavpils 4. vidusskolu, bet 1961. gadā par Daugavpils 9. vidusskolu. 1971. gadā skolā sāka padziļināti mācīt angļu valodu, literatūru un kultūru.<ref>[https://www.daug9vsk.lv/par-skolu/10-vesturiska-izzina Vēsturiskā izziņa]</ref> [[2022. gads|2022. gada]] [[27. janvāris|27. janvārī]] Daugavpils skolu reorganizācijas ietvaros pašvaldība nolēma apvienot 9. vidusskolu ar [[Daugavpils 3. vidusskola|3. vidusskolu]] un 1. bērnudārzu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/330348-vopros-obedineniya-polskoi-gimnazii-i-10-oi-s-12-oi-shkoloi-otlozhili|title=Школы объединили. Вопрос будущего 10-й и 12-й школы отложили на неделю (видео заседания)|work=gorod.lv|date=2022. gada 28. janvāris|language=krievu}}</ref> [[10. marts|10. martā]] jaunajai izglītības iestādei tika izvēlēts nosaukums — Daugavpils zinātņu vidusskola.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331428-novye-daugavpilsskie-uchebnye-zavedeniya-vybrali-sebe-nazvaniya|title=Новые даугавпилсские учебные заведения выбрали себе названия|work=gorod.lv|date=2022. gada 28. janvāris|language=krievu}}</ref> [[16. jūnijs|16. jūnijā]] par jauno Daugavpils zinātņu vidusskolas direktoru iecelts 3. vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs. Arturs Fedotovs tika atbrīvots no amata un iecelts par Daugavpils zinātņu vidusskolas mācību daļas vadītāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/333762-uvolili-direktorov-obedinennyh-uchebnyh-zavedenii|title=Уволили директоров объединенных учебных заведений|work=gorod.lv|date=2022. gada 16. jūnijs|language=krievu}}</ref> [[1. augusts|1. augustā]] Daugavpils 9. vidusskola beidza pastāvēt. === Direktori === * Ivans Noskovs (1951—1955) * Valentīna Ivanova (1955—1958) * Andrejs Petrovs (1958—1967) * Medards Juhnevičs (1967—1971) * Anna Petrova (1971—1976) * Anfisa Novikova (1976—1986) * Silvija Birjuļina (1986—2012) * Arturs Fedotovs (2012—2022) == Atsauces == {{Atsauces}} {{Daugavpils skolas}} {{Izglītība-aizmetnis}} [[Kategorija:Skolas Daugavpilī]] sjyuw27gbphebnyyf2vidjq2r75hq3g 0 466102 3675356 3297855 2022-08-24T22:01:26Z Makenzis 56205 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #0000FF | bg_color = #FFF000 | nos = ''Tre Fiori'' | logo_links = TREFIORI_logo_MODIFICATO.jpg | logo_izm = 150px | pilns = ''Tre Fiori Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Sanmarīno|Fjorentīno}} | līga = [[Sanmarīno čempionāts futbolā]] | sez = 2021.—2022. | poz = 3. vieta | dib = 1949 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Stadio di Fiorentino'' | ietilp = 1000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Sanmarīno}} Marīno Kasali | tren = {{flaga|Itālija}} Mateo Čeketi | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.trefiori.sm/}} | sadarbojas = | pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1= | leftarm1=FFF000|body1=FFF000|rightarm1=FFF000|shorts1=0000FF|socks1=0000FF | pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2= | leftarm2=FFF312|body2=FFF600|rightarm2=FFF312|shorts2=FFF665|socks2=FFF665 }} '''''Tre Fiori FC''''' ir [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubs no [[Fjorentīno]]. Klubs ir dibināts 1949. gadā, pašlaik spēlē [[Sanmarīno čempionāts futbolā|Sanmarīno čempionāta]] A grupā. Kluba futbolisti ir astoņas reizes kļuvuši par Sanmarīno čempioniem un septiņas reizes izcīnījuši Sanmarīno kausu (''Coppa Titano''). Komanda regulāri piedalās [[UEFA]] klubu sacensībās. == Sasniegumi == * '''[[Sanmarīno čempionāts futbolā|Sanmarīno čempionāts]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sanmchamp.html |title=San Marino - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|8|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (8): 1987–88, 1992–93, 1993–94, 1994–95, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2019-20 ** Vicečempioni (3): 1990–91, 1997–98, 2006–07 * '''Sanmarīno kauss''' (''Coppa Titano'')<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sanmcuphist.html |title=San Marino - List of Cup Winners |language=en |accessdate={{dat|2020|8|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1966, 1971, 1974, 1975, 1985, 2010, 2019 ** Finālisti (3): 1986, 1992, 2001 * '''''Trofeo Federale'''''<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (4): 1991, 1993, 2010, 2011 ** Finālisti (4): 1988, 1992, 1995, 2007 * '''Sanmarīno superkauss'''<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (1): 2019 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.trefiori.sm/}} {{itāliski}} * [https://www.fsgc.sm/club/tre-fiori/ Kluba profils FSGC vietnē] {{itāliski}} * [https://int.soccerway.com/teams/san-marino/sp-tre-fiori/1892/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{angliski}} * [https://www.transfermarkt.com/sp-tre-fiori/startseite/verein/10617 ''Transfermarkt'' kluba profils] {{angliski}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Sanmarīno-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tre Fiori}} [[Kategorija:Sanmarīno futbola klubi]] 7pqq8di06g7wrrf1szv5kt2fli5bvre 0 466488 3675317 3630894 2022-08-24T19:27:56Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jānis Vilsons | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1884|05|26}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Jānis Vilsons''' (dzimis{{dat|1884|05|26|L|bez}}, miršanas datums nezināms) bija [[Latvija]]s politiķis, [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts. Pārstāvējis [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]]. [[Kuldīga]]s pilsētas galva. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1884|05|26||bez}} Kuldīgas pagastā kā saimnieka dēls. Mācījies [[Kuldīga]]s ministrijas skolā. Pāris gadus strādāja kā darbveža palīgs. Pēc tam iestājās Pokrovas lauksaimniecības skolā Smoļenskas guberņā, no kurienes vēlāk pārcēlās uz [[Jonišķēle]]s lauksaimniecības skolu Kauņas guberņā. Skolas kursu beidza 1904. gadā. Pēc piedalīšanās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada notikumos]] aizbraucis uz ārzemēm. Vispirms uz [[Šveice|Šveici]], tad [[Vācija|Vāciju]], kur 1910. gadā Bādenē beidza tehnikumu ar inženiera grādu. Pēc tam strādāja [[Berlīne|Berlīnē]] rūpniecības uzņēmumos. [[Pirmais pasaules karš|Karam]] sākoties, tika aizturēts Vācijā kā civilgūsteknis. Tiklīdz Vācija noslēdza mieru ar Krieviju, aizbrauca uz [[Maskava|Maskavu]], kur strādāja kā speciālists augstākā tautsaimniecības padomē. Drīz pēc Latvijas valsts nodibināšanas pārbrauca uz Latviju. Te 1919. gada sākumā viņu iecēla par agrārkomisijas locekli [[Kuldīga|Kuldīgā]] un mazliet vēlāk arī par Kuldīgas rajona valsts zemju pārzini, 1919. gada rudenī iesaukts kara dienestā, piedalījies [[Latvijas brīvības cīņas|atbrīvošanas cīņās]]. 1920. gada sākumā ievēlēts par [[Kuldīga]]s pilsētas galvu un vēlāk par Satversmes Sapulces locekli. Pa Satversmes Sapulces laiku darbojās arī kā centrālās zemes ierīcības komitejas loceklis. 1923. gadā ievēlēts par valdes locekli Kuldigas apriņķa valdē, kur darbojās līdz 1928. gadam. Pēc tam dzīvoja laukos [[Vārmes pagasts|Vārmes pagasta]] „Mežsētās" un nodarbojās ar lauksaimniecību.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0305031106|article:DIVL88|page:84|query:Vilsons|issueType:B Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928 (1929)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031106{{!}}article:DIVL88{{!}}page:84{{!}}query:Vilsons{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} 82.-83.lpp.</ref> 1941. gada 27. jūnijā pazudis bez vēsts no Vārmes pagasta "Mežsētām".<ref>Iedzīvotāju reģistrs. - Vārmes pagasts. - 1941.g. augusts - — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1308. f., 15. apr., 3007. l</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Vilsons, Jānis}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] p2suazga1buj2pcu210w4c9u4vmcyxq 0 466510 3675315 3459402 2022-08-24T19:26:13Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Berta Emīlija Vesmane | attēls =Vesman Berta.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāte]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1878|10|10}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1941|06|16|1878|10|10}}<ref>[https://timenote.info/lv/Berta-Vesmane Nekropole]</ref> | mir_vieta =[[Krustpils (stacija)|Krustpils stacija]], {{flag|Latvijas PSR}}<br />(tagad {{LAT}}) | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb =[[Frīdrihs Vesmanis]] | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Berta Emīlija Vesmane''' (dzimusi '''Krisone'''; {{dat|1878|10|10|N}} - {{dat|1941|06|16|N}}) bija [[Latvija]]s politiķe, [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāte. Pārstāvējusi [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]]. == Biogrāfija == Dzimusi 1878. gada 10. oktobrī Rīgā. Ieguvusi augstskolas izglītību. Viena no visvecākajām sociāldemokrātu partijas darbiniecēm.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0305031106|article:DIVL88|page:84|query:Vesman|issueType:B Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928 (1929)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031106{{!}}article:DIVL88{{!}}page:84{{!}}query:Vesman{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} 82.lpp.</ref> Pirmās Saeimas priekšsēdētāja [[Frīdrihs Vesmanis|Frīdriha Vesmaņa]] sieva. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnija deportācijās]] kopā ar vīru Frīdrihu Vesmani tika arestēti. Berta Vesmane apcietināšanas brīdī bija smagi slima un nomira jau vilcienā, tam atrodoties [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacijā]].<ref>[http://jvmm.lv/index.php/jelgava-755/fridrihs-vesmanis-jurists-jelgavas-pilsetas-mers-un-latvijas-1-saeimas-pirmais-priekssedetajs FRIDRIHS VESMANIS – jurists, Jelgavas pilsētas mērs un Latvijas 1. Saeimas pirmais priekšsēdētājs - Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Vesmane, Berta}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] 3ibponiednv35v25fco8eu4mlawks0l 0 466590 3675137 3411375 2022-08-24T14:35:37Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Eduards Tomass | attēls =Tomass Eduards.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1889|07|28}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Galgauskas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1958|9|21|1889|7|28}} | mir_vieta ={{vieta|ASV|Bostona}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija =skolotājs | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Eduards Tomass''' ({{dat|1889|07|28|N|bez}} — {{dat|1958|09|21|N|bez}}) bija [[latvieši|latviešu]] skolotājs un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, pārstāvēja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]]. == Biogrāfija == Eduards Tomass piedzima {{dat|1889|7|28||bez}} [[Galgauska]]s muižā, muižas kalpotāja ģimenē. Mācījies Galgauskas pareizticīgo draudzes un luterāņu pagastskolā, [[Stāmeriena]]s un [[Litene]]s pagastskolās un privāti. 1905. gadā iestājies [[Valka]]s pilsētas skolā. Mācījies [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju seminārā]] [[Kuldīga|Kuldīgā]], 19l0. gadā beidzis. Pēc tam bijis par skolotāju [[Ļaudona]]s pagastskolā (1910—12) un pārzini [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagasta]] Kalnaskolā (1912—1915). 1915. gada rudenī mobilizēts un dienējis Krievijas armijā līdz 1917. gada maijam. Pēc atbrīvošanas no kara dienesta bijis skolotājs savā agrākajā vietā Jaungulbenē (1917—19). No 1917. līdz 1918. gada darbojies vietējā bēgļu apgādāšanas organizācijā. 1919. gada vasarā strādājis Valkas apriņķa pagaidu zemes padomē. 1919. gada septembrī pārnācis uz Rīgu un iestājies [[Latvijas Universitāte]]s filoloģijas—filozofijas fakultātes pedagoģijas nodaļā, bez tam klausījies ģeogrāfijas priekšmetus matemātikas un dabas zinātņu fakultātē.<ref>[http://www.archiv.org.lv/studenti/index.php?id=1&kods=3&rinda=0&uzvards=Tomass&vards=&dzimg=&dzim=&fakultate=&matrikula=&lieta=&gads=&apraksts= Latvijas Universitātes studentu datu bāze]</ref> Īsu laiku strādājis izglītības kooperatīvā "Kultūras Balss“, bet pēc tam bijis skolotājs un pārziņa palīgs Rīgas pilsētas Avotu (36.) pamatskolā (1919—34). 1928. gadā darbojies Izglītības ministrijas pamatskolu ģeogrāfijas un dzimtenes mācības programmu izstrādāšanas komisijā. No 1934. līdz 1939. gadam saņēmis pensiju. Pēc tam atkal skolotājs Rīgas pilsētas J. Poruka (18.) pamatskolā. Bijis Latvijas [[Tautas Padome]]s (līdzdarbojies izglītības komisijā pie pirmā izglītības likuma izstrādāšanas) un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts (pirms ievēlēšanas laika notecējuma izstājies slimības dēļ). Pastāvīgs laikrakstu un pedagoģisko žurnālu līdzstrādnieks. Sastādījis (kopā ar sievu Aleksandru) Latvijas un Eiropas ģeogrāfijas hrestomātijas, bet kopā ar J. Novoselovu ģeogrāfijas, dzimtenes mācības un apkārtnes mācības grāmatas un darbu burtnīcas pamatskolai. Sarakstījis ģeogrāfisku monogrāfiju "Pededze, Lubāns, Aiviekste“ (sērijā "Jaunais Zinātnieks"). Apceļojis vairākas Rietumu un Austrumeiropas valstis.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/0309016741|article:DIVL4382|page:450|issueType:B Baltijas skolotāju seminārs. 1870-1919. (1940)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/0309016741{{!}}article:DIVL4382{{!}}page:450{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} — 445.-446.lpp.</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām bēgļu gaitās [[Vācija|Vācijā]] strādājis "Saules" ģimnāzijā un pamatskolā Gēstahtā, bet no 1950. gada dzīvoja [[ASV]]. Pēc ilgas slimības miris 1958. gada 21. septembrī [[Bostona|Bostonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_xlak1958n078{{!}}article:DIVL463{{!}}query:Eduards%20Tomass{{!}}issueType:P |title=Laiks. — 1958.g. 27.septembris |access-date={{dat|2020|09|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_xlak1958n078{{!}}article:DIVL463{{!}}query:Eduards%20Tomass{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Tomass, Eduards}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1958. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] izcyighcjaixk1a28j2k60h0wkbvv1d 0 466695 3675134 3561911 2022-08-24T14:34:06Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Fricis Šaberts | attēls =Šaberts Fricis.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1885|04|26}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Tukuma apriņķis|Lielauces pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Mazinieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Fricis Šaberts''' (dzimis {{dat|1885|04|26}}, miršanas datums nav zināms) bija latviešu policijas darbinieks un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Mazinieku partija]]s biedrs. == Biogrāfija == Fricis Šaberts piedzima {{dat|1885|04|26}} (pēc vecā stila — {{dat||04|13}}) [[Lielauce]]s "Smiltnieku" (tagad [[Zebrenes pagasts|Zebrenes pagastā]]) saimnieka Kārļa Šaberta un Karlīnes ģimenē.<ref>Lielauces ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. — 1885.g. — Nr.70.</ref><ref>Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 17. apr., 104. l</ref> 1. pasaules kara laikā strādāja Rīgas pilsētas domē. Vēlāk evakuējās uz [[Ribinska|Ribinsku]] Krievijā. No 1916. gada strādāja armijas dzelzceļa būvju pārvaldē [[Pleskava|Pleskavā]]. 1918. gadā atgriezās Latvijā. [[Tautas padome]]s loceklis (1919. — 1920. g.). [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes Sapulces]] deputāts no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] saraksta. Frakcijai šķeļoties, pievienojās [[Mazinieku partija|Mazinieku frakcijai]] (vēlākajai partijai).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:152{{!}}query:Sab%C4%93rts%20Fricis{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. — 1920.g. — Nr.2 |access-date={{dat|2020|09|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:152{{!}}query:Sab%C4%93rts%20Fricis{{!}}issueType:P }}</ref> 1922.—1927. gadā strādāja a/s «Rīgas Lloids». 1927. — 1934. gadā lekšlietu ministrijas Politiskās pārvaldes izmeklēšanas ierēdnis Rīgā. 1934. — 1939. gadā Liepājas prefekts. No 1939. gada oktobra līdz 1940. gada jūlijam — Rīgas prefekta vecākais palīgs. Arestēts 1940. gada 15. augustā, atbrīvots no ieslodzījuma 1955. gadā un atgriezies Latvijā.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0303066467|article:DIVL95|page:765|query:%C5%A0aberts|issueType:B No NKVD līdz KGB. (1999)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0303066467{{!}}article:DIVL95{{!}}page:765{{!}}query:%C5%A0aberts{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} — 743.lpp.</ref><ref name="gramatas.lndb.lv">[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0306055972|article:DIVL208|page:52|query:%C5%A0%C4%81berts|issueType:B Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokoli. 1940.g. 16.jūnijs — 19.jūlijs (1991)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055972{{!}}article:DIVL208{{!}}page:52{{!}}query:%C5%A0%C4%81berts{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} — 50.lpp.</ref> Apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] 5. un 4. šķiru, Igaunijas Baltās Zvaigznes ordeņa 3. šķiru.<ref name="gramatas.lndb.lv"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Šaberts, Fricis}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Mazinieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] q0ld6sm8bkr9t3bs1hz9s8g25qxyd3z 0 466697 3675133 3660480 2022-08-24T14:33:20Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Juris Strazdiņš | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1896|03|15}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija =elektrotehniķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Juris Strazdiņš''' (dzimis {{dat|1896|03|15}}, miršanas gads nav zināms) bija latviešu elektrotehniķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] pārstāvis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:152{{!}}query:Sab%C4%93rts%20Fricis{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. - 1920.g. - Nr.2 |access-date={{dat|2020|09|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:152{{!}}query:Sab%C4%93rts%20Fricis{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Strazdiņš, Juris}} [[Kategorija:1896. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} tafwokmc668nfln9uflfqxpp1wqyf96 0 466698 3675126 3610527 2022-08-24T14:29:29Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Arturs Eduards Reisners | attēls =Reisners Arturs.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1868|01|17}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Ādažu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1940|1|1|1868|01|17}} | mir_vieta ={{vieta|Vācija|Braunšveiga}} | tautība =[[vācbaltieši|vācbaltietis]] | partija =[[Vācbaltu tautas partija]] | dzīvesb = | profesija =jurists | alma_mater =[[Tērbatas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Arturs Eduards Reisners''' ({{val-de|Eduard Arthur Reussner}}; {{dat|1868|01|17|N|bez}} — {{dat|1940|01|01|N|bez}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] jurists un politiķis, [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts. Pārstāvējis [[Vācbaltu tautas partija|Vācbaltu tautas partiju]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1868|01|17}} (pēc vecā stila — {{dat||01|4}}) Ādažu pagasta [[Iļķene]]s muižas īpašnieka Roberta un Annas (dz. Lindvartas) Reisneru ģimenē.<ref>Ādažu ev. lut. vācu draudzes kristīto reģistrs. - 1868. g. - Nr.1</ref> Mācījās Kalcenava privātskolā un [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]]. 1886. gadā sāka tieslietu studijas [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]], kuras beidza 1890. gadā. 1890. – 1891. gadā kā brīvprātīgais dienēja 98. Tērbatas kājnieku pulkā [[Daugavpils|Daugavpilī]], atvaļināts rezerves praporščika pakāpē. No 1891. gada decembra līdz 1894. gada aprīlim jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā. No 1893. gada kolēģijas sekretārs, no 1894. gada marta titulārpadomnieks. No 1894. gada zvērināta advokāta palīgs, bet no 1898. gada zvērināts advokāts [[Rīga|Rīgā]]. No 1909. gada Rīgas pilsētas domes deputāts. 1917. gada augustā ievēlēts Rīgas pilsētas domē no Vācu demokrātiskās partijas un Vācu vēlētāju savienības saraksta. Bijis Rīgas Biržas komitejas juriskonsults. No 1918. gada decembra līdz 1919. gada jūnijam Rīgā un [[Liepāja|Liepājā]] bijis [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Vācbaltiešu nacionālās komitejas]] vadītājs. [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts no Baltijas Vācu partiju saraksta. No 1919. gada zvērināts [[advokāts]] Rīgā. 1920. gadā Rīgas pilsētas domes vēlēšanās vadījis Vācu baltiešu vēlēšanu komiteju. 1920. gadā bijis Tieslietu ministrijas Pastāvīgās konsultācijas loceklis. 1920. gadā izceļoja uz [[Vācija|Vāciju]]. Uzņēmuma “''Schichau''” juriskonsults [[Elblonga|Elbingā]] Rietumprūsijā. Miris 1940. gada 1. janvārī [[Braunšveiga|Braunšveigā]] Vācijā. Precējies ar Maritu Štolceri (mirusi 1908. gadā). Otrreiz precējies 1909. gadā ar Frīdu Šmiti. Baltvāciešu studentu korporācijas “''Livonia''” filistrs.<ref>Latvijas advokatūra. 1919-1945. (2007) - 410.-411.lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Reisners, Artūrs}} [[Kategorija:1868. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1940. gadā mirušie]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] a2fvi3g49pqykwzhr1x80smox86tgyw 0 466791 3675044 3560654 2022-08-24T12:38:50Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jānis Cālītis | attēls =Calitis Janis.png | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1888|08|11}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Ilūkstes apriņķis|Lašu pagasts|td=Latvija|4s=Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1939|10|17|1888|08|11}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]], [[Mazinieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Jānis Cālītis''' (dzimis {{dat|1888|08|11}}, miris {{dat|1939|10|17}}) bija [[Latvija]]s sabiedrisks darbinieks, politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]], vēlāk — [[Mazinieku partija]]s biedrs. == Biogrāfija == Jānis Cālītis piedzima {{dat|1888|08|11||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||07|30||bez}}) [[Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)|Lašu pagasta]] Annmuižas (tagad [[Eglaines pagasts|Eglaines pagastā]]) kalpa Jura Cālīša un Annas ģimenē.<ref>Lašu ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. — 1888.g. — Nr.79.</ref><ref>Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 3. apr., 724. l</ref><ref name="periodika.lndb.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jazi1939n238{{!}}article:DIVL77{{!}}page:14{{!}}query:J%C4%81nis%20C%C4%81l%C4%ABtis{{!}}issueType:P |title=Jaunākās Ziņas. - 1939.g. 19.oktobris |access-date={{dat|2020|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jazi1939n238{{!}}article:DIVL77{{!}}page:14{{!}}query:J%C4%81nis%20C%C4%81l%C4%ABtis{{!}}issueType:P }}</ref> Ievēlēts valsts pirmajā vēlētajā parlamentā — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] — no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] saraksta. Drīz pēc tam, partijai šķeļoties, pievienojies jaunizveidotajai [[Mazinieku partija]]i.<ref name="ldg">{{LDG 1918|42}}</ref> [[Daugavpils]] pilsētas valdes loceklis, Daugavpils latviešu tirgotāju un rūpnieku krājaizdevu sabiedrība dibinātājs, valdes loceklis, diskonta komisijas loceklis, sabiedrības "Zemnieks" direktors.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/2168 Latgales dati]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_davr1926n40{{!}}article:DIVL101{{!}}page:3{{!}}query:J%C4%81nis%20C%C4%81lits{{!}}issueType:P |title=Daugavas Vārds. - 1926.g. 4.decembris |access-date={{dat|2020|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_davr1926n40{{!}}article:DIVL101{{!}}page:3{{!}}query:J%C4%81nis%20C%C4%81lits{{!}}issueType:P }}</ref> Miris Rīgā 1939. gada 17. oktobrī. Apglabāts Miera draudzes kapos.<ref name="periodika.lndb.lv"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Cālītis, Jānis}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1939. gadā mirušie]] [[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Mazinieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] 8nx59uogfcw85vlkxc7uknwo8xela6i 0 466845 3675048 3467441 2022-08-24T12:41:58Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Vilis Dermanis | attēls =Dermanis Vilis.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1875|05|28}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Bukaišu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1938|02|3|1875|05|28}} | mir_vieta =[[Butova]], [[Padomju Savienība|PSRS]] (tagad {{RUS}}) | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vilis Dermanis''' ({{dat|1875|05|28|N|bez}} — {{dat|1938|02|03|N|bez}}) bija latviešu skolotājs, žurnālists, literatūrkritiķis un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] pārstāvis. == Biogrāfija == Dzimis [[Bukaiši|Bukaišu]] muižā {{dat|1875|05|28||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||05|16||bez}}), muižas mežsarga Viļa Dermaņa un Karlīnes ģimenē<ref>Mežmuižas ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. — 1875.g. — Nr.98.</ref>, jaunākais no pieciem bērniem. Kad Vilim ir trīs gadi, nomira viņa tēvs, drīz pēc tam arī māte. Mācījies Bukaišu pagastskolā, pēc tam Aleksandra pilsētas skolā [[Jelgava|Jelgavā]] (1892—1893). Izglītojies par skolotāju [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju seminārā]] [[Kuldīga|Kuldīgā]] no 1893. līdz 1897. gadam. Piedalījās sociāldemokrātiska pulciņa dibināšanā, bija viens no pulciņa vadītājiem. No 1897. gada strādājis par skolotāju [[Rembates pagasts|Rembates pagastā]], no 1903. gada [[Rīga]]s Jonatāna biedrības skolā. [[Maskavas Universitāte]]s Juridiskās fakultātes brīvklausītājs (1903—1904). 1904. gada 20. jūnijā Rīgā kā Liepājas delegāts piedalījās Latviešu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) dibināšanas kongresā. Gada beigās LSDSP centrālās komitejas uzdevumā devās uz [[ASV]], lai nodibinātu ciešākus kontaktus ar Amerikas latviešu strādniekiem emigrantiem. 1905. gada vasarā atgriezās Eiropā, [[Šveice|Šveicē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] bija LSDSP izdotā laikraksta "Sociāldemokrāts" līdzstrādnieks, novembrī revolūcijas dēļ atgriezās Rīgā, piedalījās sociāldemokrātu sasauktajā Latvijas skolotāju kongresā, kur kopā ar [[Rainis|Raini]] un [[Jānis Asars (rakstnieks)|Jāni Asaru]] izstrādāja tautas izglītības sociāldemokrātisko programmu. Šajā laikā turpināja arī žurnālista darbu LSDSP laikrakstā "Pēterburgas Latvietis". 1906. gadā devās un [[Pēterburga|Pēterburgu]], lai piedalītos Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 4. kongresā Stokholmā, kā arī LSDSP 1. kongresā. V. Dermanis kļuva par vienu no krasākajiem latviešu [[Meņševiki|menševiku]] jeb mazinieku vadoņiem. 1907. gadā piedalījās Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 5. kongresā Londonā un LSDSP 2. kongresā. 1907. gada 10. oktobrī Vili Dermani arestēja cara policija kā latviešu meņševiku ideoloģisko vadoni un piesprieda 4 gadu cietumsodu Rīgas [[Centrālcietums|Centrālcietumā]], [[Saratova]]s un [[Butirku cietums|Butirku cietumā]]. 1912. gadā pēc cietumsoda izciešana Vili Dermani nometināja [[Irkutska]]s guberņas Balaganskas apriņķa Mališovskas sādžā. 1914. gadā izbēga no Sibīrijas trimdas, kādu laiku dzīvoja pie [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] Pēterburgā, no turienes aizbrauca uz Somiju un tālāk uz Berlīni, kur viņu arestēja un izsūtīja uz Zviedriju, no kurienes Dermanis devās vispirms uz Dāniju, tad uz ASV. No 1914. līdz 1920. gadam V. Dermanis dzīvoka ASV, kur darbojās kā propagandists vietējā Amerikas sociālistu partijas latviešu koporganizācijā. 1917. gada aprīlī ASV tiesa piesprieda viņam desmit mēnešus cietuma soda par pretvalstisku runu kādā krievu politisko emigrantu mītiņā Česterā. No 1917. līdz 1920. gadam dzīvoja [[Vašingtona|Vašingtonā]], studēja turienes universitātē un intensīvi izmantoja Kongresa bibliotēkas bagāto grāmatu krājumu, vienlaikus arvien vairāk pievērsdamies boļševistiskajam novirzienam un darbodamies komunistiskajos laikrakstos "New Yorker Volkzeitung" un "Soviet Russia". 1919. gadā Vašingtonā iestājās Amerikas Komunistiskajā partijā. 1920. gada 4. septembrī atgriezās Rīgā, viņu ievēlēja [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]]. Prasīja legalizēt komunistisko partiju. Dermani ievēlēja arī par Rīgas arodbiedrību, kuru vadīja nelegālā komunistiskā partija, Centrālbiroja prezidija priekšsēdētāja vietnieku. 1921. gadā pēc Dermaņa vairākkārtējas uzstāšanās nedemokrātiskā lielinieciskā garā kreiso arodbiedrību rīkotajās sapulcē tika ierosināts viņu izslēgt no partijas, bet 1921. gada augustā viņš pats sarāva saites ar Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, bet turpināja darboties Satversmes sapulcē kā neatkarīgais strādnieku deputāts. Dermani ievēlēja par Rīgas arodbiedrību Centrālbiroja prezidija priekšsēdētāju, viņš kļuva par vienu no kreisās strādniecības vadītājiem. 1922. gadā viņu ievēlēja Rīgas domē kopā ar [[Linards Laicens|Linardu Laicenu]] un [[Leons Paegle|Leonu Paegli]]. Dermaņa vadītās Palīdzības komitejas Krievijas bada cietējiem naudas skapī tika atrastas [[Padomju Krievija|Padomju Krievijā]] viltotas Latvijas valsts kases zīmes, kas vēlāk izrādās provokācija. Dermani kā līdzzinātāju izdeva tiesai, bet pirms tiesas sēdes Padomju Krievijas valdība ierosināja Latvijas valdībai apmainīt viņu pret pāris apcietinātiem Latvijas pavalstniekiem. 1922. gadā politieslodzīto apmaiņas kārtībā izsūtīts uz Krieviju. Maskavā Dermani uzņēma Krievijas Komunistiskajā (boļševiku) partijā. Bijis docētājs vairākās Maskavas augstskolās. Sieva — Henriete dzimusi Ābele (1882, Rīga —1954, Vorkuta) — revolucionāre.<ref>[http://literatura.lv/lv/person/Vilis-Dermanis/872768 Vilis Dermanis — literatūra.lv]</ref> [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā [[NKVD]] [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijas"]] ietvaros 1937. gada 26. decembrī apcietināts un 1938. gada 3. februārī nošauts [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>[http://lists.memo.ru/index5.htm Жертвы политического террора в СССР]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Dermanis, Vilis}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} kzwib9ze7zjbp0ucle4hmzdgkf4a0vq 0 466902 3675051 3560656 2022-08-24T12:46:40Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jānis Druģis | attēls =Drugis Janis.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1874|06|30}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Raunas pagasts}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1959|07|9|1874|06|30}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[LSDSP]], [[Mazinieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Jānis Druģis''' ({{dat|1874|06|30|N}} — {{dat|1959|07|9|N}}) bija [[Latvija]]s sporta darbinieks un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts. == Biogrāfija == Jānis Druģis piedzima {{dat|1874|06|30|bez}} (pēc vecā stila — {{dat||06|17||bez}}) [[Rauna]]s "Dankās" (tagad [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagastā]]) kalpa Pētera Druģa un Marijas dzimušas Rauze ģimenē.<ref>Raunas ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1874.g. - Nr.189.</ref><ref>Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 4. apr., 13497. l</ref> Būvtehniķis. Jaunībā aktīvs riteņbraucējs, vēlāk sporta organizācijas darbā, galvenokārt riteņbraukšanā un vieglatlētikā. [[Sporta biedrības "Marss" velotreks|Biedrības "Marss" velotreka]] Rīgā ierīkošanas iniciātors. Pirms 1. pasaules kara arī pazīstams strādnieku arodbiedrību darbinieks. Pēc [[Latvijas Republika]]s dibināšanas kļuvis par pagaidu parlamenta — [[Tautas padome]]s — locekli. Vēlāk ievēlēts valsts pirmajā vēlētajā parlamentā — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] — no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partija]]s saraksta. Drīz pēc tam, partijai šķeļoties, pievienojies jaunizveidotajai [[Mazinieku partija]]i. Latvijas Vieglatlētikas savienības priekšsēdētājs 1930-tajos gados. Vissavienības kategorijas tiesnesis riteņbraukšanā (1957).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_padz1957n53{{!}}article:DIVL178{{!}}query:J%C4%81nim%20Dru%C4%A3im%20Dru%C4%A3is{{!}}issueType:P |title=Par Atgriešanos Dzimtenē. - 1957.g. 20.jūlijs |access-date={{dat|2020|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_padz1957n53{{!}}article:DIVL178{{!}}query:J%C4%81nim%20Dru%C4%A3im%20Dru%C4%A3is{{!}}issueType:P }}</ref> Miris 1959. gada 9. jūlijā Rīgā, [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1959n063{{!}}article:DIVL368{{!}}query:J%C4%81nis%20Dru%C4%A3is{{!}}issueType:P |title=Laiks. - 1959.g. 8.augusts |access-date={{dat|2020|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1959n063{{!}}article:DIVL368{{!}}query:J%C4%81nis%20Dru%C4%A3is{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Druģis, Jānis}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1959. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Mazinieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] 8brsaru9o3mxgflcc6l7jgnxjzlddmf 0 466993 3675104 3561924 2022-08-24T14:10:05Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Pēteris Klūge | attēls =Kluge Peteris.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1891|07|18}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1937|12|10|1891|07|18}} | mir_vieta ={{vieta|Vācija|Ķelne}} | tautība =[[vācbaltieši|vācbaltietis]] | partija =[[Vācbaltu progresīvā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Pēteris (Peters) Francs Ernests Eižens Klūge''' ({{val|de|Peter Franz Ernest Eugen Kluge}}; {{dat|1891|07|18|N|bez}} — {{dat|1937|12|10|N|bez}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltu]] izcelsmes [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis un [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts no [[Vācbaltu progresīvā partija|Vācbaltu progresīvās partijas]]. == Biogrāfija == Peters Klūge dzimis {{dat|1891|07|18||bez}} [[Rīga|Rīgā]] Pētera un Almas (dzimušas Butovičas) Klūge ģimenē. No 1906. līdz 1909. gadam mācījies Pētera un Pāvila baznīcas skolā [[Maskava|Maskavā]], Nikolaja ģimnāzijā un Doma skolā [[Tallina|Tallinā]]. Studējis tautsaimniecību. Darbojies žurnālistikā. 1916. gadā beidzis Alekseja karaskolas kara laika kursu Maskavā, pēc tam kornets 6. Aizamūras jātnieku pulkā. Demobilizēts 1918. gadā. Bijis Baltijas jaunatnes savienības (''Jungbaltenbund'') biedrs. 1919. gadā [[Vācbaltu progresīvā partija|Vācbaltu progresīvās partijas]] [[Liepāja]]s nodaļas vadītājs. No 1919. gada maija līdz 1920. gada maijam [[Tautas padome]]s loceklis no Vācbaltu progresīvās partijas. 1919. gada oktobrī līdz Bermonta uzbrukumam Rīgai īsu laiku strādājis [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|ārlietu ministrijā]]. 1919. gada novembrī atgriezies darbā ārlietu ministrijā — bijis Politiski — diplomātikā departamenta Vācijas nodaļas 2. šķiras sekretārs. 1920. gadā kā eksperts piedalījies miera sarunās ar Padomju Krieviju. 1920. gada augustā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] no [[Vācbaltu progresīvā partija|Vācbaltu progresīvās partijas]] un atbrīvots no darba. No 1922. gada laikraksta "Rigasche Nachrichten" redaktors. No 1927. gada maija Latvijas vicekonsuls [[Ķīle|Ķīlē]], [[Vācija|Vācijā]], no 1930. gada oktobra — [[Ķelne|Ķelnē]]. Miris 1937. gada 10. decembrī Ķelnē, Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_003_riru1937s01n287{{!}}article:DIVL595{{!}}query:Kluge%20Kluge{{!}}issueType:P |title=Rigasche Rundschau — 1937.g. 13.decembris |access-date={{dat|2020|09|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_003_riru1937s01n287{{!}}article:DIVL595{{!}}query:Kluge%20Kluge{{!}}issueType:P }}</ref><ref>Latvijas ārlietu dienesta darbinieki. 1918-1991. (2003) — 162.lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Klūge, Pēteris}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vācbaltu progresīvās partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] 06rjedhwbzitbpvaussye2ztp5ozyfx 0 466996 3675101 3560657 2022-08-24T14:08:13Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Miķelis Kalniņš | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1878|10|09}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[LSDSP]], [[Mazinieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Miķelis Voldemārs Kalniņš''' ({{dat|1878|10|09|N}}, miršanas datums nezināms) bija latviešu tehniķis un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[LSDSP]], vēlāk — [[Mazinieku partija]]s biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n1{{!}}article:DIVL5{{!}}page:43{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. - 1920.g. - Nr.1. |access-date={{dat|2020|09|15||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n1{{!}}article:DIVL5{{!}}page:43{{!}}issueType:P }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:78{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. - 1920.g. - Nr.2. |access-date={{dat|2020|09|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:78{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Kalniņš, Miķelis}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Mazinieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] 2052rtf4s1dw0b06d433y3550nqecxy 0 467006 3675110 3562035 2022-08-24T14:20:51Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Rūdolfs Lapsa | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1886|05|21}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Lubānas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[LSDSP]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Rūdolfs Lapsa''' ({{dat|1886|05|21|N}}, miršanas datums nezināms) bija latviešu lauksaimnieks, literāts un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] saraksta. 1922. gadā izstājies no frakcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n1{{!}}article:DIVL5{{!}}page:43{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. - 1920.g. - Nr.1. |access-date={{dat|2020|09|15||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n1{{!}}article:DIVL5{{!}}page:43{{!}}issueType:P }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:78{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. - 1920.g. - Nr.2. |access-date={{dat|2020|09|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:78{{!}}issueType:P }}</ref> Dzimis 1886. gada 21. maijā [[Lubāna]]s "Apogu" saimnieka Pētera Lapsas un Edes, dzimušas Pumperaus ģimenē.<ref>Lubānas ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1886.g. - Nr.88.</ref> 1920. gadā saimniekoja [[Lubānas pagasts|Lubānas pagasta]] "Apogos".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_cina1965n132{{!}}article:DIVL214{{!}}query:R%C5%ABdolfs%20Lapsa{{!}}issueType:P |title=Cīņa. - 1965.g. 6.jūnijs |access-date={{dat|2020|09|15||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_cina1965n132{{!}}article:DIVL214{{!}}query:R%C5%ABdolfs%20Lapsa{{!}}issueType:P }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/stam1990n036{{!}}article:DIVL100{{!}}query:Rudolfs%20Lapsa{{!}}issueType:P |title=Stars. - 1990.g. 24.marts |access-date={{dat|2020|09|15||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/stam1990n036{{!}}article:DIVL100{{!}}query:Rudolfs%20Lapsa{{!}}issueType:P }}</ref> Pirmās latviešu presē atrodamās publikācijas - miniatūras "Modernā iluminācija" un "Liesmu jūrā" 1920. gadā. Nozīmīgākie darbi - pieci miniatūru krājumi, līdzīgi pēc satura un formas: "Dzelzs gadu simteņa mokās", "Mamons un asinis", "Molohs un zelts", "Vampīra skavās" (visi 1921) un "Vergu tuksneša smilšu graudiņi" (1922). Darbos atsedz kapitālisma iekārtas necilvēcību, izmantojot kontrasta metodi, - smagās, nežēlīgās fabriku mašīnas samaļ tiešā un pārnestā nozīmē cilvēku miesu un dvēseli, darba devēji "izsūc" līdz pēdējam fabriku strādniekus. Kreisajā presē publicējis rakstus par Latvijas iekšpolitiku, kā arī miniatūras, skices un dzejoļus. Pēc 1924. gada presē nav publicējies.<ref>[http://literatura.lv/lv/person/Rudolfs-Lapsa/873524 Rūdolfs Lapsa. - literatura.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Lapsa, Rūdolfs}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] gzsx8dy72iyy9wuqokiwdfm8qih6p2w 0 467047 3675054 3414036 2022-08-24T12:50:43Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jānis Goliass | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = 1920. gada decembris | dzim_dati ={{dat|1891|10|20}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Saikavas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1921|2|1|1891|10|20}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Saikavas pagasts}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Goliass''' ({{dat|1891|10|20|N|bez}} — {{dat|1921|02|01|N|bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, pārstāvēja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]]. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1891|10|20||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||10|7||bez}}) [[Saikava]]s "Pabraukļu" (tagad [[Barkavas pagasts|Barkavas pagastā]]) saimnieka Kārļa Goliasa un Līzes dzimušas Riekstiņas ģimenē.<ref>Ļaudonas ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1891.g. - Nr.151.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:64{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas - 1920.g. - Nr.2. |access-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:64{{!}}issueType:P }}</ref> Draudzes skolas izglītība. Aktīvi piedalījies [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada notikumos]] [[Maliena]]s novadā. Piedalījies [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]]. [[Tautas padome]]s loceklis. Pēc tam ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partija]]s saraksta. 1920. gada decembrī veselības dēļ nolika mandātu un atgriezās Saikavas pagastā. Miris ar [[Dilonis|diloni]] 1921. gada 1. februārī Saikavas "Pabraukļos". Apglabāts Saikavas kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_soci1921n029{{!}}article:DIVL130{{!}}query:Golia%C5%9Fs{{!}}issueType:P |title=Sociāldemokrāts. - 1921.g. 6.februāris |access-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_soci1921n029{{!}}article:DIVL130{{!}}query:Golia%C5%9Fs{{!}}issueType:P }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_laur1921n06{{!}}article:DIVL133{{!}}query:Golia%C5%9Fs{{!}}issueType:P |title=Laukstrādnieks. - 1921.g. 10.februāris |access-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_laur1921n06{{!}}article:DIVL133{{!}}query:Golia%C5%9Fs{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Goliass, Jānis}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1921. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} 01bp4p1w006nojfr2fezx3wz1j9ij63 0 467053 3675113 3411852 2022-08-24T14:21:56Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Roberts Lauris | attēls =Lauris Roberts.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1895|12|17}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Ternejas pagasts}} (tagad {{LVA}}) | mir_dati ={{mdv|1972|10|26|1895|12|17}} | mir_vieta ={{vieta|Jaunzēlande|Oklenda}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Roberts Lauris''' (dzimis {{dat|1895|12|17||bez}}, miris {{dat|1972|10|26|N|bez}}) bija latviešu virsnieks un politiķis. [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partijas]]. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1895|12|17}} (pēc vecā stila — {{dat||12|4}}) [[Ipiķi|Ipiķu]] "Kalna Brindu" (tagad [[Vilpulkas pagasts|Vilpulkas pagastā]]) saimnieka Ijaba Lauris un Jules dzimušas Lūsis ģimenē.<ref>Rūjienas ziemeļu ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1895.g. - Nr.259.</ref> 1915. gadā iestājies un 1917. gadā beidzis [[Gatčina]]s praporščiku skolu. No 1916. gada Latviešu strēlnieku bataljonos - Latviešu strēlnieku rezerves pulka un Vidzemes latviešu strēlnieku pulka jaunākais virsnieks. 1917. gada augustā piedalās kaujās pie Ikšķiles. 1919. gada janvārī [[Pērnava]]s Latvijas pašaizsardzības rotas dibinātājs, leitnants. 1919. gada februārī [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] komandants, 1919. gada jūlijā [[Rīga]]s pilsētas komandanta palīgs, paaugstināts virsleitnants pakāpē. 1919. gada septembrī Kara satiksmes pārvaldes virsnieks un kara lietu priekšstāvis [[Igaunija|Igaunijā]]. 1920. gadā Liepājas kājnieku pulka rotas vada komandieris. 1920. gadā atvaļināts. Ievēlēts valsts pirmajā vēlētajā parlamentā — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] — no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partija]]s saraksta. 1923. gadā beidzis kā brīvklausītājs Kara juridiskus kursus. Strādājis advokatūrā un valsts dienestā. 1928. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.<ref>[http://biographien.lv/L_dizc.html Roberts Laure - biographien.lv]</ref> Vācu okupācijas laikā bijis Miltu un maizes centrāles direktors. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]]. 1948. - 1951. gadam britu Reinas armijas transporta grupas virsnieks Vācijā. 1951. gadā izceļojis uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]. Tur darbojies Baltijas klubā un Latviešu nacionālajā komitejā.<ref>Latvijas ārlietu dienesta darbinieki. 1918-1991. Biogrāfiska vārdnīca. (2003)] - 189.-190.lpp.</ref> Miris [[Oklenda|Oklendā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] {{dat|1972|10|26}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_003_xala1973n1164{{!}}article:DIVL137{{!}}query:Roberts%20Laurs%20Laurs{{!}}issueType:P |title=Austrālijas Latvietis. - 1973.g. 16.februāris |access-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_003_xala1973n1164{{!}}article:DIVL137{{!}}query:Roberts%20Laurs%20Laurs{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Lauris, Roberts}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1972. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] nna6oits5203gve9htgv7rzhou7qw63 0 467114 3675057 3368394 2022-08-24T12:51:42Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jēkabs Helmanis | attēls =Helmanis Jekabs.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1881|01|03}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Talsi}} (tagad {{LVA}}) | mir_dati ={{mdv|1950|9|8|1881|01|03}} | mir_vieta ={{vieta|Argentīna|Buenosairesa}} | tautība =[[ebreji|ebrejs]] | partija =[[Ceire-Cion]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jēkabs Helmanis''' (dzimis {{dat|1881|01|03|L|bez}}, miris {{dat|1950|9|8|L|bez}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes žurnālists un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, "[[Ceire-Cion]]" partijas pārstāvis. == Biogrāfija == Jēkabs Helmanis dzimis [[Talsi|Talsos]] {{dat|1881|01|03||bez}} nabadzīga ebreja Judeļa Helmaņa ģimenē.<ref>Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 7. apr., 11267. l</ref> No četrpadsmit gadu vecuma devās mācīties dažādās ebreju reliģiskajās skolās, arī ievērojamā Slobodkas ješivā pie [[Kauņa]]s, kur iesaistījās cionisma kustībā. 1897. gadā aizbrauca studēt uz [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti pie Mainas]], [[Vācija|Vācijā]], pēc tam uz [[Marburga|Marburgu]], kur studēja filozofiju, bet 1910. gadā pabeidza [[Berne]]s universitāti [[Šveice|Šveicē]] ar filozofijas doktora grādu. Pieslējās dažādām politiskām kustībām — no 1904. līdz 1906. gadam bija aktīvs [[Sociālistu revolucionāru partija]]s biedrs Šveicē un Vācijā. No 1912. gada dzīvoja [[Rīga|Rīgā]]. Sākoties 1. pasaules karam, pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kur 1916. gadā bija viens no partijas "Ceire-Cion" dibinātājiem. 1919. gadā atgriezās Rīgā un piedalījās ebreju laikrakstu "Idishe folksshtime", "Dos folk" un "Frimorgn" izveidošanā. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja "Ceire-Cion" partiju. 20. gados bija viens no aktīvākajiem Eiropas mēroga kreisās cionistu partijas "Ceire-Cion" dalībniekiem, daudz ceļoja. 1939. gadā devās uz [[Argentīna|Argentīnu]] kā Pasaules ebreju kongresa pārstāvis Dienvidamerikā. Miris 1950. gada 8. septembrī [[Buenosairesa|Buenosairesā]], [[Argentīna|Argentīnā]]. 1952. gadā mirstīgās atliekas apglabātas [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]].<ref>[http://yleksikon.blogspot.com/2016/03/yankev-helman-jacob-hellmann.html Yiddish Leksikon]</ref><ref>[https://www.jewishgen.org/yizkor/Latvia1/lat285.html "Men and Deeds" by Menahem Beth] — 294.-295.lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Helmanis, Jēkabs}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:1950. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] rlxo65csjcvchuir2l0ueir1yno4lbm 0 467231 3675053 3610570 2022-08-24T12:49:25Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Kārlis Dzelzītis | attēls =Dzelzitis Karlis.jpg | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1892|06|25}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Nurmižu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1982|1|8|1892|06|25}} | mir_vieta =Solsberija, {{vieta|ASV|Ziemeļkarolīna}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija =jurists | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Kārlis Reinholds Dzelzītis''' (arī '''Kārlis Dzelzs''') ({{dat|1892|06|25|N|bez}} — {{dat|1982|01|08|N|bez}}) bija latviešu jurists, dzejnieks un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] pārstāvis. == Biogrāfija == Kārlis Reinholds Dzelzītis dzimis {{dat|1892|06|25||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||06|13||bez}}) [[Nurmižu pagasts|Nurmižu pagasta]] Ramas muižas "Ķopu" (tagad [[Līgatnes pagasts|Līgatnes pagastā]]) saimnieka Mārtiņa Dzelzīša un Jūles dzimušas Gūtmanes ģimenē.<ref>Siguldas ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. — 1892.g. — Nr.61.</ref> Mācījies [[Sigulda]]s draudzes skolā, [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas skolā un Blūma reālskolā [[Rīga|Rīgā]], bet beidzis [[Jelgava]]s reālskolu 1911. gadā. No 1912. līdz 1914. gadam studēja [[Tartu Universitāte|Tērbatas]] un Pēterburgas Universitātēs jurisprudenci. Pirmajā pasaules karā mobilizēts Krievijas armijā. 1917. gadā Dzelzītis [[Petrograda|Petrogradā]] darbojās sociāldemokrātiskajā partijā, laikrakstā "Strādnieku Avīzes", žurnālā "Laika Domas". Viņu ievēlēja arī Petrogradā nodibinātajā Latvijas Pašnoteikšanās savienības valdē (latviešu bēgļu organizācijā). 1919. gadā Dzelzītis atgriezās dzimtenē, iestājās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijā]], kā Latgales apgabala sociāldemokrātu kandidāts tika ievēlēts par [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputātu, kur viņš darbojās Satversmes komisijā. [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeimas vēlēšanās]] LSDSP vairs neizvirzīja viņa kandidatūru kādas nenoskaidrotas saimnieciskas lietas dēļ, kur apvainojumus pret viņu vērsa no Krievijas atgriezušies bēgļi. 1920. gadā beidzis [[Latvijas Universitāte]]s Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti ar ''mag. iur.'' grādu, strādāja advokatūrā un par zvērinātu advokātu [[Rīga|Rīgā]]. Papildinot savas zināšanas, viņš 1927. gadā devās uz [[Francija|Franciju]] un studēja franču literatūru [[Grenoble]]s Universitātē un mākslu [[Parīze|Parīzē]]. Nonākot konfliktā ar komunistiem, K. Dzelzītis 1931. gadā atkal iestājās LSDSP. 1930. gados aizrāvās ar dārzkopību. Dibināja [[Līgatne]]s Dārzkopības pārraudzības biedrību. 1934. gadā bijis īslaicīgā emigrācijā [[Igaunija|Igaunijā]]. 1930. gadu otrajā pusē no sociālām idejām pievērsies "dzīvās ētikas" mācībai, kļuvis Rēriha biedrības dalībnieks. 1940. gadā Dzelzītis darbojās padomju advokatūras dibināšanā, taču komunistu uzticību viņš neieguva. Tomēr vācu okupācijas laikā viņu uz pusgadu noturēja apcietinājumā. 1944. gadā Dzelzītis devās uz [[Austrija|Austriju]], iestājās [[Insbruka]]s Universitātē, kur 1948. gadā beidza otru fakultāti — politisko tiesību studijas, un kā pirmais latvietis tur ieguva doktora grādu '''cum laude''<nowiki/>'. 1950. gadā viņš izceļoja uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], kur vēlāk [[Velingtona]]s Universitātē lasīja lekcijas par komunismu un Padomju Savienību. 1959. gadā pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 11 gadus trijās koledžās lasīja lekcijas politiskajās zinībās un mācīja krievu, vācu un franču valodu. 1971. gadā pensionējās. Runāja piecās svešvalodās, arī viņa raksti sarakstīti trijās valodās un publicēti sešās valstīs. Viņš interesējās par literatūru, sabiedriskajiem un politiskajiem jautājumiem, lasīja referātus un piedalījās konferencēs. Viņa lielākais veikums trimdā ir Raiņa un Aspazijas pieminekļa komitejas noorganizēšana un pieminekļa uzcelšana [[Kastaņola|Kastaņolā]], [[Šveice|Šveicē]] 1972. gadā. 1973. gadā Dzelzītis izstājās no LSDSP. Pieņēma katoļticību un iestājās [[Daugavas Vanagi|"Daugavas Vanagos"]]. Dzelzīti interesēja arī literatūra. 1918. gadā pirmās publikācijas [[Ņižņijnovgoroda]]s krievu preses izdevumos. 1922. gadā iznāca viņa pirmais dzejoļu krājums "Karogu nemiers" ar segvārdu Kārlis Dzelzs. Sadarbojās ar [[Linards Laicens|Linardu Laicenu]]. 1924. gadā iznāca dzejoļu krājums "Sniegs un degošā sirds", bet 1928. gadā stāstu krājums "Gājiens uz nākotni". No 1921. līdz 1937. gadam Dzelzītis sarakstījis arī vairākas juridiskas grāmatas. 1967. gadā iznāca viņa trešais dzejoļu krājums "Pasaules krustceļos", 1981. gadā — "Iesākumā bija vārds".<ref>Latviešu rakstniecība biogrāfijās. (1992) — 87.lpp.</ref> Kārlis Dzelzītis bija konkordijas "Valdemarija" filistrs.<ref>[https://timenote.info/lv/Karlis-Dzelzitis Kārlis Dzelzītis — timenote.info.lv]</ref> Mūžībā aizgājis 1982. gada 8. janvārī ASV, [[Ziemeļkarolīna]]s štata Solsberijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_003_loav1982n1810{{!}}article:DIVL85{{!}}query:K%C4%81rlis%20Dzelz%C4%ABtis%20K%C4%81rlis%20Dzelz%C4%ABtis{{!}}issueType:P |title=Londonas Avīze. — 1982.g. 12.februāris |access-date={{dat|2020|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_003_loav1982n1810{{!}}article:DIVL85{{!}}query:K%C4%81rlis%20Dzelz%C4%ABtis%20K%C4%81rlis%20Dzelz%C4%ABtis{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Dzelzītis, Kārlis}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1982. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:ASV latvieši]] 4n5mf8lghtn46fba87abvd3gjzmpmk1 0 467274 3675059 3411080 2022-08-24T12:52:32Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Ēvalds Ivanovs | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1889|03|03}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Grobiņas apriņķis|Priekules pagasts|td=Latvija}}<ref>Patstāvīgu Virgas pagastu izveido atdalot no Priekules pagasta 1918.g.</ref> | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ēvalds Ivanovs''' (dzimis {{dat|1889|03|03|N|bez}}, miršanas datums nav zināms) bija latviešu lauksaimnieks un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] pārstāvis. == Biogrāfija == Ēvalds Ivanovs dzimis {{dat|1889|03|03||bez}} [[Paplaka]]s muižā kā kalpa dēls.<ref>Krūtes — Virgas ev. lut. draudzes kristīto reģistrā. — 1889.g. — Nr.14. — Ievalts — dzimis 1889. gada 18. februārī (pēc vecā stila) — Paplakas muižas staļļa puiša Klāva Kuppe un Gotlībes dēls</ref> Pirmo izglītību ieguvis Paplakas pagastskolā, tālāk papildinājies pašmācības ceļā. 15 gadu vecumā pārcēlies uz [[Liepāja|Liepāju]], kur strādājis kurpnieka amatu līdz 1. pasaules karam. Sociāldemokrātu partijā iestājies 1909. gadā, par ko vairākas reizes no cara valdības apcietināts. Piedalījies dažādās strādnieku biedrībās Liepājā. Iesaukts 1914. gadā kā zemessargs Krievijas armijā, Austrumprūsijas frontē kritis vācu gūstā. Atgriezies Latvijā 1918. gada decembrī un sācis piedalīties sabiedriskā dzīvē Liepājā, sevišķi strādnieku arodnieciskās kustības noorganizēšanā. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]], pārstāvēja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]]. Pēc tam ievēlēts par Liepājas pilsētas valdes locekli, vēlāk par pilsētas galvas biedru. 1923. gadā no šī amata labprātīgi atteicies un pārgājis dzīvot uz laukiem savā dzimtajā [[Virgas pagasts|Virgas pagastā]], kur viņam piešķirta jaunsaimniecība — Paplakas "Ezerlauki". Nodibinājis Paplakas lauksaimniecības biedrību un pie tās noorganizējis plašu mašīnu koplietošanas punktu. No 1925. gada ir arī Kurzemes lauksaimniecības centrālbiedrības valdes loceklis. Virgas pagasta padomes priekšsēdētājs un pagasta tiesas loceklis.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0305031106|article:DIVL88|page:53|block:P86_TB00016|issueType:B Latvijas darbinieku galerija (1918—1928). 1929.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031106{{!}}article:DIVL88{{!}}page:53{{!}}block:P86_TB00016{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} — 51.lpp.</ref> 1940. gada augustā bijis Virgas pagasta vecākā vietnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1940n172{{!}}article:DIVL393{{!}}query:E%20Ivanovs%20E%20E{{!}}issueType:P |title=Brīvā Zeme. 1940.g. 1.augusts |access-date={{dat|2020|09|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1940n172{{!}}article:DIVL393{{!}}query:E%20Ivanovs%20E%20E{{!}}issueType:P }}</ref> 1941. gada augustā atradies apcietinājumā.<ref>Iedzīvotāju reģistrs. — Virgas pagasts. — 1941.g. augusts — — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1308. f., 15. apr., 2939. l</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Ivanovs, Ēvalds}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] 6xq4zrb60i3wds540rc497aec0ltg7g 0 467656 3675061 3667319 2022-08-24T12:53:24Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Fricis Jansons | attēls =Jansons Fricis.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1881|12|05}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Aizputes apriņķis|Asītes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Fricis Jansons''' (dzimis {{dat|1881|12|05|L|bez}}, miršanas datums nav zināms) bija latviešu pedagogs, kaligrāfs un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1881|12|05||bez}} [[Asītes pagasts|Asītes pagastā]] zemkopja graudnieka Kristapa Jansona ģimenē.<ref>Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 9. apr., 4200. l</ref> Uzaudzis [[Liepāja|Liepājā]], kur apmeklējis un beidzis vairākas skolas. Strādājis dažādos tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, bijis skolotājs. No 1908. gada dzīvojis [[Rīga|Rīgā]], bijis kādas firmas pilnvarnieks toreizējām Baltijas provincēm. 1. pasaules kara laikā bijis sabiedrības "Provodņik" pilnvarnieks Liepājā un [[Arhangeļska|Arhangeļskā]]. Atgriezies Rīgā 1918. gada rudenī un organizējis bezzemniekus Bezzemnieku Agrārajā Savienībā. Rediģējis laikrakstus "Latvijas Bezzemnieks" un "Mūsu Zeme". Rakstījis par politiku, zinātni un mākslu arī citos laikrakstos. Ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes Sapulcē]], kur bija vienīgais bezzemnieku deputāts, kurš noteikti prasīja fonda zemju piešķiršanu bezzemniekiem par dzimtu un ne uz mūža renti. No 1922. līdz 1925. gadam vadīja vispārējo lietu nodaļu valsts prezidenta Jāņa Čakstes sekretariātā. 1925. gadā nodibinājis savus kaligrāfijas kursus. Bija diplomēts kaligrāfijas speciālists, stenogrāfijas sistēmas "Runu raksts" autors un lauku māju īpašnieks Jelgavas apriņķī.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0305031106|article:DIVL88|page:54|query:Jansons|issueType:B Latvijas darbinieku galerija. 1918-1928. (1929)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031106{{!}}article:DIVL88{{!}}page:54{{!}}query:Jansons{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} - 52.lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Jansons, Fricis}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} i9g335ma6vowctt2l0xboebhisxofma 0 467670 3675122 3560662 2022-08-24T14:27:32Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Teodors Plūme | attēls =Plūme Teodors.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1884|03|31}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Ērģemes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[LSDSP]], [[Mazinieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Kārlis Teodors Plūme''' ({{dat|1884|03|31|N}}, miršanas datums nav zināms) bija [[Latvija]]s sabiedrisks darbinieks, politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts. Bijis [[LSDSP]], vēlāk — [[Mazinieku partija]]s biedrs. == Biogrāfija == Kārlis Teodors Plūme dzimis {{dat|1884|03|31}} (pēc vecā stila — {{dat||11|23}}) [[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagasta]] Brentu muižas kalpa Miķeļa Plūmes un Minnas dzimušas Sūna dēls<ref>Valkas ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1884.g. - Nr.21.</ref><ref>Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 15. apr., 19126. l</ref>. Pēc pagasta un draudzes skolas beigšanas sagatavojies pašmācības ceļā un nolicis tautskolotāja eksāmenu. Pēc tam darbojies par skolotāju Kaģjeves pagasta (''[[:et:Kaagjärve vald]]'') skolā. Par piedalīšanos [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]] izsūtīts administratīvā kārtā uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. 1906. gada rudenī no trimdas izbēdzis, atgriezies [[Rīga|Rīgā]] un dzīvojis zem sveša vārda. Vēlāk aizbraucis uz [[Lietuva|Lietuvu]], kur strādājis kā tehniķis pie zemesceļu būvēm, un vēlāk kā kulturtehniķis pie zemes ierīcības darbiem. Pašmācības ceļā papildinājies būvniecībā un nolicis būvtehniķa eksāmenu. Darbojies kā inženieris dažādos privātos uzņēmumos un arī Krievijas zemnieku zemes bankās. 1916. gadā brīvprātīgi iestājies kara dienestā, dienējis [[Valka|Valkā]]. 1917. gadā bijis [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] milicijas priekšnieks. 1919. gadā ieradies Rīgā un kā sociāldemokrātu pārstāvis kļuvis par pagaidu parlamenta — [[Tautas padome]]s — locekli. Vēlāk ievēlēts valsts pirmajā vēlētajā parlamentā — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] — no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partija]]s saraksta. Drīz pēc tam, partijai šķeļoties, pievienojies jaunizveidotajai [[Mazinieku partija]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:123{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. - 1920.g. - Nr.2. |access-date={{dat|2020|09|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:123{{!}}issueType:P }}</ref>. Bijis budžeta komisijas sekretārs. Satversmes Sapulces darbību beidzot, no 1922. gada ministru kabineta iecelts par [[Valsts zemes banka]]s direktoru - valdes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_dilp1934n083{{!}}article:DIVL353{{!}}issueType:P |title=Dienas Lapa. - 1934.g. 31.marts |access-date={{dat|2020|09|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_dilp1934n083{{!}}article:DIVL353{{!}}issueType:P }}</ref><ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0305031106|article:DIVL88|page:72|query:Pl%C5%ABme%20Teodors%20Teodors|issueType:B Latvijas darbinieku galerija. 1918-1928. (1929)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031106{{!}}article:DIVL88{{!}}page:72{{!}}query:Pl%C5%ABme%20Teodors%20Teodors{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} - 70.lpp.</ref> Šajā amatā atradies vēl 1940. gadā.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0309081933|article:DIVL1991|page:194|query:Pl%C5%ABme|issueType:B Valsts adresu kalendārs 1940. gadam. (1940)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0309081933{{!}}article:DIVL1991{{!}}page:194{{!}}query:Pl%C5%ABme{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} - 172.lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Plūme, Teodors}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Valkas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Mazinieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija]] 159xvbauzdtv7x7f6xcquk8jque7zjq 0 467675 3675115 3441787 2022-08-24T14:23:03Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Kārlis Lībtāls | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1879|09|10}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Raiskuma pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = [[1969]]. gadā | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Kārlis Lībtāls''' (dzimis {{dat|1879|09|10|L|bez}}, miris 1969. gadā) bija latviešu inženieris un politiķis, [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1879|09|10||bez}} [[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagastā]].<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0306114727|page:311|issueType:B Es viņu pazīstu.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306114727{{!}}page:311{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} — 307.lpp.</ref> Ieguvis tehnisko izglītību [[Vācija|Vācijā]], savu pirmo inženiera-elektriķa praksi viņš izgāja [[Baku]]. 1918. gada rudenī atgriezās Latvijā. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes Sapulcē]], kur izveidoja atsevišķu nelielu frakciju — Bezzemnieku agrāro savienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:102{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. — 1920.g. — Nr.2. |access-date={{dat|2020|09|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:102{{!}}issueType:P }}</ref> Nopircis Morisona pansiju [[Baldone|Baldonē]].<ref>[https://www.facebook.com/Baldonesmuzejs/posts/2864801936879486/ Baldones muzejs]</ref> 1926. gadā ierīkojis sudrablapsu fermu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lais1926n1451{{!}}article:DIVL355{{!}}query:K%C4%81rli%20Libtal{{!}}issueType:P |title=Latvis. — 1926.g. 11.augusts |access-date={{dat|2020|09|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lais1926n1451{{!}}article:DIVL355{{!}}query:K%C4%81rli%20Libtal{{!}}issueType:P }}</ref> No 1944. gada rudens uzturēja sakarus ar [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālo padomi]], 1945. gada ziemā Ventspilī strādāja par komandantūras tulku. Apcietināts 1945. gada maijā, 1946. gadā tiesā attaisnots.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0303066467|article:DIVL95|page:471|query:L%C4%ABbt%C4%81ls|issueType:B No NKVD līdz KGB. (1999)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0303066467{{!}}article:DIVL95{{!}}page:471{{!}}query:L%C4%ABbt%C4%81ls{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} — 449.lpp.</ref><ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0303044162|article:DIVL1258|page:184|query:Libtals|issueType:B Latvijas Centrālās padomes vēstures nezināmās lappuses (2003)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0303044162{{!}}article:DIVL1258{{!}}page:184{{!}}query:Libtals{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} — 179.lpp.</ref><ref>[https://www.president.lv/storage/kcfinder/files/item_1642_Vesturnieku_komisijas_raksti_19_sejums.pdf Dzintars Ērglis. Padomju režīma arestētie Latvijas Centrālās padomes aktīvisti un atbalstītāji]{{Novecojusi saite}} — 341.lpp.</ref> == Ģimene == 1908. gadā [[Maskava|Maskavā]] precējies ar Augstāko sieviešu kursu kursanti Zinaidu Jevnoviču. 1915. gadā Petrogradā piedzima vienīgā meita — Nadežda Lībtāle (precējusies Kravčenoka, Feldmane) (1915 Petrogradā — 2003 Rīgā) — filoloģijas doktore.<ref>[https://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-liebtahl.html Nadežda Libtāle]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Lībtāls, Kārlis}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} r5zv4i13bqw3zj99ogn3fq72x6oxt2a 0 467677 3675118 3597274 2022-08-24T14:24:47Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Aleksandrs Neibergs | attēls =Neibergs Aleksandrs jurists.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}}| dzim_dati ={{dat|1882|10|13||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Zaļenieku pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1926|03|24|1882|10|13}} | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = jurists | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Aleksandrs Neibergs''' ({{dat|1882|10|13|N|bez}} — {{dat|1926|03|24|N|bez}}) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s un [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] pārstāvis. == Biogrāfija == Dzimis 1882. gada 13. oktobrī Zaļenieku pagastā Kristapa Neiberga un Doras, dzimušas Veinbergas, ģimenē. Beidzis [[Kijiva]]s Universitātes Juridisko fakultāti. No 1910. gada oktobra zvērināta advokāta palīgs, no 1916. gada oktobra līdz 1918. gada decembrim zvērināts advokāts [[Rīga|Rīgā]]. No 1918. gada decembra Rīgas apgabaltiesas loceklis. No 1919. gada 29. decembra Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs; strādājis 2. civilnodaļā, tās pārzinis. Ilgstoši slimojis (plaušu un nieru iekaisums). Bijis Latvijas [[Tautas padome]]s loceklis, 1920. gada aprīlī ievēlēts par Satversmes sapulces locekli no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:113{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. — 1920.g. — Nr.2. |access-date={{dat|2020|09|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:113{{!}}issueType:P }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:113{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }}</ref> 1921. gada 29. novembrī atbrīvots no amata pēc paša lūguma — veselības stāvokļa dēļ. Miris 1926. gada 24. martā.<ref name="ReferenceA">Latvijas tiesneši. 1918-1940. (2017) — 193.-194.lpp.</ref> == Ģimene == Precējies ar Cecīliju Rozenbergu (dzimusi 1888. gadā Zaļenieku pagastā), meitas Irīna (dz. 1911. gadā) un Ilona Aleksandra (dz. 1912. gadā).<ref name="ReferenceA"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Neibergs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1926. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] rhjinh0u9fwfuqo0anrnlm2csfpkxex 0 467680 3675120 3411853 2022-08-24T14:25:49Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Roberts Pasils | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = 1920. gads | dzim_dati = | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Roberts Pasils''' bija latviešu politiķis, [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts no Bezzemnieku agrārās savienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_labe1920n10{{!}}article:DIVL181{{!}}query:Pasils%20Roberts{{!}}issueType:P |title=Latvijas Bezzemnieks. - 1920.g. 15.aprīlis |access-date={{dat|2020|09|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_labe1920n10{{!}}article:DIVL181{{!}}query:Pasils%20Roberts{{!}}issueType:P }}</ref> Nolicis mandātu jau 1920. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:119{{!}}block:P113_TB00002{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. - 1920.g. - Nr.2. |access-date={{dat|2020|09|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:119{{!}}block:P113_TB00002{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Pasils, Roberts}} [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} 0r2eyaw83vqsbnb79hu2t6xhkbswd14 0 467823 3675116 3546103 2022-08-24T14:23:50Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Satversmes sapulces deputātu|Krievijas impērijas ministru|Pāvels Meļņikovs (ministrs)}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Pāvels Meļņikovs | attēls =Melnikovs Pavels.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1873|01|24}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[krievi|krievs]] | partija = | dzīvesb = | profesija =būvuzņēmējs | alma_mater = | reliģija =pareizticība | paraksts = | piezīmes = }}'''Pāvels Meļņikovs''' (dzimis {{dat|1873|01|24}}, miršanas datums nav zināms) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] būvuzņēmējs un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1873|01|24||bez}} [[Daugavpils|Daugavpilī]] Ivana Meļņikova ģimenē.<ref name="ReferenceA">Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 12. apr., 16176. l</ref> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no Krievu bezpartijiskās grupas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:106{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. — 1920.g. — Nr.2. |access-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:106{{!}}issueType:P }}</ref> Būvējis Valsts zemes bankas [[Valmiera]]s nodaļas ēku (1932. gads).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_lkar1932n211{{!}}article:DIVL123{{!}}query:Me%C4%BC%C5%86ikovs{{!}}issueType:P |title=Latvijas Kareivis. — 1932. gada 18,septembris |access-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_lkar1932n211{{!}}article:DIVL123{{!}}query:Me%C4%BC%C5%86ikovs{{!}}issueType:P }}</ref><ref>[http://biblioteka.valmiera.lv/lv/novadpetnieciba/valmieras-nami/valmieras-muzejs-raksta/valmieras-nami-banka-ar-vesturi Valmieras nami]</ref> Pēc 1933. gada līguma veicis būvdarbus uz plānotās [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīgas—Ērgļu—Kārsavas dzelzceļa līnijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1935n94{{!}}article:DIVL743{{!}}query:P%20Me%C4%BC%C5%86ikovs%20Me%C4%BC%C5%86ikovs{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis. — 1935.g. 26.aprīlis |access-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1935n94{{!}}article:DIVL743{{!}}query:P%20Me%C4%BC%C5%86ikovs%20Me%C4%BC%C5%86ikovs{{!}}issueType:P }}</ref> 1940. gada jūlijā Pāvela Meļņikova celtniecības uzņēmums Latgales ielā 51, Rīgā tika nacionalizēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n168{{!}}article:DIVL58{{!}}page:3{{!}}query:P%20Me%C4%BC%C5%86ikovs%20P{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis. — 1940.g. 27.jūlijs |access-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n168{{!}}article:DIVL58{{!}}page:3{{!}}query:P%20Me%C4%BC%C5%86ikovs%20P{{!}}issueType:P }}</ref> Daugavpils Krievu biedrības priekšnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dave1940n066{{!}}article:DIVL297{{!}}query:P%20Me%C4%BCnikovs%20P{{!}}issueType:P |title=Daugavas Vēstnesis. — 1940.g. 20.marts |access-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dave1940n066{{!}}article:DIVL297{{!}}query:P%20Me%C4%BCnikovs%20P{{!}}issueType:P }}</ref> Rīgas pareizticīgo katedrāles vecākais.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_rits1936n258{{!}}article:DIVL675{{!}}query:Me%C4%BC%C5%86ikovs{{!}}issueType:P |title=Rīts. — 1936.g. 18.septembris |access-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_rits1936n258{{!}}article:DIVL675{{!}}query:Me%C4%BC%C5%86ikovs{{!}}issueType:P }}</ref> Precējies ar Jevdokiju Jemeļjanovu.<ref name="ReferenceA"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Meļņikovs, Pāvels}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] rmf58tlpol2n2zuhxwtzh0se9augzm9 0 467874 3675121 3411410 2022-08-24T14:26:39Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Fjodors Pavlovs | attēls =Pavlovs Fjodors.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1872|05|21}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1933|12|6|1872|05|21}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[krievi|krievs]] | partija = | dzīvesb = | profesija =žurnālists | alma_mater = | reliģija =vecticībnieks | paraksts = | piezīmes = }}'''Fjodors Pavlovs''' ({{val|ru|Фёдор Семенович Павлов}}; dzimis {{dat|1872|05|21}}, miris {{dat|1933|12|6}}) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] žurnālists un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s biedrs un [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts. == Biogrāfija == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] sīkpilsoņu ģimenē. Mācījies vietējā vācu pamatskolā. Pēc tās beigšanas iestājies [[Rīgas Katrīnas skola|Rīgas pilsētas Jekaterinas skolā]]. Beidzot mācības, skolas pedagogu padome rekomendēja F. Pavlovu par kandidātu stipendijas saņemšanai mācībām Pēterburgas Skolotāju institūtā, taču viņš atteicās no šī priekšlikuma un iestājās privātajos komerczinību kursos. Divdesmit gadu vecumā F. Pavlovs sāka sadarboties ar vietējās avīzes “Rižskij vestņik” redakciju. Vēlāk līdzdarbojās laikrakstā “Pribaltijskij krai”, kura redakcijas loceklis viņš bija 25 gadus. Sadarbojās arī ar [[Pēterburga]]s laikrakstiem “Sin otečestva”, “Birževije vedomosti”, “Russkije vedomosti”, kā arī bija žurnālu “Sudebņije drami”, “Sud i žizņ” korespondents. Iesaistījās arī pilsētas sabiedriskajā dzīvē. 1908. gadā pēc viņa iniciatīvas un ar viņa piedalīšanos tika izveidota Vecticībnieku savstarpējās palīdzības, labdarības un izglītības biedrība. Gandrīz visus biedrības darbības gadus F. Pavlovs bija tās valdes priekšsēdētājs. Vairākkārt viņu ievēlēja par Krievu palīdzības biedrības, Savstarpējās pabalstīšanas biedrības “Znamja” un Pētera ugunsdzēsēju biedrības priekšsēdētāju. 1. pasaules kara laikā kļuva par privātadvokātu Rīgā. 1917. gada aprīlī F. Pavlovs bija krievu pilsoņu sapulces viens no organizētājiem, viņu ievēlēja par šīs sapulces priekšsēdētāju, un viņa ideja par Rīgas krievu nacionāli demokrātiskas savienības nepieciešamību guva atbalstu. Kļuvis par [[Latvijas Republika]]s pagaidu parlamenta — [[Tautas padome]]s — locekli. Divas reizes ievēlēts par Rīgas pilsētas domes deputātu, bija Pārtikas padomes loceklis. 1919. — 1920. gadā F. Pavlovs bija Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes padomes priekšsēdētājs, īstenoja ideju par pilsētas pamatskolas (uz bijušās Grebenščikova skolas bāzes) atklāšanu vecticībnieku ģimeņu bērniem. 1920. gada aprīlī F. Pavlovu ievēlēja [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] no Krievu bezpartijiskās grupas, viņš bija agrārās komisijas loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:120{{!}}block:P120_TB00002{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. — 1920.g. — Nr.2. |access-date={{dat|2020|09|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:120{{!}}block:P120_TB00002{{!}}issueType:P }}</ref> Lai vienotu krievu iedzīvotāju daļu, F. Pavlovs piedalījās Krievu nacionāli demokrātiskās apvienības nodaļu atklāšanā Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā, Krāslavā. Viņš arī veicināja Daugavpils vecticībnieku draudžu apvienošanos, un iznākumā pilsētā bija atklātas divas pamatskolas vecticībnieku bērniem. 1920. gadā F. Pavlovs piedāvāja plānu izveidot vecticībnieku centrālu orgānu. 1920. gada 4. novembrī Rēzeknē tika sasaukts pirmais Vislatvijas vecticībnieku kongress, kurā ievēlēja Latvijas vecticībnieku Centrālo komiteju. Par Centrālās komitejas priekšsēdētāju gan pirmajā, gan otrajā kongresā 1921. gadā ievēlēja F. Pavlovu. 1923. gadā F. Pavlovs nolēma atjaunot Vecticībnieku savstarpējās palīdzības, labdarības un izglītības biedrības darbību un 1924. gada 10. decembrī tā tika pārreģistrēta ar jaunu nosaukumu “Latvijas Vecticībnieku biedrība”. Par tās valdes priekšsēdētāju ievēlēja F. Pavlovu, šo amatu viņš ieņēma līdz mūža galam 1933. gadā. Piedzīvojis neveiksmi Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanās 1922. gada oktobrī, kad par deputātu kļuva vecticībnieks [[Meletijs Kaļistratovs]], F. Pavlovs atgāja sāņus no aktīvās politika un visu uzmanību pievērsa darbībai Latvijas Vecticībnieku biedrībā. Fjodors Pavlovs aizgāja no dzīves 1933. gada 6. decembrī, apbedīts Rīgā, Ivana kapsētā.<ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/fyodor-pavlov.html# Fjodors Pavlovs — Latvijas krievi]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Pavlovs, Fjodors}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1933. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] 4pey9s4ow2eq80poo4tqkiugfw75swe 0 468215 3675124 3410994 2022-08-24T14:28:08Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Vladimirs Presņakovs | attēls =Presnakovs Vladimirs.PNG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1883|05|07}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Oloņecas guberņa|Vitegra}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[krievi|krievs]] | partija = | dzīvesb = | profesija =jurists | alma_mater = | reliģija =pareizticība | paraksts = | piezīmes = }}'''Vladimirs Presņakovs''' (dzimis {{dat|1883|05|07}}, miršanas datums nav zināms) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] jurists un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s biedrs un [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1883|05|07||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||04|25}}) Oloņecas guberņas Vitegras pilsētā Aleksandra Presņakova ģimenē.<ref>Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 15. apr., 24306. l</ref> Zvērināts advokāts. [[Latvijas Republika]]s pagaidu parlamenta — [[Tautas padome]]s — loceklis. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no Krievu bezpartijiskās grupas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:124{{!}}issueType:P |title=Saeimas Stenogrammas. - 1920.g. - Nr.2. |access-date={{dat|2020|10|07||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}page:124{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Presņakovs, Vladimirs}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] 3ec7h2bx4djvl2rpjgr387xhf474w81 0 478701 3675278 3638769 2022-08-24T18:51:25Z Kikos 3705 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Barrova šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}} | ietilpst = [[Perija šaurums]] | savieno = [[Vikonta Melvila šaurums]] | savieno1 = [[Lankastera šaurums]] | atdala = [[Karalienes Elizabetes salas]] | atdala1 = [[Velsas Prinča sala]], [[Somerseta (sala)|Somerseta]] | vietaskarte = Kanāda#Arktika | relief = jā | alt = | plat_d=74| plat_m=23 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=97| gar_m=48 | gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 270 | platums = 45 - 106 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 200 | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Barova šaurums''' ({{val|en|Barrow Strait}}) ir [[Perija šaurums|Perija šaurumā]] ietilpstošs [[jūras šaurums]] starp [[Kanāda]]s [[Batērsta sala|Batērsata]], [[Kornvolisa]]s un [[Devona (sala)|Devona]]s salām ziemeļos un [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča salu]] un [[Samerseta (sala)|Samersetu]] dienvidos. Tas savieno [[Vikonta Melvila šaurums|Vikonta Melvila šaurumu]] rietumos ar [[Lankastera šaurums|Lankastera šaurumu]] austrumos. [[Pīla šaurums]] starp Velsas Prinča salu un Somersetu savieno Barova šaurumu ar [[Franklina šaurums|Franklina šaurumu]]. Šaurumu eiropiešiem 1819. gadā atklāja [[Viljams Perijs]] un nosauca par godu britu admiralitātes otrajam sekretāram [[Džons Barovs|Džonam Barovam]]. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] 644c80mzq11ufbnhaq2nljnob4fwz46 3675282 3675278 2022-08-24T18:52:27Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Barrova šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}} | ietilpst = [[Perija šaurums]] | savieno = [[Vikonta Melvila šaurums]] | savieno1 = [[Lankastera šaurums]] | atdala = [[Karalienes Elizabetes salas]] | atdala1 = [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]], [[Samerseta (sala)|Samerseta]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta#Arktika | relief = jā | alt = | plat_d=74| plat_m=23 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=97| gar_m=48 | gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 270 | platums = 45—106 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 200 | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Barova šaurums''' ({{val|en|Barrow Strait}}) ir [[Perija šaurums|Perija šaurumā]] ietilpstošs [[jūras šaurums]] starp [[Kanāda]]s [[Batērsta sala|Batērsata]], [[Kornvolisa]]s un [[Devona (sala)|Devona]]s salām ziemeļos un [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča salu]] un [[Samerseta (sala)|Samersetu]] dienvidos. Tas savieno [[Vikonta Melvila šaurums|Vikonta Melvila šaurumu]] rietumos ar [[Lankastera šaurums|Lankastera šaurumu]] austrumos. [[Pīla šaurums]] starp Velsas Prinča salu un Somersetu savieno Barova šaurumu ar [[Franklina šaurums|Franklina šaurumu]]. Šaurumu eiropiešiem 1819. gadā atklāja [[Viljams Perijs]] un nosauca par godu britu admiralitātes otrajam sekretāram [[Džons Barovs|Džonam Barovam]]. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] b3kppi12jinn29axiu38556mougnakx 0 478702 3675284 3639002 2022-08-24T18:53:14Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Pīla šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = Peel sound .jpg | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno = [[Barova šaurums]] | savieno1 = [[Franklina šaurums]] | atdala = [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]] | atdala1 = [[Samerseta (sala)|Samerseta]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta | relief = jā | alt = | plat_d=73| plat_m=00 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=96| gar_m=30 | gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 245 | platums = 23—80 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Pīla šaurums''' ({{val|en|Peel Sound}}) ir [[jūras šaurums]] starp [[Kanāda]]s [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča salu]] rietumos un [[Samerseta (sala)|Samersetas]] salu austrumos. Tas savieno [[Barova šaurums|Barova šaurumu]] ziemeļos ar [[Franklina šaurums|Franklina šaurumu]] dienvidos. Šaurumā atrodas vairākas salas, lielākās no kurām ir [[Preskota sala]] un [[Pandoras sala]]. 1846. gadā caur šaurumu izbrauca [[Džons Franklins|Džona Franklina]] ekspedīcija. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Nunavuta]] e1n9h2kphx41vvwjcd5awasj4b8lkbs 0 488282 3675393 3663836 2022-08-25T06:04:49Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Papjamento | nativename = ''Papiamentu'' | states = [[Aruba]], [[Kirasao]], [[Bonaire]] | speakers = 341 300<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ethnologue.com/language/pap|title=Papiamentu &#124; Ethnologue|date=October 23, 2019|website=web.archive.org|access-date={{dat|2021|06|21||bez}}|archive-date={{dat|2019|10|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191023172701/https://www.ethnologue.com/language/pap}}</ref> | script = [[latīņu alfabēts]] (papjamento ortogrāfija) | familycolor = Kreolu | fam1 = [[portugāļu kreoliskās valodas]] | fam2 = | iso2 = pap | iso3 = pap | map = [[Attēls:ABCEilandenLocatie.PNG|235px]]Papjamento izplatība }} '''Papjamento''', arī '''papjamentu''' (''papiamentu''), ir uz [[spāņu valoda|spānizētas]] [[portugāļu valoda]]s ar lielu [[nīderlandiešu valoda]]s piejaukumu balstīta [[kreoliskās valodas|kreoliskā valoda]]. Nelielu piejaukumu devušas arī [[Angļu valoda|angļu]], [[Aravaku valoda|aravaku]] un [[Portugāles koloniālā impērija|Portugāles bijušo Āfrikas koloniju]] valodas. Tā ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]. Oficiāls statuss tai ir Arubā un Kirasao, atzītas saziņas valodas statuss ar valsts iestādēm — arī Bonairē.<ref>[https://wetten.overheid.nl/BWBR0028063/2011-01-01/1 Invoeringswet openbare lichamen Bonaire, Sint Eustatius en Saba]</ref> Nedaudz to runā arī [[Nīderlande]]s salā [[Sintēstatiusa|Sintēstatiusā]] un [[Venecuēla]]s piekrastē Paragvanas pussalā, un ap 150 tūkstošiem papjamento pratēju, galvenokārt no Kirasao, dzīvo Nīderlandē. Papjamento pratēju skaits tiek lēsts ap 341 tūkstošiem. Valodas nosaukums radies no pārveidota portugāļu darbības vārda ''papear'' (runāt, pļāpāt), kam pievienota lietvārdu veidojošā galotne ''-mento''. Par valodas izcelsmi un laiku ir dažādas versijas, pirmoreiz tā dokumentos kā plaši lietojama pieminēta 18. gadsimta sākumā, vecākie valodas teksti — 17. gadsimta vidus vēstules, kurās ir lielāka nīderlandiešu ietekme nekā mūsdienu valodā. Oficiālu statusu tā ieguva Arubā 2003. gadā un [[Nīderlandes Antiļas|Nīderlandes Antiļās]] 2007. gadā. Pēc pēdējo sašķelšanās 2010. gadā Kirasao ieguva neatkarību, apstiprinot iepriekšējo papjamento statusu, bet Bonaire palika Nīderlandes sastāvā. Kopš 2013. gada šajā valodā tiek uzņemtas filmas (Arubā un Kirasao) un atskaņota opera (Nīderlandē). == Dialekti == Arubas dialektā, atšķirībā no Kirasao un Bonaires, jūtama lielāka spāņu ietekme un vārdi, kas citur beidzas ar -u, Arubā beidzas ar -o. Tai skaitā valodas nosaukums. Kā K izrunājamais C burts Arubā citur tiek aizvietots ar K. Abu dialektu rakstība tika apstiprināta 1970. gados.<ref>[https://fpi.cw/wp-content/uploads/2018/09/140339-BW-Buki-di-oro40971.pdf Fundashon pa Planifikashon di Idioma (2009).] Ortografia i Lista di palabra Papiamentu (PDF) (in Papiamento). Kòrsou: Fundashon pa Planifikashon di Idioma. pp. 33—34. ISBN 978-99904-2-200-9.</ref><ref>[https://papiamento.aw/pages/papiamento/status-actual/ "Status Actual". Papiamento.aw] (in Papiamento).</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://en.glosbe.com/en/pap Mašīntulkotājs Glosbe] * [https://fpi.cw/wp-content/uploads/2018/09/140339-BW-Buki-di-oro40971.pdf Īsa pašmācība] {{valoda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kreoliskās valodas]] [[Kategorija:Portugāļu valoda]] [[Kategorija:Kirasao]] [[Kategorija:Aruba]] cnzcx3k7d8vt67q68wgj6p66mt055ny 0 492474 3675032 3464731 2022-08-24T12:15:21Z Papuass 88 Noņēma pāradresāciju uz [[Arturs Skutelis]] wikitext text/x-wiki '''Skutelis''' ir uzvārds. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Arturs Skutelis]] (1986) — latviešu reperis un tekstu autors; * [[Jānis Skutelis]] (1981) — latviešu komiķis un aktieris. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] qkaghmbo7lr0rxd5kura1wtsqn1svrc 0 502268 3675299 3561564 2022-08-24T19:04:41Z Pirags 3757 /* Valga */ pap wikitext text/x-wiki '''Igaunijas latvieši''' ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzīvojošā [[latvieši|latviešu]] mazākumtautība. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem sevi par latviešiem atzinuši 1764 cilvēki.<ref>[https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvaloendus__rel2011__rahvastiku-demograafilised-ja-etno-kultuurilised-naitajad__rahvus-emakeel-ja-keelteoskus-murded/RL0428/table/tableViewLayout2 Igaunijas 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti]</ref> == Vēsture == Pēc Igaunijas valsts statistiskā biroja sakopotiem oficiāliem datiem par 1934. gada tautas skaitīšanu, Igaunijā dzīvoja 5435 latviešu; pilsētās - 2424 un miestos - 218; pārējie dzīvoja uz laukiem. No pilsētām [[Valga|Valgā]] skaitījās 1037 latviešu, [[Tallina|Tallinā]] — 572, [[Tartu]] — 278, [[Pērnava|Pērnavā]] — 143; no miestiem [[Meizakila|Meizakilā]] — 163. No lauku apvidiem [[Pečori|Petseru apriņķī]] bija 1382 latvieši, [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķī]] — 534, [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]] — 335 un [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķī]] — 186.<ref>[http://dspace.ut.ee/handle/10062/4439 1934. gada Igaunijas tautas skaitīšanas rezultāti]</ref> Latviešiem Igaunijā bija savas skolas, kuros bērnus apmācīja mātes valodā. Pavisam Igaunijā pastāvēja 6 latviešu pamatskolas un viena privāta ģimnāzija Valgā, kuras visas darbojās pierobežas apgabalos. Četras pamatskolas darbojās [[Lavri|Lauru kolonijā]], Petseru apriņķī; no tām lielākā atradās Ļičņikovā, kur 3 skolotāji apmācīja pāri par 60 bērnu. Pārējās trijās Lauru skolās — Lugos, Lauru miestā un Durkovā — bija pa vienam skolotājam, kas apmācīja ap 20 bērnu. Līdzīga lieluma pamatskola pastāvēja Meizakilā. Valgas pamatskolai bija 6 skolotāji un ap 60 skolēnu. Turpat darbojās privāta ģimnāzija, kuras četrās klasēs 12 skolotāji apmācīja 38 bērnus. No pamatskolām tikai Valgas, Ļičņikovas un Meizakilas skolās bija pa 6 klasēm, bet pārējās — pa četrām.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:50593|article:DIVL438|query:Latvie%C5%A1i%20Igaunij%C4%81%20 Latvijas - Igaunijas biedribas mēnešraksts. - 1935.g. - Nr.1]</ref> Darbojās 11 latviešu biedrības ar apmēram 630 biedriem. Nodibināti vairāki dziedātāju kori,dramatiski pulciņi un bibliotēkas. Latviešiem Igaunijā 3 luterāņu draudzes: Tallinā, Valgā un Lauros un 2 savas baznīcas (Valgā un Lauros).<ref name="V. Krasnais 1938">V. Krasnais. Latviešu kolonijas. 1938.</ref> === Tallina === 1898. g. streika dēļ Rīgā radās darba trūkums. Tai pašā laikā Tallinā būvēja vairākas jaunas fabrikas un tur saplūda prāvs skaits darba meklētāju latviešu. Drīz radās doma nodibināt savu latviešu biedrību un draudzi, ko arī realizēja 1900. gadā, bet biedrības statūtus apstiprināja 1902. gadā, nosaucot biedrību par "Rēveles latviešu viesīgo biedrību". Par biedrības pirmo priekšnieku ievēlēja Vili Lipsu. Skolotāja Kalniņa vadībā noorganizējās jauktais koris, kas 1902. g. Ziemsvētkos pirmoreiz Tallinā skandināja latviešu dziesmas. Režisora Rozes vadībā nodibinājās arī drāmatiskais pulciņš, kas pirmo lugu izrādīja 1903. gadā. Sakarā ar 1915. g. vācu iebrukumu Kurzemē, Tallinā saplūda daudz bēgļu (1916. g. 1. augustā reģistrēti 5272). Tallinas latviešu biedrība bija pirmā, kas rūpējās par bēgļu uzturu un apģērbu. Pirmos bēgļus ievietoja biedrības telpās, un vēlāk pie biedrības nodibināja bēgļu apgādāšanas komiteju. 1923. g. biedrības statūtu pārgrozīja un biedrību nosauca par "Tallinas Latviešu biedrību". Pēc Tallinas Latviešu biedrības ierosmes 1929. g. 20.-21. jūlijā sanāca Igaunijas latviešu 1. kongress. Tallinas latviešiem ar 1935. gadu bija sava draudze: "Tallinas Latviešu Trīsvienības draudze". Savas baznīcas nebija un dievkalpojumus noturēja vēsturiskajā zviedru baznīcā 3-4 reizes gadā. === Meizakila === Pirmie latvieši ienākuši 20. gadsimta sakumā, kad šeit taisīja dzelzceļu uz Tallinu. Pirmie ienācēji latvieši bija Ozols un Pēteris Freivalds. 1930. gados bija apmēram 50 ģimeņu, vairums fabrikas un dzelzceļa strādnieki. Latviešu skola saucās: Moisaküla-Läti 6 kl. algkool ar 17 skolēniem. Meizakilas Latviešu izglītības biedrība "Ars" dibināta 1907. g. 5. februārī. 1930. gados biedrībā bija ap 40 biedru. Pie biedrības pastāvēja bibliotēka un koris. Luterāņu baznīca latvieši varēja noturēt reizi mēnesī dievkalpojumu. === Tartu === Sevišķi izcilu vietu latviešu dzīvē Tartu ieņēmusi ar savu [[Tartu Universitāte|universitāti]]. Te studējuši liels skaits latviešu un tajā darbojušies arī par mācības spēkiem. Līdz 1918. gadam Tērbatas Universitātē mācījušies 1334 latvieši dažādās fakultātēs. Tērbatā nodibināta arī 1870. gadā vecākā latviešu studentu korporācija [[Lettonia]], vēlāk [[Lettgallia]], [[Latvia (studentu korporācija)|Latvia]] un [[Ventonia]]. Kā pirmais students, cik zināms, latviešu starpā minams [[Kārlis Viljams]], tad Arnolds Velligs (1805.-1809. g.), Kristaps Laimiņš (1808.—1810. g.), Rihards Laimiņš, kas studējis te no 1820. līdz 1822. gadam medicīnu, kādu laiku izpildījis universitātes prorektora vietu. 1926. gada 24. oktobrī nodibināta Tērbatas latviešu studentu biedrība "Mētraine". === Valga === [[Attēls:Valga Jaani kirik (1).jpg|thumb|300px|Valkas Sv. Jāņa luterāņu baznīca 19. gadsimta beigās.]] Pēc agrākās [[Krievijas impērija]]s teritoriālā sadalījuma Valka piederēja pie [[Vidzemes guberņa]]s. {{bar box |width = 350px |float = left |title = Valkas iedzīvotāju sastāvs pēc dzimtās valodas 1897. gada tautas skaitīšanā<ref>* [https://www.prlib.ru/item/436643 Первая Всеобщая перепись населения Российской империи 1897 г.- Лифляндская губерния. - 1905.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|Latviešu (4453)|green|40.77}} {{bar percent|Igauņu (3594)|yellow|32.9}} {{bar percent|Krievu (1210)|orange|11.08}} {{bar percent|Vācu (1145)|red|10.48}} {{bar percent|Kopā (10922)|blue|100}} }} Pēc [[Latvijas-Igaunijas robeža]]s novilkšanas Valkas pilsētu sadalīja, lielākā daļa - [[Valga]] - palika Igaunijai, bet dienvidu nomale - [[Valka]] - Latvijai. 1930. gados latvieši vēl dzīvoja Valgas pilsētā un tās tuvējos pagastos. Kāģeru pagastā vienkopus atradās 20 latviešu saimniecību. Pēc 1934. gada tautas skaitīšanas rezultātiem visvairāk latviešu dzīvoja Kāģeru pagastā (igauņu - ''[[:et:Kaagjärve vald|Kaagjärve vald]]'') - 258 cilvēki jeb 21 % un Lānemetsas pagastā (igauņu - ''[[:et:Laanemetsa vald|Laanemetsa vald]]'') - 98 cilvēki jeb 7,2 %.<ref name="dspace.ut.ee">[http://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/4438/valdaderahvastik.pdf?sequence=1&isAllowed=y 1934. gada Igaunijas tautas skaitīšanas rezultāti]</ref> Latviešu jaunatne pirmo izglītību iegva Igaunijas Valgas valsts latviešu 6-klasīgajā pamatskolā, izglītības turpināšanai Valgā pastāvēja latviešu ģimnazija. Garīgās dzīves centrā vienmēr stāvēja [[Valgas Sv. Jāņa luterāņu baznīca]], kurā darbojās latviešu evanģeliski-luteriskā draudze. Valgas Sv. Jāņa baznīca piederēja latviešiem, bet dievkalpojumus tajā noturēja arī Valgas igauņu un vācu draudze. Valgas latviešu sabiedriskās dzīves centrā stāvēja Valkas Viesīgā biedrība, dibināta 1885. gada 22. maijā. Tās iniciātori bija Toms Blūmentāls un skolotājs M. Ūdris. Biedrības koris pirmo reizi piedalījās III latviešu vispārējos dziesmu svētkos 1888. gadā Rīgā. Igaunijā plaši izkaisīto latviešu apvienošanai un atsevišķo latviešu organizāciju kopdarbības veicināšanai 1932. gadā nodibināja "Latvju organizāciju apvienību Igaunijā", kas kā latviešu centrālā organizācija vadīja latviešu kultūrālo misiju Igaunijā. Apvienības sēdeklis atradās Valgā. === Lauri === Ap 19. gadsimta 60. gadiem, kad latviešu brīvlaistais zemnieks tiecās pēc "sava kaktiņa, sava zemes stūrīša", daži Vidzemes latvieši, izdzirduši par Krievzemē lēti pērkamām muižu zemēm, izceļoja un apmetās uz dzīvi tuvējā Pleskavas guberņā, Lazarevas un Ļubjatovas muižā. Kolonizēto apgabalu centrā atradās neliela Alūksnes muižnieka barona [[Fītinghofi|Fītinghofa]] Lauru muiža. Pirmie ieceļotāji latvieši Lauru kolonijā bija [[Opekalna luterāņu baznīca|Apukalna draudzes]] izceļotāji Pēteris Freilebens, Jaši un Jānis Kambars. 1863. gadā Lauru kolonijā jau bijušas 376 latviešu dvēseles. 1867. g. uzcelta skola un luterāņu lūgšanu nams. 1916. g. Lauru draudzes pirmais lūgšanas nams līdz ar skolu ugunsgrēkā nodega līdz pamatiem. 1920. gadā radās doma par jaunas Lauru baznīcas celšanu, 1921. gada 13. oktobrī lika Lauru baznīcas pamatakmeni, 1934. g. Lauru baznīcas būvi nobeidza un to nosauca par Lauru latviešu ev.-lut. baznīcu. Lauros darbojās ari Lugu ciema latviešu baptistu draudze, tai savs lūgšanas nams uzcelts 1882. g. 1930. gados Lauru kolonijā latvieši apdzīvoja vairākus pagastus: Lauru (igauņu - ''[[:et:Laura vald|Laura vald]]'') un Rotavas pagastu (igauņu - ''[[:et:Rootova vald|Rootova vald]]'') vairāk vienkopus, bet pārējos izklaidus citu šejienes tautu starpā, gan krievu, gan igauņu. Lauru pagastā pēc 1934. gada tautas skaitīšanas datiem dzīvoja 527 latvieši, bet Rotavas pagastā - 639.<ref name="dspace.ut.ee"/> Par Lauru jaunatnes izglītību rūpējās 4 valsts latviešu pamatskolas. Lugu, Durkovas un Lauru latviešu pamatskolas atvērtas Igaunijas patstāvības laikā, turpretim Ličņikovas latviešu pamatskola pastāvēja jau no 1867. gada. Lauru kolonijas sabiedriskās dzīves centrā atradās 1926. gadā dibinātā "Lauru-Ličņikovas latviešu izglītības biedrība" ar savu mītni Ličņikovas pamatskolas namā, kur biedrībai bija sava izrīkojumu zāle ar skatuvi. Latviešu jaunieši bija apvienoti aizsargu organizācijas – "Atsevišķā Lapkovas jātnieku vadā" ar komandieri Aleksandru Grūzi.Vadā bija vienīgi latvieši ar 40 zirgiem, un savu mītni Lapkavā. Pie vada pastāvēja arī sieviešu aizsardžu nodaļa.<ref name="V. Krasnais 1938"/> == Mūsdienas == Ap 200 latviešu 1988. gada 18. novembrī piedalījās Igaunijas Latviešu biedrības dibināšanā Tallinā. Biedrībā tika reģistrēti 145 biedri. 1992. gadā sāka darboties svētdienas skola, notika mākslas pulciņa nodarbības. 1992. gada 14. martā Svēta Gara baznīcā tika iesvētīts biedrības karogs. Mainoties paaudzēm, iesākto darbu pārņem un pilnveido 2009. gadā dibinātā Latviešu Nacionālās kultūras biedrība Igaunijā. Nodibināta un darbojas Tallinas Latviešu papildskola „Taurenis”, folkloras kopa „Rēvele”, latviešu koris Igaunijā „Ziemeļu balsis”.<ref>[https://www.rlb.lv/latviesu-organizacijas-un-skolas-arzemes/latviesu-nacionalas-kulturas-biedriba-igaunija Latviešu nacionalās kultūras biedrība Igaunijā]</ref> == Igaunijā dzīvojošo latviešu skaits dažādos gados<ref>[https://www.miksike.ee/docs/lisakogud/tolerants/vahemused/vahemused_tekst.htm 1922. un 1934. gadu tautas skaitīšanu rezultāti]</ref><ref>[https://vm.ee/sites/default/files/content-editors/web-static/164/Nationalities.pdf 1934. gada tautas skaitīšanas rezultāti]</ref><ref>[http://www.demoscope.ru/weekly/ssp/sng_nac_89.php?reg=15 PSRS tautas skaitīšanu rezultāti]</ref><ref>[https://vm.ee/sites/default/files/content-editors/web-static/164/Nationalities.pdf 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti]</ref><ref>[https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvaloendus__rel2011__rahvastiku-demograafilised-ja-etno-kultuurilised-naitajad__rahvus-emakeel-ja-keelteoskus-murded 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti]</ref> == {| class="wikitable" |- ! '''[[Tautas skaitīšana]]s gads !! 1922 !! 1934 !! 1959 !! 1970 !!1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | Latviešu skaits Igaunijā|| 1966|| 5435|| 2888|| 3286|| 3963|| 3135|| 2330 ||1764 |} == Latviešu izcelsmes Igaunijas personības == * [[Augusts Gailits]], rakstnieks * [[Jānis Dzirne]], ārsts * [[Rihards Bērziņš|Rihards Valdess]], literāts un sabiedrisks darbinieks * [[Igors Graps]], mūziķis * [[Ieva Ilvesa]], Igaunijas 1. lēdija, diplomāte, politiķe * [[Nikolajs Kārkliņš]], sportists == Skatīt arī == * [[Lavri|Lauru latviešu kolonija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/groups/igaunijaslatviesi/ Igaunijas latvieši - Facebook] {{Latviešu diaspora}} [[Kategorija:Igaunija]] [[Kategorija:Igaunijas tautas]] dott0jp0n8lhklxxd5dmsm65x3dambh 3675341 3675299 2022-08-24T20:21:25Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Igaunijas latvieši''' ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzīvojošā [[latvieši|latviešu]] mazākumtautība. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem sevi par latviešiem atzinuši 1764 cilvēki.<ref>[https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvaloendus__rel2011__rahvastiku-demograafilised-ja-etno-kultuurilised-naitajad__rahvus-emakeel-ja-keelteoskus-murded/RL0428/table/tableViewLayout2 Igaunijas 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti]</ref> == Vēsture == Pēc Igaunijas valsts statistiskā biroja sakopotiem oficiāliem datiem par 1934. gada tautas skaitīšanu, Igaunijā dzīvoja 5435 latviešu; pilsētās - 2424 un miestos - 218; pārējie dzīvoja uz laukiem. No pilsētām [[Valga|Valgā]] skaitījās 1037 latviešu, [[Tallina|Tallinā]] — 572, [[Tartu]] — 278, [[Pērnava|Pērnavā]] — 143; no miestiem [[Meizakila|Meizakilā]] — 163. No lauku apvidiem [[Pečori|Petseru apriņķī]] bija 1382 latvieši, [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķī]] — 534, [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]] — 335 un [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķī]] — 186.<ref>[http://dspace.ut.ee/handle/10062/4439 1934. gada Igaunijas tautas skaitīšanas rezultāti]</ref> Latviešiem Igaunijā bija savas skolas, kuros bērnus apmācīja mātes valodā. Pavisam Igaunijā pastāvēja 6 latviešu pamatskolas un viena privāta ģimnāzija Valgā, kuras visas darbojās pierobežas apgabalos. Četras pamatskolas darbojās [[Lavri|Lauru kolonijā]], Petseru apriņķī; no tām lielākā atradās Ļičņikovā, kur 3 skolotāji apmācīja pāri par 60 bērnu. Pārējās trijās Lauru skolās — Lugos, Lauru miestā un Durkovā — bija pa vienam skolotājam, kas apmācīja ap 20 bērnu. Līdzīga lieluma pamatskola pastāvēja Meizakilā. Valgas pamatskolai bija 6 skolotāji un ap 60 skolēnu. Turpat darbojās privāta ģimnāzija, kuras četrās klasēs 12 skolotāji apmācīja 38 bērnus. No pamatskolām tikai Valgas, Ļičņikovas un Meizakilas skolās bija pa 6 klasēm, bet pārējās — pa četrām.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:50593|article:DIVL438|query:Latvie%C5%A1i%20Igaunij%C4%81%20 Latvijas - Igaunijas biedribas mēnešraksts. - 1935.g. - Nr.1]</ref> Darbojās 11 latviešu biedrības ar apmēram 630 biedriem. Nodibināti vairāki dziedātāju kori,dramatiski pulciņi un bibliotēkas. Latviešiem Igaunijā 3 luterāņu draudzes: Tallinā, Valgā un Lauros un 2 savas baznīcas (Valgā un Lauros).<ref name="V. Krasnais 1938">V. Krasnais. Latviešu kolonijas. 1938.</ref> === Tallina === 1898. gada streika dēļ Rīgā radās darba trūkums. Tai pašā laikā Tallinā būvēja vairākas jaunas fabrikas un tur saplūda prāvs skaits darba meklētāju latviešu. Drīz radās doma nodibināt savu latviešu biedrību un draudzi, ko arī īstenoja 1900. gadā, bet biedrības statūtus apstiprināja 1902. gadā, nosaucot biedrību par "Rēveles latviešu viesīgo biedrību". Par biedrības pirmo priekšnieku ievēlēja Vili Lipsu. Skolotāja Kalniņa vadībā noorganizējās jauktais koris, kas 1902. gada Ziemsvētkos pirmoreiz Tallinā skandināja latviešu dziesmas. Režisora Rozes vadībā nodibinājās arī drāmatiskais pulciņš, kas pirmo lugu izrādīja 1903. gadā. Pēc Vācijas karspēka 1915. gada [[Kurzemes ofensīva]]s Tallinā saplūda daudz bēgļu (1916. gada 1. augustā bija reģistrēti 5272). Tallinas latviešu biedrība bija pirmā, kas rūpējās par bēgļu uzturu un apģērbu. Pirmos bēgļus ievietoja biedrības telpās, un vēlāk pie biedrības nodibināja bēgļu apgādāšanas komiteju. 1923. gadā biedrības statūtu pārgrozīja un biedrību nosauca par Tallinas Latviešu biedrību. Pēc Tallinas Latviešu biedrības ierosmes 1929. gada 20.-21. jūlijā sanāca Igaunijas latviešu 1. kongress. Tallinas latviešiem ar 1935. gadu bija sava draudze: "Tallinas Latviešu Trīsvienības draudze". Savas baznīcas nebija un dievkalpojumus noturēja vēsturiskajā zviedru baznīcā 3-4 reizes gadā. === Meizakila === Pirmie latvieši ienākuši 20. gadsimta sākumā, kad šeit būvēja [[Dzelzceļa līnija Pērnava—Valka|dzelzceļu uz Valku]]. Pirmie ienācēji latvieši bija Ozols un Pēteris Freivalds. 1930. gados bija apmēram 50 ģimeņu, vairums fabrikas un dzelzceļa strādnieki, latviešu sešgadīgajā skolā ''Moisaküla-Läti 6 kl. algkool'' mācījās 17 skolēni. Meizakilas Latviešu izglītības biedrība "Ars" dibināta 1907. gada 5. februārī, 1930. gados biedrībā bija ap 40 biedru. Pie biedrības pastāvēja bibliotēka un koris. Luterāņu baznīca latvieši varēja noturēt reizi mēnesī dievkalpojumu. === Tartu === Sevišķi izcilu vietu latviešu dzīvē Tartu ieņēmusi ar savu [[Tartu Universitāte|universitāti]]. Te studējuši liels skaits latviešu un tajā darbojušies arī par mācības spēkiem. Līdz 1918. gadam Tērbatas Universitātē mācījušies 1334 latvieši dažādās fakultātēs. Tērbatā nodibināta arī 1870. gadā vecākā latviešu studentu korporācija [[Lettonia]], vēlāk [[Lettgallia]], [[Latvia (studentu korporācija)|Latvia]] un [[Ventonia]]. Kā pirmais students, cik zināms, latviešu starpā minams [[Kārlis Viljams]], tad Arnolds Velligs (1805.-1809.), Kristaps Laimiņš (1808.—1810.), Rihards Laimiņš, kas studējis te no 1820. līdz 1822. gadam medicīnu, kādu laiku izpildījis universitātes prorektora vietu. 1926. gada 24. oktobrī nodibināta Tērbatas latviešu studentu biedrība "Mētraine". === Valga === [[Attēls:Valga Jaani kirik (1).jpg|thumb|300px|Valkas Sv. Jāņa luterāņu baznīca 19. gadsimta beigās.]] Pēc agrākās [[Krievijas impērija]]s teritoriālā sadalījuma Valka piederēja pie [[Vidzemes guberņa]]s. {{bar box |width = 350px |float = left |title = Valkas iedzīvotāju sastāvs pēc dzimtās valodas 1897. gada tautas skaitīšanā<ref>* [https://www.prlib.ru/item/436643 Первая Всеобщая перепись населения Российской империи 1897 г.- Лифляндская губерния. - 1905.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|Latviešu (4453)|green|40.77}} {{bar percent|Igauņu (3594)|yellow|32.9}} {{bar percent|Krievu (1210)|orange|11.08}} {{bar percent|Vācu (1145)|red|10.48}} {{bar percent|Kopā (10922)|blue|100}} }} Pēc [[Latvijas-Igaunijas robeža]]s novilkšanas Valkas pilsētu sadalīja, lielākā daļa - [[Valga]] - palika Igaunijai, bet dienvidu nomale - [[Valka]] - Latvijai. 1930. gados latvieši vēl dzīvoja Valgas pilsētā un tās tuvējos pagastos. Kāģeru pagastā vienkopus atradās 20 latviešu saimniecību. Pēc 1934. gada tautas skaitīšanas rezultātiem visvairāk latviešu dzīvoja Kāģeru pagastā (igauņu - ''[[:et:Kaagjärve vald|Kaagjärve vald]]'') - 258 cilvēki jeb 21 % un Lānemetsas pagastā (igauņu - ''[[:et:Laanemetsa vald|Laanemetsa vald]]'') - 98 cilvēki jeb 7,2 %.<ref name="dspace.ut.ee">[http://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/4438/valdaderahvastik.pdf?sequence=1&isAllowed=y 1934. gada Igaunijas tautas skaitīšanas rezultāti]</ref> Latviešu jaunatne pirmo izglītību iegva Igaunijas Valgas valsts latviešu 6-klasīgajā pamatskolā, izglītības turpināšanai Valgā pastāvēja latviešu ģimnazija. Garīgās dzīves centrā vienmēr stāvēja [[Valgas Sv. Jāņa luterāņu baznīca]], kurā darbojās latviešu evanģeliski-luteriskā draudze. Valgas Sv. Jāņa baznīca piederēja latviešiem, bet dievkalpojumus tajā noturēja arī Valgas igauņu un vācu draudze. Valgas latviešu sabiedriskās dzīves centrā stāvēja Valkas Viesīgā biedrība, dibināta 1885. gada 22. maijā. Tās iniciātori bija Toms Blūmentāls un skolotājs M. Ūdris. Biedrības koris pirmo reizi piedalījās III latviešu vispārējos dziesmu svētkos 1888. gadā Rīgā. Igaunijā plaši izkaisīto latviešu apvienošanai un atsevišķo latviešu organizāciju kopdarbības veicināšanai 1932. gadā nodibināja "Latvju organizāciju apvienību Igaunijā", kas kā latviešu centrālā organizācija vadīja latviešu kultūrālo misiju Igaunijā. Apvienības sēdeklis atradās Valgā. === Lauri === Ap 19. gadsimta 60. gadiem, kad latviešu brīvlaistais zemnieks tiecās pēc "sava kaktiņa, sava zemes stūrīša", daži Vidzemes latvieši, izdzirduši par Krievzemē lēti pērkamām muižu zemēm, izceļoja un apmetās uz dzīvi tuvējā Pleskavas guberņā, Lazarevas un Ļubjatovas muižā. Kolonizēto apgabalu centrā atradās neliela Alūksnes muižnieka barona [[Fītinghofi|Fītinghofa]] Lauru muiža. Pirmie ieceļotāji latvieši Lauru kolonijā bija [[Opekalna luterāņu baznīca|Apukalna draudzes]] izceļotāji Pēteris Freilebens, Jaši un Jānis Kambars. 1863. gadā Lauru kolonijā bijušas 376 latviešu dvēseles. 1867. gadā uzcelta skola un luterāņu lūgšanu nams. 1916. gadā Lauru draudzes pirmais lūgšanas nams līdz ar skolu ugunsgrēkā nodega līdz pamatiem. 1920. gadā radās doma par jaunas Lauru baznīcas celšanu, 1921. gada 13. oktobrī lika Lauru baznīcas pamatakmeni, 1934. gadā Lauru baznīcas būvi nobeidza un to nosauca par Lauru latviešu ev.-lut. baznīcu. Lauros darbojās ari Lugu ciema latviešu baptistu draudze, tai savs lūgšanas nams uzcelts 1882. g. 1930. gados Lauru kolonijā latvieši apdzīvoja vairākus pagastus: Lauru (igauņu - ''[[:et:Laura vald|Laura vald]]'') un Rotavas pagastu (igauņu - ''[[:et:Rootova vald|Rootova vald]]'') vairāk vienkopus, bet pārējos izklaidus citu šejienes tautu starpā, gan krievu, gan igauņu. Lauru pagastā pēc 1934. gada tautas skaitīšanas datiem dzīvoja 527 latvieši, bet Rotavas pagastā - 639.<ref name="dspace.ut.ee"/> Par Lauru jaunatnes izglītību rūpējās 4 valsts latviešu pamatskolas. Lugu, Durkovas un Lauru latviešu pamatskolas atvērtas Igaunijas patstāvības laikā, turpretim Ličņikovas latviešu pamatskola pastāvēja jau no 1867. gada. Lauru kolonijas sabiedriskās dzīves centrā atradās 1926. gadā dibinātā "Lauru-Ličņikovas latviešu izglītības biedrība" ar savu mītni Ličņikovas pamatskolas namā, kur biedrībai bija sava izrīkojumu zāle ar skatuvi. Latviešu jaunieši bija apvienoti aizsargu organizācijas – "Atsevišķā Lapkovas jātnieku vadā" ar komandieri Aleksandru Grūzi.Vadā bija vienīgi latvieši ar 40 zirgiem, un savu mītni Lapkavā. Pie vada pastāvēja arī sieviešu aizsardžu nodaļa.<ref name="V. Krasnais 1938"/> == Mūsdienas == Ap 200 latviešu 1988. gada 18. novembrī piedalījās Igaunijas Latviešu biedrības dibināšanā Tallinā. Biedrībā tika reģistrēti 145 biedri. 1992. gadā sāka darboties svētdienas skola, notika mākslas pulciņa nodarbības. 1992. gada 14. martā Svēta Gara baznīcā tika iesvētīts biedrības karogs. Mainoties paaudzēm, iesākto darbu pārņem un pilnveido 2009. gadā dibinātā Latviešu Nacionālās kultūras biedrība Igaunijā. Nodibināta un darbojas Tallinas Latviešu papildskola „Taurenis”, folkloras kopa „Rēvele”, latviešu koris Igaunijā „Ziemeļu balsis”.<ref>[https://www.rlb.lv/latviesu-organizacijas-un-skolas-arzemes/latviesu-nacionalas-kulturas-biedriba-igaunija Latviešu nacionalās kultūras biedrība Igaunijā]</ref> == Igaunijā dzīvojošo latviešu skaits dažādos gados<ref>[https://www.miksike.ee/docs/lisakogud/tolerants/vahemused/vahemused_tekst.htm 1922. un 1934. gadu tautas skaitīšanu rezultāti]</ref><ref>[https://vm.ee/sites/default/files/content-editors/web-static/164/Nationalities.pdf 1934. gada tautas skaitīšanas rezultāti]</ref><ref>[http://www.demoscope.ru/weekly/ssp/sng_nac_89.php?reg=15 PSRS tautas skaitīšanu rezultāti]</ref><ref>[https://vm.ee/sites/default/files/content-editors/web-static/164/Nationalities.pdf 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti]</ref><ref>[https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvaloendus__rel2011__rahvastiku-demograafilised-ja-etno-kultuurilised-naitajad__rahvus-emakeel-ja-keelteoskus-murded 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti]</ref> == {| class="wikitable" |- ! '''[[Tautas skaitīšana]]s gads !! 1922 !! 1934 !! 1959 !! 1970 !!1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | Latviešu skaits Igaunijā|| 1966|| 5435|| 2888|| 3286|| 3963|| 3135|| 2330 ||1764 |} == Latviešu izcelsmes Igaunijas personības == * [[Augusts Gailits]], rakstnieks * [[Jānis Dzirne]], ārsts * [[Rihards Bērziņš|Rihards Valdess]], literāts un sabiedrisks darbinieks * [[Igors Graps]], mūziķis * [[Ieva Ilvesa]], Igaunijas 1. lēdija, diplomāte, politiķe * [[Nikolajs Kārkliņš]], sportists == Skatīt arī == * [[Lavri|Lauru latviešu kolonija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/groups/igaunijaslatviesi/ Igaunijas latvieši - Facebook] {{Latviešu diaspora}} [[Kategorija:Igaunija]] [[Kategorija:Igaunijas tautas]] 5w4lcpgp7zeiovk9ki9u8svu3p1e28v 0 507244 3675145 3666448 2022-08-24T15:02:04Z 2A03:EC00:B9A3:14A9:A40A:4C1E:15F3:DBA8 Esmu patiešām izbrīnīts, ka kādam nav skaidrs, ka Igors Rajevs pēc tautības ir krievs, nevis latvietis. Intervijās viņs latviski runā ar stipru akcentu un daudzkārt ir teicis, ka krievu valoda viņam ir dzimtā. wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Igors Rajevs | vārds_orig = | attēls = File:Ministru prezidents apmeklē starptautiskās militārās mācības „Sabre Strike 2011” (5101431451).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Igors Rajevs (no kreisās) un toreizējais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Valdis Dombrovskis]] 2010. gadā | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[Krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Unita Rajeva | bērni = 4 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[File:LV-Army-OF5.png|25px]]<br />Rezerves [[pulkvedis]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}} | struktūra = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} | alma_mater = [[Maskava|Maskavas]] Augstākā vispārējā karaspēka komandieru karaskola<ref name= "irajevs"></ref> | dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|28}}<ref name= "irajevs"></ref> }} '''Igors Rajevs''' (dzimis 1965. gada 28. novembrī) ir [[Latvija|latviešu]] militārpersona, [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] rezerves pulkvedis un militārais analītiķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-krievu-armija-sabombardejusi-ukrainu-municijas-noliktavas-no-netalu-esosas-atomelektrostacijas-kas-atrodas-vistuvak-latvijai|title=Igors Rajevs: Krievu armija sabombardējusi ukraiņu munīcijas noliktavas no netālu esošās atomelektrostacijas, kas atrodas vistuvāk Latvijai 0|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}</ref> Bijušais Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona (IDB/LATBAT) komandieris (1996–2000), vēlāk Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris (2006-2007), tad Sauszemes spēku komandieris (2004-2009).<ref>[http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2019/11/LR_NBS_albums.pdf LR NBS albums]</ref> Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] piedalījās [[TV24]] kanāla speciālizlaidumā ''Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu,'' kur stāstīja par aktuālākajiem notikumiem. 2022. gada 29. jūnijā Rajevs paziņoja, ka pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā, jo dodas politikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/385114-rajevs-patrauc-komentet-karadarbibu-ukraina-tv24-etera/|title=Rajevs pātrauc komentēt karadarbību Ukrainā TV24 ēterā|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1965. gada 28. novembrī. [[1983. gads|1983.]] gadā beidzis [[Rīgas 13. vidusskola|Rīgas 13. vidusskolu]]. Mācījās [[Maskava]]s karaskolā, kuru beidza [[1987. gads|1987.]] gadā kā riteņu un kāpurķēžu tehnikas ekspluatācijas inženieris<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/igors-rajevs|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-08-04}}</ref>, pēc tam dienēja [[Sarkanā armija|padomju armijā]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s atgriezās dzimtenē un turpmāko savu dienestu saistīja ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armiju]].<ref>''IEVA''. Izdevniecība ''Žurnāls Santa'', 2022. gada 23. martā. Nr. 12 (1270) 16. lpp. ISSN 1407-2033</ref> [[1992. gads|1992.]] gadā I. Rajevs sāka dienēt Nacionālo bruņoto spēku bataljonā.<ref name= "irajevs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/igors-rajevs/|title=Igors Rajevs|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-02|date=2022-07-01|language=lv-LV}}</ref> I. Rajevs bija pirmo starptautisko mācību ''Baltic Challenge 96'' projekta virsnieks, Izlūkdesanta bataljona komandieris, Sauszemes kājnieku brigādes komandieris un kontingenta komandieris misijās [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]]. Bija atbildīgs par Bruņoto spēku transformāciju un pielāgošanu [[21. gadsimts|21. gadsimta]] vajadzībām. Rakstījis militāro plānu Latvijas iestājai [[NATO]]. Izveidojis godasardzes [[Rota (armija)|rotu]] un tās rituālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva/igors-rajevs-mes-redzam-uz-ko-krievija-ir-spejiga-un-mums-jabut-tam-gataviem-48802/|title=Igors Rajevs: Mēs redzam, uz ko Krievija ir spējīga, un mums jābūt tam gataviem|publisher=santa.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}</ref> Bija viens no NBS komandiera amata kandidātiem, apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] par bruņoto spēku attīstīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/377760-vakara-zinas-vinam-uzticas-militarais-analitikis-igors-rajevs.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Viņam uzticas: militārais analītiķis Igors Rajevs|website=nra.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 2010. gadā pulkvedi Rajevu atstādināja no Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka amata pēc tam, kad [[Satversmes aizsardzības birojs]] atteicās viņam izsniegt 1. kategorijas atļauju darbam ar valsts noslēpumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rajevam-ierobezo-piekluvi-valsts-noslepumiem.a10003/ Rajevam ierobežo piekļuvi valsts noslēpumiem] lsm.lv 2010. gada 18. augustā</ref> 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs publiski paziņoja, ka iesaistīsies politiskajā biedrībā "Reģionu spēks".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rajevs-veidos-godigu-konkurenci-artim-pabrikam-un-iesaistisies-regionu-speka|title=Rajevs veidos godīgu konkurenci Artim Pabrikam un iesaistīsies “Reģionu spēkā”|website=LA.LV|access-date=2022-06-30|language=lv}}</ref> No politiskās apvienības [[Apvienotais saraksts]] ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].<ref name=":0" /> == Personīgā dzīve == Precējies, ģimenē aug četri bērni, ir arī pieaugusi meita no pirmās laulības. Karstasinīgs [[Hokejs|hokeja]] fans.<ref name= "rajevs"></ref> Viņa abi vectēvi bijuši saistīti ar armiju, viens karoja [[strēlnieki|strēlnieku]] korpusā, otrs - leģionā. Izdevumam “Privātā Dzīve” I. Rajevs stāstīja: “Ja cilvēkus satrauc kāds jautājums un es varu viņiem kaut kā palīdzēt, to daru. Arī intervijas televīzijā sniedzu ne tāpēc, ka man gribas gozēties kameru priekšā. Bet tāpēc, lai skaidrotu.”<ref name= "rajevs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-pec-tv-etera-isu-gabalinu-uz-majam-tagad-mero-stundu-cilveki-nak-uz-ielas-klat-grib-aprunaties|title=Igors Rajevs: pēc TV ētera īsu gabaliņu uz mājām tagad mēroju stundu – cilvēki nāk uz ielas klāt, grib aprunāties|publisher=la.lv|accessdate=23 April 2022}}</ref> I. Rajevs ir īpašnieks un valdes loceklis kapitālsabiedrībai ''SIA Rajevs Security and Defence Solutions''.<ref name= "irajevs"></ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas militārpersonas]] cep682nnxw4e1pgfeipo48x76vahlb4 3675153 3675145 2022-08-24T15:30:44Z Pirags 3757 tautību nenorāda: https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/igors-rajevs wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Igors Rajevs | vārds_orig = | attēls = File:Ministru prezidents apmeklē starptautiskās militārās mācības „Sabre Strike 2011” (5101431451).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Igors Rajevs (no kreisās) un toreizējais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Valdis Dombrovskis]] 2010. gadā | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Unita Rajeva | bērni = 4 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[File:LV-Army-OF5.png|25px]]<br />Rezerves [[pulkvedis]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}} | struktūra = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} | alma_mater = [[Maskava|Maskavas]] Augstākā vispārējā karaspēka komandieru karaskola<ref name= "irajevs"></ref> | dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|28}}<ref name= "irajevs"></ref> }} '''Igors Rajevs''' (dzimis 1965. gada 28. novembrī) ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] rezerves pulkvedis un militārais analītiķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-krievu-armija-sabombardejusi-ukrainu-municijas-noliktavas-no-netalu-esosas-atomelektrostacijas-kas-atrodas-vistuvak-latvijai|title=Igors Rajevs: Krievu armija sabombardējusi ukraiņu munīcijas noliktavas no netālu esošās atomelektrostacijas, kas atrodas vistuvāk Latvijai 0|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}</ref> Bijušais Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona (IDB/LATBAT) komandieris (1996–2000), vēlāk Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris (2006-2007), tad Sauszemes spēku komandieris (2004-2009).<ref>[http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2019/11/LR_NBS_albums.pdf LR NBS albums]</ref> Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] piedalījās [[TV24]] kanāla speciālizlaidumā ''Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu,'' kur stāstīja par aktuālākajiem notikumiem. 2022. gada 29. jūnijā Rajevs paziņoja, ka pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā, jo dodas politikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/385114-rajevs-patrauc-komentet-karadarbibu-ukraina-tv24-etera/|title=Rajevs pātrauc komentēt karadarbību Ukrainā TV24 ēterā|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1965. gada 28. novembrī. Līdz [[1983. gads|1983.]] gadam mācījās [[Rīgas 13. vidusskola|Rīgas 13. vidusskolu]], pēc tam [[Maskava]]s karaskolā, kuru absolvēja [[1987. gads|1987.]] gadā kā riteņu un kāpurķēžu tehnikas ekspluatācijas inženieris<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/igors-rajevs|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-08-04}}</ref>, pēc tam dienēja [[Sarkanā armija|padomju armijā]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s atgriezās dzimtenē un turpmāko savu dienestu saistīja ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armiju]].<ref>''IEVA''. Izdevniecība ''Žurnāls Santa'', 2022. gada 23. martā. Nr. 12 (1270) 16. lpp. ISSN 1407-2033</ref> [[1992. gads|1992.]] gadā I. Rajevs sāka dienēt Nacionālo bruņoto spēku bataljonā.<ref name= "irajevs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/igors-rajevs/|title=Igors Rajevs|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-02|date=2022-07-01|language=lv-LV}}</ref> I. Rajevs bija pirmo starptautisko mācību ''Baltic Challenge 96'' projekta virsnieks, Izlūkdesanta bataljona komandieris, Sauszemes kājnieku brigādes komandieris un kontingenta komandieris misijās [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]]. Bija atbildīgs par Bruņoto spēku transformāciju un pielāgošanu [[21. gadsimts|21. gadsimta]] vajadzībām. Rakstījis militāro plānu Latvijas iestājai [[NATO]]. Izveidojis godasardzes [[Rota (armija)|rotu]] un tās rituālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva/igors-rajevs-mes-redzam-uz-ko-krievija-ir-spejiga-un-mums-jabut-tam-gataviem-48802/|title=Igors Rajevs: Mēs redzam, uz ko Krievija ir spējīga, un mums jābūt tam gataviem|publisher=santa.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}</ref> Bija viens no NBS komandiera amata kandidātiem, apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] par bruņoto spēku attīstīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/377760-vakara-zinas-vinam-uzticas-militarais-analitikis-igors-rajevs.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Viņam uzticas: militārais analītiķis Igors Rajevs|website=nra.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 2010. gadā pulkvedi Rajevu atstādināja no Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka amata pēc tam, kad [[Satversmes aizsardzības birojs]] atteicās viņam izsniegt 1. kategorijas atļauju darbam ar valsts noslēpumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rajevam-ierobezo-piekluvi-valsts-noslepumiem.a10003/ Rajevam ierobežo piekļuvi valsts noslēpumiem] lsm.lv 2010. gada 18. augustā</ref> 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs publiski paziņoja, ka iesaistīsies politiskajā biedrībā "Reģionu spēks".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rajevs-veidos-godigu-konkurenci-artim-pabrikam-un-iesaistisies-regionu-speka|title=Rajevs veidos godīgu konkurenci Artim Pabrikam un iesaistīsies “Reģionu spēkā”|website=LA.LV|access-date=2022-06-30|language=lv}}</ref> No politiskās apvienības [[Apvienotais saraksts]] ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].<ref name=":0" /> == Personīgā dzīve == Precējies, ģimenē aug četri bērni, ir arī pieaugusi meita no pirmās laulības. Karstasinīgs [[Hokejs|hokeja]] fans.<ref name= "rajevs"></ref> Viņa abi vectēvi bijuši saistīti ar armiju, viens karoja [[strēlnieki|strēlnieku]] korpusā, otrs - leģionā. Izdevumam “Privātā Dzīve” I. Rajevs stāstīja: “Ja cilvēkus satrauc kāds jautājums un es varu viņiem kaut kā palīdzēt, to daru. Arī intervijas televīzijā sniedzu ne tāpēc, ka man gribas gozēties kameru priekšā. Bet tāpēc, lai skaidrotu.”<ref name= "rajevs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-pec-tv-etera-isu-gabalinu-uz-majam-tagad-mero-stundu-cilveki-nak-uz-ielas-klat-grib-aprunaties|title=Igors Rajevs: pēc TV ētera īsu gabaliņu uz mājām tagad mēroju stundu – cilvēki nāk uz ielas klāt, grib aprunāties|publisher=la.lv|accessdate=23 April 2022}}</ref> I. Rajevs ir īpašnieks un valdes loceklis kapitālsabiedrībai ''SIA Rajevs Security and Defence Solutions''.<ref name= "irajevs"></ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas militārpersonas]] nmprpns7ieqmt0hrl5onymyazt6kngx 2 507726 3675406 3593047 2022-08-25T06:56:57Z DaceX 96827 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1083203253|Library cat]]" wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ju_IMG_1229.JPG|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1b/Ju_IMG_1229.JPG/250px-Ju_IMG_1229.JPG|right|thumb|250x250px| "Izraēla", Gulbenkian bibliotēkā, Jeruzalemes [[Armēņu kvartāls|armēņu kvartālā]]]] Kaķis Izraēls Gulbenkjana bibliotēkā, Jeruzalemes [[Armēņu kvartāls|armēņu kvartālā]] '''Bibliotēkas kaķi''' ir pieradināti [[Kaķis|kaķi]], kas dzīvo publiskajās bibliotēkās visā pasaulē. Kaķu saistība ar bibliotēkām pastāv no viduslaikiem līdz mūsdienām. Mūsdienu bibliotēku kaķi ir parādīti arī filmās un literatūrā. == Vēsture == Attiecības starp kaķiem un bibliotēkām ir gadsimtiem senas. <ref name="LAT">{{Ziņu atsauce|url=http://articles.latimes.com/2002/feb/18/news/lv-cat18|title=In the Wonderland of Libraries Are Cats Like Alis|work=[[Los Angeles Times]]|access-date=20 June 2013|date=18 February 2002|last=Noriyuki|first=Duane}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ling.upenn.edu/~beatrice/personal/pangur-ban.html|title=The scholar and his cat, Pangur Bán|website=www.ling.upenn.edu|access-date=2022-04-17}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blogs.bl.uk/digitisedmanuscripts/2018/12/cats-get-off-the-page.html|title=Cats, get off the page! - Medieval manuscripts blog|website=blogs.bl.uk|access-date=2019-07-18}}</ref> [[Viduslaiki|Viduslaiku]] klosteru ieraksti liecina, ka kaķi tajos tika turēti viduslaiku klosteros, lai kontrolētu žurkas un peles, kas citādi varētu ēst ne tikai pārtikas krājumus, bet arī vērtīgus manuskriptus. <ref name="History">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.catchannel.com/magazines/catfancy/january-2010/history-of-library-cats.aspx|title=History of Library Cats|last=Kagamaster|first=Allie|publisher=BowTie, Inc.|website=[[Cat Fancy]]|access-date=20 June 2013}}</ref> == Vēsturiski piemēri == 1745. gadā Krievijas [[Elizabete Petrovna|ķeizariene Elizabete]] publicēja rīkojumu par kaķu atgādāšanu savā galmā. Šo kaķu pēcteči tagad dzīvo Valsts Ermitāžas muzejā. <ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newyorker.com/culture/culture-desk/russias-museum-cats|title=Russia’s Museum Cats.|work=The New Yorker|access-date=2021-02-22|date=2012-09-25|last=McGrane|first=Sally|language=en}}</ref> Deviņpadsmitajā gadsimtā Lielbritānijas valdība kompensēja izdevumus tām bibliotēkām, kurās tika izmitināti kaķi, saprotot, ka tie neļauj grauzējiem piekļūt grāmatām. <ref name="History">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.catchannel.com/magazines/catfancy/january-2010/history-of-library-cats.aspx|title=History of Library Cats|last=Kagamaster|first=Allie|publisher=BowTie, Inc.|website=[[Cat Fancy]]|access-date=20 June 2013}}</ref> Bibliotēkas kaķi ir parādījušies kā varoņi grāmatās un filmās, <ref name="Wesleyan">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wesleyancollege.edu/academics/library/cats.cfm|title=Wesleyan's Library Cats|publisher=[[Wesleyan College]]|access-date=20 June 2013}}</ref> tiek iemūžināti akmenī savu iestāžu priekšā, <ref name="History">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.catchannel.com/magazines/catfancy/january-2010/history-of-library-cats.aspx|title=History of Library Cats|last=Kagamaster|first=Allie|publisher=BowTie, Inc.|website=[[Cat Fancy]]|access-date=20 June 2013}}</ref> un dažiem tiek piešķirti formāli amati iestādē. Daži kaķi spēlē svarīgas lomās bibliotēku publicitātē. <ref name="Wesleyan" /> Attiecības starp bibliotēkām un kaķiem dažkārt ir strīdīgas. Vienā gadījumā bija mēģinājumi izvākt kaķi no bibliotēkas, pamatojoties uz patronu bažām par alerģiju, apgalvojot, ka ir pārkāpts likums par Amerikāņiem ar invaliditāti . <ref name="LJ">{{Publikācijas atsauce|last=Kelley|first=Michael|date=17 May 2013|title=Send Me Your Library Cats|url=http://lj.libraryjournal.com/2013/05/opinion/editorial/send-me-your-library-cats/#_|journal=[[Library Journal]]|volume=05|access-date=20 June 2013}}</ref> Vēl vienas izvākšanas iemesls bija bibliotēkas kaķa asā reakcija uz suņiem - invalīdu pavadoņiem. <ref name="LAT">{{Ziņu atsauce|url=http://articles.latimes.com/2002/feb/18/news/lv-cat18|title=In the Wonderland of Libraries Are Cats Like Alis|work=[[Los Angeles Times]]|access-date=20 June 2013|date=18 February 2002|last=Noriyuki|first=Duane}}</ref> Kad bibliotēkas kaķis Patnemvelijā, Ņujorkas štatā, tika izvākts no bibliotēkas, iestāde cieta finansiāli. Divi kopienas locekļi bija tik sarūgtināti par kaķa izņemšanu, ka no testamenta izdzēsa novēlējumus bibliotēkai, radot ieņēmumu zaudējumu 80 000 USD apmērā. <ref name="LAT" /> Bibliotēkas kaķu biedrība, kas tagad ir likvidēta, tika izveidota 1987. gadā, lai veicinātu bibliotēkas kaķu izveidi, cieņu un atzīšanu. Biedrībā bija vairāki desmiti biedru bibliotēku, kas apmainījās ar informāciju par saviem kaķiem un publicēja par viņiem biļetenu. <ref name="Wesleyan">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wesleyancollege.edu/academics/library/cats.cfm|title=Wesleyan's Library Cats|publisher=[[Wesleyan College]]|access-date=20 June 2013}}</ref> Antoloģijā ''Kaķi, bibliotekāri un bibliotēkas: esejas par un par Bibliotēku kaķu biedrību tika'' pētītas šīs attiecības. Bibliotēkas kaķu dzīvi pētīja Gerijs Roma, dokumentālists, kurš veidoja filmu " ''Runcis grāmatās: bibliotēkas kaķa piedzīvojumi"'' . <ref name="Wesleyan">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wesleyancollege.edu/academics/library/cats.cfm|title=Wesleyan's Library Cats|publisher=[[Wesleyan College]]|access-date=20 June 2013}}</ref> Saskaņā ar Romas tīmekļa vietni, visā pasaulē ir vairāk nekā 800 kataloģizētu bibliotēku kaķu. Katalogs norāda, ka daudzi no viņiem kopš tā laika ir miruši. Turklāt kaķi bieži atrodami neatkarīgās grāmatnīcās visās ASV. <ref>Korbelik, Jeff (13 November 2012). [http://journalstar.com/entertainment/small-screen/television-and-radio/what-is-a-cat/article_db1f1969-37d9-53cb-ba10-293971218abd.html "What is a cat?"]. ''[[Lincoln Journal Star]]''. Retrieved 8 August 2013.</ref> <ref>Davies, Richard. [http://www.abebooks.com/books/bookseller-bookshop-bookstore/cats.shtml?clickid=UzCzFzz-4wlPwzzSgl3i60fFUkWUqo0P0V4awQ0&cm_mmc=aff-_-ir-_-27795-_-81804&afn_sr=impact "A Catalog of Bookstore Cats"]. ''[[AbeBooks]]''. Retrieved 8 August 2013.</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sandmanbooks.com/kittywankenobi|title=KittyWanKenobi {{!}} Sandman Books|website=www.sandmanbooks.com|access-date=2021-08-12}}</ref> == Ieguvumi == Bibliotēkas kaķi ir izmantoti, lai sadraudzētos ar patroniem un lasītājiem, uzlabotu bibliotekāru morāli un iedvesmotu lasītprasmes un lasītprasmes programmas. <ref name="Wesleyan">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wesleyancollege.edu/academics/library/cats.cfm|title=Wesleyan's Library Cats|publisher=[[Wesleyan College]]|access-date=20 June 2013}}</ref> Kaķi var būt noderīgi arī mārketinga kampaņās, un tos bieži izmanto, lai radītu publicitāti savām bibliotēkām, jo īpaši sociālajos medijos. <ref>Kroski, E. (2014). "[http://oedb.org/ilibrarian/quick-guide-library-cats/ A quick guide to library cats]". ''Open Education Database'' (OEDb). Retrieved 29 March 2015.</ref> Kaķa klātbūtne var radīt relaksējošu vidi un mazināt ikdienas stresu gan patroniem, gan bibliotekāriem, <ref name="Stress">{{Ziņu atsauce|url=http://www.salon.com/2009/02/12/human_animal/|title=The love that dare not bark its name|work=[[Salon (website)|Salon]]|access-date=7 July 2013|date=12 February 2009|last=Mieszkowski|first=Katharine}}</ref> <ref name="Stress 2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.onearth.org/article/made-for-each-other|title=Made for Each Other|last=Black|first=George|website=On Earth|access-date=7 July 2013}}</ref> un tie parasti nerada tik daudz trokšņa kā suņi, kuru klātbūtnei arī raksturīgs relaksējošs efekts). Kaķu vispārēji neatkarīgā daba var būt piemērota arī bibliotēkas intelektuālajai videi, jo tiem ir maz uzmanības prasību un tie var būt piemērotāki citādi aizņemtām intelektuālām personībām, kuras bieži apmeklē bibliotēkas. <ref name="Neediness">{{Ziņu atsauce|url=http://www.nbcnews.com/id/38433950/ns/technology_and_science-science#.UdoCJawyiDk|title=How science measures up cats and dogs|work=[[NBC News]]|access-date=7 July 2013|date=29 July 2010|last=Roach|first=John}}</ref> == Devijs Rīdmors Būks == Devijs Rīdmors Būks, iespējams, ir slavenākais bibliotēkas kaķis. Viņš dzīvoja Aiovas Spensera publiskajā bibliotēkā 19 gadus. Pēc viņa nāves par viņu tika izdota grāmata <ref name="NYT">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2007/04/04/books/04cat.html?_r=0|title=Iowa Library's Cat Has a Rich Second Life as a Biography|work=[[The New York Times]]|access-date=20 June 2013|date=4 April 2007|last=Rich|first=Motoko}}</ref>, vēlāk arī vairākas turpinājuma grāmatas. == Atsauces == <nowiki> [[Kategorija:Bibliotēkzinātne]]</nowiki> 4jz81pgq8mnnrza33dv1j2gn8muswkj 0 514892 3675285 3672991 2022-08-24T18:53:46Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Batērsta sala |attēls = Peary caribou - looking west towards Evan's Bay.jpg |attēla paraksts = Ziemeļbrieži Kausuitukas nacionālajā parkā |attēla izmērs = |vietas karte = Wfm bathurst island.jpg | map_type = Kanāda#Nunavuta#Ziemeļamerika | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=46|latNS=N |longd=99|longm=47|longEW=W |platība = 16042 |garums = 188 |platums = 101-151 |krasta līnija = 2069 |augstākais kalns = Stoksa kalns |augstums = 412 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = ''neapdzīvota'' |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Batērsta sala''' ({{val|en|Bathurst Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.<ref>{{PZT|98|Batersta sala}}</ref> 13. lielākā Kanādas sala, 54. lielākā sala pasaulē. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Penija šaurums]] ziemeļaustrumos salu atdala no [[Devona (sala)|Devonas]] salas, Makdugala šaurums dienvidaustrumos — no [[Kornvolisa (sala)|Kornvolisas]], dienvidos [[Vikonta Melvila šaurums]] atdala no [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]]s, bet rietumos [[Baiama Mārtina šaurums]] — no [[Baiama Mārtina sala]]s. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 188 km garumā. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Piekrastē daudz salu, lielākās no tām ir [[Aleksandera sala|Aleksandera]], [[Mesija sala|Mesija]], [[Vanjē sala|Vanjē]], [[Kemerona sala|Kemerona]] un [[Helinas sala|Helinas]] salas ziemeļu un ziemeļrietumu piekrastē. Reljefs paugurains, bet zems, salas augstākais punkts ir Stoksa kalns (412 m vjl). Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]]. Salas ziemeļrietumos kopš 2015. gada izveidots Kausuitukas nacionālais parks,<ref>[https://www.canada.ca/en/parks-canada/news/2017/08/qausuittuq_nationalparkbathurstislandnunavut.html Qausuittuq National Park (Bathurst Island, Nunavut)]</ref> vidusdaļā kopš 1982. gada — Nanuititilingas nacionālais dabas rezervāts.<ref>[https://nunavutacmc.com/polar-bear-pas-nwa/ NANUIT ITILLINGA (Polar Bear Pass National Wildlife Area)]</ref> == Vēsture == Sala periodiski bijusi apdzīvota vismaz jau pirms 4000 gadiem. Pēdējā zināmā pastāvīga apdzīvotā vieta atradusies salas austrumu krastā un bijusi apdzīvota ap 1000. gadu. Vēlākā laikā [[inuiti]] salu apmeklējuši sezonāli medību laikā. Pirmais no eiropiešiem salu 1819. gadā atklāja [[Viljams Perijs]], nokartējot tās dienvidu krastu un nodēvējot salu britu kara un koloniju sekretāra Henrija Batērsta (''Henry Bathurst'') vārdā. Salas rietumu un ziemeļu krasti tika nokartēti tikai 19. gadsimta vidū. 1960. un 1970. gados salu šķērsoja Zemes ziemeļu [[magnētiskais pols]]. 1968. gadā salas vidienē Kanādas Nacionālais dabaszinātņu muzejs ierīkoja [[Polarbērpasa|Augstās Arktikas pētniecības staciju]], kas regulāri darbojās līdz 1980. gadiem, bet mūsdienās atjaunota un tiek izmantota kā Nanuititilingas rezervāta lauka pētījumu bāze. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Perija salas]] jcqo7v5v5fr3se2uis6v8tcx338j6ny 0 514928 3675286 3666092 2022-08-24T18:54:23Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Kornvolisa |attēls = Cape Martyr - looking towards Hamlet of Resolute Bay Summer 2012 - panoramio.jpg |attēla paraksts = Kornvolisas dienvidu piekrastes ainava |attēla izmērs = |vietas karte = Wfm cornwallis island.jpg | map_type = Kanāda#Nunavuta#Ziemeļamerika | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=08|latNS=N |longd=95|longm=00|longEW=W |platība = 6995 |garums = 113 |platums = 95 |krasta līnija = 636 |augstākais kalns = |augstums = 359 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = 183 |iedzīvotāju gads = 2021 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = [[inuiti]] |valsts lielpilsēta = [[Rezolūta]] |piezīme = }} '''Kornvolisa''' ({{val|en|Cornwallis Island}}) ir sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā. 21. lielākā Kanādas sala, 96. lielākā sala pasaulē. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Velingtona šaurums]] austrumos salu atdala no [[Devona (sala)|Devonas]] salas, Makdugala šaurums rietumos — no [[Batērsta sala]]s, bet [[Barova šaurums]] dienvidos atdala no [[Samerseta (sala)|Samersetas]] un [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]]s. Sala trīsstūrveida formas, izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 113 km garumā. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Piekrastē daudz salu, lielākās no kurām ir [[Mazā Kornvolisa]], [[Beilija-Hamiltona sala]] un [[Grifita (sala)|Grifita]]. Ainavā dominē zemienes, tikai dienvidaustrumu daļa pauguraina, salas augstākais punkts ir {{nobr|359 m}} vjl. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]], zemākajās un mitrākajās vietās — [[tundra]]. == Vēsture == Pirmais no eiropiešiem salu 1819. gadā atklāja [[Viljams Perijs]]; nosaukta par godu salu britu flotes admirālim Viljamam Kornvolisam (''William Cornwallis'').<ref name=Parry>{{cite book | last = Parry | first = William Edward | title = Journal of a voyage for the discovery of a North-West passage from the Atlantic to the Pacific: performed in the years 1819-20 | publisher = John Murray | year = 1821 | location = London | url = https://books.google.com/books?id=sdM0AAAAQAAJ&q=William+Edward+Parry+1819}}</ref> 1947. gadā salas dienvidu krastā izveidota [[Rezolūta]]s meteostacija, kas vēlāk tika paplašināta par Kanādas Gaisa spēku bāzi, bet 1953. gadā [[Augstās Arktikas pārvietošana]]s programmas ietvaros šeit tika nometināti pastāvīgie iedzīvotāji. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]] [[Kategorija:Perija salas]] 8hhm4qcj6dgn130fai9x2hbwc7yrf1f 0 514983 3675287 3669385 2022-08-24T18:54:57Z Kikos 3705 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Vikonta Melvila šaurums | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}}<br/>{{CA-NT}} | ietilpst = [[Perija šaurums]] | savieno = [[Barova šaurums]] | savieno1 = [[Maklūra šaurums]] | atdala = [[Karalienes Elizabetes salas]] | atdala1 = [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta#Ziemeļrietumu Teritorijas |relief = jā | alt = | paraksta_izvietojums = top | plat_d=74| plat_m=15| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=105| gar_m=00| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 375 | platums = 160 | Vid_dziļums = 465 | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = [[Elvīras sala]] | pilsētas = }} '''Vikonta Melvila šaurums''' ({{val|en|Viscount Melville Sound}}) ir jūras šaurums [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]], [[Perija šaurums|Perija šauruma]] vidusdaļa. Savieno [[Barova šaurums|Barova šaurumu]] austrumos ar [[Maklūra šaurums|Maklūra šaurumu]] rietumos. Atdala [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila]] un [[Baiama Mārtina sala|Baiama Mārtina]] salas ziemeļos no [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas]], [[Stefansona sala|Stefansona]] un [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča]] salām dienvidos.<ref>{{PZT|759|Vikonta Melvila šaurums}}</ref> Ziemeļos no Vikonta Melvila šauruma atzarojas [[Baiama Mārtina šaurums]], dienvidos — [[Maklintoka šaurums|Maklintoka]] un [[Velsas Prinča šaurums|Velsas Prinča]] šaurumi. Vikonta Melvila šaurums ir [[Ziemeļrietumu jūrasceļs|Ziemeļrietumu jūrasceļa]] vidusdaļa. Deviņus mēnešus gadā klāts ar ledu. Pirmais no eiropiešiem šaurumu 1819. gadā atklāja britu jūrasbraucējs [[Viljams Perijs]] un nosauca to par godu tā laika [[Britu Admiralitāte]]s pirmajam lordam Robertam Sondersam Daglasam, otrajam Melvilas vikontam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] jjf5sj6y9nbjn7psautoy6v7fbx9yyv 0 515020 3675288 3646107 2022-08-24T18:55:59Z Kikos 3705 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Maklintoka šaurums | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno = [[Vikonta Melvila šaurums]] | savieno1 = [[Larsena šaurums]] | atdala = [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]] | atdala1 = [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta |relief = jā | alt = | paraksta_izvietojums = | plat_d=72| plat_m= | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=103| gar_m= | gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 274 | platums = 105—209 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 300 | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = [[Uminmalika]] | pilsētas = }} '''Maklintoka šaurums''' ({{val|en|M'Clintock Channel}}) vai '''Kagiujaks''' ({{val|iu|ᖃᒡᒋᐅᔭᖅ}}, ''Qaggiujaq'')<ref>[http://ihti.ca/eng/place-names/images/Map-WhereWeLiveTravel-1636px.jpg Nunavut, Where we Live and Travel]</ref> ir jūras šaurums [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]]. Savieno [[Vikonta Melvila šaurums|Vikonta Melvila šaurumu]] ziemeļos ar [[Larsena šaurums|Larsena šaurumu]] dienvidos. Atdala [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča salu]] austrumos no [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]] un [[Stefansona sala]]s rietumos.<ref>{{PZT|452}}</ref> Nodēvēts par godu britu admirālim un [[Arktika]]s pētniekam Frēnsisam Maklintokam (''Francis McClintock''). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] 0z7o5mcw684nufl50mo4i9secj9c589 0 515034 3675289 3639010 2022-08-24T18:56:42Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Franklina šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno = [[Pīla šaurums]] | savieno1 = [[Larsena šaurums]] | atdala = [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]] | atdala1 = [[Būtijas pussala]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta | relief = jā | alt = | plat_d=71| plat_m=30| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=96| gar_m=30 | gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 100 | platums = 32 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Franklina šaurums''' ({{val|en|Franklin Strait}}) ir [[jūras šaurums]] starp [[Kanāda]]s [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča salu]] rietumos un [[Būtijas pussala|Būtijas pussalu]] austrumos. Savieno [[Pīla šaurums|Pīla šaurumu]] ziemeļos ar [[Larsena šaurums|Larsena šaurumu]] dienvidos. Šaurumā atrodas vairākas nelielas salas, lielākās no kurām ir [[Tasmanijas salas]] pie dienvidu ieejas. Nosaukts par godu britu flotes virsniekam un [[Arktika]]s pētniekam [[Džons Franklins|Džonam Franklinam]], kura ekspedīcija pazuda šajā apvidū pēc došanās ceļā 1845. gadā un 1847. gadā un viņš pats mira. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Nunavuta]] j0jujb9cflzwi5fhftj8fypqz1kdgyw 0 515048 3675290 3639072 2022-08-24T18:57:34Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Larsena šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno = [[Franklina šaurums]], [[Maklintoka šaurums]] | savieno1 = [[Viktorijas šaurums]], [[Džeimsa Rosa šaurums]] | atdala = [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]], [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] | atdala1 = [[Būtijas pussala]], [[Karaļa Viljama sala]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta | relief = jā | alt = | plat_d=70| plat_m=30| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=98| gar_m=45| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 150 | platums = 75—135 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Larsena šaurums''' ({{val|en|Larsen Sound}}, {{val|iu|Ki’muagiaq}})<ref>[https://www.uap.ualberta.ca/book-images/Open%20Access/9781772121896_WEB.pdf Darren Keith. Inuit Knowledge of Polar Bears]</ref> ir [[jūras šaurums]] starp [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]]. Atdala [[Būtijas pussala|Būtijas pussalu]] austrumos no [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]]s ziemeļos, [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]] rietumos un [[Karaļa Viljama sala]]s dienvidos. Savieno [[Franklina šaurums|Franklina šaurumu]] ziemeļos un [[Maklintoka šaurums|Maklintoka šaurumu]] ziemeļrietumos ar [[Viktorijas šaurums|Viktorijas šaurumu]] dienvidrietumos un [[Džeimsa Rosa šaurums|Džeimsa Rosa šaurumu]] dienvidaustrumos. Nosaukts par norvēģu polārajam kuģotājam Henrijam Larsenam (''Henry Asbjörn Larsen''), kurš kā pirmais 1940.—1942. gadā izkuģoja [[Ziemeļrietumu jūrasceļš|Ziemeļrietumu jūrasceļu]] virzienā no rietumiem uz austrumiem<ref>[https://www.swoop-arctic.com/cruises/northwest-passage/history#map Northwest Passage History]</ref> un 1944. gadā kā pirmais izkuģoja Ziemeļrietumu jūrasceļu vienā vasarā virzienā no austrumiem uz rietumiem.<ref>[https://arctickingdom.com/the-mystery-of-the-northwest-passage-past-and-present-explorers/ THE MYSTERY OF THE NORTHWEST PASSAGE: PAST AND PRESENT EXPLORERS]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Nunavuta]] s4hzy15149uskgybx5bvex23gbzxm4r 0 515637 3675469 3650122 2022-08-25T09:06:28Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{mašīntulkojums}} {{Italic title}}{{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = Solists | Vārds = ''Playboi Carti'' | Vārds_orig = ''Džordans Terels Kārters'' | Attēls = Playboi Carti peforming.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Playboi Carti'' 2018. gadā | Dz_vārds = Džordans Terels Karters | Pseidonīms = Sir Cartier, Cash Carti,Yung Carti, King Vamp | Dzimis = {{dat|1996|9|13}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Riverdeila|Džordža}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = Atlanta | Žanrs = [[Hiphops]], eksperimentāls hiphops | Nodarbošanās = Reperis, dziedātājs, mūzikas autors | Instrumenti = | Gadi = [[2010]] - pāslaik | Izdevējkompānija = ''AWGE'' {{!}} ''Interscope'' {{!}} ''Opium'' | Darbojies_arī = [[Kanye West]]<br />[[Lil Uzi Vert]]<br />[[A$AP Rocky]]<br />[[Young Thug]]<br />[[Future]]<br />[[Trippie Redd]] | Mlapa = https://www.playboicarti.com/ | Dzimums = V }}'''Džordans Terels Kārters''' (''dzimis 1996. gada 13. septembrī''), profesionāli pazīstams kā '''Playboi Carti''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]]. Sākotnēji Kārters tika parakstīts ar vietējo pagrīdes izdevniecību ''[[Awful Records]]'', pirms noslēdza līgumu ar [[ASAP Mob|A$AP Mob]]'s ''AWGE'' Label, kas pieder Interscope Records. Pēc fanu iegūšanas pēc karjeras sākuma Kārters 2017. gadā izpelnījās galveno uzmanību. Kārtera debijas miksteips tika izdots 2017. gada aprīlī, un tajā bija iekļauti ''[[Billboard Tops|Billboard]]'' Hot 100 topā iekļuvušie singli "[[Magnolia (Playboi Carti dziesma)|''Magnolia'']]" un "''[[wokeuplikethis*]]''" (piedalās ''[[Lil Uzi Vert]]''). Viņa debijas studijas albums ''[[Die Lit]]'' (2018) ieņēma 3. vietu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Billboard Tops|''Billboard'']] 200. Pēc divu gadu pārtraukuma, kad tika izdots maz vai nav jaunas mūzikas, Kārtera ļoti gaidītais otrais albums ''[[Whole Lotta Red]]'' (2020) debitēja [[Billboard Tops|Billboard]] 200 pirmajā vietā un kļuva par viņa pirmo topu ierakstu. == Jaunība == Džordans Terels Kārters dzimis [[Riverdeila]], [[Džordžija]]s štatā, un uzaudzis [[Fērbērnā]], Džordžijas štatā. 2016. gada intervijā ''Complex'' viņš teica: "Mana mamma nevarēja man pateikt sūdus. Neviens nevarēja man pateikt sūdus." Šāds dzīvesveids ietekmēja Kārteru jaunībā nonākt nepatikšanās un atkāpties no idejas par augstāku izglītības līmeni pēc vidusskolas pabeigšanas. Viņš apmeklēja [[North Springs Charter High School Sandy Springs]]. Pirms repa Kārters vēlējās kļūt par [[NBA]] zvaigzni, lai mēģinātu kaut ko radīt no sevis. Intervijā laikrakstam ''The Fader'' viņš teica: "Es biju jauns mākslīgais intelekts un negāju uz praksi. Tas bija laiks, kad es patiešām mācījos skolā, un tas viss bija stīpas un bez repa. Es smēķēju pirms treniņa, uzkāpju. tiesa un nomet 30." Viņš pārtrauca spēlēt basketbolu pēc nesaskaņām ar savu treneri un pēc tam veltīja savu laiku mūzikai. Kārters regulāri izlaida vidusskolas nodarbības, lai strādātu pie mūzikas vai dotos uz darbu [[H&M]], kā rezultātā Kārtijs tik tikko pabeidza vidusskolu. Intervijā ''The Fader'' viņš teica: "Es biju klasē ar pirmkursniekiem, kuri pabeidza darbu, un, ja es pabeigšu deviņus uzdevumus pirms šī laika, es varētu pabeigt." Viņš bija tik tuvu izlaidumam, ka neviens neieradās uz viņa izlaidumu, jo nezināja, ka tas patiešām notiks. Kārtijs ienīda ideju kļūt par topošo reperi, kas strādā [[H&M]], tāpēc viņš pieņēma lēmumu pamest darbu. Kārtrers jaunībā iepirkās lietoto preču veikalos, kas ir ietekmējis viņa modi un mūzikas stilu. == Mūzikas stils == Kārters tika raksturots kā "''mumble reperis''", un viņa mūzika kā "''rotaļīga, trāpīga un ļoti melodiska''." Komplekss savu repošanas stilu nosauca par "''repēšanu un atkārtošanos, vairāk saistīts ar plūsmu un lipīgu''". frāzes." Briana Younger no Pitchfork teica, ka "Carti mūzika ir mazāk saistīta ar lirismu, bet vairāk par atmosfēru", turpinot teikt, ka "lai ko Kartijam pietrūktu pēc būtības, viņš izdomā ar milzīgu pārdrošību." Kārters ir pazīstams ar savu "mazuļa balss" paņēmienu, ko raksturo viņa balss, kas sit augstus toņus ar neskaidru izrunu un izmisīgiem ritmiem.[49] Šo paņēmienu viņš ir izmantojis tādās populārās dziesmās kā "''EARFQUAKE''" ar [[Tyler, The Creator]] un "''Pissy Pamper''" ar [[Young Nudy]] un [[Pīērs Borns|Pi'erre Bourne]]. Laikraksts ''The New York Times'' teica, ka Karti repošana lika šķist, ka viņš "vairāk jūtas ar lomas izpildi, nevis ar reālo repošanu." Viņš izmanto sātaniskus tēlus. Viņa stilu ietekmējušas vampīru filmas. [[Lil Wayne]] iedvesmoja viņu uz frīstailu visiem saviem repiem. Viņu ietekmējuši [[ASAP Rokijs|A$AP Rocky]], [[Kanje Vests|Kanye West]] un [[Jay-Z]]. Kārters ir pazīstams ar savu rokzvaigznes personību. Viņa dziesmas bieži ir par [[Sekss|seksu]] un [[Narkotikas|narkotikām]]. == Karjera == === 2011—2016: Sākums === 2011. gadā Kārtijs sāka repot agrā bērnībā ar nosaukumu ''$ir Cartier'' un drīz pēc tam 2013. gadā to nomainīja uz ''Playboi Carti''. 2011. gadā viņš sāka augšupielādēt dziesmas vietnē [[SoundCloud]]. 2014. gadā pēc tikšanās ar producentu [[Etheral]] viņš pievienojās [[Awful Records]]. Kārtijs atzīst, ka Etheral palīdzēja viņam atrast savu skaņu. Kad Carti izvēlējās nodarboties ar mūziku pilna laika, viņš pieņēma lēmumu pārcelties uz [[Ņujorka|Ņujorku]] kopā ar ģimeni. Atrodoties Ņujorkā, Carti apmetās savā narkotiku tirgotāja mājā, un [[A$AP Mob]] locekļi bieži apmeklēja māju. Galu galā Carti saskārās ar [[A$AP Bari]], kurš galu galā iepazīstināja viņu ar [[ASAP Rokijs|A$AP Rocky]]. Carti nolēma doties uz [[Teksasa|Teksasu]] kopā ar A$AP Rocky. Viņš sāka piesaistīt uzmanību 2015. gadā ar saviem singliem "''Broke Boi''" un "''Fetti''", kuros piedalījās [[Da$h]] un [[Maxo Kream]], kuri abi tika publicēti SoundCloud. Ap šo laiku Carti bieži sadarbojās ar māksliniekiem Atlantas pagrīdes repa arēnā, tostarp ar brālēnu [[UnoTheActivist]], [[Thouxanbanfauni]], [[Yung Bans]], [[Lil Yachty]], Ethereal un producentiem [[MexikoDro]] un [[ICYTWAT]]. Viņš sāka koncertēt ar [[A$AP Ferg]] un [[Lil Uzi Vert]], un viņš parakstīja līgumu ar [[Interscope Records]]. 2016. gadā viņš tika iekļauts grupas A$AP Mob singlā "''Telephone Calls''" no viņu albuma "''Cozy Tapes Vol. 1: Friends''". Tajā pašā gadā Carti parakstīja A$AP Mob ''AWGE'' nospiedumu. === 2017—2018: ''Playboi Carti'' un ''Die Lit'' === Carti izdeva savu Self-titled debijas miksteipu 2017. gada 14. aprīlī. Šis izdevums ieguva dažādu mūzikas izdevumu, tostarp XXL, Pitchfork, Spin, HotNewHipHop un PopMatters, uzmanību un sasniedza 12. vietu [[Billboard Tops|Billboard 200]]. Miksteips radīja divus veiksmīgus singlus: "''Magnolia''", kas sasniedza 29. vietu Billboard Hot 100, un "''wokeuplikethis*''" ar [[Lil Uzi Vert]], kas sasniedza 76. vietu. Kopā ar miksteipa izdošanu Carti uzsāka turneju ar [[Gucci Mane]] un Dreezy. 2017. gada 13. jūnijā Playboi Carti tika nosaukts par vienu no desmit XXL "2017. gada pirmkursnieku klase".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.xxlmag.com/2017-xxl-freshman-cover/|title=2017 XXL Freshman Cover Revealed|last=Cline|first=Georgette ClineGeorgette|website=XXL Mag|access-date=2022-07-08|language=en}}</ref> Ap šo laiku viņš tika iekļauts grupas A$AP Mob singlā "''RAF''" no viņu albuma "''Cozy Tapes Vol. 2: Too Cozy"'' un [[Lana Del Rey]] singls "''Summer Bummer''" no viņas albuma "''[[Lust for Life]]''". 2018. gada 11. maijā Carti izdeva savu debijas pilnmetrāžas albumu "''[[Die Lit]]''", kas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Billboard Tops|Billboard 200]] topa 3. vietā ieņēma augstāko vietu. Mēnešus vēlāk, 2018. gada augustā, Carti paziņoja par savu otro studijas albumu "''[[Whole Lotta Red]]''". === 2019—pašlaik: ''Whole Lotta Red'' un ''Music'' === Carti sāka darbu pie sava otrā albuma "''[[Whole Lotta Red]]''" 2018. gada beigās. Nākamo divu gadu laikā daudzas no Carti dziesmām tika nopludinātas internetā un uzkrāja desmitiem miljonu straumējumu. Viņš neizlaida nekādu oriģinālmūziku, tā vietā bija iekļauts daudzos singlos, tostarp "''Baguettes in the Face''" ar [[NAV]] un [[A Boogie wit da Hoodie]] no [[DJ Mustard]] albuma un, [[Tyler, The Creator]] "''EARfQUAKE''". 2020. gada aprīlī Carti izdeva savu pirmo jauno mūziku kopš 2018. gada ar dziesmu "''@ MEH''", kas ieņēma 35. vietu [[Billboard Tops|Hot 100]]. Nākamajā mēnesī viņš tika iekļauts [[Drake (mūziķis)|Dreika]] singlā "''Pain 1993''", kas debitēja plkst. 7. vietā [[Billboard Tops|Billboard Hot 100]] un kļuva par Carti pirmo desmitnieku topā. 2020. gada 23. novembrī Carti paziņoja, ka "''[[Whole Lotta Red]]''" ir pabeigts un ir iesniegts viņa etiķetei. 2020. gada Pateicības dienā Carti tika iekļauts [[Lil Yachty]] luksusa albumā "''[[Lil Boat 3.5]]''" dziesmā “''Flex Up''” kopā ar [[Future]]. Nākamajā mēnesī hiphopa komentētājs [[DJ Akademiks]] paziņoja, ka "''[[Whole Lotta Red]]''" ir paredzēts izdot [[Ziemassvētki|Ziemassvētku dienā]]. Kārters apstiprināja Ziemassvētku izdošanas datumu 2020. gada 21. decembrī. 2020. gada 25. decembrī Carti izdeva 24 ierakstu garo albumu "''[[Whole Lotta Red]]''". Tas debitēja pirmajā vietā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Billboard Tops|Billboard 200]], kļūstot par Carti pirmo topu izlaidumu. 2021. gada jūnijā Kārti piedalījās repera [[Lil 1 DTE]] singlā “''Homixide''” no viņa paša nosauktā miksteipa. 2021. gada augustā Playboi Carti tika iekļauts dziesmās “''Off The Grid''”, “''Junya''” un “''Junya pt. 2''” [[Kanje Vests|Kanye West]] albumā "''[[Donda]]''". == Personālā dzīve == 2017. gadā viņš īsi satikās ar [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] modeli [[Black Chyna|Blac Chyna]]. 2018. gadā, Kārters bija romantiski saistīts ar [[Rubi Rose]], [[Modele|modeli]] un [[Reps|reperi]], kura ieguva slavu pēc dalības [[Migos]] mūzikas videoklipā "''[[Bad and Boujee]]"''. Viņš esot šāvis ar ieroci uz Rubi Rose pēc tam, kad viņa pirms lidojuma paslēpusi viņa telefonus. Viņi izšķīrās pēc tam, kad Kārters viņu krāpa ar Blac Chyna. Vēlāk tajā pašā gadā Kārters sāka satikties ar austrāliešu reperi [[Igija Azalija|Iggy Azalea]]. 2020. gadā TMZ ziņoja, ka Azalea dzemdēja Kārtera dēlu. Vēlāk Azalea atklāja viņu dēla vārdu Onyx Kelly. Tiek ziņots, ka viņi šķīrās 2019. gada decembrī. 2020. gada decembrī Azalea atklāja, ka Kārters viņu ir krāpis un nokavējis dēla piedzimšanu. Kārters atteicās parakstīt viņu dēla dzimšanas apliecību. Viņš viņu krāpa ar Instagram modeli Brandi Marion. 2019. gada jūnijā Kārters pēc pārcelšanās no [[Losandželosa]]s pašlaik dzīvo un strādā [[Atlanta]]s apgabalā un ap to. Kārteram ir [[Bronhiālā astma|astma]]. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Die Lit]]'' (2018) * ''[[Whole Lotta Red]]'' (2020) * ''Music'' (TBA) === Miksteipi === * ''THC: The High Chronicals'' (kā ''Sir Cartier'') (2011) * ''Young Misfit'' (kā ''Sir Cartier'') (2012) * ''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' (2017) === Singli === * ''Broke Boi'' (2016) * ''Lookin'' (piedāvā [[Lil Uzi Vert]]) (2017) * [[Wokeuplikethis*|''wokeuplikethis*'']] (piedāvā [[Lil Uzi Vert]]) (2017) * [[Magnolia (dziesma)|''Magnolia'']] (2017) * ''[[@ MEH]]'' (2020) * ''[[Miss The Rage]]'' (ar [[Trippie Redd]]) (2021) ==== Citi singli ==== * ''Action'' (2016; no [[Joey Fatts]]) * ''Telephone Calls'' (2016; no [[A$AP Mob]]) * ''RAF'' (2017; no [[A$AP Mob]]) * ''Summer Bummer'' (2017; no [[Lana Del Rey]]) * ''Yo Pi'erre!'' (2017; no [[Pi'erre Bourne]]) * ''EARFQUAKE'' (2019; no [[Tyler, The Creator]]) * ''Unlock It'' (2021; no [[ABRA]]) * ''Off The Grid'' (2021; no [[Kanye West]]) == Ekskursijā == * Playboi Carti Tour (2017) * Die Lit Tour (2018) * Neon Tour (2018) * King Vamp Narcissist Tour (2021) == Nominācijas == === BET Hip Hop Awards === * (Nominēts) Labākais jaunais hiphopa mākslinieks (2017) — Pats * (Nominēts) Labākais miksteips (2017) — "[[Playboi Carti (miksteips)|''Playboi Carti'']]" === Grammy Awards === * (Nominēts) Gada albums (2021) — "''[[Donda]]''" === iHeartRadio Music Awards === * (Nominēts) Labākais jaunais hiphopa mākslinieks (2018) — Pats == Ārējās saites == * [https://twitter.com/playboicarti ''Twitter'' profils] * [https://www.instagram.com/playboicarti/ ''Instagram'' profils] * [https://www.facebook.com/PlayboiCarti/ ''Facebook'' profils] * [https://soundcloud.com/playboicarti ''SoundCloud'' profils] * [https://www.youtube.com/channel/UC652oRUvX1onwrrZ8ADJRPw ''YouTube'' profils] == Atsauces == [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] gee744ey8p4q43vtto4hga1c87q6u79 3675515 3675469 2022-08-25T11:57:30Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{mašīntulkojums}} {{Italic title}}{{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = Solists | Vārds = ''Playboi Carti'' | Vārds_orig = ''Džordans Terels Kārters'' | Attēls = Playboi Carti peforming.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Playboi Carti'' 2018. gadā | Dz_vārds = Džordans Terels Karters | Pseidonīms = Sir Cartier, Cash Carti,Yung Carti, King Vamp | Dzimis = {{dat|1996|9|13}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Riverdeila|Džordža}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = Atlanta | Žanrs = [[Hiphops]], eksperimentāls hiphops | Nodarbošanās = Reperis, dziedātājs, mūzikas autors | Instrumenti = | Gadi = [[2010]] - pāslaik | Izdevējkompānija = ''AWGE'' {{!}} ''Interscope'' {{!}} ''Opium'' | Darbojies_arī = [[Kanye West]]<br />[[Lil Uzi Vert]]<br />[[A$AP Rocky]]<br />[[Young Thug]]<br />[[Future]]<br />[[Trippie Redd]] | Mlapa = https://www.playboicarti.com/ | Dzimums = V }}'''Džordans Terels Kārters''' (''dzimis 1996. gada 13. septembrī''), profesionāli pazīstams kā '''Playboi Carti''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]]. Sākotnēji Kārters tika parakstīts ar vietējo pagrīdes izdevniecību ''[[Awful Records]]'', pirms noslēdza līgumu ar [[ASAP Mob|A$AP Mob]]'s ''AWGE'' Label, kas pieder Interscope Records. Pēc fanu iegūšanas pēc karjeras sākuma Kārters 2017. gadā izpelnījās galveno uzmanību. Kārtera debijas miksteips tika izdots 2017. gada aprīlī, un tajā bija iekļauti ''[[Billboard Tops|Billboard]]'' Hot 100 topā iekļuvušie singli "[[Magnolia (Playboi Carti dziesma)|''Magnolia'']]" un "''[[wokeuplikethis*]]''" (piedalās ''[[Lil Uzi Vert]]''). Viņa debijas studijas albums ''[[Die Lit]]'' (2018) ieņēma 3. vietu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Billboard Tops|''Billboard'']] 200. Pēc divu gadu pārtraukuma, kad tika izdots maz vai nav jaunas mūzikas, Kārtera ļoti gaidītais otrais albums ''[[Whole Lotta Red]]'' (2020) debitēja [[Billboard Tops|Billboard]] 200 pirmajā vietā un kļuva par viņa pirmo topu ierakstu. == Jaunība == Džordans Terels Kārters dzimis [[Riverdeila]], [[Džordžija]]s štatā, un uzaudzis [[Fērbērnā]], Džordžijas štatā. 2016. gada intervijā ''Complex'' viņš teica: "Mana mamma nevarēja man pateikt sūdus. Neviens nevarēja man pateikt sūdus." Šāds dzīvesveids ietekmēja Kārteru jaunībā nonākt nepatikšanās un atkāpties no idejas par augstāku izglītības līmeni pēc vidusskolas pabeigšanas. Viņš apmeklēja [[North Springs Charter High School Sandy Springs]]. Pirms repa Kārters vēlējās kļūt par [[NBA]] zvaigzni, lai mēģinātu kaut ko radīt no sevis. Intervijā laikrakstam ''The Fader'' viņš teica: "Es biju jauns mākslīgais intelekts un negāju uz praksi. Tas bija laiks, kad es patiešām mācījos skolā, un tas viss bija stīpas un bez repa. Es smēķēju pirms treniņa, uzkāpju. tiesa un nomet 30." Viņš pārtrauca spēlēt basketbolu pēc nesaskaņām ar savu treneri un pēc tam veltīja savu laiku mūzikai. Kārters regulāri izlaida vidusskolas nodarbības, lai strādātu pie mūzikas vai dotos uz darbu [[H&M]], kā rezultātā Kārtijs tik tikko pabeidza vidusskolu. Intervijā ''The Fader'' viņš teica: "Es biju klasē ar pirmkursniekiem, kuri pabeidza darbu, un, ja es pabeigšu deviņus uzdevumus pirms šī laika, es varētu pabeigt." Viņš bija tik tuvu izlaidumam, ka neviens neieradās uz viņa izlaidumu, jo nezināja, ka tas patiešām notiks. Kārtijs ienīda ideju kļūt par topošo reperi, kas strādā [[H&M]], tāpēc viņš pieņēma lēmumu pamest darbu. Kārtrers jaunībā iepirkās lietoto preču veikalos, kas ir ietekmējis viņa modi un mūzikas stilu. == Mūzikas stils == Kārters tika raksturots kā "''mumble reperis''", un viņa mūzika kā "''rotaļīga, trāpīga un ļoti melodiska''." Komplekss savu repošanas stilu nosauca par "''repēšanu un atkārtošanos, vairāk saistīts ar plūsmu un lipīgu''". frāzes." Briana Younger no Pitchfork teica, ka "Carti mūzika ir mazāk saistīta ar lirismu, bet vairāk par atmosfēru", turpinot teikt, ka "lai ko Kartijam pietrūktu pēc būtības, viņš izdomā ar milzīgu pārdrošību." Kārters ir pazīstams ar savu "mazuļa balss" paņēmienu, ko raksturo viņa balss, kas sit augstus toņus ar neskaidru izrunu un izmisīgiem ritmiem.[49] Šo paņēmienu viņš ir izmantojis tādās populārās dziesmās kā "''EARFQUAKE''" ar [[Tyler, The Creator]] un "''Pissy Pamper''" ar [[Young Nudy]] un [[Pīērs Borns|Pi'erre Bourne]]. Laikraksts ''The New York Times'' teica, ka Karti repošana lika šķist, ka viņš "vairāk jūtas ar lomas izpildi, nevis ar reālo repošanu." Viņš izmanto sātaniskus tēlus. Viņa stilu ietekmējušas vampīru filmas. [[Lil Wayne]] iedvesmoja viņu uz frīstailu visiem saviem repiem. Viņu ietekmējuši [[ASAP Rokijs|A$AP Rocky]], [[Kanje Vests|Kanye West]] un [[Jay-Z]]. Kārters ir pazīstams ar savu rokzvaigznes personību. Viņa dziesmas bieži ir par [[Sekss|seksu]] un [[Narkotikas|narkotikām]]. == Karjera == === 2011—2016: Sākums === 2011. gadā Kārtijs sāka repot agrā bērnībā ar nosaukumu ''$ir Cartier'' un drīz pēc tam 2013. gadā to nomainīja uz ''Playboi Carti''. 2011. gadā viņš sāka augšupielādēt dziesmas vietnē [[SoundCloud]]. 2014. gadā pēc tikšanās ar producentu [[Etheral]] viņš pievienojās [[Awful Records]]. Kārtijs atzīst, ka Etheral palīdzēja viņam atrast savu skaņu. Kad Carti izvēlējās nodarboties ar mūziku pilna laika, viņš pieņēma lēmumu pārcelties uz [[Ņujorka|Ņujorku]] kopā ar ģimeni. Atrodoties Ņujorkā, Carti apmetās savā narkotiku tirgotāja mājā, un [[A$AP Mob]] locekļi bieži apmeklēja māju. Galu galā Carti saskārās ar [[A$AP Bari]], kurš galu galā iepazīstināja viņu ar [[ASAP Rokijs|A$AP Rocky]]. Carti nolēma doties uz [[Teksasa|Teksasu]] kopā ar A$AP Rocky. Viņš sāka piesaistīt uzmanību 2015. gadā ar saviem singliem "''Broke Boi''" un "''Fetti''", kuros piedalījās [[Da$h]] un [[Maxo Kream]], kuri abi tika publicēti SoundCloud. Ap šo laiku Carti bieži sadarbojās ar māksliniekiem Atlantas pagrīdes repa arēnā, tostarp ar brālēnu [[UnoTheActivist]], [[Thouxanbanfauni]], [[Yung Bans]], [[Lil Yachty]], Ethereal un producentiem [[MexikoDro]] un [[ICYTWAT]]. Viņš sāka koncertēt ar [[A$AP Ferg]] un [[Lil Uzi Vert]], un viņš parakstīja līgumu ar [[Interscope Records]]. 2016. gadā viņš tika iekļauts grupas A$AP Mob singlā "''Telephone Calls''" no viņu albuma "''Cozy Tapes Vol. 1: Friends''". Tajā pašā gadā Carti parakstīja A$AP Mob ''AWGE'' nospiedumu. === 2017—2018: ''Playboi Carti'' un ''Die Lit'' === Carti izdeva savu Self-titled debijas miksteipu 2017. gada 14. aprīlī. Šis izdevums ieguva dažādu mūzikas izdevumu, tostarp XXL, Pitchfork, Spin, HotNewHipHop un PopMatters, uzmanību un sasniedza 12. vietu [[Billboard Tops|Billboard 200]]. Miksteips radīja divus veiksmīgus singlus: "''Magnolia''", kas sasniedza 29. vietu Billboard Hot 100, un "''wokeuplikethis*''" ar [[Lil Uzi Vert]], kas sasniedza 76. vietu. Kopā ar miksteipa izdošanu Carti uzsāka turneju ar [[Gucci Mane]] un Dreezy. 2017. gada 13. jūnijā Playboi Carti tika nosaukts par vienu no desmit XXL "2017. gada pirmkursnieku klase".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.xxlmag.com/2017-xxl-freshman-cover/|title=2017 XXL Freshman Cover Revealed|last=Cline|first=Georgette ClineGeorgette|website=XXL Mag|access-date=2022-07-08|language=en}}</ref> Ap šo laiku viņš tika iekļauts grupas A$AP Mob singlā "''RAF''" no viņu albuma "''Cozy Tapes Vol. 2: Too Cozy"'' un [[Lana Del Rey]] singls "''Summer Bummer''" no viņas albuma "''[[Lust for Life]]''". 2018. gada 11. maijā Carti izdeva savu debijas pilnmetrāžas albumu "''[[Die Lit]]''", kas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Billboard Tops|Billboard 200]] topa 3. vietā ieņēma augstāko vietu. Mēnešus vēlāk, 2018. gada augustā, Carti paziņoja par savu otro studijas albumu "''[[Whole Lotta Red]]''". === 2019—pašlaik: ''Whole Lotta Red'' un ''Music'' === Carti sāka darbu pie sava otrā albuma "''[[Whole Lotta Red]]''" 2018. gada beigās. Nākamo divu gadu laikā daudzas no Carti dziesmām tika nopludinātas internetā un uzkrāja desmitiem miljonu straumējumu. Viņš neizlaida nekādu oriģinālmūziku, tā vietā bija iekļauts daudzos singlos, tostarp "''Baguettes in the Face''" ar [[NAV]] un [[A Boogie wit da Hoodie]] no [[DJ Mustard]] albuma un, [[Tyler, The Creator]] "''EARfQUAKE''". 2020. gada aprīlī Carti izdeva savu pirmo jauno mūziku kopš 2018. gada ar dziesmu "''@ MEH''", kas ieņēma 35. vietu [[Billboard Tops|Hot 100]]. Nākamajā mēnesī viņš tika iekļauts [[Drake (mūziķis)|Dreika]] singlā "''Pain 1993''", kas debitēja plkst. 7. vietā [[Billboard Tops|Billboard Hot 100]] un kļuva par Carti pirmo desmitnieku topā. 2020. gada 23. novembrī Carti paziņoja, ka "''[[Whole Lotta Red]]''" ir pabeigts un ir iesniegts viņa etiķetei. 2020. gada Pateicības dienā Carti tika iekļauts [[Lil Yachty]] luksusa albumā "''[[Lil Boat 3.5]]''" dziesmā “''Flex Up''” kopā ar [[Future]]. Nākamajā mēnesī hiphopa komentētājs [[DJ Akademiks]] paziņoja, ka "''[[Whole Lotta Red]]''" ir paredzēts izdot [[Ziemassvētki|Ziemassvētku dienā]]. Kārters apstiprināja Ziemassvētku izdošanas datumu 2020. gada 21. decembrī. 2020. gada 25. decembrī Carti izdeva 24 ierakstu garo albumu "''[[Whole Lotta Red]]''". Tas debitēja pirmajā vietā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Billboard Tops|Billboard 200]], kļūstot par Carti pirmo topu izlaidumu. 2021. gada jūnijā Kārti piedalījās repera [[Lil 1 DTE]] singlā “''Homixide''” no viņa paša nosauktā miksteipa. 2021. gada augustā Playboi Carti tika iekļauts dziesmās “''Off The Grid''”, “''Junya''” un “''Junya pt. 2''” [[Kanje Vests|Kanye West]] albumā "''[[Donda]]''". == Personālā dzīve == 2017. gadā viņš īsi satikās ar [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] modeli [[Black Chyna|Blac Chyna]]. 2018. gadā, Kārters bija romantiski saistīts ar [[Rubi Rose]], [[Modele|modeli]] un [[Reps|reperi]], kura ieguva slavu pēc dalības [[Migos]] mūzikas videoklipā "''[[Bad and Boujee]]"''. Viņš esot šāvis ar ieroci uz Rubi Rose pēc tam, kad viņa pirms lidojuma paslēpusi viņa telefonus. Viņi izšķīrās pēc tam, kad Kārters viņu krāpa ar Blac Chyna. Vēlāk tajā pašā gadā Kārters sāka satikties ar austrāliešu reperi [[Igija Azalija|Iggy Azalea]]. 2020. gadā TMZ ziņoja, ka Azalea dzemdēja Kārtera dēlu. Vēlāk Azalea atklāja viņu dēla vārdu Onyx Kelly. Tiek ziņots, ka viņi šķīrās 2019. gada decembrī. 2020. gada decembrī Azalea atklāja, ka Kārters viņu ir krāpis un nokavējis dēla piedzimšanu. Kārters atteicās parakstīt viņu dēla dzimšanas apliecību. Viņš viņu krāpa ar Instagram modeli Brandi Marion. 2019. gada jūnijā Kārters pēc pārcelšanās no [[Losandželosa]]s pašlaik dzīvo un strādā [[Atlanta]]s apgabalā un ap to. Kārteram ir [[Bronhiālā astma|astma]]. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Die Lit]]'' (2018) * ''[[Whole Lotta Red]]'' (2020) * ''Music'' (TBA) === Miksteipi === * ''THC: The High Chronicals'' (kā ''Sir Cartier'') (2011) * ''Young Misfit'' (kā ''Sir Cartier'') (2012) * ''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' (2017) === Singli === * ''Broke Boi'' (2016) * ''Lookin'' (piedāvā [[Lil Uzi Vert]]) (2017) * [[Wokeuplikethis*|''wokeuplikethis*'']] (piedāvā [[Lil Uzi Vert]]) (2017) * [[Magnolia (dziesma)|''Magnolia'']] (2017) * ''[[@ MEH]]'' (2020) * ''[[Miss The Rage]]'' (ar [[Trippie Redd]]) (2021) ==== Citi singli ==== * ''Action'' (2016; no [[Joey Fatts]]) * ''Telephone Calls'' (2016; no [[A$AP Mob]]) * ''RAF'' (2017; no [[A$AP Mob]]) * ''Summer Bummer'' (2017; no [[Lana Del Rey]]) * ''Yo Pi'erre!'' (2017; no [[Pi'erre Bourne]]) * ''EARFQUAKE'' (2019; no [[Tyler, The Creator]]) * ''Unlock It'' (2021; no [[ABRA]]) * ''Off The Grid'' (2021; no [[Kanye West]]) == Ekskursijā == * ''Playboi Carti Tour'' (2017) * ''Die Lit Tour'' (2018) * ''Neon Tour'' (2018) * ''King Vamp Narcissist Tour'' (2021) == Nominācijas == === BET Hip Hop Awards === * (Nominēts) Labākais jaunais hiphopa mākslinieks (2017) — Pats * (Nominēts) Labākais miksteips (2017) — "[[Playboi Carti (miksteips)|''Playboi Carti'']]" === Grammy Awards === * (Nominēts) Gada albums (2021) — "''[[Donda]]''" === iHeartRadio Music Awards === * (Nominēts) Labākais jaunais hiphopa mākslinieks (2018) — Pats == Ārējās saites == * [https://twitter.com/playboicarti ''Twitter'' profils] * [https://www.instagram.com/playboicarti/ ''Instagram'' profils] * [https://www.facebook.com/PlayboiCarti/ ''Facebook'' profils] * [https://soundcloud.com/playboicarti ''SoundCloud'' profils] * [https://www.youtube.com/channel/UC652oRUvX1onwrrZ8ADJRPw ''YouTube'' profils] == Atsauces == [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] j3h46jnvgr0emh5pmzhhkmgkgerit56 0 515650 3675475 3658196 2022-08-25T09:17:47Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Die Lit'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Playboi Carti]] | Vāks = Die Lit by Playboi Carti.jpg | Background = #ababab | Izdots = {{dat|2018|5|13}} | Ierakstīts = 2017—2018 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 57:39 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = ''AWGE [[Interscope Records|Interscope]]'' | Producents = * ''Art Dealer'' * ''Don Cannon'' * ''IndigoChildRick'' * ''Maaly Raw'' * ''Pi'erre Bourne'' * ''Playboi Carti'' | Izpildītājsģen = ''Playboi Carti'' | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Playboi Carti - Playboi Carti.png|60px]]<br />'''''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Die Lit by Playboi Carti.jpg|60px]]<br />'''''Die Lit'''''<br />([[2018. gads|2018]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Whole Lotta Red.png|60px]]<br />'''''[[Whole Lotta Red]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) }} '''''Die Lit''''' ir amerikāņu repera ''[[Playboi Carti]]'' debijas studijas albums, ko [[2018. gads|2018]]. gada 11. maijā izdeva ''AWGE Label'' un ''[[Interscope Records]]''. Albumā kā viesmākslinieki piedalās ''[[Skepta]]'', [[Treviss Skots]], ''[[Lil Uzi Vert]]'', ''[[Pi'erre Bourne]]'', [[Nikija Mināža]], [[Braisons Tilers]], ''[[Chief Keef]]'', [[Gunna]], ''Red Coldhearted'', ''[[Young Thug]]'' un ''[[Young Nudy]]''. Albuma producēšanu galvenokārt veica Pjērs Borns, cita starpā palīdzot Donam Kanonam un ''IndigoChildRick''. ''Die Lit'' kopumā saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] debitēja ''[[Billboard 200]]'' trešajā vietā. == Fons un izlaišana == 2017. gada decembrī videoklipā bija redzams ''Playboi Carti'' aiz miksēšanas pults, kurš, domājams, klausījās jaunu materiālu ar parakstu "''Albuma režīms''". 2018. gada martā ''[[Pi'erre Bourne]]'' ''[[Twitter]]'' paziņoja, ka projekts ir pabeigts, bet ''Carti'' 2018. gada 10. maijā ar ''[[Twitter]]'' starpniecību paziņoja par albuma izdošanas datumu. Tajā pašā dienā ''[[A$AP Rocky]]'' atklāja albuma mākslas darbus. Pēc izlaišanas albums tika īslaicīgi izdots tikai caur ''[[Tidal]]'', bet pēc tam ievietots arī citos straumēšanas pakalpojumos. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts |collapsed=no |headline=Die Lit |all_writing=''[[Playboi Carti]]'', izņemot, ja minēts citādāk |writing_credits=yes |title1=Long Time (Intro) |length1=1:31 |title2=R.I.P. |length2=3:12 |title3=Lean 4 Real |writer3=Playboi Carti & Skepta |length3=2:57 |title4=Old Money |title5=Love Hurts |length5=3:00 |title6=Shoota |writer6=Playboi Carti & Lil Uzi Vert |length6=2:33 |title7=Right Now |length7=3:27 |title8=Poke It Out |writer8=Playboi Carti & Nicki Minaj |length8=4:29 |title9=Home (KOD) |writer9=Playboi Carti |length9=2:42 |title10=Fell in Luv |length10=3:26 |title11=Foreign |length11=2:22 |writer2=Playboi Carti |writer1=Playboi Carti |writer4=Playboi Carti |writer5=Playboi Carti & Travis Scott |writer11=Playboi Carti |writer10=Playboi Carti & Bryson Tiller |writer7=Playboi Carti & Pi'erre Bourne |length4=2:15 |all_lyrics=Playboi Carti |note6=piedaloties [[Lil Uzi Vert]] |note10=ar [[Bryson Tiller]] |title12=Pull Up |length12=3:36 |writer12=Playboi Carti |title13=Mileage |length13=2:29 |writer13=Playboi Carti & Cheif Keef |title14=FlatBed Freestyle |length14=3:13 |writer14=Playboi Carti |title15=No Time |length15=3:39 |writer15=Playboi Carti & Gunna |title16=Middle of The Summer |length16=2:17 |writer16=Playboi Carti & Red Coldhearted |title17=Choppa Won't Miss |length17=3:37 |writer17=Playboi Carti & Young Thug |title18=R.I.P. Fredo (Notice Me) |length18=2:41 |writer18=Playboi Carti & Young Nudy |title19=Top |length19=2:31 |writer19=Playboi Carti & Pi'erre Bourne |note3=piedaloties [[Skepta]] |note5=piedaloties [[Travis Scott]] |note7=piedaloties [[Pi'erre Bourne]] |note8=piedaloties [[Nicki Minaj]] |note13=piedaloties [[Cheif Keef]] |note15=piedaloties [[Gunna]] |note16=piedaloties [[Red Coldhearted]] |note17=piedaloties [[Young Thug]] |note18=piedaloties [[Young Nudy]] |note19=piedaloties [[Pi'erre Bourne]] |total_length=57:39}} [[Kategorija:2018. gada albumi]] [[Kategorija:Playboi Carti albumi]] ewbw39jtmrtgd9lye9v5llc9c6vxac8 0 515835 3675178 3671220 2022-08-24T16:30:31Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = Solists | Vārds = ''Trippie Redd'' | Vārds_orig = ''Maikls Lamars Vaits IV'' | Attēls = Trippie Redd.png | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Trippie Redd'' 2018. gadā | Dz_vārds = Maikls Lamars Vaits II | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1999|6|18}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ohaio|Kentona|2s=Ohaio (štats)}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = Ohaio | Žanrs = [[Hiphops]], eksperimentāls hiphops | Nodarbošanās = Reperis, dziedātājs, mūzikas autors | Instrumenti = balss | Gadi = [[2014]] - pāslaik | Izdevējkompānija = ''10k' {{!}} ''Virgin'' | Darbojies_arī = [[Playboi Carti]]<br />[[Lil Uzi Vert]]<br />[[XXXTENTACION]]<br />[[Ski Mask The Slump God]]<br />[[Travis Scott]]<br />[[KSI]] | Mlapa = | Dzimums = V }}'''Maikls Lamars Vaits II''' (dzimis 1999. gada 18. jūnijā), profesionāli pazīstams kā '''Trippie Redd''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]] un [[dziedātājs]]. Viņš ir viens no ievērojamākajiem [[SoundCloud]] repa skatuves dalībniekiem, kas [[2010]]. gadu beigās ieguva galveno atzinību. Viņa debijas miksteips ''[[A Love Letter to You]]'' (2017) un tā galvenais singls "''Love Scars''" viņu pamudināja gūt popularitāti. Trippie Redd singli "''Dark Knight Dummo''", "''Taking a Walk''" un "''Topanga''" sasniedza [[Billboard]] ''Hot 100''. Viņa debijas studijas albums ''[[Life's a Trip]]'' (2018) un otrā kursa albums [[! (Trippie Redd albums)|''!'']] (2019),[8] abi iekļuva [[Billboard]] ''200'' labāko pieciniekā, savukārt viņa ceturtais miksteips ''[[A Love Letter to You 4]]'' (2019) ierindojās topa pirmajā vietā. ''Trippie Redd'' trešais studijas albums [[Pegasus (Trippie Redd albums)|''Pegasus'']] (2020) un ceturtais studijas albums ''[[Trip at Knight]]'' (2021) sasniedza ''Billboard'' ''200'' otro vietu. == Diskogrāfija == ==== Studijas albumi ==== * ''[[Life's a Trip]]'' (2018) * ''[[! (Trippie Redd albums)|!]]'' (2019) * ''[[Pegasus (Trippie Redd albums)|Pegasus]]'' (2020) * ''[[Trip at Knight|Trip At Knight]]'' (2021) ==== Miksteipi ==== * ''[[A Love Letter To You]]'' (2017) * ''[[A Love Letter To You 2]]'' (2017) * ''[[A Love Letter To You 3]]'' (2018) * ''[[A Love Letter To You 4]]'' (2019) * ''A Love Letter To You 5'' (TBA) [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] 115t5h7x5uz3k5uorjtnbv02acgavnd 2 516133 3675129 3674637 2022-08-24T14:30:48Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{userboxtop|Pamatinformācija}} {{Lietotājs vīrietis‎}} {{VikiLaiks3|day=13|month=11|year=2021}} {{Latvijas vikiprojekta dalībnieks}} {{user contrib|1200|Eremu1|id-bg=#e6f5ff|info-bg=#f0f0f5|info-font=#333366|border=#aaaaaa}} {{userboxbreak|toptext=Valodas}} {{User ru}} {{User lv-4}} {{User en-2}} {{User es-1}} {{userboxbreak|toptext=Par mani}} {{Rīgas iedzīvotājs}} {{Latvijas patriots}} {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:Skyforger-kurbads.jpeg|42px]]|Šis lietotājs ir neiecietīgs pret tiem, kas neciena valsts valodu.}} {{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}} {{Neviens nav perfekts}} {{Userbox |id = [[Attēls:Globe of letters.svg|40px]] |id-c = #ffffff |info = <center>Šis lietotājs ne vienmēr redz savas [[gramatika]]s kļūdas. Būtu ļoti jauki, ka jūs izlabotu šīs kļūdas.'''</center> |info-c = #FF7F50 |border-c = #87CEEB}} {{userboxbottom}} Esmu jauns Vikipēdijas dalībnieks, rakstu par [[Latvija|Latviju]], [[Vēsture|vēsturi]], [[Politika|politiku]] un citām tēmām. == Attēli == :[https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Eremu1/Att%C4%93li Mani pašuzņemtie attēli] == Noderīgi == :[https://www.researchgate.net/publication/339493004_Policijas_uzdevumi_un_to_istenosana_pirmajos_Latvijas_valsts_pastavesanas_gados Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados] :[https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/3038 Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)] :[https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918-1940] == Labojumi == * 2021. gada 17. novembris, esmu veicis savu '''1''' labojumu. * 2021. gada 19. novembris, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''10''' labojumus. * 2022. gada 19. jūnijs, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''100''' labojumus. * 2022. gada 7. jūlijs, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''200''' labojumus. * 2022. gada 24. jūlijs, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''300''' labojumus. * 2022. gada 4. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''400''' labojumus. * 2022. gada 8. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''500''' labojumus. * 2022. gada 11. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''600''' labojumus. * 2022. gada 17. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''700''' labojumus. * 2022. gada 18. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''800''' labojumus. * 2022. gada 20. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''900''' labojumus. * 2022. gada 22. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''1000''' labojumus. * 2022. gada 23. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''1100''' labojumus. * 2022. gada 24. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''1200''' labojumus. 32zxf9o8g85cvk5uyeo1f31s9a0y2au 0 516520 3675511 3659280 2022-08-25T11:46:51Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''wokeuplikethis*''}} {{Singla infokaste |Nosaukums=''wokeuplikethis*'' |Attēls=Wokeuplikethis.jpg |Izpildītājs=[[Playboi Carti]] un ''[[Lil Uzi Vert]] |Albums=[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]] |Izdots={{dat|2017|4|7}} |Ierakstīts=2017 |Žanrs=[[trepmūzika]] |Garums=3:56 |Izdevējs={{hlist|''[[AWGE]]''|''[[Interscope Records]]''}} |Autors= |Vardi=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Producents=''[[Pi'erre Bourne]]'' |Iepriekšējais singls=''Margiela Roof'' |Šis singls=''wokeuplikethis*'' |Nākamais singls=RAF |Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=REmZhFKmOmo |Hronoloģija=''[[Playboi Carti]]'' |No albuma=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' }} '''''wokeuplikethis*''''' ir amerikāņu repera ''[[Playboi Carti]]'' dziesma, kurā piedalās reperis ''[[Lil Uzi Vert]]''. Dziesmu producējis ''[[Pi'erre Bourne]]'',. un tā izdota 2017. gada 7. aprīlī kā otrais singls no ''Carti'' tāda paša nosaukuma komerciālās debijas miksteipa ''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]''. Dziesmā semplots [[Atlanta]]s repa grupas ''[[Dem Franchize Boyz]]'' 2004. gada singls ''White Tee''. == Izdošana == Dziesmas pirmatskaņojums notika 2017. gada 10. martā ''[[SoundCloud]]'', bet 2017. gada 7. aprīlī tā tika izdota ciparu lejupielādei ''[[iTunes]]''. == Mūzikas video == Dziesmas oficiālā videoklipa pirmizrāde notika 2017. gada 7. augustā vietnē ''[[Tidal]]'', un 2020. gada maijā tas bija skatīts 39 miljonus reižu. Videoklipa režisors ir Džeimss “JMP” Pereira, kurš vēlāk uzņēma videoklipus amerikāņu repera ''[[XXXTENTACION]]'' dziesmām ''[[Look At Me!]]'' un ''Moonlight''. [[Kategorija:Playboi Carti dziesmas]] [[Kategorija:2017. gada singli]] tmdzqvmfucmrbtwsvsg3f9k2qnoly2x 3675512 3675511 2022-08-25T11:47:09Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''wokeuplikethis*''}} {{Singla infokaste |Nosaukums=''wokeuplikethis*'' |Attēls=Wokeuplikethis.jpg |Izpildītājs=[[Playboi Carti]] un ''[[Lil Uzi Vert]] |Albums=[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]] |Izdots={{dat|2017|4|7}} |Ierakstīts=2017 |Žanrs=[[trepmūzika]] |Garums=3:56 |Izdevējs={{hlist|''[[AWGE]]''|''[[Interscope Records]]''}} |Autors= |Vardi=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Producents=''[[Pi'erre Bourne]]'' |Iepriekšējais singls=''Margiela Roof'' |Šis singls=''wokeuplikethis*'' |Nākamais singls=RAF |Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=REmZhFKmOmo |Hronoloģija=''[[Playboi Carti]]'' |No albuma=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' }} '''''wokeuplikethis*''''' ir amerikāņu repera [[Playboi Carti]] dziesma, kurā piedalās reperis [[Lil Uzi Vert]]. Dziesmu producējis [[Pi'erre Bourne]],. un tā izdota 2017. gada 7. aprīlī kā otrais singls no Carti tāda paša nosaukuma komerciālās debijas miksteipa ''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]''. Dziesmā semplots [[Atlanta]]s repa grupas ''[[Dem Franchize Boyz]]'' 2004. gada singls ''White Tee''. == Izdošana == Dziesmas pirmatskaņojums notika 2017. gada 10. martā ''[[SoundCloud]]'', bet 2017. gada 7. aprīlī tā tika izdota ciparu lejupielādei ''[[iTunes]]''. == Mūzikas video == Dziesmas oficiālā videoklipa pirmizrāde notika 2017. gada 7. augustā vietnē ''[[Tidal]]'', un 2020. gada maijā tas bija skatīts 39 miljonus reižu. Videoklipa režisors ir Džeimss “JMP” Pereira, kurš vēlāk uzņēma videoklipus amerikāņu repera ''[[XXXTENTACION]]'' dziesmām ''[[Look At Me!]]'' un ''Moonlight''. [[Kategorija:Playboi Carti dziesmas]] [[Kategorija:2017. gada singli]] h2hoittn6wrh8iofichger4l37v2vir 0 516541 3675176 3648815 2022-08-24T16:26:05Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Ski Mask The Slump God'' | Vārds_orig = Stokelijs Klevons Gulburns | Attēls = Ski Mask The Slump God.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Ski Mask The Slump God'' 2018. gadā | Dz_vārds = Stokelijs Klevons Gulburns | Pseidonīms = Ski · Ski Mask · Beyonce | Dzimis = {{dat|1996|4|18}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Lauderdale}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]] | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2014—pašlaik | Izdevējkompānija = {{hlist|[[Steven Victor#Victor Victor Worldwide|Victor Victor]]|[[Republic Records|Republic]]}} | Darbojies_arī = [[DJ Scheme]]<br />[[Danny Towers]]<br />[[XXXTENTACION]]<br />[[Lil Yachty]]<br />[[Juice WRLD]]<br />[[Trippie Redd]] | Mlapa = {{url|https://skimasktheslumpgod.net/}} | Dzimums = V }} '''Stokelijs Klevons Gulburns''' ''(dzimis 1996. gada 18. aprīlī)'', profesionāli pazīstams kā '''Ski Mask The Slump God''' ''(agrāk stilizēts kā $ki Mask "The Slump God")'', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]] un dziesmu autors. Sākotnēji viņš kļuva pazīstams kopā ar [[XXXTentacion|XXXTENTACION]] un viņu kolektīvajiem dalībniekiem Tikai. 2017. gadā viņš izdeva singlus "''BabyWipe''" un "''Catch Me Outside''", kas abi tika iekļauti viņa miksteipī "''[[You Will Regret]]''" (2017), ko [[RIAA]] sertificēja kā Zelta. Goulbourne miksteips "''[[Beware The Book of Eli]]''" tika izdots 2018. gada maijā un [[Billboard Tops|Billboard 200]] topā ieņēma 50. vietu. Viņa debijas albums "''[[STOKELEY]]''" (2018) ieņēma 6. vietu ASV Billboard 200. == Jaunība == Stokley Clevon Goulbourne dzimis 1996. gada 18. aprīlī [[Fortloderdeila|Fortloderdeilā]], [[Florida|Floridā]]. Viņš ir Jamaikas izcelsmes. Goulbourne uzauga, klausoties [[Busta Rhymes]], [[Missy Elliott]], [[Wu-Tang Clan]] un [[Lil Wayne]], kā arī citus māksliniekus. Viņš stāstījis, ka viņa vecāki bieži mājās spēlējuši Jamaikas mūziku. Goulbourne tēvs — reperis, kurš izmantoja skatuves vārdu "Sin City" - bieži piespieda dēlu pievērsties savas repa mūzikas rakstīšanai. 2013. gadā Goulbourne tika nosūtīts uz nepilngadīgo aizturēšanas centru, jo viņam bija "apmēram 10 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērta nezāle", kur viņš tikās ar [[XXXTENTACION]]. Duets kļuva par draugiem un bieži sadarbojās ar dziesmām pēc atbrīvošanas no apcietinājuma. == Personālā dzīve == 2018. gada jūnijā Golburns dzīvo [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]]. Viņam bija sirds slimība, kuras dēļ 2018. gada martā bija nepieciešama operācija. 2016. gada intervijā Goulbourne pauda atbalstu geju laulību legalizācijai. 2020. gadā Goulbourne pauda nepatiku pret prezidentu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], salīdzinot viņu ar balto pārākumu. === Draudzības === ==== XXXTENTACION ==== Goulbourne bija tuvi draugi ar [[XXXTENTACION]], pirms viņi abi sāka repot. Viņi satikās nepilngadīgo centrā 2013. gadā. Goulbourne intervijā [[Adam22]] sacīja, ka viņu pārsteidza X kriminālapsūdzība. Atrodoties cietumā, X bija mācījis Goulbourne par dažādām repošanas ritmiem. Pēc dueta atbrīvošanas viņi satikās ar nolūku veikt iebrukumus mājās, bet tā vietā sāka kopā izdot mūziku. Reperi nodibināja kolektīvu Tikai dalībnieki. 2017. gadā Goulbourne un XXXTENTACION uzsāka turneju ''The Revenge'' kopā ar Craig Xen. Ekskursija tika atlikta pēc XXXTENTACION māsīcas nošaušanas. Līdz 2017. gada beigām abu ceļi bija šķīrušies un sākuši strādāt pie saviem projektiem. Ap šo laiku tika nojausts, ka abi strīdas. [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] dkqkcgpmk1h45qj8fdcjogt59ldqme8 3675460 3675176 2022-08-25T08:46:47Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Ski Mask The Slump God'' | Vārds_orig = Stokelijs Klevons Gulburns | Attēls = Ski Mask The Slump God.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Ski Mask The Slump God'' 2018. gadā | Dz_vārds = Stokelijs Klevons Gulburns | Pseidonīms = Ski · Ski Mask · Beyonce | Dzimis = {{dat|1996|4|18}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Lauderdale}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]] | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2014—pašlaik | Izdevējkompānija = {{hlist|[[Steven Victor#Victor Victor Worldwide|Victor Victor]]|[[Republic Records|Republic]]}} | Darbojies_arī = [[DJ Scheme]]<br />[[Danny Towers]]<br />[[XXXTENTACION]]<br />[[Lil Yachty]]<br />[[Juice WRLD]]<br />[[Trippie Redd]] | Mlapa = {{url|https://skimasktheslumpgod.net/}} | Dzimums = V }} '''Stokelijs Klevons Gulburns''' ''(dzimis 1996. gada 18. aprīlī)'', profesionāli pazīstams kā '''Ski Mask The Slump God''' ''(agrāk stilizēts kā $ki Mask "The Slump God")'', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]] un dziesmu autors. Sākotnēji viņš kļuva pazīstams kopā ar [[XXXTentacion|XXXTENTACION]] un viņu kolektīvajiem dalībniekiem Tikai. 2017. gadā viņš izdeva singlus "''BabyWipe''" un "''Catch Me Outside''", kas abi tika iekļauti viņa miksteipī "''[[You Will Regret]]''" (2017), ko [[RIAA]] sertificēja kā Zelta. Goulbourne miksteips "''[[Beware The Book of Eli]]''" tika izdots 2018. gada maijā un [[Billboard Tops|Billboard 200]] topā ieņēma 50. vietu. Viņa debijas albums "''[[STOKELEY]]''" (2018) ieņēma 6. vietu ASV Billboard 200. == Jaunība == Stokley Clevon Goulbourne dzimis 1996. gada 18. aprīlī [[Fortloderdeila|Fortloderdeilā]], [[Florida|Floridā]]. Viņš ir Jamaikas izcelsmes. Goulbourne uzauga, klausoties [[Busta Rhymes]], [[Missy Elliott]], [[Wu-Tang Clan]] un [[Lil Wayne]], kā arī citus māksliniekus. Viņš stāstījis, ka viņa vecāki bieži mājās spēlējuši Jamaikas mūziku. Goulbourne tēvs — reperis, kurš izmantoja skatuves vārdu "Sin City" - bieži piespieda dēlu pievērsties savas repa mūzikas rakstīšanai. 2013. gadā Goulbourne tika nosūtīts uz nepilngadīgo aizturēšanas centru, jo viņam bija "apmēram 10 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērta nezāle", kur viņš tikās ar [[XXXTENTACION]]. Duets kļuva par draugiem un bieži sadarbojās ar dziesmām pēc atbrīvošanas no apcietinājuma. == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[STOKELEY]]'' (2018) === Mikstepi === * ''Drown In Designer'' (2016) * ''You Will Regret'' (2017) * ''Beware the Book of Eli'' (2018) * ''Sin City The Mixtape'' (2021) === Kopdarba albūmi === == Personālā dzīve == 2018. gada jūnijā Golburns dzīvo [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]]. Viņam bija sirds slimība, kuras dēļ 2018. gada martā bija nepieciešama operācija. 2016. gada intervijā Goulbourne pauda atbalstu geju laulību legalizācijai. 2020. gadā Goulbourne pauda nepatiku pret prezidentu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], salīdzinot viņu ar balto pārākumu. === Draudzības === ==== XXXTENTACION ==== Goulbourne bija tuvi draugi ar [[XXXTENTACION]], pirms viņi abi sāka repot. Viņi satikās nepilngadīgo centrā 2013. gadā. Goulbourne intervijā [[Adam22]] sacīja, ka viņu pārsteidza X kriminālapsūdzība. Atrodoties cietumā, X bija mācījis Goulbourne par dažādām repošanas ritmiem. Pēc dueta atbrīvošanas viņi satikās ar nolūku veikt iebrukumus mājās, bet tā vietā sāka kopā izdot mūziku. Reperi nodibināja kolektīvu Tikai dalībnieki. 2017. gadā Goulbourne un XXXTENTACION uzsāka turneju ''The Revenge'' kopā ar Craig Xen. Ekskursija tika atlikta pēc XXXTENTACION māsīcas nošaušanas. Līdz 2017. gada beigām abu ceļi bija šķīrušies un sākuši strādāt pie saviem projektiem. Ap šo laiku tika nojausts, ka abi strīdas. [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] dnbgpid40ziw5n8zmijumbdfqam0mez 3675462 3675460 2022-08-25T08:48:59Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Ski Mask The Slump God'' | Vārds_orig = Stokelijs Klevons Gulburns | Attēls = Ski Mask The Slump God.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Ski Mask The Slump God'' 2018. gadā | Dz_vārds = Stokelijs Klevons Gulburns | Pseidonīms = Ski · Ski Mask · Beyonce | Dzimis = {{dat|1996|4|18}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Lauderdale}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]] | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2014—pašlaik | Izdevējkompānija = {{hlist|[[Steven Victor#Victor Victor Worldwide|Victor Victor]]|[[Republic Records|Republic]]}} | Darbojies_arī = [[DJ Scheme]]<br />[[Danny Towers]]<br />[[XXXTENTACION]]<br />[[Lil Yachty]]<br />[[Juice WRLD]]<br />[[Trippie Redd]] | Mlapa = {{url|https://skimasktheslumpgod.net/}} | Dzimums = V }} '''Stokelijs Klevons Gulburns''' ''(dzimis 1996. gada 18. aprīlī)'', profesionāli pazīstams kā '''Ski Mask The Slump God''' ''(agrāk stilizēts kā $ki Mask "The Slump God")'', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]] un dziesmu autors. Sākotnēji viņš kļuva pazīstams kopā ar [[XXXTentacion|XXXTENTACION]] un viņu kolektīvajiem dalībniekiem Tikai. 2017. gadā viņš izdeva singlus "''BabyWipe''" un "''Catch Me Outside''", kas abi tika iekļauti viņa miksteipī "''[[You Will Regret]]''" (2017), ko [[RIAA]] sertificēja kā Zelta. Goulbourne miksteips "''[[Beware The Book of Eli]]''" tika izdots 2018. gada maijā un [[Billboard Tops|Billboard 200]] topā ieņēma 50. vietu. Viņa debijas albums "''[[STOKELEY]]''" (2018) ieņēma 6. vietu ASV Billboard 200. == Jaunība == Stokley Clevon Goulbourne dzimis 1996. gada 18. aprīlī [[Fortloderdeila|Fortloderdeilā]], [[Florida|Floridā]]. Viņš ir Jamaikas izcelsmes. Goulbourne uzauga, klausoties [[Busta Rhymes]], [[Missy Elliott]], [[Wu-Tang Clan]] un [[Lil Wayne]], kā arī citus māksliniekus. Viņš stāstījis, ka viņa vecāki bieži mājās spēlējuši Jamaikas mūziku. Goulbourne tēvs — reperis, kurš izmantoja skatuves vārdu "Sin City" - bieži piespieda dēlu pievērsties savas repa mūzikas rakstīšanai. 2013. gadā Goulbourne tika nosūtīts uz nepilngadīgo aizturēšanas centru, jo viņam bija "apmēram 10 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērta nezāle", kur viņš tikās ar [[XXXTENTACION]]. Duets kļuva par draugiem un bieži sadarbojās ar dziesmām pēc atbrīvošanas no apcietinājuma. == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[STOKELEY]]'' (2018) ===== Sadarbības albūmi ===== * ''The Nobodys'' (ar [[XXXTENTACION]] un YXXXNZ) (2015) === Mikstepi === * ''Drown In Designer'' (2016) * ''You Will Regret'' (2017) * ''Beware the Book of Eli'' (2018) * ''Sin City The Mixtape'' (2021) == Personālā dzīve == 2018. gada jūnijā Golburns dzīvo [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]]. Viņam bija sirds slimība, kuras dēļ 2018. gada martā bija nepieciešama operācija. 2016. gada intervijā Goulbourne pauda atbalstu geju laulību legalizācijai. 2020. gadā Goulbourne pauda nepatiku pret prezidentu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], salīdzinot viņu ar balto pārākumu. === Draudzības === ==== XXXTENTACION ==== Goulbourne bija tuvi draugi ar [[XXXTENTACION]], pirms viņi abi sāka repot. Viņi satikās nepilngadīgo centrā 2013. gadā. Goulbourne intervijā [[Adam22]] sacīja, ka viņu pārsteidza X kriminālapsūdzība. Atrodoties cietumā, X bija mācījis Goulbourne par dažādām repošanas ritmiem. Pēc dueta atbrīvošanas viņi satikās ar nolūku veikt iebrukumus mājās, bet tā vietā sāka kopā izdot mūziku. Reperi nodibināja kolektīvu Tikai dalībnieki. 2017. gadā Goulbourne un XXXTENTACION uzsāka turneju ''The Revenge'' kopā ar Craig Xen. Ekskursija tika atlikta pēc XXXTENTACION māsīcas nošaušanas. Līdz 2017. gada beigām abu ceļi bija šķīrušies un sākuši strādāt pie saviem projektiem. Ap šo laiku tika nojausts, ka abi strīdas. [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] 9t8c7s3c6ft0s8ukka3zm6ephff1yit 3675463 3675462 2022-08-25T08:56:50Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Ski Mask The Slump God'' | Vārds_orig = Stokelijs Klevons Gulburns | Attēls = Ski Mask The Slump God.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Ski Mask The Slump God'' 2018. gadā | Dz_vārds = Stokelijs Klevons Gulburns | Pseidonīms = Ski · Ski Mask · Beyonce | Dzimis = {{dat|1996|4|18}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Lauderdale}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]] | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2014—pašlaik | Izdevējkompānija = {{hlist|[[Steven Victor#Victor Victor Worldwide|Victor Victor]]|[[Republic Records|Republic]]}} | Darbojies_arī = [[DJ Scheme]]<br />[[Danny Towers]]<br />[[XXXTENTACION]]<br />[[Lil Yachty]]<br />[[Juice WRLD]]<br />[[Trippie Redd]] | Mlapa = {{url|https://skimasktheslumpgod.net/}} | Dzimums = V }} '''Stokelijs Klevons Gulburns''' ''(dzimis 1996. gada 18. aprīlī)'', profesionāli pazīstams kā '''Ski Mask The Slump God''' ''(agrāk stilizēts kā $ki Mask "The Slump God")'', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]] un dziesmu autors. Sākotnēji viņš kļuva pazīstams kopā ar [[XXXTentacion|XXXTENTACION]] un viņu kolektīvajiem dalībniekiem Tikai. 2017. gadā viņš izdeva singlus "''BabyWipe''" un "''Catch Me Outside''", kas abi tika iekļauti viņa miksteipī "''[[You Will Regret]]''" (2017), ko [[RIAA]] sertificēja kā Zelta. Goulbourne miksteips "''[[Beware The Book of Eli]]''" tika izdots 2018. gada maijā un [[Billboard Tops|Billboard 200]] topā ieņēma 50. vietu. Viņa debijas albums "''[[STOKELEY]]''" (2018) ieņēma 6. vietu ASV Billboard 200. == Jaunība == Stokley Clevon Goulbourne dzimis 1996. gada 18. aprīlī [[Fortloderdeila|Fortloderdeilā]], [[Florida|Floridā]]. Viņš ir Jamaikas izcelsmes. Goulbourne uzauga, klausoties [[Busta Rhymes]], [[Missy Elliott]], [[Wu-Tang Clan]] un [[Lil Wayne]], kā arī citus māksliniekus. Viņš stāstījis, ka viņa vecāki bieži mājās spēlējuši Jamaikas mūziku. Goulbourne tēvs — reperis, kurš izmantoja skatuves vārdu "Sin City" - bieži piespieda dēlu pievērsties savas repa mūzikas rakstīšanai. 2013. gadā Goulbourne tika nosūtīts uz nepilngadīgo aizturēšanas centru, jo viņam bija "apmēram 10 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērta nezāle", kur viņš tikās ar [[XXXTENTACION]]. Duets kļuva par draugiem un bieži sadarbojās ar dziesmām pēc atbrīvošanas no apcietinājuma. == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[STOKELEY]]'' (2018) ====== Sadarbības albūmi ====== * ''The Nobodys'' (ar [[XXXTENTACION]] un YXXXNZ) (2015) * ''Members Only, Vol. 1'' (ar XXXTENTACION) (2015) * ''Members Only, Vol. 2'' (ar Members Only) (2015) * ''Members Only, Vol. 3'' (ar Members Only) (2017) * ''Members Only, Vol. 4'' (ar Members Only) (2019) === EPs === * ''Cruel Word'' (2015) * ''Very Rare Lost Files'' (2016) * ''Slaps for My Drop Top Manivan'' (2016) * ''Get Dough Presents Ski Mask The Slump God'' (2018) * ''Bury All Defeated'' (ar iLL Chris) (2018) * ''Archives'' (2018) * ''STOKELEY: The Party Cuts'' (2021) * ''STOKELEY: The Lawless Cuts'' (2021) === Mikstepi === * ''Drown In Designer'' (2016) * ''You Will Regret'' (2017) * ''Beware the Book of Eli'' (2018) * ''Sin City The Mixtape'' (2021) == Personālā dzīve == 2018. gada jūnijā Golburns dzīvo [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]]. Viņam bija sirds slimība, kuras dēļ 2018. gada martā bija nepieciešama operācija. 2016. gada intervijā Goulbourne pauda atbalstu geju laulību legalizācijai. 2020. gadā Goulbourne pauda nepatiku pret prezidentu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], salīdzinot viņu ar balto pārākumu. === Draudzības === ==== XXXTENTACION ==== Goulbourne bija tuvi draugi ar [[XXXTENTACION]], pirms viņi abi sāka repot. Viņi satikās nepilngadīgo centrā 2013. gadā. Goulbourne intervijā [[Adam22]] sacīja, ka viņu pārsteidza X kriminālapsūdzība. Atrodoties cietumā, X bija mācījis Goulbourne par dažādām repošanas ritmiem. Pēc dueta atbrīvošanas viņi satikās ar nolūku veikt iebrukumus mājās, bet tā vietā sāka kopā izdot mūziku. Reperi nodibināja kolektīvu Tikai dalībnieki. 2017. gadā Goulbourne un XXXTENTACION uzsāka turneju ''The Revenge'' kopā ar Craig Xen. Ekskursija tika atlikta pēc XXXTENTACION māsīcas nošaušanas. Līdz 2017. gada beigām abu ceļi bija šķīrušies un sākuši strādāt pie saviem projektiem. Ap šo laiku tika nojausts, ka abi strīdas. [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] nykw2061me7neayk297q1cd9c2y70u9 0 517151 3675162 3653434 2022-08-24T15:54:32Z Pirags 3757 /* Priekšvēsture */ wikitext text/x-wiki '''Padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu nojaukšana Latvijā''' ir daļa no [[Totalitārisms|totalitāro]] režīmu slavinošo objektu demontāžas, kas sākās [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] un pastiprinājās pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]]. Demontāža neattiecas uz pieminekļiem karavīru brāļu kapos, Sarkanās armijas karavīru kapu uzturēšanu regulē 2007. gada 18. decembrī parakstītā Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā.<ref>[https://www.la.lv/novakti-bez-lieka-skandala Kamēr Rīgā cīnās ap tā saukto Uzvaras pieminekli, citviet Latvijā līdzīgie sen novākti] 2016. gada 15. jūlijā</ref> == Priekšvēsture == Pēc Otrā pasaules kara beigām 1940. gadu beigās un 1950. gados būvētie tehniski un mākslinieciski nekvalitatīvie padomju pieminekļi nonāca bēdīgā stāvoklī, un tos bija spiesti demontēt jau [[Latvijas PSR]] laikā. Ar Sarkano armiju saistītie monumenti pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s netika iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un tika demontēti gandrīz 60 Ļeņina pieminekļi un pieminekļi latviešu komunistiem un padomju karavīriem: * 1990. gadā ģenerāļa Nikolaja Dedajeva granīta bisti Liepājā pārcēla uz Centrālajiem kapiem. * 1990. gada 16. martā aizvāca lielgabalu – pieminekli 51. gvardes divīzijai Valkā, uzstādītu 1967. gadā. * 1990. gada 19. septembrī aizvāca tanku [[T-34]], kurš atradās 1940. gadā atklātā Kārļa Zemdegas pieminekļa Dobeles atbrīvotājiem vietā. * 1990. gada oktobrī aizveda lidmašīnu ''[[MiG-21]]'' Jēkabpilī. * 1991. gadā noņēma bronzas ciļņus Padomju Savienības varoņiem V. Uzu, N. Lugovcevam, J. Šutjko Alūksnē. * 1991. gada septembrī ar Ādažu pagasta tautas deputātu padomes lēmumu demontēja Uzvaras pieminekli kolhoza “Ādaži” parkā. * 1991. gada 18. oktobrī novāca tanku – pieminekli “Lielā Tēvijas kara varonīgajiem karavīriem tankistiem” Ērgļos. * 1992. gada rudenī ar Daugavpils pilsētas valdes 3. septembra lēmumu kā padomju varas laika uzskatāmo aģitāciju aizvāca tanku T-34 Mežciemā. * 1993. gada februārī ar Jēkabpils pilsētas lēmumu no Krustpils parka uz citu vietu pārvietoja lielgabalu un pieminekli ar portretciļņiem. Memoriālu saglabāja. * 1995. gadā demontēja 1978. gadā atklāto [[Imants Sudmalis|Imanta Sudmaļa]] pieminekli Liepājā un pārveda uz Liepājas muzeja pagalmu. * 1997. gadā no Jelgavas Stacijas parka aizvāca 1984. gadā atklāto pieminekli “Jelgavas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. * 2003. gadā nojauca 1946. gada “Cēsu pilsētas atbrīvošanā kritušo varoņu kapu pieminekli” ar bronzas sarkanarmiešu figūrām [[Cēsis|Cēsīs]] Maija parkā.<ref>[https://www.la.lv/novakti-bez-lieka-skandala Kamēr Rīgā cīnās ap tā saukto Uzvaras pieminekli, citviet Latvijā līdzīgie sen novākti] la.lv 2016. gada 15. jūlijā</ref> Rīgas Pieminekļu padome vismaz divas reizes skatīja jautājumu par Uzvaras parka pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu vai tēlu pārvietošanu, apspriesta arī ideja to “demilitarizēt”, no ansambļa aizvācot karavīru figūras un atstājot tikai mātes tēlu. Pēc [[Putins|Putina]] kļūšanas par Krievijas prezidentu krievu identitātes pārinterpretēšana piešķīra jaunu saturu arī Rīgas monumentam, kas sāka kalpot par ērtu vietu manifestāciju rīkošanai, jo spēj izteikt politiskās prasības.<ref>Sergejs Kruks. “Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945–2010” (2011)</ref> == Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā == 2022. gada 22. aprīlī Ogres novada pašvaldības dome nolēma demontēt piecus Ogres novada administratīvajā teritorijā esošos [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada Latvijas padomju okupācijas]] piemiņas akmeņus, 26. aprīlī [[Madlienas pagasts|Madlienas pagastā]] novāca laukakmeni ar uzrakstu "1944. gada 26. septembrī padomju armija atbrīvoja Madlienu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Krievijas vēstniecība Latvijā paziņoja, ka "cinisma līmenis pārsniedz jebkādas robežas! Šis mežonīgais un nepamatotais izgājiens nepaliks bez atbildes, un Krievija to noteikti ņems vērā, veidojot attiecības ar Latviju." 29. aprīlī [[Ādaži|Ādažos]] pie Kadagas tilta demontēja pieminekli Sarkanās armijas 374. divīzijas 1242. pulkam, kas 1944. gadā piedalījās Rīgas ieņemšanā.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/istais-bridis-attirities-kur-un-kadi-padomju-okupacijas-varas-pieminekli-latvija-saglabajusies.d?id=54302776 'Īstais brīdis attīrīties' – kur un kādi padomju okupācijas varas pieminekļi Latvijā saglabājušies] delfi.lv 03.05.2022</ref> 2022. gada 12. maijā [[13. Saeima]] nobalsoja par grozījumiem likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem". Grozījumi paredzēja apturēt "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. pantu par to, ka Latvija nodrošinās padomju memoriālo būvju saglabāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 26. maijā Jēkabpils novada pašvaldība atbalstīja lēmumu par padomju pieminekļu demontāžu Rīgas ielā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jekabpils-novada-dome-nolemj-demontet-padomju-memorialu-rigas-iela.a458652/ Jēkabpils novada dome nolemj demontēt padomju memoriālu Rīgas ielā] lsm.lv 2022. gada 26. maijā</ref> 23. jūnijā stājās spēkā likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", saskaņā ar kuru publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā, izņemot akreditētus muzejus, aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem – tie slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, tie slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju vai arī tie ietver padomju varas vai nacisma simbolus.<ref name="valdība atbalsta">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-atbalsta-69-padomju-un-nacistisko-rezimu-slavinosu-piemineklu-demontazu.a465376/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Valdība atbalsta 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu demontāžu] lsm.lv 2022. gada 14. jūlijā</ref> Ekspertu komisija izvērtēja 162 objektus visā Latvijā un 69 no tiem atzina par demontējamiem, neskaitot [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|monumentu "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem"]], kura demontāža jau bija noteikta iepriekš. [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde]] pavēstīja, ka 21 gadījumā būtu jāsaglabā to fragmenti kā laika un mākslas liecības.<ref name="valdība atbalsta"/> 14. jūlijā Ministru Kabinets atbalstīja 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas vietu un citu objektu demontāžu 23 pašvaldību teritorijās: * Liepājā, Rēzeknē, Rīgā un Daugavpilī, * [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] Annas pagastā, Jaunalūksnes pagastā, Liepnas pagastā un Mālupes pagastā, * [[Balvu novads|Balvu novada]] Balvos, Baltinavas pagastā un Tilžas pagastā, * [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]], * [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Bunkas pagasts|Bunkas]], [[Kalētu pagasts|Kalētu]], [[Lažas pagasts|Lažas]], [[Medzes pagasts|Medzes]] un [[Vaiņodes pagasts|Vaiņodes pagastā]], * [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] Beļavas pagastā, Druvienas pagastā un Stāmerienes pagastā, * [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Jaunsvirlaukas pagasts|Jaunsvirlaukas pagastā]], * [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Alsungas pagasts|Alsungas]], [[Gudenieku pagasts|Gudenieku]] un [[Rendas pagasts|Rendas pagastā]], * [[Ludzas novads|Ludzas novada]] Ludzā, Goliševas pagastā, Malnavas pagastā, Pasienes pagastā un Rundēnu pagastā, * [[Madonas novads|Madonas novada]] Ošupes pagastā un Barkavas pagastā, * [[Mārupes novads|Mārupes novada]] Tīrainē. * [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] Gaujienes pagastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, * [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] Krāslavā, Kombuļu pagastā, Konstantinovas pagastā un Šķaunes pagastā, * [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] Demenes pagastā, Maļinovas pagastā, Naujenes pagastā, Nīcgales pagastā un Skrudalienas pagastā.<ref name="valdība atbalsta"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pieminekļi Latvijā]] o8ttn6y7wmknirsvm1hhh2gc8jg3ozl 0 517507 3675251 3658242 2022-08-24T18:32:16Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Oladžide Olajinka Viljams Olatundži | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''KSI'' 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Votforda}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = {{hlist|nigērietis}} | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|[[Reps|reperis]]|[[dziedātājs]]|[[bokss|bokseris]]|[[aktieris]]|[[uzņēmējs]]}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Džide Olatundži, Jinka Olatundži | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Dedži Olatundži }} '''Oladžide Olajinka Viljams Olatundži''' (dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] ''[[YouTube]]'' lietotājs, [[aktieris]], [[reperis]] un [[uzņēmējs]]. Viņš ir Lielbritānijas ''YouTube'' grupas ''[[Sidemen]]'' līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī dzērienu ražotāju ''Prime Hydration'' un ''XIX Vodka'', kā arī restorānu ķēdes ''Sides'' līdzīpašnieks. ''KSI'' reģistrēja savu galveno ''YouTube'' kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa ''YouTube'' saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos ''YouTube'' kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums ''[[Dissimulation]]'' debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums ''[[All Over The Place]]'' debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā ''[[Laid in America]]'' (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu ''YouTube'' lietotāju Džo Veleru. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu ''YouTube'' lietotāju [[Logans Pols|Loganu Polu]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. == ''YouTube'' karjera == === 2008—2013: sākums, ''FIFA videoklip un strīdi'' === Savu pirmo kontu vietnē ''[[YouTube]]'', KSI reģistrēja ar lietotājvārdu "''JideJunior''" 2008. gadā, būdams agrīnā pusaudža vecumā. Viņš reģistrēja savu pašreizējo ''YouTube'' kontu 2009. gada 24. jūlijā ar nosaukumu ''KSIOlajideBT'', kur augšupielādēja [[FIFA]] videospēļu sērijas spēļu komentāros videoklipus no savas guļamistabas vecāku mājā [[Votforda|Votfordā]]. Sestajā klasē viņš pameta mācības, lai turpinātu ''YouTube'' karjeru, kad no savām augšupielādēm guva stabilus ikmēneša ieņēmumus. Kādā intervijā 2014. gadā viņš stāstīja, ka jautāja savam skolotājam, vai viņam vajadzētu pamest mācības. Viņa skolotājs jautāja, cik daudz KSI nopelna pakalpojumā ''YouTube'', uz ko KSI atbildēja: "apmēram £1500 mēnesī", kas bija vairāk nekā nopelnīja viņa skolotājs. Sākotnēji KSI vecāki pret viņa ''YouTube'' karjeru izturējās noraidoši, bet vēlāk sāka to atbalstīt un pat piedalījās vairākos viņa videoklipos. Vēlāk KSI augšupielādēja vairāk video dienasgrāmatas stila satura un spēlēja dažādas spēles, un 2012. gadā kanāls sasniedza miljonu abonentu. KSI slavas pieaugums nebija bez pretrunām. Viņš tika plaši kritizēts par viņa paša aprakstīto “izvarošanas seju”, kas viņa kanālā atkārtojās 2012. un 2013. gadā, un viņš bija strīdu centrā pēc trešo pušu apsūdzībām par sieviešu seksuālu uzmākšanos uzņēmumā ''Eurogamer''. 2012. gada notikums, kurā viņš tika apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret pārstāvi Brendiju Brūveri, neskatoties uz to, ka viņa tviterī paziņoja, ka viņa piekrita braukt ar motorlaivu, rakstot: "''To sauc par komēdiju… ...atslābsti''". Tā rezultātā ''[[Microsoft]]'' pārtrauca attiecības ar KSI un viņam tika aizliegts piedalīties ''Eurogamer'' pasākumos. Pēc tam KSI atvainojās par "''jebkuru nodarījumu, ko pirms 15 mēnešiem uzņemtais video varēja izraisīt īsajā laikā, kad tas atradās viņa ''YouTube'' kanālā, atsauces uz to kopš tā laika un pēc tam izmantoja citi cilvēki" un paziņoja, ka vēlas turpināt šo incidentu un bez strīdiem tiek vērtēts pēc lieliskā satura un vērtības, ko viņš piešķir zīmoliem un partneriem''.” === 2013—pašlaik: Sidemen un paplašinot saturu === 2013. gada oktobrī KSI parakstīja līgumu ar ''[[Maker Studios]]'' apakštīklu ''Polaris''. Kopš 2013. gada 19. oktobra KSI ir daļa no [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] ''[[YouTube]]'' grupas ''Sidemen''. Grupa veido tiešsaistes videoklipus, kas visbiežāk sastāv no izaicinājumiem, skicēm un videospēļu komentāriem, kā arī pārdod ekskluzīvas ''Sidemen'' preces. Kopš 2014. gada KSI ''YouTube'' grupa ''Sidemen'' ir pārdevusi un izplatījusi ''Sidemen Clothing'' preces. 2015. gadā KSI publicēja biogrāfiju ar nosaukumu ''KSI: I Am a Bellend''. Grāmata tika izdota 2015. gada 24. septembrī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un piecas dienas vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un KSI devās turnejā, lai atbalstītu grāmatu no tās izdošanas līdz 2015. gada 4. oktobrim. 2016. gadā KSI un ''Sidemen'' izdeva ''Sidemen: The Book'', kas trīs dienu laikā tika pārdota 26 436 eksemplāros un ieņēma cieto vāku literatūras topu augšgalu. 2017. gada 4. augustā KSI ''[[Twitter]]'' ierakstīja, ka ar kolēģi Ītanu Peinu radušos nesaskaņu dēļ pametīs ''Sidemen'',. Neilgi pēc tam viņš publicēja vairākus videoklipus, kuros tika kritizēti viņa toreizējās bijušās grupas dalībnieki. lielākā daļa dalībnieku atbildēja ar savu. Vēlāk tajā pašā mēnesī KSI izlaida video, kurā viņš apgalvoja, ka viņš tiek deportēts no Amerikas Savienotajām Valstīm nepareizas vīzas saņemšanas dēļ. 2017. gada novembrī KSI izlaida video, kurā tika apspriests, vai viņa domājamā nesaskaņas ar ''Sidemen'' ir patiesa. vai viltots, sakot: "''[drāma] nebija pilnīgi īsta, bet nebija arī pilnīgi viltota''." 2019. gadā ''[[The Sunday Times]]'' viņu ieņēma otrajā vietā Apvienotās Karalistes 100 labāko ietekmētāju sarakstā. 2021. gadā ''Sidemen'' uzsāka abonēšanas pakalpojumu ''Side+''. Viņi arī uzsāka restorānu ķēdi ''Sides'' un degvīna ražotāju ''XIX Vodka''. == Mūzikas karjera == === 2015—2016: Agrie izlaidumi === 2011. gadā sarakstījis un producējis komēdijas un repa dziesmas savam [[YouTube]] kanālam, KSI 2015. gada 23. martā kopā ar [[Dcypha Productions]] izdeva savu debijas singlu “''Lamborghini''”, kurā piedalījās britu grime MC [[P Money]]. Dziesma ieņēma 30. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā. "''Keep Up''", tituldziesma KSI debijas pagarinātajai tāda paša nosaukuma lugai, kurā piedalās [[JME]], tika izdota 2015. gada 13. novembrī, sasniedzot 45. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. Pilns EP tika izdots 2016. gada 8. janvārī ar [[Island Records]] starpniecību, debitējot Apvienotās Karalistes albumu topa 13. vietā un pirmajā vietā Apvienotās Karalistes R&B albumu topā. 2016. gada 29. aprīlī KSI izdeva "''Goes Off''", kurā piedalījās [[Mista Silva]], kā pirmais singls no viņa otrā EP ar nosaukumu ''[[Jump Around]]''. EP otrais singls "Friends with Benefits", kurā piedalās [[MNDM]], tika izdots 2016. gada 29. jūlijā, sasniedzot 69. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. Pilns EP tika izdots 2016. gada 28. oktobrī, izmantojot Island Records. Viena no EP dziesmām "''Touch Down''", kurā piedalās reperis un dziedātājs [[Steflons Dons]], parādījās 2017. gada filmas ''[[Pludmales patruļa (filma)|Baywatch]]'' skaņu celiņā. === 2017—2019: Neatkarīgi izlaidumi === 2017. gada 23. jūnijā KSI neatkarīgi izdeva "''Creature''", kas sasniedza 100. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā. "''Creature''" bija pirmais singls no KSI trešā EP ''[[Space]]'', kas tika izdots neatkarīgi 2017. gada 30. jūnijā. Tā paša gada 6. oktobrī KSI izdeva savu ceturto EP ''[[Disstracktions]]'', kurā iekļauti diski pret citiem [[Sidemen]] dalībniekiem W2S un Behzinga. EP sasniedza 31. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā un pirmo vietu Apvienotās Karalistes R&B albumu topā. Nedēļu pirms izdošanas KSI paziņoja, ka EP būs viņa "''pēdējais izdevums''" kopā ar ''[[Island Records]]'' un ka viņš izdos mūziku neatkarīgi. 2018. gada 2. februārī KSI izlaida albumu "''Uncontrollable''", kurā iekļauts [[Big Zuu]]. Dziesma tika atskaņota KSI ringa pastaigas laikā viņa boksa cīņā pret Džo Velleru, un tā ieņēma 89. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. KSI 2018. gada 17. augustā izlaida albumu "''On Point''", kas tika atskaņots viņa otrās boksa cīņas ringa pastaigas laikā. 2019. gada 12. aprīlī KSI izdeva sadarbības albumu ar Randolph ar nosaukumu ''[[New Age]]''. Tas debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 17. vietā un Apvienotās Karalistes R&B albumu topa pirmajā vietā. === 2019—2020: Jauna ierakstu kompānijas parakstīšana un ''Dissimulation'' === 2019. gada 4. novembrī tika paziņots, ka KSI ir noslēdzis līgumu ar [[RBC Records]] un BMG, lai "''paceltu [viņa] mūziku uz nākamo līmeni''" un "''turpinātu attīstīt viņa mūzikas karjeru ASV un starptautiskā mērogā''". Papildus KSI turpmāko izlaidumu pārvaldībai tika apstiprināts, ka izdevniecība administrēs un atkārtoti izdos KSI neatkarīgos kataloga ierakstus. Tajā dienā tika apstiprināts, ka KSI jau ir sācis ierakstīt savu debijas studijas albumu. 2019. gada 8. novembrī kā albuma galvenais singls tika izdots "''Down Like That''", kurā piedalās [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]. To dzīvajā izpildīja trīs galvenie mākslinieki kā KSI ieejas mūziku viņa boksa revanšam pret [[Logans Pols|Loganu Polu]]. Dziesma ieņēma 10. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā, un Lielbritānijas fonogrāfijas industrija (BPI) to ir saņēmusi sudraba statusu, pārdodot valstī 200 000 vienību. Vēl trīs singli bija pirms albuma: "''Wake Up Call''", kurā piedalījās [[Trippie Redd]], kas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa 11. vietā; "''Poppin''", kurā piedalās [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]], kas Lielbritānijā ieņēma 43. vietu; un "''Houdini''", kurā piedalās [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]], kas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa sestajā vietā un saņēma BPI sudraba sertifikātu. KSI debijas studijas albums ar nosaukumu ''[[Dissimulation]]'' tika izdots 2020. gada 22. maijā. Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa otrajā vietā un iekļuva 15 citās valstīs. Tas bija Lielbritānijā vislabāk pārdotais britu mākslinieka debijas albums 2020. gadā, un BPI to ir sertificējis kā zeltu, pārdodot valstī 100 000 vienību. Albums radīja vēl divus Apvienotās Karalistes top 40 singlus, "''Cap''", kurā piedalījās [[Offset]], un "''Killa Killa''", kurā piedalās [[Aijana-Lī]]. 2020. gadā KSI bija paredzēts uzstāties mūzikas festivālos ''Parklife'', ''Longitude'' un ''Reading'' un ''Leeds'', lai veicinātu ''Dissimulation'', taču vēlāk tie tika atcelti [[COVID-19|Covid-19]] pandēmijas dēļ. KSI piedalījās britu dīdžeja un ierakstu [[Producents|producenta]] [[Neitens Deivs|Neitana Deiva]] dziesmā "''Lighter''". Dziesma Apvienotās Karalistes singlu topā ieņēma trešo vietu un kļuva par vienu no 2020. gada vislabāk pārdotajām dziesmām Apvienotajā Karalistē. BPI to ir sertificējis par platīnu, pārdodot 600 000 vienību Apvienotajā Karalistē, un tas tika nominēts kategorijā Labākais britu singls 2021. gada [[BRIT Awards]] ceremonijā. KSI piedalījās arī Zimbabves un Lielbritānijas mākslinieka S1mba "''Loose''", kas Apvienotās Karalistes singlu topā ieņēma 14. vietu. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Dissimulation]]'' (2020) * ''[[All Over The Place]]'' (2021) ==== Kopdarba studijas albumi ==== * ''[[New Age]]'' (ar ''Randolph'') (2019) === EPs === * ''Keep Up'' (2016) * ''Jump Around'' (2016) * ''Space'' (2017) * ''Disstracktions'' (2017) === Singli === * Lamborghini (2015) * Goes Off (piedalotes [[Mista Silva]]) (2016) * Friends With Benefits (ar [[MNDM]]) (2016) * Jump Around (piedaloties [[Waka Flocka Flame]]) (2016) * Creature (2017) * Uncontrollable (piedaloties [[Big Zuu]]) (2018) * On Point (2018) * Ares (2018) * Beerus (ar [[Randolph (YouTube)|Randolph]]) (2018) * Red Alert (ar [[Randolph (YouTube)|Randolph]]) (2019) * Naruto Drillings (ar [[Offica]]) (2019) * Down Like That (piedaloties [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]) (2019) * Wake Up Call (piedaloties [[Trippie Redd]]) (2020) * Poppin (piedaloties [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]]) (2020) * Houdini (piedaloties [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]]) (2020) * Really Love (piedaloties [[Craig David]] un [[Digital Farm Animals]]) (2020) * Don't Play (ar [[Anne-Marie]] un [[Digital Farm Animals]]) (2021) * Patience (piedaloties [[YUNGBLUD]] un [[Polo G]]) (2021) * Holiday (2021) * SWERVE (ar [[JAY1]]) (2021) * Lose (ar [[Lil Wayne]]) (2021) * locked out (ar [[S-X]]) (2022) * Not Over Yet (piedaloties [[Tom Grennan]]) (2022) == Ārējās saites == * [https://shopksi.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.youtube.com/channel/UCVtFOytbRpEvzLjvqGG5gxQ YouTube kanāls] (KSI) * [https://www.youtube.com/user/KSIOlajidebtHD YouTube kanāls] (JJ Olatunji) * [https://www.instagram.com/ksi/ Instagram profils] * [https://twitter.com/KSI Twitter profils] * [https://www.facebook.com/KSIOlajidebt Facebook profils] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Anglijas aktieri]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:Angļu reperi]] lb1pjxkr1me56oc403cyqvsmj3l602k 3675255 3675251 2022-08-24T18:33:36Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Oladžide Olajinka Viljams Olatundži | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''KSI'' 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Votforda}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = {{hlist|nigērietis}} | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|[[Reps|reperis]]|[[dziedātājs]]|[[bokss|bokseris]]|[[aktieris]]|[[uzņēmējs]]}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Džide Olatundži, Jinka Olatundži | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Dedži Olatundži }} '''Oladžide Olajinka Viljams Olatundži''' (dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] ''[[YouTube]]'' lietotājs, [[aktieris]], [[reperis]] un [[uzņēmējs]]. Viņš ir Lielbritānijas ''YouTube'' grupas ''[[Sidemen]]'' līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī dzērienu ražotāju ''Prime Hydration'' un ''XIX Vodka'', kā arī restorānu ķēdes ''Sides'' līdzīpašnieks. ''KSI'' reģistrēja savu galveno ''YouTube'' kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa ''YouTube'' saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos ''YouTube'' kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums ''[[Dissimulation]]'' debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums ''[[All Over The Place]]'' debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā ''[[Laid in America]]'' (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu ''YouTube'' lietotāju Džo Veleru. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu ''YouTube'' lietotāju [[Logans Pols|Loganu Polu]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. == ''YouTube'' karjera == === 2008—2013: sākums, ''FIFA videoklip un strīdi'' === Savu pirmo kontu vietnē ''[[YouTube]]'', KSI reģistrēja ar lietotājvārdu "''JideJunior''" 2008. gadā, būdams agrīnā pusaudža vecumā. Viņš reģistrēja savu pašreizējo ''YouTube'' kontu 2009. gada 24. jūlijā ar nosaukumu ''KSIOlajideBT'', kur augšupielādēja [[FIFA]] videospēļu sērijas spēļu komentāros videoklipus no savas guļamistabas vecāku mājā [[Votforda|Votfordā]]. Sestajā klasē viņš pameta mācības, lai turpinātu ''YouTube'' karjeru, kad no savām augšupielādēm guva stabilus ikmēneša ieņēmumus. Kādā intervijā 2014. gadā viņš stāstīja, ka jautāja savam skolotājam, vai viņam vajadzētu pamest mācības. Viņa skolotājs jautāja, cik daudz KSI nopelna pakalpojumā ''YouTube'', uz ko KSI atbildēja: "apmēram £1500 mēnesī", kas bija vairāk nekā nopelnīja viņa skolotājs. Sākotnēji KSI vecāki pret viņa ''YouTube'' karjeru izturējās noraidoši, bet vēlāk sāka to atbalstīt un pat piedalījās vairākos viņa videoklipos. Vēlāk KSI augšupielādēja vairāk video dienasgrāmatas stila satura un spēlēja dažādas spēles, un 2012. gadā kanāls sasniedza miljonu abonentu. KSI slavas pieaugums nebija bez pretrunām. Viņš tika plaši kritizēts par viņa paša aprakstīto “izvarošanas seju”, kas viņa kanālā atkārtojās 2012. un 2013. gadā, un viņš bija strīdu centrā pēc trešo pušu apsūdzībām par sieviešu seksuālu uzmākšanos uzņēmumā ''Eurogamer''. 2012. gada notikums, kurā viņš tika apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret pārstāvi Brendiju Brūveri, neskatoties uz to, ka viņa tviterī paziņoja, ka viņa piekrita braukt ar motorlaivu, rakstot: "''To sauc par komēdiju… ...atslābsti''". Tā rezultātā ''[[Microsoft]]'' pārtrauca attiecības ar KSI un viņam tika aizliegts piedalīties ''Eurogamer'' pasākumos. Pēc tam KSI atvainojās par "''jebkuru nodarījumu, ko pirms 15 mēnešiem uzņemtais video varēja izraisīt īsajā laikā, kad tas atradās viņa ''YouTube'' kanālā, atsauces uz to kopš tā laika un pēc tam izmantoja citi cilvēki" un paziņoja, ka vēlas turpināt šo incidentu un bez strīdiem tiek vērtēts pēc lieliskā satura un vērtības, ko viņš piešķir zīmoliem un partneriem''.” === 2013—pašlaik: Sidemen un paplašinot saturu === 2013. gada oktobrī KSI parakstīja līgumu ar ''[[Maker Studios]]'' apakštīklu ''Polaris''. Kopš 2013. gada 19. oktobra KSI ir daļa no [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] ''[[YouTube]]'' grupas ''Sidemen''. Grupa veido tiešsaistes videoklipus, kas visbiežāk sastāv no izaicinājumiem, skicēm un videospēļu komentāriem, kā arī pārdod ekskluzīvas ''Sidemen'' preces. Kopš 2014. gada KSI ''YouTube'' grupa ''Sidemen'' ir pārdevusi un izplatījusi ''Sidemen Clothing'' preces. 2015. gadā KSI publicēja biogrāfiju ar nosaukumu ''KSI: I Am a Bellend''. Grāmata tika izdota 2015. gada 24. septembrī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un piecas dienas vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un KSI devās turnejā, lai atbalstītu grāmatu no tās izdošanas līdz 2015. gada 4. oktobrim. 2016. gadā KSI un ''Sidemen'' izdeva ''Sidemen: The Book'', kas trīs dienu laikā tika pārdota 26 436 eksemplāros un ieņēma cieto vāku literatūras topu augšgalu. 2017. gada 4. augustā KSI ''[[Twitter]]'' ierakstīja, ka ar kolēģi Ītanu Peinu radušos nesaskaņu dēļ pametīs ''Sidemen'',. Neilgi pēc tam viņš publicēja vairākus videoklipus, kuros tika kritizēti viņa toreizējās bijušās grupas dalībnieki. lielākā daļa dalībnieku atbildēja ar savu. Vēlāk tajā pašā mēnesī KSI izlaida video, kurā viņš apgalvoja, ka viņš tiek deportēts no Amerikas Savienotajām Valstīm nepareizas vīzas saņemšanas dēļ. 2017. gada novembrī KSI izlaida video, kurā tika apspriests, vai viņa domājamā nesaskaņas ar ''Sidemen'' ir patiesa. vai viltots, sakot: "''[drāma] nebija pilnīgi īsta, bet nebija arī pilnīgi viltota''." 2019. gadā ''[[The Sunday Times]]'' viņu ieņēma otrajā vietā Apvienotās Karalistes 100 labāko ietekmētāju sarakstā. 2021. gadā ''Sidemen'' uzsāka abonēšanas pakalpojumu ''Side+''. Viņi arī uzsāka restorānu ķēdi ''Sides'' un degvīna ražotāju ''XIX Vodka''. == Mūzikas karjera == === 2015—2016: Agrie izlaidumi === 2011. gadā sarakstījis un producējis komēdijas un repa dziesmas savam [[YouTube]] kanālam, KSI 2015. gada 23. martā kopā ar [[Dcypha Productions]] izdeva savu debijas singlu “''Lamborghini''”, kurā piedalījās britu grime MC [[P Money]]. Dziesma ieņēma 30. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā. "''Keep Up''", tituldziesma KSI debijas pagarinātajai tāda paša nosaukuma lugai, kurā piedalās [[JME]], tika izdota 2015. gada 13. novembrī, sasniedzot 45. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. Pilns EP tika izdots 2016. gada 8. janvārī ar [[Island Records]] starpniecību, debitējot Apvienotās Karalistes albumu topa 13. vietā un pirmajā vietā Apvienotās Karalistes R&B albumu topā. 2016. gada 29. aprīlī KSI izdeva "''Goes Off''", kurā piedalījās [[Mista Silva]], kā pirmais singls no viņa otrā EP ar nosaukumu ''[[Jump Around]]''. EP otrais singls "Friends with Benefits", kurā piedalās [[MNDM]], tika izdots 2016. gada 29. jūlijā, sasniedzot 69. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. Pilns EP tika izdots 2016. gada 28. oktobrī, izmantojot Island Records. Viena no EP dziesmām "''Touch Down''", kurā piedalās reperis un dziedātājs [[Steflons Dons]], parādījās 2017. gada filmas ''[[Pludmales patruļa (filma)|Baywatch]]'' skaņu celiņā. === 2017—2019: Neatkarīgi izlaidumi === 2017. gada 23. jūnijā KSI neatkarīgi izdeva "''Creature''", kas sasniedza 100. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā. "''Creature''" bija pirmais singls no KSI trešā EP ''[[Space]]'', kas tika izdots neatkarīgi 2017. gada 30. jūnijā. Tā paša gada 6. oktobrī KSI izdeva savu ceturto EP ''[[Disstracktions]]'', kurā iekļauti diski pret citiem [[Sidemen]] dalībniekiem W2S un Behzinga. EP sasniedza 31. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā un pirmo vietu Apvienotās Karalistes R&B albumu topā. Nedēļu pirms izdošanas KSI paziņoja, ka EP būs viņa "''pēdējais izdevums''" kopā ar ''[[Island Records]]'' un ka viņš izdos mūziku neatkarīgi. 2018. gada 2. februārī KSI izlaida albumu "''Uncontrollable''", kurā iekļauts [[Big Zuu]]. Dziesma tika atskaņota KSI ringa pastaigas laikā viņa boksa cīņā pret Džo Velleru, un tā ieņēma 89. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. KSI 2018. gada 17. augustā izlaida albumu "''On Point''", kas tika atskaņots viņa otrās boksa cīņas ringa pastaigas laikā. 2019. gada 12. aprīlī KSI izdeva sadarbības albumu ar Randolph ar nosaukumu ''[[New Age]]''. Tas debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 17. vietā un Apvienotās Karalistes R&B albumu topa pirmajā vietā. === 2019—2020: Jauna ierakstu kompānijas parakstīšana un ''Dissimulation'' === 2019. gada 4. novembrī tika paziņots, ka KSI ir noslēdzis līgumu ar [[RBC Records]] un BMG, lai "''paceltu [viņa] mūziku uz nākamo līmeni''" un "''turpinātu attīstīt viņa mūzikas karjeru ASV un starptautiskā mērogā''". Papildus KSI turpmāko izlaidumu pārvaldībai tika apstiprināts, ka izdevniecība administrēs un atkārtoti izdos KSI neatkarīgos kataloga ierakstus. Tajā dienā tika apstiprināts, ka KSI jau ir sācis ierakstīt savu debijas studijas albumu. 2019. gada 8. novembrī kā albuma galvenais singls tika izdots "''Down Like That''", kurā piedalās [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]. To dzīvajā izpildīja trīs galvenie mākslinieki kā KSI ieejas mūziku viņa boksa revanšam pret [[Logans Pols|Loganu Polu]]. Dziesma ieņēma 10. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā, un Lielbritānijas fonogrāfijas industrija (BPI) to ir saņēmusi sudraba statusu, pārdodot valstī 200 000 vienību. Vēl trīs singli bija pirms albuma: "''Wake Up Call''", kurā piedalījās [[Trippie Redd]], kas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa 11. vietā; "''Poppin''", kurā piedalās [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]], kas Lielbritānijā ieņēma 43. vietu; un "''Houdini''", kurā piedalās [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]], kas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa sestajā vietā un saņēma BPI sudraba sertifikātu. KSI debijas studijas albums ar nosaukumu ''[[Dissimulation]]'' tika izdots 2020. gada 22. maijā. Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa otrajā vietā un iekļuva 15 citās valstīs. Tas bija Lielbritānijā vislabāk pārdotais britu mākslinieka debijas albums 2020. gadā, un BPI to ir sertificējis kā zeltu, pārdodot valstī 100 000 vienību. Albums radīja vēl divus Apvienotās Karalistes top 40 singlus, "''Cap''", kurā piedalījās [[Offset]], un "''Killa Killa''", kurā piedalās [[Aijana-Lī]]. 2020. gadā KSI bija paredzēts uzstāties mūzikas festivālos ''Parklife'', ''Longitude'' un ''Reading'' un ''Leeds'', lai veicinātu ''Dissimulation'', taču vēlāk tie tika atcelti [[COVID-19|Covid-19]] pandēmijas dēļ. KSI piedalījās britu dīdžeja un ierakstu [[Producents|producenta]] [[Neitens Deivs|Neitana Deiva]] dziesmā "''Lighter''". Dziesma Apvienotās Karalistes singlu topā ieņēma trešo vietu un kļuva par vienu no 2020. gada vislabāk pārdotajām dziesmām Apvienotajā Karalistē. BPI to ir sertificējis par platīnu, pārdodot 600 000 vienību Apvienotajā Karalistē, un tas tika nominēts kategorijā Labākais britu singls 2021. gada [[BRIT Awards]] ceremonijā. KSI piedalījās arī Zimbabves un Lielbritānijas mākslinieka S1mba "''Loose''", kas Apvienotās Karalistes singlu topā ieņēma 14. vietu. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Dissimulation]]'' (2020) * ''[[All Over The Place]]'' (2021) ==== Kopdarba studijas albumi ==== * ''[[New Age]]'' (ar ''Randolph'') (2019) === EPs === * ''Keep Up'' (2016) * ''Jump Around'' (2016) * ''Space'' (2017) * ''Disstracktions'' (2017) === Singli === * ''Lamborghini'' (2015) * ''Goes Off'' (piedalotes [[Mista Silva]]) (2016) * ''Friends With Benefits'' (ar [[MNDM]]) (2016) * ''Jump Around'' (piedaloties [[Waka Flocka Flame]]) (2016) * ''Creature'' (2017) * ''Uncontrollable'' (piedaloties [[Big Zuu]]) (2018) * ''On Point'' (2018) * ''Ares'' (2018) * ''Beerus'' (ar [[Randolph (YouTube)|Randolph]]) (2018) * ''Red Alert'' (ar [[Randolph (YouTube)|Randolph]]) (2019) * ''Naruto Drillings'' (ar [[Offica]]) (2019) * ''Down Like That'' (piedaloties [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]) (2019) * ''Wake Up Call'' (piedaloties [[Trippie Redd]]) (2020) * ''Poppin'' (piedaloties [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]]) (2020) * ''Houdini'' (piedaloties [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]]) (2020) * ''Really Love'' (piedaloties [[Craig David]] un [[Digital Farm Animals]]) (2020) * ''Don't Play'' (ar [[Anne-Marie]] un [[Digital Farm Animals]]) (2021) * ''Patience'' (piedaloties [[YUNGBLUD]] un [[Polo G]]) (2021) * ''Holiday'' (2021) * ''SWERVE'' (ar [[JAY1]]) (2021) * ''Lose'' (ar [[Lil Wayne]]) (2021) * ''locked out'' (ar [[S-X]]) (2022) * ''Not Over Yet'' (piedaloties [[Tom Grennan]]) (2022) == Ārējās saites == * [https://shopksi.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.youtube.com/channel/UCVtFOytbRpEvzLjvqGG5gxQ YouTube kanāls] (KSI) * [https://www.youtube.com/user/KSIOlajidebtHD YouTube kanāls] (JJ Olatunji) * [https://www.instagram.com/ksi/ Instagram profils] * [https://twitter.com/KSI Twitter profils] * [https://www.facebook.com/KSIOlajidebt Facebook profils] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Anglijas aktieri]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:Angļu reperi]] 0iqiokz1u5xllaafijnrxvew1j1v93a 3675272 3675255 2022-08-24T18:45:54Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Oladžide Olajinka Viljams Olatundži | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''KSI'' 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Votforda}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = {{hlist|nigērietis}} | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|[[Reps|reperis]]|[[dziedātājs]]|[[bokss|bokseris]]|[[aktieris]]|[[uzņēmējs]]}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Džide Olatundži, Jinka Olatundži | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Dedži Olatundži }} '''Oladžide Olajinka Viljams Olatundži''' (dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] ''[[YouTube]]'' lietotājs, [[aktieris]], [[reperis]] un [[uzņēmējs]]. Viņš ir Lielbritānijas ''YouTube'' grupas ''[[Sidemen]]'' līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī dzērienu ražotāju ''Prime Hydration'' un ''XIX Vodka'', kā arī restorānu ķēdes ''Sides'' līdzīpašnieks. ''KSI'' reģistrēja savu galveno ''YouTube'' kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa ''YouTube'' saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos ''YouTube'' kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums ''[[Dissimulation]]'' debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums ''[[All Over The Place]]'' debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā ''[[Laid in America]]'' (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu ''YouTube'' lietotāju Džo Veleru. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu ''YouTube'' lietotāju [[Logans Pols|Loganu Polu]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. == ''YouTube'' karjera == === 2008—2013: sākums, ''FIFA videoklip un strīdi'' === Savu pirmo kontu vietnē ''[[YouTube]]'', KSI reģistrēja ar lietotājvārdu "''JideJunior''" 2008. gadā, būdams agrīnā pusaudža vecumā. Viņš reģistrēja savu pašreizējo ''YouTube'' kontu 2009. gada 24. jūlijā ar nosaukumu ''KSIOlajideBT'', kur augšupielādēja [[FIFA]] videospēļu sērijas spēļu komentāros videoklipus no savas guļamistabas vecāku mājā [[Votforda|Votfordā]]. Sestajā klasē viņš pameta mācības, lai turpinātu ''YouTube'' karjeru, kad no savām augšupielādēm guva stabilus ikmēneša ieņēmumus. Kādā intervijā 2014. gadā viņš stāstīja, ka jautāja savam skolotājam, vai viņam vajadzētu pamest mācības. Viņa skolotājs jautāja, cik daudz KSI nopelna pakalpojumā ''YouTube'', uz ko KSI atbildēja: "apmēram £1500 mēnesī", kas bija vairāk nekā nopelnīja viņa skolotājs. Sākotnēji KSI vecāki pret viņa ''YouTube'' karjeru izturējās noraidoši, bet vēlāk sāka to atbalstīt un pat piedalījās vairākos viņa videoklipos. Vēlāk KSI augšupielādēja vairāk video dienasgrāmatas stila satura un spēlēja dažādas spēles, un 2012. gadā kanāls sasniedza miljonu abonentu. KSI slavas pieaugums nebija bez pretrunām. Viņš tika plaši kritizēts par viņa paša aprakstīto “izvarošanas seju”, kas viņa kanālā atkārtojās 2012. un 2013. gadā, un viņš bija strīdu centrā pēc trešo pušu apsūdzībām par sieviešu seksuālu uzmākšanos uzņēmumā ''Eurogamer''. 2012. gada notikums, kurā viņš tika apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret pārstāvi Brendiju Brūveri, neskatoties uz to, ka viņa tviterī paziņoja, ka viņa piekrita braukt ar motorlaivu, rakstot: "''To sauc par komēdiju… ...atslābsti''". Tā rezultātā ''[[Microsoft]]'' pārtrauca attiecības ar KSI un viņam tika aizliegts piedalīties ''Eurogamer'' pasākumos. Pēc tam KSI atvainojās par "''jebkuru nodarījumu, ko pirms 15 mēnešiem uzņemtais video varēja izraisīt īsajā laikā, kad tas atradās viņa ''YouTube'' kanālā, atsauces uz to kopš tā laika un pēc tam izmantoja citi cilvēki" un paziņoja, ka vēlas turpināt šo incidentu un bez strīdiem tiek vērtēts pēc lieliskā satura un vērtības, ko viņš piešķir zīmoliem un partneriem''.” === 2013—pašlaik: Sidemen un paplašinot saturu === 2013. gada oktobrī KSI parakstīja līgumu ar ''[[Maker Studios]]'' apakštīklu ''Polaris''. Kopš 2013. gada 19. oktobra KSI ir daļa no [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] ''[[YouTube]]'' grupas ''Sidemen''. Grupa veido tiešsaistes videoklipus, kas visbiežāk sastāv no izaicinājumiem, skicēm un videospēļu komentāriem, kā arī pārdod ekskluzīvas ''Sidemen'' preces. Kopš 2014. gada KSI ''YouTube'' grupa ''Sidemen'' ir pārdevusi un izplatījusi ''Sidemen Clothing'' preces. 2015. gadā KSI publicēja biogrāfiju ar nosaukumu ''KSI: I Am a Bellend''. Grāmata tika izdota 2015. gada 24. septembrī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un piecas dienas vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un KSI devās turnejā, lai atbalstītu grāmatu no tās izdošanas līdz 2015. gada 4. oktobrim. 2016. gadā KSI un ''Sidemen'' izdeva ''Sidemen: The Book'', kas trīs dienu laikā tika pārdota 26 436 eksemplāros un ieņēma cieto vāku literatūras topu augšgalu. 2017. gada 4. augustā KSI ''[[Twitter]]'' ierakstīja, ka ar kolēģi Ītanu Peinu radušos nesaskaņu dēļ pametīs ''Sidemen'',. Neilgi pēc tam viņš publicēja vairākus videoklipus, kuros tika kritizēti viņa toreizējās bijušās grupas dalībnieki. lielākā daļa dalībnieku atbildēja ar savu. Vēlāk tajā pašā mēnesī KSI izlaida video, kurā viņš apgalvoja, ka viņš tiek deportēts no Amerikas Savienotajām Valstīm nepareizas vīzas saņemšanas dēļ. 2017. gada novembrī KSI izlaida video, kurā tika apspriests, vai viņa domājamā nesaskaņas ar ''Sidemen'' ir patiesa. vai viltots, sakot: "''[drāma] nebija pilnīgi īsta, bet nebija arī pilnīgi viltota''." 2019. gadā ''[[The Sunday Times]]'' viņu ieņēma otrajā vietā Apvienotās Karalistes 100 labāko ietekmētāju sarakstā. 2021. gadā ''Sidemen'' uzsāka abonēšanas pakalpojumu ''Side+''. Viņi arī uzsāka restorānu ķēdi ''Sides'' un degvīna ražotāju ''XIX Vodka''. == Boksa karjera == === Amatieru bokss === ==== KSI vs Weller ==== Iespējamās karadarbības starp KSI un britu YouTube lietotāju [[Džo Vellers|Džo Velleru]] sākās [[2017]]. gada beigās. Pēc publiskām domstarpībām vietnē [[Twitter]] un pāra nesaskaņām viņi paziņoja, ka 2018. gada 3. februārī rīkos amatieru boksa maču Copper Box arēnā [[Londona|Londonā]]. lai izšķirtu strīdu. Paziņojuma laikā pāris konfrontēja viens ar otru, KSI izsmējot Vellera cīņu ar depresiju un antidepresantu lietošanu, par ko viņš vēlāk atvainojās. Cīņu pēc 1 minūtes un 37 sekundēm trešajā raundā ar tehnisko nokautu uzvarēja KSI. KSI izteica cieņu pret Velleru pēc cīņas par to, ka viņš bija "''daudz grūtāks, stingrāks, nekā es domāju''", un uzslavēja viņu par apņemšanos vairot izpratni par garīgo veselību, pirms izsauca amerikāņu [[YouTube]] lietotāju [[Logans Pols|Loganu Polu]], viņa brāli [[Džeiks Pols|Džeiku Polu]] un aizgāja pensijā, futbolists [[Rio Ferdinands]]. ==== KSI vs Paul I ==== [[2018]]. gada [[24. februāris|24. februārī]] tika paziņots, ka KSI cīnīsies ar [[Logans Pols|Loganu Polu]] balto apkaklīšu boksa amatieru boksa mačā. Cīņa noslēdzās ar vairākuma neizšķirtu, diviem tiesnešiem cīņā panākot pat ar 57:57, bet trešajam tiesnesim ar 58:57 KSI labā. === Profesionāls bokss === ==== KSI vs Paul II ==== KSI un [[Logans Pols|Pola]] pārspēle notika [[2019]]. gada [[9. novembris|9. novembrī]] [[Crypto.com Arena|Staples Center]], [[Losandželosa|Losandželosā]], un to reklamēja [[Edijs Hērns]]. Atšķirībā no pirmās cīņas, revanšs bija profesionāla cīņa, neizmantojot galvassegu. KSI trenēja profesionāls bokseris [[Viddals Railijs]] un [[Džefs Meivezers]], [[Floida Meivezera]] jaunākā tēvocis. KSI uzvarēja [[Logans Pols|Polu]] ar dalītu lēmumu, diviem tiesnešiem cīņā ar 56:55 un 57:54 atzīmējoties KSI labā, bet trešajam tiesnesim cīņā ar 56:55 par labu Polam. ===== KSI vs Swarmz ===== [[2021]]. gada [[22. jūnijā]] KSI paziņoja, ka viņš un [[Wasserman Promotions]] ir sadarbojušies, lai izveidotu boksa reklāmas uzņēmumu ar nosaukumu “''Misfits Boxing''”. Plānots, ka pirmais pasākums notiks 2022. gada 27. augustā, un KSI arī būs viņa atgriešanās boksā kā galvenais notikums.[107] 2022. gada 1. jūlijā tika paziņots, ka KSI vs [[Aleks Vassabī|Alex Wassabi]] bija paredzēts 2022. gada 27. augustā, tomēr nopietna smadzeņu satricinājuma dēļ 6. augustā tika paziņots, ka [[Swarmz]] būs Wassabi aizstājējs. Šis bija pirmais notikums KSI reklāmas uzņēmuma ''Misfits Boxing'' ietvaros, un tika paziņots, ka sadarbībā ar ''DAZN'', kas iepriekš bija izplatītāji KSI revanšai pret [[Logans Pols|Loganu Polu]], tika organizēti vairāki citi boksa pasākumi ar nosaukumu "''MF & DAZN: X Series''". bija jāseko KSI vs Swarmz pasākuma ''X Series 001'' atzīmēšanai. == Mūzikas karjera == === 2015—2016: Agrie izlaidumi === 2011. gadā sarakstījis un producējis komēdijas un repa dziesmas savam [[YouTube]] kanālam, KSI 2015. gada 23. martā kopā ar [[Dcypha Productions]] izdeva savu debijas singlu “''Lamborghini''”, kurā piedalījās britu grime MC [[P Money]]. Dziesma ieņēma 30. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā. "''Keep Up''", tituldziesma KSI debijas pagarinātajai tāda paša nosaukuma lugai, kurā piedalās [[JME]], tika izdota 2015. gada 13. novembrī, sasniedzot 45. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. Pilns EP tika izdots 2016. gada 8. janvārī ar [[Island Records]] starpniecību, debitējot Apvienotās Karalistes albumu topa 13. vietā un pirmajā vietā Apvienotās Karalistes R&B albumu topā. 2016. gada 29. aprīlī KSI izdeva "''Goes Off''", kurā piedalījās [[Mista Silva]], kā pirmais singls no viņa otrā EP ar nosaukumu ''[[Jump Around]]''. EP otrais singls "Friends with Benefits", kurā piedalās [[MNDM]], tika izdots 2016. gada 29. jūlijā, sasniedzot 69. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. Pilns EP tika izdots 2016. gada 28. oktobrī, izmantojot Island Records. Viena no EP dziesmām "''Touch Down''", kurā piedalās reperis un dziedātājs [[Steflons Dons]], parādījās 2017. gada filmas ''[[Pludmales patruļa (filma)|Baywatch]]'' skaņu celiņā. === 2017—2019: Neatkarīgi izlaidumi === 2017. gada 23. jūnijā KSI neatkarīgi izdeva "''Creature''", kas sasniedza 100. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā. "''Creature''" bija pirmais singls no KSI trešā EP ''[[Space]]'', kas tika izdots neatkarīgi 2017. gada 30. jūnijā. Tā paša gada 6. oktobrī KSI izdeva savu ceturto EP ''[[Disstracktions]]'', kurā iekļauti diski pret citiem [[Sidemen]] dalībniekiem W2S un Behzinga. EP sasniedza 31. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā un pirmo vietu Apvienotās Karalistes R&B albumu topā. Nedēļu pirms izdošanas KSI paziņoja, ka EP būs viņa "''pēdējais izdevums''" kopā ar ''[[Island Records]]'' un ka viņš izdos mūziku neatkarīgi. 2018. gada 2. februārī KSI izlaida albumu "''Uncontrollable''", kurā iekļauts [[Big Zuu]]. Dziesma tika atskaņota KSI ringa pastaigas laikā viņa boksa cīņā pret Džo Velleru, un tā ieņēma 89. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. KSI 2018. gada 17. augustā izlaida albumu "''On Point''", kas tika atskaņots viņa otrās boksa cīņas ringa pastaigas laikā. 2019. gada 12. aprīlī KSI izdeva sadarbības albumu ar Randolph ar nosaukumu ''[[New Age]]''. Tas debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 17. vietā un Apvienotās Karalistes R&B albumu topa pirmajā vietā. === 2019—2020: Jauna ierakstu kompānijas parakstīšana un ''Dissimulation'' === 2019. gada 4. novembrī tika paziņots, ka KSI ir noslēdzis līgumu ar [[RBC Records]] un BMG, lai "''paceltu [viņa] mūziku uz nākamo līmeni''" un "''turpinātu attīstīt viņa mūzikas karjeru ASV un starptautiskā mērogā''". Papildus KSI turpmāko izlaidumu pārvaldībai tika apstiprināts, ka izdevniecība administrēs un atkārtoti izdos KSI neatkarīgos kataloga ierakstus. Tajā dienā tika apstiprināts, ka KSI jau ir sācis ierakstīt savu debijas studijas albumu. 2019. gada 8. novembrī kā albuma galvenais singls tika izdots "''Down Like That''", kurā piedalās [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]. To dzīvajā izpildīja trīs galvenie mākslinieki kā KSI ieejas mūziku viņa boksa revanšam pret [[Logans Pols|Loganu Polu]]. Dziesma ieņēma 10. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā, un Lielbritānijas fonogrāfijas industrija (BPI) to ir saņēmusi sudraba statusu, pārdodot valstī 200 000 vienību. Vēl trīs singli bija pirms albuma: "''Wake Up Call''", kurā piedalījās [[Trippie Redd]], kas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa 11. vietā; "''Poppin''", kurā piedalās [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]], kas Lielbritānijā ieņēma 43. vietu; un "''Houdini''", kurā piedalās [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]], kas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa sestajā vietā un saņēma BPI sudraba sertifikātu. KSI debijas studijas albums ar nosaukumu ''[[Dissimulation]]'' tika izdots 2020. gada 22. maijā. Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa otrajā vietā un iekļuva 15 citās valstīs. Tas bija Lielbritānijā vislabāk pārdotais britu mākslinieka debijas albums 2020. gadā, un BPI to ir sertificējis kā zeltu, pārdodot valstī 100 000 vienību. Albums radīja vēl divus Apvienotās Karalistes top 40 singlus, "''Cap''", kurā piedalījās [[Offset]], un "''Killa Killa''", kurā piedalās [[Aijana-Lī]]. 2020. gadā KSI bija paredzēts uzstāties mūzikas festivālos ''Parklife'', ''Longitude'' un ''Reading'' un ''Leeds'', lai veicinātu ''Dissimulation'', taču vēlāk tie tika atcelti [[COVID-19|Covid-19]] pandēmijas dēļ. KSI piedalījās britu dīdžeja un ierakstu [[Producents|producenta]] [[Neitens Deivs|Neitana Deiva]] dziesmā "''Lighter''". Dziesma Apvienotās Karalistes singlu topā ieņēma trešo vietu un kļuva par vienu no 2020. gada vislabāk pārdotajām dziesmām Apvienotajā Karalistē. BPI to ir sertificējis par platīnu, pārdodot 600 000 vienību Apvienotajā Karalistē, un tas tika nominēts kategorijā Labākais britu singls 2021. gada [[BRIT Awards]] ceremonijā. KSI piedalījās arī Zimbabves un Lielbritānijas mākslinieka S1mba "''Loose''", kas Apvienotās Karalistes singlu topā ieņēma 14. vietu. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Dissimulation]]'' (2020) * ''[[All Over The Place]]'' (2021) ==== Kopdarba studijas albumi ==== * ''[[New Age]]'' (ar ''Randolph'') (2019) === EPs === * ''Keep Up'' (2016) * ''Jump Around'' (2016) * ''Space'' (2017) * ''Disstracktions'' (2017) === Singli === * ''Lamborghini'' (2015) * ''Goes Off'' (piedalotes [[Mista Silva]]) (2016) * ''Friends With Benefits'' (ar [[MNDM]]) (2016) * ''Jump Around'' (piedaloties [[Waka Flocka Flame]]) (2016) * ''Creature'' (2017) * ''Uncontrollable'' (piedaloties [[Big Zuu]]) (2018) * ''On Point'' (2018) * ''Ares'' (2018) * ''Beerus'' (ar [[Randolph (YouTube)|Randolph]]) (2018) * ''Red Alert'' (ar [[Randolph (YouTube)|Randolph]]) (2019) * ''Naruto Drillings'' (ar [[Offica]]) (2019) * ''Down Like That'' (piedaloties [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]) (2019) * ''Wake Up Call'' (piedaloties [[Trippie Redd]]) (2020) * ''Poppin'' (piedaloties [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]]) (2020) * ''Houdini'' (piedaloties [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]]) (2020) * ''Really Love'' (piedaloties [[Craig David]] un [[Digital Farm Animals]]) (2020) * ''Don't Play'' (ar [[Anne-Marie]] un [[Digital Farm Animals]]) (2021) * ''Patience'' (piedaloties [[YUNGBLUD]] un [[Polo G]]) (2021) * ''Holiday'' (2021) * ''SWERVE'' (ar [[JAY1]]) (2021) * ''Lose'' (ar [[Lil Wayne]]) (2021) * ''locked out'' (ar [[S-X]]) (2022) * ''Not Over Yet'' (piedaloties [[Tom Grennan]]) (2022) == Ārējās saites == * [https://shopksi.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.youtube.com/channel/UCVtFOytbRpEvzLjvqGG5gxQ YouTube kanāls] (KSI) * [https://www.youtube.com/user/KSIOlajidebtHD YouTube kanāls] (JJ Olatunji) * [https://www.instagram.com/ksi/ Instagram profils] * [https://twitter.com/KSI Twitter profils] * [https://www.facebook.com/KSIOlajidebt Facebook profils] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Anglijas aktieri]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:Angļu reperi]] kodaafcsvs2466irfnxiau9ub2amq2s 3675277 3675272 2022-08-24T18:51:20Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Oladžide Olajinka Viljams Olatundži | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''KSI'' 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Votforda}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = {{hlist|nigērietis}} | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|[[Reps|reperis]]|[[dziedātājs]]|[[bokss|bokseris]]|[[aktieris]]|[[uzņēmējs]]}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Džide Olatundži, Jinka Olatundži | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Dedži Olatundži }} '''Oladžide Olajinka Viljams Olatundži''' (dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] ''[[YouTube]]'' lietotājs, [[aktieris]], [[reperis]] un [[uzņēmējs]]. Viņš ir Lielbritānijas ''YouTube'' grupas ''[[Sidemen]]'' līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī dzērienu ražotāju ''Prime Hydration'' un ''XIX Vodka'', kā arī restorānu ķēdes ''Sides'' līdzīpašnieks. ''KSI'' reģistrēja savu galveno ''YouTube'' kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa ''YouTube'' saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos ''YouTube'' kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums ''[[Dissimulation]]'' debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums ''[[All Over The Place]]'' debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā ''[[Laid in America]]'' (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu ''YouTube'' lietotāju Džo Veleru. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu ''YouTube'' lietotāju [[Logans Pols|Loganu Polu]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. == ''YouTube'' karjera == === 2008—2013: sākums, ''FIFA videoklip un strīdi'' === Savu pirmo kontu vietnē ''[[YouTube]]'', KSI reģistrēja ar lietotājvārdu "''JideJunior''" 2008. gadā, būdams agrīnā pusaudža vecumā. Viņš reģistrēja savu pašreizējo ''YouTube'' kontu 2009. gada 24. jūlijā ar nosaukumu ''KSIOlajideBT'', kur augšupielādēja [[FIFA]] videospēļu sērijas spēļu komentāros videoklipus no savas guļamistabas vecāku mājā [[Votforda|Votfordā]]. Sestajā klasē viņš pameta mācības, lai turpinātu ''YouTube'' karjeru, kad no savām augšupielādēm guva stabilus ikmēneša ieņēmumus. Kādā intervijā 2014. gadā viņš stāstīja, ka jautāja savam skolotājam, vai viņam vajadzētu pamest mācības. Viņa skolotājs jautāja, cik daudz KSI nopelna pakalpojumā ''YouTube'', uz ko KSI atbildēja: "apmēram £1500 mēnesī", kas bija vairāk nekā nopelnīja viņa skolotājs. Sākotnēji KSI vecāki pret viņa ''YouTube'' karjeru izturējās noraidoši, bet vēlāk sāka to atbalstīt un pat piedalījās vairākos viņa videoklipos. Vēlāk KSI augšupielādēja vairāk video dienasgrāmatas stila satura un spēlēja dažādas spēles, un 2012. gadā kanāls sasniedza miljonu abonentu. KSI slavas pieaugums nebija bez pretrunām. Viņš tika plaši kritizēts par viņa paša aprakstīto “izvarošanas seju”, kas viņa kanālā atkārtojās 2012. un 2013. gadā, un viņš bija strīdu centrā pēc trešo pušu apsūdzībām par sieviešu seksuālu uzmākšanos uzņēmumā ''Eurogamer''. 2012. gada notikums, kurā viņš tika apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret pārstāvi Brendiju Brūveri, neskatoties uz to, ka viņa tviterī paziņoja, ka viņa piekrita braukt ar motorlaivu, rakstot: "''To sauc par komēdiju… ...atslābsti''". Tā rezultātā ''[[Microsoft]]'' pārtrauca attiecības ar KSI un viņam tika aizliegts piedalīties ''Eurogamer'' pasākumos. Pēc tam KSI atvainojās par "''jebkuru nodarījumu, ko pirms 15 mēnešiem uzņemtais video varēja izraisīt īsajā laikā, kad tas atradās viņa ''YouTube'' kanālā, atsauces uz to kopš tā laika un pēc tam izmantoja citi cilvēki" un paziņoja, ka vēlas turpināt šo incidentu un bez strīdiem tiek vērtēts pēc lieliskā satura un vērtības, ko viņš piešķir zīmoliem un partneriem''.” === 2013—pašlaik: Sidemen un paplašinot saturu === 2013. gada oktobrī KSI parakstīja līgumu ar ''[[Maker Studios]]'' apakštīklu ''Polaris''. Kopš 2013. gada 19. oktobra KSI ir daļa no [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] ''[[YouTube]]'' grupas ''Sidemen''. Grupa veido tiešsaistes videoklipus, kas visbiežāk sastāv no izaicinājumiem, skicēm un videospēļu komentāriem, kā arī pārdod ekskluzīvas ''Sidemen'' preces. Kopš 2014. gada KSI ''YouTube'' grupa ''Sidemen'' ir pārdevusi un izplatījusi ''Sidemen Clothing'' preces. 2015. gadā KSI publicēja biogrāfiju ar nosaukumu ''KSI: I Am a Bellend''. Grāmata tika izdota 2015. gada 24. septembrī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un piecas dienas vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un KSI devās turnejā, lai atbalstītu grāmatu no tās izdošanas līdz 2015. gada 4. oktobrim. 2016. gadā KSI un ''Sidemen'' izdeva ''Sidemen: The Book'', kas trīs dienu laikā tika pārdota 26 436 eksemplāros un ieņēma cieto vāku literatūras topu augšgalu. 2017. gada 4. augustā KSI ''[[Twitter]]'' ierakstīja, ka ar kolēģi Ītanu Peinu radušos nesaskaņu dēļ pametīs ''Sidemen'',. Neilgi pēc tam viņš publicēja vairākus videoklipus, kuros tika kritizēti viņa toreizējās bijušās grupas dalībnieki. lielākā daļa dalībnieku atbildēja ar savu. Vēlāk tajā pašā mēnesī KSI izlaida video, kurā viņš apgalvoja, ka viņš tiek deportēts no Amerikas Savienotajām Valstīm nepareizas vīzas saņemšanas dēļ. 2017. gada novembrī KSI izlaida video, kurā tika apspriests, vai viņa domājamā nesaskaņas ar ''Sidemen'' ir patiesa. vai viltots, sakot: "''[drāma] nebija pilnīgi īsta, bet nebija arī pilnīgi viltota''." 2019. gadā ''[[The Sunday Times]]'' viņu ieņēma otrajā vietā Apvienotās Karalistes 100 labāko ietekmētāju sarakstā. 2021. gadā ''Sidemen'' uzsāka abonēšanas pakalpojumu ''Side+''. Viņi arī uzsāka restorānu ķēdi ''Sides'' un degvīna ražotāju ''XIX Vodka''. == Boksa karjera == === Amatieru bokss === ==== KSI vs Weller ==== Iespējamās karadarbības starp KSI un britu YouTube lietotāju [[Džo Vellers|Džo Velleru]] sākās [[2017]]. gada beigās. Pēc publiskām domstarpībām vietnē [[Twitter]] un pāra nesaskaņām viņi paziņoja, ka 2018. gada 3. februārī rīkos amatieru boksa maču Copper Box arēnā [[Londona|Londonā]]. lai izšķirtu strīdu. Paziņojuma laikā pāris konfrontēja viens ar otru, KSI izsmējot Vellera cīņu ar depresiju un antidepresantu lietošanu, par ko viņš vēlāk atvainojās. Cīņu pēc 1 minūtes un 37 sekundēm trešajā raundā ar tehnisko nokautu uzvarēja KSI. KSI izteica cieņu pret Velleru pēc cīņas par to, ka viņš bija "''daudz grūtāks, stingrāks, nekā es domāju''", un uzslavēja viņu par apņemšanos vairot izpratni par garīgo veselību, pirms izsauca amerikāņu [[YouTube]] lietotāju [[Logans Pols|Loganu Polu]], viņa brāli [[Džeiks Pols|Džeiku Polu]] un aizgāja pensijā, futbolists [[Rio Ferdinands]]. ==== KSI vs Paul I ==== [[2018]]. gada [[24. februāris|24. februārī]] tika paziņots, ka KSI cīnīsies ar [[Logans Pols|Loganu Polu]] balto apkaklīšu boksa amatieru boksa mačā. Cīņa noslēdzās ar vairākuma neizšķirtu, diviem tiesnešiem cīņā panākot pat ar 57:57, bet trešajam tiesnesim ar 58:57 KSI labā. === Profesionāls bokss === ==== KSI vs Paul II ==== KSI un [[Logans Pols|Pola]] pārspēle notika [[2019]]. gada [[9. novembris|9. novembrī]] [[Crypto.com Arena|Staples Center]], [[Losandželosa|Losandželosā]], un to reklamēja [[Edijs Hērns]]. Atšķirībā no pirmās cīņas, revanšs bija profesionāla cīņa, neizmantojot galvassegu. KSI trenēja profesionāls bokseris [[Viddals Railijs]] un [[Džefs Meivezers]], [[Floida Meivezera]] jaunākā tēvocis. KSI uzvarēja [[Logans Pols|Polu]] ar dalītu lēmumu, diviem tiesnešiem cīņā ar 56:55 un 57:54 atzīmējoties KSI labā, bet trešajam tiesnesim cīņā ar 56:55 par labu Polam. ===== KSI vs Swarmz & Pineda ===== [[2021]]. gada [[22. jūnijā]] KSI paziņoja, ka viņš un [[Wasserman Promotions]] ir sadarbojušies, lai izveidotu boksa reklāmas uzņēmumu ar nosaukumu “''Misfits Boxing''”. Plānots, ka pirmais pasākums notiks 2022. gada 27. augustā, un KSI arī būs viņa atgriešanās boksā kā galvenais notikums.[107] 2022. gada 1. jūlijā tika paziņots, ka KSI vs [[Aleks Vassabī|Alex Wassabi]] bija paredzēts 2022. gada 27. augustā, tomēr nopietna smadzeņu satricinājuma dēļ 6. augustā tika paziņots, ka [[Swarmz]] būs Wassabi aizstājējs. Šis bija pirmais notikums KSI reklāmas uzņēmuma ''Misfits Boxing'' ietvaros, un tika paziņots, ka sadarbībā ar ''DAZN'', kas iepriekš bija izplatītāji KSI revanšai pret [[Logans Pols|Loganu Polu]], tika organizēti vairāki citi boksa pasākumi ar nosaukumu "''MF & DAZN: X Series''". bija jāseko KSI vs Swarmz pasākuma ''X Series 001'' atzīmēšanai. 16. augustā tika paziņots, ka KSI 27. augustā tiksies ar otru pretinieku, tādējādi rēķinot par notikumu "''2 cīņas 1 naktī''." Viņa sākotnējā otrā cīņa bija paredzēta pret [[Bulgārija|bulgāru]] bokseri Ivanu Nikolovu, kurš tika izvilkts. no cīņas, jo Nikolovam bija vairāki balto pārākuma un [[Neonacisms|neonacistu]] [[Tetovējums|tetovējumi]]. 20. augustā meksikāņu profesionālais bokseris [[Luiss Alkarazs Pineda]] tika paziņots par KSI otro pretinieku 27. augustā. == Mūzikas karjera == === 2015—2016: Agrie izlaidumi === 2011. gadā sarakstījis un producējis komēdijas un repa dziesmas savam [[YouTube]] kanālam, KSI 2015. gada 23. martā kopā ar [[Dcypha Productions]] izdeva savu debijas singlu “''Lamborghini''”, kurā piedalījās britu grime MC [[P Money]]. Dziesma ieņēma 30. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā. "''Keep Up''", tituldziesma KSI debijas pagarinātajai tāda paša nosaukuma lugai, kurā piedalās [[JME]], tika izdota 2015. gada 13. novembrī, sasniedzot 45. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. Pilns EP tika izdots 2016. gada 8. janvārī ar [[Island Records]] starpniecību, debitējot Apvienotās Karalistes albumu topa 13. vietā un pirmajā vietā Apvienotās Karalistes R&B albumu topā. 2016. gada 29. aprīlī KSI izdeva "''Goes Off''", kurā piedalījās [[Mista Silva]], kā pirmais singls no viņa otrā EP ar nosaukumu ''[[Jump Around]]''. EP otrais singls "Friends with Benefits", kurā piedalās [[MNDM]], tika izdots 2016. gada 29. jūlijā, sasniedzot 69. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. Pilns EP tika izdots 2016. gada 28. oktobrī, izmantojot Island Records. Viena no EP dziesmām "''Touch Down''", kurā piedalās reperis un dziedātājs [[Steflons Dons]], parādījās 2017. gada filmas ''[[Pludmales patruļa (filma)|Baywatch]]'' skaņu celiņā. === 2017—2019: Neatkarīgi izlaidumi === 2017. gada 23. jūnijā KSI neatkarīgi izdeva "''Creature''", kas sasniedza 100. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā. "''Creature''" bija pirmais singls no KSI trešā EP ''[[Space]]'', kas tika izdots neatkarīgi 2017. gada 30. jūnijā. Tā paša gada 6. oktobrī KSI izdeva savu ceturto EP ''[[Disstracktions]]'', kurā iekļauti diski pret citiem [[Sidemen]] dalībniekiem W2S un Behzinga. EP sasniedza 31. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā un pirmo vietu Apvienotās Karalistes R&B albumu topā. Nedēļu pirms izdošanas KSI paziņoja, ka EP būs viņa "''pēdējais izdevums''" kopā ar ''[[Island Records]]'' un ka viņš izdos mūziku neatkarīgi. 2018. gada 2. februārī KSI izlaida albumu "''Uncontrollable''", kurā iekļauts [[Big Zuu]]. Dziesma tika atskaņota KSI ringa pastaigas laikā viņa boksa cīņā pret Džo Velleru, un tā ieņēma 89. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. KSI 2018. gada 17. augustā izlaida albumu "''On Point''", kas tika atskaņots viņa otrās boksa cīņas ringa pastaigas laikā. 2019. gada 12. aprīlī KSI izdeva sadarbības albumu ar Randolph ar nosaukumu ''[[New Age]]''. Tas debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 17. vietā un Apvienotās Karalistes R&B albumu topa pirmajā vietā. === 2019—2020: Jauna ierakstu kompānijas parakstīšana un ''Dissimulation'' === 2019. gada 4. novembrī tika paziņots, ka KSI ir noslēdzis līgumu ar [[RBC Records]] un BMG, lai "''paceltu [viņa] mūziku uz nākamo līmeni''" un "''turpinātu attīstīt viņa mūzikas karjeru ASV un starptautiskā mērogā''". Papildus KSI turpmāko izlaidumu pārvaldībai tika apstiprināts, ka izdevniecība administrēs un atkārtoti izdos KSI neatkarīgos kataloga ierakstus. Tajā dienā tika apstiprināts, ka KSI jau ir sācis ierakstīt savu debijas studijas albumu. 2019. gada 8. novembrī kā albuma galvenais singls tika izdots "''Down Like That''", kurā piedalās [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]. To dzīvajā izpildīja trīs galvenie mākslinieki kā KSI ieejas mūziku viņa boksa revanšam pret [[Logans Pols|Loganu Polu]]. Dziesma ieņēma 10. vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā, un Lielbritānijas fonogrāfijas industrija (BPI) to ir saņēmusi sudraba statusu, pārdodot valstī 200 000 vienību. Vēl trīs singli bija pirms albuma: "''Wake Up Call''", kurā piedalījās [[Trippie Redd]], kas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa 11. vietā; "''Poppin''", kurā piedalās [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]], kas Lielbritānijā ieņēma 43. vietu; un "''Houdini''", kurā piedalās [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]], kas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa sestajā vietā un saņēma BPI sudraba sertifikātu. KSI debijas studijas albums ar nosaukumu ''[[Dissimulation]]'' tika izdots 2020. gada 22. maijā. Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa otrajā vietā un iekļuva 15 citās valstīs. Tas bija Lielbritānijā vislabāk pārdotais britu mākslinieka debijas albums 2020. gadā, un BPI to ir sertificējis kā zeltu, pārdodot valstī 100 000 vienību. Albums radīja vēl divus Apvienotās Karalistes top 40 singlus, "''Cap''", kurā piedalījās [[Offset]], un "''Killa Killa''", kurā piedalās [[Aijana-Lī]]. 2020. gadā KSI bija paredzēts uzstāties mūzikas festivālos ''Parklife'', ''Longitude'' un ''Reading'' un ''Leeds'', lai veicinātu ''Dissimulation'', taču vēlāk tie tika atcelti [[COVID-19|Covid-19]] pandēmijas dēļ. KSI piedalījās britu dīdžeja un ierakstu [[Producents|producenta]] [[Neitens Deivs|Neitana Deiva]] dziesmā "''Lighter''". Dziesma Apvienotās Karalistes singlu topā ieņēma trešo vietu un kļuva par vienu no 2020. gada vislabāk pārdotajām dziesmām Apvienotajā Karalistē. BPI to ir sertificējis par platīnu, pārdodot 600 000 vienību Apvienotajā Karalistē, un tas tika nominēts kategorijā Labākais britu singls 2021. gada [[BRIT Awards]] ceremonijā. KSI piedalījās arī Zimbabves un Lielbritānijas mākslinieka S1mba "''Loose''", kas Apvienotās Karalistes singlu topā ieņēma 14. vietu. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Dissimulation]]'' (2020) * ''[[All Over The Place]]'' (2021) ==== Kopdarba studijas albumi ==== * ''[[New Age]]'' (ar ''Randolph'') (2019) === EPs === * ''Keep Up'' (2016) * ''Jump Around'' (2016) * ''Space'' (2017) * ''Disstracktions'' (2017) === Singli === * ''Lamborghini'' (2015) * ''Goes Off'' (piedalotes [[Mista Silva]]) (2016) * ''Friends With Benefits'' (ar [[MNDM]]) (2016) * ''Jump Around'' (piedaloties [[Waka Flocka Flame]]) (2016) * ''Creature'' (2017) * ''Uncontrollable'' (piedaloties [[Big Zuu]]) (2018) * ''On Point'' (2018) * ''Ares'' (2018) * ''Beerus'' (ar [[Randolph (YouTube)|Randolph]]) (2018) * ''Red Alert'' (ar [[Randolph (YouTube)|Randolph]]) (2019) * ''Naruto Drillings'' (ar [[Offica]]) (2019) * ''Down Like That'' (piedaloties [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]) (2019) * ''Wake Up Call'' (piedaloties [[Trippie Redd]]) (2020) * ''Poppin'' (piedaloties [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]]) (2020) * ''Houdini'' (piedaloties [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]]) (2020) * ''Really Love'' (piedaloties [[Craig David]] un [[Digital Farm Animals]]) (2020) * ''Don't Play'' (ar [[Anne-Marie]] un [[Digital Farm Animals]]) (2021) * ''Patience'' (piedaloties [[YUNGBLUD]] un [[Polo G]]) (2021) * ''Holiday'' (2021) * ''SWERVE'' (ar [[JAY1]]) (2021) * ''Lose'' (ar [[Lil Wayne]]) (2021) * ''locked out'' (ar [[S-X]]) (2022) * ''Not Over Yet'' (piedaloties [[Tom Grennan]]) (2022) == Ārējās saites == * [https://shopksi.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.youtube.com/channel/UCVtFOytbRpEvzLjvqGG5gxQ YouTube kanāls] (KSI) * [https://www.youtube.com/user/KSIOlajidebtHD YouTube kanāls] (JJ Olatunji) * [https://www.instagram.com/ksi/ Instagram profils] * [https://twitter.com/KSI Twitter profils] * [https://www.facebook.com/KSIOlajidebt Facebook profils] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Anglijas aktieri]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:Angļu reperi]] j5f8mnts200w84ycx5v1ny3jxd2hw2v 0 518811 3675291 3668157 2022-08-24T18:58:02Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Kitirmiuta | native_name = ''Kitikmeot''<br />ᕿᑭᖅᑖᓗᒃ | settlement_type = reģions | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | capital = [[Kembridžbeja]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Kitikmeot Region, Nunavut.svg | mapsize = | map_caption = Kitirmiutas izvietojums Nunavutā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CAN}} | subdivision_type1 = [[Kanādas provinces un teritorijas|Teritorija]] | subdivision_name1 = {{CA-NU}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 443277.47 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 6543 | population_as_of = 2016 | population_rank = | population_density_km2 = 0.015 | timezone = [[UTC-6]], [[UTC-7]] | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Kitirmiuta''' ({{val|iu|ᕿᑎᕐᒥᐅᑦ}}, ''Qitirmiut'') vai '''Kitikmjūta''' (''Kitikmeot'') ir viens no trijiem [[Kanādas provinces un teritorijas|Kanādas teritorijas]] [[Nunavuta]]s reģioniem. Reģiona administratīvais centrs ir [[Kembridžbeja]]s ciems, kas atrodas [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]]s dienvidos. Reģionam nav savas pašpārvaldes; tas kalpo galvenokārt administratīviem un statistiskiem nolūkiem. == Ģeogrāfija == Reģions aizņem plašas, bet mazapdzīvotas teritorijas Nunavutas rietumos gar [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] piekrasti. Pie reģiona pieder [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]]s austrumu un dienvidu daļa, [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]]s dienviddaļa, kā arī kontinentālā daļa ar [[Būtijas pussala|Būtijas pussalu]] un gar [[Amundsena līcis|Amundsena līča]], [[Koroneišenas līcis|Koroneišenas līča]] un [[Karalienes Modas līcis|Karalienes Modas līča]] piekrasti. Reģiona teritorija atrodas [[Arktika|arktiskā]] klimata joslā, kas variējas no [[tundra]]s dienvidos līdz arktiskajam [[tuksnesis|tuksnesim]] ziemeļos. == Iedzīvotāji == Reģionā dzīvo ap 6,5 tūkstošiem iedzīvotāju, galvenokārt [[inuiti]] (90%).<ref>[https://www12.statcan.gc.ca/nhs-enm/2011/dp-pd/aprof/details/page.cfm?Lang=E&Geo1=CD&Code1=6208&Data=Count&SearchText=Kitikmeot&SearchType=Begins&SearchPR=01&A1=All&B1=All&GeoLevel=PR&GeoCode=6208&TABID=1 NHS Aboriginal Population Profile, Kitikmeot, REG, Nunavut, 2011]</ref> Iedzīvotāji koncentrēti piecos ciemos: [[Kembridžbeja]] (1766), [[Joaheivena]] (1324), [[Kugāruka]] (933), [[Kugliktuka]] (1491) un [[Talojoaka]] (1029).<ref>[http://www.explorenunavut.com/kitikmeot.php Expplore Nunavut. Kitikmeot Region, Nunavut]</ref> Ciemi veido atsevišķas municipalitātes; teritorija ārpus tām ir tā sauktā «neorganizētā teritorija», kurā atrodas kalnrūpniecības objekti un īslaicīgas apmetnes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nunavuta]] hc73ffhy2c7emhhv1quzmhbrofqp5x3 0 519419 3675237 3671727 2022-08-24T18:18:54Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Kijev → Kijiv using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Fricis Labrencis | vārds_orig = | attēls = Лабренцис, Фрицис Ансович.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1894 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1920 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Saki]], [[Krima]], {{UKR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Ansis Labrencis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = Brigādes komandieris | dienesta_laiks = 1915—1918 un 1918—1920 | valsts = {{flag|Krievijas Impērija}} <br />{{flag|KPFSR|1918}} | struktūra = Sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]], [[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Fricis Labrencis''' (1894—1920) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]], [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu sarkano strēlnieku pulka]] komandieris (1918). == Dzīvesgājums == Dzimis 1894. gada 5. februārī [[Dobeles apriņķis|Dobeles apriņķī]] zemnieka Anša Labrenča ģimenē. Pēc Pirmā pasaules kara sākšanās viņu iesauca [[Krievijas impērija]]s armijā un nosūtīja mācīties uz 2. [[Kijiva]]s praporščiku skolu. 1915. gadā viņš piedalījās kaujās pie [[Daugavpils]], pēc tam [[Rumānija]]s frontē. 1917. gada oktobrī viņu ievēlēja par bataljona komandieri. 1918. gada februārī Labrenci demobilizēja, bet aprīlī viņš iestājās [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku divīzijas]] [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] 3. rotā, tad viņu paaugstināja par 1. rotas komandieri, bet 1918. gada 5. jūnijā par pulka komandiera palīgu. No 1918. gada 7. līdz 22. jūlijam viņš piedalījās baltgvardu sacelšanās apspiešanā [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]], pēc tam viņu iecēla par 6. Tukuma pulka komandieri. No 1918. gada augusta līdz novembrim Labrencis piedalījās kaujās pret [[Čehoslovāku leģioni|Čehoslovāku leģionu]], [[Kazaņa]]s un [[Simbirska]]s ieņemšanā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā Labrencis cīnījās [[Padomju Latvijas armija]]s sastāvā un piedalījās Rīgas ieņemšanā 1919. gada 3. janvārī. 1919. gada ziemā un agrā pavasarī 6. latviešu strēlnieku pulks Labrenča vadībā piedalījās [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] kaujās pret Igaunijas bruņotajiem spēkiem pie [[Tartu]], [[Izborska]]s un [[Alūksne]]s. 1919. gada maijā viņu kā pulka komandieri iecēla arī par brigādes komandiera vietnieku, atkāpjoties uz Latgales fronti. 1919. gada 11. oktobrī - 18. novembrī 6. latviešu strēlnieku pulks Labrenča vadībā piedalījās [[Orlas-Kromu operācija|Orlas-Kromu operācijā]] pret Dienvidkrievijas bruņotajiem spēkiem. 1920. gada janvārī Labrenci iecēla par Latviešu strēlnieku divīzijas 2. brigādes komandieri un viņš piedalījās kaujās pret [[Mahno]] Revolucionāro Ukrainas nemiernieku armiju Ukrainā. [[Perekopa-Čongaras operācija]]s laikā 1920. gada 7.—12. novembrī Labrenča vadītie latviešu strēlnieki uzvarēja [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] Krievu armiju un ieņēma [[Eipatorija]]s pilsētu un [[Saki]] izvietoja otrās latviešu brigādes štābu. 1920. gada 22. novembrī Labrenci nogalināja sakautās Mahno armijas kaujinieki, un viņu apbedīja Eipatorijas militārajā kapsētā. 1978. gada 25. oktobrī pie [[Saki]] atklāja pelēka granīta krūšutēlu (tēlnieks [[Leonīds Kristovskis]]).<ref>[https://geocaching.su/?pn=101&cid=25383 Революционный латышский комбриг] {{ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Labrencis, Fricis}} [[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] m9tay0ghvat9d8gsgiz3vnxw5i9slj3 0 519587 3675197 3674940 2022-08-24T17:08:42Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki '''31. trolejbusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] [[Rīga]]s centrā līdz sociālās aprūpes centram "[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]" (galapunkta nosaukums „Berģuciems"), [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē. Trolejbusu ceļā nepieturēs pieturās Palmu iela, Brīvības piemineklis. No 2022. gada 1. septembrī tiks slēgts [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1. autobusu maršruts]] un būs jauns 31. trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>[[Centrāltirgus]] - Berģuciems"<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35|title=C 1 сентября в Риге появиться троллейбусы 20, 31, 34, 35}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}</ref>. {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=31. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022. gada 1. septembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=63 (31 / 32)|transporta vienīb=|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=www.rigassatiksme.lv|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|kopējais garums=|karte=[[File:31trol.png|31trol]]}} == Maršruts == * Virzienā '''Centrāltirgus'''—Berģuciems autobusi kursēs šādās ielās: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]]. * Virzienā Berģuciems—'''Centrāltirgus''' autobusi kursēs šādās ielās: Berģu iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Marijas iela, Gogoļa iela, [[Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], Gaiziņa iela. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā būs 63 pietura, virzienā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]'''—Berģuciems būs 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' būs 32 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |18 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |23 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |24 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |25 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |26 |Upesciema iela |- | align="center" |27 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |28 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |29 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |30 |[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]] |- | align="center" |31 |Berģuciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Berģuciems |- | align="center" |2 |[[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] |- | align="center" |3 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |4 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |5 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |6 |Upesciema iela |- | align="center" |7 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |8 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |9 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |11 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |12 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |13 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |14 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |15 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |18 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |19 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |20 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |21 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |22 |[[VEF]] |- | align="center" |23 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |24 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |25 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |26 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |28 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |29 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |30 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |31 |[[Centrālā stacija]] |- | align="center" |32 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|31]] o1isa9hxhp1k4af4piq5vh6ggrot7lx 3675224 3675197 2022-08-24T18:07:42Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki '''31. trolejbusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] [[Rīga]]s centrā līdz sociālās aprūpes centram "[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]" (galapunkta nosaukums „Berģuciems"), [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē. Trolejbusu ceļā nepieturēs pieturās Palmu iela, Brīvības piemineklis. No 2022. gada 1. septembrī tiks slēgts [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1. autobusu maršruts]] un būs jauns 31. trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>[[Centrāltirgus]] - Berģuciems"<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35|title=C 1 сентября в Риге появиться троллейбусы 20, 31, 34, 35}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}</ref>. {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=31. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=2022. gada 1. septembrī|plānots atklāt=|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=63 (31 / 32)|transporta vienīb=6 (darbadienās) 3 (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=2.Trolejbusu parks|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/31(no01.09)/d2-b|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|kopējais garums=|karte=[[File:31trol.png|31trol]]}} == Maršruts == * Virzienā '''Centrāltirgus'''—Berģuciems trolejbuss kursēs šādās ielās: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]]. * Virzienā Berģuciems—'''Centrāltirgus''' trolejbuss kursēs šādās ielās: Berģu iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Marijas iela, Gogoļa iela, [[Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], Gaiziņa iela. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā būs 63 pietura, virzienā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]'''—Berģuciems būs 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' būs 32 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |18 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |23 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |24 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |25 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |26 |Upesciema iela |- | align="center" |27 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |28 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |29 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |30 |[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]] |- | align="center" |31 |Berģuciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Berģuciems |- | align="center" |2 |[[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] |- | align="center" |3 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |4 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |5 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |6 |Upesciema iela |- | align="center" |7 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |8 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |9 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |11 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |12 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |13 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |14 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |15 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |18 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |19 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |20 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |21 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |22 |[[VEF]] |- | align="center" |23 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |24 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |25 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |26 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |28 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |29 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |30 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |31 |[[Centrālā stacija]] |- | align="center" |32 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Maršruts ar mainīto virzieni == * Virzienā '''Berģuciems''' — [[Salu tilts]] — [[2 trolejbusa parks|2.parks (Jelgāvas iela)]] trolejbuss kursēs šādās ielās: Berģu iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, Gogoļa iela, Lāčplēša iela, Salu tilts, Mūkusalas rotācijas aplis, Mūkusalas iela, Laivu iela, Buru iela * Virzienā [[2.parks (Jelgāvas iela)]] — [[Salu tilts]] — '''[[Berģuciems]]''' trolejbuss kursēs šādās ielās: Buru iela, Laivu iela, Mūkusalas iela, Mūkusalas rotācijas aplis, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, Marijas iela, Merķeļa iela, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Brīvības gatve, Berģu iela {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Bieķensalas iela |- | align="center" |2 |Lucavsala |- | align="center" |3 |Zaķusala |- | align="center" |4 |Gogoļa iela |- | align="center" |5 |Centrālā stacija |- | align="center" |6 |Merķeļa iela |- | align="center" |7 |Tērbatas iela |- | align="center" |8 |Ģertrūdes iela |- | align="center" |9 |Matīsa iela |- | align="center" |10 |Tallinas iela |- | align="center" |11 |Cēsu iela |- | align="center" |12 |K.Barona iela |- | align="center" |13 |VEF |- | align="center" |14 |Gustava Zemgala gatve |- | align="center" |15 |Struktoru iela |- | align="center" |16 |Bajāru iela |- | align="center" |17 |Zemitāna laukums |- | align="center" |18 |Dzērbenes iela |- | align="center" |19 |Krusrabaznīcas iela |- | align="center" |20 |Alfa |- | align="center" |21 |Šmerļa iela |- | align="center" |22 |Meža skola |- | align="center" |23 |Tirzas iela |- | align="center" |24 |Mārkalnes iela |- | align="center" |25 |Juglas iela |- | align="center" |26 |Brīvdabas muzejs |- | align="center" |27 |Berģi |- | align="center" |28 |Rožu iela |- | align="center" |29 |Vējdzurnavu iela |- | align="center" |30 |Upesciema iela |- | align="center" |31 |Tadenavas iela |- |32 |Jaunības iela |- |33 |Lejasciema iela |- |34 |Ezerkrasti |- |35 |Berģuciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Berģuciems |- | align="center" |2 |[[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] |- | align="center" |3 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |4 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |5 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |6 |Upesciema iela |- | align="center" |7 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |8 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |9 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |11 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |12 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |13 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |14 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |15 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |18 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |19 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |20 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |21 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |22 |[[VEF]] |- | align="center" |23 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |24 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |25 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |26 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |28 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |29 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |30 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |31 |[[Centrālā stacija]] |- | align="center" |32 |[[Centrāltirgus]] |- |33 |Dzirnavu iela |- |34 |Maskavas iela |- |35 |Zaķusala |- |36 |Lucavsala |- |37 |Bieķeņsalas iela |- |38 |Jelgāvas iela |} |} * == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|31]] awtq26f1c3m7trstoesr1sf8kaco4cp 3675235 3675224 2022-08-24T18:15:34Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref> using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''31. trolejbusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] [[Rīga]]s centrā līdz sociālās aprūpes centram "[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]" (galapunkta nosaukums „Berģuciems"), [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē. Trolejbusu ceļā nepieturēs pieturās Palmu iela, Brīvības piemineklis. No 2022. gada 1. septembrī tiks slēgts [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1. autobusu maršruts]] un būs jauns 31. trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>[[Centrāltirgus]] - Berģuciems".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35|title=C 1 сентября в Риге появиться троллейбусы 20, 31, 34, 35}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}</ref> {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=31. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=2022. gada 1. septembrī|plānots atklāt=|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=63 (31 / 32)|transporta vienīb=6 (darbadienās) 3 (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=2.Trolejbusu parks|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/31(no01.09)/d2-b|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|kopējais garums=|karte=[[File:31trol.png|31trol]]}} == Maršruts == * Virzienā '''Centrāltirgus'''—Berģuciems trolejbuss kursēs šādās ielās: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]]. * Virzienā Berģuciems—'''Centrāltirgus''' trolejbuss kursēs šādās ielās: Berģu iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Marijas iela, Gogoļa iela, [[Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], Gaiziņa iela. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā būs 63 pietura, virzienā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]'''—Berģuciems būs 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' būs 32 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |18 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |23 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |24 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |25 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |26 |Upesciema iela |- | align="center" |27 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |28 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |29 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |30 |[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]] |- | align="center" |31 |Berģuciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Berģuciems |- | align="center" |2 |[[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] |- | align="center" |3 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |4 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |5 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |6 |Upesciema iela |- | align="center" |7 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |8 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |9 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |11 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |12 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |13 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |14 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |15 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |18 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |19 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |20 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |21 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |22 |[[VEF]] |- | align="center" |23 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |24 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |25 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |26 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |28 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |29 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |30 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |31 |[[Centrālā stacija]] |- | align="center" |32 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Maršruts ar mainīto virzieni == * Virzienā '''Berģuciems''' — [[Salu tilts]] — [[2 trolejbusa parks|2.parks (Jelgāvas iela)]] trolejbuss kursēs šādās ielās: Berģu iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, Gogoļa iela, Lāčplēša iela, Salu tilts, Mūkusalas rotācijas aplis, Mūkusalas iela, Laivu iela, Buru iela * Virzienā [[2.parks (Jelgāvas iela)]] — [[Salu tilts]] — '''[[Berģuciems]]''' trolejbuss kursēs šādās ielās: Buru iela, Laivu iela, Mūkusalas iela, Mūkusalas rotācijas aplis, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, Marijas iela, Merķeļa iela, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Brīvības gatve, Berģu iela {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Bieķensalas iela |- | align="center" |2 |Lucavsala |- | align="center" |3 |Zaķusala |- | align="center" |4 |Gogoļa iela |- | align="center" |5 |Centrālā stacija |- | align="center" |6 |Merķeļa iela |- | align="center" |7 |Tērbatas iela |- | align="center" |8 |Ģertrūdes iela |- | align="center" |9 |Matīsa iela |- | align="center" |10 |Tallinas iela |- | align="center" |11 |Cēsu iela |- | align="center" |12 |K.Barona iela |- | align="center" |13 |VEF |- | align="center" |14 |Gustava Zemgala gatve |- | align="center" |15 |Struktoru iela |- | align="center" |16 |Bajāru iela |- | align="center" |17 |Zemitāna laukums |- | align="center" |18 |Dzērbenes iela |- | align="center" |19 |Krusrabaznīcas iela |- | align="center" |20 |Alfa |- | align="center" |21 |Šmerļa iela |- | align="center" |22 |Meža skola |- | align="center" |23 |Tirzas iela |- | align="center" |24 |Mārkalnes iela |- | align="center" |25 |Juglas iela |- | align="center" |26 |Brīvdabas muzejs |- | align="center" |27 |Berģi |- | align="center" |28 |Rožu iela |- | align="center" |29 |Vējdzurnavu iela |- | align="center" |30 |Upesciema iela |- | align="center" |31 |Tadenavas iela |- |32 |Jaunības iela |- |33 |Lejasciema iela |- |34 |Ezerkrasti |- |35 |Berģuciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Berģuciems |- | align="center" |2 |[[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] |- | align="center" |3 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |4 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |5 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |6 |Upesciema iela |- | align="center" |7 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |8 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |9 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |11 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |12 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |13 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |14 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |15 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |18 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |19 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |20 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |21 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |22 |[[VEF]] |- | align="center" |23 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |24 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |25 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |26 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |28 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |29 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |30 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |31 |[[Centrālā stacija]] |- | align="center" |32 |[[Centrāltirgus]] |- |33 |Dzirnavu iela |- |34 |Maskavas iela |- |35 |Zaķusala |- |36 |Lucavsala |- |37 |Bieķeņsalas iela |- |38 |Jelgāvas iela |} |} * == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|31]] eynrg14aa4ttobi8b6kpx1tzr5fqtoo 0 519589 3675200 3674929 2022-08-24T17:12:01Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums=34. trolejbusu maršruts |fona krāsa=#0432C8 |no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]] |uz=[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |karte=[[File:34trol.png|34trol]] |valsts={{flag|Latvija}} |pilsēta=Rīga |atklāts= |plānots atklāt=2022. gada 1. septrembrī |tika plān atklāt= |izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums= |staciju skaits=<!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits=53 (27 / 28) |transporta vienīb= |depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks= |pasažieri dienā= |pasažieri gadā= |mājas lapa=www.rigassatiksme.lv |apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} |slēgts=}} '''34. autobusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēs no [[Centrāltirgus]] līdz [[Juglas zvēraudzētava|Juglas zvēraudzētavai]] [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. Maršrutu plānots atklāt 2022. gada 1. septembrī, aizstājot ar to [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14. autobusu maršrutu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}</ref> == Maršruts == '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursēs pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' kursēs pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. == Pieturvietas == 34. trolejbusu maršrutā pavisam kopā būs 53 pieturas. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' būs 27 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' būs 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |18 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center" |23 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |24 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |25 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |26 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |27 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |23 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |24 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |25 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |26 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|34]] df33f00xyy5893m1i0u54f87ipkaina 3675247 3675200 2022-08-24T18:27:56Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums=34. trolejbusu maršruts |fona krāsa=#0432C8 |no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]] |uz=[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |karte=[[File:34trol.png|34trol]] |valsts={{flag|Latvija}} |pilsēta=Rīga |atklāts=2022. gada 1. septrembrī |plānots atklāt= |tika plān atklāt= |izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums= |staciju skaits=<!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits=53 (27 / 28) |transporta vienīb=2 (darbadienās) 2 (brīvdienās) |depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks=2.trolejbusu parks |pasažieri dienā= |pasažieri gadā= |mājas lapa=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/34(no01.09)/b-a |apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} |slēgts=}} '''34. autobusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēs no [[Centrāltirgus]] līdz [[Juglas zvēraudzētava|Juglas zvēraudzētavai]] [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. Maršrutu plānots atklāt 2022. gada 1. septembrī, aizstājot ar to [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14. autobusu maršrutu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}</ref> == Maršruts == '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursēs pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' kursēs pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. == Pieturvietas == 34. trolejbusu maršrutā pavisam kopā būs 53 pieturas. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' būs 27 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' būs 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |18 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center" |23 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |24 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |25 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |26 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |27 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |23 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |24 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |25 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |26 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Maršruts ar mainīto virzieni == [[1.parks (Ganību dambī]]) — [[Ganību dambis]] — [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] — [[Zvēraudzētava]] Ganību da kursē pa šādām ielām: Ganību dambis, Pulkveža Brieža iela, Kalpaka bulvāris, K.Valdemāra iela, Raiņa bulvāris, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Brīvības gatve, Juglas iela, Ūdeļu iela, Mazā Juglas iela [[Zvēraudzētava]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] — [[1.parks (Ganību dambī]]) kursē pa šādām ielām: Mazā Juglas iela, Ūdeļu iela, Juglas iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, Marijas iela, Merķeļa iela, Kalpaka bulvāris, Pulkveža Brieža iela, Ganību dambis, Dambja iela [[Zvēraudzētava]] — [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruniņieku iela]] — [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] — [[1.parks (Ganību dambī]]) kursē pa šādām ielām: Mazā Juglas iela, Ūdeļu iela, Juglas iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Bruņinieku iela, K.Valdemāra iela, Duntes iela, Dambja iela {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Rāmuļu iela |- | align="center" |2 |Rankas iela |- | align="center" |3 |Lugažu iela |- | align="center" |4 |Pētersalas iela |- | align="center" |5 |Hanzas iela |- | align="center" |6 |Elizabetes iela |- | align="center" |7 |Raiņa bulvāris |- | align="center" |8 |Tērbatas iela |- | align="center" |9 |Ģertrūdes iela |- | align="center" |10 |Matīsa iela |- | align="center" |11 |Tallinas iela |- | align="center" |12 |Cēsu iela |- | align="center" |13 |K.Barona iela |- | align="center" |14 |VEF |- | align="center" |15 |Gustava Zemgala gatve |- | align="center" |16 |Struktoru iela |- | align="center" |17 |Bajāru iela |- | align="center" |18 |Zemitāna laukums |- | align="center" |19 |Dzērbenes iela |- | align="center" |20 |Krustabaznīcas iela |- | align="center" |21 |Alfa |- | align="center" |22 |Šmerļa iela |- | align="center" |23 |Meža skola |- | align="center" |24 |Tirzas iela |- | align="center" |25 |Mārkalnes iela |- | align="center" |26 |Juglas iela |- | align="center" |27 |Ciemupes iela |- |28 |Pāles iela |- |29 |Strazdumuižas vidusskola |- |30 |Jugla |- |31 |Mazā Juglas iela |- |32 |Zvēraudzētava |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |23 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |24 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] (Raiņa bulvāris) |- | align="center" |25 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |26 |Merķeļa iela |- |27 |Inženieru iela (Merķeļa iela) |- |28 |Medicīnas muzejs |- |29 |Dzirnavu iela |- |30 |Pētersalas iela |- |31 |Lugažu iela |- |32 |Rankas iela |- |33 |Rāmuļu iela |- |34 |1.trolejbusu parks |- |35 |Ganību dambis |} | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |Rīgas 1.slimnīca |- | align="center" |23 |Arstrīda Briāna iela |- | align="center" |24 |Alojas iela |- | align="center" |25 |Ēveles iela |- | align="center" |26 |Ierēdņu iela |- |27 |Laktas iela |- |28 |Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca |- |29 |Ozolaine / Jūras medicīnas centrs |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|34]] enmera3o8zjbzzbrljqv5nggycmg25n 3675479 3675247 2022-08-25T09:35:21Z 80.89.77.159 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums=34. trolejbusu maršruts |fona krāsa=#0432C8 |no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]] |uz=[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |karte=[[File:34trol.png|34trol]] |valsts={{flag|Latvija}} |pilsēta=Rīga |atklāts=2022. gada 1. septrembrī |plānots atklāt= |tika plān atklāt= |izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums= |staciju skaits=<!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits=53 (27 / 28) |transporta vienīb=2 (darbadienās) 2 (brīvdienās) |depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks= 1. trolejbusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā= |pasažieri gadā= |mājas lapa=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/34(no01.09)/b-a |apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} |slēgts=}} '''34. autobusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēs no [[Centrāltirgus]] līdz [[Juglas zvēraudzētava|Juglas zvēraudzētavai]] [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. Maršrutu plānots atklāt 2022. gada 1. septembrī, aizstājot ar to [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14. autobusu maršrutu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}</ref> == Maršruts == '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursēs pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' kursēs pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. == Pieturvietas == 34. trolejbusu maršrutā pavisam kopā būs 53 pieturas. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' būs 27 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' būs 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |18 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center" |23 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |24 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |25 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |26 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |27 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |23 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |24 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |25 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |26 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Maršruts ar mainīto virzieni == [[1.parks (Ganību dambī]]) — [[Ganību dambis]] — [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] — [[Zvēraudzētava]] Ganību da kursē pa šādām ielām: Ganību dambis, Pulkveža Brieža iela, Kalpaka bulvāris, K.Valdemāra iela, Raiņa bulvāris, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Brīvības gatve, Juglas iela, Ūdeļu iela, Mazā Juglas iela [[Zvēraudzētava]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] — [[1.parks (Ganību dambī]]) kursē pa šādām ielām: Mazā Juglas iela, Ūdeļu iela, Juglas iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, Marijas iela, Merķeļa iela, Kalpaka bulvāris, Pulkveža Brieža iela, Ganību dambis, Dambja iela [[Zvēraudzētava]] — [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruniņieku iela]] — [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] — [[1.parks (Ganību dambī]]) kursē pa šādām ielām: Mazā Juglas iela, Ūdeļu iela, Juglas iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Bruņinieku iela, K.Valdemāra iela, Duntes iela, Dambja iela {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Rāmuļu iela |- | align="center" |2 |Rankas iela |- | align="center" |3 |Lugažu iela |- | align="center" |4 |Pētersalas iela |- | align="center" |5 |Hanzas iela |- | align="center" |6 |Elizabetes iela |- | align="center" |7 |Raiņa bulvāris |- | align="center" |8 |Tērbatas iela |- | align="center" |9 |Ģertrūdes iela |- | align="center" |10 |Matīsa iela |- | align="center" |11 |Tallinas iela |- | align="center" |12 |Cēsu iela |- | align="center" |13 |K.Barona iela |- | align="center" |14 |VEF |- | align="center" |15 |Gustava Zemgala gatve |- | align="center" |16 |Struktoru iela |- | align="center" |17 |Bajāru iela |- | align="center" |18 |Zemitāna laukums |- | align="center" |19 |Dzērbenes iela |- | align="center" |20 |Krustabaznīcas iela |- | align="center" |21 |Alfa |- | align="center" |22 |Šmerļa iela |- | align="center" |23 |Meža skola |- | align="center" |24 |Tirzas iela |- | align="center" |25 |Mārkalnes iela |- | align="center" |26 |Juglas iela |- | align="center" |27 |Ciemupes iela |- |28 |Pāles iela |- |29 |Strazdumuižas vidusskola |- |30 |Jugla |- |31 |Mazā Juglas iela |- |32 |Zvēraudzētava |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |23 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |24 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] (Raiņa bulvāris) |- | align="center" |25 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |26 |Merķeļa iela |- |27 |Inženieru iela (Merķeļa iela) |- |28 |Medicīnas muzejs |- |29 |Dzirnavu iela |- |30 |Pētersalas iela |- |31 |Lugažu iela |- |32 |Rankas iela |- |33 |Rāmuļu iela |- |34 |1.trolejbusu parks |- |35 |Ganību dambis |} | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |Rīgas 1.slimnīca |- | align="center" |23 |Arstrīda Briāna iela |- | align="center" |24 |Alojas iela |- | align="center" |25 |Ēveles iela |- | align="center" |26 |Ierēdņu iela |- |27 |Laktas iela |- |28 |Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca |- |29 |Ozolaine / Jūras medicīnas centrs |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|34]] 2o15l24szui03avudsia3hhs6ews5c5 3675480 3675479 2022-08-25T09:35:46Z 80.89.77.159 /* Maršruts ar mainīto virzienu */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums=34. trolejbusu maršruts |fona krāsa=#0432C8 |no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]] |uz=[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |karte=[[File:34trol.png|34trol]] |valsts={{flag|Latvija}} |pilsēta=Rīga |atklāts=2022. gada 1. septrembrī |plānots atklāt= |tika plān atklāt= |izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums= |staciju skaits=<!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits=53 (27 / 28) |transporta vienīb=2 (darbadienās) 2 (brīvdienās) |depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks= 1. trolejbusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā= |pasažieri gadā= |mājas lapa=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/34(no01.09)/b-a |apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} |slēgts=}} '''34. autobusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēs no [[Centrāltirgus]] līdz [[Juglas zvēraudzētava|Juglas zvēraudzētavai]] [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. Maršrutu plānots atklāt 2022. gada 1. septembrī, aizstājot ar to [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14. autobusu maršrutu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}</ref> == Maršruts == '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursēs pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' kursēs pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. == Pieturvietas == 34. trolejbusu maršrutā pavisam kopā būs 53 pieturas. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' būs 27 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' būs 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |18 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center" |23 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |24 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |25 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |26 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |27 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |23 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |24 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |25 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |26 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Maršruts ar mainīto virzienu == [[1.parks (Ganību dambī]]) — [[Ganību dambis]] — [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] — [[Zvēraudzētava]] Ganību da kursē pa šādām ielām: Ganību dambis, Pulkveža Brieža iela, Kalpaka bulvāris, K.Valdemāra iela, Raiņa bulvāris, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Brīvības gatve, Juglas iela, Ūdeļu iela, Mazā Juglas iela [[Zvēraudzētava]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] — [[1.parks (Ganību dambī]]) kursē pa šādām ielām: Mazā Juglas iela, Ūdeļu iela, Juglas iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, Marijas iela, Merķeļa iela, Kalpaka bulvāris, Pulkveža Brieža iela, Ganību dambis, Dambja iela [[Zvēraudzētava]] — [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruniņieku iela]] — [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] — [[1.parks (Ganību dambī]]) kursē pa šādām ielām: Mazā Juglas iela, Ūdeļu iela, Juglas iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Bruņinieku iela, K.Valdemāra iela, Duntes iela, Dambja iela {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Rāmuļu iela |- | align="center" |2 |Rankas iela |- | align="center" |3 |Lugažu iela |- | align="center" |4 |Pētersalas iela |- | align="center" |5 |Hanzas iela |- | align="center" |6 |Elizabetes iela |- | align="center" |7 |Raiņa bulvāris |- | align="center" |8 |Tērbatas iela |- | align="center" |9 |Ģertrūdes iela |- | align="center" |10 |Matīsa iela |- | align="center" |11 |Tallinas iela |- | align="center" |12 |Cēsu iela |- | align="center" |13 |K.Barona iela |- | align="center" |14 |VEF |- | align="center" |15 |Gustava Zemgala gatve |- | align="center" |16 |Struktoru iela |- | align="center" |17 |Bajāru iela |- | align="center" |18 |Zemitāna laukums |- | align="center" |19 |Dzērbenes iela |- | align="center" |20 |Krustabaznīcas iela |- | align="center" |21 |Alfa |- | align="center" |22 |Šmerļa iela |- | align="center" |23 |Meža skola |- | align="center" |24 |Tirzas iela |- | align="center" |25 |Mārkalnes iela |- | align="center" |26 |Juglas iela |- | align="center" |27 |Ciemupes iela |- |28 |Pāles iela |- |29 |Strazdumuižas vidusskola |- |30 |Jugla |- |31 |Mazā Juglas iela |- |32 |Zvēraudzētava |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |23 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |24 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] (Raiņa bulvāris) |- | align="center" |25 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |26 |Merķeļa iela |- |27 |Inženieru iela (Merķeļa iela) |- |28 |Medicīnas muzejs |- |29 |Dzirnavu iela |- |30 |Pētersalas iela |- |31 |Lugažu iela |- |32 |Rankas iela |- |33 |Rāmuļu iela |- |34 |1.trolejbusu parks |- |35 |Ganību dambis |} | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |Rīgas 1.slimnīca |- | align="center" |23 |Arstrīda Briāna iela |- | align="center" |24 |Alojas iela |- | align="center" |25 |Ēveles iela |- | align="center" |26 |Ierēdņu iela |- |27 |Laktas iela |- |28 |Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca |- |29 |Ozolaine / Jūras medicīnas centrs |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|34]] rdwl2dwmmboa6gh9hybvzz3pa90qx1q 3675482 3675480 2022-08-25T09:36:48Z 80.89.77.159 /* Maršruts ar mainīto virzienu */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums=34. trolejbusu maršruts |fona krāsa=#0432C8 |no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]] |uz=[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |karte=[[File:34trol.png|34trol]] |valsts={{flag|Latvija}} |pilsēta=Rīga |atklāts=2022. gada 1. septrembrī |plānots atklāt= |tika plān atklāt= |izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums= |staciju skaits=<!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits=53 (27 / 28) |transporta vienīb=2 (darbadienās) 2 (brīvdienās) |depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks= 1. trolejbusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā= |pasažieri gadā= |mājas lapa=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/34(no01.09)/b-a |apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} |slēgts=}} '''34. autobusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēs no [[Centrāltirgus]] līdz [[Juglas zvēraudzētava|Juglas zvēraudzētavai]] [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. Maršrutu plānots atklāt 2022. gada 1. septembrī, aizstājot ar to [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14. autobusu maršrutu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus}}</ref> == Maršruts == '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursēs pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' kursēs pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. == Pieturvietas == 34. trolejbusu maršrutā pavisam kopā būs 53 pieturas. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' būs 27 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' būs 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |18 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center" |23 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |24 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |25 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |26 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |27 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |23 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |24 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |25 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |26 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Maršruts ar mainīto virzienu == [[1.parks (Ganību dambī]]) — [[Ganību dambis]] — [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] — [[Zvēraudzētava]] Ganību da kursē pa šādām ielām: Ganību dambis, Pulkveža Brieža iela, Kalpaka bulvāris, K.Valdemāra iela, Raiņa bulvāris, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Brīvības gatve, Juglas iela, Ūdeļu iela, Mazā Juglas iela. [[Zvēraudzētava]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] — [[1.parks (Ganību dambī]]) kursē pa šādām ielām: Mazā Juglas iela, Ūdeļu iela, Juglas iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, Marijas iela, Merķeļa iela, Kalpaka bulvāris, Pulkveža Brieža iela, Ganību dambis, Dambja iela. [[Zvēraudzētava]] — [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruniņieku iela]] — [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] — [[1.parks (Ganību dambī]]) kursē pa šādām ielām: Mazā Juglas iela, Ūdeļu iela, Juglas iela, Brīvības gatve, Brīvības iela, Bruņinieku iela, K.Valdemāra iela, Duntes iela, Dambja iela. == Pieturas ar mainīto virzienu == {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Rāmuļu iela |- | align="center" |2 |Rankas iela |- | align="center" |3 |Lugažu iela |- | align="center" |4 |Pētersalas iela |- | align="center" |5 |Hanzas iela |- | align="center" |6 |Elizabetes iela |- | align="center" |7 |Raiņa bulvāris |- | align="center" |8 |Tērbatas iela |- | align="center" |9 |Ģertrūdes iela |- | align="center" |10 |Matīsa iela |- | align="center" |11 |Tallinas iela |- | align="center" |12 |Cēsu iela |- | align="center" |13 |K.Barona iela |- | align="center" |14 |VEF |- | align="center" |15 |Gustava Zemgala gatve |- | align="center" |16 |Struktoru iela |- | align="center" |17 |Bajāru iela |- | align="center" |18 |Zemitāna laukums |- | align="center" |19 |Dzērbenes iela |- | align="center" |20 |Krustabaznīcas iela |- | align="center" |21 |Alfa |- | align="center" |22 |Šmerļa iela |- | align="center" |23 |Meža skola |- | align="center" |24 |Tirzas iela |- | align="center" |25 |Mārkalnes iela |- | align="center" |26 |Juglas iela |- | align="center" |27 |Ciemupes iela |- |28 |Pāles iela |- |29 |Strazdumuižas vidusskola |- |30 |Jugla |- |31 |Mazā Juglas iela |- |32 |Zvēraudzētava |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |23 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |24 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] (Raiņa bulvāris) |- | align="center" |25 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |26 |Merķeļa iela |- |27 |Inženieru iela (Merķeļa iela) |- |28 |Medicīnas muzejs |- |29 |Dzirnavu iela |- |30 |Pētersalas iela |- |31 |Lugažu iela |- |32 |Rankas iela |- |33 |Rāmuļu iela |- |34 |1.trolejbusu parks |- |35 |Ganību dambis |} | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |Rīgas 1.slimnīca |- | align="center" |23 |Arstrīda Briāna iela |- | align="center" |24 |Alojas iela |- | align="center" |25 |Ēveles iela |- | align="center" |26 |Ierēdņu iela |- |27 |Laktas iela |- |28 |Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca |- |29 |Ozolaine / Jūras medicīnas centrs |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|34]] 767n0cf0olue48ktefe8807m73tseep 0 519597 3675203 3674930 2022-08-24T17:15:41Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} '''35. trolejbusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēs no [[Centrāltirgus]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. Maršrutu plānots atklāt 2022. gada 1. septembrī, aizstājot ar to [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5. autobusu maršrutu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās}}</ref> {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=35. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]|karte=[[File:35trol.png|35trol]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022.gadā 1.septembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|kopējais garums=|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=42 (21 / 21)|transporta vienīb=? (darbdienās) ? (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=http://saraksti.rigassatiksme.lv/|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|slēgts=}} == Maršruts == [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursēs pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] kursēs pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] == Pieturvietas == 35. trolejbusu maršrutā pavisam kopā būs 42 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' būs 21 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] būs 21 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |3 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |4 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |5 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |6 |[[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" |7 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |8 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |9 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |10 |[[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" |11 |Mēbeļu nams |- | align="center" |12 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |13 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |14 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |15 |[[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" |16 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |17 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |18 |[[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] |- | align="center" |19 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |20 |[[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" |21 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" |2 |[[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] |- | align="center" |3 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |4 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |5 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |6 |[[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" |7 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |8 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |9 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |10 |Mēbeļu nams |- | align="center" |11 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |12 |[[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" |13 |[[Ūnijas iela]] |- | align="center" |14 |[[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" |15 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |16 |[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" |17 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |18 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |19 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |20 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |21 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|35]] luz6v15jvmig6pvdbat958v76x6co6z 3675268 3675203 2022-08-24T18:42:49Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} '''35. trolejbusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēs no [[Centrāltirgus]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. Maršrutu plānots atklāt 2022. gada 1. septembrī, aizstājot ar to [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5. autobusu maršrutu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās}}</ref> {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=35. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]|karte=[[File:35trol.png|35trol]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=2022.gadā 1.septembrī|plānots atklāt=|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|kopējais garums=|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=42 (21 / 21)|transporta vienīb=5 (darbdienās) 2 (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=2.trolejbusu parks|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/35(no01.09)/a-b|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|slēgts=}} == Maršruts == [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursēs pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] kursēs pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] == Pieturvietas == 35. trolejbusu maršrutā pavisam kopā būs 42 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' būs 21 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] būs 21 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |3 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |4 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |5 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |6 |[[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" |7 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |8 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |9 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |10 |[[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" |11 |Mēbeļu nams |- | align="center" |12 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |13 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |14 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |15 |[[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" |16 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |17 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |18 |[[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] |- | align="center" |19 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |20 |[[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" |21 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" |2 |[[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] |- | align="center" |3 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |4 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |5 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |6 |[[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" |7 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |8 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |9 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |10 |Mēbeļu nams |- | align="center" |11 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |12 |[[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" |13 |[[Ūnijas iela]] |- | align="center" |14 |[[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" |15 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |16 |[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" |17 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |18 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |19 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |20 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |21 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Maršruts pa mainītu virzienu == [[2.parks (Jelgāvas ielā)]] - [[Salu tilts]] - [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] kursēs pa šādām ielām: Mūkusalas iela, Mūkusalas rotācijas aplis, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, Marijas iela, A.Čaka iela, Jorģa Zemitāna tilts, Dzelzavas iela, Stirnu iela, Ieriķu iela, Biķernieku iela, Hipokrāta iela '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — [[Salu tilts]] - [[2.parks (Jelgāvas iela)]] kursēs pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Biķernieku iela, Ieriķu iela, Stirnu iela, Dzelzavas iela, Vaidavas iela, Ieriķu iela, Jorģa Zemitāna tilts, A.Čaka iela, Marijas iela, Merķeļa iela, Inženieru iela, Raiņa bulvāris, Gogoļa iela, Lāčplēša iela, Salu tilts, Mūkusalas rotācijas aplis, Mūkusalas iela, Laivu iela, Buru iela {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Bieķensalas iela |- | align="center" |2 |Lucavsala |- | align="center" |3 |Zaķusala |- | align="center" |4 |Centrālā stacija |- | align="center" |5 |Dzirnavu iela |- | align="center" |6 |Ģertrūdes iela |- | align="center" |7 |Matīsa iela |- | align="center" |8 |Tallinas iela |- | align="center" |9 |Pērnavas iela |- | align="center" |10 |Zemitānu stacija |- | align="center" |11 |Gustava Zemgala gatve |- | align="center" |12 |Nīcgales iela |- | align="center" |13 |Stirnu iela |- | align="center" |14 |64.vidusskola |- | align="center" |15 |Ainavas iela |- | align="center" |16 |Ieriķu iela |- | align="center" |17 |S.Eizenšteina iela |- | align="center" |18 |Hipokrāta iela |- | align="center" |19 |Mežciema pamatskola |- | align="center" |20 |Slimnīca <nowiki>''Gaiļzers''</nowiki> |- | align="center" |21 |Mežciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Mežciems |- | align="center" |2 |Slimnīca <nowiki>''Gaiļzers''</nowiki> |- | align="center" |3 |Mežciema pamatskola |- | align="center" |4 |Biķernieku iela |- | align="center" |5 |S.Eizenšteina iela |- | align="center" |6 |Stacionārs <nowiki>''Biķernieki''</nowiki> |- | align="center" |7 |Ieriķu iela |- | align="center" |8 |Ainavas iela |- | align="center" |9 |64.vidusskola |- | align="center" |10 |Stirnu iela |- | align="center" |11 |Vaidavas iela |- | align="center" |12 |Ūnijas iela |- | align="center" |13 |Stārķu iela |- | align="center" |14 |Zemitānu stacija |- | align="center" |15 |A.Čaka iela |- | align="center" |16 |Tallinas iela |- | align="center" |17 |Matīsa iela |- | align="center" |18 |Ģertrūdes iela |- | align="center" |19 |Dzirnavu iela (Marijas iela) |- | align="center" |20 |Merķeļa iela |- | align="center" |21 |Latvijas Universitāte |- |22 |Centrālā stacija |- |23 |Centrāltirgus |- |24 |Dzirnavu iela (Gogoļa iela) |- |25 |Maskavas iela |- |26 |Zaķusala |- |27 |Lucavsala |- |28 |Bieķensalas iela |- |29 |Jelgāva iela |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|35]] 81irred8l178o4wf17pz8df7umq7jox 2 519675 3675035 3674611 2022-08-24T12:24:24Z Mx.Kurmis 108435 Nodzēsa lapu wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 2 519777 3675024 3674641 2022-08-24T12:05:15Z Kurmis24 82430 wikitext text/x-wiki = ''Naruto'' mangas nodaļu saraksts (1. daļa) = {| class="wikitable" style="width: 100%; margin-right: 0;" ! style="background-color: #b8b288;" |Sējuma Nr. ! style="background-color: #b8b288;" |Nosaukums ! style="background-color: #b8b288;" |Oriģināla izdošanas datums ! style="background-color: #b8b288;" |ISBN (Oriģināla) |- |1. |'''''Naruto Udzumaki''''' ({{Val-ja|うずまきナルト}}; {{Val-en|Naruto Uzumaki}}) |{{Date|2000|3|3|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872840-8&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 1／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-872840-7}} |- | colspan="4" |'''Nodaļas:''' * 1. Udzumaki Naruto!! ({{Val-ja|うずまきナルト!!}}; {{Val-en|Uzumaki Naruto!!}}) * 2. Konohamaru!! ({{Val-ja|木ノ葉丸!!}}; {{Val-en|Konohamaru!!}}) * 3. Učiha Saske!! ({{Val-ja|うちはサスケ}}; {{Val-en|Sasuke Uchiha!!}}) * 4. Hatake Kakaši!! ({{Val-ja|はたけカカシ!!}}; {{Val-en|Kakashi Hatake!!}}) * 5. Neuzmanība ir tavs lielākais ienaidnieks!! ({{Val-ja|油断大敵!!}}; {{Val-en|Unpreparedness is One's Greatest Enemy!!}}) * 6. Tikai Saskes dēļ...!! ({{Val-ja|サスケ君に限って…!!}}; {{Val-en|Only for Sasuke...!!}}) * 7. Kakaši lēmums!! ({{Val-ja|カカシの結論!!}}; {{Val-en|Kakashi's Conclusion}}) |- |2. |'''''Sliktākais klients''''' ({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}}) |{{Date|2000|6|2|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872878-5&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 2／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-872878-0}} |- | colspan="4" |'''Nodaļas:''' * 8. Tāpēc jūs arī esat diskvalificēti!! ({{Val-ja|だから不合格だってんだ!!}}; {{Val-en|And That's Why You're Disqualified!!}}) * 9. Sliktākais klients ({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}}) * 10. Otrais gatavs ({{Val-ja|2匹目}}; {{Val-en|The Second Critter}}) * 11. Izsēdināšanās..!! ({{Val-ja|上陸...!!}}; {{Val-en|Disembarking...!!}}) * 12. Tās ir beigas!! ({{Val-ja|終わりだ!!}}; {{Val-en|This is the End!!!}}) * 13. Es esmu nindzja!! ({{Val-ja|忍者だ!!}}; {{Val-en|I'm a Ninja!!}}) * 14. Slepenais plāns...!! ({{Val-ja|秘策...!!}}; {{Val-en|A Secret Plan...!!!}}) * 15. Šaringana atgriezšanās!! ({{Val-ja|蘇る写輪眼!!}}; {{Val-en|The Sharingan Revived!!}}) * 16. Kas tu esi? ({{Val-ja|お前は誰だ!!}}; {{Val-en|Who are you?}}) * 17. Gatavošanās cīņai!! ({{Val-ja|戦いの準備!!}}; {{Val-en|Preparing for Battle!!}}) |- |3. |'''''Sapņu labad...!!''''' ({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}}) |{{Date|2000|8|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872898-X&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 3／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088728988}} |- | colspan="4" |'''Nodaļas:''' * 18. Treniņš sākas ({{Val-ja|修業開始}}; {{Val-en|The Training Commences}}) * 19. Drosmes simbols ({{Val-ja|勇気の象徴}}; {{Val-en|A Symbol of Courage}}) * 20. Valsts, kurā bija varonis...!! ({{Val-ja|英雄のいた国}}; {{Val-en|The Country that Had a Hero...!!}}) * 21. Tikšanās mežā({{Val-ja|森の中の出会い}}; {{Val-en|Encounter in the Forest}}) * 22. Ienaidnieki atgriežās!! ({{Val-ja|強敵出現!!}}; {{Val-en|A Rival Appears!!}}) * 23. Dubultais uzbrukums!! ({{Val-ja|2つの急襲…!!}}; {{Val-en|Two Assaults...!!}}) * 24. Ātrums!! ({{Val-ja|スピード!!}}; {{Val-en|Speed!!}}) * 25. Sapņu labad...!! ({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}}) * 26. Šaringans sabrūk..!! ({{Val-ja|写輪眼崩し...!!}}; {{Val-en|The Sharingan Crumbles...!!}}) * 27. Atmoda...!! ({{Val-ja|覚醒...!!}}; {{Val-en|Awakening}}) |- |4. |'''''Varoņu tilts!!''''' ({{Val-ja|英雄の橋!!}}; {{Val-en|The Hero's Bridge!!}}) |{{Date|2000|9|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873026-7&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 4／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088730264}} |- | colspan="4" |'''Nodaļas:''' * 28. Deviņastainais..!! (Kjūba..!!) ({{Val-ja|九尾...!!}}; {{Val-en|Nine-Tails...!!}}) * 29. Dārgākie cilvēki..!! ({{Val-ja|大切な人…!!}}; {{Val-en|Important People...!!}}) * 30. Tevi nākotnē sagaida..!! ({{Val-ja|お前の未来は...!!}}; {{Val-en|Your Future is...!!}}) * 31. Katra personīgā cīņa..!! ({{Val-ja|それぞれの戦い…!!}}; {{Val-en|Everyone's Respective Battles...!!}}) * 32. Ierocis zem vārda Šinobi ({{Val-ja|忍という名の道具}}; {{Val-en|The Tool Named Shinobi}}) * 33. Varoņu tilts!! ({{Val-ja|英雄の橋!!}}; {{Val-en|The Hero's Bridge!!}}) * 34. Nesaukti viesi?! ({{Val-ja|侵入者!?}}; {{Val-en|Intruders?}}) * 35. Iruka pret Kakaši ({{Val-ja|イルカVSカカシ!?}}; {{Val-en|Iruka vs. Kakashi?!}}) * 36. Sakura depresijā!! ({{Val-ja|サクラの憂鬱!!}}; {{Val-en|Sakura's Depression!!}}) |- |5. |'''''Pretendenti''''' ({{Val-ja|挑戦者たち!!}}; {{Val-en|The Challengers!!}}) |{{Date|2000|12|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873050-X&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 5／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088730509}} |- | colspan="4" |'''Nodaļas:''' * 37. Grūs pretinieks...!! ({{Val-ja|最悪の相性...!!}}; {{Val-en|The Worst Compatibility...!!!}}) * 38. Sākums..!! ({{Val-ja|START...!!}}; {{Val-en|Start..!!}}) * 39. Pretendenti!! ({{Val-ja|挑戦者たち!!}}; {{Val-en|The Challengers!!}}) * 40. Pirmais eksāmens ({{Val-ja|第一の試験!!}}; {{Val-en|The First Exam}}) * 41. Dēmonu čuksti..!! ({{Val-ja|悪魔の囁き...!?}}; {{Val-en|The Whisper of Demons}}) * 42. Katram savs.. ({{Val-ja|それぞれの闘い}}; {{Val-en|Everyone's Respective Battles...!!}}) * 43. Desmitais jautājums ({{Val-ja|第10問目...!!}}; {{Val-en|The Tenth Question...!!}}) * 44. Drosmes pārbaude..!! ({{Val-ja|試された資質...!!}}; {{Val-en|The Natures Tested for...!!}}) * 45. Otrais eksāmens ({{Val-ja|第二の試験!!}}; {{Val-en|The Second Exam}}) |- |6. |'''''Sakuras izvēle''''' ({{Val-ja|サクラの決意!!}}; {{Val-en|Predator}}) |{{Date|2001|3|2|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873089-5&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 6／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088730899}} |- | colspan="4" |'''Nodaļas:''' * 46. Parole ir... ({{Val-ja|合言葉は...!!}}; {{Val-en|The Password is..}}) * 47. Plēsējs!! ({{Val-ja|捕食者!!}}; {{Val-en|Predator!!}}) * 48. Mērķis... ({{Val-ja|その目的は…!!}}; {{Val-en|The Target is...}}) * 49. Gļēvulis! ({{Val-ja|臆病者…!!}}; {{Val-en|Coward...!!}}) * 50. Man vajag..!! ({{Val-ja|私が...!!}}; {{Val-en|I've Got to...!!}}) * 51. Skaistums ir zvers..!! ({{Val-ja|美しき野獣...!!}}; {{Val-en|Beauty is the Beast!!"}}) * 52. Lietošanas principi!! ({{Val-ja|使用の条件!!}}; {{Val-en|The Principles of Use!!}}) * 53. Sakuras izvēle ({{Val-ja|サクラの決意!!}}; {{Val-en|Sakura's Decision!!}}) * 54. Sakura un Ino ({{Val-ja|サクラといの}}; {{Val-en|Sakura and Ino}}) |- |7. |'''''Pareizais ceļš''''' ({{Val-ja|進むべき道...!!}}; {{Val-en|The Path You Should Tread}}) |{{Date|2001|5|1|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873113-1&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 7／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088731131}} |- | colspan="4" |'''Nodaļas:''' * 55. Nogurdinošā cīņa!! ({{Val-ja|全面戦争!!}}; {{Val-en|No Holds Barred!!}}) * 56. Dotais spēks...!! ({{Val-ja|与えられし力...!!}}; {{Val-en|The Strength That is Given...!!}}) * 57. 10 stundas atpakaļ... ({{Val-ja|10時間前}}; {{Val-en|Ten Hours Earlier...}}) * 58. Liecinieki...!! ({{Val-ja|目撃者...!!}}; {{Val-en|Witnesses...!!}}) * 59. Smilšu traģēdija!! ({{Val-ja|砂の惨劇!!}}; {{Val-en|The Tragedy of the Sand!!}}) * 60. Pēdējā iespēja... ({{Val-ja|ラストチャンス...!!}}; {{Val-en|The Last Chance...!!}}) * 61. Pareizais ceļš...!! ({{Val-ja|進むべき道...!!}}; {{Val-en|The Path You Should Tread...!!}}) * 62. Lamatas!! ({{Val-ja|袋のネズミ...!!}}; {{Val-en|Trapped Like Rats!!}}) * 63. Īstais veidols.. ({{Val-ja|もう一つの顔}}; {{Val-en|One More Face}}) |- |8. |'''''Dzīves un nāves cīņa''''' ({{Val-ja|命懸けの戦い!!}}; {{Val-en|Life-and-Death Battles}}) |{{Date|2001|8|3|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873147-6&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 8／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088731476}} |- | colspan="4" |'''Nodaļas:''' * |- |9. |'''''Nedži pret Hinatu''''' ({{Val-ja|ネジとヒナタ}}; {{Val-en|Neji vs. Hinata}}) |{{Date|2001|10|4|5=bez}} <ref name=":112">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873174-3&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 9／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088731742}} |- |10. |'''''Lielisks nindzja''''' ({{Val-ja|立派な忍者...!!}}; {{Val-en|A Splendid Ninja}}) |{{Date|2001|12|4|5=bez}} <ref name=":122">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873197-2&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 10／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088731971}} |- |11. |'''''Jauns skolotājs?!''''' ({{Val-ja|弟子入り志願 !?}}; {{Val-en|Impassioned Efforts}}) |{{Date|2002|3|4|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873236-7&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 11／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873236-7}} |- |12. |'''''Brīvais lidojums''''' ({{Val-ja|大いなる飛翔!!}}; {{Val-en|The Great Flight}}) |{{Date|2002|5|1|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873259-6&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 12／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873259-6}} |- |13. |'''''Pārtraukts eksāmens''''' ({{Val-ja|中忍試験、終了...!!}}; {{Val-en|The Chûnin Exam, Concluded...!!}}) |{{Date|2002|8|2|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873298-7&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 13／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088732985}} |- |14. |'''''Hokage pret Hokagi''''' ({{Val-ja|火影VS火影!!}}; {{Val-en|Hokage vs. Hokage!!}}) |{{Date|2002|11|1|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873341-X&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 14／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873341-X}} |- |15. |'''''Naruto nindzjas hronikas''''' ({{Val-ja|ナルト忍法帖!!}}; {{Val-en|Naruto's Ninja Handbook!}}) |{{Date|2002|12|20|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873368-1&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 15／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873368-1}} |- |16. |'''''Uzbrukumu beigas uz Konohu''''' ({{Val-ja|木ノ葉崩し、終結!!}}; {{Val-en|Eulogy}}) |{{Date|2003|3|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873394-0&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 16／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873394-0}} |- |17. |'''''Itači spēks''''' ({{Val-ja|イタチの能力!!}}; {{Val-en|Itachi's Power}}) |{{Date|2003|5|1|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873420-3&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 17／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873420-3}} |- |18. |'''''Cunades izvēle''''' ({{Val-ja|綱手の決意!!}}; {{Val-en|Tsunade's Choice}}) |{{Date|2003|8|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873493-9&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 18／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873493-9}} |- |19. |'''''Pēctecis''''' ({{Val-ja|受け継ぐ者}}; {{Val-en|Successor}}) |{{Date|2003|11|11|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873523-4&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 19／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873523-4}} |- |20. |'''''Naruto pret Saski''''' ({{Val-ja|ナルトvsサスケ!!}}; {{Val-en|Naruto vs. Sasuke}}) |{{Date|2003|12|19|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873552-8&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 20／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873552-8}} |- |21. |'''''Nepiedošu''''' ({{Val-ja|許せない!}}; {{Val-en|Pursuit}}) |{{Date|2004|3|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873573-0&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 21／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873573-0}} |- |22. |'''''Reinkarnācija''''' ({{Val-ja|転生...!!}}; {{Val-en|Comrades}}) |{{Date|2004|4|30|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873595-1&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 22／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873595-1}} |- |23. |'''''Apgrūtinājumi''''' ({{Val-ja|苦境...!!}}; {{Val-en|Predicament}}) |{{Date|2004|8|4|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873639-7&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 23／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873639-7}} |- |24. |'''''Briesmas! Briesmas! Briesmas!''''' ({{Val-ja|ピンチ·ピンチ·ピンチ!!}}; {{Val-en|Unorthodox}}) |{{Date|2004|11|4|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873660-5&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 24／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873660-5}} |- |25. |'''''Itači un Saske''''' ({{Val-ja|兄と弟}}; {{Val-en|Brothers}}) |{{Date|2004|12|3|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873679-6&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 25／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088736792}} |- |26. |'''''Atvadīšanās diena''''' ({{Val-ja|別れの日...!!}}; {{Val-en|Awakening}}) |{{Date|2005|2|4|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873770-9&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 26／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873770-9}} |- |27. |'''''Došanās ceļā''''' ({{Val-ja|旅立ちの日!!}}; {{Val-en|Departure}}) |{{Date|2005|4|4|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873791-1&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 27／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873791-1}} |} == Atsauces == <references responsive="" /> f0bv37zjce90jc65etk7ffm2dgct29t 0 519788 3675324 3674592 2022-08-24T19:37:44Z Bai-Bot 60304 /* Sekas un piemiņa */sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Pārdebergas kauja | width = | partof = [[Otrais būru karš]] | image = The Second Boer War, 1899-1902 Q71654.jpg |image_size = | caption = | date = 1900. gada 18.—27. februāris | place = [[Pārdebergas brasls]], [[Oranjes brīvvalsts]] | coordinates = {{coord|28|58|57|S|25|5|35|E|type:event|display=inline}} | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = britu uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]<br>{{flag|Kanāda|1868}} | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Orange Free State.svg|25px]] [[Oranjes brīvvalsts|Oranje]]<br />[[Attēls:Flag of Transvaal.svg|25px]] [[Transvālas Republika|Transvāla]] | combatant3 = | commander1 = {{flaga|Lielbritānija}} Frederiks Robertss<br>[[Herberts Kičeners]]<br>{{flag|Canada|1868}} Viljams Dilons Oters | commander2 = [[Attēls:Flag of Transvaal.svg|25px]] [[Transvālas Republika|Transvāla]] Piets Kronje<br>[[Attēls:Flag of the Orange Free State.svg|25px]] [[Oranjes brīvvalsts|Oranje]] Kristiāns de Vets | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = 15 000 vīru | strength2 = 7 000 vīru | strength3 = | casualties1 = 348 nogalināti<br>942 ievainoti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thoughtco.com/battle-of-paardeberg-2360856|title=Second Boer War: Battle of Paardeberg|website=ThoughtCo|access-date=2022-08-23|language=en}}</ref> | casualties2 = 350 nogalināti un ievainoti<br>4019 sagūstīti | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Pārdebergas''' vai '''Perdebergas kauja''' ("Zirgu kalna kauja") bija liela kauja Otrā [[angļu—būru karš|angļu—būru kara]] laikā. Tā notika netālu no [[Pārdebergas brasls|Pārdebergas brasla]] [[Modera]]s upes krastā, [[Oranjes brīvvalsts|Oranjē]] netālu no [[Kimberlija]]s. [[Lords Metuens]] 1899. gada novembrī virzījās pa dzelzceļa līniju uz augšu ar mērķi atbrīvot aplenkto Kimberlijas pilsētu (un [[Mafekinga]]s pilsētu, kas arī atradās aplenkumā). Šajā frontē notika kaujas pie [[Kauja pie Graspanas|Graspanas]], Belmontas, Moderas upes, pirms virzība tika apturēta uz diviem mēnešiem pēc britu sakāves [[Magersfonteinas kauja|Magersfonteinas kaujā]]. 1900. gada februārī feldmaršals [[Lords Robertss]] personīgi pārņēma ievērojami pastiprināta britu karaspēka veiktas ofensīvas vadību. == Sekas un piemiņa == Būru karš bija pirmā reize, kad [[Kanādas armija]] tika izvietota ārzemēs. [[Kanādas Karaliskais kājnieku pulks|Kanādas Karaliskā kājnieku pulka]] (''Royal Canadian Regiment of Infantry'') Toronto rota pievienojās [[Kvīnslendas kalnu kājnieki]]em, lai janvārī izdzītu būru komandosus no [[Sanisaida]]s un [[Belmonta]]s, [[Rietumkāpa|Rietumkāpā]]. Diviem britu karavīriem tika piešķirti [[Viktorijas krusts|Viktorijas krusti]] pēc nāves: * Alfrēds Atkinsons, Jorkšīras pulks, 1900. gada 18. februāris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thegazette.co.uk/London/issue/27462/page/5085|title=Page 5085 {{!}} Issue 27462, 8 August 1902 {{!}} London Gazette {{!}} The Gazette|website=www.thegazette.co.uk|access-date=2022-08-23}}</ref> * Frensiss Pārsons, Eseksas pulks, 1900. gada 18. februāris. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Dienvidāfrikas vēsture]] 14wnczu3o28r2j77urk3jqj8og4o5c5 2 519828 3675036 3674892 2022-08-24T12:28:25Z DavsRuks 108378 wikitext text/x-wiki == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{flag|Kazakhstan|1992}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Belarus|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{flagcountry|LTU|1988}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{flagcountry|LTU|2000}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{flagcountry|LTU|2002}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{flagcountry|BLR|1995}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{flagcountry|BLR|1995}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{flagcountry|BLR|1995}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} ==== '''Pusmaratons (21.1 km)''' ==== {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] | |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] | |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] | |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] | |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] | |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] | |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] | |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] | |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] | |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] | |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] | |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] | |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] | |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] | |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] | |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] | |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] | |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] | |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] | |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] | |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] | |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] | |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] | |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] | |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] | |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] | |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] | |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] | |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] | |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] | |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] | | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] | | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} ==== 10km ==== <references group="lower-alpha" /> th0auj4ldcdtq2wga9rqckcjvjcjyzo 3675039 3675036 2022-08-24T12:33:31Z DavsRuks 108378 /* Maratons (42.195 km) */ wikitext text/x-wiki == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Belarus|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} ==== '''Pusmaratons (21.1 km)''' ==== {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] | |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] | |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] | |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] | |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] | |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] | |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] | |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] | |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] | |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] | |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] | |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] | |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] | |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] | |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] | |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] | |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] | |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] | |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] | |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] | |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] | |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] | |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] | |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] | |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] | |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] | |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] | |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] | |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] | |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] | |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] | | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] | | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} ==== 10km ==== <references group="lower-alpha" /> e4sgifvusr9yjk37utibp310msrsn0g 3675060 3675039 2022-08-24T12:53:15Z DavsRuks 108378 Karogi / pabeigta pusmaratona tabula wikitext text/x-wiki == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} ==== '''Pusmaratons (21.1 km)''' ==== Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{UKR} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} ==== 10km ==== <references group="lower-alpha" /> fk3gh471emx2wccot2upg0crt1x6bvs 3675062 3675060 2022-08-24T12:54:13Z DavsRuks 108378 virsrakstu izmēri wikitext text/x-wiki == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{UKR} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} <references group="lower-alpha" /> loamibe5f0ezxj1hgt9f28n2rl5slw0 3675065 3675062 2022-08-24T13:09:38Z DavsRuks 108378 Intro wikitext text/x-wiki Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs maratons, kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā Starptautiskās Vieglatlētikas federācija [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] (atsauce). 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis (atsauce). Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 6 kilometru, jūdzes un pat vēl īsākas distances. Trase sākas un beidzas 11. novembra krastmalā, ved ap Rīgas vēsturisko centru, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgu, Rīgas centru, Ķīpsalu un arī Pārdaugavu. Kopš 2017. gada, ikgadējais Latvijas Čempionāts maratonā, noris Rīgas maratona trasēs. == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{UKR} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} <references group="lower-alpha" /> omrvcc7b1wlxg6rql64g9a3rnnuylv3 3675069 3675065 2022-08-24T13:13:46Z DavsRuks 108378 wikitext text/x-wiki Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs maratons, kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā Starptautiskās Vieglatlētikas federācija [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] (atsauce). 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis (atsauce). Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 6 kilometru, jūdzes un pat vēl īsākas distances. Trase sākas un beidzas 11. novembra krastmalā, ved ap Rīgas vēsturisko centru, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgu, Rīgas centru, Ķīpsalu un arī Pārdaugavu. Kopš 2017. gada, ikgadējais Latvijas Čempionāts maratonā, noris Rīgas maratona trasēs. == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} <references group="lower-alpha" /> 6ehodnye2z8g4uki33jrjiiz832nk7q 3675076 3675069 2022-08-24T13:35:06Z DavsRuks 108378 wikitext text/x-wiki Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] (atsauce). 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis (atsauce). Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 6 kilometru, jūdzes un pat vēl īsākas distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais Latvijas Čempionāts maratonā, noris Rīgas maratona trasēs. == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} <references group="lower-alpha" /> aqn8yd8h5gvzr2bk03lumwyp2c48oh0 3675086 3675076 2022-08-24T13:57:09Z DavsRuks 108378 wikitext text/x-wiki Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}</ref> Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un pat vēl īsākas distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais Latvijas Čempionāts maratonā, noris Rīgas maratona trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=LATTELECOM' RĪGAS MARATONĀ TIKS NOTEIKTI 2017. GADA LATVIJAS ČEMPIONI MARATONĀ|last=LVS|access-date=08.24.2022.|date=12.12.2016.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.athletics.lv/lv/event/35695/lattelecom-rigas-maratons-latvijas-cempionats-maratona|title=LATTELECOM RĪGAS MARATONS/ LATVIJAS ČEMPIONĀTS MARATONĀ|last=LVS}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.athletics.lv/lv/event/36486/tet-rigas-maratons-latvijas-cempionats-maratona|title=TET RĪGAS MARATONS / LATVIJAS ČEMPIONĀTS MARATONĀ}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/37834/rimi-rigas-maratons-latvijas-cempionats-maratona|title=RIMI RĪGAS MARATONS, LATVIJAS ČEMPIONĀTS MARATONĀ}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/38375/rimi-rigas-maratons-latvijas-cempionats-maratona|title=RIMI RĪGAS MARATONS/ LATVIJAS ČEMPIONĀTS MARATONĀ}}</ref> == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} <references group="lower-alpha" /> pchuki7tg7xnulov850g053ve8cmo3c 3675411 3675086 2022-08-25T07:11:51Z DavsRuks 108378 Atsauces wikitext text/x-wiki Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}</ref> Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un pat vēl īsākas distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais Latvijas Čempionāts maratonā, noris Rīgas maratona trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|last=Latvijas Vieglatlētikas federācija|first=|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}</ref> == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} <references group="lower-alpha" /> cs12bba0m7ftmlsoj0ou9m6t8eonkqt 3675428 3675411 2022-08-25T07:49:30Z DavsRuks 108378 Bildes, atsauces wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]] Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}</ref> Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un pat vēl īsākas distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais Latvijas Čempionāts maratonā, noris Rīgas maratona trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|last=Latvijas Vieglatlētikas federācija|first=|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa]] Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (AIMS) standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}</ref> 2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci. Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme. 2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā. == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} <references group="lower-alpha" /> ktncm31ekiyw39fbnl1ae8ofu56ex96 3675431 3675428 2022-08-25T08:06:49Z DavsRuks 108378 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]] Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}</ref> Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un pat vēl īsākas distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais Latvijas Čempionāts maratonā, noris Rīgas maratona trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|last=Latvijas Vieglatlētikas federācija|first=|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa]] Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (AIMS) standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}</ref> 2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci. Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme. 2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā. == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} <references group="lower-alpha" /> j0qt0sfsi8i9fqvhxu0gwx3r7h4xax5 3675447 3675431 2022-08-25T08:10:37Z DavsRuks 108378 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]] Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}</ref> Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un pat vēl īsākas distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais Latvijas Čempionāts maratonā, noris Rīgas maratona trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|last=Latvijas Vieglatlētikas federācija|first=|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa]] Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar [[Starptautiskā maratonu asociācija|Starptautiskās maratonu asociācijas]] (AIMS) standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}</ref> 2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci. Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme. 2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā. == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} <references group="lower-alpha" /> tb5bgvzq8t4or3pn52q1rbnthwyt5hp 3675450 3675447 2022-08-25T08:13:30Z DavsRuks 108378 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]] Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}</ref> Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un pat vēl īsākas distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais Latvijas Čempionāts maratonā, noris Rīgas maratona trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|last=Latvijas Vieglatlētikas federācija|first=|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa]] Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar [[Starptautiskā maratonu asociācija|Starptautiskās maratonu asociācijas]] (''Association of International Marathons and Distance Races,'' AIMS) standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}</ref> 2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci. Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme. 2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā. == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} <references group="lower-alpha" /> f2i74s72o4b6roj6q9a23qpkh5byjcx 3675452 3675450 2022-08-25T08:14:51Z DavsRuks 108378 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]] Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}</ref> Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un pat vēl īsākas distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais [[Latvijas Čempionāts maratonā]], noris Rīgas maratona trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|last=Latvijas Vieglatlētikas federācija|first=|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa]] Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar [[Starptautiskā maratonu asociācija|Starptautiskās maratonu asociācijas]] (''Association of International Marathons and Distance Races,'' AIMS) standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}</ref> 2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci. Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme. 2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā. == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Kipkorir Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} <references group="lower-alpha" /> csrvg4us5301pwk9a0k6a0sjghs7nbm 3675454 3675452 2022-08-25T08:16:44Z DavsRuks 108378 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]] Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}</ref> Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un pat vēl īsākas distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais [[Latvijas Čempionāts maratonā]], noris Rīgas maratona trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|last=Latvijas Vieglatlētikas federācija|first=|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa]] Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar [[Starptautiskā maratonu asociācija|Starptautiskās maratonu asociācijas]] (''Association of International Marathons and Distance Races,'' AIMS) standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}</ref> 2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci. Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme. 2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā. == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} <references group="lower-alpha" /> 8tw58moovqoy6wga4dqimw7eyfd90rv 3675478 3675454 2022-08-25T09:34:58Z DavsRuks 108378 Vēsturiskie nosaukumi wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]] Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}</ref> Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un bērnu distances distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais [[Latvijas Čempionāts maratonā]], noris Rīgas maratona trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|last=Latvijas Vieglatlētikas federācija|first=|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa]] Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar [[Starptautiskā maratonu asociācija|Starptautiskās maratonu asociācijas]] (''Association of International Marathons and Distance Races,'' AIMS) standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}</ref> 2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci. Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme.<ref name=":0" /> 2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā. == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} == Trases == == Vēsturiskie nosaukumi == 1994. - 1997. ''Starptautiskais [[Radio SWH]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/karstais-maratons-paris-dienas-pec-noziedznieku-izlausanas-no-jelgavas-cietuma.a372184/|title=Karstais maratons pāris dienas pēc noziedznieku izlaušanās no Jelgavas cietuma|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2000. [[Samsung Electronics]] Rīgas maratons<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/33538/samsung-rigas-maratons|title=Samsung Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatletikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2000-05-27}}</ref> 2003. 2005. ''Starptautiskais [[Maxima Grupė|Maxima]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/kadel-rigas-maratons-stagneja-desmit-gadus.a375608/|title=Kādēļ Rīgas maratons stagnēja desmit gadus?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2006. ''[[Parex banka|Parex bankas]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/tautas-sports/rigas-dome-aicina-ikvienu-piedalities-rigas-maratona.d?id=14552702|title=Rīgas Dome aicina ikvienu piedalīties Rīgas maratonā!|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2006-05-26|language=lv}}</ref> 2007. - 2013. ''[[Nordea]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/soreiz-pa-istam--aigars-nords-2007-gada-atdzivina-rigas-maratonu.a376764/|title=«Šoreiz pa īstam» – Aigars Nords 2007. gadā atdzīvina Rīgas maratonu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2014. - 2018. ''[[Lattelecom]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/32365/competitions|title=Nordea Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2014-05-18}}</ref> 2019. ''[[Tet]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/36486/tet-rigas-maratons-latvijas-cempionats-maratona|title=Tet Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2019-05-18}}</ref> 2020. - 2023. ''[[Rimi Baltic|Rimi]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/ilgtspeja/veseligs-dzivesveids/rimi-rigas-maratons|title=Rimi Rīgas maratons|website=www.rimi.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> <references group="lower-alpha" /> 8dl64e3c22w4taug5d537xjxrnq3hec 3675481 3675478 2022-08-25T09:35:49Z DavsRuks 108378 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]] Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}</ref> Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un bērnu distances distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais [[Latvijas Čempionāts maratonā]], noris Rīgas maratona trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|last=Latvijas Vieglatlētikas federācija|first=|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa]] Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar [[Starptautiskā maratonu asociācija|Starptautiskās maratonu asociācijas]] (''Association of International Marathons and Distance Races,'' AIMS) standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}</ref> 2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci. Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme.<ref name=":0" /> 2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā. == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} == Trases == == Vēsturiskie nosaukumi == 1994. - 1997. ''Starptautiskais [[Radio SWH]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/karstais-maratons-paris-dienas-pec-noziedznieku-izlausanas-no-jelgavas-cietuma.a372184/|title=Karstais maratons pāris dienas pēc noziedznieku izlaušanās no Jelgavas cietuma|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2000. [[Samsung Electronics]] Rīgas maratons<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/33538/samsung-rigas-maratons|title=Samsung Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatletikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2000-05-27}}</ref> 2003. 2005. ''Starptautiskais [[Maxima Grupė|Maxima]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/kadel-rigas-maratons-stagneja-desmit-gadus.a375608/|title=Kādēļ Rīgas maratons stagnēja desmit gadus?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2006. ''[[Parex banka|Parex bankas]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/tautas-sports/rigas-dome-aicina-ikvienu-piedalities-rigas-maratona.d?id=14552702|title=Rīgas Dome aicina ikvienu piedalīties Rīgas maratonā!|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2006-05-26|language=lv}}</ref> 2007. - 2013. ''[[Nordea]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/soreiz-pa-istam--aigars-nords-2007-gada-atdzivina-rigas-maratonu.a376764/|title=«Šoreiz pa īstam» – Aigars Nords 2007. gadā atdzīvina Rīgas maratonu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2014. - 2018. ''[[Lattelecom]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/32365/competitions|title=Nordea Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2014-05-18}}</ref> 2019. ''[[Tet]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/36486/tet-rigas-maratons-latvijas-cempionats-maratona|title=Tet Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2019-05-18}}</ref> 2020. - 2023. ''[[Rimi Baltic|Rimi]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/ilgtspeja/veseligs-dzivesveids/rimi-rigas-maratons|title=Rimi Rīgas maratons|website=www.rimi.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> <references group="lower-alpha" /> <references responsive="" /> plypjaa75zx0mrj9pswn9xs60qc0xwi 3675484 3675481 2022-08-25T09:40:22Z DavsRuks 108378 Organizatori wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]] Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}</ref> Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un bērnu distances distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais [[Latvijas Čempionāts maratonā]], noris Rīgas maratona trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|last=Latvijas Vieglatlētikas federācija|first=|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa]] Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar [[Starptautiskā maratonu asociācija|Starptautiskās maratonu asociācijas]] (''Association of International Marathons and Distance Races,'' AIMS) standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}</ref> 2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci. Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme.<ref name=":0" /> 2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā. == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} == Vēsturiskie nosaukumi == 1994. - 1997. ''Starptautiskais [[Radio SWH]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/karstais-maratons-paris-dienas-pec-noziedznieku-izlausanas-no-jelgavas-cietuma.a372184/|title=Karstais maratons pāris dienas pēc noziedznieku izlaušanās no Jelgavas cietuma|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2000. [[Samsung Electronics]] Rīgas maratons<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/33538/samsung-rigas-maratons|title=Samsung Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatletikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2000-05-27}}</ref> 2003. 2005. ''Starptautiskais [[Maxima Grupė|Maxima]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/kadel-rigas-maratons-stagneja-desmit-gadus.a375608/|title=Kādēļ Rīgas maratons stagnēja desmit gadus?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2006. ''[[Parex banka|Parex bankas]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/tautas-sports/rigas-dome-aicina-ikvienu-piedalities-rigas-maratona.d?id=14552702|title=Rīgas Dome aicina ikvienu piedalīties Rīgas maratonā!|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2006-05-26|language=lv}}</ref> 2007. - 2013. ''[[Nordea]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/soreiz-pa-istam--aigars-nords-2007-gada-atdzivina-rigas-maratonu.a376764/|title=«Šoreiz pa īstam» – Aigars Nords 2007. gadā atdzīvina Rīgas maratonu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2014. - 2018. ''[[Lattelecom]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/32365/competitions|title=Nordea Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2014-05-18}}</ref> 2019. ''[[Tet]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/36486/tet-rigas-maratons-latvijas-cempionats-maratona|title=Tet Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2019-05-18}}</ref> 2020. - 2023. ''[[Rimi Baltic|Rimi]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/ilgtspeja/veseligs-dzivesveids/rimi-rigas-maratons|title=Rimi Rīgas maratons|website=www.rimi.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> == Organizatori == Kopš 2007.gada, Rīgas maratonu organizē aģentūra "Nords Event Communications” (“NECom") sadarbībā ar Rīgas domi.<references group="lower-alpha" /> <references responsive="" /> lhd9eladxi1sg43mkkrkv6cqm0aamd4 3675485 3675484 2022-08-25T09:40:51Z DavsRuks 108378 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]] Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}</ref> Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un bērnu distances distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais [[Latvijas Čempionāts maratonā]], noris Rīgas maratona trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|last=Latvijas Vieglatlētikas federācija|first=|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa]] Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar [[Starptautiskā maratonu asociācija|Starptautiskās maratonu asociācijas]] (''Association of International Marathons and Distance Races,'' AIMS) standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}</ref> 2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci. Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme.<ref name=":0" /> 2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā. == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === Pirmo reizi Rīgas maratonā pusmaratona distacne tika realizēta 2006. gadā. Pirms tā bija dažādas "satelītdistances", taču neviena no tām nesasniedza 21.1km distances garumu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.'' |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} == Vēsturiskie nosaukumi == 1994. - 1997. ''Starptautiskais [[Radio SWH]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/karstais-maratons-paris-dienas-pec-noziedznieku-izlausanas-no-jelgavas-cietuma.a372184/|title=Karstais maratons pāris dienas pēc noziedznieku izlaušanās no Jelgavas cietuma|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2000. [[Samsung Electronics]] Rīgas maratons<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/33538/samsung-rigas-maratons|title=Samsung Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatletikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2000-05-27}}</ref> 2003. 2005. ''Starptautiskais [[Maxima Grupė|Maxima]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/kadel-rigas-maratons-stagneja-desmit-gadus.a375608/|title=Kādēļ Rīgas maratons stagnēja desmit gadus?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2006. ''[[Parex banka|Parex bankas]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/tautas-sports/rigas-dome-aicina-ikvienu-piedalities-rigas-maratona.d?id=14552702|title=Rīgas Dome aicina ikvienu piedalīties Rīgas maratonā!|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2006-05-26|language=lv}}</ref> 2007. - 2013. ''[[Nordea]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/soreiz-pa-istam--aigars-nords-2007-gada-atdzivina-rigas-maratonu.a376764/|title=«Šoreiz pa īstam» – Aigars Nords 2007. gadā atdzīvina Rīgas maratonu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2014. - 2018. ''[[Lattelecom]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/32365/competitions|title=Nordea Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2014-05-18}}</ref> 2019. ''[[Tet]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/36486/tet-rigas-maratons-latvijas-cempionats-maratona|title=Tet Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2019-05-18}}</ref> 2020. - 2023. ''[[Rimi Baltic|Rimi]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/ilgtspeja/veseligs-dzivesveids/rimi-rigas-maratons|title=Rimi Rīgas maratons|website=www.rimi.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> == Organizatori == Kopš 2007.gada, Rīgas maratonu organizē aģentūra "Nords Event Communications” (“NECom") sadarbībā ar Rīgas domi. <references group="lower-alpha" /> <references responsive="" /> os9xxrr4wn3drtxoji97yqxd0t3ak2r 3675514 3675485 2022-08-25T11:57:30Z DavsRuks 108378 /* Vēsturiskie nosaukumi */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rimi Riga Marathon transparent logo.png|thumb|278x278px|Rīgas maratona logo]] Rīgas maratons (atpazīstams arī kā Rimi Rīgas maratons) ir ikgadējs [[maratons]], kas notiek [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais Pasaules Vieglatlētikas asociācijas ([[World Athletics]], iepriekš zināma kā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federācija]] [[IAAF]]), Zelta kvalitātes zīmes novērtētais maratons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rimirigamarathon.com/lv/news/gatavojies-zelta-vertam-maratonam/|title=Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons|website=rimirigamarathon.com|access-date=2022-08-24|language=lv}}</ref> 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki pārstāvot 82 pasaules valstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.ph/jkwgp|title=Jaunumi : Rimi Riga Marathon|website=archive.ph|access-date=2022-08-24|date=2020-12-12}}</ref> Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,1 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un bērnu distances distances. Trase sākas un beidzas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]], [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] un arī [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. Kopš 2017. gada, ikgadējais [[Latvijas Čempionāts maratonā]], noris Rīgas maratona trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/2270/lattelecom-rigas-maratona-tiks-noteikti-2017-gada-latvijas-cempioni-maratona|title=Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā|website=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-24|date=2016-12-12}}</ref> == Vēsture == Maratons pirmo reizi notika 1991. gadā. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/ka-vacbaltiesa-ideja-parauga-pirmaja-rigas-maratona.a368833/|title=Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> [[Attēls:Riga Marathon 2019 start drone photography.jpg|thumb|307x307px|Skrējeji gatavojas Rimi Rīgas maratonam startam [[11. novembra krastmala|11. Novembra krastmalā]], 2019. gads]] 2007.gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar [[Starptautiskā maratonu asociācija|Starptautiskās maratonu asociācijas]] (''Association of International Marathons and Distance Races,'' AIMS) standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/rigas-maratons-ieklauts-starptautiskaja-maratonu-kalendara.d?id=17720471|title=Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2007-05-03|language=lv}}</ref> 2013. gadā dalībnieku skaits sasniedza 20 020 cilvēkus no 65 valstīm, no kuriem 1278 startēja maratona distanci. Vairākus gadus Rīgas maratonam bija IAAF bronzas marķējuma statuss, bet 2018. gadā tam tika piešķirta zelta zīme.<ref name=":0" /> 2020. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales un pārcēla maratona darbību virtuālā režīmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rimi-rigas-maratons-atlikts-uz-velaku-laiku-495759|title=Rimi Rīgas maratons atlikts uz vēlāku laiku|website=Dienas Bizness|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/dots-starts-rigas-maratonam-kas-norisinasies-virtuali.a377488/|title=Dots starts Rīgas maratonam, kas norisināsies virtuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> Pandēmijas dēļ 2021. gada sacensības tika pārceltas no nedēļas nogales, 16. maija, uz nedēļas nogali 29. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/3890/2021-gada-sezona-rimi-rigas-maratons-piedavas-jaunus-virtualus-hibrid-un-klatienes-skriesanas-notikumus|title=2021. gada sezonā Rimi Rīgas maratons piedāvās jaunus virtuālus, hibrīd- un klātienes skriešanas notikumus.|website=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2020-10-12}}</ref> == Uzvarētāji == === '''Maratons (42.195 km)''' === [[Attēls:Rīgas starptautiskais maratons 1991.jpg|thumb|Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā, plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa|307x307px]]{{pad|5px}}{{legend2|#CCFFCC||border=solid 1px #AAAAAA}} Trases rekords (treknrakstā) {| class="wikitable sortable" |+ ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīrieši ! colspan="3" |Sievietes |- |1991 |[[Vladimirs Kalenkovičs]] | {{URS}} |2:28:27 |[[Alla Dudajeva]] | {{URS}} |2:43:53 |- |1992 |[[Gusmans Abduļins|Gusman Abdulin]] | {{KAZ}} |2:21:29 |[[Olga Judenkova]] | {{flag|Baltkrievija|1991}} |2:47:28 |- |1993 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:26:41 |[[Svetlana Šepeleva-Tkači]] | {{MDA}} |2:55:07 |- |1994 |[[Normunds Ivzāns]] | {{LAT}} |2:43:09 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:19:56 |- |1995 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:32:44 |[[Gaļina Bernarde]] | {{EST}} |3:02:11 |- |1996 |[[Aleksandrs Prokopčuks]] | {{LAT}} |2:31:46 |[[Inita Drēziņa]] | {{LAT}} |3:30:42 |- |1997 |[[Normunds Fedotovskis]] | {{LAT}} |2:33:05 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:12:26 |- |1998 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:33:41 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:27:49 |- |1999 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:37:10 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:37:21 |- |2000 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:30:59 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:12:11 |- |2001 |[[Ziedonis Zaļkalns]] | {{LAT}} |2:27:25 |[[Laila Ceika]] | {{LAT}} |3:11:45 |- |2002 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:31:25 |[[Anita Liepiņa]] | {{LAT}} |3:12:16 |- |2003 |[[Arūnas Balčunas]] | {{LTU}} |2:28:07 |[[Aušra Kavalauskiene]] | {{LTU}} |3:05:26 |- |2004 |[[Dmitrijs Sļesarenoks]] | {{LAT}} |2:27:09 |[[Modesta Drungiliene]] | {{LTU}} |2:58:29 |- |2005 |[[Vjačeslavs Bambāns]] | {{LAT}} |2:45:58 |[[Kaja Mulla]] | {{EST}} |3:11:09 |- |2006 |[[Jurijs Vinogradovs]] | {{RUS}} |2:41:57 |[[Laura Zariņa]] | {{LAT}} |3:04:31 |- |2007 |[[Džonstons Kipkorirs Čangvonijs|Johnstone Changwony]] | {{KEN}} |2:18:30 |[[Ludmila Rodina]] | {{RUS}} |2:50:07 |- |2008 |[[Samijs Kibets Rotičs|Sammy Kibet Rotich]] | {{KEN}} |2:16:42 |[[Kaja Valsa]] | {{EST}} |3:13:54 |- |2009 |[[Oļegs Gurs]] | {{BLR}} |2:18:35 |[[Katsjarina Dzjamidava]] | {{BLR}} |2:47:30 |- |2010 |[[Slimani Benazuzs|Slimani Benazzouz]] | {{MAR}} |2:17:33 |[[Marina Damanševica]] | {{BLR}} |2:38:16 |- |2011 |[[Džuliuss Kuto|Julius Kuto]] | {{KEN}} |2:15:48 |[[Desta Girma|Desta Girma Tadesse]] | {{ETH}} |2:37:14 |- |2012 |[[Kurgats Tituss Kipkorirs|Titus Kipkorir Kurgat]] | {{KEN}} |2:16:53 |[[Iraida Aleksandrova]] | {{RUS}} |2:37:37 |- |2013 |[[Dankans Koečs|Duncan Koech]] | {{KEN}} |2:15:34 |[[Aberaša Nesga Bedasa|Aberash Nesga Bedasa]] | {{ETH}} |2:40:30 |- |2014 |[[Ju Čiba|Yu Chiba]] | {{JPN}} |2:13:44 |[[Tigista Tesome Ajanu|Tigist Teshome Ayanu]] | {{ETH}} |2:36:51 |- |2015 |[[Haile Bekuma|Haile Tolossa]] | {{ETH}} |2:12:28 |[[Esetu Mesereta|Meseret Eshetu]] | {{ETH}} |2:37:03 |- |2016 |[[Domeniks Kangors|Dominic Kangor]] | {{KEN}} |2:11:45 |[[Šitaje Gemeču|Shitaye Gemechu]] | {{ETH}} |2:38:40 |- |2017 |[[Džozefs Munivoki|Joseph Munywoki]] | {{KEN}} |2:12:14 |[[Bakeleha Bedada|Bekelech Bedada]] | {{ETH}} |2:31:22 |- |2018 |[[Tsedats Ajana|Tsedat Ayana]] | {{ETH}} |2:11:00 |[[Džordžīna Rono|Georgina Rono]] | {{KEN}} |2:28:22 |- |2019 |[[Andualem Šiferava|Andualem Shiferaw]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:08:51''' |[[Birke Debele]] | {{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''2:26:18''' |- |2020 | colspan="6" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.''<ref name=":1" /> |- |2021 |[[Kristaps Bērziņš]] | {{LAT}} |2:38:36 |[[Amanda Krūmiņa]] | {{LAT}} |3:07:17 |- |2022 |[[Deribe Robi]] | {{ETH}} |2:12:07 |[[Aberu Mekuria]] | {{ETH}} |2:30:53 |} === '''Pusmaratons (21.1 km)''' === {{pad|5px}}{{legend2|#CCFFCC||border=solid 1px #AAAAAA}} Trases rekords (treknrakstā) {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Gads !Vārds !Nacionalitāte !Laiks !Vārds !Nacionalitāte !Laiks |- ! colspan="3" |Vīriešu ! colspan="3" |Sieviešu |- |2006 |[[Viktors Sļesarenoks]] |{{LAT}} |1:15:20 |[[Anita Liepiņa]] |{{LAT}} |1:33:43 |- |2007 |[[Dainius Saucikovas]] |{{LTU}} |1:09:17 |[[Ilona Marhele]] |{{LAT}} |1:22:21 |- |2008 |[[Pāvels Loskutovs]] |{{EST}} |1:05:52 |[[Helēna Dekere|Helen Decker]] |{{GBR}} |1:20:00 |- |2009 |[[Džoels Komens|Joel Komen]] |{{KEN}} |1:06:49 |[[Daniela Fetcere]] |{{LAT}} |1:23:05 |- |2010 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:05:40 |[[Irēna Čepkirui|Irene Chepkirui]] |{{KEN}} |1:14:04 |- |2011 |[[Sergejs Lūkins]] |{{RUS}} |1:06:28 |[[Ļubova Morgunova]] |{{RUS}} |1:15:01 |- |2012 |[[Valērijs Žolnerovičs]] |{{LAT}} |1:06:04 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:10:27 |- |2013 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:07:24 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:39 |- |2014 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:56 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:14:52 |- |2015 |[[Jānis Girgensons]] |{{LAT}} |1:06:20 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:13:24 |- |2016 |[[Ibrahims Mukunga|Ibrahim Mukunga]] |{{KEN}} |1:05:26 |[[Jeļena Prokopčuka]] |{{LAT}} |1:16:06 |- |2017 |[[Roberts Kimaru Maguts|Robert Kimaru Magut]] |{{KEN}} |1:05:04 |[[Inga Zālīte]] |{{LAT}} |1:23:45 |- |2018 |[[Aleksandrs Matvičuks]] |{{UKR}} |1:05:14 |[[Milda Vilčinskaite]] |{{LTU}} |1:14:38 |- |2019 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:05:59 |[[Beatie Deutsch]] |{{ISR}} |1:17:34 |- |2020 | colspan="6" data-sort-value="" align="center" |''Globālās pandēmijas dēļ, maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.''<ref name=":1" /> |- |2021 |[[Jānis Višķers]] |{{LAT}} |1:07:10 |[[Kadi Kõiv]] |{{EST}} |1:20:11 |- |2022 |[[Sikiyas Misganaw]] |{{ETH}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:00:30''' |[[Beatrice Mutai]] |{{KEN}} | bgcolor="#CCFFCC" |'''1:09:12''' |} [[Attēls:Riga Marathon 2023 map 42km.jpg|thumb|365x365px|Rimi Rīgas maratona 2023. gada, 42km trases karte]] == Trase == Maratona starta un finiša līnija ir noteikta [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] blakus [[Rīgas pils|Rīgas pilij]]. Maratona trase šķērso [[Daugava|Daugavu]] pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu]], [[Akmens tilts|Akmens]] un [[Salu tilts|Salu]] tiltiem, kā arī ietver posmu, kas ved ap [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturisko centru]], [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauto [[Vecrīga|Vecrīgu]]. == Vēsturiskie nosaukumi == 1994. - 1997. ''Starptautiskais [[Radio SWH]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/karstais-maratons-paris-dienas-pec-noziedznieku-izlausanas-no-jelgavas-cietuma.a372184/|title=Karstais maratons pāris dienas pēc noziedznieku izlaušanās no Jelgavas cietuma|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2000. [[Samsung Electronics]] Rīgas maratons<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/33538/samsung-rigas-maratons|title=Samsung Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatletikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2000-05-27}}</ref> 2003. 2005. ''Starptautiskais [[Maxima Grupė|Maxima]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/kadel-rigas-maratons-stagneja-desmit-gadus.a375608/|title=Kādēļ Rīgas maratons stagnēja desmit gadus?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2006. ''[[Parex banka|Parex bankas]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/tautas-sports/rigas-dome-aicina-ikvienu-piedalities-rigas-maratona.d?id=14552702|title=Rīgas Dome aicina ikvienu piedalīties Rīgas maratonā!|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-25|date=2006-05-26|language=lv}}</ref> 2007. - 2013. ''[[Nordea]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/soreiz-pa-istam--aigars-nords-2007-gada-atdzivina-rigas-maratonu.a376764/|title=«Šoreiz pa īstam» – Aigars Nords 2007. gadā atdzīvina Rīgas maratonu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> 2014. - 2018. ''[[Lattelecom]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/32365/competitions|title=Nordea Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2014-05-18}}</ref> 2019. ''[[Tet]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/event/36486/tet-rigas-maratons-latvijas-cempionats-maratona|title=Tet Rīgas maratons|last=Latvijas Vieglatlētikas savienība|access-date=2022-08-25|date=2019-05-18}}</ref> 2020. - 2023. ''[[Rimi Baltic|Rimi]] Rīgas maratons''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/ilgtspeja/veseligs-dzivesveids/rimi-rigas-maratons|title=Rimi Rīgas maratons|website=www.rimi.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> == Organizatori == Kopš 2007.gada, Rīgas maratonu organizē aģentūra "Nords Event Communications” (“NECom") sadarbībā ar Rīgas domi. <references group="lower-alpha" /> <references responsive="" /> 4o3rfsnvfx8b1xh0kq266uqmj0t7p5m 0 519835 3675326 3674600 2022-08-24T19:39:51Z Bai-Bot 60304 sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste|nosaukums=Naruto|autors=Masashi Kishimoto|orig nosaukums={{val-ja|ナルト}}|valsts={{flag|Japāna}}|release date=1999. gads|izdevejs=Shueisha (Japānā) <br> Viz Media (ASV)|zanrs=[[cīņas māksla]], piedzīvojumi, komiksu fantastika|valoda=japāņu (oriģinālā)|formats=Manga|isbn5=|oclc=|attels=}} [[Manga]] "Naruto", kuras autors ir [[Masasi Kisimoto]], tika iknedēļu izdota žurnālā ''Weekly Shonen Jump''.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.animenewsnetwork.com/encyclopedia/manga.php?id=1598|title=Naruto (manga) - Anime News Network|website=www.animenewsnetwork.com|access-date=2022-08-22}}</ref> Manga tika izdota kopš 1999. gada, bet 2015. gadā pārtrauca izdošanu. Mangas uzmanības centrā ir titulētais varonis un galvenais varonis [[Naruto Udzumaki]], [[Nindža|nindzja]] no Slēptās lapas ciemata ar pārdabiskām nindžutsu spējām, kurš ir Deviņastainā briesmoņa nēsātājs un sapņo kļūt par Hokagi, lai saņemtu cieņu no ciema iedzīvotājiem un pasargātu viņus no jebkuriem gaidāmajiem draudiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Di 1 ban|title=<>.|url=https://www.worldcat.org/oclc/972020740|publisher=集英社|date=2009|isbn=978-4-08-874834-4|oclc=972020740|last=岸本斉史.}}</ref> Apmēram reizi divos mēnešos izdevējs apvienoja nodaļas sējumos un publicēja atsevišķās [[Grāmata|grāmatās]]. 50. "jubiles" sējums tika izdots 2010. gada 4. martā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870011-3|title=NARUTO―ナルト― 50／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}</ref> "Naruto" tika izdots vairāku [[Valsts|valstu]] izdevniecībās.<ref name=":0" /> Tiesības uz publikāciju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pieder ''Viz Media''.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2002-08-01/shonen-jump-press-release|title=Shonen Jump Press Release|website=Anime News Network|access-date=2022-08-22|language=en}}</ref> Stāsta [[sižets]] tiek sadalīts divos laika posmos: * Pirmajā daļā tiek aprakstīti 27 sējumi; * Otrajā daļā ir iekļauti 28.-72. sējums, kurā tiek aprakstīta varoņu dzīve pēc diviem ar pusi gadiem pēc pirmās daļas sižeta beigām. [[Anime]] adaptācija tika realizēta kompānijas ''Studio Pierrot'' vadībā, telekanālā ''TV Tokyo'' 2002. gada 3. oktobrī un turpinājās līdz 2007. gada 8. februārim, pēc nedēļas sākās otrās mangas daļas anime adaptācijas translēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv-tokyo.co.jp/anime/naruto2002/story_f.html|title=ＮＡＲＵＴＯ－ナルト－　あらすじの巻|website=www.tv-tokyo.co.jp|access-date=2022-08-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.animenewsnetwork.com/encyclopedia/anime.php?id=1825&page=25|title=Naruto (TV) [Episode titles] - Anime News Network|website=www.animenewsnetwork.com|access-date=2022-08-22}}</ref> == Sējumu saraksts == === 1. daļas sējumi === Pirmā daļa aptver pirmās 244 ''[[Naruto]]'' mangas nodaļas un ir ietverta 27 sējumos. Visus 27 sējumus Japānā ir izlaidusi kompānija ''Shueisha.'' {| class="wikitable" style="width: 100%; margin-right: 0;" ! style="background-color: #b8b288;" |Sējuma Nr. ! style="background-color: #b8b288;" |Nosaukums ! style="background-color: #b8b288;" |Oriģināla izdošanas datums ! style="background-color: #b8b288;" |ISBN (Oriģināla) |- |1. |'''''Naruto Udzumaki''''' ({{Val-ja|うずまきナルト}}; {{Val-en|Naruto Uzumaki}}) |{{Date|2000|3|3|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872840-8&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 1／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-872840-7}} |- |2. |'''''Sliktākais klients''''' ({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}}) |{{Date|2000|6|2|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872878-5&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 2／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-872878-0}} |- |3. |'''''Sapņu labad...!!''''' ({{Val-ja|最悪の依頼人}}; {{Val-en|The Worst Client}}) |{{Date|2000|8|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-872898-X&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 3／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088728988}} |- |4. |'''''Varoņu tilts!!''''' ({{Val-ja|英雄の橋!!}}; {{Val-en|The Hero's Bridge!!}}) |{{Date|2000|9|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873026-7&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 4／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088730264}} |- |5. |'''''Pretendenti''''' ({{Val-ja|挑戦者たち!!}}; {{Val-en|The Challengers!!}}) |{{Date|2000|12|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873050-X&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 5／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088730509}} |- |6. |'''''Sakuras izvēle''''' ({{Val-ja|サクラの決意!!}}; {{Val-en|Predator}}) |{{Date|2001|3|2|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873089-5&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 6／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088730899}} |- |7. |'''''Pareizais ceļš''''' ({{Val-ja|進むべき道...!!}}; {{Val-en|The Path You Should Tread}}) |{{Date|2001|5|1|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873113-1&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 7／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088731131}} |- |8. |'''''Dzīves un nāves cīņa''''' ({{Val-ja|命懸けの戦い!!}}; {{Val-en|Life-and-Death Battles}}) |{{Date|2001|8|3|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873147-6&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 8／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088731476}} |- |9. |'''''Nedži pret Hinatu''''' ({{Val-ja|ネジとヒナタ}}; {{Val-en|Neji vs. Hinata}}) |{{Date|2001|10|4|5=bez}} <ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873174-3&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 9／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088731742}} |- |10. |'''''Lielisks nindzja''''' ({{Val-ja|立派な忍者...!!}}; {{Val-en|A Splendid Ninja}}) |{{Date|2001|12|4|5=bez}} <ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873197-2&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 10／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088731971}} |- |11. |'''''Jauns skolotājs?!''''' ({{Val-ja|弟子入り志願 !?}}; {{Val-en|Impassioned Efforts}}) |{{Date|2002|3|4|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873236-7&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 11／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873236-7}} |- |12. |'''''Brīvais lidojums''''' ({{Val-ja|大いなる飛翔!!}}; {{Val-en|The Great Flight}}) |{{Date|2002|5|1|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873259-6&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 12／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873259-6}} |- |13. |'''''Pārtraukts eksāmens''''' ({{Val-ja|中忍試験、終了...!!}}; {{Val-en| The Chûnin Exam, Concluded...!!}}) |{{Date|2002|8|2|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873298-7&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 13／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088732985}} |- |14. |'''''Hokage pret Hokagi''''' ({{Val-ja|火影VS火影!!}}; {{Val-en|Hokage vs. Hokage!!}}) |{{Date|2002|11|1|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873341-X&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 14／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873341-X}} |- |15. |'''''Naruto nindzjas hronikas''''' ({{Val-ja|ナルト忍法帖!!}}; {{Val-en|Naruto's Ninja Handbook!}}) |{{Date|2002|12|20|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873368-1&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 15／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873368-1}} |- |16. |'''''Uzbrukumu beigas uz Konohu''''' ({{Val-ja|木ノ葉崩し、終結!!}}; {{Val-en|Eulogy}}) |{{Date|2003|3|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873394-0&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 16／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873394-0}} |- |17. |'''''Itači spēks''''' ({{Val-ja|イタチの能力!!}}; {{Val-en|Itachi's Power}}) |{{Date|2003|5|1|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873420-3&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 17／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873420-3}} |- |18. |'''''Cunades izvēle''''' ({{Val-ja|綱手の決意!!}}; {{Val-en|Tsunade's Choice}}) |{{Date|2003|8|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873493-9&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 18／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873493-9}} |- |19. |'''''Pēctecis''''' ({{Val-ja|受け継ぐ者}}; {{Val-en|Successor}}) |{{Date|2003|11|11|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873523-4&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 19／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873523-4}} |- |20. |'''''Naruto pret Saski''''' ({{Val-ja|ナルトvsサスケ!!}}; {{Val-en|Naruto vs. Sasuke}}) |{{Date|2003|12|19|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873552-8&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 20／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873552-8}} |- |21. |'''''Nepiedošu''''' ({{Val-ja|許せない!}}; {{Val-en|Pursuit}}) |{{Date|2004|3|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873573-0&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 21／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873573-0}} |- |22. |'''''Reinkarnācija''''' ({{Val-ja|転生...!!}}; {{Val-en|Comrades}}) |{{Date|2004|4|30|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873595-1&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 22／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873595-1}} |- |23. |'''''Apgrūtinājumi''''' ({{Val-ja|苦境...!!}}; {{Val-en|Predicament}}) |{{Date|2004|8|4|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873639-7&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 23／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873639-7}} |- |24. |'''''Briesmas! Briesmas! Briesmas!''''' ({{Val-ja|ピンチ·ピンチ·ピンチ!!}}; {{Val-en|Unorthodox}}) |{{Date|2004|11|4|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873660-5&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 24／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873660-5}} |- |25. |'''''Itači un Saske''''' ({{Val-ja|兄と弟}}; {{Val-en|Brothers}}) |{{Date|2004|12|3|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873679-6&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 25／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4088736792}} |- |26. |'''''Atvadīšanās diena''''' ({{Val-ja|別れの日...!!}}; {{Val-en|Awakening}}) |{{Date|2005|2|4|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873770-9&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 26／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873770-9}} |- |27. |'''''Došanās ceļā''''' ({{Val-ja|旅立ちの日!!}}; {{Val-en|Departure}}) |{{Date|2005|4|4|5=bez}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873791-1&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 27／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|4-08-873791-1}} |} === 2. daļas sējumi === Naruto sižeta otrā puse, kas pazīstama kā 2. daļa, ietver visas nodaļas pēc 244. nodaļas. {| class="wikitable" style="width: 100%; margin-right: 0;" ! style="background-color: #b8b288;" |Sējuma Nr. ! style="background-color: #b8b288;" |Nosaukums ! style="background-color: #b8b288;" |Oriģināla izdošanas datums ! style="background-color: #b8b288;" |ISBN (Oriģināla) |- |28. |'''''Atgriešanās mājās''''' ({{Val-ja|ナルトの帰郷!!}}; {{Val-en|Homecoming}}) |{{Date|2005|6|3|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873828-4&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 28／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-873828-4}} |- |29. |'''''Kakaši pret Itači''''' ({{Val-ja|カカシVSイタチ!!}}; {{Val-en|Kakashi vs. Itachi!!}}) |{{Date|2005|8|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873849-7&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 29／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-873849-9}} |- |30. |'''''Omīte Tijo un Sakura''''' ({{Val-ja|チヨバアとサクラ}}; {{Val-en|Puppet Masters}}) |{{Date|2005|11|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-873881-0&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 30／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-873881-9}} |- |31. |'''''Uzticētie sapņi''''' ({{Val-ja|託された想い!!}}; {{Val-en|Final Battle}}) |{{Date|2005|12|26|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-874002-5&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 31／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874002-7}} |- |32. |'''''Saskes meklējumos''''' ({{Val-ja|サスケへの道!!}}; {{Val-en|The Search for Sasuke}}) |{{Date|2006|4|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-874039-4&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 32／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874039-3}} |- |33. |'''''Slepenā misija''''' ({{Val-ja|極秘任務...!!}}; {{Val-en|The Secret Mission}}) |{{Date|2006|6|2|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-874108-0&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 33／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874108-6}} |- |34. |'''''Atkaļapvienošanās''''' ({{Val-ja|再会の時...!!}}; {{Val-en|The Reunion}}) |{{Date|2006|8|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-874138-2&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 34／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874138-3}} |- |35. |'''''Jaunais Duets''''' ({{Val-ja|新たなる二人組!!}}; {{Val-en|The New Two}}) |{{Date|2006|11|2|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-874273-7&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 35／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874273-1}} |- |36. |'''''Komanda Nr. 10''''' ({{Val-ja|第十班}}; {{Val-en|Cell Number 10}}) |{{Date|2006|12|27|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=4-08-874288-5&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 36／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874288-5}} |- |37. |'''''Sikamaras cīņa''''' ({{Val-ja|シカマルの戦い!!}}; {{Val-en|Shikamaru's Battle}}) |{{Date|2007|4|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874338-7&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 37／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874338-7}} |- |38. |'''''Trenēšanās rezultāts''''' ({{Val-ja|修業の成果...!!}}; {{Val-en|Practice Makes Perfect}}) |{{Date|2007|6|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874364-6&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 38／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874364-6}} |- |39. |'''''Pirmais solis''''' ({{Val-ja|動き出す者たち}}; {{Val-en|On the Move}}) |{{Date|2007|8|3|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874397-4&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 39／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874397-4}} |- |40. |'''''Izcilā māksla''''' ({{Val-ja|究極芸術!!}}; {{Val-en|The Ultimate Art}}) |{{Date|2007|11|2|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874432-2&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 40／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874432-2}} |- |41. |'''''Džiraijas lēmums''''' ({{Val-ja|自来也の選択!!}}; {{Val-en|Jiraiya's Decision}}) |{{Date|2008|2|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874472-8&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 41／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874472-8}} |- |42. |'''''Mangekjo noslēpums''''' ({{Val-ja|万華鏡の秘密...!!}}; {{Val-en|The Secret of the Mangekyo}}) |{{Date|2008|5|2|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874512-1&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 42／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874512-1}} |- |43. |'''''Tas, kurš zina patiesību''''' ({{Val-ja|真実を知る者}}; {{Val-en|The Man with the Truth}}) |{{Date|2008|8|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874552-7&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 43／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874552-7}} |- |44. |'''''Par sendžutsu''''' ({{Val-ja|仙術伝承...!!}}; {{Val-en|Senjutsu Heir}}) |{{Date|2008|11|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874589-3&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 44／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874589-3}} |- |45. |'''''Kaujas vieta - Konoha''''' ({{Val-ja|戦場、木ノ葉!!}}; {{Val-en|Battlefield, Konoha}}) |{{Date|2009|2|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874627-2&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 45／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874627-2}} |- |46. |'''''Naruto atgriešanās''''' ({{Val-ja|ナルト帰還!!}}; {{Val-en|Naruto Returns}}) |{{Date|2009|5|1|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874663-0&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 46／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874663-0}} |- |47. |'''''Lauztais zīmogs''''' ({{Val-ja|封印破壊!!}}; {{Val-en|The Seal Destroyed}}) |{{Date|2009|8|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874711-8&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 47／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874711-8}} |- |48. |'''''Triumfējošs ciemats''''' ({{Val-ja|歓呼の里!!}}; {{Val-en|The Cheering Village}}) |{{Date|2009|11|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874748-4&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 48／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874748-4}} |- |49. |'''''Kages tikšanās sākas''''' ({{Val-ja|五影会談、開幕...!!}}; {{Val-en|The Gokage Summit Commences}}) |{{Date|2010|1|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-874784-2&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 49／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-874784-2}} |- |50. |'''''Cīņa uz nāvi zem ūden''''' ({{Val-ja|水牢の死闘!!}}; {{Val-en|Water Prison Death Match}}) |{{Date|2010|3|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870011-3&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 50／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870011-3}} |- |51. |'''''Saske pret Dandzo''''' ({{Val-ja|サスケVSダンゾウ...!!}}; {{Val-en|Sasuke vs. Danzo!}}) |{{Date|2010|4|30|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870033-5&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 51／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870033-5}} |- |52. |'''''Komandas Nr. 7 dalībnieki''''' ({{Val-ja|それぞれの第七班!!}}; {{Val-en|Cell Seven Reunion}}) |{{Date|2010|8|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870084-7&mode=1|title=NARUTO―ナルト― 52／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870084-7}} |- |53. |'''''Naruto dzimšanas diena''''' ({{Val-ja|ナルトの出生}}; {{Val-en|The Birth of Naruto}}) |{{Date|2010|11|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870126-4|title=NARUTO―ナルト― 53／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870126-4}} |- |54. |'''''Tilts uz mieru''''' ({{Val-ja|平和への懸け橋}}; {{Val-en|Viaduct to Peace}}) |{{Date|2010|12|29|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870143-1|title=NARUTO―ナルト― 54／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870143-1}} |- |55. |'''''Lielā kara sākums''''' ({{Val-ja|大戦、開戦!}}; {{Val-en|The Great War Begins}}) |{{Date|2011|4|21|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870185-1|title=NARUTO―ナルト― 55／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870185-1}} |- |56. |'''''Asumas komanda atkal kopā''''' ({{Val-ja|再会、アスマ班!}}; {{Val-en|Team Asuma, Reunited}}) |{{Date|2011|6|3|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870218-6|title=NARUTO―ナルト― 56／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870218-6}} |- |57. |'''''Naruto dodas uz cīņas vietu''''' ({{Val-ja|ナルト戦場へ...!!}}; {{Val-en|Battle}}) |{{Date|2011|8|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870271-1|title=NARUTO―ナルト― 57／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870271-1}} |- |58. |'''''Naruto pret Itači''''' ({{Val-ja|ナルトVSイタチ!!}}; {{Val-en|Naruto vs. Itachi}}) |{{Date|2011|11|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870302-2|title=NARUTO―ナルト― 58／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870302-2}} |- |59. |'''''Piecu Kage sanāksme''''' ({{Val-ja|五影集結...!!}}; {{Val-en|The Five Kage}}) |{{Date|2012|2|3|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870368-8|title=NARUTO―ナルト― 59／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870368-8}} |- |60. |'''''Kurama''''' ({{Val-ja|九喇嘛!!}}; {{Val-en|Kurama!!}}) |{{Date|2012|5|2|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870417-3|title=NARUTO―ナルト― 60／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870417-3}} |- |61. |'''''Brāļu cīņa''''' ({{Val-ja|兄弟、共闘!!}}; {{Val-en|Uchiha Brothers United Front}}) |{{Date|2012|7|27|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870477-7|title=NARUTO―ナルト― 61／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870477-7}} |- |62. |'''''Plaisa''''' ({{Val-ja|皹}}; {{Val-en|The Crack}}) |{{Date|2012|10|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870515-6|title=NARUTO―ナルト― 62／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870515-6}} |- |63. |'''''Sapņu pasaule''''' ({{Val-ja|夢の世界}}; {{Val-en|World of Dreams}}) |{{Date|2012|12|28|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870550-7|title=NARUTO―ナルト― 63／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870550-7}} |- |64. |'''''Desmit-astainais''''' ({{Val-ja|十尾}}; {{Val-en|Ten Tails}}) |{{Date|2013|4|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870628-3|title=NARUTO―ナルト― 64／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870628-3}} |- |65. |'''''Hasimara un Madara''''' ({{Val-ja|柱間とマダラ}}; {{Val-en|Hashirama and Madara}}) |{{Date|2013|7|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870661-0|title=NARUTO―ナルト― 65／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870661-0}} |- |66. |'''''Jauna trīskāršā blokāde''''' ({{Val-ja|新たなる三竦み}}; {{Val-en|The New Three}}) |{{Date|2013|9|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870801-0|title=NARUTO―ナルト― 66／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870801-0}} |- |67. |'''''Izrāviens''''' ({{Val-ja|突破口}}; {{Val-en|An Opening}}) |{{Date|2013|12|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-870849-2|title=NARUTO―ナルト― 67／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-870849-2}} |- |68. |'''''Ceļš''''' ({{Val-ja|轍}}; {{Val-en|Path}}) |{{Date|2014|3|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-880023-3|title=NARUTO―ナルト― 68／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-880023-3}} |- |69. |'''''Sarkanā pavasara sākums''''' ({{Val-ja|紅き春の始まり}}; {{Val-en|The Start of a Crimson Spring}}) |{{Date|2014|5|2|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-880054-7|title=NARUTO―ナルト― 69／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-880054-7}} |- |70. |'''''Naruto un sešu ceļu viedais''''' ({{Val-ja|ナルトと六道仙人...!!}}; {{Val-en|Naruto and the Sage of Six Paths}}) |{{Date|2014|8|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-880151-3|title=NARUTO―ナルト― 70／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-880151-3}} |- |71. |'''''Kā es jūs mīlu!''''' ({{Val-ja|大好きだ}}; {{Val-en|I Love You Guys}}) |{{Date|2014|11|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-880208-4|title=NARUTO―ナルト― 71／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-880208-4}} |- |72. |'''''Naruto Udzumaki''''' ({{Val-ja|うずまきナルト}}; {{Val-en|Naruto Uzumaki}}) |{{Date|2015|2|4|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-880220-6|title=NARUTO―ナルト― 72／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-23}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-880220-6}} |} == Speciālizdevumi == === Sošūens (Sōshūhen) === '''Sošūens''' ({{Val-ja|総集編}}; tiešā nozīmē: "pilnīga kolekcija") ir relatīvi jauns formāts, kuru publicēja ''Shueisha,'' sākot ar 2008. gadu. Sošūena izdevums ir B5 izmērā (176 mm × 250 mm, 6,9 collas × 9,8 collas), lielāks par kanzenbanu, tas līdzīgi atveido nodaļu vākus un krāsainas lapas, vienlaikus ietverot arī dažādus papildus bonusus, piemēram, plakātus un intervijas. Lielākā daļa sošūena izlaidumu ir paredzēti populārām mangām, kurām ir serializētas adaptācijas. Tajos ir arī daudz vairāk lappušu nekā standarta tankobonos, un tādējādi tajās ir vairāk nodaļu mazākā apjomā; [[Naruto]] pirmā daļa sākotnēji tika izdota 27 tankobona sējumos, bet tika pabeigta tikai astoņos sošūena sējumos. {| class="wikitable" style="width: 100%; margin-right: 0;" ! style="background-color: #b8b288;" |Sējuma Nr. ! style="background-color: #b8b288;" |Iekļautās nodaļas ! style="background-color: #b8b288;" |Oriģināla izdošanas datums ! style="background-color: #b8b288;" |ISBN |- |Sōshūhen #1 |1.-33. nodaļa |{{Date|2008|11|7|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111001-8|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ一／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-111001-8}} |- |Sōshūhen #2 |34.-64. nodaļa |{{Date|2008|11|21|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111002-5|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ二／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-111002-5}} |- |Sōshūhen #3 |65.-97. nodaļa |{{Date|2008|12|5|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111003-2|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ三／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-111003-2}} |- |Sōshūhen #4 |98.-139. nodaļa |{{Date|2008|12|19|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111004-9|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ四／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-111004-9}} |- |Sōshūhen #5 |140.-171. nodaļa |{{Date|2009|1|9|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111005-6|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ五／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-111005-6}} |- |Sōshūhen #6 |172.-198. nodaļa |{{Date|2009|2|13|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111006-3|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ六／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-111006-3}} |- |Sōshūhen #7 |199.-217. nodaļa |{{Date|2009|3|13|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111007-0|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ七／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-111007-0}} |- |Sōshūhen #8 |118.-244. nodaļa |{{Date|2009|4|10|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shueisha.co.jp/books/items/contents.html?isbn=978-4-08-111008-7|title=NARUTO総集編 うずまき大巻 大巻ノ八／岸本 斉史 {{!}} 集英社 ― SHUEISHA ―|website=集英社　―　SHUEISHA　―|access-date=2022-08-22}}</ref> |{{ISBN|978-4-08-111008-7}} |} === ''Shueisha'' ''Jump Remix'' === Manga tika arī atkārtoti izdota kā daļa no ''Shueisha Jump Remix'' un Naruto projekta. Sējumi sastāv no dažāda daudzuma nodaļu, kā arī ir iekļautas ''Konohas simts lapu kolekcijas un'' īsie rakstiem par dažādām tēmām, kas iepriekš bija iekļautas tikai datu grāmatās (databooks). {| class="wikitable" style="width: 100%; margin-right: 0;" ! style="background-color: #b8b288;" |Sējuma Nr. ! style="background-color: #b8b288;" |Nosaukums ! style="background-color: #b8b288;" |Oriģināla izdošanas datums<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160401105632/http://sjr.shueisha.co.jp/naruto|title=NARUTO－ナルト－ ｜ 集英社ジャンプリミックス|website=web.archive.org|access-date=2022-08-23|date=2016-04-01}}</ref> ! style="background-color: #b8b288;" |ISBN ! style="background-color: #b8b288;" |Iekļautās nodaļas |- |1. |'''''Naruto Pirmā leģenda: Komandu dalīšana! Kakašis komanda Nr.7''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ一　結成!!カカシ第七班, Naruto Den no Ichi: Kessei!! Kakashi Dainana-han}}) |{{Date|2015|4|24|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113438-0}} |1.-33. nodaļai |- |2. |'''''Naruto Otrā leģenda: Čūninu eksāmeni 1''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ二　中忍試験①, Naruto Den no Ni: Chūnin Shiken 1}}) |{{Date|2015|4|24|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113439-7}} |34.-64. nodaļai |- |3. |'''''Naruto Trešā leģenda: Čūninu eksāmeni 2''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ三　中忍試験②, Naruto Den no San: Chūnin Shiken 2}}) |{{Date|2015|5|8|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113442-7}} |65.-90. nodaļai |- |4. |'''''Naruto Ceturtā leģenda: Čūninu eksāmeni 3''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ四　中忍試験③, Naruto Den no Yon: Chūnin Shiken 3}}) |{{Date|2015|5|22|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113443-4}} |91.-115. nodaļai |- |5. |'''''Naruto Piektā leģenda: Konohas iznīcināšana''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ五　木ノ葉崩し, Naruto Den no Go: Konoha Kuzushi}}) |{{Date|2015|6|5|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113450-2}} |116.-145. nodaļai |- |6. |'''''Naruto Sestā leģenda: Leģendārais sannins''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ六　激突！伝説の三忍, Naruto Den no Roku: Gekitotsu! Densetsu no Sannin}}) |{{Date|2015|6|19|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113451-9}} |146.-173. nodaļai |- |7. |'''''Naruto Septītā leģenda: Saskes atveseļošanās 1''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ七　サスケ奪還①, Naruto Den no Nana: Sasuke Dakkan 1}}) |{{Date|2015|7|3|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113456-4}} |174.-200. nodaļai |- |8. |'''''Naruto Astotā leģenda: Saskes atveseļošanās 2''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ八　サスケ奪還②, Naruto Den no Hachi: Sasuke Dakkan 2}}) |{{Date|2015|7|17|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113457-1}} |201.-225. nodaļai |- |9. |'''''Naruto Devītā leģenda: Cīņa! Beigu ieleja!''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ九　決闘！終末の谷, Naruto Den no Kyū: Kettō! Shūmatsu no Tani}}) |{{Date|2015|7|31|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113458-8}} |226.-250. nodaļai |- |10. |'''''Naruto Desmitā leģenda: Gaāras glābšana!'''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十　我愛羅救出！, Naruto Den no Jū: Gaara Kyūshutsu!}}) |{{Date|2015|8|21|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113465-6}} |251.-281. nodaļai |- |11. |'''''Naruto Vienpadsmitā leģenda: Komandas Nr. 7 jaunais sastāvs''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十一　新・第七班, Naruto Den no Jūichi: Shin: Dainanahan}}) |{{Date|2015|9|4|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113470-0}} |282.-312. nodaļai |- |12. |'''''Naruto Divpadsmitā leģenda: Akacuki paņēmieni!''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十二　暁、躍動!!, Naruto Den no Jūni: Akatsuki, Yakudō!!}}) |{{Date|2015|9|18|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113471-7}} |313.-342. nodaļai |- |13. |'''''Naruto 13. leģenda: Saskes sacelšanās''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十三　サスケ反乱!!, Naruto Den no Jūsan: Sasuke Hanran!!}}) |{{Date|2015|10|2|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113479-3}} |343.-367. nodaļai |- |14. |'''''Naruto 14. leģenda: Patiesība par Itači''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十四　イタチの真実, Naruto Den no Jūshi: Itachi no Shinjitsu}}) |{{Date|2015|10|16|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113480-9}} |368.-402. nodaļai |- |15. |'''''Naruto 15. leģenda: Peina uzbrukums 1''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十五　ペイン来襲①, Naruto Den no Jūgo: Pein Raishū 1}}) |{{Date|2015|10|30|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113481-6}} |403.-430. nodaļai |- |16. |'''''Naruto 16. leģenda: Peina uzbrukums 2''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十六　ペイン来襲②, Naruto Den no Jūroku: Pein Raishū 2}}) |{{Date|2015|11|13|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113493-9}} |431.-457. nodaļai |- |17. |'''''Naruto 17. leģenda: Piecu Kage sanāksme''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十七　五影会談, Naruto Den no Jūnana: Gokage Kaidan}}) |{{Date|2015|11|27|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113494-6}} |458.-487. nodaļai |- |18. |'''''Naruto 18. leģenda: Deviņastainā ķermenis''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十八　九尾の器, Naruto Den no Jūhachi: Kyūbi no Utsuwa}}) |{{Date|2015|12|11|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113504-2}} |488.-514. nodaļai |- |19. |'''''Naruto 19. leģenda: Nindzju Pasaules kara sākums''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ十九　忍界大戦開戦!!, Naruto Den no Jūkyū: Ninkai Taisen Kaisen}}) |{{Date|2015|12|25|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113505-9}} |515.-544. nodaļai |- |20. |'''''Naruto 20. leģenda: Mans vārds ir Kurama''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ二十　その名は九喇嘛, Naruto Den no Nijū: Sono Na wa Kurama}}) |{{Date|2016|1|15|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113514-1}} |545.-575. nodaļai |- |21. |'''''Naruto 21. leģenda: Divas Madaras''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ二十一　二人のマダラ, Naruto Den no Nijūichi: Futari no Madara}}) |{{Date|2016|1|29|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113515-8}} |576.-599. nodaļai |- |22. |'''''Naruto 22. leģenda: Saskes atbilde''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ二十二　サスケの答え, Naruto Den no Nijūni: Sasuke no Kotae}}) |{{Date|2016|2|12|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113524-0}} |600.-637. nodaļai |- |23. |'''''Naruto 23. leģenda: Pēdējā cīņa''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ二十三　最終決戦!!, Naruto Den no Nijūsan: Saishū Kessen!!}}) |{{Date|2016|2|26|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113525-7}} |638.-673. nodaļai |- |24. |'''''Naruto 24. leģenda: Naruto Udzumaki''''' ({{Val-ja|NARUTO－ナルト－伝ノ二十四　うずまきナルト, Naruto Den no Nijūyon: Uzumaki Naruto}}) |{{Date|2016|3|11|5=bez}} |{{ISBN|978-4-08-113531-8}} |674.-700. nodaļai |} == Atsauces == <references responsive="" /> {{Naruto}} [[Kategorija:Naruto]] idt4mwnu9z9e76glcn1ttg5pibsg2ib 0 519840 3675328 3674711 2022-08-24T19:41:16Z Bai-Bot 60304 /* Augšpils vēsture */sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Militārās konstrukcijas infokaste |name= Vilņas pils komplekss |location= [[Lietuva]] |image=Maquette du château de Vilnius au 17ème siècle (7667471172).jpg |image_size= |caption=17. gadsimta pirmās puses Viļņas pils kompleksa modelis. |built= daļa pils būvēta 10. gadsimtā |materials= akmens, ķieģeļi, koks |used= aizsardzībai no 10. līdz 17. gadsimtam |controlledby= Lietuva, Krievija, Zviedrija |commanders= |battles= }} [[Attēls:VilniusCastle.svg|thumb|280px|Viļņas pils 1740. gadā: <br /> ''Augšpils'': 1. [[Ģedimina tornis|Rietumu tornis]]; 2. Dienvidu tornis (saglabājušies pamati); 3. Pils saimniecības ēka (saglabājušās drupas) <br />''Lejaspils'': 4. Pilsētas vārti un tilts ([[Pils iela (Viļņa)|Pils iela]]); 5. Ceļš un tilts uz Tilta ielu; 6. [[Viļņas katedrāle]]; 7. Augstākās tiesas pils; 8. Bīskapu pils; 9. [[Lietuvas karaļa pils|Karaļa pils]]; 10. Pils dārzs; 11. Jaunais arsenāls (mūsdienās muzejs); 12. Vecā arsenāla ziemeļaustrumu tornis un vārti; 13. Vecā arsenāla pagalms]] '''Viļņas pils komplekss''' ({{val|lt|Vilniaus pilių kompleksas}} vai {{val|lt|Vilniaus pilys}}) ir kultūrvēsturisku ēku grupa [[Nere]]s upes kreisajā krastā, netālu no tās ietekas [[Viļņa (upe)|Viļņas upē]], [[Viļņa|Viļņā]], Lietuvā. Kompleksa ēkas, ko būvēja no 10. līdz 18. gadsimtam, bija viens no lielākajiem Lietuvas aizsardzības kompleksiem.<ref name="pilis">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lnm.lt/index.php?option=com_content&task=view&id=45&Itemid=78 |title=XIV-XVII a. Vilniaus pilių istorija|access-date=2007-01-05|author=Lietuvos nacionalinis muziejus|year=2006|language=lt}}</ref> Komplekss sastāv no trim pilīm: Augšējās, Lejas un Greizās pils ({{val|lt|Kreivoji pilis}}). Greizo pili 1390. gadā nodedzināja [[vācu ordenis|teitoņu bruņinieki]] un to tā arī nekad neatjaunoja.<ref name="Albinas">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.museums.lt/Zurnalas/2004'1/Lietuvos_pilys.htm|title= Lietuvos pilys ir jų panaudojimo kultūriniam turizmui galimybės|access-date=2007-01-05 |author= Lietuvos muziejų asocijacija|year= 2004 |language=lt}}</ref> Viļņas pilīm pēc 1390. gada vēl vairākas reizes uzbruka Teitoņu ordenis, bet nekad neieņēma visu kompleksu. To pirmo reizi pilnībā iekaroja [[Viļņas kauja (1655)|1655. gada Viļņas kaujā]].<ref name="Sapoka">{{grāmatas atsauce|last=Šapoka |first= Adolfas|title=Lietuvos istorija |year=1989 |location=Vilnius |isbn=5-420-00631-6 |page=326|language=lt}}</ref> Drīz pēc tam stipri bojātās pilis zaudēja savu nozīmi, un daudzas ēkas tika pamestas. [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Cariskās aneksijas]] laikā<ref name="voruta">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.voruta.lt/archyvas/99/348 |title= Vilniaus Žemutinės pilies Valdovų rūmai |access-date=2007-01-05 |author=Voruta |year= 2003|language=lt}}</ref><ref name="Language Policy in the Soviet Union">{{grāmatas atsauce |last= Grenoble |first= Lenore |title= Language Policy in the Soviet Union|year=2003|location= Kluwer Academic Publishers |isbn= 1-4020-1298-5 |page=104}}</ref> tika nojauktas vairākas vēsturiskas ēkas. Mūsdienās, Ģedimina tornis ir nozīmīgs Viļņas un Lietuvas nācijas simbols.<ref name="duke">{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=j36rRnvHXbgC&q=gediminas+tower+symbol+vilnius&pg=PA175|author=Daniel J. Walkowitz, Lisa Maya Knauer|title=Memory and the impact of political transformation in public space|publisher=[[Duke University Press]]|year=2004|pages=174, 175 | isbn=978-0-8223-3364-7}}</ref><ref name="gov">{{Tīmekļa atsauce|url=http://db.stat.gov.lt/dnn/dgins/HOME/VISITINGVILNIUS/tabid/76/Default.aspx|title=Visiting Vlinius|publisher=Lithuanian Department of Statistics|access-date=2009-11-22|dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20090227144156/http://db.stat.gov.lt/dnn/dgins/HOME/VISITINGVILNIUS/tabid/76/Default.aspx|archive-date=2009-02-27}}</ref> Katru gadu 1. janvārī Ģedimina tornī tiek pacelts [[Lietuvas karogs]], atzīmējot Karoga dienu. Komplekss ir daļa no [[Lietuvas Nacionālais muzejs|Lietuvas Nacionālā muzeja]]. == Augšpils vēsture == Pils kompleksa daļa, kas uzcelta kalna galā, zināma kā Augšpils. Kalns, uz kura pils uzcelta, zināms kā Ģedimina kalns, un tas ir 40-48 metrus augsts un aptuveni 160 metrus plats.<ref name="Antanas">{{grāmatas atsauce|last= Kuncevičius |first= Albinas |title= Lietuvos istorijos vadovėlis/Lietuvos valdovų rūmai|year=2003|location= Vilnius|isbn=9986-9216-9-4|language=lt}}</ref> Arheoloģiskie dati liecina, ka vieta bija apdzīvota jau kopš [[neolīts|neolīta]] laikiem. Kalnu nostiprināja ar aizsargājošām koka sienām, kuras 9. gadsimtā nostiprināja ar akmeni. Ap 10. gadsimtu uzcēla koka pili, un apmēram kopš 13. gadsimta kalna virsotni ieskauj akmens sienas ar torņiem. [[Ģedimins|Ģedimina]] valdīšanas laikā Viļņa izveidoja par [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]]; 1323. gadā pili labiekārtoja un paplašināja.<ref name="Lithuania Ascending a pagan empire within east-central Europe, 1295-1345">{{grāmatas atsauce|last= Rowell |first= C. S. |title= Lithuania Ascending a pagan empire within east-central Europe, 1295-1345|year=1994|location= Cambridge|isbn= 0-521-45011-X|page=72}}</ref> [[Attēls:Lithuania Vilnius Upper Castle ruins.jpg|thumb|left|Augšpils saimniecības ēkas drupas]] [[Attēls:Upper Castle in Vilnius (2013).jpg|thumb|left|Augšpils drupas]] Pagāniskā Lietuva vairāk nekā divus gadsimtus [[Ziemeļu krusta kari|karoja ar kristiešu ordeņiem]].<ref name="zigmantas">{{grāmatas atsauce |last= Kiaupa |first= Zigmantas |title= Lietuvos valstybės istorija|year=2004|location= Vilnius|isbn= 9955-584-63-7|page=42|language=lt}}</ref> Ordeņi centās iekarot Lietuvu, norādot, ka viņu galvenais mērķis ir pagānisko lietuviešu pievēršana [[katoļticība]]i. Tiklīdz Viļņa izveidojās par vienu no nozīmīgākajām valsts pilsētām, tā kļuva par galveno militāro mērķi. Pils kompleksam 1365., 1375., 1377., 1383., 1390., 1392., 1394. un 1402. gadā uzbruka [[Vācu ordenis|Teitoņu ordenis]], tomēr pilnībā to tā arī neiekaroja.<ref name="Albinas"/> Vislielākos postījumus pilij radīja Teitoņu ordeņa karavadoņi Engelharda Rābes fon Vildšteina un [[Konrāds fon Valenrods|Konrāda fon Valenroda]] vadītie uzbrukumi 1390. gadā [[Lietuvas pilsoņu karš (1389–1392)|Lietuvas pilsoņu kara (1389—1392)]] laikā starp [[Vītauts Dižais|Vītautu Dižo]] un viņa brālēnu [[Jagailis|Jagaili]]. Šajā militārajā kampaņā piedalījās daudzi augstmaņi no Rietumeiropas, tostarp Dērbijas grāfs Henrijs, topošais [[Henrijs IV Lankasters|Anglijas karalis Henrijs IV]] ar 300 [[bruņinieks|bruņiniekiem]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas bruņinieki]], kurus komandēja viņu lielmestrs.<ref name="Tannenberg 1410. Disaster for the Teutonic Knights">{{grāmatas atsauce |last=Turnbull |first=Stephen |title=Tannenberg 1410. Disaster for the Teutonic Knights |year=2003|location=Osprey Publishing Ltd. |isbn=1-84176-561-9 |page=19 }}</ref> [[Attēls:Vilnius Gediminas tower.jpg|thumb|Augšpils tornis]] 1390. gada uzbrukuma laikā komplekss sastāvēja no trim daļām — Augšējās, Lejas un Greizās pils. Teitoņu bruņinieki iekaroja un nopostīja Greizo pili, kas atradās Kailajā kalnā ({{val|lt|Plikasis kalnas}}), tomēr neizdevās iekarot pārējās pilis. Pilsoņu karš starp Vītautu un Jagaili beidzās 1392. gadā ar [[Astravas vienošanās]] noslēgšanu, pēc kuras Vītauts ieguva dižkunigaiša titulu. Viņa valdīšanas laikā Augpils piedzīvoja ievērojamāko pārbūvi. Pēc liela ugunsgrēka 1419. gadā Vitauts uzsāka Augšpils rekonstrukciju, kā arī citu kompleksa ēku nocietināšanu. No šī laikmeta datētas mūsdienu Augšpils paliekas.<ref name="Albinas" /> [[Attēls:Ducal palace in Vilnius 01.jpg|thumb|left|Saimniecības ēkas drupas]] Augšpili rekonstruēja [[gotika (arhitektūra)|gotiskā]] stilā ar stiklotu zaļu dakstiņu jumtu. Augšpils saimniecības ēkas otrajā stāvā bija lielākā zāle (10x30 metri) kompleksā; tā bija nedaudz mazāka par [[Malborkas pils|Marienburgas]] [[Lielmestrs|Lielmestra]] pils zāli (15x30 metri) un daudz lielāka par [[Traķu pils|Traķu salas pils]] Hercoga pils zāli (10x21 metri). Pils rekonstrukcija beidzās 1422. gadā. Pēc 16. gadsimta Augšpils cieta no neuzturēšanas. Līdz 17. gadsimta sākumam Augšpilī atradās muižnieku cietums. Pēdējo reizi kā cietoksni to izmantoja [[krievi|krievu]] iebrukuma laikā 1655. gadā, kad pirmo reizi [[Lietuvas vēsture|Lietuvas vēsturē]] ārvalstu armija ieņēma visu kompleksu.<ref name=Sapoka/> Sešus gadus vēlāk [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas]] karaspēks atkaroja Viļņu un tās pilis. Komplekss guva lielus postījumus abu Pasaules karu laikā. Līdz mūsdienām saglabājies tikai rietumu tornis, kas zināms kā [[Ģedimina tornis]]. Tas ir Viļņas un visas Lietuvas nacionālais simbols.<ref name="Baltic Postcolonialism">{{grāmatas atsauce| title=Baltic Postcolonialism |editor=Violeta Kelertas |chapter=Lithuanian Prose and Decolonization |first=Almantas |last=Samalavičius |chapter-url=https://books.google.com/books?id=c8eY5kmJpDkC&pg=PA420 |publisher=Rodopi |year=2006 |isbn=978-90-420-1959-1 |page=420}}</ref> == Lejaspils vēsture == Pils komplekss ir bijis apdzīvots kopš neolīta laikiem. Līdz 13. gadsimtam tā konstrukcijas būvētas no koka. 13.-14. gadsimtā no akmens izveidoti aizsargmūri, torņi un vārti, kas vairākas reizes pārbūvēti un paplašināti. === Valdnieka pils === [[Attēls:Lietuvos Valdovu rumu maketas. Royal Palace of Lithuania.model.jpg|thumb|Valdnieka pils modelis]] [[Attēls:Royal Palace of Vilnius in XVIIIc. Lithuania.jpg|thumb|Valdnieka pilsdrupas, zīmētas 18. gadsimta beigās]] Valdnieka pils Augšpilī izveidojās gadu gaitā un piedzīvoja uzplaukumu 16. gadsimtā un 17. gadsimta vidū. Četrus gadsimtus pils bija Lietuvas valdnieku politiskais, administratīvais un kultūras centrs.<ref name=voruta/> 13. un 14. gadsimtā pils teritorijā atradās [[akmens būves|akmens celtnes]]; daži [[arheoloģija|arheologi]] uzskata, ka tur atradusies arī [[koks|koka]] pils. Akmens pils valdniekam uzcelta 15. gadsimtā, iespējams, pēc lielā ugunsgrēka 1419. gadā.<ref name=Antanas/> Pils būvniecības laikā nojauca esošās Lejaspils mūra ēkas un aizsargbūves, kas traucēja būvniecībai. Valdnieka pils būvēta gotikas stilā. Augšpils, kā arī Valdnieka pils bija paredzēta Vītauta Dižā [[kronēšana]]i. Gotiskajai [[pils|pilij]] bija trīs spārni; pētījumi liecina, ka tā bijusi divstāvu ēka ar pagrabu.<ref name="Italy in Lithuania.">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lithill.lt/vic-italy/article6.asp |title= Italy in Lithuania. |access-date= 2007-01-21 |author= Napaleonas Kitkauskas |author-link= Napaleonas Kitkauskas |year= 2004 |language= lt |archive-url= https://web.archive.org/web/20070121110909/http://www.lithill.lt/vic-italy/article6.asp |archive-date= 2007-01-21 |dead-url=yes}}</ref> Lietuvas lielkņazs [[Aleksandrs Jagellons|Aleksandrs]], kurš vēlāk kļuva par [[Polija]]s karali, pārcēla savu rezidenci uz Valdnieka pili, kur tikās ar vēstniekiem. Viņš pavēlēja atjaunot pili. [[Sigismunds I Vecais]] pēc kļūšanas par Lietuvas dižkunigaiti savas lietas vadīja no Valdnieka pils un Viļņas katedrāles. Sigismunda I valdīšanas laikā pils tika ievērojami paplašināta, lai apmierinātu jaunā dižkunigaiša vēlmes piebūvēja vēl vienu ēkas spārnu, kā arī trešo stāvu; paplašināja arī pils dārzus. Pēc mūsdienu aprēķiniem pils bija {{nobr|100000}} [[dukāts|dukātu]] vērta.<ref name="jovaiša">{{grāmatas atsauce|last=Jovaiša|first=Eugenijus|title=Lietuvos istorijos vadovėlis/Vilniaus pilys|year=2003|location= Vilnius|isbn= 9986-9216-9-4|language=lt}}</ref> Pils rekonstrukcijas plānu, iespējams, sagatavojis [[itāļi|itāļu]] [[arhitektūra|arhitekts]] [[Bartolomeo Berreči]], kurš projektējis arī vairākus citus projektus [[Polijas kroņa zemes|Polijas Karalistē]]. Sigismunda dēls [[Sigismunds II Augusts]] Valdnieka pilī kronēts par Lietuvas dižkunigaiti. Augusts turpināja pils attīstību un dzīvoja tur kopā ar savu pirmo sievu [[Austrijas Elizabete (1526–1545)|Austrijas Elizabeti]], [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|Svētās Romas impērijas imperatora]] meitu. Viņa apbedīta Viļņas katedrālē.<ref name="Arkikatedros">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ldmuziejus.mch.mii.lt/Muziejusirpadaliniai/Arkikatedra.htm |title=Arkikatedros požemiai|access-date=2007-01-21 |author=Lietuvos Dailės muziejus |archive-url = https://web.archive.org/web/20070107031723/http://ldmuziejus.mch.mii.lt/Muziejusirpadaliniai/Arkikatedra.htm |archive-date = 2007-01-07|language=lt}}</ref> Sigismunda II otrā sieva, [[Barbara Radzivila]], arī dzīvoja pilī. Saskaņā ar [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] emisāra piezīmēm, Valdnieka pilī tajā laikā bija vairāk dārgumu nekā Vatikānā.<ref name="books">{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldmuziejus.mch.mii.lt/Muziejusirpadaliniai/Ducal_Palace.en.htm|title=Lithuanian Ducal Palace|access-date=2007-01-21|author=Lithuanian Art Museum.|year=1997 |archive-url = https://web.archive.org/web/20061205020335/http://ldmuziejus.mch.mii.lt/Muziejusirpadaliniai/Ducal_Palace.en.htm <!-- Bot retrieved archive --> |archive-date = 2006-12-05|language=lt}}</ref> Sigismundam II bija arī viena no lielākajām grāmatu kolekcijām Eiropā.<ref name="books"/> 16. gadsimtā pili pārveidoja [[renesanse (arhitektūra)|renesanses]] stilā. Pārbūves plānus sagatavoja vairāki itāļu arhitekti, tostarp Džovanni Čini da Sjēna, Bernardino de Džanoti Zanobi un citi. Pili apmeklēja Ipolito Aldobrandīni, kurš vēlāk kļuva par pāvestu [[Klements VIII|Klementu VIII]]. Nākamā lielā pils attīstība notika [[Vāsu dinastija|Vāsu ģimenes]] valdīšanas laikā. Valdnieka pili pārbūvēja agrīnā [[baroks (arhitektūra)|baroka]] stilā [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsas]] valdīšanas laikā. [[Attēls:Palace of the Grand Dukes of Lithuania and Gediminas Monument, Vilnius.jpg|thumb|left|Valdnieka pils ar pieminekli [[Ģedimins|Ģediminam]]]] Vāsa valdīšanas laikā pilī notika vairākas ievērojamas ceremonijas, tostarp hercoga Jāņa, kurš vēlāk kļuva par Zviedrijas karali [[Juhans III|Juhanu III]], un Sigismunda Augusta māsas Katrīnas kāzas. Pirmo [[opera]]s izrādi Lietuvā iestudēja pilī 1634. gadā.<ref name="lvr">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.lvr.lt/site.php?contentID=14|title= Lietuvos Valdovų Rūmai|access-date=2007-01-21 |author= Valdovų Rūmų paramos fondas|year=2002|language=lt}}</ref> Pēc Krievijas iebrukuma 1655. gadā valsts sāka novājināties, negatīvi ietekmējot arī Valdnieka pili. Pili ļoti izpostīja karš, un izlaupīti tās dārgumi. Pēc Viļņas pilsētas atgūšanas 1660.—1661. gadā pils vairs nebija piemērota valsts rezidencei un apmēram 150 gadus stāvēja pamesta. 18. gadsimta beigās pēc Polijas—Lietuvas ūnijas sabrukuma sagruvušās pils daļās dzīvoja vairākas ģimenes. Drīz pēc tam, kad Lietuvas Lielkņazisti iekļāva [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], cara amatpersonas pavēlēja nojaukt atlikušās Valdnieka pils daļas.<ref name="lvr" /> 19. gadsimta sākumā pils gandrīz pilnībā bija nojaukta.<ref name="engpal">{{Tīmekļa atsauce|title=History of the Royal Palace|url=http://www.lietuvospilys.lt/data/istorija-en.htm|publisher=Castle Research Center|access-date=2009-11-23}}</ref> Bijušās pils ķieģeļus 1799. gadā pārdeva tirgonim no [[Kremenčuka]]s.<ref name="engpal" /> [[Lietuvas Republikas Seims]] 2000. gadā pieņēma likumu, kas noteica, ka Valdnieka pils ir jāatjauno līdz [[tūkstošgade]]s piemiņas ceremonijām kopš [[Lietuvas nosaukums|Lietuvas nosaukuma]] pirmās pieminēšanas 2009. gadā.<ref name="engpal" /> [[Attēls:Vilnius Cathedral Exterior 2, Vilnius, Lithuania - Diliff.jpg|thumb|left|Viļņas katedrāle]] === Viļņas katedrāle === {{pamatraksts|Viļņas katedrāle}} Valdnieku pils un [[Viļņas katedrāle]] veido kompleksu un gadsimtu gaitā pastāvēja līdzās, tomēr abām ēkām ir atšķirīga vēsture.<ref name="Teutonic Knights: From the Holy Land to the Baltic Sea">{{grāmatas atsauce|last=Danes |first=Lois|title=Teutonic Knights: From the Holy Land to the Baltic Sea|year=2004|location=Xlibris Corporation|isbn=1-4134-6469-6|page=33 }}</ref> Ir liecības, ka pirms [[kristietība]]s ienākšanas šajā vietā pielūdza [[pagānisms|pagānu]] dievu [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkonu]] ({{val|lt|Perkūnas}}). Pastāv iespēja, ka Lietuvas karalis [[Mindaugs]] tieši tagadējās katedrāles vietā 1251. gadā uzcēla sākotnējo katedrāli kā vietu kur [[kristības|kristīt]] lietuviešu tautu. Pēc Mindauga nāves 1263. gadā katedrāle atkal kļuva par [[Lietuviešu mitoloģija|pagānu dievu]] pielūgšanas vietu.<ref name="LDM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldmuziejus.mch.mii.lt/Muziejusirpadaliniai/Katedrapoz.htm#sluoksniai|title=Senieji kultūriniai sluoksniai |access-date=2007-01-21|author=Lietuvos dailės muziejus |archive-url = https://web.archive.org/web/20070107031824/http://ldmuziejus.mch.mii.lt/Muziejusirpadaliniai/Katedrapoz.htm#sluoksniai <!-- Bot retrieved archive --> |archive-date = 2007-01-07|language=lt}}</ref> 1387. gadā, kad Lietuva oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]], uzbūvēja otru gotiskā stila katedrāli ar piecām kapelām. 1419. gadā katedrāle nodega. Tās vietā Vītauts uzcēla lielāku gotiskā stila katedrāli. 1522. gadā katedrāli atjaunoja, un rakstiskos avotos pirmo reizi minēts [[zvanu tornis]].<ref name="Arkikatedros"/> Zvanu tornis celts Lejaspils aizsardzības torņa vietā ap 15. gadsimtu. Pēc ugunsgrēka 1530. gadā katedrāle atkal pārbūvēta, un no 1534. līdz 1557. gadam tai pievienotas vēl [[kapela]]s un [[kripta]]s. Šajā periodā katedrāle ieguva renesanses arhitektūras iezīmes. Pēc ugunsgrēka 1610. gadā to kārtējo reizi pārbūvēja, piebūvējot divus priekšējos torņus. [[Attēls:Cattedrale - Cappella San Casimiro 2.JPG|thumb|[[Svētais Kazimirs|Svētā Kazimira]] kapela]] 1783. gadā katedrāle pārbūvēta pēc [[Laurinas Gucēvičs|Laurina Gucēviča]] projekta [[neoklasicisms (arhitektūra)|neoklasicisma]] stilā, un baznīca ieguva savu stingro četrstūra formu. Šis katedrāles izskats saglabājies līdz mūsdienām. Laikā no 1786. līdz 1792. gadam uz jumta novietoja trīs skulptūras — Svētā Kazimira skulptūru dienvidu pusē, [[Ščepanovas Staņislavs|Svētā Staņislava]] skulptūru ziemeļos un [[Konstamtipoles Helēna|Svētās Helēnas]] skulptūru centrā. Katedrāles kriptos ir apbedītas vairākas ievērojamas vēsturiskas personas, tostarp Vītauts Dižais (1430), viņa brālis [[Žigimants]] (1440), viņa brālēns [[Švitrigailis]] (1452), Svētais Kazimirs (1484), Aleksandrs (1506) un divas no [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda Augusta]] sievām: [[Austrijas Elizabete (1526–1545)|Elizabete Hābsburga]] (1545) un [[Barbara Radzivila]] (1551).<ref name=LDM/> Katedrāli 1950. gados pārveidoja par mākslas galeriju. Tās atkārtota iesvētīšana, kas notika 1980. gadu beigās, tika atzīmēta kā pagrieziena punkts mūsdienu Lietuvas vēsturē.<ref name="Political construction sites: nation-building in Russia and the post-Soviet states">{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=vT8tCdDpoxkC&q=Vilnius+cathedral&pg=PA56|page=56|title=Political construction sites: nation-building in Russia and the post-Soviet states|author=Pål Kolstø|isbn=978-0-8133-3752-4|publisher=[[Westview Press]]|year=2000}}</ref><ref name="litu">{{Tīmekļa atsauce|title=Chronology of Seminal Events Preceding the Declaration of Lithuania's Independence|url=http://www.lituanus.org/1990_2/90_2_07.htm|publisher=[[Lituanus]]|access-date=2009-11-23}}</ref> === Pils arsenāli === [[Attēls:The Old Arsenal in Vilnius (9654556692).jpg|thumb|left|Vecais arsenāls]] Viļņas pils kompleksam savā pastāvēšanas laikā bija divi [[arsenāls (noliktava)|arsenāli]] — tā sauktais jaunais un vecais. Vecais arsenāls izveidots 15. gadsimtā, Vītauta Dižā valdīšanas laikā.<ref name="SA">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lnm.lt/index.php?option=com_content&task=view&id=43&Itemid=76 |title= Senasis arsenalas |access-date=2007-01-21|author=Lietuvos nacionalinis muziejus |year=2006 |language=lt}}</ref> To paplašināja [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda Vecā]] valdīšanas laikā un šo darbu turpināja arī viņa dēls Sigismunds II Augusts. 16. gadsimta pārbūves laikā arsenālam uzbūvēja jaunu spārnu; 16. gadsimta vidū un 17. gadsimta sākumā uzbūvēja vēl divus spārnus. Saskaņā ar pieejamajām liecībām vecajā arsenālā tajā laikā atradās aptuveni 180 smagie lielgabali.<ref name=SA/> Jauno arsenālu izveidoja vienā no vecākajām pils ēkām 18. gadsimtā pēc Lietuvas lielā hetmaņa [[Kazimirs Oginskis|Kazimira Oginska]] pavēles. Ēka, kurā dzīvoja karavīri, ir labi saglabājusies. Tās ārējā siena bija daļa no aizsargmūru sistēmas.<ref name="Arsenalas">{{Tīmekļa atsauce|url= http://ldmuziejus.mch.mii.lt/muziejusirpadaliniai/Tdarsenalas.en.htm|archive-url= https://web.archive.org/web/20110719005739/http://ldmuziejus.mch.mii.lt/muziejusirpadaliniai/Tdarsenalas.en.htm|archive-date= 2011-07-19|title= The Old Arsenal|access-date= 2007-01-05|author= Museum of Applied Art|year= 2006|dead-url=yes}}</ref> 16. gadsimtā tās tornis vadīja kuģus pa Neres upi. [[Attēls:Vilnius - New Arsenal 01.jpg|thumb|340px|Jaunais arsenāls]] Cara laikā abos arsenālos izmitināja karavīrus un glabāja militāros materiālus. Otrā pasaules kara laikā ēkas guva lielus bojājumus; dažus ēku elementus atjaunojs pēc Otrā pasaules kara, pārējos un 1987. un 1997. gadā. == Mūsdienu attīstība == [[Attēls:Gedimino kalno keltuvas, 2006-08-08.jpg|thumb|left|[[Ģedimina kalna funikulers]], atklāts 2003. gadā]] Ģedimina tornis ir dominējošs un savdabīgs objekts vecpilsētas panorāmā. No skatu platformas tās virsotnē paveras panorāmas skats uz Viļņu. 2003. gadā Mindauga kronēšanas 750. gadadienas svinību ietvaros kalnu padarīja [[pieejamība|pieejamāku]], izbūvējot [[funikulers|funikuleri]]. 30 sekunžu brauciena laikā tas paceļas apmēram 70 metrus, un tajā ir vieta sešpadsmit pasažieriem.<ref name="xxiamzius">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.xxiamzius.lt/archyvas/xxiamzius/20030827/liet_01.html |title=Į Gedimino kalną - keltuvu|access-date=2007-01-25 |author=XXI amžius|year=2003|language=lt}}</ref> Torņa augšā {{dat|1919|1|1||bez}} pirmo reizi pacēla Lietuvas karogu.<ref name="pilis"/> Lai atzīmētu šo notikumu, 1. janvāris Lietuvā noteikts par Karoga dienu, un šajā dienā Ģedimina tornī tāpat kā visur citur valstī tiek pacelts valsts karogs. {{dat|1988|10|7||bez}}, Lietuvas centienos atjaunot savu neatkarību, pils kompleksā pulcējās apmēram {{nobr|100000 cilvēku}} un tornī uzvilka neatkarīgās Lietuvas karogu.<ref name="litu"/> Tornis un kalns ar virsotnē paceltu karogu ir Lietuvas valstiskuma un neatkarības cīņas simboli, kas atspoguļo senu tradīciju, kad pilsētas suverenitāte tika demonstrēta ar karogu.<ref name=duke/> Pēc Ģedimina torņa atjaunošanas darbu pabeigšanas 1968. gadā tas kļuva par Lietuvas Nacionālā muzeja filiāli. Citās pils kompleksa ēkās, kas saglabājušās līdz mūsdienām atrodas Lietuvas Nacionālais muzejs un tā [[arheoloģija]]s un [[numismātika]]s nodaļas, kā arī Lietišķās mākslas muzejs. Muzejā ir aptuveni viens miljons artefaktu, kas aptver plašu vēstures spektru.<ref name="LNMI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lnm.lt/index.php?option=com_content&task=view&id=185&Itemid=269|title=Muziejaus istorija|access-date=2007-01-25 |author=Lituvos nacionalinis muziejus|year=2006|language=lt}}</ref> Muzeja kolekcijā ir Lietuvas aizvēsturiskā laikmeta priekšmeti, Lietuvas vēsturē izmantotās monētas, kā arī daudz dažādu [[viduslaiki|viduslaiku]] un vēlāku artefaktu. Ik gadu muzeju apmeklē aptuveni {{nobr|250000 tūristu}}.<ref name=LNMI/> == Skatīt arī == * [[Katedrāles laukums]] * ''[[Senamestis]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Pilis Lietuvā]] nkmqq5rrpkpb9yxeauvvfdngnvy9wzy 0 519842 3675292 3674506 2022-08-24T18:58:25Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Stefansona sala |attēls = Stefansson island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=73|latm=30|latNS=N |longd=105|longm=30|longEW=W |platība = 4463 |garums = 99 |platums = 78 |krasta līnija = 449<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 313 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = - |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Stefansona sala''' ({{val|en|Stefansson Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kitikmeota]]s reģionam.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAPQG Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Stefansson Island]</ref> == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] vidusdaļā pie [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]] Storkersona pussalas krasta, no kura to šķir tikai dažus simtus metrus platais [[šēras|šērām]] pildītais Goldsmita šaurums. [[Vikonta Melvila šaurums]] ziemeļos salu atdala no [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]], bet [[Maklintoka šaurums]] austrumos — no [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]]s. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā, krasti mēreni izroboti. Salas lielāko daļu aizņem plaša zemiene, ziemeļos — neliels pacēlums. Ainavā valda [[tundra]]. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem salu 1917. gadā atklāja [[Vilhjalmurs Stefansons|Vilhjalmura Stefansona]] ekspedīcija un nosauca par '''Lefingvela salu''' (''Leffingwell Island'') par godu amerikāņu polārpētniekam Ernestam de Kovenam Lefingvelam (''Ernest de Koven Leffingwell''). Nosaukums netika atainots ekspedīcijas atskaitēm pievienotajās kartēs, tādēļ sala no jauna tika «atklāta» 1946. gadā un 1952. gadā tai piešķīra pirmatklājēja vārdu.<ref>[https://books.google.de/books?id=PYdBH4dOOM4C&printsec=frontcover&hl=lv&source=gbs_ge_summary_r&cad=0#v=onepage&q&f=false William James Mills, Exploring Polar Frontiers: A Historical Encyclopedia]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Nunavuta]] nwuco15ho0e460uqnwnzmgpjtvb3e5s 2 519870 3675343 3675010 2022-08-24T20:24:12Z Kurmis24 82430 wikitext text/x-wiki {| style="border:0; float: right" | |- | {{Userbox|red|white|[[Attēls:Flag-map of Latvia.svg|45px]]|Šis lietotājs ir no '''[[Latvija]]s'''}} |- | {{Rīgas iedzīvotājs}} |- | {{Uzrunāt uz tu}} |- | {{User lv}} |- | {{User ru}} |- | {{User en-3}} |- | {{User lt-2}} |- | {{Neviens nav perfekts}} |} == Ātrā piekļuve == [[Vikipēdija:Raksti, kuriem vajadzētu būt visu valodu Vikipēdijās]] === Ģeogrāfija === [[:Kategorija:Nepabeigti raksti par ģeogrāfiju]] [[:Kategorija:Nepabeigti raksti par astronomiju]] [[:Kategorija:Dabas aizsargājamās teritorijas]] [[Vikipēdija:Nozīmīgi raksti/Paplašinātais saraksts/Ģeogrāfija]] [[Portāls:Ģeogrāfija]] === Anime === [[:Kategorija:Naruto]] [[:Kategorija:Nepabeigti raksti par anime un mangu]] 6b2d2j57fps2pmejgd0tvr84lmd9j1d 3675382 3675343 2022-08-25T05:25:09Z Kurmis24 82430 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {| style="border:0; float: right" | |- | {{Userbox|red|white|[[Attēls:Flag-map of Latvia.svg|45px]]|Šis lietotājs ir no '''[[Latvija]]s'''}} |- | {{Rīgas iedzīvotājs}} |- | {{Uzrunāt uz tu}} |- | {{User lv}} |- | {{User ru}} |- | {{User en-3}} |- | {{User lt-2}} |- | {{Neviens nav perfekts}} |} == Ātrā piekļuve == [[Vikipēdija:Raksti, kuriem vajadzētu būt visu valodu Vikipēdijās]] === Ģeogrāfija === [[:Kategorija:Nepabeigti raksti par ģeogrāfiju]] [[:Kategorija:Nepabeigti raksti par astronomiju]] [[:Kategorija:Dabas aizsargājamās teritorijas]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Zviedriju]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Norvēģiju]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Dāniju]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Japānu]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Korejas Republiku]] [[Vikipēdija:Nozīmīgi raksti/Paplašinātais saraksts/Ģeogrāfija]] [[Portāls:Ģeogrāfija]] === Anime === [[:Kategorija:Naruto]] [[:Kategorija:Nepabeigti raksti par anime un mangu]] tc1pqa1jwe1qf9z7afddcrn8psn50ia 3675383 3675382 2022-08-25T05:25:29Z Kurmis24 82430 /* Ātrā piekļuve */ wikitext text/x-wiki {| style="border:0; float: right" | |- | {{Userbox|red|white|[[Attēls:Flag-map of Latvia.svg|45px]]|Šis lietotājs ir no '''[[Latvija]]s'''}} |- | {{Rīgas iedzīvotājs}} |- | {{Uzrunāt uz tu}} |- | {{User lv}} |- | {{User ru}} |- | {{User en-3}} |- | {{User lt-2}} |- | {{Neviens nav perfekts}} |} == Ātrā piekļuve == [[Vikipēdija:Raksti, kuriem vajadzētu būt visu valodu Vikipēdijās]] [[Kategorija:Sevišķi īsi raksti]] === Ģeogrāfija === [[:Kategorija:Nepabeigti raksti par ģeogrāfiju]] [[:Kategorija:Nepabeigti raksti par astronomiju]] [[:Kategorija:Dabas aizsargājamās teritorijas]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Zviedriju]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Norvēģiju]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Dāniju]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Japānu]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Korejas Republiku]] [[Vikipēdija:Nozīmīgi raksti/Paplašinātais saraksts/Ģeogrāfija]] [[Portāls:Ģeogrāfija]] === Anime === [[:Kategorija:Naruto]] [[:Kategorija:Nepabeigti raksti par anime un mangu]] 27vnu1yel2jnufz8oqf2uz2i3cztrud 3675384 3675383 2022-08-25T05:27:21Z Kurmis24 82430 wikitext text/x-wiki {| style="border:0; float: right" | |- | {{Userbox|red|white|[[Attēls:Flag-map of Latvia.svg|45px]]|Šis lietotājs ir no '''[[Latvija]]s'''}} |- | {{Rīgas iedzīvotājs}} |- | {{Uzrunāt uz tu}} |- | {{User lv}} |- | {{User ru}} |- | {{User en-3}} |- | {{User lt-2}} |- | {{Neviens nav perfekts}} |} mo21wzswvhjjfov0cfukg8nifeieccr 4 519887 3675022 3674837 2022-08-24T12:00:36Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki __NOTOC__ {{WLXpage/top}} {{WLXpage/Hero/top| image = Vītņkāpnes.JPG | logo = Wiki Loves Monuments Logo notext.svg | pretitle = Kultūras pieminekļi Vikipēdijā: 2022. gada 1.—30. septembris | title = Fotografē kultūras mantojumu Vikipēdijai un iegūsti balvas! }}{{WLXpage/Hero/bottom}}{{WLXpage/Box/top}} '''Kultūras pieminekļi Vikipēdijā / ''Wiki Loves Monuments''''' ir starptautisks fotokonkurss ar mērķi popularizēt vēsturiskus objektus visā pasaulē, izmantojot Wikimedia projektus (galvenokārt [[Vikipēdija|Vikipēdiju]] un ''[[Wikimedia Commons]]''). Piedalīties var ikviens. Šogad Latvija piedalās atkal un no 1. līdz 30. septembrim jūs esat laipni lūgti iesniegt jebkādus Latvijas kultūras pieminekļu fotoattēlus. Iesniedzot savus attēlus konkursam, ar interneta starpniecību tu dalies Latvijas kultūras mantojumā ar visu pasauli. Zemāk mēs paskaidrosim, kā piedalīties, ko vari iegūt balvās un kādi kultūras mantojuma objekti atbilst kritērijiem. Piedalās arī vairāki desmiti citu valstu, kurās vari iesniegt savus ceļojumu attēlus, vairāk informācijas meklē [https://www.wikilovesmonuments.org starptautiskajā vietnē]. {{WLXpage/Box/bottom}}{{WLXpage/BoxMarginal/top}} {{WLXpage/BoxSmall|title=Piedalies|color=1|text=Atrodi kultūras pieminekli, uzņem fotogrāfiju un augšupielādē to ''Wikimedia Commons'':<br>{{WLXpage/Button|link=/Upload|text=Augšupielādē savus attēlus!}}|icon=Wlm-icon-upload-white.svg}} {{WLXpage/BoxMarginal/bottom}} {{WLXpage/Process/top}} {{WLXpage/Process/Item| icon = Wlm-icon-find-red.svg | title = Atrodi pieminekļus | link = /Monuments| content = Tavā reģionā ir daudz kultūras pieminekļu. Apskati pieminekļu sarakstu vai karti! }} {{WLXpage/Process/Item| icon = Wlm-icon-cam-red.svg | title = Uzņem fotogrāfijas | link = /Photography| content = Uzņem pēc iespējas vairāk un iespējami labākas fotogrāfijas, izmēģini dažādus skatu leņķus. Pat ja attēls neiegūs balvu, tas var palīdzēt Vikipēdijai! }} {{WLXpage/Process/Item| icon = Wlm-icon-note-red.svg | title = Apraksti tos | link = /Describe| content = Apraksti nofotografēto. Pievieno kultūras pieminekļa nosaukumu, identifikatoru, aprakstu un fotografēšanas datumu. }} {{WLXpage/Process/Item| icon = Wlm-icon-upload-red.svg | title = Augšupielādē Commons | link = /Upload| content = Augšupielādē savus attēlus ''Wikimedia Commons'' no 1. līdz 30. septembrim. Izveido dalībnieka kontu, ja tev tāda vēl nav. }} {{WLXpage/Process/bottom}}{{WLXpage/BoxMarginal/top}} {{WLXpage/BoxSmall|title=Sazinies ar mums!|text=<XX Add here some contact information. Usually a talk page and some email address>|color=2|icon=Wlm-icon-upload-white.svg}} {{WLXpage/BoxSmall|title=2021. gada rezultāti|text=Pagājušā gada WLM uzvarētāji|color=2|link=:c:Wiki_Loves_Monuments_2021_winners|image=Z brzaskiem.jpg}} {{WLXpage/BoxMarginal/bottom}}{{WLXpage/Box/top}} == Kāpēc piedalīties? == Piedalies ''Wiki Loves Monuments'', lielākajā fotokonkursā pasaulē, un palīdzi Vikipēdijai dokumentēt pieminekļus un vēsturiskas celtnes. Participating is fun! By photographing and sharing images of heritage nearby you, you can explore more about CountryXX heritage and learn about it. It's a nice challenge to improve your photography skills, and you can of course win some nice prizes. <XX explain here what the national prizes are. Do you offer vouchers for the winner? Or just eternal glory?> The national jury will select up to 10 images that will represent CountryXX in the international finale. These images will compete for the international awards. More information about the international competition is available on www.wikilovesmonuments.org . Tu vari augšupielādēt arī attēlus, kas uzņemti ceļojumu laikā citās valstīs, iesniedzot tos attiecīgās valsts konkursā. [https://www.wikilovesmonuments.org/participate/ Pārbaudi, vai tavs ceļojuma galamērķis šogad piedalās ''Wiki Loves Monuments'']. {{WLXpage/Box/bottom}}{{WLXpage/Box/top}} == Konkursa noteikumi == Mēs mēģinām saglabāt konkursu vienkāršu tā dalībniekiem. Ir tikai daži noteikumi, kas jāievēro, lai piedalītos Latvijas konkursā. Katram iesniegtajam attēlam ir jābūt: * Paša fotografētam un augšupielādētam; * Augšupielādētam 2022. gada septembrī; * Augšupielādes procesā tu dod atļauju citiem izmantot attēlu saskaņā ar [https://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/deed.lv CC BY-SA licenci]; * Attēlo Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sarakstā iekļautu objektu, kas jānorāda attēla aprakstā. Bez tā ir vēl arī daži praktiski ieteikumi: * Tev vajadzētu apstiprināt e-pasta adresi ''Wikimedia Commons'', lai varam sazināties; * Ja kāda iemesla dēļ fotogrāfija tiek izdzēsta, to automātiski izslēdz no konkursa; * Fotografēšanas un augšupielādes laikā tev ir jāievēro visi atbilstošie likumi. Septembra laikā tu vari augšupielādēt neierobežotu skaitu apmeklēto kultūras pieminekļu attēlu (jaunus un arī senāk uzņemtus). Mēneša beigās nacionālā žūrija novērtēs attēlus un izvēlēsies 10 labākos, ko iesniegt kā Latvijas pārstāvjus starptautiskajā finālā. Starptautiskā žūrija uzvarētājus paziņos decembrī. {{WLXpage/Box/bottom}}{{WLXpage/BoxMarginal/top}} {{WLXpage/BoxSmall|title=Balvas|text=<Decribe what people can win>|color=3|link=/Prizes}} {{WLXpage/BoxSmall|title=Vairāk par Latvijas kultūras pieminekļiem|text=<XX explain here a bit more about monuments in your country. What definition are you using? Where can people find the list?|color=4}} {{WLXpage/BoxMarginal/bottom}}{{WLXpage/BoxMarginal/top}}{{WLXpage/BoxSmall|title=Žūrija|text=Oktobrī mūsu žūrija vērtēs attēlus divās vai trijās kārtās. Procesa beigās žūrija noteiks 10 labākos attēlus. Ja ir kādas šaubas par noteikumu izpratni, galīgo lēmumu pieņem žūrija. <XX who's in the Jury? What are their qualifications?>|color=1}} {{WLXpage/BoxMarginal/bottom}}{{WLXpage/Box/top}} == Vērtēšanas kritēriji == Žūrija noteiks konkursa uzvarētājus, ņemot vērā šādus kritērijus (bez noteiktas secības): * Tehniskā kvalitāte (asums, gaismas pielietojums, perspektīva, u.t.t.); * Oriģinalitāte; * Attēla noderīgums Vikipēdijai. Attēli, kas iegūst augstāko vērtējumu starptautiskajā finālā, parasti atbilst vismaz ''Wikimedia Commons'' [[:c:Featured picture candidates|"Izcelto attēlu" procesa tehniskajiem kritērijiem]]. Bet droši iesniedz jebkādus attēlus un ļauj žūrijai noteikt, vai tie ir pietiekami labi. {{WLXpage/Box/bottom}} {{WLXpage/bottom}} 52wtghu77i0fh2mj2yrbp5xghcat9pa 3675078 3675022 2022-08-24T13:47:37Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki __NOTOC__ {{WLXpage/top}} {{WLXpage/Hero/top| image = Vītņkāpnes.JPG | logo = Wiki Loves Monuments Logo notext.svg | pretitle = Kultūras pieminekļi Vikipēdijā: 2022. gada 1.—30. septembris | title = Fotografē kultūras mantojumu Vikipēdijai un iegūsti balvas! }}{{WLXpage/Hero/bottom}}{{WLXpage/Box/top}} '''Kultūras pieminekļi Vikipēdijā / ''Wiki Loves Monuments''''' ir starptautisks fotokonkurss ar mērķi popularizēt vēsturiskus objektus visā pasaulē, izmantojot Wikimedia projektus (galvenokārt [[Vikipēdija|Vikipēdiju]] un ''[[Wikimedia Commons]]''). Piedalīties var ikviens. Šogad Latvija piedalās atkal un no 1. līdz 30. septembrim jūs esat laipni lūgti iesniegt jebkādus Latvijas kultūras pieminekļu fotoattēlus. Iesniedzot savus attēlus konkursam, ar interneta starpniecību tu dalies Latvijas kultūras mantojumā ar visu pasauli. Zemāk mēs paskaidrosim, kā piedalīties, ko vari iegūt balvās un kādi kultūras mantojuma objekti atbilst kritērijiem. Piedalās arī vairāki desmiti citu valstu, kurās vari iesniegt savus ceļojumu attēlus, vairāk informācijas meklē [https://www.wikilovesmonuments.org starptautiskajā vietnē]. {{WLXpage/Box/bottom}}{{WLXpage/BoxMarginal/top}} {{WLXpage/BoxSmall|title=Piedalies|color=1|text=Atrodi kultūras pieminekli, uzņem fotogrāfiju un augšupielādē to ''Wikimedia Commons'':<br>{{WLXpage/Button|link=/Upload|text=Augšupielādē savus attēlus!}}|icon=Wlm-icon-upload-white.svg}} {{WLXpage/BoxMarginal/bottom}} {{WLXpage/Process/top}} {{WLXpage/Process/Item| icon = Wlm-icon-find-red.svg | title = Atrodi pieminekļus | link = /Monuments| content = Tavā reģionā ir daudz kultūras pieminekļu. Apskati pieminekļu sarakstu vai karti! }} {{WLXpage/Process/Item| icon = Wlm-icon-cam-red.svg | title = Uzņem fotogrāfijas | link = /Photography| content = Uzņem pēc iespējas vairāk un iespējami labākas fotogrāfijas, izmēģini dažādus skatu leņķus. Pat ja attēls neiegūs balvu, tas var palīdzēt Vikipēdijai! }} {{WLXpage/Process/Item| icon = Wlm-icon-note-red.svg | title = Apraksti tos | link = /Describe| content = Apraksti nofotografēto. Pievieno kultūras pieminekļa nosaukumu, identifikatoru, aprakstu un fotografēšanas datumu. }} {{WLXpage/Process/Item| icon = Wlm-icon-upload-red.svg | title = Augšupielādē Commons | link = /Upload| content = Augšupielādē savus attēlus ''Wikimedia Commons'' no 1. līdz 30. septembrim. Izveido dalībnieka kontu, ja tev tāda vēl nav. }} {{WLXpage/Process/bottom}}{{WLXpage/BoxMarginal/top}} {{WLXpage/BoxSmall|title=Sazinies ar mums!|text=<XX Add here some contact information. Usually a talk page and some email address>|color=2|icon=Wlm-icon-upload-white.svg}} {{WLXpage/BoxSmall|title=2021. gada rezultāti|text=Pagājušā gada WLM uzvarētāji|color=2|link=:c:Wiki_Loves_Monuments_2021_winners|image=Z brzaskiem.jpg}} {{WLXpage/BoxMarginal/bottom}}{{WLXpage/Box/top}} == Kāpēc piedalīties? == Piedalies ''Wiki Loves Monuments'', lielākajā fotokonkursā pasaulē, un palīdzi Vikipēdijai dokumentēt pieminekļus un vēsturiskas celtnes. Piedalīties ir jautri! Fotografējot un daloties ar kultūras mantojuma attēliem tu vari uzzināt vairāk par Latvijas kultūras manotjumu. Tas ir jauks izaicinājums fotografēšanas prasmju uzlabošanā un, protams, tu vari iegūt vērtīgas balvas. <XX explain here what the national prizes are. Do you offer vouchers for the winner? Or just eternal glory?> The national jury will select up to 10 images that will represent CountryXX in the international finale. These images will compete for the international awards. More information about the international competition is available on www.wikilovesmonuments.org . Tu vari augšupielādēt arī attēlus, kas uzņemti ceļojumu laikā citās valstīs, iesniedzot tos attiecīgās valsts konkursā. [https://www.wikilovesmonuments.org/participate/ Pārbaudi, vai tavs ceļojuma galamērķis šogad piedalās ''Wiki Loves Monuments'']. {{WLXpage/Box/bottom}}{{WLXpage/Box/top}} == Konkursa noteikumi == Mēs mēģinām saglabāt konkursu vienkāršu tā dalībniekiem. Ir tikai daži noteikumi, kas jāievēro, lai piedalītos Latvijas konkursā. Katram iesniegtajam attēlam ir jābūt: * Paša fotografētam un augšupielādētam; * Augšupielādētam 2022. gada septembrī; * Augšupielādes procesā tu dod atļauju citiem izmantot attēlu saskaņā ar [https://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/deed.lv CC BY-SA licenci]; * Attēlo Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sarakstā iekļautu objektu, kas jānorāda attēla aprakstā. Bez tā ir vēl arī daži praktiski ieteikumi: * Tev vajadzētu apstiprināt e-pasta adresi ''Wikimedia Commons'', lai varam sazināties; * Ja kāda iemesla dēļ fotogrāfija tiek izdzēsta, to automātiski izslēdz no konkursa; * Fotografēšanas un augšupielādes laikā tev ir jāievēro visi atbilstošie likumi. Septembra laikā tu vari augšupielādēt neierobežotu skaitu apmeklēto kultūras pieminekļu attēlu (jaunus un arī senāk uzņemtus). Mēneša beigās nacionālā žūrija novērtēs attēlus un izvēlēsies 10 labākos, ko iesniegt kā Latvijas pārstāvjus starptautiskajā finālā. Starptautiskā žūrija uzvarētājus paziņos decembrī. {{WLXpage/Box/bottom}}{{WLXpage/BoxMarginal/top}} {{WLXpage/BoxSmall|title=Balvas|text=<Decribe what people can win>|color=3|link=/Prizes}} {{WLXpage/BoxSmall|title=Vairāk par Latvijas kultūras pieminekļiem|text=<XX explain here a bit more about monuments in your country. What definition are you using? Where can people find the list?|color=4}} {{WLXpage/BoxMarginal/bottom}}{{WLXpage/BoxMarginal/top}}{{WLXpage/BoxSmall|title=Žūrija|text=Oktobrī mūsu žūrija vērtēs attēlus divās vai trijās kārtās. Procesa beigās žūrija noteiks 10 labākos attēlus. Ja ir kādas šaubas par noteikumu izpratni, galīgo lēmumu pieņem žūrija. <XX who's in the Jury? What are their qualifications?>|color=1}} {{WLXpage/BoxMarginal/bottom}}{{WLXpage/Box/top}} == Vērtēšanas kritēriji == Žūrija noteiks konkursa uzvarētājus, ņemot vērā šādus kritērijus (bez noteiktas secības): * Tehniskā kvalitāte (asums, gaismas pielietojums, perspektīva, u.t.t.); * Oriģinalitāte; * Attēla noderīgums Vikipēdijai. Attēli, kas iegūst augstāko vērtējumu starptautiskajā finālā, parasti atbilst vismaz ''Wikimedia Commons'' [[:c:Featured picture candidates|"Izcelto attēlu" procesa tehniskajiem kritērijiem]]. Bet droši iesniedz jebkādus attēlus un ļauj žūrijai noteikt, vai tie ir pietiekami labi. {{WLXpage/Box/bottom}} {{WLXpage/bottom}} 7w1erm232my3hnc6ch0itp1wiiryrzo 0 519894 3675248 3674804 2022-08-24T18:28:06Z Bai-Bot 60304 /* Medaļnieki */sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = IND | NOCname = [[Indijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 1 (1 vīrietis) | sports = 1 | flagbearer = | rank = 19 | gold = 0 | silver = 2 | bronze = 0 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Indija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''[[Indija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā startēja. Indiju šajās olimpiskajās spēlēs pārstāvēja viens sportists, [[Normens Pričards]], kurš startēja [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]]. Viņš arī izcīnīja pirmās olimpiskās medaļas, 2 sudraba medaļas, Indijai.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/IND/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062537/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/IND/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 24. augusts |title=India at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 24. augusts}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/IND/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 24. augusts |title=India at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 24. augusts}}</ref> Līdz [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm]], kad [[Nīradžs Čopra]] izcīnīja zelta medaļu [[vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs ― šķēpa mešana vīriešiem|šķēpa mešanā]]. Pričards bija vienīgais Indijas vieglatlēts, kurš izcīnījis olimpiskās medaļas. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Normens Pričards]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 1 || 0 || 1 |} == Medaļu ieguvēji == * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || rowspan=2| [[Normens Pričards]] || rowspan="2"| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/200m-men|title=Paris 1900 Athletics — 200m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/200m-hurdles-men |title=Paris 1900 Athletics — 200m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || — || '''2''' |- ! Kopā ([[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|19. vieta]]): || 0 || 2 || 0 || 2 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] | [[Normens Pričards]] || align=center|(7.1) || align=center|3 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] | [[Normens Pričards]] || align=center|11.4 || align=center|1 <small>(5. grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|''Nav zināms'' || align=center|3 <small>(3. pusfināls)</small> ({{abbr|R|Kvalifikācija atkārtojuma skrējienam}}) || align=center|(11.0) || align=center|2 || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] | [[Normens Pričards]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(1. priekšskrējiens)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan="4" {{n/a| }} || align=center|(22.8) || align=center|{{silver02}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] | [[Normens Pričards]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|16.6 || align=center|1 <small>(2. pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || colspan="2" align=center|''Nefinišēja'' |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] | [[Normens Pričards]] || align=center|26.8 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 <small>(2. priekšskrējiens)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan="4" {{n/a| }} || align=center|26.0 || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062537/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/IND/summer/1900/ Indija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/IND/editions/2 Indija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Indijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Indija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Indija olimpiskajās spēlēs|1900]] icdhfrma8fz2oj3kuzpwfavasdw6e4o 0 519914 3675340 3674870 2022-08-24T20:12:02Z EmausBot 16777 Bots: pārvieto 1 starpvikipēdiju saites, kas atrodas [[d:|Vikidatos]] [[d:Q1480643]] wikitext text/x-wiki '''Université Paris-Sud''' bija Francijas universitāte, kas izveidota 1971. gada 1. janvārī. Tā likvidēta 2020. gada 1. janvārī līdz ar [[Parīzes Saklē Universitāte|Parīzes Saklē Universitātes]] izveidi, pēc tam, kad Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts dekrēts par jaunās universitātes izveidi 2019. gada 5. novembrī.<ref>[https://www.usinenouvelle.com/editorial/l-universite-paris-saclay-devrait-etre-la-premiere-d-europe-en-termes-de-recherche-et-de-formation-selon-sylvie-retailleau.N904819 "L’université Paris-Saclay devrait être la première d’Europe en termes de recherche et de formation", selon Sylvie Retailleau]</ref> == Slaveni skolotāji == * [[Albērs Fērs]], franču fiziķis * [[Peters Grīnbergs]], vācu fiziķis == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Francija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Francijā]] qibatn3w84wyt32oa8ym4efie5bl42j 0 519915 3675257 3674809 2022-08-24T18:35:32Z Bai-Bot 60304 /* Medaļnieki */sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = LUX | NOCname = [[Luksemburgas Olimpiskā un sporta komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 1 (1 vīrietis) | sports = 1 | flagbearer = | rank = 14 | gold = 1 | silver = 0 | bronze = 0 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Luksemburga|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''[[Luksemburga]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā startēja. Luksemburga šajās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta ar vienu sportistu — [[Mišels Teato|Mišelu Teato]], kurš startēja [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]]. Viņš izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratonā]], kas bija arī pirmā Luksemburgas olimpiskā medaļa.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/LUX/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417042416/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/LUX/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 24. augusts |title=Luxembourg at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 24. augusts}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/LUX/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 24. augusts |title=Luxembourg at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 24. augusts}}</ref> == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Mišels Teato]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 1 || 0 || 1 |} == Medaļu ieguvēji == * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Mišels Teato]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/marathon-men|title=Paris 1900 Athletics — marathon men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- ! Kopā ([[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|14. vieta]]): || 1 || 0 || 0 || 1 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportists ||Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] | [[Mišels Teato]] || align=center|2:59:45 || align=center|{{gold01}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417042416/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/LUX/summer/1900/ Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/LUX/editions/2 Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Luksemburgas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Luksemburga olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Luksemburga olimpiskajās spēlēs|1900]] s5x5uycct2qbw89vfqcsdrwhtucwylf 0 519932 3675025 2022-08-24T12:07:17Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = MEX | NOCname = [[Meksikas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 3 (3 vīrietis) | sports = 1 | flagbearer = | rank =... wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = MEX | NOCname = [[Meksikas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 3 (3 vīrietis) | sports = 1 | flagbearer = | rank = | gold = 0 | silver = 0 | bronze = 0 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Meksika|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''[[Meksika]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā startēja. Meksika šajās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta ar trim sportistiem ― [[Eustakiu de Eskandons|Eustakiu de Eskandonu]], [[Manuels de Eskandons|Manuelu de Eskandonu]] un [[Pablo de Eskandons|Pablo de Eskandonu]]. Šie trīs sportisti startēja [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo sacensībās]], kopā ar [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportistu [[Giljermo Heidens Raits|Giljermo Heidenu Raitu]]. Šajās sacensībās viņi skaitījās kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Komanda šajās sacensībās izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/countries/MEX/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20170610220110/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/MEX/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 24. augusts |title=Mexico at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 24. augusts}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/MEX/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 24. augusts |title=Mexico at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 24. augusts}}</ref> == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]]<ref name="Jauktā komanda">Startēja Jauktās komandas sastāvā kopā ar [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportistu [[Giljermo Heidens Raits|Giljermo Heidenu Raitu]]</ref>}} | — | '''3''' |- ! Kopā || 3 || 0 || 3 |} == Medaļnieki == ; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]]''<ref name="Jauktā komanda"/> || ''{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}}'' || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]'' || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |} == Rezultāti == === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]'' | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|''[[Eustakiu de Eskandons]] <br/>[[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]]'' <br/> {{Valsts OS sportists|''[[Giljermo Heidens Raits]]''|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] ''Jauktā komanda'' <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> ''Zaudējums (0—8)'' || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170610220110/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/MEX/summer/1900/ Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/MEX/editions/2 Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Meksika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Meksika olimpiskajās spēlēs|1900]] 4rpb5oux09e5oolwpyv7iqi7w9av32j 3675027 3675025 2022-08-24T12:07:49Z Kleivas 2704 /* Medaļnieki */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = MEX | NOCname = [[Meksikas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 3 (3 vīrietis) | sports = 1 | flagbearer = | rank = | gold = 0 | silver = 0 | bronze = 0 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Meksika|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''[[Meksika]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā startēja. Meksika šajās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta ar trim sportistiem ― [[Eustakiu de Eskandons|Eustakiu de Eskandonu]], [[Manuels de Eskandons|Manuelu de Eskandonu]] un [[Pablo de Eskandons|Pablo de Eskandonu]]. Šie trīs sportisti startēja [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo sacensībās]], kopā ar [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportistu [[Giljermo Heidens Raits|Giljermo Heidenu Raitu]]. Šajās sacensībās viņi skaitījās kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Komanda šajās sacensībās izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/countries/MEX/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20170610220110/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/MEX/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 24. augusts |title=Mexico at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 24. augusts}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/MEX/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 24. augusts |title=Mexico at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 24. augusts}}</ref> == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]]<ref name="Jauktā komanda">Startēja Jauktās komandas sastāvā kopā ar [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportistu [[Giljermo Heidens Raits|Giljermo Heidenu Raitu]]</ref>}} | — | '''3''' |- ! Kopā || 3 || 0 || 3 |} == Medaļnieki == * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' ; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]]''<ref name="Jauktā komanda"/> || ''{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}}'' || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]'' || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |} == Rezultāti == === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]'' | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|''[[Eustakiu de Eskandons]] <br/>[[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]]'' <br/> {{Valsts OS sportists|''[[Giljermo Heidens Raits]]''|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] ''Jauktā komanda'' <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> ''Zaudējums (0—8)'' || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170610220110/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/MEX/summer/1900/ Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/MEX/editions/2 Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Meksika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Meksika olimpiskajās spēlēs|1900]] f0kj25x7m61sxud5umdsvh26gv66hrx 3675426 3675027 2022-08-25T07:45:34Z Kleivas 2704 /* 20px Polo */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = MEX | NOCname = [[Meksikas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 3 (3 vīrietis) | sports = 1 | flagbearer = | rank = | gold = 0 | silver = 0 | bronze = 0 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Meksika|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''[[Meksika]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā startēja. Meksika šajās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta ar trim sportistiem ― [[Eustakiu de Eskandons|Eustakiu de Eskandonu]], [[Manuels de Eskandons|Manuelu de Eskandonu]] un [[Pablo de Eskandons|Pablo de Eskandonu]]. Šie trīs sportisti startēja [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo sacensībās]], kopā ar [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportistu [[Giljermo Heidens Raits|Giljermo Heidenu Raitu]]. Šajās sacensībās viņi skaitījās kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]. Komanda šajās sacensībās izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/countries/MEX/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20170610220110/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/MEX/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 24. augusts |title=Mexico at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 24. augusts}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/MEX/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 24. augusts |title=Mexico at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 24. augusts}}</ref> == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]]<ref name="Jauktā komanda">Startēja Jauktās komandas sastāvā kopā ar [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportistu [[Giljermo Heidens Raits|Giljermo Heidenu Raitu]]</ref>}} | — | '''3''' |- ! Kopā || 3 || 0 || 3 |} == Medaļnieki == * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' ; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]]''<ref name="Jauktā komanda"/> || ''{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}}'' || ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]'' || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |} == Rezultāti == === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]'' | ''Mexico'' {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|''[[Eustakiu de Eskandons]] <br/>[[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]]'' <br/> {{Valsts OS sportists|''[[Giljermo Heidens Raits]]''|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] ''Jauktā komanda'' <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> ''Zaudējums (0—8)'' || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170610220110/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/MEX/summer/1900/ Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/MEX/editions/2 Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Meksika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Meksika olimpiskajās spēlēs|1900]] c7zdhztitxkhakk5sjudxw4ixin7obl 3 519933 3675033 2022-08-24T12:17:24Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Veritáveritáveritá}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 15.17 (EEST) b1s00q4i9fka57i1bplp3iikpa7yoy5 0 519934 3675064 2022-08-24T13:08:35Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Roks Hadsons | vārds_orig = ''Rock Hudson'' | attēls = Rock Hudson - portrait.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Roks Hadsons 1952. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1925|11|17}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Vinetka}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1985|10|2|1925|11|17}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1949—1985 | dz... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Roks Hadsons | vārds_orig = ''Rock Hudson'' | attēls = Rock Hudson - portrait.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Roks Hadsons 1952. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1925|11|17}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Vinetka}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1985|10|2|1925|11|17}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1949—1985 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Roks Hadsons''' ({{Val|en|Rock Hudson}}, dzimis {{Dat|1925|11|17}} kā '''Rojs Herolds Šērers jaunākais''' (''Roy Harold Scherer Jr.''), miris {{Dat|1985|10|2}}) bija [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], viena no [[Holivudas Zelta laikmets|Holivudas Zelta laikmeta]] populārākajām zvaigznēm. Slavu iemantojis, piedaloties romantiskajā drāmā ''[[Magnificent Obsession]]'' (1954), kai sekoja filmas ''[[All That Heaven Allows]]'' (1955) un [[Giant (filma)|''Giant'']] (1956). Par filmu ''Giant'' ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]". Vēlāk kopā ar [[Dorisa Deja|Dorisu Deju]] piedalījies romantiskajās komēdijās ''[[Pillow Talk]]'' (1959), ''[[Lover Come Back]]'' (1961) un ''[[Send Me No Flowers]]'' (1964). 60. gados piedalījies tādās filmās kā "[[Kļūt par citu]]" (1966), ''[[Tobruk]]'' (1967) un ''[[Ice Station Zebra]]'' (1968). Neapmierināts ar piedāvātajiem scenārijiem, Hadsons pievērsās televīzijai un piedalījās populārajā ''[[NBC]]'' policijas seriālā ''[[McMillan & Wife]]'' (1971–1977). Viņa pēdējā loma bija [[ABC (televīzija)|''ABC'']] ziepju operā ''[[Dynasty]]'' (1984–1985). Vēlāk ar [[AIDS]] saistītas slimības dēļ savu karjeru viņš turpināt nespēja. Lai gan Hadsons bija diskrēts attiecībā uz savu seksuālo orientāciju, viņa kolēģi filmu industrijā zināja par viņa [[Homoseksualitāte|homoseksualitāti]]. 1984. gadā Hadsonam tika konstatēts [[AIDS]]. Nākamajā gadā viņš kļuva par vienu no pirmajām slavenībām, kas atklāja sabiedrībai savu diagnozi. Hadsons bija pirmā ievērojamā slavenība, kas nomira no AIDS saistītas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1986-06-01-re-8697-story.html|title=Rock Hudson's House Now on Market|last=Facebook|last2=Twitter|website=Los Angeles Times|access-date=2022-08-24|date=1986-06-01|language=en-US|last3=options|first3=Show more sharing|last4=Facebook|last5=Twitter|last6=LinkedIn|last7=Email|last8=URLCopied!|first8=Copy Link|last9=Print}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/this-day-in-history/hollywood-icon-rock-hudson-dies-of-aids|title=Hollywood icon Rock Hudson dies of AIDS|last=Editors|first=History com|website=HISTORY|access-date=2022-08-24|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} [[Kategorija:1925. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]] {{DEFAULTSORT:Hadsons, Roks}} kxj6gf4hnimr5cchooiut0rta88l13y 3675083 3675064 2022-08-24T13:52:07Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Amerikāņi| → [[amerikāņi (nācija)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Roks Hadsons | vārds_orig = ''Rock Hudson'' | attēls = Rock Hudson - portrait.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Roks Hadsons 1952. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1925|11|17}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Vinetka}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1985|10|2|1925|11|17}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1949—1985 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Roks Hadsons''' ({{Val|en|Rock Hudson}}, dzimis {{Dat|1925|11|17}} kā '''Rojs Herolds Šērers jaunākais''' (''Roy Harold Scherer Jr.''), miris {{Dat|1985|10|2}}) bija [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktieris]], viena no [[Holivudas Zelta laikmets|Holivudas Zelta laikmeta]] populārākajām zvaigznēm. Slavu iemantojis, piedaloties romantiskajā drāmā ''[[Magnificent Obsession]]'' (1954), kai sekoja filmas ''[[All That Heaven Allows]]'' (1955) un [[Giant (filma)|''Giant'']] (1956). Par filmu ''Giant'' ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]". Vēlāk kopā ar [[Dorisa Deja|Dorisu Deju]] piedalījies romantiskajās komēdijās ''[[Pillow Talk]]'' (1959), ''[[Lover Come Back]]'' (1961) un ''[[Send Me No Flowers]]'' (1964). 60. gados piedalījies tādās filmās kā "[[Kļūt par citu]]" (1966), ''[[Tobruk]]'' (1967) un ''[[Ice Station Zebra]]'' (1968). Neapmierināts ar piedāvātajiem scenārijiem, Hadsons pievērsās televīzijai un piedalījās populārajā ''[[NBC]]'' policijas seriālā ''[[McMillan & Wife]]'' (1971–1977). Viņa pēdējā loma bija [[ABC (televīzija)|''ABC'']] ziepju operā ''[[Dynasty]]'' (1984–1985). Vēlāk ar [[AIDS]] saistītas slimības dēļ savu karjeru viņš turpināt nespēja. Lai gan Hadsons bija diskrēts attiecībā uz savu seksuālo orientāciju, viņa kolēģi filmu industrijā zināja par viņa [[Homoseksualitāte|homoseksualitāti]]. 1984. gadā Hadsonam tika konstatēts [[AIDS]]. Nākamajā gadā viņš kļuva par vienu no pirmajām slavenībām, kas atklāja sabiedrībai savu diagnozi. Hadsons bija pirmā ievērojamā slavenība, kas nomira no AIDS saistītas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1986-06-01-re-8697-story.html|title=Rock Hudson's House Now on Market|last=Facebook|last2=Twitter|website=Los Angeles Times|access-date=2022-08-24|date=1986-06-01|language=en-US|last3=options|first3=Show more sharing|last4=Facebook|last5=Twitter|last6=LinkedIn|last7=Email|last8=URLCopied!|first8=Copy Link|last9=Print}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/this-day-in-history/hollywood-icon-rock-hudson-dies-of-aids|title=Hollywood icon Rock Hudson dies of AIDS|last=Editors|first=History com|website=HISTORY|access-date=2022-08-24|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hadsons, Roks}} [[Kategorija:1925. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]] 8koxdrep8egjjnidvrew6f3y6f4v74j 3675085 3675083 2022-08-24T13:56:34Z Baisulis 11523 saīsinājumus nevajag rakstīt slīprakstā..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Roks Hadsons | vārds_orig = ''Rock Hudson'' | attēls = Rock Hudson - portrait.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Roks Hadsons 1952. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1925|11|17}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Vinetka}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1985|10|2|1925|11|17}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1949—1985 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Roks Hadsons''' ({{Val|en|Rock Hudson}}, dzimis {{Dat|1925|11|17}} kā '''Rojs Herolds Šērers jaunākais''' (''Roy Harold Scherer Jr.''), miris {{Dat|1985|10|2}}) bija [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktieris]], viena no [[Holivudas Zelta laikmets|Holivudas Zelta laikmeta]] populārākajām zvaigznēm. Slavu iemantojis, piedaloties romantiskajā drāmā ''[[Magnificent Obsession]]'' (1954), kai sekoja filmas ''[[All That Heaven Allows]]'' (1955) un [[Giant (filma)|''Giant'']] (1956). Par filmu ''Giant'' ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]". Vēlāk kopā ar [[Dorisa Deja|Dorisu Deju]] piedalījies romantiskajās komēdijās ''[[Pillow Talk]]'' (1959), ''[[Lover Come Back]]'' (1961) un ''[[Send Me No Flowers]]'' (1964). 60. gados piedalījies tādās filmās kā "[[Kļūt par citu]]" (1966), ''[[Tobruk]]'' (1967) un ''[[Ice Station Zebra]]'' (1968). Neapmierināts ar piedāvātajiem scenārijiem, Hadsons pievērsās televīzijai un piedalījās populārajā [[NBC]] policijas seriālā ''[[McMillan & Wife]]'' (1971–1977). Viņa pēdējā loma bija [[American Broadcasting Company|ABC]] ziepju operā ''[[Dynasty]]'' (1984–1985). Vēlāk ar [[AIDS]] saistītas slimības dēļ savu karjeru viņš turpināt nespēja. Lai gan Hadsons bija diskrēts attiecībā uz savu seksuālo orientāciju, viņa kolēģi filmu industrijā zināja par viņa [[Homoseksualitāte|homoseksualitāti]]. 1984. gadā Hadsonam tika konstatēts AIDS. Nākamajā gadā viņš kļuva par vienu no pirmajām slavenībām, kas atklāja sabiedrībai savu diagnozi. Hadsons bija pirmā ievērojamā slavenība, kas nomira no AIDS saistītas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1986-06-01-re-8697-story.html|title=Rock Hudson's House Now on Market|last=Facebook|last2=Twitter|website=Los Angeles Times|access-date=2022-08-24|date=1986-06-01|language=en-US|last3=options|first3=Show more sharing|last4=Facebook|last5=Twitter|last6=LinkedIn|last7=Email|last8=URLCopied!|first8=Copy Link|last9=Print}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/this-day-in-history/hollywood-icon-rock-hudson-dies-of-aids|title=Hollywood icon Rock Hudson dies of AIDS|last=Editors|first=History com|website=HISTORY|access-date=2022-08-24|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hadsons, Roks}} [[Kategorija:1925. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]] sgwhv4wla82aaaehj7gkre60rt4ochm 3675087 3675085 2022-08-24T13:57:50Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Roks Hadsons | vārds_orig = ''Rock Hudson'' | attēls = Rock Hudson - portrait.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Roks Hadsons 1952. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1925|11|17}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Vinetka}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1985|10|2|1925|11|17}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1949—1985 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Roks Hadsons''' ({{Val|en|Rock Hudson}}, dzimis {{Dat|1925|11|17}} kā '''Rojs Herolds Šērers jaunākais''' (''Roy Harold Scherer Jr.''), miris {{Dat|1985|10|2}}) bija [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktieris]], viena no [[Holivudas Zelta laikmets|Holivudas Zelta laikmeta]] populārākajām zvaigznēm. Slavu iemantojis, piedaloties romantiskajā drāmā ''[[Magnificent Obsession]]'' (1954), kai sekoja filmas ''[[All That Heaven Allows]]'' (1955) un [[Giant (filma)|''Giant'']] (1956). Par filmu ''Giant'' ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]". Vēlāk kopā ar [[Dorisa Deja|Dorisu Deju]] piedalījies romantiskajās komēdijās ''[[Pillow Talk]]'' (1959), ''[[Lover Come Back]]'' (1961) un ''[[Send Me No Flowers]]'' (1964). 60. gados piedalījies tādās filmās kā "[[Kļūt par citu]]" (1966), ''[[Tobruk]]'' (1967) un ''[[Ice Station Zebra]]'' (1968). Neapmierināts ar piedāvātajiem scenārijiem, Hadsons pievērsās televīzijai un piedalījās populārajā [[NBC]] policijas seriālā ''[[McMillan & Wife]]'' (1971–1977). Viņa pēdējā loma bija [[American Broadcasting Company|ABC]] ziepju operā ''[[Dynasty]]'' (1984–1985). Vēlāk ar [[AIDS]] saistītas slimības dēļ savu karjeru viņš turpināt nespēja. Lai gan Hadsons bija diskrēts attiecībā uz savu seksuālo orientāciju, viņa kolēģi filmu industrijā zināja par viņa [[Homoseksualitāte|homoseksualitāti]]. 1984. gadā Hadsonam tika konstatēts AIDS. Nākamajā gadā viņš kļuva par vienu no pirmajām slavenībām, kas atklāja sabiedrībai savu diagnozi. Hadsons bija pirmā ievērojamā slavenība, kas nomira no AIDS saistītas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1986-06-01-re-8697-story.html|title=Rock Hudson's House Now on Market|last=Facebook|last2=Twitter|website=Los Angeles Times|access-date=2022-08-24|date=1986-06-01|language=en-US|last3=options|first3=Show more sharing|last4=Facebook|last5=Twitter|last6=LinkedIn|last7=Email|last8=URLCopied!|first8=Copy Link|last9=Print}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/this-day-in-history/hollywood-icon-rock-hudson-dies-of-aids|title=Hollywood icon Rock Hudson dies of AIDS|last=Editors|first=History com|website=HISTORY|access-date=2022-08-24|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hadsons, Roks}} [[Kategorija:1925. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]] 2m9n10eng8scmn22l9ucqp9cxafc0cg 0 519935 3675073 2022-08-24T13:29:23Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Brūss Derns | vārds_orig = ''Bruce Dern'' | attēls = Bruce Dern by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Brūss Derns 2015. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1936|6|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1960—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa =... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Brūss Derns | vārds_orig = ''Bruce Dern'' | attēls = Bruce Dern by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Brūss Derns 2015. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1936|6|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1960—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Brūss Maklīšs Derns''' ({{Val|en|Bruce MacLeish Dern}}, dzimis {{Dat|1936|6|4}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], bieži attēlojot otrā plāna lomas. Savas karjeras laikā saņēmis vairākas balvas, tai skaitā labākā aktiera balvu gan [[Kannu kinofestivāls|Kannu]], gan [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes kinofestivālā]]. Ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]" par filmu "[[Atgriešanās mājās]]" (''Coming Home'') un kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" par filmu "[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" (2013). Ticis arī nominēts [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvai]], divām ''[[Genie Award]]'' un trim [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]]. Savu slavu sācis iemantot "[[Jaunā Holivuda|Jaunā Holivudas]]" (''New Hollywood'') ērā, piedaloties filmās "[[Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?]]" (''They Shoot Horses, Don't They?''), ''[[The Incredible 2-Headed Transplant]]'' (1971), ''[[The Cowboys]]'' (1972), ''[[Silent Running]]'' (1972) un ''[[The King of Marvin Gardens]]'' (1972). Piedalījies arī tādās pazīstamās filmās kā "[[Lielais Getsbijs (1974. gada filma)|Lielais Getsbijs]]" (''The Great Gatsby'', 1974), ''[[Posse]]'' (1975), "[[Ģimenes lieta]]" (''Family Plot'', 1976), ''[[Black Sunday]]'' (1977), ''[[The Driver]]'' (1978), ''[[That Championship Season]]'' (1982), "[[Monstrs (filma)|Monstrs]]" (2003), "[[Pretīgais 8nieks]]" (2015), ''[[The Artist's Wife]]'' (2019) un "[[Reiz Holivudā]]" (2019). Piedalījies arī [[HBO]] seriālā "[[Lielā mīla]]" (''Big Love'', 2006–2011). Brūss Derns ir tēvs aktrisei [[Lora Derna|Lorai Dernai]] un bijušais vīrs aktrisei [[Daiena Lada|Daienai Ladai]]. == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Derns, Brūss}} iu7pcnyz96qkfu750xbtkibq809yf40 3675093 3675073 2022-08-24T14:04:00Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Amerikāņi| → [[amerikāņi (nācija)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Brūss Derns | vārds_orig = ''Bruce Dern'' | attēls = Bruce Dern by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Brūss Derns 2015. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1936|6|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1960—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Brūss Maklīšs Derns''' ({{Val|en|Bruce MacLeish Dern}}, dzimis {{Dat|1936|6|4}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktieris]], bieži attēlojot otrā plāna lomas. Savas karjeras laikā saņēmis vairākas balvas, tai skaitā labākā aktiera balvu gan [[Kannu kinofestivāls|Kannu]], gan [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes kinofestivālā]]. Ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]" par filmu "[[Atgriešanās mājās]]" (''Coming Home'') un kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" par filmu "[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" (2013). Ticis arī nominēts [[BAFTA kino balva]]i, divām ''[[Genie Award]]'' un trim [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]]. Savu slavu sācis iemantot "[[Jaunā Holivuda]]s" (''New Hollywood'') ērā, piedaloties filmās "[[Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?]]" (''They Shoot Horses, Don't They?''), ''[[The Incredible 2-Headed Transplant]]'' (1971), ''[[The Cowboys]]'' (1972), ''[[Silent Running]]'' (1972) un ''[[The King of Marvin Gardens]]'' (1972). Piedalījies arī tādās pazīstamās filmās kā "[[Lielais Getsbijs (1974. gada filma)|Lielais Getsbijs]]" (''The Great Gatsby'', 1974), ''[[Posse]]'' (1975), "[[Ģimenes lieta]]" (''Family Plot'', 1976), ''[[Black Sunday]]'' (1977), ''[[The Driver]]'' (1978), ''[[That Championship Season]]'' (1982), "[[Monstrs (filma)|Monstrs]]" (2003), "[[Pretīgais 8nieks]]" (2015), ''[[The Artist's Wife]]'' (2019) un "[[Reiz Holivudā]]" (2019). Piedalījies arī [[HBO]] seriālā "[[Lielā mīla]]" (''Big Love'', 2006–2011). Brūss Derns ir tēvs aktrisei [[Lora Derna|Lorai Dernai]] un bijušais vīrs aktrisei [[Daiena Lada|Daienai Ladai]]. == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Derns, Brūss}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] 2fakliehrgvjtyzsag209jqsovax3b0 3675147 3675093 2022-08-24T15:21:54Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Brūss Derns | vārds_orig = ''Bruce Dern'' | attēls = Bruce Dern by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Brūss Derns 2015. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1936|6|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1960—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Brūss Maklīšs Derns''' ({{Val|en|Bruce MacLeish Dern}}, dzimis {{Dat|1936|6|4}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktieris]], bieži attēlojis otrā plāna lomas. Savas karjeras laikā saņēmis vairākas balvas, tai skaitā labākā aktiera balvu gan [[Kannu kinofestivāls|Kannu]], gan [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes kinofestivālā]]. Ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]" par filmu "[[Atgriešanās mājās]]" (''Coming Home'') un kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" par filmu "[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" (2013). Ticis arī nominēts [[BAFTA kino balva]]i, divām ''[[Genie Award]]'' un trim [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]]. Savu slavu sācis iemantot "[[Jaunā Holivuda|Jaunās Holivuda]]s" (''New Hollywood'') ērā, piedaloties filmās "[[Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?]]" (''They Shoot Horses, Don't They?''), ''[[The Incredible 2-Headed Transplant]]'' (1971), ''[[The Cowboys]]'' (1972), ''[[Silent Running]]'' (1972) un ''[[The King of Marvin Gardens]]'' (1972). Piedalījies arī tādās pazīstamās filmās kā "[[Lielais Getsbijs (1974. gada filma)|Lielais Getsbijs]]" (''The Great Gatsby'', 1974), ''[[Posse]]'' (1975), "[[Ģimenes lieta]]" (''Family Plot'', 1976), ''[[Black Sunday]]'' (1977), ''[[The Driver]]'' (1978), ''[[That Championship Season]]'' (1982), "[[Monstrs (filma)|Monstrs]]" (2003), "[[Pretīgais 8nieks]]" (2015), ''[[The Artist's Wife]]'' (2019) un "[[Reiz Holivudā]]" (2019). Piedalījies arī [[HBO]] seriālā "[[Lielā mīla]]" (''Big Love'', 2006–2011). Brūss Derns ir tēvs aktrisei [[Lora Derna|Lorai Dernai]] un bijušais vīrs aktrisei [[Daiena Lada|Daienai Ladai]]. == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Derns, Brūss}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] 7ma6w7ax9u1ecqwrlj673kqexnxc3u4 6 519936 3675077 2022-08-24T13:46:40Z Kurmis24 82430 Plakāts filmai "Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow". Tiek uzskatīts, ka plakāta autortiesības pieder filmas izplatītājam, filmas izdevējam vai māksliniekam. wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Plakāts filmai "Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow". Tiek uzskatīts, ka plakāta autortiesības pieder filmas izplatītājam, filmas izdevējam vai māksliniekam. == Licence == {{Filmas plakāts}} sl7v2b78ahkqguynfiteixo9d687y81 0 519937 3675079 2022-08-24T13:50:59Z Baisulis 11523 Jauna lapa: #REDIRECT [[Roks Hadsons #REDIRECT [[Mērķa lapas nosaukums]] ]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Roks Hadsons #REDIRECT [[Mērķa lapas nosaukums]] ]] 7pvqu81w7qp7e127yaoq3sbh6fhb1l8 3675080 3675079 2022-08-24T13:51:15Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Roks Hadsons]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Roks Hadsons]] curdgpafasarjwrdgy4311yq355ddco 0 519938 3675091 2022-08-24T14:03:07Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Brūss Derns]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brūss Derns]] 3m9uevpyspr4gr8dzm16g32jvc22ry3 0 519939 3675094 2022-08-24T14:04:25Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Brūss Derns]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brūss Derns]] 3m9uevpyspr4gr8dzm16g32jvc22ry3 3 519940 3675143 2022-08-24T14:46:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=LozovF}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 17.46 (EEST) mwybcrme7xzx2588yrsmk47x9nk0n0z 0 519941 3675146 2022-08-24T15:21:18Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{militāras sadursmes infokaste |conflict = Viļņas kauja |image = |caption = |partof = [[Krievu-poļu karš (1654–1667)|Krievu-poļu kara (1654–1667)]] |date = {{dat|1655|8|8|n}} |place = [[Viļņa]] (''Wilno'') |coordinates = {{Coord|54|41|31|N|25|16|48|E|display=inline,title}} |result = krievu uzvara<br />pilsētas sešu gadu okupācija |combatant1 = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] |combatant2 = [[Krievijas cariste]] |commander1 = [[Jonušs Radvils]]<br />[[Vinsents Gosevskis]] |commander2 = [[Jakovs Čerkaskis]]<br />[[Ivans Zolotarenko]] |strength1 = 5,000–7,000<ref name="batura">{{Tīmekļa atsauce |first=Romas |last=Batūra |date=2014-09-18 |url=http://lzinios.lt/lzinios/komentarai/pamirsta-kovos-su-priesais-vieta/187547 |title=Pamiršta kovos su priešais vieta |publisher=Lietuvos žinios |accessdate=5 June 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170729000523/http://lzinios.lt/lzinios/komentarai/pamirsta-kovos-su-priesais-vieta/187547 |archive-date=29 July 2017 |dead-url=yes}}</ref> |strength2 = 41,000<ref name=meilus2>{{Tīmekļa atsauce |first=Elmantas |last=Meilus |url=http://m.ldkistorija.lt/index.php/istoriniai-faktai/karas-su-maskva-16541667-metais/585 |title=Karas su Maskva 1654–1667 metais |accessdate=5 June 2017 |language=lt |work=Orbis Lituaniae |publisher=Vilnius University |year=2014}}</ref> (citos avotos: 180,000)<ref name=batura/> |casualties1 = 2,000<ref name=batura/> |casualties2 = &nbsp; }} '''Viļņas kauja''' bija [[Krievijas cariste|Krievijas]] un [[kazaki|kazaku]] bruņots uzbrukums [[Viļņa]]i, [[Lietuvas lielkņaziste]]s galvaspilsētai, kas ietilpa [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijā]]. Uzbrukums notika {{dat|1655|8|8||bez}}<ref name=meilus>{{Tīmekļa atsauce |first=Elmantas |last=Meilus |url=http://m.ldkistorija.lt/index.php/istoriniai-faktai/kaip-praradome-ir-atgavome-vilniu-tvano-metu/1286 |title=Kaip praradome ir atgavome Vilnių "Tvano" metu |accessdate=5 June 2017 |language=lt |work=Orbis Lituaniae |publisher=Vilnius University |year=2014}}</ref> [[Krievu-poļu karš (1654–1667)|Krievu-poļu kara]] laikā. Polijas—Lietuvas karaspēku vadīja hetmanis [[Jonušs Radvils]], kas aizsargājās pret [[Aleksejs I Romanovs|Alekseja I Romanova]] krievu armiju. Tā bija pirmā reize, kad svešs karaspēks pilnībā iekaroja [[Viļņas pils komplekss|Viļņas pils kompleksu]].<ref name=sapoka>{{grāmatas atsauce |editor-last=Šapoka |editor-first= Adolfas |title=Lietuvos istorija |url=http://www.partizanai.org/failai/pdf/sapokos-istorija.pdf |year=1936 |location=Kaunas |page=326 |language=lt |publisher=Švietimo ministerijos Knygų leidimo komisijos leidinys}}</ref> Pilsētas iekarošanai sekoja sešus gadus ilga maskaviešu okupācija, izraisot ievērojamu iedzīvotāju skaita samazināšanos un pilsētas pagrimumu turpmākajos gados.<ref name=ochma>{{grāmatas atsauce|title=Historia Litwy |first=Jerzy |last=Ochmański |language=Polish |page=153 |isbn=83-04-03107-8 |location=Wrocław |year=1990 |publisher=Zakład Narodowy im. Ossolińskich}}</ref> Sakāve bija viens no iemesliem, kāpēc Jonušs Radvils un vairāki citi Lietuvas šļahtas pārstāvji noslēdza [[Ķēdaiņu ūnija|Ķēdaiņu ūniju]] tādejādi nododot lielkņazisti Zviedrijai.<ref name=frost>{{grāmatas atsauce |first=Robert I. |last=Frost |title=After the Deluge: Poland-Lithuania and the Second Northern War, 1655-1660 |publisher=Cambridge University Press |year=2004 |isbn=0-521-54402-5 |url=https://books.google.com/books?id=IfIbP8sfC0wC&pg=PA48 |page=48}}</ref> == Kauja == [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijā]] iebruka lielas krievu (1654. gada jūlijā sākās [[Krievu-poļu karš (1654–1667)]]) un zviedru armijas (1655. gada jūlijā sākās [[zviedru plūdi]]) vienības. Kad liela krievu armija tuvojās Viļņai, hetmanis Jonušs Radvils varēja pulcēt tikai 5000 līdz 7000 vīru. Kaujas sparu vēl vairāk iedragāja karaļa [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira Vāsas]] pavēle ​​karaliskajam karaspēkam (apmēram 5000 vīru) atkāpties uz [[Malborka|Marienburgu]].<ref name=batura/> Lietuvas komandieri hetmanis Jonušs Radvils un pilsētas kases turētājs [[Vinsents Gosevskis]] nespēja vienoties par aizsardzības taktiku.<ref name=meilus/> Pilsētas iedzīvotāji sāka steidzīgu evakuāciju. Visvērtīgākie dārgumi, tostarp [[Svētais Kazimirs|Svētā Kazimira]] pīšļus, [[Lietuvas metrika]]s galvenās grāmatas un [[Viļņas katedrāle]]s vērtslietas, izveda ārpus pilsētas.<ref name=terle>{{publikācijas atsauce |first=Vladas |last=Terleckas |url=http://www.voruta.lt/pamirstu-pirmuju-masisku-lietuvos-zmoniu-tremimu-ir-zudyniu-355-osios-metines-2 |title=Pamirštų pirmųjų masiškų Lietuvos žmonių trėmimų ir žudynių 355-osios metinės |language=lt |journal=Voruta| date=3 July 2010 |volume=13 |issue=703 |issn=2029-3534}}</ref> Radils ieņēma aizsardzības pozīciju [[Nere]]s ziemeļu krastā pie tagadējā [[Zaļais tilts|Zaļā tilta]], lai piesegtu evakuācijas ceļus.<ref name=meilus/> Kauja sākās ap sešiem no rīta<ref name=meilus/> un ilga visu dienu. Lietuviešiem izdevās sagūstīt trīs Krievijas karogus.<ref name=batura/> Naktī Lietuvas armija sadalījās divās grupās, kas atkāpās uz [[Vilkavišķi]]em un [[Ķēdaiņi]]em.<ref name=meilus/> [[Viļņas pils komplekss|Viļņas pils kompleksa]] [[garnizons]] padevās pēc divām dienām.<ref name=capli>{{grāmatas atsauce| title=Vilniaus istorija: legendos ir tikrovė |last=Čaplinskas |first=Antanas Rimvydas |publisher=Charibdė |year=2010 |isbn=978-9955-739-21-0 |page=102 |language=lt}}</ref> == Sekas un laupīšana == Iebrūkošā armija vairākas dienas izlaupīja pilsētu un slepkavoja tās iedzīvotājus. Ugunsgrēks pārņēma daļu pilsētas. Tostarp [[kazaki]] nodedzināja ebreju kvartālu un nogalināja daudzus ebrejus.<ref name=bloch>{{grāmatas atsauce| first=Abraham P. |last=Bloch |title=One a day: an anthology of Jewish historical anniversaries for every day of the year |publisher=KTAV Publishing House |year=1987 |isbn=0-88125-108-9 |url=https://books.google.com/books?id=mjxJAFawRasC&pg=PA213 |page=213}}</ref> Pēc aculiecinieku teiktā, ugunsgrēks ilga 17 dienas un bojāgājušo skaits pārsniedzis {{sk|20000}} cilvēku, tomēr tie ir pārspīlēti skaitļi.<ref name=capli/><ref name=meilus3>{{Tīmekļa atsauce|first=Elmantas |last=Meilus| date=5 June 2013 |title=LDK istorija. Didieji Vilniaus gaisrai, po kurių senasis miestas visiškai dingo | url=https://www.15min.lt/naujiena/aktualu/istorija/ldk-istorija-didieji-vilniaus-gaisrai-582-342325 |language=lt |publisher=15 min |accessdate=5 June 2017}}</ref> Visas pilis izlaupīja, izglābtas tikai četras baznīcas.<ref name=meilus/> Iebrucēji ne tikai paņēma tādas vērtīgas lietas kā mēbeles vai sudrablietas, bet arī sadauzīja altārus, apgānīja kapus (tostarp [[Sapjehas|Sapjehu]] dzimtas sudraba sarkofāgu), nojauca dekoratīvos elementus (piemēram, [[Radvilu pils]] marmora kolonnas).<ref name=terle/><ref name=capli/> [[Valdnieku pils]] pārvērta drupās un to atjaunoja tikai 2000. gados. Daži zinātnieki pieļauj, ka [[Viļņas katedrāle]]s aplaupīšanas laikā zaudētas vairākas relikvijas, tostarp [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] pīšļi.<ref name=suzie>{{publikācijas atsauce |url=http://www.aidai.eu/?view=article&catid=76%3A7309&id=976%3Ais&option=com_content&Itemid=133 |title=Vilnius istorijos vingiuose |first=Simas |last=Sužiedėlis |language=lt |year=1973 |volume=9 |journal=Aidai |issn=0002-208X }}</ref> 14. augustā pilsētā ieradās Krievijas cars [[Aleksejs I Romanovs]]. Viņš nevarēja atrast piemērotu apmešanās vietu pilsētā un tā vietā uzcēla lielu telti [[Lukišķi|Lukišķos]]. Viņš pašpasludināja sevi par [[Lietuvas lielkņazs|Lietuvas lielkņazu]].<ref name=capli/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] 1vnmlncca9ull4sh6sou2x6blsaumsv 3675150 3675146 2022-08-24T15:25:15Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{militāras sadursmes infokaste |conflict = Viļņas kauja |image = |caption = |partof = [[Krievu-poļu karš (1654–1667)|Krievu-poļu kara (1654–1667)]] |date = {{dat|1655|8|8|n}} |place = [[Viļņa]] (''Wilno'') |coordinates = {{Coord|54|41|31|N|25|16|48|E|display=inline,title}} |result = krievu uzvara<br />pilsētas sešu gadu okupācija |combatant1 = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] |combatant2 = [[Krievijas cariste]] |commander1 = [[Jonušs Radvils]]<br />[[Vinsents Gosevskis]] |commander2 = [[Jakovs Čerkaskis]]<br />[[Ivans Zolotarenko]] |strength1 = 5,000–7,000<ref name="batura">{{Tīmekļa atsauce |first=Romas |last=Batūra |date=2014-09-18 |url=http://lzinios.lt/lzinios/komentarai/pamirsta-kovos-su-priesais-vieta/187547 |title=Pamiršta kovos su priešais vieta |publisher=Lietuvos žinios |accessdate=5 June 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170729000523/http://lzinios.lt/lzinios/komentarai/pamirsta-kovos-su-priesais-vieta/187547 |archive-date=29 July 2017 |dead-url=yes}}</ref> |strength2 = 41,000<ref name=meilus2>{{Tīmekļa atsauce |first=Elmantas |last=Meilus |url=http://m.ldkistorija.lt/index.php/istoriniai-faktai/karas-su-maskva-16541667-metais/585 |title=Karas su Maskva 1654–1667 metais |accessdate=5 June 2017 |language=lt |work=Orbis Lituaniae |publisher=Vilnius University |year=2014}}</ref> (citos avotos: 180,000)<ref name=batura/> |casualties1 = 2,000<ref name=batura/> |casualties2 = &nbsp; }} '''Viļņas kauja''' bija [[Krievijas cariste|Krievijas]] un [[kazaki|kazaku]] bruņots uzbrukums [[Viļņa]]i, [[Lietuvas lielkņaziste]]s galvaspilsētai, kas ietilpa [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijā]]. Uzbrukums notika {{dat|1655|8|8||bez}}<ref name=meilus>{{Tīmekļa atsauce |first=Elmantas |last=Meilus |url=http://m.ldkistorija.lt/index.php/istoriniai-faktai/kaip-praradome-ir-atgavome-vilniu-tvano-metu/1286 |title=Kaip praradome ir atgavome Vilnių "Tvano" metu |accessdate=5 June 2017 |language=lt |work=Orbis Lituaniae |publisher=Vilnius University |year=2014}}</ref> [[Krievu-poļu karš (1654–1667)|Krievu-poļu kara]] laikā. Polijas—Lietuvas karaspēku vadīja hetmanis [[Jonušs Radvils]], kas aizsargājās pret [[Aleksejs I Romanovs|Alekseja I Romanova]] krievu armiju. Tā bija pirmā reize, kad svešs karaspēks pilnībā iekaroja [[Viļņas pils komplekss|Viļņas pils kompleksu]].<ref name=sapoka>{{grāmatas atsauce |editor-last=Šapoka |editor-first= Adolfas |title=Lietuvos istorija |url=http://www.partizanai.org/failai/pdf/sapokos-istorija.pdf |year=1936 |location=Kaunas |page=326 |language=lt |publisher=Švietimo ministerijos Knygų leidimo komisijos leidinys}}</ref> Pilsētas iekarošanai sekoja sešus gadus ilga maskaviešu okupācija, izraisot ievērojamu iedzīvotāju skaita samazināšanos un pilsētas pagrimumu turpmākajos gados.<ref name=ochma>{{grāmatas atsauce|title=Historia Litwy |first=Jerzy |last=Ochmański |language=Polish |page=153 |isbn=83-04-03107-8 |location=Wrocław |year=1990 |publisher=Zakład Narodowy im. Ossolińskich}}</ref> Sakāve bija viens no iemesliem, kāpēc Jonušs Radvils un vairāki citi Lietuvas šļahtas pārstāvji noslēdza [[Ķēdaiņu ūnija|Ķēdaiņu ūniju]], tādejādi nododot lielkņazisti Zviedrijai.<ref name=frost>{{grāmatas atsauce |first=Robert I. |last=Frost |title=After the Deluge: Poland-Lithuania and the Second Northern War, 1655-1660 |publisher=Cambridge University Press |year=2004 |isbn=0-521-54402-5 |url=https://books.google.com/books?id=IfIbP8sfC0wC&pg=PA48 |page=48}}</ref> == Kauja == [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijā]] iebruka lielas krievu (1654. gada jūlijā sākās [[Krievu-poļu karš (1654–1667)]]) un zviedru armijas (1655. gada jūlijā sākās [[zviedru plūdi]]) vienības. Kad liela krievu armija tuvojās Viļņai, hetmanis Jonušs Radvils varēja pulcēt tikai 5000 līdz 7000 vīru. Kaujas sparu vēl vairāk iedragāja karaļa [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira Vāsas]] pavēle ​​karaliskajam karaspēkam (apmēram 5000 vīru) atkāpties uz [[Malborka|Marienburgu]].<ref name=batura/> Lietuvas komandieri hetmanis Jonušs Radvils un pilsētas kases turētājs [[Vinsents Gosevskis]] nespēja vienoties par aizsardzības taktiku.<ref name=meilus/> Pilsētas iedzīvotāji sāka steidzīgu evakuāciju. Visvērtīgākos dārgumus, tostarp [[Svētais Kazimirs|Svētā Kazimira]] pīšļus, [[Lietuvas metrika]]s galvenās grāmatas un [[Viļņas katedrāle]]s vērtslietas, izveda ārpus pilsētas.<ref name=terle>{{publikācijas atsauce |first=Vladas |last=Terleckas |url=http://www.voruta.lt/pamirstu-pirmuju-masisku-lietuvos-zmoniu-tremimu-ir-zudyniu-355-osios-metines-2 |title=Pamirštų pirmųjų masiškų Lietuvos žmonių trėmimų ir žudynių 355-osios metinės |language=lt |journal=Voruta| date=3 July 2010 |volume=13 |issue=703 |issn=2029-3534}}</ref> Radvils ieņēma aizsardzības pozīciju [[Nere]]s ziemeļu krastā pie tagadējā [[Zaļais tilts|Zaļā tilta]], lai piesegtu evakuācijas ceļus.<ref name=meilus/> Kauja sākās ap sešiem no rīta<ref name=meilus/> un ilga visu dienu. Lietuviešiem izdevās sagūstīt trīs Krievijas karogus.<ref name=batura/> Naktī Lietuvas armija sadalījās divās grupās, kas atkāpās uz [[Vilkavišķi]]em un [[Ķēdaiņi]]em.<ref name=meilus/> [[Viļņas pils komplekss|Viļņas pils kompleksa]] [[garnizons]] padevās pēc divām dienām.<ref name=capli>{{grāmatas atsauce| title=Vilniaus istorija: legendos ir tikrovė |last=Čaplinskas |first=Antanas Rimvydas |publisher=Charibdė |year=2010 |isbn=978-9955-739-21-0 |page=102 |language=lt}}</ref> == Sekas un laupīšana == Iebrūkošā armija vairākas dienas izlaupīja pilsētu un slepkavoja tās iedzīvotājus. Ugunsgrēks pārņēma daļu pilsētas. Tostarp [[kazaki]] nodedzināja ebreju kvartālu un nogalināja daudzus ebrejus.<ref name=bloch>{{grāmatas atsauce| first=Abraham P. |last=Bloch |title=One a day: an anthology of Jewish historical anniversaries for every day of the year |publisher=KTAV Publishing House |year=1987 |isbn=0-88125-108-9 |url=https://books.google.com/books?id=mjxJAFawRasC&pg=PA213 |page=213}}</ref> Pēc aculiecinieku teiktā, ugunsgrēks ilga 17 dienas un bojāgājušo skaits pārsniedzis {{sk|20000}} cilvēku, tomēr tie ir pārspīlēti skaitļi.<ref name=capli/><ref name=meilus3>{{Tīmekļa atsauce|first=Elmantas |last=Meilus| date=5 June 2013 |title=LDK istorija. Didieji Vilniaus gaisrai, po kurių senasis miestas visiškai dingo | url=https://www.15min.lt/naujiena/aktualu/istorija/ldk-istorija-didieji-vilniaus-gaisrai-582-342325 |language=lt |publisher=15 min |accessdate=5 June 2017}}</ref> Visas pilis izlaupīja, izglābtas tikai četras baznīcas.<ref name=meilus/> Iebrucēji ne tikai paņēma tādas vērtīgas lietas kā mēbeles vai sudrablietas, bet arī sadauzīja altārus, apgānīja kapus (tostarp [[Sapjehas|Sapjehu]] dzimtas sudraba sarkofāgu), nojauca dekoratīvos elementus (piemēram, [[Radvilu pils]] marmora kolonnas).<ref name=terle/><ref name=capli/> [[Valdnieku pils|Valdnieku pili]] pārvērta drupās un to atjaunoja tikai 2000. gados. Daži zinātnieki pieļauj, ka [[Viļņas katedrāle]]s aplaupīšanas laikā zaudētas vairākas relikvijas, tostarp [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] pīšļi.<ref name=suzie>{{publikācijas atsauce |url=http://www.aidai.eu/?view=article&catid=76%3A7309&id=976%3Ais&option=com_content&Itemid=133 |title=Vilnius istorijos vingiuose |first=Simas |last=Sužiedėlis |language=lt |year=1973 |volume=9 |journal=Aidai |issn=0002-208X }}</ref> 14. augustā pilsētā ieradās Krievijas cars [[Aleksejs I Romanovs]]. Viņš nevarēja atrast piemērotu apmešanās vietu pilsētā un tā vietā uzcēla lielu telti [[Lukišķi|Lukišķos]]. Viņš pašpasludināja sevi par [[Lietuvas lielkņazs|Lietuvas lielkņazu]].<ref name=capli/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] b8k7agkm66pa1b1343ylq9rkh7oyu62 3 519942 3675149 2022-08-24T15:23:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Smallpox25}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 18.23 (EEST) l1swhv5aakt0jmmhaub7fnxrp9l1h1w 0 519943 3675164 2022-08-24T15:57:35Z Kurmis24 82430 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1106044538|Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow]]" wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow | oriģinālnos = 劇場版 NARUTO 大活劇! 雪姫忍法帖だってばよ!! | režisors = Tensai Okamura | producents = Manyo Oshikiri <br> Tomoko Gushima | scenārijs = Katsuyuki Sumisawa | aktieri = Junko Takeuchi <br> Yūko Kaida <br> Tsutomu Isobe | mūzika = Toshio Masuda | ilgums = 82 min | operators = Atsuho Matsumoto | montāža = Seiji Morita | studija = Studio Pierrot | izplatītājs = Toho | izdošana = {{date|2004|8|21|5=bez}} (japāņu versija) <br> {{date|2007|6|6|5=bez}} (angļu versija) | valsts = {{flag|Japāna}} | valoda = japāņu | nākamā = [[Naruto the Movie: Legend of the Stone of Gelel]] | budžets = ¥1,37 miljardi ($11,1 miljoni) | žanrs = Action, piedzīvojumi, fantāzija, animācija | attēls = Naruto the Movie Ninja Clash in the Land of Snow.jpg }} [[Category:Articles with short description]] [[Category:Short description is different from Wikidata]] '''''Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow''''' ({{Val-ja|NARUTOナルト 大活劇! 雪姫忍法帖だってばよ}}) ir 2004. gadā izlaistā animācijas filma, kas ir veidota pēc [[Masasi Kisimoto]] [[Manga|mangas]] un [[anime]] ''[[Naruto]]'' motīviem. Japānā tika izdota {{Date|2004|8|21|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2004-01-07/naruto|title=Naruto News|website=Anime News Network|access-date=2022-08-24|language=en}}</ref> Filmas popularitāte ir radījusi vairākus turpinājumus, sākot ar ''[[Naruto the Movie: Legend of the Stone of Gelel]].'' Filmas darbības norisinās pēc anime 100. sērijas. {{Date|2007|9|8|5=bez}} notika pirmā pārraidīšana [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tā notika ''[[Cartoon Network]]'' telekanālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://animesuperhero.com/forums/threads/naruto-ninja-clash-in-the-land-of-snow-movie-talkback-spoilers.4410941/|title=Naruto "Ninja Clash In The Land Of Snow" Movie Talkback (Spoilers)|website=Anime Superhero Forum|access-date=2022-08-24|language=en-US}}</ref> Japāņu versijā nobeigumā skan Juki Isojas dziesmas ''Home Sweet Home''. Angļu adaptācijā nobeiguma dziesma ir aizstāta ar ''Never Give Up'', kuru izpilda Džeremijs Svīts, licencēšanas ierobežojumu dēļ. Stāsts koncentrējas uz jauno Naruto Udzumaki un viņa [[Nindža|nindzju]] komandu, kad viņi pilda miesassargu funkcijas misijā, lai aizsargātu princesi Jukiju Fudžikazi, kura uzdodas par kinoaktrisi. == Sižets == [[Naruto Udzumaki]], [[Saske Učiha|Sasuke Učiha]] un [[Sakura Haruno]] vietējā kinoteātrī noskatās filmu ar Jukiju Fudžikazi galvenajā lomā. [[Kakaši Hatake]] ir uzaicinājis viņus to noskatīties, gatavojoties nākamajai misijai: neļaut Jukijai, kura filmās atveido princesi Geilu, tikt notverta viņas jaunākās filmas veidošanas laikā. Vēlāk tiek atklāts, ka Jukija ir Kojuki Kazahana, princese no salas, kas pazīstama kā Sniega zeme. Doto Kazahana, kurš, kā atklājies, ir Kojuki onkulis, bija atbildīgs par sava tēva Sosecu slepkavību [[Valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] rezultātā.<ref>{{Atsauce|title=Gekijô-ban Naruto: Daikatsugeki! Yukihime ninpôchô dattebayo!!|url=https://www.imdb.com/title/tt0476680/?ref_=tt_urv|publisher=Aniplex, Bandai Co. Ltd., Dentsu|date=2007-06-06|accessdate=2022-08-24|first=Tensai|last=Okamura}}</ref> Filmas uzņemšanas laikā Doto domu piekritēji, tērpušies čakru bruņās, mēģina sagūstīt princesi, taču 7. komandai izdodas aizkavēt princeses sagūstīšanu. Doto galu galā sagūsta Kojuki un nogalina viņas miesassargus, kuri mēģināja viņu aizsargāt un palīdzēt atkal kļūt par Sniega zemes valdniecei. Naruto iekāpj kuģī, lai glābtu princesi, bet tiek notverts un piespiests valkāt čakru vājināšanas ierīci. Doto piespiež Kojuki atdot kristāla kaklarotu, ko viņas tēvs viņai bija uzdāvinājis, kad viņa bija maza, domājot, ka šī ir atslēga, kas var atslēgt apslēpto dārgumu, ko Sosecu bija atstājis pirms Kojuki un Naruto aizturēšanas. Saske, Sakura un Kakaši iefiltrējas cietoksnī, kamēr Naruto un Kojuki aizbēg no gūsta. Viņi sastopas ar Doto, bet viņam izdodas notvert kristāla kaklarotu un aizbēg kopā ar Kojuki. Naruto turpina sekot Doto, kamēr pārējie 7. komandas dalībnieki stājas pretī Doto palīgiem. Kakaši atriebjas, uzvarot Doto palīgu Nadaru Rogu, savukārt Saske un Sakura uzvar divus pārējos palīgus - Fubuki Kakujoku un Mizoru Fujukumu. Tikmēr Doto atklāj apslēpto dārgumu, lai pārvērstu salu Pavasara zemē, izmantojot siltuma ģeneratoru. Naruto stājas viņam pretī duelī, taču tiek pārņemts, kamēr Saske izmanto savu {{Nihongo|Čidori|千鳥||tiešā nozīmē: tūkstoš putnu}}, lai vājinātu Doto bruņas. Drīzumā Naruto atbrīvo savu enerģiju un izmanto savu jauno septiņu krāsu čakru Rasenganu, nogalinot Doto un aktivizējot spoguli, lai pārveidotu zemi. Pēc tam Kojuki nolemj atgūt savu likumīgo valdnieces vietu un pat personīgi piemin 7. komandai, ka pat karaliskās dzīves laikā viņas aktrises karjera nebeigsies. Drīz pēc piedzīvojuma Naruto saņem vēstuli no Saskes un Sakuras ar viņu un Jukijas attēlu, ko Jukija ir arī parakstījusi ar vārdiem, ka viņa ir gatava kopīgi uzsākt jaunu piedzīvojumu kā 7. komanda. == Cast == {| class="wikitable" !Loma ! Japāņu aktieris ! Amerikāņu aktieris |- |- | [[Naruto Udzumaki]] | Junko Takeuči | Maile Flanagans |- | [[Saske Učiha|Sasske Učiha]] | Noriaki Sugijama | Juri Loventāls |- | [[Sakura Haruno]] | Čie Nakamura | Keita Higinsa |- | [[Kakaši Hatake]] | Kazuhiko Inoue | Deivs Vitenbergs |- | Sōsetsu Kazahana | Hidehiko Išizuka | Kems Klārks |- | Jukijs Fudžikaze | Yūko Kaida | Kari Vālgrēna |- | Nadare Rōga | Hirotaka Suzuoki | Liams O'Braiens |- | Sandajū Asama | Ikuo Nišikava | Darans Noriss |- | Fubuki Kakuyoku | Džūns Karasava | Sindija Robinsone |- | Mizore Fujukuma | Holija Kaneko | Kails Heberts |- | Dotō Kazahana | Cutomu Isobe | Lekss Langs |- | Režisors Makino | Čikao Otsuka | Maikls Makonohijs |- | Direktora vietnieks | Akimitsu Takase | Sems Rīgels |- | Kin/Buriken | Jutaka Nakano | Dags Stouns |- | Hidero | Kans Tanaka | Džeimisons Praiss |- | Miči | Toru Furusava | Krispins Frīmens |} == Relīze == [[Attēls:Junko_Takeuchi_-_Dimanche_-_Japan_Expo_2013_-_P1670498.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/20/Junko_Takeuchi_-_Dimanche_-_Japan_Expo_2013_-_P1670498.jpg/220px-Junko_Takeuchi_-_Dimanche_-_Japan_Expo_2013_-_P1670498.jpg|thumb| Balss aktrise Junko Takeuchi.]] Filma sākotnēji tika izlaista Japānā 2004. gada 21. augustā. Vēlāk tā tika izdota DVD formātā 2005. gada 28. aprīlī. Filma tika izlaista 160 [[Kinoteātris|kinoteātros]] Amerikas Savienotajās Valstīs kā vienas dienas izrāde 2007. gada 6. jūnijā, pateicoties [[Fathom notikumi|Fathom Events]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-03-21/naruto-movie-to-premiere-in-theaters|title=Naruto Movie to Premiere in Theaters|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=21 March 2007}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-05-04/naruto-movie-tickets-theater-list-now-open-to-public|title=Naruto Movie Tickets, Theater List Now Open to Public|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=4 May 2007}}</ref> 2007. gada 23. jūnijā 50 teātros tika rādīta filma Kanādā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-05-30/first-naruto-movie-adds-17-more-theaters-to-canada-run|title=First Naruto Movie Adds 17 More Theaters to Canada Run|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=30 May 2007}}</ref> [[Madman Entertainment]] 2007. gada 14. oktobrī Austrālijā veica īpašu vienas dienas izlaidumu teātrī. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-09-10/madman-naruto-ninja|title=Madman Naruto Ninja|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=10 September 2007}}</ref> 2007. gadā filma tika demonstrēta festivālā ''Fantasia'' un [[Britu muzejs|Britu muzejā]] . <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-06-28/montreal-fest-shows-ghost-in-the-shell-naruto-tekkon|title=Montreal Fest Shows Ghost in the Shell, Naruto, Tekkon|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=28 June 2007}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-07-06/british-museum-hosts-ghibli-ghost-in-the-shell-more|title=British Museum Hosts Ghibli, Ghost in the Shell, More|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=6 July 2013}}</ref> Filma guva peļņa 11 141 307 dolāru apmērā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0476680/?ref_=bo_se_r_6|title=Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow (2004)|website=Box Office Mojo|access-date=July 17, 2021}}</ref> DVD izlaidums vietnē ''[[Nielsen Videoscan]]'' debitēja 25. vietā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-09-25/naruto-movie-debuted-at-no.25-on-nielsen%27s-videoscan-100|title=Naruto Movie Debuted at #25 on Nielsen's VideoScan 100|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=25 September 2007}}</ref> 2007. gada 13. novembrī tika izlaists filmas trīs disku ''Deluxe Edition''. Tam ir daudzas ekstras un priekšrocības, kas nav standarta DVD, kas tika izdots dažus mēnešus iepriekš. Tas ietver desmit minūšu garu ''"Konoha Annual Sports Festival"'', kas sākotnēji tika rādīts kopā ar filmas iznākšanu Japānā, pilnu filmas skaņu pavadījumus, dokumentālās filmas ar filmas amerikāņu balss ierakstu, filmu mākslas pastkartes un daudz ko citu. == Atsauces == <references /> {{Naruto}} [[Kategorija:Naruto]] [[Kategorija:Anime filmas]] b2iq4fmm9hcm8pnv0uf8gs66drabz2z 3675260 3675164 2022-08-24T18:38:22Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <references /> → {{atsauces}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow | oriģinālnos = 劇場版 NARUTO 大活劇! 雪姫忍法帖だってばよ!! | režisors = Tensai Okamura | producents = Manyo Oshikiri <br> Tomoko Gushima | scenārijs = Katsuyuki Sumisawa | aktieri = Junko Takeuchi <br> Yūko Kaida <br> Tsutomu Isobe | mūzika = Toshio Masuda | ilgums = 82 min | operators = Atsuho Matsumoto | montāža = Seiji Morita | studija = Studio Pierrot | izplatītājs = Toho | izdošana = {{date|2004|8|21|5=bez}} (japāņu versija) <br> {{date|2007|6|6|5=bez}} (angļu versija) | valsts = {{flag|Japāna}} | valoda = japāņu | nākamā = [[Naruto the Movie: Legend of the Stone of Gelel]] | budžets = ¥1,37 miljardi ($11,1 miljoni) | žanrs = Action, piedzīvojumi, fantāzija, animācija | attēls = Naruto the Movie Ninja Clash in the Land of Snow.jpg }} '''''Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow''''' ({{Val-ja|NARUTOナルト 大活劇! 雪姫忍法帖だってばよ}}) ir 2004. gadā izlaistā animācijas filma, kas ir veidota pēc [[Masasi Kisimoto]] [[manga]]s un [[anime]] ''[[Naruto]]'' motīviem. Japānā tika izdota {{Date|2004|8|21|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2004-01-07/naruto|title=Naruto News|website=Anime News Network|access-date=2022-08-24|language=en}}</ref> Filmas popularitāte ir radījusi vairākus turpinājumus, sākot ar ''[[Naruto the Movie: Legend of the Stone of Gelel]].'' Filmas darbības norisinās pēc anime 100. sērijas. {{Date|2007|9|8|5=bez}} notika pirmā pārraidīšana [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tā notika ''[[Cartoon Network]]'' telekanālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://animesuperhero.com/forums/threads/naruto-ninja-clash-in-the-land-of-snow-movie-talkback-spoilers.4410941/|title=Naruto "Ninja Clash In The Land Of Snow" Movie Talkback (Spoilers)|website=Anime Superhero Forum|access-date=2022-08-24|language=en-US}}</ref> Japāņu versijā nobeigumā skan Juki Isojas dziesmas ''Home Sweet Home''. Angļu adaptācijā nobeiguma dziesma ir aizstāta ar ''Never Give Up'', kuru izpilda Džeremijs Svīts, licencēšanas ierobežojumu dēļ. Stāsts koncentrējas uz jauno Naruto Udzumaki un viņa [[Nindža|nindzju]] komandu, kad viņi pilda miesassargu funkcijas misijā, lai aizsargātu princesi Jukiju Fudžikazi, kura uzdodas par kinoaktrisi. == Sižets == [[Naruto Udzumaki]], [[Saske Učiha|Sasuke Učiha]] un [[Sakura Haruno]] vietējā kinoteātrī noskatās filmu ar Jukiju Fudžikazi galvenajā lomā. [[Kakaši Hatake]] ir uzaicinājis viņus to noskatīties, gatavojoties nākamajai misijai: neļaut Jukijai, kura filmās atveido princesi Geilu, tikt notverta viņas jaunākās filmas veidošanas laikā. Vēlāk tiek atklāts, ka Jukija ir Kojuki Kazahana, princese no salas, kas pazīstama kā Sniega zeme. Doto Kazahana, kurš, kā atklājies, ir Kojuki onkulis, bija atbildīgs par sava tēva Sosecu slepkavību [[Valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] rezultātā.<ref>{{Atsauce|title=Gekijô-ban Naruto: Daikatsugeki! Yukihime ninpôchô dattebayo!!|url=https://www.imdb.com/title/tt0476680/?ref_=tt_urv|publisher=Aniplex, Bandai Co. Ltd., Dentsu|date=2007-06-06|accessdate=2022-08-24|first=Tensai|last=Okamura}}</ref> Filmas uzņemšanas laikā Doto domu piekritēji, tērpušies čakru bruņās, mēģina sagūstīt princesi, taču 7. komandai izdodas aizkavēt princeses sagūstīšanu. Doto galu galā sagūsta Kojuki un nogalina viņas miesassargus, kuri mēģināja viņu aizsargāt un palīdzēt atkal kļūt par Sniega zemes valdniecei. Naruto iekāpj kuģī, lai glābtu princesi, bet tiek notverts un piespiests valkāt čakru vājināšanas ierīci. Doto piespiež Kojuki atdot kristāla kaklarotu, ko viņas tēvs viņai bija uzdāvinājis, kad viņa bija maza, domājot, ka šī ir atslēga, kas var atslēgt apslēpto dārgumu, ko Sosecu bija atstājis pirms Kojuki un Naruto aizturēšanas. Saske, Sakura un Kakaši iefiltrējas cietoksnī, kamēr Naruto un Kojuki aizbēg no gūsta. Viņi sastopas ar Doto, bet viņam izdodas notvert kristāla kaklarotu un aizbēg kopā ar Kojuki. Naruto turpina sekot Doto, kamēr pārējie 7. komandas dalībnieki stājas pretī Doto palīgiem. Kakaši atriebjas, uzvarot Doto palīgu Nadaru Rogu, savukārt Saske un Sakura uzvar divus pārējos palīgus - Fubuki Kakujoku un Mizoru Fujukumu. Tikmēr Doto atklāj apslēpto dārgumu, lai pārvērstu salu Pavasara zemē, izmantojot siltuma ģeneratoru. Naruto stājas viņam pretī duelī, taču tiek pārņemts, kamēr Saske izmanto savu {{Nihongo|Čidori|千鳥||tiešā nozīmē: tūkstoš putnu}}, lai vājinātu Doto bruņas. Drīzumā Naruto atbrīvo savu enerģiju un izmanto savu jauno septiņu krāsu čakru Rasenganu, nogalinot Doto un aktivizējot spoguli, lai pārveidotu zemi. Pēc tam Kojuki nolemj atgūt savu likumīgo valdnieces vietu un pat personīgi piemin 7. komandai, ka pat karaliskās dzīves laikā viņas aktrises karjera nebeigsies. Drīz pēc piedzīvojuma Naruto saņem vēstuli no Saskes un Sakuras ar viņu un Jukijas attēlu, ko Jukija ir arī parakstījusi ar vārdiem, ka viņa ir gatava kopīgi uzsākt jaunu piedzīvojumu kā 7. komanda. == Cast == {| class="wikitable" !Loma ! Japāņu aktieris ! Amerikāņu aktieris |- |- | [[Naruto Udzumaki]] | Junko Takeuči | Maile Flanagans |- | [[Saske Učiha|Sasske Učiha]] | Noriaki Sugijama | Juri Loventāls |- | [[Sakura Haruno]] | Čie Nakamura | Keita Higinsa |- | [[Kakaši Hatake]] | Kazuhiko Inoue | Deivs Vitenbergs |- | Sōsetsu Kazahana | Hidehiko Išizuka | Kems Klārks |- | Jukijs Fudžikaze | Yūko Kaida | Kari Vālgrēna |- | Nadare Rōga | Hirotaka Suzuoki | Liams O'Braiens |- | Sandajū Asama | Ikuo Nišikava | Darans Noriss |- | Fubuki Kakuyoku | Džūns Karasava | Sindija Robinsone |- | Mizore Fujukuma | Holija Kaneko | Kails Heberts |- | Dotō Kazahana | Cutomu Isobe | Lekss Langs |- | Režisors Makino | Čikao Otsuka | Maikls Makonohijs |- | Direktora vietnieks | Akimitsu Takase | Sems Rīgels |- | Kin/Buriken | Jutaka Nakano | Dags Stouns |- | Hidero | Kans Tanaka | Džeimisons Praiss |- | Miči | Toru Furusava | Krispins Frīmens |} == Relīze == [[Attēls:Junko_Takeuchi_-_Dimanche_-_Japan_Expo_2013_-_P1670498.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/20/Junko_Takeuchi_-_Dimanche_-_Japan_Expo_2013_-_P1670498.jpg/220px-Junko_Takeuchi_-_Dimanche_-_Japan_Expo_2013_-_P1670498.jpg|thumb| Balss aktrise Junko Takeuchi.]] Filma sākotnēji tika izlaista Japānā 2004. gada 21. augustā. Vēlāk tā tika izdota DVD formātā 2005. gada 28. aprīlī. Filma tika izlaista 160 [[Kinoteātris|kinoteātros]] Amerikas Savienotajās Valstīs kā vienas dienas izrāde 2007. gada 6. jūnijā, pateicoties [[Fathom notikumi|Fathom Events]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-03-21/naruto-movie-to-premiere-in-theaters|title=Naruto Movie to Premiere in Theaters|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=21 March 2007}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-05-04/naruto-movie-tickets-theater-list-now-open-to-public|title=Naruto Movie Tickets, Theater List Now Open to Public|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=4 May 2007}}</ref> 2007. gada 23. jūnijā 50 teātros tika rādīta filma Kanādā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-05-30/first-naruto-movie-adds-17-more-theaters-to-canada-run|title=First Naruto Movie Adds 17 More Theaters to Canada Run|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=30 May 2007}}</ref> [[Madman Entertainment]] 2007. gada 14. oktobrī Austrālijā veica īpašu vienas dienas izlaidumu teātrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-09-10/madman-naruto-ninja|title=Madman Naruto Ninja|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=10 September 2007}}</ref> 2007. gadā filma tika demonstrēta festivālā ''Fantasia'' un [[Britu muzejs|Britu muzejā]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-06-28/montreal-fest-shows-ghost-in-the-shell-naruto-tekkon|title=Montreal Fest Shows Ghost in the Shell, Naruto, Tekkon|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=28 June 2007}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-07-06/british-museum-hosts-ghibli-ghost-in-the-shell-more|title=British Museum Hosts Ghibli, Ghost in the Shell, More|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=6 July 2013}}</ref> Filma guva peļņa 11 141 307 dolāru apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0476680/?ref_=bo_se_r_6|title=Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow (2004)|website=Box Office Mojo|access-date=July 17, 2021}}</ref> DVD izlaidums vietnē ''[[Nielsen Videoscan]]'' debitēja 25. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-09-25/naruto-movie-debuted-at-no.25-on-nielsen%27s-videoscan-100|title=Naruto Movie Debuted at #25 on Nielsen's VideoScan 100|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=25 September 2007}}</ref> 2007. gada 13. novembrī tika izlaists filmas trīs disku ''Deluxe Edition''. Tam ir daudzas ekstras un priekšrocības, kas nav standarta DVD, kas tika izdots dažus mēnešus iepriekš. Tas ietver desmit minūšu garu ''"Konoha Annual Sports Festival"'', kas sākotnēji tika rādīts kopā ar filmas iznākšanu Japānā, pilnu filmas skaņu pavadījumus, dokumentālās filmas ar filmas amerikāņu balss ierakstu, filmu mākslas pastkartes un daudz ko citu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Naruto}} [[Kategorija:Articles with short description]] [[Kategorija:Short description is different from Wikidata]] [[Kategorija:Naruto]] [[Kategorija:Anime filmas]] ktpn0iriev0uzilrnstyl2u56p2iw2i 3675348 3675260 2022-08-24T20:53:45Z Kurmis24 82430 /* Lomu aktieri */ wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow | oriģinālnos = 劇場版 NARUTO 大活劇! 雪姫忍法帖だってばよ!! | režisors = Tensai Okamura | producents = Manyo Oshikiri <br> Tomoko Gushima | scenārijs = Katsuyuki Sumisawa | aktieri = Junko Takeuchi <br> Yūko Kaida <br> Tsutomu Isobe | mūzika = Toshio Masuda | ilgums = 82 min | operators = Atsuho Matsumoto | montāža = Seiji Morita | studija = Studio Pierrot | izplatītājs = Toho | izdošana = {{date|2004|8|21|5=bez}} (japāņu versija) <br> {{date|2007|6|6|5=bez}} (angļu versija) | valsts = {{flag|Japāna}} | valoda = japāņu | nākamā = [[Naruto the Movie: Legend of the Stone of Gelel]] | budžets = ¥1,37 miljardi ($11,1 miljoni) | žanrs = Action, piedzīvojumi, fantāzija, animācija | attēls = Naruto the Movie Ninja Clash in the Land of Snow.jpg }} '''''Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow''''' ({{Val-ja|NARUTOナルト 大活劇! 雪姫忍法帖だってばよ}}) ir 2004. gadā izlaistā animācijas filma, kas ir veidota pēc [[Masasi Kisimoto]] [[manga]]s un [[anime]] ''[[Naruto]]'' motīviem. Japānā tika izdota {{Date|2004|8|21|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2004-01-07/naruto|title=Naruto News|website=Anime News Network|access-date=2022-08-24|language=en}}</ref> Filmas popularitāte ir radījusi vairākus turpinājumus, sākot ar ''[[Naruto the Movie: Legend of the Stone of Gelel]].'' Filmas darbības norisinās pēc anime 100. sērijas. {{Date|2007|9|8|5=bez}} notika pirmā pārraidīšana [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tā notika ''[[Cartoon Network]]'' telekanālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://animesuperhero.com/forums/threads/naruto-ninja-clash-in-the-land-of-snow-movie-talkback-spoilers.4410941/|title=Naruto "Ninja Clash In The Land Of Snow" Movie Talkback (Spoilers)|website=Anime Superhero Forum|access-date=2022-08-24|language=en-US}}</ref> Japāņu versijā nobeigumā skan Juki Isojas dziesmas ''Home Sweet Home''. Angļu adaptācijā nobeiguma dziesma ir aizstāta ar ''Never Give Up'', kuru izpilda Džeremijs Svīts, licencēšanas ierobežojumu dēļ. Stāsts koncentrējas uz jauno Naruto Udzumaki un viņa [[Nindža|nindzju]] komandu, kad viņi pilda miesassargu funkcijas misijā, lai aizsargātu princesi Jukiju Fudžikazi, kura uzdodas par kinoaktrisi. == Sižets == [[Naruto Udzumaki]], [[Saske Učiha|Sasuke Učiha]] un [[Sakura Haruno]] vietējā kinoteātrī noskatās filmu ar Jukiju Fudžikazi galvenajā lomā. [[Kakaši Hatake]] ir uzaicinājis viņus to noskatīties, gatavojoties nākamajai misijai: neļaut Jukijai, kura filmās atveido princesi Geilu, tikt notverta viņas jaunākās filmas veidošanas laikā. Vēlāk tiek atklāts, ka Jukija ir Kojuki Kazahana, princese no salas, kas pazīstama kā Sniega zeme. Doto Kazahana, kurš, kā atklājies, ir Kojuki onkulis, bija atbildīgs par sava tēva Sosecu slepkavību [[Valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] rezultātā.<ref>{{Atsauce|title=Gekijô-ban Naruto: Daikatsugeki! Yukihime ninpôchô dattebayo!!|url=https://www.imdb.com/title/tt0476680/?ref_=tt_urv|publisher=Aniplex, Bandai Co. Ltd., Dentsu|date=2007-06-06|accessdate=2022-08-24|first=Tensai|last=Okamura}}</ref> Filmas uzņemšanas laikā Doto domu piekritēji, tērpušies čakru bruņās, mēģina sagūstīt princesi, taču 7. komandai izdodas aizkavēt princeses sagūstīšanu. Doto galu galā sagūsta Kojuki un nogalina viņas miesassargus, kuri mēģināja viņu aizsargāt un palīdzēt atkal kļūt par Sniega zemes valdniecei. Naruto iekāpj kuģī, lai glābtu princesi, bet tiek notverts un piespiests valkāt čakru vājināšanas ierīci. Doto piespiež Kojuki atdot kristāla kaklarotu, ko viņas tēvs viņai bija uzdāvinājis, kad viņa bija maza, domājot, ka šī ir atslēga, kas var atslēgt apslēpto dārgumu, ko Sosecu bija atstājis pirms Kojuki un Naruto aizturēšanas. Saske, Sakura un Kakaši iefiltrējas cietoksnī, kamēr Naruto un Kojuki aizbēg no gūsta. Viņi sastopas ar Doto, bet viņam izdodas notvert kristāla kaklarotu un aizbēg kopā ar Kojuki. Naruto turpina sekot Doto, kamēr pārējie 7. komandas dalībnieki stājas pretī Doto palīgiem. Kakaši atriebjas, uzvarot Doto palīgu Nadaru Rogu, savukārt Saske un Sakura uzvar divus pārējos palīgus - Fubuki Kakujoku un Mizoru Fujukumu. Tikmēr Doto atklāj apslēpto dārgumu, lai pārvērstu salu Pavasara zemē, izmantojot siltuma ģeneratoru. Naruto stājas viņam pretī duelī, taču tiek pārņemts, kamēr Saske izmanto savu {{Nihongo|Čidori|千鳥||tiešā nozīmē: tūkstoš putnu}}, lai vājinātu Doto bruņas. Drīzumā Naruto atbrīvo savu enerģiju un izmanto savu jauno septiņu krāsu čakru Rasenganu, nogalinot Doto un aktivizējot spoguli, lai pārveidotu zemi. Pēc tam Kojuki nolemj atgūt savu likumīgo valdnieces vietu un pat personīgi piemin 7. komandai, ka pat karaliskās dzīves laikā viņas aktrises karjera nebeigsies. Drīz pēc piedzīvojuma Naruto saņem vēstuli no Saskes un Sakuras ar viņu un Jukijas attēlu, ko Jukija ir arī parakstījusi ar vārdiem, ka viņa ir gatava kopīgi uzsākt jaunu piedzīvojumu kā 7. komanda. == Lomu aktieri == {| class="wikitable" !Loma ! Japāņu aktieris ! Amerikāņu aktieris |- |- | [[Naruto Udzumaki]] | Junko Takeuči | Maile Flanagans |- | [[Saske Učiha|Sasske Učiha]] | Noriaki Sugijama | Juri Loventāls |- | [[Sakura Haruno]] | Čie Nakamura | Keita Higinsa |- | [[Kakaši Hatake]] | Kazuhiko Inoue | Deivs Vitenbergs |- | Sōsetsu Kazahana | Hidehiko Išizuka | Kems Klārks |- | Jukijs Fudžikaze | Yūko Kaida | Kari Vālgrēna |- | Nadare Rōga | Hirotaka Suzuoki | Liams O'Braiens |- | Sandajū Asama | Ikuo Nišikava | Darans Noriss |- | Fubuki Kakuyoku | Džūns Karasava | Sindija Robinsone |- | Mizore Fujukuma | Holija Kaneko | Kails Heberts |- | Dotō Kazahana | Cutomu Isobe | Lekss Langs |- | Režisors Makino | Čikao Otsuka | Maikls Makonohijs |- | Direktora vietnieks | Akimitsu Takase | Sems Rīgels |- | Kin/Buriken | Jutaka Nakano | Dags Stouns |- | Hidero | Kans Tanaka | Džeimisons Praiss |- | Miči | Toru Furusava | Krispins Frīmens |} == Relīze == [[Attēls:Junko_Takeuchi_-_Dimanche_-_Japan_Expo_2013_-_P1670498.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/20/Junko_Takeuchi_-_Dimanche_-_Japan_Expo_2013_-_P1670498.jpg/220px-Junko_Takeuchi_-_Dimanche_-_Japan_Expo_2013_-_P1670498.jpg|thumb| Balss aktrise Junko Takeuchi.]] Filma sākotnēji tika izlaista Japānā 2004. gada 21. augustā. Vēlāk tā tika izdota DVD formātā 2005. gada 28. aprīlī. Filma tika izlaista 160 [[Kinoteātris|kinoteātros]] Amerikas Savienotajās Valstīs kā vienas dienas izrāde 2007. gada 6. jūnijā, pateicoties [[Fathom notikumi|Fathom Events]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-03-21/naruto-movie-to-premiere-in-theaters|title=Naruto Movie to Premiere in Theaters|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=21 March 2007}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-05-04/naruto-movie-tickets-theater-list-now-open-to-public|title=Naruto Movie Tickets, Theater List Now Open to Public|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=4 May 2007}}</ref> 2007. gada 23. jūnijā 50 teātros tika rādīta filma Kanādā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-05-30/first-naruto-movie-adds-17-more-theaters-to-canada-run|title=First Naruto Movie Adds 17 More Theaters to Canada Run|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=30 May 2007}}</ref> [[Madman Entertainment]] 2007. gada 14. oktobrī Austrālijā veica īpašu vienas dienas izlaidumu teātrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-09-10/madman-naruto-ninja|title=Madman Naruto Ninja|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=10 September 2007}}</ref> 2007. gadā filma tika demonstrēta festivālā ''Fantasia'' un [[Britu muzejs|Britu muzejā]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-06-28/montreal-fest-shows-ghost-in-the-shell-naruto-tekkon|title=Montreal Fest Shows Ghost in the Shell, Naruto, Tekkon|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=28 June 2007}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-07-06/british-museum-hosts-ghibli-ghost-in-the-shell-more|title=British Museum Hosts Ghibli, Ghost in the Shell, More|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=6 July 2013}}</ref> Filma guva peļņa 11 141 307 dolāru apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0476680/?ref_=bo_se_r_6|title=Naruto the Movie: Ninja Clash in the Land of Snow (2004)|website=Box Office Mojo|access-date=July 17, 2021}}</ref> DVD izlaidums vietnē ''[[Nielsen Videoscan]]'' debitēja 25. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.animenewsnetwork.com/news/2007-09-25/naruto-movie-debuted-at-no.25-on-nielsen%27s-videoscan-100|title=Naruto Movie Debuted at #25 on Nielsen's VideoScan 100|publisher=Anime News Network|access-date=26 August 2013|date=25 September 2007}}</ref> 2007. gada 13. novembrī tika izlaists filmas trīs disku ''Deluxe Edition''. Tam ir daudzas ekstras un priekšrocības, kas nav standarta DVD, kas tika izdots dažus mēnešus iepriekš. Tas ietver desmit minūšu garu ''"Konoha Annual Sports Festival"'', kas sākotnēji tika rādīts kopā ar filmas iznākšanu Japānā, pilnu filmas skaņu pavadījumus, dokumentālās filmas ar filmas amerikāņu balss ierakstu, filmu mākslas pastkartes un daudz ko citu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Naruto}} [[Kategorija:Articles with short description]] [[Kategorija:Short description is different from Wikidata]] [[Kategorija:Naruto]] [[Kategorija:Anime filmas]] ifgmwzwoley0p2oifcv3eades2j62yt 3 519944 3675167 2022-08-24T16:03:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kadee02}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 19.03 (EEST) 7wgxhs9mqxi6zd0v4r0vgxqmtz14eqq 3 519945 3675169 2022-08-24T16:08:06Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lonhro2001}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 19.08 (EEST) i7gifjc0hrh2i8sz3s8t1dg6ctzijmf 3 519946 3675179 2022-08-24T16:31:43Z Egilus 27634 /* Ērtības labad */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki == Ērtības labad == {{ieteikums}} [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 19.31 (EEST) q5kmc52mhfok9cihwbdga4748omj5a5 0 519947 3675195 2022-08-24T17:06:48Z Kaamis007 67303 par nākotnes ielām wikitext text/x-wiki '''Nākotnes iela''' var būt esoša [[iela]]: * [[Nākotnes iela (Ainaži)|Ainažos]] * [[Nākotnes iela (Andrupene)|Andrupenē]] * [[Nākotnes iela (Anna)|Annā]] * [[Nākotnes iela (Augšlīgatne)|Augšlīgatnē]] * [[Nākotnes iela (Baldone)|Baldonē]] * [[Nākotnes iela (Bauska)|Bauskā]] * [[Nākotnes iela (Bērzaine)|Bērzainē]] * [[Nākotnes iela (Bērzaune)|Bērzaunē]] * [[Nākotnes iela (Birzgale)|Birzgalē]] * [[Nākotnes iela (Blīdene)|Blīdenē]] * [[Nākotnes iela (Carnikava)|Carnikavā]] * [[Nākotnes iela (Čornaja)|Čornajā]] * [[Nākotnes iela (Dekšāres)|Dekšārēs]] * [[Nākotnes iela (Dobele)|Dobelē]] * [[Nākotnes iela (Draudzība)|Draudzībā]] * [[Nākotnes iela (Dubna)|Dubnā]] * [[Nākotnes iela (Durbe)|Durbē]] * [[Nākotnes iela (Dzidriņas)|Dzidriņās]] * [[Nākotnes iela (Engure)|Engurē]] * [[Nākotnes iela (Garkalne)|Garkalnē]] * [[Nākotnes iela (Gramzda)|Gramzdā]] * [[Nākotnes iela (Gulbene)|Gulbenē]] * [[Nākotnes iela (Inčukalns)|Inčukalnā]] * [[Nākotnes iela (Jauncode)|Jauncodē]] * [[Nākotnes iela (Jēkabpils)|Jēkabpilī]] * [[Nākotnes iela (Jelgava)|Jelgavā]] * [[Nākotnes iela (Jumurda)|Jumurdā]] * [[Nākotnes iela (Jūrmala)|Jūrmalā]] * [[Nākotnes iela (Kalēti)|Kalētos]] * [[Nākotnes iela (Kalnenieki)|Kalneniekos]] * [[Nākotnes iela (Kalvene)|Kalvenē]] * [[Nākotnes iela (Kārsava)|Kārsavā]] * [[Nākotnes iela (Ķekava)|Ķekavā]] * [[Nākotnes iela (Lidosta "Rīga")|Lidostā "Rīga"]] * [[Nākotnes iela (Lielvārde)|Lielvārdē]] * [[Nākotnes iela (Liepāja)|Liepājā]] * [[Nākotnes iela (Limbaži)|Limbažos]] * [[Nākotnes iela (Lizdēni)|Lizdēnos]] * [[Nākotnes iela (Lizums)|Lizumā]] * [[Nākotnes iela (Lubezere)|Lubezerē]] * [[Nākotnes iela (Mālpils)|Mālpilī]] * [[Nākotnes iela (Māriņkalns)|Māriņkalnā]] * [[Nākotnes iela (Mazsalaca)|Mazsalacā]] * [[Nākotnes iela (Mežgale)|Mežgalē]] * [[Nākotnes iela (Nereta)|Neretā]] * [[Nākotnes iela (Novadnieki)|Novadniekos]] * [[Nākotnes iela (Ogresgals)|Ogresgalā]] * [[Nākotnes iela (Ozolaine)|Ozolainē]] * [[Nākotnes iela (Ozoli)|Ozolos]] * [[Nākotnes iela (Ozolnieki)|Ozolniekos]]. Bijusī iela: * [[Krustabaznīcas iela|Krustabaznīcas ielas]] [[Rīga|Rīgā]], kādreizējais nosaukums {{nozīmju atdalīšana}} o00k965t6k78xg0eg15craz77wius5q 0 519948 3675196 2022-08-24T17:07:03Z Kaamis007 67303 Pāradresē uz [[Rīgas Krusta baznīca]] wikitext text/x-wiki #redirect[[Rīgas Krusta baznīca]] 4rcu9ertb5xk5kjricogpac1xlsixhh 3 519949 3675198 2022-08-24T17:09:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Anya Forger 06}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 20.09 (EEST) cwcz8zswam6e2ppcfiqcln308wfd1xm 0 519950 3675206 2022-08-24T17:26:31Z Maranello Prime 49485 Jauna lapa: [[Attēls:Zaprice One cell granary 03.JPG|thumb|Graudu glabātuve [[Slovēnija|Slovēnijā]] no 19. gadsimta sākuma.]] '''Graudu noliktava'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://m.db.lv/zinas/jauna-graudu-noliktava-liepaja-investe-tris-miljonus-eiro-502449|title= Jaunā graudu noliktavā Liepājā investē trīs miljonus eiro|first=|last=|work=db.lv|publisher=[[Dienas Bizness]]|date=10 May 2021|accessdate=24 August 2022}}</ref> jeb '''graudu glabātuve'''<ref>{{Tīmekļa atsau... wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zaprice One cell granary 03.JPG|thumb|Graudu glabātuve [[Slovēnija|Slovēnijā]] no 19. gadsimta sākuma.]] '''Graudu noliktava'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://m.db.lv/zinas/jauna-graudu-noliktava-liepaja-investe-tris-miljonus-eiro-502449|title= Jaunā graudu noliktavā Liepājā investē trīs miljonus eiro|first=|last=|work=db.lv|publisher=[[Dienas Bizness]]|date=10 May 2021|accessdate=24 August 2022}}</ref> jeb '''graudu glabātuve'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://nra.lv/pasaule/181499-zem-milzigas-graudu-kaudzes-igaunija-mirst-cilveks.htm|title= Zem milzīgas graudu kaudzes Igaunijā mirst cilvēks|first=|last=|work=nra.lv|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|date=12 August 2016|accessdate=24 August 2022}}</ref> ir specifiska [[ēka]] vai atsevišķa telpa [[klēts|klētī]], kur pastāvīgi tiek uzglabāti dažādi [[graudi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.phmc.state.pa.us/portal/communities/agriculture/field-guide/granary.html|title=Granary|work=phmc.state.pa.us|publisher=Pennsylvania Historical & Museum Commission|date=|accessdate=24 August 2022}}</ref> == Skatīt arī == * [[Noliktava]] == Atsauces == {atsauces} == Ārējās saites == si52ryj9uutc5901tfgkr7bdc0sqr9s 3675207 3675206 2022-08-24T17:27:28Z Maranello Prime 49485 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zaprice One cell granary 03.JPG|thumb|Graudu glabātuve [[Slovēnija|Slovēnijā]] no 19. gadsimta sākuma.]] '''Graudu noliktava'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://m.db.lv/zinas/jauna-graudu-noliktava-liepaja-investe-tris-miljonus-eiro-502449|title= Jaunā graudu noliktavā Liepājā investē trīs miljonus eiro|first=|last=|work=db.lv|publisher=[[Dienas Bizness]]|date=10 May 2021|accessdate=24 August 2022}}</ref> jeb '''graudu glabātuve'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://nra.lv/pasaule/181499-zem-milzigas-graudu-kaudzes-igaunija-mirst-cilveks.htm|title= Zem milzīgas graudu kaudzes Igaunijā mirst cilvēks|first=|last=|work=nra.lv|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|date=12 August 2016|accessdate=24 August 2022}}</ref> ir specifiska [[ēka]] vai atsevišķa telpa [[klēts|klētī]], kur pastāvīgi tiek uzglabāti dažādi [[graudi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.phmc.state.pa.us/portal/communities/agriculture/field-guide/granary.html|title=Granary|work=phmc.state.pa.us|publisher=Pennsylvania Historical & Museum Commission|date=|accessdate=24 August 2022}}</ref> == Skatīt arī == * [[Noliktava]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == o79c475it9w2f0kn3myrrsz2o86f9f2 3675208 3675207 2022-08-24T17:28:29Z Maranello Prime 49485 /* Skatīt arī */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zaprice One cell granary 03.JPG|thumb|Graudu glabātuve [[Slovēnija|Slovēnijā]] no 19. gadsimta sākuma.]] '''Graudu noliktava'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://m.db.lv/zinas/jauna-graudu-noliktava-liepaja-investe-tris-miljonus-eiro-502449|title= Jaunā graudu noliktavā Liepājā investē trīs miljonus eiro|first=|last=|work=db.lv|publisher=[[Dienas Bizness]]|date=10 May 2021|accessdate=24 August 2022}}</ref> jeb '''graudu glabātuve'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://nra.lv/pasaule/181499-zem-milzigas-graudu-kaudzes-igaunija-mirst-cilveks.htm|title= Zem milzīgas graudu kaudzes Igaunijā mirst cilvēks|first=|last=|work=nra.lv|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|date=12 August 2016|accessdate=24 August 2022}}</ref> ir specifiska [[ēka]] vai atsevišķa telpa [[klēts|klētī]], kur pastāvīgi tiek uzglabāti dažādi [[graudi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.phmc.state.pa.us/portal/communities/agriculture/field-guide/granary.html|title=Granary|work=phmc.state.pa.us|publisher=Pennsylvania Historical & Museum Commission|date=|accessdate=24 August 2022}}</ref> == Skatīt arī == * [[Klēts]] * [[Noliktava]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == qb84nr4aygunyylh8py22t5xh76unqk 3675211 3675208 2022-08-24T17:30:30Z Maranello Prime 49485 /* Ārējās saites */ kategoriju pievienošana wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zaprice One cell granary 03.JPG|thumb|Graudu glabātuve [[Slovēnija|Slovēnijā]] no 19. gadsimta sākuma.]] '''Graudu noliktava'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://m.db.lv/zinas/jauna-graudu-noliktava-liepaja-investe-tris-miljonus-eiro-502449|title= Jaunā graudu noliktavā Liepājā investē trīs miljonus eiro|first=|last=|work=db.lv|publisher=[[Dienas Bizness]]|date=10 May 2021|accessdate=24 August 2022}}</ref> jeb '''graudu glabātuve'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://nra.lv/pasaule/181499-zem-milzigas-graudu-kaudzes-igaunija-mirst-cilveks.htm|title= Zem milzīgas graudu kaudzes Igaunijā mirst cilvēks|first=|last=|work=nra.lv|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|date=12 August 2016|accessdate=24 August 2022}}</ref> ir specifiska [[ēka]] vai atsevišķa telpa [[klēts|klētī]], kur pastāvīgi tiek uzglabāti dažādi [[graudi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.phmc.state.pa.us/portal/communities/agriculture/field-guide/granary.html|title=Granary|work=phmc.state.pa.us|publisher=Pennsylvania Historical & Museum Commission|date=|accessdate=24 August 2022}}</ref> == Skatīt arī == * [[Klēts]] * [[Noliktava]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Arhitektūra]] [[Kategorija:Lauksaimniecība]] [[Kategorija:Būves]] rxwdfy0j7tjy9hdfh92dbze59kaseog 3675213 3675211 2022-08-24T17:32:26Z Maranello Prime 49485 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zaprice One cell granary 03.JPG|thumb|Graudu glabātuve [[Slovēnija|Slovēnijā]] no 19. gadsimta sākuma.]] '''Graudu noliktava'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://m.db.lv/zinas/jauna-graudu-noliktava-liepaja-investe-tris-miljonus-eiro-502449|title= Jaunā graudu noliktavā Liepājā investē trīs miljonus eiro|first=|last=|work=db.lv|publisher=[[Dienas Bizness]]|date=10 May 2021|accessdate=24 August 2022}}</ref> jeb '''graudu glabātuve'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://nra.lv/pasaule/181499-zem-milzigas-graudu-kaudzes-igaunija-mirst-cilveks.htm|title= Zem milzīgas graudu kaudzes Igaunijā mirst cilvēks|first=|last=|work=nra.lv|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|date=12 August 2016|accessdate=24 August 2022}}</ref> ir specifiska [[ēka]] vai atsevišķa telpa [[klēts|klētī]], kur pastāvīgi tiek uzglabāti dažādi [[graudi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.phmc.state.pa.us/portal/communities/agriculture/field-guide/granary.html|title=Granary|work=phmc.state.pa.us|publisher=Pennsylvania Historical & Museum Commission|date=|accessdate=24 August 2022}}</ref> == Skatīt arī == * [[Klēts]] * [[Noliktava]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|category:Granaries|Graudu glabātuves}} [[Kategorija:Arhitektūra]] [[Kategorija:Lauksaimniecība]] [[Kategorija:Būves]] spk1knz0d7p5n2fvey28l1uh1x82e3a 3675215 3675213 2022-08-24T17:46:02Z Maranello Prime 49485 papildināšana wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zaprice One cell granary 03.JPG|thumb|Graudu glabātuve [[Slovēnija|Slovēnijā]] no 19. gadsimta sākuma.]] '''Graudu noliktava'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://m.db.lv/zinas/jauna-graudu-noliktava-liepaja-investe-tris-miljonus-eiro-502449|title= Jaunā graudu noliktavā Liepājā investē trīs miljonus eiro|first=|last=|work=db.lv|publisher=[[Dienas Bizness]]|date=10 May 2021|accessdate=24 August 2022}}</ref> jeb '''graudu glabātuve'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://nra.lv/pasaule/181499-zem-milzigas-graudu-kaudzes-igaunija-mirst-cilveks.htm|title= Zem milzīgas graudu kaudzes Igaunijā mirst cilvēks|first=|last=|work=nra.lv|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|date=12 August 2016|accessdate=24 August 2022}}</ref> ir specifiska [[ēka]] vai atsevišķa telpa [[klēts|klētī]], kur pastāvīgi tiek uzglabāti dažādi [[graudi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.phmc.state.pa.us/portal/communities/agriculture/field-guide/granary.html|title=Granary|work=phmc.state.pa.us|publisher=Pennsylvania Historical & Museum Commission|date=|accessdate=24 August 2022}}</ref> Vēsturiski šāda veida ēkās tika noglabāti [[kvieši]], [[mieži]], [[auzas]] un [[rudzi]], kas tika veidotas ar speciālu paaugstinājumu no zemes, lai tādejādi pasargātu novākto labību no [[mitrums|mitruma]] un dažādiem grauzējiem. == Skatīt arī == * [[Klēts]] * [[Noliktava]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|category:Granaries|Graudu glabātuves}} [[Kategorija:Arhitektūra]] [[Kategorija:Lauksaimniecība]] [[Kategorija:Būves]] rrnut2hlniu2z6yka5ayemp617did93 3 519951 3675212 2022-08-24T17:31:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Herbert Ortner}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 20.31 (EEST) 9kmhm7pive5o0irsdcoxyz1ufq4jeuz 3 519952 3675231 2022-08-24T18:14:26Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Arthohm}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 21.14 (EEST) dmh4lsje412zskmj1lync151moq62ss 0 519953 3675232 2022-08-24T18:15:07Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki '''Dzimtene''' ir [[valsts]], ar kuru cilvēkam izveidojusies īpaša piederības izjūta. Parasti tā ir dzimšanas un uzaugšanas vieta. Reizēm ar to apzīmē vietu, no kuras radusies dzīvnieku vai augu suga.<ref>[https://tezaurs.lv/dzimtene:1 tezaurs.lv]</ref> == Skatīt arī == * [[Tēzveme]] * [[Dzimtene (partija)]] [[Kategorija:Kultūra]] ry2m31qeyguwndineop80s8gul3mfn6 3675233 3675232 2022-08-24T18:15:33Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ wikitext text/x-wiki '''Dzimtene''' ir [[valsts]], ar kuru cilvēkam izveidojusies īpaša piederības izjūta. Parasti tā ir dzimšanas un uzaugšanas vieta. Reizēm ar to apzīmē vietu, no kuras radusies dzīvnieku vai augu suga.<ref>[https://tezaurs.lv/dzimtene:1 tezaurs.lv]</ref> == Skatīt arī == * [[Tēzveme]] * [[Dzimtene (partija)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kultūra]] h1sxv8zyvzoei6ew3bpcnloscz4cf6g 3675239 3675233 2022-08-24T18:24:23Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ wikitext text/x-wiki '''Dzimtene''' ir [[valsts]], ar kuru cilvēkam izveidojusies īpaša piederības izjūta. Parasti tā ir dzimšanas un uzaugšanas vieta. Reizēm ar to apzīmē vietu, no kuras radusies dzīvnieku vai augu suga.<ref>[https://tezaurs.lv/dzimtene:1 tezaurs.lv]</ref> == Skatīt arī == * [[Tēvzeme]] * [[Dzimtene (partija)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kultūra]] gjrs6q5k5gq5twmu5z7l4xjljzphgtp 3675259 3675239 2022-08-24T18:37:14Z Pirags 3757 +bilde wikitext text/x-wiki [[Attēls:Brāļu kapi 3.jpg|thumb|250px|Dzimtenes tēls [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]].]] '''Dzimtene''' ir [[valsts]], ar kuru cilvēkam izveidojusies īpaša piederības izjūta. Parasti tā ir dzimšanas un uzaugšanas vieta. Reizēm ar to apzīmē vietu, no kuras radusies dzīvnieku vai augu suga.<ref>[https://tezaurs.lv/dzimtene:1 tezaurs.lv]</ref> == Skatīt arī == * [[Tēvzeme]] * [[Dzimtene (partija)]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kultūra]] 2ayj6aaesuwa5i9012611qw0gr4uw7i 0 519954 3675241 2022-08-24T18:24:49Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Tēvija]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tēvija]] ldolt34eba6bd7metj5ambcrx5hsnm2 3 519955 3675256 2022-08-24T18:34:40Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bobinbin6789}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 21.34 (EEST) 8fyq3906hlt46f50ws2x400uui5l0q4 0 519956 3675261 2022-08-24T18:38:52Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Velsas Prinča sala |attēls = Wfm prince of wales island nunavut.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls (centrā) |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=73|latm=30|latNS=N |longd=105|longm=30|longEW=W |platība = 33339 |garums... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Velsas Prinča sala |attēls = Wfm prince of wales island nunavut.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls (centrā) |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=73|latm=30|latNS=N |longd=105|longm=30|longEW=W |platība = 33339 |garums = 300 |platums = 65—180 |krasta līnija = 2576<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 424 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = - |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Velsas Prinča sala''' ({{val|en|Prince of Wales Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].<ref>{{PZT|752}}</ref> Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kitikmeota]]s un [[Kikiktāluka]]s reģioniem.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OANEJ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Prince of Wales Island]</ref> 10. lielākā Kanādas sala un 40. lielākā sala pasaulē. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] vidusdaļā uz dienvidiem no [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. [[Barova šaurums]] ziemeļos to šķir no [[Batērsta sala]]s, [[Pīla šaurums]] austrumos — no [[Somersetas sala]]s, [[Franklina šaurums]] dienvidaustrumos — no [[Būtijas pussala]]s, bet [[Maklintoka šaurums]] rietumos — no [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]]. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā, krasti stipri izroboti ar līčiem un pussalām. Piekrastē vairākas mazākas salas, lielākā no kurām ir Rasera sala ziemeļos. Salas lielāko daļu aizņem plaša zemiene, gar ziemeļu un austrumu krastu nelielas augstienes. Ainavā valda [[tundra]], daudz upju un ezeru, lielākais no kuriem ir Krukedleiks salas vidusdaļā. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem salu 1851. gadā atklāja [[Frensiss Maklintoks|Frensisa Maklintoka]] ekspedīcijas kamanu partija, kas meklēja pazudušo [[Džons Franklins|Džona Franklina]] ekspedīciju. Nosaukta par godu karalienes [[Viktorija (karaliene)|Viktorijas]] vecākajam dēlam Albertam Edvardam, vēlākajam karalim [[Edvards VII|Edvardam VII]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nr12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Victoria Strait NR-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Nunavuta]] 5oalsis48utqgcszid6tbbjgxq31pgo 3675264 3675261 2022-08-24T18:40:47Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Velsas Prinča sala]] uz [[Velsas Prinča sala (Kanāda)]] wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Velsas Prinča sala |attēls = Wfm prince of wales island nunavut.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls (centrā) |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=73|latm=30|latNS=N |longd=105|longm=30|longEW=W |platība = 33339 |garums = 300 |platums = 65—180 |krasta līnija = 2576<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 424 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = - |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Velsas Prinča sala''' ({{val|en|Prince of Wales Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].<ref>{{PZT|752}}</ref> Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kitikmeota]]s un [[Kikiktāluka]]s reģioniem.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OANEJ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Prince of Wales Island]</ref> 10. lielākā Kanādas sala un 40. lielākā sala pasaulē. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] vidusdaļā uz dienvidiem no [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. [[Barova šaurums]] ziemeļos to šķir no [[Batērsta sala]]s, [[Pīla šaurums]] austrumos — no [[Somersetas sala]]s, [[Franklina šaurums]] dienvidaustrumos — no [[Būtijas pussala]]s, bet [[Maklintoka šaurums]] rietumos — no [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]]. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā, krasti stipri izroboti ar līčiem un pussalām. Piekrastē vairākas mazākas salas, lielākā no kurām ir Rasera sala ziemeļos. Salas lielāko daļu aizņem plaša zemiene, gar ziemeļu un austrumu krastu nelielas augstienes. Ainavā valda [[tundra]], daudz upju un ezeru, lielākais no kuriem ir Krukedleiks salas vidusdaļā. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem salu 1851. gadā atklāja [[Frensiss Maklintoks|Frensisa Maklintoka]] ekspedīcijas kamanu partija, kas meklēja pazudušo [[Džons Franklins|Džona Franklina]] ekspedīciju. Nosaukta par godu karalienes [[Viktorija (karaliene)|Viktorijas]] vecākajam dēlam Albertam Edvardam, vēlākajam karalim [[Edvards VII|Edvardam VII]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nr12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Victoria Strait NR-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Nunavuta]] 5oalsis48utqgcszid6tbbjgxq31pgo 3675297 3675264 2022-08-24T19:04:10Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Velsas Prinča sala |attēls = Wfm prince of wales island nunavut.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls (centrā) |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=73|latm=30|latNS=N |longd=105|longm=30|longEW=W |platība = 33339 |garums = 300 |platums = 65—180 |krasta līnija = 2576<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 424 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = - |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Velsas Prinča sala''' ({{val|en|Prince of Wales Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].<ref>{{PZT|752}}</ref> Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kitikmeota]]s un [[Kikiktāluka]]s reģioniem.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OANEJ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Prince of Wales Island]</ref> 10. lielākā Kanādas sala un 40. lielākā sala pasaulē. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] vidusdaļā uz dienvidiem no [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. [[Barova šaurums]] ziemeļos to šķir no [[Batērsta sala]]s, [[Pīla šaurums]] austrumos — no [[Somersetas sala]]s, [[Franklina šaurums]] dienvidaustrumos — no [[Būtijas pussala]]s, bet [[Maklintoka šaurums]] rietumos — no [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]]. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā, krasti stipri izroboti ar līčiem un pussalām. Piekrastē vairākas mazākas salas, lielākā no kurām ir Rasera sala ziemeļos. Salas lielāko daļu aizņem plaša zemiene, gar ziemeļu un austrumu krastu nelielas augstienes. Ainavā valda [[tundra]] un arktiskais [[tuksnesis]]; daudz upju un ezeru, lielākais no kuriem ir Krukedleiks salas vidusdaļā. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem salu 1851. gadā atklāja [[Frensiss Maklintoks|Frensisa Maklintoka]] ekspedīcijas kamanu partija, kas meklēja pazudušo [[Džons Franklins|Džona Franklina]] ekspedīciju. Nosaukta par godu karalienes [[Viktorija (karaliene)|Viktorijas]] vecākajam dēlam Albertam Edvardam, vēlākajam karalim [[Edvards VII|Edvardam VII]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nr12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Victoria Strait NR-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Nunavuta]] mhcde7k4oyulzx5wy43a1e5ry515qsp 0 519957 3675265 2022-08-24T18:40:47Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Velsas Prinča sala]] uz [[Velsas Prinča sala (Kanāda)]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Velsas Prinča sala (Kanāda)]] 80suov9aoiwfkpndf64tpgd8jkzl1g5 3675267 3675265 2022-08-24T18:42:45Z Kikos 3705 Noņēma pāradresāciju uz [[Velsas Prinča sala (Kanāda)]] wikitext text/x-wiki '''Velsas Prinča sala''' var būt: * [[Velsas Prinča sala (Kanāda)|Velsas Prinča sala]] Kanādas Arktiskajā arhipelāgā * [[Velsas Prinča sala (ASV)|Velsas Prinča sala]] Aleksandra arhipelāgā Aļaskā * [[Velsas Prinča sala (Austrālija)|Velsas Prinča sala]] Austrālijas piekrastē {{disambig}} doay0791rcgq08de6svofcu3ff4imu0 0 519958 3675294 2022-08-24T18:59:31Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Velsas Prinča sala]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Velsas Prinča sala]] pjcmniymynajw53cjb6kggsztm4sjqb 3 519959 3675296 2022-08-24T19:01:07Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Justinangelina}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 22.01 (EEST) erionc3bppytdqcppzsyz5oftzrzg8y 0 519960 3675310 2022-08-24T19:17:04Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Ilze Lieckalniņa]] uz [[Ilze Liepa (aktrise)]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ilze Liepa (aktrise)]] fyeonsi84ap051wz7xckwq46xu1cl5c 0 519961 3675311 2022-08-24T19:18:30Z Egilus 27634 Jauna lapa: '''Ilze Liepa''' var būt: * [[Ilze Liepa (aktrise)|Ilze Liepa]] (1978), Latvijas aktrise; * [[Ilze Liepa (balerīna)|Ilze Liepa]] (1963), Krievijas balerīna un aktrise == Skatīt arī == * [[Liepa (uzvārds)]] {{Nozīmju atdalīšana}} wikitext text/x-wiki '''Ilze Liepa''' var būt: * [[Ilze Liepa (aktrise)|Ilze Liepa]] (1978), Latvijas aktrise; * [[Ilze Liepa (balerīna)|Ilze Liepa]] (1963), Krievijas balerīna un aktrise == Skatīt arī == * [[Liepa (uzvārds)]] {{Nozīmju atdalīšana}} g0gu1u7gumxx68ac45lu9p3haxr3k5p 3 519962 3675344 2022-08-24T20:32:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fünfter Anruf}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 23.32 (EEST) bwy6tp43psnrg9ffu523bjwvyj6ohol 3 519963 3675345 2022-08-24T20:39:15Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Domantas Baliukynas}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. augusts, plkst. 23.39 (EEST) 4bsk00oj91a6ev798fgi9nd76u193t4 0 519964 3675347 2022-08-24T20:45:00Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki '''Asīriešu kalendārs''' ({{val|syr|ܣܘܼܪܓܵܕ݂ܵܐ ܐܵܬ݂ܘܿܪܵܝܵܐ}} {{transl|sem|sūrgāḏā ʾĀṯōrāyā}}) ir [[saules kalendārs]], ko izmanto mūsdienu [[asīrieši]]. == Vēsture == Vēsturiski un arī dažos avotos mūsdienās asīrieši savu kalendāru datēja saskaņā ar [[Seleikīdu impērija|seleikīdu]] aprēķinu ({{val|syr|ܕܝܲܘܢܵܝܹ̈ܐ}} {{transl|sem|d-yawnāyē}}, burtiski "[[senā Grieķija|no grieķiem]]"), sākot ar ''{{transl|sem|Tešrīn Qḏīm}}'' pirmo dienu 312. gadā p.m.ē.<ref name="Coakley">{{grāmatas atsauce|last=Coakley|first=C. F.|title=Robinson's Paradigms and Exercises in Syriac Grammar|publisher=Oxford University Press|year=2013|isbn=978-0-19-968717-6|edition=sixth|location=Oxford|pages=148}}</ref> Mūsdienu asīriešu kalendārs tomēr izmanto citu aprēķinu: 1950. gados 4750. gadu pirms mūsu ēras noteica kā pirmo gadu,<ref>{{grāmatas atsauce|url=https://www.academia.edu/7933079|chapter=Far from Aram-Nahrin: The Suryoye Diaspora Experience|title=Border Terrains: World Diasporas in the 21st Century|first=Marta|last=Wozniak|editor-first=Allyson|editor-last=Eamer|publisher=Inter-Disciplinary Press, Oxford|year=2012|isbn= 978-1-84888-117-4|page=78}}</ref> pamatojoties pamatojoties uz rakstu sēriju, ko publicēta asīriešu nacionālistu žurnālā ''Gilgamesh''; pirmais 1952. gadā par to rakstīja Nimrods Simono, un tajā aplūkoja [[AKitu|Akitu svētkus]], pēc tam Žana Alhasa raksts 1955. gadā noteica 4750. gadu pirms mūsu ēras kā gadu skaitīšanas sākumpunktu.<ref>{{publikācijas atsauce|title=Tasheeta d'zoyakha d'rish sheta Khatta d'Atoraye w'Bawlaye (Part II) [Assyrian and Babylonian New Year Celebrations (Part II)]|journal=Journal of Assyrian Academic Studies|first=Robert|last=Paulissian|volume=13|issue=2|year=1999|issn=1055-6982|page=35}}</ref> Alhass savu apgalvojumu balstīja uz [[franči|franču]] arheologa pētījumiem, kura vārdu viņš nenosauca, norādot, ka ķīļraksta plāksnītē, kas datēta ar 4750. gadu pirms mūsu ēras, minēta lielo plūdu nomierināšanās un dzīvības sākuma gads.<ref>{{publikācijas atsauce|title=Modern Festival, Ancient Tradition |journal=Nakosha |first=Sennacherib |last=Daniel |volume=39 |year=2001 |oclc=49885037 |page=3 |url=http://www.learnassyrian.com/assyrianlibrary/assyrianbooks/Magazines/Nakosha%20Magazine/nakosha39.pdf}}</ref> == Jaunais gads == [[Asīriešu jaunais gads|Gads]] (''Kha b-Nisan'') sākas [[pavasaris|pavasarī]]. [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendārā]] pavasara ekvinokcija pakāpeniski attālinājās no 21. marta. [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] reforma atjaunoja pavasara ekvinokcijas sākotnējo datumu, taču, tā kā svētki līdz šim bija saistīti ar datumu, nevis astronomisko notikumu, ''Kha b-Nisan'' joprojām ir fiksēts 21. martā pēc Jūlija kalendāra laika aprēķiniem, kas atbilst 1. aprīlim Gregora kalendārā.<ref>[https://books.google.com/books?id=9hhmzVrYPHAC&pg=PA117&lpg=PA117&dq=new+year+nisan+akitu&source=bl&ots=n0nYzub5gc&sig=WTTneJ6-BqOgn-iSzDpUWyDveYw&hl=en&ei=6F-oSdX_IIzVnQeW6JTaDw&sa=X&oi=book_result&resnum=8&ct=result E. Elochukwu Uzukwu. Worship as Body Language: Introduction to Christian Worship : an African. Published by Liturgical Press, 1997.]</ref> Seno asīriešu kalendārā pirmais mēnesis bija ''Nisan'',<ref>William Ricketts Cooper. "An Archaic Dictionary: biographical, historical and mythological: from the Egyptian, Assyrian, and Etruscan monuments". Published by S. Bagster and Sons, 1876.</ref> kas aizgūts terminam ''Kha b-Nisan'' jeb "pirmais no Nisana". == Mēneši == {| class="wikitable" |+Asīriešu kalendārs<ref name="Coakley"/> !Gadalaiks ![[Sīriešu valoda|Sīriešu]] !Transliterācija !Arābu ekvivalents ![[Ebreju kalendārs|Ebreju]] ekvivalents !Jūlija/Gregora ekvivalents |- ! rowspan="3" |Pavasaris |{{lang|syc|ܐܵܕܲܪ}} |{{transl|sem|ʾĀḏar}} |{{lang|ar|آذَار}} ({{transl|sem|ʾĀḏār}}) |{{lang|he|אֲדָר}} ({{transl|sem|ʾĂḏār}}) |Marts |- |{{lang|syc|ܢܝܼܣܵܢ}} |{{transl|sem|Nīsān}} |{{lang|ar|نَيْسَان}} ({{transl|sem|Naysān}}) |{{lang|he|נִיסָן‎}} ({{transl|sem|Nīsān}}) |Aprīlis |- |{{lang|syc|ܐܝܼܵܪ}} |{{transl|sem|ʾĪyār}} |{{lang|ar|أَيَّار}} ({{transl|sem|ʾAyyār}}) |{{lang|he|אִיָּר}} ({{transl|sem|ʾĪyyār}}) |Maijs |- ! rowspan="3" |Vasara |{{lang|syc|ܚܙܝܼܪܵܢ}} |{{transl|sem|Ḥzīrān}} |{{lang|ar|حَزِيرَان}} ({{transl|sem|Ḥazīrān}}) |{{lang|he|סִיוָן}} ({{transl|sem|Sīwān}}) |Jūnijs |- |{{lang|syc|ܬܲܡܘܼܙ}} |{{transl|sem|Tammūz}} |{{lang|ar|تَمُّوز}} ({{transl|sem|Tammūz}}) |{{lang|he|תַּמּוּז}} ({{transl|sem|Tammūz}}) |Jūlijs |- |{{lang|syc|ܐܵܒ\ܛܲܒܵܚ}} |{{transl|sem|ʾĀb/Ṭabbāḥ}} |{{lang|ar|آب}} ({{transl|sem|ʾĀb}}) |{{lang|he|אָב}} ({{transl|sem|ʾĀḇ}}) |Augusts |- ! rowspan="3" |Rudens |{{lang|syc|ܐܝܼܠܘܼܠ}} |{{transl|sem|ʾĪlūl}} |{{lang|ar|أَيْلُول}} ({{transl|sem|ʾAylūl}}) |{{lang|he|אֱלוּל}} ({{transl|sem|ʾĔlūl}}) |Septembris |- |{{lang|syc|ܬܸܫܪܝܼܢ ܐ}} |{{transl|sem|Tešrīn Qḏīm}} |{{lang|ar|تِشْرِين ٱلْأَوَّل}} ({{transl|sem|Tišrīn al-ʾAwwal}}) |{{lang|he|תִּשׁרִי‎}} ({{transl|sem|Tišrī}}) |Oktobris |- |{{lang|syc|ܬܸܫܪܝܼܢ ܒ}} |{{transl|sem|Tešrīn [ʾ]Ḥrāy}} |{{lang|ar|تِشْرِين ٱلثَّانِي}} ({{transl|sem|Tišrīn aṯ-Ṯānī}}) |{{lang|he|מַרְחֶשְׁוָן}} ({{transl|sem|Marḥešwān}}) |Novembris |- ! rowspan="3" |Ziema |{{lang|syc|ܟܵܢܘܿܢ ܐ}} |{{transl|sem|Kānōn Qḏīm}} |{{lang|ar|كَانُون ٱلْأَوَّل}} ({{transl|sem|Kānūn al-ʾAwwal}}) |{{lang|he|כִּסְלֵו}} ({{transl|sem|Kislēw}}) |Decembris |- |{{lang|syc|ܟܵܢܘܿܢ ܒ}} |{{transl|sem|Kānōn [ʾ]Ḥrāy}} |{{lang|ar|كَانُون ٱلثَّانِي}} ({{transl|sem|Kānūn aṯ-Ṯānī}}) |{{lang|he|טֵבֵת}} ({{transl|sem|Ṭēḇēṯ}}) |Janvāris |- |{{lang|syc|ܫܒ݂ܵܛ}} |{{transl|sem|Šḇāṭ}} |{{lang|ar|شُبَاط}} ({{transl|sem|Šubāṭ}}) |{{lang|he|שְׁבָט}} ({{transl|sem|Šḇāṭ}}) |Februāris |- |} == Atsauces == {{atsauces}} jjb7etmosu01sh3qr2se5wjyd0gshoc 3675401 3675347 2022-08-25T06:31:46Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Kalendāri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki '''Asīriešu kalendārs''' ({{val|syr|ܣܘܼܪܓܵܕ݂ܵܐ ܐܵܬ݂ܘܿܪܵܝܵܐ}} {{transl|sem|sūrgāḏā ʾĀṯōrāyā}}) ir [[saules kalendārs]], ko izmanto mūsdienu [[asīrieši]]. == Vēsture == Vēsturiski un arī dažos avotos mūsdienās asīrieši savu kalendāru datēja saskaņā ar [[Seleikīdu impērija|seleikīdu]] aprēķinu ({{val|syr|ܕܝܲܘܢܵܝܹ̈ܐ}} {{transl|sem|d-yawnāyē}}, burtiski "[[senā Grieķija|no grieķiem]]"), sākot ar ''{{transl|sem|Tešrīn Qḏīm}}'' pirmo dienu 312. gadā p.m.ē.<ref name="Coakley">{{grāmatas atsauce|last=Coakley|first=C. F.|title=Robinson's Paradigms and Exercises in Syriac Grammar|publisher=Oxford University Press|year=2013|isbn=978-0-19-968717-6|edition=sixth|location=Oxford|pages=148}}</ref> Mūsdienu asīriešu kalendārs tomēr izmanto citu aprēķinu: 1950. gados 4750. gadu pirms mūsu ēras noteica kā pirmo gadu,<ref>{{grāmatas atsauce|url=https://www.academia.edu/7933079|chapter=Far from Aram-Nahrin: The Suryoye Diaspora Experience|title=Border Terrains: World Diasporas in the 21st Century|first=Marta|last=Wozniak|editor-first=Allyson|editor-last=Eamer|publisher=Inter-Disciplinary Press, Oxford|year=2012|isbn= 978-1-84888-117-4|page=78}}</ref> pamatojoties pamatojoties uz rakstu sēriju, ko publicēta asīriešu nacionālistu žurnālā ''Gilgamesh''; pirmais 1952. gadā par to rakstīja Nimrods Simono, un tajā aplūkoja [[AKitu|Akitu svētkus]], pēc tam Žana Alhasa raksts 1955. gadā noteica 4750. gadu pirms mūsu ēras kā gadu skaitīšanas sākumpunktu.<ref>{{publikācijas atsauce|title=Tasheeta d'zoyakha d'rish sheta Khatta d'Atoraye w'Bawlaye (Part II) [Assyrian and Babylonian New Year Celebrations (Part II)]|journal=Journal of Assyrian Academic Studies|first=Robert|last=Paulissian|volume=13|issue=2|year=1999|issn=1055-6982|page=35}}</ref> Alhass savu apgalvojumu balstīja uz [[franči|franču]] arheologa pētījumiem, kura vārdu viņš nenosauca, norādot, ka ķīļraksta plāksnītē, kas datēta ar 4750. gadu pirms mūsu ēras, minēta lielo plūdu nomierināšanās un dzīvības sākuma gads.<ref>{{publikācijas atsauce|title=Modern Festival, Ancient Tradition |journal=Nakosha |first=Sennacherib |last=Daniel |volume=39 |year=2001 |oclc=49885037 |page=3 |url=http://www.learnassyrian.com/assyrianlibrary/assyrianbooks/Magazines/Nakosha%20Magazine/nakosha39.pdf}}</ref> == Jaunais gads == [[Asīriešu jaunais gads|Gads]] (''Kha b-Nisan'') sākas [[pavasaris|pavasarī]]. [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendārā]] pavasara ekvinokcija pakāpeniski attālinājās no 21. marta. [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] reforma atjaunoja pavasara ekvinokcijas sākotnējo datumu, taču, tā kā svētki līdz šim bija saistīti ar datumu, nevis astronomisko notikumu, ''Kha b-Nisan'' joprojām ir fiksēts 21. martā pēc Jūlija kalendāra laika aprēķiniem, kas atbilst 1. aprīlim Gregora kalendārā.<ref>[https://books.google.com/books?id=9hhmzVrYPHAC&pg=PA117&lpg=PA117&dq=new+year+nisan+akitu&source=bl&ots=n0nYzub5gc&sig=WTTneJ6-BqOgn-iSzDpUWyDveYw&hl=en&ei=6F-oSdX_IIzVnQeW6JTaDw&sa=X&oi=book_result&resnum=8&ct=result E. Elochukwu Uzukwu. Worship as Body Language: Introduction to Christian Worship : an African. Published by Liturgical Press, 1997.]</ref> Seno asīriešu kalendārā pirmais mēnesis bija ''Nisan'',<ref>William Ricketts Cooper. "An Archaic Dictionary: biographical, historical and mythological: from the Egyptian, Assyrian, and Etruscan monuments". Published by S. Bagster and Sons, 1876.</ref> kas aizgūts terminam ''Kha b-Nisan'' jeb "pirmais no Nisana". == Mēneši == {| class="wikitable" |+Asīriešu kalendārs<ref name="Coakley"/> !Gadalaiks ![[Sīriešu valoda|Sīriešu]] !Transliterācija !Arābu ekvivalents ![[Ebreju kalendārs|Ebreju]] ekvivalents !Jūlija/Gregora ekvivalents |- ! rowspan="3" |Pavasaris |{{lang|syc|ܐܵܕܲܪ}} |{{transl|sem|ʾĀḏar}} |{{lang|ar|آذَار}} ({{transl|sem|ʾĀḏār}}) |{{lang|he|אֲדָר}} ({{transl|sem|ʾĂḏār}}) |Marts |- |{{lang|syc|ܢܝܼܣܵܢ}} |{{transl|sem|Nīsān}} |{{lang|ar|نَيْسَان}} ({{transl|sem|Naysān}}) |{{lang|he|נִיסָן‎}} ({{transl|sem|Nīsān}}) |Aprīlis |- |{{lang|syc|ܐܝܼܵܪ}} |{{transl|sem|ʾĪyār}} |{{lang|ar|أَيَّار}} ({{transl|sem|ʾAyyār}}) |{{lang|he|אִיָּר}} ({{transl|sem|ʾĪyyār}}) |Maijs |- ! rowspan="3" |Vasara |{{lang|syc|ܚܙܝܼܪܵܢ}} |{{transl|sem|Ḥzīrān}} |{{lang|ar|حَزِيرَان}} ({{transl|sem|Ḥazīrān}}) |{{lang|he|סִיוָן}} ({{transl|sem|Sīwān}}) |Jūnijs |- |{{lang|syc|ܬܲܡܘܼܙ}} |{{transl|sem|Tammūz}} |{{lang|ar|تَمُّوز}} ({{transl|sem|Tammūz}}) |{{lang|he|תַּמּוּז}} ({{transl|sem|Tammūz}}) |Jūlijs |- |{{lang|syc|ܐܵܒ\ܛܲܒܵܚ}} |{{transl|sem|ʾĀb/Ṭabbāḥ}} |{{lang|ar|آب}} ({{transl|sem|ʾĀb}}) |{{lang|he|אָב}} ({{transl|sem|ʾĀḇ}}) |Augusts |- ! rowspan="3" |Rudens |{{lang|syc|ܐܝܼܠܘܼܠ}} |{{transl|sem|ʾĪlūl}} |{{lang|ar|أَيْلُول}} ({{transl|sem|ʾAylūl}}) |{{lang|he|אֱלוּל}} ({{transl|sem|ʾĔlūl}}) |Septembris |- |{{lang|syc|ܬܸܫܪܝܼܢ ܐ}} |{{transl|sem|Tešrīn Qḏīm}} |{{lang|ar|تِشْرِين ٱلْأَوَّل}} ({{transl|sem|Tišrīn al-ʾAwwal}}) |{{lang|he|תִּשׁרִי‎}} ({{transl|sem|Tišrī}}) |Oktobris |- |{{lang|syc|ܬܸܫܪܝܼܢ ܒ}} |{{transl|sem|Tešrīn [ʾ]Ḥrāy}} |{{lang|ar|تِشْرِين ٱلثَّانِي}} ({{transl|sem|Tišrīn aṯ-Ṯānī}}) |{{lang|he|מַרְחֶשְׁוָן}} ({{transl|sem|Marḥešwān}}) |Novembris |- ! rowspan="3" |Ziema |{{lang|syc|ܟܵܢܘܿܢ ܐ}} |{{transl|sem|Kānōn Qḏīm}} |{{lang|ar|كَانُون ٱلْأَوَّل}} ({{transl|sem|Kānūn al-ʾAwwal}}) |{{lang|he|כִּסְלֵו}} ({{transl|sem|Kislēw}}) |Decembris |- |{{lang|syc|ܟܵܢܘܿܢ ܒ}} |{{transl|sem|Kānōn [ʾ]Ḥrāy}} |{{lang|ar|كَانُون ٱلثَّانِي}} ({{transl|sem|Kānūn aṯ-Ṯānī}}) |{{lang|he|טֵבֵת}} ({{transl|sem|Ṭēḇēṯ}}) |Janvāris |- |{{lang|syc|ܫܒ݂ܵܛ}} |{{transl|sem|Šḇāṭ}} |{{lang|ar|شُبَاط}} ({{transl|sem|Šubāṭ}}) |{{lang|he|שְׁבָט}} ({{transl|sem|Šḇāṭ}}) |Februāris |- |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kalendāri]] kz9opq95sg87ztuumccxbz4rotjdq86 3 519965 3675360 2022-08-25T01:00:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=DavidIDLE}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 04.00 (EEST) dd4unnrlr77yg1e4vk3fn8c0k76ggs3 0 519966 3675377 2022-08-25T05:00:41Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Valgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca | image = Valga Jaani kirik vaade platsi poolt. (2).jpg | image_size = | alt = | caption = | map_type = Igaunija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57 | latm = 46 | lats = 37 | latNS = N | longd = 26 | longm = 1 | longs = 51 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = [[Valga]], {{EST}} | consecration_year = 1816 | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = [[Kristofs Hāberlands]] | architecture_type = | architecture_style = [[baroks]], [[klasicisms]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Valgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams [[Valga|Valgā]], kas celta no 1787. līdz 1816. gadam. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tajā regulāri notiek ērģeļkoncerti. == Vēsture == Celta kā [[Vidzemes guberņa]]s [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] galvenā baznīca pēc Rīgas pilsētas arhitekta [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]] projekta. Baznīcas pamatakmeni ielika 1787. gada 31. maijā blakus vēlākajam tirgus laukumam. Divu gadu laikā baznīcas ēkai uzlika jumtu, bet naudas trūkuma dēļ baznīcas zvanu torna būvi pabeidza tikai 1816. gadā. Jauno baznīcu iesvētīja 1816. gada 3. septembrī. 1867. gadā iesvētīja baznīcas ērģeles, kuras izgatavoja vācu ērģeļbūvētājs Frīdrihs Ladegasts. Dievkalpojumi notika vācu, latviešu un no 1880. gada arī igauņu valodā. 1908. gada 25. oktobrī izveidoja atsevišķu igauņu Sv. Pētera draudzi. == Arhitektūra == Baznīcai ir ovāls pamatplāns, tās interjerā nav stabu, griesti balstās tikai uz sienām. Baznīcas ēka celta baroka stilā, bet durvju, apakšējo logu un kanceles dizains ir raksturīgs klasicismam. Baznīcā ir 800 sēdvietu, zāles augstums 9 m, torņa augstums 40 m. [[Kategorija:Luterāņu baznīcas]] hru4r8w87c4ygwx53u6bz2ihsr5a5gh 3675378 3675377 2022-08-25T05:01:39Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Valgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca | image = Valga Jaani kirik vaade platsi poolt. (2).jpg | image_size = | alt = | caption = | map_type = Igaunija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57 | latm = 46 | lats = 37 | latNS = N | longd = 26 | longm = 1 | longs = 51 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = [[Valga]], {{EST}} | consecration_year = 1816 | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = [[Kristofs Hāberlands]] | architecture_type = | architecture_style = [[baroks]], [[klasicisms]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Valgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams [[Valga|Valgā]], kas celta no 1787. līdz 1816. gadam. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tajā regulāri notiek ērģeļkoncerti. == Vēsture == Celta kā [[Vidzemes guberņa]]s [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] galvenā baznīca pēc Rīgas pilsētas arhitekta [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]] projekta. Baznīcas pamatakmeni ielika 1787. gada 31. maijā blakus vēlākajam tirgus laukumam. Divu gadu laikā baznīcas ēkai uzlika jumtu, bet naudas trūkuma dēļ baznīcas zvanu torna būvi pabeidza tikai 1816. gadā. Jauno baznīcu iesvētīja 1816. gada 3. septembrī. 1867. gadā iesvētīja baznīcas ērģeles, kuras izgatavoja vācu ērģeļbūvētājs Frīdrihs Ladegasts. Dievkalpojumi notika vācu, latviešu un no 1880. gada arī igauņu valodā. 1908. gada 25. oktobrī izveidoja atsevišķu igauņu Sv. Pētera draudzi. == Arhitektūra == Baznīcai ir ovāls pamatplāns, tās interjerā nav stabu, griesti balstās tikai uz sienām. Baznīcas ēka celta baroka stilā, bet durvju, apakšējo logu un kanceles dizains ir raksturīgs klasicismam. Baznīcā ir 800 sēdvietu, zāles augstums 9 m, torņa augstums 40 m. [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Igaunijā]] 2ktsfplouira7u4kou3etpkgaxtpuj7 3675381 3675378 2022-08-25T05:15:33Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Valgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca | image = Valga Jaani kirik vaade platsi poolt. (2).jpg | image_size = | alt = | caption = | map_type = Igaunija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57 | latm = 46 | lats = 37 | latNS = N | longd = 26 | longm = 1 | longs = 51 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = [[Valga]], {{EST}} | consecration_year = 1816 | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = [[Kristofs Hāberlands]] | architecture_type = | architecture_style = [[baroks]], [[klasicisms]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Valgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams [[Valga|Valgā]], kas celta no 1787. līdz 1816. gadam. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tajā regulāri notiek ērģeļkoncerti. == Vēsture == Celta kā [[Vidzemes guberņa]]s [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] galvenā baznīca pēc Rīgas pilsētas arhitekta [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]] projekta. Baznīcas pamatakmeni ielika 1787. gada 31. maijā blakus vēlākajam tirgus laukumam. Divu gadu laikā baznīcas ēkai uzlika jumtu, bet naudas trūkuma dēļ baznīcas zvanu torna būvi pabeidza tikai 1816. gadā. Jauno baznīcu iesvētīja 1816. gada 3. septembrī. 1867. gadā iesvētīja baznīcas ērģeles, kuras izgatavoja vācu ērģeļbūvētājs Frīdrihs Ladegasts. Dievkalpojumi notika vācu, latviešu un no 1880. gada arī igauņu valodā. 1908. gada 25. oktobrī izveidoja atsevišķu igauņu Sv. Pētera draudzi. == Arhitektūra == Baznīcai ir ovāls pamatplāns, tās interjerā nav stabu, griesti balstās tikai uz sienām. Baznīcas ēka celta baroka stilā, bet durvju, apakšējo logu un kanceles dizains ir raksturīgs klasicismam. Baznīcā ir 800 sēdvietu, zāles augstums 9 m, torņa augstums 40 m. <gallery> St john church in Valka 1797.jpg|Valkas Sv. Jāņa baznīcas projekts (Kristofs Hāberlands, 1797) Valga Jaani kirik (1).jpg|19. gadsimta pastkarte Valga Jaani kiriku altaripilt Ülestõusnud Kristus.jpg|Altārglezna Valga kiriku altar.jpg|Altāris Valga Jaani kiriku kantsel.jpg|Kancele Valga Jaani kiriku orel. Friedrich Ladegast 1867..jpg|Ērģeles Valga kiriku orel.jpg|Ērģeļu balkons Valga Jaani kiriku sisevaade.JPG|Grīdsega </gallery> [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Igaunijā]] j4fr41crqgivn6893sq8djz0i2yc2xf 14 519967 3675379 2022-08-25T05:02:24Z Pirags 3757 Jauna lapa: [[Kategorija:Luterāņu baznīcas|I]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Luterāņu baznīcas|I]] nd92iy7d6vmwaswsfngsst5pg93lw9v 0 519968 3675380 2022-08-25T05:05:53Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Valgas Sv. Jāņa luterāņu baznīca]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Valgas Sv. Jāņa luterāņu baznīca]] 76txy3498hn3tlbmpnt8zotwho5woxb 3 519969 3675390 2022-08-25T05:56:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=122telorens}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 08.56 (EEST) 6xne0n29bnoqmghiedv6vwz03fbtufa 0 519970 3675397 2022-08-25T06:29:45Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{inuse}} {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Kanādas Augstās Arktikas pētniecības centrs | oriģinālnosaukums = ''Canadian High Arctic Research Station''<br/>CHARS | attēls = CHARS construction 2016 03.jpg | paraksts = Stacijas galvenā korpusa būvniecība (2016) | karte = Kanāda#Nunavuta#Arktika |relief = jā | map_label = CHARS | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts... wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Kanādas Augstās Arktikas pētniecības centrs | oriģinālnosaukums = ''Canadian High Arctic Research Station''<br/>CHARS | attēls = CHARS construction 2016 03.jpg | paraksts = Stacijas galvenā korpusa būvniecība (2016) | karte = Kanāda#Nunavuta#Arktika |relief = jā | map_label = CHARS | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | latd=69| latm=07| lats= 15| latNS=N | longd=105| longm=02| longs= 32| longEW=W | novietojums = [[Kembridžbeja]] | tips = vissezonas | atvērta = 2016 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = | slēgta_piezīme = <!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --> | pieder = ''Polar Knowledge Canada'' | pers_vasara = | pers_ziema = | augstums = | vid_t = -13,9 | vas_t = 28,9 | ziem_t = -52,8 | laika_zona = [[Mountain Time Zone|MST]] (UTC-7) | mājaslapa = }} '''Kanādas Augstās Arktikas pētniecības centrs''' ({{val|en|Canadian High Arctic Research Station}}, CHARS) ir [[Kanāda]]s vissezonas [[polārstacija|pētniecības stacija]] [[Arktika|Arktikā]].<ref>[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/CHARScampus.html Welcome to the Canadian High Arctic Research Station Campus]</ref> Izvietojusies [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]]s dienvidaustrumos [[Kembridžbeja]]s ciema ziemeļaustrumu nomalē. Pieder Kanādas valdībai, bet to pārvalda federāla organizācija ''Polar Knowledge Canada''.<ref>[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/behindthescenes.html About Polar Knowledge Canada]</ref> == Vēsture == == Darbība == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Nunavuta]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:Kanādas polārstacijas]] 762fp46wykz52en3huidhvro6cw0bm3 3675398 3675397 2022-08-25T06:30:46Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Kanādas Augstās Arktikas pētniecības centrs]] uz [[Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija]] wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Kanādas Augstās Arktikas pētniecības centrs | oriģinālnosaukums = ''Canadian High Arctic Research Station''<br/>CHARS | attēls = CHARS construction 2016 03.jpg | paraksts = Stacijas galvenā korpusa būvniecība (2016) | karte = Kanāda#Nunavuta#Arktika |relief = jā | map_label = CHARS | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | latd=69| latm=07| lats= 15| latNS=N | longd=105| longm=02| longs= 32| longEW=W | novietojums = [[Kembridžbeja]] | tips = vissezonas | atvērta = 2016 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = | slēgta_piezīme = <!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --> | pieder = ''Polar Knowledge Canada'' | pers_vasara = | pers_ziema = | augstums = | vid_t = -13,9 | vas_t = 28,9 | ziem_t = -52,8 | laika_zona = [[Mountain Time Zone|MST]] (UTC-7) | mājaslapa = }} '''Kanādas Augstās Arktikas pētniecības centrs''' ({{val|en|Canadian High Arctic Research Station}}, CHARS) ir [[Kanāda]]s vissezonas [[polārstacija|pētniecības stacija]] [[Arktika|Arktikā]].<ref>[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/CHARScampus.html Welcome to the Canadian High Arctic Research Station Campus]</ref> Izvietojusies [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]]s dienvidaustrumos [[Kembridžbeja]]s ciema ziemeļaustrumu nomalē. Pieder Kanādas valdībai, bet to pārvalda federāla organizācija ''Polar Knowledge Canada''.<ref>[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/behindthescenes.html About Polar Knowledge Canada]</ref> == Vēsture == == Darbība == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Nunavuta]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:Kanādas polārstacijas]] 762fp46wykz52en3huidhvro6cw0bm3 3675400 3675398 2022-08-25T06:31:04Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija | oriģinālnosaukums = ''Canadian High Arctic Research Station''<br/>CHARS | attēls = CHARS construction 2016 03.jpg | paraksts = Stacijas galvenā korpusa būvniecība (2016) | karte = Kanāda#Nunavuta#Arktika |relief = jā | map_label = CHARS | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | latd=69| latm=07| lats= 15| latNS=N | longd=105| longm=02| longs= 32| longEW=W | novietojums = [[Kembridžbeja]] | tips = vissezonas | atvērta = 2016 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = | slēgta_piezīme = <!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --> | pieder = ''Polar Knowledge Canada'' | pers_vasara = | pers_ziema = | augstums = | vid_t = -13,9 | vas_t = 28,9 | ziem_t = -52,8 | laika_zona = [[Mountain Time Zone|MST]] (UTC-7) | mājaslapa = }} '''Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija''' ({{val|en|Canadian High Arctic Research Station}}, CHARS) ir [[Kanāda]]s vissezonas [[polārstacija|pētniecības stacija]] [[Arktika|Arktikā]].<ref>[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/CHARScampus.html Welcome to the Canadian High Arctic Research Station Campus]</ref> Izvietojusies [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]]s dienvidaustrumos [[Kembridžbeja]]s ciema ziemeļaustrumu nomalē. Pieder Kanādas valdībai, bet to pārvalda federāla organizācija ''Polar Knowledge Canada''.<ref>[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/behindthescenes.html About Polar Knowledge Canada]</ref> == Vēsture == == Darbība == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Nunavuta]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:Kanādas polārstacijas]] soturawvo1vyvgxap8lsrfxl82mzlua 0 519971 3675399 2022-08-25T06:30:46Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Kanādas Augstās Arktikas pētniecības centrs]] uz [[Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija]] 6d9flpf7k47oph5n38bu9ls1a0g2xfw 0 519972 3675402 2022-08-25T06:32:44Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki '''Bahāju kalendārs''' ir [[Saules kalendārs]], ko izmanto [[Bahāisms|bahāismā]]. Tas sastāv no 19 mēnešiem un 4—5 [[starpdiena|starpdienām]], ar [[Bahāju Juanais gads|Jauno gadu]] pavasara [[ekvinokcija]]s dienā, kas sakrīt ar ekvinokcijas dienu [[Teherāna|Teherānā]]. Katrs mēnesis, tāpat kā nedēļas dienas, nosaukts tikumu vārdā (piemēram, Pilnība, Žēlsirdība). Kalendāra atskaite sākta no [[1844. gads|mūsu ēras 1844. gada]] — gada, kurā [[Bābs]] sāka mācīt. Gadi kalendārā ir atzīmēti ar [[kalendāra ēra|datuma apzīmējumu]] BE (''Baháʼí Era''). Pēc Bahāju kalendāra pašreiz ir {{#expr:{{CURRENTYEAR}} - 1843}}. gads BE, kas {{#ifexpr:{{#time:z}} <79 |sāksies|sākās}} {{CURRENTYEAR}}. gada {{#switch: {{CURRENTYEAR}} |2020=20 |2021=20 |2022=21 |2023=21 |2024=20 |2025=20 |2026=21 |2027=21 |2028=20 |2029=20 |2030=20 |ekvinokcijā}}. martā. {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:Kalendāri]] [[Kategorija:Bahāisms]] 8iiqo9vbz5wrugqfz5pg6f8fomennf0 3675403 3675402 2022-08-25T06:33:01Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Bahá'í kalendārs]] uz [[Bahāju kalendārs]]: precīzāk.... wikitext text/x-wiki '''Bahāju kalendārs''' ir [[Saules kalendārs]], ko izmanto [[Bahāisms|bahāismā]]. Tas sastāv no 19 mēnešiem un 4—5 [[starpdiena|starpdienām]], ar [[Bahāju Juanais gads|Jauno gadu]] pavasara [[ekvinokcija]]s dienā, kas sakrīt ar ekvinokcijas dienu [[Teherāna|Teherānā]]. Katrs mēnesis, tāpat kā nedēļas dienas, nosaukts tikumu vārdā (piemēram, Pilnība, Žēlsirdība). Kalendāra atskaite sākta no [[1844. gads|mūsu ēras 1844. gada]] — gada, kurā [[Bābs]] sāka mācīt. Gadi kalendārā ir atzīmēti ar [[kalendāra ēra|datuma apzīmējumu]] BE (''Baháʼí Era''). Pēc Bahāju kalendāra pašreiz ir {{#expr:{{CURRENTYEAR}} - 1843}}. gads BE, kas {{#ifexpr:{{#time:z}} <79 |sāksies|sākās}} {{CURRENTYEAR}}. gada {{#switch: {{CURRENTYEAR}} |2020=20 |2021=20 |2022=21 |2023=21 |2024=20 |2025=20 |2026=21 |2027=21 |2028=20 |2029=20 |2030=20 |ekvinokcijā}}. martā. {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:Kalendāri]] [[Kategorija:Bahāisms]] 8iiqo9vbz5wrugqfz5pg6f8fomennf0 0 519973 3675404 2022-08-25T06:33:01Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Bahá'í kalendārs]] uz [[Bahāju kalendārs]]: precīzāk.... wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bahāju kalendārs]] 38msr79cklpjq4rcj2czgjpdz9jb1o6 0 519974 3675407 2022-08-25T06:57:08Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki '''Muses biedrības nams''', dibināts kā '''Rīgas pilsētas teātris''' ({{val|de|Rigaer Stadttheater}}), bija 1782. gadā dibinātais pirmais [[Rīga]]s pilsētas teātris. Repertuārā bija arī [[opera]]s izrādes un koncerti. Muses biedrības namu [[Riharda Vāgnera iela (Rīga)|Riharda Vāgnera ielā 4]] plānots atkaunot līdz 2026. gadam. Nama atjaunošanas patrons ir Latvijas Valsts prezidens [[Egils Levits]]. == Vēsture == Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc [[Hāberlands|Hāberlanda]] projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām, ko sauca arī par [[Muses nams|Muses namu]]. Tā direktors [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo [[simfoniskais orķestris|simfonisko orķestri]]. Par koncertu un operu koncertmeistaru un diriģentu tika uzaicināts [[Konrāds Feige]], kurš iestudēja izrādes ne tikai Rīgā, bet arī Pēterburgā, [[Rēvele|Rēvelē]] un [[Tērbata|Tērbatā]]. Kad 1788. gadā Fītinghofs pārcēlās uz Pēterburgu, par Muses nama direktoru kļuva aktieris Meierers. [[1815]]. gadā [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] izveidotā Muses biedrība (''die Gesellschaft der Musse'') ēku atpirka no [[Fītinghofu dzimta]]s. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]], koncertēja [[Ferencs Lists]] (1842), [[Klāra Vīka-Šūmane]] (1844), [[Antons Rubinšteins]] (1844) un [[Ektors Berliozs]] (1847). 1863. gadā [[Rīgas 1. pilsētas teātris]] pārcēlās uz jaunuzcelto namu pie pilsētas kanāla, bet ēka palika Muses biedrībai. 20. gadsimta pirmajā pusē ēkā bija autosalons, pēc Otrā pasaules kara bibliotēka. No 1988. līdz 2006. gadam Muses zāli izmantoja kā koncertzāli.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/laba-stipra-maja.-intervija-ar-arhitekti-zaigu-gaili-14244720 Laba, stipra māja. Intervija ar arhitekti Zaigu Gaili] diena.lv 2020. gada 18. jūlijā</ref> 2014. gadā nodibināja "Rīgas Riharda Vāgnera biedrību", Muses nama atjaunošanas projekta “Rīgas Vāgnera teātra renesanse” vadītājs [[Māris Gailis]] plāno namu atjaunot līdz 2026. gadam. Pēc atjaunošanas ēkā darbosies Pirmais vācu teātris, kamermūzikas zāle un Vāgnera muzejs. 2021. gada maijā par nama patronu piekrita būt Vācijas prezidents [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/projekts-rigas-vagnera-teatra-renesanse.-saruna-ar-mari-gaili.a156176/ Projekts “Rīgas Vāgnera teātra renesanse”. Saruna ar Māri Gaili] 2022. gada 17. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Teātri Rīgā]] 2m3a46zt2lv6ckkj6glf9rbr8fsctmu 3675408 3675407 2022-08-25T06:58:25Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Muses biedrības nams''', dibināts kā '''Rīgas pilsētas teātris''' ({{val|de|Rigaer Stadttheater}}), bija 1782. gadā dibinātais pirmais [[Rīga]]s pilsētas teātris. Muses biedrības namu [[Riharda Vāgnera iela (Rīga)|Riharda Vāgnera ielā 4]] plānots atkaunot līdz 2026. gadam. Nama atjaunošanas patrons ir Latvijas Valsts prezidens [[Egils Levits]]. == Vēsture == Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc [[Hāberlands|Hāberlanda]] projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām, ko sauca arī par [[Muses nams|Muses namu]]. Tā direktors [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo [[simfoniskais orķestris|simfonisko orķestri]]. Repertuārā bija arī [[opera]]s izrādes un koncerti. Par koncertu un operu koncertmeistaru un diriģentu tika uzaicināts [[Konrāds Feige]], kurš iestudēja izrādes ne tikai Rīgā, bet arī Pēterburgā, [[Rēvele|Rēvelē]] un [[Tērbata|Tērbatā]]. Kad 1788. gadā Fītinghofs pārcēlās uz Pēterburgu, par Muses nama direktoru kļuva aktieris Meierers. [[1815]]. gadā [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] izveidotā Muses biedrība (''die Gesellschaft der Musse'') ēku atpirka no [[Fītinghofu dzimta]]s. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]], koncertēja [[Ferencs Lists]] (1842), [[Klāra Vīka-Šūmane]] (1844), [[Antons Rubinšteins]] (1844) un [[Ektors Berliozs]] (1847). 1863. gadā [[Rīgas 1. pilsētas teātris]] pārcēlās uz jaunuzcelto namu pie pilsētas kanāla, bet ēka palika Muses biedrībai. 20. gadsimta pirmajā pusē ēkā bija autosalons, pēc Otrā pasaules kara bibliotēka. No 1988. līdz 2006. gadam Muses zāli izmantoja kā koncertzāli.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/laba-stipra-maja.-intervija-ar-arhitekti-zaigu-gaili-14244720 Laba, stipra māja. Intervija ar arhitekti Zaigu Gaili] diena.lv 2020. gada 18. jūlijā</ref> 2014. gadā nodibināja "Rīgas Riharda Vāgnera biedrību", Muses nama atjaunošanas projekta “Rīgas Vāgnera teātra renesanse” vadītājs [[Māris Gailis]] plāno namu atjaunot līdz 2026. gadam. Pēc atjaunošanas ēkā darbosies Pirmais vācu teātris, kamermūzikas zāle un Vāgnera muzejs. 2021. gada maijā par nama patronu piekrita būt Vācijas prezidents [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/projekts-rigas-vagnera-teatra-renesanse.-saruna-ar-mari-gaili.a156176/ Projekts “Rīgas Vāgnera teātra renesanse”. Saruna ar Māri Gaili] 2022. gada 17. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Teātri Rīgā]] 2fdy5zghc2x1mc6yzmda98tf3ypz6ft 3675409 3675408 2022-08-25T06:59:02Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki '''Muses biedrības nams''', dibināts kā '''Rīgas pilsētas teātris''' ({{val|de|Rigaer Stadttheater}}), bija 1782. gadā dibinātais pirmais [[Rīga]]s pilsētas teātris. Muses biedrības namu [[Riharda Vāgnera iela (Rīga)|Riharda Vāgnera ielā 4]] plānots atkaunot līdz 2026. gadam. Nama atjaunošanas patrons ir Latvijas Valsts prezidens [[Egils Levits]]. == Vēsture == Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc [[Hāberlands|Hāberlanda]] projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām. Tā direktors [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo [[simfoniskais orķestris|simfonisko orķestri]]. Repertuārā bija arī [[opera]]s izrādes un koncerti. Par koncertu un operu koncertmeistaru un diriģentu tika uzaicināts [[Konrāds Feige]], kurš iestudēja izrādes ne tikai Rīgā, bet arī Pēterburgā, [[Rēvele|Rēvelē]] un [[Tērbata|Tērbatā]]. Kad 1788. gadā Fītinghofs pārcēlās uz Pēterburgu, par Muses nama direktoru kļuva aktieris Meierers. [[1815]]. gadā [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] izveidotā Muses biedrība (''die Gesellschaft der Musse'') ēku atpirka no [[Fītinghofu dzimta]]s. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]], koncertēja [[Ferencs Lists]] (1842), [[Klāra Vīka-Šūmane]] (1844), [[Antons Rubinšteins]] (1844) un [[Ektors Berliozs]] (1847). 1863. gadā [[Rīgas 1. pilsētas teātris]] pārcēlās uz jaunuzcelto namu pie pilsētas kanāla, bet ēka palika Muses biedrībai. 20. gadsimta pirmajā pusē ēkā bija autosalons, pēc Otrā pasaules kara bibliotēka. No 1988. līdz 2006. gadam Muses zāli izmantoja kā koncertzāli.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/laba-stipra-maja.-intervija-ar-arhitekti-zaigu-gaili-14244720 Laba, stipra māja. Intervija ar arhitekti Zaigu Gaili] diena.lv 2020. gada 18. jūlijā</ref> 2014. gadā nodibināja "Rīgas Riharda Vāgnera biedrību", Muses nama atjaunošanas projekta “Rīgas Vāgnera teātra renesanse” vadītājs [[Māris Gailis]] plāno namu atjaunot līdz 2026. gadam. Pēc atjaunošanas ēkā darbosies Pirmais vācu teātris, kamermūzikas zāle un Vāgnera muzejs. 2021. gada maijā par nama patronu piekrita būt Vācijas prezidents [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/projekts-rigas-vagnera-teatra-renesanse.-saruna-ar-mari-gaili.a156176/ Projekts “Rīgas Vāgnera teātra renesanse”. Saruna ar Māri Gaili] 2022. gada 17. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Teātri Rīgā]] nxkm6k3xw2o745v8eisvssc631gf7y2 3675414 3675409 2022-08-25T07:18:06Z Pirags 3757 +bilde wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrība).jpg|thumb|300px|Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrības nams, 1782.-1863.), kurā darbojās [[Rihards Vāgners]]]] '''Muses biedrības nams''', dibināts kā '''Rīgas pilsētas teātris''' ({{val|de|Rigaer Stadttheater}}), bija 1782. gadā dibinātais pirmais [[Rīga]]s pilsētas teātris. Muses biedrības namu [[Riharda Vāgnera iela (Rīga)|Riharda Vāgnera ielā 4]] plānots atkaunot līdz 2026. gadam. Nama atjaunošanas patrons ir Latvijas Valsts prezidens [[Egils Levits]]. == Vēsture == Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc [[Hāberlands|Hāberlanda]] projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām. Tā direktors [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo [[simfoniskais orķestris|simfonisko orķestri]]. Repertuārā bija arī [[opera]]s izrādes un koncerti. Par koncertu un operu koncertmeistaru un diriģentu tika uzaicināts [[Konrāds Feige]], kurš iestudēja izrādes ne tikai Rīgā, bet arī Pēterburgā, [[Rēvele|Rēvelē]] un [[Tērbata|Tērbatā]]. Kad 1788. gadā Fītinghofs pārcēlās uz Pēterburgu, par Muses nama direktoru kļuva aktieris Meierers. [[1815]]. gadā [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] izveidotā Muses biedrība (''die Gesellschaft der Musse'') ēku atpirka no [[Fītinghofu dzimta]]s. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]], koncertēja [[Ferencs Lists]] (1842), [[Klāra Vīka-Šūmane]] (1844), [[Antons Rubinšteins]] (1844) un [[Ektors Berliozs]] (1847). 1863. gadā [[Rīgas 1. pilsētas teātris]] pārcēlās uz jaunuzcelto namu pie pilsētas kanāla, bet ēka palika Muses biedrībai. 20. gadsimta pirmajā pusē ēkā bija autosalons, pēc Otrā pasaules kara bibliotēka. No 1988. līdz 2006. gadam Muses zāli izmantoja kā koncertzāli.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/laba-stipra-maja.-intervija-ar-arhitekti-zaigu-gaili-14244720 Laba, stipra māja. Intervija ar arhitekti Zaigu Gaili] diena.lv 2020. gada 18. jūlijā</ref> 2014. gadā nodibināja "Rīgas Riharda Vāgnera biedrību", Muses nama atjaunošanas projekta “Rīgas Vāgnera teātra renesanse” vadītājs [[Māris Gailis]] plāno namu atjaunot līdz 2026. gadam. Pēc atjaunošanas ēkā darbosies Pirmais vācu teātris, kamermūzikas zāle un Vāgnera muzejs. 2021. gada maijā par nama patronu piekrita būt Vācijas prezidents [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/projekts-rigas-vagnera-teatra-renesanse.-saruna-ar-mari-gaili.a156176/ Projekts “Rīgas Vāgnera teātra renesanse”. Saruna ar Māri Gaili] 2022. gada 17. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Teātri Rīgā]] iwa9nl7wqkto85vvyg8dajbezp6keg1 3675417 3675414 2022-08-25T07:29:48Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas pilsētas teātris 1782.jpg|thumb|250px|Fītinghofa Rīgas pilsētas teātris (1782).]] [[Attēls:Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrība).jpg|thumb|250px|Muses biedrības nams, kurā koncertēja [[Rihards Vāgners]].]] '''Muses biedrības nams''', dibināts kā '''Rīgas pilsētas teātris''' ({{val|de|Rigaer Stadttheater}}), bija 1782. gadā dibinātais pirmais [[Rīga]]s pilsētas teātris. Muses biedrības namu [[Riharda Vāgnera iela (Rīga)|Riharda Vāgnera ielā 4]] plānots atkaunot līdz 2026. gadam. Nama atjaunošanas patrons ir Latvijas Valsts prezidens [[Egils Levits]]. == Vēsture == Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc [[Hāberlands|Hāberlanda]] projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām. Tā direktors [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo [[simfoniskais orķestris|simfonisko orķestri]]. Repertuārā bija arī [[opera]]s izrādes un koncerti. Par koncertu un operu koncertmeistaru un diriģentu tika uzaicināts [[Konrāds Feige]], kurš iestudēja izrādes ne tikai Rīgā, bet arī Pēterburgā, [[Rēvele|Rēvelē]] un [[Tērbata|Tērbatā]]. Kad 1788. gadā Fītinghofs pārcēlās uz Pēterburgu, par teātra direktoru kļuva aktieris Meierers. [[1815]]. gadā [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] izveidotā Muses biedrība (''die Gesellschaft der Musse'') ēku atpirka no [[Fītinghofu dzimta]]s. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]], koncertēja [[Ferencs Lists]] (1842), [[Klāra Vīka-Šūmane]] (1844), [[Antons Rubinšteins]] (1844) un [[Ektors Berliozs]] (1847). 1863. gadā [[Rīgas 1. pilsētas teātris]] pārcēlās uz jaunuzcelto namu pie pilsētas kanāla, bet ēka palika Muses biedrībai. 20. gadsimta pirmajā pusē ēkā bija autosalons, pēc Otrā pasaules kara bibliotēka. No 1988. līdz 2006. gadam Muses zāli izmantoja kā koncertzāli.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/laba-stipra-maja.-intervija-ar-arhitekti-zaigu-gaili-14244720 Laba, stipra māja. Intervija ar arhitekti Zaigu Gaili] diena.lv 2020. gada 18. jūlijā</ref> 2014. gadā nodibināja "Rīgas Riharda Vāgnera biedrību", Muses nama atjaunošanas projekta “Rīgas Vāgnera teātra renesanse” vadītājs [[Māris Gailis]] plāno namu atjaunot līdz 2026. gadam. Pēc atjaunošanas ēkā darbosies Pirmais vācu teātris, kamermūzikas zāle un Vāgnera muzejs. 2021. gada maijā par nama patronu piekrita būt Vācijas prezidents [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/projekts-rigas-vagnera-teatra-renesanse.-saruna-ar-mari-gaili.a156176/ Projekts “Rīgas Vāgnera teātra renesanse”. Saruna ar Māri Gaili] 2022. gada 17. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Teātri Rīgā]] 5uitgwr1ys1w93ngos32dm4oqx5dg5q 3675418 3675417 2022-08-25T07:31:25Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas pilsētas teātris 1782.jpg|thumb|250px|Fītinghofa Rīgas pilsētas teātris (1782).]] [[Attēls:Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrība).jpg|thumb|250px|Muses biedrības nams, kurā koncertēja [[Rihards Vāgners]].]] '''Muses biedrības nams''', dibināts kā '''Rīgas pilsētas teātris''' ({{val|de|Rigaer Stadttheater}}), bija 1782. gadā izveidots [[Rīga]]s pilsētas [[teātris]]. Muses biedrības namu [[Riharda Vāgnera iela (Rīga)|Riharda Vāgnera ielā 4]] plānots atkaunot līdz 2026. gadam. Nama atjaunošanas patrons ir Latvijas Valsts prezidens [[Egils Levits]]. == Vēsture == Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc [[Hāberlands|Hāberlanda]] projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām. Tā direktors [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo [[simfoniskais orķestris|simfonisko orķestri]]. Repertuārā bija arī [[opera]]s izrādes un koncerti. Par koncertu un operu koncertmeistaru un diriģentu tika uzaicināts [[Konrāds Feige]], kurš iestudēja izrādes ne tikai Rīgā, bet arī Pēterburgā, [[Rēvele|Rēvelē]] un [[Tērbata|Tērbatā]]. Kad 1788. gadā Fītinghofs pārcēlās uz Pēterburgu, par teātra direktoru kļuva aktieris Meierers. [[1815]]. gadā [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] izveidotā Muses biedrība (''die Gesellschaft der Musse'') ēku atpirka no [[Fītinghofu dzimta]]s. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]], koncertēja [[Ferencs Lists]] (1842), [[Klāra Vīka-Šūmane]] (1844), [[Antons Rubinšteins]] (1844) un [[Ektors Berliozs]] (1847). 1863. gadā [[Rīgas 1. pilsētas teātris]] pārcēlās uz jaunuzcelto namu pie pilsētas kanāla, bet ēka palika Muses biedrībai. 20. gadsimta pirmajā pusē ēkā bija autosalons, pēc Otrā pasaules kara bibliotēka. No 1988. līdz 2006. gadam Muses zāli izmantoja kā koncertzāli.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/laba-stipra-maja.-intervija-ar-arhitekti-zaigu-gaili-14244720 Laba, stipra māja. Intervija ar arhitekti Zaigu Gaili] diena.lv 2020. gada 18. jūlijā</ref> 2014. gadā nodibināja "Rīgas Riharda Vāgnera biedrību", Muses nama atjaunošanas projekta “Rīgas Vāgnera teātra renesanse” vadītājs [[Māris Gailis]] plāno namu atjaunot līdz 2026. gadam. Pēc atjaunošanas ēkā darbosies Pirmais vācu teātris, kamermūzikas zāle un Vāgnera muzejs. 2021. gada maijā par nama patronu piekrita būt Vācijas prezidents [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/projekts-rigas-vagnera-teatra-renesanse.-saruna-ar-mari-gaili.a156176/ Projekts “Rīgas Vāgnera teātra renesanse”. Saruna ar Māri Gaili] 2022. gada 17. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Teātri Rīgā]] bwcmsklhklvratsuw7yqz0jr91su8wt 3 519975 3675412 2022-08-25T07:12:23Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=MarchTo49}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 10.12 (EEST) qmpvmihf3tx9a1xi8qosruk2na1diyw 3 519976 3675415 2022-08-25T07:21:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Transportjpg}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 10.21 (EEST) b8y7o3y59ucwakgxhdan2kkuowynpmu 6 519977 3675419 2022-08-25T07:32:36Z Pirags 3757 No https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ar-konferenci-un-muzikalu-programmu-atzimes-pirma-rigas-pilsetas-teatra-240-gadu-jubileju.a470685/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article {{NA-70}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ar-konferenci-un-muzikalu-programmu-atzimes-pirma-rigas-pilsetas-teatra-240-gadu-jubileju.a470685/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article {{NA-70}} exb3v42rr8i6nqugyulzzfz2oiluwd2 0 519978 3675420 2022-08-25T07:32:47Z MarchTo49 108501 Jauna lapa: '''''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021''''' (ドラえもん: のび太の宇宙小戦争 2021) ir 2022. gada japāņu animācijas episkā kosmosa operas filma. Tā ir 41. [[Doraemon|Doraemona]] filma un kalpo kā 1985. gada filmas ''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu'' rimeiks.<ref>{{Cite web|title=『映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021』公式サイト|url=https://doraeiga.com/2021/|url-status=live|access-date=|website=映画ドラえもん公... wikitext text/x-wiki '''''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021''''' (ドラえもん: のび太の宇宙小戦争 2021) ir 2022. gada japāņu animācijas episkā kosmosa operas filma. Tā ir 41. [[Doraemon|Doraemona]] filma un kalpo kā 1985. gada filmas ''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu'' rimeiks.<ref>{{Cite web|title=『映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021』公式サイト|url=https://doraeiga.com/2021/|url-status=live|access-date=|website=映画ドラえもん公式サイト|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116010153/https://doraeiga.com/2021/ |archive-date=16 November 2020 }}</ref> == Stāsts == Kādu dienu vasaras brīvlaikā no mazas raķetes, ko Nobita paceļ, parādās plaukstas lieluma citplanētietis vārdā Papi. Viņš ir Pirikas, mazas planētas kosmosā, prezidents un ir ieradies uz Zemi, lai izbēgtu no nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi ir neizpratnē par Papi mazo izmēru, taču, spēlējoties kopā, izmantojot slepeno rīku “Small Light”, viņi pamazām kļūst par draugiem. Tomēr vaļa formas kosmosa kaujas kuģis nonāk uz zemes un uzbrūk Doraemonam, Nobitai un citiem, lai sagūstītu Papi. Jūtoties atbildīgs par visu iesaistīšanos, Papi cenšas stāties pretī nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi dodas uz planētu Pirika, lai aizsargātu savu dārgo draugu un viņa mājas. == Zemsvītras piezīmes == <references /> [[Kategorijas:Nepabeigti raksti par anime un mangu]] [[Kategorijas:Animācijas filmas]] [[Kategorijas:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorijas:Japāņi animācijas filmas]] nw63jb58mizv6wx32stczautygw3itm 3675421 3675420 2022-08-25T07:33:43Z MarchTo49 108501 wikitext text/x-wiki '''''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021''''' (ドラえもん: のび太の宇宙小戦争 2021) ir 2022. gada japāņu animācijas episkā kosmosa operas filma. Tā ir 41. [[Doraemon|Doraemona]] filma un kalpo kā 1985. gada filmas ''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu'' rimeiks.<ref>{{Cite web|title=『映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021』公式サイト|url=https://doraeiga.com/2021/|url-status=live|access-date=|website=映画ドラえもん公式サイト|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116010153/https://doraeiga.com/2021/ |archive-date=16 November 2020 }}</ref> == Stāsts == Kādu dienu vasaras brīvlaikā no mazas raķetes, ko Nobita paceļ, parādās plaukstas lieluma citplanētietis vārdā Papi. Viņš ir Pirikas, mazas planētas kosmosā, prezidents un ir ieradies uz Zemi, lai izbēgtu no nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi ir neizpratnē par Papi mazo izmēru, taču, spēlējoties kopā, izmantojot slepeno rīku “Small Light”, viņi pamazām kļūst par draugiem. Tomēr vaļa formas kosmosa kaujas kuģis nonāk uz zemes un uzbrūk Doraemonam, Nobitai un citiem, lai sagūstītu Papi. Jūtoties atbildīgs par visu iesaistīšanos, Papi cenšas stāties pretī nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi dodas uz planētu Pirika, lai aizsargātu savu dārgo draugu un viņa mājas. == Zemsvītras piezīmes == <references /> [[Kategorija:Nepabeigti raksti par anime un mangu]] [[Kategorija:Animācijas filmas]] [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Japāņi animācijas filmas]] 34s7jkp4bo1nt1kfroc24e733lifnwp 3675422 3675421 2022-08-25T07:33:59Z MarchTo49 108501 wikitext text/x-wiki '''''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021''''' (ドラえもん: のび太の宇宙小戦争 2021) ir 2022. gada japāņu animācijas episkā kosmosa operas filma. Tā ir 41. [[Doraemon|Doraemona]] filma un kalpo kā 1985. gada filmas ''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu'' rimeiks.<ref>{{Cite web|title=『映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021』公式サイト|url=https://doraeiga.com/2021/|access-date=|website=映画ドラえもん公式サイト|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116010153/https://doraeiga.com/2021/ |archive-date=16 November 2020 }}</ref> == Stāsts == Kādu dienu vasaras brīvlaikā no mazas raķetes, ko Nobita paceļ, parādās plaukstas lieluma citplanētietis vārdā Papi. Viņš ir Pirikas, mazas planētas kosmosā, prezidents un ir ieradies uz Zemi, lai izbēgtu no nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi ir neizpratnē par Papi mazo izmēru, taču, spēlējoties kopā, izmantojot slepeno rīku “Small Light”, viņi pamazām kļūst par draugiem. Tomēr vaļa formas kosmosa kaujas kuģis nonāk uz zemes un uzbrūk Doraemonam, Nobitai un citiem, lai sagūstītu Papi. Jūtoties atbildīgs par visu iesaistīšanos, Papi cenšas stāties pretī nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi dodas uz planētu Pirika, lai aizsargātu savu dārgo draugu un viņa mājas. == Zemsvītras piezīmes == <references /> [[Kategorija:Nepabeigti raksti par anime un mangu]] [[Kategorija:Animācijas filmas]] [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Japāņi animācijas filmas]] dv1rr6lwp39gaat22nrn04tc3d0rggc 3675425 3675422 2022-08-25T07:42:21Z MarchTo49 108501 wikitext text/x-wiki '''''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021''''' (ドラえもん: のび太の宇宙小戦争 2021) ir 2022. gada japāņu animācijas episkā kosmosa operas filma. Tā ir 41. [[Doraemon|Doraemona]] filma un kalpo kā 1985. gada filmas ''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu'' rimeiks.<ref>{{Cite web|title=『映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021』公式サイト|url=https://doraeiga.com/2021/|access-date=|website=映画ドラえもん公式サイト|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116010153/https://doraeiga.com/2021/ |archive-date=16 November 2020 }}</ref> == Stāsts == Kādu dienu vasaras brīvlaikā no mazas raķetes, ko Nobita paceļ, parādās plaukstas lieluma citplanētietis vārdā Papi. Viņš ir Pirikas, mazas planētas kosmosā, prezidents un ir ieradies uz Zemi, lai izbēgtu no nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi ir neizpratnē par Papi mazo izmēru, taču, spēlējoties kopā, izmantojot slepeno rīku “Small Light”, viņi pamazām kļūst par draugiem. Tomēr vaļa formas kosmosa kaujas kuģis nonāk uz zemes un uzbrūk Doraemonam, Nobitai un citiem, lai sagūstītu Papi. Jūtoties atbildīgs par visu iesaistīšanos, Papi cenšas stāties pretī nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi dodas uz planētu Pirika, lai aizsargātu savu dārgo draugu un viņa mājas. == Atbrīvot == Filma tika izlaista kinoteātros Japānā 2022. gada 4. martā<ref>{{Cite web |date=2021-11-08 |title=Doraemon: Nobita's Little Star Wars 2021 Film Reveals 2 Cast Members, March 4 Release |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2021-11-08/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-reveals-2-cast-members-march-4-release/.179359 |access-date= |website=Anime News Network |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20211108214023/https://www.animenewsnetwork.com/news/2021-11-08/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-reveals-2-cast-members-march-4-release/.179359 |archive-date=8 November 2021 }}</ref> pēc pārcelšanas uz 2021. gada 5. martu sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]<ref>{{Cite web |date=2020-11-15 |title=2021 Doraemon Film Reveals Title, Trailer, March 2021 Opening |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2020-11-15/2021-doraemon-film-reveals-title-trailer-march-2021-opening/.166368 |access-date= |website=Anime News Network |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116004953/https://www.animenewsnetwork.com/news/2020-11-15/2021-doraemon-film-reveals-title-trailer-march-2021-opening/.166368 |archive-date=16 November 2020 }}</ref><ref name=":5">{{Cite web |last=Inc |first=Natasha |date=2021-01-29 |title=「映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021」3月5日の公開が延期に |url=https://natalie.mu/comic/news/414256 |access-date=2022-03-03 |website=コミックナタリー |language=ja}}</ref> == Zemsvītras piezīmes == <references /> [[Kategorija:Nepabeigti raksti par anime un mangu]] [[Kategorija:Animācijas filmas]] [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Japāņi animācijas filmas]] 98cciz77ltxwisvki2ex6xq96zdzzj3 3675427 3675425 2022-08-25T07:46:13Z MarchTo49 108501 wikitext text/x-wiki '''''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021''''' (ドラえもん: のび太の宇宙小戦争 2021) ir 2022. gada japāņu animācijas episkā kosmosa operas filma. Tā ir 41. [[Doraemon|Doraemona]] filma un kalpo kā 1985. gada filmas ''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu'' rimeiks.<ref>{{Cite web|title=『映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021』公式サイト|url=https://doraeiga.com/2021/|access-date=|website=映画ドラえもん公式サイト|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116010153/https://doraeiga.com/2021/ |archive-date=16 November 2020 }}</ref> == Stāsts == Kādu dienu vasaras brīvlaikā no mazas raķetes, ko Nobita paceļ, parādās plaukstas lieluma citplanētietis vārdā Papi. Viņš ir Pirikas, mazas planētas kosmosā, prezidents un ir ieradies uz Zemi, lai izbēgtu no nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi ir neizpratnē par Papi mazo izmēru, taču, spēlējoties kopā, izmantojot slepeno rīku “Small Light”, viņi pamazām kļūst par draugiem. Tomēr vaļa formas kosmosa kaujas kuģis nonāk uz zemes un uzbrūk Doraemonam, Nobitai un citiem, lai sagūstītu Papi. Jūtoties atbildīgs par visu iesaistīšanos, Papi cenšas stāties pretī nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi dodas uz planētu Pirika, lai aizsargātu savu dārgo draugu un viņa mājas. == Atbrīvot == Filma tika izlaista kinoteātros Japānā 2022. gada 4. martā<ref>{{Cite web |date=2021-11-08 |title=Doraemon: Nobita's Little Star Wars 2021 Film Reveals 2 Cast Members, March 4 Release |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2021-11-08/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-reveals-2-cast-members-march-4-release/.179359 |access-date= |website=Anime News Network |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20211108214023/https://www.animenewsnetwork.com/news/2021-11-08/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-reveals-2-cast-members-march-4-release/.179359 |archive-date=8 November 2021 }}</ref> pēc pārcelšanas uz 2021. gada 5. martu sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]].<ref>{{Cite web |date=2020-11-15 |title=2021 Doraemon Film Reveals Title, Trailer, March 2021 Opening |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2020-11-15/2021-doraemon-film-reveals-title-trailer-march-2021-opening/.166368 |access-date= |website=Anime News Network |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116004953/https://www.animenewsnetwork.com/news/2020-11-15/2021-doraemon-film-reveals-title-trailer-march-2021-opening/.166368 |archive-date=16 November 2020 }}</ref><ref name=":5">{{Cite web |last=Inc |first=Natasha |date=2021-01-29 |title=「映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021」3月5日の公開が延期に |url=https://natalie.mu/comic/news/414256 |access-date=2022-03-03 |website=コミックナタリー |language=ja}}</ref> Vjetnamas filmu izplatītājs CGV šo filmu izdeva Vjetnamā 2022. gada 27. maijā.<ref>{{Cite web |last=Vietnam |first=CGV Cinemas |title=Doraemon: Nobita và cuộc chiến vũ trụ tí hon 2021 {{!}} Thông tin - Lịch chiếu {{!}} CGV |url=https://www.cgv.vn/en/doraemon-star-wars-2021.html |access-date=2022-08-09 |website=Cgv.vn |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |title=Doraemon: Nobita's Little Star Wars 2021 Film Opens in Vietnam on May 27 |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2022-04-22/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-opens-in-vietnam-on-may-27/.184880 |access-date=2022-04-23 |website=Anime News Network |language=en}}</ref> Filmu izdeva Odex Malaizijā 2022. gada 16. jūnijā.<ref>{{Cite web |title=Doraemon: Nobita's Little Star Wars 2021 Film Opens in Malaysia on June 16 |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2022-05-27/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-opens-in-malaysia-on-june-16/.186068 |access-date=2022-06-03 |website=Anime News Network |language=en}}</ref> Taivānā tas tika izlaists 2022. gada 15. jūlijā.<ref>{{Cite web |last=站長 |date=2022-06-01 |title=[台灣] 日本票房賣破26億 《電影哆啦A夢：大雄的宇宙小戰爭2021》7/15(五) 中日文版同步上映 |url=https://chinesedora.com/news/37408.htm |access-date=2022-08-14 |website=哆啦A夢中文網 新聞 |language=zh-Hant-TW}}</ref> == Zemsvītras piezīmes == <references /> [[Kategorija:Nepabeigti raksti par anime un mangu]] [[Kategorija:Animācijas filmas]] [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Japāņi animācijas filmas]] 3kay0anwnrxh3bkx6shbwnju6x1c0yu 3675430 3675427 2022-08-25T07:56:30Z MarchTo49 108501 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021 | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Susumu Yamaguchi]] | producents = | scenārija autors = [[Dai Satō]] | galvenajās lomās = * [[Wasabi Mizuta]] * [[Megumi Ōhara]] * [[Yumi Kakazu]] * [[Tomokazu Seki]] * [[Subaru Kimura]] | mūzika = [[Takayuki Hattori]] | operators = | studija = [[Shin-Ei Animation]] | izplatītājs = ''[[Toho]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|3|04|JPN}} | ilgums = 108 minutes<ref>{{Cite web |title=映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争２０２１｜ TOHOシネマズ |url=https://hlo.tohotheater.jp/net/movie/TNPI3060J01.do?sakuhin_cd=019083 |access-date=2022-03-03 |website=TOHOシネマズ |language=ja}}</ref> | valsts = {{JPN}} | valoda = japāņi | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|21,556,193}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu 2021''''' (ドラえもん: のび太の宇宙小戦争 2021) ir 2022. gada japāņu animācijas episkā kosmosa operas filma. Tā ir 41. [[Doraemon|Doraemona]] filma un kalpo kā 1985. gada filmas ''Doraemon: Nobita no Ritoru Suta Wozu'' rimeiks.<ref>{{Cite web|title=『映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021』公式サイト|url=https://doraeiga.com/2021/|access-date=|website=映画ドラえもん公式サイト|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116010153/https://doraeiga.com/2021/ |archive-date=16 November 2020 }}</ref> == Stāsts == Kādu dienu vasaras brīvlaikā no mazas raķetes, ko Nobita paceļ, parādās plaukstas lieluma citplanētietis vārdā Papi. Viņš ir Pirikas, mazas planētas kosmosā, prezidents un ir ieradies uz Zemi, lai izbēgtu no nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi ir neizpratnē par Papi mazo izmēru, taču, spēlējoties kopā, izmantojot slepeno rīku “Small Light”, viņi pamazām kļūst par draugiem. Tomēr vaļa formas kosmosa kaujas kuģis nonāk uz zemes un uzbrūk Doraemonam, Nobitai un citiem, lai sagūstītu Papi. Jūtoties atbildīgs par visu iesaistīšanos, Papi cenšas stāties pretī nemierniekiem. Doraemons un viņa draugi dodas uz planētu Pirika, lai aizsargātu savu dārgo draugu un viņa mājas. == Atbrīvot == Filma tika izlaista kinoteātros Japānā 2022. gada 4. martā<ref>{{Cite web |date=2021-11-08 |title=Doraemon: Nobita's Little Star Wars 2021 Film Reveals 2 Cast Members, March 4 Release |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2021-11-08/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-reveals-2-cast-members-march-4-release/.179359 |access-date= |website=Anime News Network |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20211108214023/https://www.animenewsnetwork.com/news/2021-11-08/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-reveals-2-cast-members-march-4-release/.179359 |archive-date=8 November 2021 }}</ref> pēc pārcelšanas uz 2021. gada 5. martu sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]].<ref>{{Cite web |date=2020-11-15 |title=2021 Doraemon Film Reveals Title, Trailer, March 2021 Opening |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2020-11-15/2021-doraemon-film-reveals-title-trailer-march-2021-opening/.166368 |access-date= |website=Anime News Network |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116004953/https://www.animenewsnetwork.com/news/2020-11-15/2021-doraemon-film-reveals-title-trailer-march-2021-opening/.166368 |archive-date=16 November 2020 }}</ref><ref name=":5">{{Cite web |last=Inc |first=Natasha |date=2021-01-29 |title=「映画ドラえもん のび太の宇宙小戦争 2021」3月5日の公開が延期に |url=https://natalie.mu/comic/news/414256 |access-date=2022-03-03 |website=コミックナタリー |language=ja}}</ref> Vjetnamas filmu izplatītājs CGV šo filmu izdeva Vjetnamā 2022. gada 27. maijā.<ref>{{Cite web |last=Vietnam |first=CGV Cinemas |title=Doraemon: Nobita và cuộc chiến vũ trụ tí hon 2021 {{!}} Thông tin - Lịch chiếu {{!}} CGV |url=https://www.cgv.vn/en/doraemon-star-wars-2021.html |access-date=2022-08-09 |website=Cgv.vn |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |title=Doraemon: Nobita's Little Star Wars 2021 Film Opens in Vietnam on May 27 |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2022-04-22/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-opens-in-vietnam-on-may-27/.184880 |access-date=2022-04-23 |website=Anime News Network |language=en}}</ref> Filmu izdeva Odex Malaizijā 2022. gada 16. jūnijā.<ref>{{Cite web |title=Doraemon: Nobita's Little Star Wars 2021 Film Opens in Malaysia on June 16 |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2022-05-27/doraemon-nobita-little-star-wars-2021-film-opens-in-malaysia-on-june-16/.186068 |access-date=2022-06-03 |website=Anime News Network |language=en}}</ref> Taivānā tas tika izlaists 2022. gada 15. jūlijā.<ref>{{Cite web |last=站長 |date=2022-06-01 |title=[台灣] 日本票房賣破26億 《電影哆啦A夢：大雄的宇宙小戰爭2021》7/15(五) 中日文版同步上映 |url=https://chinesedora.com/news/37408.htm |access-date=2022-08-14 |website=哆啦A夢中文網 新聞 |language=zh-Hant-TW}}</ref> == Zemsvītras piezīmes == <references /> [[Kategorija:Nepabeigti raksti par anime un mangu]] [[Kategorija:Animācijas filmas]] [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Japāņi animācijas filmas]] nxg57j3vond522uwwxmsei1m5h5urrh 0 519979 3675455 2022-08-25T08:33:31Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki [[Attēls:Marocco Mountains January April.jpg|thumb|250px|[[gadalaiks|Gadalaiki]] Ziemeļāfrikā: [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]] janvārī un aprīlī]] '''Berberu kalendārs''' ir [[lauksaimniecība]]s [[kalendārs]], ko tradicionāli izmanto [[berberi]]. To sauc arī par ''fellaḥi'' (ﻓﻼّﺣﻲ, "zemnieku" kalendāru). Kalendāru izmanto sezonas lauksaimniecības darbu plānošanai. [[Islāma kalendārs]], kas ir [[Mēness kalendārs]], nav piemērots lauksaimniecībai, jo tas nav saistīts ar gadalaikiem.<ref name="EB">{{grāmatas atsauce |last1=Gast |first1=M. |last2=Delheur |first2=J. |last3=E.B. |title=Calendrier |pages=1713–1720 |url=http://journals.openedition.org/encyclopedieberbere/2039 |website=Encyclopédie Berbère, 11 (Bracelets – Caprarienses) |publisher=OpenEdition |access-date=5 July 2018 |language=fr|isbn=9782857445814 |date=April 1991 }}</ref> Pašreizējais berberu kalendārs ir mantojums no [[Cēzareja Mauritānija]]s un [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas]]s [[Senās Romas province|Romas provincēm]], jo tam ir saglabājusies [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] forma, ko izmantoja Eiropā pirms [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] pieņemšanas ar mēnešu nosaukumiem, kas atvasināti no latīņu valodas. Berberi sākotnēji izmantoja dažādus vietējos kalendārus, piemēram, [[Kanāriju Salas|Kanāriju Salu]] [[guanči|guanču]] kalendāru. Tomēr par šīm senajām kalendārajām sistēmām zināms ir salīdzinoši maz. == Atsauces == {{atsauces}} {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:Kalendāri]] 044acuw62juxfl5991pd25k7u6ur783 0 519980 3675458 2022-08-25T08:39:20Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rubinstein repin.jpg|thumb|200px|Antons Rubinšteins (Repina glezna, 1887).]] '''Antons Rubinšteins''' ({{val-ru|Антон Григорьевич Рубинштейн}}; 1829—1894) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s pianists, komponists, diriģents un mūzikas pedagogs. Rubinšteins ir sacerējis 16 operas un 3 operas oratorijas, daudzus simfoniskus darbus, romances un klaviermūziku. Viņa pazīstamākais darbs ir opera "Dēmons". == Dzīvesgājums == Dzimis 1829. gada 28.(16.) novembrī Vihvatincu ciemā ({{val-ru|Выхватинцы}}, {{val-ro|Ofatinți}}) tagadējā [[Moldova]]s Republikā. Viņa tēvs Geršs (Grigorijs) Rubinšteins bija ebreju tirgotājs, māte Klāra, dzimusi Levenšteina, bija mūziķe. 1831. gadā Rubinšteina ģimene pieņēma krievu pareizticību un pēc dažiem gadiem pārcēlās uz dzīvi Maskavā. Līdz septiņu gadu vecumam Antons Rubinšteins mācījās klavierspēli pie savas mātes, vēlāk pie Aleksandra Viluāna (''Alexandre Villoing''). Jau deviņu gadu vecumā viņš sniedza pirmo klavierkoncertu, 1840. gadā uzstājās Parīzē, kam sekoja jaunā brīnumbērna koncerttūres Anglijā, Holandē, Zviedrijā un vācu zemēs. 1841. gadā Rubinšteins uzstājās Vīnē, 1843. gadā Breslavā, bet 1844. gadā [[Muses nams|Muses namā]] Rīgā. No 1844. līdz 1849. gadam Rubinšteins dzīvoja [[Berlīne|Berlīnē]], kur viņš papildinājās pie Zigfrīda Dēna un Džakomo Meierbēra, iedraudzējās [[Fēlikss Mendelszons|Fēliksu Mendelszonu]]. 1849. gadā viņš apmetās uz dzīvi Pēterburgā, 1852. gadā uzrakstīja operu "[[Dmitrijs Donskis]]". No 1854. līdz 1858. gadam devās jaunā Eiropas koncerttūrē. 1859. gadā viņš nodibināja Krievu mūzikas biedrību un 1862. gadā Pēterburgas konservatoriju. 1871. gadā koncertēja Vīnē, 1872.-1873. gadā ASV, no 1874. gada dzīvoja [[Pēterhofs|Pēterhofā]]. 1885.—1886. gadā devās pēdējā lielajā koncerturnejā pa Eiropu. Miris 1894. gada 20.(8.) novembrī Pēterhofā. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rubinšteins, Antons}} [[Kategorija:1829. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1894. gadā mirušie]] [[Kategorija:Romantisma komponisti]] [[Kategorija:Moldovā dzimušie]] 406vv3ab0pr0l3zvs8v74lfd15fte44 3675459 3675458 2022-08-25T08:39:36Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rubinstein repin.jpg|thumb|200px|Antons Rubinšteins (Repina glezna, 1887).]] '''Antons Rubinšteins''' ({{val-ru|Антон Григорьевич Рубинштейн}}; 1829—1894) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s pianists, komponists, diriģents un mūzikas pedagogs. Rubinšteins ir sacerējis 16 operas un 3 operas oratorijas, daudzus simfoniskus darbus, romances un klaviermūziku. Viņa pazīstamākais darbs ir opera "Dēmons". == Dzīvesgājums == Dzimis 1829. gada 28.(16.) novembrī Vihvatincu ciemā ({{val-ru|Выхватинцы}}, {{val-ro|Ofatinți}}) tagadējā [[Moldova]]s Republikā. Viņa tēvs Geršs (Grigorijs) Rubinšteins bija ebreju tirgotājs, māte Klāra, dzimusi Levenšteina, bija mūziķe. 1831. gadā Rubinšteina ģimene pieņēma krievu pareizticību un pēc dažiem gadiem pārcēlās uz dzīvi Maskavā. Līdz septiņu gadu vecumam Antons Rubinšteins mācījās klavierspēli pie savas mātes, vēlāk pie Aleksandra Viluāna (''Alexandre Villoing''). Jau deviņu gadu vecumā viņš sniedza pirmo klavierkoncertu, 1840. gadā uzstājās Parīzē, kam sekoja jaunā brīnumbērna koncerttūres Anglijā, Holandē, Zviedrijā un vācu zemēs. 1841. gadā Rubinšteins uzstājās Vīnē, 1843. gadā Breslavā, bet 1844. gadā [[Muses nams|Muses namā]] Rīgā. No 1844. līdz 1849. gadam Rubinšteins dzīvoja [[Berlīne|Berlīnē]], kur viņš papildinājās pie Zigfrīda Dēna un Džakomo Meierbēra, iedraudzējās [[Fēlikss Mendelszons|Fēliksu Mendelszonu]]. 1849. gadā viņš apmetās uz dzīvi Pēterburgā, 1852. gadā uzrakstīja operu "[[Dmitrijs Donskis]]". No 1854. līdz 1858. gadam devās jaunā Eiropas koncerttūrē. 1859. gadā viņš nodibināja Krievu mūzikas biedrību un 1862. gadā Pēterburgas konservatoriju. 1871. gadā koncertēja Vīnē, 1872.-1873. gadā ASV, no 1874. gada dzīvoja [[Pēterhofa|Pēterhofā]]. 1885.—1886. gadā devās pēdējā lielajā koncerturnejā pa Eiropu. Miris 1894. gada 20.(8.) novembrī Pēterhofā. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rubinšteins, Antons}} [[Kategorija:1829. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1894. gadā mirušie]] [[Kategorija:Romantisma komponisti]] [[Kategorija:Moldovā dzimušie]] mgrqupo4vinp7j17ye4sw9vbasdxgt7 3 519981 3675468 2022-08-25T09:05:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tensorproduct}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 12.05 (EEST) abj1bfd6lvpu0zcuioo2h4448e5dljs 0 519982 3675476 2022-08-25T09:18:23Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki '''Budistu kalendārs''' ir [[Mēness kaledārs|mēness kalendāru]] kopums, ko galvenokārt izmanto [[Kambodža|Kambodžā]], [[Laosa|Laosā]], [[Mjanma|Mjanmā]], [[Indija|Indijā]], [[Šrilanka|Šrilankā]] un [[Taizeme|Taizemē]], kā arī [[Malaizija|Malaizijā]], [[Singapūra|Singapūrā]] un [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzīvojošie [[Huacjao|kīnieši]] reliģiskos vai oficiālos gadījumos. Lai arī kalendāriem ir kopīga izcelsme, tiem tomēr ir nelielas, bet svarīgas nianses, piemēram, [[starpdiena|starpdienu]] grafiki, mēnešu nosaukumi un numerācija, ciklu izmantošana utt. Taizemē ar gadu [[kalendārā ēra|numerācijas sistēmas]] nosaukumu Budistu ēra to izmanto tradicionālajā [[taju mēness kalendārs|taju mēness kalendārā]] un [[taju saules kalendārs|taju saules kalendārā]]. Dienvidaustrumāzijas mēness kalendāri lielā mērā ir balstīti uz vecāku [[hinduistu kalendārs|hinduistu kalendāra]] versiju, kurā kā saules gadu izmanto [[siderālais gads|siderālo gadu]]. Viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka Dienvidaustrumāzijas sistēmas atšķirībā no Indijas līdziniekiem neizmanto šķietamo aprēķinu, lai saglabātu sinhronizāciju ar siderālo gadu. Tā vietā viņi izmanto savas [[metoniskais cikls|metoniskā cikla]] versijas. Tomēr, tā kā metoniskais cikls nav ļoti precīzs siderālajiem gadiem, Dienvidaustrumāzijas kalendārs lēnām atšķiras no sinhronizācijas ar siderālo, aptuveni par vienu dienu ik pēc 100 gadiem. Līdz šim nav veiktas koordinētas mēness kalendāra strukturālās reformas. Mūsdienās tradicionālo budistu mēness kalendāru galvenokārt izmanto [[Teravādas budisms|Teravādas budistu]] festivālos. Taizemē Budistu ēras kalendārs ir pārnumurēts [[Gregora kalendārs]] un ir Taizemes oficiālais kalendārs. {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:Kalendārs]] [[Kategorija:Budisms]] 0gyb224kkq8mgxqwyy0knvbemj7f5w1 3 519983 3675477 2022-08-25T09:33:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Artemio2310}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 12.33 (EEST) dge8qblds971hbc65jniykjw8r2ujo3 3 519984 3675483 2022-08-25T09:38:41Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Eba.lace}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 12.38 (EEST) 8szalb5vxtfghu112bth8ggu9abbn95 0 519985 3675494 2022-08-25T10:49:00Z Yungchains 107090 Yungchains pārvietoja lapu [[Juice Wrld]] uz [[Juice WRLD]], pārrakstot pāradresācijas lapu: To change articles name. wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Juice WRLD]] ki3doaf464d409iwzd7snbu582cemzy 0 519986 3675497 2022-08-25T11:01:26Z Yerachmiel C 83227 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1105763366|Clouding of consciousness]]" wikitext text/x-wiki '''Apziņas aptumšošanās''' (pazīstama arī kā '''smadzeņu migla''' vai '''garīgā migla''') <ref name="Schildkrout">{{Grāmatas atsauce|last=Barbara Schildkrout|title=Unmasking Psychological Symptoms|publisher=John Wiley & Sons|year=2011|pages=183–184|url=https://books.google.com/books?id=xIL8VHItTp4C&q=%22clouding+of+consciousness%22+%22mental+fog%22&pg=PA184|isbn=9780470639078}}</ref> <ref name="Basa">{{Grāmatas atsauce|last=M. Basavanna|title=Dictionary of psychology|publisher=Allied Publishers|year=2000|pages=65|url=https://books.google.com/books?id=sXgbdsaGDKYC&q=%22clouding+of+consciousness%22+%22mental+fog%22&pg=PA65|isbn=8177640305}}</ref> rodas, ja cilvēks ir nedaudz mazāk nomodā vai mazāk informēts nekā parasti.<ref name="Plum5">{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=eDcWsh3FCFQC&q=clouding&pg=PT20|title=Plum and Posner's diagnosis of stupor and coma|publisher=Oxford University Press|year=2007|isbn=9780199886531|pages=5–6}}</ref> Cilvēks nav tik labi informēts par laiku vai apkārtni, un viņiem ir grūti pievērst [[Uzmanība|uzmanību]].<ref name="Plum5" /> Cilvēki apraksta šo subjektīvo sajūtu kā "[[Migla|miglains]]" prāts.<ref name="Grassi82">{{Grāmatas atsauce|last=Augusto Caraceni|last2=Luigi Grassi|title=Delirium: Acute Confusional States in Palliative Medicine|publisher=Oxford University Press|year=2011|pages=82|url=https://books.google.com/books?id=qiUfHyoC_zUC&q=foggy+clouding&pg=PA81|isbn=9780199572052}}</ref>   == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Psihopatoloģija]] k6vh06xiovp06nunrkczdmejiejxeku 3675498 3675497 2022-08-25T11:01:49Z Yerachmiel C 83227 wikitext text/x-wiki '''Apziņas aptumšošanās''' (pazīstama arī kā '''smadzeņu migla''' vai '''garīgā migla''')<ref name="Schildkrout">{{Grāmatas atsauce|last=Barbara Schildkrout|title=Unmasking Psychological Symptoms|publisher=John Wiley & Sons|year=2011|pages=183–184|url=https://books.google.com/books?id=xIL8VHItTp4C&q=%22clouding+of+consciousness%22+%22mental+fog%22&pg=PA184|isbn=9780470639078}}</ref><ref name="Basa">{{Grāmatas atsauce|last=M. Basavanna|title=Dictionary of psychology|publisher=Allied Publishers|year=2000|pages=65|url=https://books.google.com/books?id=sXgbdsaGDKYC&q=%22clouding+of+consciousness%22+%22mental+fog%22&pg=PA65|isbn=8177640305}}</ref> rodas, ja cilvēks ir nedaudz mazāk nomodā vai mazāk informēts nekā parasti.<ref name="Plum5">{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=eDcWsh3FCFQC&q=clouding&pg=PT20|title=Plum and Posner's diagnosis of stupor and coma|publisher=Oxford University Press|year=2007|isbn=9780199886531|pages=5–6}}</ref> Cilvēks nav tik labi informēts par laiku vai apkārtni, un viņiem ir grūti pievērst [[Uzmanība|uzmanību]].<ref name="Plum5" /> Cilvēki apraksta šo subjektīvo sajūtu kā "[[Migla|miglains]]" prāts.<ref name="Grassi82">{{Grāmatas atsauce|last=Augusto Caraceni|last2=Luigi Grassi|title=Delirium: Acute Confusional States in Palliative Medicine|publisher=Oxford University Press|year=2011|pages=82|url=https://books.google.com/books?id=qiUfHyoC_zUC&q=foggy+clouding&pg=PA81|isbn=9780199572052}}</ref>   == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Psihopatoloģija]] f0hw0mn9aljumwntdwzgmqwt38otets 3675499 3675498 2022-08-25T11:02:10Z Yerachmiel C 83227 wikitext text/x-wiki '''Apziņas aptumšošanās''' (zināma arī kā '''smadzeņu migla''' vai '''garīgā migla''')<ref name="Schildkrout">{{Grāmatas atsauce|last=Barbara Schildkrout|title=Unmasking Psychological Symptoms|publisher=John Wiley & Sons|year=2011|pages=183–184|url=https://books.google.com/books?id=xIL8VHItTp4C&q=%22clouding+of+consciousness%22+%22mental+fog%22&pg=PA184|isbn=9780470639078}}</ref><ref name="Basa">{{Grāmatas atsauce|last=M. Basavanna|title=Dictionary of psychology|publisher=Allied Publishers|year=2000|pages=65|url=https://books.google.com/books?id=sXgbdsaGDKYC&q=%22clouding+of+consciousness%22+%22mental+fog%22&pg=PA65|isbn=8177640305}}</ref> rodas, ja cilvēks ir nedaudz mazāk nomodā vai mazāk informēts nekā parasti.<ref name="Plum5">{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=eDcWsh3FCFQC&q=clouding&pg=PT20|title=Plum and Posner's diagnosis of stupor and coma|publisher=Oxford University Press|year=2007|isbn=9780199886531|pages=5–6}}</ref> Cilvēks nav tik labi informēts par laiku vai apkārtni, un viņiem ir grūti pievērst [[Uzmanība|uzmanību]].<ref name="Plum5" /> Cilvēki apraksta šo subjektīvo sajūtu kā "[[Migla|miglains]]" prāts.<ref name="Grassi82">{{Grāmatas atsauce|last=Augusto Caraceni|last2=Luigi Grassi|title=Delirium: Acute Confusional States in Palliative Medicine|publisher=Oxford University Press|year=2011|pages=82|url=https://books.google.com/books?id=qiUfHyoC_zUC&q=foggy+clouding&pg=PA81|isbn=9780199572052}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Psihopatoloģija]] gr3fqc88xwf3920tvu268sn6p9zw1s1 3 519987 3675501 2022-08-25T11:09:15Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=AnnaStab}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 14.09 (EEST) gf26f95g0ru5k8371xrjx9ugs3qnufu 6 519988 3675505 2022-08-25T11:14:12Z Yungchains 107090 All rights goes to the owner(s). wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == All rights goes to the owner(s). j628f8yvo4tfondxcb0ummnu1pkw7fs 3 519989 3675509 2022-08-25T11:41:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Justiyaya}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 14.41 (EEST) lwjc6udqq9w18udbzzpzxovcjc8iu3b 3 519990 3675510 2022-08-25T11:46:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=THVersfelt}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. augusts, plkst. 14.46 (EEST) n8yyken2q3azicyiobdxym9bztz7lm0 1 519991 3675513 2022-08-25T11:53:07Z 80.232.241.132 /* Augsta līmeņa basketbola spēlētājs un treneris */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki == Augsta līmeņa basketbola spēlētājs un treneris == Apzīmējums "augsta līmeņa" šķiet neizsakām neko. Vai tam ir kāda vērtība? Ja šis termins nav plaši saprotams un ja svarīgi norādīt, ka persona ir bijusi kas vairāk, kā tikai vidusmēra spēlētājs un treneris, ierosinu tā vietā norādīt konkrētas līgas kurās viņš spēlējis/trenējis. [[Special:Contributions/80.232.241.132|80.232.241.132]] 2022. gada 25. augusts, plkst. 14.53 (EEST) q7efepk0i3sr40cg03fosmcnmqn70x3